EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 52023PC0314

Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA par vidisko, sociālo un pārvaldības (VSP) reitingu noteikšanas darbību pārredzamību un integritāti

COM/2023/314 final

Strasbūrā, 13.6.2023

COM(2023) 314 final

2023/0177(COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

par vidisko, sociālo un pārvaldības (VSP) reitingu noteikšanas darbību pārredzamību un integritāti

(Dokuments attiecas uz EEZ)

{SEC(2023) 241 final} - {SWD(2023) 204 final} - {SWD(2023) 207 final}


PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Šis priekšlikums ir 2021. gada jūlijā pieņemtās Eiropas Komisijas atjauninātās ilgtspējīga finansējuma stratēģijas 1 neatņemama daļa.

Vidiskās, sociālās un pārvaldības (VSP) investīcijas, proti, investīcijas, kuru veikšanas ietvaros pieņemot lēmumus par investīcijām, tiek ņemti vērā VSP faktori (dēvētas arī par ilgtspējīgām investīcijām), kļūst par vispārējā finansējuma svarīgu daļu. Konkrētāk, ieguldījumu fondi ar ilgtspējas iezīmēm vai mērķiem ievērojami palielinājušies skaita, apmēra un piesaistītā kapitāla veida ziņā. Šajā kontekstā ir attīstījusies VSP investīciju ekosistēma, kuras ietvaros cita starpā tiek nodrošināti VSP reitingi. Šādi VSP reitingi tiek tirgoti kā atzinumi par vidisko, sociālo un/vai pārvaldības faktoru iedarbību uz uzņēmumiem vai juridiskajām personām un to ietekmi uz sabiedrību.

VSP reitingiem ir arvien lielāka ietekme uz kapitāla tirgu darbību un ieguldītāju uzticēšanos ilgtspējīgiem produktiem. Jo īpaši VSP reitingiem ir būtiska loma ES ilgtspējīga finanšu tirgus pareizas darbības veicināšanā, jo tie nodrošina ieguldītāju un finanšu iestāžu investīciju stratēģijām, riska pārvaldībai un informācijas atklāšanas pienākumiem izšķirīgus informācijas avotus. Tos izmanto arī uzņēmumi, lai labāk izprastu ar savām vai partneru darbībām saistītus ilgtspējas riskus un iespējas un veiktu salīdzinājumus ar līdzvērtīgiem uzņēmumiem.

Paredzams, ka VSP reitingu tirgus turpmākajos gados turpinās ievērojami augt. VSP reitingu jomas izaugsmi un lielāku pieprasījumu pēc tiem nosaka uzņēmumu risku mainīgais raksturs, ieguldītāju pieaugošā izpratne par šo risku finansiālajām sekām un tādu investīciju produktu pieaugums, ar kuriem nepārprotami cenšas izpildīt noteiktus ilgtspējas standartus vai sasniegt noteiktus ilgtspējas mērķus. Tas ir saistīts arī ar ilgtspējīga finansējuma tiesību aktiem, ko ES ierosinājusi kopš 2018. gada.

Tomēr pašreizējā VSP reitingu tirgū ir trūkumi un tas nedarbojas pienācīgi, jo netiek apmierinātas ieguldītāju un vērtējamo juridisko personu vajadzības attiecībā uz VSP reitingiem un mazinās uzticēšanās reitingiem. Šai problēmai ir dažādi aspekti, galvenokārt i) pārredzamības trūkums attiecībā uz VSP reitingu raksturlielumiem, to metodikām un datu avotiem un ii) skaidrības trūkums par to, kā darbojas VSP reitingu sniedzēji. VSP reitingi to lietotājiem, ieguldītājiem un vērtējamajām juridiskajām personām nesniedz iespēju pietiekamā mērā pieņemt uz informāciju balstītus lēmumus par VSP riskiem, ietekmi un iespējām.

Tāpēc Komisija atjauninātajā ilgtspējīga finansējuma stratēģijā paudusi apņemšanos rīkoties, lai uzlabotu VSP reitingu uzticamību, salīdzināmību un pārredzamību. Konkrētāk, šā priekšlikuma mērķis ir informāciju par VSP reitingiem padarīt kvalitatīvāku, i) uzlabojot VSP reitingu raksturlielumu un metodiku pārredzamību un ii) nodrošinot lielāku skaidrību par VSP reitingu sniedzēju darbībām un interešu konflikta risku novēršanu VSP reitingu sniedzēju līmenī. Tā kā VSP reitingi un to avotdati tiek izmantoti lēmumu pieņemšanai par investīcijām un kapitāla piešķiršanai, iniciatīvas vispārīgais mērķis ir uzlabot VSP reitingu kvalitāti, lai ieguldītāji varētu pieņemt detalizētākā informācijā balstītus ar ilgtspējas mērķiem saistītus lēmumus par investīcijām. Tas arī ļaus vērtējamajām juridiskajām personām pieņemt uz informāciju balstītus lēmumus par VSP risku pārvaldību un savu darbību ietekmi. Vienlaikus ir būtiski veicināt uzticēšanos VSP reitingu sniedzēju darbībām un paļāvību uz tām, nodrošinot, ka tirgus darbojas pareizi un VSP reitingu sniedzēji novērš un pārvalda interešu konfliktus.

Šā priekšlikuma mērķis ir nevis saskaņot VSP reitingu aprēķināšanas metodikas, bet gan palielināt to pārredzamību. Lai nodrošinātu, ka VSP reitingu tirgū ir pieejamas dažādas pieejas (t. i., VSP reitingi var atšķirties cits no cita un aptvert dažādas jomas), VSP reitingu sniedzēji saglabās pilnīgu kontroli pār metodikām, ko tie izmanto, un brīvu izvēli.

Šā priekšlikuma mērķis ir atvieglot Eiropas vienotā tirgus un kapitāla tirgu savienības potenciāla izmantošanu un veicināt pāreju uz pilnībā ilgtspējīgu un iekļaujošu ekonomikas un finanšu sistēmu saskaņā ar Eiropas zaļo kursu 2 un ANO ilgtspējīgas attīstības mērķiem.

Visās ekonomikas nozarēs ir vajadzīgas ievērojamas investīcijas ar mērķi pārkārtoties uz klimatneitrālu ekonomiku un sasniegt Savienības vidiskās ilgtspējas mērķus. Būtu jāatvieglo iespēja ieguldītājiem un uzņēmumiem identificēt vidiski ilgtspējīgas investīcijas un nodrošināt to ticamību.

Šī iniciatīva nav Normatīvās atbilstības un izpildes programmas (REFIT) iniciatīva.

Atbilstība pašreizējiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā

ES ir ieviesusi ilgtspējīga finansējuma regulējuma pamatelementus 3 . Ieinteresētās personas pašreiz norāda uz tirgus neefektivitāti un regulējuma nepilnībām, kas joprojām pastāv un varētu kavēt tirgus attīstību. VSP reitingu sniedzēji un datu sniedzēji izmanto uzņēmumu publicēto informāciju, un šo datu pieejamība, precizitāte un konsekvence ir no tiem atkarīgo pakārtoto produktu kvalitātes pamatā. Saskaņā ar Direktīvu par korporatīvo ilgtspējas ziņu sniegšanu (CSRD) 4 un ES Taksonomijas regulu 5 uzņēmumiem ir pienākums sniegt informāciju par konkrētiem VSP faktoriem. VSP reitingi balstīsies uz sniegto informāciju un to papildinās, nodrošinot ieguldītāju un finanšu iestāžu investīciju stratēģijām, riska pārvaldībai un iekšējai analīzei izšķirīgus informācijas avotus. VSP reitingu sniedzēji izmanto datus, kas iegūti no uzņēmumiem, un jo ticamāki, precīzāki un standartizētāki ir pieejamie dati, jo mazāk trūkstošā informācija jāaizstāj ar aplēsēm. Piemēram, sniedzot korporatīvos ilgtspējas ziņojumus, tiks atvieglota novērtējumu sagatavošana, ko veic VSP reitingu sniedzēji.

Turklāt to jauno prasību dēļ, kas finanšu iestādēm un tirgus dalībniekiem noteiktas tiesību aktos par ilgtspējīgām finansēm (piemēram, CSRD, Ar ilgtspēju saistītās finanšu informācijas atklāšanas regulā 6 un ES Taksonomijas regulā), palielināsies pieprasījums pēc VSP reitingiem.

Šī iniciatīva arī mijiedarbojas ar darbu zaļo obligāciju standartu un ES klimata etalonu jomā. Attiecībā uz priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas zaļajām obligācijām 7 turpmāko ES zaļo obligāciju standartu emitentiem ir jāatklāj informācija par to projektu atbilstību taksonomijai, kurus finansē ar savām obligācijām. Šajā nolūkā tie var lūgt VSP reitingus, lai iegūtu avotdatus, kas tiks izmantoti to projektu novērtējumos. Izmantojot VSP reitingos atklāto informāciju, ieguldītājiem, tai skaitā zaļo obligāciju ieguldītājiem, ir vieglāk veikt uzņēmumu vispārējo nefinanšu darbības rezultātu precīzāku novērtējumu.

Attiecībā uz ES Klimata etalonu regulu 8 deleģētajā regulā 9 ir noteikts VSP faktoru saraksts, kas etalonu administratoriem jāatklāj attiecībā uz tiem etaloniem, kuri vērsti uz VSP mērķu sasniegšanu, atkarībā no attiecīgo pamatā esošo aktīvu veida (piemēram, pašu kapitāls, fiksēts ienākums, valsts kapitāls). Tiem būs jāiegūst informācija tieši no uzņēmumiem (piemēram, izmantojot to gada pārskatus) vai no ārējiem reitingu sniedzējiem / datu sniedzējiem. Deleģētā regula etalonu administratoriem sniedz iespēju atklāt informāciju par etalonu VSP reitingiem. Saņemot precīzāku informāciju par VSP reitingu noteikšanā izmantotajām metodikām, etalonu administratori iegūtu skaidrību par etalonu komponentiem. Labāki un uzticamāki reitingi veidos etalonu administratoru uzticēšanos un, iespējams, uzlabos šo reitingu pieņemšanu kā uzticamu instrumentu jēgpilnu etalonu izstrādei. Turklāt tas palīdzēs etalonu lietotājiem nodrošināt to etalonu identificēšanu, kas ir saskaņoti ar viņu investīciju stratēģiju, un palīdzēs šo stratēģiju īstenot, novēršot zaļmaldināšanas riskus. Šai regulai būtu arī jāuzlabo ieguldītāju uzticēšanās VSP etaloniem un tādējādi jāturpina atbalstīt ilgtspējīgas investīcijas.

Atbilstība citām Savienības politikas jomām

Šis priekšlikums ietverts ilgtspējīga finansējuma pasākumu kopumā, kas ir kapitāla tirgu savienības projekta prioritāte. Tajā ir ietverti pasākumi ar mērķi izmantot finanšu pakalpojumu pārveidojošo spēku un novirzīt privāto kapitālu uz ilgtspējīgām investīcijām. Tas veicina integrētāku kapitāla tirgu attīstību, sekmējot to, ka ieguldītāji gūst labumu no vienotā tirgus un vienlaikus pieņem detalizētākā informācijā balstītus lēmumus. Piemēram, Eiropas vienotais piekļuves punkts (ESAP) ieinteresētajām personām sniedz iespēju vieglāk piekļūt datiem un var kalpot arī par informācijas/ievaddatu avotu VSP reitingu sniedzējiem, ne tikai samazinot aplēšu izmantošanu, bet arī kopumā uzlabojot reitingu kvalitāti.

Šis priekšlikums atbilst arī Eiropas zaļā kursa vispārējiem politikas mērķiem. Eiropas zaļais kurss izstrādāts, Savienībai reaģējot uz problēmām, kas saistītas ar klimatu un vidi un ir raksturīgas šai paaudzei. Tā mērķis ir līdz 2050. gadam pārveidot Savienību par mūsdienīgu, resursu ziņā efektīvu un konkurētspējīgu ekonomiku bez siltumnīcefekta gāzu neto emisijām.

Turklāt pilnībā funkcionējošs un integrēts kapitāla tirgus sekmēs ES ekonomikas ilgtspējīgu izaugsmi un lielāku konkurētspēju saskaņā ar Komisijas stratēģisko prioritāti saistībā ar ekonomiku cilvēku labā, kuras ietvaros galvenā uzmanība pievērsta piemērotu apstākļu sekmēšanai attiecībā uz darbvietu radīšanu, izaugsmi un investīcijām.

Šis priekšlikums papildina pašreizējo ES vides un klimata politiku, VSP reitingu noteikšanas metodikas padarot pārredzamākas, un tam būtu jānodrošina efektīvāka investīciju novirzīšana ilgtspējīgiem aktīviem.

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

Juridiskais pamats

Uz šo priekšlikumu attiecas dalītā kompetence saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 4. panta 2. punkta a) apakšpunktu, un tā pamatā ir LESD 114. pants, kurā ES tiek piešķirtas pilnvaras pieņemt attiecīgus noteikumus, kuri attiecas uz iekšējā tirgus izveidi un darbību.

Ar LESD 114. pantu Savienībai tiek atļauts veikt pasākumus ar mērķi ne tikai likvidēt pašreizējos pamatbrīvību īstenošanas šķēršļus, bet arī novērst šādu šķēršļu rašanos nākotnē. Tajā skaitā šķēršļus, kas tirgus dalībniekiem, piemēram, VSP reitingu sniedzējiem vai ieguldītājiem, liedz iespēju pilnībā izmantot iekšējā tirgus priekšrocības.

Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā)

Šīs iniciatīvas mērķis — palielināt skaidrību par VSP reitingu raksturlielumiem, to izstrādes mērķiem un VSP reitingu sniedzēju darbībām — nevar tikt pienācīgi sasniegts, ja dalībvalstis rīkojas neatkarīgi, un tāpēc ir nepieciešama ES līmeņa rīcība ar mērķi nodrošināt ES kapitāla tirgu pienācīgu darbību.

Pašlaik nav ES tiesiskā regulējuma, kas attiektos uz VSP reitingu sniedzējiem. Dalībvalstis neregulē VSP reitingu sniedzēju darbības vai nosacījumus, saskaņā ar kuriem tie sniedz VSP reitingus. Katrs VSP reitingu sniedzējs ievēro citus noteikumus, un trūkst skaidrības par to, kādas darbības un kā tas veic.

VSP reitingu tirgus ir globāls. Dažu lielu VSP reitingu sniedzēju galvenie biroji atrodas ES, savukārt daudzi citi atrodas ārpus ES, bet tiem ir meitasuzņēmumi ES.

Lai gan dalībvalstis varētu individuāli rīkoties, lai stiprinātu VSP reitingu uzticamību un pārredzamību, šādi pasākumi, visticamāk, dalībvalstīs ievērojami atšķirsies. Tas var radīt atšķirīgu pārredzamības līmeni, šķēršļus tirgus dalībniekiem un problēmas tiem, kas darbojas pārrobežu mērogā (kā tas notiek ES tirgū, strādājot ar lietotājiem vairākās dalībvalstīs), kā arī ierobežot reitingu salīdzināmību. Savukārt ja noteikumu par VSP reitingu sniedzēju darbībām vispār nebūtu, pašreizējā situācija un ar pārredzamību saistītās problēmas saglabātos un varētu pat palielināties.

Tā kā ilgtspējīgas investīcijas un VSP reitingi piesaista arvien lielāku uzmanību pasaules jurisdikcijās, Eiropas Savienībai būtiska kļūst uz konsekventu, visaptverošu un saskaņotu pieeju balstīta sadarbība ar partneriem. Šī iniciatīva neaizstās valsts tiesību aktus, jo pašlaik nevienai dalībvalstij nav tiesību aktu, ar ko tiktu regulēta VSP reitingu sniedzēju darbība.

Nodrošinot lielāku skaidrību par to uzņēmumu darbībām, kuriem ir arvien svarīgāka loma finansējuma novirzīšanā, tiktu uzlabota iekšējā tirgus darbība.

Proporcionalitāte

Šis priekšlikums ir saskaņā ar proporcionalitātes principu, kas noteikts LESD 5. pantā. Ierosinātie pasākumi ir vajadzīgi, lai sasniegtu mērķus, un tie ir arī vispiemērotākie.

Priekšlikumā galvenā uzmanība pievērsta to VSP reitingu sniedzēju darbībām, kas darbojas ES. Priekšlikumā tiek iztirzātas tirgus nepilnības, proti: a) skaidrības trūkums par VSP reitingu raksturlielumiem, to izstrādē izmantotajām metodikām un datu avotiem un b) skaidrības trūkums par VSP reitingu sniedzēju darbībām un to kontroli.

Šajā priekšlikumā noteikts tikai tas, kas nepieciešams, lai pēc iespējas iedarbīgāk rastu risinājumu katram no šiem jautājumiem, proti: 1) izveidotu atļauju piešķiršanas sistēmu, kas attiektos uz VSP reitingu sniedzējiem, kuri darbojas ES, piemērojot tiem samērīgus noteikumus, ar ko regulē to darbību, un pastāvīgu samērīgu uzraudzību, un 2) pieprasītu, lai VSP reitingu sniedzēji, kas darbojas ES, publicētu galveno informāciju par VSP reitingu raksturlielumiem un izstrādes metodikām un VSP reitingu pasūtītājiem un vērtējamajām juridiskajām personām atklātu detalizētu informāciju par metodikām.

Šis priekšlikums neattiecas uz aktīvu pārvaldītāju vai citu iestāžu, piemēram, etalonu administratoru, izstrādātiem iekšējiem reitingiem, jo tos izmanto pašu lēmumiem un investīcijām, tie nav paredzēti tam pašam mērķim un publiskošanai vai izplatīšanai pēc pasūtījuma vai ar citiem līdzekļiem.

Tādējādi šī iniciatīva būs vērsta uz juridiskām personām, kas sniedz VSP reitingus sabiedrībai vai pasūtītājiem. Tā neattieksies uz finanšu iestādēm vai citiem tirgus dalībniekiem, kas izstrādā VSP reitingus savām vajadzībām vai pašu lietošanai.

Juridiskā instrumenta izvēle

Šā priekšlikuma mērķis ir ieviest sistēmu, ar ko tiktu palielināta skaidrība par VSP reitingu raksturlielumiem. Šajā nolūkā tajā ir paredzēti noteikumi VSP reitingu sniedzējiem, kas darbojas ES. Šā priekšlikuma mērķis ir atvieglot Eiropas vienotā tirgus potenciāla sekmīgāku izmantošanu un veicināt pāreju uz pilnībā ilgtspējīgu un iekļaujošu ekonomikas un finanšu sistēmu saskaņā ar Eiropas zaļo kursu un ANO ilgtspējīgas attīstības mērķiem. Lai sasniegtu šos politikas mērķus, ir jāievieš regula — tas ir labākais veids, kā palielināt skaidrību par darbībām, ko veic uzņēmumi, kuriem ir arvien lielāka nozīme finansējuma novirzīšanā.

Tiesiskais regulējums tiks saskaņots ar pieeju, kas izmantota attiecībā uz citiem finanšu tirgus dalībniekiem, un attiecīgajiem tiesību aktiem, piemēram, ES Etalonu regulu, Kredītreitingu aģentūru regulu un priekšlikumu par ES zaļo obligāciju standartu, kurā tiek paredzēta pastāvīgu uzraudzība un noteiktas vairākas organizatoriskās prasības un prasības attiecībā uz pārvaldības procesiem un dokumentiem. Ar citiem rīkiem, piemēram, ieteikuma tiesību pasākumiem un rīcības kodeksiem, šīs iniciatīvas mērķi tiktu sasniegti tikai daļēji, jo nebūtu stimula izstrādāt pietiekami stingru rīcības kodeksu. Pašreizējais tirgus spiediens noteiktu kodeksa stingrību un vispusīgumu, un šis spiediens ir izrādījies problēmu risināšanai nepietiekams. Turklāt rīcības kodekss būtu brīvprātīgs. Daži pakalpojumu sniedzēji varētu izvēlēties to nepieņemt vai nozarē varētu rasties vairāki kodeksi. Abos gadījumos tiktu mazinātas jebkādas izredzes panākt, ka visā tirgū lietotāji vai vērtējamās juridiskās personas gūst lielāku skaidrību.

3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

Ex post izvērtējumi / spēkā esošo tiesību aktu atbilstības pārbaudes

Neattiecas.

Pašlaik nav ES līmeņa tiesiskā regulējuma, kas attiektos uz VSP reitingiem.

Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Komisija ir apkopojusi ievērojamu daudzumu pierādījumu, kas iegūti no dažādiem avotiem, tai skaitā Eiropas Komisijas Finanšu stabilitātes, finanšu pakalpojumu un kapitāla tirgu savienības ģenerāldirektorāta (Finanšu stabilitātes, finanšu pakalpojumu un kapitāla tirgu savienības ĢD) pasūtīta pētījuma, Komisijas apspriešanās un informēšanas pasākumiem, kā arī informācijas apmaiņas ar ieinteresētajām personām. Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde (EVTI) arī atbalstīja Komisijas darbu, 2022. gadā publicējot uzaicinājumu iesniegt atsauksmes, un sniedza pārskatu par VSP reitingu sniedzējiem, kas darbojas ES. Komisija analizēja arī pašreizējos starptautiskos ieteikumus un kodeksus VSP reitingu sniedzējiem, jo īpaši Starptautiskās Vērtspapīru komisiju organizācijas (IOSCO) ieteikumus. Mērķorientētajā apspriešanā, kurā šī iniciatīva guva atbalstu, piedalījās 168 organizācijas un privātpersonas, galvenokārt ieguldītāji, VSP reitingu sniedzēji un biržā kotēti uzņēmumi.

Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana

Lai labāk izprastu problēmas, ar kurām tirgus saskaras praksē, un pēc mērķorientētās apspriešanas Komisija ir veikusi apjomīgu akadēmiskās literatūras 10 pārskatu, tirgus analīzi un informatīvus pasākumus attiecībā uz lielu skaitu galveno ieinteresēto personu VSP reitingu tirgū.

No 2022. gada aprīļa līdz oktobrim Komisija rīkoja divpusējas sanāksmes ar dažādām ieinteresētajām personām, tai skaitā 14 dažādiem VSP reitingu sniedzējiem, lietotājiem un apvienībām, kas cita starpā pārstāv reitingu lietotājus, akadēmisko aprindu pārstāvjus, nevalstiskās organizācijas, publiskās struktūras un uzraudzības iestādes.

Komisija arī regulāri aicināja EVTI sniegt atzinumus un ieteikumus, tai skaitā par iespējamu atļauju piešķiršanas un uzraudzības režīmu VSP reitingu sniedzējiem ES līmenī.

Ietekmes novērtējums

Šim priekšlikumam ir pievienots ietekmes novērtējums 11 , kas 2022. gada 16. novembrī tika iesniegts Regulējuma kontroles padomei (RKP) un 16. decembrī saņēma pozitīvu atzinumu ar atrunām.

Ietekmes novērtējumā secināts, ka galvenā problēma ir divējāda: ieguldītāji un uzņēmumi novēro problēmas attiecībā uz VSP reitingu uzticamību, precizitāti un savlaicīgumu, un vērtējamās juridiskās personas nezina, kuras kategorijas/kritēriji tiek izmantoti to novērtēšanai un cik precīzi VSP reitingi atspoguļo to faktisko sniegumu un kā to uzlabot.

Šai problēmai ir vairākas sekas. No lietotāja viedokļa sekas ir šādas:

(1)ieguldītājiem nav iespējas, pieņemot lēmumus par investīcijām, pietiekamā mērā ņemt vērā ar ilgtspēju saistītos un citus nefinanšu riskus un iespējas;

(2)ieguldītājiem ir arī ierobežotas iespējas novirzīt finanšu resursus uzņēmumiem un saimnieciskajām darbībām, kas risina un nesaasina sociālās un vides problēmas;

(3)etalonu administratori etalonu izstrādē izmanto VSP reitingus, negūstot pilnīgu skaidrību par to, kā tie aprēķināti;

(4)uzņēmumi nespēj izsvērt visus to darbību radītos iespējamos riskus un iespējas un attiecīgi novirzīt investīcijas.

Konkrētās sekas no vērtējamās juridiskās personas viedokļa ir tādas, ka tās var saņemt VSP reitingus attiecībā uz elementiem, kas ir novecojuši vai nepareizi, un tas var ietekmēt nosacījumus, kas attiecas uz to piekļuvi finansējumam.

Konkrētas sekas no citu ieinteresēto personu viedokļa ir tādas, ka nevalstiskās organizācijas, arodbiedrības un citas ieinteresētās personas mazāk spēj saukt uzņēmumus pie atbildības saistībā ar to ietekmi uz sabiedrību un vidi.

Problēmas negatīvi ietekmē ES ilgtspējīga finanšu tirgus darbību, radot nepilnības ES ilgtspējīga finansējuma regulējumā, kas tika izveidots, lai nodrošinātu lielāku pārredzamību un instrumentus privātā kapitāla plūsmai uz ilgtspējīgām investīcijām, kuras ir steidzami nepieciešamas pārejas nolūkos. Plašākās sekas ir tādas, ka netiek pilnībā izmantots Eiropas vienotā tirgus potenciāls veicināt Eiropas zaļā kursa mērķu sasniegšanu un ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanu.

Tika konstatēti divi savstarpēji papildinoši problēmu cēloņi:

(1)skaidrības trūkums par VSP reitingu sniedzēju darbībām un to kontroles trūkums;

(2)skaidrības trūkums par VSP reitingu raksturlielumiem, to izstrādes metodikām un datu avotiem (tai skaitā arī to, kā tie tiek radīti, un to atklāšanu/pārredzamību) un

ietekmes novērtējumā tika apsvērti vairāki politikas risinājumi diviem galvenajiem mainīgajiem lielumiem:

·lielāka skaidrība par VSP reitingu sniedzēju darbībām un interešu konfliktu risku novēršana VSP reitingu sniedzēju līmenī un

·nepieciešamība palielināt skaidrību par VSP reitingu raksturlielumiem (t. i., ko tie nozīmē un kādu mērķu sasniegšanai tie paredzēti, VSP reitingu izstrādē izmantotajām metodikām, datu avotiem vai aplēsēm).

Tika analizēti vairāki leģislatīvi un neleģislatīvi politikas risinājumi šādās divās dimensijās: uzņēmumi (VSP reitingu sniedzēji) un produkti (VSP reitingi). Attiecībā uz VSP reitingu sniedzēju regulatīvo režīmu tika apsvērti trīs šādi risinājumi: nozares rīcības kodekss (1. risinājums), reģistrācija un viegla uzraudzība (2. risinājums) un atļauju piešķiršana, uz principiem balstītas organizatoriskās prasības un uz risku balstīta uzraudzība (3. risinājums). Attiecībā uz pārredzamības prasību apjomu saistībā ar VSP reitingiem un to izstrādes metodikām tika apsvērti divi risinājumi: minimālās prasības attiecībā uz informācijas publiskošanu (1. risinājums) un minimālās prasības attiecībā uz informācijas publiskošanu un prasības par visaptverošākas informācijas atklāšanu VSP reitingu sniedzēju klientiem un vērtējamajām juridiskajām personām (2. risinājums). Analīzē arī rūpīgi apsvērta to izmaksu lietderība un saskaņotība. Agrīnā posmā tika noraidīti šādi risinājumi: reģistrēšana un uzraudzība valsts līmenī, VSP reitingu sniedzēju metodiku saskaņošana, minimālo prasību noteikšana attiecībā uz VSP reitingu saturu un sīki izstrādātas veidnes informācijas atklāšanas prasību izpildei.

Attiecībā uz darbības jomu IOSCO sniegtā VSP reitingu definīcija veidos šīs iniciatīvas darbības jomas pamatu, aptverot gan vērtējumus, gan reitingus, kā arī produktus, kuros tie apvienoti. Šī iniciatīva tiks vērsta uz specializētiem uzņēmumiem, kas sabiedrībai vai pasūtītājiem sniedz VSP reitingus vai vērtējumus, un neaptvers finanšu iestādes vai citus tirgus dalībniekus, kas izstrādā VSP reitingus savām vajadzībām, jo tie izmanto pašizstrādātus modeļus un VSP reitingus nepārdod citiem finanšu tirgus dalībniekiem.

Pamatojoties uz iedarbīguma, efektivitātes un saskaņotības salīdzinājumu, vēlamajā risinājumā būtu apvienots 3. risinājums, kas attiecas uz VSP reitingu sniedzējiem (atļauju piešķiršana, organizatoriskās prasības un uzraudzība), ar 2. risinājumu, kas attiecas uz VSP reitingiem (minimālās prasības, kas attiecas uz informācijas atklāšanu plašākai sabiedrībai pārredzamības nolūkos, un minimālās prasības, kas attiecas uz visaptverošākas informācijas atklāšanu VSP reitingu sniedzēju klientiem un vērtējamajām juridiskajām personām). Detalizētajā analīzē tika konstatēts, ka minēto risinājumu apvienojums pilnībā atbilstu mērķiem (atšķirībā no pārējiem risinājumiem) un sniegtu vislielāko labumu lietotājiem un vērtējamajām juridiskajām personām, kā arī pašiem reitingu sniedzējiem un sabiedrībai. Lai gan vēlamais risinājums var radīt augstākas sākotnējās izmaksas, paredzams, ka ilgtermiņā ieguvumi pārsniegs izmaksas.

Paredzams, ka vēlamais risinājums sniegs ievērojamus ekonomiskos ieguvumus. Paredzams, ka šī iniciatīva pozitīvi ietekmēs finanšu tirgu darbību un VSP investīciju nosacījumus. Vēlamajam risinājumam būtu ieguldītājiem un vērtējamām juridiskām personām jāsniedz izpratne un iespēja veikt ar reitingiem saistītu izvēli, kas balstīta uz informāciju par VSP faktoriem. Tam būtu arī jāsamazina informācijas vākšanas izmaksas un vajadzība izmantot papildu pakalpojumu sniedzēju palīdzību, tādējādi samazinot uzņēmējdarbības veikšanas izmaksas. Vēlamais risinājums būtu arī nediskriminējošs un vienādi attiektos gan uz iekšzemes, gan trešo valstu tirgus dalībniekiem. Šī iniciatīva var ietekmēt VSP reitingu sniedzēju vispārējo konkurētspēju, īstermiņā, visticamāk, palielinot uzņēmējdarbības izmaksas, taču lielāka uzticēšanās VSP reitingiem varētu veicināt tirgus izaugsmi. Lai mazinātu iespējamās bažas par zaudētu piekļuvi tirgum, varētu paredzēt pārejas periodu, kas mazākiem dalībniekiem dotu vairāk laika pielāgoties. Paredzams, ka iniciatīvai būs arī neliela, taču pozitīva netieša ietekme uz sociālo jomu un vidi.

Normatīvā atbilstība un vienkāršošana

Šī iniciatīva nav Normatīvās atbilstības un izpildes programmas (REFIT) iniciatīva.

Lai mazinātu izmaksas un ietekmi, ko šajā regulā noteiktās jaunās prasības rada mazākiem reitingu sniedzējiem, tiek ierosināti turpmāk minētie ietekmes mazināšanas pasākumi.

(1)Pārejas periods. Lai mazinātu iespējamās bažas par atļauju piešķiršanas procesa dēļ zaudētu piekļuvi tirgum, reitingu sniedzējiem būtu atļauts turpināt darbību ar nosacījumu, ka tie par to paziņo EVTI un saņem atļauju iepriekš noteiktā laikposmā, t. i., pārejas periodā.

(2)Uzraudzības maksas pielāgošana reitingu sniedzēja lielumam. Maksa tiktu proporcionāli sadalīta starp reitingu sniedzējiem, pamatojoties uz to gada neto apgrozījumu.

(3)Samērīga uzraudzība. EVTI ir pieņēmusi uz risku un datiem balstītu uzraudzības pieeju 12 un par prioritārām nosaka uzraudzības darbības, kas atbilst apzinātajam riska līmenim un uzraudzīto struktūru nozīmīgumam/lielumam.

(4)Iespēja mazākām un inovatīvām struktūrām (piemēram, vērtētājiem, kuru darbība balstās uz datiem 13 , vai novatoriskiem, uz nākotni vērstiem vērtētājiem 14 ) pieteikties atbrīvojumam no plaša iekšējo organizatorisko pasākumu klāsta, ja tās var pierādīt, ka prasības nav samērīgas ar to uzņēmējdarbības veidu, apmēru un sarežģītību un to produktu ietvaros novērtēto problēmu raksturu un klāstu.

Pamattiesības

Priekšlikumā ir ievērotas tiesības un principi, kas izklāstīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, jo īpaši 16. pantā (“Darījumdarbības brīvība”). Personu brīva pārvietošanās, pakalpojumu sniegšanas brīvība un brīvība veikt uzņēmējdarbību ir viena no pamattiesībām un brīvībām, ko aizsargā Līgums par Eiropas Savienību un Līgums par Eiropas Savienības darbību, un attiecas uz šo pasākumu.

4.IETEKME UZ BUDŽETU

Saskaņā ar šo priekšlikumu EVTI tiek pilnvarota veikt jaunu funkciju, proti, piešķirt atļaujas tiem VSP reitingu sniedzējiem un uzraudzīt tos VSP reitingu sniedzējus, kas sniedz savus pakalpojumus saskaņā ar šo regulu. Šajā nolūkā EVTI no VSP reitingu sniedzējiem būs jāiekasē maksa, kurai būtu jāsedz visas administratīvās izmaksas, kuras EVTI radušās saistībā ar atļauju piešķiršanu un uzraudzību. Tirgu veido 59 juridiskās personas: 30 VSP reitingu sniedzēji, kas atrodas ES (3 lieli, 6 vidēji, 9 mazi uzņēmumi un 12 mikrouzņēmumi), un 29 trešo valstu juridiskās personas. Pamatojoties uz aplēsēm, ka liela VSP reitingu sniedzēja uzraudzībai EVTI būtu nepieciešami 1,7 pilnslodzes ekvivalenti (FTE) un neliela VSP reitingu sniedzēja uzraudzībai — 0,2 pilnslodzes ekvivalenti, aprēķināts, ka katru gadu ir nepieciešami 20 pilnslodzes ekvivalenti. Pamatojoties uz to pašu aplēsi, EVTI būtu vajadzīgas 7 pagaidu darbinieku amata vietas un 12 līgumdarbinieku amata vietas atļauju piešķiršanai 30 ES juridiskajām personām un 29 trešo valstu juridiskajām personām un 30 ES juridisko personu un 29 trešo valstu juridisko personu uzraudzībai, sākot no N+1 gada. Uzskatām, ka pirmajā gadā (N gadā) saistībā ar atļauju piešķiršanu, visticamāk, tiks veikts vislielākais vienreizēja darba apjoms. Tāpēc ir svarīgi, lai EVTI jau no paša sākuma tiktu piešķirti 19 pilnslodzes ekvivalenti, ar kuriem šo apjomu pārvaldīt.

Kopējais ikgadējais izmaksu pieaugums tiek lēsts aptuveni 3,7–3,8 miljonu EUR apmērā. Šīs izmaksas netiks segtas no ES budžeta, jo priekšlikuma ietvaros EVTI sniegta iespēja no VSP reitingu sniedzējiem iekasēt maksu par atļauju piešķiršanu un uzraudzību, lai segtu visas uzraudzības izmaksas. Šāda pieeja tiek izmantotas arī citās jomās, kurās EVTI ir atbildīga par konkrētu juridisko personu (piemēram, kredītreitingu aģentūru) uzraudzību. Sīkāku informāciju skatīt šī tiesību akta priekšlikuma finanšu pārskatā.

5.CITI ELEMENTI

Īstenošanas plāni un uzraudzīšanas, izvērtēšanas un ziņošanas kārtība

Komisija nodrošinās, ka šajā regulā izraudzītās darbības sekmē politikas mērķu sasniegšanu, apvienojot konkrētus uzraudzības elementus, kuru mērķis ir mērīt konkrētu mērķu īstenošanas efektivitāti un progresu to sasniegšanā, un citus uzraudzības instrumentus, kas veicina vispārējo mērķu sasniegšanu. Šie elementi un rīki ir sīkāk aprakstīti turpmāk. Lai uzraudzītu progresu konkrēto mērķu sasniegšanā, Komisija izpētīs iespēju periodiski organizēt ieguldītāju, uzņēmumu un VSP reitingu sniedzēju apsekojumus.

Apsekojumos tiktu vākti dati par: 1) lietotāju un vērtējamo juridisko personu viedokli par izmaiņām pieejamajā informācijā, jo īpaši attiecībā uz konkrētajiem mērķiem, kas noteikti 4. iedaļā, un par to, vai šie mērķi tiek sasniegti, un 2) VSP reitingu regulējuma un pārraudzības izmaksām un ieguvumiem no VSP reitingu sniedzēju viedokļa. Šādu apsekojumu īstenošana būs atkarīga no finanšu resursu pieejamības.

Progresu konkrēto mērķu sasniegšanā var uzraudzīt arī, izmantojot vairākus rādītājus, piemēram, to VSP reitingu skaitu, kas darīti pieejami, VSP reitingu izmantošanas pieaugumu lietotāju un emitentu vidū un vispārējās korelācijas pieaugumu starp VSP reitingiem.

Uzraudzīt progresu vispārējo mērķu sasniegšanā pēc definīcijas ir ievērojami sarežģītāk, jo ir metodoloģiski grūti ierosināto pasākumu ietekmi uz VSP reitingiem nošķirt no citiem iespējamiem faktoriem. Tomēr Komisija ierosina uzraudzīt progresu attiecībā uz vispārējiem mērķiem, veicot šīs darbības:

uzraugot tendences attiecībā uz investīcijām uzņēmumos, kas veic ilgtspējīgas saimnieciskās darbības, aptverot vidiskos, sociālos un pārvaldības aspektus 15 ,

sadarbojoties ar uzraudzītājiem un citām attiecīgajām ieinteresētajām personām, lai novērtētu, vai tiek mazinātas bažas par zaļmaldināšanu saistībā ar VSP reitingiem.

Ierosinātos ieguldītāju, uzņēmumu un VSP reitingu sniedzēju apsekojumus varētu izmantot arī, lai savāktu pierādījumus par to, vai ieinteresētās personas uzskata, ka VSP reitingu sniedzēji uzņemas lielāku atbildību par savām darbībām.

EVTI kā VSP reitingu sniedzēju uzraudzītāja saskaņā ar šo iniciatīvu ir notikumu attīstības izvērtēšanai un iespējamo problēmjautājumu izvirzīšanai piemērota struktūra, kas minētās darbības varētu veikt, sadarbojoties ar attiecīgajām valsts iestādēm dalībvalstī, kurā tiek izmantoti VSP reitingi un kurā atrodas un savas darbības veic VSP reitingu sniedzēji.

Turklāt dažādas ieinteresētās personas, to vidū pilsoniskās sabiedrības organizācijas, VSP reitingu sniedzēji, uzņēmēju organizācijas un publiskās iestādes, visticamāk, publicēs ziņojumus, kuros tiek uzraudzītas norises šajā jomā un kuri būs Komisijas veiktās uzraudzības noderīgs papildinājums.

Gan minētie rādītāji, gan apsekojumi kalpos par atbalstu, izvērtējot vai vēlamais politikas risinājums ir sekmīgs attiecībā uz izvirzīto mērķu sasniegšanu. Pēc tam šie rādītāji kalpos par pamatu izvērtējumam, kas būtu jāiesniedz ne vēlāk kā 5 gadus pēc šīs iniciatīvas stāšanās spēkā. Priekšlikuma projektā tiks iekļauta arī apņemšanās izvērtēt jaunā tiesību akta ietekmi. Komisija sāks uzraudzīt vēlamā politikas risinājuma īstenošanu pēc iniciatīvas stāšanās spēkā.

Skaidrojošie dokumenti (attiecībā uz direktīvām)

Neattiecas.

Detalizēts konkrētu priekšlikuma noteikumu skaidrojums (jāpapildina, kad ieviesta skaidrība par pantu numerāciju/pārkārtošanu)

I sadaļā ir noteikts regulas priekšmets, darbības joma un definīcijas. 1. pantā ir izklāstīts regulas priekšmets, proti, kopējas regulatīvas pieejas ieviešana ar mērķi uzlabot VSP reitingu noteikšanas darbību godīgumu, pārredzamību, atbildīgumu, labu pārvaldību un neatkarību, sekmējot regulētiem Eiropas finanšu uzņēmumiem un Eiropas uzņēmumiem sniegto VSP reitingu pārredzamību un kvalitāti. Regulā ir noteiktas arī pārredzamības prasības saistībā ar VSP reitingiem un noteikumi par VSP reitingu sniedzēju organizāciju un rīcību. 2. pantā ir noteikta šīs regulas darbības joma, kas attiecas uz VSP reitingu noteikšanas darbībām, ko veic VSP reitingu sniedzēji, kuri darbojas ES. 3. pantā ir sniegtas šajā regulā piemērojamās definīcijas.

Regulas II sadaļā ir izklāstīti nosacījumi, kas attiecas uz VSP reitingu sniegšanu Savienībā.

4.–8. pantā ir noteiktas prasības attiecībā uz atļauju piešķiršanu VSP reitingu sniedzējiem, tai skaitā atļaujas saņemšanas pieteikuma iesniegšanu, tā izskatīšanu, paziņošanu par EVTI lēmumu piešķirt, atteikt vai atsaukt atļauju. 9.–12. pantā ir paredzēti noteikumi par to, kā Eiropas Savienībā VSP reitingus sniedz trešo valstu VSP reitingu sniedzēji. 9. pantā ir noteiktas prasības attiecībā uz lēmumiem par līdzvērtību, 10. pants attiecas uz VSP reitingu apstiprināšanas prasībām, un 11. pantā ir noteiktas prasības, kas attiecas uz atzīšanas procesu. 12. pants attiecas uz pasākumiem sadarbībai starp EVTI un uzraudzības iestādēm trešās valstīs. Ar 13. pantu ir ieviesta prasība EVTI savā tīmekļa vietnē uzturēt reģistru, kurā iekļauti visi atļauju saņēmušie VSP reitingu sniedzēji, un noteiktas prasības par informācijas pieejamību Eiropas vienotajā piekļuves punktā (ESAP).

Regulas III sadaļā ir izklāstīti VSP reitingu noteikšanas darbību integritātes un uzticamības principi.

1. nodaļā ir noteiktas organizatoriskās prasības, procesi un dokumenti attiecībā uz VSP reitingu noteikšanas darbību pārvaldību. 14. pantā ir noteikti vispārīgie principi, kas jāievēro VSP reitingu sniedzējiem, tai skaitā nepieciešamība izmantot piemērotas sistēmas, resursus un procedūras un nodrošināt darbību neatkarību. 15. pantā ir noteikts, ka VSP reitingu noteikšanas darbības ir jānošķir no vairākām citām darbībām, tai skaitā konsultāciju sniegšanas, kredītreitingu izdošanas un pārdošanas un etalonu izstrādes. 16. pantā ir sīkāk izklāstīti reitingu analītiķu, darbinieku un citu VSP reitingu sniegšanā iesaistīto personu pienākumi. Ar 17. pantu ir ieviestas prasības par uzskaiti saistībā ar VSP reitingu noteikšanas darbībām. 18. pantā ir noteikti VSP reitingu sniedzēju pienākumi izveidot neatkarīgu sūdzību procedūru, lai nodrošinātu, ka ieinteresētās personas var tiem paziņot par sūdzībām un ka VSP reitingu sniedzējs objektīvi izvērtē jebkuras sūdzības pamatotību. Ar 19. pantu ir ieviestas prasības un aizsardzības pasākumi attiecībā uz dažu funkciju, kas saistītas ar VSP reitingu noteikšanas darbībām, nodošanu trešām personām ārpakalpojumu veidā. 20. pantā ir noteikti atbrīvojumi no pārvaldības prasībām, ko EVTI var piešķirt VSP reitingu sniedzējiem, kuri atbilst kritērijiem, jo īpaši attiecībā uz to lielumu.

2. nodaļa attiecas uz VSP reitingu noteikšanas darbību pārredzamības prasībām. Ar 21. pantu ir ieviestas pārredzamības prasības attiecībā uz VSP reitingu noteikšanas darbībās izmantoto informāciju, kas jādara pieejama sabiedrībai. Ar 22. pantu ir ieviestas pārredzamības prasības attiecībā uz VSP reitingu noteikšanas darbībām, kas jādara pieejamas VSP reitingu pasūtītājiem un vērtējamām juridiskām personām.

3. nodaļā ir noteikti pienākumi attiecībā uz VSP reitingu sniedzēju neatkarību un interešu konfliktiem. 23. pantā ir noteikts, ka VSP reitingu sniedzējiem ir jāievieš stingri pārvaldības pasākumi, kas ietver skaidru organizatorisko struktūru ar skaidri definētiem, pārredzamiem un konsekventiem visu VSP reitinga sniegšanā iesaistīto personu uzdevumiem un pienākumiem. 24. pantā ir noteiktas prasības attiecībā uz iespējamo interešu konfliktu pārvaldību, ko veic VSP reitingu sniegšanā iesaistītie darbinieki. 25. pantā ir noteikti pienākumi attiecībā uz VSP reitingu maksu, ko iekasē no klientiem — tai jābūt taisnīgai, samērīgai, pārredzamai, nediskriminējošai un balstītai uz faktiskajām izmaksām.

4. nodaļas 26.–39. pantā ir izklāstīts EVTI pilnvarojums attiecībā uz VSP reitingu sniedzēju uzraudzību. Tas ietver pilnvaras pieprasīt informāciju ar vienkāršu pieprasījumu vai lēmumu, pilnvaras veikt vispārējas izmeklēšanas, kā arī pilnvaras veikt pārbaudes uz vietas. Šajā nodaļā ir izklāstīti arī nosacījumi, saskaņā ar kuriem EVTI var īstenot savas uzraudzības pilnvaras. Vairākos noteikumos ir precizēti uzraudzības pasākumi, naudas sodi un periodiski soda maksājumi, ko EVTI var piemērot. EVTI ir arī iespēja iekasēt maksu par atļauju piešķiršanu un uzraudzību.

5. nodaļā ir noteikti principi attiecībā uz sadarbību starp EVTI un valstu kompetentajām iestādēm.

Ar IV sadaļu, kas attiecas uz deleģētajiem un īstenošanas aktiem, Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras pieņemt deleģētos aktus, ievērojot 45. pantā izklāstītos nosacījumus.

V sadaļā, kas attiecas uz pārejas un nobeiguma noteikumiem, ir noteikts datums, līdz kuram VSP reitingu sniedzējiem būtu jāiesniedz pieteikums atļaujas saņemšanai, paredzot arī pārejas periodu mazajiem un vidējiem VSP reitingu sniedzējiem, kas piedāvā savus pakalpojumus pirms regulas piemērošanas sākuma. Ar to arī ievieš pārejas periodu jauniem tirgus dalībniekiem, kas ir mazie un vidējie VSP reitingu sniedzēji.

2023/0177 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

par vidisko, sociālo un pārvaldības (VSP) reitingu noteikšanas darbību pārredzamību un integritāti

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu 16 ,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)ANO Ģenerālā asambleja 2015. gada 25. septembrī pieņēma jaunu ilgtspējīgas attīstības globālo satvaru: Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam 17 , kuras pamatā ir ilgtspējīgas attīstības mērķi (IAM). Komisijas 2016. gada paziņojums “Turpmākie pasākumi ilgtspējīgai Eiropas nākotnei” 18 sasaista IAM ar Savienības politikas satvaru, lai nodrošinātu, ka visu — gan Savienības iekšienē, gan globālā līmenī — Savienības darbību un politikas iniciatīvu pamatā ir IAM. Eiropadomes 2017. gada 20. jūnija secinājumos 19 apstiprināta Savienības un dalībvalstu apņemšanās īstenot programmu 2030. gadam pilnīgi, saskaņoti, vispusīgi, integrēti un iedarbīgi, cieši sadarbojoties ar partneriem un citām ieinteresētajām personām. 2019. gada 11. decembrī Komisija publicēja paziņojumu “Eiropas zaļais kurss” 20 .

(2)Pāreja uz ilgtspējīgu ekonomiku ir būtiska Savienības ekonomikas ilgtermiņa konkurētspējas nodrošināšanai. Ilgtspējai jau ilgstoši ir bijusi būtiska nozīme Savienības projektā, un Savienības līgumos ir atzīti tās sociālie un vidiskie aspekti.

(3)Lai Savienībā sasniegtu IAM, ir jānovirza kapitāla plūsmas ilgtspējīgām investīcijām. Ir svarīgi šo mērķu īstenošanai pilnībā izmantot iekšējā tirgus potenciālu. Šajā kontekstā ir ļoti svarīgi likvidēt šķēršļus efektīvai kapitāla apritei virzībā uz ilgtspējīgām investīcijām iekšējā tirgū un novērst šādu šķēršļu rašanos.

(4)ES pieeja gudras, ilgtspējīgas un iekļaujošas izaugsmes veicināšanai balstās uz 20 principiem, kas iekļauti Eiropas sociālo tiesību pīlārā ar mērķi nodrošināt taisnīgu pāreju uz minēto mērķi, un politiku ar mērķi nevienu neatstāt novārtā. Turklāt ES sociālo tiesību aktu kopumā, tai skaitā līdztiesības savienības stratēģijās 21 , noteikti darba tiesību, līdztiesības, piekļūstamības, darba aizsardzības un diskriminācijas novēršanas jomas standarti.

(5)Komisija 2018. gada martā publicēja rīcības plānu “Ilgtspējīgas izaugsmes finansēšana” 22 , ar ko tika izveidota ilgtspējīga finansējuma stratēģija. Minētā rīcības plāna mērķi ir integrēt ilgtspējas faktorus riska pārvaldībā un pārorientēt kapitāla plūsmas uz ilgtspējīgām investīcijām, lai panāktu ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi.

(6)Rīcības plāna ietvaros Komisija pasūtīja pētījumu “Pētījums par reitingiem, datiem un pētījumiem, kas saistīti ar ilgtspēju” 23 , lai izvērtētu norises ar ilgtspēju saistīto produktu un pakalpojumu tirgū, apzinātu galvenos tirgus dalībniekus un uzsvērtu iespējamos trūkumus. Minētajā pētījumā tika sniegts tirgus dalībnieku, tirgū pieejamo ilgtspējas produktu un pakalpojumu saraksts un klasifikācija, kā arī analīze par to, kā tirgus dalībnieki izmanto ar ilgtspēju saistītus produktus un pakalpojumus, un par viņu viedokli attiecībā uz šo produktu un pakalpojumu kvalitāti. Pētījumā tika uzsvērts vidisko, sociālo un pārvaldības (VSP) reitingu noteikšanas metodiku pārredzamības un precizitātes trūkums un skaidrības trūkums attiecībā uz VSP reitingu sniedzēju darbību.

(7)Eiropas zaļā kursa ietvaros Komisija nāca klajā ar atjaunotu ilgtspējas stratēģiju. Atjaunotā ilgtspējīga finansējuma stratēģija tika pieņemta 2021. gada 6. jūlijā 24 ..

(8)Pēc tam Komisija atjaunotajā ilgtspējīga finansējuma stratēģijā izziņoja tādu sabiedrisko apspriešanu par VSP reitingiem, kuras rezultāti tiks izmantoti ietekmes novērtējumā. Sabiedriskajā apspriešanā, kas notika 2022. gadā, ieinteresētās personas apstiprināja bažas par VSP reitingu noteikšanas metodiku un mērķu pārredzamības trūkumu un skaidrības trūkumu attiecībā uz VSP reitingu noteikšanas darbībām.

(9)Starptautiskā līmenī Starptautiskā Vērtspapīru komisiju organizācija (IOSCO) 2021. gada novembrī izdeva ziņojumu, kurā ietverts ieteikumu kopums par VSP reitingu sniedzējiem 25 .

(10)VSP reitingiem ir svarīga nozīme pasaules kapitāla tirgos, jo ieguldītāji, aizņēmēji un emitenti šos VSP reitingus arvien vairāk izmanto, lai pieņemtu uz informāciju balstītus lēmumus par ilgtspējīgām investīcijām un finansējumu. Tostarp kredītiestādes, ieguldījumu brokeru sabiedrības, apdrošināšanas sabiedrības, dzīvības apdrošināšanas sabiedrības un pārapdrošināšanas sabiedrības bieži izmanto šos VSP reitingus kā atsauci ilgtspējas rādītājiem vai ilgtspējas riskiem un iespējām to darbībām investīciju jomā. Attiecīgi VSP reitingiem ir būtiska ietekme uz tirgu darbību un ieguldītāju un patērētāju uzticēšanos un paļāvību. Lai nodrošinātu, ka Savienībā izmantotie VSP reitingi ir neatkarīgi, objektīvi un pietiekami kvalitatīvi, ir svarīgi, lai VSP reitingu noteikšanas darbības tiktu veiktas saskaņā ar integritātes, pārredzamības, atbildības un labas pārvaldības principiem. VSP reitingu labāka salīdzināmība un lielāka uzticamība uzlabotu šā strauji augošā tirgus efektivitāti, tādējādi veicinot virzību uz zaļā kursa mērķu sasniegšanu.

(11)VSP reitingi veicina Savienības ilgtspējīga finanšu tirgus pareizu darbību, sniedzot svarīgu informāciju par ieguldītāju un finanšu iestāžu investīciju stratēģijām, riska pārvaldību un informācijas atklāšanas pienākumiem. Tāpēc ir jānodrošina, ka VSP reitingi lietotājiem sniedz būtisku informāciju, kas ir noderīga lēmumu pieņemšanā, un ka VSP reitingu lietotāji labāk izprot VSP reitingu mērķus un to, kādus konkrētus jautājumus un rādītājus ar šiem reitingiem mēra.

(12)Ir jāatzīst dažādie VSP reitingu tirgus uzņēmējdarbības modeļi. Pirmais uzņēmējdarbības modelis ir lietotāju apmaksāts modelis, kurā lietotāji galvenokārt ir ieguldītāji, kas iegādājas VSP reitingus, lai pieņemtu lēmumus par investīcijām. Otrs uzņēmējdarbības modelis ir emitentu apmaksāts modelis, kurā uzņēmumi iegādājas VSP reitingus, lai novērtētu savu darbību riskus un iespējas.

(13)Dalībvalstis neregulē un nepārrauga VSP reitingu sniedzēju darbības vai VSP reitingu sniegšanas nosacījumus. Nodrošinot atbilstību IAM un Eiropas zaļā kursa mērķiem un ņemot vērā pašreizējās atšķirības un pārredzamības un kopīgu noteikumu trūkumu, pastāv iespēja, ka dalībvalstis pieņems atšķirīgus pasākumus un pieejas, kas atstās tiešu negatīvu ietekmi, radīs šķēršļus iekšējā tirgus pienācīgai darbībai un nodarīs kaitējumu VSP reitingu tirgum. Uz VSP reitingu sniedzējiem, kas izsniedz VSP reitingus lietošanai Savienības finanšu iestādēs un uzņēmumos, dažādās dalībvalstīs attiektos atšķirīgi noteikumi. Atšķirīgi standarti un tirgus prakse apgrūtinātu skaidrības iegūšanu par VSP reitingu izveidi un ļautu tos salīdzināt, tādējādi radot nevienlīdzīgus tirgus apstākļus lietotājiem un papildu šķēršļus iekšējā tirgū un risku kropļot lēmumu pieņemšanu par investīcijām.

(14)Šī regula papildina pašreizējo ES ilgtspējīga finansējuma regulējumu. Visbeidzot, VSP reitingiem būtu jāveicina informācijas plūsma ar mērķi atvieglot lēmumus par investīcijām.

(15)Noteikumi par VSP reitingu sniedzējiem nebūtu jāpiemēro privātā sektora VSP reitingiem, kas sagatavoti pēc individuāla pasūtījuma, nodrošināti vienīgi personai, kura ir iesniegusi pasūtījumu, un nav paredzēti publiskošanai vai izplatīšanai pēc pasūtījuma vai ar citiem līdzekļiem. Šādiem noteikumiem nebūtu jāattiecas arī uz VSP reitingiem, kurus izstrādājuši Eiropas finanšu uzņēmumi un kurus izmanto iekšējām vajadzībām. No šādiem noteikumiem būtu jāatbrīvo arī VSP reitingi, kurus izstrādājušas Eiropas vai valstu iestādes un centrālās bankas. Visbeidzot, šādi noteikumi nebūtu jāpiemēro to VSP datu sniegšanai, kuri neietver reitinga vai vērtējuma elementu un uz kuriem neattiecas modelēšana vai analīze, kā rezultātā tiek izstrādāts VSP reitings.

(16)Ir svarīgi paredzēt noteikumus, kas nodrošina, ka VSP reitingi, ko sniedz Savienībā atļauju saņēmuši VSP reitingu sniedzēji, ir pietiekami kvalitatīvi, tiem piemēro atbilstīgas prasības un tie nodrošina tirgus integritāti. Minētie noteikumi attiektos uz vispārējiem VSP reitingiem, kas aptver vidiskos, sociālos un pārvaldības faktorus, un uz reitingiem, kuros aplūkots tikai viens vidiskais, sociālais vai pārvaldības faktors vai šā faktora apakškomponents.

(17)Ņemot vērā to reitingu sniedzēju VSP reitingu izmantošanu, kuri atrodas ārpus Savienības, ir jāievieš prasības, kuras izpildot, trešo valstu VSP reitingu sniedzēji varētu savus pakalpojumus piedāvāt Savienībā. Tas nepieciešams tirgus integritātes, ieguldītāju aizsardzības un pienācīgas izpildes nodrošināšanai. Tāpēc ir ierosināti trīs iespējamie režīmi, kas attiecas uz šiem trešo valstu VSP reitingu sniedzējiem: līdzvērtība, apstiprināšana un atzīšana. Vispārējam principam vajadzētu būt tādam, ka VSP reitingu uzraudzība un regulējums trešā valstī ir līdzvērtīgs VSP reitingu uzraudzībai un regulējumam Savienībā. Tāpēc VSP reitingus, kurus sniedz VSP reitingu sniedzēji, kas atrodas trešā valstī, Savienībā var piedāvāt tikai tad, ja Komisija ir pieņēmusi pozitīvu lēmumu par trešās valsts režīma līdzvērtību. Tomēr, lai novērstu jebkādu nelabvēlīgu ietekmi, ko radītu trešās valsts VSP reitingu sniedzēja sniegto VSP reitingu piedāvājuma Savienībā pēkšņa pārtraukšana, ir jāparedz arī daži citi mehānismi, t. i., apstiprināšana un atzīšana. Ikvienam VSP reitingu sniedzējam, kam ir grupas struktūra, vajadzētu būt iespējai izmantot ārpus Savienības izstrādāto VSP reitingu apstiprināšanas mehānismu, ja tas grupas ietvaros izveido apstiprinātu VSP reitingu sniedzēju, kurš darbojas Savienībā. Tādiem mazākiem VSP reitingu sniedzējiem Direktīvā 2013/34/ES 26 mazu uzņēmumu definēšanai izmantotās neto apgrozījuma maksimālās robežvērtības nozīmē, kuri parasti nav iekļauti grupā un kuriem var nebūt līdzekļu, ar ko nodrošināt apstiprinātas struktūrvienības darbību Savienībā, vajadzētu būt iespējai turpināt vai sākt savu pakalpojumu piedāvāšanu Savienībā, un tāpēc tiem būtu jāpiemēro atvieglots režīms, proti, atzīšana. Būtu jāievieš atbilstīgi sadarbības pasākumi ar mērķi nodrošināt pienācīgu informācijas apmaiņu ar attiecīgo trešās valsts kompetento iestādi gadījumos, kad jāuzrauga trešās valsts VSP reitingu sniedzējs.

(18)Lai nodrošinātu ieguldītāju un patērētāju augstu uzticēšanās līmeni iekšējam tirgum, VSP reitingu sniedzējiem, kas sniedz VSP reitingus Savienībā, būtu jāpiešķir atļaujas. Tādēļ ir jānosaka saskaņoti šādu atļauju piešķiršanas nosacījumi un piešķiršanas, apturēšanas un atsaukšanas procedūra.

(19)Lai nodrošinātu ieguldītāju un citu VSP reitingu lietotāju augstu informētības līmeni, informācija par VSP reitingiem un VSP reitingu sniedzējiem jādara pieejama Eiropas vienotajā piekļuves punktā (ESAP) 27 . ESAP būtu sabiedrībai jānodrošina viegla, centralizēta piekļuve šādai informācijai.

(20)Lai nodrošinātu VSP reitingu kvalitāti un uzticamību, VSP reitingu sniedzējiem būtu jāizmanto stingras, sistemātiskas, objektīvas, pēctecīgas un izvērtēšanai pakļautas reitingu noteikšanas metodikas. VSP reitingu sniedzējiem VSP reitingu noteikšanas metodikas būtu pastāvīgi un vismaz reizi gadā jāpārskata.

(21)Lai nodrošinātu augstāka līmeņa pārredzamību, VSP reitingu sniedzējiem būtu jāpublisko informācija par metodikām, modeļiem un galvenajiem reitingu noteikšanas pieņēmumiem, ko minētie reitingu sniedzēji izmanto VSP reitingu noteikšanas darbībās un katrā VSP reitingu produktā. Ņemot vērā to, kā VSP reitingus izmanto ieguldītāji, nodrošinot reitingu produktus, skaidri jānorāda, uz kuru dubultā būtiskuma aspektu reitings attiecas — uz būtisku finanšu risku vērtējamajai juridiskajai personai un vērtējamās juridiskās personas būtisku ietekmi uz vidi un sabiedrību kopumā vai uz abiem minētajiem aspektiem. Būtu skaidri jānorāda arī, vai reitings attiecas uz citiem aspektiem. Tā paša iemesla dēļ VSP reitingu sniedzējiem būtu VSP reitingu pasūtītājiem jāsniedz sīkāka informācija par metodiku, modeļiem un galvenajiem reitingu noteikšanas pieņēmumiem. Izmantojot minēto informāciju, VSP reitingu lietotājiem būtu jāspēj pašiem veikt uzticamības pārbaudi, novērtējot, vai uz šiem VSP reitingiem var vai nevar paļauties. Tomēr publiskojot informāciju par modeļiem, nevajadzētu atklāt slepenu komercdarbības informāciju vai kavēt jauninājumu izstrādi.

(22)VSP reitingu sniedzējiem būtu jāgarantē neatkarīgu, objektīvu un pietiekami kvalitatīvu VSP reitingu sniegšana Ir svarīgi ieviest organizatoriskas prasības, kas nodrošina iespējamo interešu konfliktu novēršanu un mazināšanu. Lai nodrošinātu savu neatkarību, VSP reitingu sniedzējiem būtu jānovērš interešu konfliktu rašanās situācijas un pienācīgi jāpārvalda šie konflikti, ja tie ir nenovēršami. VSP reitingu sniedzējiem būtu savlaicīgi jāatklāj informācija par interešu konfliktiem. Tiem būtu arī jāreģistrē visi būtiskie VSP reitingu sniedzēju un to darbinieku un citu reitingu noteikšanas procesā iesaistīto personu neatkarības apdraudējumi, kā arī aizsardzības pasākumi, kas piemēroti, lai mazinātu šos apdraudējumus. Turklāt, lai novērstu iespējamus interešu konfliktus, VSP reitingu sniedzējiem nevajadzētu ļaut piedāvāt vairākus citus pakalpojumus, tai skaitā konsultāciju sniegšanas pakalpojumus, kredītreitingu noteikšanu, etalonu izstrādi, darbības investīciju jomā, revīzijas vai banku, apdrošināšanas un pārapdrošināšanas darbības. Visbeidzot, lai novērstu, identificētu, likvidētu vai pārvaldītu un atklātu jebkādus interešu konfliktus un vienmēr nodrošinātu VSP reitingu noteikšanas un pārskatīšanas procesa kvalitāti, integritāti un precizitāti, VSP reitingu sniedzējiem būtu jāizstrādā atbilstoša iekšējā politika un procedūras attiecībā uz darbiniekiem un citām personām, kas iesaistītas reitingu noteikšanas procesā. Šādai politikai un procedūrām jo īpaši būtu jāietver iekšējās kontroles mehānismi un atbilstības uzraudzības funkcija.

(23)Lai panāktu lielāku skaidrību un palielinātu uzticēšanos VSP reitingu sniedzēju darbībām, ir jānosaka prasības, kas attiecas uz VSP reitingu sniedzēju pastāvīgu uzraudzību Savienības līmenī. Lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus attiecībā uz pastāvīgu uzraudzību un novērstu regulējuma arbitrāžas risku dalībvalstīs, atbildība par šādu atļauju piešķiršanu un uzraudzību būtu jāuztic tikai Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei (EVTI). Vienlaikus šādai, tikai konkrētai iestādei uzticētai atbildībai būtu jāoptimizē uzraudzības resursu sadalīšana Savienības līmenī, tādējādi padarot EVTI par uzraudzības centru.

(24)EVTI vajadzētu būt iespējai pieprasīt visu informāciju, kas nepieciešama, lai rezultatīvi veiktu uzraudzības uzdevumus. Tādēļ EVTI vajadzētu būt iespējai šādu informāciju pieprasīt VSP reitingu sniedzējiem, VSP reitingu noteikšanas darbībās iesaistītajām personām, vērtējamajām juridiskajām personām un trešām personām, kurām VSP reitingu sniedzēji ir ārpakalpojumu veidā nodevuši darbības funkcijas, un personām, kuras citādi ir cieši un būtiski saistītas ar VSP reitingu sniedzējiem vai VSP reitingu noteikšanas darbībām.

(25)EVTI vajadzētu spēt veikt savus uzraudzības uzdevumus un jo īpaši panākt, ka VSP reitingu sniedzēji izbeidz pārkāpumu, sniedz pilnīgu un pareizu informāciju vai pakļaujas izmeklēšanai vai pārbaudei uz vietas. Lai nodrošinātu, ka EVTI spēj veikt minētos uzraudzības uzdevumus, EVTI vajadzētu būt iespējai piemērot sodus vai periodiskus soda maksājumus.

(26)Ņemot vērā EVTI lomu attiecībā uz atļauju sniegšanu VSP reitingu sniedzējiem un to uzraudzību, EVTI būtu jāizstrādā un Komisijai jāiesniedz ar politikas izvēlēm nesaistīti regulatīvu tehnisko standartu projekti. EVTI būtu sīkāk jāprecizē informācija, kas nepieciešama, lai VSP reitingu sniedzējiem piešķirtu atļaujas. Komisija būtu jāpilnvaro šos īstenošanas tehniskos standartus pieņemt deleģēto aktu veidā saskaņā ar LESD 290. pantu un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1095/2010 28 10. līdz 14. pantu.

(27)EVTI, VSP reitingu sniedzējiem piešķirot atļaujas un tos uzraugot, vajadzētu būt iespējai no uzraudzītajām struktūrām iekasēt uzraudzības maksu. Šī maksa būtu jāmaksā uzraudzītajām struktūrām.

(28)Lai turpmāk precizētu šīs regulas papildu tehniskos elementus, atbilstoši Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantam Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras precizēt procedūru, saskaņā ar kuru īsteno pilnvaras piemērot naudas sodus vai periodiskus soda maksājumus, tai skaitā noteikumus par tiesībām uz aizstāvību, pagaidu noteikumus, naudas sodu vai periodisku soda maksājumu iekasēšanu un sīki izstrādātus noteikumus par sodu piemērošanas un izpildes noilguma termiņiem un maksas veidiem, pakalpojumiem, par kuriem to iekasē, maksas apmēru un samaksas kārtību. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tai skaitā ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu 29 . Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlamentam un Padomei visi dokumenti būtu jāsaņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem vajadzētu būt sistemātiskai piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(29)Ir jāveic vairāki pasākumi mazāku VSP reitingu sniedzēju atbalstam, sniedzot tiem iespēju turpināt darbības vai ienākt tirgū pēc šīs regulas piemērošanas dienas. Šādiem pasākumiem būtu jāietver iespēja EVTI no vairāku organizatorisko prasību izpildes atbrīvot konkrētiem kritērijiem atbilstošus mazākus VSP reitingu sniedzējus. Turklāt pirmajos mēnešos pēc šīs regulas piemērošanas būtu jāievieš pārejas režīms ar mērķi mazākiem VSP reitingu sniedzējiem atvieglot piemērošanas sākotnējo posmu. Visbeidzot, uzraudzības maksai vajadzētu būt samērīgai ar attiecīgā VSP reitingu sniedzēja gada neto apgrozījumu.

(30)Tā kā šīs regulas mērķus, proti, noteikt konsekventu un iedarbīgu režīmu ar mērķi novērst VSP reitingu radītās nepilnības un neaizsargātību, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet mēroga un ietekmes dēļ tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(31)Šī regula būtu jāpiemēro, neskarot LESD 101. un 102. panta piemērošanu,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I SADAĻA

PRIEKŠMETS, DARBĪBAS JOMA UN DEFINĪCIJAS

1. pant

Priekšmets

Ar šo regulu ievieš kopīgu regulatīvu pieeju ar mērķi palielināt VSP reitingu noteikšanas darbību integritāti, pārredzamību, atbildību, labu pārvaldību un neatkarību, veicinot VSP reitingu pārredzamību un kvalitāti. Tās mērķis ir veicināt netraucētu iekšējā tirgus darbību, vienlaikus panākot patērētāju un ieguldītāju augstu aizsardzības līmeni un novēršot zaļmaldināšanu vai cita veida nepatiesas informācijas izplatīšanos, tai skaitā sociālmaldināšanu, ieviešot pārredzamības prasības, kas attiecas uz VSP reitingiem, un noteikumus par VSP reitingu sniedzēju organizāciju un rīcību.

2. pants

Darbības joma

1.Šo regulu piemēro VSP reitingiem, kurus izdevuši VSP reitingu sniedzēji, kas darbojas Savienībā, un kuri tiek publiskoti vai izplatīti regulētiem finanšu uzņēmumiem Savienībā, uzņēmumiem, kas ietverti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/34/ES darbības jomā, vai Savienības vai dalībvalstu publiskajām iestādēm.

2.Šī regula neattiecas uz:

a)privātā sektora VSP reitingiem, kas nav paredzēti publiskošanai vai izplatīšanai;

b)VSP reitingiem, kurus izstrādājuši regulēti finanšu uzņēmumi Savienībā un kurus izmanto iekšējām vajadzībām vai iekšējo finanšu pakalpojumu un produktu nodrošināšanai;

c)tādu neapstrādātu VSP datu sniegšanu, kuri neietver reitinga vai vērtējuma elementu un uz kuriem neattiecas modelēšana vai analīze, kā rezultātā tiek izstrādāts VSP reitings;

d)kredītreitingiem, kas izsniegti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1060/2009 30 ;

e)produktiem vai pakalpojumi, kas ietver VSP reitinga elementu;

f)otrās puses sniegtiem atzinumiem par ilgtspējas obligācijām;

g)VSP reitingiem, ko sagatavojušas Savienības vai dalībvalstu publiskās iestādes;

h)VSP reitingiem, kurus izstrādājis VSP reitingu sniedzējs, kam piešķirta atļauja, un kurus lietotājiem pieejamus dara trešā persona;

i)VSP reitingiem, kurus sagatavojušas centrālās bankas un kuri atbilst visiem šiem nosacījumiem:

a)tos neapmaksā vērtējamā juridiskā persona;

b)tos nepublisko;

c)tos sniedz saskaņā ar principiem, standartiem un procedūrām, kas garantē reitingu noteikšanas darbību atbilstību, integritāti un neatkarību, kā paredzēts šajā regulā, un

d)tie neattiecas uz finanšu instrumentiem, ko emitējušas attiecīgo centrālo banku dalībvalstis.

3. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

(1)“VSP reitings” ir atzinums, vērtējums vai abu apvienojums attiecībā uz juridisko personu, finanšu instrumentu, finanšu produktu vai uzņēmuma VSP profilu vai iezīmēm vai pakļautību VSP riskiem, vai ietekmi uz cilvēkiem, sabiedrību un vidi, kas balstās uz noteiktu metodiku un noteiktu reitingu kategoriju klasifikācijas sistēmu un ko sniedz trešām personām neatkarīgi no tā, vai šāds VSP reitings ir skaidri apzīmēts kā “reitings” vai “VSP vērtējums”;

(2)“atzinums” ir novērtējums, kura pamatā ir uz noteikumiem balstīta metodika un noteikta reitingu kategoriju klasificēšanas sistēma un kura izstrādes ietvaros reitinga noteikšanas procesā vai sistēmas procesā tiek tieši iesaistīts reitingu analītiķis;

(3)“novērtējums” ir mērījums, kurš iegūts no datiem, izmantojot uz noteikumiem balstītu metodiku, un kura pamatā ir tikai iepriekš noteikta statistikas vai algoritmiska sistēma vai modelis, analītiķim nesniedzot nekādus būtiskus papildu analītiskos datus;

(4)“VSP reitingu sniedzēji” ir juridiskas personas, kuru profesionālā darbība ietver VSP reitingu vai vērtējumu piedāvāšanu un izplatīšanu;

(5)“regulēts finanšu uzņēmums Savienībā” ir uzņēmums, kurš neatkarīgi no tā juridiskās formas ir:

i)    kredītiestāde, kas definēta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 575/2013 31 4. panta 1. punkta 1. apakšpunktā,

ii)    ieguldījumu brokeru sabiedrība, kas definēta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/65/ES 32 4. panta 1. punkta 1. apakšpunktā,

iii)    alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieks (AIFP), kas definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011/61/ES 33 4. panta 1. punkta b) apakšpunktā, tai skaitā kvalificēta riska kapitāla fonda pārvaldnieks, kas definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 345/2013 34 3. panta c) punktā, kvalificēta sociālās uzņēmējdarbības fonda pārvaldnieks, kas definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 346/2013 35 3. panta c) punktā un Eiropas ilgtermiņa ieguldījumu fonda (ELTIF) pārvaldnieks, kas definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2015/760 36  2. panta 12. punktā,

iv)    pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmuma (PVKIU) pārvaldības sabiedrība, kas definēta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/65/EK 37 2. panta 1. punkta b) apakšpunktā,

v)    apdrošināšanas sabiedrība, kas definēta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/138/EK 38 13. panta 1. punktā,

vi)    pārapdrošināšanas sabiedrība, kas definēta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/138/EK 13. panta 4. punktā,

vii)    arodpensijas kapitāla uzkrāšanas institūcija, kas definēta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2016/2341 39 6. panta 1. punktā,

viii)    pensiju iestādes, kas pārvalda pensiju shēmas, kuras uzskatāmas par sociālā nodrošinājuma shēmām, uz ko attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 883/2004 40 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 987/2009 41 , un jebkura juridiska persona, kas izveidota, lai veiktu investīcijas šādās sociālā nodrošinājuma sistēmās,

ix)    alternatīvo ieguldījumu fonds (AIF), ko pārvalda AIFP un kas definēts Direktīvas 2011/61/ES 4. panta 1. punkta b) apakšpunktā, vai AIF, ko uzrauga saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem,

x)    PVKIU, kas definēts Direktīvas 2009/65/EK 1. panta 2. punktā,

xi)    centrālais darījumu partneris, kas definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 648/2012 42 2. panta 1. punktā,

xii)    centrālais vērtspapīru depozitārijs, kas definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 909/2014 43 2. panta 1. punkta 1. apakšpunktā,

xiii)    īpašam nolūkam dibināta sabiedrība apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas jomā, kas ir licencēta saskaņā ar Direktīvas 2009/138/EK 211. pantu,

xiv)    īpašam nolūkam dibināta sabiedrība, kas veic vērtspapīrošanu un kas definēta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/2402 44 2. panta 2. punktā,

xv)    apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrība, kas definēta Direktīvas 2009/138/EK 212. panta 1. punkta f) apakšpunktā, vai jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, kas definēta Direktīvas 2009/138/EK 212. panta 1. punkta h) apakšpunktā un kas ir daļa no apdrošināšanas grupas, kura jāuzrauga grupas līmenī saskaņā ar minētās direktīvas 213. pantu un kurai nepiemēro atbrīvojumu no grupas uzraudzības, kas norādīts minētās direktīvas 214. panta 2. punktā,

xvi)    maksājumu iestāde, kas minēta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2015/2366 45 1. panta 1. punkta d) apakšpunktā,

xvii)    elektroniskās naudas iestāde, kas definēta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/110/EK 46 2. panta 1. punktā,

xviii)    kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējs, kas definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2020/1503 47 2. panta 1. punkta e) apakšpunktā,

xix)    kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs, kas definēts [priekšlikuma Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par kriptoaktīvu tirgiem 48 ] 3. panta 1. punkta 8. apakšpunktā, ja tas sniedz vienu vai vairākus kriptoaktīvu pakalpojumus, kuri definēti [priekšlikuma Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par kriptoaktīvu tirgiem] 3. panta 1. punkta 9. apakšpunktā,

xx)    darījumu reģistrs, kas definēts Regulas (ES) Nr. 648/2012 2. panta 2. punktā,

xxi)    vērtspapīrošanas repozitorijs, kas definēts Regulas (ES) 2017/2402 2. panta 23. punktā,

xxii)    tāda etalona administrators, kas definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/1011 49 3. panta 1. punkta 3. apakšpunktā,

xxiii)    kredītreitingu aģentūra, kas definēta Regulas (EK) Nr. 1060/2009 3. panta 1. punkta b) apakšpunktā;

(6)“reitingu analītiķis” ir persona, kas veic analītiskas funkcijas, lai izsniegtu VSP reitingus;

(7)“vērtējamā juridiskā persona” ir juridiska persona, finanšu instruments, finanšu produkts vai publiska iestāde, vai publisko tiesību subjekts, kas tieši vai netieši tiek vērtēts saistībā ar VSP reitingu vai novērtējumu neatkarīgi no tā, vai šis reitings ticis pieprasīts un vai šī juridiskā persona ir vai nav sniegusi informāciju saistībā ar šo VSP reitingu vai novērtējumu;

(8)“lietotājs” ir fiziska vai juridiska persona, tai skaitā publiska iestāde vai publisko tiesību subjekts, kam tiek sniegts VSP reitings;

(9)“kompetentās iestādes” ir iestādes, ko katra dalībvalsts izraudzījusies šīs regulas piemērošanas nolūkos;

(10)“augstākā vadība” ir persona vai personas, kuras praktiski vada VSP reitingu sniedzēja uzņēmējdarbību, kā arī VSP reitingu sniedzēja administratīvās vai uzraudzības valdes loceklis vai locekļi;

(11)“VSP reitingu sniedzēju grupa” ir uzņēmumu grupa, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā un ko veido mātesuzņēmums un tā meitasuzņēmumi Direktīvas 2013/34/ES 2. panta nozīmē, un uzņēmumi, kurus savstarpēji saista attiecības un kuru darbība ietver VSP reitingu sniegšanu.

II SADAĻA

VSP reitingu sniegšana Savienībā

4. pants

Prasības attiecībā uz VSP reitingu sniegšanu Savienībā

Jebkurai juridiskai personai, kas vēlas sniegt VSP reitingus Savienībā, piemēro kādu no šiem nosacījumiem:

a)saņemta EVTI izsniegta atļauja, kā minēts 5. pantā;

b)pieņemts īstenošanas lēmums, kas minēts 9. pantā;

c)piešķirts apstiprinājums, kas minēts 10. pantā;

d)veikta atzīšana, kas minēta 11. pantā.

1. NODAĻA

Atļauja sniegt VSP reitingus Savienībā

5. pants

Pieteikums VSP reitingu sniegšanas atļaujas saņemšanai

1.Juridiskās personas, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā un vēlas sniegt VSP reitingus Savienībā, EVTI iesniedz pieteikumu atļaujas saņemšanai.

2.Atļaujas saņemšanas pieteikumā iekļauj visu I pielikumā norādīto informāciju, un to iesniedz jebkurā no Savienības oficiālajām valodām. Padomes Regulu Nr. 1 50  mutatis mutandis piemēro jebkurai citai saziņai starp EVTI un VSP reitingu sniedzējiem un to darbiniekiem.

3.EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, lai sīkāk precizētu I pielikumā uzskaitīto informāciju.

EVTI minēto regulatīvo tehnisko standartu projektus iesniedz Komisijai līdz XX XXXX XXXX.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantā minēto procedūru.

4.Atļauju saņēmušais VSP reitingu sniedzējs vienmēr ievēro sākotnējās atļaujas piešķiršanas nosacījumus.

5.VSP reitingu sniedzēji bez nepamatotas kavēšanās informē EVTI par jebkādām būtiskām izmaiņām attiecībā uz sākotnējās atļaujas piešķiršanas nosacījumiem, tai skaitā par filiāles atvēršanu vai slēgšanu Savienībā.

6. pants

EVTI veikta VSP reitingu sniedzēju atļaujas saņemšanas pieteikumu izskatīšana

1.EVTI 30 darba dienu laikā pēc 5. panta 2. punktā minētā pieteikuma saņemšanas novērtē, vai pieteikums ir pilnīgs. Ja pieteikums nav pilnīgs, EVTI nosaka termiņu, līdz kuram pieteikuma iesniedzējam jāiesniedz papildu informācija.

2.Kad EVTI ir novērtējusi, vai pieteikums ir pilnīgs, tā pieteikuma iesniedzējam paziņo par minētā novērtējuma rezultātiem.

3.EVTI 120 darba dienu laikā pēc šā panta 2. punktā minētās paziņošanas pieņem pilnībā pamatotu lēmumu piešķirt atļauju vai atteikt atļaujas piešķiršanu.

4.EVTI šā panta 3. punktā minēto laikposmu var pagarināt līdz 140 darba dienām, jo īpaši, ja pieteikuma iesniedzējs:

a)ir paredzējis apstiprināt VSP reitingus, kā minēts 10. pantā;

b)ir paredzējis izmantot ārpakalpojumus vai

c)lūdz piešķirt atbrīvojumu no prasību izpildes saskaņā ar 20. pantu.

5.EVTI saskaņā ar 3. punktu pieņemtais lēmums stājas spēkā piektajā darba dienā pēc tā pieņemšanas.

7. pants

Lēmums piešķirt vai atteikt atļauju sniegt VSP reitingus un minētā lēmuma paziņošana

1.EVTI pieteikuma iesniedzējam piešķir atļauju kļūt par VSP reitingu sniedzēju, ja tā, izskatot 6. pantā minēto pieteikumu, secina, ka pieteikuma iesniedzējs atbilst šajā regulā izklāstītajiem reitingu sniegšanas nosacījumiem.

2.EVTI pieteikuma iesniedzēju informē piecu darba dienu laikā pēc pirmajā daļā minētā lēmuma pieņemšanas.

3.EVTI Komisiju, EBI un EAAPI informē par jebkuru lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar 2. punktu.

4.Atļauja ir spēkā visā Savienības teritorijā.

8. pants

Atļaujas atsaukšana vai apturēšana

1.EVTI atsauc vai aptur VSP reitingu sniedzēja atļauju jebkurā no šiem gadījumiem:

a)VSP reitingu sniedzējs ir skaidri atteicies no atļaujas vai deviņus mēnešus pirms minētās atsaukšanas vai apturēšanas nav sniedzis VSP reitingus;

b)VSP reitingu sniedzējs ir saņēmis atļauju, sniedzot nepatiesas ziņas vai izmantojot jebkādus citus nelikumīgus līdzekļus;

c)VSP reitingu sniedzējs vairs neatbilst nosacījumiem, saskaņā ar kuriem tam tika piešķirta atļauja;

d)VSP reitingu sniedzējs ir nopietni vai atkārtoti pārkāpis šīs regulas noteikumus.

2.Lēmums par atļaujas atsaukšanu vai apturēšanu nekavējoties stājas spēkā visā Savienībā.

2. NODAĻA

Trešo valstu VSP reitingu sniedzēju veikta VSP reitingu sniegšana Savienībā

9. pants

Lēmumi par līdzvērtību

1.Trešās valsts VSP reitingu sniedzējs, kas vēlas sniegt VSP reitingus Savienībā, var to darīt tikai tad, ja tas ir iekļauts 13. pantā minētajā reģistrā un ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

a)trešās valsts VSP reitingu sniedzējs ir juridiska persona, ir saņēmis atļauju vai ir reģistrēts kā VSP reitingu sniedzējs attiecīgajā trešā valstī un ir pakļauts uzraudzībai minētajā trešā valstī;

b)trešās valsts VSP reitingu sniedzējs ir paziņojis EVTI, ka vēlas sniegt VSP reitingus Savienībā, un ir nodevis EVTI tās trešās valsts kompetentās iestādes nosaukumu, kas atbildīga par tā uzraudzību;

c)Komisija ir pieņēmusi lēmumu par līdzvērtību saskaņā ar 2. punktu;

d)tiek īstenoti šā panta 4. punktā minētie sadarbības pasākumi.

2.Komisija var pieņemt īstenošanas lēmumu, kurā norādīts, ka trešās valsts tiesiskais regulējums un uzraudzības prakse nodrošina, ka:

a)VSP reitingu sniedzēji, kas ir saņēmuši atļauju vai ir reģistrēti minētajā trešā valstī, ievēro saistošas prasības, kuras ir līdzvērtīgas šajā regulā noteiktajām prasībām;

b)atbilstība šā punkta a) apakšpunktā minētajām saistošajām prasībām attiecīgajā trešā valstī pastāvīgi tiek faktiski uzraudzīta un izpildīta.

Šā punkta a) apakšpunkta piemērošanas nolūkos Komisija ņem vērā, vai trešās valsts tiesiskais regulējums un uzraudzības prakse nodrošina atbilstību 2021. gada novembrī publicētajiem IOSCO ieteikumiem par VSP reitingiem.

Minēto īstenošanas lēmumu pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 47. pantā.

3.Komisija saskaņā ar 45. pantu var pieņemt deleģēto aktu ar mērķi precizēt pirmās daļas a) un b) apakšpunktā minētos nosacījumus. Komisija šā panta 2. punktā minētā īstenošanas lēmuma piemērošanu var padarīt atkarīgu no:

a)tā, vai minētā trešā valsts pastāvīgi un rezultatīvi izpilda visus minētajā īstenošanas lēmumā izklāstītos nosacījumus, kuru mērķis ir nodrošināt līdzvērtīgus uzraudzības un regulatīvos standartus;

b)EVTI spējas rezultatīvi pildīt uzraudzības pienākumus, kas minēti Regulas (ES) Nr. 1095/2010 33. pantā.

4.    EVTI izveido pasākumus sadarbībai ar attiecīgajām kompetentajām iestādēm trešā valstī, kuras tiesiskais regulējums un uzraudzības prakse saskaņā ar 2. punktu tiek uzskatīta par līdzvērtīgu šīs regulas prasībām. Šādu pasākumu ietvaros nosaka visus turpmāk minētos aspektus:

a)mehānismu informācijas apmaiņai starp EVTI un attiecīgo trešo valstu kompetentajām iestādēm, tai skaitā piekļuvi visai būtiskajai EVTI pieprasītajai informācijai par VSP reitingu sniedzēju, kas saņēmis atļauju vai ir reģistrēts minētajā trešā valstī;

b)mehānismu tūlītējai paziņošanai EVTI, ja trešās valsts kompetentā iestāde uzskata, ka VSP reitingu sniedzējs, kas saņēmis atļauju vai ir reģistrēts minētajā trešā valstī un ko uzrauga minētās trešās valsts kompetentā iestāde, pārkāpj atļaujas vai reģistrācijas nosacījumus vai citu valsts tiesību aktu noteikumus minētajā trešā valstī;

c)procedūras, kas attiecas uz uzraudzības darbību koordinēšanu, tai skaitā pārbaudēm uz vietas.

10. pants

Trešās valsts VSP reitingu sniedzēju sniegtu reitingu apstiprināšana

1.VSP reitingu sniedzējs, kas atrodas Savienībā un ir saņēmis atļauju saskaņā ar 7. pantu, var apstiprināt VSP reitingus, ko sniedz trešās valsts VSP reitingu sniedzējs, kurš pieder pie tās pašas grupas, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

a)VSP reitingu sniedzējs, kas atrodas Savienībā, ir EVTI iesniedzis pieteikumu ar mērķi saņemt atļauju veikt minēto apstiprināšanu;

b)VSP reitingu sniedzējs, kas atrodas Savienībā, ir pārbaudījis un spēj EVTI pastāvīgi pierādīt, ka apstiprināmo VSP reitingu sniegšana atbilst prasībām, kas ir vismaz tikpat stingras kā šīs regulas prasības;

c)VSP reitingu sniedzējam, kas atrodas Savienībā, ir speciālās zināšanas, kuras nepieciešamas trešās valsts VSP reitingu sniedzēja VSP reitingu sniegšanas rezultatīvai uzraudzībai un visu saistīto risku pārvaldībai;

d)pastāv objektīvs iemesls, kāpēc trešās valsts VSP reitingu sniedzējam ir jāsniedz VSP reitingi un šie VSP reitingi ir jāapstiprina izmantošanai Savienībā;

e)VSP reitingu sniedzējs, kas atrodas Savienībā, pēc EVTI pieprasījuma sniedz tai visu informāciju, kas nepieciešama, lai EVTI varētu pastāvīgi uzraudzīt trešās valsts VSP reitingu sniedzēja atbilstību šai regulai;

f)ja trešās valsts VSP reitingu sniedzējs jāuzrauga, nolūkā nodrošināt efektīvu informācijas apmaiņu ir izveidots atbilstīgs pasākums sadarbībai starp EVTI un tās trešās valsts kompetento iestādi, kurā atrodas VSP reitingu sniedzējs.

Pirmās daļas b) apakšpunkta piemērošanas nolūkos EVTI var uzskatīt, ka apstiprināmā VSP reitinga sniegšanas atbilstība IOSCO ieteikumiem par VSP reitingiem ir līdzvērtīga atbilstībai šīs regulas prasībām.

2.VSP reitingu sniedzējs, kas iesniedz pieteikumu ar mērķi saņemt atļauju veikt šā panta 1. punktā minēto apstiprināšanu, EVTI sniedz visu informāciju, kas tai nepieciešama, lai pārliecinātos, ka pieteikuma iesniegšanas brīdī ir izpildīti visi attiecīgajā punktā minētie nosacījumi.

3.EVTI 90 darba dienu laikā pēc tam, kad tai ir iesniegts pieteikums ar mērķi saņemt atļauju veikt šā panta 1. punktā minēto apstiprināšanu, izskata pieteikumu un pieņem lēmumu par to, vai piešķirt vai nepiešķirt atļauju veikt minēto apstiprināšanu. EVTI publisko lēmumu par trešās valsts VSP reitingu sniedzēja sniegtu reitingu apstiprināšanu.

4.Apstiprinātu VSP reitingu uzskata par VSP reitingu, ko sniedz apstiprinošais VSP reitingu sniedzējs. Apstiprinošais VSP reitingu sniedzējs šo apstiprinājumu neizmanto, lai nepildītu vai apietu šīs regulas prasības.

5.VSP reitingu sniedzējs, kas ir apstiprinājis VSP reitingu, ko sniedzis trešās valsts VSP reitingu sniedzējs, joprojām ir pilnībā atbildīgs par šādu VSP reitingu un par šajā regulā noteikto pienākumu izpildi.

6.Ja EVTI ir pamatoti iemesli uzskatīt, ka vairs netiek pildīti šā panta 1. punktā noteiktie nosacījumi, tai ir pilnvaras pieprasīt, lai apstiprinošais VSP reitingu sniedzējs apstiprinājumu anulētu.

11. pants

Trešo valstu VSP reitingu sniedzēju atzīšana

1.Kamēr Komisija nav pieņēmusi 9. pantā minēto lēmumu par līdzvērtību vai, ja pieņemtais lēmums par līdzvērtību tiek atcelts, trešo valstu VSP reitingu sniedzēji, kuru gada neto apgrozījums par VSP reitingu darbībām trīs gadus pēc kārtas ir mazāks par 12 miljoniem EUR, var sniegt VSP reitingus regulētiem finanšu uzņēmumiem Savienībā, ja EVTI ir atzinusi minēto trešās valsts VSP reitingu sniedzēju saskaņā ar šā punkta XX un YY prasībām.

2.Trešo valstu VSP reitingu sniedzēji, kas vēlas tikt atzīti atbilstoši 1. punktam, ievēro šajā regulā noteiktās prasības un EVTI iesniedz atzīšanas pieteikumu. VSP reitingu sniedzēji var izpildīt šo nosacījumu, piemērojot IOSCO ieteikumus par VSP reitingiem, ja šāda piemērošana ir līdzvērtīga atbilstībai šajā regulā noteiktajām prasībām.

Šā punkta pirmās daļas piemērošanas nolūkos EVTI var ņemt vērā vai nu neatkarīga ārējā revidenta novērtējumu, vai tās trešās valsts kompetentās iestādes apliecinājumu, kurā atrodas trešās valsts VSP reitingu sniedzējs.

3.Trešo valstu VSP reitingu sniedzējiem, kas vēlas tikt atzīti atbilstoši 1. punktam, ir likumīgais pārstāvis. Minētais likumīgais pārstāvis ir juridiska persona, kas atrodas Savienībā un ko minētais trešās valsts VSP reitingu sniedzējs ir skaidri iecēlis rīkoties minētā VSP reitingu sniedzēja vārdā attiecībā uz VSP reitingu sniedzēja pienākumiem saskaņā ar šo regulu, un šajā ziņā ir pakļauts EVTI.

4.Trešās valsts VSP reitingu sniedzējs pirms šā panta 1. punktā minētās atzīšanas sniedz EVTI šādu informāciju:

a)visu informāciju, kas nepieciešama, lai EVTI pārliecinātos, ka trešās valsts VSP reitingu sniedzējs ir veicis visus nepieciešamos pasākumus, lai izpildītu šā panta 2. punktā minētās prasības;

b)to faktisko vai iespējamo VSP reitingu sarakstu, kurus paredzēts sniegt Savienībā;

c)attiecīgā gadījumā tās trešās valsts kompetentās iestādes nosaukumu un kontaktinformāciju, kura ir atbildīga par tā uzraudzību.

EVTI 90 darba dienu laikā pēc šā punkta pirmajā daļā minētā pieteikuma saņemšanas pārbauda, vai ir izpildīti šā panta 2. un 3. punktā paredzētie nosacījumi.

5.EVTI atzīst trešās valsts VSP reitingu sniedzēju atbilstoši 1. punktam, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

a)trešās valsts VSP reitingu sniedzējs ir izpildījis visus šā panta 2., 3. un 4. punktā izklāstītos nosacījumus;

b)ja trešās valsts VSP reitingu sniedzējs ir pakļauts uzraudzībai, EVTI nolūkā nodrošināt efektīvu informācijas apmaiņu cenšas izveidot atbilstīgu pasākumu sadarbībai ar tās trešās valsts attiecīgo kompetento iestādi, kurā atrodas VSP reitingu sniedzējs.

6.Atzīšanu nepiešķir, ja EVTI uzraudzības funkciju faktisku izpildi saskaņā ar šo regulu kavē vai nu tās trešās valsts normatīvie vai administratīvie akti, kurā trešās valsts VSP reitingu sniedzējs ir iedibināts, vai attiecīgā gadījumā minētās trešās valsts kompetentās iestādes uzraudzības un izmeklēšanas pilnvaru ierobežojumi.

7.EVTI saskaņā ar 30. pantu piemēro naudas sodus, aptur vai attiecīgā gadījumā atsauc šā panta 1. punktā minēto atzīšanu, ja tai, pamatojoties uz dokumentētiem pierādījumiem, ir pamatoti iemesli uzskatīt, ka VSP reitingu sniedzējs:

a)rīkojas vai ir rīkojies tā, ka nepārprotami tiek kaitēts tā sniegto VSP reitingu lietotāju interesēm vai pareizai tirgu darbībai;

b)ir nopietni pārkāpis šajā regulā noteiktās piemērojamās prasības;

c)ir sniedzis nepatiesas ziņas vai izmantojis citus nelikumīgus līdzekļus, lai saņemtu atzīšanu.

8.EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus ar mērķi noteikt šā panta 2. punktā minētā pieteikuma formu un saturu un jo īpaši ar 4. punktu prasītās informācijas sniegšanas veidu. EVTI tos iesniedz Komisijai.

Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantā paredzēto procedūru.

12. pants

Sadarbības pasākumi

1.Visiem sadarbības pasākumiem, kas minēti 9. panta 4. punktā, 10. panta 1. punkta f) apakšpunktā un 11. panta 5. punkta b) apakšpunktā, piemēro dienesta noslēpuma nodrošinājumu, kas ir vismaz līdzvērtīgs 44. pantā noteiktajiem nodrošinājumiem. Saskaņā ar minētajiem sadarbības pasākumiem veiktas informācijas apmaiņas nolūks ir EVTI vai kompetento iestāžu uzdevumu izpilde.

2.Attiecībā uz persondatu nosūtīšanu trešai valstij EVTI piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1725 51 .

3. NODAĻA

Reģistrs un informācijas pieejamība

13. pants

VSP reitingu sniedzēju reģistrs un informācijas pieejamība Eiropas vienotajā piekļuves punktā (ESAP)

1.EVTI izveido un uztur reģistru, kurā iekļauta informācija par visiem turpmāk minētajiem aspektiem:

a)to VSP reitingu sniedzēju identitāte, kuri saņēmuši atļauju saskaņā ar 7. pantu;

b)to trešo valstu VSP reitingu sniedzēju identitāte, kuri atbilst 9. pantā izklāstītajiem nosacījumiem, un to trešo valstu kompetento iestāžu identitāte, kas ir atbildīgas par minēto trešo valstu VSP reitingu sniedzēju uzraudzību;

c)apstiprinošo VSP reitingu sniedzēju un to 10. pantā minēto trešās valsts VSP reitingu sniedzēju identitāte, kuru sniegtie reitingi apstiprināti, un attiecīgā gadījumā to trešo valstu kompetento iestāžu identitāte, kuras ir atbildīgas par to trešo valstu VSP reitingu sniedzēju uzraudzību, kuru sniegtie reitingi apstiprināti;

d)to trešo valstu VSP reitingu sniedzēju identitāte, kuri ir atzīti saskaņā ar 11. pantu, un attiecīgā gadījumā to trešo valstu kompetento iestāžu identitāte, kas ir atbildīgas par minēto trešās valsts VSP reitingu sniedzēju uzraudzību.

2.Šā panta 1. punktā minētais reģistrs ir publiski pieejams EVTI tīmekļa vietnē un vajadzības gadījumā tas nekavējoties atjaunina.

3.No 2028. gada 1. janvāra VSP reitingu sniedzēji, publiskojot jebkādu informāciju saskaņā ar šīs regulas 18. panta 1. punktu un 21. panta 1. punktu, vienlaikus iesniedz minēto informāciju šā panta 6. punktā norādītajai attiecīgajai informācijas vākšanas struktūrai, lai šādu informāciju darītu pieejamu Eiropas vienotajā piekļuves punktā (ESAP), kas izveidots saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) XX/XXXX [ESAP regulu]*.

4.Minētajai informācijai jāatbilst visām šīm prasībām:

a)informāciju sagatavo datu izgūšanai piemērotā formātā, kas definēts Regulas (ES) XX/XXXX [ESAP regulas] 2. panta 3. punktā, vai, ja šāda prasība paredzēta Savienības tiesību aktos, mašīnlasāmā formātā, kas definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas(ES) XX/XXXX [ESAP regulas] 2. panta 4. punktā;

b)informācijai pievieno šādus metadatus:

(1)visi tā VSP reitingu sniedzēja nosaukumi, kas iesniedz informāciju;

(2)VSP reitingu sniedzēja juridiskās personas identifikators, kā noteikts saskaņā ar Regulas (ES) XX/XXX [ESAP regulas] 7. panta 4. punktu;

(3)VSP reitingu sniedzēja lielums, kā noteikts saskaņā ar Regulas (ES) XX/XXX [ESAP regulas] 7. panta 4. punktu;

(4)informācijas veids, kā klasificēts saskaņā ar Regulas (ES) XX/XXX [ESAP regulas] 7. panta 4. punktu;

(5)metadati, kuros norādīts, vai informācija ietver persondatus.

5.Šā panta 1. punkta b) apakšpunkta ii) punkta piemērošanas nolūkos VSP reitingu sniedzēji iegūst juridiskās personas identifikatoru, kā noteikts saskaņā ar Regulas (ES) XX/XXXX [ESAP regulas] 7. panta 4. punktu.

6.Lai šā panta 1. punktā minēto informāciju darītu pieejamu ESAP, Regulas (ES) XX/XXXX [ESAP regula] 2. panta 2. punktā definētā informācijas vākšanas struktūra ir EVTI.

7.No 2028. gada 1. janvāra šā panta 1. punktā un 10. panta 3. punktā, 33. panta 1. punktā, 34. un 35. pantā iekļauto informāciju dara pieejamu ESAP. Šajā nolūkā minētās regulas 2. panta 2. punktā definētā informācijas vākšanas struktūra ir EVTI. Minēto informāciju sagatavo datu izgūšanai piemērotā formātā, kas definēts Regulas (ES) XX/XXXX [ESAP regulas] 2. panta 3. punktā, ietver metadatus, kuros norādīti VSP reitingu sniedzēja nosaukumi un — ja tāds pieejams — juridiskās personas identifikators, kā noteikts saskaņā ar minētās regulas 7. panta 4. punktu, informācijas veids, kā klasificēts saskaņā ar minētās regulas 7. panta 4. punktu, un tas, vai informācija ietver persondatus.

8.Lai nodrošinātu saskaņā ar šā panta 3. punktu iesniegto datu efektīvu vākšanu un pārvaldību, EVTI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektus, kuros norāda:

a)jebkādus citus informācijai pievienojamos metadatus;

b)datu strukturēšanu informācijā;

c)kāda informācija ir jāsniedz mašīnlasāmā formātā un kāds mašīnlasāmais formāts ir jāizmanto.

Pirms īstenošanas tehnisko standartu projektu izstrādes EVTI veic izmaksu un ieguvumu analīzi. Šā punkta c) apakšpunkta piemērošanas nolūkos EVTI novērtē dažādu mašīnlasāmu formātu priekšrocības un trūkumus un veic attiecīgus praktiskus izmēģinājumus.

EVTI minētos īstenošanas tehnisko standartu projektus iesniedz Komisijai.

Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu.

9.Ja nepieciešams, EVTI pieņem juridiskajām personām paredzētas pamatnostādnes ar mērķi nodrošināt saskaņā ar šā panta 8. punkta pirmās daļas a) apakšpunktu iesniegto metadatu pareizību.

III SADAĻA

VSP REITINGU NOTEIKŠANAS DARBĪBU INTEGRITĀTE UN UZTICAMĪBA

1. NODAĻA

Organizatoriskās prasības, procesi un dokumenti, kas attiecas uz pārvaldību

14. pants

Vispārējie principi

1.VSP reitingu sniedzēji nodrošina to reitingu noteikšanas darbību neatkarību, tai skaitā no jebkādas politiskas un ekonomiskas ietekmes vai ierobežojumiem.

2.VSP reitingu sniedzēji ievēro noteikumus un procedūras, kas nodrošina, ka to VSP reitingi tiek sniegti un publicēti vai darīti pieejami saskaņā ar šo regulu.

3.VSP reitingu sniedzēji izmanto sistēmas, resursus un procedūras, kas ir piemērotas un lietderīgas šajā regulā noteikto pienākumu izpildei.

4.VSP reitingu sniedzēji pieņem un īsteno rakstisku politiku un procedūras, ar ko nodrošina, ka to VSP reitingu pamatā ir rūpīga visas tiem pieejamās attiecīgās informācijas analīze.

5.VSP reitingu sniedzēji pieņem un īsteno iekšējo uzticamības pārbaudes politiku un procedūras, ar ko nodrošina, ka to uzņēmējdarbības intereses nemazina novērtēšanas darbību neatkarību vai precizitāti.

6.VSP reitingu sniedzēji pieņem un īsteno stabilas administratīvās un grāmatvedības procedūras, iekšējās kontroles mehānismus un iedarbīgus kontroles un drošības pasākumus, kas attiecas uz informācijas apstrādes sistēmām.

7.VSP reitingu sniedzēji attiecībā uz to sniegtajiem VSP reitingiem izmanto stingras, sistemātiskas, objektīvas un izvērtēšanai pakļautas reitingu noteikšanas metodikas un tās pastāvīgi piemēro.

8.VSP reitingu sniedzēji pastāvīgi un vismaz reizi gadā pārskata šā panta 6. punktā minētās reitingu noteikšanas metodikas.

9.VSP reitingu sniedzēji uzrauga un vismaz reizi gadā izvērtē šā panta 2. punktā minēto sistēmu, resursu un procedūru atbilstību un lietderību un veic atbilstīgus pasākumus ar mērķi novērst jebkādas nepilnības.

10.VSP reitingu sniedzēji izveido un uztur pastāvīgu un lietderīgu pārraudzības funkciju ar mērķi nodrošināt visu VSP reitingu sniegšanas aspektu pārraudzību.

VSP reitingu sniedzēji izstrādā un uztur stingras procedūras, kas attiecas uz to uzraudzības funkciju.

11.VSP reitingu sniedzēji pieņem, īsteno un izpilda pasākumus ar mērķi nodrošināt, ka to VSP reitingu pamatā ir rūpīga visas tās informācijas analīze, kas tiem ir pieejama un kas saskaņā ar to metodikām ir būtiska analīzei. Tie pieņem visus vajadzīgos pasākumus ar mērķi nodrošināt, ka informācija, ko tie izmanto VSP reitingu piešķiršanai, ir pietiekami kvalitatīva un iegūta no uzticamiem avotiem. VSP reitingu sniedzēji skaidri norāda, ka to VSP reitingi ir pašu atzinums.

12.VSP reitingu sniedzēji neatklāj informāciju par savu intelektuālo kapitālu, intelektuālo īpašumu, zinātību vai inovācijas rezultātiem, kas būtu kvalificējami kā komercnoslēpums, kurš definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2016/943 52  2. panta 1. punktā.

13.VSP reitingu sniedzēji izmaiņas savos VSP reitingos veic tikai saskaņā ar savām reitingu noteikšanas metodikām, kas publicētas saskaņā ar 21. pantu.

15. pants

Uzņēmējdarbības un pakalpojumu nodalīšana

1.VSP reitingu sniedzēji nesniedz nevienu no šiem pakalpojumiem:

a)konsultāciju sniegšana ieguldītājiem vai uzņēmumiem;

b)kredītreitingu izsniegšana un pārdošana;

c)etalonu izstrāde;

d)investīciju pakalpojumi;

e)revīzijas pakalpojumi;

f)banku, apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas pakalpojumi.

2.VSP reitingu sniedzēji garantē, ka tādu pakalpojumu sniegšana, kas nav minēti šā panta 1. punktā, nerada interešu konflikta risku attiecībā uz to VSP reitingu noteikšanas darbībām.

16. pants

Reitingu analītiķi, VSP reitingu sniegšanā iesaistītie darbinieki un citas personas

1.VSP reitingu sniedzēji garantē, ka reitingu analītiķiem, darbiniekiem un jebkurām citām fiziskām personām, kuru pakalpojumi ir nodoti to rīcībā vai kontrolē un kuras ir tieši iesaistītas VSP reitingu sniegšanā, tai skaitā analītiķiem, kas ir tieši iesaistīti reitingu noteikšanas procesā, un personām, kuras iesaistītas vērtējumu piešķiršanā, ir uzticēto pienākumu un uzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas un pieredze.

2.VSP reitingu sniedzēji garantē, ka šā panta 1. punktā minētajām personām nav atļauts sākt sarunas vai piedalīties sarunās par maksu vai maksājumiem ne ar vienu vērtējamo juridisko personu vai jebkuru personu, kuru ar vērtējamo juridisko personu tieši vai netieši saista kontrole.

3.Šā panta 1. punktā minētās personas nepērk un nepārdod finanšu instrumentus, ko emitējusi, garantējusi vai citādi atbalstījusi jebkura vērtējamā juridiskā persona un kas nav īpašuma daļas dažādos kolektīvo ieguldījumu uzņēmumos, tai skaitā pārvaldītos fondos, un neiesaistās darījumos ar šādiem finanšu instrumentiem.

4.Šā panta 1. punktā minētās personas nepiedalās vērtējamās juridiskās personas VSP reitingu noteikšanā vai citādi neietekmē to, ja:

a)minētajām personām pieder vērtējamās juridiskās personas finanšu instrumenti, kas nav īpašuma daļas dažādos kolektīvo ieguldījumu uzņēmumos;

b)minētajām personām pieder jebkuras ar vērtējamo juridisko personu saistītas juridiskās personas finanšu instrumenti, kuru īpašumtiesības var radīt interešu konfliktu vai kuri vispārēji var tikt uzskatīti par tādiem, kas rada interešu konfliktu, un kuri nav īpašuma daļas dažādos kolektīvo ieguldījumu uzņēmumos;

c)minētās personas nesen ir bijušas tādās nodarbinātības, uzņēmējdarbības vai citās attiecībās ar vērtējamo juridisko personu, kuras var radīt interešu konfliktu vai kuras vispārēji var tikt uzskatītas par tādām, kas rada interešu konfliktu.

5.VSP reitingu sniedzēji garantē, ka 1. punktā minētās personas:

a)veic visus saprātīgos pasākumus ar mērķi VSP reitingu sniedzēja īpašumu un uzskaiti, kas ir tā rīcībā, aizsargāt no krāpšanas, zādzības vai ļaunprātīgas izmantošanas, ņemot vērā VSP reitingu sniedzēja uzņēmējdarbības būtību, apjomu un sarežģītību un VSP reitingu noteikšanas darbību būtību un klāstu;

b)konfidenciālo informāciju, kas uzticēta VSP reitingu sniedzējam, neizpauž nevienam, kas nav tieši iesaistīts VSP reitingu noteikšanas darbību veikšanā, tai skaitā to personu reitingu analītiķiem un darbiniekiem, ko ar VSP reitingu sniedzēju tieši vai netieši saista kontrole, un jebkurai citai fiziskai personai, kuras pakalpojumi ir vai tikuši nodoti jebkuras tādas personas rīcībā vai kontrolē, ko ar VSP reitingu sniedzēju tieši vai netieši saista kontrole;

c)neizmanto vai neizpauž konfidenciālu informāciju, lai tirgotos ar finanšu instrumentiem vai lai veiktu jebkādas darbības, kas nav VSP reitingu noteikšanas darbības, tai skaitā finanšu instrumentu tirdzniecību.

6.Šā panta 1. punktā minētās personas, kas uzskata, ka jebkura cita 1. punktā minētā persona ir iesaistīta darbībās, kuras tās uzskata par nelikumīgām, nekavējoties par to paziņo atbilstības uzraudzītājam. VSP reitingu sniedzējs garantē, ka šāda paziņošana nerada nelabvēlīgas sekas personai, kura sniedz attiecīgo informāciju.

7.Ja reitingu analītiķis pārtrauc darbu pie VSP reitingu sniedzēja un sāk strādāt pie vērtējamās juridiskās personas, kuras reitingu noteikšanā tas bijis iesaistīts, VSP reitingu sniedzējs pārskata darbu, ko reitingu analītiķis veicis pēdējā gada laikā pirms aiziešanas.

8.Šā panta 1. punktā minētās personas neieceļ nevienā galvenā vadītāja amatā vērtējamajā juridiskajā personā, kuras reitingu noteikšanā tās piedalījušās, pirms nav pagājuši seši mēneši pēc šādu reitingu sniegšanas.

17. pants

Uzskaites prasības

1.VSP reitingu sniedzēji veic uzskaiti, reģistrējot savas VSP reitinga noteikšanas darbības. Šī uzskaite iekļauj II pielikumā norādīto informāciju.

2.VSP reitingu sniedzēji šā panta 1. punktā minēto informāciju vismaz piecus gadus glabā tā, lai būtu iespējams atkārtot un pilnībā izprast VSP reitingu noteikšanas paņēmienus.

18. pants

Sūdzību izskatīšanas mehānisms

1.VSP reitingu sniedzēji ievieš un savā tīmekļa vietnē publicē procedūras, kas attiecas uz iesniegto sūdzību uzskaites datu saņemšanu, izmeklēšanu un saglabāšanu.

2.Ar šā panta 1. punktā minētajām procedūrām nodrošina, ka:

a)VSP reitingu sniedzējs publisko sūdzību izskatīšanas politiku, kuras ietvaros var iesniegt sūdzības, kas attiecas uz:

(1)konkrētam VSP reitingam izmantotiem datu avotiem;

(2)reitingu noteikšanas metodikas piemērošanas veidu attiecībā uz konkrētu VSP reitingu;

(3)to, vai konkrēts VSP reitings atbilst vērtētajai juridiskajai personai;

(4)ierosinātām VSP reitingu noteikšanas procesa izmaiņām;

(5)citiem ar VSP reitingiem saistītiem lēmumiem;

b)sūdzības tiek izskatītas savlaicīgi un taisnīgi un ka izmeklēšanas rezultāti tiek paziņoti sūdzības iesniedzējam saprātīgā termiņā, ja vien šāda paziņošana nav pretrunā sabiedriskās kārtības mērķiem vai Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) Nr. 596/2014 53 ;

c)izmeklēšana tiek veikta, nepiedaloties personālam, kas bijis iesaistīts sūdzības priekšmetā.

19. pants

Ārpakalpojumu izmantošana

1.VSP reitingu sniedzēji ārpakalpojumu sniedzējiem nenodod svarīgas darbības funkcijas, ja šāda ārpakalpojumu izmantošana būtiski pasliktinātu VSP reitingu sniedzēja iekšējās kontroles politikas un procedūru kvalitāti vai Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes (EVTI) spēju uzraudzīt, kā VSP reitingu sniedzējs pilda šajā regulā noteiktos pienākumus.

2.VSP reitingu sniedzēji, kas ārpakalpojumu sniedzējiem nodod funkcijas vai jebkādus pakalpojumus vai darbības, kas ir būtiskas VSP reitingu sniegšanai, joprojām ir pilnībā atbildīgi par visu šajā regulā noteikto pienākumu izpildi.

3.VSP reitingu sniedzēji, kas ārpakalpojumu sniedzējiem nodod funkcijas vai jebkādus pakalpojumus vai darbības, kas ir būtiskas VSP reitingu sniegšanai, joprojām ir pilnībā atbildīgi par II pielikumā minētās informācijas atklāšanu.

20. pants

Atbrīvojumi no pārvaldības prasībām

1.EVTI pēc VSP reitingu sniedzēja pieprasījuma var atbrīvot to no dažu 14. pantā noteikto prasību izpildes, ja minētais VSP reitingu sniedzējs var pierādīt, ka minētās prasības nav samērīgas ar tā uzņēmējdarbības veidu, apmēru un sarežģītību un VSP reitingu izdošanas raksturu un klāstu, un ja:

a)VSP reitingu sniedzējs ir mazs vai vidējs uzņēmums atbilstoši Direktīvas 2013/34/ES 3. pantā noteiktajiem kritērijiem;

b)VSP reitingu sniedzējs ir ieviesis pasākumus un procedūras, jo īpaši iekšējās kontroles mehānismus, ziņojumu sniegšanas pasākumus un pasākumus, ar ko nodrošina reitingu analītiķu un to personu neatkarību, kas apstiprina VSP reitingus, tādējādi nodrošinot faktisku atbilstību šai regulai;

c)VSP reitingu sniedzēja lielums nav noteikts tā, lai VSP reitingu sniedzējs vai VSP reitingu sniedzēju grupa izvairītos no šīs regulas prasību ievērošanas.

2.Attiecībā uz VSP reitingu sniedzēju grupu EVTI nodrošina, ka vismaz viens no grupā iekļautajiem VSP reitingu sniedzējiem nav atbrīvots no šajā regulā noteiktajām prasībām.

2. NODAĻA

Pārredzamības prasības

21. pants

VSP reitingu noteikšanas darbībās izmantoto metodiku, modeļu un galveno reitingu noteikšanas pieņēmumu publiskošana

1.VSP reitingu sniedzēji savā tīmekļa vietnē atklāj metodikas, modeļus un galvenos reitingu noteikšanas pieņēmumus, ko tie izmanto savās VSP reitingu noteikšanas darbībās, tai skaitā III pielikuma 1. punktā minēto informāciju.

2.EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, kuros sīkāk precizē saskaņā ar šā panta 1. punktu atklājamās informācijas elementus.

3.EVTI minēto regulatīvo tehnisko standartu projektus iesniedz Komisijai līdz XX XXXX XXXX.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantā minēto procedūru.

22. pants

Informācijas atklāšana VSP reitingu pasūtītājiem un vērtējamajām juridiskajām personām

1.VSP reitingu sniedzēji VSP reitingu pasūtītājiem un vērtējamajām juridiskajām personām atklāj vismaz III pielikuma 2. punktā minēto informāciju.

2.EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, kuros sīkāk precizē saskaņā ar šā panta 1. punktu atklājamās informācijas elementus.

3.EVTI minēto regulatīvo tehnisko standartu projektus iesniedz Komisijai līdz XX XXXX XXXX.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantā minēto procedūru.

3. NODAĻA

Neatkarība un interešu konflikti

23. pants

Neatkarība un interešu konfliktu novēršana

1.VSP reitingu sniedzējiem ir ieviesti stingri pārvaldības pasākumi, tai skaitā skaidra organizatoriskā struktūra ar skaidri definētiem, pārredzamiem un konsekventiem visu VSP reitingu sniegšanā iesaistīto personu uzdevumiem un pienākumiem.

2.VSP reitingu sniedzēji veic visus nepieciešamos pasākumus ar mērķi garantēt, ka sniegtos VSP reitingus neietekmē pašreizējs vai iespējams interešu konflikts vai jebkādas uzņēmējdarbības attiecības, kurās iesaistīti paši VSP reitingu sniedzēji vai to ieinteresētās personas, vadītāji, reitingu analītiķi, darbinieki vai jebkuras citas fiziskas personas, kas savus pakalpojumus nodevušas VSP reitingu sniedzēju rīcībā vai kontrolē, vai jebkuras personas, ko ar tiem tieši vai netieši saista kontrole.

3.Ja VSP reitingu sniedzēja iekšienē šī VSP reitingu sniedzēja, jebkuras juridiskas personas, kurai VSP reitingu sniedzējs pieder vai kura to kontrolē, vai juridiskas personas, kas pieder VSP sniedzējam vai atrodas VSP reitingu sniedzēja vai ar VSP reitingu sniedzēju saistītas juridiskās personas kontrolē, īpašumtiesību struktūras, kontrolējošas līdzdalības vai veikto darbību dēļ rodas interešu konflikta risks, EVTI var VSP reitingu sniedzējam pieprasīt, lai tas veic šā riska mazināšanas pasākumus. Šādi pasākumi var ietvert tāda neatkarīga pārraudzītāja izveidi, kas līdzsvarotā veidā pārstāvētu ieinteresētās personas, tai skaitā VSP reitingu lietotājus un ar šiem reitingiem saistītos datu sniedzējus.

Ja šā punkta pirmajā daļā minēto interešu konfliktu nevar pienācīgi pārvaldīt, EVTI var pieprasīt, lai VSP reitingu sniedzējs pārtrauc darbības vai attiecības, kas šo interešu konfliktu rada, vai reitingu sniegšanu.

4.VSP reitingu sniedzēji atklāj EVTI visus pašreizējos vai iespējamos interešu konfliktus, tai skaitā interešu konfliktus, kas izriet no VSP reitingu sniedzēju īpašumtiesībām vai kontroles.

5.VSP reitingu sniedzēji izstrādā un īsteno politiku, procedūras un iedarbīgus organizatoriskos pasākumus interešu konfliktu identificēšanai, atklāšanai, novēršanai, pārvaldībai un mazināšanai. VSP reitingu sniedzēji minēto politiku, procedūras un pasākumus regulāri pārskata un atjaunina. Ar minēto politiku, procedūrām un pasākumiem jo īpaši novērš, pārvalda un mazina interešu konfliktus, ko rada VSP reitingu sniedzēja īpašumtiesības vai kontrole vai citas intereses VSP reitingu sniedzēja grupā, vai interešu konflikti, ko rada citas personas, kuras ietekmē vai kontrolē VSP reitingu sniedzēju saistībā ar VSP reitinga noteikšanu.

6.VSP reitingu sniedzēji vismaz katru gadu pārskata savas darbības, lai noteiktu iespējamos interešu konfliktus.

24. pants

Darbinieku iespējamo interešu konfliktu pārvaldība

1.VSP reitingu sniedzēji garantē, ka uz to darbiniekiem, kā arī jebkuru citu fizisku personu, kuras pakalpojumi tiek nodoti to rīcībā vai kontrolē un kura ir tieši iesaistīta VSP reitingu noteikšanas darbībās, atbilst šādiem nosacījumiem:

a)tiem ir savu pienākumu veikšanai nepieciešamās zināšanas un pieredze un tiek veikta to faktiska vadība un uzraudzība;

b)tie nav pakļauti neatļautai ietekmēšanai vai interešu konfliktiem;

c) minēto personu atalgojums un snieguma izvērtēšana nerada interešu konfliktus vai citādi neapdraud VSP reitingu noteikšanas procesa integritāti;

d)tiem nav nekādu interešu vai uzņēmējdarbības attiecību, kas apdraudētu VSP reitingu sniedzēja darbību;

e)tiem ir aizliegts piedalīties VSP reitingu noteikšanā, iesaistoties pirkšanas piedāvājumos, pārdošanas piedāvājumos un darījumos personiski vai tirgus dalībnieku vārdā, izņemot gadījumus, kad šāda līdzdalība ir skaidri noteikta VSP reitingu izstrādes metodikā un tai piemēro konkrētus metodikas noteikumus;

f)tie ir pakļauti lietderīgām procedūrām ar mērķi kontrolēt informācijas apmaiņu ar citiem darbiniekiem, kas iesaistīti darbībās, kuras var radīt interešu konflikta risku, vai ar trešām personām, ja šī informācija var ietekmēt VSP reitingus.

2.VSP reitingu sniedzēji izveido īpašas iekšējās kontroles procedūras ar mērķi nodrošināt darbinieka vai personas, kas nosaka VSP reitingu, integritāti un uzticamību, tostarp procedūru, saskaņā ar kuru pirms VSP reitinga izplatīšanas to iekšēji apstiprina vadība.

25. pants

Taisnīga, saprātīga, pārredzama un nediskriminējoša attieksme pret VSP reitingu lietotājiem

1.VSP reitingu sniedzēji veic atbilstošus pasākumus ar mērķi nodrošināt, ka no klientiem iekasētā maksa ir taisnīga, samērīga, pārredzama, nediskriminējoša un balstīta uz izmaksām.

2.Šā panta 1. punkta piemērošanas nolūkos EVTI var pieprasīt, lai VSP reitingu sniedzēji tai iesniedz dokumentētus pierādījumus, var veikt uzraudzības pasākumus saskaņā ar 33. pantu un var lemt par naudas sodu piemērošanu saskaņā ar 34. pantu, ja tā konstatē, ka VSP reitingu sniedzēju pieprasītā maksa nav taisnīga, samērīga, pārredzama, nediskriminējoša un nav balstīta uz faktiskajām izmaksām.

4. NODAĻA

EVTI veikta uzraudzība

1. iedaļa

Vispārējie principi

26. pants

Neiejaukšanās reitingu vai metodiku saturā

Pildot šajā regulā noteiktos pienākumus, EVTI, Komisija vai jebkura dalībvalsts publiskā iestāde neiejaucas VSP reitingu vai metodiku saturā.

27. pants

EVTI

1.Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 16. pantu EVTI šīs regulas piemērošanas nolūkos izdod un atjaunina pamatnostādnes par sadarbību starp EVTI un kompetentajām iestādēm, tai skaitā procedūras un sīki izstrādātus nosacījumus attiecībā uz uzdevumu deleģēšanu.

2.Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 16. pantu EVTI sadarbībā ar EBI un EAAPI līdz XX XXXX XXXX izdod un atjaunina pamatnostādnes par šīs regulas 10. pantā minētā apstiprināšanas režīma piemērošanu.

3.EVTI publicē gada ziņojumu par šīs regulas piemērošanu, tai skaitā par veiktajiem uzraudzības pasākumiem un sodiem, ko EVTI piemērojusi saskaņā ar šo regulu, tai skaitā par naudas sodiem un periodiskiem soda maksājumiem. Minētajā ziņojumā jo īpaši ietver informāciju par VSP reitingu tirgus attīstību un 9., 10. un 11. pantā minēto trešo valstu režīmu piemērošanas novērtējumu.

EVTI šā punkta pirmajā daļā minēto gada ziņojumu iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai.

4.EVTI savu uzdevumu izpildē sadarbojas ar EBI un EAAPI un apspriežas ar EBI un EAAPI pirms pamatnostādņu izdošanas un atjaunināšanas un regulatīvo tehnisko standartu projekta iesniegšanas.

28. pants

Kompetentās iestādes

1.Katra dalībvalsts līdz XX XXXX XXXX izraugās kompetento iestādi šīs regulas piemērošanas nolūkiem.

2.Lai tas varētu piemērot šo regulu, kompetentajām iestādēm nodrošina spēju un speciālo zināšanu ziņā atbilstīgu personālu.

29. pants

Šīs regulas 30. līdz 32. pantā minēto pilnvaru īstenošana

Pilnvaras, kas šīs regulas 30. līdz 32. pantā ir piešķirtas EVTI vai kādai EVTI amatpersonai, vai citai EVTI pilnvarotai personai, neizmanto, lai pieprasītu tādas informācijas vai dokumentu publiskošanu, uz kuriem attiecas juridiska konfidencialitāte.

30. pants

Informācijas pieprasījumi

1.EVTI ar vienkāršu pieprasījumu vai lēmumu var pieprasīt, lai VSP reitingu sniedzēji, personas, kas iesaistītas VSP reitingu noteikšanas darbībās, vērtējamās juridiskās personas, trešās personas, kurām VSP reitingu sniedzēji kā ārpakalpojumu ir nodevuši darbības funkcijas vai pakalpojumus, un personas, kas citādi ir cieši un būtiski saistītas ar VSP reitingu sniedzējiem vai VSP reitingu noteikšanas darbībām, sniedz visu informāciju, kas tai nepieciešama šajā regulā iekļauto noteikumu pildīšanai.

2.Nosūtot vienkāršu pieprasījumu sniegt informāciju saskaņā ar šā panta 1. punktu, EVTI:

a)atsaucas uz šo pantu kā minētā pieprasījuma juridisko pamatu;

b)norāda pieprasījuma mērķi;

c)norāda, kāda informācija ir nepieciešama;

d)nosaka informācijas iesniegšanas termiņu;

e)personu, no kuras pieprasa informāciju, informē par to, ka tai nav pienākuma sniegt informāciju, taču atbildes sniegšanas gadījumā sniegtā informācija nedrīkst būt nepareiza vai maldinoša;

f)norāda, kāds naudas sods atbilstoši 34. pantam paredzēts, ja atbildes uz uzdotajiem jautājumiem ir nepareizas vai maldinošas.

3.Ja šā panta 1. punktam atbilstošā informācijas sniegšanas pieprasījuma pamatā ir lēmums, EVTI:

a)atsaucas uz šo pantu kā minētā pieprasījuma juridisko pamatu;

b)norāda pieprasījuma mērķi;

c)norāda, kāda informācija ir nepieciešama;

d)nosaka informācijas iesniegšanas termiņu;

e)norāda, kādi soda maksājumi atbilstoši 35. pantam paredzēti, ja pieprasītā informācija nav sniegta pilnā apmērā;

f)norāda, kāds naudas sods atbilstoši 34. pantam paredzēts, ja atbildes uz uzdotajiem jautājumiem ir nepareizas vai maldinošas;

g)norāda uz tiesībām lēmumu apstrīdēt Apelācijas padomē un iespēju lēmumu nodot izskatīšanai Eiropas Savienības Tiesā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 60. un 61. pantu.

4.Pieprasīto informāciju sniedz šā panta 1. punktā minētās personas vai to pārstāvji un — attiecībā uz juridiskām personām vai apvienībām, kurām nav juridiskas personas statusa — personas, kas pilnvarotas tās pārstāvēt saskaņā ar tiesību aktiem vai to statūtiem. Juristi, kas ir attiecīgi pilnvaroti rīkoties, var sniegt informāciju savu klientu vārdā. Minētie klienti uzņemas pilnīgu atbildību, ja jurista sniegtā informācija ir nepilnīga, nepareiza vai maldinoša.

5.EVTI vienkāršā pieprasījuma vai lēmuma kopiju nekavējoties nosūta tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kurā pastāvīgi uzturas vai ir iedibinātas 1. punktā minētās personas, uz ko attiecas pieprasījums sniegt informāciju.

31. pants

Vispārēja izmeklēšana

1.Pildot šajā regulā noteiktos pienākumus, EVTI var veikt jebkādu nepieciešamu izmeklēšanu saistībā ar 30. panta 1. punktā minētajām personām. Šajā nolūkā amatpersonas un citas EVTI pilnvarotas personas ir tiesīgas:

a)pārbaudīt visus uzskaites dokumentus, datus, procedūras un pārējos materiālus, kas saistīti ar to uzdevumu izpildi, neatkarīgi no tā, kādā veidā šī informācija tiek glabāta;

b)iegūt šādu uzskaites dokumentu, datu, procedūru un citu materiālu apstiprinātas kopijas vai izrakstus;

c)jebkuru personu, kas minēta 30. panta 1. punktā, vai tās pārstāvjus un darbiniekus, izsaukt uz mutisku vai rakstisku paskaidrojumu sniegšanu par faktiem vai dokumentiem, kas attiecas uz pārbaudes priekšmetu un mērķi, un fiksēt atbildes;

d)iztaujāt jebkuru citu fizisku vai juridisku personu, kas piekrīt iztaujāšanai ar mērķi savākt informāciju, kas saistīta ar izmeklēšanas priekšmetu;

e)pieprasīt telefona sarunu izdrukas vai datplūsmas pārskatus.

2.EVTI amatpersonas un citas personas, ko EVTI pilnvarojusi veikt šā panta 1. punktā minēto izmeklēšanu, īsteno savas pilnvaras, uzrādot rakstisku pilnvaru, kurā norādīts izmeklēšanas priekšmets un nolūks. Minētajā pilnvarā norāda arī periodiskos soda maksājumus, kas 35. panta 1. punktā paredzēti gadījumā, ja pieprasītie reģistri, dati, procedūras vai citi materiāli vai atbildes uz pantā minētajām personām uzdotajiem jautājumiem nav sniegti vai ir nepilnīgi, un norāda naudas sodus, kas 34. pantā paredzēti gadījumā, ja atbildes uz pantā minētajām personām uzdotajiem jautājumiem ir nepatiesas vai maldinošas.

3.Personām, kas minētas 30. panta 1. punktā, ir jāpakļaujas izmeklēšanai, kas sākta, pamatojoties uz EVTI lēmumu. Lēmumā min izmeklēšanas priekšmetu un mērķi, 3. pantā paredzētos periodiskos soda maksājumus, saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1095/2010 pieejamos tiesiskās aizsardzības līdzekļus un tiesības uz lēmuma izskatīšanu Eiropas Savienības Tiesā.

4.Pirms izmeklēšanas EVTI tās dalībvalsts kompetento iestādi, kuras teritorijā izmeklēšana veicama, laikus informē par izmeklēšanu un par pilnvaroto personu identitāti. Attiecīgās dalībvalsts kompetentās iestādes amatpersonas pēc EVTI pieprasījuma minētajām pilnvarotajām personām sniedz palīdzību to pienākumu izpildē. Kompetentās iestādes amatpersonas pēc pieprasījuma var arī apmeklēt uz vietas veiktās pārbaudes.

5.Ja saistībā ar telefona sarunu izdruku vai datplūsmas pārskatu pieprasījumu, kas minēts šā panta 1. punkta e) apakšpunktā, saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem vajadzīga atļauja no tiesu iestādes, iesniedz pieteikumu šādas atļaujas saņemšanai. Šādu atļauju var pieprasīt arī drošības pēc.

6.Ja tiek pieprasīta šā panta 5. punktā minētā atļauja, valsts tiesu iestāde pārbauda EVTI lēmuma autentiskumu un to, lai paredzētie piespiedu pasākumi nebūtu nedz patvaļīgi, nedz pārmērīgi attiecībā pret izmeklēšanas priekšmetu. Pārbaudot piespiedu pasākumu samērīgumu, valsts tiesu iestāde var lūgt EVTI sniegt sīkākus paskaidrojumus, jo īpaši par iemesliem, kas EVTI radījuši pamatu aizdomām, ka ir pārkāpta šī regula, un par iespējamā pārkāpuma smagumu, kā arī par tās personas iesaistes būtību, uz kuru attiecas piespiedu pasākumi. Tomēr valsts tiesu iestāde nepārskata izmeklēšanas nepieciešamību un nepieprasa EVTI lietas materiālos iekļautās informācijas sniegšanu. EVTI lēmuma likumīgumu var izskatīt vienīgi Eiropas Savienības Tiesa, ievērojot Regulā (ES) Nr. 1095/2010 izklāstīto procedūru.

32. pants

Pārbaudes uz vietas

1.Pildot šajā regulā noteiktos pienākumus, EVTI var veikt visas nepieciešamās pārbaudes uz vietas jebkurās 30. panta 1. punktā minēto juridisko personu uzņēmumu telpās. Ja tas nepieciešams pārbaužu pienācīgai veikšanai un efektivitātei, EVTI var veikt pārbaudi uz vietas, par to iepriekš nepaziņojot.

2.Amatpersonas un citas personas, kuras EVTI pilnvarojusi veikt pārbaudi uz vietas, var iekļūt jebkurās to juridisko personu uzņēmumu telpās un uz to zemes, uz ko attiecas EVTI pieņemts lēmums par izmeklēšanu, un šīm amatpersonām un citām personām ir visas 31. panta 1. punktā noteiktās pilnvaras. Turklāt tās ir pilnvarotas uz pārbaudes laiku, ciktāl tas ir nepieciešams pārbaudes veikšanai, aizzīmogot jebkuras uzņēmuma telpas un grāmatvedības vai uzņēmējdarbības dokumentus.

3.Amatpersonas un citas personas, ko EVTI pilnvarojusi veikt pārbaudes uz vietas, savas pilnvaras īsteno, uzrādot rakstisku atļauju, kurā norādīts pārbaudes priekšmets un mērķis un 31. pantā paredzētie periodiskie soda maksājumi gadījumos, kad attiecīgās personas nepakļaujas pārbaudei. Pirms pārbaudes veikšanas EVTI laikus par to paziņo tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kurā pārbaude veicama.

4.Personām, kas minētas 30. panta 1. punktā, ir jāpakļaujas EVTI lēmumam veikt pārbaudi uz vietas. Lēmumā min pārbaudes priekšmetu un nolūku, tās sākuma datumu un 31. pantā paredzētos periodiskos soda maksājumus, saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1095/2010 pieejamos tiesiskās aizsardzības līdzekļus, kā arī tiesības uz lēmuma izskatīšanu Eiropas Savienības Tiesā. EVTI pieņem šādus lēmumus pēc apspriešanās ar tās dalībvalsts kompetento iestādi, kurā pārbaude veicama.

5.Tās dalībvalsts kompetentās iestādes amatpersonas, kurā pārbaude veicama, kā arī šīs kompetentās iestādes pilnvarotas vai ieceltas personas pēc EVTI pieprasījuma aktīvi palīdz EVTI amatpersonām un citām EVTI pilnvarotām personām. Šajā nolūkā tām piešķir 2. punktā minētās pilnvaras. Attiecīgās kompetentās iestādes amatpersonas pēc pieprasījuma var arī piedalīties pārbaudēs uz vietas.

6.EVTI var arī pieprasīt kompetentajām iestādēm tās vārdā veikt konkrētus izmeklēšanas uzdevumus un pārbaudes uz vietas, kas paredzētas šajā pantā un 31. panta 1. punktā. Šajā nolūkā kompetentajām iestādēm piešķir tādas pašas pilnvaras kā EVTI, kā tas noteikts šajā pantā un 31. panta 1. punktā.

7.Ja EVTI amatpersonas un citas EVTI pilnvarotas pavadošās personas konstatē, ka persona nepakļaujas pārbaudei, kuras veikšana uzdota saskaņā ar šo pantu, attiecīgās dalībvalsts kompetentā iestāde sniedz tām nepieciešamo palīdzību, vajadzības gadījumā lūdzot policijas vai līdzvērtīgas tiesībaizsardzības iestādes palīdzību, lai nodrošinātu tām iespēju veikt pārbaudi uz vietas.

8.Ja saskaņā ar valsts noteikumiem šā panta 1. punktā minēto pārbaužu uz vietas veikšanai vai 7. punktā minētās palīdzības sniegšanai ir nepieciešama tiesu iestādes atļauja, iesniedz pieteikumu šādas atļaujas saņemšanai. Šādu atļauju var pieprasīt arī drošības pēc.

9.Ja tiek pieprasīta šā panta 8. punktā minētā atļauja, valsts tiesu iestāde pārbauda EVTI lēmuma autentiskumu un to, lai paredzētie piespiedu pasākumi nebūtu nedz patvaļīgi, nedz pārmērīgi attiecībā pret pārbaudes priekšmetu. Pārbaudot piespiedu pasākumu samērīgumu, valsts tiesu iestāde var lūgt EVTI sniegt sīkākus paskaidrojumus, jo īpaši par iemesliem, kas EVTI radījuši pamatu aizdomām, ka ir pārkāpta šī regula, un par iespējamā pārkāpuma smagumu, kā arī par tās personas iesaistes būtību, uz kuru attiecas piespiedu pasākumi. Tomēr valsts tiesu iestāde nepārskata pārbaudes nepieciešamību un nepieprasa tai sniegt EVTI lietas materiālos iekļauto informāciju. EVTI lēmuma likumīgumu var izskatīt vienīgi Eiropas Savienības Tiesa, ievērojot Regulā (ES) Nr. 1095/2010 izklāstīto procedūru.

2. iedaļa

Administratīvie sodi un citi administratīvie pasākumi

33. pants

EVTI veikti uzraudzības pasākumi

1.Ja EVTI konstatē, ka VSP reitingu sniedzējs nav izpildījis šajā regulā minētos pienākumus, tā veic vienu vai vairākus šādus uzraudzības pasākumus:

a)atsauc VSP reitingu sniedzēja atļauju;

b)VSP reitingu sniedzējam aizliedz sniegt VSP reitingus, līdz pārkāpums ir izbeigts;

c)līdz pārkāpuma izbeigšanas brīdim aptur to VSP reitingu izmantošanu, ko sniedzis VSP reitingu sniedzējs;

d)VSP reitingu sniedzējam pieprasa izbeigt pārkāpumu;

e)nosaka naudas sodu saskaņā ar 34. pantu;

f)sniedz publiskus paziņojumus.

2.Šā panta 1. punktā minētie uzraudzības pasākumi ir iedarbīgi, samērīgi un atturoši.

3.Pieņemot 1. punktā minētos uzraudzības lēmumus, EVTI ņem vērā pārkāpuma veidu un smagumu, ievērojot šādus kritērijus:

a)pārkāpuma ilgums un biežums;

b)tas, vai ar pārkāpumu ir veicināts vai izraisīts finanšu noziegums vai pārkāpums kā citādi ir ar to saistīts;

c)tas, vai pārkāpums ir izdarīts tīši vai nolaidības dēļ;

d)par pārkāpumu atbildīgās personas atbildības pakāpe;

e)VSP reitingu sniedzēja finanšu stabilitāte, ko apliecina tā kopējais gada neto apgrozījums;

f)pārkāpuma ietekme uz privāto ieguldītāju interesēm;

g)VSP reitingu sniedzēja gūtā peļņa vai novērstie zaudējumi vai pārkāpuma rezultātā trešām personām radītie zaudējumi, ciktāl šādu peļņu un zaudējumus var noteikt;

h)cik lielā mērā VSP reitingu sniedzējs sadarbojas ar EVTI, neskarot nepieciešamību nodrošināt VSP reitingu sniedzēja gūtās peļņas vai novērsto zaudējumu atmaksāšanu;

i)VSP reitingu sniedzēja iepriekš izdarītie pārkāpumi;

j)pasākumi, ko pēc pārkāpuma izdarīšanas VSP reitingu sniedzējs veicis, lai novērstu pārkāpuma atkārtotu izdarīšanu.

4.EVTI bez nepamatotas kavēšanās par pārkāpumu atbildīgo personu informē par visiem pasākumiem, kas veikti saskaņā ar šā panta 1. punktu. EVTI par jebkuru šādu pasākumu publiski paziņo savā tīmekļa vietnē 10 darba dienu laikā no pasākuma pieņemšanas dienas.

Šā punkta pirmajā daļā minētajā publikācijā iekļauj visu šo informāciju:

a)paziņojums, ar ko tiek apliecinātas VSP reitingu sniedzēja tiesības pārsūdzēt lēmumu;

b)attiecīgā gadījumā paziņojums, ar kuru tiek apliecināts, ka ir iesniegta pārsūdzība, un kurā norāda, ka šādai pārsūdzībai nav apturošs spēks;

c)paziņojums, kurā norāda, ka EVTI var apturēt apstrīdētā lēmuma piemērošanu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 60. panta 3. punktu.

34. pants

Naudas sodi

1.Ja EVTI konstatē, ka VSP reitingu sniedzējs vai attiecīgā gadījumā tā likumīgais pārstāvis tīši vai nolaidības dēļ ir pārkāpis šo regulu, tā pieņem lēmumu, ar ko piemēro naudas sodu. Naudas soda maksimālā summa ir 10 % no VSP reitingu sniedzēja kopējā gada neto apgrozījuma, ko aprēķina, pamatojoties uz jaunākajiem pieejamajiem finanšu pārskatiem, kurus apstiprinājusi VSP reitingu sniedzēja vadības struktūra.

2.Ja VSP reitingu sniedzējs ir mātesuzņēmums vai mātesuzņēmuma meitasuzņēmums, kam ir jāsagatavo konsolidētais finanšu pārskats saskaņā ar Direktīvu 2013/34/ES, attiecīgais kopējais gada neto apgrozījums ir vai nu kopējais gada apgrozījums vai tam atbilstošs ienākumu veids saskaņā ar attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem grāmatvedības jomā, ņemot vērā visjaunākos pieejamos galvenā mātesuzņēmuma vadības struktūras apstiprinātos konsolidētos finanšu pārskatus.

3.Nosakot naudas soda apmēru saskaņā ar šā panta 1. punktu, EVTI ņem vērā 33. panta 3. punktā izklāstītos kritērijus.

4.Neskarot šā panta 3. punktu, ja VSP reitingu sniedzējs ir tieši vai netieši guvis finansiālu labumu no pārkāpuma, naudas soda summa ir vismaz vienāda ar šo finansiālo labumu.

5.Ja VSP reitingu sniedzēja darbība vai bezdarbība ietver vairāk nekā vienu šīs regulas pārkāpumu, piemēro tikai lielāko naudas sodu, kas aprēķināts saskaņā ar šā panta 2. punktu un attiecas uz vienu no šiem pārkāpumiem.

35. pants

Periodiski soda maksājumi

1.EVTI ar lēmumu piemēro periodiskus soda maksājumus, lai panāktu, ka:

a)VSP reitingu sniedzējs izbeidz pārkāpumu saskaņā ar lēmumu, kas pieņemts atbilstoši 33. pantam;

b)30. panta 1. punktā minētās personas:

(1)sniedz pilnīgu informāciju, kas pieprasīta ar lēmumu, kurš pieņemts saskaņā ar 30. pantu;

(2)pakļaujas izmeklēšanai un jo īpaši uzrāda visus pieprasītos uzskaites dokumentus, datus, procedūras vai jebkādus citus materiālus un papildina un izlabo citu informāciju, kas sniegta izmeklēšanai, kura sākta ar atbilstoši 30. pantam pieņemtu lēmumu;

(3)pakļaujas pārbaudei uz vietas, kas pieprasīta ar atbilstoši 32. pantam pieņemtu lēmumu.

2.Periodiskie soda maksājumi ir iedarbīgi un samērīgi. EVTI katru dienu piemēro periodisko soda maksājumu, līdz VSP reitingu sniedzējs vai konkrētā persona izpilda attiecīgo 1. punktā minēto lēmumu.

3.Neskarot šā panta 2. punktu, periodisko soda maksājumu summa ir 3 % no dienas vidējā apgrozījuma iepriekšējā saimnieciskajā gadā vai — fizisku personu gadījumā — 2 % no dienas vidējiem ienākumiem iepriekšējā kalendārajā gadā. To aprēķina no dienas, kas noteikta lēmumā, ar kuru uzliek periodisko soda maksājumu.

4.Periodisku soda maksājumu piemēro ne ilgāk kā uz sešiem mēnešiem pēc EVTI lēmuma paziņošanas. Beidzoties minētajam termiņam, EVTI pārskata šo pasākumu.

36. pants

Informācijas atklāšana par naudas sodiem un periodiskiem soda maksājumiem, to veids, piemērošanas kārtība un izmantošana

1.EVTI publisko informāciju par ikvienu naudas sodu un ikvienu periodisku soda maksājumu, ko tā piemērojusi saskaņā ar 34. un 35. pantu, ja vien šāda publiskošana būtiski nekaitē Savienības finanšu tirgiem un nerada nesamērīgu kaitējumu iesaistītajām pusēm. Atklātā informācija neietver personas datus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/1725 nozīmē 54 .

2.Naudas sodiem un periodiskiem soda maksājumiem, kas piemēroti, ievērojot 34. un 35. pantu, ir administratīvs raksturs.

3.Naudas sodi un periodiski soda maksājumi, kas piemēroti, ievērojot 34. un 35. pantu, ir izpildāmi.

Naudas sodu un periodisku soda maksājumu izpildi regulē ar tās dalībvalsts vai trešās valsts spēkā esošo reglamentu, kurā izpilde notiek.

4.Naudas sodus un periodisku soda maksājumu summas ieskaita Eiropas Savienības vispārējā budžetā.

3. iedaļa

Procedūras un pārskatīšana

37. pants

Procedūras noteikumi par uzraudzības pasākumu veikšanu un naudas sodu piemērošanu

1.Ja EVTI konstatē nopietnas pazīmes, kas liecina par iespējamu šīs regulas pārkāpumu, EVTI lietas izmeklēšanai ieceļ neatkarīgu izmeklēšanas darbinieku, kas darbojas EVTI ietvaros. Minētais ieceltais darbinieks nav iesaistīts un nav bijis tieši vai netieši iesaistīts to VSP reitingu uzraudzībā, uz kuriem attiecas pārkāpums, un pilda savas funkcijas neatkarīgi no EVTI Uzraudzības padomes.

2.Šā panta 1. punktā minētais izmeklēšanas darbinieks izmeklē iespējamos pārkāpumus, ņemot vērā to personu komentārus, uz kurām izmeklēšana attiecas, un EVTI Uzraudzības padomei iesniedz savu konstatējumu kopumu.

3.Izmeklēšanas darbiniekam ir pilnvaras pieprasīt informāciju saskaņā ar 30. pantu un veikt izmeklēšanu un pārbaudes uz vietas saskaņā ar 31. un 32. pantu.

4.Uzdevumu izpildes laikā izmeklēšanas darbiniekam ir piekļuve visiem dokumentiem un informācijai, ko, veicot uzraudzību, ir apkopojusi EVTI.

5.Veicot izmeklēšanu saskaņā ar šo pantu, pilnībā ievēro to personu tiesības uz aizstāvību, uz kurām izmeklēšana attiecas.

6.Iesniedzot savu konstatējumu kopumu EVTI Uzraudzības padomei, izmeklēšanas darbinieks par to informē personas, uz kurām attiecas izmeklēšana.

7.Pamatojoties uz izmeklēšanas darbinieka konstatējumu kopumu un pēc attiecīgo personu pieprasījuma šīs personas uzklausot saskaņā ar 38. pantu, EVTI Uzraudzības padome novērtē, vai persona(-s), uz kuru(-ām) attiecas izmeklēšana, ir izdarījusi(-šas) attiecīgos pārkāpumus, un, ja tā secina, ka minētā(-s) persona(-s) šos pārkāpumus ir izdarījusi(-šas), veic uzraudzības pasākumu saskaņā ar 33. pantu un piemēro naudas sodu saskaņā ar 34. pantu.

8.Izmeklēšanas darbinieks nepiedalās EVTI Uzraudzības padomes apspriedēs un arī nekā citādi neiejaucas EVTI Uzraudzības padomes lēmumu pieņemšanas procesā.

9.Komisija papildina šo regulu, pieņemot turpmāku regulējumu ar mērķi īstenot EVTI pilnvaras piemērot naudas sodus vai periodiskus soda maksājumus, tai skaitā noteikumus par aizstāvības tiesībām, pagaidu noteikumus, naudas sodu vai periodisko soda maksājumu iekasēšanu, un sīki izstrādātus noteikumus par sodu piemērošanas un izpildes noilguma termiņiem.

Šā punkta pirmajā daļā minētos noteikumus pieņem, izmantojot deleģētos aktus saskaņā ar 45. pantu.

10.Ja, veicot šajā regulā noteiktos pienākumus, EVTI konstatē, ka ir nopietnas aizdomas par to, ka, iespējams, pastāv fakti, kas varētu liecināt par noziedzīgiem nodarījumiem, EVTI lietu nodod attiecīgajām valsts iestādēm krimināllietas ierosināšanai. EVTI atturas no naudas sodu vai periodisku soda maksājumu piemērošanas gadījumos, kad kriminālprocesā saskaņā ar valsts tiesību aktiem jau ir stājies spēkā res judicata attaisnojošs vai notiesājošs spriedums, kas izriet no identiska fakta vai faktiem, kuru būtība ir tāda pati.

38. pants

To personu uzklausīšana, uz kurām attiecas izmeklēšana

1.Pirms jebkura lēmuma pieņemšanas saskaņā ar 33., 34. un 35. pantu EVTI dod iespēju procesā iesaistītajām personām tikt uzklausītām jautājumos, kas attiecas uz EVTI konstatējumiem. EVTI savus lēmumus pamato tikai ar konstatējumiem, par kuriem procesā iesaistītajām personām bijusi iespēja sniegt piezīmes.

Šā punkta pirmo daļu nepiemēro, ja ir saskaņā ar 33. pantu steidzami jārīkojas, lai novērstu būtisku un tūlītēju kaitējumu finanšu sistēmai. Tādā gadījumā EVTI var pieņemt pagaidu lēmumu un dod attiecīgajām personām iespēju tikt uzklausītām pēc iespējas drīzāk pēc lēmuma pieņemšanas.

2.Izskatot lietu, pilnībā ievēro procesā iesaistīto personu tiesības uz aizstāvību. Šīs personas ir tiesīgas piekļūt EVTI lietas materiāliem, ievērojot citu personu likumīgās intereses attiecībā uz viņu komercnoslēpumu aizsardzību. Tiesības piekļūt lietas materiāliem neattiecas uz konfidenciālu informāciju vai EVTI iekšējiem sagatavošanas dokumentiem.

39. pants

Pārskatīšana Tiesā

Tiesas neierobežotā jurisdikcijā ir pārskatīt lēmumus, ar ko EVTI ir piemērojusi naudas sodu vai periodisko soda maksājumu. Tā var anulēt, samazināt vai palielināt piemēroto naudas sodu vai periodisko soda maksājumu.

4. iedaļa

Maksa un deleģēšana

40. pants

Uzraudzības maksa

1.EVTI no VSP reitingu sniedzējiem iekasē maksu atbilstoši deleģētajam aktam, kas pieņemts saskaņā ar šā panta 2. punktu. Minētā maksa pilnībā sedz EVTI nepieciešamos izdevumus saistībā ar VSP reitingu sniedzēju uzraudzību un jebkuru tādu izmaksu atlīdzināšanu, kuras kompetentajām iestādēm var rasties, veicot darbu saskaņā ar šo regulu, un jo īpaši saistībā ar uzdevumu deleģēšanu atbilstoši 41. pantam.

2.Individuālās maksas summa ir samērīga ar VSP reitingu sniedzēja gada neto apgrozījumu.

Līdz XX XXXX XXXX Komisija saskaņā ar 45. pantu pieņem deleģētos aktus ar mērķi papildināt šo regulu, precizējot maksas veidus, pakalpojumus, par kuriem to iekasē, maksas apmēru un samaksas kārtību, un attiecīgā gadījumā — veidu, kādā EVTI atlīdzina kompetentajām iestādēm visas izmaksas, kas tām varētu būt radušās, veicot darbu saskaņā ar šo regulu, jo īpaši saistībā ar uzdevumu deleģēšanu atbilstoši 41. pantam.

5. NODAĻA

EVTI un valstu kompetento iestāžu sadarbība

41. pants

EVTI uzdevumu deleģēšana kompetentajām iestādēm

1.Ja tas nepieciešams uzraudzības uzdevumu pienācīgai veikšanai, EVTI var dalībvalsts kompetentajai iestādei deleģēt konkrētus uzraudzības uzdevumus saskaņā ar norādījumiem, ko EVTI sniegusi atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 1095/2010 16. pantam. Šādi konkrēti uzraudzības uzdevumi jo īpaši var ietvert pilnvaras pieprasīt informāciju saskaņā ar 30. pantu un veikt izmeklēšanu un pārbaudes uz vietas saskaņā ar 31. un 32. pantu.

2.Pirms uzdevuma deleģēšanas saskaņā ar šā panta 1. punktu EVTI konsultējas ar attiecīgo kompetento iestādi par:

a)deleģējamā uzdevuma apjomu;

b)uzdevuma izpildes grafiku;

c)to, kā EVTI nodod vai kā tai nodod nepieciešamo informāciju.

3.EVTI atlīdzina kompetentajai iestādei izmaksas, kas radušās, veicot deleģētos uzdevumus saskaņā ar deleģēto aktu, kurš pieņemts, ievērojot 45. pantu.

4.Attiecīgos laikposmos EVTI pārskata saskaņā ar šā panta 1. punktu veikto deleģējumu. EVTI deleģējumu var anulēt jebkurā laikā.

5.Uzdevumu deleģējums neietekmē EVTI atbildību un neierobežo EVTI spējas veikt un pārraudzīt deleģēto darbību. EVTI nedeleģē uzraudzības pienākumus, tai skaitā lēmumus par atļauju piešķiršanu, galīgos novērtējumus un lēmumus par papildpasākumiem pārkāpumu gadījumos.

42. pants

Informācijas apmaiņa

EVTI un kompetentās iestādes cita citai bez liekas kavēšanās sniedz informāciju, kas nepieciešama šajā regulā paredzēto pienākumu izpildei.

43. pants

Kompetento iestāžu paziņojumi un darbības apturēšanas pieprasījumi

1.Dalībvalsts kompetentā iestāde, kas konstatē, ka darbības, ar kurām pārkāpj šo regulu, tiek veiktas vai ir veiktas tās pašas vai citas dalībvalsts teritorijā, par to informē EVTI. Kompetentā iestāde, kas to uzskata par atbilstošu izmeklēšanas vajadzībām, var ierosināt EVTI, lai tā novērtē nepieciešamību izmantot 30. pantā noteiktās pilnvaras attiecībā uz VSP reitingu sniedzēju, kas iesaistīts minētajās darbībās.

2.EVTI attiecīgi rīkojas. EVTI paziņojošo kompetento iestādi informē par iznākumu un, ciktāl iespējams, par jebkādām būtiskām starpposma izmaiņām.

3.Dalībvalsts paziņojošā kompetentā iestāde, kas uzskata, ka VSP reitingu sniedzējs, kurš ir iekļauts 13. pantā minētajā reģistrā un kura VSP reitingi tiek izmantoti minētās dalībvalsts teritorijā, ir pārkāpis šo regulu tā, ka tiek būtiski ietekmēta ieguldītāju aizsardzība vai finanšu sistēmas stabilitāte minētajā dalībvalstī, var pieprasīt EVTI apturēt VSP reitingu sniegšanu, ko veic attiecīgais VSP reitingu sniedzējs. Paziņojošā kompetentā iestāde pilnībā pamato EVTI savu pieprasījumu.

4.Ja EVTI uzskata, ka šā panta 3. punktā minētais pieprasījums nav pamatots, tā par to rakstiski informē paziņojošo kompetento iestādi, izklāstot sava atzinuma iemeslus. Ja EVTI uzskata, ka pieprasījums ir pamatots, tā veic atbilstīgus pasākumus ar mērķi atrisināt šo jautājumu.

44. pants

Dienesta noslēpums

1.Pienākumu ievērot dienesta noslēpumu piemēro EVTI, kompetentajām iestādēm un visām personām, kas strādā vai ir strādājušas EVTI, kompetentajās iestādēs vai pie jebkuras citas personas, kurai EVTI ir deleģējusi uzdevumus, arī revidentiem un ekspertiem, ar ko EVTI ir noslēgusi līgumus.

2.    Visu informāciju, ar kuru saskaņā ar šo regulu apmainās EVTI, kompetentās iestādes, EBI, EAAPI un ESRK, uzskata par konfidenciālu, izņemot:

a)ja EVTI vai kompetentā iestāde, vai cita iesaistīta iestāde vai struktūra informācijas sniegšanas laikā paziņo, ka šādu informāciju drīkst izpaust;

b)ja informācijas atklāšana ir nepieciešama tiesvedībai;

c)ja izpausto informāciju izmanto kopsavilkumā vai apkopotā veidā, kurā atsevišķus finanšu tirgus dalībniekus nevar identificēt.

IV SADAĻA

DELEĢĒTIE AKTI UN ĪSTENOŠANAS AKTI

45. pants

Deleģēšana, tās atsaukšana un iebildumi pret deleģētajiem aktiem

1.Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.5., 21., 22. un 40. pantā minētās pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no [PB: lūgums ievietot spēkā stāšanās datumu].

3.Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 5., 21., 22. un 40. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija ar katras dalībvalsts ieceltajiem ekspertiem apspriežas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5.Tiklīdz Komisija pieņem deleģēto aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.Saskaņā ar 7., 33., 34. un 40. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divu mēnešu laikā no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina [par diviem mēnešiem].

7.Ja pēc 6. punktā minētā termiņa beigām ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus pret deleģēto aktu, to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, un tas stājas spēkā tajā norādītajā dienā. Deleģēto aktu var publicēt Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, un tas var stāties spēkā pirms minētā termiņa beigām, ja gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus.

8.Ja šā panta 1. punktā minētajā laikposmā Eiropas Parlaments vai Padome izsaka iebildumus pret deleģēto aktu, tas nestājas spēkā. Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 296. pantu iestāde, kas izsaka iebildumus pret deleģēto aktu, iebildumus pamato.

46. pants

Pielikumu grozījumi

Lai ņemtu vērā norises finanšu tirgos, tai skaitā starptautiskās norises, jo īpaši saistībā ar ilgtspējīgu finansējumu, Komisija, izmantojot deleģētos aktus saskaņā ar 45. pantu, var pieņemt pielikumu grozīšanas pasākumus.

47. pants

Komiteju procedūra

1.Komisijai palīdz Eiropas Vērtspapīru komiteja, kas izveidota ar Komisijas Lēmumu 2001/528/EK 55 . Minētā komiteja ir komiteja Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 182/2011 56 nozīmē.

2.Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

V SADAĻA

PĀREJAS UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

48. pants

Pārejas noteikumi

1.VSP reitingu sniedzēji, kas sniedza savus pakalpojumus šīs regulas spēkā stāšanās dienā, trīs mēnešu laikā informē EVTI, ja tie vēlas turpināt piedāvāt savus pakalpojumus un iesniegt pieteikumu atļaujas saņemšanai saskaņā ar 5. pantu. Tādā gadījumā tie iesniedz atļaujas saņemšanas pieteikumu sešu mēnešu laikā pēc šīs regulas piemērošanas dienas.

2.Atkāpjoties no šā panta pirmās daļas, VSP reitingu sniedzēji, kas saskaņā ar Direktīvas 2013/34/ES 3. pantu klasificēti kā mazi un vidēji uzņēmumi, atļaujas saņemšanas pieteikumu iesniedz 24 mēnešu laikā pēc šīs regulas piemērošanas dienas.

3.VSP reitingu sniedzēji, kuri saskaņā ar Direktīvas 2013/34/ES 3. pantu klasificēti kā mazi un vidēji uzņēmumi un kuri ienāk tirgū pēc [lūgums ievietot piemērošanas sākuma datumu], paziņo EVTI pirms pakalpojumu sniegšanas sākšanas un 12 mēnešu laikā pēc minētā paziņojuma iesniedz atļaujas saņemšanas pieteikumu.

49. pants

Pārskatīšana

1.Komisija izvērtē šīs regulas piemērošanu līdz [pieci gadi pēc šīs regulas stāšanās spēkā].

2.Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par izvērtējuma galvenajiem konstatējumiem. Veicot izvērtējumu, Komisija ņem vērā tirgus attīstību un tās rīcībā esošos attiecīgos pierādījumus.

3.Ja Komisija to uzskata par lietderīgu, ziņojumam pievieno tiesību akta priekšlikumu par šīs regulas attiecīgo noteikumu grozīšanu.

50. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā 20. dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no [seši mēneši pēc regulas spēkā stāšanās dienas].

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Strasbūrā,

Eiropas Parlamenta vārdā —    Padomes vārdā —

priekšsēdētāja    priekšsēdētājs

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

1.2.Attiecīgā rīcībpolitikas joma

1.3.Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz:

1.4.Mērķi

1.4.1.Vispārīgie mērķi

1.4.2.Konkrētie mērķi

1.4.3.Paredzamie rezultāti un ietekme

1.4.4.Snieguma rādītāji

1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

1.5.1.Īstermiņā vai ilgtermiņā izpildāmās vajadzības, tai skaitā sīki izstrādāts iniciatīvas izvēršanas grafiks

1.5.2.Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība (tās pamatā var būt dažādi faktori, piemēram, koordinēšanas radītie ieguvumi, juridiskā noteiktība, lielāka rezultativitāte vai komplementaritāte). Šā punkta piemērošanas nolūkos “Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība” ir vērtība, kas veidojas Savienības iesaistīšanās rezultātā un kas papildina vērtību, kura veidotos, ja dalībvalstis rīkotos atsevišķi.

1.5.3.Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

1.5.4.Saderība ar daudzgadu finanšu shēmu un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem

1.5.5.Dažādo pieejamo finansēšanas iespēju, tai skaitā pārdales iespējas, novērtējums

1.6.Priekšlikuma/iniciatīvas ilgums un finansiālā ietekme

1.7.Plānotās budžeta izpildes metodes

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1.Pārraudzības un ziņošanas noteikumi

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma

2.2.1.Ierosināto pārvaldības veidu, finansējuma apgūšanas mehānismu, maksāšanas kārtības un kontroles stratēģijas pamatojums

2.2.2.Informācija par apzinātajiem riskiem un risku mazināšanai izveidoto iekšējās kontroles sistēmu

2.2.3.Kontroles izmaksefektivitātes (kontroles izmaksu attiecība pret attiecīgo pārvaldīto līdzekļu vērtību) aplēse un pamatojums un gaidāmā kļūdu riska līmeņa novērtējums (maksājumu izdarīšanas brīdī un slēgšanas brīdī)

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS APLĒSTĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

3.2.Priekšlikuma aplēstā finansiālā ietekme uz apropriācijām

3.2.1.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz darbības apropriācijām

3.2.2.Aplēstais iznākums, ko dos finansējums no darbības apropriācijām

3.2.3.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz administratīvajām apropriācijām

3.2.3.1.Aplēstās cilvēkresursu vajadzības

3.2.4.Saderība ar pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu

3.2.5.Trešo personu iemaksas

3.3.Aplēstā ietekme uz ieņēmumiem

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS 

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

Priekšlikums [Eiropas Parlamenta un Padomes] regulai par vidisko, sociālo un pārvaldības (VSP) reitingu sniedzēju pārredzamību un darbībām.

1.2.Attiecīgā rīcībpolitikas joma

Rīcībpolitikas joma: Finanšu stabilitāte, finanšu pakalpojumi un kapitāla tirgu savienība

1.3.Priekšlikums attiecas uz: 

 jaunu darbību

 jaunu darbību, pamatojoties uz izmēģinājuma projektu / sagatavošanas darbību 57  

 esošas darbības pagarināšanu 

 vienas vai vairāku darbību apvienošanu vai pārorientēšanu uz citu/jaunu darbību 

1.4.Mērķi

1.4.1.Vispārīgie mērķi 

Šīs iniciatīvas vispārīgais mērķis ir labāk izmantot Eiropas vienotā tirgus potenciālu un veicināt pāreju uz pilnībā ilgtspējīgu un iekļaujošu ekonomikas un finanšu sistēmu saskaņā ar Eiropas zaļo kursu un ANO ilgtspējīgas attīstības mērķiem. To var panākt, uzlabojot ieguldītāju spēju pieņemt uz informāciju balstītus lēmumus par investīciju ilgtspēju, kā arī palīdzot uzņēmumiem izprast savus ilgtspējas rādītājus.

Tā kā VSP reitingi un to avotdati tiek izmantoti lēmumu pieņemšanai par investīcijām un kapitāla piešķiršanai, iniciatīvas mērķis ir, regulējot VSP reitingu sniedzējus, uzlabot VSP reitingu kvalitāti un pārredzamību, lai ieguldītāji un vērtējamie uzņēmumi varētu pieņemt detalizētākā informācijā balstītus lēmumus par to VSP risku un ietekmes pārvaldību, kas attiecas uz to investīcijām vai darbībām. Vienlaikus ir būtiski veicināt uzticēšanos VSP reitingu sniedzēju darbībām un paļāvību uz tām, nodrošinot, ka tirgus darbojas pareizi un VSP reitingu sniedzēji novērš un pārvalda interešu konfliktus.

1.4.2.Konkrētie mērķi 

Ir divi konkrēti mērķi, kas saistīti ar diviem problēmu cēloņiem:

— palielināt skaidrību par VSP reitingu raksturlielumiem (ko tie nozīmē un kādu mērķu sasniegšanai tie paredzēti), VSP reitingu izstrādē izmantotajām metodikām, datu avotiem vai aplēsēm,

— sniegt lielāku skaidrību par VSP reitingu sniedzēju darbībām, kā arī nodrošināt interešu konfliktu risku novēršanu un mazināšanu VSP reitingu sniedzēju līmenī.

1.4.3.Paredzamie rezultāti un ietekme

Norādīt, kāda ir priekšlikuma/iniciatīvas iecerētā ietekme uz labuma guvējiem/mērķgrupām.

Ar šo priekšlikumam būtu jānodrošina VSP reitingu sniedzēju darbību pārredzamība un skaidrība. Tam vajadzētu būt noderīgi ne tikai šo reitingu lietotājiem, bet arī vērtētajiem uzņēmumiem un citām ieinteresētajām personām. Ar to tiks sekmēta ES zaļā kursa un ilgtspējīga finansējuma stratēģijas mērķu sasniegšana.

Priekšlikumam būs būtiska tieša un netieša ekonomiska ietekme uz attiecīgajām pusēm. Pirmkārt, uz VSP reitingu sniedzējiem attieksies informācijas atklāšana un citas darbības prasības, no kurām izriet izmaksas. Tad VSP reitingu lietotāji un vērtējamās juridiskās personas gūs labumu no lielākas VSP reitingu raksturlielumu un VSP reitingu sniedzēju darbību pārredzamības. Tiks ietekmētas arī publiskās iestādes (EVTI), jo īpaši ieviešot VSP reitingu sniedzēju uzraudzību, pat ja tas notiek to pašreizējās struktūras ietvaros.

1.4.4.Snieguma rādītāji 

Norādīt, pēc kādiem rādītājiem seko līdzi progresam un sasniegumiem.

Ir noteikti šādi snieguma rādītāji:

1. mērķis

   to VSP reitingu skaits, kas darīti pieejami,

   to VSP reitingu skaits, kuri saistīti ar finanšu riskiem un/vai ietekmē mērķus;

   informācija, ko tiešsaistē publisko VSP reitingu sniedzēji, jo īpaši attiecībā uz iespējamo bukletu / informatīvo dokumentu izstrādi,

   tas, cik lielā mērā VSP reitingi/vērtējumi, ar ko mēra vienas un tās pašas struktūras, dažādās reitingu aģentūrās atšķiras, un jo īpaši tas, vai atšķirības laika gaitā samazinās;

   vai ir palielinājusies to VSP reitingu korelācija, kuriem ir līdzīgi mērķi.

2. mērķis

   VSP reitingu izmantošanas pieaugums lietotāju un emitentu vidū,

   VSP investīciju apjoms un tirgus daļa, pamatojoties uz VSP reitingiem,

   to skandālu skaits, kas saistīti ar VSP reitingiem.

1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums 

1.5.1.Īstermiņā vai ilgtermiņā izpildāmās vajadzības, tai skaitā sīki izstrādāts iniciatīvas izvēršanas grafiks

Šis priekšlikums ir 2021. gada jūlijā pieņemtās Eiropas Komisijas atjauninātās ilgtspējīga finansējuma stratēģijas neatņemama daļa. Vidiskajiem, sociālajiem un pārvaldības (VSP) reitingiem ir būtiska loma ES ilgtspējīga finanšu tirgus pareizas darbības veicināšanā, jo tie nodrošina ieguldītāju un finanšu iestāžu investīciju stratēģijām, riska pārvaldībai un informācijas atklāšanas pienākumiem izšķirīgus informācijas avotus. Tos izmanto arī uzņēmumi, lai labāk izprastu ar savām vai partneru darbībām saistītus ilgtspējas riskus un iespējas un veiktu salīdzinājumus ar līdzvērtīgiem uzņēmumiem.

Šā priekšlikuma mērķis ir sekmīgāk izmantot Eiropas vienotā tirgus un kapitāla tirgu savienības potenciālu un veicināt pāreju uz pilnībā ilgtspējīgu un iekļaujošu ekonomikas un finanšu sistēmu saskaņā ar Eiropas zaļo kursu un ANO ilgtspējīgas attīstības mērķiem.

Pašreizējā VSP reitingu tirgū ir trūkumi, un tas nedarbojas pienācīgi, jo netiek apmierinātas lietotāju un vērtējamo juridisko personu vajadzības attiecībā uz VSP reitingiem un mazinās uzticēšanās reitingiem. Šai problēmai ir dažādi aspekti, galvenokārt i) pārredzamības trūkums attiecībā uz VSP reitingu raksturlielumiem, to izstrādes metodikām un datu avotiem un ii) skaidrības trūkums par to, kā darbojas VSP reitingu sniedzēji. Tādējādi VSP reitingi neatbilst paredzētajam mērķim un pietiekamā mērā lietotājiem, ieguldītājiem un vērtējamām juridiskām personām nesniedz iespēju pieņemt uz informāciju balstītus lēmumus par riskiem, ietekmi un iespējām, kas saistīti ar VSP.

1.5.2.Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība (tās pamatā var būt dažādi faktori, piemēram, koordinēšanas radītie ieguvumi, juridiskā noteiktība, lielāka rezultativitāte vai komplementaritāte). Šā punkta piemērošanas nolūkos “Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība” ir vērtība, kas veidojas Savienības iesaistīšanās rezultātā un kas papildina vērtību, kura veidotos, ja dalībvalstis rīkotos atsevišķi.

Pašlaik nav ES tiesiskā regulējuma, kas attiektos uz VSP reitingu sniedzējiem. Dalībvalstis neregulē VSP reitingu sniedzēju darbības vai nosacījumus, saskaņā ar kuriem tie nodrošina savus produktus vai sniedz pakalpojumus.

Šīs iniciatīvas mērķis — palielināt skaidrību ne tikai par VSP reitingu raksturlielumiem, bet arī VSP reitingu sniedzēju darbībām — nevar tikt pienācīgi sasniegts, ja dalībvalstis rīkojas neatkarīgi. ES līmeņa rīcība ir nepieciešama, lai nodrošinātu ES kapitāla tirgu pienācīgu darbību un veicinātu pāreju uz pilnībā ilgtspējīgu un iekļaujošu ekonomikas un finanšu sistēmu saskaņā ar Eiropas zaļo kursu un ANO ilgtspējīgas attīstības mērķiem.

Tā kā ilgtspējīgas investīcijas un VSP reitingi piesaista arvien lielāku uzmanību pasaules jurisdikcijās, ES ir būtiski sadarboties ar saviem partneriem, balstoties uz konsekventu un visaptverošu Eiropas pieeju.

Lai gan dalībvalstis varētu individuāli rīkoties, lai stiprinātu VSP reitingu uzticamību un salīdzināmību, šādi pasākumi, visticamāk, dalībvalstīs ievērojami atšķirsies, un tas var radīt atšķirīgu pārredzamības līmeni, šķēršļus tirgus dalībniekiem un problēmas tiem, kas darbojas pārrobežu mērogā (kā tas notiek šā tirgus gadījumā, strādājot ar lietotājiem vairākās dalībvalstīs), kā arī ierobežot reitingu salīdzināmību. Tas radītu problēmas un neskaidrības gan vērtējamajiem uzņēmumiem, gan reitingu lietotājiem, un galu galā varētu radīt situāciju, ka ieguldītāju aizsardzības līmenis dažādās dalībvalstīs ir atšķirīgs.

1.5.3.Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

Pamatojoties uz pieredzi kredītreitingu aģentūru uzraudzībā un to, ka pašlaik VSP reitingi nav tik sistēmiski svarīgi kā kredītreitingi, tiem būs vajadzīga zemāka uzraudzības intensitāte nekā tā, ko EVTI pašlaik izmanto attiecībā uz kredītreitingu aģentūrām. Tāpēc salīdzinājumā ar kredītreitingu aģentūru uzraudzības izmaksām pilnslodzes ekvivalentu skaits ir samazināts par vairāk nekā 50 %, pieņemot, ka VSP reitingu sniedzējiem vajadzīga zemāka uzraudzības intensitāte nekā tā, ko EVTI pašlaik izmanto attiecībā uz kredītreitingu aģentūrām.

Tomēr tuvākajā nākotnē VSP reitingu nozīme finanšu ekosistēmā un to izmantošana regulatīviem mērķiem, visticamāk, pieaugs, un tādējādi pieaugs arī uzraudzības uzdevumu intensitāte.

Salīdzinājumam ar kredītreitingu aģentūrām — pašlaik EVTI ir reģistrējusi vai sertificējusi 29 kredītreitingu aģentūras, savukārt ES darbojas 59 VSP reitingu sniedzēji.

Ņemot vērā pašreizējo pieredzi kredītreitingu aģentūru reģistrēšanā, pašlaik tiek lēsts, ka vienas juridiskās personas reģistrēšanai neatkarīgi no tās lieluma sešus mēnešus būs vajadzīgi 0,5 pilnslodzes ekvivalenti. Pieredze arī liecina, ka maz ticams, ka juridiskās personas reģistrēšanu varētu pabeigt ātrāk nekā sešu mēnešu laikā.

Pieredze, kas gūta, regulējot jaunus tirgus / jaunus pakalpojumu sniedzējus (piemēram, kredītreitingu aģentūras vai etalonu administratorus), liecina, ka galvenie centieni pirmajā(-os) gadā(-os) ir atļauju piešķiršana pašreizējām juridiskajām personām / pašreizējo juridisko personu reģistrēšana, tomēr, sākot no otrā gada, papildus reģistrēšanai / atļauju sniegšanai ir vajadzīgi darbinieki, kas uzraudzītu iepriekšējos gados atļauju saņēmušās / reģistrētās juridiskās personas.

Salīdzinājumam: EVTI ir 37 pagaidu darbinieki un 14 līgumdarbinieki (kopā 51), kas budžetā iekļauti saskaņā ar kredītreitingu aģentūru apakšpasākumiem 2023. gadā. Tai skaitā pamatdarbinieki un centralizēto dienestu darbinieki. EVTI 2011. gadā tika uzticēts uzdevums tieši uzraudzīt kredītreitingu aģentūras. Pēdējo 12 gadu laikā gūtā pieredze liecina, ka juridisko personu tiešai uzraudzībai nepieciešami pieredzējuši, pastāvīgi nodarbināti darbinieki; kredītreitingu aģentūru uzraudzības gadījumā pagaidu darbinieku skaits ir daudz lielāks nekā līgumdarbinieku skaits.

1.5.4.Saderība ar daudzgadu finanšu shēmu un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem

Komisija ir arī apņēmusies panākt ES ekonomikas zaļo pārkārtošanos, kā izklāstīts 2019. gada decembra paziņojumā par Eiropas zaļo kursu un Pārejas uz ilgtspējīgu ekonomiku finansēšanas stratēģijā.

Ar priekšlikumu, kas attiecas uz VSP reitingiem, tiks veicināta šo mērķu īstenošana, palielinot svarīga finanšu tirgus dalībnieku veida darbību pārredzamību un tādējādi sekmējot privāto investīciju novirzīšanu ilgtspējīgiem projektiem un darbībām.

Šis tiesību akta priekšlikums ir saderīgs ar daudzgadu finanšu shēmu.

1.5.5.Dažādo pieejamo finansēšanas iespēju, tai skaitā pārdales iespējas, novērtējums

EVTI tiks uzticēta atļauju piešķiršana un nozares pastāvīga uzraudzība, un tam būtu nepieciešami papildu resursi. Kopējais ikgadējais izmaksu pieaugums tiek lēsts aptuveni 3,7–3,8 miljonu EUR apmērā. Šīs izmaksas netiks segtas no ES budžeta, jo priekšlikumā būs iekļauts noteikums, ar ko EVTI tiek sniegta iespēja no VSP reitingu sniedzējiem iekasēt tādu maksu 58 par atļauju piešķiršanu un uzraudzību, ar ko segt visas uzraudzības izmaksas. Šāda pieeja tiek izmantotas arī citās jomās, kurās EVTI ir atbildīga par konkrētu juridisko personu (piemēram, kredītreitingu aģentūru) uzraudzību.

1.6.Priekšlikuma/iniciatīvas ilgums un finansiālā ietekme

 Ierobežots ilgums

   Priekšlikuma/iniciatīvas darbības laiks: [DD.MM.]GGGG.–[DD.MM.]GGGG.

   Finansiālā ietekme no GGGG. līdz GGGG. gadam

 Beztermiņa

Īstenošana ar uzsākšanas periodu no 2022. līdz 2024. gadam,

pēc kura turpinās normāla darbība.

1.7.Paredzētie pārvaldības veidi 59   

 Komisijas īstenota tieša pārvaldība

   ko veic izpildaģentūras.

 Dalīta pārvaldība kopā ar dalībvalstīm

 Netieša pārvaldība, kurā budžeta izpildes uzdevumi uzticēti:

◻ starptautiskām organizācijām un to aģentūrām (precizēt);

◻EIB un Eiropas Investīciju fondam;

☑Finanšu regulas 70. un 71. pantā minētajām struktūrām;

◻ publisko tiesību subjektiem;

◻ privāttiesību subjektiem, kas veic sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju uzdevumus, tādā mērā, kādā tiem ir pienācīgas finanšu garantijas;

◻ dalībvalstu privāttiesību subjektiem, kuriem ir uzticēta publiskā un privātā sektora partnerības īstenošana un kuri sniedz pienācīgas finanšu garantijas;

◻ personām, kurām, ievērojot Līguma par Eiropas Savienību V sadaļu, uzticēts īstenot konkrētas KĀDP darbības un kuras ir noteiktas attiecīgajā pamataktā.

Piezīmes

NEATTIECAS

 

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI 

2.1.Pārraudzības un ziņošanas noteikumi 

Norādīt biežumu un nosacījumus.

Saskaņā ar jau spēkā esošo kārtību EUI regulāri sagatavo ziņojumus par savu darbību (tai skaitā iekšējo ziņošanu augstākajai vadībai, ziņošanu valdēm un gada ziņojuma sagatavošanu), un Revīzijas palāta un Komisijas Iekšējās revīzijas dienests veic revīzijas par tās resursu izmantošanu un darbības rezultātiem. Priekšlikumā iekļauto darbību uzraudzība un ziņošana par tām atbildīs pašreizējām prasībām, kā arī visām jaunajām prasībām, kas izriet no šā priekšlikuma.

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma 

2.2.1.Ierosināto pārvaldības veidu, finansējuma apgūšanas mehānismu, maksāšanas kārtības un kontroles stratēģijas pamatojums

Pārvaldība būs netieša, ar EUI līdzdalību. Finansēšanas mehānisms tiks īstenots, piemērojot tādu maksu par atļauju piešķiršanu un uzraudzību, ko EVTI iekasēs no VSP reitingu sniedzējiem.

2.2.2.Informācija par apzinātajiem riskiem un risku mazināšanai izveidoto iekšējās kontroles sistēmu

Saistībā ar likumīgu, ekonomisku, efektīvu un rezultatīvu apropriāciju izmantošanu, kas izriet no priekšlikuma, paredzams, ka priekšlikums neradīs jaunus būtiskus riskus, ko neaptver pašreizējā iekšējās kontroles sistēma. Tomēr jauna problēma varētu būt saistīta ar maksas savlaicīgu iekasēšanu no VSP reitingu sniedzējiem.

2.2.3.Kontroles izmaksefektivitātes (kontroles izmaksu attiecība pret attiecīgo pārvaldīto līdzekļu vērtību) aplēse un pamatojums un gaidāmā kļūdu riska līmeņa novērtējums (maksājumu izdarīšanas brīdī un slēgšanas brīdī) 

Pārvaldības un kontroles sistēmas, kā noteikts EUI regulās, jau ir ieviestas. EUI cieši sadarbojas ar Komisijas Iekšējās revīzijas dienestu, lai nodrošinātu, ka attiecīgie standarti tiek ievēroti visās iekšējās kontroles sistēmas jomās. Saskaņā ar šo priekšlikumu šo kārtību piemēros arī attiecībā uz EUI lomu. Turklāt katru finanšu gadu Eiropas Parlaments pēc Padomes ieteikuma sniedz apstiprinājumu katrai EUI par budžeta izpildi.


2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi 

Norādīt esošos vai plānotos novēršanas pasākumus un citus pretpasākumus, piemēram, krāpšanas apkarošanas stratēģijā iekļautos pasākumus.

Krāpšanas, korupcijas un citu nelikumīgu darbību apkarošanai EUI bez ierobežojumiem piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. septembra Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF). EUI ir īpaša krāpšanas apkarošanas stratēģija un no tās izrietošs rīcības plāns. EUI pastiprinātas darbības krāpšanas apkarošanas jomā atbildīs noteikumiem un norādījumiem, kas sniegti Finanšu regulā (krāpšanas apkarošanas pasākumi pareizas finanšu pārvaldības ietvaros), OLAF krāpšanas apkarošanas politikai, noteikumiem, kas paredzēti Komisijas stratēģijā krāpšanas apkarošanai (COM(2011)376), kā arī izklāstīti Vienotajā pieejā par ES decentralizētajām aģentūrām (2012. gada jūlijs) un saistītajā ceļvedī. Turklāt regulās, ar ko izveido EUI, kā arī EUI Finanšu regulās paredzēti noteikumi par EUI budžetu izpildi un kontroli un piemērojamie finanšu noteikumi, tai skaitā tie, kuru mērķis ir novērst krāpšanu un pārkāpumus.

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS APLĒSTĀ FINANSIĀLĀ IETEKME 

3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas 

·Esošās budžeta pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija

Budžeta pozīcija

Izdevumu  
veids

Iemaksas

Numurs  

Dif./nedif. 60

no EBTA valstīm 61

no kandidātvalstīm 62

no trešām valstīm

Finanšu regulas 21. panta 2. punkta b) apakšpunkta nozīmē

NEATTIECAS

Dif.

·Jaunveidojamās budžeta pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija

Budžeta pozīcija

Izdevumu 
veids

Iemaksas

Numurs  

Dif./nedif.

no EBTA valstīm

no kandidātvalstīm

no trešām valstīm

Finanšu regulas 21. panta 2. punkta b) apakšpunkta nozīmē

NEATTIECAS

3.2.Aplēstā ietekme uz izdevumiem 

3.2.1.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz izdevumiem 

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu  
kategorija

Numurs

[Kategorija……………...………………………………………………………]

[Struktūra]: <…….>

2023

2024

2025

2026

2027

KOPĀ

1. sadaļa.

Saistības

(1)

Maksājumi

(2)

2. sadaļa.

Saistības

(1a)

Maksājumi

(2a)

3. sadaļa.

Saistības

(3a)

Maksājumi

(3b)

KOPĀ [struktūras] 
apropriācijas <…….>

Saistības

=1+ 1a + 3a

Maksājumi

=2+ 2a

+ 3b





Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu  
kategorija

7

“Administratīvie izdevumi”

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

2023

2024

2025

2026

2027

KOPĀ

<…….> ĢD

• Cilvēkresursi

• Citi administratīvie izdevumi

KOPĀ <….> ĢD

Apropriācijas

KOPĀ 
daudzgadu finanšu shēmas
7. IZDEVUMU KATEGORIJAS 
apropriācijas 

(Saistību summa = maksājumu summa)

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

2023

2024

2025

2026

2027

KOPĀ

KOPĀ 
daudzgadu finanšu shēmas
1.–7. IZDEVUMU KATEGORIJAS 
apropriācijas
 

Saistības

Maksājumi

3.2.2.Aplēstā ietekme uz EVTI apropriācijām 

   Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgas darbības apropriācijas

   Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgas šādas darbības apropriācijas:

Saistību apropriācijas miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Norādīt mērķus un iznākumus

2023

2024

2025

2026

2027

KOPĀ

IZNĀKUMI

Veids 63

Vidējās izmaksas

Daudzums

Izmaksas

Daudzums

Izmaksas

Daudzums

Izmaksas

Daudzums

Izmaksas

Daudzums

Izmaksas

Kopējais daudzums

Kopējās izmaksas

KONKRĒTAIS MĒRĶIS Nr. 1: juridisko personu iekļaušana uzraudzības pārskatu iesniegšanas sistēmā

- Iznākums

Uzņemtās juridiskās personas

40

0,035

10

0,005

9

0,005

59

0,045

Starpsumma — konkrētais mērķis Nr. 1

40

0,035

10

0,005

9

0,005

59

0,045

KONKRĒTAIS MĒRĶIS Nr. 2

- Iznākums

- Iznākums

Starpsumma – konkrētais mērķis Nr. 2

KOPĒJĀS IZMAKSAS

40

0,035

10

0,005

9

0,005

59

0,045

3.2.3.Aplēstā ietekme uz EVTI cilvēkresursiem

3.2.3.1.Kopsavilkums

   Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgas administratīvās apropriācijas

   Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgas šādas administratīvās apropriācijas:

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

2023

2024

2025

2026

2027

KOPĀ

Pagaidu darbinieki (AD pakāpe)

0,587

1,198

1,222

3,006

Pagaidu darbinieki (AST pakāpe)

0,098

0,200

0,203

0,501

Līgumdarbinieki

0,918

1,873

1,720

4,512

Norīkotie valsts eksperti

KOPĀ 64

1,603

3,271

3,145

8,020

Personāla vajadzības (pilnslodzes ekvivalenti):

2023

2024

2025

2026

2027

KOPĀ

Pagaidu darbinieki (AD pakāpe)

6

6

6

18

Pagaidu darbinieki (AST pakāpe)

1

1

1

3

Līgumdarbinieki

12

12

10

34

Norīkotie valsts eksperti

KOPĀ

19

19

17

 

3.2.3.2.Aplēstās atbildīgā ĢD cilvēkresursu vajadzības

   Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgi cilvēkresursi.

   Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgi šādi cilvēkresursi:

Aplēse izsakāma ar pilnu skaitli (vai ne vairāk kā vienu zīmi aiz komata)

N gads

N+1 gads

N+2 gads

N+3 gads

Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)

·Štatu sarakstā ietvertās amata vietas (ierēdņi un pagaidu darbinieki)

20 01 02 01 un 20 01 02 02 (Galvenā mītne un Komisijas pārstāvniecības)

20 01 02 03 (Delegācijas)

01 01 01 01 (Netiešā pētniecība)

10 01 05 01 (Tiešā pētniecība)

 Ārštata darbinieki (izsakot ar pilnslodzes ekvivalentu FTE) 65

20 02 01 (AC, END, INT, ko finansē no vispārīgajām apropriācijām)

20 02 03 (AC, AL, END, INT un JED delegācijās)

Budžeta pozīcija(-as) (norādīt)  66

- galvenajā mītnē 67  

- delegācijās

01 01 01 02 (AC, END, INT — netiešā pētniecība)

10 01 05 02 (AC, END, INT — tiešā pētniecība)

Citas budžeta pozīcijas (norādīt)

KOPĀ

Nepieciešamie cilvēkresursi tiks nodrošināti, izmantojot attiecīgā ĢD darbiniekus, kuri jau ir iesaistīti konkrētās darbības pārvaldībā un/vai ir pārgrupēti attiecīgajā ĢD, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtos papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

Veicamo uzdevumu apraksts:

Ierēdņi un pagaidu darbinieki

Ārštata darbinieki

FTE vienību izmaksu aprēķina apraksts jāiekļauj V pielikuma 3. iedaļā.

3.2.4.Saderība ar pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu 

   Priekšlikums/iniciatīva atbilst kārtējai daudzgadu finanšu shēmai.

   Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpārplāno attiecīgā daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija.

Aprakstiet, kas jāpārplāno, norādot attiecīgās budžeta pozīcijas un summas.

NEATTIECAS

   Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpiemēro elastības instruments vai jāpārskata daudzgadu finanšu shēma 68 .

Paskaidrot, kas nepieciešams, precizējot attiecīgās kategorijas un budžeta pozīcijas, un attiecīgās summas.

NEATTIECAS

3.2.5.Trešo personu iemaksas 

   Priekšlikums/iniciatīva neparedz trešo personu līdzfinansējumu.

   Priekšlikums/iniciatīva paredz trešo personu sniegtu līdzfinansējumu atbilstoši šādai aplēsei:

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

2023

2024

2025

2026

2027

Kopā

Ar uzraudzības maksu segto izmaksu aplēse

1,911

3,833

3,685

9,430

Kopā līdzfinansētās apropriācijas (tai skaitā darba devēja pensiju iemaksas)

1,911

3,833

3,685

9,430

3.3.Aplēstā ietekme uz ieņēmumiem 

   Priekšlikums/iniciatīva finansiāli neietekmē ieņēmumus.

   Priekšlikums/iniciatīva finansiāli ietekmē:

   pašu resursus

   citus ieņēmumus

Atzīmējiet, ja ieņēmumi ir piešķirti izdevumu pozīcijām

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Budžeta ieņēmumu pozīcija:

Kārtējā finanšu gadā pieejamās apropriācijas

Priekšlikuma/iniciatīvas ietekme 69

N gads

N+1 gads

N+2 gads

N+3 gads

Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)

………….pants

Attiecībā uz dažādiem ieņēmumiem, kas ir “piešķirtie ieņēmumi”, norādīt attiecīgo(-ās) izdevumu pozīciju(-as).

Norādīt, ar kādu metodi aprēķināta ietekme uz ieņēmumiem.



Tiesību akta finanšu pārskata pielikums

Vispārīgi pieņēmumi:

·Tiesību akts stājas spēkā 2024. gada otrajā pusē.

·Tieša uzraudzība un maksas sāksies pēc sešiem mēnešiem, proti, 2025. gadā.

·Papildu personāla izmaksas (I sadaļa) ir aprēķinātas, izmantojot vidējās personāla izmaksas, kas piemērojamas no 2023. gada janvāra, proti, 171 000 EUR vienam pagaidu darbiniekam un 91 000 EUR vienam līgumdarbiniekam (t. i., standarta izmaksas, izņemot ēkas ekspluatācijas (“habillage”) standarta izmaksas 29 000 EUR apmērā un IT izmaksas, kas saistītas ar papildu pilnslodzes ekvivalentiem).

Šīm standarta izmaksām tika piemērots pašlaik piemērojamais Parīzes korekcijas koeficients (118,7), un pēc tam tās tika indeksētas par 2 % gadiem pēc 2023. gada (tā ir standarta prakse Savienības budžeta plānošanā, ņemot vērā to, ka dažos gados inflācija var būt mazāka un citos — lielāka).

·Papildu infrastruktūras un darbības izdevumi (II sadaļa) ir aprēķināti, izmantojot ēkas ekspluatācijas (“habillage”) standarta piešķīrumu 29 000 EUR apmērā un IT izmaksas, kas saistītas ar papildu pilnslodzes ekvivalentiem, un gadiem pēc 2023. gada indeksēti par 2 %. Turklāt attiecībā uz citām administratīvajām izmaksām, ko nesedz “habillage” piešķīrums, ir iekļautas standarta izmaksas 2500 EUR apmērā par pilnslodzes ekvivalentu (kas arī indeksētas par 2 % gadiem pēc 2023. gada).

Prognozētā ietekme uz Savienības budžetu tika aplēsta šādi:

I sadaļa. Personāla izdevumi

·Aprēķinu pamatā ir šādi dati: ES darbojas 59 juridiskās personas, no kurām 30 ir ES juridiskās personas un 29 — trešo valstu juridiskās personas. Juridiskās personas, kas neatrodas ES, pakalpojumus ES varēs sniegt, ievērojot trīs principus: a) līdzvērtība, b) apstiprināšana, c) atzīšana. Uzraudzības uzdevumu intensitāte atšķirsies atkarībā no VSP reitingu sniedzēju atrašanās vietas (ES vai ārpus ES).

Attiecībā uz juridiskajām personām, kas atrodas ES: 30 VSP reitingu sniedzēji, kas atrodas ES (3 lieli + 6 vidēji + 9 mazi uzņēmumi + 12 mikrouzņēmumi): i) N gadā būs vajadzīgi seši mēneši atļauju piešķiršanai 30 juridiskajām personām, kas atrodas ES (līgumdarbinieki), + seši mēneši atļauju saņēmušo juridisko personu uzraudzībai (pagaidu darbinieki), ii) N+ 1 gadā 30 juridisko personu uzraudzība, iii) N+ 2 gadā — 30 juridisko personu uzraudzība.

·Pieņēmumi par VSP reitingu sniedzējiem, kas atrodas ES: Komisija, pamatojoties uz EVTI sniegto informāciju, lēš, ka liela VSP reitingu sniedzēja uzraudzībai būtu vajadzīgi 1,7 pilnslodzes ekvivalenti un maza VSP reitingu sniedzēja uzraudzībai — 0,2 pilnslodzes ekvivalenti. Aprēķins balstīts uz pieņēmumu, ka VSP reitingi nav tik sistēmiski svarīgi kā kredītreitingi, tādēļ tiem būs nepieciešama zemāka uzraudzības intensitāte nekā tā, ko EVTI pašlaik izmanto attiecībā uz kredītreitingu aģentūrām, tāpēc Komisija ir piemērojusi 50 % samazinājumu kredītreitingu aģentūru pilnslodzes ekvivalentu skaitam.

·Pieņēmumi par VSP reitingu sniedzējiem, kas atrodas ārpus ES:

pieņēmām, ka trešo valstu VSP reitingu sniedzējiem = 0,1 pilnslodzes ekvivalents (puse no laika, kas piešķirts ES VSP reitingu sniedzējiem mikrouzņēmumiem), ņemot vērā 29 trešo valstu VSP reitingu sniedzējus, un ka fiksētā maksa par katru trešo valstu VSP reitingu sniedzēju ir 3000 EUR (puse no maksas, ko iekasē no sertificētām kredītreitingu aģentūrām — 6000 EUR).

·Jānorāda, ka pieeja, kas attiecas uz darbinieku attiecību ar VSP reitingiem saistītā pilnvarojuma ietvaros (vairāk līgumdarbinieku nekā pagaidu darbinieku), atšķiras no pieejas, kas izmantota attiecībā uz kredītreitingu aģentūrām. Abos gadījumos EVTI ir pilnvaras veikt tiešu uzraudzību, tomēr kredītreitingu aģentūru gadījumā tai ir ievērojami vairāk pagaidu darbinieku nekā līgumdarbinieku (37 pagaidu darbinieki un 14 līgumdarbinieki), lai nodrošinātu, ka pastāvīgi tiek nodarbināti kvalificēti un pieredzējuši darbinieki.

·Uzskatām, ka pirmajā gadā (2025. gadā) saistībā ar atļauju piešķiršanu, visticamāk, tiks veikts vislielākais vienreizēja darba apjoms. Tāpēc ir svarīgi, lai EVTI jau no paša sākuma tiktu piešķirti minētie 19 pilnslodzes ekvivalenti, ar kuriem šo apjomu pārvaldīt. Paredzams, ka 2027. gadā sākotnējā ar reģistrāciju un atļauju piešķiršanu saistītā lielā darba slodze mazināsies, un pagaidu līgumdarbinieku skaitu varēs samazināt, lai kopējo pilnslodzes ekvivalentu skaitu samazinātu līdz 17. Tomēr 2027. gadā EVTI būs atbildīga par visu 2025. un 2026. gadā reģistrēto un atļauju saņēmušo juridisko personu uzraudzību, tāpēc ierosinātais samazinājums nevar būt pārāk būtisks.

·Salīdzinājumā ar kredītreitingu aģentūru tiešai uzraudzībai paredzēto pilnslodzes ekvivalentu skaitu VSP reitingu sniedzēju tiešajai uzraudzībai paredzēto pilnslodzes ekvivalentu skaits ir samazināts par vairāk nekā 50 % (kopumā 51 pilnslodzes ekvivalents kredītreitingu aģentūrām salīdzinājumā ar 19 pilnslodzes ekvivalentiem 2025./2026. gadā un 17 pilnslodzes ekvivalentiem 2027. gadā VSP reitingu sniedzējiem). Tas tiek uzskatīts par minimālo darbinieku skaitu, ar ko var garantēt tāda tirgus pienācīgu tiešu uzraudzību, kuru veido 59 juridiskās personas.

III sadaļa. Darbības izdevumi

·Pamatojums 35 000 EUR piešķīrumam juridisko personu iekļaušanai uzraudzības pārskatu iesniegšanas sistēmā. Šīs izmaksas ir nepieciešamas, lai sistēmā izveidotu moduli, kuru EVTI izmantotu uzraudzības pārskatu iesniegšanai un kura nosaukums būtu “BWise”. Ņemot vērā jauno pilnvarojumu attiecībā uz tiešo uzraudzību, ir jāpaplašina uzraudzības pārskatu sniegšanas sistēma. Papildus sākotnējām izmaksām tiks noteikta regulāra ikgadējā uzturēšanas maksa 5000 EUR apmērā.

·Izmantojot uzraudzības pārskatu sniegšanas sistēmu, EVTI var apstrādāt juridisko personu iesniegtus uzraudzības dokumentus un tiek sniegts atbalsts tā manuālā darba apjoma samazināšanā, kas attiecas uz e-pasta pielikumu atvēršanu un saglabāšanu. Tādējādi tiek sekmēta pilnslodzes ekvivalentu izmaksu samazināšana.

Aplēstie izdevumi, ko segs no maksas par visiem EVTI veiktajiem tiešās uzraudzības uzdevumiem

EUR

EVTI

2023

2024

2025

2026

2027

KOPĀ

1. sadaļa. Personāla izmaksas 

Saistības

(1)

1 603 618

3 271 382

3 145 675

8 020 675

Maksājumi

(2)

1 603 618

3 271 382

3 145 675

8 020 675

2. sadaļa. Infrastruktūras un darbības izdevumi

Saistības

(1a)

273 105

557 134

534 849

1 365 088

Maksājumi

(2a)

273 105

557 134

534 849

1 365 088

3. sadaļa. Darbības izdevumi

Saistības

(3a)

35 000

5000

5000

45 000

Maksājumi

(3b)

35 000

5000

5000

45 000

KOPĀ apropriācijas

Saistības

=1+ 1a + 3a

1 911 724

3 833 516

3 685 523

9 430 763

Maksājumi

=2+ 2a + 3b

1 911 724

3 833 516

 

3 685 523

9 430 763

(1)    Komisijas paziņojums “Pārejas uz ilgtspējīgu ekonomiku finansēšanas stratēģija”, COM(2021) 390 final . 
(2)    Komisijas paziņojums “Eiropas zaļais kurss”, COM(2019) 640 final.
(3)    Šie pamatelementi ir šādi: 1) ilgtspējīgu darbību klasifikācijas sistēma jeb “taksonomija”, 2) nefinanšu un finanšu uzņēmumu informācijas atklāšanas regulējums un 3) investīciju rīki, tai skaitā etaloni, standarti un marķējumi.
(4)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2022/2464 (2022. gada 14. decembris), ar ko attiecībā uz korporatīvo ilgtspējas ziņu sniegšanu groza Regulu (ES) Nr. 537/2014, Direktīvu 2004/109/EK, Direktīvu 2006/43/EK un Direktīvu 2013/34/ES.
(5)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2020/852 (2020. gada 18. jūnijs) par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai un ar ko groza Regulu (ES) 2019/2088.
(6)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/2088 (2019. gada 27. novembris) par informācijas atklāšanu, kas saistīta ar ilgtspēju, finanšu pakalpojumu nozarē.
(7)    Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas zaļajām obligācijām, COM/2021/391 final.
(8)    Komisijas Deleģētā regula (ES) 2020/1818 (2020. gada 17. jūlijs), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/1011 papildina attiecībā uz standartu minimumu ES klimata pārejas etaloniem un Parīzes nolīgumam pielāgotiem ES etaloniem.
(9)    Komisijas Deleģētā regula (ES) 2020/1816 (2020. gada 17. jūlijs), ar kuru Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/1011 papildina attiecībā uz paziņojumā par etalonu sniedzamo skaidrojumu par to, kā katrā sniegtajā un publicētajā etalonā atspoguļoti vidiskie, sociālie un pārvaldības faktori.
(10)    Skatīt 2. iedaļu ietekmes novērtējuma iedaļā, kurā definēta problēma.
(11)    Komisijas dienestu darba dokuments SWD (2023) [XXX].
(12)     ESMA risk-based and data-driven approach when conducting supervision
(13)    Neliela kvantitatīvo analītiķu grupa izstrādā uz datiem balstītu VSP reitingu modeli, kam jau no pirmās dienas ir ļoti plašs uzņēmumu aptvērums.
(14)    Inovatīvi, bet neienesīgi uzņēmumi, kuriem no VSP reitingu modeļa izstrādes līdz pabeigšanai nepieciešami vairāk nekā septiņi gadi.
(15)    Tas tiks īstenots ciešā sadarbībā ar Ilgtspējīga finansējuma platformu, kas uzraudzīs tendences attiecībā uz kapitāla plūsmām uz ilgtspējīgām investīcijām, kā noteikts Taksonomijas regulas 20. pantā.
(16)    OV C […], […], […] lpp.
(17)    “Pārveidosim mūsu pasauli: ilgtspējīgas attīstības programma 2030. gadam” (ANO, 2015. gads).
(18)    COM(2016) 739 final.
(19)    CO EUR 17, CONCL. 5.
(20)    Komisijas paziņojums (2019. gada 11. decembris) “Eiropas zaļais kurss”, COM(2019) 640 final.
(21)    Eiropas dzimumu līdztiesības stratēģija, LGBTIK līdztiesības stratēģija, ES romu līdztiesības, iekļaušanas un līdzdalības stratēģiskais satvars, Personu ar invaliditāti tiesību stratēģija.
(22)    Eiropas Komisija, Rīcības plāns: ilgtspējīgas izaugsmes finansēšana, (COM(2018)97 final).
(23)    Eiropas Komisija, Finanšu stabilitātes, finanšu pakalpojumu un kapitāla tirgu savienības ģenerāldirektorāts, Pētījums par reitingiem, datiem un pētījumiem, kas saistīti ar ilgtspēju, Eiropas Savienības Publikāciju birojs, 2021. gads, https://data.europa.eu/doi/10.2874/14850 .
(24)    Komisijas paziņojums “Pārejas uz ilgtspējīgu ekonomiku finansēšanas stratēģija”, COM(2021) 390 final .
(25)     IOSCO ziņojums par VSP reitingiem un datu produktu sniedzējiem , pieejams tīmekļa vietnē https://www.iosco.org/library/pubdocs/pdf/IOSCOPD690.pdf .
(26)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/34/ES (2013. gada 26. jūnijs) par noteiktu veidu uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un saistītiem ziņojumiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/43/EK un atceļ Padomes Direktīvas 78/660/EEK un 83/349/EEK (OV L 182, 29.6.2013., 19. lpp.).
(27)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) XX/XXXX, ar ko izveido Eiropas vienoto piekļuves punktu (ESAP), kurš nodrošina centralizētu piekļuvi publiski pieejamai informācijai saistībā ar finanšu pakalpojumiem, kapitāla tirgiem un ilgtspēju (OV L [...], […], […] lpp.).
(28)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1095/2010 (2010. gada 24. novembris), ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/77/EK (OV L 331, 15.12.2010., 84. lpp.).
(29)    OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.
(30)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1060/2009 (2009. gada 16. septembris) par kredītreitingu aģentūrām (OV L 302, 17.11.2009., 1. lpp.).
(31)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp.).
(32)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/65/ES (2014. gada 15. maijs) par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Direktīvu 2002/92/ES un Direktīvu 2011/61/ES (OV L 173, 12.6.2014., 349. lpp).
(33)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/61/ES (2011. gada 8. jūnijs) par alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem un par grozījumiem Direktīvā 2003/41/EK, Direktīvā 2009/65/EK, Regulā (EK) Nr. 1060/2009 un Regulā (ES) Nr. 1095/2010 (OV L 174, 1.7.2011., 1. lpp.).
(34)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 345/2013 (2013. gada 17. aprīlis) par Eiropas riska kapitāla fondiem (OV L 115, 25.4.2013., 1. lpp.).
(35)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 346/2013 (2013. gada 17. aprīlis) par Eiropas sociālās uzņēmējdarbības fondiem (OV L 115, 25.4.2013., 18. lpp.).
(36)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2015/760 (2015. gada 29. aprīlis) par Eiropas ilgtermiņa ieguldījumu fondiem (OV L 123, 19.5.2015., 98. lpp.).
(37)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/65/EK (2009. gada 13. jūlijs) par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU) (OV L 302, 17.11.2009., 32. lpp.).
(38)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/138/EK (2009. gada 25. novembris) ar uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā (Maksātspēja II) (OV L 335, 17.12.2009., 1. lpp.).
(39)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/2341(2016. gada 14. decembris) par arodpensijas kapitāla uzkrāšanas institūciju (AKUI) darbību un uzraudzību (OV L 354, 23.12.2016., 37. lpp.).
(40)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 883/2004 (2004. gada 29. aprīlis) par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu (OV L 166, 30.4.2004., 1. lpp.).
(41)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 987/2009 (2009. gada 16. septembris), ar ko nosaka īstenošanas kārtību Regulai (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu (OV L 284, 30.10.2009., 1. lpp.).
(42)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 648/2012 (2012. gada 4. jūlijs) par ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem, centrālajiem darījumu partneriem un darījumu reģistriem (OV L 201, 27.7.2012., 1. lpp.).
(43)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 909/2014 (2014. gada 23. jūlijs) par vērtspapīru norēķinu uzlabošanu Eiropas Savienībā, centrālajiem vērtspapīru depozitārijiem un grozījumiem Direktīvās 98/26/EK un 2014/65/ES un Regulā (ES) Nr. 236/2012 (OV L 257, 28.8.2014., 1. lpp.).
(44)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/2402 (2017. gada 12. decembris), ar ko nosaka vispārēju regulējumu vērtspapīrošanai un izveido īpašu satvaru attiecībā uz vienkāršu, pārredzamu un standartizētu vērtspapīrošanu, un groza Direktīvas 2009/65/EK, 2009/138/EK un 2011/61/ES un Regulas (EK) Nr. 1060/2009 un (ES) Nr. 648/2012 (OV L 347, 28.12.2017., 35. lpp.).
(45)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/2366 (2015. gada 25. novembris) par maksājumu pakalpojumiem iekšējā tirgū, ar ko groza Direktīvas 2002/65/EK, 2009/110/EK un 2013/36/ES un Regulu (ES) Nr. 1093/2010 un atceļ Direktīvu 2007/64/EK (OV L 337, 23.12.2015., 35. lpp.).
(46)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/110/EK (2009. gada 16. septembris) par elektroniskās naudas iestāžu darbības sākšanu, veikšanu un konsultatīvu uzraudzību, par grozījumiem Direktīvā 2005/60/EK un Direktīvā 2006/48/EK un par Direktīvas 2000/46/EK atcelšanu (OV L 267, 10.10.2009., 7. lpp.).
(47)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2020/1503 (2020. gada 7. oktobris) par Eiropas kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem uzņēmējdarbībai un ar ko groza Regulu (ES) 2017/1129 un Direktīvu (ES) 2019/1937 (OV L 347, 20.10.2020., 1. lpp.).
(48)    COM/2020/593 final.
(49)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/1011 (2016. gada 8. jūnijs) par indeksiem, ko izmanto kā etalonus finanšu instrumentos un finanšu līgumos vai ieguldījumu fondu darbības rezultātu mērīšanai, un ar kuru groza Direktīvu 2008/48/EK, Direktīvu 2014/17/ES un Regulu (ES) Nr. 596/2014 (OV L 171, 29.6.2016., 1. lpp.).
(50)    Padomes Regula Nr. 1, ar ko nosaka Eiropas Ekonomikas kopienā lietojamās valodas (OV 17, 6.10.1958., 385. lpp.).
(51)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 (2018. gada 23. oktobris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (OV L 295, 21.11.2018., 39. lpp.).
(52)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/943 (2016. gada 8. jūnijs) par zinātības un darījumdarbības neizpaužamas informācijas (komercnoslēpumu) aizsardzību pret nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu un izpaušanu (OV L 157, 15.6.2016., 1. lpp.).
(53)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 596/2014 (2014. gada 16. aprīlis ) par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu (tirgus ļaunprātīgas izmantošanas regula) un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/6/EK un Komisijas Direktīvas 2003/124/EK, 2003/125/EK un 2004/72/EK (OV L 173, 12.6.2014., 1. lpp.).
(54)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 (2018. gada 23. oktobris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (OV L 295, 21.11.2018., 39. lpp.).
(55)    Komisijas Lēmums (2001. gada 6. jūnijs), ar ko izveido Eiropas Vērtspapīru komiteju (OV L 191, 13.7.2001., 45. lpp.).
(56)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).
(57)    Kā paredzēts Finanšu regulas 58. panta 2. punkta a) vai b) apakšpunktā.
(58)    Maksas relatīvais apmērs ir atkarīgs no VSP reitingu sniedzēja lieluma. Uzraudzības izmaksu segšana, iekasējot maksu no uzraudzītajām struktūrām, finanšu nozarē ir tipiska prakse.
(59)    Sīkāku informāciju par pārvaldības veidiem un atsauces uz Finanšu regulu skatīt BudgWeb tīmekļa vietnē: https://myintracomm.ec.europa.eu/budgweb/EN/man/budgmanag/Pages/budgmanag.aspx .
(60)    Dif. — diferencētās apropriācijas, nedif. — nediferencētās apropriācijas.
(61)    EBTA — Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija.
(62)    Kandidātvalstis un attiecīgā gadījumā potenciālās kandidātvalstis no Rietumbalkāniem.
(63)    Iznākumi ir piegādājamie produkti vai pakalpojumi (piemēram, finansēto studentu apmaiņu skaits, uzbūvēto ceļu garums kilometros utt.).
(64)    Visas fondētās maksas (tai skaitā darba devēja pensiju iemaksas)
(65)    AC — līgumdarbinieki, AL — vietējie darbinieki, END — valstu norīkotie eksperti, INT — aģentūru darbinieki, JED — jaunākie eksperti delegācijās.
(66)    Ārštata darbiniekiem paredzēto maksimālo summu finansē no darbības apropriācijām (kādreizējām BA pozīcijām).
(67)    Galvenokārt ES kohēzijas politikas fondiem, Eiropas Lauksaimniecības fondam lauku attīstībai (ELFLA) un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondam (EJZAF).
(68)    Sk. 12. un 13. pantu Padomes Regulā (ES, Euratom) 2020/2093(2020. gada 17. decembris), ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam.
(69)    Norādītajām tradicionālo pašu resursu (muitas nodokļi, cukura nodevas) summām jābūt neto summām, t. i., bruto summām, no kurām atskaitītas iekasēšanas izmaksas 20 % apmērā.
Top

Strasbūrā, 13.6.2023

COM(2023) 314 final

PIELIKUMI

dokumentam

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai

par vidisko, sociālo un pārvaldības (VSP) reitingu noteikšanas darbību pārredzamību un integritāti

{SEC(2023) 241 final} - {SWD(2023) 204 final} - {SWD(2023) 207 final}


I PIELIKUMS
Informācija, kas jāsniedz atļaujas saņemšanas pieteikumā

Atļaujas saņemšanas pieteikums ietver visas šādas ziņas:

(a)pieteikuma iesniedzēja pilns nosaukums, juridiskā adrese Savienībā, pieteikuma iesniedzēja tīmekļa vietne un, ja pieejams, juridiskās personas identifikators (LEI);

(b)kontaktpersonas vārds, uzvārds un kontaktinformācija;

(c)pieteikuma iesniedzēja juridiskais statuss;

(d)pieteikuma iesniedzēja īpašumtiesību struktūra;

(e)pieteikuma iesniedzēja augstākās vadības locekļu identitāte un kvalifikācijas, pieredzes un apmācības līmenis;

(f)pieteikuma iesniedzēja labā strādājošo analītiķu, darbinieku un citu personu, kas tieši iesaistītas novērtēšanas darbībās, skaits un viņu pieredzes un apmācības līmenis;

(g)apraksts par procedūrām un metodiku, ko pieteikuma iesniedzējs īsteno, lai izdotu un pārskatītu VSP reitingus;

(h)politika vai procedūras, ko pieteikuma iesniedzējs īsteno, lai identificētu, pārvaldītu un atklātu regulas 14. pantā minētos interešu konfliktus;

(i)attiecīgā gadījumā dokumenti un informācija saistībā ar jebkādu pastāvošu vai plānotu vienošanos par ārpakalpojumu izmantošanu darbībām, uz kurām attiecas šī regula;

(j)attiecīgā gadījumā informācija par citām darbībām, ko pieteikuma iesniedzējs veic vai plāno sniegt.



II PIELIKUMS
Organizatoriskās prasības

1.Informācijas uzglabāšana

VSP reitingu sniedzēji uzglabā visu turpmāk minēto informāciju:

(a)attiecībā uz katru VSP reitingu atzinuma veidā – VSP reitinga noteikšanā iesaistīto reitinga analītiķu identitāti, to personu identitāti, kas apstiprinājušas VSP reitingu, informāciju par to, vai tas bijis pasūtīts vai nepasūtīts VSP reitings, un datumu, kad veikta VSP reitinga noteikšanas darbība;

(b)attiecībā uz katru VSP reitingu vērtējuma veidā — to personu identitāti, kuras ir atbildīgas par noteikumos balstītas metodikas izstrādi, un to personu identitāti, kuras apstiprinājušas reitinga metodiku;

(c)konta izrakstus par maksām, kas saņemtas no visām vērtējamām juridiskajām personām vai saistītām trešām personām, vai arī reitingu lietotājiem;

(d)konta izrakstus par katru VSP reitingu pasūtītāju;

(e)ierakstus, kuros dokumentētas noteiktās procedūras un reitingu metodika, ko VSP reitingu sniedzējs izmanto VSP reitingu noteikšanai;

(f)iekšējos dokumentus un ārējo saziņu un datnes, tostarp publiski nepieejamu informāciju un darba dokumentus, kas izmantoti jebkuru pieņemto VSP reitingu lēmumu pamatā;

(g)uzskaiti par procedūrām un pasākumiem, ko VSP reitingu sniedzējs īsteno, lai nodrošinātu atbilstību šai regulai;

(h)VSP reitinga noteikšanai izmantoto metodiku;

(i)izmaiņas standarta procedūrās un metodikās vai novirzes no tām;

(j)visus dokumentus, kas attiecas uz sūdzībām, tostarp dokumentus, kurus iesnieguši sūdzības iesniedzēji.

2.Ārpakalpojumu izmantošana

Ja VSP reitingu sniedzēji pakalpojumu sniedzējam uztic ārpakalpojuma funkcijas vai jebkādus attiecīgus pakalpojumus vai darbības saistībā ar VSP reitinga sniegšanu, VSP reitingu sniedzējs nodrošina, ka ir izpildīti šādi nosacījumi:

(a)pakalpojumu sniedzējam ir nepieciešamā spēja, prasme un visas tiesību aktos prasītās atļaujas, lai uzticami un profesionāli veiktu uzticētās ārpakalpojuma funkcijas, pakalpojumus vai darbības;

(b)VSP reitingu sniedzējs atbilstīgi rīkojas, ja tiek atklāts, ka pakalpojumu sniedzējs tam uzticētās ārpakalpojuma funkcijas nespēj veikt efektīvi un saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem un regulatīvajām prasībām;

(c)VSP reitingu sniedzējs uztur nepieciešamo kompetenci, lai efektīvi uzraudzītu ārpakalpojumu sniedzējam uzticētās funkcijas un pārvaldītu ar ārpakalpojumu izmantošanu saistītos riskus;

(d)pakalpojuma sniedzējs informē VSP reitingu sniedzēju par jebkādām izmaiņām, kas var būtiski ietekmēt tā spēju efektīvi un atbilstīgi piemērojamiem tiesību aktiem un regulatīvajām prasībām veikt tam uzticētās ārpakalpojuma funkcijas;

(e)VSP reitingu sniedzējs vajadzības gadījumā var izbeigt vienošanos par ārpakalpojumu sniegšanu;

(f)VSP reitingu sniedzējs veic saprātīgus pasākumus, tostarp sagatavo plānus rīcībai ārkārtas apstākļos, lai nepieļautu pārmērīgu darbības risku, kas saistīts ar pakalpojumu sniedzēja līdzdalību VSP reitinga noteikšanas procesā.



III PIELIKUMS
Informācijas izpaušanas prasības

1.Minimālā informācijas publiskošana

Saskaņā ar regulas 12. pantu VSP reitingu sniedzēji savā tīmekļa vietnē un ar Eiropas vienotā piekļuves punkta (ESAP) starpniecību publisko vismaz šādu informāciju:

(a)augsta līmeņa pārskatu par izmantotajām reitingu noteikšanas metodikām (un to izmaiņām), tostarp par to, vai analīze ir vērsta uz pagātni vai uz nākotni;

(b)augsta līmeņa pārskatu par datu procesiem (datu avoti, tostarp, vai tie ir vai nav publiski, un vai tie ir iegūti no Direktīvā (ES) 2022/2464 prasītajiem ilgtspējas paziņojumiem, ievades datu aplēses nepieejamības gadījumā, datu atjaunināšanas biežums);

(c)informāciju par to, vai un kā metodikas ir balstītas uz zinātniskiem pierādījumiem;

(d)informāciju par reitingu mērķi, skaidri norādot, vai reitings novērtē riskus, ietekmi vai citus aspektus;

(e)reitinga tvērumu, t. i., vai tas ir agregēts reitings (agregējot V un S un P faktoru), vai arī atsevišķu faktoru vai konkrētu jautājumu (piemēram, pārejas risku) reitings;

(f)agregētā VSP reitinga gadījumā — trīs visaptverošo VSP faktoru kategoriju svērumu (piemēram, 33 % vidiskais, 33 % sociālais, 33 % pārvaldības faktors) un skaidrojumu par svēruma metodi, tostarp svērumu pa atsevišķajiem V, S un P faktoriem;

(g)V, S vai P faktoru ietvaros — norādījumu par tematiem, uz kuriem attiecas VSP reitings/vērtējums, un to, vai tie atbilst ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartu tematiem, kas izstrādāti saskaņā ar Direktīvas 2013/34/ES 29.b pantu;

(h)informāciju par to, vai reitings ir izteikts absolūtās vai relatīvās vērtībās;

(i)attiecīgā gadījumā atsauci uz mākslīgā intelekta (MI) izmantošanu datu vākšanas vai reitinga noteikšanas/vērtēšanas procesā;

(j)vispārīgu informāciju par kritērijiem, kas izmantoti, lai noteiktu maksu klientiem, norādot dažādos vērā ņemtos elementus, piemēram, datu analītiķu iesaisti, IT aprīkojumu, datu iegādi;

(k)jebkādus ierobežojumus attiecībā uz datu avotiem, kas izmantoti VSP reitingu izstrādei.

2.Papildu informācijas atklāšana VSP reitingu lietotājiem un uzņēmumiem, kas ir Direktīvas 2013/34/ES darbības jomā

Papildus regulas 13. pantā minētajiem elementiem VSP reitingu sniedzēji Eiropas regulētajiem finanšu uzņēmumiem un uzņēmumiem Direktīvas 2013/34/ES darbības jomā, uz kuriem attiecas šāds reitings, dara pieejamu šādu informāciju:

(a)detalizētāku pārskatu par izmantotajām reitingu noteikšanas metodikām (un to izmaiņām), tostarp:

(1)attiecīgā gadījumā — reitingu pamatā esošos zinātniskos pierādījumus un pieņēmumus,

(2)vai analīze ir vērsta uz pagātni vai uz nākotni,

(3)kādi rādītāji ir izraudzīti kā atbilstoši,

(4)V, S un P faktoru attiecīgos GSR un to svēruma metodi,

(5)jebkādus iespējamos metodikas trūkumus,

(6)politiku metodikas pārskatīšanai,

(7)pēdējās pārskatīšanas datumu;

(b)detalizētāku pārskatu par datu procesiem, tostarp:

(1)sīkāku skaidrojumu par izmantotajiem datu avotiem, tostarp par to, vai tie ir publiski vai nav publiski, norādot, vai tie izriet no ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartiem, kas izstrādāti saskaņā ar 29.b pantu Direktīvā 2013/34/ES / Taksonomijas regulu / SFDR],

(2)attiecīgā gadījumā aplēšu un nozares vidējo rādītāju izmantošanu un skaidrojumu par pamatā esošo metodiku,

(3)datu atjaunināšanas un vēsturisko datu pārskatīšanas politiku, datu pēdējās atjaunināšanas datumu,

(4)datu kvalitātes kontroles,

(5)attiecīgā gadījumā visus pasākumus, kas veikti, lai novērstu datu avotu ierobežojumus;

(c)attiecīgā gadījumā informāciju par sadarbību ar vērtējamām juridiskajām personām;

(d)attiecīgā gadījumā skaidrojumu par jebkādu datu vākšanas vai vērtēšanas procesā izmantoto MI metodiku;

(e)ja ir tāda būtiska jauna informācija par vērtējamo juridisko personu, kurai ir iespēja ietekmēt VSP reitinga rezultātu, VSP reitingu sniedzēji informē, kā tie ir ņēmuši vērā minēto informāciju un vai tie ir grozījuši attiecīgo VSP reitingu.

Top