EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 28.6.2023

COM(2023) 364 final

2023/0208(COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,

par euro banknotēm un monētām kā likumīgu maksāšanas līdzekli

{SEC(2023) 257 final} - {SWD(2023) 233 final} - {SWD(2023) 234 final}

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

•Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Euro kā vienotas Eiropas valūtas ieviešana bija ievērojams solis pretī Eiropas integrācijai. Euro skaidrā nauda ir dominējošais maksāšanas līdzeklis 1 , jo iedzīvotāji un mazumtirgotāji izmanto euro skaidro naudu ikdienas darījumos, lai eurozonā veiktu maksājumus vai izdotu atlikumu. Skaidra nauda ir vienīgais maksāšanas līdzeklis, kas ļauj veikt tiešus maksājumus klātienē, ar tūlītēju norēķinu un bez jebkādas trešās personas iesaistes vai elektronisku iekārtu izmantošanas.

Elektronisko maksājumu pieauguma tendence, ko paātrināja Covid-19, ir izraisījusi vispārēju skaidras naudas maksājumu samazināšanos, un bankomātu tīklu sašaurināšanās vairākās dalībvalstīs nozīmē to, ka pastāv apdraudējums skaidras naudas pieejamībai. Tādējādi jautājums par skaidras naudas kā likumīga maksāšanas līdzekļa darbības jomu un nozīmi ES politiskajā darba kārtībā ir kļuvis svarīgāks, kā tas norādīts Komisijas stratēģijā “Neliela apjoma maksājumi” un secināms, ņemot vērā neseno Eiropas Savienības Tiesas spriedumu par šo tēmu 2 .

Šis spriedums ir nozīmīgs, jo ar to Tiesas judikatūrā tika iekļauti likumīga maksāšanas līdzekļa jēdziena galvenie aspekti, kas iepriekš bija pieejami tikai Komisijas 2010. gada 22. marta ieteikumā par euro banknošu un monētu likumīgā maksāšanas līdzekļa statusa darbības jomu un ietekmi 3 . Kaut arī ar ES tiesību aktiem euro banknotēm un monētām tiešā veidā piešķirts likumīga maksāšanas līdzekļa statuss, ne primārajos, ne sekundārajos ES tiesību aktos likumīga maksāšanas līdzekļa jēdziens nav definēts. Tiesa spriedumā lietās par likumīgiem maksāšanas līdzekļiem nolēma, ka LESD 128. panta 1. punktā noteiktais euro banknošu kā “likumīga maksāšanas līdzekļa” jēdziens ir Savienības tiesību jēdziens, kas visā Eiropas Savienībā ir jāinterpretē autonomi un vienveidīgi. Likumīga maksāšanas līdzekļa jēdziens, kā Tiesa to interpretējusi attiecībā uz euro banknotēm, ietver: i) obligātu pieņemšanu, ii) pieņemšanu par pilnu nominālvērtību un iii) spēju izpildīt maksāšanas pienākumu 4 , kā noteikts Komisijas 2010. gada ieteikuma 1. punktā.

Līdz ar to šis priekšlikums nodrošina to, ka centrālās bankas naudas — euro skaidrās naudas — fiziskais veidols saglabājas, ir pieejams un to pieņem visi eurozonas iedzīvotāji un uzņēmumi.

•Saskanība ar spēkā esošajiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā

Izņemot attiecīgos Līgumu noteikumus (LESD 3. panta 1. punkta c) apakšpunkts un LESD 127.–133. pants), Regulas (EK) Nr. 974/98 par euro ieviešanu 11. pantu, ar ko euro monētām piešķir likumīga maksāšanas līdzekļa statusu 5 , Komisijas 2010. gada ieteikumu un priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par digitālā euro izveidi (pieņemts kopā ar šo priekšlikumu) 6 , attiecīgajā politikas jomā, t. i., monetārajās tiesībās kā eurozonas monetārās politikas daļā, nav citu politikas noteikumu.

•Saskanība ar citām Savienības politikas jomām

Šis priekšlikums ir saskanīgs ar citām Savienības līmenī īstenotajām politikas jomām. Jo īpaši tas ir saskanīgs ar Komisijas 2020. gada septembrī pieņemto stratēģiju “Neliela apjoma maksājumi”.

Šis priekšlikums ir saskanīgs arī ar Eiropas Piekļūstamības aktu, kas attiecas uz bankomātiem, un ar Savienības politikas centieniem atbalstīt sociālo iekļaušanu, cita starpā saistībā ar Eiropas sociālo tiesību pīlāru. Tā mērķis ir nodrošināt, lai eurozonā ikvienam būtu pietiekama un efektīva piekļuve skaidrai naudai. Tas jo īpaši attiecas uz neaizsargātajām sabiedrības grupām, kuras ir atkarīgas no skaidras naudas izmantošanas maksājumos, tai skaitā uz gados vecākiem cilvēkiem, personām ar invaliditāti, kurām var būt grūtības piekļūt digitālajiem maksājumiem, kā arī cilvēkiem ar ierobežotām digitālajām prasmēm un/vai ienākumiem. Šīs iedzīvotāju grupas maksājumu veikšanai parasti labprātāk izmanto skaidru naudu, nevis elektroniskos maksāšanas līdzekļus. Turklāt arī finansiāli atstumtie cilvēki, piemēram, tie, kuriem nav bankas konta, patvēruma meklētāji un migranti, kuri, iespējams, nevar vai nevēlas izmantot privātā sektora nodrošinātos maksāšanas līdzekļus, izmanto skaidru naudu kā savu maksāšanas veidu. Pierādījumi arī liecina, ka galvenie iemesli, kādēļ priekšroka tiek dota skaidrai naudai, ir šādi: i) skaidra nauda tiek uzskatīta par tādu, kas ļauj labāk apzināties izdevumu apjomu; un ii) skaidra nauda tiek uztverta kā anonīma (un tādēļ tā aizsargā privātumu) 7 , jo tai ir unikāla funkcija, kas ļauj veikt tiešus maksājumus ar tūlītēju norēķinu, bez trešās personas starpniecības. Attiecībā uz skaidras naudas kā norēķinu iespējas saglabāšanu ECB 2022. gada SPACE pētījums 8 liecina, ka 60 % patērētāju iespēju norēķināties ar skaidru naudu joprojām uzskata par svarīgu vai ļoti svarīgu. Tas apstiprina, ka, “neraugoties uz pandēmijas un ar to saistīto pārvietošanās ierobežošanas pasākumu ietekmi un pašu norādītajām vēlmēm, arvien lielāka daļa eurozonas patērētāju vēlas izmantot skaidru naudu kā norēķinu iespēju” 9 .

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

•Juridiskais pamats

•Subsidiaritāte

Saskaņā ar LES 5. panta 3. punktu subsidiaritātes principu nepiemēro jomās, kas ir Savienības ekskluzīvā kompetencē. Saskaņā ar LESD 3. panta 1. punkta c) apakšpunktu ES ir ekskluzīva kompetence monetārās politikas jomā attiecībā uz dalībvalstīm, kuru naudas vienība ir euro. Šajā jomā eurozonas dalībvalstu rīcība nav iespējama, tādēļ subsidiaritātes princips nav piemērojams.

•    Proporcionalitāte

•    Juridiskā instrumenta izvēle

3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANOS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

•Ex post izvērtējumi / spēkā esošo tiesību aktu atbilstības pārbaudes

•Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

–Komisija 2022. gada 5. aprīlī sāka mērķtiecīgu apspriešanos par digitālo euro, un tā tika slēgta 2022. gada 16. jūnijā. Īpašā šīs apspriešanās sadaļā tika iekļauti konkrēti jautājumi par skaidru naudu kā likumīgu maksāšanas līdzekli. Mērķtiecīgās apspriešanās ietvaros tika apkopota informācija no nozares speciālistiem, maksājumu pakalpojumu sniedzējiem (tai skaitā kredītiestādēm, maksājumu un e-naudas iestādēm), maksājumu infrastruktūras nodrošinātājiem, maksājumu risinājumu izstrādātājiem, komersantiem, tirgotāju apvienībām, neliela apjoma maksājumu regulatoriem un uzraudzītājiem, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas (AML) uzraudzītājiem, finanšu ziņu vākšanas vienībām un citām attiecīgām iestādēm un ekspertiem, kā arī patērētāju organizācijām, lai iekļautu šo informāciju ietekmes novērtējumā, ko Komisija gatavoja saistībā ar priekšlikumu regulai par digitālo euro un šo priekšlikumu. Mērķtiecīgās apspriešanās laikā iegūtie galvenie konstatējumi bija šādi: patērētāju organizācijas, vairākas uzņēmēju apvienības un lielākā daļa profesionālo respondentu, kas pauda savu viedokli, atbalstīja likumdošanas pasākumus ES līmenī, lai uzlabotu juridisko noteiktību un nostiprinātu euro skaidrās naudas kā likumīga maksāšanas līdzekļa statusu tiesību aktos. Kopumā respondenti uzskatīja, ka, pieļaujot arī turpmākus izņēmumus no vispārīgā obligātās pieņemšanas principa, ir jāņem vērā praktiskie elementi. Profesionālajiem respondentiem bija dažādi viedokļi par administratīvo sodu noteikšanu skaidras naudas nepieņemšanas gadījumā, savukārt patērētāju apvienības atbalstīja šo noteikumu. Respondenti pauda plašu atbalstu ES regulā iekļautam aizliegumam noteikt piemaksas par maksājumiem ar euro banknotēm un monētām. Gan kopumā, gan katrā attiecīgajā ieinteresēto personu grupā, izņemot finanšu iestādes, respondenti atbalstīja arī noteikumu, kas garantē skaidras naudas pieejamību, piemēram, pienākumu dalībvalstīm pieņemt noteikumus, lai nodrošinātu pietiekamu piekļuvi skaidrai naudai, un paziņot par šiem noteikumiem Komisijai un ECB (ES regulas gadījumā). Visi rezultāti tika analizēti un ņemti vērā, izstrādājot ietekmes novērtējumu un šo priekšlikumu.

–Dalībvalstīm bija iespēja izteikt savus viedokļus dažādās sanāksmēs, ko noturēja Ekspertu grupa jautājumos par euro likumīgā maksāšanas līdzekļa statusu (ELTEG). Diskusijas atbalstīja mērķtiecīga apspriešanās ar dalībvalstīm, izmantojot anketas. ELTEG diskusijas apstiprināja, ka pastāv juridiska nenoteiktība attiecībā uz euro skaidru naudu kā likumīgu maksāšanas līdzekli un tās principu atšķirīgo piemērošanu eurozonā. ELTEG konstatēja vairākas problēmas saistībā ar skaidras naudas pieņemšanu un pieejamību uz vietas, un šīs ekspertu grupas gala ziņojumā tika iekļauti 25 principi par skaidru naudu kā likumīgu maksāšanas līdzekli, un tie ir ņemti vērā šā priekšlikuma izstrādē.

–Komisija 2022. gada 7. novembrī organizēja augsta līmeņa konferenci par digitālo euro, kurā piedalījās valstu un ES iestāžu pārstāvji, Eiropas Parlamenta deputāti, privātā sektora un pilsoniskās sabiedrības pārstāvji, kā arī akadēmisko aprindu pārstāvji. Diskusiju laikā vairākkārt tika apspriesta digitālā euro ietekme uz euro skaidro naudu, galvenokārt uzsverot to, ka digitālais euro papildinās skaidro naudu.

–Visa šā procesa laikā ECB cieši iesaistījās diskusijās tehniskā līmenī.

•Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana

–informācija, kas sniegta dažādās iepriekš minētajās apspriedēs;

–ELTEG III gala ziņojums 10 ;

–Euro neliela apjoma maksājumu padomes (ERPB) 2022. gada ziņojums;

–ECB aptaujas un darba dokumenti, dienestu darba dokumenti un statistika;

–Komisijas veiktie pētījumi.

•Ietekmes novērtējums

Skaidrai naudai kā likumīgam maksāšanas līdzeklim ir divi galvenie aspekti — tās pieņemšana un pieejamība. Ja netiks veikta rīcība ES līmenī, tas, cik lielā mērā uzņēmumi pieņems skaidru naudu un iedzīvotāji un uzņēmumi spēs iegūt pietiekamu piekļuvi skaidrai naudai, joprojām nebūs optimāli un atšķirsies visā eurozonā, jo likumīga maksāšanas līdzekļa jēdziens netiks vienoti piemērots un interpretēts.

Skaidras naudas pieņemšana ir analizēta Eiropas Savienības Tiesas judikatūrā, un šajā priekšlikumā ir kodificēti un izskaidroti ar skaidras naudas pieņemšanu saistītie aspekti, uz kuriem attiecas EST nolēmums. Tie ir šādi: obligāta pieņemšana principā, pieņemšana par pilnu nominālvērtību un pieņemšana ar spēju izpildīt maksāšanas pienākumu. Ietekmes novērtējumā arī norādīts, ka ir jāapsver detalizētāki precizējumi par likumīga maksāšanas līdzekļa nozīmi, lai tiesību akta priekšlikums nodrošinātu pievienoto vērtību un juridisko noteiktību, vienlaikus ievērojot Eiropas Savienības Tiesas judikatūru. Turklāt ietekmes novērtējumā secināts, ka skaidras naudas pieņemšanas līmeņi, cita starpā plaši izplatītā skaidras naudas vienpusējā ex ante izslēgšana, ir jāuzrauga un ir jāveic pasākumi gadījumos, kad skaidras naudas pieņemšana netiek nodrošināta.

Tā kā šie jautājumi attiecas uz likumīga maksāšanas līdzekļa jēdziena darbības jomu, ietekmi un izņēmumiem to galveno aspektu jomā, kas ir norādīti Tiesas judikatūrā, tiesību aktu pieņemšana šajos jautājumos lielā mērā ir precizēšanas un kodificēšanas problēma, lai nodrošinātu saskanību un labāku likumdošanas procesu, paredzot tikai nelielu politikas izvēles iespēju.

Tā kā dalībvalstīm būs sīkāk jāprecizē pasākumi, kas veicami, lai nodrošinātu piekļuvi skaidrai naudai, jānosaka pietiekami ģeogrāfiskie standarti piekļuves prasībām attiecībā uz bankomātiem, kas atbilst iedzīvotāju vajadzībām un pakalpojumu līmeņa specifikai, un jānovērtē, uz kuriem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem attiecas piekļuves prasības un ieteikumi, iespējamā ietekme uz izmaksām tiks noteikta, ņemot vērā vajadzības uz vietas un attiecīgos dalībvalstu lēmumus. Ja skaidras naudas pieejamība kādā dalībvalstī joprojām būs pietiekama, šajā dalībvalstī nekādi pasākumi nebūs vajadzīgi, tādējādi bankām neradīsies nekādas papildu izmaksas. Dalībvalstīs, kur skaidras naudas pieejamība jau ir būtiski pasliktinājusies, bankām var rasties izmaksas, kas saistītas ar nepieciešamību atjaunot pietiekama līmeņa piekļuvi skaidrai naudai, taču šādu izmaksu apjoms būs atkarīgs no valsts iestāžu lēmumiem par pietiekamiem un efektīviem piekļuves līmeņiem, arī tādā gadījumā, ja Komisija pieņems īstenošanas aktu. ES regula pati par sevi tiešā veidā neradīs nekādas izmaksas bankām vai mazumtirgotājiem.

Paredzams, ka šim priekšlikumam nebūs ietekmes uz vidi, un tas ir saskanīgs ar Eiropas tiesību aktiem klimata jomā. Kā norādīts iepriekš, priekšlikumam ir paredzama pozitīva sociālā ietekme, jo tas veicinās to neaizsargāto sabiedrības grupu sociālo iekļaušanu, kuras ir vairāk atkarīgas no skaidras naudas vai ir atstumtas no elektronisko maksāšanas līdzekļu izmantošanas.

•Normatīvā atbilstība un vienkāršošana

•Pamattiesības

4.IETEKME UZ BUDŽETU

Šī regula neietekmē budžetu.

5.CITI ELEMENTI

•Īstenošanas plāni un uzraudzīšanas, izvērtēšanas un ziņošanas kārtība

Priekšlikumā ir iekļauts vispārīgs plāns regulas ietekmes uzraudzīšanai un pārskatīšanai. Komisijai jāveic šīs regulas darbības un ietekmes pārskatīšana un jāiesniedz attiecīgs ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei saskaņā ar Komisijas Labāka regulējuma pamatnostādnēm. Dalībvalstīm jāsniedz Komisijai informācija, kas vajadzīga minētā ziņojuma sagatavošanai.

•Detalizēts konkrētu priekšlikuma noteikumu skaidrojums

Priekšmets un darbības joma (1. un 2. pants)

Priekšlikumā ir paredzēti detalizēti noteikumi par skaidras naudas kā likumīga maksāšanas līdzekļa darbības jomu un ietekmi, kā arī par piekļuvi euro banknotēm un monētām. Šie noteikumi reglamentē finansiālu parādu nokārtošanu, ciktāl tie tiek samaksāti skaidrā naudā, ja pastāv maksāšanas pienākums. Priekšlikumā ir iekļauti arī noteikumi par pieļaujamajiem atbrīvojumiem, uzraudzības noteikumi attiecībā uz skaidras naudas pieņemšanu un jo īpaši attiecībā uz skaidras naudas vienpusēju ex ante izslēgšanu eurozonā, kā arī noteikumi par nepieciešamību nodrošināt efektīvu piekļuvi skaidrai naudai.

Likumīga maksāšanas līdzekļa definīcija un izņēmumi (4., 5. un 6. pants)

Priekšlikumā pirmo reizi sekundārajos tiesību aktos noteikta skaidras naudas kā likumīga maksāšanas līdzekļa definīcija un tiesiskais regulējums. Līdz šim jēdziens “likumīgs maksāšanas līdzeklis” bija definēts tikai Komisijas 2010. gada ieteikumā un Tiesas judikatūrā apvienotajās lietās C-422/19 un C-423/19, kur attiecībā uz euro banknotēm interpretēts likumīga maksāšanas līdzekļa jēdziens, kas ietverts LESD 128. panta 1. punktā. Saskaņā ar minēto judikatūru 4. pantā skaidra nauda kā likumīgs maksāšanas līdzeklis ir definēta kā tāda, kas ietver obligātu pieņemšanu par pilnu nominālvērtību un ar spēju izpildīt maksāšanas pienākumu. Maksājuma saņēmējs nedrīkst atteikties pieņemt euro skaidrā naudā, ja vien darījuma puses nav vienojušās par citu maksāšanas līdzekli vai netiek piemērots izņēmums.

Regulas 5. pantā ir izklāstīti nosacījumi, saskaņā ar kuriem juridiski būs iespējams atteikties pieņemt euro skaidrā naudā; šādam atteikumam jābūt labticīgam, tam jābūt pamatotam ar leģitīmiem iemesliem un jāatbilst proporcionalitātes principam, ņemot vērā konkrētos apstākļus, kādos jāveic maksājums. Maksājuma saņēmējam ir pienākums pierādīt, ka minētie nosacījumi ir izpildīti attiecībā uz šādiem labticīgiem nejaušiem izņēmumiem. Regulas 5. pantā ir noteikti divi leģitīmi iemesli, kuru dēļ var atteikties pieņemt euro skaidrā naudā (taču šis saraksts nav noslēgts), proti, ja tiek piedāvāts samaksāt ar banknotēm, kuru nominālvērtība ir acīm redzami nesamērīga ar maksājamās summas lielumu, un izņēmuma gadījumos — ja attiecīgajā brīdī uzņēmumam nav iespējams izdot atlikumu vai ja uzņēmumam šā maksājuma rezultātā nebūs pieejams pietiekams naudas atlikums, lai varētu veikt parastos darījumus.

Regulas 6. pantā Komisija pilnvarota ar deleģētiem aktiem apstiprināt ar monetārām tiesībām saistītus papildu izņēmumus no obligātās pieņemšanas principa. Šiem izņēmumiem jābūt pamatotiem un samērīgiem, tie nedrīkst mazināt euro skaidrās naudas kā likumīga maksāšanas līdzekļa efektivitāti, un tie jāatļauj tikai tad, ja ir pieejami citi naudas parādu samaksāšanas līdzekļi.

Maksājumu pieņemšana skaidrā naudā (7. pants)

Regulas 7. panta mērķis ir nodrošināt, ka pamatprincipu par likumīga maksāšanas līdzekļa obligātu pieņemšanu neapdraud skaidras naudas nepieņemšana plašā mērogā, jo uzņēmumi vienpusēji un ex ante izslēdz iespēju samaksāt skaidrā naudā.

Dalībvalstīm būs pienākums uzraudzīt līmeni, kādā skaidras naudas maksājumi tiek vienpusēji izslēgti ex ante, un nodrošināt skaidras naudas pieņemšanu, ievērojot 4. pantā noteikto skaidras naudas obligātas pieņemšanas principu. Dalībvalstīm katru gadu būs jāiesniedz Komisijai un Eiropas Centrālajai bankai savs novērtējums. Ja tiks atzīts, ka skaidras naudas nepieņemšanas līmenis apdraud euro banknošu un monētu obligāto pieņemšanu, dalībvalstīm būs jāveic korektīvi pasākumi.

Piekļuve skaidrai naudai (8. pants)

Regulas 8. pantā ir noteikts dalībvalstu pienākums nodrošināt pietiekamu un efektīvu piekļuvi skaidrai naudai visā valsts teritorijā, visos reģionos, tai skaitā pilsētās un ārpus pilsētām. Tas ir nepieciešams, lai praksē nodrošinātu euro skaidras naudas kā likumīga maksāšanas līdzekļa efektivitāti.

Dalībvalstīm būs pienākums uzraudzīt piekļuvi skaidrai naudai. Tām arī katru gadu būs jāizvērtē situācija savā teritorijā un jāiesniedz savs novērtējums Komisijai un Eiropas Centrālajai bankai. Ja netiek nodrošināta pietiekama un efektīva piekļuve skaidrai naudai, dalībvalstīm jāveic korektīvi pasākumi.

Procesuālie aspekti (9. pants)

Šā panta mērķis ir noteikt procesuālos aspektus, lai efektīvi īstenotu 7. un 8. pantā noteiktos pienākumus. Šajā jomā visām dalībvalstīm būs jāizraugās viena vai vairākas valsts kompetentās iestādes, kurām būs nepieciešamās administratīvās un regulatīvās pilnvaras attiecībā uz maksājumu pieņemšanu skaidrā naudā un piekļuvi skaidrai naudai.

Izraudzītajām valsts kompetentajām iestādēm būs tiesības novērtēt, vai skaidras naudas obligātas pieņemšanas principu neapdraud plaši izplatīta skaidras naudas nepieņemšana, kad uzņēmumi vienpusēji un ex ante izslēdz norēķinus skaidrā naudā, un vai piekļuve skaidrai naudai dalībvalstu teritorijās ir pietiekama un efektīva. Novērtējums tiks balstīts uz vienotu rādītāju kopumu, ko Komisija pieņems ar īstenošanas aktiem. Šo novērtējumu iesniegs Komisijai, kā paredzēts 13. pantā. Ja dalībvalstis veiks korektīvus pasākumus attiecībā uz saviem pienākumiem, kas noteikti 7. un 8. pantā, šie korektīvie pasākumi būs jānorāda gada ziņojumā. Dalībvalstīm nebūs jāpieņem īstenošanas pasākumi, ja to novērtējums liecinās, ka skaidras naudas obligātas pieņemšanas principu neapdraud plaši izplatīta skaidras naudas nepieņemšana, kad uzņēmumi vienpusēji un ex ante izslēdz norēķinus skaidrā naudā, un ja to teritorijā tiks nodrošināta pietiekama un efektīva piekļuve skaidrai naudai.

Tomēr, ja tiks atzīts, ka dalībvalsts rīcība ir nepietiekama, vai ja Komisija uzskatīs, ka skaidras naudas maksājumu pieņemšana un/vai pietiekama un efektīva piekļuve skaidrai naudai kādā dalībvalstī neatbilst 7. un 8. pantā noteiktajiem pienākumiem, neraugoties uz konstatējumiem gada ziņojumā, Komisija būs pilnvarota pieņemt īstenošanas aktus, kas paredzēs atbilstošus un samērīgus pasākumus, kuri būtu jāpieņem attiecīgajai dalībvalstij.

Deleģētie un īstenošanas akti (10. un 11. pants)

Komisija būs pilnvarota pieņemt deleģētos aktus. Regulas 10. pantā ir precizēta procedūra, kas jāievēro, pieņemot deleģētos aktus, kā noteikts 6. pantā.

Regulas 11. pantā ir norādīts, ka saistībā ar 9. pantā noteikto īstenošanas akta procedūru Komisijai palīdz komiteja.

Sodi (12. pants)

Lai nodrošinātu regulas noteikumu izpildi, vienlaikus pieļaujot dalībvalstīm arī zināmu elastību attiecībā uz piemērojamo sodu veidu, 12. pantā ir paredzēts, ka dalībvalstis pieņem noteikumus par sodiem, kas piemērojami par regulas pārkāpumiem.

Ziņojumu sniegšana (13. pants)

Regulas 13. pantā ir paredzēts, ka katrai dalībvalstij jāiesniedz Komisijai un ECB gada ziņojums par izņēmumiem attiecībā uz obligāto pieņemšanu un par šo izņēmumu piemērošanu, par detalizētiem datiem un situācijas analīzi dalībvalstī attiecībā uz piekļuvi skaidrai naudai un skaidras naudas pieņemšanu, kā arī par korektīvajiem pasākumiem, kas jāveic saskaņā ar 7. un 8. pantu, un par piemērotajiem sodiem.

Tiesiskās aizsardzības līdzekļi (14. pants)

Regulas 14. pantā ir noteikts, ka dalībvalstīm jāinformē fiziskas personas un uzņēmumi par tiem pieejamajiem kanāliem un tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, kas izmantojami, lai varētu iesniegt kompetentajām iestādēm sūdzības par nelikumīgiem atteikumiem pieņemt skaidru naudu un nepietiekamu piekļuvi skaidrai naudai.

Mijiedarbība starp euro banknotēm un monētām un digitālajiem euro (15. pants)

Saskaņā ar 15. pantu skaidrā nauda un digitālie euro ir savstarpēji jākonvertē pēc to nominālvērtības, un, lai novērstu jebkādas šaubas, maksātājam ir tiesības izvēlēties, vai maksāt skaidrā naudā vai ar digitāliem euro, ja saskaņā ar šo regulu tiek piemērota abējāda obligātā pieņemšana, cita starpā jo īpaši saskaņā ar tiem noteikumiem, kas paredz obligāto pieņemšanu (t. i., 4., 5., 6. un 7. pantu), kā arī saskaņā ar Regulu par digitālo euro.

Pārskatīšana (16. pants)

Regulas 16. pantā ir paredzēts, ka Komisijai jāveic regulas pārskatīšana piecus gadus pēc tās stāšanās spēkā un jāiesniedz ziņojums Parlamentam un Padomei. Dalībvalstīm jādara Komisijai zināma visa informācija, kas vajadzīga minētā ziņojuma sagatavošanai.

Stāšanās spēkā (17. pants)

Regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

2023/0208 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,

par euro banknotēm un monētām kā likumīgu maksāšanas līdzekli

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 133. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas atzinumu,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 3. panta 1. punkta c) apakšpunktu Savienībai ir ekskluzīva kompetence attiecībā uz monetāro politiku dalībvalstīs, kuru naudas vienība ir euro.

(2)Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 128. panta 1. punktu un Padomes Regulas (EK) Nr. 974/98 11 10. pantu euro banknotes ir vienīgās banknotes, kurām ir likumīga maksāšanas līdzekļa statuss dalībvalstīs, kuru naudas vienība ir euro. Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 974/98 11. pantu euro monētas ir vienīgās monētas, kurām ir likumīga maksāšanas līdzekļa statuss dalībvalstīs, kuru naudas vienība ir euro.

(3)Komisijas Ieteikums par euro banknošu un monētu likumīgā maksāšanas līdzekļa statusa darbības jomu un ietekmi 12 paredz euro banknošu un monētu kā likumīga maksāšanas līdzekļa kopēju definīciju.

(4)Eiropas Savienības Tiesa 2021. gada 26. janvāra spriedumā 13 paskaidroja, ka LESD 128. panta 1. punktā noteiktais “likumīga maksāšanas līdzekļa” jēdziens ir Savienības tiesību jēdziens, kas visā Eiropas Savienībā ir jāinterpretē autonomi un vienveidīgi 14 . Otrkārt, Tiesa nosprieda, ka jēdziens “likumīgs maksāšanas līdzeklis” attiecībā uz kādā valūtā denominētu maksāšanas līdzekli “nozīmē, ka šo maksāšanas līdzekli principā nedrīkst atteikties pieņemt tajā pašā valūtā denominēta parāda segšanai atbilstoši nominālvērtībai un ka tam ir izpildoša iedarbība” 15 . Treškārt, Tiesa norādīja, ka pienākumu pieņemt euro banknotes un monētas principā var ierobežot dalībvalstis, kuru naudas vienība ir euro, ņemot vērā sabiedrības interešu apsvērumus un saskaņā ar savām kompetencēm ārpus monetāro tiesību un politikas jomas un citām ekskluzīvām Savienības kompetences jomām, bet šādiem ierobežojumiem ir jābūt pamatotiem un samērīgiem ar sabiedrības interesēs esošo mērķi 16 .

(5)Kā maksāšanas līdzekli piedāvāto euro banknošu un monētu pieņemšanu izņēmuma kārtā var atteikt, ja atteikums tiek izdarīts labticīgi, pamatojoties uz leģitīmiem iemesliem un konkrētiem apstākļiem, kurus nevar ietekmēt maksājuma saņēmējs, un ja šis atteikums ir samērīgs. Piemēram, atteikums var būt pamatots, ja naudas parāda nokārtošanai iesniegtā euro banknote ir nesamērīga salīdzinājumā ar summu, ko maksā maksājuma saņēmējam, piemēram, piedāvājot divsimt euro banknoti, lai atmaksātu parādu, kas ir mazāks par pieciem euro. Saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 974/98 nevienai personai, izņemot emisijas iestādi un personas, kas īpaši norādītas emisijas dalībvalsts tiesību aktos, nav pienākuma katrā atsevišķā maksājumā pieņemt vairāk nekā 50 monētas.

(6)Lai nodrošinātu, ka principu par euro banknošu un monētu obligātu pieņemšanu maksājumos efektīvi neapdraud plaši izplatīti un strukturāli skaidras naudas maksājumu atteikumi, dalībvalstīm ir jāuzrauga skaidras naudas maksājumu vienpusējas ex ante izslēgšanas līmenis, kad darījumi tiek veikti fiziskās telpās. Tādēļ dalībvalstīm būtu regulāri jāuzrauga skaidras naudas maksājumu vienpusējas ex ante izslēgšanas līmenis, veicot maksājumus fiziskās telpās visā to teritorijā, visos to dažādajos reģionos, tai skaitā pilsētās un ārpus pilsētām, pamatojoties uz vienotiem rādītājiem, kas ļauj veikt salīdzinājumus starp dalībvalstīm. Ja, pamatojoties uz dalībvalstu novērtējumu, skaidrā naudā veikto maksājumu pieņemšana to teritorijā tiek nodrošināta, dalībvalstīm nav jāpieņem īpaši pasākumi saistībā ar minētajiem pienākumiem. Tomēr dalībvalstīm ir jāturpina situācijas uzraudzīšana. Ja dalībvalsts secina, ka skaidras naudas vienpusēja ex ante izslēgšana apdraud maksājumu obligāto pieņemšanu euro banknotēs un monētās visā tās teritorijā vai daļā no tās, šai dalībvalstij būtu jāveic efektīvi un samērīgi pasākumi, lai situāciju labotu, piemēram, jāaizliedz vai jāierobežo skaidras naudas vienpusēja ex ante izslēgšana visā tās teritorijā vai daļā no tās, piemēram, lauku apvidos vai noteiktās nozarēs, kas tiek uzskatītas par būtiskām, tādās kā pasta nodaļas, lielveikali, aptiekas vai veselības aprūpes iestādes, vai attiecībā uz noteiktiem maksājumu veidiem, kas tiek uzskatīti par būtiskiem.

(7)Lai efektīvi izpildītu savu pienākumu nodrošināt pietiekamu un efektīvu piekļuvi skaidrai naudai, dalībvalstīm būtu regulāri jāuzrauga skaidras naudas pieejamības līmenis visā to teritorijā, visos to dažādajos reģionos, tai skaitā pilsētās un ārpus pilsētām, pamatojoties uz vienotiem rādītājiem, kas ļauj veikt salīdzinājumus starp dalībvalstīm. Vienotajos rādītājos var iekļaut faktorus, kas ietekmē piekļuvi skaidrai naudai, piemēram, skaidras naudas piekļuves vietu blīvums attiecībā pret iedzīvotāju skaitu, izņemšanas un iemaksāšanas nosacījumi, to starpā komisijas maksas, dažādu tīklu esamība ar atšķirīgu piekļuves kārtību klientiem, pilsētu un lauku un sociāli ekonomiskās atšķirības, kā arī piekļuves grūtības noteiktām iedzīvotāju grupām. Ja, pamatojoties uz dalībvalstu novērtējumu, piekļuve skaidrai naudai to teritorijā tiek atzīta par pietiekamu un efektīvu, dalībvalstīm nav jāpieņem īpaši pasākumi saistībā ar minētajiem pienākumiem. Tomēr dalībvalstīm ir jāturpina situācijas uzraudzīšana. Ja dalībvalsts secina, ka piekļuve skaidrai naudai visā tās teritorijā vai daļā no tās nav pietiekama un efektīva vai ka pastāv situācijas pasliktināšanās risks, ja netiks veikta kāda darbība, būtu jāveic atbilstoši korektīvie pasākumi, lai situāciju labotu, piemēram, jāparedz ģeogrāfiskās piekļuves prasības maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, kas sniedz skaidras naudas izņemšanas pakalpojumus, lai nodrošinātu skaidras naudas pakalpojumus pietiekamā skaitā filiāļu, kur tie veic uzņēmējdarbību, vai ar iecelta pārstāvja starpniecību tikai tiešsaistes kredītiestādēs, vai arī jāuztur pietiekams bankomātu blīvums vietās, kur tie veic uzņēmējdarbību, ņemot vērā pietiekamu ģeogrāfisko sadalījumu attiecībā pret iedzīvotāju skaitu, kā arī bankomātu iespējamo kopīgo izmantošanu. Citi korektīvie pasākumi var ietvert ieteikumus, kas adresēti iestādēm, kuras nav kredītiestādes, piemēram, neatkarīgajiem bankomātu operatoriem, mazumtirgotājiem vai pasta nodaļām, mudinot papildināt banku sniegtos skaidrās naudas pakalpojumus.

(8)Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt īstenošanas aktus par vispārpiemērojamu vienotu rādītāju kopumu eurozonā, kas ļautu dalībvalstīm efektīvi uzraudzīt un novērtēt skaidrā naudā veikto maksājumu pieņemšanu un piekļuvi skaidrai naudai visā to teritorijā, to dažādajos reģionos, tai skaitā pilsētās un ārpus pilsētām. Lai sagatavotu šādus īstenošanas aktus, Komisijai būtu jāapspriežas ar Eiropas Centrālo banku.

(9)Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt konkrētai dalībvalstij adresētus īstenošanas aktus, ja šīs dalībvalsts ierosinātie pasākumi šķiet nepietiekami vai gadījumos, kad, neraugoties uz minētās dalībvalsts nosūtītā gada ziņojuma konstatējumiem, skaidrās naudas vienpusēja ex ante izslēgšana apdraud principu par maksājumu obligātu pieņemšanu euro banknotēs un monētās un/vai kad piekļuve skaidrai naudai nav pietiekama un efektīva. Šāds īstenošanas akts var likt attiecīgajai dalībvalstij veikt tādus pasākumus kā tie, kas norādīti 7. un 8. apsvērumā, vai pasākumus, kas ir atzīti par efektīviem citās dalībvalstīs, lai nodrošinātu, ka netiek apdraudēti principi par skaidrā naudā veiktu maksājumu obligātu pieņemšanu vai pietiekamu un efektīvu piekļuvi skaidrai naudai.

(10)Saskaņā ar lojālas sadarbības principu Komisijai, Eiropas Centrālajai bankai un izraudzītajām valstu kompetentajām iestādēm, kurām ir nepieciešamās pilnvaras attiecībā uz maksājumu pieņemšanu skaidrā naudā un piekļuvi skaidrai naudai, kā arī attiecībā uz skaidras naudas nozares tirgū veiktajām darbībām, kas saistītas ar skaidru naudu, būtu cieši jāsadarbojas jautājumos, kas saistīti ar maksājumu pieņemšanu skaidrā naudā un piekļuvi skaidrai naudai. Regulārā dialogā starp šīm struktūrām un iestādēm, jo īpaši pamatojoties uz dalībvalstu gada ziņojumiem Komisijai un Eiropas Centrālajai bankai, būtu jātiecas apzināt gadījumus, kad plaši izplatās skaidras naudas vienpusēja ex ante izslēgšana un neatbilstīga piekļuve skaidrai naudai kādās konkrētās valstu teritorijās vai reģionos. Jātiecas arī izstrādāt un pieņemt korektīvus pasākumus, kas dalībvalstīm būtu jāpieņem, lai izpildītu pienākumu nodrošināt skaidras naudas pieņemšanu un pietiekamu un efektīvu piekļuvi skaidrai naudai.

(11) Lai nodrošinātu, ka papildu izņēmumus attiecībā uz euro skaidras naudas obligātu pieņemšanu var ieviest vēlāk, kad tie kļūst nepieciešami, Komisijai būtu deleģējamas pilnvaras saskaņā ar LESD 290. pantu pieņemt aktus, lai papildinātu šo regulu, visā eurozonā ieviešot papildu izņēmumus no obligātās pieņemšanas principa. Komisija var pieņemt šādus papildu izņēmumus tikai tad, ja tie ir nepieciešami, samērīgi ar mērķi un saglabā euro skaidras naudas kā likumīga maksāšanas līdzekļa efektivitāti. Komisijas pilnvaras pieņemt deleģētos aktus, lai ieviestu papildu izņēmumus attiecībā uz euro skaidras naudas obligātu pieņemšanu, nedrīkstētu apdraudēt dalībvalstu iespējas, izmantojot to pilnvaras dalītās kompetences jomās, pieņemt valsts tiesību aktus, ar kuriem ievieš izņēmumus no obligātās pieņemšanas, kas izriet no likumīga maksāšanas līdzekļa statusa saskaņā ar nosacījumiem, ko Eiropas Savienības Tiesa noteikusi spriedumā apvienotajās lietās C-422/19 un C-423/19. Ir īpaši svarīgi, lai Komisija, veicot sagatavošanās darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, cita starpā ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Konkrēti, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaikus ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(12)Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus noteikumos par maksājumu pieņemšanu skaidrā naudā un pietiekamu un efektīvu piekļuvi skaidrai naudai, Komisijai būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 17 . Būtu jāizmanto konsultēšanās procedūra, lai pieņemtu īstenošanas aktus par skaidras naudas pieņemšanu un piekļuvi tai, jo tie attiecas uz pasākumiem ar nelielu ietekmi, proti, uz rādītājiem skaidras naudas pieņemšanas un pieejamības uzraudzībai, vai aktus, kas adresēti atsevišķām dalībvalstīm, kurām saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 noteiktos apstākļos var būt nepieciešams pieņemt atbilstošus pasākumus, kas atbilst valsts teritoriju, reģionu un pilsētu īpatnībām.

(13)Šī regula nodrošina to, ka pilnībā tiek ievērotas pamattiesības uz darījumdarbības brīvību un pamattiesības patērētāju tiesību aizsardzības jomā, kas attiecīgi noteiktas Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 16. un 38. pantā. Šī regula attiecas uz vēlamo maksāšanas veidu valūtā, kurai ir likumīga maksāšanas līdzekļa statuss un kuru iedzīvotāji var likumīgi izmantot savu parādu nokārtošanai. Tādējādi šajā regulā paredzētie pasākumi attiecas tikai uz veidu, kā uzņēmumi saņem maksājumus. Tādējādi saistība ar šīm pamattiesībām ir netieša un ļoti ierobežota. To pamato vispārējas nozīmes mērķis nodrošināt likumīgā maksāšanas līdzekļa efektivitāti, un tā ir samērīga ar šo mērķi.

(14)Skaidras naudas maksājumu īpatsvars salīdzinājumā ar elektroniskajiem maksājumiem ir lielāks atsevišķām neaizsargātām sabiedrības grupām, cita starpā vecāka gadagājuma cilvēkiem, personām ar invaliditāti un cilvēkiem ar ierobežotām digitālajām prasmēm un mazākiem ienākumiem. Šis priekšlikums ir saskanīgs ar Eiropas Piekļūstamības aktu 18 , kas attiecas uz bankomātiem. Turklāt arī finansiāli atstumtie cilvēki, piemēram, tie, kuriem nav bankas konta, patvēruma meklētāji un migranti, kuri, iespējams, nevar vai nevēlas izmantot privātā sektora nodrošinātos maksāšanas līdzekļus, izmanto skaidru naudu kā savu maksāšanas veidu. Tiek uzskatīts, ka skaidra nauda nodrošina skaidru pārskatu par izdevumiem, un tā ir ļoti vienkārši lietojama, nodrošinot ātrumu, drošību un privātumu. Šīm neaizsargātajām sabiedrības grupām ir lielāks risks zaudēt piekļuvi maksāšanas veidam, ja viņu piekļuve skaidrai naudai pasliktināsies. Tādējādi šīs regulas mērķis ir saglabāt to neaizsargāto sabiedrības grupu finansiālo iekļaušanu, kuras ir atkarīgas no skaidras naudas maksājumiem, nodrošinot, ka ikviens eurozonā var brīvi izvēlēties sev vēlamo maksāšanas veidu un piekļūt skaidras naudas pamatpakalpojumiem, vienlaikus atbalstot dalībvalstu politikas centienus arī turpmāk veicināt digitālo finansiālo iekļaušanu, piemēram, veicot pasākumus, kuru mērķis ir paaugstināt finanšpratību un jo īpaši digitālo finanšu jomā izglītības un apmācības sistēmās, kā arī novērst nepilnības digitālajā infrastruktūrā, tai skaitā lauku apvidos.

(15)Saskaņā ar proporcionalitātes principu ir nepieciešami un lietderīgi paredzēt noteikumus, kas vajadzīgi, lai sasniegtu pamatmērķi — nodrošināt skaidras naudas pieņemšanu un piekļuvi skaidrai naudai. Šī regula paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi, lai sasniegtu izvirzītos mērķus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. panta 4. punktu,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Priekšmets

Šī regula paredz detalizētus noteikumus par euro banknošu un monētu kā likumīga maksāšanas līdzekļa darbības jomu un ietekmi, kā arī par piekļuvi euro banknotēm un monētām, kā attiecīgi paredzēts LESD 128. panta 1. punktā un Regulas (EK) Nr. 974/98 11. pantā, lai nodrošinātu euro kā vienotas valūtas efektīvu izmantošanu.

2. pants

Darbības joma

1.Šī regula attiecas uz finansiālu parādu nokārtošanu, ciktāl tie pilnībā vai daļēji ir atmaksājami skaidrā naudā, ja saskaņā ar piemērojamajiem tiesību aktiem vai iedibināto tiesību praksi pastāv maksāšanas pienākums. Lai nodrošinātu skaidras naudas kā likumīga maksāšanas līdzekļa efektivitāti, šī regula attiecas arī uz skaidras naudas maksājumu vienpusēju ex ante izslēgšanu un piekļuvi skaidrai naudai.

2.Šī regula neattiecas uz maksājumiem par precēm vai pakalpojumiem, kas iegādāti attālināti, tai skaitā tiešsaistē.

3. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

1)“skaidra nauda” ir euro banknotes un monētas;

2)“skaidras naudas nozare” ir kredītiestādes, kas piedāvā maksājumu kontus klientiem, un skaidras naudas pakalpojumu sniedzēji, kas iesaistīti euro banknošu un monētu izplatīšanas un apgrozības pārvaldībā;

3)“kredītiestāde” ir kredītiestāde, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 575/2013 19 4. panta 1. punktā;

4)“skaidras naudas vienpusēja ex ante izslēgšana” ir situācija, kad mazumtirgotājs vai pakalpojumu sniedzējs vienpusēji izslēdz skaidru naudu kā maksāšanas veidu, piemēram, uzliekot zīmi “skaidru naudu nepieņem”. Šajā gadījumā nav maksātāja un maksājuma saņēmēja brīvas vienošanās par pirkuma apmaksas veidu;

5)“maksātājs” ir jebkura persona, kas veic maksājumu euro skaidrā naudā;

6)“maksājuma saņēmējs” ir jebkura persona, kas maksājuma darījumā ir iecerētais naudas līdzekļu saņēmējs euro skaidrā naudā;

7)“nominālvērtība” ir euro banknotes vai monētas nomināls euro valūtā, kas uzdrukāts uz banknotes vai uzkalts uz monētas;

8)“uzņēmums” ir persona, kas veic saimniecisku darbību, neatkarīgi no tās juridiskā statusa, tai skaitā partnerības vai apvienības, kas regulāri veic saimniecisku darbību.

4. pants

Likumīgs maksāšanas līdzeklis

1.Euro banknošu un monētu kā likumīga maksāšanas līdzekļa statuss nozīmē to obligātu pieņemšanu, pieņemšanu par pilnu nominālvērtību un pieņemšanu ar spēju izpildīt maksāšanas pienākumu.

2.Skaidras naudas obligāta pieņemšana nozīmē to, ka maksājuma saņēmējs neatsakās no euro banknotēm un/vai monētām, kas tiek piedāvātas apmaksai, lai izpildītu šo pienākumu.

3.Skaidras naudas pieņemšana par pilnu nominālvērtību nozīmē to, ka parāda nokārtošanai piedāvāto euro banknošu un/vai monētu monetārā vērtība ir vienāda ar summu euro valūtā, kas norādīta uz šīm banknotēm un/vai monētām. Piemaksas par parāda nokārtošanu ar euro banknotēm un monētām ir aizliegtas.

4.Pieņemšana ar spēju izpildīt maksāšanas pienākumu nozīmē to, ka maksātājs var izpildīt maksāšanas pienākumu, piedāvājot saņēmējam euro banknotes un monētas.

5. pants

Izņēmumi no euro banknošu un monētu obligātās pieņemšanas principa

1.Atkāpjoties no 4. panta 2. punkta, maksājuma saņēmējs ir tiesīgs atteikties pieņemt euro banknotes un monētas jebkurā no šādiem gadījumiem:

a)ja atteikums tiek izdarīts labticīgi un ja šāda atteikuma pamatā ir leģitīmi un īslaicīgi iemesli saskaņā ar proporcionalitātes principu, ņemot vērā konkrētos apstākļus, kurus maksājuma saņēmējs nevar ietekmēt;

b)ja maksājuma saņēmējs pirms apmaksas ir vienojies ar maksātāju par citu maksāšanas līdzekli.

Piemērojot a) apakšpunktu, pierādīšanas pienākums, kas veicams, lai konstatētu, ka konkrētajā gadījumā ir bijuši šādi leģitīmi un īslaicīgi iemesli un ka atteikums ir bijis samērīgs, ir maksājuma saņēmējam.

2.Piemērojot 1. punktu, šādi leģitīmi iemesli var būt:

i)attiecībā uz liela nomināla banknotēm — gadījumi, kad piedāvātās banknotes vērtība ir acīm redzami nesamērīga salīdzinājumā ar maksājamās summas lielumu;

ii)izņēmuma kārtā — gadījumi, kad uzņēmumam brīdī, kad maksāšanai tiek piedāvāta skaidra nauda, nav iespējams izdot atlikumu, vai gadījumi, kad šā maksājuma rezultātā tam nebūs pieejams pietiekami liels atlikums, lai šis uzņēmums varētu veikt parasto ikdienas saimniecisko darbību.

6. pants

Ar monetārām tiesībām saistītie papildu izņēmumi no euro banknošu un monētu obligātās pieņemšanas principa

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 10. pantu, lai papildinātu šo regulu, nosakot ar monetārām tiesībām saistītus papildu izņēmumus no obligātās pieņemšanas principa. Šie izņēmumi jāpamato ar sabiedrības interesēs esošu mērķi, un tiem jābūt samērīgiem ar minēto mērķi, tie nedrīkst mazināt euro skaidrās naudas kā likumīga maksāšanas līdzekļa efektivitāti, un tie jāatļauj tikai tad, ja ir pieejami citi naudas parādu samaksāšanas līdzekļi. Sagatavojot šos deleģētos aktus, Komisija apspriežas ar Eiropas Centrālo banku.

7. pants

Maksājumu pieņemšana skaidrā naudā

1.Lai nodrošinātu skaidras naudas pieņemšanu saskaņā ar 4. panta 2. punktu, dalībvalstis uzrauga skaidrā naudā veikto maksājumu pieņemšanu un skaidras naudas maksājumu vienpusējas ex ante izslēgšanas līmeni visā to teritorijā, visos to dažādajos reģionos, tai skaitā pilsētās un ārpus pilsētām, pamatojoties uz Komisijas pieņemtajiem vienotajiem rādītājiem, un veic situācijas novērtējumu.

2.Dalībvalstis paziņo savas veiktās uzraudzības un situācijas novērtējuma rezultātus attiecībā uz skaidrā naudā veikto maksājumu pieņemšanas līmeni saskaņā ar 9. panta 3. punktu.

3.Ja dalībvalsts uzskata, ka skaidras naudas maksājumu pieņemšanas līmenis tās teritorijā vai daļā no tās apdraud euro banknošu un monētu obligāto pieņemšanu, tā nosaka korektīvos pasākumus, kurus apņemas veikt saskaņā ar 9. panta 4. punktu.

8. pants

Piekļuve skaidrai naudai

1.Dalībvalstis nodrošina pietiekamu un efektīvu piekļuvi skaidrai naudai visā valsts teritorijā, visos tās dažādajos reģionos, tai skaitā pilsētās un ārpus pilsētām. Lai nodrošinātu pietiekamu un efektīvu piekļuvi skaidrai naudai, dalībvalstis uzrauga piekļuvi skaidrai naudai visā to teritorijā, visos to dažādajos reģionos, tai skaitā pilsētās un ārpus pilsētām, pamatojoties uz Komisijas pieņemtiem vienotiem rādītājiem, un veic situācijas novērtējumu.

2.Dalībvalstis paziņo savas veiktās uzraudzības un situācijas novērtējuma rezultātus attiecībā uz piekļuvi skaidrai naudai saskaņā ar 9. panta 3. punktu.

3.Ja dalībvalsts uzskata, ka pietiekama un efektīva piekļuve skaidrai naudai nav nodrošināta, tā nosaka korektīvos pasākumus, ko apņemas veikt saskaņā ar 9. panta 4. punktu.

9. pants

Procesuālie aspekti

1.Lai izpildītu 7. un 8. pantā noteiktos pienākumus, dalībvalstis izraugās vienu vai vairākas valsts kompetentās iestādes, kurām ir nepieciešamās pilnvaras attiecībā uz maksājumu pieņemšanu skaidrā naudā un piekļuvi skaidrai naudai, kā arī attiecībā uz skaidras naudas nozares tirgū veiktajām darbībām, kas saistītas ar skaidru naudu.

2.Lai īstenotu 7. un 8. pantu, Komisija pieņem vispārēji piemērojamus īstenošanas aktus par vienotu rādītāju kopumu, ko dalībvalstis izmanto, lai uzraudzītu un novērtētu skaidrā naudā veikto maksājumu pieņemšanu un piekļuvi skaidrai naudai visā to teritorijā, visos to dažādajos reģionos, tai skaitā pilsētās un ārpus pilsētām. Minētos īstenošanas aktus pieņem [X mēnešu laikā pēc šīs regulas stāšanās spēkā] saskaņā ar 11. pantā minēto konsultēšanās procedūru. Sagatavojot šos īstenošanas aktus, Komisija apspriežas ar Eiropas Centrālo banku.

3.Izraudzītās valsts kompetentās iestādes gada ziņojumā, ko nosūta Komisijai un Eiropas Centrālajai bankai, kā norādīts 13. pantā, paziņo savus uzraudzības un situācijas novērtējuma rezultātus attiecībā uz skaidras naudas maksājumu pieņemšanas līmeni un piekļuvi skaidrai naudai, sniedzot šāda novērtējuma pamatojumu un datus.

4.Ja dalībvalsts uzskata, ka skaidrā naudā veikto maksājumu pieņemšanas līmenis apdraud euro banknošu un monētu obligāto pieņemšanu vai ka netiek nodrošināta pietiekama un efektīva piekļuve skaidrai naudai, tā gada ziņojumā norāda korektīvos pasākumus, ko apņemas veikt, lai izpildītu 7. un 8. pantā noteiktos pienākumus. Korektīvie pasākumi stājas spēkā bez liekas kavēšanās.

5.Komisija izskata gada ziņojumus, detalizēti apspriežoties ar Eiropas Centrālo banku. Ja korektīvie pasākumi, ko dalībvalsts ierosinājusi saskaņā ar 4. punktu, šķiet nepietiekami vai ja Komisija uzskata, ka skaidras naudas maksājumu pieņemšana vai pietiekama un efektīva piekļuve skaidrai naudai kādā dalībvalstī neatbilst 7. un 8. pantā noteiktajiem pienākumiem, neraugoties uz konstatējumiem gada ziņojumā, Komisija pieņem īstenošanas aktus, kas paredz atbilstošus un samērīgus pasākumus, kuri attiecīgajai dalībvalstij jāpieņem tādā termiņā, kāds norādīts attiecīgajā īstenošanas aktā. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 11. pantā minēto konsultēšanās procedūru.

10. pants

Deleģēšanas īstenošana

1.Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.Pilnvaras pieņemt 6. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no [šīs regulas spēkā stāšanās dienas].

3.Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 6. pantā minēto pilnvarojumu pieņemt deleģētos aktus. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar katras dalībvalsts ieceltajiem ekspertiem saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5.Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.Saskaņā ar 6. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja viena mēneša laikā no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par vienu mēnesi.

11. pants

Komiteju procedūra

1.Komisijai palīdz komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 4. pantu.

12. pants

Sodi

Dalībvalstis paredz noteikumus par sodiem [to starpā finansiāliem sodiem un ar kriminālsodu nesaistītiem naudassodiem], ko piemēro par šīs regulas pārkāpumiem, un veic visus pasākumus, kuri vajadzīgi, lai nodrošinātu to īstenošanu. Paredzētie sodi ir iedarbīgi, samērīgi un atturoši. Dalībvalstis viena gada laikā pēc šīs regulas stāšanās spēkā minētos noteikumus un pasākumus dara zināmus Komisijai un nekavējoties paziņo tai par turpmākiem grozījumiem, kas tos ietekmē.

13. pants

Gada ziņojumi

1.Dalībvalstis katru gadu iesniedz Komisijai un Eiropas Centrālajai bankai ziņojumu, iekļaujot informāciju par šādiem aspektiem:

a)noteiktie izņēmumi no obligātās pieņemšanas principa un to piemērošana;

b)detalizēti dati un situācijas novērtējums dalībvalstī attiecībā uz maksājumu pieņemšanu skaidrā naudā un piekļuvi skaidrai naudai, kā arī korektīvie pasākumi, kas jāveic saskaņā ar 7. un 8. pantu;

c)ieviestie sodi, to starpā finansiālie sodi un ar kriminālsodu nesaistītie naudassodi.

2.Pirmo gada ziņojumu iesniedz vienu gadu pēc šīs regulas stāšanās spēkā. Turpmākos gada ziņojumus iesniedz katru gadu pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas.

3.Komisija izskata gada ziņojumus, detalizēti apspriežoties ar Eiropas Centrālo banku.

14. pants

Dalībvalstu pienākums informēt par tiesiskās aizsardzības līdzekļiem

Dalībvalstis sniedz fiziskām personām un uzņēmumiem skaidru informāciju par tiem pieejamajiem kanāliem un efektīviem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, kas izmantojami, lai iesniegtu kompetentajām valsts iestādēm sūdzības par nelikumīgiem atteikumiem pieņemt skaidru naudu un nepietiekamu un neefektīvu piekļuvi skaidrai naudai.

15. pants

Mijiedarbība starp euro banknotēm un monētām un digitālajiem euro

1.Euro banknotes un monētas un digitālie euro ir savstarpēji konvertējami pēc to nominālvērtības.

2.Euro denominēta naudas parāda saņēmēji pieņem maksājumus euro banknotēs un monētās saskaņā ar šīs regulas noteikumiem neatkarīgi no tā, vai tie pieņem maksājumus digitālajos euro saskaņā ar Regulu [XXX par digitālā euro izveidi]. Gadījumos, kad euro banknošu un monētu un digitālā euro pieņemšana ir obligāta saskaņā ar šīs regulas un Regulas (XXX par digitālā euro izveidi) noteikumiem, maksātājs ir tiesīgs izvēlēties maksāšanas līdzekli.

16. pants

Pārskatīšana

Līdz [datums — pieci gadi pēc šīs regulas stāšanās spēkā] Komisija veic šīs regulas darbības un ietekmes pārskatīšanu un iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei. Dalībvalstis sniedz Komisijai informāciju, kas vajadzīga minētā ziņojuma sagatavošanai.

17. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama dalībvalstīs saskaņā ar Līgumiem.

Briselē,

(1)     https://www.ecb.europa.eu/euro/cash_strategy/cash_role/html/index.lv.html .

(2)    Sk. Tiesas 2021. gada 26. janvāra spriedumu apvienotajās lietās C‑422/19 un C‑423/19, Dietrich un Häring (EU:C:2021:63).

(3)    Komisijas Ieteikums 2010/191/ES (2010. gada 22. marts) par euro banknošu un monētu likumīgā maksāšanas līdzekļa statusa darbības jomu un ietekmi.

(4)    Sk. Tiesas 2021. gada 26. janvāra spriedumu apvienotajās lietās C-422/19 un C-423/19, Dietrich un Häring (EU:C:2021:63, 49. punkts).

(5)    Padomes Regula (EK) Nr. 974/98 (1998. gada 3. maijs) par euro ieviešanu (OV L 139, 11.5.1998., 1. lpp.).

(6)     Komisijas Ieteikums (2010. gada 22. marts) par euro banknošu un monētu likumīgā maksāšanas līdzekļa statusa darbības jomu un ietekmi (europa.eu) .

(7)    Eiropas Centrālā banka (2022. gads), Pētījums par patērētāju attieksmi pret maksājumiem eurozonā (SPACE) : https://www.ecb.europa.eu/stats/ecb_surveys/space/html/ecb.spacereport202212~783ffdf46e.en.html#toc7 .

(8)

    Pētījums par patērētāju attieksmi pret maksājumiem eurozonā (SPACE) — 2022. gads (europa.eu) .

(9)    Eiropas Centrālā banka (2022. gads), Pētījums par patērētāju attieksmi pret maksājumiem eurozonā (SPACE) , 59. lpp.: https://www.ecb.europa.eu/stats/ecb_surveys/space/html/ecb.spacereport202212~783ffdf46e.en.html#toc7 .

(10)    Gala ziņojumu sk. iedaļā ELTEG III 5. sanāksme .

(11)    Padomes Regula (EK) Nr. 974/98 (1998. gada 3. maijs) par euro ieviešanu (OV L 139, 11.5.1998., 1. lpp.).

(12)    OV L 83, 30.3.2010., 70. lpp.

(13)    Sk. Tiesas 2021. gada 26. janvāra spriedumu apvienotajās lietās C-422/19 un C-423/19, Hessischer Rundfunk, EU:C:2021:63.

(14)    Sk. Tiesas 2021. gada 26. janvāra spriedumu apvienotajās lietās C-422/19 un C-423/19, Hessischer Rundfunk, EU:C:2021:63, 45. punkts.

(15)    Sk. Tiesas 2021. gada 26. janvāra spriedumu apvienotajās lietās C-422/19 un C-423/19, Hessischer Rundfunk, EU:C:2021:63, 46. punkts.

(16)    Sk. Tiesas 2021. gada 26. janvāra spriedumu apvienotajās lietās C-422/19 un C-423/19, Hessischer Rundfunk, EU:C:2021:63, 67. un 68. punkts.

(17)    OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.

(18)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/882 (2019. gada 17. aprīlis) par produktu un pakalpojumu piekļūstamības prasībām (OV L 151, 7.6.2019., 70. lpp.).

(19)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 176, 27.6.2013., 1.–337. lpp.).