EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 24.1.2023

COM(2023) 45 final

POLITIKAS DOKUMENTS

Ceļā uz darbības stratēģiju efektīvākai atgriešanai

Efektīvas un kopīgas ES atgriešanas sistēmas izveide ir labi funkcionējošu un uzticamu migrācijas un patvēruma sistēmu un jaunā Migrācijas un patvēruma pakta( 1 ) visaptverošās pieejas centrālais pīlārs. Tā ir arī daļa no Stratēģijas pilnībā funkcionējošai un noturīgai Šengenas zonai( 2 ), lai kompensētu kontroles neesību pie iekšējām robežām, un tādējādi tā ir arī Šengenas politikas cikla neatņemama sastāvdaļa, kā arī Eiropas integrētās robežu pārvaldības sastāvdaļa. Efektīvai un kopīgai ES atgriešanas sistēmai vajadzētu būt arī atturošai, lai palīdzētu samazināt nedrošu un neatbilstīgu migrāciju, novērstu migrantu ekspluatāciju, izjaucot noziedzīgu kontrabandas tīklu darbības modeli, un tā var veicināt drošus likumīgus ceļus.

ES atgriešanas koordinatora iecelšana, apvienojot ES atgriešanas politikas virzienus un veicinot atgriešanas procesa netraucētu un savstarpēji saistītu īstenošanu, ko atbalsta augsta līmeņa tīkls atgriešanas jautājumos( 3 ), ir viens no galvenajiem jaunā pakta jauninājumiem tā vispārējo mērķu sasniegšanā.

Jaunajā paktā ir paredzēts, ka ES atgriešanas koordinatora un augsta līmeņa tīkla darbā stratēģiska uzmanība tiks pievērsta darbības stratēģijai atgriešanas jomā. Pamatojoties uz padziļinātām diskusijām, noderīgu ieguldījumu un kopīgiem viedokļiem, kas izrietējuši līdz šim notikušajās apspriedēs ar augsta līmeņa tīklu atgriešanas jautājumos, Komisija šajā politikas dokumentā izklāsta darbības stratēģijas galvenos mērķus un četras konkrētas un praktiskas prioritārās jomas trūkumu novēršanai un savstarpējas saskaņotības palielināšanai ES politikas atgriešanas jomā īstenošanā. Šā politikas dokumenta pielikumā ir izklāstītas konkrētas darbības, ko varētu īstenot četrās prioritārajās jomās.

Darbs atgriešanās jomā pēdējo dažu gadu laikā ir ievērojami virzījies uz priekšu. Notiek sarunas, lai pārskatītu ES tiesisko regulējumu patvēruma un migrācijas, tostarp arī atgriešanas, jomā (Atgriešanas direktīvas pārstrādātā redakcija( 4 ), Patvēruma procedūru regula( 5 ), Patvēruma un migrācijas pārvaldības regula( 6 )), un tās būtu jāturpina pilnā tempā. Pašlaik ir spēkā 24 ES atpakaļuzņemšanas nolīgumi un vienošanās ar trešām valstīm, no kuriem daži darbojas labi, savukārt attiecībā uz citiem ir jāpaātrina to īstenošana. Ar Vīzu kodeksa( 7 ) 25.a pantu ieviestais mehānisms izveidoja oficiālu saikni starp vīzu politiku un sadarbību atpakaļuzņemšanas jomā. Šengenas Informācijas sistēmas regula( 8 ) ir spēkā un sāks darboties 2023. gada martā. Progress ietver arī vairāk struktūru un lielāku uzmanību atgriešanas jautājumiem valsts līmenī, pastiprinātas Frontex pilnvaras un spējas un lielākus centienus ceļā uz efektīvu un kopīgu ES atgriešanas sistēmu. Tas liecina par pozitīvu virzību, apņēmību un konkrētiem progresa elementiem, uz kuriem ES būtu jābalstās.

Izstrādājot darbības stratēģiju atgriešanas jomā, ir svarīgi kritiski izvērtēt, kas darbojas un kas nedarbojas, lai izdarītu secinājumus no jau paveiktā darba un izstrādātu darbības stratēģiju mūsu kopējo politikas prioritāšu turpmākai īstenošanai atgriešanas jomā.

1.Pozitīvas norises atgriešanas jomā

Apveidus iegūst kopīgā ES atgriešanas sistēma, kas apvieno spēcīgākas struktūras ES iekšienē un efektīvāku sadarbību ar trešām valstīm. Līdztekus ES tiesiskā regulējuma atgriešanas jomā stiprināšanai ir ieviesti operatīvi un praktiski instrumenti labākai sadarbībai nolūkā palielināt atgriešanu no ES.

Pateicoties Šengenas izvērtēšanas mehānismam( 9 ), dalībvalstu tiesību akti un prakses tagad ir labāk saskaņoti ar pārskatītās Atgriešanas direktīvas mērķiem un prasībām. Mērķtiecīgie ieteikumi katrai dalībvalstij un individuālie turpmākie pasākumi ir nodrošinājuši virkni uzlabojumu, sākot ar efektīvākām valsts procedūrām un beidzot ar uzlabotu pamattiesību aizsardzību. Turklāt dalībvalstu labas prakses piemēri tiek signalizēti citām dalībvalstīm.

Ārējā aspektā visaptverošā pieeja migrācijai, kas izklāstīta jaunajā Migrācijas un patvēruma paktā, ir vērsta uz savstarpēji izdevīgu partnerību veidošanu ar trešām valstīm, tostarp labākas sadarbības veicināšanu atpakaļuzņemšanas jomā. Jaunais pakts nosaka sadarbības satvaru migrācijas jomā ar trešām valstīm kā ES vispārējo attiecību neatņemamu sastāvdaļu. To atbalsta rīcības plāni ar prioritārām izcelsmes un tranzīta valstīm, kuros norādīti mērķi, atbalsta pasākumi un paredzamie termiņi, tostarp atgriešanas jomā.

Ar Vīzu kodeksa 25.a pantu izveidotais process un mehānisms, kas sadarbību atpakaļuzņemšanas jomā sasaista ar vīzu politiku, un Komisijas sagatavotais ikgadējais novērtējums ir palīdzējis apzināt konkrētas problēmas ar konkrētām valstīm un tās risināt, un tas viss ir darbojies kā katalizators, lai stiprinātu dialogu par atpakaļuzņemšanu ar trešām valstīm, kurās ir jāuzlabo sadarbība. Pastiprināta koordinācija starp ES un dalībvalstīm attiecībā uz kopīgiem vēstījumiem, tostarp attiecīgajās Padomes grupās, un konkrētu uzdevumu noteikšana, lai uzlabotu sadarbību atpakaļuzņemšanas jomā, pierāda to iedarbīgumu. Spēkā esošie ES atpakaļuzņemšanas nolīgumi un vienošanās atvieglo praktisko sadarbību. Atpakaļuzņemšanas lietu izskatīšana trešās valstīs ir ievērojami uzlabojusies, pateicoties digitalizācijai, proti, ieviešot atpakaļuzņemšanas lietu pārvaldības sistēmas.

Frontex ir svarīga loma, atbalstot dalībvalstis visos brīvprātīgas atgriešanās un piespiedu atgriešanas posmos, tostarp reintegrācijas jomā. To atbalsta jauns, īpaši iecelts izpilddirektora vietnieks atgriešanas jautājumos un atgriešanas nodaļa.

Ar pirmo ES stratēģiju par brīvprātīgu atgriešanos un reintegrāciju ( 10 ) ES veicina plašāku un labāku brīvprātīgas atgriešanās un reintegrācijas izmantošanu, lai nodrošinātu humānu, efektīvu un ilgtspējīgu to personu atgriešanos, kurām nav likumīgu tiesību uzturēties ES, kā daļu no mērķa palielināt atgriešanu kopumā. Tās īstenošana norit sekmīgi: kopš 2022. gada aprīļa Frontex, izmantojot kopīgus reintegrācijas pakalpojumus, sniedz ES mērogā standartizētas reintegrācijas paketes trešām valstīm, lai turpinātu atbalstīt saskaņotu pieeju; ir ieviesti būtiski instrumenti, lai uzlabotu un stiprinātu konsultācijas atgriešanas jautājumos (īpaši IT rīki, kvalitatīva konsultāciju sistēma, Frontex mācību moduļi, ko izmanto pastāvīgā korpusa konsultantu apmācībai un kas izmantojami arī attiecībā uz dalībvalstu konsultantiem). ES turpina atbalstīt atgriešanu no tranzītvalstīm, it īpaši no Turcijas, Ziemeļāfrikas valstīm un Rietumbalkāniem, uz izcelsmes valstīm, lai mazinātu migrācijas spiedienu uz partnervalstīm un, izmantojot visa maršruta pieeju, risinātu neatbilstīgas migrācijas problēmu. Šajā sakarībā galvenā uzmanība tiek pievērsta tam, lai stiprinātu partnervalstu spēju atgriezt migrantus, kuri neatbilst starptautiskās aizsardzības sniegšanas nosacījumiem, un atbalstīt tās atpakaļuzņemšanas nolīgumu noslēgšanā ar izcelsmes valstīm. To papildina ES finansētas iniciatīvas trešās valstīs, lai stiprinātu migrācijas pārvaldību, atbalstītu neatbilstīgu migrantu brīvprātīgu atgriešanos no tranzītvalstīm, kā arī individuālas un kopienā balstītas reintegrācijas iniciatīvas. Lai gan vēl ir pāragri izmērīt stratēģijas ietekmi, Frontex ziņo, ka pēdējo divu gadu laikā novērojamā tendence liecina, ka aptuveni 58 % no visiem atgriešanas gadījumiem ir bijusi brīvprātīga atgriešanās no ES.

Spēcīga koordinācija ES līmenī un Frontex atbalsta izmantošana sniedz ievērojamus rezultātus. Piemēram, pateicoties pilnīgai koordinācijai starp visiem valstu aktoriem, Komisiju, Frontex un attiecīgajām ES delegācijām un ar īpaši izveidotas darba grupas palīdzību, Kipra 2022. gadā, atgriežot vairāk nekā 2000 trešo valstu valstspiederīgo, ātri kļuva par vienu no trīs dalībvalstīm, no kurām ar Frontex atbalstu ir atgriezts visvairāk personu. Tāpat darbs pie tā, lai atbalstītu visvairāk skartās dalībvalstis saistībā ar Baltkrievijas režīma īstenoto neatbilstīgās migrācijas instrumentalizāciju, liecina par pievienoto vērtību, ko rada visu aktoru saskaņota un cieša sadarbība.

Daudzgadu finanšu shēma 2021.–2027. gadam ievērojami pastiprina finansiālo atbalstu migrācijas jomā, lai tiktu īstenots jaunais Migrācijas un patvēruma pakts. Ir svarīgi līdztekus citiem mērķiem izmantot finansējumu gan ES, gan dalībvalstu līmenī, it īpaši no Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda, Pirmspievienošanās palīdzības instrumenta un Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumenta “Eiropa pasaulē”, lai veicinātu efektīvu atgriešanu, atpakaļuzņemšanu un ilgtspējīgu reintegrāciju.

Visbeidzot, vēl viens svarīgs kopīgās ES atgriešanas sistēmas elements ir Šengenas Informācijas sistēmas jauninājums attiecībā uz brīdinājumiem par personām, uz kurām attiecas atgriešanas lēmumi, un tas sāks darboties 2023. gada martā. Tas paver ceļu ciešākai sadarbībai, tostarp attiecībā uz dalībvalstu izdoto atgriešanas lēmumu savstarpēju atzīšanu, lai atgriešanas process būtu ātrāks un efektīvāks.

2.Grūtības un šķēršļi

Atgriešanas politika ir komplicēta joma. Viena svarīga nepilnība ir uzticamu datu trūkums par to, kā darbojas ES atgriešanas sistēma. Tas savukārt apgrūtina iespēju noskaidrot, kā uzlabot tās efektivitāti.

Ir jāracionalizē un jāoptimizē procedūras katrā dalībvalstī, pilnībā ievērojot pamattiesības, tostarp persondatu aizsardzību, lai atgriešanu padarītu ātrāku un efektīvāku. Lai gan ir panākts liels progress, dalībvalstis joprojām saskaras ar būtiskām grūtībām un koordinācijas trūkumu starp procesa aktoriem. Lēmumiem par likumīgas uzturēšanās izbeigšanu ne vienmēr seko atgriešanas lēmums, un brīvprātīgas atgriešanās termiņa neievērošanas sekas ne vienmēr ir piespiedu atgriešana — šo nepilnību novēršana ir galvenais efektivitātes uzlabošanas aspekts. Saskaņā ar Eurostat datiem no 340 515 atgriešanas lēmumiem, kas tika izdoti 2021. gadā, faktiski izpildīts tika 21 % no tiem. Turklāt tikai piecas dalībvalstis ir atbildīgas par 80 % Frontex veicināto atgriešanas gadījumu. Ņemot vērā dalībvalstu atkārtotus aicinājumus pastiprināt Frontex atbalstu atgriešanas jomā, ir svarīgi pilnībā izmantot atbalstu, ko Frontex var sniegt, tostarp šajā nolūkā nodrošinot, ka atgriežamās personas ir pieejamas iestādēm, lai tās varētu tikt atgrieztas ar aģentūras organizētiem lidojumiem. Kā izklāstīts Komisijas paziņojumā par sadarbības uzlabošanu atgriešanas un atpakaļuzņemšanas jomā( 11 ) un kā konstatēts arī Šengenas izvērtēšanas procesā, dalībvalstu tiesiskais un administratīvais regulējums atgriešanas jomā ievērojami atšķiras, un katrā valsts sistēmā ir gan laba prakse, gan nepilnības. Daži no galvenajiem šķēršļiem ceļā uz efektīvu atgriešanas politiku ir būtiskas neatbilstības starp patvēruma un atgriešanas procedūrām, ilgstošas administratīvās un tiesu procedūras, grūtības novērst bēgšanu, nepietiekami resursi, infrastruktūra un ierobežotas administratīvās spējas veikt turpmākus pasākumus saistībā ar atgriešanas lēmumiem, tostarp attiecībā uz atpakaļuzņemšanas pieprasīšanu trešās valstīs, jo atpakaļuzņemšanas pieprasījumu skaits pašlaik ir ļoti mazs salīdzinājumā ar izdotajiem atgriešanas rīkojumiem (16 % 2021. gadā). Spēkā esošā tiesiskā regulējuma par atgriešanas lēmumu savstarpēju atzīšanu labāka izmantošana arī varētu paātrināt atgriešanas procesu un varētu būt vēl viens solis ceļā uz kopīgu ES atgriešanas sistēmu.

Papildus problēma ir nepietiekama izcelsmes valstu sadarbība. Atgriešanu būtiski ietekmē identifikācijas un ceļošanas dokumentu izdošanas efektivitāte un savlaicīgums: ilgstošas un neskaidras procedūras palielina bēgšanas iespējamību un kavē atgriešanu. Turklāt dažas trešās valstis noraida nebrīvprātīgu atgriešanu vai to attiecina tikai uz konkrētām kategorijām (piemēram, noziedzīgu nodarījumu izdarītājiem), vai neatzīst atpakaļuzņemšanas pieprasījumus, kas tādējādi praksē samazina atgriešanas gadījumu skaitu.

No darbības viedokļa šādu trūkumu un problēmu noteikšana un novēršana un esošās labās prakses veicināšana ir pirmais solis ceļā uz to, lai atgriešanas procedūras padarītu efektīvākas un ātrākas. Tas nodrošinās efektivitātes pieaugumu visā procesā un migrantu pamattiesību aizsardzību saskaņā ar ES tiesību aktiem un Pamattiesību hartu.

Darbības stratēģijā būtu jāņem vērā nepieciešamība uzlabot valstu procedūras, lai tās būtu saskaņotas gan ar valstu, gan ES centieniem uzlabot sadarbību atgriešanas un atpakaļuzņemšanas jomā ar starptautiskajiem partneriem.

Eiropas komandas pieejas garā būtu jāveicina cieša mijiedarbība starp iekšpolitiku un ārpolitiku, instrumentiem un ieinteresētajām personām. Darbības stratēģija būtu jāpapildina ar konsekventākām un saskaņotākām valstu pieejām un ciešāku sadarbību un solidaritāti starp visām dalībvalstīm, vēl vairāk pastiprinot atbalstu, ko sniedz Frontex, un veicinot tā izmantošanu dalībvalstīs.

3.Darbības stratēģijas pamatprincipi un mērķi

Pamatojoties uz kritisku analīzi par to, kas pašlaik darbojas un kas nedarbojas, kā arī uz apspriedēm ar augsta līmeņa tīkla dalībniekiem, Komisija uzskata, ka stratēģijā galvenā uzmanība būtu jāpievērš konsekventas un saskaņotas pieejas meklēšanai dalībvalstu un ES līmenī, lai nodrošinātu efektīvu atgriešanu kā daļu no ES visaptverošās migrācijas un patvēruma politikas vispārējiem mērķiem.

ES atgriešanas koordinators un augsta līmeņa tīkls ar Frontex atbalstu un attiecīgā gadījumā sadarbībā ar citām ES iestādēm strādās, lai stiprinātu dalībvalstu saskaņotību un centienus, apvienotu spēkus un sniegtu savstarpēju atbalstu nolūkā reaģēt uz tūlītējām vajadzībām un šķēršļiem, un lai ar operatīvajām darbībām palīdzētu īstenot kopīgus centienus attiecībā uz trešām valstīm atgriešanas īstenošanā.

Darbības stratēģijai ir jāatspoguļo ES politikas mērķi atgriešanas jomā( 12 ). Stratēģijai jābūt arī elastīgam instrumentam, kas spēj pastāvīgi reaģēt uz izmaiņām politikas prioritātēs un apstākļos.

Darbības stratēģijas galvenajam mērķim vajadzētu būt labāk funkcionējošai atgriešanai, lai:

·pamatojoties uz dalībvalstu noteiktajiem mērķiem, palielinātos faktisko atgriešanas gadījumu kopējais skaits, turklāt ievērojami palielinot atgriešanu uz trešām valstīm, kurās nav būtisku politisku šķēršļu;

·atgriešana tiktu īstenota ātrāk, atbalstot dalībvalstu patvēruma sistēmu integritāti un uzticamību un novēršot robežu neatbilstīgu šķērsošanu, un

·atgriešanas būtu ilgtspējīgas un atbilstu Eiropas vērtībām un pamattiesībām.

Šo galveno mērķi varētu sīkāk iedalīt šādos darbības mērķos:

·racionalizēt un optimizēt atgriešanas procedūras katrā dalībvalstī, pilnībā ievērojot pamattiesības, tostarp persondatu aizsardzību, lai atgriešanu padarītu ātrāku un efektīvāku,

·palielināt brīvprātīgu atgriešanos (gan absolūtā izteiksmē, gan kā daļu no kopējās atgriešanas) un reintegrāciju, veicinot noturīgāku atgriešanos vispārējā mērķa — palielināt atgriešanu kopumā — ietvaros,

·Eiropas komandas pieejas garā veicināt sadarbīgāku un saskaņotāku ES pieeju atgriešanas jomā starp dalībvalstīm, Komisiju un Frontex, vienlaikus ņemot vērā vispārējās attiecības ar trešo valstu partneriem, un

·panākt labākus datus un statistiku par atgriešanu, veidojot mērķtiecīgāku, plānotāku un iedarbīgāku atgriešanas politiku un kopīgas operatīvās reaģēšanas spējas.

Lai sasniegtu darbības mērķus, solidaritātes un praktiskās sadarbības garā dalībvalstīm, Komisijai un Frontex sadarbībā ar Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD) un ES delegācijām vajadzības gadījumā būtu kopīgi jāstrādā prioritārajās jomās, kurās ir vajadzīga kolektīva rīcība. Darbības stratēģijā būtu arī jāsniedz skaidras norādes Frontex, lai tā konkrēti palīdzētu sasniegt šos mērķus.

4.Četras prioritārās jomas efektīvākai un iedarbīgākai atgriešanai

Pamatojoties uz diskusijām, kas notika pirmajās divās augsta līmeņa tīkla sanāksmēs, kā arī divpusējām konsultācijām ar dalībvalstīm, Komisija ir noteikusi četras prioritārās jomas, kuras var būt darbības stratēģijas pamatā, un tās ir šādas. 

·Mērķtiecīgas darbības, lai koordinēti reaģētu uz tūlītējām vajadzībām un šķēršļiem.

·Lielāka vispārējās atgriešanas sistēmas efektivitāte, šajā nolūkā paātrinot procesu un novēršot nepilnības.

·Atgriešanas konsultāciju un reintegrācijas kā ES atgriešanas sistēmas pamatelementa veicināšana attiecībā uz brīvprātīgu atgriešanos un piespiedu atgriešanu.

·Digitalizēta atgriešanas pārvaldība un labāka datu analīze.

Šīs jomas apvieno darbu, lai risinātu tūlītējas vajadzības un novērstu šķēršļus, kur šajā nolūkā ir vajadzīga koordinācija un kopīga rīcība, kā arī ilgtermiņa strukturālo darbu, lai uzlabotu ES atgriešanas sistēmas efektivitāti. Šā politikas dokumenta pielikumā ir izklāstītas galvenās ierosinātās darbības četru prioritāro jomu īstenošanai, kā arī mērķi un rādītāji, ko varētu izmantot progresa uzraudzībai.

Šim darbam būtu ātri jāpāriet operatīvajā fāzē. Tam būtu jāveicina vairāku pamatvirzienu īstenošana.

Ņemot vērā atgriešanas jomā iesaistīto ieinteresēto personu un iestāžu komplicētību, sensitivitāti un lielo skaitu, ir vajadzīga labāka koordinācija, atklātas un stratēģiskas diskusijas uzticamā telpā, lai novērstu nepilnības. ES atgriešanas koordinatora un augsta līmeņa tīkla darbs sniedz iespēju izmantot praktisku un pragmatisku pieeju, kas pamatojas uz dalībvalstu pozitīvo pieredzi, lai veicinātu ciešāku praktisko sadarbību un saskaņotību nolūkā pilnveidot un virzīt uz priekšu šīs darbības stratēģijas mērķus. Gan ES, gan dalībvalstu līmenī ir dažādas stiprās un vājās puses, atšķirīgas prioritātes un vajadzības, un nāksies vienlaikus strādāt pie dažādiem aspektiem, lai izveidotu kopīgu un efektīvu ES atgriešanas sistēmu.

(1) ()    COM(2020) 609 final.

(2) ()    COM(2021) 277 final.

(3) ()    Augsta līmeņa tīklu atgriešanas jautājumos vada ES atgriešanas koordinators, un to veido visu dalībvalstu un Frontex pārstāvji.

(4) ()    COM(2018) 634 final.

(5) ()    COM(2020) 611 final.

(6) ()    COM(2020) 610 final.

(7) ()    Regula (EK) Nr. 810/2009, ar ko izveido Kopienas Vīzu kodeksu (Vīzu kodekss), kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 20. jūnija Regulu (ES) 2019/1155 (OV L 188, 12.7.2019., 25. lpp.).

(8) ()    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1860 (2018. gada 28. novembris) par Šengenas informācijas sistēmas izmantošanu to trešo valstu valstspiederīgo atgriešanai, kuri dalībvalstīs uzturas nelikumīgi (OV L 312, 7.12.2018., 1. lpp.).

(9) ()    Padomes Regula (ES) 2022/922 (2022. gada 9. jūnijs) par tāda izvērtēšanas un uzraudzības mehānisma izveidi un darbību, kura mērķis ir pārbaudīt Šengenas acquis piemērošanu, un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 1053/2013 (OV L 160, 15.6.2022., 1. lpp.).

(10) ()    COM(2021) 120 final.

(11) ()    COM(2021) 56 final.

(12) ()    COM(2021) 56 final.

EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 24.1.2023

COM(2023) 45 final

PIELIKUMS

dokumentam

POLITIKAS DOKUMENTS

Ceļā uz darbības stratēģiju efektīvākai atgriešanai

Darbības stratēģijā efektīvākai atgriešanai ierosinātās prioritārās jomas

1)Mērķtiecīgas darbības, lai reaģētu uz tūlītējām vajadzībām un šķēršļiem

Reaģēšana uz tūlītējām vajadzībām un šķēršļiem, izmantojot mērķtiecīgus pasākumus, ir svarīgs ES atgriešanas koordinatora un augsta līmeņa tīkla darba aspekts. Šīs ierosinātās prioritārās jomas mērķis ir nodrošināt, ka dalībvalstis apvieno spēkus, kā arī nodrošināt netraucētu koordināciju un saskaņotību starp visiem aktoriem, lai nodrošinātu, ka kolektīvie centieni ir vērsti uz atgriešanu uz konkrētām trešām valstīm saskaņā ar politiskajām prioritātēm. Par šķēršļiem būtu ātri jāsignalizē un tie jānovērš. Darbs šajā jomā var izgaismot strukturālākus jautājumus (piemēram, sadarbība starp valstu iestādēm, resursi un apmācības vajadzības), kas jārisina ilgākā termiņā un ko var iekļaut citās prioritārajās jomās.

·Paredzēt kopīgus, mērķtiecīgus centienus reizi ceturksnī īstenot atgriešanu uz noteiktu skaitu prioritāro trešo valstu, kas jāapspriež katrā augsta līmeņa tīkla sanāksmē un jāīsteno nākamajā ceturksnī. Lēmums par to, kurām valstspiederībām būtu jāpievērš uzmanība, būtu jābalsta uz attiecīgajiem ES rīcības plāniem, turpmākiem pasākumiem saistībā ar Vīzu kodeksa 25.a pantā paredzēto mehānismu un Padomes darba grupu diskusijām. Uzmanība būtu jāpievērš arī to trešo valstu valstspiederīgajiem, kurām piemēro bezvīzu režīmu. Šādi kopīgi centieni ir jāsaskaņo ar Komisijas centieniem, lai palielinātu atgriešanu uz konkrētām trešām valstīm, it īpaši saistībā ar ES atpakaļuzņemšanas nolīgumu un vienošanos īstenošanu un turpmākiem pasākumiem saskaņā ar Vīzu kodeksa 25.a pantā paredzēto mehānismu.

·Veicināt sadarbību starp dalībvalstīm, kurām ir līdzīgas vajadzības, lai apvienotu spēkus un atbalstītu cita citu ar atgriešanu saistītās operatīvajās darbībās, atvēlot cita citai vietas valsts atbalstītas brīvprātīgas atgriešanās un reintegrācijas programmās. Vajadzības gadījumā Frontex pielāgos savas darbības, lai sniegtu visu vajadzīgo palīdzību.

·Augsta līmeņa tīkla dalībniekiem jāsadarbojas ar attiecīgajām valsts iestādēm, lai koncentrētos uz konkrētām noteiktajām trešām valstīm un jo īpaši uz efektivitātes palielināšanu šādās jomās: šo atgriešanu prioritātes nodrošināšana, identifikācijas dokumentu (dokumentu, individuālo novērtējumu, biometrisko datu) sagatavošana, atgriežamo personu pieejamība intervijām un identifikācijas misijām, gādāšana par to, ka atgriešanas rīkojumiem seko atpakaļuzņemšanas pieprasījumi, vajadzības gadījumā pietiekamas aizturēšanas kapacitātes nodrošināšana, regulāras identifikācijas procedūras ar vēstniecībām ieviešana, čarterreisu veikšana.

·Risināt ad hoc jautājumus, piemēram, prasības saistībā ar Covid-19, par tiem ātri signalizējot ES atgriešanas koordinatoram, lai rastu risinājumu.

·Dalībvalstīm, augsta līmeņa tīkla dalībniekiem, Frontex un citiem attiecīgiem aktoriem, piemēram, Eiropas migrācijas sadarbības koordinatoriem (EMLO) un Eiropas atgriešanas sadarbības koordinatoriem (EURLO), būtu jāiesaistās, lai sniegtu attiecīgu informāciju un ieguldījumu kontaktiem ar trešām valstīm. Tas atvieglotu Komisijas un attiecīgo dalībvalstu kopīgu misiju organizēšanu trešās valstīs sadarbībā ar Eiropas Ārējās darbības dienestu, lai nāktu klajā ar kopīgu un saskaņotu pieeju.

2)Ilgāka termiņa un strukturālas vajadzības

Nepilnības sadarbībā un kontaktos starp atgriešanas procesā iesaistītajām iestādēm ir būtisks strukturāls šķērslis iedarbīgākam atgriešanas procesam. Darbs šajā ierosinātajā jomā būtu vērsts uz minēto nepilnību noteikšanu un to novēršanu, lai nodrošinātu, ka lēmuma, ar ko izbeidz likumīgu uzturēšanos ES, rezultātā tiek pieņemts atgriešanas lēmums, ka šādi atgriešanas lēmumi tiek izpildīti un ka atgriešana tiek veikta pēc iespējas ātrāk.

a)Lielāka vispārējās atgriešanas sistēmas efektivitāte, šajā nolūkā paātrinot procesu un novēršot nepilnības

·Galveno uzmanību pievērst būtiskiem jautājumiem un konkrētiem šķēršļiem, par kuriem signalizējušas dalībvalstis vai kuri konstatēti Šengenas izvērtēšanās, lai paātrinātu atgriešanas procesu attiecīgajā valstī.

·Nodrošināt, ka pēc lēmuma, ar ko izbeidz likumīgu uzturēšanos, nekavējoties tiek pieņemts atgriešanas lēmums, turklāt patvēruma procedūras iznākumu saistot ar atgriešanas procedūru, strādājot arī sadarbībā ar Frontex un balstoties uz ES Patvēruma aģentūras un ES Pamattiesību aģentūras pieredzi un zināšanām.

·Novērst atšķirības pārcelšanā no brīvprātīgas atgriešanās uz piespiedu atgriešanu — atšķirības procedūrās starp kompetentajām iestādēm, lai uzlabotu efektivitāti un samazinātu bēgšanas risku.

·Lai novērstu procesuālus trūkumus un šķēršļus, kas saistīti ar to iestāžu un struktūru dažādajām kompetencēm, kuras ir atbildīgas par dažādiem atgriešanas procesa posmiem, augsta līmeņa tīklam, pamatojoties uz dalībvalstu pieredzi un labu praksi, ir jāizpēta praktiski risinājumi.

·Darbs pie konkrētiem šķēršļiem, kas saistīti ar trešo valstu valstspiederīgo traucējošo rīcību un sadarbības trūkumu.

·Darbs pie šķēršļiem, kas raksturīgi notiesāto noziedznieku atgriešanai.

·Novērst šķēršļus dalībvalstu sistēmās, kas saistīti ar atpakaļuzņemšanas pieprasījumu iesniegšanu (tostarp attiecīgā gadījumā ar jautājumiem, kuri saistīti ar atpakaļuzņemšanas lietu pārvaldības sistēmu ar trešām valstīm).

·Apzināt praktiskās vajadzības un darbības, lai pēc iespējas labāk izmantotu Šengenas Informācijas sistēmas jauninājumu attiecībā uz brīdinājumu izveidi par personām, uz kurām attiecas atgriešanas lēmumi, lai atvieglotu atgriešanas lēmumu savstarpēju atzīšanu.

·Izstrādāt saskaņotāku pieeju, lai noteiktu, vai pastāv bēgšanas risks, vai ir pietiekamas spējas un kā efektīvāk izmantot aizturēšanas alternatīvas. Darbs pie tā, lai izveidotu labāku saikni starp bēgšanas riska veidiem un vispiemērotākajām un visatbilstošākajām aizturēšanas alternatīvām.

b)Atgriešanas konsultāciju un reintegrācijas kā atgriešanas sistēmu pamatelementa veicināšana attiecībā uz brīvprātīgu atgriešanos un piespiedu atgriešanu

Atgriešanas procesā būtiska loma ir atgriešanas konsultantiem – tie pavada atgriežamo personu visos procedūras posmos, tostarp nodrošinot pamattiesību pilnīgu ievērošanu visos atgriešanas procesa posmos. Balstoties uz darbu, kas tiek veikts saskaņā ar ES stratēģiju par brīvprātīgu atgriešanos un reintegrāciju, tostarp diskusijām attiecīgajās Padomes grupās un ekspertu forumos, darbs šajā ierosinātajā jomā būtu vērsts uz to, lai nodrošinātu, ka visās dalībvalstīs ir labi apmācīti atgriešanas konsultanti, kuriem ir vajadzīgie instrumenti, lai process būtu iedarbīgāks, tostarp iespējas atgriešanas valstī, nosūtīšana uz starptautisku organizāciju, vietējo aktoru, valsts iestāžu vai attīstības sadarbības projektu uzsāktām iniciatīvām. Turklāt darbs būs vērsts uz to, lai nodrošinātu saskaņotu pieeju ilgtspējīgai reintegrācijai un tās finansējumam, un tam vajadzētu vēl vairāk mudināt gan atgriežamās personas, gan trešo valstu iestādes sadarboties atgriešanas procesā.

·Atbalstīt dalībvalstis, lai tās, pamatojoties uz darbu, kas tiek veikts praktiķu līmenī, un ar Frontex atbalstu izveidotu efektīvākas atbalstītas brīvprātīgas atgriešanās shēmas un atgriešanas konsultāciju struktūras. Visām dalībvalstīm līdz gada beigām būtu jāizmanto Frontex kopīgie reintegrācijas pakalpojumi. Mērķim vajadzētu būt brīvprātīgas atgriešanās gadījumu absolūtā skaita palielināšanai visās dalībvalstīs.

·Nodrošināt, ka visas dalībvalstis kā profesionālās darbības jomu ir ieviesušas atgriešanas konsultācijas, ar kuru palīdzību tiek veicināta brīvprātīgas atgriešanās izmantošana kā daļa no vispārējā mērķa — palielināt atgriešanu kopumā.

·Nodrošināt, ka visos līmeņos ir pilnīga informētība par pieejamajiem instrumentiem un apmācību (tostarp par pamattiesībām), lai risinātu strukturālas problēmas.

·Dalībvalstis, kurām ir lielāka pieredze, tiek mudinātas atbalstīt tās, kurām ir mazāka pieredze, izmantojot mērķtiecīgāku un stratēģiskāku informācijas apmaiņu starp augsta līmeņa tīkla dalībniekiem.

·Vajadzības gadījumā veicināt atbalstītas brīvprātīgas atgriešanās un reintegrācijas atbalsta konsekvenci starp dalībvalstīm attiecībā uz konkrētām trešām valstīm un nodrošināt attiecīgo esošo programmu koordināciju trešās valstīs.

·Nodrošināt, ka dalībvalstu atgriešanas konsultanti un Frontex ir informēti par nosūtīšanas un reintegrācijas iespējām, ko atgriešanas valstīs personām, kas atgriežas, piedāvā iniciatīvas, kuras uzsākušas starptautiskas organizācijas, vietējie aktori, valsts iestādes vai attīstības sadarbības projekti, un spēj tās izmantot.

·Līdz 2023. gada beigām divkāršot to trešo valstu skaitu, kurām tiek sniegti Frontex kopīgie reintegrācijas pakalpojumi.

c)Digitalizēta atgriešanas pārvaldība un labāka datu analīze

Regulāru un uzticamu datu trūkums atgriešanas jomā ir būtisks trūkums, kas ir jānovērš. Svarīgs mozaīkas elements ir nodrošināt, ka katrai dalībvalstij ir digitāla atgriešanas lietu pārvaldības sistēma, ko var savienot ar citām IT sistēmām, kuras ir būtiskas atgriešanas procesam, un kas var atbalstīt iedarbīgāku un uzticamāku attiecīgo datu analīzi.

·Noteikt skaidrus termiņus, lai atbalstītu to dalībvalstu atgriešanas lietu pārvaldības sistēmu digitalizēšanu, ar kurām īsteno Frontex modeli; Frontex līdz 2023. gada beigām pabeidz nepilnību analīzi attiecībā uz visām dalībvalstīm, pēc tam kopā ar dalībvalstīm izstrādā un īsteno plānu, lai pēc iespējas drīz un vēlākais līdz 2026. gadam panāktu pilnīgu digitalizāciju; šiem projektiem izmanto saskaņā ar Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu pieejamo finansējumu.

·Turpināt analizēt iespēju izveidot to IT sistēmu sadarbspēju, kas ir būtiskas atgriešanas procesam, tostarp šādu starpsavienojumu nepieciešamību un samērīgumu.

·Palielināt reintegrācijas palīdzības rīka (RIAT) un esošās atpakaļuzņemšanas lietu pārvaldības sistēmas izmantošanu ar trešām valstīm (RCMS).

·Nodrošināt informētību par pašreizējo stāvokli saistībā ar brīdinājumu par atgriešanu augšupielādi un atjaunināšanu SIS II, dažādu dalībvalstu iestāžu piekļuvi SIS II, atgriešanas uzraudzību un iedibināto praksi attiecībā uz informācijas atbilsmēm.

·Noteikt jaunas iespējas, ko sniedz ieceļošanas/izceļošanas sistēma, lai efektīvi izmantotu sistēmā automātiski ģenerētos datus par personām, kas pārsniedz atļautās uzturēšanās termiņu.

·Balstoties uz jauninājumu Šengenas Informācijas sistēmā par brīdinājumu izveidi par personām, uz kurām attiecas atgriešanas lēmumi, noteikt un izmantot iespējas veicināt atgriešanas lēmumu savstarpēju atzīšanu, lai atgriešanas process būtu ātrāks un efektīvāks.

·Sadarboties ar visām ieinteresētajām personām (Komisiju, Frontex, dalībvalstīm), lai uzlabotu statistikas vākšanu par atgriešanu un izstrādātu mērķderīguma analītiku, izvērtēšanas un situācijas apzināšanās produktus par atgriešanas operācijām, lai varētu proaktīvi plānot kopīgas darbības konstatēto problēmu novēršanai.

·Izstrādāt kopīgu izpratni par labu sniegumu atgriešanas jomā, kas ietver ne tikai atgriešanas rādītāju, un noteikt atbilstīgus ziņošanas un iedarbīguma rādītājus.

* * *

Darbības stratēģijas progress un sasniegumi būtu jāuzrauga, izmantojot skaidri definētu rādītāju kopumu. Jāņem vērā šādi rādītāji.

·To atgriešanas lēmumu skaits, kas izdoti, pamatojoties uz negatīviem patvēruma lēmumiem.

·To atpakaļuzņemšanas pieprasījumu skaits, kas izdoti, pamatojoties uz atgriešanas lēmumiem.

·Brīvprātīgas atgriešanās īpatsvars attiecībā pret kopējo atgriešanas gadījumu skaitu.

·To dalībvalstu skaits, kurās ir ieviesta atgriešanas lietu pārvaldības IT sistēma.

·To dalībvalstu skaits, kurās ir ieviesta atgriešanas konsultāciju sistēma.

·To dalībvalstu skaits, kuras regulāri izmanto ar atgriešanu saistītus Frontex pakalpojumus (pirms atgriešanas, pēc atgriešanas, reintegrācijas) un piedalās atgriešanas operācijās.

·To trešo valstu skaits, kurām tiek sniegti Frontex kopīgie reintegrācijas pakalpojumi.

ES atgriešanas koordinators sniegs regulārus progresa ziņojumus augsta līmeņa tīklam, kas papildinās arī Šengenas barometru. Lai gan rādītāji kalpo par stabilu pamatu progresa uzraudzībai, darbības stratēģijas izstrādes un īstenošanas gaitā tie var mainīties.