52023PC0063

EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 7.2.2023

COM(2023) 63 final

2023/0025(COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA,

ar ko groza Direktīvu 2012/19/ES par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem (EEIA)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

-Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Eiropas Savienības Tiesa 2022. gada 25. janvārī spriedumā lietā C-181/20 1 pasludināja Direktīvas 2012/19/ES par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem (“EEIA direktīva”) 13. panta 1. punktu par daļēji spēkā neesošu, jo tam nav pamatota atpakaļejoša spēka, ciktāl tas paredz, ka ražotājiem ir jāsedz to fotoelementu paneļu atkritumu savākšanas, apstrādes, reģenerācijas un videi nekaitīgas apglabāšanas izmaksas, kuri tirgū laisti no 2005. gada 13. augusta līdz 2012. gada 13. augustam. Pēdējais minētais datums ir datums, kad stājās spēkā jaunā EEIA direktīva, kas aizstāja Direktīvu 2002/96/EK. Pēc direktīvas stāšanās spēkā EEIA direktīvas darbības jomā tika iekļauti arī fotoelementu paneļi. Turklāt ar 2012. gada direktīvu no 2018. gada 15. augusta tika plašāk ieviesta “atvērtā piemērošanas joma” (“open scope”), kas šajā ziņā mainīja iepriekšējās Direktīvas 2002/96/EK darbības jomu.

Tiesa norāda, ka pirms Direktīvas 2012/19/ES pieņemšanas dalībvalstīm saskaņā ar Direktīvas 2008/98/EK par atkritumiem 2 14. pantu bija dota iespēja likt segt izmaksas, kas saistītas ar fotoelementu paneļu atkritumu apsaimniekošanu, vai nu pašreizējam vai iepriekšējam atkritumu valdītājam, vai arī fotoelementu paneļu ražotājam vai izplatītājam. Tiesa norāda, ka vēlāk Direktīvas 2012/19/ES 13. panta 1. punktā paredzētais noteikums, saskaņā ar kuru ar to nolietoto fotoelementu paneļu apstrādi, kas nav paredzēti privātām mājsaimniecībām, saistītās izmaksas visās dalībvalstīs jāfinansē ražotājiem (arī attiecībā uz izstrādājumiem, kurus tie jau bija laiduši tirgū brīdī, kad bija spēkā iepriekšējie tiesību akti), ir jāuzskata par noteikumu, kas tiek piemērots ar atpakaļejošu spēku. Tātad, iespējams, tiek pārkāpts juridiskās noteiktības princips.

Spriedumā ir prasīts veikt turpmākus pasākumus, mērķtiecīgi grozot EEIA direktīvu un tās 13. panta 1. punktu par EEIA savākšanas un apstrādes finansēšanu attiecībā uz EEIA no lietotājiem, kas nav privātas mājsaimniecības.

Turklāt tika secināts, ka būtu jāgroza arī EEIA direktīvas 12. panta 1. punkts, jo tajā ir ietverts paralēls noteikums par privātām mājsaimniecībām paredzētām elektriskām un elektroniskām iekārtām (EEI). Kaut arī šis pants Tiesas spriedumā nav skaidri norādīts, jo tas nav saistīts ar sprieduma pamatā esošo lietu, tomēr, ņemot vērā Tiesas argumentāciju, to var uzskatīt par pantu ar atpakaļejošu spēku, un tādēļ tajā ir jāveic līdzīgs grozījums.

Komisijas mērķtiecīgajā priekšlikumā ir arī risināts jautājums par Tiesas sprieduma ietekmi uz citiem izstrādājumiem, uz kuriem no 2018. gada 15. augusta attiecas EEIA direktīvas 2. panta 1. punkta b) apakšpunktā noteiktā “atvērtā darbības joma” un attiecībā uz kuriem situācija ir līdzīga kā ar fotoelementu paneļiem, uz kuriem Tiesas spriedums attiecas tieši. Jo īpaši “atvērtā darbības jomā” var iekļaut gan EEI privātām mājsaimniecībām, gan EEI lietotājiem, kas nav privātas mājsaimniecības 3 . Abos gadījumos saskaņā ar Tiesas spriedumu ir jāprecizē, ka tikai pēc 2018. gada 15. augusta ražotājiem ir pienākums finansēt “atvērtās darbības jomas” EEI atkritumu apsaimniekošanu.

Līdz ar to Komisijas priekšlikums attiecas arī uz 12. panta 1. punkta grozījumu. Tiek ierosināts grozīt 12. panta 3. un 4. punktu, lai precizētu laikposmu, kurā ražotājiem piemēro finansēšanas pienākumu.

Tāpat, lai, pamatojoties uz Tiesas argumentāciju, labotu noteikuma atpakaļejošo spēku, kas citādi tiktu piemērots, Komisijas priekšlikuma mērķis ir arī grozīt 15. panta 2. punktu, kas attiecas uz EEI marķējumu.

Turklāt ar šo priekšlikumu EEIA direktīvas 14. panta 4. punktā un 15. panta 2. punktā atjaunina atsauces uz Eiropas standartu EN 50419 par EEI marķējumu attiecībā uz EEIA dalītu savākšanu, aizstājot atsauci uz šā standarta 2006. gada versiju ar atsauci uz standarta 2022. gada versiju.

-Saskanība ar pašreizējiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā

Pašreizējie Savienības noteikumi par EEIA apsaimniekošanu ir izklāstīti Direktīvā 2012/19/ES.

Priekšlikuma mērķis ir grozīt EEIA direktīvas 12. panta 1., 3. un 4. punktu, 13. panta 1. punktu un 15. panta 2. punktu, ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas spriedumu lietā C-181/20. Šie noteikumi attiecas uz paplašinātas ražotāja atbildības principu, kas ir galvenais EEIA direktīvas princips, kurš jau ir ietverts pirmajā Direktīvā 2002/96/EK un ar kuru īsteno Līgumā par Eiropas Savienības darbību noteikto principu “piesārņotājs maksā”. Paplašinātas ražotāja atbildības princips ir sīkāk izklāstīts Direktīvā 2008/98/EK par atkritumiem (Atkritumu pamatdirektīva). Priekšlikumā ražotāja atbildības noteikumu iedarbīgums ir saglabāts pilnā mērā. Tomēr, ņemot vērā Tiesas spriedumu, ir jāievēro atpakaļejoša spēka aizlieguma princips un ar to saistītās ekonomikas dalībnieku intereses attiecībā uz laikposmu, kad EEIA direktīva vēl nebija piemērojama fotoelementu paneļiem un citiem izstrādājumiem, kas no jauna tika iekļauti tās darbības jomā.

Priekšlikuma mērķis ir arī grozīt 14. panta 4. punktu un 15. panta 2. punktu, lai atjauninātu atsauci uz Eiropas standartu EN 50419, aizstājot atsauci uz standartu EN 50419, ko CENELEC pieņēma 2006. gada martā, ar atsauci uz šā standarta pārskatīto versiju, kas tika pieņemta 2022. gadā, kā arī atjauninātu atsauces standartā uz EEIA direktīvu (EN 50419:2022).

Šie ierosinātie mērķtiecīgie grozījumi neattiecas uz citiem politikas noteikumiem EEIA jomā.

-Saskanība ar citām Savienības politikas jomām

Ierosinātie mērķtiecīgie grozījumi saglabā direktīvas un tās noteikumu par paplašinātu ražotāja atbildību saskanību ar citām Savienības politikas jomām.

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

-Juridiskais pamats

Priekšlikuma pamatā ir Līguma par Eiropas Savienības darbību 192. panta 1. punkts, kas attiecas uz vides aizsardzību un kas ir grozītā akta juridiskais pamats.

-Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā)

Kā minēts Direktīvas 2012/19/ES 36. apsvērumā, ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķi nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka problēmas mēroga dēļ šo mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu.

Ņemot vērā, ka mērķtiecīgā grozījuma mērķis ir grozīt jau spēkā esošos direktīvas noteikumus saskaņā ar Tiesas spriedumu, var secināt, ka subsidiaritātes princips un ES pievienotā vērtība ir ievēroti, kā sākotnēji bija paredzēts, pieņemot Direktīvu 2012/19/ES. Turklāt, ņemot vērā to, ka dalībvalstis jautājumu par to, kad ražotāja paplašināto atbildību piemēro fotoelementu paneļiem un jaunām EEI, var interpretēt dažādi, ir nepieciešams grozījums.

-Proporcionalitāte

Kā norādīts Direktīvas 2012/19/ES 36. apsvērumā, saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto proporcionalitātes principu EEIA direktīvā ir paredzēti vienīgi tie pasākumi, kas vajadzīgi tās mērķa sasniegšanai.

Ņemot vērā, ka mērķtiecīgā grozījuma mērķis ir grozīt jau spēkā esošos direktīvas noteikumus saskaņā ar Tiesas spriedumu, var secināt, ka proporcionalitātes princips ir ievērots, kā sākotnēji bija paredzēts, pieņemot Direktīvu 2012/19/ES.

-Juridiskā instrumenta izvēle

Ņemot vērā, ka mērķtiecīgā grozījuma mērķis ir grozīt jau spēkā esošos EEIA direktīvas noteikumus saskaņā ar Tiesas spriedumu, šis priekšlikums ir sagatavots kā direktīva, ar ko groza Direktīvu 2012/19/ES.

3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANOS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

-Ex post izvērtējumi / spēkā esošo tiesību aktu atbilstības pārbaudes

Neattiecas.

-Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Dalībvalstu eksperti tika informēti par Tiesas sprieduma lietā C-181/20 sekām, kā arī 2022. gada 7. aprīlī notikušajā ekspertu grupas atkritumu apsaimniekošanas jautājumos sanāksmē — par Direktīvas 2012/19/ES par EEIA īstenošanu 4 , kurā Komisija iepazīstināja ar galvenajiem mērķtiecīgā grozījuma elementiem un lūdza sniegt atsauksmes. Netika izteikti ne iebildumi pret ierosināto turpmāko rīcību, ne arī konkrētas piezīmes.

Ņemot vērā to, ka Tiesas spriedumā noteikts, ka Komisijai spriedums jāīsteno bez liekas kavēšanās, un ņemot vērā priekšlikuma ierobežoto raksturu, turpmākas apspriešanās ar ieinteresētajām personām nenotika.

-Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana

Ņemot vērā šā priekšlikuma skaidri noteikto un ierobežoto darbības jomu — īstenot Eiropas Savienības Tiesas spriedumu —, ārēju ekspertu atzinumus izmantot nebija nepieciešams.

-Ietekmes novērtējums

Ietekmes novērtējums netika veikts, jo Komisijai nebija citas izvēles, kā vien grozīt konkrētus EEIA direktīvas pantus saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas spriedumu lietā C-181/20.

-Normatīvā atbilstība un vienkāršošana

Iniciatīva attiecas tikai uz EEIA direktīvas 12. panta 1., 3. un 4. punkta, 13. panta 1. punkta un 15. panta 2. punkta grozīšanu, ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas spriedumu lietā C-181/20, un 14. panta 4. punkta un 15. panta 2. punkta grozīšanu, lai atjauninātu atsauci uz Eiropas standartu EN 50419. Tāpēc priekšlikums atbilst stingri noteiktai juridiskajai darbības jomai un formātam.

-Pamattiesības

Priekšlikums pamattiesību aizsardzību neietekmē. Ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas spriedumu lietā C-181/20, ir jāveic turpmākie pasākumi ar šo mērķtiecīgo Komisijas priekšlikumu par EEIA direktīvas grozīšanu.

4.IETEKME UZ BUDŽETU

Ierosinātais pasākums neparedz ietekmi uz Eiropas Komisijas budžetu. Līdz ar to nav sniegts tiesību akta priekšlikuma finanšu pārskats.

5.CITI ELEMENTI

-Īstenošanas plāni un uzraudzīšanas, izvērtēšanas un ziņošanas kārtība

Ziņošanas kārtība jau ir paredzēta EEIA direktīvas 16. pantā, un šis mērķtiecīgais Komisijas priekšlikums to neietekmē.

Turklāt noteikumi par to, kā aprēķināt, verificēt un ziņot datus atbilstīgi EEIA direktīvai, ir paredzēti Komisijas 2019. gada 17. decembra Īstenošanas lēmumā (ES) 2019/2193.

Saistībā ar šo priekšlikumu papildu pasākumi vai mehānismi nav nepieciešami.

-Skaidrojošie dokumenti (direktīvām)

Komisija uzskata, ka, lai uzlabotu informācijas kvalitāti par direktīvu transponēšanu, ir nepieciešami dokumenti, kuros skaidroti to dalībvalstu pasākumi, kuras transponē šo direktīvu.

Ierosināto noteikumu galvenais mērķis ir nodrošināt atbilstību Eiropas Savienības Tiesas spriedumam un tādējādi precizēt, no kura brīža ražotājiem, kuri ražo dažādas elektriskās un elektroniskās iekārtas, kas paredzētas gan privātām mājsaimniecībām, gan lietotājiem, kas nav privātas mājsaimniecības, ir jānodrošina finansējums to atkritumu apsaimniekošanai, kas radušies no to ražotajiem izstrādājumiem. Tāpēc, lai nodrošinātu šā mērķa sasniegšanu un saskaņotu pieeju visās dalībvalstīs, ir svarīgi pilnībā un pareizi transponēt jauno tiesību aktu.

Prasība nodrošināt skaidrojošus dokumentus dažām dalībvalstīm var radīt papildu administratīvu slogu. Tomēr skaidrojošie dokumenti ir nepieciešami, lai varētu efektīvi verificēt, vai transponēšana veikta pilnībā un pareizi, kas ir būtiski iepriekšminēto iemeslu dēļ, un šādu efektīvu verifikāciju nevar veikt ar pasākumiem, kuri rada mazāku apgrūtinājumu. Turklāt skaidrojoši dokumenti var palīdzēt ievērojami samazināt administratīvo slogu, ko rada Komisijas veiktā atbilstības uzraudzība; bez tiem, lai izsekotu transponēšanas metodes visās dalībvalstīs, būtu vajadzīgi ievērojami resursi un neskaitāmas sazināšanās ar valsts iestādēm.

Ņemot vērā iepriekšminēto, ir lietderīgi lūgt dalībvalstīm, lai tās papildus paziņojumiem par saviem transponēšanas pasākumiem iesniegtu vienu vai vairākus dokumentus, kuros paskaidrota saikne starp šīs direktīvas noteikumiem, kas groza EEIA direktīvu, un attiecīgajām valsts transponēšanas instrumentu daļām.

-Detalizēts konkrētu priekšlikuma noteikumu skaidrojums

1. pantā ir paredzēts grozīt šādus Direktīvas 2012/19/ES par EEIA pantus:

12. panta 1. punkts:

ierosinātā grozījuma mērķis ir precizēt, no kura brīža ražotājiem, kuri ražo fotoelementu paneļus un elektriskās un elektroniskās iekārtas, kas paredzētas privātām mājsaimniecībām un uz ko EEIA direktīva attiecas tikai no 2018. gada 15. augusta (“atvērtās darbības jomas” EEI), ir jānodrošina finansējums EEIA savākšanai no privātajām mājsaimniecībām, apstrādei, reģenerācijai un apglabāšanai videi nekaitīgā veidā. Jo īpaši tajā precizēts, ka privātām mājsaimniecībām paredzētu fotoelementu paneļu ražotāji nodrošina finansējumu no fotoelementu paneļiem radušos EEIA savākšanai, apstrādei, reģenerācijai un videi nekaitīgai apglabāšanai, ja šādi fotoelementu paneļi tikuši laisti tirgū no 2012. gada 13. augusta.

Tajā arī noteikts, ka privātām mājsaimniecībām paredzētu EEI ražotāji nodrošina finansējumu attiecībā uz iepriekš minētajām izmaksām par radītajiem EEIA, ja EEI tikušas laistas tirgū no 2018. gada 15. augusta.

12. panta 3. punkts:

šā noteikuma mērķis ir svītrot šā direktīvas punkta pirmā teikuma pirmo daļu “Saistībā ar tiem izstrādājumiem, kas tirgū laisti pēc 2005. gada 13. augusta”, ņemot vērā, ka atsauce uz 2005. gada 13. augustu ir novecojusi saistībā ar Tiesas sprieduma stāšanos spēkā.

12. panta 4. punkts:

ierosinātajā grozījumā precizēts, ka šis punkts attiecas tikai uz EEIA, kuri radušies no EEIA direktīvas 2. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajiem izstrādājumiem, kas nav fotoelementu paneļi.

13. panta 1. punkts:

ierosinātā grozījuma mērķis ir precizēt, no kura brīža ražotājiem, kuri ražo fotoelementu paneļus un elektriskās un elektroniskās iekārtas, kas paredzētas lietotājiem, kuri nav privātās mājsaimniecības, un uz ko EEIA direktīva attiecas tikai no 2018. gada 15. augusta (“atvērtās darbības jomas” EEI), ir jānodrošina finansējums EEIA savākšanai, apstrādei, reģenerācijai un apglabāšanai videi nekaitīgā veidā.

Jo īpaši tajā precizēts, ka lietotājiem, kas nav privātās mājsaimniecības, paredzētu fotoelementu paneļu ražotāji nodrošina vismaz finansējumu no fotoelementu paneļiem radušos EEIA savākšanai, apstrādei, reģenerācijai un videi nekaitīgai apglabāšanai, ja šādi fotoelementu paneļi tikuši laisti tirgū no 2012. gada 13. augusta.

Tajā arī precizēts, ka lietotājiem, kas nav privātās mājsaimniecības, paredzētu EEI ražotāji nodrošina finansējumu attiecībā uz iepriekš minētajām izmaksām par EEIA, kas radušies no šādām EEI, ja tās ir laistas tirgū no 2018. gada 15. augusta.

14. panta 4. punkts:

ar šo ierosināto grozījumu atjaunina EEIA direktīvā sniegto atsauci uz Eiropas standartu EN 50419. Tā kā šis standarts 2022. gadā tika pārskatīts, priekšlikuma mērķis ir aizstāt atsauci uz 2006. gada standarta versiju ar atsauci uz standarta atjaunināto 2022. gada versiju.

15. panta 2. punkts:

ierosinātais grozījums izriet no 12. un 13. panta grozījumiem, lai precizētu, ka ražotāju pienākums marķēt EEI ir spēkā tikai no 2012. gada 13. augusta attiecībā uz fotoelementu paneļiem un tikai no 2018. gada 15. augusta attiecībā uz “atvērtās darbības jomas” EEI. Ierosinātais grozījums arī paredz atjaunināt atsauci uz Eiropas standartu EN 50419 saskanīgi ar attiecīgajām izmaiņām arī 14. panta 4. punktā.

Direktīvas 2. pants satur noteikumus par direktīvas transponēšanu dalībvalstīs.

Direktīvas 3. pants satur noteikumus par pasākuma stāšanos spēkā.

Direktīvas 4. pantā ir noteikts, kam direktīva adresēta, proti — dalībvalstīm.

2023/0025 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA,

ar ko groza Direktīvu 2012/19/ES par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem (EEIA)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 192. panta 1. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu 5 ,

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu 6 ,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)Direktīva 2012/19/ES par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem (EEIA) stājās spēkā 2012. gada 13. augustā, aizstājot Direktīvu 2002/96/EK.

(2)Fotoelementu paneļi, kas neietilpa Direktīvas 2002/96/EK darbības jomā, no 2012. gada 13. augusta tika iekļauti Direktīvas 2012/19/ES darbības jomā, kad tos iekļāva Direktīvas 2012/19/ES I un II pielikuma 4. kategorijā, uz ko ir sniegta atsauce minētās direktīvas 2. panta 1. punkta a) apakšpunktā.

(3)Direktīvas 2012/19/ES 13. panta 1. punktā ir noteikts, ka elektrisko un elektronisko iekārtu (EEI) ražotāji sedz izmaksas par tādu EEI atkritumu (EEIA) savākšanu, apstrādi, reģenerāciju un apglabāšanu videi nekaitīgā veidā, kas saņemti no lietotājiem, kuri nav privātas mājsaimniecības, un attiecībā uz izstrādājumiem, kas tirgū laisti pēc 2005. gada 13. augusta.

(4)Eiropas Savienības Tiesa 2022. gada 25. janvāra spriedumā lietā C-181/20 7 pasludināja Direktīvas 2012/19/ES 13. panta 1. punktu par spēkā neesošu, ciktāl tas attiecas uz fotoelementu paneļiem, kuri laisti tirgū laikposmā no 2005. gada 13. augusta līdz 2012. gada 12. augustam, jo nav pamatota atpakaļejoša spēka. Tiesa uzskatīja, ka, tā kā pirms Direktīvas 2012/19/ES pieņemšanas ES likumdevējs saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 19. novembra Direktīvas 2008/98/EK par atkritumiem 8 14. pantu dalībvalstīm bija devis iespēju likt segt izmaksas, kas saistītas ar fotoelementu paneļu atkritumu apsaimniekošanu, vai nu pašreizējam vai iepriekšējam atkritumu valdītājam, vai arī fotoelementu paneļu ražotājam vai izplatītājam, un pēc tam Direktīvas 2012/19/ES 13. panta 1. punktā bija paredzējis noteikumu, saskaņā ar kuru šīs izmaksas visās dalībvalstīs jāsedz ražotājiem, arī attiecībā uz izstrādājumiem, kurus tie jau bija laiduši tirgū laikā, kad bija spēkā iepriekšējais tiesību akts, jāuzskata, ka šis noteikums tiek piemērots ar atpakaļejošu spēku, un tātad, iespējams, tiek pārkāpts juridiskās noteiktības princips. Tiesa uzskatīja, ka šāds atpakaļejošs spēks attiecas uz fotoelementu paneļiem, kas laisti tirgū pirms Direktīvas 2012/19/ES stāšanās spēkā 2012. gada 13. augustā.

(5)No Tiesas sprieduma, ar kuru Direktīvas 2012/19/ES 13. panta 1. punkts atzīts par daļēji spēkā neesošu, tieši izriet, ka minētais punkts būtu jāgroza tā, lai tas neattiektos uz atkritumiem, kas radušies no fotoelementu paneļiem, kuri laisti tirgū laikposmā no 2005. gada 13. augusta līdz 2012. gada 13. augustam un kuru lietotāji nav privātas mājsaimniecības. Turklāt, ņemot vērā Tiesas spriedumā izklāstītos apsvērumus, Direktīva 2012/19/ES jāgroza arī attiecībā uz privātajās mājsaimniecībās lietoto fotoelementu paneļu, uz kuriem attiecas Direktīvas 2012/19/ES 12. pants, atkritumu finansēšanu un attiecībā uz citām EEI, kas ir pielīdzināmas fotoelementu paneļiem — gan saistībā ar atkritumiem no privātajām mājsaimniecībām, gan atkritumiem no lietotājiem, kas nav privātas mājsaimniecības.

(6)Direktīvas 2012/19/ES 2. panta 1. punkta b) apakšpunkts no 2018. gada 15. augusta paplašina minētās direktīvas piemērošanas jomu, attiecinot to uz visām EEI. Līdzīgi kā fotoelementu paneļi, arī EEI, kas neietilpa Direktīvas 2012/19/ES darbības jomā saskaņā ar tās 2. panta 1. punkta a) apakšpunktu, bet kas saskaņā ar tās 2. panta 1. punkta b) apakšpunktu tika iekļautas tās darbības jomā no 2018. gada 15. augusta (“atvērtās piemērošanas jomas EEI”), iepriekš nebija iekļautas Direktīvas 2002/96/EK piemērošanas jomā. Tas nozīmē, ka pirms Direktīvas 2012/19/ES pieņemšanas dalībvalstis saskaņā ar Direktīvas 2008/98/EK 14. pantu varēja izmaksas, kas saistītas ar šo EEI atkritumu apsaimniekošanu, likt segt vai nu pašreizējam vai iepriekšējam atkritumu valdītājam, vai arī šo iekārtu ražotājam vai izplatītājam. Tāpēc Direktīvas 2012/19/ES 13. panta 1. punkta piemērošana atvērtās piemērošanas jomas EEI Tiesas spriedumā lietā C-181/20 izklāstīto iemeslu dēļ būtu pretrunā juridiskās noteiktības principam. Tomēr, tā kā Direktīva 2012/19/ES atvērtās piemērošanas jomas EEI ir piemērojama tikai no 2018. gada 15. augusta, 13. panta 1. punkts būtu jāgroza, lai tas neattiektos uz atvērtās piemērošanas jomas EEI, kas laistas tirgū no 2005. gada 13. augusta līdz 2018. gada 15. augustam.

(7)Līdzīgi Direktīvas 2012/19/ES 13. panta 1. punktam, kas attiecas uz lietotājiem, kuri nav privātas mājsaimniecības, Direktīvas 2012/19/ES 12. panta 1. punkts, lasot to kopā ar direktīvas 12. panta 3. punktu, paredz, ka no 2005. gada 13. augusta par EEIA savākšanas, apstrādes, reģenerācijas un videi nekaitīgas apglabāšanas izmaksu finansēšanu attiecībā uz tirgū laistiem izstrādājumiem atbildīgi ir ražotāji. Tiesas spriedumā lietā C-181/20 izklāstīto iemeslu dēļ, ciktāl šie noteikumi ir piemērojami šo atkritumu apsaimniekošanas izmaksu finansēšanai attiecībā uz fotoelementu paneļiem, kas laisti tirgū no 2005. gada 13. augusta līdz 2012. gada 13. augustam, un attiecībā uz atvērtās piemērošanas jomas EEI, kas laistas tirgū no 2005. gada 13. augusta līdz 2018. gada 15. augustam, tie būtu piemērojami arī ar atpakaļejošu spēku, kas ir pretrunā juridiskās noteiktības principam. Tāpēc Direktīvas 2012/19/ES 12. pants būtu jāgroza tā, lai tas neattiektos nedz uz fotoelementu paneļiem, kas laisti tirgū no 2005. gada 13. augusta līdz 2012. gada 13. augustam, nedz arī uz atvērtās piemērošanas jomas EEI, kas laistas tirgū no 2005. gada 13. augusta līdz 2018. gada 15. augustam.

(8)Direktīvas 2012/19/ES 14. panta 4. punktā un 15. panta 2. punktā ir noteikts, ka tirgū laistās EEI ir pienācīgi jāmarķē, vēlams, saskaņā ar Eiropas standartu EN 50419, ko CENELEC pieņēma 2006. gada martā. Šis standarts ir ticis pārskatīts, lai atjauninātu tajā iekļautās atsauces uz Direktīvu 2012/19/ES. Tāpēc atsauce uz standartu 14. panta 4. punktā un 15. panta 2. punktā būtu jāatjaunina, lai tā būtu uz standarta EN 50419 jaunāko versiju, ko CENELEC pieņēma 2022. gada jūlijā.

(9)Direktīvas 2012/19/ES 15. panta 2. punktā noteikts, ka, lai nekļūdīgi varētu noteikt datumu, kad EEI laista tirgū, dalībvalstis nodrošina, ka EEI marķējumā konkrēti norāda, ka tā laista tirgū pēc 2005. gada 13. augusta. No 12. un 13. panta grozījumiem izriet, ka būtu jāgroza arī 15. panta 2. punkts attiecībā uz fotoelementu paneļiem un atvērtās piemērošanas jomas EEI, lai precizētu, ka marķēšanas pienākums ir piemērojams tikai no 2012. gada 13. augusta attiecībā uz fotoelementu paneļiem un tikai no 2018. gada 15. augusta attiecībā uz atvērtās piemērošanas jomas EEI.

(10)Saskaņā ar Dalībvalstu un Komisijas 2011. gada 28. septembra kopīgo politisko deklarāciju par skaidrojošiem dokumentiem 9 dalībvalstis ir apņēmušās, paziņojot savus transponēšanas pasākumus, pamatotos gadījumos pievienot vienu vai vairākus dokumentus, kuros paskaidrota saikne starp direktīvas sastāvdaļām un atbilstīgajām daļām valsts pieņemtos transponēšanas instrumentos. Attiecībā uz šo direktīvu likumdevējs uzskata, ka šādu dokumentu nosūtīšana ir pamatota.

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Grozījumi Direktīvā 2012/19/ES

Direktīvu 2012/19/ES groza šādi:

(1)Direktīvas 12. pantu groza šādi:

(a) panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Dalībvalstis nodrošina, ka ražotāji paredz finansējumu vismaz to privāto mājsaimniecību EEIA savākšanai, apstrādei, reģenerācijai un apglabāšanai videi nekaitīgā veidā, kuri nogādāti saskaņā ar 5. panta 2. punktu izveidotajās savākšanas vietās, saskaņā ar šādiem nosacījumiem:

(a)attiecībā uz EEIA, kas radušies no 2. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajām EEI, izņemot fotoelementu paneļiem, ja šādas EEI laistas tirgū pēc 2005. gada 13. augusta;

(b)attiecībā uz EEIA, kas radušies no fotoelementu paneļiem, ja šādi fotoelementu paneļi laisti tirgū no 2012. gada 13. augusta; kā arī

(c)attiecībā uz EEIA, kas radušies no 2. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētajām EEI un uz ko neattiecas 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta darbības joma, ja šādas EEI laistas tirgū no 2018. gada 15. augusta.”;

(b) panta 3. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“3. Katrs ražotājs atbild par 1. punktā minēts operāciju finansēšanu attiecībā uz paša ražoto izstrādājumu atkritumiem. Ražotājs var izvēlēties, vai šīs saistības pildīt individuāli vai pievienojoties kopsistēmai.”;

(c)panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4. Lai finansētu to EEIA apsaimniekošanas izmaksas, ko rada 2. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētie izstrādājumi, kuri nav fotoelementu paneļi un kuri laisti tirgū 2005. gada 13. augustā vai pirms tam (“iepriekš radušies atkritumi”), paredz tādu vienas vai vairāku sistēmu ieviešanu, kurās visi izdevumu rašanās laikā tirgū esošie ražotāji veic proporcionālas iemaksas, piemēram, proporcionāli katra iekārtas tipa tirgus daļai.”;

(2)Direktīvas 13. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Dalībvalstis nodrošina, ka ražotāji nodrošina finansējumu tādu EEIA savākšanai, apstrādei, reģenerācijai un apglabāšanai videi nekaitīgā veidā, kas saņemti no lietotājiem, kuri nav privātas mājsaimniecības, saskaņā ar šādiem nosacījumiem:

(a)attiecībā uz EEIA, kas radušies no 2. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajām EEI, izņemot fotoelementu paneļiem, ja šādas EEI laistas tirgū pēc 2005. gada 13. augusta;

(b)attiecībā uz EEIA, kas radušies no fotoelementu paneļiem, ja šādi fotoelementu paneļi laisti tirgū no 2012. gada 13. augusta; kā arī

(c)attiecībā uz EEIA, kas radušies no 2. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētajām EEI, uz ko neattiecas 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta darbības joma, ja šādas EEI laistas tirgū no 2018. gada 15. augusta.”;

(3)Direktīvas 14. panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4. Lai līdz minimumam samazinātu to, ka EEIA likvidē kā nešķirotus sadzīves atkritumus, un sekmētu EEIA dalītu savākšanu, dalībvalstis nodrošina, ka ražotāji — saskaņā ar Eiropas standartu EN 50419:2022 — ar IX pielikumā norādīto simbolu pienācīgi marķē EEI. Izņēmuma gadījumos, kad tas ir vajadzīgs sakarā ar izstrādājuma izmēru vai funkciju, simbolu uzdrukā uz attiecīgās EEI iepakojuma, lietošanas instrukcijas vai garantijas apliecības.”;

(4)Direktīvas 15. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2. Lai nekļūdīgi varētu noteikt datumu, kad EEI laista tirgū, dalībvalstis nodrošina, ka EEI marķējumā konkrēti norāda, ka tā laista tirgū pēc 2005. gada 13. augusta. Šajā nolūkā vēlams piemērot Eiropas standartu EN 50419:2022.

Attiecībā uz fotoelementu paneļiem pirmajā daļā minētais pienākums attiecas tikai uz fotoelementu paneļiem, kas laisti tirgū no 2012. gada 13. augusta.

Attiecībā uz 2. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētajām EEI, kuras neietilpst 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta darbības jomā, pirmajā daļā minēto pienākumu piemēro tikai tām EEI, kas laistas tirgū no 2018. gada 15. augusta.”

2. pants

Transponēšana

1.Vēlākais, [vienu gadu pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā] dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis tūlīt dara zināmus Komisijai minēto noteikumu tekstus.

Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.

2.Dalībvalstis dara Komisijai zināmus to tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

3. pants

Stāšanās spēkā

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

4. pants

Adresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā — Padomes vārdā —

priekšsēdētāja priekšsēdētājs

(1) OV C 222, 6.7.2020.

(2) OV L 312, 22.11.2008., 3.–30. lpp.

(3) Komisijas ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei par Direktīvas 2012/19/ES par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem (jaunā EEIA direktīva) jomas pārskatīšanu un par jaunās EEIA direktīvas 7. panta 1. punktā minēto savākšanas mērķu sasniegšanas termiņu pārskatīšanu, un par iespēju noteikt individuālus savākšanas mērķus vienai vai vairākām minētās direktīvas III pielikumā uzskaitītajām elektrisko un elektronisko iekārtu kategorijām (COM/2017/0171 final).

(4) Sanāksmes darba kārtība un protokols ir pieejami Komisijas ekspertu grupu un citu līdzīgu struktūru reģistrā (europa.eu) . Jo īpaši skatīt darba kārtības 3. punktu.

(5) OV C , , . lpp.

(6) OV C , , . lpp.

(7) Tiesas spriedums (virspalāta), 2022. gada 25. janvāris (Nejvyšší soud České republiky lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – VYSOČINA WIND a.s. pret Česká republika – Ministerstvo životního prostředí (lieta C-181/20), OV C 222, 6.7.2020.

(8) OV L 312, 22.11.2008., 3.–30. lpp.

(9) OV C 369, 17.12.2011., 14. lpp.

Choose the experimental features you want to try