EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 8.6.2023

COM(2023) 311 final

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, EIROPADOMEI, PADOMEI, EIROPAS SAVIENĪBAS TIESAI, EIROPAS CENTRĀLAJAI BANKAI, EIROPAS REVĪZIJAS PALĀTAI, EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

Priekšlikums par starpiestāžu ētikas struktūru

1.Ievads

Eiropas Savienības demokrātija var plaukt tikai tad, ja starp iedzīvotājiem un iestādēm, kas tiem kalpo, valda uzticēšanās un paļāvība. Demokrātija ir tik stipra, cik stipra ir leģitimitāte, uz kuru tā balstās. Šis princips ir spēkā vienmēr, un it īpaši laikos, kad daudzas krīzes būtiski ietekmē iedzīvotājus visā ES, kuriem savukārt ir jāspēj uzticēties tās iestādēm un cilvēkiem, kuri tās vada. Stabils ētikas un pārredzamības satvars ir būtisks labas pārvaldības elements, kas palīdz novērst arī citus fenomenus, piemēram, korupciju un nepamatotu iejaukšanos demokrātiskajā procesā.

Eiropas Savienībā jau ir augsts pārvaldības standarts un stingras ētikas normas. Ja rodas kļūmes vai tiek konstatēti trūkumi, tai ir noteikumi un procedūras to novēršanai. Lai saglabātu un pastāvīgi stiprinātu iedzīvotāju uzticēšanos ES iestādēm un to vadītājiem, ir svarīgi noteikt augstus profesionālās godprātības un pārredzamības principus, un tie ir pilnībā jāievēro. Šie principi ir būtiski arī tam, lai aizsargātu iestāžu neatkarību un lēmumu pieņemšanas procesa veselumu katrā no tām, kā arī Savienības leģitimitāti kopumā. Lai šie noteikumi un procedūras arī turpmāk pildītu savu uzdevumu un apmierinātu iedzīvotāju prasības, tie ir pastāvīgi jāatjaunina.

Tāpēc šī iniciatīva ir saskanīga ar Komisijas rīcību tiesiskuma jomā, korupcijas apkarošanas paketi 1 , ko Komisija iesniedza 3. maijā, gaidāmo demokrātijas aizsardzības paketi un starp Parlamentu, Padomi un Komisiju 2021. gada 20. maijā noslēgto iestāžu nolīgumu par obligātu pārredzamības reģistru 2 .

Ētika ir viens no ES iestāžu un tajās strādājošo cilvēku darba principu stūrakmeņiem. Tāpēc Eiropas līgumos ir izklāstīti vairāki principi un noteikumi, kā nodrošināt iestāžu locekļu pienācīgu rīcību attiecībā uz iestāžu neatkarību un profesionālo godprātību. Vairums iestāžu ir izlēmušas par labu šo principu un noteikumu detalizētākai īstenošanai vai nu savā reglamentā, vai savu locekļu rīcības kodeksā, vai tajos abos.

Tomēr, balstoties uz dažādajiem Līgumu noteikumiem, katrā ES iestādē ir atšķirīgs ētikas satvars to attiecīgajiem locekļiem. Lai gan dažas atšķirības ir skaidrojamas ar iestāžu atšķirīgajām funkcijām atbilstoši Līgumiem un atšķirīgajiem riskiem saistībā ar locekļu pienākumu pildīšanu, ir kļuvis skaidrs, ka nepieciešams kopējs ētikas pamatprincipu kopums un sadarbība starp iestādēm.

Ļoti nopietnās atklāsmes un apgalvojumi pagājušā gada beigās ir parādījuši, ka tie neatkarīgi no savas izcelsmes un skarto personu skaita ietekmē visas ES iestādes. Tas ir par iemeslu ne tikai aicinājumiem ieviest stingrākus noteikumus, bet arī turpināt saskaņot noteikumus un mehānismus, kuri tos īsteno, lai kliedētu bažas un nodrošinātu, ka piemērojamie noteikumi ir saskanīgi un viegli saprotami gan locekļiem, gan iedzīvotājiem.

Īpašajā ziņojumā Nr. 13/2019 3 Revīzijas palāta ir secinājusi, ka Eiropas Parlaments, Padome un Komisija lielā mērā ir izstrādājuši atbilstīgu ētikas satvaru (gan attiecībā uz locekļiem, gan darbiniekiem). Revīzijas palāta arī konstatēja, ka dažās jomās iespējams uzlabot un saskaņot tvērumu, specifiku, skaidrību un norādījumu detalizētības pakāpi. Ziņojumā Revīzijas palāta arī konstatēja, ka iestādēm ir iespēja savstarpēji apmainīties ar paraugpraksi ētikas jautājumu risināšanā.

Tomēr atšķirībā no darbiniekiem, tostarp augstākā līmeņa vadītājiem, uz kuriem attiecas sīki izstrādāti ētiskie pienākumi, ko likumdevējs noteicis II sadaļā ES Civildienesta noteikumos, kuri pieņemti, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 4 336. pantu, pašlaik attiecībā uz locekļiem nepastāv kopēju ētikas normu minimums un nav ieviesti oficiāli mehānismi, kas ļautu iestādēm noskaidrot un koordinēt viedokļus vai apmainīties viedokļiem par ētikas normām, kādas to locekļiem ir jāievēro. Šīs iniciatīvas mērķis ir novērst šo nepilnību un locekļiem paredzēta kopēju ētikas normu minimuma trūkumu, ierosinot izveidot ētikas struktūru visu ES iestāžu locekļiem.

Komisija ir pieņēmusi šo priekšlikumu nolīgumam starp iestādēm un abām padomdevējām struktūrām, kurš aptvertu visas Līguma par Eiropas Savienību (LES) 13. pantā minētās iestādes un struktūras. Šo priekšlikumu attiecīgi nosūtīs Eiropas Parlamentam, Eiropadomei, Padomei, Eiropas Savienības Tiesai, Eiropas Centrālajai bankai, Eiropas Revīzijas palātai, Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai. Eiropas Investīciju banka pēc pieprasījuma arī var kļūt par šā nolīguma Pusi pēc tā stāšanās spēkā.

Ierosinātais nolīgums ietver arī noteikumus, kas ļauj citām Savienības struktūrām, birojiem un aģentūrām, kas nav piedalīgās iestādes,  brīvprātīgi piemērot visas struktūras izstrādātās esošās un turpmākās kopējās normas attiecībā uz noteikumiem, kas piemērojami citām personām, kuras nav to darbinieki un kuras pilda funkcijas, kas atbilst šajā nolīgumā ietvertajām funkcijām. Šādā gadījumā attiecīgā struktūra, birojs vai aģentūra piedalīsies viedokļu apmaiņā ar ētikas struktūru par to attiecīgajiem iekšējiem noteikumiem. Viedokļu apmaiņa notiks pēc tam, kad būs izstrādātas jaunas normas vai esošās normas būs atjauninātas.

2.Iestāžu vienota pieeja ētikai un profesionālajai godprātībai

Katras iestādes institucionālā autonomija, kas ir viens no Savienības tiesību principiem, nozīmē arī to, ka iestāde pati pieņem saviem locekļiem piemērojamos iekšējos noteikumus. Tomēr pilsoņu un visu iestāžu interesēs ir tas, lai katra iestāde saviem locekļiem būtu izstrādājusi stingru ētikas satvaru. Visas ES reputācija ir atkarīga no visu iestāžu reputācijas un visu to locekļu ētiskas uzvedības.

Komisijas priekšsēdētājas politiskajās pamatnostādnēs tika pausts atbalsts šādas starpiestāžu ētikas struktūras izveidei, un kopš tā laika Komisija šajā nolūkā strādā kopā ar citām ES iestādēm.

Eiropas Parlaments savā 2021. gada 16. septembra rezolūcijā uzsvēra, ka “vienota neatkarīga ES ētikas struktūra varētu labāk nodrošināt ētikas standartu konsekventu un pilnīgu īstenošanu ES iestādēs, lai garantētu, ka politiskie lēmumi tiek pieņemti, ņemot vērā kopējo labumu un pilsoņu uzticēšanos ES iestādēm”.

Kā paskaidrots iepriekš, viens no ieteikumiem, kas sniegts Revīzijas palātas Īpašajā ziņojumā 5 par Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas ētikas satvariem, ir tas, ka revidētajām iestādēm būtu jāpieliek papildu centieni, lai apmainītos ar paraugpraksi ētikas jautājumu risināšanā.

Svarīgi ir ne tikai, lai katra Eiropas iestāde noteiktu un piemērotu skaidrus ētikas un pārredzamības noteikumus, bet ļoti svarīgi ir arī nodrošināt, ka visas iestādes:

opiemēro skaidrus, pārredzamus un vienlīdz augstus profesionālās godprātības un neatkarības standartus, attiecīgā gadījumā pienācīgi ņemot vērā to atšķirības, un

oir ieviesušas vienlīdz efektīvus kontroles un izpildes mehānismus.

Starpiestāžu ētikas struktūras izveide var kalpot tieši šā mērķa sasniegšanai, pilnībā ņemot vērā katras iestādes autonomiju. Tā ļaus piedalīgajām iestādēm izmantot savstarpējo pieredzi, mācīties citai no citas un izveidot kopēju ētikas normu minimumu.

Būtisks uzlabojums būtu kopēju ētikas normu minimums, kopīga kultūra visu iestāžu locekļiem, labāka sabiedrības izpratne par ētikas satvaru un lielāka skaidrība visiem iestādēs un ārpus tām par to, kas ir pieņemams un kas nav pieņemams, un par to, kā iestādes nodrošina noteikumu pareizu piemērošanu.

Šī starpiestāžu iniciatīva parādīs to, cik lielu nozīmi visas iestādes piešķir stingrām ētikas normām, kā arī to īstenošanai, un tādējādi palīdzēs stiprināt uzticēšanos iestādēm un to locekļiem.

Līdz ar ētikas struktūras izveidi pirmo reizi tiks izveidots oficiāls mehānisms koordinācijai un viedokļu apmaiņai starp iestādēm, kā arī kopēju normu noteikšanai attiecībā uz to locekļu ētisku rīcību.

Citas iniciatīvas, kas veicina atvērtu, pārredzamu un ētikas principos balstītu iestāžu izveidi, jau ir apliecinājušas starpiestāžu pieejas būtisko nozīmi.

Kas attiecas uz ES iestāžu darbiniekiem, esošās struktūras un mehānismi ir izrādījušies veiksmīgi attiecībā uz vienotas starpiestāžu pieejas panākšanu ikreiz, kad tas ir bijis nepieciešams. Pirmkārt, uz visu iestāžu darbiniekiem attiecas kopēji un detalizēti pienākumi, kas noteikti 11.–24. pantā Eiropas Savienības Civildienesta noteikumos un Savienības pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtībā, kurus Parlaments un Padome pieņēmuši, pamatojoties uz LESD 336. pantu. Tādējādi tiek nodrošināta vienādu standartu un noteikumu piemērošana visam ES civildienestam. Katra iestāde ir pieņēmusi iekšējos noteikumus, kuru mērķis ir īstenot šos Civildienesta noteikumus, tostarp ētikas jomā. Lai nodrošinātu pārredzamību un veicinātu Civildienesta noteikumu konsekventu piemērošanu, Civildienesta noteikumu īstenošanas noteikumi tiek apkopoti reģistrā, ko uztur Eiropas Savienības Tiesa, un Komisija ik pēc trim gadiem iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei (Civildienesta noteikumu 110. pants) par katras iestādes pieņemtajiem noteikumiem, ar kuriem īsteno Civildienesta noteikumus. Jaunākais ziņojums 6 liecina, ka pārskata periodā iestāžu starpā bija vērojama turpmāka konverģence attiecībā uz ievērojamu skaitu jautājumu par īstenošanas noteikumiem, tostarp attiecībā uz ētikas un profesionālās godprātības jautājumiem.

Lai varētu gūt maksimālu labumu no šiem vispāratzītajiem personāla noteikumu koordinācijas mehānismiem, Komisija aicina visas iestādes, uz kurām attiecas Civildienesta noteikumi, prioritārā kārtā izskatīt iespējas dalīties paraugpraksē, gūtajā pieredzē un vajadzības gadījumā noteikt jomas, kurās personāla noteikumi varētu vēl vairāk tikt saskaņoti. Šo darbu var veikt Administrācijas vadītāju kolēģija. Šis nolīgums neattiecas uz darbiniekiem, jo attiecībā uz darbinieku ētikas jautājumiem jau pastāv starpiestāžu koordinācijas mehānismi. Ievērojot Civildienesta noteikumos paredzētos ierobežojumus un ar Administrācijas vadītāju kolēģijas starpniecību, šā nolīguma Pusēm būtu jāapņemas panākt līdzvērtīgu normu līmeni tām normām, kādas struktūra ir pieņēmusi attiecībā uz ģenerāldirektoriem un līdzvērtīga līmeņa amatpersonām.  Starpiestāžu dialogā būtu arī jāizskata iespēja saskaņot noteikumus un praksi saistībā ar to sanāksmju publicēšanu, kas dialoga ar ieinteresētajām personām ietvaros norisinājās starp augstākā līmeņa vadītājiem un organizācijām un pašnodarbinātām personām, par jautājumiem saistībā ar lēmumu pieņemšanu un politikas īstenošanu Savienībā. Komisija ir gatava dalīties pieredzē, pamatojoties uz gandrīz 10 gadus ilgušā iekšējā lēmuma īstenošanu šajā jautājumā 7 .

Balstoties uz gūto pozitīvo pieredzi ar iepriekšējo 2014. gadā noslēgto nolīgumu, Iestāžu nolīgums par obligātu pārredzamības reģistru, ko 2021. gadā noslēdza Komisija, Parlaments un pirmo reizi Padome, liecina par vienotas iestāžu pieejas nozīmi šajā jomā. Šajā nolīgumā ir noteikti principi un noteikumi koordinētai pieejai attiecībā gan uz pārredzamu, gan ētisku interešu pārstāvību, kā arī attiecībā uz pārredzamu un ētisku mijiedarbību starp trim minētajām ES iestādēm un interešu pārstāvjiem ES līmenī.

Vēl viens piemērs vienotas iestāžu pieejas nozīmei attiecībā uz ētikas un profesionālās godprātības noteikumu īstenošanu ir 1999. gada 25. maija Iestāžu nolīgums starp Parlamentu, Padomi un Komisiju par iekšējo izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) 8 . Nolīgums nodrošina, ka izmeklēšana visās Savienības iestādēs tiek veikta ar vienādiem nosacījumiem.

3.Starpiestāžu ētikas struktūra

3.1. Sastāvs

Struktūras uzdevums ir izstrādāt kopēju ētikas normu minimumu attiecībā uz LES 13. pantā uzskaitīto iestāžu un padomdevēju struktūru locekļu rīcību, un, ja Eiropas Investīciju banka lūdz dalību nolīgumā, arī tās locekļu rīcību.

Ētikas struktūrā būs pa vienam loceklim no katras piedalīgās iestādes, kas nolīgumā ir dēvēta par “Pusi”. Lai nodrošinātu raitu un nepārtrauktu struktūras darbību, katra Puse ieceļ vienu pilntiesīgu locekli un vienu aizvietotāju.

Puses pārstāvis principā ir vienā līmenī ar priekšsēdētāja vietnieku. Tomēr ir jāņem vērā īpatnības saistībā ar katras iestādes lomu. Šā iemesla dēļ ierosinātajā nolīgumā ir paredzēts, ka katrai Pusei tiek dota iespēja iecelt pārstāvi, kas nav priekšsēdētāja vietnieks, ja Pusē šāds amats nepastāv vai šāda izvēle būtu nepiemērota.

Struktūras priekšsēdētāja amats katru gadu rotē LES 13. pantā noteiktajā secībā. Ja Eiropas Investīciju banka kļūs par pilntiesīgu Pusi, tā būs ikgadējā priekšsēdētāja pēc tam, kad būs izsmelta LES 13. pantā noteiktā secība.

Struktūras darbam nepieciešamo informāciju sniegs pieci neatkarīgi eksperti, kas darbosies kā novērotāji un tiks iecelti saskaņā ar Komisijas noteiktu procedūru un ņemot vērā viņu kompetenci, pieredzi augsta līmeņa amatos, neatkarību un profesionālās īpašības. Viņi piedalās katrā struktūras sanāksmē un konsultē par visiem ētikas jautājumiem saistībā ar struktūras pilnvarām. Viņi arī sniedz atzinumu attiecībā uz viedokļu apmaiņu struktūrā par Puses iekšējo noteikumu saskaņošanu ar normām. 

Ieceļot neatkarīgos ekspertus, Puses cenšas nodrošināt dzimumu līdzsvaru.

Struktūras locekļiem palīdzēs sekretariāts, kas būs kopīga operatīvā struktūra, kura formāli atradīsies Komisijā. Tā sastāvā ir nodaļu vadītāji vai darbinieki līdzvērtīgos amatos, kas atbild par katras piedalīgās iestādes locekļu ētisku rīcību, un viņu attiecīgie darbinieki, kas iecelti amatā šim nolūkam. Persona, kas ieņem šo amatu Komisijā, darbojas kā sekretariāta koordinators, ja vien Komisija, vienojoties ar Pusēm, nav iecēlusi citu personu.

3.2. Uzdevumi

Struktūrai būs šādi trīs galvenie uzdevumi:

·izstrādāt kopēju ētikas normu minimumu, kas piemērojams visām Pusēm un to locekļiem, kā arī vajadzības gadījumā uzsākt to pārskatīšanu,

·rīkot viedokļu apmaiņu, balstoties uz Puses veikto novērtējumu par savu iekšējo noteikumu saskaņošanu ar iepriekš minētajām normām,

·veicināt Pušu sadarbību kopīgu interešu jautājumos, kas saistīti ar Pušu locekļu rīcību, kā arī informācijas apmaiņu ar jebkuru citu publisku struktūru vai starptautisku organizāciju, kuras darbība ir saistīta ar ētikas un profesionālā godprātība noteikumiem vai normām.

Ar ētikas normām saistītu noteikumu un procedūru pieņemšana un to piemērošana atsevišķos gadījumos joprojām būs katras iestādes ziņā, pilnībā ievērojot to autonomiju un neatkarību.

Savienības struktūras, biroji un aģentūras, kas nav piedalīgās iestādes, var brīvprātīgi piemērot visu Struktūras izstrādāto esošo un turpmāko kopēju ētikas normu minimumu attiecībā uz noteikumiem, kas piemērojami citām personām, kas nav to darbinieki, kuras pilda funkcijas, kas atbilst šajā nolīgumā ietvertajām funkcijām. Šādā gadījumā tās piedalīsies viedokļu apmaiņā ar Ētikas struktūras locekļiem par to iekšējiem noteikumiem jomās, kurās normas ir izstrādātas. Saistībā ar konkrēto viedokļu apmaiņu tās iecels pārstāvi. Tāda pati viedokļu apmaiņa notiks pēc tam, kad būs izstrādātas jaunas normas vai esošās normas būs atjauninātas.

3.3. Normēšanas jomas

Struktūra izstrādās kopēju normu minimumu noteiktā skaitā jomu, pienācīgi ņemot vērā šo jomu nozīmi locekļu un viņu pārstāvēto iestāžu neatkarībai un profesionālajai godprātībai. Normās būtu jāiekļauj arī pasākumi, kuri veicina (izpratnes veidošanu) un ar kuriem uzrauga atbilstības nodrošināšanu katrā iestādē. Jebkura Puse jebkurā laikā var ierosināt struktūrai, kas lēmumu pieņems vienprātīgi, izstrādāt kopēju normu minimumu citās jomās. Normas visām Pusēm būs kopīgas un tādēļ tās būtu jāizstrādā tā, lai pienācīgi ņemtu vērā Pušu atšķirīgo institucionālo struktūru vai lomu.

Normām vajadzētu būt kopīgām visām Pusēm, un tajās būtu jāņem vērā riski, ar kuriem Puses un to locekļi saskaras. Struktūras izstrādātās normas nekādā gadījumā nebūs pamats to normu mīkstināšanai, kuras Puse jau var būt piemērojusi tajā pašā jautājumā.

Normas attieksies uz šādām jomām.

-Normas attiecībā uz interesēm un deklarējamajiem aktīviem: konkrētas locekļu intereses un aktīvi var radīt interešu konfliktu, pildot locekļa pienākumus, vai citādi būt svarīgi pienākumu veikšanai. Kopējas normas palīdzētu visām Pusēm apsvērt interešu un aktīvu kategorijas, kas var potenciāli apdraudēt locekļu neatkarību un integritāti. Kopējās normās būtu arī jāatspoguļo atbilstīgie noteikumi un procedūras, kuri visās iestādēs būtu jāpiemēro attiecībā uz šādu deklarāciju rūpīgu pārbaudi.

-Normas attiecībā uz locekļu papildu/ ārējām aktivitātēm: ir svarīgi nodrošināt, ka šādu aktivitāšu iespējamā īstenošana neapdraud locekļu pieejamību savu institucionālo uzdevumu veikšanai un nav ar to nesaderīga. Šādām aktivitātēm nevajadzētu apdraudēt locekļu neatkarību un tādējādi sabiedrībā viest šaubas par tās iestādes neatkarību, pie kuras viņi pieder. Normās būtu jāņem vērā riski, ko rada konkrētas aktivitātes, kuras var radīt interešu konfliktus vai, jo īpaši, ja par tām saņem atlīdzību, radīt konfliktu starp nepieciešamo locekļa neatkarību un pienākumu izpildi saistībā ar šīm ārējām aktivitātēm.

-Normas attiecībā uz dāvanu pieņemšanu, viesmīlību, ceļojumiem, ko piedāvā trešās personas: locekļiem netiek uzticēts veikt publiska amata pienākumus vai piešķirtas publiskas pilnvaras, lai no tām gūtu personisku labumu. Dāvanu vai viesmīlības piedāvājumu, kas nākuši no avotiem ārpus iestādēm, pieņemšana rada interešu konflikta risku un aizdomas par lēmumu pieņemšanas procesa ietekmēšanu, ja tādu dāvanu un viesmīlības piedāvājumu vērtība pārsniedz simbolisku pieklājību vai tie netiek nedeklarēti. Normas palīdzēs efektīvi novērst šos riskus.

-Normas attiecībā uz apbalvojumu/ordeņu/godalgu/goda titulu pieņemšanu pilnvaru laikā: tāpat kā attiecībā uz dāvanām un viesmīlību — tas, ka locekļi pieņem apbalvojumus/ordeņus/godalgas/goda titulus no avotiem ārpus iestādes, var radīt interešu konflikta un neatkarības trūkuma risku, ņemot vērā tuvumu avotam. Normas palīdzēs saskaņot novērtējumu par goda titulu vai ordeņu piešķiršanas iemeslu un iespējamo ietekmi uz locekļa neatkarību.

-Normas attiecībā uz nosacītības un pārredzamības pasākumiem, jo īpaši attiecībā uz sanāksmēm ar interešu pārstāvjiem un to publicēšanu: pastāvīgs dialogs ar ieinteresētajām personām un interešu pārstāvjiem ir daļa no ES demokrātiskās sistēmas un var sniegt vērtīgu ieguldījumu, lai ierosinātu un īstenotu tiesību aktus vai politiku, kurā pilnībā ņemtas vērā attiecīgās jomas īpatnības. Tomēr ir būtiski šādu dialogu veikt pārredzamā veidā, lai izvairītos no riskiem iestādei vai tās locekļiem, ka to — pat netīši — var īstenot konkrētas interešu grupas labā, kas var negatīvi ietekmēt sabiedrības uzticēšanos un Savienības vispārējās intereses. Pastāv dažas kopīgas normas attiecībā uz sanāksmēm ar interešu pārstāvjiem un informācijas publicēšanu šajā saistībā saskaņā ar Iestāžu nolīgumu starp Parlamentu, Padomi un Komisiju par pārredzamības reģistru, lai gan šo triju iestāžu iekšējie noteikumi un prakse atšķiras – līdz ar to kopējas normas arī šķiet nepieciešamas. Nosacītības un pārredzamības pasākumi attiecas arī uz citām jomām, ne tikai sanāksmēm un ar tām saistītās informācijas publicēšanu, piemēram, uz piekļuvi iestāžu telpām, ja tā tiek uzskatīta par nepieciešamu, lai nodrošinātu interešu pārredzamu un ētisku pārstāvību. Attiecībā uz šīm citām jomām arī būtu jāizstrādā kopēju normu minimums.

-Normas attiecībā uz bijušo locekļu aktivitātēm pēc pilnvaru termiņa beigām un to pārredzamība: aktivitātes pēc pilnvaru termiņa beigām ietver risku, ka locekļi var izmantot sensitīvu informāciju jauna darba devēja, klienta vai profesijas labā, nepamatoti izmantot kontaktus vai attiecības, kas izveidotas iepriekšējā amatā, lai nākotnē ietekmētu iestāžu lēmumus, vai radīt šaubas par lēmumiem, ko publiskas amatpersonas pieņēmušas amata pienākumu pildīšanas laikā. Kopējas normas varētu attiekties uz šādu aktivitāšu īstenošanas atļaušanas nosacījumiem, to pārredzamību un konkrētiem saistītiem ierobežojumiem.

-Normas attiecībā uz kopīgā satvara īstenošanu, tostarp attiecībā uz atbilstības uzraudzību un turpmākiem pasākumiem pārkāpumu gadījumā: locekļu uzvedības normas ir būtiskas, bet pašas par sevi nav pietiekamas –  tās ir jāpapildina ar konkrētiem un efektīviem īstenošanas un uzraudzības mehānismiem, kā arī mehānismiem kopīgas ētikas un profesionālās godprātības kultūras stiprināšanai, izmantojot informāciju un izpratnes veidošanu. Kopējās normas var attiekties uz iekšējām konsultatīvajām funkcijām, kas palīdz kompetentajām iestādēm izvērtēt konkrētu jautājumu vai kas palīdz pašiem locekļiem, jo īpaši attiecībā uz iekšējo ētikas struktūru sastāvu un to uzdevumiem. Tās attiecas arī uz procedūrām, kuru mērķis ir uzraudzīt atbilstību un nodrošināt turpmākus pasākumus pārkāpumu gadījumā. Normas var attiekties arī uz mehānismiem, saskaņā ar kuriem par aizdomām, ka kāds loceklis ir pārkāpis iekšējos noteikumus jomā, uz kuru attiecas normas, var ziņot OLAF un attiecīgajai iestādei, tostarp par turpmākiem pasākumiem saistībā ar ziņojumu un ziņojošo personu aizsardzību pret represijām.

-Normas attiecībā uz tās informācijas publicēšanu, kas ievākta saskaņā ar iepriekšējiem punktiem. Pārredzamība ir viens no demokrātiskas Savienības pamatelementiem, kurai ir iedzīvotāju uzticēšanās un atbalsts. Struktūrai būtu jāizstrādā pārredzamības standarti iepriekš minētajās jomās, pilnībā ievērojot ES datu aizsardzības noteikumus 9 , piemēram, attiecībā uz individuālo interešu atklāšanu, izmantojot īpašas deklarācijas, kuru mērķis ir novērst šaubas par locekļu un to iestāžu neatkarību, kurām tie pieder. Pārredzamība nozīmē arī to, ka publiski tiek darītas pieejamas, jo īpaši struktūras tīmekļa vietnē, visas struktūras izstrādātās normas un visi piemērojamie noteikumi katrā iestādē visās jomās, uz kurām normas attiecas.

3.4. Struktūra starpiestāžu arhitektūrā

Komisijas politikas pamatnostādnes atbalsta “visām iestādēm kopīgas neatkarīgas ētikas struktūras izveidi”, jo visām iestādēm ir būtiska loma attiecībā uz to, lai tiktu veicināta uzticēšanās Eiropas Savienībai. Tāpēc Komisija uzskata, ka nolīgums starp visām iestādēm, pamatojoties uz to institucionālo autonomiju, ir piemērota administratīva pieeja, jo tā ļauj piedalīties visām ES iestādēm.

Struktūras izveidē tiks ņemta vērā katras iestādes autonomija un neatkarība, kā arī institucionālais līdzsvars un dažādie Līgumu noteikumi attiecībā uz dažādu iestāžu locekļiem. Līgumos un jo īpaši LES 13. panta 2. punktā ir noteikta līdzsvara un atsvara sistēma ES līmenī: šādu līdzsvaru nevar izjaukt vai grozīt ar nolīgumu starp ES iestādēm.

Struktūras kompetence neskars katras iestādes prerogatīvu pieņemt iekšējos noteikumus un pieņemt lēmumus attiecībā uz tās locekļiem. Iekšējo noteikumu piemērošana ir katras iestādes galvenā atbildība, kas tiek īstenota institucionālā līdzsvara sistēmas ietvaros ar līdzsvara un atsvara pasākumiem, kas noteikti ar Līgumiem.

Tomēr struktūras izstrādātās normas veidos kopēju normu minimumu attiecībā uz visu piedalīgo iestāžu locekļiem piemērojamā ētikas satvara turpmāku saskaņošanu, tomēr neuzliekot par pienākumu pieņemt visiem kopīgu vienotu ētikas noteikumu kopumu.

Struktūra neiejauksies izmeklēšanas funkciju īstenošanā un nekādā veidā tās neierobežos, un tādējādi nepārklāsies pilnvaras, kādas ir piešķirtas:

·Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai (OLAF), kam ir ievērojamas pilnvaras un zināšanas, izmeklējot nopietnus locekļu amata pienākumu pārkāpumus. Visām iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām būtu pilnībā jāatzīst un jāatbalsta OLAF pilnvaras,

·Eiropas Prokuratūrai, kas var izmeklēt noziedzīgus nodarījumus, kuri skar Savienības finanšu intereses, tostarp, ja tos izdara iestāžu locekļi, un kura var balstīties uz pilnvarām un pasākumiem, kas paredzēti Padomes Regulā (ES) 2017/1939,

·valsts policijai un prokuratūras iestādei, kuras var izmeklēt jebkādus noziedzīgus nodarījumus, ko izdarījis loceklis, un kuras var balstīties uz pilnvarām un pasākumiem, ko paredz valsts kriminālprocesi; tas ietver kriminālvajāšanu par tādiem noziedzīgiem nodarījumiem kā krāpšana un korupcija, attiecībā uz kuriem Komisija 3. maijā nāca klajā ar korupcijas apkarošanas tiesību aktu kopumu, kā savā 2022. gada runā par stāvokli Savienībā paziņoja priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena. Šajā tiesību aktu paketē ir iekļauts priekšlikums atjaunināt un saskaņot ES noteikumus par definīcijām un sankcijām par korupcijas nodarījumiem, lai nodrošinātu augstus standartus cīņā pret korupciju, un tas pilnībā attiecas uz visu ES iestāžu locekļiem, kā arī ES darbiniekiem;

·Eiropas Ombudam, kas var sākt izmeklēšanu, ja ir radušās aizdomas par iestāžu pieļautām administratīvām kļūmēm un pieprasīt piekļuvi iestāžu rīcībā esošajai informācijai un dokumentiem.

Lai šo nolīgumu varētu īstenot, piedalīgās iestādes saskaņā ar Līgumiem īstenos pilnīgu savstarpēju sadarbību.

4.Secinājumi

Eiropas iestādēm, veicot savus attiecīgos uzdevumus, ir jābalstās uz savu locekļu nevainojamu rīcību. Lai gan diskusijas par starpiestāžu ētikas struktūras izveidi nav jaunas, pastāv jauna dinamika un stingra apņemšanās to īstenot, vienlaikus saglabājot visu dažādo ES iestāžu īpatnības un neatkarību. Struktūras izveide papildinās pašreizējo ētikas satvaru un palīdzēs konsolidēt un stiprināt uzticēšanos ES iestādēm un cilvēkiem, kas strādā to labā. Šīs struktūras izveide būs nozīmīgs solis ceļā uz to, lai nodrošinātu, ka Eiropas Savienības iestādes izpilda un piemēro visaugstākos neatkarības un profesionālās godprātības standartus.

Tāpēc Komisija ierosina nolīgumu starp visām LES 13. pantā minētajām ES iestādēm un padomdevējām struktūrām, un šis nolīgums ir pievienots šim paziņojumam. Pilnīgas sadarbības garā attiecīgajām iestādēm būtu jācenšas nodrošināt, lai iespējami drīz tiktu panākta vienošanās par pievienoto teksta projektu tā, lai starpiestāžu ētikas struktūra varētu tikt izveidota līdz nākamajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Eiropas Investīciju banka pēc pieprasījuma arī var kļūt par pilntiesīgu šā nolīguma Pusi pēc tā stāšanās spēkā. Savienības struktūras, biroji un aģentūras, kas nav Puses, visas ētikas struktūras izstrādātās esošās un turpmākās kopējās normas var piemērot brīvprātīgi attiecībā uz noteikumiem, kas piemērojami citām personām, kas nav to darbinieki, kuras pilda funkcijas, kas atbilst šajā nolīgumā ietvertajām funkcijām. Šādā gadījumā tās piedalīsies viedokļu apmaiņā ar ētikas struktūras locekļiem par viņu attiecīgajiem iekšējiem noteikumiem jomās, kurās normas ir izstrādātas. Tāda pati viedokļu apmaiņa notiks pēc tam, kad būs izstrādāti jaunas normas vai esošās normas būs atjauninātas.

Šis priekšlikums ir daļa no plašāka Komisijas darbību kopuma, kuru mērķis ir veicināt profesionālo godprātību un aizsargāt Savienības demokrātisko sistēmu.

Kā paziņots 2022. gada runā par stāvokli Savienībā, Komisija 3. maijā nāca klajā ar korupcijas apkarošanas paketi. Paketē ir iekļauts priekšlikums direktīvai ar jauniem un stingrākiem noteikumiem, kas paredz kriminālatbildību par korupcijas nodarījumiem un sodu saskaņošanu visā ES, kā arī Komisijas atbalstīts Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos priekšlikums izveidot īpašu kopējās ārpolitikas un drošības politikas (KĀDP) sankciju režīmu, kas tiks piemērots, lai vērstos pret būtiskiem korupcijas nodarījumiem visā pasaulē. Šajos jaunajos pasākumos liela uzmanība tiek pievērsta profilaksei un profesionālās godprātības kultūras radīšanai, kurā korupcija netiek pieļauta, vienlaikus stiprinot un radot sinerģiju ar pastāvošajiem izpildes instrumentiem, piemēram, 2019. gada Trauksmes cēlēju aizsardzības direktīvu.

Vēl viena saistīta iniciatīva, par kuru tika paziņots 2022. gada runā par stāvokli Savienībā, ir demokrātijas aizsardzības pakete.

Šīs iniciatīvas kopā ar šo priekšlikumu vēl vairāk stiprinās Savienības institucionālo vidi, nodrošinot vēl lielāku pārredzamību un profesionālo godprātību un tādējādi stiprinot ES pilsoņu uzticēšanos savai demokrātiskajai sistēmai.

(1)

Cīņa pret korupciju . Stingrāki noteikumi korupcijas apkarošanai.

(2)

 2021. gada 20. maija Iestāžu nolīgums starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju par obligātu pārredzamības reģistru (OV L 207, 11.6.2021., 1–17. lpp., EUR-Lex - 32021Q0611(01) - EN - EUR-Lex (europa.eu))

(3)

  Īpašais ziņojums Nr. 13/2019: Revidēto ES iestāžu ētikas satvari: iespējami uzlabojumi (europa.eu)

(4)

Darbinieku tiesības un pienākumi ir izklāstīti 11.–26.a pantā. Ar 10. pantu tiek izveidota starpiestāžu Civildienesta noteikumu komiteja, 110. pantā ir paredzēts pienākums apspriesties ar starpiestāžu Civildienesta noteikumu komiteju, kad iestāde pieņem vispārīgus īstenošanas noteikumus; turklāt tajā ir noteikts pienākums iestādēm savā starpā regulāri apspriesties par Civildienesta noteikumu piemērošanu un izveidots visu to iestāžu noteikumu reģistrs, kuras īsteno ES Civildienesta noteikumus.

(5)

  Īpašais ziņojums Nr. 13/2019:   Revidēto ES iestāžu ētikas satvari: iespējami uzlabojumi (europa.eu)

(6)

 Komisijas 2021. gada 28. maija ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei par katras iestādes iecēlējinstitūcijas pieņemtajiem noteikumiem, ar kuriem ievieš Civildienesta noteikumus (COM(2021) 258) . 

(7)

Komisijas 2014. gada 25. novembra Lēmums par informācijas publicēšanu attiecībā uz Komisijas ģenerāldirektoru tikšanos ar organizācijām vai pašnodarbinātām personām ( OV L 343, 28.11.2014.,19. lpp. )

(8)

Nolīgumā ir atgādināts, ka (saskaņā ar Komisijas Lēmumu 1999/352) OLAF var izmeklēt nopietnus gadījumus attiecībā uz amata pienākumu pildīšanu, kas var būt saistīti ar Savienības ierēdņu vai citu darbinieku pienākumu nepildīšanu, kā rezultātā var ierosināt disciplinārlietu vai attiecīgā gadījumā kriminālprocesu, vai arī ar to locekļu, vadītāju vai personāla locekļu līdzīgu pienākumu nepildīšanu, uz kuriem Civildienesta noteikumi neattiecas.

(9)

 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 (2018. gada 23. oktobris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (OV L 295, 21.11.2018., 39.–98. lpp.).

EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 8.6.2023

COM(2023) 311 final

PIELIKUMS

dokumentam

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, EIROPADOMEI, PADOMEI, EIROPAS SAVIENĪBAS TIESAI, EIROPAS CENTRĀLAJAI BANKAI, EIROPAS REVĪZIJAS PALĀTAI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

Priekšlikums par starpiestāžu ētikas struktūru

PIELIKUMS

Priekšlikums

nolīgumam starp Eiropas Parlamentu, Eiropadomi, Padomi, Eiropas Komisiju, Eiropas Savienības Tiesu, Eiropas Centrālo banku, Revīzijas palātu, Ekonomikas un sociālo lietu komiteju un Reģionu komiteju, ar ko izveido starpiestāžu ētikas struktūru iestāžu locekļiem un padomdevējām struktūrām, kas minētas Līguma par Eiropas Savienību (LES) 13. pantā

PASKAIDROJUMA RAKSTS

Līguma par Eiropas Savienību (LES) 13. panta 1. punktā ir noteikts, ka Eiropas Savienībā “ir iestāžu sistēma, kuras uzdevumi ir stiprināt tās vērtības, sekmēt tās mērķu sasniegšanu, kalpot Savienības, tās pilsoņu un dalībvalstu interesēm, kā arī nodrošināt tās politiku un darbību saskaņotību, efektivitāti un nepārtrauktību”.

Veicot savus tiešos pienākumus, Eiropas iestādēm ir jābūt pārliecinātām par to, ka to locekļu rīcība būs nevainojama. Locekļiem ir jāievēro ES līgumos noteiktie ētikas principi un iestāžu locekļu pienākumi, kā arī katras iestādes noteikumi, kas izstrādāti, balstoties uz tiem.

Lai ES pilsoņi uzticētos saviem demokrātiski ievēlētajiem pārstāvjiem Eiropas iestādēs un šo iestāžu darbībai, iestāžu locekļiem ir jābūt neatkarīgiem un jāievēro visstringrākās godprātības normas.

Līgumos ir noteiktas vairuma iestāžu locekļu saistības un pienākumi, kas paredz iestāžu locekļu pienācīgu rīcību saistībā ar viņu neatkarību un godprātību. Ar Līgumiem izveidotais institucionālais līdzsvars nodrošina iestāžu līdzsvaru un atsvaru. Līgumos jo īpaši ir noteiktas procedūras, kas ļauj reaģēt uz atsevišķu iestāžu locekļu pārkāpumiem. Lielākā daļa iestāžu ir izvēlējušās šo satvaru un attiecīgos individuālos pienākumus aprakstīt sīkāk vai nu savā reglamentā, vai locekļu rīcības kodeksos. Attiecīgie noteikumi ir šādi.

Eiropas Parlaments

Līgumos nav skaidri izklāstīti ētikas principi, kas jāievēro Eiropas Parlamenta deputātiem, un nav skaidri formulēti noteikumi vai procedūras, kas jāpiemēro deputātu ētikas pārkāpumu gadījumā ES līmenī. Parlaments ir izstrādājis Eiropas Parlamenta deputātu rīcības kodeksu, kas pievienots Parlamenta reglamentam. Eiropas Parlamenta deputātu rīcības kodeksa 8. pantā saistībā ar procedūru iespējamu rīcības kodeksa pārkāpumu gadījumā ir noteikts:

1. Ja ir pamats uzskatīt, ka Eiropas Parlamenta deputāts, iespējams, ir pārkāpis šo rīcības kodeksu, Parlamenta priekšsēdētājs par to informē Padomdevēju komiteju, izņemot acīmredzami ļaunprātīgas izmantošanas gadījumus.

2. Padomdevēja komiteja izvērtē iespējamā pārkāpuma apstākļus un var uzklausīt attiecīgo deputātu. Pamatojoties uz saviem secinājumiem, tā izstrādā Parlamenta priekšsēdētājam ieteikumu par iespējamu lēmumu.

Ja iespējamo rīcības kodeksa pārkāpumu izdarījis Padomdevējas komitejas pastāvīgais loceklis vai rezerves loceklis, attiecīgais loceklis vai rezerves loceklis atturas no dalības Padomdevējas komitejas darbā saistībā ar šo iespējamo pārkāpumu.

3. Ja Parlamenta priekšsēdētājs, ņemot vērā šo ieteikumu un pēc tam, kad uzaicinājis attiecīgo deputātu iesniegt rakstiskus apsvērumus, secina, ka attiecīgais deputāts ir pārkāpis rīcības kodeksu, viņš pieņem argumentētu lēmumu, kurā nosaka sankciju. Parlamenta priekšsēdētājs paziņo šo argumentēto lēmumu minētajam deputātam.

Noteiktā sankcija var iekļaut vienu vai vairākus Reglamenta 176. panta 4.–6. punktā minētos pasākumus.

4. Attiecīgais deputāts var izmantot Reglamenta 177. pantā noteiktās iekšējās pārsūdzības procedūras.

Reglamenta 176. panta 4.–6. punkts — Sankcijas

4. Sankcijas var iekļaut vienu vai vairākus šādus pasākumus:

a) rājienu;

b) tiesību zaudēšanu saņemt dienas naudu uz laiku no divām līdz 30 dienām;

c) dalības pagaidu apturēšanu visās vai atsevišķās Parlamenta darbībās uz laiku no divām līdz trīsdesmit dienām, kad tiekas Parlaments vai tā struktūrvienības, komitejas vai delegācijas, neskarot tiesības balsot plenārsēdē, ja šādā gadījumā ir stingri ievēroti deputātu rīcības noteikumi;

d) aizliegumu deputātam uz laiku līdz vienam gadam pārstāvēt parlamentu sadarbības delegācijā, starpparlamentārā konferencē vai jebkādā citā starpinstitucionālā forumā;

e) konfidencialitātes noteikumu pārkāpuma gadījumā – tiesību piekļūt konfidenciālai vai klasificētai informācijai ierobežošanu uz laiku līdz vienam gadam.

5. Panta 4. punkta b) līdz e) apakšpunktā izklāstītos pasākumus var divkāršot atkārtotu pārkāpumu gadījumā vai tad, ja deputāts atsakās pakļauties pasākumam, kas tiek piemērots saskaņā ar 175. panta 3. punktu.

6. Parlamenta priekšsēdētājs turklāt var iesniegt priekšlikumu Priekšsēdētāju konferencei, ierosinot apturēt vai izbeigt deputāta darbību vienā vai vairākos Parlamenta amatos saskaņā ar 21. pantā noteikto procedūru.

Eiropadome

LES 15. panta 5. punkts

Eiropadome ar kvalificētu balsu vairākumu ievēl priekšsēdētāju uz divarpus gadiem, ar iespēju pārvēlēt viņu uz vēl vienu termiņu. Kāda šķēršļa vai smaga pārkāpuma gadījumā saskaņā ar to pašu procedūru Eiropadome var anulēt priekšsēdētāja pilnvaras.

Eiropadomes priekšsēdētāja rīcības kodeksā ir paredzētas papildu prasības sagaidāmajai rīcībai.

Padome

Eiropas Savienības Padomē no katras dalībvalsts ir pa vienam pārstāvim ministra līmenī, kas pilnvarots uzņemties saistības attiecīgās dalībvalsts valdības vārdā un īstenot šīs dalībvalsts balsošanas tiesības (LES 16. panta 2. punkts). Padomes reglamentā, kas balstīts uz LESD 240. panta 3. punktu, nav noteikti nekādi īpaši ētikas principi ministriem, kas Padomē pārstāv dalībvalstis. Šajā sakarā reglaments paļaujas uz katras dalībvalsts atbildību un iekšējiem lēmumiem, lai nodrošinātu, ka tās izraudzītais ministrs pareizi balso un pauž tās nostāju Padomē un ka ieceltā persona veicina Padomes pienācīgu darbību un to respektē.

Eiropas Komisija

LESD 245. pants

Komisijas locekļi atturas no jebkuras rīcības, kas nav saderīga ar viņu pienākumiem. Visas dalībvalstis ievēro viņu neatkarību un nemēģina viņus ietekmēt, kad viņi veic amata pienākumus.

Komisijas locekļi amata pilnvaru laikā nedrīkst uzņemties nekādu citu algotu vai nealgotu darbu. Stājoties amatā, viņi svinīgi solās, ka gan pilnvaru laikā, gan vēlāk viņi ievēros amata uzliktos pienākumus, jo īpaši pienākumu izturēties godīgi un apdomīgi attiecībā uz dažu amatu un priekšrocību pieņemšanu pēc tam, kad viņu pilnvaras ir beigušās. Šo pienākumu neievērošanas gadījumā Tiesa pēc Padomes, kas lēmusi ar vienkāršu balsu vairākumu, vai Komisijas lūguma var noteikt, ka attiecīgo Komisijas locekli atkarībā no apstākļiem atlaiž saskaņā ar 247. pantu, vai arī viņam atņem tiesības uz pensiju vai citām priekšrocībām.

Eiropas Komisijas locekļu rīcības kodeksā ir definēti un precizēti deputātiem piemērojamie pienākumi (OV C 65, 21.2.2018., 7.–20. lpp.).

Eiropas Savienības Tiesa

Eiropas Savienības Tiesas statūtu (Protokols Nr. 3) 6. pants

Tiesnesi var atlaist no amata vai atņemt viņam tiesības uz pensiju vai citām priekšrocībām tikai tad, ja pēc vienprātīga Tiesas tiesnešu un ģenerāladvokātu atzinuma tiesnesis vairs neatbilst vajadzīgajiem nosacījumiem vai nepilda amata pienākumus. Attiecīgais tiesnesis šādās apspriedēs nepiedalās. Ja attiecīgais tiesnesis ir Vispārējās tiesas vai specializētās tiesas loceklis, Tiesa lemj pēc apspriešanās ar attiecīgo tiesu.

Tiesas sekretārs Tiesas lēmumu dara zināmu Eiropas Parlamenta priekšsēdētājam un Komisijas priekšsēdētājam, kā arī paziņo to Padomes priekšsēdētājam.

Gadījumā, ja nolemts kādu tiesnesi atlaist no amata, pēc šāda paziņojuma tiesneša amata vieta ir brīva.

Šie pienākumi sīkāk izklāstīti Eiropas Savienības Tiesas locekļu un bijušo locekļu rīcības kodeksā (OV C 397, 30.9.2021., 1.–8. lpp.).

Eiropas Savienības Revīzijas palāta

LESD 286. panta 5. un 6. punkts

5. Izņemot parastas nomaiņas vai nāves gadījumus, Revīzijas palātas locekļa amata pienākumi beidzas, kad viņš atkāpjas no amata vai viņu ar Tiesas lēmumu atlaiž saskaņā ar šā panta 6. punktu.

6. Revīzijas palātas locekli var atlaist no amata vai atņemt viņam tiesības uz pensiju vai citām priekšrocībām tikai tad, ja Tiesa pēc Revīzijas palātas lūguma konstatē, ka viņš vairs neatbilst vajadzīgajiem nosacījumiem vai nepilda amata pienākumus.

Šie pienākumi ir sīkāk izklāstīti Palātas locekļu un bijušo locekļu rīcības kodeksā (OV L 128, 2.5.2022., 102.–113. lpp.).

Eiropas Centrālā banka

Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtu (Protokols Nr. 4) 11. panta 4. punkts attiecībā uz tās Valdes locekļiem

Ja kāds Valdes loceklis vairs neatbilst prasībām, kas vajadzīgas pienākumu veikšanai, vai ir izdarījis smagu pārkāpumu, Tiesa pēc ECB Padomes vai Valdes lūguma var viņu atlaist no amata.

ECB augsta līmeņa amatpersonu rīcības kodeksā ir noteikti ētikas principi, kas jāievēro ECB Padomes locekļiem un Uzraudzības valdes locekļiem, kad tie pilda ECB augsta līmeņa struktūras locekļu pienākumus, kā arī Valdes locekļiem (OV C 478, 16.12.2022., 3.–14. lpp.).

Reģionu komiteja

LESD 300. panta 4. punkts.

... Reģionu komitejas locekļiem nevar būt saistoši nekādi obligāti norādījumi. Viņi pilda pienākumus pilnīgi neatkarīgi un Savienības vispārējās interesēs.

Šis noteikums ir iekļauts Eiropas Reģionu komitejas locekļu rīcības kodeksā (OV L 20, 24.1.2020., 17.–23. lpp.) .

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja

LESD 300. panta 4. punkts.

Ekonomikas un sociālo lietu komitejas ... locekļiem nevar būt saistoši nekādi obligāti norādījumi. Viņi pilda pienākumus pilnīgi neatkarīgi un Savienības vispārējās interesēs.

Šis noteikums ir iekļauts reglamentā un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas locekļu rīcības kodeksā (OV L 149, 31.5.2022., 1.–54. lpp.).

Tādējādi ar Līgumiem ir izveidots diferencēts satvars attiecībā uz iestāžu locekļu individuālajiem pienākumiem un procedūru, ko piemēro pārkāpumu gadījumā. Lielākā daļa iestāžu ir izvēlējušās šo satvaru un attiecīgos individuālos pienākumus definēt sīkāk. Šīs iestādes ir pieņēmušas iekšējus noteikumus un iekļāvušas tos vai nu savā reglamentā, vai savu locekļu rīcības kodeksos, un parasti to priekšsēdētājs ir atbildīgs par šo noteikumu piemērošanu. Parasti iestādēs ir izveidota arī iekšēja padomdevēja struktūra, lai palīdzētu tām pieņemt lēmumus par visiem vai dažiem to locekļu individuālajiem pienākumiem. Pašlaik nav mehānisma vai foruma, lai apspriestu vai koordinētu šos iekšējos pasākumus iestāžu starpā, pat jomās, kurās pastāv spēcīgas līdzības starp iestādēm un to locekļiem. Bez tam šobrīd nav tādas vietas, kur visu iestāžu locekļiem piemērojamie ētikas noteikumi un pasākumi būtu publiski pieejami vienuviet.

Komisijas priekšsēdētāja 2019. gada 16. jūlijā publicētajās politikas pamatnostādnēs tika atbalstīta “visām ES iestādēm kopīgas neatkarīgas ētikas struktūras” izveide, kuras mērķis ir nodrošināt uzticēšanos ES iestādēm saistībā ar “ētiku, pārredzamību un integritāti”.

Eiropas Parlaments laikposmā no 2019. gada līdz 2021. gadam strādāja pie patstāvīga ziņojuma par pārredzamības un integritātes stiprināšanu ES iestādēs, izveidojot neatkarīgu ES ētikas struktūru. Parlamenta rezolūcija tika pieņemta 2021. gada 16. septembrī. Komisija 2022. gada 18. februārī nosūtīja Parlamentam oficiālu atbildi. Pēc tam 2023. gada 16. februārī tika pieņemta rezolūcija, kurā aicināts izveidot ētikas struktūru.

Visām iestādēm kopīga ētikas struktūra ļaus izstrādāt kopēju normu minimumu attiecībā uz iestāžu locekļu rīcību. Tādējādi pirmo reizi visām iestādēm būs iespēja risināt ar ētikas normām saistītos jautājumus attiecībā uz saviem locekļiem iestāžu kopējās interesēs. Attiecībā uz ES iestāžu personālu Civildienesta noteikumos un Eiropas Savienības pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtībā jau ir ieviests visaptverošs noteikumu un procedūru kopums ētikas un disciplinārās atbildības jomā, ko piemēro visu ES iestāžu, struktūru, biroju un aģentūru darbiniekiem. Tas nodrošina vienādas normas un noteikumus visam ES civildienestam, kurus var sīkāk precizēt katras iestādes pieņemtajos īstenošanas noteikumos. Lai nodrošinātu pārredzamību un veicinātu Civildienesta noteikumu konsekventu piemērošanu, Civildienesta noteikumu īstenošanas noteikumi tiek apkopoti reģistrā, ko uztur Eiropas Savienības Tiesa, un par tiem Komisija ik pēc trim gadiem iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei (Civildienesta noteikumu 110. pants). Šos centienus atbalsta vispāratzītas struktūras un mehānismi, kas nodrošina kopēju starpiestāžu pieeju ikreiz, kad to pieprasa dienas kārtībā esošais jautājums. Komisija uzskata, ka šīm labi izveidotajām struktūrām un mehānismiem prioritārā kārtā būtu jāizskata iespējas apmainīties ar labu praksi, gūto pieredzi un vajadzības gadījumā jānosaka jomas, kurās vēl vairāk jāsaskaņo personālam piemērojamie noteikumi.

Šis nolīgums neattiecas uz darbiniekiem, jo jau pastāv starpiestāžu koordinācijas mehānismi darbinieku ētikas jautājumos. Ievērojot Civildienesta noteikumus un ar Administrācijas vadītāju kolēģijas starpniecību, šā nolīguma Pusēm būtu jāapņemas censties panākt, lai normu līmenis atbilstu tām normām, ko struktūra pieņēmusi attiecībā uz ģenerāldirektoriem un līdzvērtīgām amatpersonām.

Tomēr šādi oficiāli starpiestāžu mehānismi un kopējas normas attiecībā uz personālu nepastāv iestāžu locekļiem, un tieši tā ir ētikas struktūras pievienotā vērtība, kas aptver visu ES iestāžu un padomdevēju struktūru locekļus.

Lēmumu pieņemšanas pilnvarām attiecībā uz katras iestādes iekšējo ētikas noteikumu pieņemšanu un piemērošanu būtu jāpaliek attiecīgo iestāžu kompetencē. Iekšējo noteikumu piemērošana ir katras iestādes galvenā atbildība, kas tiek īstenota institucionālajā līdzsvara un atsvara sistēmā, kas izveidota ar Līgumiem. Iestādes nevar atteikties īstenot savas attiecīgās pilnvaras, kas tām ir uzticētas ar Līgumiem. Tās nevar deleģēt atbildību par savu locekļu rīcību un savu prerogatīvu reaģēt uz atsevišķu locekļu ētikas normu pārkāpumiem. Tomēr, ņemot vērā to administratīvo autonomiju, iestādes var nolemt izveidot padomdevēju struktūru un kopīgi ar tās palīdzību izstrādāt kopēju normu minimumu atsevišķu locekļu ētiskai rīcībai un lemt jautājumus, kas saistīti ar to attiecīgo iekšējo ētikas normu un procedūru sagatavošanu saviem locekļiem.

Šīs struktūras izveide netraucēs un nekādā veidā neierobežos izmeklēšanas funkcijas un tādējādi nepārklāsies ar attiecīgajām pilnvarām, kādas ir Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai, Eiropas Prokuratūrai, valsts policijas un prokuratūras iestādēm un Eiropas Ombudam.

Šis nolīgums neskar 2021. gada Iestāžu nolīgumu par obligātu pārredzamības reģistru, kas noslēgts starp Parlamentu, Padomi un Komisiju, kā arī 1999. gada 25. maija Iestāžu nolīgumu starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Komisiju par iekšējo izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai.

Lai nodrošinātu līdzatbildību un sniegtu pievienoto vērtību, šai struktūrai jābūt kopīgai visām iestādēm un padomdevējām struktūrām, kas tām sniedz norādījumus un palīdzību, dodot padomus jautājumos un veidā, par ko tās vienojušās.

Lai īstenotu savu apņemšanos atbalstīt visām iestādēm un padomdevējām struktūrām kopīgas ētikas struktūras izveidi, Komisija ierosina šo nolīgumu starp šīm iestādēm un padomdevējām struktūrām, ko nosūtīs Eiropas Parlamentam, Eiropadomei, Padomei, Eiropas Savienības Tiesai, Eiropas Centrālajai bankai, Eiropas Revīzijas palātai, Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai. Lojālas sadarbības garā ir svarīgi, lai starpiestāžu nolīgums tiktu noslēgts pēc iespējas ātrāk un tādā laikā, lai ētikas struktūru varētu izveidot pirms nākamajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Pēc Eiropas Investīciju bankas pieprasījuma tā arī var kļūt par pilntiesīgu šā nolīguma Pusi pēc tā stāšanās spēkā. Tā kļūst par šā nolīguma Pusi dienā, kad tā ieceļ savu pārstāvi ētikas struktūrā. Uz to pilnībā attiecas visas normas, ko ētikas struktūra varētu būt izstrādājusi pirms Eiropas Investīciju bankas faktiskās dalības.

Savienības struktūras, biroji un aģentūras, kas nav piedalīgās iestādes, var brīvprātīgi piemērot visu ētikas struktūras šobrīd vai turpmāk izstrādāto kopējo normu kopumu noteikumiem, ko piemēro personām, kuras nav to darbinieki un kuras veic funkcijas, kas ir līdzīgas tām, uz kurām attiecas šis nolīgums. Šādā gadījumā tās piedalīsies viedokļu apmaiņā ar ētikas struktūras locekļiem par saviem attiecīgajiem iekšējiem noteikumiem jomās, kurās normas ir izstrādātas. Tās iecels pārstāvi, lai īstenotu minēto īpašo viedokļu apmaiņu. Tāda pati viedokļu apmaiņa notiks pēc tam, kad tiks izstrādātas jaunas normas vai atjauninātas esošās normas.

Priekšlikums

nolīgumam starp Eiropas Parlamentu, Eiropadomi, Padomi, Eiropas Komisiju, Eiropas Savienības Tiesu, Eiropas Centrālo banku, Revīzijas palātu, Ekonomikas un sociālo lietu komiteju un Reģionu komiteju, ar ko izveido starpiestāžu ētikas struktūru iestāžu locekļiem un padomdevējām struktūrām, kas minētas Līguma par Eiropas Savienību 13. pantā

EIROPAS PARLAMENTS,

EIROPADOME,

PADOME,

EIROPAS KOMISIJA,

EIROPAS SAVIENĪBAS TIESA,

EIROPAS CENTRĀLĀ BANKA,

REVĪZIJAS PALĀTA,

EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJA,

UN EIROPAS REĢIONU KOMITEJA

Tā kā:

(1)Šā nolīguma mērķis ir izveidot iestāžu starpiestāžu ētikas struktūru to Savienības iestāžu un padomdevēju struktūru locekļiem, kuras uzskaitītas Līguma par Eiropas Savienību 13. panta 1. un 4. punktā (“struktūra”). Pēc Eiropas Investīciju bankas pieprasījuma tā arī var kļūt par pilntiesīgu šā nolīguma Pusi pēc tā stāšanās spēkā.

(2)Savienības struktūras, biroji un aģentūras, kas nav šā nolīguma Puses, var izvēlēties piemērot visu Struktūras šobrīd un turpmāk izstrādāto kopējo normu minimumu noteikumiem, ko piemēro personām, kuras nav to darbinieki un kuras pilda funkcijas, kas ir līdzīgas tām, uz kurām attiecas šis nolīgums.

(3)Struktūras darbībai nebūtu jāietekmē nevienas Puses kompetence, kas noteikta Līgumos, un nebūtu jāietekmē to attiecīgās iekšējās organizācijas pilnvaras vai Līgumos noteiktā līdzsvara un atsvara sistēma. Tā arī neskar Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) pilnvaras, kuram ir ievērojamas pilnvaras un zināšanas, izmeklējot nopietnus locekļu profesionālo pienākumu pārkāpumus. Visām iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām pilnībā jāatzīst un jāatbalsta OLAF pilnvaras.

(4)Savienības efektivitāte kopumā ir atkarīga no tās leģitimitātes, savukārt tās leģitimitāte ir atkarīga no tās pilsoņu uzticēšanās. Ētika, integritāte un pārredzamība ir būtiski faktori, lai saglabātu Savienības pilsoņu uzticēšanos Savienības iestāžu politiskajam, likumdošanas un administratīvajam darbam.

(5)Savienības iestāžu un padomdevēju struktūru locekļiem ir īpašs pienākums pilnībā ievērot un iemiesot ētiskos principus un pienākumus, kas noteikti Līgumos, kā arī noteikumos, kas no tiem izriet katrai iestādei.

(6)Ir svarīgi ne tikai, lai visas Savienības iestādes un padomdevējas struktūras noteiktu un piemērotu skaidrus un pārredzamus noteikumus, bet arī lai tām būtu vienāds minimālo integritātes un neatkarības standartu kopums, kā arī mehānismi, lai nodrošinātu to attiecīgo ētikas kodeksu ievērošanu.

(7)Attiecīgi struktūras uzdevumiem jābūt kopēja normu minimuma izstrādei noteiktās jomās, viedokļu apmaiņai par iestādes vai padomdevējas struktūras veikto pašnovērtējumu par tās iekšējo noteikumu saskaņošanu ar izstrādātajām normām un iestāžu sadarbības veicināšanai šajā jomā.

(8)Viedokļu apmaiņa, kuras pamatā ir pašnovērtējums, jāattiecina arī uz tām Savienības struktūrām, birojiem un aģentūrām, kas nav nolīguma Puses un kas brīvprātīgi izvēlas piemērot visu kopējo normu minimumu. Šajā nolūkā tām jāieceļ pārstāvis, lai tiktu veikta viedokļu apmaiņa.

(9)Katrai Pusei jācenšas nodrošināt dzimumu paritāti, ieceļot savus pilntiesīgos pārstāvjus un to aizstājējus struktūrā. Struktūras vispārējam sastāvam, ko veido (aizstājēji un tās pilntiesīgie) locekļi, tostarp priekšsēdētājs, kā arī neatkarīgie eksperti, jācenšas panākt dzimumu līdzsvars.

(10)Nekas šajā nolīgumā neliedz Pusei noteikt stingrākas prasības saviem locekļiem, jo īpaši ņemot vērā īpašu risku, kas saistīts ar Puses vai tās locekļu pilnvarām un uzdevumiem.

(11)Nekas šajā nolīgumā nekādā gadījumā nedrīkstētu būt par pamatu tam, lai mīkstinātu normas. 

(12)Īstenojot šo nolīgumu, Pusēm vienmēr jārīkojas, savstarpēji cieši sadarbojoties.

(13)Šo nolīgumu Puses paraksta pēc tam, kad ir pabeigtas to attiecīgās iekšējās procedūras šim nolūkam,

VIENOJAS ŠĀDI.

1. pants

Priekšmets un piemērošanas joma

1.Ar šo nolīgumu izveido starpiestāžu ētikas struktūru (“struktūra”) Eiropas Parlamenta, Eiropadomes, Padomes, Eiropas Komisijas, Eiropas Savienības Tiesas, Eiropas Centrālās bankas, Revīzijas palātas, Ekonomikas un sociālo lietu komitejas un Reģionu komitejas locekļiem (“Puses”). Tajā ir aprakstīts arī satvars un tā darbības principi.

2.Pēc Eiropas Investīciju bankas pieprasījuma tā arī kļūst par šā nolīguma pilntiesīgu Pusi. Tās dalība struktūras darbā stājas spēkā dienā, kad tā ieceļ savu pārstāvi struktūrā saskaņā ar 3. pantu. Uz to pilnībā attiecas visu kopējo normu minimums, ko struktūra varētu izstrādāt pirms Eiropas Investīciju bankas pilntiesīgas dalības.

2. pants

Definīcijas

1.Šajā nolīgumā “Pušu locekļi” ir:

(a)Eiropas Parlamenta deputāti;

(b)Eiropadomes priekšsēdētājs;

(c)Padomes prezidējošās dalībvalsts pārstāvji ministru līmenī;

(d)Eiropas Komisijas locekļi;

(e)Eiropas Savienības Tiesas locekļi;

(f)Revīzijas palātas locekļi;

(g)Eiropas Centrālās bankas Valdes locekļi , kā arī ECB Padomes un Uzraudzības valdes locekļi, kad tie pilda savas funkcijas;

(h)Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas locekļi;

(i)Eiropas Reģionu komitejas locekļi.

2.Ja Eiropas Investīciju banka kļūst par Pusi saskaņā ar 1. panta 2. punktu, šā panta 1. punktā noteikto definīciju attiecina arī uz Eiropas Investīciju bankas Vadības komitejas locekļiem, kā arī uz Direktoru padomes locekļiem, kad tie pilda savas funkcijas.

3. pants

Struktūras locekļi

1.Katru Pusi struktūrā pārstāv viens loceklis. Šajā nolūkā katra Puse ieceļ pilntiesīgu pārstāvi un aizstājēju, kas darbojas kā struktūras loceklis pilntiesīgā pārstāvja prombūtnē. Pilntiesīgos pārstāvjus un to aizstājējus ieceļ ne vēlāk kā divus mēnešus pēc nolīguma spēkā stāšanās dienas. Katra Puse cenšas nodrošināt dzimumu paritāti savu pilntiesīgo pārstāvju un to aizstājēju iecelšanā.

2.Struktūras pilntiesīgais pārstāvis principā ir priekšsēdētāja vietnieka vai līdzvērtīga līmeņa amata pārstāvis.

3.Katrai Pusei ir pilnīga rīcības brīvība nomainīt savu pilntiesīgo pārstāvi vai tā aizstājēju, vienlaikus vienmēr cenšoties nodrošināt pilntiesīgo pārstāvju un viņu aizstājēju dzimumu paritāti. Jebkurā gadījumā pilntiesīgā pārstāvja vai aizstājēja pilnvaru termiņš automātiski beidzas:

(a)ja pārstāvis beidz pildīt savus pienākumus Savienības iestādē vai padomdevējā struktūrā, ko tas pārstāv;

(b)piecus gadus pēc pirmā pilntiesīgā pārstāvja vai aizstājēja iecelšanas.

4. pants

Priekšsēdētājs

1.Katra Puse rotācijas kārtībā vada struktūru vienu gadu. Rotācija notiek atbilstīgi iestāžu secībai, kas noteikta Līguma 13. panta 1. punktā. Kad Līguma 13. panta 1. punktā minētais saraksts ir izsmelts, rotāciju turpina ar abām Līguma 13. panta 4. punktā minētajām padomdevējām struktūrām. Pēc tam rotāciju turpina Eiropas Investīciju banka, ja tā kļuvusi par Pusi saskaņā ar 1. panta 2. punktu.

2.Priekšsēdētājs organizē struktūras darbu, nodrošinot, ka tiek veikti atbilstīgi organizatoriskie un procesuālie pasākumi, un visu vajadzīgo informāciju un dokumentus dara zināmus visiem struktūras locekļiem.

5. pants

Neatkarīgie eksperti

1.Struktūrai palīdz pieci neatkarīgi eksperti, kas piedalās visās struktūras sanāksmēs kā novērotāji un konsultē struktūras locekļus par visiem ētikas jautājumiem, kas saistīti ar struktūras pilnvarām.

2.Neatkarīgos ekspertus ieceļ, Pusēm savstarpēji vienojoties, ņemot vērā viņu kompetenci, pieredzi, neatkarību un profesionālās īpašības. Viņiem ir nevainojama profesionālā reputācija, kā arī pieredze augsta līmeņa amatos Eiropas, valstu vai starptautiskās publiskās organizācijās. Viņus ieceļ, ievērojot Komisijas noteiktu procedūru, ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

3.Neatkarīgie eksperti paraksta deklarāciju par interešu konflikta neesamību. Ja iestāde, kas ir pilnvarota noslēgt darba līgumus, konstatē interešu konfliktu, tā lūdz struktūras atzinumu.

4.Ieceļot neatkarīgos ekspertus, Puses cenšas nodrošināt dzimumu līdzsvaru.

5.Neatkarīgo ekspertu pilnvaru termiņš ir trīs gadi, un to var pagarināt vienu reizi. Ja neatkarīgais eksperts beidz pildīt amata pienākumus pirms trīs gadu termiņa beigām, Puses, savstarpēji vienojoties, ieceļ jaunu locekli uz trim gadiem.

6.Neatkarīgajiem ekspertiem ir Komisijas īpašā padomdevēja statuss, un viņi administratīvi ir piesaistīti Komisijai. Viņiem atlīdzina ceļa un uzturēšanās izdevumus, kas radušies, pildot pienākumus. Viņi saņem atalgojumu par katru darba dienu, ko aprēķina, pamatojoties uz AD 12 pakāpes Savienības ierēdņa atalgojumu.

6. pants

Kompetences joma

1.Struktūra palīdz veicināt Pušu kopīgu ētikas un pārredzamības kultūru, jo īpaši izstrādājot Pusēm kopēju normu minimumu to locekļu rīcībai (“normas”) un veicinot paraugprakses apmaiņu šajā jautājumā.

2.Struktūras uzdevumi ir šādi:

(a)izstrādāt normas pušu locekļu rīcībai 7. pantā minētajās jomās;

(b)atjaunināt normas saskaņā ar 8. pantu;

(c)rīkot viedokļu apmaiņu, pamatojoties uz katras Puses vai brīvprātīgi iesaistītās Savienības struktūras, biroja vai aģentūras veikto novērtējumu par savu iekšējo noteikumu saskaņošanu ar normām atbilstoši attiecīgi 9. un 19. pantam;

(d)veicināt Pušu sadarbību kopīgu interešu jautājumos, kas saistīti ar to locekļu iekšējo rīcības kodeksu, kā arī informācijas apmaiņu ar jebkuru citu Eiropas, valsts vai starptautisku organizāciju, kuras darbs ir būtisks standartu noteikšanai;

(e)sagatavot gada ziņojumu saskaņā ar 17. pantu.

3.Struktūras darbība neskar Pušu kompetenci un neietekmē to attiecīgās iekšējās organizācijas pilnvaras. Jo īpaši struktūra nav kompetenta attiecībā uz Puses iekšējo noteikumu piemērošanu atsevišķiem gadījumiem.

7. pants

Kopēju normu minimuma izstrāde

1.Struktūra izstrādā normas visu Pušu locekļu rīcībai. Normas izstrādā saskaņā ar pienākumiem, ko Pušu locekļiem uzliek Līgumi, un tajās ņem vērā viņu pilnvaras vai publiskos amatus, kā arī katras Puses specifiku. Normas neietekmē līdzsvara un atsvara sistēmu, kas izveidota ar Līgumiem.

2.Normas attiecas uz šādiem jautājumiem:

(a)intereses un aktīvi, ko deklarē Pušu locekļi;

(b)Pušu locekļu ārējās darbības viņu pilnvaru laikā;

(c)dāvanu pieņemšana, viesmīlība, ceļojumi, ko Pušu locekļiem to pilnvaru laikā piedāvā trešās personas;

(d)Pušu locekļu apbalvojumu, ordeņu, godalgu un goda titulu pieņemšana viņu pilnvaru termiņa laikā;

(e)Pušu locekļu darbības pēc viņu pilnvaru termiņa beigām;

(f)nosacītības un papildu pārredzamības pasākumi 2021. gada 20. maija Iestāžu nolīguma par obligātu pārredzamības reģistru 1  nozīmē un darbības jomā, jo īpaši attiecībā uz Pušu locekļu sanāksmēm ar interešu pārstāvjiem, kā definēts minētā nolīguma 2. panta a) punktā.

3.Struktūra izstrādā arī kopēju normu minimumu attiecībā uz:

(a)vispārīgām procedūrām, ko Puses izveidojušas, lai nodrošinātu un uzraudzītu atbilstību to iekšējiem noteikumiem 2. punktā minētajās jomās, tostarp izpratnes veicināšanas pasākumiem, iekšējo struktūrvienību sastāvu un uzdevumiem ētikas jautājumos, mehānismiem ziņošanai attiecīgajai Pusei, ja pastāv aizdomas par noteikumu pārkāpumu, tostarp turpmākiem pasākumiem saistībā ar ziņojumu un ziņojošo personu aizsardzību pret represijām, tostarp aizskarošas izturēšanās gadījumos, kuros iesaistīti Pušu locekļi, kā arī procedūru sankciju ierosināšanai vai pieņemšanai pārkāpumu gadījumā;

(b)publicitātes prasībām attiecībā uz informāciju, kas apkopota 2. punktā minētajās jomās.

4.Ja visas Puses tam piekrīt, var izstrādāt turpmāku kopēju normu minimumu jomās, kas nav uzskaitītas 2. un 3. punktā.

5.Struktūras locekļi vienprātīgi vienojas par normām savstarpējas sadarbības garā.

6. Struktūras locekļi vienojas par normām sešu mēnešu laikā pēc locekļu un neatkarīgo ekspertu iecelšanas saskaņā ar 3. panta 1. punktu un 5. panta 2. punktu un pēc lēmuma pieņemšanas par jaunu normu izstrādi saskaņā ar 4. punktu.

7.Normas noformē rakstiski un paziņo visām Pusēm, atbilstoši ņemot vērā katras Puses autonomiju. Puses apņemas tās iestrādāt savos iekšējos noteikumos, kas nosaka to locekļu rīcību. Standartus publisko struktūras tīmekļa vietnē, kas minēta 18. pantā.

8. pants

Kopējo normu minimuma atjaunināšana

1.Struktūra izvērtē nepieciešamību atjaunināt esošās normas, ja viens vai vairāki Struktūras locekļi uzskata, ka šāda pārskatīšana ir nepieciešama.

2. Pārskatīšanu var uzskatīt par nepieciešamu, jo īpaši ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas judikatūras attīstību, starptautisku organizāciju jaunas vai grozītas ētikas normas, jaunus tehniskus sasniegumus vai nepieciešamību precizēt spēkā esošās normas atkārtotu problēmu dēļ.

3.Spēkā esošo normu atjaunināšanai piemēro 7. panta 5. un 7. punktu.

9. pants

Viedokļu apmaiņa par Pušu pašnovērtējumiem

1.Katra Puse veic savu iekšējo noteikumu rakstisku pašnovērtējumu un to saskaņošanu ar normām, kas izstrādātas saskaņā ar 7. pantu, un ar spēkā esošo normu atjauninājumiem, kuri veikti saskaņā ar 8. pantu.

2.Katra Puse pabeidz pašnovērtējumu ne vēlāk kā četru mēnešu laikā pēc normas pieņemšanas vai atjaunināšanas.

3.Attiecīgā Puse iesniedz pašnovērtējumu struktūras sanāksmē.

4.Neatkarīgie eksperti sagatavo rakstisku atzinumu par katru pašnovērtējumu divu mēnešu laikā pēc tā saņemšanas. Ja ekspertu atzinums netiek pieņemts vienprātīgi, atzinumā iekļauj jebkādu atšķirīgu viedokli. Ekspertu apspriedes ir konfidenciālas.

5.Divu mēnešu laikā pēc 4. punktā minētā rakstiskā atzinuma saņemšanas struktūra rīko viedokļu apmaiņu, pamatojoties uz pašnovērtējumu un rakstisko atzinumu.

6.Sekretariāts sagatavo ziņojumu, kurā apkopo 5. punktā minēto viedokļu apmaiņu un ietver noslēguma piezīmes. Struktūra var grozīt ziņojumu pirms tā apstiprināšanas. Tā vienprātīgi apstiprina ziņojumu divu mēnešu laikā, kā norādīts 5. punktā. Ziņojums iekļauj neatkarīgu ekspertu atzinumu.

7.Katra Puse atjaunina savus iekšējos noteikumus jebkurā brīdī pēc tam, kad struktūra ir pieņēmusi normas, bet ne vēlāk kā četru mēnešu laikā pēc tam, kad struktūra ir apstiprinājusi ziņojumu.

8.Ne 5. punktā minētajai viedokļu apmaiņai, ne 6. punktā minētajam ziņojumam nav saistoša vai juridiska spēka.

9.Šā panta 1. punktā minēto pašnovērtējumu un 6. punktā minēto ziņojumu publisko saskaņā ar 18. pantu.

10. pants

Labas prakses apmaiņa

1.Struktūra rīko ikgadēju sanāksmi, kas īpaši veltīta kopīgu interešu jautājumiem ētikas jomā un paraugprakses apmaiņai starp Pusēm.

2.Struktūra var uzaicināt uz 1. punktā minēto sanāksmi pārstāvjus no jebkuras citas publiskas valsts, Eiropas vai starptautiskas organizācijas, kuras darbs tiek uzskatīts par būtisku normu noteikšanai.

11. pants

Sanāksmes

1.Sanāksmes sasauc priekšsēdētājs.

2.Papildus 7.–10. pantā minētajām sanāksmēm priekšsēdētājs pēc savas iniciatīvas vai pēc jebkuras Puses pieprasījuma viena mēneša laikā pēc šāda pieprasījuma saņemšanas var sasaukt papildu sanāksmes, lai apspriestu kopīgu interešu jautājumus.

12. pants

Interešu konfliktu novēršanas procedūra

1.Struktūras locekļi un neatkarīgie eksperti nekavējoties paziņo priekšsēdētājam par visiem apstākļiem, kas varētu mazināt vai ko varētu uzskatīt par tādiem, kas ietekmē viņu neatkarību vai objektivitāti, pildot savus pienākumus struktūrā.

2.Ja šāds paziņojums ir sniegts saskaņā ar 1. punktu:

(a)attiecīgo locekli aizstāj viņa aizstājējs tik ilgi, kamēr šis loceklis nevar piedalīties struktūras darbā. Ja šādu paziņojumu sniedz priekšsēdētājs, viņu uz laiku aizstāj loceklis, kas tajā laikā pārstāv iestādi, kura izvēlas nākamo priekšsēdētāju saskaņā ar 4. panta 1. punktā noteikto rotāciju;

(b)attiecīgais neatkarīgais eksperts atturas no dalības viedokļu apmaiņā ar pārējiem ekspertiem tik ilgi, kamēr pastāv interešu konflikts.

13. pants

Reglaments

1.Struktūra pieņem savu reglamentu, kas ir publisks, trīs mēnešu laikā pēc locekļu un neatkarīgo ekspertu iecelšanas.

2.Reglamentā sīki izklāsta šā nolīguma efektīvai īstenošanai vajadzīgos pasākumus.

14. pants

Izdevumu atlīdzināšana

Visus izdevumus, kas radušies struktūras loceklim vai viņa aizstājējam saistībā ar viņa pienākumiem struktūrā, sedz tā Puse, kuru viņi pārstāv.

15. pants

Sekretariāts

1.Sekretariāts ir kopēja operatīva vienība, kas izveidota, lai vadītu struktūras darbību. Tās sastāvā ir nodaļu vai līdzvērtīgu vienību vadītāji, kas atbild par ētikas kodeksa piemērošanu katras Puses locekļiem (“nodaļu vadītāji”) un viņu attiecīgie darbinieki.

2.Sekretariāts oficiāli atrodas Komisijā, un tā darbu koordinē nodaļas vadītājs, kurš Komisijā ir atbildīgs par ētikas kodeksa piemērošanu Komisijas locekļiem, vai amatpersona, kuru šim nolūkam īpaši izraudzījusies Komisija, vienojoties ar pārējām pusēm (“koordinators”). Koordinators pārstāv sekretariātu un pārrauga tā ikdienas darbu pušu kopējās interesēs.

3.Sekretariāts:

(a)ziņo struktūrai, sagatavo tās sanāksmes, sniedz operatīvo palīdzību tās uzdevumu veikšanā un sagatavo 9. panta 6. punktā minēto ziņojumu;

(b)sagatavo 17. pantā minēto gada pārskata projektu;

(c)veic citas šā nolīguma efektīvai īstenošanai vajadzīgas darbības;

(d)nosūta visu ienākošo un izejošo saraksti ar struktūru tās priekšsēdētājam un/vai pusei, uz kuru attiecas sarakste.

16. pants

Resursi

1.Noslēdzot saprašanās memorandu starp to ģenerālsekretāriem vai līdzvērtīgām amatpersonām, par ko jāvienojas trīs mēnešu laikā pēc locekļu un neatkarīgo ekspertu iecelšanas, Puses apņemas darīt pieejamus vajadzīgos cilvēkresursus, administratīvos, tehniskos un finanšu resursus, tostarp pienācīgu personālu sekretariātam, lai nodrošinātu šā nolīguma efektīvu īstenošanu.

2.Puses vienādi sadala izmaksas, kas saistītas ar 5. pantā minētajiem neatkarīgajiem ekspertiem. Finanšu gada sākumā tās sniedz Komisijai ikgadēju finansiālu kompensāciju.

3.Struktūras pieprasījumus pēc ārkārtas papildu administratīviem izdevumiem adresē Pusēm, kuras katru gadu pārskata un apstiprina struktūras budžeta pieprasījumus saskaņā ar to attiecīgajiem iekšējiem noteikumiem un procedūrām.

17. pants

Gada ziņojums

1.Pēc apspriešanās 10. pantā minētajā sanāksmē struktūra vienprātīgi pieņem gada ziņojumu par struktūras darbību iepriekšējā gadā.

2.Gada ziņojumu publisko struktūras tīmekļa vietnē.

18. pants

Tīmekļa vietne

1.Struktūra pārvalda tīmekļa vietni, kurā ir publiski pieejama visa informācija, kas attiecas uz tās darbībām.

2.Tīmekļa vietnē jo īpaši iekļauj informāciju par:

(a)struktūras sastāvu, sanāksmju grafiku un sanāksmju darba kārtību;

(b)normām, kas izstrādātas saskaņā ar 7. pantu un attiecīgā gadījumā atjauninātas saskaņā ar 8. pantu;

(c)9. panta 1. un 6. punktā minētajiem pašnovērtējumiem un ziņojumiem;

(d) visiem noteikumiem, ko piemēro visas Puses jomās, uz kurām attiecas normas.

Tajā iekļauj arī tādu pašu informāciju par citiem brīvprātīgajiem dalībniekiem saskaņā ar 19. pantu.

19. pants

Savienības struktūru, biroju un aģentūru, kas nav nolīguma Puses, brīvprātīga iesaistīšanās

1.Savienības struktūras, biroji un aģentūras, kas nav nolīguma Puses, var paziņot struktūrai, ka tās brīvprātīgi vēlas piemērot visu pašreizējo un turpmāko noteikumu kopumu, ko piemēro personām, kuras nav to darbinieki un kuras veic funkcijas, kas ir līdzīgas tām, uz kurām attiecas 2. pants.

2.Struktūra aicina attiecīgo Savienības struktūru, biroju un aģentūru veikt rakstisku pašnovērtējumu par tās iekšējiem noteikumiem un to atbilstību normām un iecelt pārstāvi, kas piedalīsies viedokļu apmaiņā ar struktūras locekļiem. Attiecīgi piemēro 9. panta 3. līdz 9. punktu.

3.Šā panta 2. punktu piemēro mutatis mutandis, ja struktūra izstrādā jaunas normas vai atjaunina esošās normas.

20. pants

Pārskatīšana

Puses novērtē nolīguma īstenošanu divus gadus pēc tā stāšanās spēkā un regulāri pēc tam, lai vajadzības gadījumā uzlabotu un stiprinātu struktūras darbību vai pārskatītu nolīgumu.

21. pants

Nobeiguma noteikumi

1.Šis nolīgums Pusēm ir saistošs. Tas stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

2.Īstenojot šo nolīgumu, Puses rīkojas lojāli, savstarpēji sadarbojoties.

Briselē, [datums]

Eiropas Parlamenta vārdā –

…

Eiropadomes vārdā –

…

Padomes vārdā –

…

Eiropas Komisijas vārdā –

…

Eiropas Savienības Tiesas vārdā –

….

Eiropas Centrālās bankas vārdā –

….

Revīzijas palātas vārdā —

....

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas vārdā –

…

Reģionu komitejas vārdā –

…

(1)          OV L 207, 11.6.2021., 1. lpp.

EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 8.6.2023

COM(2023) 311 final

PIELIKUMS

dokumentam

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, EIROPADOMEI, PADOMEI, EIROPAS SAVIENĪBAS TIESAI, EIROPAS CENTRĀLAJAI BANKAI, EIROPAS REVĪZIJAS PALĀTAI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

Priekšlikums par starpiestāžu ētikas struktūru

PIELIKUMS

VIENKĀRŠOTS FINANŠU PĀRSKATS

(izmanto vispārējas nozīmes Komisijas iekšējiem lēmumiem, kas ietekmē administratīvās apropriācijas vai cilvēkresursus budžetā, ja cita veida finanšu pārskata izmantošana nav piemērota — Iekšējo noteikumu 56. pants Komisijas lēmumā par iekšējiem noteikumiem Komisijas iedaļas izpildei Eiropas Savienības vispārējā budžetā)

1.    Lēmuma projekta nosaukums

2.    Attiecīgā(-ās) politikas joma(-as) un ABB darbība(-as)

3.    Juridiskais pamats

   X Administratīvā autonomija        ◻ Cits (norādīt):____________________

4.    Apraksts un pamatojums

5.    Ilgums un aplēstā finansiālā ietekme:

5.1.    Piemērošanas periods

◻    Lēmums ar ierobežotu piemērošanas ilgumu: lēmums spēkā [datums] līdz [datums]

X    Lēmums ar nenoteiktu piemērošanas ilgumu: lēmums spēkā [datums] līdz [datums]

5.2.    Aplēstā ietekme uz budžetu

Lēmuma projekts radīs

◻    ietaupījumus

X    papildu izmaksas (ja radīs, norādīt attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategoriju(-as): VII pozīcija

Aizpildiet aplēstās finansiālās ietekmes tabulu pielikumā attiecībā uz administratīvajām apropriācijām vai cilvēkresursu apropriācijām. Ja lēmuma projekta termiņš nav noteikts, izmaksas jānorāda par katru izstrādes gadu un pēc tam par katru gadu, kad tas darbojas pilnībā (slejā “Kopējās/gada izmaksas”).

5.3.    Trešo personu iemaksas lēmuma projekta finansēšanā

Ja priekšlikumā paredzēts dalībvalstu vai citu struktūru (norādīt, kuru) līdzfinansējums, būtu jāsniedz aplēse par līdzfinansējuma līmeni, ja tas ir zināms.

apropriācijas miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

5.4.    Skaitļu skaidrojums

Vidējās personāla izmaksas ir norādītas lapas apakšā     

https://myintracomm.ec.europa.eu/corp/budget/financial-rules/budget-implementation/Pages/financial-statement.aspx

6.    Saderība ar pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu

Priekšlikums/iniciatīva:

⌧    pilnībā pietiek ar līdzekļu pārvietošanu daudzgadu finanšu shēmas (DFS) attiecīgajā izdevumu kategorijā

◻    jāizmanto no DFS attiecīgās izdevumu kategorijas nepiešķirtās rezerves un/vai īpašie instrumenti, kas noteikti DFS regulā

◻    jāpārskata DFS

7.    Ietaupījumu vai papildu izmaksu ietekme uz līdzekļu sadali

☒    Resursi, kas iegūstami, veicot iekšēju pārcelšanu struktūrvienībās

◻    Resursi, kas jau piešķirti attiecīgajai(-ām) struktūrvienībai(-ām)

   Nākamajā sadales procedūrā pieprasāmie resursi

Nepieciešamie cilvēkresursi un administratīvie resursi tiks nodrošināti ar resursiem, kas jau piešķirti darbības pārvaldībai un/vai ir pārdalīti priekšsēdētājā iestādē.

Šajā kontekstā ir svarīgi atgādināt, ka visas 7. izdevumu kategorijas iestādes darbojas ar stabilu personāla sastāvu. Līdz ar to darbinieku skaita palielināšana būs iespējama, tikai samazinot darbinieku skaitu citur, uzsvaru liekot uz pārdali un pārcelšanu dienestu iekšienē.

PIELIKUMS

APLĒSTĀ FINANSIĀLĀ IETEKME (ietaupījumi vai papildu izmaksas) ATTIECĪBĀ UZ ADMINISTRATĪVAJĀM APROPRIĀCIJĀM VAI CILVĒKRESURSU APROPRIĀCIJĀM

FTE = pilnslodzes ekvivalents        XX ir attiecīgā politikas joma vai sadaļa.                        miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Nepieciešamie cilvēkresursi tiks nodrošināti, izmantojot attiecīgā ĢD darbiniekus, kuri jau ir iesaistīti konkrētās darbības pārvaldībā un/vai ir pārgrupēti attiecīgajā ĢD, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtos papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

Citas administratīvās apropriācijas                                miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Vajadzīgās administratīvās apropriācijas tiks nodrošinātas no apropriācijām, kas jau ir piešķirtas darbības pārvaldībai un/vai ir pārdalītas, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtus papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

(1)    IKT: informācijas un komunikācijas tehnoloģijas; jāapspriežas ar DIGIT.