EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 26.4.2023

COM(2023) 241 final

2023/0137(CNS)

Priekšlikums

PADOMES REGULA,

ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1467/97 par to, kā paātrināt un precizēt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošanu

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

•Priekšlikuma pamatojums un mērķi

•Saskanība ar pašreizējiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā

•Saskanība ar citām Savienības politikas jomām

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

•Juridiskais pamats

•Subsidiaritāte

•Proporcionalitāte

•Juridiskā instrumenta izvēle

3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANOS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

•Ex post izvērtējumi / spēkā esošo tiesību aktu atbilstības pārbaudes

•Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

·apspriešanās tiešsaistē nolūkā apkopot ieinteresēto personu, pilsoniskās sabiedrības un iedzīvotāju viedokļus. 2022. gada martā tika publicēts kopsavilkuma ziņojums par šīs apspriešanās rezultātiem 15 .

·Padomē (ECOFIN), Eurogrupā, Ekonomikas un finanšu komitejā un Ekonomikas politikas komitejā notika padziļinātas tematiskas diskusijas ar dalībvalstīm.

·Eiropas Parlaments 2023. gada 15. martā pieņēma gada ziņojumus par Eiropas pusgadu, kuros galvenā uzmanība tika pievērsta arī ES ekonomikas pārvaldības sistēmas reformai un Eiropas pusgada nākotnei.

·Padome (ECOFIN) 2023. gada 14. martā pieņēma secinājumus par ES ekonomikas pārvaldības sistēmas reformas ievirzēm, kurus Eiropadome apstiprināja 2023. gada 23. un 24. marta sanāksmē.

•Ietekmes novērtējums

4.IETEKME UZ BUDŽETU

5.CITI ELEMENTI

•Īstenošanas plāni un uzraudzīšanas, izvērtēšanas un ziņošanas kārtība

6. Detalizēts konkrētu priekšlikuma noteikumu skaidrojums

2023/0137 (CNS)

Priekšlikums

PADOMES REGULA,

ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1467/97 par to, kā paātrināt un precizēt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošanu

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 126. panta 14. punkta otro daļu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu 18 ,

ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas atzinumu,

saskaņā ar īpašu likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)Dalībvalstu ekonomikas politikas virzienu koordinēšanai Savienībā, kā paredzēts Līgumā par Eiropas Savienības darbību (LESD), jāatbilst stabilu cenu, pareizas publisko finanšu un monetārās sistēmas un ilgtspējīgas maksājumu bilances pamatprincipiem.

(2)Savienības ekonomikas pārvaldības sistēma, kas ietver sīki izstrādātu politikas koordinācijas un dalībvalstu ekonomikas politikas uzraudzības sistēmu, ir palīdzējusi dalībvalstīm sasniegt to ekonomikas un fiskālās politikas mērķus. Kopš 1992. gada Māstrihtas līguma sistēma ir palīdzējusi sasniegt makroekonomikas konverģenci, nodrošināt stabilas publiskās finanses un novērst makroekonomikas nelīdzsvarotību. Kopā ar kopēju monetāro politiku un vienotu valūtu eurozonā sistēma ir radījusi apstākļus ekonomikas stabilitātei, ilgtspējīgai un iekļaujošai ekonomikas izaugsmei un lielākai Savienības iedzīvotāju nodarbinātībai.

(3)Stabilitātes un izaugsmes pakts (SIP), ko sākotnēji veidoja Padomes Regula (EK) Nr. 1466/97 19 , Padomes Regula (EK) Nr. 1467/97 20 (1997. gada 7. jūlijs) un Eiropadomes 1997. gada 17. jūnija rezolūcija par SIP 21 , ir balstīts uz mērķi nodrošināt stabilas un ilgtspējīgas valsts finanses kā līdzekli, lai stiprinātu nosacījumus cenu stabilitātei un spēcīgai, ilgtspējīgai un iekļaujošai izaugsmei, kuras pamatā ir finanšu stabilitāte, tādējādi atbalstot Savienības ilgtspējīgas izaugsmes un nodarbinātības mērķu sasniegšanu.

(4)Ekonomikas un monetārās savienības (EMS) trešajā posmā uz dalībvalstīm saskaņā ar LESD 126. panta 1. punktu attiecas saistības izvairīties no pārmērīga valsts budžeta deficīta.

(5)Savienības ekonomikas pārvaldības sistēma būtu jāpielāgo, lai labāk ņemtu vērā fiskālā stāvokļa pieaugošo neviendabīgumu, ilgtspējas riskus un citus apdraudējumus dalībvalstīs. Spēcīgā politiskā reakcija uz Covid-19 pandēmiju izrādījās efektīva, lai mazinātu krīzes radīto ekonomisko un sociālo kaitējumu, taču tās rezultātā ievērojami palielinājās publiskā un privātā sektora parāda attiecība, kas akcentē, cik svarīgi ir pakāpeniski, ilgtspējīgi un izaugsmi veicinošā veidā samazināt parāda attiecību līdz piesardzīgam līmenim un novērst makroekonomisko nelīdzsvarotību, vienlaikus pievēršot pienācīgu uzmanību nodarbinātības un sociālajiem mērķiem. Tajā pašā laikā Savienības ekonomikas pārvaldības sistēma būtu jāpielāgo, lai palīdzētu risināt vidēja termiņa un ilgtermiņa problēmas, ar kurām saskaras Savienība, tostarp panākt taisnīgu digitālo un zaļo pārkārtošanos, tostarp Klimata aktu 22 , nodrošināt enerģētisko drošību, atvērtu stratēģisko autonomiju, risināt ar demogrāfiskajām pārmaiņām saistītās problēmas, stiprināt sociālo un ekonomisko noturību un īstenot stratēģisko kompasu drošībai un aizsardzībai, un tas viss prasa reformas un ilgtspējīgus un augstus ieguldījumus turpmākajos gados.

(6)Savienības ekonomikas pārvaldības sistēmas pamatā vajadzētu būt parāda atmaksājamībai un ilgtspējīgai izaugsmei, un tāpēc būtu jānošķir dalībvalstis, ņemot vērā to valsts parāda problēmas un pieļaujot konkrētām valstīm raksturīgas fiskālās trajektorijas.

(7)Tajā pašā laikā, lai nodrošinātu pārredzamu un vienotu Savienības sistēmu, kuras pamatā ir LESD 126. panta 2. punktā un LESD un Līgumam par Eiropas Savienību (LES) pievienotajā 12. protokolā par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru minētās atsauces vērtības, uz risku balstītu uzraudzības sistēmu vajadzētu līdzsvarot ar daudzpusēju uzraudzību, kas balstīta uz stingrāku izpildi un ļauj ņemt vērā konkrētām valstīm raksturīgas fiskālās trajektorijas.

(8)Lai vienkāršotu Savienības fiskālo sistēmu un palielinātu pārredzamību, par pamatu fiskālās virzības noteikšanai un ikgadējai fiskālajai uzraudzībai katrā dalībvalstī būtu jāizmanto vienots darbības rādītājs, kas balstīts uz parāda atmaksājamību. Šā vienotā rādītāja pamatā vajadzētu būt valsts finansētiem neto primārajiem izdevumiem, t. i., izdevumiem, no kuriem atskaitīti diskrecionārie ieņēmumu pasākumi, un izņemot procentu izdevumus, kā arī cikliskā bezdarba izdevumus un izdevumus par Savienības programmām, ko pilnībā sedz ieņēmumi no Savienības fondiem. Šis rādītājs ļauj veikt makroekonomisko stabilizāciju, jo to neietekmē automātisko stabilizatoru darbība, tostarp ieņēmumu un izdevumu svārstības ārpus valdības tiešas kontroles.

(9)Pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūra (PBDNP), ko piemēro budžeta deficīta atsauces vērtības 3 % apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP) (“uz deficītu balstīta PBDNP”) pārkāpumiem un kas minēta LESD 126. panta 2. punktā un 12. protokolā, ir vispāratzīts Savienības fiskālās uzraudzības sistēmas elements, kas ir efektīvi ietekmējis fiskālo politiku dalībvalstīs.

(10)Lai stiprinātu PBDNP, ko piemēro parāda kritērija 60 % apmērā no IKP (“uz parādu balstīta PBDNP”) pārkāpumiem, kas minēta LESD 126. panta 2. punktā un 12. protokolā, galvenā uzmanība būtu jāpievērš atkāpēm no fiskālās virzības, ko Padome noteikusi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) [...] 23 .

(11)Pamatojoties uz LESD 126. panta 2. punktu, deficīta kritērijs ir izpildīts arī tad, ja atsauces vērtība 3 % no IKP ir pārsniegta tikai izņēmuma kārtā un īslaicīgi un šī attiecība saglabājas tuvu atsauces vērtībai. Tāpēc pagaidu pārkāpumam, kas ir tuvs atsauces vērtībai, nevajadzētu izraisīt uz deficītu balstītas PBDNP sākšanu, ja to izraisa ārkārtas apstākļi ārpus valdības kontroles, kuri būtiski ietekmē attiecīgās dalībvalsts publiskās finanses, kas ietver nopietnu ekonomikas lejupslīdi attiecīgajā dalībvalstī.

(12)Turklāt nopietnas ekonomikas lejupslīdes gadījumā eurozonā vai Savienībā kopumā un pēc Regulas (ES) [par preventīvo daļu] 24. panta piemērošanas Komisija un Padome var nolemt neizdarīt secinājumu par pārmērīga budžeta deficīta pastāvēšanu.

(13)Saskaņā ar Regulas (ES) [par preventīvo daļu] 24. un 25. pantu Padome pēc Komisijas ieteikuma var atļaut dalībvalstīm novirzīties no neto izdevumu virzības, ko Padome noteikusi saskaņā ar minēto regulu, nopietnas ekonomikas lejupslīdes gadījumā eurozonā vai Savienībā kopumā vai ārkārtas apstākļos ārpus valdības kontroles, kuri būtiski ietekmē attiecīgās dalībvalsts publiskās finanses, ar noteikumu, ka tas neapdraud fiskālo stabilitāti vidējā termiņā. Līdz ar to šādas novirzes rezultātā nevajadzētu sākt uz parādu balstītu pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru.

(14)Novērtējot pārmērīga budžeta deficīta pastāvēšanu saskaņā ar LESD 126. panta 3. punktu, Komisijai kā galvenais būtiskais faktors būtu jāņem vērā parāda problēmas pakāpe attiecīgajā dalībvalstī. Būtiska valsts parāda problēma, kas konstatēta saskaņā ar jaunāko parāda atmaksājamības pārskatu, parasti būtu jāuzskata par galveno faktoru, kas noved pie PBDNP sākšanas. Tā kā saskaņā ar LESD 126. panta 3. punktu Komisijai ir jāņem vērā visi pārējie būtiskie faktori, ciktāl tie būtiski ietekmē novērtējumu par to, kā attiecīgā dalībvalsts ievēro deficīta un parāda kritērijus, tiem jo īpaši būtu jāietver vidēja termiņa ekonomiskā stāvokļa attīstība un vidēja termiņa budžeta stāvokļa attīstība, kā arī strukturālo reformu un investīciju īstenošana. Lai palielinātu valstu atbildību, neatkarīgajām fiskālajām iestādēm, kas minētas Padomes Direktīvas [par valsts budžeta struktūrām] 24 8. pantā, būtu jāsniedz atzinums par attiecīgajiem faktoriem.

(15)Lai sekotu līdzi faktiskajām un plānotajām ikgadējām novirzēm no neto izdevumu virzības, kā noteikts Regulas (ES) [par preventīvo daļu] IV pielikumā, Komisijai būtu jāizveido katras dalībvalsts kontroles konts, kurā apkopotas minētās novirzes laika gaitā. Pēc tam, kad konstatētas novirzes no neto izdevumu virzības, izpildes darbībām, jo īpaši ziņojumam saskaņā ar LESD 126. panta 3. punktu, vajadzētu būt balstītam uz kontroles konta informāciju. Vienlaikus, lemjot par uz parādu balstītas PBDNP sākšanu, būtu jāņem vērā neto izdevumu virzības vērienīgums valsts vidēja termiņa fiskālajā strukturālajā plānā, kas minēts Regulā (ES) [par preventīvo daļu]. Konkrēti, ja Padomes noteiktā dalībvalsts neto izdevumu virzība ir vērienīgāka nekā Komisijas ierosinātā vidēja termiņa tehniskā trajektorija saskaņā ar Regulu (ES) [par preventīvo daļu] un novirze no šīs virzības nav būtiska, ja to mēra attiecībā pret šo trajektoriju, būtu jāizvairās no pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras sākšanas.

(16)Koriģējošajai neto izdevumu virzībai saskaņā ar PBDNP līdz Padomes noteiktajam termiņam būtu jāsamazina vai ilgstoši jāsaglabā valsts budžeta deficīts, kas nepārsniedz LESD 126. panta 2. punktā un 12. protokolā minēto atsauces vērtību 3 % apmērā no IKP. Koriģējošajai neto izdevumu virzībai saskaņā ar pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru būtu jānodrošina arī pietiekams progress laikposmā, uz kuru attiecas ieteikums par prognozētās parāda attiecības ticamu samazināšanos vai saglabāšanos piesardzīgā līmenī. Nosakot koriģējošo neto izdevumu virzību saskaņā ar pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru, Padomei būtu arī jānodrošina, ka vajadzīgās fiskālās korekcijas netiek atliktas. Koriģējošā neto izdevumu virzība saskaņā ar pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru principā būtu tāda, kādu sākotnēji noteica Padome, vienlaikus ņemot vērā vajadzību koriģēt novirzi no šīs trajektorijas. Ja objektīvu apstākļu dēļ šī sākotnējā virzība vairs nebūtu īstenojama, Padomei vajadzētu spēt noteikt atšķirīgu virzību PBDNP.

(17)Attiecībā uz dalībvalstīm, kurām piemēro PBDNP, Padomei pēc Komisijas ieteikuma arī turpmāk vajadzētu būt iespējai pagarināt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas termiņu, ja tā konstatē nopietnu ekonomikas lejupslīdi eurozonā vai Savienībā kopumā saskaņā ar Regulas (ES) [par preventīvo daļu] 24. pantu vai tādus ārkārtējus apstākļus ārpus valdības kontroles, kuriem ir būtiska ietekme uz atsevišķas dalībvalsts publiskajām finansēm, un ar noteikumu, ka tas neapdraud fiskālo stabilitāti vidējā termiņā. Šāds pagarinājums pieprasītu, ka satricinājuma kopējam apmēram būtu jāpārsniedz “normālais” diapazons (piemēram, dabas katastrofu izmaksas būtu jāparedz noteiktā diapazonā).

(18)Regulas (EK) Nr. 1467/97 īpašie noteikumi par iemaksām otrā līmeņa pensiju sistēmās būtu jāsvītro, jo Padomes noteiktajā neto izdevumu virzībā jau būtu jāņem vērā ieņēmumu zaudējumi, kas saistīti ar šādām iemaksām.

(19)Neatkarīgas fiskālās iestādes ir pierādījušas savu spēju veicināt fiskālo disciplīnu un stiprināt dalībvalstu publisko finanšu uzticamību. Lai palielinātu valstu atbildību, būtu jāpaplašina to neatkarīgu fiskālo iestāžu loma, kuras parasti ir pilnvarotas uzraudzīt atbilstību valsts regulējumam, attiecinot to arī uz Savienības ekonomikas pārvaldības sistēmu.

(20)Būtu jāparedz skaidri nosacījumi pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru atcelšanai. Atcelšanas nosacījums būtu, ka deficīts saglabātos ticami zemāks par LESD 126. panta 2. punktā un 12. protokolā minēto atsauces vērtību 3 % no IKP, un uz parādu balstītas PBDNP gadījumā — lai dalībvalsts pierādītu atbilstību neto izdevumu virzībai saskaņā ar PBDNP.

(21)LESD 126. panta 11. punktā paredzētajām sodanaudām nebūtu jāparedz minimālā summa, bet tās būtu jāuzkrāj, līdz tiek veikti efektīvi pasākumi, lai radītu reālu stimulu ievērot paziņojumus, kas dalībvalstīm sniegti PBDNP ietvaros saskaņā ar LESD 126. panta 9. punktu.

(22)Noteikumi, kas attiecas uz Apvienoto Karalisti, būtu jāsvītro.

(23)Šī regula ir daļa no paketes, kas ietver arī Regulu (ES) [par preventīvo daļu] un Direktīvu (ES) [...], ar ko groza Direktīvu 2011/85/ES par prasībām dalībvalstu budžeta struktūrām. Kopā ar šiem tiesību aktiem izveido reformētu Savienības ekonomikas pārvaldības sistēmu, kas Savienības tiesību aktos iekļauj Līguma par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību ekonomiskajā un monetārajā savienībā 25 (LSKP) III sadaļas “Budžeta pakts” būtību saskaņā ar tā 16. pantu. Pamatojoties uz pieredzi, kas gūta, dalībvalstīm īstenojot LSKP, šī pakete saglabā budžeta pakta vidēja termiņa ievirzi kā instrumentu budžeta disciplīnas un izaugsmes veicināšanas sasniegšanai. Paketē ir stiprināta konkrētai valstij raksturīga dimensija, kuras mērķis ir palielināt valstu atbildību, tostarp piešķirot lielāku lomu neatkarīgām fiskālajām iestādēm, kas balstās uz budžeta pakta kopīgajiem principiem, kurus Komisija ierosinājusi 26 saskaņā ar LSKP 3. panta 2. punktu. Izdevumu analīze, atskaitot diskrecionāros ieņēmumu pasākumus, budžeta paktā prasītās atbilstības novērtēšanai kopumā, ir izklāstīta Regulā (ES) [par preventīvo daļu]. Tāpat kā budžeta paktā, Regulā (ES) [par preventīvo daļu] pagaidu novirzes no vidēja termiņa virzības ir atļautas tikai ārkārtējos apstākļos. Līdzīgi, ja ir būtiskas novirzes no vidēja termiņa plāna, būtu jāīsteno pasākumi, lai noteiktā laikposmā koriģētu novirzes. Pakete stiprina fiskālās uzraudzības un izpildes procedūras, lai izpildītu apņemšanos veicināt stabilas un ilgtspējīgas publiskās finanses un ilgtspējīgu izaugsmi. Tādējādi ekonomikas pārvaldības sistēmas reforma saglabā LSKP noteiktos budžeta disciplīnas un parāda atmaksājamības pamatmērķus.

(24)Kad reformētā sistēma stājas spēkā, dalībvalstīm, uz kurām attiecas PBDNP, ir vajadzīgi pārejas noteikumi. Ieteikumi saskaņā ar LESD 126. panta 7. punktu un paziņojumi saskaņā ar LESD 126. panta 9. punktu, kas pieņemti pirms šīs grozošās regulas stāšanās spēkā, ir jāpārskata, lai tos saskaņotu ar grozītā 3. panta 4. punkta un 5. panta 1. punkta noteikumiem. Tas ļautu Padomei noteikt koriģējošu neto izdevumu virzību saskaņā ar jaunajiem noteikumiem dalībvalstīm, kuras ir veikušas pasākumus, nepaātrinot pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru.

(25)Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 1467/97,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (EK) Nr. 1467/97 groza šādi:

(1)regulas 1. un 2. pantu aizstāj ar šādiem:

“1. pants

1.  Šajā regulā paredz noteikumus, kā paātrināt un precizēt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošanu. Pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras mērķis ir nepieļaut pārmērīgu valsts budžeta deficītu un, ja tāds rodas, veicināt tā tūlītēju koriģēšanu, saderības ar budžeta disciplīnu novērtēšanai izmantojot valsts budžeta deficīta un valsts parāda kritēriju.

2.  Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:  

(a)“iesaistītās dalībvalstis” ir dalībvalstis, kuru naudas vienība ir euro;

(b)“neto izdevumi” ir valdības izdevumi, atskaitot procentu izdevumus, diskrecionāros ieņēmumu pasākumus un citus budžeta mainīgos lielumus, ko valdība nevar kontrolēt, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) [par preventīvo daļu]* II pielikuma a) punktā;

(c)“tehniskā trajektorija” ir neto izdevumu trajektorija, ko Komisija ierosinājusi saskaņā ar Regulu (ES) [par preventīvo daļu];

(d)“neto izdevumu virzība” ir dalībvalsts neto izdevumu daudzgadu trajektorija, ko Padome noteikusi saskaņā ar Regulu (ES) [par preventīvo daļu];

(e)“kontroles konts” ir reģistrs, kurā tiek reģistrēta dalībvalsts faktisko neto izdevumu kumulatīvā novirze no neto izdevumu virzības.

2. pants

1.  Valsts budžeta deficīta pārsniegumu pār atsauces vērtību uzskata par ārkārtēju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 126. panta 2. punkta a) apakšpunkta otro ievilkumu, ja Padome saskaņā ar Regulas (ES) [par preventīvo daļu] 24. pantu ir konstatējusi nopietnu ekonomikas lejupslīdi eurozonā vai Savienībā kopumā vai ārkārtējus apstākļus ārpus valdības kontroles, kuri būtiski ietekmē attiecīgās dalībvalsts publiskās finanses, saskaņā ar Regulas (ES) [par preventīvo daļu] 25. pantu.

Turklāt šo pārsniegumu, kas pārsniedz salīdzināmo vērtību, uzskata par pagaidu, ja Komisijas piedāvātās budžeta prognozes liecina par to, ka deficīts kļūs mazāks par salīdzināmo vērtību, beidzoties ekonomikas nopietnajai lejupslīdei vai pirmajā daļā minētajiem ārkārtējiem apstākļiem.

1.a Ja tā pārsniedz atsauces vērtību, uzskata, ka valsts parāda attiecība pret iekšzemes kopproduktu (IKP) pietiekami samazinās un pietiekami strauji tuvojas atsauces vērtībai saskaņā ar LESD 126. panta 2. punkta b) apakšpunktu, ja attiecīgā dalībvalsts ievēro savu neto izdevumu virzību.

2.  Novērtējot un pieņemot lēmumu par pārmērīga budžeta deficīta esamību saskaņā ar LESD 126. panta 3. līdz 6. punktu, Komisija un Padome var uzskatīt, ka atsauces vērtības pārsniegums, ko izraisījusi ekonomikas nopietna lejupslīde, ir ārkārtējs LESD 126. panta 2. punkta otrā ievilkuma a) apakšpunkta nozīmē, ja Padome konstatē ārkārtēju apstākļu esību saskaņā ar Regulas (ES) [par preventīvo daļu] 25. pantu.

3.  Gatavojot ziņojumu saskaņā ar LESD 126. panta 3. punktu, Komisija kā galveno būtisko faktoru ņem vērā parāda problēmu pakāpi attiecīgajā dalībvalstī. Konkrēti, ja saskaņā ar jaunāko parāda atmaksājamības pārskatu dalībvalsts saskaras ar būtiskām valsts parāda problēmām, to parasti uzskata par galveno faktoru, kas liek sākt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru.

Komisija ņem vērā visus citus LESD 126. panta 3. punktā uzskaitītos attiecīgos faktorus, ciktāl tie būtiski ietekmē novērtējumu par attiecīgās dalībvalsts atbilstību deficīta un parāda kritērijiem.

Ziņojumā attiecīgi atspoguļo šādus faktorus:

(a)vidēja termiņa ekonomikas stāvokļa attīstība, jo īpaši inflācijas attīstība un cikliskās norises salīdzinājumā ar pieņēmumiem, kas ir pamatā pieņēmumiem par neto izdevumu virzību;

(b)vidēja termiņa budžeta stāvokļa attīstība, tostarp faktiskās novirzes apmēru no neto izdevumu virzības gada un kumulatīvā izteiksmē, ko mēra kontroles kontā, un to, cik lielā mērā novirze ir saistīta ar ekonomikas nopietnu lejupslīdi eurozonā vai Savienībā kopumā vai ārkārtējiem apstākļiem ārpus valdības kontroles, kuriem ir būtiska ietekme uz attiecīgās dalībvalsts publiskajām finansēm saskaņā ar Regulas (ES) [par preventīvo daļu] 24. un 25. pantu. Attiecīgā gadījumā, apsverot novirzes apmēru, ņem vērā arī novirzi no tehniskās trajektorijas;

(c)valsts parāda pozīcijas un tā finansējuma attīstība un ar to saistītie riska faktori, jo īpaši parāda maksājumu termiņstruktūra, parāda denominācijas valūta un iespējamās saistības;

(d)reformu un investīciju īstenošana, tostarp rīcībpolitikas, kuru mērķis ir novērst un koriģēt pārmērīgu makroekonomisko nelīdzsvarotību, un rīcībpolitikas, kuru mērķis ir īstenot Savienības kopējo izaugsmes un nodarbinātības stratēģiju, tostarp tās, ko atbalsta NextGenerationEU, un publisko finanšu vispārējā kvalitāte, jo īpaši valstu budžeta sistēmu efektivitāte.

Komisija pienācīgi un precīzi ņem vērā jebkurus citus faktorus, kurus attiecīgā dalībvalsts uzskata par būtiskiem, lai pilnīgi novērtētu atbilstību deficīta un parāda kritērijiem, par ko dalībvalsts paziņojusi Padomei un Komisijai. Šajā kontekstā īpaši ņem vērā finanšu iemaksas ar mērķi veicināt starptautisko solidaritāti un Savienības politikas mērķu sasniegšanu. Atzinumā, ko attiecīgā dalībvalsts iesniedz Komisijai, iekļauj valsts neatkarīgās fiskālās iestādes atzinumu par attiecīgajiem faktoriem.

4.  Padome un Komisija veic līdzsvarotu visu attiecīgo faktoru vispārēju novērtējumu, jo īpaši par to, cik lielā apmērā tie ietekmē deficīta un/vai parāda kritērija ievērošanas novērtējumu kā pastiprinoši vai mazinoši faktori. 

Ja, novērtējot atbilstību pēc budžeta deficīta kritērija, valsts parāda attiecība pret IKP pārsniedz atsauces vērtību, tad, lemjot par to, vai pastāv pārmērīgs budžeta deficīts saskaņā ar LESD 126. panta 4., 5. un 6. punktu, šie faktori jāņem vērā tikai tad, ja vienlaikus ir pilnīgi izpildīti divi pamatprincipa nosacījumi – ka pirms šo attiecīgo faktoru ņemšanas vērā vispārējās valdības budžeta deficīts saglabājas tuvu atsauces vērtībai un ka atsauces vērtība tiek pārsniegta tikai īslaicīgi.

Tomēr, lemjot par to, vai pastāv pārmērīgs budžeta deficīts, minētos faktorus ņem vērā, novērtējot atbilstību, pamatojoties uz parāda kritēriju.

5. Ja saskaņā ar Regulas (ES) [par preventīvo daļu] 24. pantu dalībvalstīm ir atļauts novirzīties no neto izdevumu virzības ekonomikas nopietnas lejupslīdes gadījumā eurozonā vai Savienībā kopumā, Komisija un Padome savā novērtējumā var nolemt neizdarīt secinājumu par pārmērīga budžeta deficīta pastāvēšanu.

6.  Ja Padome, lemjot pēc Komisijas priekšlikuma saskaņā ar LESD 126. panta 6. punktu, ir pieņēmusi lēmumu par to, ka dalībvalstī pastāv pārmērīgs budžeta deficīts, Padome un Komisija, veicot turpmākos minētajā LESD pantā paredzētos procedūras posmus, ņem vērā būtiskos faktorus, kas minēti 3. punktā, jo tie ietekmē situāciju attiecīgajā dalībvalstī, tostarp ievērojot šīs regulas 5. panta 2. punktu, ar kuriem nosaka pārmērīga budžeta deficīta novēršanas termiņu un vajadzības gadījumā paredz minētā termiņa pagarināšanu. Minētos būtiskos faktorus tomēr neņem vērā, pieņemot Padomes lēmumu saskaņā ar LESD 126. panta 12. punktu par dažu vai visu to lēmumu atcelšanu, ko tā pieņēmusi saskaņā ar LESD 126. panta 6. līdz 9. punktu un 11. punktu.”;

--------------------------

*Regula (ES) [...] [ievietot datumu] [ievietot pilnu nosaukumu] (OV L...).

(2)regulas 3. pantu aizstāj ar šādu:

“3. pants

1.  Pēc tam kad Komisija pieņem pārskatu, kas sagatavots saskaņā ar LESD 126. panta 3. punktu, divu nedēļu laikā Ekonomikas un finanšu komiteja sniedz atzinumu saskaņā ar LESD 126. panta 4. punktu. Ekonomikas un finanšu komitejas atzinumu publisko.

2.  Pilnīgi ņemot vērā šā panta 1. punktā minēto atzinumu, Komisija, ja tā uzskata, ka pastāv pārmērīgs budžeta deficīts, nosūta atzinumu un ieteikumu Padomei saskaņā ar LESD 126. panta 5. un 6. punktu un informē par to Eiropas Parlamentu.

3.  Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 126. panta 6. punktu Padome izlemj, vai pastāv pārmērīgs budžeta deficīts, četros mēnešos pēc ziņošanas termiņu beigām, kas noteikti Regulas (EK) Nr. 479/2009 3. panta 2. un 3. punktā. Ja Padome nolemj, ka pastāv pārmērīgs budžeta deficīts, tā vienlaicīgi sniedz ieteikumus attiecīgajai dalībvalstij saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 126. panta 7. punktu. Padome savus lēmumus un ieteikumus publisko.

4.  Padomes ieteikums, ko tā iesniedz saskaņā ar LESD 126. panta 7. punktu, paredz maksimāli sešu mēnešu termiņu, kurā attiecīgajai dalībvalstij efektīvi jārīkojas. Ja situācija ir nopietna, termiņu, kādā efektīvi jārīkojas, var samazināt uz trim mēnešiem. Padomes ieteikumā nosaka arī pārmērīga budžeta deficīta novēršanas termiņu. Savā ieteikumā Padome arī pieprasa, lai dalībvalsts īsteno koriģējošu neto izdevumu virzību, kas nodrošina, ka vispārējās valdības budžeta deficīts saglabājas vai tiek samazināts un saglabāts zem atsauces vērtības ieteikumā noteiktajā termiņā. Attiecībā uz gadiem, kad sagaidāms, ka vispārējās valdības budžeta deficīts pārsniegs atsauces vērtību, koriģējošā neto izdevumu virzība atbilst minimālajai ikgadējai korekcijai vismaz 0,5 % apmērā no IKP.

Koriģējošā neto izdevumu virzība arī ievērojami samazina parāda attiecību vai saglabā to piesardzīgā līmenī, ņemot vērā kritērijus, kas noteikti Regulas (ES) [par preventīvo daļu] I pielikumā. Koriģējošā neto izdevumu virzība nodrošina, ka vidējie gada fiskālās korekcijas pasākumi pirmajos trīs gados ir vismaz tikpat augsti kā gada vidējie fiskālie pasākumi kopējā korekcijas periodā.

5. Saskaņā ar šā panta 4. punktā paredzēto termiņu attiecīgā dalībvalsts ziņo Padomei un Komisijai par rīcību, ko tā veikusi, pildot Padomes ieteikumu atbilstīgi LESD 126. panta 7. punktam. Ziņojumā ietver valsts izdevumu un ieņēmumu mērķus un diskrecionāro pasākumu mērķus gan izdevumu, gan ieņēmumu jomā atbilstīgi Padomes ieteikumam, kā arī informāciju par veiktajiem pasākumiem un paredzēto pasākumu veidu mērķu sasniegšanai. Ziņojumā iekļauj arī attiecīgās dalībvalsts neatkarīgās fiskālās iestādes atzinumu par veikto un paredzēto pasākumu atbilstību mērķiem. Dalībvalsts ziņojumu dara publiski pieejamu.

6. Ja ir veikta efektīva rīcība, lai izpildītu ieteikumu, kas izdots saskaņā ar LESD 126. panta 7. punktu, vai ja pēc minētā ieteikuma pieņemšanas rodas ārkārtēji apstākļi ārpus valdības kontroles, kuriem ir būtiska ietekme uz attiecīgās dalībvalsts publiskajām finansēm, tostarp attiecībā uz Padomes ieteikto korektīvo neto izdevumu virzību saskaņā ar šā panta 4. punktu, Padome, pamatojoties uz Komisijas ieteikumu, var nolemt pieņemt pārskatītu ieteikumu saskaņā ar LESD 126. panta 7. punktu. Ar pārskatīto ieteikumu, ņemot vērā attiecīgos šīs regulas 2. panta 3. punktā minētos faktorus, jo īpaši var pagarināt budžeta deficīta korekcijas termiņu – parasti par vienu gadu. Ja Padome saskaņā ar Regulas (ES) [par preventīvo daļu] 24. pantu konstatē ekonomikas nopietnu lejupslīdi eurozonā vai visā Savienībā, Padome pēc Komisijas ieteikuma var arī izlemt pieņemt pārskatītu ieteikumu atbilstīgi LESD 126. panta 7. punktam, ar nosacījumu, ka tas neapdraud fiskālo stabilitāti vidējā termiņā. Ar pārskatīto ieteikumu jo īpaši var pagarināt pārmērīga budžeta deficīta korekcijas termiņu – parasti par vienu gadu.”;

(3)regulas 4. pantu aizstāj ar šādu:

“4. pants

Padome, izvērtējot to, vai ieteikumiem, ko tā izdevusi saskaņā ar LESD 126. panta 7. punktu, ir sekojusi efektīva rīcība, savu lēmumu balsta uz attiecīgās dalībvalsts iesniegto ziņojumu atbilstīgi šīs regulas 3. panta 5. punktam un uz tā piemērošanu, kā arī citiem attiecīgās dalībvalsts valdības publiski paziņotiem un pietiekami sīki izstrādātiem lēmumiem.

Ja Padome saskaņā ar LESD 126. panta 8. punktu konstatē, ka attiecīgā dalībvalsts nav veikusi efektīvu rīcību, tā par to attiecīgi ziņo Eiropadomei.”;

(4)regulas 5. pantu groza šādi:

(a)panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Jebkādu Padomes lēmumu pieprasīt, lai attiecīgā iesaistītā dalībvalsts veic deficīta samazināšanas pasākumus saskaņā ar LESD 126. panta 9. punktu, Padome pieņem divu mēnešu laikā pēc Padomes lēmuma, kurā tā konstatē, ka nav veikta efektīva rīcība saskaņā ar LESD 126. panta 8. punktu. Paziņojumā Padome pieprasa, lai dalībvalsts īsteno koriģējošu neto izdevumu virzību, kas nodrošina, ka vispārējās valdības budžeta deficīts saglabājas vai tiek samazināts un saglabāts zem atsauces vērtības paziņojumā noteiktajā termiņā. Attiecībā uz gadiem, kad sagaidāms, ka vispārējās valdības budžeta deficīts pārsniegs atsauces vērtību, koriģējošā neto izdevumu virzība atbilst minimālajai ikgadējai korekcijai vismaz 0,5 % apmērā no IKP.

Koriģējošā neto izdevumu virzība arī ievērojami samazina parāda attiecību vai saglabā to piesardzīgā līmenī, ņemot vērā kritērijus, kas noteikti Regulas (ES) [par preventīvo daļu] I pielikumā. Koriģējošā neto izdevumu virzība nodrošina, ka vidējie gada fiskālās korekcijas pasākumi pirmajos trīs gados ir vismaz tikpat augsti kā gada vidējie fiskālie pasākumi kopējā korekcijas periodā. Padome norāda arī pasākumus, kuri veicinātu koriģējošās neto izdevumu virzības sasniegšanu.”;

(b)panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.  Ja ir veikta efektīva rīcība atbilstīgi pieprasījumam saskaņā ar LESD 126. panta 9. punktu vai ja pēc minētā paziņojuma pieņemšanas radās ārkārtēji apstākļi ārpus valdības kontroles, kuriem ir būtiska ietekme uz attiecīgās dalībvalsts publiskajām finansēm, tostarp attiecībā uz šā panta 1. punktā minēto koriģējošo neto izdevumu virzību, Padome, pamatojoties uz Komisijas ieteikumu, var nolemt pieņemt pārskatītu paziņojumu saskaņā ar LESD 126. panta 9. punktu. Ar pārskatīto pieprasījumu, ņemot vērā attiecīgos šīs regulas 2. panta 3. punktā minētos faktorus, jo īpaši var pagarināt budžeta deficīta korekcijas termiņu, parasti par vienu gadu. Ja Padome saskaņā ar Regulas (ES) [par preventīvo daļu] 24. pantu konstatē nopietnu ekonomikas lejupslīdi eurozonā vai visā Savienībā, Padome pēc Komisijas ieteikuma var arī izlemt pieņemt pārskatītu paziņojumu atbilstīgi LESD 126. panta 9. punktam, ar nosacījumu, ka tas neapdraud fiskālo stabilitāti vidējā termiņā. Ar pārskatīto paziņojumu jo īpaši var pagarināt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas termiņu par vienu gadu.”;

(5)regulas 6. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Padome, izvērtējot to, vai paziņojumam, ko tā izdevusi saskaņā ar LESD 126. panta 9. punktu, ir sekojusi efektīva rīcība, savu lēmumu balsta uz attiecīgās dalībvalsts iesniegto ziņojumu atbilstīgi šīs regulas 5. panta 1.a punktam un uz tā piemērošanu, kā arī citiem attiecīgās dalībvalsts valdības publiski paziņotiem un pietiekami sīki izstrādātiem lēmumiem. Ņem vērā rezultātu, kas iegūts saskaņā ar šīs regulas 10.a pantu veiktajā Komisijas uzraudzības misijā.”;

(6)regulas 8. pantu aizstāj ar šādu:

“8. pants

1. Jebkuru Padomes lēmumu saskaņā ar LESD 126. panta 11. punktu pastiprināt sankcijas pieņem ne vēlāk kā divus mēnešus pēc ziņojumu iesniegšanas datumiem, kas noteikti Regulā (EK) Nr. 479/2009.

2. Jebkuru Padomes lēmumu saskaņā ar LESD 126. panta 12. punktu atcelt dažus vai visus savus lēmumus pieņem pēc iespējas ātrāk un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā divus mēnešus no ziņojumu iesniegšanas datumiem, ievērojot Regulu (EK) Nr. 479/2009.

3. Padomes lēmumu saskaņā ar LESD 126. panta 12. punktu pieņem tikai tad, ja Komisijas sniegtās budžeta prognozes liecina, ka budžeta deficīts ir ilgstoši samazināts zem atsauces vērtības, un ja pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūra tika sākta, pamatojoties uz parāda kritēriju, attiecīgā dalībvalsts ir ievērojusi korektīvo neto izdevumu virzību, ko Padome noteikusi saskaņā ar šīs regulas 3. panta 4. punktu vai 5. panta 1. punktu iepriekšējo divu gadu laikā, un tiek prognozēts, ka tā turpinās to darīt arī šajā gadā, pamatojoties uz Komisijas prognozēm.”;

(7)regulas 9. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.  Pārmērīgā budžeta deficīta novēršanas procedūru var atlikt uz laiku:

(a)ja attiecīgā dalībvalsts rīkojas atbilstoši ieteikumiem, kas sniegti saskaņā ar LESD 126. panta 7. punktu;

(b) ja attiecīgā iesaistītā dalībvalsts rīkojas atbilstoši paziņojumiem, kas sniegti saskaņā ar LESD 126. panta 9. punktu.”;

(8)regulas 10. pantu aizstāj ar šādu:

“10. pants

1.  Padome un Komisija regulāri uzrauga rīcības īstenošanu, ko veic:

- attiecīgā dalībvalsts, atsaucoties uz ieteikumiem, kas sniegti saskaņā ar LESD 126. panta 7. punktu;

- attiecīgā iesaistītā dalībvalsts, atsaucoties uz paziņojumiem, kas sniegti saskaņā ar LESD 126. panta 9. punktu.

2.  Ja iesaistītā dalībvalsts nerīkojas vai, pēc Padomes ieskatiem, šī rīcība ir nepietiekama, Padome nekavējoties pieņem lēmumu, attiecīgi, saskaņā ar LESD 126. panta 9. punktu vai LESD 126. panta 11. punktu.

3.  Ja faktiskā informācija, ievērojot Regulu (EK) Nr. 479/2009, liecina par to, ka iesaistītā dalībvalsts nav novērsusi pārmērīgu budžeta deficītu termiņā, ko nosaka saskaņā ar LESD 126. panta 7. punktu sniegtie ieteikumi vai saskaņā ar LESD 126. panta 9. punktu sniegtie paziņojumi, Padome uzreiz pieņem lēmumu, attiecīgi, saskaņā ar LESD 126. panta 9. punktu vai LESD 126. panta 11. punktu.”;

(9)regulas 10.a pantu groza šādi:

(a)panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Komisija saskaņā ar šīs regulas mērķiem nodrošina pastāvīgu dialogu ar dalībvalstu iestādēm. Šajā sakarā Komisija jo īpaši veic misijas, lai izvērtētu faktisko ekonomisko situāciju dalībvalstī un konstatētu jebkādus ar šīs regulas mērķu izpildi saistītos riskus vai grūtības, un nodrošina viedokļu apmaiņu ar citām attiecīgajām ieinteresētajām personām, tostarp valstu neatkarīgajām fiskālajām iestādēm.”;

(b)panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.  Pēc tam, kad Padome ir pieņēmusi paziņojumu saskaņā ar LESD 126. panta 9. punktu, Komisija veic īpašu uzraudzības misiju attiecīgajā dalībvalstī, lai apspriestu pasākumus, ko dalībvalsts plāno veikt, reaģējot uz pasākumiem, kas atzīti par vajadzīgiem saskaņā ar LESD 126. panta 9. punktu pieņemtajā paziņojumā. Pēc attiecīgās dalībvalsts parlamenta uzaicinājuma Komisija var iesniegt savu novērtējumu par ekonomikas un fiskālo situāciju attiecīgajā dalībvalstī. Pastiprināti var uzraudzīt dalībvalstis, uz kurām attiecas ieteikumi un pieprasījumi, kas izdoti pēc atbilstīgi LESD 126. panta 8. punktam pieņemtā lēmuma, un lēmumi, kas pieņemti saskaņā ar LESD 126. panta 11. punktu nolūkā veikt uzraudzību uz vietas. Attiecīgās dalībvalstis sniedz visu informāciju, kas nepieciešama uzraudzības misijas sagatavošanai un norisei.”;

(10)regulas 12. pantu aizstāj ar šādu:

“12. pants

1.  Sodanaudas summa ir līdz 0,05 % no IKP sešu mēnešu laikposmā, un to maksā ik pēc sešiem mēnešiem, līdz Padome izvērtē, ka attiecīgā dalībvalsts ir rīkojusies efektīvi, reaģējot uz paziņojumu, kas izdots saskaņā ar LESD 126. panta 9. punktu.

2.  Katrā sešu mēnešu laikposmā, kas seko laikposmam, kurā piemērota sodanauda, kamēr lēmums par to, ka pastāv pārmērīgs budžeta deficīts, nav atcelts, Padome izvērtē, vai attiecīgā iesaistītā dalībvalsts ir rīkojusies efektīvi, reaģējot uz Padomes pieprasījumu saskaņā ar LESD 126. panta 9. punktu. Šajā pusgada novērtējumā Padome saskaņā ar LESD 126. panta 11. punktu nolemj pastiprināt sankcijas, izņemot, ja attiecīgā iesaistītā dalībvalsts ir izpildījusi Padomes pieprasījumu.

3. Šā panta 1. un 2. punktā minēto sodanaudu kopējā summa nepārsniedz 0,5 % no IKP.”;

(11)regulas 14. un 15. pantu aizstāj ar šādiem:

“14. pants

1.  Saskaņā ar LESD 126. panta 12. punktu Padome atceļ sankcijas, kas minētas LESD 126. panta 11. punkta pirmajā un otrajā ievilkumā, atkarībā no panākumiem, ko attiecīgā iesaistītā dalībvalsts sasniegusi, novēršot pārmērīgo budžeta deficītu.

15. pants

Saskaņā ar LESD 126. panta 12. punktu Padome atceļ visas spēkā esošas sankcijas, ja ir atcelts lēmums par to, ka pastāv pārmērīgais budžeta deficīts. Sodanaudu, ko uzliek saskaņā ar šīs regulas 12. pantu, attiecīgā iesaistītā dalībvalsts nesaņem atpakaļ.”;

(12)regulas 16. un 17. pantu svītro;

(13)regulas 17.a panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Līdz 2030. gada 31. decembrim un turpmāk reizi piecos gados Komisija publicē ziņojumu par šīs regulas piemērošanu.

Minētajā ziņojumā izskata vismaz:

a) šīs regulas efektivitāti;

b) progresu, kas panākts, lai nodrošinātu dalībvalstu ekonomikas politikas virzienu ciešāku koordinēšanu un stabilu ekonomiskās darbības konverģenci saskaņā ar LESD.

2.  Vajadzības gadījumā 1. punktā minētajam ziņojumam pievieno priekšlikumu par šīs regulas grozīšanu.

3. Ziņojumu iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei.”;

(14)iekļauj šādu 17.b pantu:

“17.b pants

Padome pēc Komisijas ieteikuma pieņem pārskatītu ieteikumu saskaņā ar LESD 126. panta 7. punktu vai pārskatītu paziņojumu saskaņā ar LESD 126. panta 9. punktu dalībvalstīm, uz kurām attiecas ieteikums saskaņā ar LESD 126. panta 7. punktu vai paziņojums saskaņā ar LESD 126. panta 9. punktu [grozošās regulas spēkā stāšanās diena], un kuras ir efektīvi rīkojušās.

Tā pieņem pārskatīto ieteikumu vai paziņojumu kopā ar ieteikumu saskaņā ar Regulas (ES) [par preventīvo daļu] 16. pantu, kurā noteikta neto izdevumu virzība.”;

(15)pielikumu svītro.

2. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā [...] dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

(1)     OV L 209, 2.8.1997., 6. lpp. .

(2)     OV L 209, 2.8.1997., 1. lpp. .

(3)    OV L 306, 23.11.2011., 41. lpp.

(4)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1175/2011 (2011. gada 16. novembris), ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1466/97 par budžeta stāvokļa uzraudzības un ekonomikas politikas uzraudzības un koordinācijas stiprināšanu ( OV L 306, 23.11.2011., 12. lpp. ).

(5)    Padomes Regula (ES) Nr. 1177/2011 (2011. gada 8. novembris), ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1467/97 par to, kā paātrināt un precizēt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošanu ( OV L 306, 23.11.2011., 33. lpp. ).

(6)    Komisijas paziņojums COM(2020) 55 final (2020. gada 5. februāris) “Ekonomikas pārvaldības pārskats. Ziņojums par regulu (ES) Nr. 1173/2011, 1174/2011, 1175/2011, 1176/2011, 1177/2011, 472/2013 un 473/2013 piemērošanu un par Padomes Direktīvas 2011/85/ES piemērotību”.

(7)    Komisijas paziņojums COM(2022)583 final (2022. gada 9. novembris) “Paziņojums par ES ekonomikas pārvaldības sistēmas reformas ievirzēm”.

(8)    Komisijas dienestu darba dokuments SWD(2022) 104 final (2022. gada 28. marts) “Tiešsaistes sabiedriskā apspriešana par ES ekonomikas pārvaldības sistēmas pārskatīšanu — atbilžu kopsavilkums. Galīgais ziņojums”.

(9)    Lai stiprinātu budžeta disciplīnu visā ekonomikas ciklā, 2012. gada 2. martā 25 dalībvalstis ratificēja starpvaldību LSKP. LSKP 2. panta pirmajā daļā ir atgādināts, ka “[š]o līgumu Līgumslēdzējas puses piemēro un interpretē atbilstīgi Līgumiem, kas ir Eiropas Savienības pamatā, jo īpaši atbilstīgi Līguma par Eiropas Savienību 4. panta 3. punktam, un atbilstīgi Eiropas Savienības tiesību aktiem, tostarp procesuālajiem tiesību aktiem visos gadījumos, kad ir jāpieņem sekundārie tiesību akti”. LSKP 2. panta otrajā daļā ir atgādināts, ka to “piemēro tiktāl, ciktāl tas ir saderīgs ar Līgumiem, kas ir Eiropas Savienības pamatā, un ar Eiropas Savienības tiesību aktiem. Tas neskar Savienības kompetenci rīkoties ekonomiskās savienības jomā.” LSKP III sadaļa “Budžeta pakts” ir saistoša dalībvalstīm, kuru naudas vienība ir euro, un brīvprātīgi īstenojama citām dalībvalstīm (LSKP 1. panta 2. punkts un 14. panta 5. punkts). LSKP 16. pantā ir noteikts, ka “[v]ēlākais, piecos gados no šā līguma spēkā stāšanās dienas, pamatojoties uz tā īstenošanā gūtās pieredzes izvērtējumu, saskaņā ar Līgumu par Eiropas Savienību un Līgumu par Eiropas Savienības darbību veic nepieciešamos pasākumus, lai šā līguma saturu iekļautu Eiropas Savienības tiesiskajā regulējumā”.

(10)    Sk. Komisijas paziņojumu COM(2012) 342 final (2012. gada 20. jūnijs) “Valsts fiskālās korekcijas mehānismu kopējie principi”.

(11)    Komisijas 2017. gada 22. februāra ziņojums C(2017) 1201 final, kas iesniegts saskaņā ar LSKP 8. pantu.

(12)    Laba pārvaldība un tiesiskuma ievērošana, īpaši neatkarīgas, kvalitatīvas un efektīvas tiesu sistēmas, funkcionējošas un efektīvas nodokļu sistēmas, efektīva maksātnespēja un stabils pretkorupcijas un krāpšanas apkarošanas regulējums ir galvenie noteicošie faktori ekonomikai šajā kontekstā.

(13)    Komisijas paziņojums COM(2020) 55 final (2020. gada 5. februāris) “Ekonomikas pārvaldības pārskats. Ziņojums par regulu (ES) Nr. 1173/2011, 1174/2011, 1175/2011, 1176/2011, 1177/2011, 472/2013 un 473/2013 piemērošanu un par Padomes Direktīvas 2011/85/ES piemērotību”.

(14)    Komisijas paziņojums COM(2021) 662 final (2021. gada 19. Oktobris) “ES ekonomika pēc Covid-19. Ietekme uz ekonomikas pārvaldību”.

(15)    Komisijas dienestu darba dokuments SWD(2022) 104 final (2022. gada 28. marts) “Tiešsaistes sabiedriskā apspriešana par ES ekonomikas pārvaldības sistēmas pārskatīšanu — atbilžu kopsavilkums. Galīgais ziņojums”.

(16)    Komisijas paziņojums COM(2022)583 final (2022. gada 9. novembris) “Paziņojums par ES ekonomikas pārvaldības sistēmas reformas ievirzēm”.

(17)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2018/1046 (2018. gada 18. jūlijs) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.). 

(18)    OV C , , . lpp.

(19)    Padomes Regula (EK) Nr. 1466/97 (1997. gada 7. jūlijs) par budžeta stāvokļa uzraudzības un ekonomikas politikas uzraudzības un koordinācijas stiprināšanu (OV L 209, 2.8.1997., 1. lpp.).

(20)    Padomes Regula (EK) Nr. 1467/97 (1997. gada 7. jūlijs) par to, kā paātrināt un precizēt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošanu (OV L 209, 2.8.1997., 6. lpp.).

(21)    Eiropadomes Rezolūcija par Stabilitātes un izaugsmes paktu, Amsterdama, 1997. gada 17. jūnijs (OV C 236, 2.8.1997., 1. lpp.).

(22)    Eiropas Klimata aktā ir noteikts Savienības mēroga klimatneitralitātes mērķis līdz 2050. gadam un noteikts, ka Savienības iestādēm un dalībvalstīm ir jāvirzās uz priekšu adaptācijas spēju uzlabošanā, kas prasa ievērojamas publiskās investīcijas, lai mazinātu klimata pārmaiņu negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz ES un tās dalībvalstīm, tostarp negatīvo ietekmi uz izaugsmi un fiskālo ilgtspēju.

(23)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) [...] [par ekonomikas politikas efektīvu koordināciju un daudzpusēju budžeta uzraudzību] (OV L..., ..., ... lpp.).

(24)    Padomes [...] Direktīva [...] [ar ko groza Padomes Direktīvu 2011/85/ES par prasībām dalībvalstu budžeta struktūrām] (OV L...,...,... lpp.).

(25)    Līgums par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību ekonomiskajā un monetārajā savienībā, 2012. gada 2. marts.

(26)    Komisijas paziņojums COM(2012) 342 final (2012. gada 20. jūnijs) “Valsts fiskālās korekcijas mehānismu kopējie principi”.