EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 17.7.2023

COM(2023) 439 final

KOMISIJAS ZIŅOJUMS PADOMEI

IZVĒRTĒJUMS: Padomes 2016. gada 19. decembra Ieteikums "Prasmju pilnveides ceļi – jaunas iespējas pieaugušajiem"

1.Ievads

Straujā digitālā un zaļā pārkārtošanās nozīmē, ka sākotnējās izglītības un apmācības laikā iegūtās prasmes vairs nav pietiekamas, lai apmierinātu darba tirgus mainīgās prasības, un pieaugušajiem ir jāattīsta savas prasmes visa mūža garumā. Turklāt paredzams, ka demogrāfiskās tendences, kas novedīs pie darbaspēka samazināšanās, nākamajā desmitgadē kļūs vēl izteiktākas, palielinot spiedienu izmantot darba tirgū esošo prasmju potenciālu. Tāpēc Eiropas sociālo tiesību pīlāra rīcības plānā ir noteikts mērķis, ka līdz 2030. gadam apmācībā katru gadu būtu jāpiedalās vismaz 60 % pieaugušo. ES līderi atzinīgi novērtēja šo vērienīgo mērķi 2021. gada Portu sociālajā samitā, un dalībvalstis to ir iestrādājušas nacionālajos mērķrādītājos 1 .

Eiropas Prasmju programma ietver stratēģiju, kā palīdzēt iedzīvotājiem un uzņēmumiem attīstīt plašāku prasmju kopumu un labākas prasmes. Ar to tiek īstenots Eiropas sociālo tiesību pīlārs un jo īpaši tā pirmais princips, kas nosaka tiesības uz kvalitatīvu un iekļaujošu izglītību, apmācību un mūžizglītību, un ir savstarpēji saistīta ar citām politikas iniciatīvām, kas atbalsta mūžizglītības pieeju. Pamatprasmes — rakstpratība, rēķinpratība un digitālās prasmes — ir pamats pilnīgai līdzdalībai sabiedrībā un darba tirgū. Tomēr pārāk daudziem pieaugušajiem ES nav šo prasmju funkcionālā līmenī 2 , un pastāv risks, ka šie cilvēki nespēs izkļūt no “mazprasmes un slikti apmaksāta darba slazda” 3 . Tādēļ pamatprasmju apguves atbalstam ir vajadzīga politiska rīcība.

Padomes Ieteikuma par prasmju pilnveides ceļiem mērķis 4 ir reaģēt uz šo risku un pieaugušajiem ar zemu prasmju, zināšanu vai kompetenču līmeni, piemēram, pieaugušajiem, kuru kvalifikācija ir zemāka par vidējo līmeni, nodrošināt iespējas attīstīt pamatprasmes un/vai apgūt plašāku prasmju kopumu, kas ir būtisks aktīvai līdzdalībai sabiedrībā un darba tirgū.

Neatbilstība starp darba tirgus prasībām un kvalificēta darbaspēka piedāvājumu arī pamatoja lēmumu par Eiropas Prasmju gadu, kurā uzsvērts, ka ir jāuzlabo cilvēku prasmes un jāpārkvalificējas, kā arī vairāk jāiesaista darba tirgū 5 . Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena savā runā par stāvokli Eiropas Savienībā paziņoja par priekšlikumu un uzsvēra, ka “Eiropai ir vajadzīgi itin visi”, jo Eiropā trūkst ne tikai augstskolu absolventu, bet arī “kravas automašīnu vadītāju, viesmīļu vai lidostu darbinieku” 6 . Nesen pieņemtajā zaļā kursa industriālajā plānā 7 ir arī uzsvērta nepieciešamība risināt šodien plaši izplatītā prasmju trūkuma problēmu, kas kavē ES investīcijas un izaugsmi.

Lai sasniegtu ieteikuma mērķus, dalībvalstis tika aicinātas pieaugušajiem ar zemu prasmju līmeni sniegt personalizētu atbalstu, izmantojot integrētu pieeju, kas sastāv no trim posmiem.

Dalībvalstīm tika ieteikts noteikt prioritārās mērķgrupas, nodrošināt efektīvu koordināciju un partnerību starp ieinteresētajām personām un īstenot informēšanas, orientācijas un atbalsta pasākumus, lai potenciālos saņēmējus informētu par esošajām iespējām un virzītu visos procesa posmos. Ieteikumā ir prasīts Komisijai ziņot Padomei par īstenošanu dalībvalstīs un ES līmenī. Šā ziņojuma pamatā ir dienestu darba dokuments par izvērtējumu 8 .

2.Galvenie izvērtējuma konstatējumi

Šajā nodaļā ir izklāstīts, cik lielā mērā ieteikums ir efektīvs, lietderīgs un saskaņots, sniedz ES pievienoto vērtību un ir relevants pašreizējo vajadzību apmierināšanai, paturot prātā, ka Padomes ieteikums nav saistošs.

Efektivitāte

Pieejamie pierādījumi liecina, ka ieteikums kopumā bijis mēreni efektīvs.

Attiecīgie rādītāji liecina, ka vērojamas mēreni pozitīvas tendences, īstenošana dalībvalstīs ir bijusi nevienmērīga un bieži vien trūkst pasākumu vēriena un koordinācijas. Lai gan dažas ieinteresētās personas uzskata ieteikumu par katalizatoru, kas galveno uzmanību atkal vērš uz to, ka jāsniedz atbalsts pieaugušajiem jaunu prasmju apgūšanā 9 , un uzskata trīs posmu pieeju par noderīgu atskaites punktu, izvērtējumā konstatēts, ka uzlabojumi, kas panākti ieteikuma trīs posmu pieejas īstenošanā, vērojami tikai 14 dalībvalstīs 10 .  

Prasmju novērtēšanas iespējas tagad ir plaši izplatītas visās dalībvalstīs, taču ir vajadzīga turpmāka darbinieku profesionalizācija un nestigmatizējoša sociālā uztvere. Tas nozīmē, ka prasmju novērtējumu var sniegt pozitīvākā un motivējošākā veidā, uzsverot esošās prasmes, uz kurām balstīties. Vairākas dalībvalstis ir veikušas pasākumus, lai uzlabotu pielāgotu un elastīgu mācību piedāvājumu nodrošināšanu mazkvalificētiem pieaugušajiem 11 , taču problēmas joprojām rada nepietiekams finansējums, proti, dažādu mērķgrupu atbalstam un šķēršļu novēršanai attiecībā uz piekļuvi un līdzdalību bieži vien ir pieejams tikai ES projektu finansējums nevis iekšējs strukturālais finansējums. Tāpat prasmju vaidēšana un atzīšana dažās dalībvalstīs ir uzlabojusies, taču nereti tā nav pietiekami iekļauta izglītības un apmācības sistēmā, pieaugušie nav labi informēti un to nepietiekami izmanto 12 . 

Mazkvalificētu pieaugušo vecumā no 25 līdz 64 gadiem īpatsvars 13  samazinājās no 23,4 % 2016. gadā (56,1 miljons) līdz 20,7 % 2021. gadā 14 (48,7 miljoni). Tomēr šīs tendences, iespējams, ir veicinājis ne tikai šis ieteikums, bet arī citi ārējie faktori, it īpaši demogrāfiskās pārmaiņas 15 .

Valstu īstenošanas pasākumos ir noteiktas daudzas prioritāras mērķgrupas 16 , taču ieinteresētās personas ziņo, ka aizvien ir grūtības tās reāli sasniegt 17 . Ieinteresētās personas arī ziņo, ka digitalizācijas ietekme ieteikuma mērķgrupu ir ievērojami palielinājusi. Mūsdienās, palielinoties pārejai uz digitālo vidi, visiem cilvēkiem ir vajadzīgas vismaz digitālās pamatprasmes. Turklāt ieinteresētās personas arī norādīja, cik liela nozīme ir valsts atbalstam pieaugušo pamatprasmju attīstībā, uzsverot, ka darba devēji šādas prasmes bieži vien uzskata par pašsaprotamām 18 .

Valsts nodarbinātības dienestu piedāvātie profesionālās orientācijas pakalpojumi ir plaši pieejami, taču informētība par tiem ir zema, tie var tikt uztverti kā biedējoši 19 un tie ne vienmēr ir pieejami mazkvalificētiem cilvēkiem, kuri nav bezdarbnieki 20 .  

Dalībvalstis īstenošanas pasākumus ir īstenojušas sadarbībā ar attiecīgajām ieinteresētajām personām, jo īpaši valsts nodarbinātības dienestiem, sociālajiem partneriem, NVO un vietējiem dalībniekiem, to vidū publiskajām bibliotēkām 21 . Tomēr dažkārt uzdevumi un pienākumi nav pietiekami skaidri un koordinācija nav efektīva, piemēram, starp izglītības un nodarbinātības ministrijām un starp valsts un reģionālajām iestādēm 22 .

Vienota pieeja visiem trim posmiem 23 ir ļoti svarīga, lai nodrošinātu, ka pieaugušie, kas mācās, jūt atbalstu un ir apņēmīgi īstenot savu prasmju pilnveides ceļu, taču tā nav bieži sastopama parādība 24 . Dažas ieinteresētās personas norāda, ka, lai palīdzētu mazkvalificētiem pieaugušajiem, kas ir vistālāk no mācību vides, atbalsts saistībā ar šo trīs posmu pieeju būtu jāintegrē sociālajos pakalpojumos un darba tirgus programmās 25 .

Lietderīgums

Lai gan ieinteresētās personas uzskata, ka īstenošanas izmaksas ir samērīgas 26 ar ieguvumiem, neatkarīgi no dalībvalsts sākumpunkta nevar izdarīt pārliecinošus secinājumus par lietderīgumu, jo dalībvalstis nav sistemātiski vākušas datus par īstenošanas pasākumu izmaksām un ieguvumiem. Tas atspoguļo zemās kopējās īstenošanas izmaksas lielākajā daļā dalībvalstu un salīdzinoši lielus ieguvumus – tiek īstenoti tieši prasmju pilnveides pasākumi, kā arī palielināta informētība un lielāka uzmanība pievērsta pieaugušo pamatprasmēm valsts līmeņa debatēs.

Izvērtēšanas periodā ES fondi ir līdzfinansējuši daudzus īstenošanas pasākumus, jo īpaši Eiropas Sociālo fondu (ESF) 27 . Tiek uzskatīts, ka īstenošanas lietderīgums atšķiras atkarībā no tā, cik lielā mērā pastāv dažādas iezīmes: t. i., skaidri noteikti dalībnieku pienākumi, ieviesti procesi kvalitatīvu mācību nodrošinātāju atlasei un īpaši apmācīta personāla iesaistīšana un sadarbība ar darba devējiem, kā arī uzraudzība un novērtēšana, ko izmanto, lai uzlabotu izpildi.

Saskaņotība

Ieinteresētās personas, ar kurām apspriedās gan ES, gan valstu līmenī, uzskata, ka ieteikums ir iekšēji saskaņots, ar konsekventiem mērķiem, ieteikumiem un gaidāmo ietekmi. Tiek uzskatīts, ka ieteikumā ierosinātie pasākumi nodrošina visaptverošu politikas satvaru, lai virzītu īstenošanas darbības valsts līmenī. Ieinteresētās personas arī ziņo par augstu saskaņotības līmeni starp ieteikumu un attiecīgajām rīcībpolitikām un stratēģijām valsts un reģionālā līmenī. Tomēr šo trīs posmu nepietiekama integrēšana vienotā pieejā un stratēģiskas koordinācijas trūkums starp īstenošanas pasākumiem un citām pieaugušo izglītības sistēmas daļām apgrūtina saskaņotu īstenošanu valstu līmenī.

Tiek uzskatīts, ka ieteikums ir arī saskanīgs ar citām attiecīgām ES iniciatīvām, kas saistītas ar prasmēm un nodarbinātību, un papildina tās 28 . 

Gandrīz visas ieinteresētās personas, ar kurām apspriedās gan ES, gan valstu līmenī, uzskatīja, ka starp ieteikumu un attiecīgajiem ES finansēšanas mehānismiem ir laba politikas saskaņotība 29 .

ES pievienotā vērtība

Ņemot vērā to, ka ieteikums nav saistošs, ES pievienotā vērtība galvenokārt izpaudās kā pastiprināta politikas uzmanības pievēršana zemām pamatprasmēm pieaugušo vidū vairākās dalībvalstīs. Turklāt ieteikums nodrošināja vienotu satvaru valsts politikas rīcībai, veicināja ieinteresēto personu sadarbību dalībvalstīs un starp tām un/vai mobilizēja finansējumu un tehnisko atbalstu politikas eksperimentiem. Dažās dalībvalstīs ieteikums kalpoja par iedvesmas avotu pieaugušo izglītības sistēmas reformām 30 . Citos gadījumos tas bija kritērijs, kā salīdzināt esošās atbalsta sistēmas un izmēģināt vai ieviest mērķtiecīgus noteikumus attiecībā uz vienu no trim posmiem.

Ieinteresētās personas atzinīgi novērtēja ieteikuma nozīmi zināšanu apmaiņas veicināšanā starp dalībvalstīm 31 . Tehniskā palīdzība tika sniegta, izmantojot Strukturālo reformu atbalsta programmu (SRAP) vai tās pēcteci, tehniskā atbalsta instrumentu (TSI) 32 , kā arī netieši atbalstot ESAO nacionālo prasmju stratēģiju un diagnostikas ziņojumu izstrādē vairākās dalībvalstīs 33 . Visbeidzot, ieinteresētās personas uzsvēra, ka ieteikums palīdzēja novirzīt ES līdzekļus no dažādām finansējuma plūsmām uz pamatprasmju attīstības projektiem dažādām mērķgrupām.

Būtiskums

Ieinteresētās personas gandrīz vienprātīgi uzskata, ka ieteikuma mērķi aizvien ir relevanti 34 , kas arī atspoguļojas nesen pieņemtajos augsta līmeņa ES mērķrādītājos. Tāpat ieinteresētās personas uzskata, ka ieteikumā noteiktie pasākumi joprojām ir relevanti tā mērķu sasniegšanai: tās uzsvēra, ka mazkvalificētas personas joprojām ir jāatbalsta ar īpaši pielāgotiem pasākumiem un ieteikuma “sistēmas veidošanas” pieeja aizvien ir svarīga.  

Ieinteresētās personas arī uzskata, ka īstenošanai joprojām jāveltī ES līmeņa uzmanība 35 , jo novērtēšanas periodā tā ir panākusi pārmaiņas, palielinot politisko uzmanību pieaugušo pamatprasmju attīstībai un veicinot valstu reformas un politikas eksperimentus.

3.Turpmākā rīcība īstenošanas stiprināšanai

Neraugoties uz panākto progresu, joprojām pastāv būtiskas īstenošanas problēmas.

·Pirmā un galvenā problēma ir nevienmērīgs īstenošanas progress dalībvalstīs – lielas atšķirības mazkvalificētiem pieaugušajiem pieejamajās prasmju pilnveides iespējās.

·Otra svarīgākā problēma – dalībvalstu veiktie īstenošanas pasākumi bieži vien ir neliela mēroga un nav pietiekami efektīvi 36 .

·Trešā nozīmīgākā problēma ir uz projektiem balstīta ES finansējuma dominance pār iekšējo strukturālo finansējumu.

·Ceturtā svarīgākā problēma – ieteikuma trīs posmu integrēšana visaptverošā pieejā bieži vien ir nepietiekama, un tas atspoguļo nepietiekamu stratēģisko koordināciju. Ieteikuma vienotā pieeja bieži vien nav atspoguļota dalībvalstu īstenošanas pasākumos. Tas ierobežo uzraudzības un izvērtēšanas iespējas un spēju izdarīt secinājumus no pierādījumiem.

Tā kā darbaspēka trūkums un prasmju neatbilstība palielinās, Komisija uzskata, ka būtu jādara vairāk, lai uzlabotu Padomes ieteikuma par prasmju pilnveides ceļiem īstenošanu. Tas nepieciešams, lai ikvienam sniegtu iespējas darba tirgū un sabiedrībā un izvairītos no “mazprasmes un slikti apmaksāta darba slazda”. Tas ir vienlīdz nepieciešams, lai novērstu prasmju trūkumu darba tirgū un veicinātu ES konkurētspēju un zaļo un digitālo pārkārtošanos. Komisija atzīst, ka apgūt prasmes visa mūža garumā ir individuālas tiesības, kas noteiktas Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, Eiropas sociālo tiesību pīlārā 37 un iestrādātas tā rīcības plānā 38 .  

Lai stiprinātu īstenošanu, dalībvalstis ar Komisijas atbalstu būtu jāaicina:

·stiprināt stratēģisko sadarbību valsts līmenī, lai izveidotu integrētus prasmju pilnveides ceļus un atvērtu mācīšanās kopienas, tostarp ciešā partnerībā ar sociālajiem partneriem, valsts nodarbinātības dienestiem un citām attiecīgajām ieinteresētajām personām izstrādājot un pārskatot ar visas valdības pieeju veidotās nacionālās prasmju stratēģijas;

·veicināt kolektīvu rīcību un plašu partnerības pieeju attiecībā uz pamatprasmēm privātā un publiskā sektora ieinteresēto personu vidū, tostarp izmantojot Prasmju pilnveides paktu 39 un galveno uzmanību pievēršot darbavietai kā mācību videi;

·labāk definēt prasmju pilnveides saņēmējus, lai atspoguļotu tādas tendences kā digitalizācija un ekonomikas zaļināšana, nodrošinot, ka neviens netiek atstāts novārtā, vienlaikus attiecīgi pielāgojot atbalsta pasākumus un individuāli pielāgojot tos konkrētām vajadzībām;

·izvērst informatīvus pasākumus, jo īpaši pievēršoties visgrūtāk sasniedzamajām grupām, vienlaikus izvairoties no stigmatizācijas un uzsvaru liekot uz prasmju pilnveides ieguvumiem nākotnē, nevis uz pašreizējo prasmju trūkumu;

·izmantot ievērojamos ES resursus saskaņā ar nacionālajiem atveseļošanas un noturības plāniem 40 un Eiropas Sociālā fonda Plus programmām, lai veicinātu ieguldījumus prasmēs, infrastruktūrā un iekšzemes reformās un uzturētu tos ar iekšējo finansējumu vidējā termiņā un ilgtermiņā, tādējādi panākot strukturālus uzlabojumus;

·izmantot Padomes ieteikuma par individuāliem mācību kontiem 41 īstenošanu, lai palielinātu nestigmatizējošu pielāgotu, elastīgu un kvalitatīvu apmācības iespēju nodrošināšanu un veicinātu to lietotājdraudzīgu integrāciju prasmju novērtēšanā, validēšanā un profesionālajā orientācijā, ko atbalsta ar pienācīgu iekšējo finansējumu.

·izmantot Padomes ieteikuma par mikroapliecinājumiem 42 īstenošanu, lai palielinātu īsu mācību kursu rezultātu pārredzamību un atzīšanu.

(1)    Sk. IP_22_3782 .

(2)   Eiropas sociālo tiesību pīlāra rīcības plānā ir iekļauts ES mērķrādītājs – līdz 2030. gadam panākt, lai vismaz 80 % cilvēku vecumā no 16 līdz 74 gadiem būtu digitālās pamatprasmes. Saskaņā ar Eurostat digitālo prasmju rādītāju 2021. gadā tikai 54 % ES27 iedzīvotāju vecumā no 16 līdz 74 gadiem bija vismaz digitālās pamatprasmes. Lai nodrošinātu šā mērķa sasniegšanu, Komisija izveidoja Digitālo kompasu, lai ES digitālos mērķus 2030. gadam pārvērstu konkrētos mērķrādītājos. Eiropas digitālā desmitgade: digitālie mērķrādītāji 2030. gadam (europa.eu)

(3) Sk. Burdett and Smith (2002), The low skill trap , European Economic Review.

(4)     EUR-Lex - 32016H1224(01) - LV - EUR-Lex (europa.eu) .

(5)

Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums par Eiropas Prasmju gadu (2023) .

(6)   2022. gada runa par stāvokli Savienībā.

(7) Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Zaļā kursa industriālais plāns neto nulles emisiju laikmetam” (COM(2023) 62 final) .

(8) Skat. SWD(2023) 460 final. Dienestu darba dokumenta pamatā bija Ecorys un 3S ārējais pētījums “Study supporting the evaluation of the Council Recommendation of 19 December 2016 on Upskilling Pathways: New Opportunities for Adults” .

(9) Piemēram, saskaņā ar Eiropas Pieaugušo izglītības asociācijas (EAEA) nostājas dokumentu “Upskilling Pathways has prompted national strategies to focus on basic skills and validation of skills acquired through non-formal and informal learning, moving the attention of learning programmes on learners with low(er) basic skills”.

(10) BE, BG, CY, CZ, DE, DK, EE, EL, HR, IT, LV, MT, PL un SK. Šīs politikas pasākumu kartēšanas pamatā ir ārējais pētījums, kas pamato izvērtējumu. Sīkāku informāciju sk. dienestu darba dokumenta par izvērtējumu 3.1. iedaļā.

(11) BE, BG, DK, EE, MT un PL. Sīkākai informācijai par šķēršļiem piekļuvei un izmantošanai skatīt arī ietekmes novērtējumu, kas pievienots Komisijas priekšlikumam par individuālajiem mācību kontiem ( SWD(2021) 369 final ).

(12) BE, BG, CY, DE, EL, IT, LV un SK saskaņā ar pamatā esošo pētījumu. Šie secinājumi atbilst Padomes 2012. gada Ieteikuma par neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanu 2020. gada izvērtējumam ( SWD(2020) 121 final ).

(13)

 Pieaugušie ar zemu izglītības līmeni (t. i., ISCED 0.–2. līmenis).

(14) Sk. Eurostat: tiešsaistes datu kods EDAT_LFSE_03 un EDAT_LFS_9901 .

(15) Lielākas un vecāka gadagājuma iedzīvotāju grupas arvien biežāk neietilpst attiecīgajā vecuma grupā (25–64 gadi), un jaunāku cilvēku grupām, kas tiek iekļautas šajā vecuma grupā, lai gan tās ir mazākas, parasti ir augstāks izglītības līmenis.

(16) Situācija dalībvalstīs ir atšķirīga, un mazkvalificētu pieaugušo grupu var veidot dažādas apakšgrupas (piemēram (bet ne tikai), nodarbinātas personas, bezdarbnieki, ekonomiski neaktīvas personas, migranti, nelabvēlīgā situācijā esošas grupas, personas lauku apvidos) atkarībā no apstākļiem valstī.

(17) Nostājas dokumentā “Literacy 100” uzsvērts, ka “izglītība pieaugušā vecumā var būt biedējoša pieaugušajiem, kuriem ir zems personīgās noturības un pašnovērtējuma līmenis”.

(18) Sk. Eiropas pamatprasmju tīkla nostājas dokumentu: “Lai veidotu individuālo un sociālo noturību, ir ļoti svarīgi, lai visiem pieaugušajiem būtu piekļuve kvalitatīvai prasmju dinamiskam kopumam. Pamatprasmes joprojām ir uzmanības centrā, bet tās ir jāapgūst kontekstā, kas atzīst un attīsta prasmes mūža garumā.”

(19) Sk. Eurodiaconia nostājas dokumentu, kurā teikts, ka “mūsu locekļi uzsver, ka bieži vien daži cilvēki šos pakalpojumus uzskata par biedējošiem vai neuzticamiem. Lai VND būtu piekļūstami un iekļaujoši, pakalpojumi jāsniedz drošā vidē, lai ikviens justos aizsargāts pret aizspriedumiem un jebkāda veida diskrimināciju.”

(20) Sk. EAEA nostājas dokumentu, kurā norādīts, ka “orientācijas pasākumi visur nav pietiekami pieejami; tomēr tiem būtu liela nozīme attiecībā uz mērķgrupām ar zemu prasmju līmeni.”

(21) Nostājas dokumentā “Public libraries 2030” norādīts, ka “publiskajām bibliotēkām ir liela nozīme neformālās izglītības nozarē, jo tās bieži vien ir pirmās organizācijas, kas sniedz palīdzību un atbalstu neaizsargātām grupām ar zemu rakstpratības līmeni”.

(22) Sk., piemēram, SDO nostājas dokumentu, kurā uzsvērts, cik svarīga ir “visas valdības pieeja efektīvai pārvaldībai”.

(23)  EAEA nostājas dokumentā ir uzsvērts, cik svarīgi ir iekļaut pasākumus plašākā stratēģiskā satvarā: “Ir skaidrs, ka tās valstis, kuras ir integrējušas prasmju pilnveides ceļus plašākā mūžizglītības stratēģijā, visticamāk, sasniegs mērķgrupas un veidos inovatīvas prasmju pilnveides programmas, piemēram, Slovākija, Somija un Austrija.”

(24) Pozitīvi piemēri attiecībā uz atbalsta pētījumā noteikto trīs posmu integrāciju ir PT, DK, SE (jau izvērtēšanas perioda sākumā) un — projekta līmenī — PL.

(25) Sk., piemēram, Eurodiaconia nostājas dokumentus un “Literacy 100”.

(26) Pierādījumu vākšanai ir veikti vairāki apsekojumi. Šī konkrētā aptauja ir veikta valsts un reģionālajās iestādēs un organizācijās, kas atbild par prasmju pilnveides ceļiem operatīvā līmenī, un organizācijās, kas iesaistītas prasmju pilnveides ceļu īstenošanā (koordinācijas un īstenošanas organizāciju apsekojums).

(27) Tika minēti arī citi fondi, piemēram, “Erasmus+”, Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF), Strukturālo reformu atbalsta programma (SRAP) (tagad – tehniskā atbalsta instruments (TAI)) un ES Nodarbinātības un sociālās inovācijas programma (EaSI), kā arī nesen izveidotais Taisnīgas pārkārtošanās fonds (TPF) un Atveseļošanas un noturības mehānisms (ANM).

(28) Jo īpaši Padomes ieteikumi par neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanu (2012), garantijas jauniešiem izveidi (2013) un “Tiltu uz nodarbinātību — Garantijas jauniešiem pastiprināšanu” (2020), ilgstošo bezdarbnieku integrāciju darba tirgū (2016), pamatkompetencēm mūžizglītībā (2018), mikroapliecinājumiem (2022) un individuālajiem mācību kontiem (2022).

(29) Piemēram, 2021.–2027. gada plānošanas periodā ESF+ budžets ir 99,3 miljardi EUR.

(30) Tostarp HR, EL un SK.

(31) Savstarpēja mācīšanās notika, izmantojot īpašus pasākumus, kā arī ar pieaugušo izglītības valsts koordinatoru un pieaugušo izglītības darba grupu palīdzību un — neformālākā un augšupējā veidā — izmantojot Eiropas Pieaugušo mācību un izglītības platformu (EPALE). Cedefop atbalstīja dalībvalstu reformas, veicot salīdzinošus pētījumus par to prasmju pilnveides sistēmām un organizējot politikas apguves forumus par ieteikumu.

(32) To BE, HR, CY, HU, IT, NL, PT un ES.

(33) Tostarp BE, IT, LV, LT, NL, PL, PT, SK, SI, ES; Nacionālās prasmju stratēģijas - ESAO .

(34) 87 % sabiedriskās apspriešanas respondentu piekrita šim apgalvojumam.

(35)

87 % sabiedriskās apspriešanas respondentu piekrita, ka ES politikas norādes joprojām ir vajadzīgas diezgan lielā mērā vai ļoti lielā mērā. Sk. arī World Employment Confederation Europe nostājas dokumentu, kurā teikts, ka “ES norādījumi diezgan lielā mērā ir vajadzīgi, lai veicinātu labas prakses apmaiņu un savstarpēju mācīšanos un salīdzinošu mācīšanos”.

(36) Šajā kontekstā to saprot kā to pieaugušo īpatsvaru, kuriem nepieciešama pamatprasmju pilnveidošana un kuri saņem atbalstu. Efektīva iesaiste var būt nepietiekama vai nu tāpēc, ka atbalsta pasākumu oficiālais tvērums/atbilstīguma līmenis ir zems, vai arī nepietiekamas informētības un izmantošanas dēļ.

(37)   Eiropas sociālo tiesību pīlārs.

(38)   Eiropas sociālo tiesību pīlāra rīcības plāns

(39)   Prasmju pilnveides pakta sākumlapa (europa.eu) .

(40)   Atveseļošanas un noturības mehānisms (europa.eu)

(41)   Padomes 2022. gada 16. jūnija Ieteikumā par individuāliem mācību kontiem ir izklāstīts, kā dalībvalstis var efektīvi apvienot finanšu un nefinanšu atbalstu, lai visiem pieaugušajiem būtu iespēja attīstīt savas prasmes visas viņu darba dzīves garumā un lai panāktu progresu Portu noteikto pieaugušo mācību mērķrādītāju sasniegšanā ;

(42)   Padomes 2022. gada 16. jūnija Ieteikumā par Eiropas pieeju mikroapliecinājumiem mūžizglītībā un nodarbināmībā ir sniegta vienota definīcija un standarta formāts īsu kursu rezultātu aprakstīšanai, kas palielinās pārredzamību un atvieglos saziņu par prasmēm, kas iegūtas apmācībā visā darba dzīves laikā.