EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 24.5.2023

COM(2023) 605 final

Ieteikums

PADOMES IETEIKUMS

par Vācijas 2023. gada valsts reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Vācijas 2023. gada stabilitātes programmu

{SWD(2023) 605 final}

Ieteikums

PADOMES IETEIKUMS

par Vācijas 2023. gada valsts reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Vācijas 2023. gada stabilitātes programmu

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 121. panta 2. punktu un 148. panta 4. punktu,

ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 1466/97 (1997. gada 7. jūlijs) par budžeta stāvokļa uzraudzības un ekonomikas politikas uzraudzības un koordinācijas stiprināšanu 1 un jo īpaši tās 5. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1176/2011 (2011. gada 16. novembris) par to, kā novērst un koriģēt makroekonomisko nelīdzsvarotību 2 , un jo īpaši tās 6. panta 1. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas ieteikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta rezolūcijas,

ņemot vērā Eiropadomes secinājumus,

ņemot vērā Nodarbinātības komitejas atzinumu,

ņemot vērā Ekonomikas un finanšu komitejas atzinumu,

ņemot vērā Sociālās aizsardzības komitejas atzinumu,

ņemot vērā Ekonomikas politikas komitejas atzinumu,

tā kā:

(1)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/241 3 , ar ko tika izveidots Atveseļošanas un noturības mehānisms, stājās spēkā 2021. gada 19. februārī. Atveseļošanas un noturības mehānisms nodrošina finansiālu atbalstu dalībvalstīm reformu un investīciju īstenošanai, tādējādi radot ES finansētu fiskālo stimulu. Atbilstīgi Eiropas pusgada prioritātēm tas sekmē ekonomikas un sociālo atveseļošanu un ilgtspējīgu reformu un investīciju īstenošanu, jo īpaši zaļās un digitālās pārkārtošanās veicināšanai un dalībvalstu tautsaimniecību noturības stiprināšanai. Tas arī palīdz stiprināt publiskās finanses un veicināt izaugsmi un darbvietu radīšanu vidējā termiņā un ilgtermiņā, uzlabot teritoriālo kohēziju ES un atbalstīt Eiropas sociālo tiesību pīlāra turpmāku īstenošanu. Saskaņā ar Regulas (ES) 2021/241 11. panta 2. punktu 2022. gada 30. jūnijā tika atjaunināta katrai dalībvalstij paredzētā maksimālā finanšu iemaksa no Atveseļošanas un noturības mehānisma.

(2)Komisija 2022. gada 22. novembrī pieņēma 2023. gada ilgtspējīgas izaugsmes pētījumu 4 , tādējādi uzsākot 2023. gada Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgadu. Eiropadome 2023. gada 23. martā apstiprināja pētījumā izvirzītās prioritātes saistībā ar konkurētspējīgas ilgtspējas četrām dimensijām. Komisija 2022. gada 22. novembrī uz Regulas (ES) Nr. 1176/2011 pamata pieņēma arī 2023. gada brīdināšanas mehānisma ziņojumu, kurā tā norādīja Vāciju kā vienu no dalībvalstīm, kuras var skart vai apdraudēt nelīdzsvarotība un par kurām būs jāizstrādā padziļinātais pārskats. Tajā pašā dienā Komisija pieņēma arī atzinumu par Vācijas 2023. gada budžeta plāna projektu. Komisija pieņēma arī ieteikumu attiecībā uz Padomes ieteikumu par eurozonas ekonomikas politiku, kuru Padome pieņēma 2023. gada 16. maijā, kā arī priekšlikumu attiecībā uz 2023. gada vienoto nodarbinātības ziņojumu, kurā analizēta nodarbinātības pamatnostādņu un Eiropas sociālo tiesību pīlāra principu īstenošana un kuru Padome pieņēma 2023. gada 13. martā.

(3)Lai gan ES valstu tautsaimniecības demonstrē ievērojamu noturību, ģeopolitiskajam kontekstam joprojām ir negatīva ietekme. Tā kā ES nelokāmi solidarizējas ar Ukrainu, ES ekonomikas un sociālās politikas programma ir vērsta uz to, lai īstermiņā mazinātu enerģētikas krīzes negatīvo ietekmi gan uz mazaizsargātām mājsaimniecībām, gan uzņēmumiem un lai turpinātu centienus īstenot zaļo un digitālo pārkārtošanos, atbalstītu ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi, aizsargātu makroekonomisko stabilitāti un palielinātu noturību vidējā termiņā. Tajā liela uzmanība pievērsta arī ES konkurētspējas un produktivitātes palielināšanai.

(4)Komisija 2023. gada 1. februārī nāca klajā ar paziņojumu “Zaļā kursa industriālais plāns neto nulles emisiju laikmetam” 5 , kura mērķis ir uzlabot ES neto nulles emisiju industrijas konkurētspēju un atbalstīt ātru pārkārtošanos uz klimatneitralitāti. Plāns papildina Eiropas zaļā kursa un REPowerEU ietvaros īstenotos centienus. Plāna mērķis ir veicināt labvēlīgākus apstākļus tādu neto nulles emisiju tehnoloģiju un produktu ES ražošanas jaudas izvēršanai, kas vajadzīgi Eiropas vērienīgo klimatisko mērķrādītāju sasniegšanai, kā arī nodrošināt piekļuvi attiecīgajām kritiski svarīgajām izejvielām, tostarp diversificējot piegādes avotus, pienācīgi ekspluatējot ģeoloģiskos resursus dalībvalstīs un maksimāli palielinot izejvielu reciklēšanu. Plāns balstās uz šādiem četriem pīlāriem: prognozējama un vienkāršota normatīvā vide, paātrināta piekļuve finansējumam, prasmju pilnveidošana un atvērta tirdzniecība noturīgām piegādes ķēdēm. Komisija 2023. gada 16. martā nāca klajā arī ar paziņojumu “ES ilgtermiņa konkurētspēja: skatījums pēc 2030. gada” 6 , kas strukturēts atbilstoši deviņiem savstarpēji pastiprinošiem virzītājspēkiem ar mērķi strādāt, lai panāktu izaugsmi veicinošu tiesisko regulējumu. Paziņojumā ir noteiktas politikas prioritātes, kuru mērķis ir aktīvi nodrošināt strukturālus uzlabojumus, mērķtiecīgas investīcijas un regulatīvus pasākumus ES un tās dalībvalstu ilgtermiņa konkurētspējai. Turpmāk sniegtie ieteikumi palīdz īstenot minētās prioritātes.

(5)2023. gadā Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgada norises turpinās atbilstoši Atveseļošanas un noturības mehānisma īstenošanai. Lai īstenotu Eiropas pusgada politikas prioritātes, joprojām ir svarīgi pilnībā īstenot pieņemtos atveseļošanas un noturības plānus, jo ar šiem plāniem paredzēts izpildīt visus iepriekšējos gados konkrētām valstīm adresētos attiecīgos ieteikumus vai arī to būtisku daļu. Konkrētām valstīm adresētie 2019., 2020. un 2022. gada ieteikumi joprojām ir vienlīdz svarīgi arī attiecībā uz atveseļošanas un noturības plāniem, kas pārskatīti, atjaunināti vai grozīti ar Regulas (ES) 2021/241 14., 18. un 21. pantu.

(6)2023. gada 27. februārī pieņemtās REPowerEU regulas 7 mērķis ir ātri izbeigt ES atkarību no Krievijas fosilā kurināmā importa. Tas veicinās enerģētisko drošību un ES energoapgādes dažādošanu, vienlaikus palielinot atjaunīgo energoresursu izmantošanu, enerģijas uzkrāšanas iespējas un energoefektivitāti. Regula sniedz iespēju dalībvalstīm savos nacionālajos atveseļošanas un noturības plānos pievienot jaunu REPowerEU nodaļu, lai tiktu finansētas galvenās reformas un investīcijas, kas palīdzēs sasniegt REPowerEU mērķus. Tās arī palīdzēs uzlabot ES neto nulles emisiju industrijas konkurētspēju, kā izklāstīts Zaļā kursa industriālajā plānā neto nulles emisiju laikmetam, un īstenot konkrētām valstīm saistībā ar enerģiju adresētos ieteikumus, kas dalībvalstīm sniegti 2022. gadā un attiecīgā gadījumā 2023. gadā. Ar REPowerEU regulu tiek ieviesta jauna neatmaksājama finansiālā atbalsta kategorija, kas darīta pieejama dalībvalstīm, lai tiktu finansētas jaunas ar enerģētiku saistītas reformas un investīcijas saskaņā ar to atveseļošanas un noturības plāniem.

(7)Komisija 2023. gada 8. martā pieņēma paziņojumu, kurā sniegtas fiskālās politikas norādes 2024. gadam. Tā mērķis ir atbalstīt dalībvalstis stabilitātes un konverģences programmu sagatavošanā un tādējādi stiprināt politikas koordināciju 8 . Komisija atgādināja, ka Stabilitātes un izaugsmes pakta vispārējā izņēmuma klauzula 2023. gada beigās tiks deaktivēta. Komisija aicināja panākt, lai fiskālā politika 2023. un 2024. gadā nodrošinātu parāda atmaksājamību vidējā termiņā, kā arī ilgtspējīgā veidā veicinātu potenciālu izaugsmi. Dalībvalstis tika aicinātas savās 2023. gada stabilitātes un konverģences programmās izklāstīt, kā to fiskālie plāni nodrošinās deficīta atsauces vērtības 3 % no IKP ievērošanu, kā arī ticamu un nepārtrauktu parāda samazināšanu vai parāda saglabāšanu piesardzīgā līmenī vidējā termiņā. Komisija aicināja dalībvalstis pakāpeniski atteikties no valsts fiskālajiem pasākumiem, kas tika ieviesti, lai aizsargātu mājsaimniecības un uzņēmumus no enerģijas cenu satricinājuma, sākot ar vismazāk mērķorientētajiem pasākumiem. Tā norādīja, ka gadījumā, ja, atkārtojoties enerģijas cenu spiedienam, būtu nepieciešams pagarināt atbalsta pasākumu darbības laiku, šādiem dalībvalstu pasākumiem turpmāk vajadzētu būt daudz mērķorientētākiem, atbalstot tieši neaizsargātās mājsaimniecības un uzņēmumus. Komisija ierosināja, ka fiskālajiem ieteikumiem jābūt izteiktiem skaitļos un diferencētiem un ka tie jāformulē, pamatojoties uz neto primārajiem izdevumiem, kā ierosināts tās Paziņojumā par ES ekonomikas pārvaldības sistēmas reformas ievirzēm 9 . Komisija ieteica visām dalībvalstīm turpināt aizsargāt valsts finansētās investīcijas un nodrošināt Atveseļošanas un noturības mehānisma un citu ES fondu efektīvu izmantošanu, jo īpaši ņemot vērā zaļās un digitālās pārkārtošanās un noturības mērķus. Komisija norādīja, ka ierosinās Padomei 2024. gada pavasarī sākt uz budžeta deficītu balstītas pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras, pamatojoties uz izpildes datiem par 2023. gadu un ievērojot spēkā esošās tiesību normas.

(8)Komisija 2023. gada 26. aprīlī nāca klajā ar tiesību aktu priekšlikumiem, kuru mērķis ir īstenot ES ekonomikas pārvaldības noteikumu visaptverošu reformu. Priekšlikumu galvenais mērķis ir uzlabot valsts parāda atmaksājamību un ar reformu un investīciju palīdzību veicināt ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi visās dalībvalstīs. Priekšlikumu mērķis ir dot dalībvalstīm lielāku kontroli pār savu vidēja termiņa plānu izstrādi, vienlaikus ieviešot stingrāku izpildes režīmu, lai nodrošinātu to, ka dalībvalstis pilda saistības, ko tās uzņēmušās savos vidēja termiņa fiskālajos un strukturālajos plānos. Mērķis ir pabeigt likumdošanas darbu 2023. gadā.

(9)Vācija savu atveseļošanas un noturības plānu saskaņā ar Regulas (ES) 2021/241 18. panta 1. punktu iesniedza Komisijai 2021. gada 28. aprīlī. Komisija atbilstoši Regulas (ES) 2021/241 19. pantam novērtēja atveseļošanas un noturības plāna atbilstību, efektivitāti, lietderīgumu un saskanīgumu, ņemot vērā minētās regulas V pielikumā sniegtās novērtēšanas vadlīnijas. Padome 2021. gada 13. jūlijā pieņēma lēmumu par Vācijas atveseļošanas un noturības plāna novērtējuma apstiprināšanu 10 . Maksājuma daļas tiek darītas pieejamas ar nosacījumu, ka Komisija saskaņā ar Regulas (ES) 2021/241 24. panta 5. punktu ir pieņēmusi lēmumu par to, ka Vācija ir apmierinoši izpildījusi attiecīgos atskaites punktus un mērķrādītājus, kas bija noteikti Padomes īstenošanas lēmumā. Apmierinoša izpilde nozīmē arī to, ka nav bijis regresa attiecībā uz iepriekšējo atskaites punktu un mērķrādītāju sasniegšanu.

(10)Vācija saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1466/97 4. panta 1. punktu 2023. gada 24. aprīlī iesniedza savu 2023. gada valsts reformu programmu un 2023. gada 26. aprīlī – savu 2023. gada stabilitātes programmu. Lai ņemtu vērā abu programmu savstarpējo saistību, tās izvērtētas vienlaikus. Kā paredzēts Regulas (ES) 2021/241 27. pantā, 2023. gada valsts reformu programma atspoguļo arī Vācijas pienākumu divreiz gadā ziņot par panākto progresu atveseļošanas un noturības plāna īstenošanā.

(11)Komisija 2023. gada ziņojumu par Vāciju 11 publicēja 2023. gada 24. maijā. Tajā tika izvērtēts, kā Vācija īstenojusi attiecīgos konkrētai valstij adresētos ieteikumus, ko Padome pieņēma laikposmā no 2019. līdz 2022. gadam, un kā Vācija īsteno atveseļošanas un noturības plānu. Balstoties uz šo analīzi, ziņojumā par valsti bija norādīti trūkumi attiecībā uz tādu problēmjautājumu risināšanu, kuri nav ietverti vai ir tikai daļēji ietverti atveseļošanas un noturības plānā, kā arī jauni un nupat iezīmējušies problēmjautājumi. Tajā bija arī novērtēts Vācijas progress Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošanā un ES pamatmērķu sasniegšanā nodarbinātības, prasmju un nabadzības mazināšanas jomā, kā arī progress ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanā.

(12)Komisija saskaņā ar Regulas(ES) Nr. 1176/2011 5. pantu izstrādāja padziļināto pārskatu par Vāciju un rezultātus publicēja 2023. gada 24. maijā 12 . Tā secināja, ka Vācijā pastāv makroekonomikas nelīdzsvarotība. Konkrēti – pastāvīgi lielais tekošā konta pārpalikums, kas arī atspoguļo nelielas investīcijas salīdzinājumā ar uzkrājumiem un kam ir pārrobežu nozīme, ir pakāpeniski samazinājies (pavisam nesen enerģētikas krīzes apstākļos), taču paredzams, ka tas ievērojami palielināsies. Tekošā konta pārpalikums līdz 2019. gadam ir lēnām samazinājies, nedaudz palielinoties iekšzemes ieguldījumu attiecībai un samazinoties tirdzniecības bilancei, un kopš tā laika ir bijuši raksturīgi neparasti ekonomikas apstākļi. 2022. gadā tas ievērojami samazinājās, kam par iemeslu bija augstākas enerģijas importa cenas, kā arī ar enerģiju nesaistītās tirdzniecības pārpalikuma samazinājums un tūrisma importa atjaunošanās. 2022. gadā pārpalikums saglabājās virs līmeņa, uz ko norāda valsts pamatrādītāji, un paredzams, ka 2023. gadā tas ievērojami pieaugs un 2024. gadā gandrīz nemainīsies; saskaņā ar prognozēm tas saglabāsies MNNP robežvērtības. Tiek prognozēts, ka algas ievērojami pieaugs, kā rezultātā tiks veicināts iekšzemes pieprasījums, savukārt vienības darbaspēka izmaksas varētu palielināties straujāk nekā pārējā eurozonā. Tomēr augstā inflācija uz laiku mazina patēriņu un investīcijas. Pēdējos gados mājokļu cenas ir strauji pieaugušas, kaut gan kops 2022. gada vidus šis pieaugums ir nedaudz mazinājies. Mājokļu piedāvājums nevar apmierināt pieprasījumu, ņemot vērā nelielās investīcijas mājokļos, kas var vēl vairāk palielināt pārāk augstas novērtēšanas riskus. Neaizsargātību vēl vairāk varētu mazināt tad, ja laikus un efektīvi tiktu īstenotas publisko investīciju iniciatīvas un tiktu likvidēti šķēršļi investīcijām.

(13)Saskaņā ar Eurostat validētajiem datiem 13 Vācijas vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājās no 3,7 % no IKP 2021. gadā līdz 2,6 % no IKP 2022. gadā, savukārt vispārējās valdības parāds saruka no 69,3 % no IKP 2021. gada beigās līdz 66,3 % no IKP 2022. gada beigās. Komisija 2023. gada 24. maijā publicēja ziņojumu saskaņā ar LESD 126. panta 3. punktu 14 ; ziņojumā bija aplūkots Vācijas budžeta stāvoklis, jo saskaņā ar plānu tās budžeta deficīts 2023. gadā pārsniegs 3 % no IKP. Ziņojumā secināts, ka deficīta kritērijs nav izpildīts. Kā norādīts 2023. gada 8. marta paziņojumā 15 , Komisija 2023. gada pavasarī neierosināja sākt jaunas pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras; Komisija savukārt paziņoja, ka ierosinās Padomei 2024. gada pavasarī sākt uz budžeta deficītu balstītas pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras, pamatojoties uz izpildes datiem par 2023. gadu. Vācijai tas būtu jāņem vērā, īstenojot savu 2023. gada budžetu un sagatavojot budžeta plāna projektu 2024. gadam.

(14)Vispārējās valdības bilanci ir ietekmējuši fiskālās politikas pasākumi, kas pieņemti, lai mazinātu enerģijas cenu pieauguma ekonomisko un sociālo ietekmi. Šādi ieņēmumus samazinošie pasākumi 2022. gadā cita starpā bija enerģijas nodokļa samazināšana degvielai un pievienotās vērtības nodokļa samazināšanas gāzei un centralizētajai siltumapgādei; savukārt šādi izdevumus palielinoši pasākumi cita starpā bija vienreizēja piemaksa par enerģiju un decembra rēķina pārņemšana par labu privātiem gāzes patērētājiem. Saskaņā ar Komisijas aplēsēm šo pasākumu neto budžeta izmaksas 2022. gadā sasniedza 1,2 % no IKP. Vispārējās valdības bilanci ir arī ietekmējušas budžeta izmaksas par pagaidu aizsardzības nodrošināšanu pārvietotajām personām no Ukrainas, kas saskaņā ar aplēsēm 2022. gadā sasniedza 0,1 % no IKP. Vienlaikus Covid-19 pagaidu ārkārtas pasākumu aplēstās izmaksas samazinājās no 4,2 % no IKP 2021. gadā līdz 0,8 % no IKP 2022. gadā.

(15)Padome 2021. gada 18. jūnijā ieteica Vācijai 2022. gadā 16 saglabāt atbalstošu fiskālo nostāju, kas ietver stimulējošo iedarbību, kuru nodrošina Atveseļošanas un noturības mehānisms, un saglabāt valsts finansētās investīcijas.

(16)Saskaņā ar Komisijas aplēsēm fiskālā nostāja 17 2022. gadā bija atbalstoša, proti, -2,7 % no IKP, kā ieteikusi Padome. Vācija atbilstoši Padomes ieteikumam turpināja atbalstīt atveseļošanu ar investīcijām, kas tiek finansētas no Atveseļošanas un noturības mehānisma līdzekļiem. No Atveseļošanas un noturības mehānisma dotācijām un citiem ES fondiem finansētie izdevumi 2022. gadā sasniedza 0,2 % no IKP (0,3 % no IKP 2021. gadā). Valsts finansētajām investīcijām bija neitrāla ietekme uz fiskālo nostāju 18 . Tādējādi Vācija saglabāja valsts finansētās investīcijas, kā ieteikusi Padome. Vienlaikus valsts finansēto primāro kārtējo izdevumu (atskaitot jaunos ieņēmumu pasākumus) pieaugumam bija ekspansīva ietekme uz fiskālo nostāju, kas atbilst 2,4 procentpunktiem no IKP. Šī ievērojamā ekspansīvā ietekme ietvēra papildu ietekmi, ko radīja pasākumi ar mērķi mazināt enerģijas cenu pieauguma ekonomisko un sociālo ietekmi (papildu neto budžeta izmaksas 1,2 % apmērā no IKP), kā arī izmaksas (0,1 % no IKP), kuras saistītas ar pagaidu aizsardzības nodrošināšanu pārvietotajām personām no Ukrainas. Vienlaikus ienākuma nodokļa samazinājums samazināja valdības ieņēmumus un arī veicināja neto primāro kārtējo izdevumu pieaugumu (0,1 % no IKP). Valsts finansēto kārtējo izdevumu ievērojamā ekspansīvā ietekme tikai daļēji bija izskaidrojama ar pasākumiem, kuru mērķis ir novērst enerģijas cenu kāpuma ekonomisko un sociālo ietekmi, kā arī ar izmaksām, kas saistītas ar pagaidu aizsardzības piedāvāšanu pārvietotajām personām no Ukrainas. Tāpēc Vācija pietiekami neiegrožoja valsts finansēto kārtējo izdevumu pieaugumu.

(17)Stabilitātes programmas budžeta prognožu pamatā esošais makroekonomikas scenārijs ir reālistisks. Valdība prognozē, ka reālais IKP 2023. gadā pieaugs par 0,2 % un 2024. gadā – par 1,8 %. Salīdzinājumam – Komisijas 2023. gada pavasara prognozē ir paredzēts līdzīgs reālā IKP pieaugums, proti, par 0,2 % 2023. gadā un par 1,4 % 2024. gadā.

(18)2023. gada stabilitātes programmā valdība prognozē, ka vispārējās valdības budžeta deficīta attiecība 2023. gadā pieaugs līdz 4¼ % no IKP. Pieaugums 2023. gadā galvenokārt atspoguļo papildu izdevumus par enerģijas cenu kāpuma bremzēšanu attiecībā uz gāzi un elektroenerģiju. Saskaņā ar programmu sagaidāms, ka vispārējās valdības parāda attiecība pret IKP palielināsies – no 66,3 % 2022. gada beigās līdz 67¾ % 2023. gada beigās. Komisijas 2023. gada pavasara prognozē paredzēts, ka valdības budžeta deficīts 2023. gadā būs 2,3 % no IKP. Tas ir mazāk nekā stabilitātes programmā prognozētais deficīts, kam par iemeslu galvenokārt ir pieņēmums, ka izdevumi par enerģijas cenu kāpuma bremzēšanu būs mazāki. Komisijas 2023. gada pavasara prognozē plānota mazāka vispārējās valdības parāda attiecība pret IKP, proti, 65,2 % 2023. gada beigās. Atšķirība ir izskaidrojama ar mazāku deficītu.

(19)Paredzams, ka vispārējās valdības bilanci 2023. gadā turpinās ietekmēt fiskālās politikas pasākumi, kas pieņemti, lai mazinātu enerģijas cenu pieauguma ekonomisko un sociālo ietekmi. Minētie pasākumi ir jauni pasākumi salīdzinājumā ar 2022. gadu, jo īpaši enerģijas cenu kāpuma bremzēšana attiecībā uz gāzi un elektroenerģiju. Šo pasākumu izmaksas daļēji kompensē nodokļi par enerģijas piegādātāju negaidītu papildu peļņu, proti, nodeva par ārkārtīgi lielu peļņu. Ņemot vērā šos ieņēmumus, Komisijas 2023. gada pavasara prognozē tiek pieņemts, ka atbalsta pasākumu neto budžeta izmaksas 2023. gadā būs 2,0 % no IKP 19 . Lielākā daļa 2023. gadā plānoto pasākumu nešķiet vērsti uz visneaizsargātākajām mājsaimniecībām vai uzņēmumiem, kaut gan daudzos no tiem ir saglabāts cenas signāls, kas rosina samazināt enerģijas pieprasījumu un palielināt energoefektivitāti. Rezultātā Komisijas 2023. gada pavasara prognozē tiek lēsts, ka mērķorienēto atbalsta pasākumu summa, kas jāņem vērā novērtējumā par atbilstību 2023. gadam sniegtajam ieteikumam, veidos 0,5 % no IKP 2023. gadā (salīdzinājumā ar 0,3 % no IKP 2022. gadā). Tiek prognozēts, ka budžeta izmaksas par pagaidu aizsardzību, ko nodrošina pārvietotajām personām no Ukrainas, saglabāsies stabilas salīdzinājumā ar 2022. gadu. Visbeidzot, ir paredzams, ka vispārējās valdības 2023. gada bilanci labvēlīgi ietekmēs tas, ka pakāpeniski tiks izbeigti Covid-19 pagaidu ārkārtas pasākumi 0,8 % apmērā no IKP.

(20)Padome 2022. gada 12. jūlijā ieteica 20 Vācijai rīkoties, lai nodrošinātu, ka 2023. gadā valsts finansēto primāro kārtējo izdevumu pieaugums atbilst kopumā neitrālai fiskālās politikas nostājai 21 , ņemot vērā to, ka turpinās pagaidu un mērķorientēta atbalsta sniegšana pret enerģijas cenu kāpumu visneaizsargātākajām mājsaimniecībām un uzņēmumiem, kā arī personām, kas bēg no Ukrainas. Vācijai tika ieteikts būt gatavai kārtējos izdevumus pielāgot mainīgajai situācijai. Vācijai tika arī ieteikts palielināt publiskās investīcijas, kas sekmētu zaļo un digitālo pārkārtošanos un enerģētisko drošību, ņemot vērā REPowerEU iniciatīvu, tostarp, izmantojot Atveseļošanas un noturības mehānismu un citus Savienības fondus.

(21)Saskaņā ar Komisijas 2023. gada pavasara prognozi fiskālā nostāja 2023. gadā būs bremzējoša (+0,5 % no IKP) augstas inflācijas kontekstā. Fiskālā nostāja 2022. gadā bija ekspansīva (-2,7 % no IKP). Paredzams, ka valsts finansēto primāro kārtējo izdevumu (atskaitot diskrecionāros ieņēmumu pasākumus) pieaugumam 2023. gadā būs bremzējoša ietekme uz fiskālo nostāju, kas atbilst 0,3 % no IKP. Tajā ir ietverts izmaksu palielinājums (par 0,2 % no IKP) par mērķorientētiem atbalsta pasākumiem, ar kuriem atbalsta mājsaimniecības un uzņēmumus, kas ir visneaizsargātākie pret enerģijas cenu pieaugumu. Prognozētais valsts finansēto primāro kārtējo izdevumu pieaugums kopumā atbilst Padomes ieteikumam. Tiek prognozēts, ka no Atveseļošanas un noturības mehānisma dotācijām un citiem ES fondiem finansētie izdevumi 2023. gadā sasniegs 0,2 % no IKP, savukārt valsts finansētajām investīcijām būs neitrāla ietekme uz fiskālo nostāju 22 . Tāpēc Vācija plāno finansēt papildu investīcijas, izmantojot Atveseļošanas un noturības mehānismu un citus ES fondus, un paredzams, ka tiks saglabātas valsts finansētās investīcijas. Tā plāno finansēt publiskās investīcijas zaļās un digitālās pārkārtošanās vajadzībām un enerģētiskajai drošībai, piemēram, investīcijas ēku energorenovācijai, elektromobiļu uzlādes infrastruktūras uzlabošanai un skolu sagatavošanai digitālajam laikmetam, kuras daļēji tiek finansētas no Atveseļošanas un noturības mehānisma un citiem ES fondiem.

(22)Saskaņā ar stabilitātes programmu tiek prognozēts, ka vispārējās valdības budžeta deficīts samazināsies, 2024. gadā sasniedzot 1¾ % no IKP. Samazinājums 2024. gadā galvenokārt atspoguļo enerģijas cenu kāpuma bremzēšanas pasākumu pakāpenisku izbeigšanu. Programmā paredzēts, ka vispārējās valdības parāda attiecība pret IKP 2024. gada beigās samazināsies līdz 66½ %. Pamatojoties uz prognozes termiņa datumā zināmajiem politikas pasākumiem, Komisijas 2023. gada pavasara prognozē paredzēts, ka valdības budžeta deficīts 2024. gadā būs 1,2 % no IKP. Tas ir mazāk nekā programmā prognozētais deficīts, kam par iemeslu galvenokārt ir pieņēmumi par mazāka apmēra enerģētikas atbalsta pasākumiem. Komisijas 2023. gada pavasara prognozē plānota mazāka vispārējās valdības parāda attiecība pret IKP, proti, 64,1 % 2024. gada beigās, kas galvenokārt saistīts ar mazāku deficītu.

(23)Stabilitātes programmā ir paredzēts 2024. gadā pakāpeniski izbeigt lielāko daļu no enerģētikas atbalsta pasākumiem. Komisija patlaban pieņem, ka enerģētikas atbalsta pasākumu neto izmaksas 2024. gadā būs 0,3 % no IKP. Šīs aplēses ir balstītas uz pieņēmumu, ka enerģijas cenas atkal nepalielināsies. Šķiet, ka lielākā daļa no enerģētikas atbalsta pasākumiem, kurus pašlaik plānots saglabāt 2024. gadā, nav vērsti uz neaizsargātām mājsaimniecībām vai neaizsargātiem uzņēmumiem. Vairums no minētajiem pasākumiem saglabā cenas signālu, kas rosina samazināt enerģijas pieprasījumu un palielināt energoefektivitāti.

(24)Padomes Regulā (EK) Nr. 1466/97 ir aicināts katru gadu uzlabot strukturālo budžeta bilanci vidēja termiņa mērķa virzienā, par kritēriju nosakot 0,5 % no IKP 23 . Ņemot vērā fiskālās ilgtspējas apsvērumus 24 , būtu lietderīgi 2024. gadā uzlabot strukturālo bilanci vismaz par 0,3 % no IKP. Lai nodrošinātu šādu uzlabojumu, neto valsts finansēto primāro izdevumu pieaugumam 25 2024. gadā nebūtu jāpārsniedz 2,5 %, kā atspoguļots šajā ieteikumā.

Vienlaikus būtu pakāpeniski jāatceļ atlikušie enerģētikas atbalsta pasākumi (kuru apmērs pēc Komisijas pašreizējām aplēsēm 2023. gadā ir 2,0 % no IKP), ņemot vērā norises enerģijas tirgū un sākot ar vismazāk mērķorientētajiem pasākumiem, un saistītie ietaupījumi būtu jāizmanto, lai samazinātu valdības budžeta deficītu. Pamatojoties uz Komisijas aplēsēm, tas radītu neto primāro izdevumu pieaugumu, kas nesasniegtu 2024. gadam ieteikto maksimālo pieauguma tempu.

(25)Pieņemot, ka politika netiks mainīta, Komisijas 2023. gada pavasara prognozē paredzēts, ka valsts finansētie neto primārie izdevumi 2024. gadā pieaugs par 2,4 %, kas ir zem ieteiktā pieauguma tempa. Komisijas prognozē paredzētā korekcija ir mazāka nekā ietaupījumi, kurus rada enerģētikas atbalsta pasākumu pilnīga izbeigšana, kam par iemeslu ir gan tas, ka daži no šādiem pasākumiem paliks spēkā 2024. gadā, gan arī ieņēmumus samazinoši diskrecionārie pasākumi, piemēram, dažādi ienākuma nodokļa samazinājumi.

(26)Saskaņā ar programmu ir sagaidāms, ka valdības investīcijas saglabāsies stabilā līmenī, proti, 2½ % apmērā no IKP 2023. un 2024. gadā. Programmā ir minētas reformas un investīcijas, kas, paredzams, veicinās fiskālo ilgtspēju un ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi. To starpā ir dažādas reformas ienākuma nodokļa sistēmā, kā arī pensiju sistēmas reformas.

(27)Stabilitātes programmā ir izklāstīta vidējā termiņa fiskālā virzība līdz 2026. gadam. Saskaņā ar programmu tiek prognozēts, ka vispārējās valdības budžeta deficīts pakāpeniski samazināsies, sasniedzot ¾ % no IKP 2025. un 2026. gadā. Tādēļ tiek plānots, ka vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā samazināsies zem 3 % no IKP. Saskaņā ar programmu sagaidāms, ka vispārējās valdības parāda attiecība pret IKP samazināsies no 66½ % 2024. gada beigās līdz 65½ % 2026. gada beigās.

(28)Kaut gan nodarbinātības rādītāji joprojām ir stabili, ir paredzams, ka, ņemot vērā straujo sabiedrības novecošanu, darbaspēka un prasmju trūkums vēl vairāk palielināsies. Paredzams, ka darbspējīgā vecuma iedzīvotāju skaits 2020. gados saruks par 3,7 miljoniem, kam par iemeslu ir tas, ka pensijā aizies tā dēvētā demogrāfiskā sprādziena paaudzes darbinieki. Tas būtiski palielinās obligātās paaudžu solidaritātes pensiju sistēmas (pirmā pensiju līmeņa) finansējuma vajadzības un, iespējams, apdraudēs pensiju atbilstību. Migrācijas saldo vajadzētu būt aptuveni 400 000 cilvēku gadā, lai kompensētu potenciālā darbaspēka samazināšanos. Likumā noteiktais pensionēšanās vecums pakāpeniski pieaugs – līdz 67 gadiem 2031. gadā. Kaut arī 55-64 gadus vecu darba ņēmēju nodarbinātības līmenis ir viens no augstākajiem Eiropas Savienībā, faktiskā pensionēšanās vecuma pieaugums pēdējos gados ir palēninājies, un nodarbinātības līmenis vecuma grupā virs 65 gadiem atpaliek no labākajiem rādītājiem Eiropas Savienībā. Tas izskaidrojams arī ar priekšlaicīgas pensionēšanās iespējām, kas vēl vairāk palielina spiedienu uz pensiju sistēmas ilgtspēju. Cilvēki, kuri strādājuši vismaz 35 gadus, var priekšlaicīgi iet pensijā, saskaroties tikai ar salīdzinoši nelielu pensijas pabalstu samazinājumu. Personas, kuru darba stāžs ir vismaz 45 gadi, var pensionēties, nezaudējot neko no savām pensijas tiesībām (Rente nach 45 Beitragsjahren). Valsts subsidētās privātās pensiju shēmas (trešā līmeņa privātā pensiju shēma Riester Rente) līdz šim netiek pietiekami izmantotas. Neraugoties uz centieniem palielināt aroda pensiju (otras līmenis) izmantošanu, to segums joprojām ir aptuveni 56 %.

(29)Nodokļu struktūra Vācijā joprojām lielā mērā ir atkarīga no darbaspēka nodokļu ieņēmumiem, savukārt nodokļu bāzes, ar kurām var veicināt iekļaujošu un ilgtspējīgu izaugsmi, vēl aizvien netiek pietiekami izmantotas. Nodokļu ķīlis ir viens no lielākajiem Eiropas Savienībā, un nodokļu un pārvedumu sistēmas mijiedarbība nenodrošina pietiekamus stimulus, lai zemu atalgotu darba ņēmēju un otro pelnītāju (bieži vien sieviešu) gadījumā strādātu vairāk stundu. Tas negatīvi ietekmē darbaspēka piedāvājumu un palielina darbaspēka trūkumu. Vides nodokļu īpatsvars Vācijā ir zemāks par ES vidējo rādītāju gan attiecībā uz enerģijas, gan transporta nodokļiem. Transportlīdzekļu aplikšana ar nodokļiem neveicina videi draudzīgāku transportu. Videi kaitīgas subsīdijas, piemēram, fosilā kurināmā subsīdijas (tostarp nodokļu atbrīvojumi un nodokļu samazinājumi), vēl aizvien ir ievērojamas, tādējādi kavējot zaļo pārkārtošanos.

(30)Kā paredzēts Regulas (ES) 2021/241 19. panta 3. punkta b) apakšpunktā un V pielikuma 2.2. kritērijā, atveseļošanas un noturības plānā ir ietverts plašs savstarpēji pastiprinošu reformu un investīciju kopums, ko paredzēts īstenot līdz 2026. gadam. Ņemot vērā to, ka Atveseļošanas un noturības mehānisms, kas ir spēkā līdz 2026. gadam, ir pagaidu pasākums, ir būtiski ātri turpināt plāna īstenošanu. Kaut arī Vācijas atveseļošanas un noturības plāns patlaban tiek īstenots, tomēr ir konstatējama ievērojama kavēšanās. Ierobežotie resursi, kas atvēlēti plāna īstenošanai, un nepietiekama prioritāšu noteikšana ir iemels tam, ka Vācija atpaliek īstenošanas procesā. Vācijai vēl aizvien ir jāparaksta darbības kārtība un jāiesniedz savs pirmais maksājuma pieprasījums. Vācijas atveseļošanas un noturības plāns jau tika pārskatīts vienreiz, proti, 2023. gada 14. februārī, veicot korekcijas attiecībā uz diviem investīciju pasākumiem, kurus objektīvu apstākļu dēļ nebija iespējams pilnībā pabeigt 26 . Paredzams, ka 2023. gadā plāns tiks vēlreiz pārskatīts, veicot vēl vienu papildinājumu, lai iekļautu REPowerEU nodaļu un ņemtu vērā neatmaksājamā atbalsta palielinājumu. Tomēr patlaban noris sarunas par REPowerEU nodaļu un par to, lai ņemtu vērā neatmaksājamā atbalsta pieaugumu. Jaunās REPowerEU nodaļas ātra iekļaušana atveseļošanas un noturības plānā sniegs iespēju finansēt vēl papildu reformas un investīcijas, lai atbalstītu Vācijas stratēģiskos mērķus enerģētikas un zaļās pārkārtošanās jomā. Lai nodrošinātu atveseļošanas un noturības plāna, kā arī citas, ārpus plāna tvēruma esošas ekonomikas un nodarbinātības politikas sekmīgu īstenošanu un rezultātā panāktu plašu līdzatbildību par politikas programmu kopumā, joprojām ir svarīgi sistemātiski un efektīvi iesaistīt vietējās un reģionālās iestādes, sociālos partnerus un citas attiecīgās ieinteresētās personas.

(31)Komisija visus Vācijas kohēzijas politikas plānošanas dokumentus apstiprināja 2022. gadā. Kohēzijas politikas programmu ātra īstenošana papildināmībā un sinerģijā ar atveseļošanas un noturības plānu, tostarp REPowerEU nodaļu, ir būtiska zaļās un digitālās pārkārtošanās īstenošanai, ekonomikas un sociālās noturības palielināšanai, kā arī līdzsvarotas teritoriālās attīstības panākšanai Vācijā.

(32)Papildus ekonomiskajiem un sociālajiem problēmjautājumiem, kuru risināšana paredzēta atveseļošanas un noturības plānā, Vācijā ir vairāki papildu problēmjautājumi, kas saistīti ar digitalizāciju, enerģētikas politiku un zaļo pārkārtošanos.

(33)Kaut arī Vācija ir pielikusi pūles, lai uzlabotu sabiedrisko pakalpojumu digitalizāciju, tomēr īstenošana joprojām ir lēna. Līdz mērķa datumam (2022. gada beigām) bija sasniegti tikai nedaudzi no mērķiem, kas noteikti Tiešsaistes piekļuves likumā, saskaņā ar kuru ir obligāta visu to administratīvo pakalpojumu nepārtraukta digitalizācija, kas tiek sniegti ar klientiem strādājošā birojā. Komisijas izstrādātais e-pārvaldes salīdzinošais ziņojums liecina, ka valsts gūst nepietiekamus rezultātus arī atbalsta biroja digitalizācijā, kas ir ļoti būtiska, lai nodrošinātu pakalpojumu efektīvu sniegšanu ārpus Tiešsaistes piekļuves likuma tvēruma. Šajā sakarā par prioritāti ir atzīta reģistru modernizācija, kas ir daļa no Reģistru modernizācijas likuma, kura mērķis ir īstenot Eiropas Savienībā noteikto vienreizējas iesniegšanas principu, saskaņā ar kuru iedzīvotājiem un uzņēmumiem tikai vienreiz jāsniedz iestādēm standarta informācija. Tomēr kopš likuma stāšanās spēkā 2021. gadā ir panākts tikai neliels progress. Turklāt digitālo pakalpojumu izmantošanas līmenis ir zems – Vācija atpaliek no ES vidējā rādītāja attiecībā uz to cilvēku īpatsvaru, kuri izmanto e-pārvaldes pakalpojumus. Vācija arī atpaliek no ES vidējā rādītāja attiecībā uz dažādiem tādiem e-pārvaldes salīdzinošā pētījuma aspektiem kā pārredzamība, galveno veicinošo faktoru esamība un digitālo sabiedrisko pakalpojumu pieejamība cilvēkiem, kuri atrodas ārvalstīs. Valsts regulatīvās kontroles padome uzskata, ka Tiešsaistes piekļuves likuma īstenošana ir nepietiekama, un ir apzinājusi prognozēto darbaspēka trūkumu kā galveno risku gadījumā, ja ar digitalizācijas palīdzību netiktu palielināta efektivitāte. Trūkumi, kas konstatēti sabiedrisko pakalpojumu digitalizācijā, vienlīdz attiecas uz attiecīgajiem pasākumiem Vācijas atveseļošanas un noturības plānā.

(34)Digitālo prasmju uzlabošana ir ļoti būtiska digitālās pārkārtošanās procesam, lai novērstu kvalificētu darbinieku trūkumu un palielinātu ražīgumu. 2021. gadā Vācija atpalika no ES vidējā rādītāja (54 %) attiecībā uz to cilvēku īpatsvaru 16-74 gadu vecumā, kuriem ir vismaz digitālās pamatprasmes – Vācijā šis rādītājs bija 49 %, tādējādi kavējot digitālo pārkārtošanos. No visiem 16-19 gadus veciem jauniešiem 2021. gadā tikai 50 % bija vismaz digitālās pamatprasmes, kas ir par 19 procentpunktiem mazāk nekā ES vidējais rādītājs. Kaut arī Vācijas rādītājs pārsniedz ES vidējo rādītāju attiecībā uz IKT speciālistu īpatsvaru nodarbinātajā darbaspēkā un atbilst ES vidējam rādītājam attiecībā uz IKT speciālistu sieviešu īpatsvaru, tomēr ir daudz neaizpildītu vakanču, kas norāda uz nepieciešamību pēc vēl vairāk speciālistu. Digitālo prasmju uzlabošanā būtiska nozīme būtu turpmākiem centieniem novērst skolotāju trūkumu un labāk apmācīt skolotājus digitalizācijas jomā visos izglītības līmeņos. Digitālo tehnoloģiju integrācija uzņēmējdarbībā sasniedz tikai aptuveni ES vidējo līmeni, tostarp attiecībā uz tādu mazo un vidējo uzņēmumu īpatsvaru, kuru digitālā intensitāte ir vismaz pamatlīmenī, un attiecībā uz progresīvu tehnoloģiju, piemēram, mākoņdatošanas, lielo datu un mākslīgā intelekta, ieviešanu uzņēmumos. Vācijas atveseļošanas un noturības plānā ir ietverti vairāki pasākumi, ar kuriem plānots atbalstīt digitālās prasmes un jo īpaši digitālo izglītību, piemēram, tādi kā investīcijas skolotājiem paredzētajās digitālajās ierīcēs, izglītības platformā un izcilības centros. Turklāt Vācija īsteno pasākumus, lai palīdzētu nodrošināt sava darbaspēka prasmju pilnveidi un pārkvalifikāciju. Minētie pasākumi cita starpā ir koncentrēšanās uz uzņēmumu digitalizāciju (piemēram, Eiropas Digitālās inovācijas centri vai investīciju atbalsta shēma “Digitāli tagad” (Digital Jetzt)).

(35)Kopumā tikai 19,3 % mājsaimniecību ir piekļuve optiskās šķiedras platjoslas tīkla pieslēgumam, kā rezultātā Vācija ierindojas starp dalībvalstīm ar viszemāko optiskās šķiedras pārklājumu (otrais zemākais rādītājs Eiropas Savienībā, savukārt šajā ziņā vislabākajās piecās ES dalībvalstīs optiskās šķiedras pārklājums ir vismaz 85 %). Optiskās šķiedras savienojumu un ļoti augstas veiktspējas tīklu trūkums parasti ir īpaši izteikts lauku apvidos. Tas kavē ražīguma pieaugumu, it īpaši mazo un vidējo uzņēmumu vidū. Pastāv risks, ka varētu aizkavēties izvirzītā mērķa sasniegšana, proti, līdz 2025. gadam pieslēgt optiskās šķiedras tīklam 50 % no mājsaimniecībām un uzņēmumiem (un 100 % līdz 2030. gadam). Pamatnosacījumu uzlabošana, piemēram, palielinot plānošanas un īstenošanas spējas publiskajā sektorā, ir ļoti būtiska, lai paātrinātu optiskās šķiedras pārklājuma izvēršanu. Lai sasniegtu ar tīklu saistītos mērķrādītājus, būs jāuzlabo arī administratīvās procedūras, kas tiek piemērotas atļauju pieprasīšanā un piešķiršanā, un būs jāstandartizē alternatīvas, mazāk laikietilpīgas tīkla ierīkošanas metodes.

(36)Vācijai izdevās efektīvi samazināt savu lielo atkarību no Krievijas gāzes un naftas salīdzinājumā ar 2021. gadu (no 65 % līdz gandrīz nullei gāzes gadījumā un no 34 % līdz mazāk par 25 % naftas gadījumā). Vācija ir plānojusi un sākusi ieviest dabasgāzes infrastruktūru, kas vidējā termiņā pilnībā aizstātu Krievijas gāzes importu. Vācija pagājušā gada ziemā izpildīja prasības par minimālajiem gāzes krājumiem, kas līdz 2022. gada 31. decembrim sasniedza 90,1 %. Pateicoties savstarpēji savienotiem gāzes tirgiem, Vācijas importētā sašķidrinātā dabasgāze (LNG) varētu tikt piegādāta arī citām Eiropas valstīm un veicināt Eiropas energoapgādes drošību – ar noteikumu, ka attiecīgā infrastruktūra tiks īstenota bez ilgākas kavēšanās. Vienlaikus Vācija vēl aizvien ir atkarīga no fosilā kurināmā importa. Dabasgāzes patēriņš Vācijā laikposmā no 2022. gada augusta līdz 2023. gada martam ir samazinājies par 16 % salīdzinājumā ar vidējo gāzes patēriņu tajā pašā laikposmā iepriekšējos 5 gados, kas pārsniedz 15 % samazinājuma mērķrādītāju. Vācija tiek mudināta turpināt centienus uz laiku samazināt gāzes pieprasījumu līdz 2024. gada 31. martam 27 .

(37)Atjaunīgā elektroenerģija ir ļoti būtiska, lai Vācijā sekmīgi īstenotu zaļās pārkārtošanās plānus, tostarp atjaunīgā ūdeņraža ražošanas, elektrotransportlīdzekļu un siltumsūkņu jomā, kā arī attiecībā uz to, lai vidējā termiņā panāktu enerģētisko drošību. Tomēr, lai sasniegtu valsts mērogā noteiktos atjaunīgās enerģijas izvēršanas mērķrādītājus, būtu nepieciešams to trīskārt paātrināt (no +67 % pēdējo 8 gadu laikā līdz +196 % nākamajos 8 gados). Sarežģītas un ilgstošas atļauju piešķiršanas procedūras kavē atjaunīgo energoresursu un jaunas neto nulles emisiju tehnoloģijas ieviešanu, savukārt nesen pieņemtie tiesību akti procesu uzlabošanai vēl nav īstenoti. Papildus problēmām, kuras jau tiek risinātas, atļauju izsniegšanu kavē digitalizācijas un ar to saistīto prasmju trūkums, kā arī nepietiekamais darbinieku skaits iestādēs, tostarp tiesās. Joprojām ir nepilnības attiecībā uz tīkla elastību, tostarp elektroenerģijas uzkrāšanu, un augstsprieguma pārvades tīklu paplašināšanu, citstarp kopīgu interešu projektu īstenošanu. Turklāt Vācijas sadales tīkli nav pietiekami digitalizēti un modernizēti, lai tiktu galā ar pieprasījumu, ko rada daudzie jaunie elektrotransportlīdzekļu, saules fotoelementu sistēmu un siltumsūkņu ražotāji un izmantotāji, savukārt elektroenerģijas uzkrāšanu varētu paplašināt. Centieni, kas vērsti uz energoefektivitāti, tostarp transporta, mājokļu apkures un rūpniecības jomā, un siltumsūkņu ieviešanu, kura tiek veikta par pieņemamu cenu, saskaras ar izaicinājumiem apmēra palielināšanas un laicīgas īstenošanas ziņā, lai Vācija varētu sasniegt savus klimata un enerģētikas mērķrādītājus, samazināt atkarību no fosilā kurināmā un veicināt konkurētspēju un darbvietu radīšanu, tostarp tīro tehnoloģiju ražošanas nozarē. Lai sasniegtu klimata mērķus, ir vajadzīga turpmāka rīcība transporta un būvniecības nozares dekarbonizēšanai. Minētajās nozarēs nav sasniegti konkrētām nozarēm noteiktie mērķrādītāji 2022. gadam, neraugoties uz tādu pasākumu ieviešanu kā oglekļa cena, kas tika noteikta valsts mērogā, lai samazinātu emisijas šajās divās nozarēs. Dabiskais oglekļa piesaistītājs Vācijā ir samazinājies kopš 2016. gada, kas nozīmē, ka ir jārīkojas mežu un kūdrāju atjaunošanas jomā. Lielāki pūliņi, kas vērsti uz pielāgošanos klimata pārmaiņām, aprites ekonomiku un vides aizsardzību, samazina globāla mēroga izaicinājumu radītos riskus un veicina klimatnoturību, nodrošinot dabas resursus un samazinot rūpniecības atkarību no kritiski svarīgām izejvielām.

(38)Darbaspēka un prasmju trūkums nozarēs un profesijās, kas ir svarīgas zaļās pārkārtošanās īstenošanai, tostarp neto nulles emisiju tehnoloģiju ražošanā, ieviešanā un uzturēšanā, rada šķēršļus pārejā uz klimatneitrālu ekonomiku. Lai mazinātu prasmju nepietiekamību un veicinātu darba ņēmēju iekļautību un pārorientēšanu, būtiskas ir kvalitatīvas izglītības un apmācības sistēmas, kas reaģē uz mainīgajām darba tirgus vajadzībām, un mērķtiecīgi profesionālās pilnveides un pārkvalifikācijas pasākumi. Lai atraisītu neizmantoto darbaspēka potenciālu, šiem pasākumiem ir jābūt pieejamiem, jo īpaši privātpersonām un tajās nozarēs un reģionos, kurus visvairāk skar zaļā pārkārtošanās. Uzlabojot nelabvēlīgā situācijā esošu iedzīvotāju grupu izglītības rezultātus, tiek nodrošināts labāks pamats tālākizglītībai. Pieaugušo izglītībai ir izšķiroša loma pastāvīgā prasmju trūkuma novēršanā. Tomēr to pieaugušo īpatsvars, kuri pēdējo 4 nedēļu laikā ir piedalījušies mācībās, iepriekšējo 10 gadu laikā ir saglabājies samērā stabils un zemāks par ES vidējo rādītāju (8,1 % 2022. gadā; ES vidējais rādītājs bija 11,9 %), un mazkvalificētu darba ņēmēju vidū tas bija tikai 4 %. Turklāt energoietilpīgās nozarēs darba ņēmēju līdzdalības līmenis izglītībā un apmācībā samazinājās no 9,8 % 2015. gadā līdz 7,6 % 2021. gadā un ir zemāks par ES vidējo rādītāju (8,9 %). Dalības veicināšana sākotnējās un turpmākās profesionālās izglītības un mācību programmās, kuru mērķis ir atbalstīt zaļo pārkārtošanos, atbilstu Vācijas mērķim līdz 2030. gadam panākt to, ka 65 % no pieaugušajiem katru gadu piedalās mācībās.

(39)Padome ir izskatījusi 2023. gada stabilitātes programmu, ņemot vērā Komisijas veikto novērtējumu, un tās atzinums 28 ir atspoguļots 1. ieteikumā.

(40)Ņemot vērā ciešās savstarpējās saiknes starp eurozonas dalībvalstu tautsaimniecībām un to kolektīvo devumu ekonomiskās un monetārās savienības darbībā, Padome eurozonas dalībvalstīm ieteica rīkoties, tostarp izmantojot atveseļošanas un noturības plānus, lai i) 2023. gadā saglabātu parāda atmaksājamību un atturētos no kopējā pieprasījuma visaptverošas stimulēšanas, veidotu labāk mērķorientētus fiskālos pasākumus augsto enerģijas cenu ietekmes mazināšanai un apsvērtu piemērotus veidus, kā samazināt atbalstu, mazinoties enerģijas cenu radītajam spiedienam; ii) uzturētu augstu publisko investīciju līmeni un veicinātu privātās investīcijas zaļās un digitālās pārkārtošanās atbalstam; iii) atbalstītu algu attīstību tādā veidā, lai mazinātu pirktspējas zudumu, vienlaikus ierobežojot sekundāro ietekmi uz inflāciju, turpinātu uzlabot aktīva darba tirgus politiku un novērst prasmju trūkumu; iv) uzlabotu uzņēmējdarbības vidi un nodrošinātu, ka enerģijas atbalsts uzņēmumiem ir izmaksu ziņā efektīvs, īslaicīgs, orientēts uz dzīvotspējīgiem uzņēmumiem un ka tas saglabā stimulus zaļās pārkārtošanās realizēšanai; un v) saglabātu makrofinansiālo stabilitāti un uzraudzītu riskus, vienlaikus turpinot darbu pie banku savienības izveides pabeigšanas. Attiecībā uz Vāciju 1., 2., 3. un 4. ieteikums palīdzēs īstenot pirmo, otro un trešo eurozonai adresēto ieteikumu.

(41)Padome ir izskatījusi 2023. gada valsts reformu programmu un 2023. gada stabilitātes programmu, ņemot vērā Komisijas sagatavoto padziļināto pārskatu un šo novērtējumu. Padomes ieteikumi saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1176/2011 6. pantu ir atspoguļoti 1. ieteikumā. 1. ieteikumā minētās politikas palīdzēs novērst nelīdzsvarotību, kas saistīta ar pastāvīgi lielu tekošā konta pārpalikumu. 2., 3. un 4. ieteikums palīdz īstenot 1. ieteikumu, ciktāl tas attiecas uz lielākām investīcijām. 1. ieteikumā minētās politikas palīdzēs gan novērst nelīdzsvarotību, gan īstenot eurozonai adresētos ieteikumus saskaņā ar 40. apsvērumu,

AR ŠO IESAKA Vācijai 2023. un 2024. gadā rīkoties šādi.

1.Līdz 2023. gada beigām izbeigt spēkā esošos enerģētikas atbalsta pasākumus, izmantojot saistītos ietaupījumus, lai samazinātu valdības budžeta deficītu. Ja vēlreizēja enerģijas cenu pieauguma dēļ būtu vajadzīgi atbalsta pasākumi, nodrošināt to, ka minētie pasākumi ir vērsti uz neaizsargātu mājsaimniecību un uzņēmumu aizsardzību, ir fiskāli pieejami un tādi, kas saglabā stimulus enerģijas taupīšanai.

Nodrošināt piesardzīgu fiskālo politiku, jo īpaši ierobežojot valsts finansēto neto primāro izdevumu nominālo pieaugumu 2024. gadā tā, lai tas nepārsniegtu 2,5 %.

Saglabāt valsts finansētās publiskās investīcijas un nodrošināt ANM dotāciju un citu ES fondu efektīvu apguvi, jo īpaši ar nolūku veicināt zaļo un digitālo pārkārtošanos. Īstenot publisko investīciju iniciatīvas saskaņā ar plānu. Laikposmā pēc 2024. gada turpināt īstenot vidēja termiņa fiskālo stratēģiju pakāpeniskai un ilgtspējīgai konsolidācijai apvienojumā ar investīcijām un reformām, kas veicina lielāku ilgtspējīgu izaugsmi, lai vidējā termiņā panāktu piesardzīgu fiskālo stāvokli.

Uzlabot nodokļu struktūru iekļaujošākai un ilgtspējīgākai izaugsmei, jo īpaši uzlabojot nodokļu stimulus, lai palielinātu nostrādāto stundu skaitu. Saglabāt pensiju sistēmas ilgtermiņa ilgtspēju.

2.Būtiski paātrināt pārskatītā atveseļošanas un noturības plāna īstenošanu, tostarp nodrošinot pietiekamus resursus, un ātri pabeigt papildinājuma un REPowerEU nodaļas iekļaušanu, lai strauji sāktu tās īstenošanu. Turpināt kohēzijas politikas programmu ātru īstenošanu, nodrošinot ciešu konsekvenci un sinerģiju ar atveseļošanas un noturības plānu.

3.Paātrināt visas sabiedrisko pakalpojumu ķēdes digitalizāciju un uzlabot cilvēku digitālās prasmes. Novērst šķēršļus investīcijām un veicināt investīcijas ļoti augstas veiktspējas digitālo sakaru tīklos.

4.Pastiprināt centienus, lai vēl vairāk samazinātu vispārējo atkarību no fosilā kurināmā, palielinot investīcijas atjaunīgajā enerģijā un elektroenerģijas tīklos un paātrinot to izvēršanu, kas panākams ar lielāku administratīvo spēju un racionalizētu procedūru, tostarp atļauju piešķiršanas procedūru, palīdzību. Pastiprināt centienus attiecībā uz energoefektivitāti transporta, būvniecības un rūpniecības nozarē, tostarp veicot investīcijas apkures sistēmās un īstenojot turpmākus politikas pasākumus, kuru mērķis ir nodrošināt un apgūt zaļās pārkārtošanās procesam vajadzīgās prasmes.

Briselē,

(1)    OV L 209, 2.8.1997., 1. lpp.

(2)    OV L 306, 23.11.2011., 25. lpp.

(3)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/241 (2021. gada 12. februāris), ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu (OV L 57, 18.2.2021., 17. lpp.).

(4)    COM(2022) 780 final.

(5)    COM(2023) 62 final.

(6)    COM(2023) 168 final.

(7)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2023/435 (2023. gada 27. februāris), ar ko groza Regulu (ES) 2021/241 attiecībā uz REPowerEU nodaļām atveseļošanas un noturības plānos un groza Regulas (ES) Nr. 1303/2013, (ES) 2021/1060 un (ES) 2021/1755 un Direktīvu 2003/87/EK (OV L 63, 28.2.2023., 1. lpp.).

(8)    COM(2023) 141 final.

(9)    COM(2022) 583 final.

(10)    Padomes Īstenošanas lēmums (2021. gada 13. jūlijs) par Vācijas atveseļošanas un noturības plāna novērtējuma apstiprināšanu (ST 10158/21 un ST 10158/21 ADD 1).

(11)    SWD(2023) 605 final.

(12)    SWD(2023) 629 final.

(13)    Eurostat euro rādītāji 47/2023, 21.4.2023.

(14)    COM(2023) 631 final, 24.5.2023.

(15)    COM(2023) 141 final, 8.3.2023.

(16)    Padomes Ieteikums (2021. gada 18. jūnijs), ar ko sniedz Padomes atzinumu par Vācijas 2021. gada stabilitātes programmu (OV C 304, 29.7.2021., 18. lpp.).

(17)    Fiskālā nostāja tiek mērīta, vadoties pēc izmaiņām primārajos izdevumos (atskaitot diskrecionāros ieņēmumu pasākumus), neierēķinot ar Covid-19 krīzi saistītos pagaidu ārkārtas pasākumus, taču ietverot izdevumus, kurus finansē ar neatmaksājamu atbalstu (dotācijām) no Atveseļošanas un noturības mehānisma un citu ES fondu līdzekļiem un kuri attiecināmi uz vidēja termiņa potenciālo izaugsmi. Sīkāku informāciju sk. fiskālās statistikas tabulu 1. izcēlumā.

(18)    Citiem valsts finansētajiem kapitālizdevumiem bija ekspansīva ietekme, kas atbilst 0,4 procentpunktiem no IKP. Šī ietekme galvenokārt ir saistīta ar gāzes vairumpiegādātāju nacionalizāciju un rekapitalizāciju Vācijā ar nolūku garantēt energoapgādes drošību.

(19)    Šis skaitlis atspoguļo šo pasākumu gada budžeta izmaksu līmeni, ietverot kārtējos ieņēmumus un izdevumus, kā arī – attiecīgā gadījumā – kapitālizdevumu pasākumus.

(20)    Padomes Ieteikums (2022. gada 12. jūlijs) par Vācijas 2022. gada valsts reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Vācijas 2022. gada stabilitātes programmu (OV C 334, 1.9.2022., 35. lpp.).

(21)    Pamatojoties uz Komisijas 2023. gada pavasara prognozi, Vācijas potenciālās izlaides vidēja termiņa pieauguma aplēse, kuru izmanto fiskālās nostājas noteikšanai, nominālā izteiksmē ir 7,1 % (10 gadu vidējais rādītājs).

(22)    Tiek prognozēts, ka citiem valsts finansētajiem kapitālizdevumiem būs bremzējoša ietekme, kas atbilst 0,3 procentpunktiem no IKP. Šī ietekme galvenokārt ir saistīta ar to, ka tiek pārtraukts iepriekšējā gadā īstenotais pasākums, kura mērķis ir nacionalizēt un rekapitalizēt gāzes vairumpiegādātājus Vācijā, lai garantētu energoapgādes drošību.

(23)    Sk. Padomes Regulas (EK) Nr. 1466/97 5. pantu, kurā paredzēts, ka dalībvalstīm, kuru valsts parāds pārsniedz 60 % no IKP vai kurās ir izteiktāki parāda atmaksājamības riski, ir jāveic korekcija vairāk nekā 0,5 % apmērā no IKP.

(24)    Komisija lēsa, ka, lai vidējā termiņā panāktu ticamu parāda samazināšanu, Vācijai vidēji gadā būtu vajadzīgs strukturālās primārās bilances pieaugums, kas atbilstu 0,25 procentpunktu īpatsvaram no IKP. Šīs aplēses pamatā bija Komisijas 2022. gada rudens prognoze. Šīs aplēses sākumpunkts bija 2024. gadam prognozētais valdības budžeta deficīts un parāds, pieņemot to, ka 2024. gadā tiks atcelti enerģētikas atbalsta pasākumi.

(25)    Neto primāros izdevumus definē kā valsts finansētos izdevumus, atskaitot diskrecionāros ieņēmumu pasākumus un izņemot procentu izdevumus, kā arī cikliskā bezdarba izdevumus.

(26)    Padomes Īstenošanas lēmums (2023. gada 14. februāris), ar ko groza Padomes 2021. gada 13. jūlija Īstenošanas lēmumu par Vācijas atveseļošanas un noturības plāna novērtējuma apstiprināšanu (ST 5536/23).

(27)    Padomes Regula (ES) 2022/1369 un Padomes Regula (ES) 2023/706.

(28)    Atbilstīgi Padomes Regulas (EK) Nr. 1466/97 5. panta 2. punktam un 9. panta 2. punktam.