EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 19.9.2023

COM(2023) 545 final

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

par Atveseļošanas un noturības mehānisma īstenošanu: turpinot doties uz priekšu

Satura rādītājs

Akronīmi    

1.    Kopsavilkums    

2.    Pašreizējais stāvoklis saistībā ar ANM īstenošanu    

2.1. ANP īstenošanas stāvoklis    

2.2. Lielāka pārredzamība maksājumu pieprasījumu novērtēšanā    

2.3. ANM atskaites punktu un mērķrādītāju atcelšana    

2.4. ANP pārskatīšana    

2.5. Pašreizējā stāvoklis saistībā ar ANM finansēšanu    

2.6. ANM īstenošanas kontrole un revīzija    

2.7. Informēšana par ANP īstenošanu un pārredzamību    

3.    Mehānisma ieguldījums ANM mērķu sasniegšanā    

3.1. Mehānisma ieguldījums zaļās pārkārtošanās procesā (t. i., 1. pīlārā)    

3.2. Mehānisma ieguldījums digitālajā pārveidē (t. i., 2. pīlārā)    

3.3. Mehānisma ieguldījums pārdomātā, ilgtspējīgā un iekļaujošā izaugsmē (t. i., 3. pīlārā)    

3.4. Mehānisma ieguldījums sociālajā un teritoriālajā kohēzijā (t. i., 4. pīlārā)    

3.5. Mehānisma ieguldījums veselībā un ekonomiskajā, sociālajā un institucionālajā noturībā ar mērķi cita starpā palielināt gatavību krīzēm un krīžu reaģēšanas spējas (t. i., 5. pīlārā)    

3.6. Mehānisma ieguldījums rīcībpolitikās nākamajai paaudzei, bērniem un jauniešiem, piemēram, attiecībā uz izglītību un prasmēm (t. i., 6. pīlārā)    

3.7. Mehānisma ieguldījums sociālajā politikā, tajā skaitā dzimumu līdztiesībā, kā arī bērnu un jauniešu jautājumos    

3.8. Ieguldījums pārrobežu un daudzvalstu projektos    

3.9. Ieguldījums konkrētām valstīm adresēto ieteikumu īstenošanā    

4.    REPowerEU    

4.1. REPowerEU nodaļās iekļautie pasākumi    

4.2. Plāna REPowerEU finansēšana    

5.    Secinājums    

Attēli

1. attēls. Pagātnē izvirzīto atskaites punktu un mērķrādītāju sasniegšanas progress laikposmā no 2020. gada 1. ceturkšņa līdz 2023. gada 1. ceturksnim    12

2. attēls. Nākotnē sasniedzamo atskaites punktu un mērķrādītāju sasniegšanas progress laikposmā no 2023. gada 2. ceturkšņa līdz 2024. gada 2. ceturksnim    12

3. attēls. Ar reformām un investīcijām saistīto atskaites punktu un mērķrādītāju sasniegšanas progress    12

4. attēls. Atskaites punktu un mērķrādītāju sasniegšanas progress katrā ANM pīlārā    13

5. attēls. Aizkavējušos atskaites punktu un mērķrādītāju veids    14

6. attēls. Progresa stāvoklis attiecībā uz kopējiem rādītājiem    16

7. attēls. gada primārās enerģijas patēriņa ietaupījuma dinamika gadā (MWh)    16

8. attēls. Atbalstīto uzņēmumu skaita dinamika    17

9. attēls. Izglītības vai apmācības dalībnieku skaita dinamika    17

10. attēls. Maksājumu apturēšanas process    19

11. attēls. Lielāko galasaņēmēju amplitūda dalījumā pa dalībvalstīm    32

12. attēls. Saņemto summu un saistīto pasākumu, par kuriem atbalstu saņem 100 lielākie galasaņēmēji, ieguldījums sešos politikas pīlāros    33

13. attēls. ANM līdzekļu īpatsvars katrā politikas pīlārā    37

14. attēls. Izdevumu sadalījums pa politikas jomām zaļās pārkārtošanās atbalstam    38

15. attēls. Ieguldījums klimata mērķu sasniegšanā kā ANP piešķīruma daļa    39

16. attēls. To 1. pīlāra pasākumu skaits, kuru atskaites punkti un mērķrādītāji kopš ANM pēdējā gada ziņojuma ir apmierinoši izpildīti (dalījumā pa politikas jomām)    40

17. attēls. Digitālās pārveides atbalsta izdevumu sadalījums pa politikas jomām    43

18. attēls. Ieguldījums digitālo mērķu sasniegšanā kā ANP piešķīruma daļa    44

19. attēls. To 2. pīlāra pasākumu skaits, kuru atskaites punkti un mērķrādītāji kopš ANM pēdējā gada ziņojuma ir apmierinoši izpildīti (dalījumā pa politikas jomām)    44

20. attēls. Izdevumu sadalījums pa politikas jomām pārdomātas, ilgtspējīgas un iekļaujošas izaugsmes atbalstam    48

21. attēls. To 3. pīlāra pasākumu skaits, kuru atskaites punkti un mērķrādītāji kopš ANM pēdējā gada ziņojuma ir apmierinoši izpildīti (dalījumā pa politikas jomām)    49

22. attēls. Izdevumu sadalījums pa politikas jomām sociālās un teritoriālās kohēzijas atbalstam    52

23. attēls. To 4. pīlāra pasākumu skaits, kuru atskaites punkti un mērķrādītāji kopš ANM pēdējā gada ziņojuma ir apmierinoši izpildīti (dalījumā pa politikas jomām)    53

24. attēls. Veselības aprūpes un noturības atbalsta izdevumu sadalījums pa politikas jomām    58

25. attēls. To 5. pīlāra pasākumu skaits, kuru atskaites punkti un mērķrādītāji kopš ANM pēdējā gada ziņojuma ir apmierinoši izpildīti (dalījumā pa politikas jomām)    59

26. attēls. Izdevumu sadalījums pa politikas jomām nākamajai paaudzei paredzēto rīcībpolitiku atbalstam    65

27. attēls. To 6. pīlāra pasākumu skaits, kuru atskaites punkti un mērķrādītāji kopš ANM pēdējā gada ziņojuma ir apmierinoši izpildīti (dalījumā pa politikas jomām)    65

28. attēls. ANM sociālie izdevumi dalījumā pa galvenajām sociālajām kategorijām    69

29. attēls. To pasākumu īpatsvars (%), kas pieņemtajos ANP ir vērsti uz dzimumu līdztiesību    70

30. attēls. 2019. un 2020. gada KVAI īstenošanas pašreizējais īpatsvars    78

31. attēls. 2019.–2022. gada KVAI īstenošana ikgadējs novērtējums katrā secīgā gadā attiecībā pret līdzšinējo īstenošanu    78

Tabulas

1. tabula. Maksājumu pieprasījumu apstrāde    9

2. tabula. Pašreizējā situācija saistībā ar ANM maksājumu pieprasījumu īstenošanu    10

3. tabula. To ar reformām un investīcijām saistīto atskaites punktu un mērķrādītāju skaits un vidējais periods, par kuriem ziņots, ka to īstenošanas termiņš atlikts vai saīsināts    14

4. tabula. Pārskata tabula — iesniegtie grozītie ANP un REPowerEU nodaļas    21

5. tabula. Juridiskais pamats, ko dalībvalstis izmanto, grozot savus ANP    22

6. tabula. Neatmaksājamā finansiālā atbalsta izmaiņas saskaņā ar ANM regulas 18. pantu    22

7. tabula. Dalībvalstu pieprasītie aizdevumi laikposmā līdz 2023. gada 31. augustam    23

8. tabula. Daudzvalstu projekti, kas saistīti ar zaļās pārkārtošanās pīlāra pasākumiem    75

9. tabula. Digitālie daudzvalstu projekti    76

10. tabula. Pārskats par pieņemto REPowerEU nodaļu saturu    80

11. tabula. Papildu neatmaksājamais atbalsts, kas pieejams katrai dalībvalstij    84

12. tabula. Pārceltie BKR piešķīrumi    85

Akronīmi

1.Kopsavilkums 

Divarpus gadus pēc atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) izveides tas joprojām ir pamatā Eiropas atbildes reakcijai, kuras mērķis ir palielināt dalībvalstu ekonomikas noturību. Kopš pēdējā gada ziņojuma publicēšanas (2022. gada martā) ekonomiskais un ģeopolitiskais konteksts ir krasi mainījies. Krievijas neizprovocētā agresija pret Ukrainu 2022. gadā izraisīja enerģijas cenu kāpumu, parādot, cik neaizsargāta ir atkarība no Krievijas fosilā kurināmā, kā arī bija par iemeslu gadu desmitiem nepieredzētai inflācijai un dzīves dārdzības krīzei daudzās mājsaimniecībās.

Ņemot vērā šos apstākļus, ANM bija jāpielāgo, lai risinātu šīs jaunās problēmas un iekļautu pieredzi, kas divu gadu laikā gūta, īstenojot šo inovatīvo, uz sniegumu balstīto mehānismu. Šodien, tuvojoties mehānisma visnotaļ īsā darbības perioda viduspunktam, šajā ziņojumā ir izvērtēts progress, kas panākts mehānisma īstenošanā un attīstībā no ANM regulas pieņemšanas 1 2021. gada februārī līdz ANM regulas grozīšanai 2023. gada februārī, ar ko atveseļošanas un noturības plāniem (“ANP”) pievienoja REPowerEU nodaļas 2 , un līdz pēdējo maksājumu izmaksai laikposmā līdz 2023. gada 1. septembrim.

Ziņojumā norādīts, ka ir panākts ievērojams progress saistībā ar i) nepārtrauktu ANM īstenošanu, ii) tā īstenošanas pārredzamības palielināšanu un iii) ES finanšu interešu aizsardzību, pastiprinot kontroles un revīzijas pasākumus.

ANM īstenošana norit veiksmīgi un ievērojot stingros ierobežojumus, kas saistīti ar tā darbības periodu. Laikā līdz 2023. gada 1. septembrim Komisija ir saņēmusi 31 maksājuma pieprasījumu no 19 dalībvalstīm un kopumā izmaksājusi 153,4 miljardus EUR. Padome par visu dalībvalstu sākotnējiem plāniem ir pieņēmusi pozitīvu novērtējumu. Turklāt Padome jau ir pieņēmusi pozitīvu novērtējumu par četriem pārskatītajiem plāniem ar REPowerEU nodaļām, un Komisija pašlaik vērtē 16 pārskatītos plānus. Ziņojumā ir sniegta sīka informācija par daudziem konkrētu reformu un investīciju piemēriem, ko finansē ar ANM, veicinot ANM regulā noteikto sešu politikas pīlāru — arī zaļās pārkārtošanās un digitālās pārveides — īstenošanu.

Vienlaikus Komisija palīdz dalībvalstīm risināt īstenošanas problēmas, ja tādas rodas. Dažas dalībvalstis saskaras ar fondu pārvaldības grūtībām, daļēji ar administratīvo spēju saistītu problēmu vai nepietiekamu investīciju dēļ. Dažas citas dalībvalstis saskaras ar grūtībām īstenot sākotnēji iecerētos ANP, jo mainījušies ekonomiskie apstākļi, piemēram, radusies augsta inflācija vai piegādes sarežģījumi. Komisija sniedz atbalstu visām dalībvalstīm, lai tās paātrinātu savu plānu īstenošanu un pārskatīšanu, tajā skaitā izmantojot tehniskā atbalsta instrumentu 3 .

2023. gadā Komisija intensīvi strādāja, lai palielinātu skaidrību un pārredzamību saistībā ar mehānisma īstenošanu. Komisija 2023. gada 21. februārī publicēja metodiku par i) atskaites punktu un mērķrādītāju apmierinošas izpildes novērtēšanu un ii) apturēto summu aprēķināšanu atskaites punktu vai mērķrādītāju neizpildes gadījumā. Šodien kopā ar šo ziņojumu Komisija publicē savu kārtību, kā rīkoties iespējamās situācijās, kad atskaites punktus un mērķrādītājus, kurus Komisija sākotnēji novērtējusi kā izpildītus apmierinoši, dalībvalsts vēlāk atcēlusi.

Turklāt ANM regulas grozījumi paredz, ka dalībvalstīm jāpublicē informācija par 100 galasaņēmējiem, kas saņēmuši vislielāko ANM finansējuma apjomu. Komisija ātri sniedza nepieciešamos norādījumus, pieprasot dalībvalstīm pēc iespējas drīzāk darīt šos datus pieejamus un atjaunināt tos divas reizes gadā, kā arī konsolidēja publicēto informāciju atveseļošanas un noturības rezultātu pārskatā. Šī informācija tiks arī izmantota, lai papildinātu ANM finansēto projektu karti, kas pirmo reizi tika publicēta 2023. gada 9. martā un kopš tā laika tiek regulāri atjaunināta. Visi šie elementi kopā ievērojami uzlabo Komisijas lēmumu pārskatatbildību saistībā ar ANM īstenošanu.

2023. gadā, ņemot vērā arī Eiropas Parlamenta, Padomes un Eiropas Revīzijas palātas ieteikumus, Komisija vēl vairāk nostiprināja savu kontroles sistēmu, lai gūtu papildu pārliecību par ANM līdzekļu pareizu izmantošanu un Savienības finanšu interešu efektīvu aizsardzību. Komisija līdz 2023. gada 1. septembrim ir veikusi 14 uz risku balstītas ex post revīzijas attiecībā uz atskaites punktiem un mērķrādītājiem nolūkā iegūt papildu pārliecību, ka dalībvalsts sniegtā informācija par to apmierinošu izpildi ir pareiza (septiņas revīzijas 2022. gadā un septiņas revīzijas 2023. gadā). Pēc tam, kad, veicot ANP novērtēšanu, Komisija bija pārbaudījusi dalībvalstu kontroles sistēmu atbilstību Savienības finanšu interešu aizsardzībai, tā veica arī 27 dalībvalstu sistēmu revīzijas (16 2022. gadā un 11 līdz šim 2023. gadā) un līdz 2023. gada beigām vismaz vienu reizi būs veikusi revīziju visām dalībvalstīm. Kopš 2023. gada īpaša uzmanība tika pievērsta dalībvalstu pienākumiem ievērot publiskā iepirkuma un valsts atbalsta noteikumus saskaņā ar ANM regulas 22. panta 2. punkta a) apakšpunktu. ANM ticamības deklarācija, kas izriet no šīs kontroles sistēmas, no 2022. gada ir pilnībā saskaņota ar citu ģenerāldirektorātu izdotajām deklarācijām.

Drīzumā sāksies ANM — mehānisma kas ir pierādījis savu spēju stimulēt strukturālās reformas, palielināt investīciju ietekmi un saglabāt pietiekamu elastību, lai pielāgotos mainīgajiem apstākļiem, — darbības perioda otrā puse. Šo sasniegumu pamatā ir šī mehānisma galvenā uz rezultātiem balstītā iezīme, kas paredz maksājumu sasaisti ar pakāpenisku reformu īstenošanu un investīciju veikšanu, izmantojot saskaņotus atskaites punktus un mērķrādītājus. Šie sasniegumi nebūtu bijuši iespējami bez dalībvalstu līdzatbildības un apņēmības īstenot savus atveseļošanas un noturības plānus, kā arī bez tādu iestāžu kā Eiropas Parlaments un Eiropas Revīzijas palāta un sociālo un vietējo ieinteresēto personu ieguldījuma.

Tomēr darbs vēl nebūt nav galā, un priekšā ir sarežģīts īstenošanas periods. Pašlaik notiekošā valstu plānu pārskatīšana ir balstīta uz līdz šim uzkrāto plašo pieredzi un palīdzēs paātrināt mehānisma īstenošanu. Uzlabota īstenošanas pārredzamība, papildu REPowerEU resursi un koncentrēšanās uz dalībvalstu administratīvās spējas mobilizēšanu ir pamats turpmākai īstenošanas paātrināšanai 2024. gadā un turpmākajos gados līdz 2026. gada beigām.

2.Pašreizējais stāvoklis saistībā ar ANM īstenošanu

Šajā ziņojumā ir sīki izklāstīts pašreizējais stāvoklis saistībā ar ANM īstenošanu (2. iedaļa), mehānisma ieguldījums ANM mērķu sasniegšanā (3. iedaļa) un pašreizējais stāvoklis attiecībā uz REPowerEU nodaļām (4. iedaļa). Pielikumā ir pievienoti valstu apraksti, kuros izklāstīts katra ANP īstenošanas progress.

Ja nav norādīts citādi, šajā ziņojumā sniegtā informācija ir balstīta uz valstu pieņemto un Komisijas novērtēto plānu saturu, uz datiem, ko dalībvalstis līdz 2023. gada aprīlim iesniegušas, pildot savus pusgada ziņošanas pienākumus, uz 2023. gada 1. septembrī iegūtajiem datiem no atveseļošanas un noturības rezultātu pārskata 4 un uz pasākumiem, kas veikti, īstenojot mehānismu laikposmā līdz 2023. gada 1. septembrim 5 .

2.1. ANP īstenošanas stāvoklis

Atveseļošanas un noturības plānu pieņemšana

Kopš pēdējā gada ziņojuma publicēšanas 2022. gada 1. martā Padome ir pieņēmusi piecus atlikušos Padomes īstenošanas lēmumus (PID) par Bulgārijas un Zviedrijas ANP 2022. gada 4. maijā, Polijas ANP — 2022. gada 17. jūnijā, Nīderlandes ANP — 2022. gada 4. oktobrī un Ungārijas ANP — 2022. gada 16. decembrī. Komisija katru plānu novērtēja ātri, konsekventi un pārredzami, ievērojot ANM regulas 19. panta 3. punktā noteiktos 11 kritērijus. Novērtēšanas procesa laikā Komisija uzturēja ciešus kontaktus ar dalībvalstīm, lai veiktu visaptverošu novērtējumu. Komisija atbalstīja dalībvalstis, lai tās izvirzītu vērienīgus plānus ar skaidriem un reālistiskiem atskaites punktiem un mērķrādītājiem īstenošanas gaitā panāktā progresa uzraudzībai. Tagad, kad visi ANP ir apstiprināti un pieņemti, visa uzmanība ir pievērsta plānu īstenošanai un to pašlaik veiktajai pārskatīšanai.

Darbības kārtības

Komisija ir parakstījusi darbības kārtības dokumentus ar 24 dalībvalstīm. Saskaņā ar ANM regulu šajos divpusējos nolīgumos sīkāk precizēta uzraudzības, sadarbības un ar īstenošanu saistīto aspektu kārtība. Turklāt darbības kārtībā ir sīkāk izklāstīts katra atskaites punkta un mērķrādītāja pārbaudes mehānisms un, ja nepieciešams, ietverti papildu uzraudzības pasākumi, lai sekotu līdzi plāna īstenošanai. Nolūkā veicināt pārredzamību Komisija šos darbības kārtības dokumentus dara pieejamus savā tīmekļa vietnē 6 .

Darbības kārtības dokumentu noslēgšana un parakstīšana ir būtiski posmi ANP īstenošanā. Lai gan priekšfinansējuma saņemšanai darbības kārtības parakstīt nav nepieciešams, tās ir priekšnosacījums, lai attiecīgā dalībvalsts varētu iesniegt pirmo maksājuma pieprasījumu. Atkarībā no dalībvalsts regulējuma darbības kārtības noslēgšanas process var aizņemt vairāk laika nekā citos gadījumos. Līdz 2023. gada 1. septembrim savas darbības procedūras vēl nebija pabeigušas vai parakstījušas tikai trīs valstis (DE, NL, HU) 7 .

Maksājumu pieprasījumi

Laikā līdz 2023. gada 1. septembrim Komisija ir saņēmusi 31 maksājuma pieprasījumu no 19 dalībvalstīm un kopumā izmaksājusi 153,4 miljardus EUR. Tas ietver ANM priekšfinansējumu 56,6 miljardu EUR apmērā, kas 21 dalībvalstij piešķirts līdz 2021. gada 31. decembrim. No dalībvalstīm izmaksātās kopējās summas 106,3 miljardi EUR ir piešķirti kā neatmaksājams atbalsts, bet 47,1 miljards EUR — izsniegti kā aizdevumi. 1. un 2. tabulā ir sniegts pārskats par dalībvalstu iesniegtajiem maksājumu pieprasījumiem un attiecīgajiem Komisijas veiktajiem maksājumiem pēc tam, kad ir saņemts pozitīvs novērtējums par attiecīgajā maksājuma pieprasījumā ietvertajiem atskaites punktiem un mērķrādītājiem.

1. tabula. Maksājumu pieprasījumu apstrāde 8

Piezīme. Dati ir norādīti hronoloģiskā secībā pēc maksājuma pieprasījuma iesniegšanas datuma; priekšfinansējums tajos nav iekļauts.

Avots: Eiropas Komisija.

2. tabula. Pašreizējā situācija saistībā ar ANM maksājumu pieprasījumu īstenošanu

Piezīme. * * Īrija priekšfinansējumu nepieprasīja. ▲ Kā priekšnoteikums priekšfinansējuma saņemšanai PID bija jāpieņem līdz 2021. gada 31. decembrim.

Avots: Eiropas Komisija.

Lai gan ANP īstenošana kopumā norit, kā plānots, dažās dalībvalstīs ir problēmas saistībā ar līdzekļu pārvaldību, ko zināmā mērā rada ierobežota administratīvā spēja vai investīciju trūkums, kas saistīts ar mehānisma īsajiem termiņiem. ANP pārskatīšana un REPowerEU nodaļu pievienošana ir ietekmējusi arī ANM līdzekļu izmaksas grafiku, jo 2023. gada pirmajā pusē ir vērojama maksājumu pieprasījumu iesniegšanas palēnināšanās — dalībvalstis vairāk pievērsušās plānu pārskatīšanai un REPowerEU nodaļu pievienošanu. Plašāka informācija par progresu atskaites punktu un mērķrādītāju īstenošanā, pamatojoties uz pusgada ziņojumiem, ir sniegta nākamajā iedaļā.

Komisija arvien uzsver, ka galvenā prioritāte joprojām ir ANP ātra īstenošana, kā norādīts 2023. gada konkrētām valstīm adresētajos ieteikumos (KVAI), un ir gatava sniegt atbalstu dalībvalstīm, lai tās pildītu savas saskaņotās reformu un investīciju saistības. Plānu veiksmīga pārskatīšana 2023. gadā ir iespēja dalībvalstīm risināt jautājumus, kas saistīti ar administratīvo spēju, palielināt ANM līdzekļu apguves spēju un iekļauties maksājumu izmaksas grafikā. Tas ietver tādu papildu reformu un investīciju ieviešanu grozītos ANP, kuru mērķis ir novērst konkrētus regulatīvus šķēršļus un investīciju trūkumu, kas līdz šim konstatēti īstenošanas gaitā. Tas ietver arī pasākumus, kuru mērķis ir uzlabot plānu īstenošanā tieši iesaistīto publiskās pārvaldes iestāžu organizāciju, spējas un līdzekļus. Šos pasākumus var balstīt uz Komisijas tehnisko palīdzību, kas tiek sniegta ar tehniskā atbalsta instrumenta (TAI) starpniecību. 23 dalībvalstis ir saņēmušas vai pašlaik saņem vispārēju atbalstu ANP īstenošanas horizontālajiem aspektiem, tajā skaitā atbalstu plānu pārskatīšanai, savukārt visas 27 dalībvalstis saņem tematisko atbalstu, kas saistīts ar ANM pasākumu īstenošanu 9 .

Atskaites punktu un mērķrādītāju īstenošanas progress

Saskaņā ar ANM regulas 27. pantu dalībvalstīm divreiz gadā Eiropas pusgada kontekstā ir jāziņo par progresu, kas panākts savu ANP īstenošanā. Komisijas Deleģētajā regulā (ES) 2021/2106 šis pienākums ir precizēts sīkāk, nosakot, ka pusgada ziņojumus iesniedz ne vēlāk kā 30. aprīlī un 15. oktobrī. Dalībvalstis ziņo par progresu, kas panākts, sasniedzot pagātnē noteiktos atskaites punktus un mērķrādītājus, kā arī divpadsmit turpmāko mēnešu laikā sasniedzamos atskaites punktus un mērķrādītājus. Kaut arī datus dalībvalstis sniedz pašas un Komisija tos nepārbauda, tie sniedz visaptverošu pārskatu par visu plānu īstenošanu un ļauj uzraudzīt ANP īstenošanā panākto progresu.

Dalībvalstis turpina ziņot par labu progresu savu ANP īstenošanā, bet par dažiem atskaites punktiem un mērķrādītājiem ziņots, ka tie vēl nav pabeigti vai to izpilde aizkavējusies. Pusgada ziņojumu sniegšanas kārtā norādīts, ka lielākā daļa atskaites punktu un mērķrādītāju, kas bija jāsasniedz līdz 2023. gada aprīlim, ir vai nu izpildīti 10 , vai arī par tiem ziņots kā par pabeigtiem 11 (1. attēls). Arī turpmāko atskaites punktu un mērķrādītāju sasniegšanas progress ir iepriecinošs, jo par daudziem ziņots, ka to īstenošana norit, kā plānots, 12 vai ka tie jau ir pabeigti (2. attēls).

Palielinās līdzsvars starp to reformu un investīciju skaitu, par kurām ziņots kā par izpildītām vai pabeigtām. Reformu progress — jo īpaši juridisko tekstu pieņemšana un attiecīgu politikas pasākumu sagatavošana — bija redzamāks iepriekšējās ziņojumu sniegšanas kārtās, jo reformas bieži vien tika iekļautas dalībvalstu ANP kā pirmās, lai veidotu pamatu turpmākiem investīciju projektiem un tādējādi panāktu to lielāku ietekmi. Turklāt ar investīcijām saistītu mērķrādītāju (piemēram, infrastruktūras būvniecības) izpildei ir nepieciešams zināms laiks, un šādi mērķrādītāji maksājumu pieprasījumu pirmajos grafikos parasti ir mazākā skaitā, pat ja to faktiskā īstenošana jau varētu būt sākusies. Tomēr progress investīciju jomā tagad ir redzamāks, un nākamajos 12 mēnešos plānots sasniegt vairāk ar investīcijām nekā ar reformām saistīto atskaites punktu un mērķrādītāju (3. attēls). Tā ir sagaidāma ANM attīstība, jo īstenošana pakāpeniski virzās no vairāk uz reformām vērstiem atskaites punktiem un mērķrādītājiem uz tādiem, kas vairāk vērsti uz investīcijām.

Avots: Eiropas Komisija.

3. attēls. Ar reformām un investīcijām saistīto atskaites punktu un mērķrādītāju sasniegšanas progress

 Avots: Eiropas Komisija.

Pusgada ziņojumu dati liecina, ka atskaites punkti un mērķrādītāji ir tikuši īstenoti visos sešos ANM politikas pīlāros samērīgi 13 . Vislielākais progress ir panākts attiecībā uz pasākumiem, kas veicina 3. pīlāra “Pārdomāta, ilgtspējīga un iekļaujoša izaugsme”, 5. pīlāra “Veselība un ekonomiskā, sociālā un institucionālā noturība” un 4. pīlāra “Sociālā un teritoriālā kohēzija” īstenošanu (4. attēls). Šos pīlārus, kā arī 1. pīlāru “Zaļā pārkārtošanās” atbalsta ar vislielāko skaitu pasākumu, tāpēc nav pārsteigums, ka tajos panākts vislielākais progress. 

4. attēls. Atskaites punktu un mērķrādītāju sasniegšanas progress katrā ANM pīlārā 

 Avots: Eiropas Komisija.

Lai gan to atskaites punktu un mērķrādītāju skaits, par kuriem ziņots 14 , ka to īstenošana kavējas, kopumā ir neliels, tomēr, pamatojoties uz pusgada ziņojumiem, šķiet, ka īstenošana vairāk kavējas tādās jomās kā politikas sagatavošana, jauni sabiedriskie pakalpojumi un procesi, kā arī infrastruktūras modernizācija (5. attēls). Tā kā šajā pārskata periodā šīs trīs jomas aptver lielu skaitu atskaites punktu un mērķrādītāju, kavējumi varētu nebūt būtiski vai nesamērīgi salīdzinājumā ar citām jomām.

Sniedzot paskaidrojumus par kavējumiem, dalībvalstis ziņoja par grūtībām ievērot līgumu parakstīšanas termiņus un par neparedzētiem būvdarbu kavējumiem. Kopumā dalībvalstis nav konsekventi sniegušas detalizētus paskaidrojumus par kavējumiem un parasti neuzskatīja tos par būtiskiem.

Kamēr dažu atskaites punktu un mērķrādītāju indikatīvie mērķa termiņi tiek atlikti, citi tiek saīsināti. Saskaņā ar jaunākās pusgada ziņošanas kārtas datiem dalībvalstu paziņotie īstenošanas termiņa kavējumi galvenokārt skar atskaites punktus un mērķrādītājus, kas sākotnēji bija jāīsteno 2022. gadā (3. tabula), un ziņoto kavējumu vidējais ilgums ir 181 diena. Šķiet, ka to atskaites punktu un mērķrādītāju izpilde, kurus sākotnēji bija plānots īstenot 2023. gadā, pašlaik kavējas mazāk. Jāatzīmē arī, ka vairākiem atskaites punktiem un mērķrādītājiem īstenošanas termiņš ticis saīsināts 15 .

5. attēls. Aizkavējušos atskaites punktu un mērķrādītāju veidi

Piezīme. Iepriekš sniegtajā attēlā redzamo atskaites un mērķrādītāju klasifikāciju ir izstrādājusi Eiropas Komisija, un dalībvalstis par to savos pusgada ziņojumos šādā veidā nav ziņojušas.

Avots: Eiropas Komisija.

3. tabula. To ar reformām un investīcijām saistīto atskaites punktu un mērķrādītāju skaits un vidējais periods, par kuriem ziņots, ka to īstenošanas termiņš atlikts vai saīsināts

Piezīme. Šī tabula ir balstīta uz pašnovērtējuma datiem, kas sniegti saistībā ar pusgada ziņojumiem, kuros dalībvalstis ziņo par progresu attiecībā uz nākotnes atskaites punktiem un mērķrādītājiem laikposmā līdz 2024. gada 2. ceturksnim. Tāpēc nav pieejami dati par iespējamiem kavējumiem attiecībā uz atskaites punktiem un mērķrādītājiem, ko paredzēts īstenot 2025. un 2026. gadā. Atskaites punkti un mērķrādītāji tiek uzskatīti par īstenotiem pirms termiņa, ja tie ir īstenoti ceturksnī pirms sākotnēji plānotā ceturkšņa.

Avots: Eiropas Komisija.

Mehānisma sniegums, pamatojoties uz kopējiem rādītājiem

Kopējie rādītāji atspoguļo progresu, kas panākts, īstenojot ANP virzībā uz kopīgiem mērķiem, un ANM vispārējo sniegumu. Lai gan ANM ietvaros katra ANP īstenošanas galvenais rādītājs ir atskaites punktu un mērķrādītāju izpilde, kopējie rādītāji ir 14 rādītāju kopums, kas tika noteikts ar Komisijas 2021. gada 28. septembra Deleģēto regulu 2021/2106 16 , lai atspoguļotu mehānisma vispārējo sniegumu un progresu tā mērķu sasniegšanā 17 .

Dalībvalstis reizi pusgadā ziņo par savu progresu attiecībā uz kopējiem rādītājiem. Saskaņā ar Deleģēto regulu 2021/2106 dalībvalstis ziņo līdz 28. februārim (par pārskata periodu, kas aptver laikposmu no iepriekšējā gada jūlija līdz decembrim) un līdz 31. augustam (par pārskata periodu, kas aptver laikposmu no esošā gada jūlija līdz decembrim). Komisija publicē kopējo rādītāju datus atveseļošanas un noturības rezultātu pārskatā 18 pēc tam, kad ir veiktas dažas datu pārbaudes, lai nodrošinātu datu salīdzināmību 19 . Saskaņā ar Komisijas deleģētās regulas prasībām, ja dati tiek publicēti katras dalībvalsts līmenī, tos sniedz relatīvā izteiksmē.

Dalībvalstu līdz šim sniegtie dati liecina, ka saistībā ar ANM jau ir panākts ievērojams progress attiecībā uz kopējiem rādītājiem un visos politikas pīlāros. Līdz šim ir pārskatīti un atveseļošanas un noturības rezultātu pārskatā publicēti dati no trim ziņošanas kārtām, un tie aptver laikposmā no 2020. gada februāra līdz 2022. gada decembrim sasniegto progresu. Tā kā kopējie rādītāji ir izstrādāti, lai atspoguļotu faktiski sasniegto progresu, dati bieži vien neatspoguļo ANP pasākumu īstenošanas agrīnākos posmus. Pašreizējais progress attiecībā uz kopējiem rādītājiem ir parādīts 6. attēlā, un tas atspoguļo svarīgus panākumus virzībā uz mehānisma mērķu un ES galveno prioritāšu sasniegšanu.

Piemēram, līdz 2022. gada decembrim, pateicoties ANM atbalstam, jau ir ietaupīti aptuveni 22 miljoni megavatu (“MWh”) enerģijas patēriņa gadā (7. attēls). Enerģijas patēriņa samazināšana un energoefektivitātes palielināšana ir viena no ES galvenajām prioritātēm un priekšnoteikums pārejai uz tīru enerģiju, un kopējais rādītājs (1) atspoguļo gada primārās enerģijas patēriņa samazinājumu, kas sasniegts ar ANM atbalstu. Kontekstam — līdz šim sasniegtais enerģijas ietaupījums aptuveni atbilst Beļģijā uzstādītajai elektroenerģijas jaudai. Enerģijas ietaupījums ietver, piemēram, enerģijas patēriņa samazinājumus ēkās, skolās, slimnīcās vai uzņēmumos.

Līdz 2022. gada decembrim ANM ir palīdzējis 1,43 miljoniem uzņēmumu, sniedzot atbalstu naudā vai natūrā (8. attēls). Covid-19 krīze ir smagi ietekmējusi visu ES ekonomiku, un šajā krīzē īpaši cietuši mazie un vidējie uzņēmumi (“MVU”). Aplūkojot atbalstu, kas sniegts, lai stimulētu ES ekonomiku un palīdzētu uzņēmumiem, kopējais rādītājs (9) apzīmē to uzņēmumu skaitu, kuri saņēmuši atbalstu no ANM pasākumiem.

6. attēls. Progresa stāvoklis attiecībā uz kopējiem rādītājiem 20

Avots: atveseļošanas un noturības rezultātu pārskats.

7. attēls. gada primārās enerģijas patēriņa ietaupījuma dinamika gadā (MWh)

Avots: atveseļošanas un noturības rezultātu pārskats.

8. attēls. Atbalstīto uzņēmumu skaita dinamika

Avots: atveseļošanas un noturības rezultātu pārskats.

2022. gada otrajā pusē ar ANM atbalstu ir apmācīti vairāk nekā 4 miljoni cilvēku (9. attēls). Covid-19 krīze būtiski ietekmēja arī ES izglītības un apmācības sistēmas, un kopējais rādītājs (10) atspoguļo ANM ieguldījumu izglītībā, apmācībā un prasmju attīstībā, parādot to dalībnieku skaitu, kas izglītībā un apmācībā iesaistījušies, pateicoties ANM pasākumu atbalstam. Reformas un investīcijas izglītībā un apmācībā ir ļoti svarīgi, lai sagatavotu iedzīvotājus mūsdienu izaicinājumiem, jo īpaši zaļo un digitālo pārkārtošanos, un lai nodrošinātu viņiem iespēju attīstīt nepieciešamās prasmes. Īpaša uzmanība tiek pievērsta apmācībām digitālo prasmju uzlabošanai, ņemot vērā to aizvien lielāko nozīmi darba tirgū un sabiedrībā.

9. attēls. Izglītības vai apmācības dalībnieku skaita dinamika

Avots: atveseļošanas un noturības rezultātu pārskats.

2.2. Lielāka pārredzamība maksājumu pieprasījumu novērtēšanā

Saskaņā ar ANM regulas 24. pantu ANM līdzekļus var izmaksāt tikai ar nosacījumu, ka ir apmierinoši izpildīti konkrētie atskaites punkti un mērķrādītāji, uz kuriem attiecas maksājuma pieprasījums. Komisijas veiktā atskaites punktu un mērķrādītāju novērtēšana ir viens no galvenajiem ANM elementiem, un tam nepieciešama detalizēta analīze, lai noteiktu, vai dalībvalstis ir apmierinoši izpildījušas savas saistības.

2023. gada 21. februārī publicētajā paziņojumā par ANM divu gadu gadadienu 21 Komisija iepazīstināja ar īstenošanas rīkiem, ko tā izmanto, novērtējot maksājumu pieprasījumus, tādējādi palielinot paredzamību un pārredzamību. Paziņojumā un tā pielikumos sniegts detalizēts apraksts gan par atskaites punktu un mērķrādītāju novērtēšanas sistēmu, gan par maksājumu apturēšanas metodiku.

Satvars atskaites punktu un mērķrādītāju novērtēšanai saskaņā ar ANM regulu

Komisija 2023. gada februārī publicēja pamatprincipus atskaites punktu un mērķrādītāju apmierinošas izpildes novērtēšanai, lai palīdzētu valstu iestādēm, ieinteresētajām personām un plašākai sabiedrībai izprast, kā pirms katras līdzekļu izmaksas tiek novērtēta ar ANM atbalstīto pasākumu īstenošana.

Atskaites punktu un mērķrādītāju apmierinoša izpilde tiek novērtēta, pamatojoties uz PID, ar kuriem apstiprina ANP. Komisija balstās uz katra atskaites punkta un mērķrādītāja aprakstu, ņemot vērā to kontekstu un mērķi, lai noteiktu prasības, kas dalībvalstīm jāizpilda. Pēc tam, pamatojoties uz dalībvalstu sniegtiem pienācīgiem pamatojumiem, tā nosaka, vai konkrēts atskaites punkts vai mērķrādītājs ir apmierinoši izpildīts. Ierobežotā skaitā apstākļu un piemērojot de minimis principu, var pieņemt minimālas novirzes, kas saistītas ar summām, formālajām prasībām, termiņiem vai būtību. Pilna metodika, kas atspoguļo sistēmu, ko Komisija izmanto, veicot maksājuma pieprasījuma novērtēšanu, ir izklāstīta 2023. gada 21. februārī publicētā paziņojuma I pielikumā 22 .

Maksājumu apturēšanas process

Komisija 2023. gada februārī publicēja arī metodiku, lai, pilnībā ievērojot vienlīdzīgas attieksmes un proporcionalitātes principus, noteiktu apturamo summu, ja kāds atskaites punkts vai mērķrādītājs nav izpildīts apmierinoši. ANM regulā ir noteikti ārkārtas apstākļi, kad dalībvalstis var saskarties ar pasākumu īstenošanas kavēšanos, kas ietekmē dažu atskaites punktu un mērķrādītāju savlaicīgu izpildi. Šādām situācijām nevajadzētu kavēt to maksājumu veikšanu, kas attiecas uz atskaites punktiem un mērķrādītājiem, kuri izpildīti apmierinoši 23 . Tādējādi regulā ir paredzēts mehānisms, kas dalībvalstīm dod papildu laiku (līdz sešiem mēnešiem) attiecīgā atskaites punkta vai mērķrādītāja īstenošanai. Šādā situācijā ANM regula paredz iespēju Komisijai daļēji vai pilnībā apturēt maksājumus, tādējādi arī nodrošinot pareizas finanšu pārvaldības principa ievērošanu.

Maksājumu apturēšana ļauj dalībvalstīm iesniegt maksājuma pieprasījumu pat tad, ja vēl nav izpildīti visi atskaites punkti un mērķrādītāji. Saskaņā ar apturēšanas procedūru (10. attēls) dalībvalstīm pēc apturēšanas lēmuma pieņemšanas ir seši mēneši laika, lai izpildītu attiecīgos atskaites punktus un mērķrādītājus; pēc šā laikposma tos uzskata par neizpildītiem. Visbeidzot, ja dalībvalsts šajā sešu mēnešu laikposmā attiecīgo atskaites punktu vai mērķrādītāju izpildīt nespēj, tās finanšu iemaksa vai aizdevuma atbalsts tiek neatgriezeniski samazināts saskaņā ar ANM regulas 24. panta 6. punktu. Pilnīga metodika, kurā sīki izklāstīts apturamās summas aprēķins, ir sniegta 2023. gada 21. februārī publicētā paziņojuma II pielikumā.

Komisija 2023. gadā saskārās ar pirmajiem neapmierinošas izpildes gadījumiem 24 . Katrā gadījumā Komisija vēstulē attiecīgajai dalībvalstij norādīja iemeslu, kāpēc atskaites punkti vai mērķrādītāji tika uzskatīti par neizpildītiem, un ar tiem saistīto summu, kas apturama saskaņā ar ANM regulā paredzētajām procedūrām. Attiecīgās dalībvalsts prerogatīva ir sniegt šo informāciju Ekonomikas un finanšu komitejai (EFK). Līdz šim attiecīgās dalībvalstis ir nosūtījušas savu vēstuli EFK.

10. attēls. Maksājumu apturēšanas process

Avots: Eiropas Komisija

2.3. ANM atskaites punktu un mērķrādītāju atcelšana

ANM regulas 24. panta 3. punkta otrajā teikumā norādīts, ka “apmierinoši izpildīti starpposma rādītāji un mērķrādītāji nozīmē, ka attiecīgā dalībvalsts nav atcēlusi pasākumus, kas saistīti ar iepriekš apmierinoši izpildītiem starpposma rādītājiem un mērķrādītājiem.” 

Šodien kopā ar šo ziņojumu Komisija publicē savu regulējumu šā noteikuma piemērošanai (sk. II pielikumu). Ar šo regulējumu tiek ņemts vērā Eiropas Revīzijas palātas ieteikums 25 un nodrošināta juridiskā skaidrība un pārredzamība attiecībā uz procesu, kas jāievēro atcelšanas gadījumā, nodrošinot ANM nepārtrauktu īstenošanu un ES finanšu interešu aizsardzību. Komisija var pārskatīt un grozīt šo metodiku, jo tā apkopo vairāk pieredzes tās piemērošanā. 

2.4. ANP pārskatīšana

Plānā REPowerEU ir atzīts, ka ANM var būt būtiska nozīme drošas, cenas ziņā pieejamas un tīras enerģijas nodrošināšanā, un grozītā ANM regula stājās spēkā 2023. gada februārīkā daļa no Komisijas reakcijas uz nesenajiem notikumiem enerģētikas un ģeopolitikas jomā. Tādējādi ANM regula tika grozīta, lai atbalstītu jaunas vai plašāka mēroga reformas un investīcijas, kas vērstas uz enerģijas (jo īpaši fosilā kurināmā) piegādes dažādošanu, palielinātu enerģijas ietaupījumus, paātrinātu pāreju uz tīru enerģiju un galu galā palielinātu Savienības energosistēmas noturību, drošību un ilgtspēju. Lai varētu izmantot papildu līdzekļus, grozītajā ANM regulā dalībvalstis tiek aicinātas pārskatīt savus ANP, lai pievienotu jaunas vai “paplašinātas” ar enerģētiku saistītas reformas un investīcijas, izmantojot īpašu “REPowerEU nodaļu”. Ar grozīto regulu ievieš arī virkni REPowerEU mērķu, kas ar šiem papildu pasākumiem jāsasniedz (sk. grozītās ANM regulas 21.c pantu).

ANP ātra īstenošana joprojām ir galvenā prioritāte, un ANP pārskatīšana un REPowerEU nodaļu iesniegšana nedrīkstētu kavēt dalībvalstis ievērot PID paredzētos termiņus. Dalībvalstīm būtu jāturpina darīt visu iespējamo, lai laikus iesniegtu maksājumu pieprasījumus un nodrošinātu reformu un investīciju virzību, radot iespēju laikus izmaksāt naudas līdzekļus.

Kopš grozītās ANM regulas stāšanās spēkā 2023. gada februārī 20 dalībvalstis iesniedza savus grozītos ANP kopā ar REPowerEU nodaļām, kas veicinās dalībvalstu pāreju uz atjaunīgi energoresursu izmantošanu, palielinās energoefektivitāti un samazinās Eiropas atkarību no Krievijas fosilā kurināmā.

Pašreizējais stāvoklis saistībā ar ANP grozījumiem un REPowerEU nodaļu iesniegšanu

Dalībvalstis var iesniegt Komisijai pamatotu pieprasījumu tai sagatavot priekšlikumu grozīt vai aizstāt spēkā esošos ANP, pamatojoties uz četriem pārskatīšanas pamatojumiem 26 . Pirmkārt, dalībvalstīm būtu jāierosina jaunas vai “paplašinātas” ar enerģētiku saistītas reformas un investīcijas, izmantojot īpašu “REPowerEU nodaļu”. Otrkārt, saskaņā ar 18. panta 2. punktu dalībvalstis var ierosināt palielināt vai samazināt savu pasākumu summas, lai ņemtu vērā atjaunināto maksimālo finanšu iemaksu, kas publicēta 2022. gada 30. jūnijā. Treškārt, dalībvalstīm ir iespēja saskaņā ar ANM regulas 21. pantu pieprasīt grozīt savu plānu, ja viens vai vairāki ANP atskaites punkti un mērķrādītāji objektīvu apstākļu dēļ vairs nav sasniedzami. Visbeidzot, dalībvalstīm līdz 2023. gada 31. augustam bija jāpieprasa atbalsts no ANM aizdevuma komponenta un attiecīgi jāpārskata savi plāni, iesniedzot tos Komisijai novērtēšanai. Plašāka informācija par aizdevuma komponentu ir sniegta nākamajā iedaļā.

Laikposmā līdz 2023. gada 1. septembrim Komisija ir saņēmusi 25 grozītus ANP un 20 REPowerEU nodaļas (4. tabula). Padome pieņēma astoņus grozītos ANP (Vācijas, Igaunijas, Īrijas, Francijas, Luksemburgas, Maltas, Slovākijas un Somijas ANP), no kuriem četri ietver REPowerEU nodaļas (Igaunijas, Francijas, Maltas un Slovākijas ANP). Šā gada ziņojuma sagatavošanas laikā Komisija vērtēja 16 dalībvalstu ierosinātos grozījumus. 5. tabulā ir izklāstīts juridiskais pamats, ko dalībvalstis izmanto savu ANP grozīšanai atbilstīgi ANM regulai.

4. tabula. Pārskata tabula — iesniegtie grozītie ANP un REPowerEU nodaļas 27

Avots: Eiropas Komisija.

5. tabula. Juridiskais pamats, ko dalībvalstis izmanto, grozot savus ANP

Avots: Eiropas Komisija.

Pārskatītais neatmaksājamais atbalsts saskaņā ar ANM

Saskaņā ar ANM regulas 18. panta 2. punktu dalībvalstis var atjaunināt savus ANP, lai ņemtu vērā atjaunināto maksimālo finanšu iemaksu, kas publicēta 2022. gada 30. jūnijā. Dalībvalstis, kurām ir samazināta maksimālā finanšu iemaksa, var attiecīgi pārskatīt savus plānus. Dalībvalstis, kurām ir palielināta maksimālā finanšu iemaksa, var izmantot šos papildu resursus, lai finansētu pārskatītajos plānos vai REPowerEU nodaļā iekļautās investīcijas un reformas. 6. tabulā ir sniegts pārskats par dalībvalstu neatmaksājamā finansiālā atbalsta izmaiņām saskaņā ar 18. pantu.

6. tabula. Neatmaksājamā finansiālā atbalsta izmaiņas saskaņā ar ANM regulas 18. pantu

Avots: Eiropas Komisija.

Aizdevumi saskaņā ar ANM

Lai finansētu jaunas investīcijas un reformas, kas iekļautas REPowerEU nodaļā, dalībvalstis var izmantot arī ļoti izdevīgos ANM aizdevumu finansēšanas nosacījumus — šie aizdevumi tām bija jāpieprasa līdz 2023. gada 31. augustam. 7. tabulā dalījumā pa dalībvalstīm ir sniegts pārskats par pieprasījumiem (arī aizdevumu summām), ko dalībvalstis iesniegušas līdz tiesību aktā noteiktajam termiņam. Šī informācija 2023. gada 1. septembrī tika darīta zināma arī Eiropas Parlamentam un Padomei.

7. tabula. Dalībvalstu pieprasītie aizdevumi laikposmā līdz 2023. gada 31. augustam

Piezīme. *Komisijai saskaņā ar ANM regulas 19. pantu vēl ir jānovērtē aizdevumu pieprasījumi, kas iesniegti līdz 2023. gada 31. augustam, un pārskatītie plāni jāapstiprina Padomei. Tāpēc šajā tabulā ir sniegts tikai provizorisks priekšstats par to, kāda varētu būt kopējā saskaņā ar ANM piešķirto aizdevumu summa.

Avots: Eiropas Komisija.

Saskaņā ar plānu REPowerEU dalībvalstis priekšfinansējumu varēs saņemt divās daļās laikposmā no 2023. līdz 2024. gadam. Tas būs iespējams pēc REPowerEU nodaļas iesniegšanas, ja Padome līdz 2023. gada 31. decembrim pieņems attiecīgos PID. Saistībā ar REPowerEU nodaļās iekļautajiem pasākumiem dalībvalstis varēs pieprasīt priekšfinansējumu līdz 20 % apmērā no REPowerEU papildu finansējuma avotiem: emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS) kvotām, pārskaitījumiem no Brexit korekcijas rezerves (BKR), ANM palielinātā piešķīruma, kas atjaunināts līdz 2022. gada jūnijam, un atlikušās ANM aizdevumu daļas.

2.5. Pašreizējā stāvoklis saistībā ar ANM finansēšanu

Pašreizējais stāvoklis saistībā ar NextGenerationEU finansēšanu

Saskaņā ar NextGenerationEU Komisija no 2021. gada vidus līdz 2026. gadam, emitējot ES obligācijas, var piesaistīt līdz 806,9 miljardiem EUR. Tas padara ES par vienu no lielākajiem euro denominēta parāda emitentiem šajā laikposmā. Neraugoties uz tirgus svārstībām pagājušajā gadā, Komisija spēja savlaicīgi izpildīt visas savas līdzekļu izmaksas saistības saskaņā ar NextGenerationEU un turpināt īstenot savus mērķus — rezultatīvi un lietderīgi piesaistīt līdzekļus tirgos.

Komisija 2022. gada jūnijā paziņoja par savu finansēšanas plānu laikposmam no 2022. gada jūnija līdz decembrim. Saskaņā ar šo finansēšanas plānu Komisija ilgtermiņa finansējuma veidā piesaistīja papildu 50 miljardus EUR NextGenerationEU vajadzībām un papildināja to ar īstermiņa ES parādzīmju emisijām programmā. Emitētās obligācijas bija parasto un zaļo obligāciju kopums, kas pilnībā atbilda NextGenerationEU zaļo obligāciju sistēmai. Šie darījumi ir palielinājuši kopējo neatmaksāto NextGenerationEU obligāciju summu līdz 171 miljardam EUR, no kuriem 36,5 miljardi EUR tika piesaistīti, emitējot zaļās obligācijas. Decembra beigās ES parādzīmju kopējais atlikums bija 17 miljardi EUR 28 . 

2022. gada decembrī Komisija paziņoja savu finansēšanas plānu laikposmam no 2023. gada janvāra līdz jūnija beigām, un tas ietvēra ilgtermiņa finansēšanas darbības kopsummā līdz 80 miljardiem EUR. Galu galā tika emitētas ES obligācijas 78 miljardu EUR apmērā ar vidējo dzēšanas termiņu aptuveni 14 gadi. Lai nodrošinātu īstermiņa finansējuma vajadzības, Komisija 2023. gada pirmajā pusgadā emitēja arī trīs un sešu mēnešu ES parādzīmes, rīkojot izsoles ik pēc diviem mēnešiem, un 2023. gada jūnija beigās neatmaksāto ES parādzīmju apmērs bija 17,9 miljardi EUR. Divpadsmit izsolēs tika emitētas 24 ES parādzīmes, kuru vidējā vērtība bija aptuveni 1 miljards EUR.

Pateicoties šīm veiksmīgajām emisijām, ES ir varējusi raiti turpināt dalībvalstu ANP finansēšanu, savlaicīgi izmaksājot ieņēmumus. Komisija veica visus maksājumus dalībvalstīm saskaņā ar ANM, tiklīdz bija pienācis to termiņš, — vidēji sešu darbdienu laikā pēc maksājuma apstiprināšanas. Nebija nekādu kavējumu.

Zaļo obligāciju regulējums

2020. gadā Komisija paziņoja, ka 30 % NextGenerationEU (NGEU) obligāciju tiks emitētas kā zaļās obligācijas. Tas apliecina Komisijas apņemšanos nodrošināt finansējuma ilgtspēju, ieviešot tirgū jaunu, augsti novērtētu un likvīdu zaļo aktīvu, plašam investoru lokam nodrošinot piekļuvi zaļajām investīcijām un nostiprinot Eiropas Savienības un euro lomu ilgtspējīgos finanšu tirgos.

Ar NextGenerationEU zaļo obligāciju ieņēmumiem tiek finansēta ar klimatu saistīto ANM izdevumu daļa. Katrai dalībvalstij vismaz 37 % no savas valsts ANP kopējās vērtības ir jāvelta ar klimatu saistītām investīcijām un reformām. Dalībvalstis ir pārsniegušas šo mērķrādītāju, un aplēstie izdevumi klimata jomā pašlaik ir aptuveni 40 %.

Komisija 2021. gada oktobrī emitēja savu pirmo NextGenerationEU zaļo obligāciju. Ar šo 15 gadu termiņa obligāciju palīdzību Komisija piesaistīja 12 miljardus EUR, kas ir līdz šim lielākais zaļo obligāciju darījums pasaulē.

NextGenerationEU zaļo obligāciju izdevumi līdz šim galvenokārt attiecas uz energoefektivitāti (47,6 % no piešķirtajiem izdevumiem) un videi draudzīgu transportu un infrastruktūru (42 %). Pielāgošanās klimata pārmaiņām ir trešā lielākā izdevumu kategorija (5,6 % no izdevumiem) no deviņām izdevumu kategorijām, kurām var piešķirt NextGenerationEU zaļo obligāciju ieņēmumus.

2.6. ANM īstenošanas kontrole un revīzija

ANM ir uz sniegumu balstīts instruments. Komisijas maksājumi dalībvalstīm tiek veikti, pamatojoties uz to, vai ir apmierinoši izpildīti iepriekš noteikti atskaites punkti un mērķrādītāji, kas izklāstīti ANP. Attiecībā uz katru atveseļošanas un noturības plānu PID ir noteikts saistīto atskaites punktu un mērķrādītāju kopums, kā arī katra maksājuma attiecīgā summa. Rezultātā ANM maksājumu likumība un pareizība ir atkarīga tikai no tā, vai ir apmierinoši izpildīti atskaites punkti un mērķrādītāji. Dalībvalstis ir ANM līdzekļu saņēmējas, un pēc šo līdzekļu izmaksāšanas tie nonāk valsts budžetā.

ANM kontroles sistēma ir pielāgota ANM kā ES izdevumu programmas unikālajām iezīmēm, un tās pamatā ir divi galvenie pīlāri: no vienas puses, darījumu likumība un pareizība, kas ir Komisijas galvenā atbildības joma, un, no otras puses, Savienības finanšu interešu aizsardzību, par ko galvenokārt atbildīgas ir dalībvalstis, bet par ko īpašas pārbaudes veic arī Komisija.

Komisija ir vēl vairāk nostiprinājusi ANM kontroles sistēmas stabilitāti, tajā skaitā tās revīzijas darbu. Revīziju rezultātos un apsvērumos nav identificēti kritiski vai augsti riskus, kas būtu jāatzīst ticamības apliecinājumā, kuru ECFIN ĢD ģenerāldirektors sniedza savā gada darbības pārskatā 29 , kas attiecas uz ANM.

Saistību un maksājumu likumības un pareizības kontroles

Komisijas kontroles vidi veido divi līmeņi: ex ante kontroles pirms maksājuma veikšanas un ex post revīzijas pēc to veikšanas.

Kad dalībvalsts iesniedz maksājuma pieprasījumu, Komisija, veicot ex ante kontroli, novērtē, vai katrs atskaites punkts un mērķrādītājs, ko dalībvalsts norādījusi kā pabeigtu, ir apmierinoši izpildīts. Lai pārbaudītu, vai atskaites punkti un mērķrādītāji ir apmierinoši izpildīti, dalībvalstu iesniegtos pierādījumus novērtē īpašas valstu grupas, kurās iesaistītas vairākas Komisijas struktūras. Komisija var pieprasīt papildu informāciju un pieņemt lēmumu veikt papildu kontroles, lai pirms maksājuma veikšanas iegūtu vajadzīgo papildu pārliecību par atskaites punktu un mērķrādītāju sasniegšanu. Ja daži atskaites punkti un mērķrādītāji nav apmierinoši izpildīti, maksājumu var daļēji apturēt.

2022. gadā Komisija novērtēja 13 maksājumu pieprasījumus, kas ietvēra 366 atskaites punktus un mērķrādītājus, un secināja, ka visi atskaites punkti un mērķrādītāji ir izpildīti apmierinoši. Līdz ar to 2022. gadā nebija nepieciešams apturēt vai samazināt maksājumus.

Komisija veic arī uz risku balstītas ex post revīzijas attiecībā uz atskaites punktiem un mērķrādītājiem nolūkā iegūt papildu pārliecību, ka dalībvalsts sniegtā informācija ir pareiza. Saskaņā ar savu revīzijas stratēģiju 2022. gadā Komisija veica septiņas atskaites punktu un mērķrādītāju ex post revīzijas saistībā ar Francijas, Itālijas, Portugāles, Horvātijas un Rumānijas iesniegtajiem pirmajiem maksājumu pieprasījumiem, kā arī Horvātijas un Spānijas iesniegtajiem otrajiem maksājumu pieprasījumiem. Pamatojoties uz riska novērtējumu, revīzijas darbs aptvēra visus 15 atskaites punktus un mērķrādītājus, kas identificēti kā “augsta riska”, un 12 atskaites punktus un mērķrādītājus, kas identificēti kā “vidēja riska”. 2023. gadā tiek veiktas vēl septiņas revīzijas saistībā ar maksājumu pieprasījumiem no Austrijas, Čehijas, Dānijas, Grieķijas, Luksemburgas, Slovākijas un Spānijas. Pamatojoties uz līdz šim sagatavotajiem galīgajiem revīzijas ziņojumiem, Komisija secināja, ka revidētie atskaites punkti un mērķrādītāji ir izpildīti apmierinoši. Ja Komisija ex post posmā būtu uzskatījusi, ka kāds no atskaites punktiem vai mērķrādītājiem nav apmierinoši izpildīts, tā būtu uzsākusi finanšu korekciju procedūras, lai atgūtu nepamatoti izmaksāto maksājuma daļu.

Kontroles nolūkā nodrošināt pienācīgu Savienības finanšu interešu aizsardzību ANM regulas 22. pantā noteiktajā veidā

Katrai dalībvalstij ir jāievieš un jāuztur iedarbīgas un efektīvas kontroles sistēmas un attiecīgi jārīkojas, lai aizsargātu Savienības finanšu intereses. Katrai dalībvalstij savā atveseļošanas un noturības plānā bija detalizēti jāapraksta valsts kontroles sistēma, un Komisija šīs sistēmas varēja novērtēt kā “pietiekamas” (A) vai “nepietiekamas” (C). Ja dalībvalsts ierosinātie pasākumi tiktu novērtēti kā nepietiekami, plāns netiktu apstiprināts. Novērtējot piecus ANP, kas apstiprināti 2022. gadā pēc iepriekšējā gada ziņojuma pieņemšanas, Komisija secināja, ka tiem tāpat kā pārējiem 22 ANP ir atbilstoša kontroles sistēma. Tāpat kā iepriekšējos novērtējumos arī 2022. gadā Komisija katrā no pieciem pozitīvi novērtētajiem ANP konstatēja dažus trūkumus un pieprasīja attiecīgajām dalībvalstīm veikt papildu korektīvos pasākumus, pievienojot valstu attiecīgajos ANP konkrētus atskaites punktus saistībā ar revīziju un kontroli. Attiecīgie atskaites punkti un mērķrādītāji ir iekļauti PID pielikumā, un tie ir jāizpilda, pirms var veikt kārtējo maksājumu. Saņemot attiecīgo maksājuma pieprasījumu, Komisija novērtē, vai šie īpašie ar revīziju un kontroli saistītie atskaites punkti ir izpildīti apmierinoši, un analizē iesniegtās pārvaldības deklarācijas un revīzijas kopsavilkumus.

Turklāt saskaņā ar savu revīzijas stratēģiju Komisija veic sistēmas revīzijas, kuru pamatā ir Komisijas rīcībā esošā informācija, kā arī dalībvalstu iesniegtie revīzijas kopsavilkumi un pārvaldības deklarācijas kopā ar to maksājumu pieprasījumiem. Veicot sistēmas revīziju, Komisija pārbauda procedūras, kas dalībvalstīs ieviestas nolūkā novērst, atklāt un vērst par labu krāpšanas, korupcijas un interešu konfliktu gadījumus, kā arī dubulto finansējumu. Tas ietver arī uz risku balstītas sistēmu pārbaudes, kuru laikā vāc un saglabā datus par saņēmējiem, darbuzņēmējiem, apakšuzņēmējiem un faktiskajiem īpašniekiem. Komisija ir pilnvarota atgūt līdzekļus vai uzsākt finanšu korekcijas, ja ir konstatēta krāpšana, korupcija vai interešu konflikts, ko dalībvalstis nav novērsušas, vai ja dalībvalstis nopietni pārkāpj finansēšanas un aizdevuma nolīgumos paredzētās saistības.

Komisija 2022. gadā veica 16 sistēmas revīzijas 30 un vēl 11 revīzijas 2023. gadā 31 un attiecīgos gadījumos izdeva ieteikumus ar stingriem īstenošanas termiņiem, un līdz 2023. gada beigām katrā dalībvalstī būs veikusi vismaz vienu revīziju. Turklāt Komisija šo revīziju ietvaros pārliecinās, vai dalībvalstu sistēmas kopumā nodrošina un pārbauda atbilstību ES un valstu noteikumiem, tajā skaitā specifiskiem publiskā iepirkuma procedūras elementiem un valsts atbalsta noteikumiem. Ņemot vērā Eiropas Revīzijas palātas ieteikumus, Komisija ir vēl vairāk pastiprinājusi revīzijas darbu, piemēram, veicot mērķtiecīgākas sistēmas revīzijas gadījumos, kad tiek konstatēti trūkumi vai riski.

Turklāt Komisija veic arī revīziju par dalībvalstu revīzijas iestāžu veikto darbu. Šo atbilstības revīziju mērķis ir novērtēt valsts līmenī veiktā darba uzticamību gan attiecībā uz atskaites punktu un mērķrādītāju revīzijām, gan valsts kontroles sistēmu revīzijām, lai nodrošinātu atbilstību ES un valsts noteikumiem un ES finanšu interešu aizsardzību.

2.7. Informēšana par ANP īstenošanu un pārredzamību

Starpinstitucionālais dialogs un informācijas un viedokļu apmaiņa

Kopš ANM īstenošanas sākuma Komisija cieši sadarbojas ar Eiropas Parlamentu un Padomi. Komisija turpina nekavējoties un ar vienādiem nosacījumiem informēt gan Eiropas Parlamentu, gan Padomi par visiem dalībvalstu iesniegtajiem ANP un grozītajiem plāniem, kā arī par visiem maksājumu pieprasījumu provizoriskajiem novērtējumiem. Tas visā īstenošanas posmā nodrošina pārredzamu informācijas plūsmu starp iestādēm un to augsta līmeņa iesaistīšanos.

Komisija regulāri apmainās ar viedokļiem ar Eiropas Parlamentu, lai apspriestu horizontālos jautājumus, kas saistīti ar ANM. Kopš ANM izveides Komisija ir tikusi uzaicināta uz vienpadsmit augsta līmeņa dialogiem par ekonomikas atveseļošanu un noturību un piedalījusies tajos. Turklāt Komisija regulāri sadarbojas ar Eiropas Parlamenta deputātiem ECON un BUDG apvienoto komiteju pastāvīgajā darba grupā un kopumā ir piedalījusies 32 sanāksmēs. Papildus tam Komisija regulāri tiek aicināta piedalīties dažādu citu komiteju — arī REGI, CONT un ENVI — sanāksmēs, lai apmainītos viedokļiem par jautājumiem, kas saistīti ar ANM. Komisija visas prezentācijas, kas sniegtas pastāvīgās darba grupas ietvaros, publicē īpašā tīmekļa vietnē 32 .

Komisija ir izveidojusi arī neformālu ekspertu grupu, lai ar dalībvalstīm apmainītos ar viedokļiem par ANM īstenošanu, un bieži organizē viedokļu un labas prakses apmaiņu. Šī grupa ir svarīgs forums, kurā gan dalībvalstu, gan Komisijas eksperti apspriež ar ANM saistītos starpnozaru aspektus. Šajā formātā apspriestie temati ir ļoti dažādi, sākot no finanšu jautājumiem līdz pārvaldībai, revīzijai un kontrolei, kā arī jautājumiem, kas saistīti ar konkrētām politikas jomām. Piemēram, 19. sanāksme, kas norisinājās 2023. gada martā, bija veltīta tam, lai palīdzētu dalībvalstīm REPowerEU nodaļās un pārskatītajos ANP iekļaut un integrēt līdztiesības apsvērumus. Administratīvās spējas jautājumi tika izskatīti arī 20. sanāksmē, kas norisinājās 2023. gada maijā, un tos turpinās apspriest citā sanāksmē, kas plānota 2023. gada rudenī. Ekspertu grupa atvieglo un veicina labas prakses apmaiņu attiecībā uz daudziem ANM īstenošanas elementiem. Komisija publicē visus attiecīgos dokumentus, piemēram, darba kārtības, protokolus, ziņojumus, atzinumus, ieteikumus u. c., īpašā tīmekļa vietnē 33 .

Līdz šim Komisija ir organizējusi 21 neformālās ANM ekspertu grupas sanāksmi. 2022. gada decembrī Komisija organizēja pirmo pilnas dienas fizisko sanāksmi, kurā piedalījās visi dalībvalstu eksperti. Šajā 16. grupas sanāksmē dalībvalstis iepazīstināja ar saviem labas prakses piemēriem saistībā ar trīs tematiem: 1) koordinējošās iestādes loma un ANM īstenošanas pārvaldība, 2) ieinteresēto personu iesaistīšana ANP sagatavošanā un īstenošanā un 3) ANM komunikācijas un redzamības aspekti. Vēl viena ekspertu grupas sanāksme ir paredzēta 2023. gada rudenī.

Komunikācijas un redzamības prasības

Tāpat kā attiecībā uz citiem Savienības fondiem dalībvalstīm ir pienākums nodrošināt, lai ANM paredzētā Savienības finansējuma saņēmēji atzītu finansējuma izcelsmi un nodrošinātu tā redzamību. Šajā saistībā ANM regulas 34. panta 2. punktā, kas ieviests ar 10. pantu finansēšanas nolīgumos starp Komisiju un dalībvalstīm, ir noteiktas vairākas komunikācijas un redzamības prasības. Tie ietver komunikācijas stratēģijas izveidi, attiecīgā gadījumā ES emblēmas izvietošanu kopā ar attiecīgu paziņojumu par finansējumu un vienotas tīmekļa vietnes izveidi un uzturēšanu. Neraugoties uz šiem komunikācijas un redzamības pienākumiem, 2022. gada Eirobarometra aptaujas 34 rezultāti liecina, ka, lai gan ES iedzīvotāji ir labi informēti par to, ka viņu valstīs pastāv ANP (informētība dažādās valstīs ir atšķirīga), nav pietiekamas izpratnes par to, ka ANP (pilnībā vai daļēji) finansē ES. Tas nozīmē, ka dalībvalstīm jāpastiprina savi centieni. Komisija turpina sarunas ar dalībvalstīm, lai nodrošinātu, ka tās pilda savas saistības. Atbilstība komunikācijas prasībām ir arī sistemātiski iekļauta Komisijas veiktajās atskaites punktu un mērķrādītāju ex post revīzijās. Komisija sniedz norādījumus dalībvalstīm, izmantojot divpusēju informācijas apmaiņu un tīklu INFORM EU, kas apvieno dalībvalstu un Komisijas komunikācijas speciālistus, kuri strādā ar visiem ES fondiem, arī ANM. Turklāt šajā kontekstā Komisija turpina sniegt atbalstu dalībvalstīm, lai tās varētu īstenot ANP iekļautās komunikācijas stratēģijas. Astoņas dalībvalstis pašlaik piedalās TAI atbalstītā daudzvalstu projektā par spēju veidošanu rezultatīvai informēšanai par ANP sniegtajiem ieguvumiem.

ANM atbalstīto projektu interaktīvā karte

Lai ātri īstenotu ANM un efektīvi sasniegtu tā mērķus, ir nepieciešams arvien augstāks pārredzamības līmenis attiecībā uz tā darbību un ANM finansējuma konkrēto izlietojumu dalībvalstīs. Šajā nolūkā Komisija regulāri publicē informāciju ANM veltītajā tīmekļa vietnē 35 (arī par atsevišķiem ANP īpašās valstu lapās 36 ) un ir izveidojusi atveseļošanas un noturības rezultātu pārskatu 37 , kurā reāllaikā tiek sniegta informācija par izmaksātajām summām un dalībvalstu panākto progresu, kā arī papildu dati, rādītāji un tematiskās analīzes.

Lai vēl vairāk palielinātu ANM redzamību un pārredzamību, Komisija ir izveidojusi interaktīvu projektu karti 38 , kurā parādīti katrā dalībvalstī ar ANM līdzekļiem atbalstītie projekti. Kartē ir sniegts pārskats par atsevišķām reformām un investīcijām, norādīta to ģeogrāfiskā atrašanās vieta un sniegta informācija par to pašreizējo stāvokli. Kartē ir iekļautas arī saites uz tiešsaistes resursiem, kuros sniegta detalizētāka informācija, piemēram, valsts ANM tīmekļa vietnēm un, ja iespējams, konkrētu ANM finansēto projektu tīmekļa vietnēm. Karte oficiāli tika atklāta 2023. gada 31. martā. Tā tiks regulāri atjaunināta un papildināta ar papildu informāciju par īstenošanu. Pirmā atjaunināšana notika 2023. gada 24. maijā, un kopumā tobrīd bija atspoguļoti vairāk nekā 430 projekti no visām dalībvalstīm.

ANM atbalstīto projektu karte

ANM galasaņēmēji

Ar REPowerEU regulu tika pastiprināta pārredzamība attiecībā uz ANM līdzekļu izlietojumu, iekļaujot jaunu pienākumu dalībvalstīm publicēt datus par galasaņēmējiem. ANM kontekstā ar galasaņēmēju saprot galīgo vienību, kas saņem ANM līdzekļus un nav darbuzņēmējs vai apakšuzņēmējs, piemēram, iedzīvotāji, reģionālās vai vietējās iestādes vai MVU. Tā var būt gan juridiska, gan fiziska persona. Saskaņā ar grozītās ANM regulas jauno 25.a pantu dalībvalstīm ir jāizveido publiski pieejams un viegli lietojams portāls, kurā tās publicē datus par 100 galasaņēmējiem, kas saņēmuši vislielāko finansējuma summu ANM pasākumu īstenošanai, un šie dati jāatjaunina divas reizes gadā 39 . Pēc tam Komisijas uzdevums ir centralizēt šos datus un publicēt tos atveseļošanas un noturības rezultātu pārskatā kopā ar saitēm uz dalībvalstu portāliem.

Šajā nolūkā Komisija sniedza dalībvalstīm norādījumus, lai atvieglotu datu publicēšanu par 100 lielākajiem galasaņēmējiem un nodrošinātu salīdzināmību, konsekvenci un vienlīdzīgu attieksmi, arī saistībā ar ANM īstenošanas neformālās ekspertu grupas 20. un 21. sanāksmi. gadījumos, kad jau ir veikta izmaksa galasaņēmējam, dalībvalstīm būtu jāziņo par visiem ANP iekļautajiem pasākumiem neatkarīgi no tā, vai dalībvalsts jau ir iesniegusi maksājuma pieprasījumu un saņēmusi finansējumu no mehānisma, jo dalībvalstis saņem regulārus ex post maksājumus pēc tam, kad Komisija ir novērtējusi, ka attiecīgie atskaites punkti un mērķrādītāji ir izpildīti apmierinoši. Lai nodrošinātu konsekvenci un saskaņotību datu sniegšanā par atveseļošanas un noturības rezultātu pārskatu, Komisija ir arī lūgusi dalībvalstis sniegt strukturētus datus, izmantojot FENIX (Komisijas IT rīku, kas paredzēts ANM) un īpašu veidni.

Līdz šim 15 dalībvalstis ir sniegušas datus par 100 galasaņēmējiem, kas saņēmuši vislielāko finansējuma summu ANP pasākumu īstenošanai, un šie dati ir publicēti arī atveseļošanas un noturības rezultātu pārskatā 40 . Savos 2023. gada februārī publicētajos norādījumos par ANP saistībā ar REPowerEU Komisija ierosināja pirmo informācijas sniegšanu veikt paralēli 2023. gada aprīļa pusgada ziņošanai. Daudzas dalībvalstis ir ievērojušas šos norādījumus un savos valsts portālos jau publicējušas datus par 100 lielākajiem galasaņēmējiem. No 16 dalībvalstīm, kas iesniegušas datus, lielākā daļa (12 dalībvalstis, proti, Austrija, Horvātija, Kipra, Čehija, Vācija, Ungārija, Itālija, Latvija, Lietuva, Portugāle, Slovākija, Slovēnija un Zviedrija) ir publicējušas datus savos valsts portālos un iesniegušas strukturētus datus Komisijai, savukārt trīs dalībvalstis (Igaunija, Somija un Polija) ir publicējušas datus savā valsts portālā. Tā kā visām dalībvalstīm ir pienākums publicēt un atjaunināt datus divas reizes gadā, sākot ar REPowerEU regulas stāšanos spēkā 2023. gada 1. martā, ir paredzams, ka pārējās dalībvalstis rīkosies tāpat un 2023. gadā publicēs datus par 100 lielākajiem galasaņēmējiem saskaņā ar to ANP.

Komisija mudina dalībvalstis, kas vēl nav iesniegušas datus par 100 lielākajiem galasaņēmējiem, to darīt nekavējoties, lai izpildītu regulas juridiskās prasības un nodrošinātu nepieciešamo pārredzamību par ANM līdzekļu saņēmējiem.

Datu analīze par lielākajiem galasaņēmējiem katrā dalībvalstī var sniegt noderīgu informāciju un atziņas ANM īstenošanai. Šie dati ļauj uzlabot pārredzamību attiecībā uz ANM finansējuma plūsmām un ANM faktisko ietekmi, kā arī papildina jau pieejamos datus par ANP īstenošanu, piemēram, par sasniegtajiem atskaites punktiem un mērķrādītājiem, kā arī katram pīlāram izmaksātajām summām.

Maksājumu apjoms 100 lielākajiem galasaņēmējiem dalībvalstīs, par kurām ir pieejami dati, ievērojami atšķiras. Tas izskaidrojams ar līdzekļu piešķiršanas atšķirībām dažādās dalībvalstīs un to ANP neviendabīgumu. Lielākā summa, ko saņēmis kāds no sarakstā iekļautajiem galasaņēmējiem, ir vairāk nekā 20 miljardi EUR, bet mazākā summa — 2450 EUR. Visu saņemto summu vidējā vērtība ir gandrīz 49 miljoni EUR, bet mediānas vērtība ir ievērojami zemāka — aptuveni 3 miljoni EUR. Tikpat dažāda ir iekšējā situācija katrā dalībvalstī saistībā ar to, kā ANM finansējums ir sadalīts starp 100 lielākajiem galasaņēmējiem un attiecīgajām lielākajām un mazākajām saņemtajām summām (sk. 11. attēlu).

11. attēls. Lielāko galasaņēmēju amplitūda dalījumā pa dalībvalstīm 41 42

Avots: Eiropas Komisijas aprēķini, pamatojoties uz dalībvalstu sniegtajiem galasaņēmēju datiem.

Lielākā daļa no desmit lielākajiem galasaņēmējiem ir publiskas struktūras, un pasākumi, kuriem tie ir saņēmuši ANM finansējumu, ir samērā vienmērīgi sadalīti pa visiem ANM politikas pīlāriem. Saskaņā ar Komisijas aplēsēm vidēji gandrīz divas trešdaļas no desmit lielākajiem galasaņēmējiem ir publiskas struktūras un aptuveni 27 % — privātās struktūras (pārējie galasaņēmēji ir dažāda veida) 43 . Kopumā līdzekļu daļa, ko saņēmuši desmit lielākie galasaņēmēji katrā dalībvalstī (16 dalībvalstīs, par kurām pieejami dati), veido 12,7 % no visiem ANM līdzekļiem, ko saņēmušas šīs 16 dalībvalstis. Ja aplūko tikai tās privātās struktūras, kas ir starp desmit lielākajiem saņēmējiem, tad to saņemto līdzekļu daļa veido aptuveni 1,9 % no visiem ANM līdzekļiem šajās 16 dalībvalstīs. Papildus šiem saņēmējiem ir vēl daudz citu investīciju un shēmu, kas paredzētas tieši MVU visos ANP. Skaidras norādes par to, kādi politikas mērķi un plašas nozares atbalstītas ar ANM finansējumu, var sniegt arī saistīto pasākumu, par kuriem galasaņēmēji ir saņēmuši finansējumu, analīze. Pieejamie dati 44 par 100 lielākajiem galasaņēmējiem liecina, ka saistītie pasākumi starp sešiem politikas pīlāriem sadalīti visumā līdzsvaroti (sk. 12. attēlu) — tas stiprina uzskatu, ka ANM sniegtais atbalsts dalībvalstīm ir visaptveroša un līdzsvarota reakcija uz ekonomisko un sociālo situāciju. Līdz šim pieejamie dati arī liecina, ka lielākie ANM līdzekļu galasaņēmēji lielākoties ir bijuši iesaistīti tādu pasākumu īstenošanā, kas veicina digitālo pārkārtošanos; tiem cieši seko investīcijas gudrā, ilgtspējīgā un iekļaujošā izaugsmē, sociālajā un teritoriālajā kohēzijā, kā arī zaļās investīcijas — tas liecina par to, cik lielu nozīmi dalībvalstis ir piešķīrušas ekonomikas un sociālās atveseļošanas paātrināšanai pēc Covid-19 krīzes, kā arī — papildinot kohēzijas politikas līdzekļus — ES ekonomikas, sabiedrības un publiskās pārvaldes iestāžu sagatavošanai zaļās un digitālās pārkārtošanās procesiem 45 .

12. attēls. Saņemto summu un saistīto pasākumu, par kuriem atbalstu saņem 100 lielākie galasaņēmēji, ieguldījums sešos politikas pīlāros 46

Avots: Eiropas Komisijas aprēķini, pamatojoties uz dalībvalstu sniegtajiem galasaņēmēju datiem.

Lielākie maksājumi ir saistīti ar infrastruktūras projektiem, digitalizāciju un mobilitāti, savukārt galasaņēmēji visbiežāk ir saņēmuši finansiālu atbalstu pasākumiem izglītības jomā un citām investīcijām cilvēkkapitālā. Lielākās finansējuma summas, ko galasaņēmēji ir saņēmuši tajās dalībvalstīs, par kurām ir pieejami dati, ir saistītas ar investīcijām teritoriālajā infrastruktūrā un pakalpojumos, e-pārvaldē un digitālajos publiskajos pakalpojumos, kā arī ilgtspējīgā mobilitātē — politikas jomās, kurās investīcijas parasti ir lielas un saistītas ar lielākām izmaksām. Ja aplūko nevis saņemtās summas, bet gan saistīto pasākumu skaitu, redzams, ka 100 lielākie galasaņēmēji visbiežāk ir saņēmuši ANM finansējumu pasākumu īstenošanai vispārējās, profesionālās un augstākās izglītības, e-pārvaldes un digitālo sabiedrisko pakalpojumu, cilvēkkapitāla digitalizācijas un energoefektivitātes jomās. Tas atspoguļo to, ka daudzas dalībvalstis savos plānos ir uzsvērušas izglītības un apmācības pasākumus, kā arī darba ņēmēju, bezdarbnieku un plašākas sabiedrības digitālās pārkārtošanās prasmju pilnveidi un pārkvalifikāciju, kā arī zaļās un digitālās pārkārtošanas veicināšanu.

Nākotnē Komisija turpinās pārskatīt pieejamos datus, lai varētu izdarīt secinājumus par mehānisma īstenošanu. Dati par 100 lielākajiem saņēmējiem tiks izmantoti arī iepriekš minētajā ANM projektu interaktīvajā kartē.

ANM ikgadējie pasākumi

Ikgadējie pasākumi ir galvenie pasākumi saziņai par ANM īstenošanu valstu līmenī. Prasība Komisijai un dalībvalstīm rīkot kopīgus komunikācijas pasākumus par ANM finansējumu ir noteikta ANM regulas 34. pantā un finansēšanas nolīgumu 10. pantā. Šajos pasākumos tiekas galvenās iestādes, ieinteresētās personas (tajā skaitā sociālie partneri un pilsoniskās sabiedrības pārstāvji) un ANM atbalsta saņēmēji, lai cita starpā apspriestu progresu, kas panākts, īstenojot dažādus projektus, kurus dalībvalstis ierosinājušas savos valsts ANP. Šajos pasākumos ir aicināti piedalīties arī Eiropas Parlamenta biroji (EPB) dalībvalstīs, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas (EESK) valstu pārstāvji un Reģionu komitejas (RK) pārstāvji.

Laikposmā līdz 2023. gada 1. septembrim 22 dalībvalstīs bija notikuši 22 ikgadējie pasākumi. Sadarbība starp Eiropas pusgada ierēdņiem Komisijas pārstāvniecībās un valstu pārvaldes iestādēm ANM komunikācijas jomā ir izveidojusies labi. Kopīgi centieni organizēt ikgadējos pasākumus ar dalībvalstu un Komisijas augsta līmeņa pārstāvjiem palielina ANM redzamību. Šie pasākumi ir lieliskas iespējas piesaistīt preses uzmanību, tādējādi paplašinot auditoriju ārpus ierasto ieinteresēto personu loka un nodrošinot daudz plašākas sabiedrības informēšanu. Lielākā daļa pasākumu tika straumēti tiešraidē, un to ieraksti, kā arī citi komunikācijas materiāli ir pieejami ANM un atveseļošanas un noturības rezultātu pārskatam veltītās tīmekļa vietnes atsevišķu valstu lapās. Vairāk pasākumu ir plānots noorganizēt 2023. gadā un nākamajā gadā, jo ANP — arī nesen pieņemto REPowerEU nodaļu — īstenošana turpināsies.

Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Dalībvalstu pieejas saistībā ar apspriešanos ar ieinteresētajām personām, gatavojot un īstenojot savus attiecīgos ANP, ir bijušas atšķirīgas. Saskaņā ar ANM regulu dalībvalstīm savos RRP ir jāsniedz kopsavilkums par veikt]o apspriešanos ar ieinteresētajām personām, tajā skaitā sociālajiem partneriem, pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kā arī vietējām un reģionālajām pašvaldībām. Pārskatītajā ANM regulā ir noteikts, ka dalībvalstīm ir jāsniedz papildu kopsavilkums par rezultātiem, kas gūti apspriešanās procesā ar ieinteresētajām personām (arī vietējām un reģionālajām pašvaldībām) par REPowerEU nodaļā iekļautajiem pasākumiem. Kopsavilkumā būtu jāiekļauj arī apraksts par to, kā REPowerEU pasākumu izstrādē ir ņemtas vērā saņemtās atsauksmes, un norāde par to, kā tās arī turpmāk tiks ņemtas vērā īstenošanas laikā. Kopumā informācija, ko ieinteresētās personas sniedza Komisijai par apspriešanās procesiem valstu līmenī, atklāj neviendabīgu ainu — apspriešanas bija gan regulāras un detalizētas, gan arī retākas. Vietējās un reģionālās pašvaldības nereti atzina, ka to līdzdalība daudzajos programmās ietvertajos politikas pasākumos bijusi nevienmērīga. Tas daļēji saistīts ar atšķirīgo reformu un investīciju īstenošanas tempu, kā arī ar ANP ietverto pasākumu sarežģītību un daudzveidību dažās dalībvalstīs. Šajā saistībā REPowerEU nodaļas iekļaušana patiešām ir iespēja pavērt ceļu visu attiecīgo ieinteresēto pušu — arī sociālo partneru, pilsoniskās sabiedrības organizāciju, kā arī vietējo un reģionālo pašvaldību — plašākai iesaistei.

Īstenošanas posmā Komisija ir aicinājusi un turpina aicināt visas dalībvalstis aktīvi un rezultatīvi sadarboties ar sociālajiem partneriem, vietējām un reģionālajām pašvaldībām un citām ieinteresētajām personām (jo īpaši pilsoniskās sabiedrības organizāciju pārstāvjiem), regulāri apmainoties ar informāciju. ANP īstenošana ir iespēja iesaistīties arī plašākā ekonomikas, nodarbinātības, sociālās un ilgtspējas politikas koordinācijas darba kārtībā un palīdzēs kopīgi identificēt problēmas un noteikt risinājumus. Rezultatīva līdzdalība ir patiešām būtiska, jo ieinteresēto personu ieguldījums un iesaistīšanās palīdzēs nodrošināt plānoto reformu un investīciju pareizību, panākumus un savlaicīgumu. Turklāt attiecīgo dalībnieku iesaistīšana ir kā horizontāla platforma viedokļu apmaiņai par īstenošanu un nodrošina ciešu sadarbību. Komisija 2023. gada janvārī publicēja paziņojumu par sociālā dialoga stiprināšanu ES 47 , kā arī priekšlikumu Padomes ieteikumam par sociālā dialoga nozīmi, ko Padome pieņēma 2023. gada 12. jūnijā. Ieteikumā dalībvalstis tiek aicinātas sistemātiski, konstruktīvi un savlaicīgi iesaistīt sociālos partnerus nodarbinātības un sociālās politikas, kā arī attiecīgā gadījumā ekonomikas un citu valsts politikas jomu (arī Eiropas pusgada kontekstā) izstrādē un īstenošanā.

Preses informēšana

Kopš ANM izveides Komisija ir plaši informējusi presi par ANM īstenošanu. Komisija ir centusies sazināties ar valstu korespondentiem un specializētajiem žurnālistiem, lai nodrošinātu plašu atspoguļojumu un plašas sabiedrības izpratni par galvenajiem jautājumiem, kas saistīti ar ANM un tā praktisko īstenošanu, sagatavojot vairāk nekā 200 paziņojumu presei un preses materiālu un ar Komisijas pārstāvniecību atbalstu organizējot daudzas preses konferences un tehniskus brīfingus gan Briselē, gan dalībvalstīs. Turklāt Komisija gan rakstiski, gan mutiski ir sniegusi plašas un savlaicīgas atbildes valstu un starptautiskajiem žurnālistiem, lai apmierinātu viņu pastāvīgi lielo interesi par šo instrumentu.

Papildu ANM komunikācijas pasākumi, ko dalībvalstīs veikušas Eiropas Komisijas pārstāvniecības

Informēšana par valsts ANP priekšrocībām ir arī visu Eiropas Komisijas pārstāvniecību galvenais komunikācijas mērķrādītājs dalībvalstīs. Papildus “ikgadējiem pasākumiem” ciešā sadarbībā ar Eiropas pusgada ierēdņiem un citām pārstāvniecību darba grupām tiek īstenoti arī daudzi citi informatīvie pasākumi. Daudzos gadījumos komunikācijas pasākumos ir iesaistītas arī ieinteresētās personas, valsts un reģionālās iestādes un citi ārēji partneri. Publiskās diskusijās un mediju pasākumos plaši tiek apspriesta valsts ANP ietekme uz ekonomiku un iedzīvotāju dzīves kvalitāti.

3.Mehānisma ieguldījums ANM mērķu sasniegšanā

Saskaņā ar ANM regulas 3. pantu atveseļošanas un noturības plānos iekļautajām reformām un investīcijām būtu jāveicina sešu politikas pīlāru 48 īstenošana, kas nosaka mehānisma darbības jomu, vienlaikus ņemot vērā dalībvalstu īpašo situāciju un problēmas. ANM regulā arī noteikts, ka katrai dalībvalstij vismaz 37 % no ANP kopējā piešķīruma jāvelta pasākumiem, kas veicina klimata mērķu sasniegšanu, un vismaz 20 % no kopējā piešķīruma — digitālajiem mērķiem, pamatojoties uz šo pasākumu ex ante izmaksu aplēsēm.

Komisija ir izstrādājusi metodiku, lai ziņotu par katra plāna ieguldījumu mehānisma sešos pīlāros, kur katram (apakš-)pasākumam tika atzīmēta viena primārā un viena sekundārā politikas joma (saskaņā ar Komisijas izveidoto politikas jomu sarakstu), kas saistītas ar vienu no sešiem pīlāriem, atspoguļojot to, ka reforma vai investīcija var būt saistīta ar vairākiem pīlāriem. Ciktāl iespējams, ziņošana par pīlāriem ir saskaņota ar citiem izsekojamības risinājumiem (klimats, digitālā joma, sociālie izdevumi). ANM līdzekļu īpatsvars katrā politikas pīlārā ir parādīts 13. attēlā.

13. attēls. ANM līdzekļu īpatsvars katrā politikas pīlārā

Piezīme. Katrs pasākums veicina divus no sešiem politikas pīlāriem, tātad kopējais aplēstais ieguldījums visos pīlāros, kas parādīti šajā grafikā, ir 200 % no dalībvalstīm piešķirtajiem ANM līdzekļiem. Procentuālās daļas, kas parādītas saistībā ar ieguldījumu zaļās pārkārtošanās un digitālās pārveides pīlārā, atšķiras no procentuālajām daļām, kas parādītas saistībā ar ieguldījumu klimata un digitalizācijas mērķu sasniegšanai; pēdējās minētās ir aprēķinātas saskaņā ar citu metodiku (tā detalizēti aprakstīta ANM regulas VI un VII pielikumā). Zili iekrāsotās (apakšējās) daļas ir tie pasākumi, kas ir atzīmēti un piešķirti pīlāram kā primārā politikas joma, bet sarkani iekrāsotās (augšējās) daļas ir pasākumi, kas apzīmēti kā sekundārā politikas joma.

Avots: atveseļošanas un noturības rezultātu pārskats.

3.1. Mehānisma ieguldījums zaļās pārkārtošanās procesā (t. i., 1. pīlārā)

ANM palīdzēs sasniegt ES mērķrādītājus — līdz 2030. gadam panākt siltumnīcefekta gāzu neto emisiju apjoma samazinājumu vismaz par 55 % un līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti. ANM atbalstītie pasākumi palīdz sasniegt ES klimatiskās ieceres, veicinot ilgtspējīgu mobilitāti, uzlabojot energoefektivitāti un sekmējot atjaunīgo enerģijas avotu plašāku izmantošanu. Tie nodrošinās arī progresu, lai sasniegtu klimatadaptācijas un citus vidiskos mērķus, piemēram, gaisa piesārņojuma samazināšanu, aprites ekonomikas veicināšanu vai biodaudzveidības atjaunošanu un aizsardzību. Kopumā 254 miljardi 49 EUR jeb 50 % no dalībvalstu kopējā līdzšinējā piešķīruma ir paredzēti pasākumiem, kas veicina zaļās pārkārtošanās pīlāra īstenošanu, un tos var iedalīt 11 politikas jomās (sk. 14. attēlu) 50 .

14. attēls. Izdevumu sadalījums pa politikas jomām zaļās pārkārtošanās atbalstam

Piezīme. Šajā grafikā parādīts paredzamā ieguldījuma sadalījums pa politikas pīlāriem saskaņā ar Eiropas Komisijas izveidoto politikas jomu sarakstu. Procentuālā daļa attiecas uz kopējo plāna daļu, kas iedalīta konkrētajam politikas pīlāram.

Avots: atveseļošanas un noturības rezultātu pārskats.

Reformas un investīcijas, ar ko dalībvalstu ANP atbalsta klimata mērķus, ir pārsniegušas ANM regulā noteikto mērķrādītāju — 37 % no kopējā piešķīruma (15. attēls). Pieņemtajos plānos kopējie aplēstie izdevumi klimata jomā sasniedz 204 miljardus EUR, kas ir aptuveni 40 % no kopējā plānu piešķīruma, kā aprēķināts saskaņā ar klimata pasākumu izsekojamības metodiku 51 . 

15. attēls. Ieguldījums klimata mērķu sasniegšanā kā ANP piešķīruma daļa

Piezīme. ANP bija jāprecizē un jāpamato, cik lielā mērā katrs pasākums sniedz pilnīgu (100 %) vai daļēju (40 %) ieguldījumu, vai nesniedz nekādu (0 %) ieguldījumu klimata mērķu sasniegšanā. Ieguldījums klimata mērķu sasniegšanā ir aprēķināts, izmantojot attiecīgi ANM regulas VI un VII pielikumu. Šo koeficientu apvienošana ar katra pasākuma izmaksu aplēsēm ļauj aprēķināt, cik lielā mērā konkrētie plāni veicina klimata mērķrādītāju sasniegšanu.

Avots: atveseļošanas un noturības rezultātu pārskats.

No līdz šim apmierinoši izpildītajiem 705 atskaites punktiem un mērķrādītājiem 52 261 ir saistīts ar 1. pīlāru, un laikposmā no 2022. gada 1. marta (t. i., kopš pēdējā ANM gada ziņojuma) no tiem apmierinoši ir izpildīti 246 atskaites punkti un mērķrādītāji. Aplūkojot primārās un sekundārās politikas jomas, kopš 2022. gada 1. marta vislielākais progress ir panākts tādās politikas jomās kā energoefektivitāte (kopš 2022. gada 1. marta izpildīti 63 atskaites punkti un mērķrādītāji 52 pasākumos), ilgtspējīga mobilitāte (60 atskaites punkti un mērķrādītāji 47 pasākumos) un atjaunīgā enerģija un tīkli (40 atskaites punkti un mērķrādītāji 30 pasākumos) (16. attēls). Lielākā daļa atskaites punktu un mērķrādītāju ir pirmais solis tādu pasākumu īstenošanā, kas dod ieguldījumu zaļās pārkārtošanās procesā. Nākamajā izcēlumā ir sniegti daži piemēri par zaļās pārkārtošanās pīlārā iekļautajiem pasākumiem, kas īstenoti kopš 2022. gada 1. marta.

16. attēls. To 1. pīlāra pasākumu skaits, kuru atskaites punkti un mērķrādītāji kopš ANM pēdējā gada ziņojuma ir apmierinoši izpildīti (dalījumā pa politikas jomām)

 Avots: Eiropas Komisija.

Ilgtspējīga mobilitāte

Pasākumi ilgtspējīgas mobilitātes atbalstam veido aptuveni trešdaļu no mehānisma finansētajiem ar klimatu saistītajiem izdevumiem, tātad tas ir visvairāk atbalstītais zaļās pārkārtošanās pīlārs (31 % no piešķīruma jeb 79,4 miljardi EUR). Šie pasākumi cita starpā ietver investīcijas bezemisiju vai mazemisiju transportlīdzekļos, investīcijas pilsētas sabiedriskā transporta attīstībā un investīcijas uzlādes infrastruktūrā. Lielāko daļu finansējuma (42 miljardus EUR) veido investīcijas dzelzceļa infrastruktūras modernizācijā, arī moderna ritošā sastāva iegādei. Daži ANP ietver arī vērienīgas reformas, kuru mērķis ir izveidot nodokļu režīmus vai mainīt normatīvo vidi, lai veicinātu bezemisiju mobilitātes ieviešanu. Reformas attiecas uz vispārējo tiesisko regulējumu un ietver stratēģijas ilgtspējīgas pilsētu mobilitātes un kolektīvā transporta atbalstam. Plāni ietver arī reformas, lai ieviestu konkurenci ostu pakalpojumu jomā un reformētu jūrniecības un iekšzemes ūdensceļu transporta nozares.

Energoefektivitāte

Energoefektivitātes uzlabošanai veltīti 29 % no kopējiem zaļās pārkārtošanās pīlāra izdevumiem (tā kopējās izmaksas ir 72,8 miljardi EUR). Dalībvalstis savos plānos ir iekļāvušas lielas investīcijas privāto un sabiedrisko ēku energorenovācijā un investīcijas jaunu ēku ar augstu energoefektivitāti būvniecībā. Lielākā daļa investīciju attiecas uz dzīvojamo ēku energoefektivitāti (31 miljards EUR), un to mērķis parasti ir samazināt primārās enerģijas patēriņu par 30 % vai vairāk. Papildus ēkām investīcijas citās nozarēs palīdzēs dekarbonizēt ražošanas procesus MVU, lielākos uzņēmumos un centralizētās siltumapgādes sistēmās, piemēram, veicinot tīrāku un efektīvāku tehnoloģiju integrāciju ražošanas procesos un centralizētā siltumenerģijas ražošanā (7 miljardi EUR). Šajā nolūkā dažos ANP ir iekļautas arī reformas, kuru mērķis ir novērst šķēršļus energoefektivitātei, piemēram, grozījumi tiesiskajā regulējumā vai atbalsta mehānismu saskaņošana, izmantojot vienas pieturas aģentūras.

Atjaunīgā enerģija un tīkli

Kopējie aplēstie izdevumi tīrai enerģijai — atjaunīgai enerģijai un tīkliem — veido 14 % no visiem zaļās pārkārtošanās pīlāra izdevumiem (kopējās izmaksas 35,3 miljardi EUR). Daudzos ANP ir iekļauti pasākumi, kas veltīti tīrai enerģijai, piemēram, investīcijas atjaunīgās enerģijas ražošanā gan jau pietiekami attīstītās atjaunīgās enerģijas tehnoloģijās, gan inovatīvos risinājumos. Aptuveni divas trešdaļas no kopējām investīcijām šajā jomā tiks tērētas atjaunīgo energoresursu tehnoloģijām (24 miljardi EUR), bet atlikusī summa (11 miljardi EUR) — investīcijām energotīklos un infrastruktūrā. Lai palielinātu atjaunīgo energoresursu īpatsvaru, nepieciešama arī vērienīga reformu programma. Šajā nolūkā plānos iekļauto reformu mērķis ir radīt stabilu normatīvo vidi un atbilstošu sinerģiju starp publiskajām un privātajām investīcijām, vienkāršot administratīvās procedūras un pieņemt jaunas vai pagarināt esošās atbalsta shēmas.

3.2. Mehānisma ieguldījums digitālajā pārveidē (t. i., 2. pīlārā)

ANM sniedz nozīmīgu ieguldījumu Savienības digitālās pārveides procesā. Plāni ietver virkni pasākumu, tajā skaitā nākamās paaudzes digitālās infrastruktūras un progresīvo tehnoloģiju ieviešanu, iedzīvotāju un darbaspēka digitālo prasmju pilnveidi, kā arī atbalstu uzņēmumu un sabiedrisko pakalpojumu digitalizācijai. Digitālās pārveides pīlāram kopumā tiks piešķirti 144 miljardi EUR, kas tiks sadalīti pa digitālās politikas jomām, kā parādīts 17. attēlā 53 .

17. attēls. Digitālās pārveides atbalsta izdevumu sadalījums pa politikas jomām

Piezīme. Šajā grafikā parādīts paredzamā ieguldījuma sadalījums pa politikas pīlāriem saskaņā ar Eiropas Komisijas izveidoto politikas jomu sarakstu. Procentuālā daļa attiecas uz kopējo plāna daļu, kas iedalīta konkrētajam politikas pīlāram.

Avots: atveseļošanas un noturības rezultātu pārskats.

Reformas un investīcijas, ar ko dalībvalstu ANP atbalsta digitālos mērķus, ir pārsniegušas ANM regulā noteikto mērķrādītāju — 20 % no kopējā piešķīruma (18. attēls). Līdz šim kopējie aplēstie digitālie izdevumi pieņemtajos plānos sasniedz 130 miljardus EUR, t. i., aptuveni 26 % no kopējā plānos paredzētā piešķīruma, kas aprēķināts saskaņā ar digitālo pasākumu izsekojamības metodiku 54 .

No 705 līdz šim apmierinoši sasniegtajiem atskaites punktiem un mērķrādītājiem 184 atskaites punkti un mērķrādītāji attiecas uz 2. pīlāru (tajā skaitā 178 atskaites punkti un mērķrādītāji, kas apmierinoši izpildīti kopš 2022. gada 1. martam). Vislielākais progress ir panākts tādās politikas jomās kā e-pārvalde, digitālie sabiedriskie pakalpojumi un vietējās digitālās ekosistēmas (kopš 2022. gada 1. marta izpildīti 85 atskaites punkti un mērķrādītāji 72 pasākumos), cilvēkkapitāls digitalizācijas jomā (40 atskaites punkti un mērķrādītāji 30 pasākumos) un uzņēmējdarbības digitalizācija (29 atskaites punkti un mērķrādītāji 20 pasākumos) (19. attēls). Daži pozitīvi novērtēto maksājumu pieprasījumu piemēri ir sniegti nākamajā izcēlumā. Tajā uzmanība galvenokārt pievērsta uz nozīmīgām jomām, kas saistītas ar digitālo politiku, taču svarīgas ir arī citas jomas, piemēram, savienojamība.

18. attēls. Ieguldījums digitālo mērķu sasniegšanā kā ANP piešķīruma daļa

Piezīme. ANP bija jāprecizē un jāpamato, cik lielā mērā katrs pasākums sniedz pilnīgu (100 %) vai daļēju (40 %) ieguldījumu vai nesniedz nekādu (0 %) ieguldījumu digitālo mērķu sasniegšanā. Investīcijas digitālo mērķu sasniegšanā ir aprēķinātas, izmantojot attiecīgi ANM regulas VI un VII pielikumu. Apvienojot koeficientus ar katra pasākuma izmaksu aplēsēm, var aprēķināt, cik lielā mērā plāni veicina digitālo mērķrādītāju sasniegšanu.

Avots: atveseļošanas un noturības rezultātu pārskats.

19. attēls. To 2. pīlāra pasākumu skaits, kuru atskaites punkti un mērķrādītāji kopš ANM pēdējā gada ziņojuma ir apmierinoši izpildīti (dalījumā pa politikas jomām)

 Avots: Eiropas Komisija.

E-pārvalde un digitālie sabiedriskie pakalpojumi

Vairāk nekā trešdaļu no digitalizācijas izdevumiem, ko finansē ar mehānisma līdzekļiem, veido sabiedrisko pakalpojumu digitalizācijas un e-pārvaldes atbalsta pasākumi, un tā ir visvairāk atbalstītā digitālās politikas joma (37 % no digitālās pārveides pīlāra jeb 53 miljardi EUR). Šo pasākumu mērķis ir modernizēt un uzlabot publiskās pārvaldes procesus, lai tie kļūtu lietotājiem draudzīgāki, vairāk orientēti uz iedzīvotājiem un sadarbspējīgāki un lai veicinātu digitālo sabiedrisko pakalpojumu pieejamību un plašāku izmantošanu privātpersonu un uzņēmumu vidū. Daudzi atveseļošanas un noturības plāni ietver reformas, kuru mērķis ir ieviest vai uzlabot e-pārvaldes risinājumus, piemēram, e-identifikācijas ieviešanu, nodrošināt digitālo sabiedrisko platformu sadarbspēju, kā arī uzlabot datu vākšanu un pārvaldību. Vairākos atveseļošanas un noturības plānos ir iekļautas arī investīcijas, kuru mērķis ir valdības procesos integrēt progresīvas tehnoloģijas (piemēram, valdības mākoni), kā arī stiprināt publiskā sektora kiberdrošības spējas. Daudzos ANP ir iekļauti arī pasākumi, kuru mērķis ir digitalizēt valsts veselības aprūpes un tieslietu sistēmas. 

Sabiedrisko pakalpojumu digitalizācija attiecas uz vairākām politikas jomām un nodrošina sinerģiju ar pārējiem pieciem mehānisma atbalstītajiem pīlāriem. Piemēram, atbalstot zaļo pīlāru, dažas investīcijas atspoguļo digitalizācijas būtisko nozīmi ES transporta sistēmu ilgtspējas un elastības palielināšanā, piemēram, izmantojot intelektisko transporta sistēmu (ITS) tehnoloģijas, pilsētu mobilitātes pārvaldības rīkus, multimodālu biļešu tirdzniecību un multimodālas pasažieru informācijas sistēmas, kā arī Eiropas Dzelzceļa transporta pārvaldības sistēmas aptvēruma paplašināšanu.

Uzņēmumu digitalizācija

Visi ANM ietver pasākumus uzņēmumu digitalizācijas atbalstam, to kopējam finansējuma apjomam sasniedzot 27 miljardus EUR jeb 19 % no digitālās pārveides pīlāra. Pasākumi šajā jomā ietver būtiskas reformas, no kurām vissvarīgākās ir tās, kuru mērķis ir vienkāršot administratīvās procedūras uzņēmumiem un radīt pamatu digitālai uzņēmējdarbības videi, veicot pasākumus tādas jomās kā digitālo uzņēmumu dibināšana un reģistrācija, uzticamība un kiberdrošība. Paredzams, ka šie pasākumi palielinās uzticības līmeni digitālo tehnoloģiju ieviešanai, pozitīvi ietekmējot gan to lietošanas sākšanu, gan izmantošanas intensitāti. Paredzams, ka pozitīva ietekme uz uzņēmumu digitalizāciju un pārredzamības palielināšanu būs arī reformām, kas saistītas ar rēķinu izrakstīšanas digitalizāciju. Vairākos plānos ir iekļautas arī investīcijas, kuru mērķis ir atbalstīt progresīvu digitālo tehnoloģiju integrāciju uzņēmumu ražošanas procesos (piemēram, automatizācija, mākslīgais intelekts).

Cilvēkkapitāls

ANP ietver arī plašu pasākumu klāstu digitālo prasmju pilnveides atbalstam — to kopējās paredzamās izmaksas ir 29 miljardi EUR, un tie veido 20 % no digitālās pārveides pīlāra. Lielākā daļa plānu ietver pasākumus, kas vērsti uz iedzīvotāju un darbaspēka digitālo prasmju līmeņa paaugstināšanu. Dažos plānos ir iekļauti arī pasākumi augsta līmeņa digitālo prasmju veicināšanai un IKT speciālistu apmācībai, izstrādājot progresīvajām digitālajām tehnoloģijām veltītus mācību moduļus, kas paredzēti augstākās izglītības un profesionālās izglītības iestādēm. Covid-19 pandēmijas pieredze rāda, ka ir nepieciešams digitalizēt izglītību, un vairākos atveseļošanas un noturības plānos ir iekļauti attiecīgi pasākumi.

3.3. Mehānisma ieguldījums pārdomātā, ilgtspējīgā un iekļaujošā izaugsmē (t. i., 3. pīlārā)

27 ANP veicina pārdomātu, iekļaujošu un ilgtspējīgu izaugsmi (t. i., 3. pīlāru) ar vairāk nekā 1500 pasākumiem, kuru kopējā vērtība ir aptuveni 214,6 miljardi EUR. Šie pasākumi attiecas uz dažādām jomām: no reformām uzņēmējdarbības vides vai konkurētspējas atbalstam līdz atbalstam MVU, pētniecībai, attīstībai un inovācijai vai kultūras nozarei (20. attēls).

20. attēls. Izdevumu sadalījums pa politikas jomām pārdomātas, ilgtspējīgas un iekļaujošas izaugsmes atbalstam

Piezīme. Šajā grafikā parādīts paredzamā ieguldījuma sadalījums pa politikas pīlāriem saskaņā ar Eiropas Komisijas izveidoto politikas jomu sarakstu. Procentuālā daļa attiecas uz kopējo plāna daļu, kas iedalīta konkrētajam politikas pīlāram.

Avots: atveseļošanas un noturības rezultātu pārskats.

Līdz šim ir izpildīti 350 atskaites punkti un mērķrādītāji, kas veicina 3. pīlāra īstenošanu, un no tiem kopš 2022. gada 1. marta ir izpildīts 321 atskaites punkts un mērķrādītājs. Īpaši liels progress ir panākts tādās politikas jomās kā regulējuma izmaiņas pārdomātai, ilgtspējīgai un iekļaujošai izaugsmei (kopš 2022. gada 1. marta izpildīti 85 atskaites punkti un mērķrādītāji 67 pasākumos), pētniecība, attīstība un inovācija (49 atskaites punkti un mērķrādītāji 42 pasākumos) un uzņēmējdarbības vide / darījumdarbība (52 atskaites punkti un mērķrādītāji 37 pasākumos) (21. attēls).

21. attēls. To 3. pīlāra pasākumu skaits, kuru atskaites punkti un mērķrādītāji kopš ANM pēdējā gada ziņojuma ir apmierinoši izpildīti (dalījumā pa politikas jomām)

 Avots: Eiropas Komisija.

Pētniecība, attīstība un inovācija 3. pīlāra ietvaros

25 ANP ir iekļauti pasākumi, kas saistīti ar politikas jomu “Pētniecība, attīstība un inovācija” 3. pīlāra ietvaros, un to kopējais apjoms sasniedz 38,1 miljardu EUR. Investīcijas pētniecībā un inovācijā 3. pīlāra ietvaros parasti veido no 4 % līdz 18 % no dalībvalstij piešķirtā ANM neatmaksājamā finansiālā atbalsta; ir daži izņēmumi, kur šis īpatsvars ir mazāks vai lielāks par šo diapazonu, bet vidēji tas ir aptuveni 8 %.

3. pīlāra pētniecības un inovācijas pasākumu mērķi ir daudzi un dažādi. 3. pīlārā iekļautās pētniecības un inovācijas reformu mērķis ir mazināt zinātniskās pētniecības sistēmu sadrumstalotību, mazināt administratīvo slogu saistībā ar piekļuvi valsts finansējumam pētniecības un inovācijas pasākumiem, atbalstīt zināšanu un tehnoloģiju nodošanu, novērst šķēršļus akadēmisko aprindu un uzņēmumu sadarbībai un uzlabot koordināciju starp dažādiem pētniecības un inovācijas un izglītības pārvaldības līmeņiem. Daudzos 3. pīlāra ANP ir ietvertas tematiskas investīcijas pētniecībā un inovācijā, kas ļaus mobilizēt pētniecības un inovācijas iespējas, lai paātrinātu zaļo un digitālo pārkārtošanos un uzlabotu noturību saskaņā ar ES līmeņa programmām (aptuveni 27 % un 23 % no aplēstajām izmaksām ar pētniecību un inovāciju saistītiem pasākumiem patiešām ir atzīmēti kā tādi, kas veicina attiecīgi zaļos un digitālos mērķus).

Līdz šim ir izpildīti 53 atskaites punkti un mērķrādītāji, kas saistīti ar politikas jomu “Pētniecība, attīstība un inovācija” (no kopumā 705 izpildītiem atskaites punktiem un mērķrādītājiem), tajā skaitā 49 punkti un mērķrādītāji, kas apmierinoši izpildīti kopš 2022. gada 1. marta.

Būtiski uzsvērt, ka pētniecību un izstrādi veicina arī daži 1. un 2. pīlāra pasākumi 55 . Investīcijas pētniecībā, izstrādē un inovācijā kopumā (t. i., ieskaitot attiecīgos pasākumus, kas iekļauti 1. pīlārā, 2. pīlārā un 3. pīlārā) kopumā tiek lēstas aptuveni 48 miljardu EUR apmērā, kas ir vidēji aptuveni 10 % no ANM neatmaksājamā finansiālā atbalsta dalībvalstij.

Atbalsts uzņēmumiem (tai skaitā MVU), piekļuve finansējumam un finanšu instrumentiem

Lielākā daļa ANP plānu ietver pasākumus, ar ko sniedz tiešu atbalstu MVU, un to vērtība sasniedz 45 miljardus EUR, kas ir aptuveni 22 % no kopējiem aplēstajiem trešā pīlāra izdevumiem. Kopumā atbalstu MVU sniedz 159 pasākumos ar 332 atskaites punktiem un mērķrādītājiem.

ANP iekļautie pasākumi MVU atbalstam aptver daudzas dažādas jomas: no uzņēmējdarbības vides uzlabošanas un piekļuves publiskajam iepirkumam līdz MVU digitalizācijai un vidiskās ilgtspējas uzlabošanai. Vairāku pasākumu mērķis ir arī uzlabot MVU izaugsmi un noturību ar labāku piekļuvi finansējumam, darba ņēmēju pārkvalifikāciju un prasmju pilnveidi vai to pētniecības un izstrādes spēju stiprināšanu.

Līdz šim ir izpildīts 51 atskaites punkts un mērķrādītājs, kas saistīti ar pasākumiem MVU atbalstam (no kopumā 705 izpildītiem atskaites punktiem un mērķrādītājiem), tajā skaitā 49 punkti un mērķrādītāji, kas apmierinoši izpildīti kopš 2022. gada 1. marta.

3.4. Mehānisma ieguldījums sociālajā un teritoriālajā kohēzijā (t. i., 4. pīlārā)

Dalībvalstis ir iekļāvušas ievērojamu skaitu pasākumu, kuru mērķis ir atbalstīt sociālo un teritoriālo kohēziju, jo īpaši veicinot Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošanu, ar tai veltītām nodaļām par vienlīdzīgām iespējām un piekļuvi darba tirgum, taisnīgiem darba apstākļiem un sociālo aizsardzību un iekļaušanu. Precīzāk, Padomes pieņemtajos 27 ANP 4. pīlāra atbalstam ir paredzēti aptuveni 220,6 miljardi EUR. Izdevumu sadalījums šā pīlāra ietvaros ir parādīts 22. attēlā.

No 705 līdz šim sasniegtajiem atskaites punktiem un mērķrādītājiem 253 attiecas uz 4. pīlāru, un no tiem 237 ir izpildīti kopš pēdējā gada ziņojuma 2022. gada martā. Vislielākais progress ir panākts tādās politikas jomās kā teritoriālā infrastruktūra un pakalpojumi (kopš 2022. gada 1. marta izpildīti 106 atskaites punkti un mērķrādītāji 84 pasākumos), sociālā aizsardzība (58 atskaites punkti un mērķrādītāji 52 pasākumos) un pieaugušo izglītība (41 atskaites punkts un mērķrādītājs 27 pasākumos) (23. attēls). Jāuzsver, ka 149 no izpildītajiem 4. pīlāra atskaites punktiem un mērķrādītājiem kopš ANM izveides atbalsta sociālos mērķus plašā nozīmē 56 , un tas liecina par dalībvalstu stingru apņemšanos panākt uzlabojumus sociālajā dimensijā jau ANP īstenošanas sākotnējos posmos. Šādi pasākumi arī palīdzēs sasniegt ES 2030. gada pamatmērķrādītājus nodarbinātības, prasmju un nabadzības mazināšanas jomā.

22. attēls. Izdevumu sadalījums pa politikas jomām sociālās un teritoriālās kohēzijas atbalstam

Piezīme. Šajā grafikā parādīts paredzamā ieguldījuma sadalījums pa politikas pīlāriem saskaņā ar Eiropas Komisijas izveidoto politikas jomu sarakstu. Procentuālā daļa attiecas uz kopējo plāna daļu, kas iedalīta konkrētajam politikas pīlāram. Metodika ziņošanai par sociālajiem izdevumiem, kā definēts Deleģētajā regulā (ES) 2021/2105, ir pilnībā saskaņota un integrēta metodikā, kas attiecas uz ziņošanu par izdevumiem sešu pīlāru ietvaros. Šajā pīlārā ar zvaigznīti (*) atzīmētajām politikas jomām izmanto metodiku ziņošanai par sociālajiem izdevumiem.

Avots: atveseļošanas un noturības rezultātu pārskats.

23. attēls. To 4. pīlāra pasākumu skaits, kuru atskaites punkti un mērķrādītāji kopš ANM pēdējā gada ziņojuma ir apmierinoši izpildīti (dalījumā pa politikas jomām)

Piezīme. Metodika ziņošanai par sociālajiem izdevumiem, kā definēts Deleģētajā regulā (ES) 2021/2105, ir pilnībā saskaņota un integrēta metodikā, kas attiecas uz ziņošanu par izdevumiem sešu pīlāru ietvaros. Šajā pīlārā ar zvaigznīti (*) atzīmētajām politikas jomām izmanto metodiku ziņošanai par sociālajiem izdevumiem.

Avots: Eiropas Komisija.

Sociālā aizsardzība, iekļaušana, sociālie mājokļi un sociālā infrastruktūra

Visi ANP ietver reformas vai investīcijas, kas veicina dalībvalstu sociālās aizsardzības sistēmu stiprināšanu. Ar vairāk nekā 300 pasākumiem tiek risināts plašs problēmu loks, jo īpaši uz tās, kas uzsvērtas attiecīgajos konkrētām valstīm adresētajos ieteikumos. Sociālās aizsardzības un sociālo mājokļu atbalsta pasākumu kopējā vērtība ir aptuveni 28,8 miljardi EUR. Pasākumi jo īpaši ir vērsti uz sociālās aizsardzības sistēmu iedarbīgumu, kvalitāti un noturību. Lielākā daļa ANM sociālās aizsardzības investīciju attiecas uz publisko un privāto sociālo iestāžu sniegto sociālo pakalpojumu tīkla un telpu modernizāciju, paplašināšanu vai uzlabošanu. Tie ietver arī īpašus pasākumus, kas vērsti, piemēram, uz cilvēku ar invaliditāti integrāciju, sociālo pabalstu pietiekamības un ilgtspējas palielināšanu un tādu vecāka gadagājuma cilvēku dzīves apstākļu uzlabošanu, kuriem nepieciešama aprūpe. Vairākas dalībvalstis ir iekļāvušas arī nozīmīgas investīcijas sociālo mājokļu un sociālās infrastruktūras nodrošinājuma palielināšanai neizdevīgā stāvoklī esošām grupām, galvenokārt izmantojot aizdevumus. Dažas dalībvalstis savos atveseļošanas un noturības plānos ir iekļāvušas arī pasākumus minimālā ienākuma un pensiju sistēmu reformai, lai palielinātu to atbilstību un ilgtspēju.

Līdz šim ir izpildīti 72 atskaites punkti un mērķrādītāji, kas saistīti ar sociālās aizsardzības un sociālo mājokļu politikas jomām (no kopskaitā 705 atskaites punktiem un mērķrādītājiem), tajā skaitā 67 punkti un mērķrādītāji kopš 2022. gada1. marta. 

Nodarbinātības atbalsts, darba tirgus iestāžu modernizācija, pieaugušo izglītība un apmācība mērķgrupām, kas nav jaunieši

Lielākā daļa dalībvalstu savos ANP ir iekļāvušas plašu reformu un investīciju klāstu, lai veicinātu darbvietu radīšanu un darba tirgu modernizāciju. Kopumā pasākumiem, ar ko atbalsta politikas jomas “Ar jauniešiem nesaistīta nodarbinātība” un “Darba tirgus iestāžu modernizācija”, ir paredzēti aptuveni 11,2 miljardi EUR. Šie pasākumi tieši attiecas uz konkrētām valstīm adresētiem ieteikumiem saistībā ar atbalstu nodarbinātībai un darba tirgus uzlabošanu. Gandrīz visos ANP nozīmīga vieta ir atvēlēta nodarbinātībai un aktīvai darba tirgus politikai. Plāni ietver investīcijas un reformas, kuru mērķis ir palielināt sieviešu, jauniešu un neizdevīgā stāvoklī esošu grupu līdzdalību darba tirgū, atbalstīt darbvietu radīšanu un pāreju uz jaunām nozarēm un profesijām. Šo pasākumu mērķis ir arī veicināt nodarbinātību un uzlabot darba tirgu rezultātus, darbību un noturību.

Visos valsts ANP ir iekļauti pasākumi prasmju un pieaugušo izglītības jomā, kas bieži vien ir saistīti ar aktīvu darba tirgus politiku. Tie ietver, piemēram, valsts prasmju stratēģijas, reformas prasmju apzināšanas un pārvaldības (arī prasmju atzīšanas un apstiprināšanas) uzlabošanai, kā arī mērķtiecīgas investīcijas darba ņēmēju, bezdarbnieku un plašākas sabiedrības prasmju pilnveidē un pārkvalifikācijā. Valstu ANP iekļautās reformas un investīcijas, kas saistītas ar pieaugušo izglītību (arī profesionālo tālākizglītību un apmācību), kā arī prasmju atzīšanu un apstiprināšanu sasniedz aptuveni 17,7 miljardus EUR.

Līdz šim ir izpildīti 83 atskaites punkti un mērķrādītāji, kas saistīti ar politikas jomām “Ar jauniešiem nesaistīta nodarbinātība”, “Darba tirgus iestāžu modernizācija” un “Pieaugušo izglītība”, un no tiem 73 ir izpildīti kopš pēdējā ANM gada ziņojuma 2022. gada martā. Izpildītie atskaites punkti un mērķrādītāji attiecas, piemēram, uz kuponu sistēmas ieviešanu prasmju pilnveides un pārkvalifikācijas programmām, mērķtiecīgām prasmju attīstības programmām bezdarbniekiem, mācību programmu atjaunināšanu, kā arī valsts prasmju stratēģiju un rīcības plānu pieņemšanu.

Teritoriālā infrastruktūra un pakalpojumi, lauku un attālo teritoriju (tajā skaitā salu) attīstība

Ievērojams skaits reformu un investīciju ir vērstas uz teritoriālās infrastruktūras un pakalpojumu uzlabošanu vietējā līmenī un plaisas mazināšanu starp pilsētu, lauku un attāliem reģioniem. Tās stimulē vietējo ekonomiku, palielina reģionu un valsts konkurētspēju un tieši pozitīvi ietekmē ikdienas dzīves kvalitāti. Daudzas reformas un investīcijas attiecas uz ilgtspējīgas mobilitātes un ilgtspējīga transporta veicināšanu un uzlabošanu — galvenokārt uz dzelzceļa un ostu modernizāciju un citiem ilgtspējīgas mobilitātes projektiem, piemēram, sabiedriskā transporta pakalpojumu attīstīšanu un veloceliņu izbūvi. ANP ietver arī vairākus pasākumus, kuru mērķis ir uzlabot dabas resursu izmantošanu un aizsargāt vidi vietējā līmenī. Tas ietver reformas un investīcijas, kuru mērķis ir uzlabot atkritumu un notekūdeņu apsaimniekošanu — arī salās —, paplašināt ūdens attīrīšanas sistēmas un apūdeņošanas tīklus, palielināt lauksaimniecības nozares ilgtspēju un atbalstīt konsorciju izveidi funkcionālos lauku rajonos. Pasākumi ir vērsti arī uz citiem teritoriālās infrastruktūras un pakalpojumu veidiem, piemēram, platjoslas infrastruktūras un sociālo pakalpojumu un infrastruktūras ieviešanu attālos reģionos. Turklāt reformas un investīcijas palīdz uzlabot publiskās pārvaldes darbību vietējā līmenī, stiprinot pašvaldību spēju sniegt kvalitatīvus pakalpojumus.

Teritoriālās infrastruktūras un pakalpojumu atbalsta pasākumu īstenošanai ir paredzēti aptuveni 151,2 miljardi EUR, savukārt īpašiem pasākumiem lauku un attālo reģionu attīstības atbalstam — aptuveni 16,0 miljardi EUR. Līdz šim ir izpildīti 124 atskaites punkti un mērķrādītāji, kas saistīti ar šīm divām politikas jomām, tajā skaitā 121 kopš pēdējā ANM gada ziņojuma 2022. gada martā.

3.5. Mehānisma ieguldījums veselībā un ekonomiskajā, sociālajā un institucionālajā noturībā ar mērķi cita starpā palielināt gatavību krīzēm un krīžu reaģēšanas spējas (t. i., 5. pīlārā)

Dalībvalstu ANP sniedz būtisku ieguldījumu veselības, kā arī ekonomiskās, sociālās un institucionālās noturības uzlabošanā, lai cita starpā uzlabotu gatavību krīzēm un spēju reaģēt krīzes situācijās. Veselības politikas pīlāru un ekonomisko, sociālo un institucionālo noturību sekmē vairāk nekā 1100 pasākumu un apakšpasākumu, kas iekļauti 27 ANP, un to kopējā vērtība ir aptuveni 84,1 miljards EUR. Šie pasākumi aptver dažādas politikas jomas, sākot no veselības un ilgtermiņa aprūpes līdz tiesu sistēmu efektivitātei un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanas uzraudzībai. Izdevumi dalījumā pa dažādām pīlāra politikas jomām ir parādīti 24. attēlā 57 . 

No 705 līdz šim apmierinoši sasniegtajiem atskaites punktiem un mērķrādītājiem 296 atskaites punkti un mērķrādītāji attiecas uz 5. pīlāru, tajā skaitā 274 atskaites punkti un mērķrādītāji, kas apmierinoši izpildīti kopš 2022. gada 1. martam. Vislielākais progress ir panākts tādās politikas jomās kā publiskās pārvaldes un valsts sistēmu efektivitāte (kopš 2022. gada 1. marta izpildīts 141 atskaites punkts un mērķrādītājs 95 pasākumos), veselības aprūpe (40 atskaites punkti un mērķrādītāji 35 pasākumos) un krāpšanas novēršana (36 atskaites punkti un mērķrādītāji 22 pasākumos) (25. attēls).

24. attēls. Veselības aprūpes un noturības atbalsta izdevumu sadalījums pa politikas jomām

Piezīme. Šajā grafikā parādīts paredzamā ieguldījuma sadalījums pa politikas pīlāriem saskaņā ar Eiropas Komisijas izveidoto politikas jomu sarakstu. Procentuālā daļa attiecas uz kopējo plāna daļu, kas iedalīta konkrētajam politikas pīlāram. Metodika ziņošanai par sociālajiem izdevumiem, kā definēts Deleģētajā regulā (ES) 2021/2105, ir pilnībā saskaņota un integrēta metodikā, kas attiecas uz ziņošanu par izdevumiem sešu pīlāru ietvaros. Šajā pīlārā ar zvaigznīti (*) atzīmētajām politikas jomām izmanto metodiku ziņošanai par sociālajiem izdevumiem.

Avots: atveseļošanas un noturības rezultātu pārskats.

Veselības aprūpe un ilgtermiņa aprūpe

ANM ietvaros plašs investīciju un reformu projektu klāsts tiek īstenots veselības jomā, tajā skaitā primārās aprūpes, ambulatorās aprūpes un digitālās veselības jomā. Šo projektus papildina uz efektivitāti vērsti pasākumi, kuru mērķis ir uzlabot veselības aprūpes pakalpojumu pārvaldību, izmaksu lietderība, pieejamību un kvalitāti. Ar nesenajām veselības aprūpes reformām tiek risinātas problēmas, ko rada pandēmija, piemēram, sabiedrības veselības spēju uzlabošana. pandēmijas iespaidā politika arī tika pārorientēta uz profilaksi. Vairākās dalībvalstīs tiek veiktas reformas un investīcijas, kas īpaši pielāgotas garīgās veselības aprūpei, kā arī tiek visaptveroši pārskatītas valsts veselības stratēģijas. Piemēram, Itālija, Lietuva un Portugāle reorganizē savas veselības aprūpes sistēmas, lai uzlabotu veselības aprūpes pieejamību vietējā līmenī, savukārt Latvija, Luksemburga, Polija, Malta un Nīderlande cenšas stiprināt veselības nozares darbaspēku. Kopumā visos 27 valstu ANP vairāk nekā 43,0 miljardi EUR (jeb 8,7 % no ANM paredzētā kopējā neatmaksājamā finansiālā atbalsta un aizdevumu apjoma) ir paredzēti ar veselības aprūpi saistītiem pasākumiem. Aptuveni viena trešdaļa no šīs summas ir paredzēta investīcijām un reformām, kuru mērķis ir veicināt veselības aprūpes sistēmu digitalizāciju, kas palīdz stiprināt veselības aprūpes sistēmu noturību.

25. attēls. To 5. pīlāra pasākumu skaits, kuru atskaites punkti un mērķrādītāji kopš ANM pēdējā gada ziņojuma ir apmierinoši izpildīti (dalījumā pa politikas jomām)

Piezīme. Metodika ziņošanai par sociālajiem izdevumiem, kā definēts Deleģētajā regulā (ES) 2021/2105, ir pilnībā saskaņota un integrēta metodikā, kas attiecas uz ziņošanu par izdevumiem sešu pīlāru ietvaros. Šajā pīlārā ar zvaigznīti (*) atzīmētajām politikas jomām izmanto metodiku ziņošanai par sociālajiem izdevumiem.

Avots: Eiropas Komisija.

Vairākas dalībvalstis ar ANM līdzekļiem finansē reformas un investīcijas ilgtermiņa aprūpes jomā. Piekļuve kvalitatīviem un cenas ziņā pieejamiem ilgtermiņa aprūpes pakalpojumiem ir svarīga, lai nodrošinātu novecojošo iedzīvotāju, kā arī personu ar invaliditāti aprūpes vajadzības. ANM atbilst ilgtermiņa aprūpes politikas attīstībai šajā jomā, jo īpaši Eiropas Aprūpes stratēģijai, Eiropas sociālo tiesību pīlāram un Padomes ieteikumam par ilgtermiņa aprūpi 58 . Reformām ir jāuzlabo stimuli aprūpei mājās un kopienā balstītai aprūpei, un tas ietver arī aprūpes sniegšanas deinstitucionalizāciju. Kopumā 18 dalībvalstīm ir piešķirti 7,3 miljardi EUR 52 (apakš)pasākumu īstenošanai (22 reformām un 30 investīcijām).

Līdz šim kopš 2022. gada 1. marta ir izpildīti 50 atskaites punkti un mērķrādītāji, kas saistīti ar veselības aprūpes un ilgtermiņa aprūpes politikas jomām. 

Institucionālā noturība

Tiek īstenoti arī pasākumi, kuru mērķis ir institucionālās noturības veicināšana. Vairākas dalībvalstis ir pieņēmušas nozīmīgas, ar tiesiskumu saistītas reformas, piemēram, uzlabojot likumdošanas procesa kvalitāti vai stiprinot tiesu varas neatkarību. Ievērojams progress ir panākts arī tiesu sistēmu efektivitātes uzlabošanā, īstenojot īpašus pasākumus, kas ietver gan tiesvedības organizatoriskas izmaiņas, gan tiesu struktūras reformu. Turklāt dalībvalstu centieni ir ļāvuši pastiprināt cīņu pret korupciju un uzlabot nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanas uzraudzību, jo īpaši pieņemot tādus valsts politikas dokumentus kā rīcības plāni un stratēģijas.

Jau ir īstenoti daudzi pasākumi, kuru mērķis ir padarīt modernākas un dinamiskākas publiskās pārvaldes iestādes, kas kalpo ES iedzīvotājiem un uzņēmumiem. Tie aptver gan investīcijas, kas paredzētas ANP īstenošanas uzraudzībai, revīzijai un kontrolei, gan reformas, kuru mērķis ir vienkāršot publisko pārvaldi un novērst administratīvos šķēršļus. Tiek īstenoti vairāki publiskās pārvaldes digitalizācijas pasākumi, piemēram, Luksemburgā un Horvātijā. Dažas dalībvalstis galvenokārt pievērsušās civildienesta spējām, precīzāk, pārredzamākām darbā pieņemšanas sistēmām un pagaidu darbvietu samazināšanai publiskajā pārvaldē.

Lielākā daļa krīžgatavības un spējas reaģēt uz krīzi pasākumu, kas ANM ietvaros jau īstenoti, ir vērsti uz pielāgošanos klimata pārmaiņām, veselības aprūpi un digitālajām tehnoloģijām. Tiek īstenoti pasākumi, kuru mērķis ir izveidot efektīvu, drošu un koplietojamu digitālo kritisko infrastruktūru, tajā skaitā drošu mobilo sakaru sistēmu publiskās pārvaldes darbiniekiem. Nozīmīgs darbs ir ieguldīts meža apsaimniekošanā, mežu ugunsgrēku novēršanā un to ietekmes mazināšanā. Veselības aprūpē (kaut arī saistīto pasākumu īstenošana vēl turpinās) ir palielinājusies telemedicīnas izmantošana, kas palīdz mazināt Covid-19 krīzes izraisītos traucējumus veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanā.

Fiskālā elastība un nodokļi

Vairākas dalībvalstis ANM ietvaros jau ir īstenojušas svarīgus pasākumus, kuru mērķis ir uzlabot valsts finanšu pārvaldību gan ieņēmumu, gan izdevumu aspektā. Daudzu pasākumu mērķis ir uzlabot nodokļu iekasēšanu un novērst izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, cita starpā veicinot darījumu digitalizāciju, nodokļu iekasēšanu un atlasīšanu revīzijām. Paredzams, ka šie pasākumi palielinās valsts ieņēmumus, apkaros ēnu ekonomiku un nodokļu maksātājiem samazinās atbilstības nodrošināšanas izmaksas. Dažas dalībvalstis ir uzsākušas arī visaptverošas nodokļu sistēmu reformas, kuru mērķis ir atbalstīt ekonomikas izaugsmi un uzlabot taisnīgumu. Attiecībā uz publiskajiem izdevumiem vairākās dalībvalstīs ir veikti vairāki pasākumi, lai uzsāktu izdevumu pārskatīšanu, integrētu tos valsts budžeta procesā vai, ja tas jau ir izdarīts, uzlabotu to struktūru un stiprinātu to pārvaldību. Dažas dalībvalstis ir veikušas arī pasākumus, kuru mērķis ir uzlabot valsts uzņēmumu pārvaldību, uzlabot budžeta prognozēšanas instrumentus un pilnveidot grāmatvedības sistēmu.

3.6. Mehānisma ieguldījums rīcībpolitikās nākamajai paaudzei, bērniem un jauniešiem, piemēram, attiecībā uz izglītību un prasmēm (t. i., 6. pīlārā)

Politikas pasākumi nākamajai paaudzei, bērniem un jauniešiem galvenokārt ir vērsti uz izglītību, apmācību, agrīno pirmsskolas izglītību un aprūpi, kā arī uz jauniešu nodarbinātības atbalsta pasākumiem. Padomes pieņemtie 27 ANP atbalsta 6. pīlāru ar aptuveni 54,9 miljardiem EUR. Aptuveni trīs ceturtdaļas no kopējiem izdevumiem, kas saistīti ar 6. pīlāru, ir paredzēti vispārējai, profesionālajai un augstākajai izglītībai. Atlikušie 25 % ir gandrīz vienādās daļās sadalīti starp pirmsskolas izglītību un aprūpi un atbalstu jauniešu nodarbinātībai. Izdevumu sadalījums šā pīlāra ietvaros ir parādīts 26. attēlā.

No 705 līdz šim apmierinoši sasniegtajiem atskaites punktiem un mērķrādītājiem 64 ir saistīti ar 6. pīlāru, tajā skaitā kopš 2022. gada 1. marta apmierinoši ir sasniegts 61 atskaites punkts un mērķrādītājs. Kopš 2022. gada 1. marta 45 pasākumos vispārējās, profesionālās un augstākās izglītības politikas jomā ir izpildīti 56 atskaites punkti un mērķrādītāji (27. attēls). 6. pīlāra atskaites punkti un mērķrādītāji ir saistīti ar pasākumiem, kas sekmē kvalitāti, uzlabo piekļuvi izglītības sistēmām un to iekļautību, stiprina aktīvu darba tirgus politiku, atbalsta digitālo pārveidi izglītībā, nodrošina apmācību un atbalstu skolotājiem, veicina profesionālās izglītības modernizāciju, kā arī sniedz atbalstu augstākajai izglītībai un sadarbībai ar publisko pārvaldi un uzņēmumiem.

26. attēls. Izdevumu sadalījums pa politikas jomām nākamajai paaudzei paredzēto rīcībpolitiku atbalstam

Piezīme. Šajā grafikā parādīts paredzamā ieguldījuma sadalījums pa politikas pīlāriem saskaņā ar Eiropas Komisijas izveidoto politikas jomu sarakstu. Procentuālā daļa attiecas uz kopējo plāna daļu, kas iedalīta konkrētajam politikas pīlāram. Metodika ziņošanai par sociālajiem izdevumiem, kā definēts Deleģētajā regulā (ES) 2021/2105, ir pilnībā saskaņota un integrēta metodikā, kas attiecas uz ziņošanu par izdevumiem sešu pīlāru ietvaros. Šajā pīlārā ar zvaigznīti (*) atzīmētajām politikas jomām izmanto metodiku ziņošanai par sociālajiem izdevumiem.

Avots: atveseļošanas un noturības rezultātu pārskats.

27. attēls. To 6. pīlāra pasākumu skaits, kuru atskaites punkti un mērķrādītāji kopš ANM pēdējā gada ziņojuma ir apmierinoši izpildīti (dalījumā pa politikas jomām)

 Piezīme. Metodika ziņošanai par sociālajiem izdevumiem, kā definēts Deleģētajā regulā (ES) 2021/2105, ir pilnībā saskaņota un integrēta metodikā, kas attiecas uz ziņošanu par izdevumiem sešu pīlāru ietvaros. Šajā pīlārā ar zvaigznīti (*) atzīmētajām politikas jomām izmanto metodiku ziņošanai par sociālajiem izdevumiem.

Avots: Eiropas Komisija.

Vispārējā, profesionālā un augstākā izglītība: piekļūstamība, pieņemamība cenas ziņā, kvalitāte un iekļautība, tajā skaitā digitalizācija un infrastruktūra

Kvalitāti un iekļautību palīdzēs uzlabot investīcijas un reformas vispārējā izglītībā vairāk nekā 43,2 miljardu EUR apmērā. Dažas dalībvalstis piedāvās individualizētu atbalstu neizdevīgā stāvoklī esošām skolām un skolēniem, tajā skaitā mentorēšanu, lai pārvarētu mācību vielas apguves atšķirības un novērstu izglītības priekšlaicīgu pamešanu. Citi pasākumi ietver investīcijas, kuru mērķis ir palielināt mācību stundu skaitu un nodrošināt iespēju mācīties visas dienas garumā. Vairāki pasākumi attiecas uz tādiem jautājumiem kā mācību programmu reformu īstenošana, skolotāju darbā pieņemšanas mehānismu reforma, bērnu ar īpašām vajadzībām izglītības uzlabošana, atbalsts skolēniem, kam ir vājas sekmes, skolu ārējās vērtēšanas uzlabošana un atbalsts desegregācijai.

Lielākā daļa valstu plāno investēt līdzekļus skolu digitālajā infrastruktūrā un savienojamībā, bieži vien īpašu uzmanību pievēršot neizdevīgā stāvoklī esošām skolām un lauku skolām. Šīs investīcijas ietver klašu pārveidošanu par elastīgām un savienotām mācību vidēm un digitālo ierīču nodrošināšanu skolēniem un skolotājiem, lai mazinātu digitālo plaisu. Skolēnu digitālās prasmes tiks uzlabotas, pielāgojot skolu mācību programmas un izstrādājot digitālos resursus un digitālo saturu. Daudzas dalībvalstis savos plānos ir iekļāvušas skolotāju apmācību digitālās izglītības jomā.

Dažas dalībvalstis izmantos ANM, lai ar plašu pasākumu klāstu atbalstītu augstākās izglītības pārveidi. Pasākumi ietver studiju programmu modernizāciju, studiju vietu skaita palielināšanu, jaunu studiju kursu ieviešanu, augstākās izglītības finansēšanas modeļu pārskatīšanu, kvalitātes nodrošināšanas un pārvaldības mehānismu izstrādi, absolventu sekošanas sistēmu ieviešanu un augstākās izglītības internacionalizāciju. Turklāt vairākas dalībvalstis (piemēram, Beļģija, Bulgārija, Horvātija, Spānija, Francija, Īrija, Polija, Portugāle, Rumānija, Somija un Zviedrija) finansēs augstākās izglītības pieejamības uzlabošanu.

Agrīnā pirmsskolas izglītība un aprūpe: piekļūstamība, pieņemamība cenas ziņā, kvalitāte un iekļautība, tajā skaitā digitalizācija un infrastruktūra

Paredzams, ka investīcijas un reformas vairāk nekā 8 miljardu EUR apmērā kvalitatīvā un iekļaujošā agrīnajā pirmsskolas izglītībā un aprūpē palielinās līdzdalības rādītājus, jo īpaši neizdevīgā stāvoklī esošajās grupās, tādējādi mazinot nevienlīdzību un veicinot Eiropas Garantijas bērniem īstenošanu 59 . Vairāk nekā puse dalībvalstu ir iekļāvušas pasākumus, kuru mērķis ir uzlabot piekļuvi agrīnajai pirmsskolas izglītībai un aprūpei (APIA), paplašinot tās iespējas, iekļautību un/vai kvalitāti. Kvalitatīvas un cenas ziņā pieejamas APIA nodrošināšana, no vienas puses, veicina vienlīdzīgas iespējas visiem bērniem neatkarīgi no viņu sociālekonomiskā stāvokļa un, no otras puses, aprūpētāju (visbiežāk sieviešu) integrāciju darba tirgū, samazinot nabadzības vai sociālās atstumtības risku. Investīcijas infrastruktūras būvniecībā un atjaunošanā bieži pavada reformas. Piemēram, valstis plāno pazemināt obligātās pirmsskolas izglītības vecuma slieksni, ieviest juridiskas tiesības uz vietu izglītības iestādē, pārskatīt finansēšanas modeli, samazināt maksas par agrīno pirmsskolas izglītību un aprūpi, uzlabot agrīno diagnostiku un atbalstu bērniem ar invaliditāti, pārskatīt agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes personāla darbā pieņemšanas sistēmu un pieņemt tiesisko regulējumu, lai atvieglotu piekļuvi apmācībai un personāla turpmākas profesionalizācijas iespējām.

Ar jauniešiem saistīts nodarbinātības atbalsts un darbvietu radīšana jauniešiem, tajā skaitā stimuli pieņemšanai darbā un pārejai no viena darba uz citu, kā arī atbalsts pašnodarbinātībai

Pasākumi jauniešu nodarbinātības atbalstam ietver subsīdijas stažēšanās vietām, investīcijas, lai valsts nodarbinātības dienestus pielāgotu darbam ar jauniešiem un uzlabotu jauniešu apmācību un individuālo konsultēšanu nodarbinātības un patstāvības jautājumos, kā arī shēmas, kas stimulē jauniešu pieņemšanu darbā privātajā sektorā, — šo pasākumu finansējuma apjoms ir aptuveni 6,1 miljards EUR.

3.7. Mehānisma ieguldījums sociālajā politikā, tajā skaitā dzimumu līdztiesībā, kā arī bērnu un jauniešu jautājumos

Sociālā politika

Dalībvalstis savos ANP ir iekļāvušas ievērojamu skaitu pasākumu, kas veicina sociālo politiku, arī saistībā ar dzimumu līdztiesību, kā arī bērniem un jauniešiem, tādējādi atbalstot Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošanu. No 2042 atskaites punktiem un mērķrādītājiem, kas veicina sociālo politiku, izpildīti ir 213, tajā skaitā 199 atskaites punkti un mērķrādītāji ir izpildīti kopš 2022. gada 1. marta (mērķtiecīgu analīzi par pasākumiem, kas veicina nodarbinātību un prasmes, izglītību un agrīno pirmsskolas izglītību un aprūpi, veselību un ilgtermiņa aprūpi, kā arī sociālo politiku, skatīt 3.4., 3.5. un 3.6. iedaļā).

Kopējais dalībvalstu piešķirto līdzekļu apjoms sociālajiem izdevumiem ir aptuveni 139,8 miljardi EUR 60 , kas veido aptuveni 28 % no kopējiem aplēstajiem izdevumiem. Aptuveni viena trešdaļa no šīs summas ir paredzēta izdevumiem agrīnajai pirmsskolas izglītībai un aprūpei, viena trešdaļa — veselības aprūpei un ilgtermiņa aprūpei, bet pārējā summa ir sadalīta starp izdevumiem nodarbinātībai un prasmēm, kā arī sociālajai politikai (28. attēls).

28. attēls. ANM sociālie izdevumi dalījumā pa galvenajām sociālajām kategorijām

Piezīme. Šajā grafikā parādīts aplēsto sociālo izdevumu sadalījums visos apstiprinātajos ANP. Sociālās kategorijas definē un piemēro, pamatojoties uz metodiku, kuru Komisija, apspriedusies ar Eiropas Parlamentu un dalībvalstīm, ir pieņēmusi Deleģētajā regulā (ES) 2021/2105.

Avots: atveseļošanas un noturības rezultātu pārskats.

Dzimumu līdztiesība

Dalībvalstu ANP veicina dzimumu līdztiesību vairākos veidos. 27 pieņemtajos plānos ir iekļauti 134 (apakš)pasākumi, kuros galvenā uzmanība pievērsta dzimumu līdztiesībai, un daudzas reformas un investīcijas, kuru mērķis ir veicināt vienlīdzīgas iespējas kopumā. Ar dzimumu līdztiesību saistīto pasākumu pārskats dalījumā pa dalībvalstīm ir sniegts 29. attēlā 61 62 .

29. attēls. To pasākumu īpatsvars (%), kas pieņemtajos ANP ir vērsti uz dzimumu līdztiesību 

Avots: atveseļošanas un noturības rezultātu pārskats.

Papildus pasākumiem, kas nepārprotami veicina vienlīdzīgas iespējas, dalībvalstis savos plānos ir iekļāvušas arī citas reformas un investīcijas, kuros ņemti vērā ar līdztiesību saistīti apsvērumi. Dažkārt tas ietver skaidrus apakšmērķus vai citus noteikumus, kas nodrošina, ka konkrētu grupu vajadzības tiek ņemtas vērā arī citās politikas jomās. Tajā pašā laikā, pat ja pasākumi darba tirgus, mājokļu, enerģētikas, transporta un digitalizācijas jomā sākotnēji nav uzskatāmi par politiku, kas veicina līdztiesību, to rezultatīva īstenošana var būtiski sekmēt vienlīdzīgu iespēju veicināšanu. Piemēram, reformas un investīcijas infrastruktūrā, sabiedriskajā transportā vai digitālajā savienojamībā, iespējams, nav paredzētas vienlīdzīgu iespēju nodrošināšanai, bet var pozitīvi ietekmēt piekļuvi tālmācībai, (veselības) pamatpakalpojumiem un komunālajiem pakalpojumiem vai ļaut cilvēkiem ar ierobežotām pārvietošanās spējām vai personām, kas dzīvo attālos reģionos, piedalīties saimnieciskajā darbībā un sabiedriskajā dzīvē.

Dalībvalstis turpina īstenot pasākumus, kas vērsti uz dzimumu līdztiesību. No 134 (apakš)pasākumiem, kas 27 ANP ir vērsti uz dzimumu līdztiesību, 25 (apakš)pasākumi ietver izpildītus atskaites punktus vai mērķrādītājus — 20 no tiem ir izpildīti kopš 2023. gada 1. marta. Tādu pasākumu piemēri, kuros galvenā uzmanība pievērsta dzimumu līdztiesībai un kuriem ir izpildīti atskaites punkti un mērķrādītāji, ir sniegti nākamajā izcēlumā.

Bērni un jaunieši

425 (apakš)pasākumi, kas vērsti uz bērniem un jauniešiem, ir iedalīti vairākās politikas jomās, galvenokārt izglītības un apmācības jomā. Īpaša analīze par nākamās paaudzes, bērnu un jauniešu politiku, piemēram, izglītības un apmācības jomā, ir sniegta 3.6. iedaļā. 

No pasākumiem, kas 27 ANP ir vērsti uz jauniešiem un bērniem, 83 (apakš)pasākumi ietver izpildītus atskaites punktus vai mērķrādītājus, tajā skaitā 79 atskaites punktus vai mērķrādītājus, kas ir izpildīti kopš 2022. gada 1. marta. Daudzas dalībvalstis sāka ar reformām un investīcijām bērnu un jauniešu atbalstam. Tādu pasākumu piemēri, ar kuriem atbalsta bērnus un jauniešus un kuriem ir izpildīti atskaites punkti un mērķrādītāji, ir sniegti nākamajā izcēlumā.

Neizdevīgā stāvoklī esošas grupas

Vairāku dalībvalstu ANP ir iekļauti arī pasākumi, kas vērsti uz personu ar invaliditāti ekonomisko un sociālo integrāciju, kā arī citu neizdevīgā stāvoklī esošu grupu, piemēram, migrantu izcelsmes cilvēku vai romu, aizsardzību un integrāciju. Papildus vairākiem pasākumiem, kas vērsti uz jauniešiem un jo sevišķi uz neizdevīgā stāvoklī esošām grupām, kā aprakstīts iepriekš, dalībvalstis ievieš, piemēram, stimulus darba devējiem pieņemt darbā personas ar invaliditāti un atbalstīt viņu integrāciju darba tirgū vai mērķtiecīgi cenšas likvidēt šķēršļus piekļuvei sabiedriskās ēkās un veicināt personu ar invaliditāti līdzdalību izglītībā un viņu iekļaušanu sabiedrībā.

Kopš 2022. gada 1. marta vairākas dalībvalstis (piemēram, Austrija, Horvātija, Itālija, Portugāle, Slovākija un Spānija) ir pabeigušas vai uzsākušas nozīmīgas reformas un/vai investīcijas, kas veicina neizdevīgā stāvoklī esošu grupu (piemēram, personu ar invaliditāti, migrantu vai etnisko minoritāšu) iekļaušanu. Šie pasākumi dažkārt ir tieši vērsti uz romu tautības iedzīvotājiem. Turklāt dažas dalībvalstis ir veikušas reformas un investīcijas, kuru mērķis ir uzlabot un/vai digitalizēt migrantu un bēgļu uzņemšanas sistēmu. Tādu pasākumu piemēri, ar kuriem atbalsta neizdevīgā stāvoklī esošu grupu iekļaušanu un kuriem izpildīti atskaites punkti un mērķrādītāji, ir sniegti nākamajā izcēlumā.

3.8. Ieguldījums pārrobežu un daudzvalstu projektos

ANM atbalsta dalībvalstu dalību pārrobežu projektos, vienlaikus koordinēti plānojot reformas un investīcijas. Lai gan katrs atveseļošanas un noturības plāns atspoguļo katras dalībvalsts konkrēto situāciju, dažu kopīgu problēmu risināšanai vajadzīgas koordinētas reformas un investīcijas. Daudzvalstu sadarbība var būt veids, kā nodrošināt atbalstu lieliem projektiem, kurus viena dalībvalsts viena pati nevarētu izstrādāt, un apvienot resursus, tādējādi palielinot ietekmi un panākot apjomradītus ietaupījumus un sinerģiju.

Plānu sagatavošanas laikā Komisija mudināja dalībvalstis piedalīties nozīmīgos daudzvalstu projektos, kas uzlabotu koordināciju attiecībā uz kritiski svarīgām investīcijām stratēģiskās nozarēs un sniegtu taustāmu labumu vienotajam tirgum. Daudzvalstu projektu nozīme ir vēl vairāk pastiprināta ar grozījumiem ANM regulā, kurā ar papildu novērtēšanas kritēriju noteikts, ka liela uzmanība jāpievērš visiem pasākumiem, ko ievieš saskaņā ar REPowerEU nodaļu, nolūkā veicināt pārrobežu vai daudzvalstu projektus.

Zaļā pārkārtošanās

Vairāk nekā puse ANP ietver pasākumus, kas veicina daudzvalstu projektus vai pārrobežu iniciatīvas, kuras saistītas ar zaļās pārkārtošanās pīlāra pasākumiem (sk. 8. tabulu): kopumā uz zaļajiem daudzvalstu vai pārrobežu projektiem attiecas vairāk nekā 38 pasākumi.

·Daudzvalstu projekti ar vislielāko īpatsvaru ANP ir svarīgu projektu visas Eiropas interesēs (IPCEI) pasākumi saistībā ar ūdeņradi (tie iekļauti deviņos pasākumos sešās dalībvalstīs). Ar zaļo pārkārtošanos saistītie daudzvalstu projekti ietver arī divus elektroenerģijas starpsavienojumus (0,3 miljardi EUR) un dzelzceļa starpsavienojumu starp Veronu un Brenneri (0,9 miljardi EUR).

·Vairāki pārrobežu projekti veicinās ES dzelzceļu savstarpējo izmantojamību, un tiem ir nozīmīga pārrobežu dimensija. Daži no šiem projektiem ir saistīti ar Eiropas Dzelzceļa satiksmes pārvaldības sistēmas (ERTMS) ieviešanu (pieci ANP, astoņi projekti, 3,4 miljardi EUR). ERTMS ir saistīta ar vilcienu pakalpojumu savstarpēju izmantojamību, digitalizāciju un drošību, un tā ir ļoti svarīga, lai pārrobežu maršrutos kravu pārvadājumus no autoceļiem novirzītu uz dzelzceļu. Investīciju vajadzības dzelzceļa signalizācijas jomā visā ES ir ievērojamas, jo atbilstoši aprīkoti ir tikai 11 % Eiropas transporta tīkla (TEN-T) koridoru. Turklāt ANM finansēs TEN-T dzelzceļa koridoru (piemēram, RailBaltica, Vidusjūras (Spānija–Francija), Skandināvijas–Vidusjūras (Itālijas posms) un Ziemeļjūras–Vidusjūras (Beļģija–Luksemburga) koridori) izveidi par summu, kas pārsniedz 24,9 miljardus EUR (uz tiem attiecas 11 ANP, 17 pasākumi un vairāk nekā 40 atskaites punkti un mērķrādītāji). 

Kopš ANM pēdējā gada ziņojuma 2022. gada martā ir apmierinoši izpildīti pieci no kopumā 10 atskaites punktiem un mērķrādītājiem, kas saistīti ar zaļajiem pārrobežu un/vai daudzvalstu projektiem. Turklāt, pārskatot ANP, redzams, ka pamatojoties uz ANM regulas 18. pantu, ir ticis izņemts viens pasākums saistībā ar TEN-T koridoriem, savukārt, pamatojoties uz 21. pantu, ir pievienots viens cits pasākums par dzelzceļa starpsavienojumiem. Papildus tam Komisija ir apstiprinājusi REPowerEU nodaļas, kas ietver pārrobežu pasākumus no šādām dalībvalstīm: Igaunijas, Francijas, Slovākijas un Maltas (sīkāku informāciju sk. 4.2. iedaļā “REPowerEU”.

8. tabula. Daudzvalstu projekti, kas saistīti ar zaļās pārkārtošanās pīlāra pasākumiem

Avots: visu 27 dalībvalstu atveseļošanas un noturības plāni.

Digitālā pārkārtošanās

Lielākajā daļā ANP ir iekļauti arī pasākumi, kas veicina daudzvalstu projektus vai pārrobežu iniciatīvas saistībā ar digitālo pārkārtošanos — šādi projekti iekļauti 21 no 27 plāniem. Kopumā daudzvalstu vai pārrobežu projektus veicina ar vairāk nekā 50 (apakš)pasākumiem.

Īstenojot digitālos daudzvalstu projektus, ANP veicinās ES prioritāšu sasniegšanu. 12 ANP ietver investīcijas daudzvalstu projektā par mikroelektroniku, kura mērķis ir stiprināt ES konkurētspēju pusvadītāju tehnoloģiju jomā. Astoņas dalībvalstis savos ANP ir iekļāvušas atbalstu Eiropas Digitālās inovācijas centru tīklam, kas palīdzēs veicināt MVU digitalizāciju. Vairāki ANP ietver arī atbalstu daudzvalstu projektiem, ar ko cita starpā atbalsta pārrobežu 5G koridoru, mākoņtehnoloģiju infrastruktūras un pakalpojumu, mikroelektronikas resursu, kvantiskās komunikācijas infrastruktūras un augstas veiktspējas datošanas projektu izstrādi un ieviešanu. 9. tabulā ir apkopots digitālo daudzvalstu projektu izmantojums 27 ANP.

Kopš ANM darbības sākuma ir apmierinoši izpildīti 13 atskaites punkti un mērķrādītāji, kas saistīti ar digitālajiem pārrobežu un/vai daudzvalstu projektiem. (Turklāt, pārskatot ANP, daži pasākumi ir tikuši atcelti, pamatojoties uz ANM regulas 18. vai 21. pantu).

9. tabula. Digitālie daudzvalstu projekti

Avots: visu 27 dalībvalstu atveseļošanas un noturības plāni.

3.9. Ieguldījums konkrētām valstīm adresēto ieteikumu īstenošanā

Ir panākts progress attiecībā uz konkrētām valstīm adresēto ieteikumu (KVAI) īstenošanu — vismaz neliels progress ir panākts saistībā ar 68 % KVAI, kas attiecas uz 2019.–2020. gada periodu (30. attēls). 2023. gada Eiropas pusgada pavasara paketes ietvaros publicētais KVAI novērtējums liecina, ka pastāvīgi pieaug gan 2019. gadā sniegto strukturāla rakstura KVAI, gan 2020. gadā sniegto, uz krīzi vairāk orientēto KVAI īstenošanas īpatsvars. Tas skaidri atspoguļo ANM kopš 2021. gada paredzētos stimulus, un sagaidāms, ka to uz sniegumu balstītā pieeja un uzsvars uz reformām turpmākajos gados pastiprinās KVAI īstenošanu. Vislielāko progresu kopš 2019. gada dalībvalstis ir panākušas attiecībā uz piekļuvi finansējumam un finanšu pakalpojumiem, kam seko darba tirgus darbība, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana un uzņēmējdarbības vide. Tajā pašā laikā progress ir bijis mazāk redzams tādās jomās kā vienotais tirgus, konkurence un valsts atbalsts, mājokļi, ilgtermiņa aprūpe un pensiju sistēmas.

Arī 2022. gadā pieņemto ieteikumu īstenošanā ir panākts ievērojams progress — līdz 2022. gada jūlijam vismaz neliels progress bija panākts gandrīz 52 % no dalībvalstīm adresēto ieteikumu (31. attēls). Lielākais progress kopumā ir panākts budžeta sistēmas un fiskālās pārvaldības jomā, kam seko transporta, uzņēmējdarbības vides un energoefektivitātes joma. Turpretī mazāks progress ir sasniegts to ieteikumu izpildē, kuri attiecas uz nodokļu politiku.

4.REPowerEU

Kopš ANM regulas pieņemšanas 2021. gada februārī Eiropas un pasaules ekonomiku un enerģijas tirgus ir satricinājuši vēl nepieredzēti ģeopolitiski notikumi. Dalībvalstis saskaras ar vairākām jaunām problēmām, ko rada augstas enerģijas cenas, nepietiekama administratīvā spēja, piegādes ķēžu traucējumi un Krievijas agresijas pret Ukrainu sociālekonomiskās sekas. Reaģējot uz šiem nesenajiem notikumiem, Komisija izstrādāja plānu REPowerEU, kura mērķis ir līdz 2030. gadam padarīt ES neatkarīgu no Krievijas fosilā kurināmā. REPowerEU galvenā uzmanība pievērsta gāzes importa dažādošanai un ar to saistītās energoinfrastruktūras pielāgošanai, vienlaikus paātrinot atjaunīgās elektroenerģijas izplatību un nodrošinot enerģijas ietaupījumus visā ekonomikā.

Plānā REPowerEU, kas 2022. gada maijā tika ierosināts kā ES atbilde uz globālo enerģētikas krīzi, tika atzīta ANM un citu ES instrumentu (arī kohēzijas politikas fondu 63 ) nozīme, lai panāktu drošu, cenas ziņā pieejamu un zaļu enerģiju. REPowerEU paredzēts, ka ar ANM tiks sniegts atbalsts dalībvalstīm, lai tās ierosinātu papildu reformas un investīcijas REPowerEU mērķu sasniegšanai, kas cita starpā paredz strauji samazināt ES atkarību no Krievijas fosilā kurināmā, paātrināt pāreju uz tīru enerģiju, samazināt enerģijas patēriņu, atbalstīt darbaspēka pārkvalifikāciju, risināt enerģētiskās nabadzības problēmu un atbalstītu ar zaļo pārkārtošanos saistīto kritisko izejvielu un tehnoloģiju vērtības ķēdes. Šie jaunie vai paplašinātie pasākumi, kas tiks iekļauti īpašās REPowerEU nodaļās, papildinās jau esošo ANP vērienīgo zaļo programmu. Dalībvalstis var paļauties uz Komisijas tehnisko palīdzību, ko tā sniedz ar tehniskā atbalsta instrumenta starpniecību. atbalstu saistībā ar REPowerEU ir saņēmušas vai pašlaik saņem 17 dalībvalstis 64 . Dažiem no šiem pasākumiem būs arī digitālā dimensija (piemēram, enerģētikas digitalizācija).

Kā minēts 2.3. iedaļā, Komisija ir saņēmusi 25 grozītus ANP un 20 REPowerEU nodaļas. Nākamajā iedaļā sīkāk aplūkots to REPowerEU nodaļu saturs, kuras ES Padome ir pieņēmusi līdz šā ziņojuma sagatavošanas brīdim.

4.1. REPowerEU nodaļās iekļautie pasākumi

Pieņemtajās REPowerEU nodaļās ir tieši ņemti vērā grozītās ANM regulas mērķi. Pieņemtajās nodaļās ir iekļauti pasākumi, kas ir tieši vērsti uz neto nulles emisiju industrijas akta un Kritiski svarīgo izejvielu akta mērķu sasniegšanu zaļā kursa industriālā plāna satvarā. Tie ietver pasākumus, kuru mērķis ir uzlabot atļauju piešķiršanas procesus atjaunīgās enerģijas jomā, uzlabot darbaspēka zaļo prasmju apguvi un atbalstītu ar zaļo pārkārtošanos saistīto kritisko izejvielu un tehnoloģiju vērtības ķēdes. Pārskats par REPowerEU nodaļām, kuras pozitīvi novērtējusi Komisija un apstiprinājusi Padome, ir sniegts 10. tabulā.

10. tabula. Pārskats par pieņemto REPowerEU nodaļu saturu

Avots: Eiropas Komisija.

REPowerEU nodaļa. Igaunija 

Igaunijas REPowerEU nodaļā ietilpst viena paplašināta reforma un divas jaunas investīcijas atjaunīgo energoresursu, kā arī ilgtspējīga biometāna ražošanas un ieviešanas jomā, kuru aptuvenās kopējās izmaksas ir 90 miljoni EUR. Gan investīcijām, gan reformai ir pārrobežu dimensija, un 100 % no aplēstajām izmaksām ir saistītas ar klimatu. Tālāk dotajā sarakstā ir apkopota informācija par nodaļā iekļauto reformu un investīcijām.

·Atjaunīgo enerģijas avotu ieviešanas reforma. Šis pasākums, papildinot esošo Igaunijas ANP reformu, veicina vēja enerģijas projektu ieviešanu, samazinot likumdošanas šķēršļus vēja enerģijas projektu attīstītājiem. Turklāt reforma stiprina pašvaldību spēju īstenot vēja enerģijas attīstībai nepieciešamās administratīvās procedūras.

·Investīcija ar mērķi palielināt atjaunīgās enerģijas ražotāju piekļuvi elektroenerģijas sadales tīklam.. Šī investīcija palielinās sadales tīklu jaudu par papildu 160 MW un tādējādi nodrošinās atjaunīgo energoresursu ražotājiem turpmāku piekļuvi tīklam.

·Investīcija ilgtspējīgas biogāzes un biometāna ražošanas un ieviešanas apjoma palielināšanai. Šā pasākuma mērķis ir veicināt ilgtspējīgas biogāzes un ilgtspējīga biometāna izmantošanu saskaņā ar Atjaunojamo energoresursu direktīvu (“RED II”) 65 un paātrināt atjaunīgo enerģijas avotu integrāciju. Šo investīciju veido vairākas apakšinvestīcijas, kuru mērķis ir radīt nepieciešamos normatīvos, organizatoriskos un finansiālos nosacījumus ilgtspējīgas biogāzes un ilgtspējīga biometāna izmantošanas apjoma palielināšanai, un viena apakšinvestīcija ražošanas iekārtu būvniecībai. 

REPowerEU nodaļa. Francija

Francijas REPowerEU nodaļā ir iekļautas trīs jaunas reformas, trīs jaunas investīcijas un viena paplašināta investīcija, kuru kopējās aptuvenās izmaksas ir 2,82 miljardi EUR. 91,2 % no šīs nodaļas aplēstajām izmaksām ir iedalīti pārrobežu investīcijām, un 91,6 % no aplēstajām izmaksām ir saistīti ar klimatu. Tālāk dotajā sarakstā ir apkopota informācija par nodaļā iekļautajām reformām un investīcijām.

·Saskaņā ar Francijas REPowerEU nodaļā paredzēto tiks īstenota reforma attiecībā uz atjaunīgās enerģijas ražošanas paātrināšanu, lai vienkāršotu atļauju izsniegšanas procedūras un paātrinātu atjaunīgās enerģijas projektu plānošanu. Tas tiek panākts, novēršot nepilnības, kas pašlaik kavē atjaunīgās enerģijas izmantošanu.

·Enerģētiskās apdomības reforma. Šīs reformas mērķis ir līdz 2024. gadam panākt enerģijas patēriņa samazinājumu par 10 % visās nozarēs, salīdzinot ar 2018.–2019. gada ziemas periodu. Reformā ir iekļauti priekšlikumi pasākumiem, kuru mērķis ir veicināt enerģijas patēriņa samazināšanu vairākās nozarēs, tajā skaitā mājokļu, transporta un rūpniecības nozarē.

·Reforma par Ekoloģiskās plānošanas ģenerālsekretariāta izveidi. Šī ģenerālsekretariāta galvenais uzdevums būs veicināt ar zaļo pārkārtošanos saistīto valsts stratēģiju koordinēšanu. Tas ietvers dažādu ministriju un ieinteresēto personu mobilizēšanu, kā arī īstenoto pasākumu rezultativitātes novērtēšanu šajās jomās.

·Investīcija rūpniecības dekarbonizācijā. Šī pasākuma mērķis ir atbalstīt investīcijas rūpnieciskā siltuma dekarbonizācijā, energoefektivitātē un investīcijas procesu pārveidē rūpniecībā, lai samazinātu fosilās enerģijas patēriņu un tādējādi samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisiju.

·Investīcija atjaunīgā un nefosilā ūdeņraža ražošanā un ieviešanā, finansējot četrus IPCEI projektus ūdeņraža jomā. Šā pasākuma mērķis ir uzlabot rūpniecības nozari, ņemot vērā ekoloģiskos, tehnoloģiskos un ekonomiskos aspektus, vienlaikus samazinot emisijas un uzlabojot enerģijas uzglabāšanas iespējas rūpniecībā.

·Investīcija sabiedrisko ēku energorenovācijā un paplašināts privāto mājokļu energorenovācijas pasākums. Galvenais mērķis ir sniegt finansiālu atbalstu publisko un privāto ēku energorenovācijai, kā rezultātā īstermiņā tiktu samazināts enerģijas patēriņš ēku sektorā, kā arī samazināta atkarība no fosilā kurināmā.

REPowerEU nodaļa. Malta

Maltas REPowerEU nodaļā ir iekļauta viena reforma un viena investīcija, kuru aptuvenās izmaksas ir 70 miljoni EUR. 100 % no šīs nodaļas aplēstajām izmaksām ir iedalīti pārrobežu investīcijām, un 100 % no aplēstajām izmaksām ir saistīti ar klimatu.

·Esošo atļauju izsniegšanas sistēmu reforma. Tās mērķis ir paātrināt atļauju piešķiršanas procedūras atjaunīgo energoresursu projektiem un ieviest pienākumu uz jaunu ēku jumtiem uzstādīt saules paneļus. Jaunā reforma papildina Maltas ANP pirmo un otro komponentu, kas vērsti uz ēku un transporta energoefektivitātes uzlabošanu un daļēji uz atjaunīgās enerģijas ražošanas apjoma palielināšanu.

·Investīcija elektrotīklā.. Primārais mērķis ir stiprināt un paplašināt elektroenerģijas sadales tīklu, veicot investīcijas tīklā, sadales pakalpojumos un uzkrāšanu akumulatoros.

REPowerEU nodaļa. Slovākija 

Slovākijas REPowerEU nodaļā ir iekļautas sešas jaunas reformas, sešas jaunas investīcijas un divas paplašinātas investīcijas, kuru aptuvenās izmaksas ir 402,7 miljoni EUR. 91,2 % no šīs nodaļas aplēstajām izmaksām ir iedalīti pārrobežu investīcijām, un 64,1 % no aplēstajām izmaksām ir saistīts ar klimatu. Nākamajā sarakstā kopsavilkuma veidā ir izklāstītas reformas un investīcijas nodaļas četrās tematiskajās jomās, kuras papildina viena investīcija, ar kuru nodrošina mērķtiecīgu komunikāciju un īstenošanas koordināciju.

·Atjaunīgie energoresursi, tīkli un atļauju izsniegšanas procesi. Šīs jomas apakšpasākumi ir vērsti uz vidisko atļauju izsniegšanas procedūru optimizēšanu, ģeotermālās enerģijas izmantošanas uzlabošanu un atbalstu siltumsūkņu ieviešanai. Turklāt paredzēts atbalsts biomasas ilgtspējīgas izmantošanas un piegādes trajektoriju novērtēšanai, kā arī biometāna ražošanas attīstīšanai un veicināšanai. Tiks izveidotas vēja enerģijas “mērķa” teritorijas, kā arī rīcības plāns valsts ūdeņraža stratēģijai un pasākumi atjaunīgo energoresursu integrācijas veicināšanai elektrotīklā. Investīcijas tiek novirzītas elektroenerģijas sadales sistēmu modernizācijai un digitalizācijai, kas cita starpā ietvers enerģijas datu centra izveidi.

·Ēku energoefektivitāte. Šīs jomas pasākumi ietver vienotas digitālās datu platformas izveidi nolūkā apkopot informāciju par visu publisko un privāto ēku energoefektivitāti un reformu, kuras mērķis ir uzlabot valsts valdības ēku energovadību. Investīcijas ļaus ietaupīt enerģiju sabiedriskajās ēkās un mājsaimniecībās, kurām draud enerģētiskā nabadzība, un ietvers palīdzību neaizsargātām grupām noteikt pareizo pasākumu kopumu un apstrādāt dotāciju pieteikumus.

·Ilgtspējīgs transports. Šajā jomā tiek paplašināti pašreizējie Slovākijas ANP pasākumi, lai turpinātu attīstīt bezemisiju transporta infrastruktūru un veicinātu videi draudzīgu pasažieru transportu.

·Zaļās prasmes. Ar pamatreformu un pamatinvestīciju atbalsta atjauninātas mācību programmas izstrādi profesionālās izglītības iestādēm un jaunu mācību programmu mācībspēkiem. Ar šiem pasākumiem tiek papildus atbalstīta arī akreditēta pieaugušo izglītības programma, galveno uzmanību pievēršot zaļajām prasmēm un fiziskā un tehniskā aprīkojuma nodrošināšanai.

4.2. Plāna REPowerEU finansēšana

Kaut arī sākotnēji ANP tika finansēti vienīgi no aizņēmumiem saskaņā ar NGEU, REPowerEU nodaļas var tikt finansētas no dažādiem avotiem. Stājoties spēkā grozītajai ANM regulai (ES) 2021/241, saistībā ar jebkuru grozīto ANP ar REPowerEU nodaļu var pieprasīt papildu finansiālo atbalstu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS) resursu, pārskaitījumu no Brexit korekcijas rezerves (BKR) un struktūrfondiem un/vai aizdevumu veidā. Turklāt pēc dalībvalstu piešķīrumu pārrēķināšanas saskaņā ar 18. pantu dažām dalībvalstīm palielinājās to neatmaksājamais finansiālais atbalsts, un arī tas var veidot valstu REPowerEU nodaļu finansējumu. Papildu finansiālais atbalsts, kas saistīts ar REPowerEU nodaļu, tiks izmaksāts kopā ar pārējo ANM finanšu iemaksu un attiecīgā gadījumā — aizdevuma atbalstu saskaņā ar vienoto maksājumu grafiku.

Kopumā REPowerEU nodaļas tiks finansētas ar 20 miljardiem EUR no ETS kvotu izsolēm un 2,1 miljardu EUR no BKR pārskaitījumiem. Papildus tam, kā minēts 2.3. iedaļā, REPowerEU nodaļās iekļautos pasākumus var finansēt arī no ANM neatmaksājamā papildu atbalsta saskaņā ar ANM regulas 18. pantu un ANM papildu aizdevumiem saskaņā ar 14. pantu.

ETS kvotu izsolē gūtie ieņēmumi

Saskaņā ar grozītās ANM regulas 21.a pantu 20 miljardi EUR ir pieejami kā papildu neatmaksājams finansiālais atbalsts ANM ietvaros. Šie ārēji piešķirtie ieņēmumi palīdz palielināt Savienības energosistēmas noturību, samazinot atkarību no fosilā kurināmā un palīdzot dažādot enerģijas piegādi Savienības līmenī. To var izmantot tikai REPowerEU nodaļās iekļauto pasākumu finansēšanai, izņemot reformas un investīcijas, kuru mērķis ir uzlabot energoinfrastruktūru un iekārtas, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu tūlītējas gāzes un naftas piegādes drošības vajadzības.

Papildu 20 miljardi EUR tiks iegūti, izsolot kvotas emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā (ETS), šādā attiecībā:

·60 % (t. i., 12 miljardi EUR) tiks iegūti no kvotu izsolēm Inovāciju fonda ietvaros; un

·40 % (t. i., 8 miljardi EUR) tiks iegūti no dalībvalstu ETS kvotu iepriekšpārdošanas.

2023. gada 3. jūlijā tika sākta ETS kvotu izsole. Laikposmā līdz 2023. gada 1. septembrim, izsolot 5,88 miljonus kvotu no Inovāciju fonda un 4,98 miljonus kvotu no dalībvalstu ETS kvotām, tika iegūts 931 miljons EUR. Šo kvotu emisiju vairākkārtējie panākumi liecina, ka finanšu tirgi atbalsta REPowerEU mērķus un ir gatavi ieguldīt REPowerEU projektos. Izsoļu temps un ieņēmumi atbilst plānotajam, lai nodrošinātu netraucētu REPowerEU nodaļu īstenošanu un finansēšanu.

Papildu neatmaksājamo finansiālo atbalstu dalībvalstīm sadala, pamatojoties uz atjauninātu sadales koeficientu (11. tabula). Piemērojot sadales koeficientu, ņem vērā dalībvalstu atkarību no fosilā kurināmā un investīciju preču cenu pieaugumu. Tas ļauj labāk atspoguļot Krievijas militārās agresijas pret Ukrainu sekas un tādējādi ļauj piešķirt vairāk līdzekļu visvairāk skartajām dalībvalstīm.

11. tabula. Papildu neatmaksājamais atbalsts, kas pieejams katrai dalībvalstij