52023AE0921

EUR-Lex

Access to European Union law

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

EUROPA
EUR-Lex home
EUR-Lex - 52023AE0921 - EN

Help

Search tips

Need more search options? Use the Advanced search

Document 52023AE0921

Help

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai par gigabitisku elektronisko sakaru tīklu ierīkošanas izmaksu samazināšanas pasākumiem un Direktīvas 2014/61/ES atcelšanu (Gigabitiskās infrastruktūras akts)” (COM(2023) 94 final – 2023/0046 (COD))

EESC 2023/00921

OV C 349, 29.9.2023, p. 116–120 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, GA, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

HTML

PDF

Official Journal

29.9.2023

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 349/116

(COM(2023) 94 final – 2023/0046 (COD))

(2023/C 349/18)

Ziņotājs:

Maurizio MENSI

Atzinuma pieprasījums	Eiropas Savienības Padome, 3.4.2023. Eiropas Parlaments, 29.3.2023.
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 114. un 304. pants
Atbildīgā specializētā nodaļa	Transporta, enerģētikas, infrastruktūras, informācijas sabiedrības specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	26.6.2023.
Pieņemts plenārsesijā	12.7.2023.
Plenārsesija Nr.	580
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	173/1/1

1. Secinājumi un ieteikumi

1.1.

EESK atzinīgi vērē Komisijas priekšlikumu regulai (Gigabitiskās infrastruktūras akts) un atbalsta tā mērķus un saturu.

1.2.

EESK uzsver, ka Gigabitiskās infrastruktūras aktā uzstādīto mērķu sasniegšanai svarīgas ir ātras, efektīvas un vienkāršotas procedūras līdz ar visur un visā Eiropas Savienībā saskaņoti piemērojamiem noteikumiem un cenām. No šāda viedokļa ļoti noderīgas būtu konkrētas Komisijas nostādnes.

1.3.

1.4.

EESK uzskata, ka ir svarīgi, lai dalībvalstīm būtu iespēja saglabāt vai noteikt ES tiesību aktiem atbilstošus pasākumus, kas pārsniegtu Gigabitiskās infrastruktūras aktā noteiktās minimālās prasības, kā skaidri norādīts minētā akta 11. apsvērumā.

1.5.

EESK uzskata, ka ļoti augstas veiktspējas tīklu ieviešana un gigabitu savienojamība ir ārkārtīgi svarīga attīstībai un sociāli ekonomiskajai kohēzijai, jo tā ir būtisks faktors, kas nosaka MVU un profesionālu pakalpojumu, digitālo darbvietu un elektronisko pakalpojumu sniegšanas vienlīdzīgu ekonomisko attīstību attālās vietās.

1.6.

EESK skatījumā vienotie informācijas punkti minimālās informācijas sniegšanai par fizisko infrastruktūru, kas ir jānodrošina publiskās infrastruktūras īpašniekiem, būtu jāintegrē valstu līmenī jau pieejamajās datubāzēs un jāsasaista ar tām, jo tas dotu iespēju novērst pārklāšanos un ietaupīt izdevumus.

1.7.

EESK uzskata, ka licencēšanas procesa racionalizēšana un digitalizēšana ir svarīgs elektronisko sakaru tīkla ierīkošanas elements; tomēr par obligātu noteikta piekļuves tiesību apstiprināšana ar klusējot paustu piekrišanu var neatbilst proporcionalitātes principam un var kaitēt tiesībām uz īpašumu, kas paredzētas Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 17. un 47. pantā.

1.8.

EESK uzskata, strauja infrastruktūras izveide, inženiertehnisko darbu koordinēšana, sinerģijas veidošana starp dažādiem tīkla operatoriem un kopīga esošās fiziskās infrastruktūras izmantošana palīdz ietaupīt ieguldījumus, jo samazinās vidiskais slogs, nav nepieciešami papildu inženiertehniskie darbi un kļūst vieglāk sasniegt vides mērķus.

1.9.

EESK uzskata, ka priekšlikumā būtu detalizēti jānorāda pārbaudāmi pasākumi, kas nodrošinātu līdzsvarotu attīstību un vienlīdzīgu piekļuvi ļoti augstas veiktspējas tīkliem un neļautu paplašināties plaisai starp valstīm un reģioniem, kuru attīstības ātrums un spējas atšķiras. Tas atbilstu Deklarācijai par digitālajām tiesībām un principiem digitālajai desmitgadei, un ikvienam Eiropas Savienībā būtu jānodrošina piekļuve kvalitatīvai savienojamībai, piekļuve internetam par pieejamu cenu, tostarp tiem cilvēkiem, kuriem ir nelieli ienākumi.

2. Ievads

2.1.

Ļoti augstas veiktspējas tīklu, tostarp optiskā interneta un 5G ieviešana ir stratēģiska ES līmeņa prioritāte un solis ceļā uz ES stratēģisko mērķu un 2030. gadam noteikto digitālo mērķu sasniegšanu. Piekļuve ļoti augstas veiktspējas tīkliem ir būtiska daudziem un dažādiem inovatīviem lietojumiem, kuri daudzās ES ekonomikas jomās var izraisīt pārmaiņas un šīm jomām palīdzēt sagatavoties nākotnes prasībām. Tās ir tirdzniecība, autobūve, ražošana, veselības aprūpe, transports, lauksaimniecība un sabiedriskie pakalpojumi.

2.2.

Viena no iniciatīvām, ko Eiropas Komisija ir uzsākusi īstenot ar mērķi novērst šķēršļus un stiprināt ļoti augstas veiktspējas tīklu ieviešanu, ir 2014. gada Platjoslas izmaksu samazināšanas direktīva (1), kuras mērķis bija ar samazinātām ieviešanas izmaksām un ES līmenī saskaņotiem pasākumiem palīdzēt tīklu ierīkošanā un šo procesu stimulēt. Tomēr astoņus gadus pēc tās stāšanās spēkā Platjoslas izmaksu samazināšanas direktīvas mērķi vēl it nemaz nav sasniegti. Nepieciešamība pārskatīt Platjoslas izmaksu samazināšanas direktīvu ir labi atspoguļota Komisijas 2018. gada ziņojumā par tās īstenošanu, kā arī ieinteresēto personu sniegtajās atbildēs Komisijas 2020. gada decembra sabiedriskajā apspriešanā par Platjoslas izmaksu samazināšanas direktīvu. Šajā apspriešanā tika konstatēts, ka tikai 20 % respondentu Platjoslas izmaksu samazināšanas direktīvu vērtē kā efektīvu līdzekli, kas palīdz ar mazākām izmaksām ieviest ātrdarbīgus elektroniskās komunikācijas tīklus, un tikai 11 % atbildēja, ka ar tās palīdzību ir samazinājies laika patēriņš un atļauju piešķiršanas izmaksas.

2.3.

Platjoslas izmaksu samazināšanas direktīva tikai daļēji ir sasniegusi savus mērķus platjoslas aptvēruma palielināšanas jomā. Lai gan realitātē saskaņā ar digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksu to mājsaimniecību daudzums, kurās ir internets ar ātrumu 30 Mbps, ir palielinājies no 58,1 % 2013. gadā līdz 90 % 2022. gadā, direktīva dažādās dalībvalstīs ir ieviesta nevienmērīgi un dažkārt tā interpretēta atšķirīgi.

2.4.

Apzinādamās nepieciešamību uzlabot Platjoslas izmaksu samazināšanas direktīvas efektivitāti, Komisija uzsāka pārskatīšanas procesu un ierosināja regulu (Gigabitiskās infrastruktūras aktu). Gigabitiskās infrastruktūras akta mērķis ir novērst Platjoslas izmaksu samazināšanas direktīvas nepilnības un uzlabot ļoti augstas veiktspējas tīklu ierīkošanas izmaksu efektivitāti un to savlaicīgu ieviešanu, lai ES varētu sasniegt savus mērķus un lai līdz 2030. gadam tiktu sasniegti digitālie mērķrādītāji.

2.5.

Priekšlikums atbilst arī 2020. gada septembrī pieņemtajam ieteikumam par savienojamības rīkkopu, kuras uzdevums bija apmierināt Covid-19 pandēmijas dēļ pieaugušo pieprasījumu pēc savienojamības un tādējādi samazināt gibgabitisko tīklu ierīkošanas izmaksas un nodrošināt ātru radiofrekvenču spektra ieviešanu, kas nepieciešama 5G izvēršanai. Tāpēc 2021. gada martā dalībvalstis atlasīja 39 paraugprakses piemērus (22 no tiem bija ierīkošanas izmaksu samazināšanas piemēri), kuri būtu jāiekļauj savienojamības rīkkopā.

2.6.

Kā norāda Komisija, Gigabitiskās infrastruktūras akts ir izstrādāts, lai Eiropas Savienībā uzlabotu savienojamību, veicinātu inovāciju un stimulētu investīcijas. Tas, stiprinot inženiertehnisko darbu koordināciju operatoru starpā, veicinās ātrāku gigabitu tīkliem izmantotās fiziskās infrastruktūras ierīkošanu, kas izmaksā līdz pat 70 % no tīkla ierīkošanas izdevumiem. Tā uzdevums ir arī racionalizēt jauno tīklu ierīkošanas administratīvās procedūras, šajā nolūkā uzlabojot piekļuvi fiziskai infrastruktūrai un plānoto inženiertehnisko darbu pārredzamību, kā arī nodrošinot skaidrākus infrastruktūras piekļuves nosacījumus (tostarp ēkās esošās infrastruktūras piekļuves nosacījumus), paātrinot un digitalizējot atļauju piešķiršanas procedūras, jo atbildes uz pieprasījumiem ir jāsniedz 15 dienu laikā un tās ir jāuzskata par automātiski apstiprinātām četrus mēnešus pēc pieprasījuma saņemšanas.

3. Vispārīgas piezīmes

3.1.

EESK atzinīgi vērtē Komisijas mērķi Platjoslas izmaksu samazināšanas direktīvu pielāgot jaunākajām un pašreizējām tehnoloģiskajām, tirgus un regulatīvajām pārmaiņām un veicināt efektīvāku un ātrāku ilgtspējīgāku tīklu ierīkošanu tā, lai tiktu panākta atbilstība Eiropas Elektronisko sakaru kodeksam (2) un Eiropas zaļā kursa ietvaros tiktu veicināta informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomas zaļināšana.

3.2.

EESK atzinīgi vērtē lēmumu par tiesību instrumentu izmantot nevis direktīvu, bet regulu, jo direktīva, to transponējot valstu tiesību aktos, varētu izraisīt kavēšanos un neatbilstības. Regula nodrošina vienveidību un ierobežo valstu tiesību aktu fragmentāciju, kas ir svarīgi, lai Komisijas būtiskos savienojamības mērķus būtu iespējams sasniegt līdz 2030. gadam. Direktīva, visticamākais, netiktu piemērota, kamēr tam nebūtu pienācis termiņš, un līdz ar to netiktu sasniegts Komisijas mērķis strauji izveidot piemērotu tiesisko satvaru. Ja aizkavētos ierīkošanas atļauju vienkāršošanas process, varētu tikt apdraudēta arī digitālā vienotā tirgus attīstība. Jaunākās norises digitālajā jomā var izraisīt iekšējā tirgus integrācijas nonākšanu jaunā līmenī, jo var rasties tirgus dalībnieki, kuri darbosies pāri robežām, un tas stimulēs investīcijas.

3.3.

Vāja un nekonsekventa Platjoslas izmaksu samazināšanas direktīvas izmantošana, kā arī norādījumu neesamība, ir cēlonis valstu tiesību aktu sadrumstalotībai un regulatīvai nenoteiktībai. Tas savukārt ir radījis šķēršļus investīcijām un pārrobežu darbībai, kā arī uzņēmumiem, kuri ir vēlējušies panākt apjomradītus ietaupījums Eiropas Savienības līmenī un attiecīgi – izmantot ES vienotā tirgus priekšrocības. Rezultātā ir nepieciešams pastiprināt saskaņošanu, lai veicinātu pārrobežu darbības attīstību šajā jomā un novērstu divu ātrumu Eiropas veidošanos.

3.4.

Priekšlikumā paredzēto pasākumu galvenie mērķi ir šādi: koordinācijas uzlabošana starp nozarēm; atļauju piešķiršanas procedūru vienkāršošana un paātrināšana; informācijas par procedūru, kas jāievēro, lai piekļūtu pastāvošajai infrastruktūrai, un par plānotajiem inženiertehniskajiem darbiem, kā arī par atļauju pieprasījumu iesniegšanu, pilnīga digitalizācija; publiskās infrastruktūras atkalizmantošanas vienkāršošana un operatoriem paredzētās tīkla infrastruktūras ierīkošana; sagatavošanās inovācijai tā, lai visās jaunajās ēkās un ēkās, kas tiek ievērojami atjaunotas, būtu ierīkoti optiskie kabeļi un infrastruktūra, kas piemērota optiskās šķiedras izmantošanai; samazinot elektroniskās komunikācijas tīklu ietekmi uz vidi, veicināt ilgtspēju un šajā nolūkā sekmēt dalīšanos ar infrastruktūru un vēl efektīvāku tehnoloģiju ieviešanu, esošās infrastruktūras izmantošanu un inženiertehnisko darbu koordinācijas uzlabošanu.

3.5.

Operatori varēs digitāli iesniegt atļauju pieprasījumus un piekļūt visai vajadzīgajai informācijai par pastāvošo infrastruktūru un par plānotajiem inženiertehniskajiem darbiem. Eiropas Savienība uzskata, ka tas dos operatoriem iespēju lētāk ierīkot tīklus; saskaņā ar ietekmes novērtējumu tas radīs 4,5 miljardu EUR ietaupījumu, iespēju samazināt valsts subsīdijas par 2,4 miljardiem EUR.

3.6.

Priekšlikumā ietvertās definīcijas arī ir paplašinātas salīdzinājumā ar Platjoslas izmaksu samazināšanas direktīvas definīcijām. Priekšlikums attiecas uz piekļuvi piešķirošiem tīkla operatoriem un ietver arī tādu saistīto iekārtu nodrošinātājus kā kanāli, masti un balsti, kā arī uz fizisko infrastruktūru un ietver infrastruktūru, kas ir publisko iestāžu, piemēram, vietējo pašvaldību, īpašumā un ietver ēkas un ēku ieejas, kā arī visu citu aprīkojumu, tostarp ielas mēbeles, piemēram, gaismas ķermeņus, ielu norādes, luksoforus, informācijas stendus, autobusu un tramvaju pieturas un metro stacijas.

3.7.

Priekšlikums paredz jaunus pasākumus, kuru mērķis ir palielināt pastāvošās fiziskās infrastruktūras pārredzamību. Piemēram, tas ietver publiskās infrastruktūras īpašniekiem adresētu prasību tā sauktajos vienotajos informācijas punktos nodrošināt minimālo informāciju par fizisko infrastruktūru. Tajā ir arī paredzēti stingrāki noteikumi par plānoto inženiertehnisko darbu koordināciju, kas jau paredzēta arī Platjoslas izmaksu samazināšanas direktīvā, toties to tvērums un piemērošana ir būtiski paplašināta. Piemēram, informācijai par inženiertehniskajiem darbiem, kuru īstenošanas prasība ir paredzēta priekšlikumā, ir jābūt pieejamai digitālā formātā, tā jāsniedz tīkla nodrošinātājam vienotajā informācijas punktā vismaz trīs mēnešus pirms pirmās atļaujas pieprasīšanas. Šajā saistībā, tā kā datu bāzes, kas ietver šo informāciju, jau ir pieejamas daudzās ES valstīs, EESK uzskata, ka vienotie informācijas punkti būtu jāintegrē citās datu bāzēs un ar tām jāsasaista, lai novērstu pārklāšanos un ietaupītu līdzekļus.

3.8.

Priekšlikumā ir ietverti arī noteikumi par atļauju piešķiršanas procedūrām, kurām ir jābūt standartizētām valsts līmenī, un visām atļaujām ir jāparedz automātiska apstiprināšana, kas jāuzskata par stājušos spēkā četrus mēnešus pēc pieprasījuma iesniegšanas. Papildus tam ir paredzēts marķējums “optiskajai šķiedrai gatavs”, kas tiks izmantots, lai kontrolētu, vai ēka atbilst ļoti augstas veiktspējas tīkla, piemēram, optiskās šķiedras, iekārtošanas prasībām, kas ir viens no priekšnoteikumiem jaunu ēku būvatļauju izsniegšanai. Tomēr EESK uzsver, ka šajās ēkās ir svarīgi ierīkot ļoti augstas veiktspējas tīklu, jo tas ir nepieciešams pilnvērtīgai to potenciāla un investīciju izmantošanai.

3.9.

EESK uzskata, ka ir svarīgi, lai dalībvalstīm būtu iespēja saglabāt vai ieviest ES tiesību aktiem atbilstošus pasākumus, kas pārsniegtu minimālas Gigabitiskās infrastruktūras aktā noteiktās prasības, kā skaidri norādīts 11. apsvērumā, kurā pareizi minēts, ka šī regula neliedz pieņemt ES tiesību aktiem atbilstošus nacionālos pasākumus, kas vērsti uz pastāvošās fiziskās infrastruktūras kopīgas izmantošanas veicināšanu vai kas dotu iespēju efektīvāk ierīkot jaunu fizisko infrastruktūru, papildinot tiesības un pienākumus, kas noteikti Gigabitiskās infrastruktūras aktā.

4. Īpašas piezīmes

4.1.

Priekšlikums atbilst kopš 2020. gada decembra spēkā esošajam Eiropas Elektronisko sakaru kodeksam, ar kuru tika atjaunināts Eiropas Savienības elektronisko sakaru regulatīvais satvars. Priekšlikums turpina arī darbu pie šā kodeksa mērķa stimulēt investīcijas progresīvas savienojamības tīklos. Šā kodeksa galvenais uzdevums ir konkurences uzlabošana, tas ietver prasības uzņēmumiem ar būtisku ietekmi tirgū un attiecas ne tikai uz fizisko infrastruktūru, bet arī uz elektronisko sakaru tīkliem, piemēram, uz optiskajiem kabeļiem, savukārt Gigabitiskās infrastruktūras akta galvenais mērķis ir, ņemot vērā pašreizējās tehnoloģiskās, tirgus un regulējuma pārmaiņas, likvidēt ierīkošanas šķēršļus.

4.2.

Lai sasniegtu Gigabitiskās infrastruktūras aktā uzstādītos mērķus, EESK atzinīgi vērtē priekšlikuma un kodeksa definīciju saskaņotību un uzsver, ka papildus piemērotiem noteikumiem un cenām svarīgas ir ātras, efektīvas un vienkāršotas procedūras, kuras būtu iespējams visur un visā Eiropas Savienībā piemērot saskaņoti. EESK uzskata, ka šajā ziņā Komisijas norādes varētu būt ļoti noderīgas.

4.3.

Atbilstoši ES digitālajai desmitgadei uzstādītajam mērķim – līdz 2030. gadam panākt, lai visas Eiropas mājsaimniecības aptvertu ātrdarbīgi gigabitu mobilie tīkli, – un atšķirībā no Platjoslas izmaksu samazināšanas direktīvas regulas, ar šo priekšlikumu tiek atbalstīta ļoti augstas veiktspējas tīklu ierīkošana ar pienākumu nodrošināt piekļuvi fiziskās infrastruktūras īpašniekiem, neraugoties uz viņu pozīciju tirgū. EESK atbalsta tvēruma paplašināšanu tā, lai visas struktūrvienības, kas nodrošina infrastruktūru, būtu ieguvējas no gigabitiskās infrastruktūras aktā paredzētajām paātrinātajām atļauju piešķiršanas procedūrām. Tomēr Komiteja uzsver, ka ir svarīgi panākt, lai regulatīvais satvars būtu tik plašs, ka segtu potenciālās daudzveidīgās to ieinteresēto personu vajadzības, kas iesaistītas ļoti augstas veiktspējas tīklu ierīkošanā visā Eiropas Savienībā.

4.4.

EESK atzīst, ka kopīga pastāvošās infrastruktūras izmantošana ir svarīga, lai būtu iespējams sasniegt 2030. gadam izvirzītos ES digitālās desmitgades mērķus, un uzsver arī, ka ir svarīgi panākt tīklu izturību un to aizsardzību. Eiropas Savienības savienojamības mērķu sasniegšanas nolūkā ir nepieciešama visaptveroša stratēģija, kas ietvertu jaunākās tehnoloģijas ar noturīgām, autonomām un drošām piegādes ķēdēm. Tā mērķis ir novērst pakalpojumu pārrāvumus, kuru cēlonis ir traucējumi vai kiberuzbrukumi. Tāpēc gigabitiskās infrastruktūras aktam būtu jāmudina tīklu nodrošinātāji izvēlēties tādus tehnoloģiskos komponentus, kas garantētu augstu digitālās drošības līmeni, samazinātu traucējumus tīklā un paredzētu piemērotu risinājumu šādas varbūtības gadījumā. Tīkla stabilitāte, noturība un kiberdrošība ir izšķiroši svarīga efektīvai Gigabitiskās infrastruktūras aktā paredzēto mērķu īstenošanai atbilstoši pašreizējam ES regulatīvajam satvaram un saistītajiem aspektiem, kā arī jebkādu tādu nākamo ES pasākumu saistībā šajā jomā, kas varētu tikt iekļauti Komisijas jaunajās pilnvarās, sākot no 2024. gada.

4.5.

EESK uzsver, ka uzsver, ka būtiski infrastruktūras pieejamības elementi ir ne vien ātras, efektīvas un vienkāršotas procedūras, bet arī piemēroti noteikumi un cenas. No šāda viedokļa, ņemot vērā nepieciešamību nodrošināt sistēmas efektivitāti, piemēram, novērst pārāk augstas cenas, kas atturētu no ļoti augstas veiktspējas tīkla ierīkošanas, EESK uzskata, ka Komisijai būtu jāpieņem īpašas norādes.

4.6.

EESK uzskata, ka licencēšanas procesa racionalizēšana un digitalizēšana ir svarīgs elektronisko sakaru tīkla ierīkošanas elements. Tomēr EESK uzskata, ka par obligātu noteikta piekļuves tiesību apstiprināšana ar klusējot paustu piekrišanu var neatbilst proporcionalitātes principam un var kaitēt tiesībām uz īpašumu, kas paredzētas Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 17. un 47. pantā.

4.7.

4.8.

EESK uzskata, ka ātrdarbīgu tīklu veidošana ir izšķiroši svarīga attīstībai un sociāli ekonomiskajai kohēzijai. Tāpēc Komiteja uzskata, ka priekšlikumā būtu jāietver pārbaudāmi pasākumi, kas nodrošinātu līdzsvarotu ļoti augstas veiktspējas tīklu attīstību un vienlīdzīgu piekļuvi šiem tīkliem, kā arī novērstu plaisas palielināšanos starp valstīm un reģioniem, kuru attīstības ātrums un spēja atšķiras, kā norādīts Deklarācijā par digitālajām tiesībām un principiem (3), atbilstoši kurai visiem tirgus dalībniekiem, kuri gūst labumu no digitālās pārkārtošanās, būtu jāuzņemas sociālā atbildība un jāsedz taisnīga un samērīga sabiedriskā labuma, pakalpojumu un infrastruktūras izmaksu daļa, un visiem cilvēkiem Eiropas Savienībā, tostarp cilvēkiem ar maziem ienākumiem, ar interneta pieejamības palīdzību būtu jānodrošina piekļuve kvalitatīvai savienojamībai (4).

Briselē, 2023. gada 12. jūlijā

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs

Oliver RÖPKE

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Direktīva 2014/61/ES par pasākumiem ātrdarbīgu elektronisko sakaru tīklu izvēršanas izmaksu samazināšanai (OV L 155, 23.5.2014., 1. lpp.).

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 11. decembra Direktīva (ES) 2018/1972 par Eiropas Elektronisko sakaru kodeksa izveidi (OV L 321, 17.12.2018., 36. lpp.).

(3) Eiropas deklarācija par digitālajām tiesībām un principiem digitālajai desmitgadei (OV C 23, 23.01.2023., 1. lpp.).

(4)

Top

Choose the experimental features you want to try