—

ņemot vērā projektu Padomes lēmumam par to, lai Savienības vārdā noslēgtu Pamatnolīgumu par partnerību un sadarbību starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Malaizijas valdību, no otras puses (11714/2022),

—

ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 209. pantu un 218. panta 6. punkta otrās daļas a) apakšpunkta iii) punktu (C9-0430/2022),

—

ņemot vērā projektu Pamatnolīgumam par partnerību un sadarbību (PSN) starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Malaizijas valdību, no otras puses (11732/2022),

—

ņemot vērā Komisijas un Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos 2021. gada 16. septembra kopīgo paziņojumu par ES stratēģiju sadarbībai Indijas un Klusā okeāna reģionā (JOIN(2021)0024) un 2021. gada 1. decembra kopīgo paziņojumu “Global Gateway” (JOIN(2021)0030),

—

ņemot vērā 2022. gada 7. jūnija rezolūciju par ES un drošības problēmām Indijas un Klusā okeāna reģionā (1) un 2022. gada 5. jūlija rezolūciju par Eiropas stratēģiju Indijas un Klusā okeāna reģionam tirdzniecības un investīciju jomā (2),

—

ņemot vērā kopīgo līderu paziņojumu, par kuru tika panākta vienošanās ES un Dienvidaustrumu Āzijas valstu apvienības (ASEAN) piemiņas samitā, kas notika Briselē 2022. gada 14. decembrī,

—

ņemot vērā 2017. gada 3. oktobra rezolūciju par ES politiskajām attiecībām ar ASEAN  (3),

—

ņemot vērā Sadarbības nolīgumu starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Indonēziju, Malaiziju, Filipīnām, Singapūru un Taizemi — Dienvidaustrumu Āzijas valstu apvienības dalībvalstīm —, kas parakstīts 1980. gada 7. martā  (4) un kas veido juridisko ES un ASEAN attiecību satvaru,

—

ņemot vērā 1989. gada 15. decembra Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām Otro fakultatīvo protokolu, kas paredz nāvessoda atcelšanu,

—

ņemot vērā 1966. gada 16. decembra Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām un tā fakultatīvo protokolu,

—

ņemot vērā ANO 1984. gada 10. decembra Konvenciju pret spīdzināšanu un citādu cietsirdīgu, necilvēcīgu vai cilvēka cieņu pazemojošu apiešanos vai sodīšanu un tās fakultatīvo protokolu,

—

ņemot vērā 2010. gada 23. decembra Starptautisko konvenciju par visu personu aizsardzību pret piespiedu pazušanu,

—

ņemot vērā ANO 1951. gada Bēgļu konvenciju un tās 1967. gada protokolu,

—

ņemot vērā Starptautiskās Darba organizācijas konvencijas (SDO konvencijas),

—

ņemot vērā Starptautiskās Krimināltiesas 1998. gada 17. jūlija Romas statūtus,

—

ņemot vērā 1966. gada 16. decembra Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām un tā fakultatīvo protokolu,

—

ņemot vērā 2013. gada 11. septembra rezolūciju ar Eiropas Parlamenta ieteikumiem Padomei, Komisijai un Eiropas Ārējās darbības dienestam attiecībā uz sarunām par ES un Malaizijas partnerības un sadarbības nolīgumu (5), 2015. gada 17. decembra rezolūciju par Malaiziju (6) un 2023. gada 18. janvāra rezolūciju par 2022. gada ziņojumu par cilvēktiesībām un demokrātiju pasaulē un Eiropas Savienības politiku šajā jomā (7),

—

ņemot vērā Reglamenta 105. panta 2. punktu,

—

ņemot vērā Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas vēstuli,

—

ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu (A9-0194/2023),

A.

tā kā ES un Indijas un Klusā okeāna reģions ir nesaraujami saistīti, ņemot vērā to ekonomikas savstarpējo atkarību un kopīgos globālos izaicinājumus;

B.

tā kā Parlaments ir paudis stingru apņemšanos atbalstīt ASEAN kā galveno reģionālās sadarbības organizāciju; tā kā Malaizija ir viena no ASEAN dibinātājvalstīm un tai ir bijusi izšķiroša nozīme šīs asociācijas vispārējā progresa veicināšanā;

C.

tā kā 2022. gadā ES un ASEAN atzīmēja savu diplomātisko attiecību 45. gadadienu; tā kā ES un ASEAN vadītāji piemiņas samitā 2022. gada 14. decembrī sniegtajā kopīgajā paziņojumā atkārtoti uzsvēra, ka ES un ASEAN ir stratēģiski partneri, kas ir kopīgi ieinteresēti miermīlīgā, stabilā un pārtikušā reģionā;

D.

tā kā ES un Malaizijas pašreizējās sadarbības pamatā ir 1980. gada ES un ASEAN sadarbības nolīgums; tā kā Malaizija vēsturiski ir bijusi tuva ES partnere;

E.

tā kā 2004. gadā Padome pilnvaroja Komisiju risināt sarunas par individuālu partnerības un sadarbības nolīgumu (PSN) ar Malaiziju;

F.

tā kā ES un Malaizija 2011. gada februārī sāka sarunas par PSN un noslēdza tās 2015. gada 12. decembrī;

G.

tā kā 2016. gada 5. augustā Padomei tika iesniegti projekti Padomes lēmumiem par to, lai parakstītu un noslēgtu PSN starp Eiropas Savienību un Malaiziju kā “tikai ES” nolīgumu; tā kā 2017. gada 17. martā Eiropas Savienības dalībvalstu valdību Pastāvīgo pārstāvju komiteja pauda viedokli, ka PSN būtu jāparaksta un jānoslēdz kā jaukts nolīgums;

H.

tā kā, lai gan Malaizija piekrita, ka PSN ir jaukts, tā izvēlējās to nepiemērot provizoriski;

I.

tā kā ES un Malaizija parakstīja PSN 2022. gada 14. decembrī;

J.

tā kā ar PSN tiek stiprināta sadarbība dažādās politikas jomās, tostarp cilvēktiesību, masu iznīcināšanas ieroču neizplatīšanas, terorisma apkarošanas, cīņas pret korupciju un organizēto noziedzību, tirdzniecības, migrācijas, vides, enerģētikas, klimata pārmaiņu, transporta, zinātnes un tehnoloģijas, nodarbinātības un sociālo jautājumu, izglītības, lauksaimniecības un kultūras jomā;

K.

tā kā abas ES un Malaizijas PSN puses ir atkārtoti apliecinājušas uzticību cieņai pret demokrātijas principiem un cilvēktiesībām, kas formulētas Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā un citos saistošos starptautiskos instrumentos cilvēktiesību jomā; tā kā Malaizijas cilvēktiesību rādītāji joprojām ir problemātiski;

L.

aicina ES iestādes un struktūras, tostarp Eiropas Ārējās darbības dienestu, nodrošināt, lai ES kopējā ārpolitikā un drošības politikā tiktu konsekventi īstenoti ES un dalībvalstu pienākumi cilvēktiesību jomā;

M.

tā kā Malaizijas jaunā vienotības valdība saskaras ar krasām problēmām demokrātisko reformu īstenošanā, tostarp tiesiskuma jomā, cilvēktiesību ievērošanā un dziļas sabiedrības polarizācijas pārvarēšanā;

N.

tā kā Malaizijas likums par musināšanu un Komunikācijas un multivides likums ir tikuši izmantoti pret parlamenta deputātiem, lai dažos gadījumos ierobežotu runas brīvību; tā kā Malaizijā pašlaik tiek apdraudēta vārda un pulcēšanās brīvība, ko veicina plaši un neskaidri formulēti likumi, tostarp Sodu likums, Iespiestās preses un publikāciju likumu un Kriminālkodeksa 504. pants un 505. panta b) punkts, kuros ir paredzēta kriminālatbildība par izteikumiem, kas noved pie “sabiedriskā miera” pārkāpuma; tā kā saskaņā ar dažādiem cilvēktiesību aizstāvju ziņojumiem Malaizijas iestādes arvien vairāk izmanto kriminālizmeklēšanu, lai iebiedētu žurnālistus, pilsoniskās sabiedrības aktīvistus, akadēmiķus un parastos iedzīvotājus, kas izmanto sociālos plašsaziņas līdzekļus;

O.

tā kā Malaizija nav parakstījusi 1951. gada ANO Bēgļu konvenciju; tā kā aptuveni 185 000 bēgļu un patvēruma meklētāju, tostarp vairāk nekā 100 000 etnisko rohindžu musulmaņu, ir reģistrēti ANO Bēgļu aģentūrā (ANO Augstais komisārs bēgļu jautājumos), bet viņiem nav piešķirts tiesiskais statuss; tā kā Malaizija ir deportējusi bēgļus atpakaļ uz Mjanmu, acīmredzami pārkāpjot patvēruma tiesības un neizraidīšanas principu;

P.

tā kā migrējošie darba ņēmēji veido aptuveni 20–30 % no valsts darbaspēka un bieži cieš no piespiedu darba un cilvēktiesību pārkāpumiem; tā kā bēgļi, patvēruma meklētāji un bezvalstnieki arī saskaras ar augstu piespiedu darba risku, jo viņu neatzītā statusa dēļ viņiem tiek liegta piekļuve likumīgai nodarbinātībai; tā kā nesen ir gūti pierādījumi par piespiedu darba un bērnu darba esamību Malaizijā;

Q.

tā kā Malaizija nav parakstījusi Starptautisko pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām Otro fakultatīvo protokolu, kas paredz nāvessoda atcelšanu,

R.

tā kā 2023. gada 3. aprīlī Malaizijas parlaments apstiprināja likumprojektu, kas izbeigtu nāvessoda obligātu piemērošanu un šo augstāko soda mēru attiecinātu to tikai uz smagiem noziegumiem;

S.

tā kā ES un ASEAN viena otrai ir trešā lielākā tirdzniecības partnere; tā kā ES ir Malaizijas piektā lielākā tirdzniecības partnere un Malaizija ir ES trešā lielākā tirdzniecības partnere no ASEAN;

T.

tā kā sarunas par brīvās tirdzniecības nolīgumu starp ES un Malaiziju tika sāktas 2010. gadā, bet pēc septiņām sarunu kārtām 2012. gadā tās tika apturētas pēc Malaizijas pieprasījuma,