Ziņotāja:

Kaia VASK

Atzinuma pieprasījums	Eiropas Savienības Padome, 13.7.2023. Eiropas Parlaments, 10.7.2023.
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 100. panta 2. punkts un 304. pants
Atbildīgā specializēta nodaļa	Transporta, enerģētikas, infrastruktūras un informācijas sabiedrības specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	6.9.2023.
Pieņemts plenārsesijā	20.9.2023.
Plenārsesija Nr.	581
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	222/0/2

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) atzinīgi vērtē Eiropas Jūras drošības aģentūras (EMSA) (“aģentūra”) lomu kuģošanas drošības uzlabošanā dalībvalstīs. Pēdējos gados aģentūra ir devusi reālu ieguldījumu, lai uzlabotu kuģošanas drošību un nepieļautu un novērstu kuģu radīto piesārņojumu.

1.2.

Komiteja uzskata, ka priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas Jūras drošības aģentūru un Regulas (EK) Nr. 406/2002 atcelšanu (COM(2023) 269 final – 2023/0163 (COD)) ir svarīgs nākamais solis kuģošanas drošības un ilgtspējas uzlabošanā un ES nodrošināšanā ar instrumentiem tīras un modernas kuģošanas atbalstam.

1.3.

Komiteja atzinīgi vērtē priekšlikumu paplašināt EMSA darbību, tomēr tai ir nopietnas šaubas, vai EMSA rīcībā ir pietiekami cilvēkresursi un finanšu līdzekļi, lai pienācīgi veiktu šīs papildu darbības. Ierosinātais EMSA resursu palielinājums ir nepietiekams, ņemot vērā ierosināto aģentūras uzdevumu klāsta pieaugumu un ES mērķu vērienu jūrlietu politikas jomā.

1.4.

EESK atzinīgi vērtē priekšlikuma mērķi aģentūras dibināšanas regulu vairāk saskaņot ar ES tiesību aktiem un nesen publicēto kuģošanas drošības tiesību aktu kopumu (1), kā arī ar kopīgo paziņojumu par ES Jūras drošības stratēģijas un tās rīcības plāna atjauninājumu “Uzlabota ES Jūras drošības stratēģija, kā vērsties pret mainīgiem jūras apdraudējumiem”  (2).

1.5.

Komiteja uzskata, ka aģentūrai varētu būt nozīmīga loma, sniedzot atbalstu dalībvalstu ostas valsts kontroles inspektoru un karoga valsts pārvaldes amatpersonu apmācībā, lai viņi varētu veikt mērķtiecīgas pārbaudes saistībā ar 2006. gada Konvencijas par darbu jūrniecībā īstenošanu un izpildi attiecībā uz jūrnieku tiesību īstenošanu un darba un dzīves apstākļiem uz kuģiem.

1.6.

Komiteja vēlas, lai EMSA vairāk ņemtu vērā ieteikumus, kas iekļauti Komisijas pētījumā par sociālajiem aspektiem jūras transporta nozarē (publicēts 2020. gadā) (3).

1.7.

Komiteja vēlas, lai sociālie partneri aktīvāk un būtiskāk iesaistītos un sniegtu savu ieguldījumu. Tas uzlabos EMSA attiecības ar ārējām ieinteresētajām personām un palielinās aģentūras darbību pamanāmību un pārredzamību.

2.   Ievads

2.1.

Komisija 2023. gada 1. jūnijā publicēja Priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas Jūras drošības aģentūru un Regulas (EK) Nr. 1406/2002 atcelšanu (COM(2023) 269 final) un pieprasīja Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pantu sniegt atzinumu par minēto dokumentu.

2.2.

EESK ar prieku apmierina šo pieprasījumu, jo tā uzskata, ka izskatāmais priekšlikums ir svarīgs nākamais solis kuģošanas drošības un ilgtspējas uzlabošanā un nodrošinās Eiropas Savienībai instrumentus tīras un modernas kuģošanas atbalstam, kā arī instrumentus, kas palīdzēs Komisijai un kompetentajām valstu iestādēm novērst pirātisma un tīšu nelikumīgu darbību draudus jūras transporta jomā.

2.3.

Aģentūras darbs ilgtspējas, digitalizācijas, uzraudzības, vienkāršošanas, drošuma, drošības un spēju veidošanas jomā pēdējos gados ir attīstījies, un EMSA ir uzticēti vairāki jauni uzdevumi. EMSA dibināšanas regula ((EK) Nr. 1406/2002) bija jāpārskata un jāpielāgo nākotnes vajadzībām, jo aģentūras pilnvaras, izņemot grozījumu attiecībā uz sadarbību krasta apsardzes jomā, pēdējo reizi tika pārskatītas 2013. gadā un bija jāatjaunina, lai atspoguļotu EMSA pašreizējo darbības jomu, tiesiskā regulējuma attīstību, nesen publicēto kuģošanas drošības tiesību aktu kopumu un norises jūrniecības nozarē.

2.4.

Kopš 2002. gada aģentūras uzdevumi patiešām ir paplašinājušies, un EMSA tagad piedāvā tehnisku, zinātnisku un operatīvu palīdzību daudzās ar jūras transportu saistītās jomās, it īpaši saistībā ar zaļo un digitālo pārkārtošanos.

2.5.

Tiek gaidīts, ka kuģniecības dekarbonizācijas jomā aģentūra atbalstīs Komisiju un dalībvalstis jaunu noteikumu īstenošanā par atjaunīgo un mazoglekļa degvielu izmantošanu jūras transportā. Aģentūra arī turpinās palīdzēt Komisijai un dalībvalstīm jūras uzraudzībā, kiberdrošības noturībā un krīžgatavībā, un tai būs nozīmīga loma ziņošanas vienkāršošanā starp dalībvalstīm, izmantojot IT rīkus, vienlaikus turpinot piedāvāt apmācību un spēju veidošanu dalībvalstu pārvaldes iestādēm.

2.6.

Izskatāmais tiesību akta priekšlikums ir daļa no Komisijas pārskatīšanas priekšlikumu kopuma nolūkā nodrošināt efektīvu, ilgtspējīgu un drošu jūras satiksmi un transportu ES ūdeņos, kas kalpotu mūsu pilsoņu, piekrastes kopienu, jūras vides un veselīgu okeānu labā (4).

3.   Vispārīgas piezīmes

3.1.

Komiteja atzinīgi vērtē mērķu pārskatīšanu, kuras nolūks ir atspoguļot jaunos aģentūras uzdevumus tādās jomās kā ilgtspēja, dekarbonizācija, digitalizācija, uzraudzība un informētība par jūrlietu situāciju.

3.2.

Komiteja vēlas, lai sociālie partneri aktīvāk un būtiskāk iesaistītos un sniegtu ieguldījumu, pildot oficiālas funkcijas un izmantojot līdzdalību konsultāciju vadības grupās, darba grupās un operatīvajās grupās, iesaistot pārstāvjus, kuriem ir īpašas zināšanas par attiecīgajiem jautājumiem. Tas uzlabos EMSA attiecības ar ārējām ieinteresētajām personām un palielinās aģentūras darbību pamanāmību un pārredzamību.

3.3.

Nogurums un darba un dzīves apstākļu pasliktināšanās uz kuģa ir tieši saistīta ar drošības un drošuma riskiem. Garīgi un fiziski nogurušu jūrnieku atrašanās uz kuģa palielina ne tikai cilvēka kļūdu risku, bet arī apdraud dzīvību un kuģu drošību jūrā, kā arī jūras un piekrastes vidi. Turklāt tas ir pretrunā arī ES jūras drošības mērķiem.

3.4.

Nesenie ziņojumi (5) liecina, ka pastāv darba un atpūtas laika sistemātiskas “pielāgošanas” kultūra un ka ir ļoti nepieciešama sistemātiska ierakstu pārbaude un ostas valsts kontroles inspektoriem jābūt atbilstoši apmācītiem mērķtiecīgu pārbaužu veikšanai šādās būtiski svarīgās jomās. Tāpat arī karoga valstīm būtu jāpārskata norādījumi, kas sniegti to apsekotājiem un personām, kas pilnvarotas rīkoties to vārdā, lai tajos iekļautu sistemātisku ierakstu precizitātes pārbaudi.

3.5.

Šajā sakarā EESK vēlas, lai EMSA vairāk ņemtu vērā šādus ieteikumus, kas formulēti Komisijas pētījumā par sociālajiem aspektiem jūras transporta nozarē (publicēts 2020. gadā) (6): panākt vienotu pieeju 2006. gada Konvencijas par darbu jūrniecībā īstenošanā un izpildē, palielinot sadarbību un informācijas apmaiņu starp ES ostas valsts iestādēm: — EMSA publicē vadlīniju dokumentu, kurā sniegti ieteikumi, kā interpretēt neskaidros vai neviennozīmīgos noteikumus 2006. gada Konvencijā par darbu jūrniecībā. Tajā varētu arī iekļaut sarakstu ar visbiežāk sastopamajām problēmām, ko ostas valsts inspekcijas konstatējušas uz kuģiem, kuri kuģo ar attiecīgās valsts karogu, kā arī skaidrojumus un precizējumus par katras karoga valsts konkrēto dokumentāciju un sertifikātiem, — pastiprināt EMSA organizētās apmācības ES ostas valsts kontroles ierēdņiem, nodrošinot, lai tās pietiekami detalizēti aptvertu ar 2006. gada Konvencijas par darbu jūrniecībā saistītos aspektus. Ir svarīgi koncentrēties uz nopietnākiem 2006. gada Konvencijas par darbu jūrniecībā neievērošanas gadījumiem“ piemēram, darba algu nemaksāšanu, sociālā nodrošinājuma jautājumiem un citiem trūkumiem, kas ir pamats kuģa aizturēšanai. Turklāt apmācības sesijas varētu ietvert pasākumus, kas veicina diskusiju starp ES ostas valsts iestādēm, lai uzlabotu saziņu un informācijas un paraugprakses apmaiņu.

3.6.

Komiteja atzinīgi vērtē EMSA uzlikto pienākumu publicēt datus un/vai sniegt atsauksmes iestādēm par dalībvalstu apmeklējumu rezultātiem. Dalībvalstīm varētu būt noderīgi uzzināt, ar kādām grūtībām/problēmām saskaras citas dalībvalstis, un tās salīdzināt ar savu situāciju (kā ieteikts arī iepriekšminētajā pētījumā).

3.7.

Būdamas pilsoniskās sabiedrības organizācijas, mēs bieži novērojam situācijas, kad dažas valsts pārvaldes struktūras ir noslogotas ar papildu uzdevumiem, taču to resursi gan personāla, gan finansējuma ziņā ne tuvu nav pietiekami. Arī šajā gadījumā šķiet, ka ierosinātais finansējuma un darbinieku skaita palielinājums neatbilst samērā būtiskai EMSA kompetences paplašināšanai. Tāpēc Komiteja iesaka vēlreiz izvērtēt finansējuma un personāla nepieciešamību, lai aģentūra varētu efektīvi veikt savus turpmākos uzdevumus.

3.8.

Attiecībā uz satelītnovērošanu Komiteja atzinīgi vērtē EMSA centienus uzlabot CleanSeaNet (CSN) dienestu, lai regulāri uzraudzītu jūras un atklātu nelikumīgu piesārņojošu vielu noplūdi un piesārņojošus kuģus, kā arī lai atbalstītu reaģēšanu ārkārtas situācijās liela mēroga nejaušas noplūdes gadījumā. Turklāt aģentūrai būtu jāturpina atbalstīt dalībvalstis to meklēšanas un glābšanas darbībās. EMSA arī turpmāk būtu jānodrošina jūras piesārņojuma atklāšana un uzraudzība, kā arī satelītnovērošanas pakalpojumi visām dalībvalstīm un ES iestādēm, kurām ir uzraudzības kompetence, un tai būtu arī jāturpina nodrošināt visā pasaulē operatīvus novērošanas pakalpojumus no satelītiem dažādām lietotāju kopienām (zivsaimniecības kontrole, kuģošanas drošība, jūras drošība, tiesībaizsardzība, tostarp nelikumīgas tirdzniecības apkarošana, un jūras piesārņojuma uzraudzība un muita, kā arī atbalsts dalībvalstu meklēšanas un glābšanas operācijām).

3.9.

Attiecībā uz piesārņojumu un nelikumīgām piesārņojošu vielu noplūdēm, uz ko dota atsauce Direktīvā 2005/35/EK (7), Komiteja uzskata, ka no apmaiņas sistēmas un informācijas sistēmām pieejamās informācijas pareiza izmantošana varētu palīdzēt, lai piesārņošanas gadījumos nepieļautu kriminālatbildības noteikšanu jūrniekiem. Jūrniekiem ir tiesības veikt savu darbu, nebaidoties no netaisnīgas attieksmes vai, vēl sliktākā gadījumā, aizturēšanas, nenodrošinot taisnīgu tiesu un pārstāvību.

3.10.

Komiteja vēlas, lai EMSA būtu nozīmīgāka loma Eiropas Jūras negadījumu informācijas platformā (EMCIP) un lai tā tiktu atspoguļota atjauninātajās pilnvarās. Ir svarīgi, lai EMSA spētu salīdzināt un novērtēt gūto pieredzi un dalīties ar to, it īpaši visnopietnākajos gadījumos.

3.11.

Tā kā rīcība ilgtspējas jomā kļūst arvien steidzamāka, Komiteja atzinīgi vērtē EMSA lomu atbalsta sniegšanā ar Eiropas zaļo kursu saistīto pasākumu īstenošanā, piemēram, paketes “Gatavi mērķrādītājam 55 %” īstenošanā, kurā ietverta atsauce uz ES mērķrādītāju līdz 2030. gadam samazināt SEG neto emisijas vismaz par 55 % (8).

3.12.

Kopīga cīņa pret klimata pārmaiņām un jūras transporta nozares ilgtspēja nozīmē plašu pētniecību, izstrādi un inovāciju jaunu alternatīvo degvielu jomā, un EMSA šajā saistībā būtu jāturpina palīdzēt dalībvalstīm un Komisijai.

3.13.

EMSA pētījumi būtu jāturpina arī ilgtspējīgu alternatīvu kuģu enerģijas avotu jomā. Jūrniecības nozare saskaras gan ar aizvien lielākām problēmām, gan arī iespējām, kuras paver notiekošie pārkārtošanās procesi, piemēram, bezoglekļa degvielu un to izmantošanai nepieciešamo piedziņas sistēmu izstrādes jomā, kā arī virzībā uz digitalizāciju un automatizāciju. EMSA būtu jāturpina pētīt alternatīvo degvielu radītos drošības riskus, un sadarbībā ar ieinteresētajām personām un sociālajiem partneriem tai būtu jāsāk izstrādāt norādījumus par šo degvielu drošu izmantošanu.

3.14.

Jūrniecības nozares profesionāļiem ir vajadzīga padziļināta izpratne par sarežģītajām sistēmām uz kuģa, lai viņi varētu nodrošināt visu sistēmu vajadzīgo sadarbspēju. Strādājot ar jaunām un sarežģītām hibrīda un nulles emisijas sistēmām, galvenajai prioritātei jābūt veselībai un drošībai.

3.15.

Komiteja uzskata, ka, izstrādājot jaunus videi draudzīgus enerģijas ražošanas veidus ar inovatīvām dzinēju tehnoloģijām, nedrīkst aizmirst drošības aspektus. Mehāniķi un apkalpe var saskarties ar vislielākajām drošības problēmām, ko rada dzinēju enerģijas avoti, piemēram, augsta temperatūra, augsts spiediens, augsts spriegums, toksiskums un kodīgums. Apdraudējumi ir rūpīgi jāizskata, un EMSA var dot savu ieguldījumu, novērtējot un analizējot visus riskus un par pamatu ņemot uz kuģa esošo enerģijas avotu tehniskos raksturlielumus.

3.16.

Regulatīvajā režīmā ir pilnībā jāņem vērā jūrlietu nozares darba ņēmēju drošības aspekti un to praktiskā īstenojamība attiecībā uz darba un dzīves apstākļiem uz kuģa.

3.17.

Komiteja atzinīgi vērtē prasību veicināt paraugprakses un informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm par kiberdrošības incidentiem. Aģentūra varētu arī dot savu ieguldījumu, sniedzot tehnisko palīdzību, lai vienmēr saglabātu jūrnieku savienotību, neapdraudot kuģu kiberdrošību. Kiberdrošībai nevajadzētu būt par attaisnojumu jūrnieku savienotības ierobežošanai uz kuģiem.

3.18.

Komiteja atzinīgi vērtē tāda centra darbību, kas būtu pieejams 24 stundas diennaktī 7 dienas nedēļā un sniegtu Komisijai, kompetentajām valstu iestādēm un attiecīgajām Savienības struktūrām informāciju par jūrlietu situāciju un analītiskos datus, nodrošinot tām atbalstu saistībā ar ārkārtas situācijām jūrā, pasākumiem pret pirātisma draudiem un tīšu nelikumīgu darbību, saistībā ar drošumu, drošību un piesārņojumu jūrā, kuģu kustības datu uzraudzību un MASS ieviešanu.

3.19.

Komiteja gaida, kad 2024. gadā sāks darboties vienotās informācijas apmaiņas vides (CISE) programma, un uzskata, ka tas ir nozīmīgs solis uz priekšu jūras uzraudzības jomā, kurā tiks izmantota reāllaika sadarbība starp dažādām esošajām sistēmām, ko lieto civilās un militārās iestādes, vienlaikus nodrošinot jūras uzraudzības pasākumu efektivitāti un rentabilitāti. Šis operatīvais tīkls pirmo reizi ļaus visām ES dalībvalstu iestādēm un ES struktūrām, kurām ir intereses jūras uzraudzībā, apmainīties ar informāciju.

3.20.

Komiteja atzinīgi vērtē uzdevumus, kas saistīti ar digitalizāciju un tehniskās palīdzības sniegšanu dalībvalstīm pēc to pieprasījuma, lai digitalizētu to reģistrus un procedūras, kas atvieglos elektronisko sertifikātu ieviešanu.

3.21.

Komiteja atzinīgi vērtē uzdevumus, kas saistīti ar ziņošanas pienākumu vienkāršošanu, kas izpaužas, atkārtoti izmantojot jau paziņoto informāciju un piemērojot Eiropas Jūras vienloga sistēmas vides vienreizējas iesniegšanas principu. Izskatāmā regula bija ļoti gaidīts solis kuģniecības jomas administratīvajā vienkāršošanā, jo jau vairākus gadus jūras transporta sociālie partneri bija aicinājuši samazināt administratīvo slogu kuģniecībai.

3.22.

Ar Eiropas Jūras vienloga sistēmas vides efektīvu īstenošanu dalībvalstīs tiks nodrošināta saskaņošana, un tā var samazināt apkalpei un operatoriem administratīvo slogu, ko radījusi iepriekšējā direktīva par ziņošanas formalitātēm kuģiem. Tehniskais atbalsts un atvieglojumi, ko EMSA sniedz dalībvalstīm un Komisijai, ir būtiski, lai efektīvi īstenotu Eiropas Jūras vienloga sistēmas regulu (Regula (ES) 2019/1239 (9)).

3.23.

Komiteja ierosina pastiprināt darbu pie statistikas datu un rādītāju izstrādes un analīzes. Pašlaik trūkst uzticamu un standartizētu datu, kas vajadzīgi, lai aprakstītu un uzraudzītu Eiropas jūrniecības darba tirgu. Ir ļoti vajadzīgi precīzi un uzticami dati, lai izstrādātu piemērotus stratēģiskus risinājumus problēmām un uzdevumiem, kas nozarei kļūst aktuāli, un viens no tiem Eiropas kontekstā ir jūrnieku darbaspēka piesaiste. EMSA pēdējo gadu laikā ir izstrādājusi lielu skaitu statistisko analīžu un ziņojumu, un šis atbalsts būtu jāturpina.

3.24.

Iepriekšējā atzinumā (10) EESK uzsvēra, ka ciešākai sadarbībai un informācijas apmaiņai starp trim attiecīgajām ES aģentūrām, kā arī starp šīm aģentūrām un valstu struktūrām, kas veic krasta apsardzes funkcijas, būtu jārada efektīva un iedarbīga krasta apsardzes sistēma.

3.25.

Komiteja atzinīgi vērtē Eiropas sadarbību krasta apsardzes funkciju jomā, kas ir nozīmīgs solis ceļā uz sadarbības un koordinācijas uzlabošanu starp attiecīgajām ES aģentūrām, lai panāktu sinerģiju un padarītu to darbību efektīvāku un rentablāku. Tādējādi ES aģentūras spēs nodrošināt par robežu un krasta apsardzes pienākumu veikšanu atbildīgajām valsts iestādēm kvalitatīvu un izmaksu ziņā lietderīgu informāciju.

3.26.

Komiteja uzskata, ka no humanitārā viedokļa un no efektīva un reāli rezultatīva krasta apsardzes viedokļa ir būtiski nodrošināt spēju atklāt visas kuģošanas līdzekļu kustības, dodot glābšanas dienestiem iespēju laikus reaģēt.

---

(1)  https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/lv/ip_23_2919.

(2)  ES Jūras drošības stratēģijas un tās rīcības plāna atjauninājums.

(3)  Pētījums par sociālajiem aspektiem jūras transporta nozarē: https://op.europa.eu/en/publication-detail/-/publication/a14413d7-bf30-11ea-901b-01aa75ed71a1.

(4)  COM(2023) 268 final.

(5)   WMU ziņojums A culture of Adjustment, https://www.seafarerstrust.org/publications/culture-adjustment-baumler-et-al-wmu.

ITF ziņojums Beyond the limit, https://www.itfglobal.org/en/reports-publications/beyond-limit.

(6)  Pētījums par sociālajiem aspektiem jūras transporta nozarē: https://op.europa.eu/en/publication-detail/-/publication/a14413d7-bf30-11ea-901b-01aa75ed71a1.

(7)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2005/35/EK (2005. gada 7. septembris) par kuģu radīto piesārņojumu un par sankciju ieviešanu par pārkāpumiem (OV L 255, 30.9.2005., 11. lpp.).

(8)  Komisijas paziņojums: Eiropas 2030. gada klimatisko ieceru vēriena kāpināšana.

(9)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1239 (2019. gada 20. jūnijs), ar ko izveido Eiropas Jūras vienloga sistēmas vidi un ar ko atceļ Direktīvu 2010/65/ES (OV L 198, 25.7.2019., 64. lpp.).

(10)  Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1406/2002 par Eiropas Jūras drošības aģentūras izveidošanu” (COM(2015) 667 final – 2015/0313 (COD)) (OV C 177, 18.5.2016., 57. lpp.).