EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 11.5.2022

COM(2022) 209 final

2022/0155(COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,

ar ko paredz noteikumus seksuālas vardarbības pret bērniem novēršanai un apkarošanai

(Dokuments attiecas uz EEZ)

{SEC(2022) 209 final} - {SWD(2022) 209 final} - {SWD(2022) 210 final}

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

•Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijā par bērna tiesībām (BTK) un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (turpmāk tekstā — “Harta”) 1 24. panta 2. punktā bērnu interešu un labklājības aizsardzība un aprūpe ir iekļautas kā tiesības. Apvienoto Nāciju Organizācijas Bērnu tiesību komiteja 2021. gadā uzsvēra, ka digitālajā vidē šīm tiesībām jābūt vienlīdz aizsargātām 2 . Bērnu aizsardzība gan bezsaistē, gan tiešsaistē ir Savienības prioritāte.

Vismaz katrs piektais bērns bērnībā cieš no seksuālās vardarbības 3 . 2021. gada pasaules mēroga pētījumā tika konstatēts, ka vairāk nekā trešdaļai respondentu bērnībā kāds tiešsaistē ir lūdzis veikt seksuāla rakstura darbības un vairāk nekā puse no respondentiem norādīja, ka ir tiešsaistē ir piedzīvojuši seksuālu vardarbību pret bērniem 4 . Bērniem ar invaliditāti ir vēl lielāks risks piedzīvot seksuālu vardarbību: līdz 68 % meiteņu un 30 % zēnu ar intelektuālās attīstības vai attīstības traucējumiem līdz 18. dzimšanas dienai tiks seksuāli izmantoti 5 . Materiāls, kurā ietverta seksuāla vardarbība pret bērniem, ir bērnu fiziskas seksuālas izmantošanas produkts. Lai novērstu šāda materiāla veidošanu un izplatīšanu, kā arī identificētu cietušos un tiem palīdzētu, ir būtiski, ka šis materiāls tiek atklāts un par to ziņo. Pandēmijas laikā bērni ir pakļauti daudz lielākam riskam, ka tos internetā uzrunās nevēlamas personas, tostarp tādas, kas uzmāksies, lai bērnu pakļautu seksuālai vardarbībai. Neraugoties uz to, ka 2011. gadā pieņemtā Direktīva par seksuālu vardarbību pret bērniem un bērnu seksuālu izmantošanu 6 visā ES nosaka kriminālatbildību par seksuālu vardarbību pret bērniem un bērnu seksuālu izmantošanu, un materiāliem, kuros ietverta seksuāla vardarbība pret bērnu, ir skaidrs, ka ES joprojām nespēj aizsargāt bērnus no seksuālas vardarbības un tiešsaistes videi ir īpaša problemātika.

Tāpēc Eiropas Komisija 2020. gada 24. jūlijā pieņēma ES Stratēģiju efektīvākai cīņai pret bērnu seksuālu izmantošanu 7 , kurā izklāstīta visaptveroša reakcija uz pieaugošajiem bērnu seksuālas vardarbības riskiem gan bezsaistē, gan tiešsaistē, uzlabojot šā apdraudējuma novēršanu, izmeklēšanu un palīdzības sniegšanu cietušajiem. Stratēģijā ir iekļautas astoņas iniciatīvas, kuru mērķis ir izveidot stingru tiesisko regulējumu bērnu aizsardzībai, kā arī veicināt koordinētu pieeju starp daudziem dalībniekiem, kas iesaistīti bērnu aizsardzībā un atbalsta sniegšanā. Šo iniciatīvu mērķis ir noteikt nepilnības tiesību aktos un nodrošināt, ka ES tiesību akti paredz efektīvu reakciju, valsts un ES līmenī pastiprina tiesībaizsardzības pasākumus, ar vardarbības novēršanas pasākumiem palīdz ES valstīm labāk aizsargāt bērnus, stimulē nozares centienus nodrošināt to bērnu aizsardzību, kuri izmanto nozares sniegtos pakalpojumus, kā arī, globālā mērogā uzlabo bērnu aizsardzību, daudzpusēji sadarbojoties ar dažādām ieinteresētajām grupām. Šo īpašo stratēģiju papildina citi pasākumi. Eiropas Komisija 2021. gada 24. martā pieņēma visaptverošu ES stratēģiju par bērna tiesībām, kurā ierosināti pastiprināti pasākumi, lai aizsargātu bērnus pret visu veidu vardarbību, tostarp vardarbību tiešsaistē. Turklāt stratēģija aicina uzņēmumus turpināt censties atklāt nelikumīgu tiešsaistes saturu, tostarp seksuālu vardarbību pret bērniem tiešsaistē, par to ziņot un izņemt to no savām platformām un pakalpojumiem. Ierosinātā Eiropas deklarācija par digitālajām tiesībām un principi digitālai desmitgadei 8 ietver arī apņemšanos visus bērnu aizsargāt pret nelikumīgu saturu, izmantošanu, manipulācijām un ļaunprātīgu izmantošanu tiešsaistē, kā arī novērš to, ka digitālo vidi izmanto noziegumu veikšanai vai to atvieglošanai 9 .  

Šajā jautājumā īpaši svarīga loma ir mitināšanas vai starppersonu sakaru pakalpojumu sniedzējiem (“pakalpojumu sniedzējiem”). To atbildīga un rūpīga rīcība ir nozīmīga, lai tiešsaistes vide būtu droša, prognozējama un uzticama, kā arī lai būtu iespējams īstenot Hartā garantētās pamattiesības. Ar seksuālu vardarbību pret bērniem saistītu attēlu un videomateriālu aprite, kas līdz ar digitālās pasaules attīstību ir ievērojami pieaugusi, pastiprina cietušajiem nodarīto kaitējumu, savukārt likumpārkāpēji šos pakalpojumus izmanto kā jaunu veidu, lai piekļūtu bērniem un tos izmantotu.

Daži pakalpojumu sniedzēji jau brīvprātīgi izmanto tehnoloģijas, lai atklātu seksuālu vardarbību pret bērniem tiešsaistē, ziņotu par to un izņemtu to no saviem pakalpojumiem. Tomēr pakalpojumu sniedzēju veiktie pasākumi ir ļoti atšķirīgi — lielāko daļu ziņojumu sniedz vien daži pakalpojumu sniedzēji un liela daļa šajā sakarā nekādas darbības neveic. Ievērojami atšķiras arī to ziņojumu kvalitāte un atbilstība, kurus ES tiesībaizsardzības iestādes saņem no pakalpojumu sniedzējiem. Tomēr tādas organizācijas kā Nacionālais pazudušo un seksuāli izmantoto bērnu centrs (NCMEC), kurām saskaņā ar ASV tiesību aktiem ASV pakalpojumu sniedzējiem ir pienākums ziņot, ja tie uzzina par seksuālu vardarbību pret bērniem, kas veikta, izmantojot viņu pakalpojumus, 2020. gadā saņēma vairāk nekā 21 miljonu ziņojumu, no kuriem vairāk nekā 1. miljons bija saistīts ar gadījumiem ES dalībvalstīs. Jaunākie 2021. gada paziņotie dati liecina par tendences pieaugumu, tuvojoties 30 miljonu atzīmei 10 .

Neskatoties uz dažu pakalpojumu sniedzēju nozīmīgo ieguldījumu, brīvprātīga rīcība ir izrādījusies nepietiekama, lai novērstu tiešsaistes pakalpojumu ļaunprātīgu izmantošanu, kuras nolūks ir seksuāla vardarbība pret bērnu. Tā rezultātā vairākas dalībvalstis ir sākušas sagatavot un pieņemt valsts noteikumus, lai apkarotu seksuālu vardarbību pret bērniem tiešsaistē. Priekšlikumam pievienotajā ietekmes novērtējuma ziņojumā norādīts, ka tādējādi valstis nosaka atšķirīgas prasības, kas savukārt veicina pakalpojumu digitālā vienotā tirgus sadrumstalošanos 11 . To ņemot vērā, ir vajadzīgs izstrādāt Savienības noteikumus par seksuālas vardarbības pret bērniem tiešsaistē atklāšanu, ziņošanu un izskaušanu, lai papildinātu Digitālo pakalpojumu aktu, likvidētu vienotā digitālā tirgus šķēršļus un novērstu to izplatīšanu. 12 Lai ar šo priekšlikumu novērstu sadrumstalotības risku, ir jāņem vērā vajadzība garantēt bērnu pamattiesības uz aprūpi un viņu labklājības, garīgās veselības un interešu aizsardzību, kā arī jāatbalsta sabiedrības intereses, lai efektīvi novērstu, izmeklētu un sauktu pie atbildības tos, kuri veikuši smagus noziegumus saistībā ar seksuālu vardarbību pret bērniem.

Lai risinātu šīs problēmas un, reaģējot uz Padomes un Eiropas Parlamenta aicinājumiem, šā priekšlikuma nolūks ir izveidot skaidru un saskaņotu tiesisko regulējumu seksuālas vardarbības pret bērniem tiešsaistē novēršanai un apkarošanai. Tā mērķis ir nodrošināt juridisko noteiktību pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz to pienākumiem novērtēt un mazināt riskus un vajadzības gadījumā atklāt, ziņot un novērst šādu ļaunprātīgu izmantošanu savos pakalpojumos veidā, kas atbilst Hartā noteiktajām pamattiesībām un Savienības tiesību vispārējiem principiem. Apkarojot seksuālu vardarbību pret bērniem, kas izpaužas tiešsaistē, ir jāņem vērā visu iesaistīto pušu svarīgās tiesības un intereses. Tādēļ ir īpaši svarīgi nodrošināt taisnīgu līdzsvaru starp pasākumiem, kuru mērķis ir aizsargāt bērnus, kas cietuši no seksuālas vardarbības, un viņu pamattiesībām, tādējādi sasniedzot būtiskus sabiedrības interešu mērķus, un citu lietotāju un pakalpojumu sniedzēju pamattiesībām.

Tāpēc šajā priekšlikumā ir izklāstīti mērķorientēti pasākumi, kuri ir samērīgi ar risku, kas saistīts ar attiecīgā pakalpojuma ļaunprātīgu izmantošanu tiešsaistē pret bērniem vērstas seksuālas vardarbības nolūkā, un kuriem piemēro stingrus nosacījumus un aizsardzības pasākumus. Tā nolūks ir arī nodrošināt, ka pakalpojumu sniedzēji var pildīt savus pienākumus, un tas tiek darīts, izveidojot Eiropas centru seksuālas vardarbības pret bērniem novēršanai un apkarošanai (“ES centrs”), lai atvieglotu un atbalstītu šīs regulas īstenošanu un tādējādi palīdzētu novērst iekšējā tirgus šķēršļus, jo īpaši saistībā ar šajā regulā noteiktajiem pakalpojumu sniedzēju pienākumiem atklāt seksuālu vardarbību pret bērniem tiešsaistē, ziņot par to un izņemt materiālus, kuros ir ietverta seksuāla vardarbība pret bērniem. ES centrs izveidos, uzturēs un organizēs tādas datubāzes, kurās apkopoti rādītāji par seksuālu vardarbību pret bērniem tiešsaistē un kuras pakalpojumu sniedzējiem būs jāizmanto, lai pildītu pienākumus attiecībā uz pārkāpumu atklāšanu. Tāpēc šīm datubāzēm ir jābūt sagatavotām pirms regulas spēkā stāšanās dienas. Lai to nodrošinātu, Komisija dalībvalstīm jau ir iešķīrusi līdzekļus, lai tās palīdzētu šo datubāžu sagatavošanā. ES centram būtu jāveic arī daži papildu uzdevumi, piemēram, jāpalīdz kompetentajām valsts iestādēm veikt to uzdevumus saskaņā ar šo regulu un jāsniedz atbalsts cietušajiem saistībā ar pakalpojumu sniedzēju pienākumiem. Tāpat tai vajadzētu izmantot savu centrālo pozīciju, lai veicinātu sadarbību un informācijas un speciālo zināšanu apmaiņu, tostarp uz pierādījumiem balstītas politikas izstrādes un novēršanas nolūkos. Novēršana ir prioritāte Komisijas centienos apkarot seksuālu vardarbību pret bērniem.

•Saskanība ar pašreizējiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā

Ar šo priekšlikumu tiek pildītas saistības, kas noteiktas ES stratēģijā efektīvākai cīņai pret bērnu seksuālu izmantošanu, jo īpaši, lai izstrādātu priekšlikumus tiesību aktiem, kuru mērķis ir efektīvi apkarot seksuālu vardarbību pret bērniem tiešsaistē, tostarp pieprasot pakalpojumu sniedzējiem atklāt tiem zināmos materiālus, kuros ietverta seksuāla vardarbība pret bērniem, un izveidot Eiropas centru seksuālas vardarbības pret bērniem novēršanai un apkarošanai. Pašreizējo ES tiesisko regulējumu šajā jomā veido Savienības tiesību akti, kas attiecas uz seksuālu vardarbību pret bērniem, piemēram, Direktīva par seksuālu vardarbību pret bērniem un Regula (ES) 2021/1232 par seksuālas vardarbības pret bērniem tiešsaistē apkarošanu 13 , ko piemēro līdz 2024. gada 3. augustam (“pagaidu regula”).

•Saskanība ar citām Savienības politikas jomām

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

•Juridiskais pamats

Juridiskais pamats rīcībai šajā jautājumā ir Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 114. pants. Šajā pantā noteikti pasākumi iekšējā tirgus darbības nodrošināšanai. 114. pants ir atbilstošs juridiskais pamats regulai, kuras mērķis ir saskaņot prasības, kas ir saistošas attiecīgajiem tiešsaistes pakalpojumu sniedzējiem digitālajā vienotajā tirgū. Kā minēts iepriekš, pēc tam, kad dažas dalībvalstis ieviesa atšķirīgus valsts noteikumus, lai novērstu un apkarotu seksuālu vardarbību pret bērniem tiešsaistē, radās šķēršļi pakalpojumu digitālajam vienotajam tirgum.

Ierosinātās regulas mērķis ir novērst šīs pastāvošās atšķirības, kā arī novērst turpmākus šķēršļus, kas rastos, ja valstis turpinātu izstrādāt šādus noteikumus. Ņemot vērā tiešsaistes pakalpojumu sniegšanas pārrobežu raksturu, ES rīcības trūkums, kas rada pamatu sadrumstalotam tiesiskajam regulējumam valsts līmenī, radītu slogu tiem pakalpojumu sniedzējiem, kuriem ir jāievēro atšķirīgi valstu noteikumi, un tas radītu nevienlīdzīgus apstākļus ES pakalpojumu sniedzēju starpā, kā arī var rasties nepilnības.

•Subsidiaritāte

Saskaņā ar subsidiaritātes principu ES var rīkoties vienīgi tad, ja dalībvalstis pašas nevar sasniegt paredzētos mērķus, bet tas ir iespējams Savienības līmenī.

Dalībvalstis pašas nevar nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus pakalpojumu sniedzējiem visā digitālajā vienotajā tirgū, vienlaikus veicot pasākumus, lai novērstu un apkarotu seksuālu vardarbību pret bērniem tiešsaistē. Kā minēts iepriekš, dalībvalstis ir sākušas noteikt pakalpojumu sniedzējiem prasības apkarot seksuālu vardarbību pret bērniem tiešsaistē. Pat tās dalībvalstis, kuras vēl nav ieviesušas šādas prasības, arvien biežāk apsver ieviest valsts līmeņa pasākumus attiecībā uz šo jomu. Tomēr attiecīgie pakalpojumu sniedzēji parasti darbojas vairākās valstīs, bieži vien visā ES, vai arī varētu vēlēties to darīt. Tādējādi valstu prasības, kas noteiktas šādiem tirgus dalībniekiem, lai novērstu seksuālu vardarbību pret bērniem tiešsaistē, palielina digitālā vienotā tirgus sadrumstalotību un rada ievērojamas atbilstības nodrošināšanas izmaksas pakalpojumu sniedzējiem, un vienlaikus nav pietiekami efektīvas attiecīgo pakalpojumu pārrobežu rakstura dēļ.

Tikai ar rīcību ES līmenī ir iespējams likvidēt šķēršļus attiecīgo pakalpojumu digitālajam vienotajam tirgum, uzlabot juridisko noteiktību pakalpojumu sniedzējiem un samazināt atbilstības nodrošināšanas izmaksas, vienlaikus nodrošinot, ka tirgus dalībniekiem noteiktās prasības, lai apkarotu seksuālu vardarbību pret bērniem tiešsaistē, ir efektīvas, jo tās ir vienādi piemērojamas visā ES. Tāpēc, lai sasniegtu ierosinātās regulas mērķus, ir nepieciešama ES rīcība, kā arī šai rīcībai ir būtiska pievienotā vērtība salīdzinājumā ar valstu īstenotiem pasākumiem.

•Proporcionalitāte

Šā priekšlikuma mērķis ir likvidēt pastāvošos šķēršļus attiecīgo pakalpojumu sniegšanai digitālajā vienotajā tirgū un novērst papildu šķēršļu rašanos, vienlaikus ļaujot efektīvi cīnīties arī pret seksuālu vardarbību pret bērniem tiešsaistē, pilnībā ievērojot visu skarto personu pamattiesības saskaņā ar ES tiesību aktiem. Šā mērķa sasniegšanai ar priekšlikumu ievieš precīzi definētus un vienotus pienākumus novērtēt un mazināt risku, un tos vajadzības gadījumā papildina ar prasību atklāt saturu, kurā ietverta seksuāla vardarbība pret bērniem, ziņot par to un izņemt to no saviem pakalpojumiem. Šie pienākumi ir piemērojami attiecīgajiem pakalpojumu sniedzējiem, kuri piedāvā pakalpojumus digitālajā vienotajā tirgū, neatkarīgi no to galvenā iedibinājuma vietas.

Sniegto pakalpojumu tehnisko īpašību vai raksturīgās lietotāju bāzes vecuma dēļ ierosinātie noteikumi attiecas tikai uz tādu konkrētu veidu tiešsaistes pakalpojumu sniedzējiem, kuru pakalpojumi nav aizsargāti pret ļaunprātīgu izmantošanu, kuras nolūks ir izplatīt materiālus, kuros ietverta seksuāla vardarbība pret bērniem, vai uzmākties bērniem (t. s. “iedraudzināšana”). Pienākumu darbības joma skar tikai tos līdzekļus, kas ir patiešām vajadzīgi iepriekš izklāstīto mērķu sasniegšanai. Šos pienākumus papildina pasākumi, kuru mērķis ir līdz minimumam samazināt minētajiem pakalpojumu sniedzējiem uzlikto sodu, kā arī ieviest virkni aizsardzības pasākumu, lai līdz minimumam samazinātu pamattiesību aizskārumus, jo īpaši attiecībā uz pakalpojumu lietotāju tiesībām uz privātumu.

Lai samazinātu kļūdaini pozitīvu gadījumu skaitu un novērstu to, ka tiesībaizsardzības iestādēm tiek sniegti kļūdaini ziņojumi, un līdz minimumam samazinātu pakalpojumu sniedzējiem uzlikto administratīvo un finansiālo slogu, ar priekšlikumu cita starpā tiek izveidots ES centrs, kas ievērojami sekmētu pakalpojumu sniedzējiem noteikto pienākumu īstenošanu. ES centram cita starpā būtu jāatvieglo pakalpojumu sniedzēju piekļuve drošām atklāšanas tehnoloģijām; jādara pieejami rādītāji, kas izveidoti, pamatojoties uz seksuālu vardarbību pret bērniem tiešsaistē, ko atklāšanas nolūkā ir pārbaudījušas dalībvalstu tiesas vai neatkarīgas administratīvās iestādes; pēc pieprasījuma jāsniedz konkrēta palīdzība riska novērtēšanā; un jāsniedz atbalsts saziņā ar attiecīgajām valsts iestādēm.

Visbeidzot, ierosinātajā regulā ir ietverti aizsardzības pasākumi, kas nodrošina, ka tehnoloģijas, kas paredzētas, lai izpildītu atklāšanas pienākumu atklāt seksuālu vardarbību pret bērniem tiešsaistē, ziņot par to un izņemt to no saviem pakalpojumiem, vismazāk pārkāpj privātumu un atbilst nozares jaunākajiem sasniegumiem, un ka, ar to palīdzību jebkādu pārskatīšanu iespējams veikt anonīmi, kā arī, ka ar šīm tehnoloģijām izpilda tikai tās darbības, kas nepieciešamas, lai identificētu lietotāju, ja ir atklāta iespējama seksuāla vardarbība pret bērnu internetā. Regula garantē pamattiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību visos attiecīgo darbību posmos, no atklāšanas līdz satura izņemšanai, un tā ierobežo izņemtā materiāla un saistīto datu saglabāšanu, nepārsniedzot pasākumus, kas ir patiešām vajadzīgi atsevišķu mērķu sasniegšanai. Tādējādi regulas priekšlikums ierobežo iejaukšanos lietotāju tiesībās uz personas datu aizsardzību un viņu tiesībās uz saziņas konfidencialitāti, nepārsniedzot pasākumus, kas ir patiešām vajadzīgi mērķu sasniegšanai, proti, paredzēt saskaņotus noteikumus, lai iekšējā tirgū efektīvi novērstu un apkarotu seksuālu vardarbību pret bērniem tiešsaistē.

•Juridiskā instrumenta izvēle

LESD 114. pants sniedz Savienības likumdevējiem iespēju pieņemt direktīvas un regulas. Tā kā priekšlikuma mērķis ir ieviest vienotus pienākumus pakalpojumu sniedzējiem, kuri parasti piedāvā savus pakalpojumus vairāk nekā vienā dalībvalstī vai vēlas to darīt, direktīva, kas paredz iespēju dalībvalstīm atšķirīgi transponēt ES noteikumus, nebūtu piemērota attiecīgo mērķu sasniegšanai. Atšķirīgi valstu noteikumi, ar kuriem transponē prasības, kas pakalpojumu sniedzējiem noteiktas ar šo instrumentu, turpinātu radīt tādus šķēršļus un veicinātu to atkārtotu ieviešanu digitālajā vienotajā tirgū, kurus ar šīs iniciatīvas palīdzību ir paredzēts izskaust.

Atšķirībā no direktīvas regula nodrošina, ka vieni un tie paši pienākumi ir vienlīdz saistoši visā ES. Regula ir arī tieši piemērojama, tā sniedz skaidrību un lielāku juridisko noteiktību, kā arī novērš atšķirīgu transponēšanu dalībvalstīs. Tāpēc regula ir piemērots instruments šīs iniciatīvas mērķu sasniegšanai. Turklāt, ņemot vērā pagaidu regulas termiņa beigu datumu, šajā gadījumā nebūtu pietiekami daudz laika pieņemt direktīvu un pēc tam transponēt tās noteikumus valsts līmenī.

3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANOS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

•Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Komisija divu gadu laikā apspriedās ar attiecīgajām ieinteresētajām personām, lai konstatētu problēmas un veidus, kā cīnīties pret seksuālu vardarbību pret bērniem gan tiešsaistē, gan bezsaistē. Tas tika darīts, izmantojot aptaujas — no atklātām sabiedriskajām apspriešanām un līdz mērķorientētiem apsekojumiem tiesībaizsardzības iestādēs. Starp Komisiju un attiecīgajām ieinteresētajām personām tika rīkotas vairākas grupas ekspertu sanāksmes un divpusējas sanāksmes, lai apspriestu tiesību aktu iespējamo ietekmi šajā jomā, kā arī Komisija piedalījās attiecīgos semināros, konferencēs un pasākumos par bērnu tiesību jautājumiem.

Komisija 2020. gada decembrī publicēja sākotnējo ietekmes novērtējumu, kura mērķis bija iedzīvotājus un ieinteresētās personas informēt par plānoto iniciatīvu un saņemt pirmās atsauksmes par to. Šīs atsauksmes liecināja par ievērojamu atbalstu mērķim apkarot seksuālu vardarbību pret bērniem tiešsaistē. Lai gan potenciālā centra holistiskā pieeja un gaidāmie pasākumi juridiskās skaidrības uzlabošanai tika novērtēti atzinīgi, dažu nozaru ieinteresētās personas pauda bažas par ietekmi, ko rada pienākums obligāti atklāt seksuālu vardarbību pret bērniem tiešsaistē un ziņot par to.

Komisija 2021. gadā rīkoja atklātu sabiedrisko apspriešanu. Šā procesa mērķis bija apkopot viedokļus no plaša ieinteresēto personu loka, piemēram, valsts iestādēm un privātpersonām, nozares un pilsoniskās sabiedrības. Neraugoties uz centieniem nodrošināt atbilžu līdzsvarotu sadalījumu, būtiska daļa atbilžu tika saņemtas no privātpersonām Vācijā un tās attiecās tikai uz jautājumiem, kas saistīti ar šifrēšanu. Turklāt publisko iestāžu, nozares un pilsoniskās sabiedrības sniegtajās atsauksmēs īpaši dominēja jautājumi par labāku sadarbību un koordināciju, kā arī pietiekamu resursu piešķiršanu un speciālām zināšanām, kas palīdzētu tikt galā ar pastāvīgi pieaugošu nelikumīga satura apjomu. Tika pausts arī plašs atbalsts visām grupām, lai ātri izņemtu materiālus, kuros ietverta seksuāla vardarbība pret bērniem, lai samazinātu “iedraudzināšanu” tiešsaistē (uzmākšanos bērniem) un lai uzlabotu preventīvos līdzekļus un palīdzību cietušajiem.

Attiecībā uz iespējamu juridisku pienākumu noteikšanu, kas paredzētu, ka pakalpojumu sniedzējiem savos pakalpojumos ir jāatklāj dažāda veida seksuālā vardarbība pret bērniem tiešsaistē un jāziņo par to, apspriešanās atklāja spēcīgu atbalstu no tiesībaizsardzības iestādēm un organizācijām, kas darbojas bērnu tiesību jomā, savukārt privātuma tiesību aizstāvji un privātpersonas lielākoties pauda iebildumus pret šādiem pienākumiem.

•Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana

•Ietekmes novērtējums

Pēc Regulējuma kontroles padomes pirmā negatīvā atzinuma par ietekmes novērtējumu Regulējuma kontroles padome 2022. gada februārī sniedza pozitīvu atzinumu par ietekmes novērtējumu ar atrunām, kā arī sniedza vairākus ierosinājumus uzlabojumiem. Ietekmes novērtējuma ziņojums tika vēlreiz pārskatīts, ņemot vērā attiecīgās atsauksmes, jo īpaši precizējot to pasākumu aprakstus, kas veikti, lai nodrošinātu atbilstību pamattiesībām un vispārējo uzraudzības pienākumu aizliegumu, un sniedzot sīkākus politikas risinājumu aprakstus. Galīgajā ietekmes novērtējuma ziņojumā ir pārbaudītas un salīdzinātas vairākas politikas alternatīvas, kas saistītas ar seksuālu vardarbību pret bērniem tiešsaistē un iespējamu ES centra izveidi, kas paredzēts seksuālas vardarbības pret bērniem novēršanai un apkarošanai.

Visi risinājumi bija vērsti uz mērķi nodrošināt, lai attiecīgie tiešsaistes pakalpojumu sniedzēji (darbības joma attiecībā uz personām), kas iedibināti ES un trešās valstīs, ciktāl tie piedāvā savus pakalpojumus Savienībā (ģeogrāfiskā darbības joma), atklātu iepriekš zināmus un jaunus materiālus, kuros ietverta seksuāla vardarbība pret bērnu, un uzmākšanos, izņemtu tos no saviem pakalpojumiem un ziņotu par tiem (materiālā darbības joma).

Ietekmes novērtējumā ir secināts, ka vairāku iemeslu dēļ E risinājums ir piemērotākais. Pienākumi atklāt seksuālu vardarbību pret bērniem tiešsaistē ir vēlamāki nekā atkarība no pakalpojumu sniedzēju brīvprātīgām darbībām (A un B risinājums) ne tikai tāpēc, ka līdz šim šīs darbības ir izrādījušās nepietiekamas efektīvai seksuālās vardarbības pret bērniem tiešsaistē apkarošanai, bet arī tāpēc, ka tikai vienotas prasības, kas noteiktas Savienības līmenī, ir piemērotas, lai sasniegtu mērķi izvairīties no digitālā vienotā pakalpojumu tirgus sadrumstalotības. Tādēļ A un B risinājumi tika noraidīti.

Pakāpe, kādā tiek ietekmēta digitālā vienotā pakalpojumu tirgus laba darbība un cīņa pret seksuālu vardarbību pret bērniem tiešsaistē, pakāpeniski palielinās atbilstīgi arvien pieaugošajiem pienākumiem, kas tiktu noteikti katrā no risinājumiem. Lai gan pienākums atklāt zināmu CSAM (C risinājums) palīdzētu samazināt zināmu materiālu apriti, tas tikai ierobežoti ietekmētu mērķi novērst ļaunprātīgu izmantošanu un sniegt palīdzību personām, kas cieš no ļaunprātīgas izmantošanas, ņemot vērā, ka materiāli, uz kuriem attiecas šāds pienākums, varētu būt bijuši apritē vairākus gadus. Pienākums atklāt gan zināmos, gan jaunos CSAM (D risinājums) ļautu identificēt un glābt cietušos no vardarbības, un tas tiktu darīts, pamatojoties uz ES līmenī noteiktiem vienotiem kritērijiem, tādējādi novēršot, ka valstis šajā jautājumā pieņem atšķirīgus pasākumus. Pienākums obligāti atklāt uzmākšanos (E risinājums) būtu plašāks un sniegtu lielāku iespēju priekšlaicīgi novērst nenovēršamu ļaunprātīgu izmantošanu un garantēt vienlīdzīgus konkurences apstākļus digitālajā vienotajā pakalpojumu tirgū.

•Pamattiesības

Turklāt svarīga ir arī priekšlikumā minēto pakalpojumu sniedzēju darījumdarbības brīvība 30 . Kopumā šīs pamattiesības liedz uzņēmējus pakļaut pārmērīgam slogam. Tā ietver brīvību izvēlēties uzņēmējdarbības partnerus un līgumslēgšanas brīvību. Tomēr arī šīs tiesības nav absolūtas; tās pieļauj plašu iejaukšanos, vispārējās interesēs radot ierobežojumus ekonomiskās darbības īstenošanai 31 . Tādējādi priekšlikuma mērķis ir sasniegt iepriekš minēto vispārējo interešu mērķi un aizsargāt minētās bērnu pamattiesības, vienlaikus nodrošinot proporcionalitāti un taisnīgu līdzsvaru visu iesaistīto pušu pamattiesību starpā. Lai to panāktu, priekšlikumā ir ietverta virkne ierobežojumu un garantiju, kas ir diferencētas atkarībā no attiecīgo pamattiesību īstenošanai noteiktā ierobežojuma rakstura un līmeņa.

4.IETEKME UZ BUDŽETU

5.CITI ELEMENTI

•Īstenošanas plāni un uzraudzīšanas, izvērtēšanas un ziņošanas kārtība

•Detalizēts konkrētu priekšlikuma noteikumu skaidrojums

1. iedaļā ir noteikti iepriekš minētie riska novērtēšanas pienākumi, kas attiecas uz mitināšanas vai starppersonu sakaru pakalpojumu sniedzējiem (3. pants). Tajā arī noteikts, ka pakalpojumu sniedzējiem ir jāpieņem pielāgoti un samērīgi pasākumi identificēto risku mazināšanai (4. pants) un jāziņo dalībvalstu izraudzītajām koordinējošajām iestādēm par riska novērtējuma rezultātiem un pieņemtajiem riska mazināšanas pasākumiem (5. pants). Visbeidzot, tas nosaka mērķorientētus pienākumus, kas ir saistoši lietojumprogrammu veikaliem, lai novērtētu, vai pastāv risks, ka to piegādātās lietojumprogrammas varētu tikt izmantotas uzmākšanās nolūkā, un, ja tas tā ir un risks ir ievērojams, veiktu pamatotus pasākumus, lai identificētu bērnus, kuri lieto pakalpojumu, un liegtu viņiem piekļūt tam (6. pants).

2022/0155 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,

ar ko paredz noteikumus seksuālas vardarbības pret bērniem novēršanai un apkarošanai

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu 35 ,

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu 36 ,

ņemot vērā Eiropas Datu aizsardzības kolēģijas un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja atzinumu 37 ,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)Informācijas sabiedrības pakalpojumi ir kļuvuši ļoti svarīgi komunikācijai, izpausmei, informācijas vākšanai un daudziem citiem mūsdienu dzīves aspektiem, tostarp, tos izmanto bērni, kā arī personas, kas veic seksuālu vardarbību pret bērniem. Šādi pārkāpumi, uz kuriem attiecas Savienības līmenī noteikto noteikumu minimums, ir ļoti smagi noziedzīgi nodarījumi, kas ir efektīvi jānovērš un jāapkaro, lai aizsargātu bērnu tiesības un labklājību, kā noteikts Eiropas Savienības Pamattiesību hartā (“Harta”), un aizsargātu sabiedrību kopumā. Šādu Savienībā piedāvāto pakalpojumu lietotājiem būtu jāvar paļauties, ka attiecīgos pakalpojumus var droši izmantot ikviens, bet jo īpaši — bērni.

(2)Ņemot vērā attiecīgo informācijas sabiedrības pakalpojumu centrālo nozīmi, šos mērķus var sasniegt tikai tad, ja nodrošina šo Savienībā piedāvāto pakalpojumu sniedzēju atbildīgu rīcību un pamatotu pasākumu veikšanu, lai mazinātu risku, ka to pakalpojumi tiks ļaunprātīgi izmantoti, lai veiktu seksuālu vardarbību pret bērniem, jo šie pakalpojumu sniedzēji bieži vien ir vienīgie, kas spēj novērst un apkarot šādu ļaunprātīgu izmantošanu. Veiktajiem pasākumiem vajadzētu būt mērķorientētiem, rūpīgi līdzsvarotiem un samērīgiem, lai izvairītos no liekas negatīvas ietekmes uz tiem lietotājiem, kas pakalpojumus izmanto likumīgiem mērķiem, jo īpaši, lai īstenotu savas pamattiesības, kas aizsargātas ar Savienības tiesību aktiem, t. i., tās tiesības, kas noteiktas Hartā un atzītas par Savienības tiesību vispārējiem principiem, un lai izvairītos no pārmērīga sloga uzlikšanas pakalpojumu sniedzējiem.

(3)Dalībvalstis arvien vairāk ievieš vai apsver iespēju ieviest valsts tiesību aktus, kas palīdzētu novērst un apkarot seksuālu vardarbību pret bērniem tiešsaistē, jo īpaši nosakot prasības attiecīgo informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzējiem. Ņemot vērā interneta un attiecīgā pakalpojuma sniegšanas pārrobežu raksturu, šie atšķirīgie valsts tiesību aktiem tieši negatīvi ietekmē iekšējo tirgu. Lai palielinātu juridisko noteiktību, novērstu šķēršļus pakalpojumu sniegšanai un nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus iekšējā tirgū, Savienības līmenī jānosaka nepieciešamās saskaņotās prasības.

(4)Tādēļ šai regulai būtu jāveicina iekšējā tirgus pienācīga darbība, nosakot skaidrus, vienotus un līdzsvarotus noteikumus, kas efektīvi un, ievērojot visu iesaistīto pušu pamattiesības, novērstu un apkarotu seksuālu vardarbību pret bērniem. Ņemot vērā attiecīgo pakalpojumu un to sniegšanā izmantoto tehnoloģiju strauji mainīgo raksturu, minētie noteikumi būtu jānosaka tehnoloģiski neitrālā un nākotnes prasībām atbilstošā veidā tā, kas nekavētu inovāciju.

(5)Lai sasniegtu šīs regulas mērķus, tai būtu jāattiecas uz tādu pakalpojumu sniedzējiem, kuri var tikt ļaunprātīgi izmantoti, lai veiktu seksuālu vardarbību pret bērniem tiešsaistē. Tā kā šajā ziņā minētie pakalpojumi tiek aizvien biežāk tiek ļaunprātīgi izmantoti, tiem būtu jāietver publiski pieejami starppersonu sakaru pakalpojumi, piemēram, ziņapmaiņas pakalpojumi un tīmekļa e-pasta pakalpojumi, ciktāl šie pakalpojumi ir publiski pieejami. Tā kā pakalpojumi, ar kuriem tiek nodrošināta tieša starppersonu un interaktīva informācijas apmaiņa, pilda tikai sīku palīgfunkciju, kas ir cieši saistīta ar citu pakalpojumu, piemēram, čatu un līdzīgām spēles funkcijām, arī attēlu koplietošana un video mitināšanas pakalpojumi var tikt ļaunprātīgi izmantoti un arī uz tiem būtu jāattiecina šī regula. Tomēr, ņemot vēra, ka dažādi informācijas sabiedrības pakalpojumi, uz kuriem attiecas šī regula, būtiski atšķiras cits no cita, un, ņemot vērā atšķirīgos riskus, kas saistīti ar iespējamību, ka šis pakalpojums tiks ļaunprātīgi izmantots, lai vērstu seksuālu vardarbību pret bērnu tiešsaistē, un, ņemot vērā iesaistīto pakalpojumu sniedzēju atšķirīgās spējas novērst un apkarot šādu ļaunprātīgu izmantošanu, minēto pakalpojumu sniedzējiem uzliktie pienākumi būtu pienācīgi jādiferencē.

(6)Seksuāla vardarbība pret bērniem tiešsaistē bieži ir saistīta ar tādu informācijas sabiedrības pakalpojumu ļaunprātīgu izmantošanu, kurus Savienībā piedāvā pakalpojumu sniedzēji, kas uzņēmējdarbību veic trešās valstīs. Lai panāktu šajā regulā paredzēto noteikumu efektivitāti un vienlīdzīgus konkurences apstākļus iekšējā tirgū, minētie noteikumi būtu jāpiemēro visiem pakalpojumu sniedzējiem, kuri piedāvā pakalpojumus Savienībā, neatkarīgi no to iedibinājuma vietas vai dzīvesvietas, jo tie ir būtiski saistīti ar Savienību.

(7)Šai regulai nebūtu jāskar noteikumi, kas izriet no citiem Savienības aktiem, jo īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011/93 38 , Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/31/EK 39 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) .../... 40 [par digitālo pakalpojumu vienoto tirgu (Digitālo pakalpojumu akts) un ar ko groza Direktīvu 2000/31/EK], Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2010/13/ES 41 , Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/679 42 un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/58/EK 43 .

(8)Attiecībā uz vispārēji piemērojamo regulējumu, kas izklāstīts Regulā (ES).../... [par digitālo pakalpojumu vienoto tirgu (Digitālo pakalpojumu akts) un ar ko groza Direktīvu 2000/31/EK], ar ko nosaka saskaņotus noteikumus par dažu informācijas sabiedrības pakalpojumu sniegšanu iekšējā tirgū, šī regula būtu jāuzskata par lex specialis. Regulā (ES).../... [par digitālo pakalpojumu vienoto tirgu (Digitālo pakalpojumu akts) un ar ko groza Direktīvu 2000/31/EK] paredzētos noteikumus piemēro attiecībā uz jautājumiem, kas šajā regulā nav ietverti vai ir daļēji ietverti.

(9)Direktīvas 2002/58/EK 15. panta 1. punkts ļauj dalībvalstīm pieņemt leģislatīvus pasākumus, kas ierobežotu to tiesību un pienākumu darbības jomu, kas attiecībā uz saziņas konfidencialitāti paredzēti konkrētos minētās direktīvas noteikumos, ja demokrātiskā sabiedrībā šāds ierobežojums ir nepieciešams, piemērots un samērīgs, cita starpā, lai novērstu, izmeklētu, atklātu noziedzīgus nodarījumus un sauktu pie atbildības par tiem, ar noteikumu, ka ir izpildīti konkrēti nosacījumi, tostarp atbilstība Hartai. Pēc analoģijas piemērojot minētā noteikuma prasības, šai regulai būtu jāierobežo Direktīvas 2002/58/EK 5. panta 1. un 3. punktā un 6. panta 1. punktā paredzēto tiesību un pienākumu īstenošana, ciktāl tas ir patiešām nepieciešams, lai izpildītu atklāšanas rīkojumus, kas izdoti saskaņā ar šo regulu un paredz seksuālas vardarbības pret bērniem tiešsaistē novēršanu un apkarošanu.

(10)Skaidrības un konsekvences labad šajā regulā paredzētās definīcijas, ja tas ir lietderīgi un iespējams, būtu jābalsta un jāsaskaņo ar attiecīgajām definīcijām, kas ietvertas citos Savienības tiesību aktos, piemēram, Regulā (ES).../... [par digitālo pakalpojumu vienoto tirgu (digitālo pakalpojumu akts) un ar ko groza Direktīvu 2000/31/EK].

(11)Būtu jāuzskata, ka būtiska saistība ar Savienību pastāv, ja attiecīgo informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzēju darījumdarbības vieta ir Savienībā vai, ja tādas nav, pamatojoties uz ievērojamu lietotāju skaitu vienā vai vairākās dalībvalstīs vai darbību vēršanu uz vienu vai vairākām dalībvalstīm. Darbību vēršanu uz vienu vai vairākām dalībvalstīm vajadzētu noteikt, pamatojoties uz visiem attiecīgajiem apstākļiem, tostarp tādiem faktoriem kā attiecīgajā dalībvalstī vispārēji izmantotās valodas vai valūtas lietošana, iespēja pasūtīt produktus vai pakalpojumus vai valsts augstākā līmeņa domēna izmantošana. Darbību vēršanu uz noteiktu dalībvalsti var izsecināt arī no programmatūras lietotnes pieejamības attiecīgās valsts programmatūru lietotņu veikalā, vietēja mēroga reklāmas vai reklāmas attiecīgās dalībvalsts valodā, kā arī no tā, kā tiek pārvaldītas attiecības ar klientiem, nodrošinot viņiem apkalpošanu attiecīgajā dalībvalstī vispārēji izmantotā valodā. Būtiskas saistības pastāvēšana būtu jāpieņem arī tad, ja pakalpojumu sniedzējs vērš savas darbības uz vienu vai vairākām dalībvalstīm, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 1215/2012 17. panta 1. punkta c) apakšpunktā 44 . Tīmekļa vietnes tehniskā pieejamība no Savienības vien nebūtu jāuzskata par būtisku saistību ar Savienību.

(12)Konsekvences un tehnoloģiskās neitralitātes labad termins “materiāls, kurā ietverta seksuāla vardarbība pret bērniem” šajā regulā būtu jādefinē attiecībā uz jebkāda veida materiālu, kas veido bērnu pornogrāfiju vai pornogrāfisku priekšnesumu Direktīvas 2011/93/ES nozīmē un kuru ir iespējams izplatīt, izmantojot mitināšanas vai starppersonu sakaru pakalpojumus. Pašlaik šāds materiāls parasti ietver attēlus vai videomateriālus, tomēr nav izslēgts, ka to var veidot citos formātos, jo īpaši ņemot vērā tehnoloģiju attīstību nākotnē.

(13)Terminam “seksuāla vardarbība pret bērniem tiešsaistē” būtu jāietver ne tikai tāda materiāla izplatīšana, kas iepriekš atklāts un apstiprināts kā materiāls, kurā ietverta seksuāla vardarbība pret bērniem (“zināms” materiāls), bet arī iepriekš neatklāts materiāls, kurā varētu būt ietverta seksuāla vardarbība pret bērniem, bet kas vēl nav apstiprināts kā tāds (“jauns” materiāls), kā arī darbības, kas ir uzskatāmas par uzmākšanos bērniem (“iedraudzināšanu”). Tas ir nepieciešams, lai vērstos ne tikai pret pagātnē veiktu vardarbību, novērstu cietušo atkārtotu viktimizāciju un ar to saistītos tiesību pārkāpumus, piemēram, attiecībā uz privātumu un personas datu aizsardzību, bet arī lai novērstu neseno, notiekošo un nenovēršamo vardarbību, lai to pēc iespējas mazinātu, efektīvi aizsargātu bērnus un palielinātu iespēju glābt cietušos un apturēt vainīgos.

(14)Lai mazinātu risku, ka to pakalpojumi tiek ļaunprātīgi izmantoti nolūkā izplatīt zināmu vai jaunu materiālu, kurā ietverta seksuāla vardarbība pret bērniem, un uzmākties bērniem, mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem un publiski pieejamu starppersonu sakaru pakalpojumu sniedzējiem šāds risks būtu jāizvērtē attiecībā uz katru pakalpojumu, ko tie piedāvā Savienībā. Lai veiktu riska novērtējumu, būtu jāveido arvien papildināms saraksts, kurā iekļauti vērā ņemamie aspekti. Lai varētu pilnībā izvērtēt to piedāvāto pakalpojumu īpašās pazīmes, pakalpojumu sniedzējiem attiecīgā gadījumā būtu jāļauj ņemt vērā papildu aspektus. Tā kā riski laika gaitā mainās atkarībā no attīstības, kas, piemēram, saistīta ar tehnoloģiju un veidu, kādā attiecīgie pakalpojumi tiek piedāvāti un izmantoti, ir lietderīgi nodrošināt, ka īpašu iemeslu dēļ riska novērtējums tiek regulāri atjaunināts.

(15)Uz dažiem no attiecīgajiem informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzējiem, uz kuriem attiecas šīs regulas darbības joma, var attiekties arī pienākums veikt riska novērtējumu saskaņā ar Regulu (ES).../... [par digitālo pakalpojumu vienoto tirgu (Digitālo pakalpojumu akts) un ar ko groza Direktīvu 2000/31/EK] attiecībā uz informāciju, ko tie glabā un publiski izplata. Šajā regulā minētie pakalpojumu sniedzēji saskaņā var izmantot šādu riska novērtējumu un papildināt to ar regulā noteiktu konkrētāku novērtējumu attiecībā uz riskiem, kas rodas, ja viņu pakalpojumus izmanto seksuālai vardarbībai pret bērniem tiešsaistē.

(16)Lai efektīvi novērstu un apkarotu seksuālu vardarbību pret bērniem tiešsaistē, mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem un publiski pieejamu starppersonu sakaru pakalpojumu sniedzējiem būtu jāveic pamatoti pasākumi, kas mazinātu riska novērtējumā konstatēto risku, ka to pakalpojumi tiks ļaunprātīgi izmantoti šādos nolūkos. Pakalpojumu sniedzēji, uz kuriem attiecas pienākums pieņemt ietekmes mazināšanas pasākumus saskaņā ar Regulu (ES).../... [par digitālo pakalpojumu vienoto tirgu (Digitālo pakalpojumu aktu) un ar ko groza Direktīvu 2000/31/EK], var arī apsvērt to, cik lielā mērā riska mazināšanas pasākumi, kas pieņemti minēto pienākumu izpildei un kuri var ietvert mērķtiecīgus pasākumus bērna tiesību aizsardzībai, tostarp vecuma pārbaudes un vecāku kontroles rīkus, var arī palīdzēt novērst risku, kas saskaņā ar šo regulu konstatēts konkrētajā riska novērtējumā, un kādā mērā var būt vajadzīgi turpmāki mērķorientēti riska mazināšanas pasākumi, lai nodrošinātu atbilstību šai regulai.

(17)Inovācijas, proporcionalitātes un tehnoloģiskās neitralitātes nodrošināšanai nav jāveido plašs obligāto ietekmes mazināšanas pasākumu saraksts. Tā vietā pakalpojumu sniedzējiem būtu jādod zināma elastība tādu pasākumu izstrādē un īstenošanā, kas pielāgoti identificētajam riskam un to sniegto pakalpojumu raksturojumam, kā arī šo pakalpojumu izmantošanas veidiem. Jo īpaši pakalpojumu sniedzēji saskaņā ar Savienības tiesību aktiem var brīvi izstrādāt un īstenot pasākumus, kuru pamatā ir to pašreizējā prakse, lai savos pakalpojumos atklātu seksuālu vardarbību pret bērniem tiešsaistē, kā arī tie riska ziņošanas ietvaros var norādīt savu vēlmi un gatavību izdot atklāšanas rīkojumu saskaņā ar šo regulu, ja kompetentā valsts iestāde to uzskata par nepieciešamu.

(18)Lai nodrošinātu šīs regulas mērķu sasniegšanu uz minēto elastību būtu jāattiecina vajadzība ievērot Savienības tiesību aktus un jo īpaši šīs regulas prasības par ietekmes mazināšanas pasākumiem. Tāpēc mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem un publiski pieejamu starppersonu sakaru pakalpojumu sniedzējiem, izstrādājot un īstenojot ietekmes mazināšanas pasākumus, būtu jāpievērš uzmanība ne tikai to efektivitātes nodrošināšanai, bet arī tam, lai negatīvi netiktu ietekmētas citas skartās personas, jo īpaši attiecībā uz lietotāju pamattiesību īstenošanu. Proporcionalitātes nodrošināšanas nolūkos nosakot, kuri riska mazināšanas pasākumi būtu pamatoti jāveic konkrētā situācijā, būtu jāņem vērā arī attiecīgā pakalpojumu sniedzēja lielums un finansiālās un tehnoloģiskās spējas. Izvēloties piemērotus ietekmes mazināšanas pasākumus, pakalpojumu sniedzējiem būtu vismaz pienācīgi jāapsver šajā regulā uzskaitītie iespējamie pasākumi, kā arī attiecīgā gadījumā citi pasākumi, piemēram, pasākumi, kuru pamatā ir nozares paraugprakse, tostarp tādi pasākumi, kas noteikti pašregulācijas sadarbības ceļā, un Komisijas pamatnostādnēs ietverti pasākumi. Pakalpojumu sniedzējiem riska mazināšanas pasākumi nebūtu jāveic, ja pēc rūpīgas vai atjauninātas riska novērtēšanas risks nav konstatēts.

(19)Ņemot vērā to, ka lietojumprogrammu veikalu nodrošinātāji ir starpnieki, kas veicina piekļuvi lietojumprogrammām, kuras var tikt ļaunprātīgi izmantotas seksuālai vardarbībai pret bērniem tiešsaistē, būtu jānosaka pienākums veikt konkrētus, pamatotus pasākumus minētā riska novērtēšanai un mazināšanai. Pakalpojumu sniedzējiem minētais novērtējums būtu jāveic rūpīgi, darot visu konkrētajos apstākļos iespējamo, cita starpā ņemot vērā minētā riska veidu un apmēru, kā arī veikala finansiālās un tehnoloģiskās spējas un lielumu, un, ja tas iespējams, sadarbojoties ar to pakalpojumu sniedzējiem, kuri savus pakalpojumus piedāvā ar lietojumprogrammas palīdzību.

(20)Lai nodrošinātu, ka seksuālā vardarbība pret bērniem tiešsaistē tiek efektīvi novērsta un apkarota, gadījumos, kad uzskata, ka riska mazināšanas pasākumiem nav iespējams ierobežot risku, ka atsevišķs pakalpojums tiks ļaunprātīgi izmantots nolūkā veikt seksuālu vardarbību pret bērniem tiešsaistē, koordinējošām iestādēm, ko dalībvalstis ir izvēlējušās saskaņā ar šo regulu, jābūt pilnvarotām pieprasīt, lai tiek izdots atklāšanas rīkojums. Lai izvairītos no nepamatotas iejaukšanās pamattiesībās un nodrošinātu samērīgumu, uz šīm pilnvarām būtu jāattiecina rūpīgi līdzsvarots ierobežojumu un aizsardzības pasākumu kopums. Piemēram, ņemot vērā to, ka materiālus, kuros ietverta seksuāla vardarbība pret bērniem, parasti izplata, izmantojot mitināšanas pakalpojumus un publiski pieejamus starppersonu sakaru pakalpojumus, un ka uzmākšanās bērniem galvenokārt notiek publiski pieejamos starppersonu sakaru pakalpojumos, atklāšanas rīkojumus būtu jāadresē tikai šo pakalpojumu sniedzējiem.

(21)Turklāt atklāšanas rīkojumi, kas ir saistīti ar minētajiem ierobežojumiem un aizsardzības pasākumiem, būtu jāizdod tikai pēc rūpīga un objektīva novērtējuma, kura rezultātā ir konstatēts būtisks risks, ka attiecīgais pakalpojums tiek ļaunprātīgi izmantots nolūkā veikt konkrēta veida seksuālu vardarbību pret bērniem tiešsaistē, uz kuru attiecas šī regula. Viens no aspektiem, kas šajā ziņā jāievēro, ir iespējamība, ka šāda pakalpojuma ļaunprātīga izmantošana notiek ievērojamā apmērā nevis izolētos un salīdzinoši retos gadījumos. Kritērijiem vajadzētu būt atšķirīgiem, lai tiktu ņemtas vērā atšķirīgās iezīmes, kas raksturīgas dažāda veida seksuālai vardarbībai pret bērniem tiešsaistē, un pakalpojumu, kurus izmanto šādu darbību veikšanai, atšķirīgas iezīmes, kā arī ar tiem saistītās atšķirīgās iejaukšanās pakāpes attiecībā uz pasākumiem, kas paredzēti atklāšanas rīkojuma izpildei.

(22)Tomēr ar šāda būtiska riska konstatēšanu vien nav iespējams pamatot atklāšanas rīkojuma izdošanu, jo šādā gadījumā rīkojums var radīt nesamērīgas negatīvas sekas citu skarto personu tiesībām un likumīgajām interesēm, jo īpaši attiecībā uz lietotāju pamattiesību īstenošanu. Tāpēc būtu jānodrošina, ka atklāšanas rīkojumus var izdot tikai pēc tam, kad koordinējošās iestādes un kompetentā tiesu iestāde vai neatkarīga administratīvā iestāde, izskatot katru atsevišķu gadījumu, ir objektīvi un rūpīgi novērtējusi, identificējusi un izsvērusi, ne tikai iespējamo seku iespējamību un nopietnību gadījumā, ja pakalpojums tiktu ļaunprātīgi izmantots attiecīgā veida seksuālai vardarbībai pret bērniem tiešsaistē, bet arī negatīvo seku iespējamību un nopietnību attiecībā uz citām skartajām personām. Lai izvairītos no pārmērīga sloga uzlikšanas, novērtējumā būtu jāņem vērā arī attiecīgā pakalpojumu sniedzēja finansiālās un tehnoloģiskās spējas un lielums.

(23)Turklāt, lai izvairītos no nepamatotas iejaukšanās pamattiesībās un nodrošinātu proporcionalitāti gadījumos, kad ir konstatēts, ka minētās prasības ir izpildītas un ir jāizdod atklāšanas rīkojums, joprojām būtu jānodrošina, ka atklāšanas rīkojums ir mērķorientēts un precīzs, lai nodrošinātu, ka šādas negatīvas sekas attiecībā uz skartajām personām nepārsniedz patiešām nepieciešamos līdzekļus efektīvai konstatēto būtisko risku novēršanai. Tam jo īpaši būtu jāattiecas uz ierobežojumiem, kas saistīti tikai ar identificējamu pakalpojuma daļu vai komponentu, ja iespējams, neskarot tādu pasākuma efektivitāti, kuri, piemēram, attiecas uz publiski pieejamu starppersonu sakaru pakalpojuma konkrētu kanālu veidiem, vai kas saistīti ar konkrētiem lietotājiem vai konkrētām lietotāju grupām, ciktāl tos atklāšanas nolūkā iespējams pārbaudīt, kā arī uz to aizsardzības pasākumu noteikšanu, kas papildina šajā regulā jau skaidri noteiktos aizsardzības pasākumus, piemēram, neatkarīgu revīziju, papildu informācijas sniegšanu vai piekļuvi datiem, pastiprinātu cilvēka virsvadību un pārskatīšanu, kā arī turpmāku atklāšanas rīkojuma piemērošanas ilguma ierobežošanu, ko koordinējošā iestāde uzskata par nepieciešamu. Lai izvairītos no nepamatotiem vai nesamērīgiem rezultātiem, šādas prasības būtu jānosaka pēc objektīva un rūpīga novērtējuma, kas veikts attiecībā uz katru atsevišķo gadījumu.

(24)Attiecīgā gadījumā saskaņā ar sīki izstrādātiem procedūras noteikumiem, ko noteikusi attiecīgā dalībvalsts, kompetentajai tiesu iestādei vai kompetentajai neatkarīgajai administratīvajai iestādei vajadzētu spēt pieņemt uz informāciju balstītu lēmumu par atklāšanas rīkojuma pieprasījumu izdošanu. Tas ir īpaši svarīgi, lai panāktu nepieciešamo taisnīgo līdzsvaru starp attiecīgajām pamattiesībām un konsekventu pieeju, jo īpaši saistībā ar atklāšanas rīkojumiem par uzmākšanos bērniem. Tāpēc būtu jāparedz procedūra, kas attiecīgajiem pakalpojumu sniedzējiem, ar šo regulu izveidotajam ES centram seksuālas vardarbības pret bērniem apkarošanai (“ES centrs”) un, ja tas paredzēts šajā regulā, kompetentajai datu aizsardzības iestādei, kas izraudzīta saskaņā ar Regulu (ES) 2016/679, ļauj izteikt savu viedokli par attiecīgajiem pasākumiem. Dalībvalstīm tas būtu jādara pēc iespējas ātrāk, ņemot vērā svarīgo sabiedriskās politikas mērķi un nepieciešamību rīkoties bez liekas kavēšanās, lai aizsargātu bērnus. Jo īpaši datu aizsardzības iestādēm būtu jādara viss iespējamais, lai izvairītos no tā, ka tiek pagarināts Regulā (ES) 2016/679 noteiktais termiņš attiecībā uz atzinumu sniegšanu pēc iepriekšējas apspriešanās. Turklāt tām parasti vajadzētu spēt minētajā laikposmā sniegt atzinumu situācijās, kad Eiropas Datu aizsardzības kolēģija jau ir izdevusi pamatnostādnes par tehnoloģijām, kuras pakalpojumu sniedzējs plāno ieviest un izmantot, lai izpildītu atklāšanas rīkojumu, kas tam adresēts saskaņā ar šo regulu.

(25)Attiecībā uz jauniem pakalpojumiem, t. i., pakalpojumiem, kas iepriekš netika piedāvāti Savienībā, parasti nav pieejami pierādījumi, kas apliecinātu, ka pēdējo 12 mēnešu laikā pakalpojums ir ļaunprātīgi izmantots. Ņemot to vērā un lai nodrošinātu šīs regulas efektivitāti, koordinējošajai iestādei, novērtējot, vai attiecībā uz šo jauno pakalpojumu ir nepieciešams pieprasīt atklāšanas rīkojumu, vajadzētu spēt balstīties uz pierādījumiem, kas iegūti no salīdzināmiem pakalpojumiem. Pakalpojums būtu jāuzskata par salīdzināmu, ja tas ir funkcionāli ekvivalents attiecīgajam pakalpojumam, ņemot vērā visus būtiskos faktus un apstākļus, jo īpaši tā galvenās pazīmes un funkcijas, veidu, kādā tas tiek piedāvāts un izmantots, lietotāju bāzi, piemērojamos noteikumus un riska mazināšanas pasākumus, kā arī vispārējo atlikušā riska profilu.

(26)Pasākumiem, ko mitināšanas pakalpojumu sniedzēji un publiski pieejamu starppersonu sakaru pakalpojumu sniedzēji veic, lai izpildītu tiem adresētus atklāšanas rīkojumus, būtu stingri jāaprobežojas ar šajā regulā un ar to izdotajos atklāšanas rīkojumos noteiktajiem pasākumiem. Lai nodrošinātu minēto pasākumu efektivitāti, sniegtu pielāgotus risinājumus, saglabātu tehnoloģisko neitralitāti un izvairītos no atklāšanas pienākumu apiešanas, minētie pasākumi būtu jāveic neatkarīgi no tehnoloģijām, ko attiecīgie pakalpojumu sniedzēji izmanto savu pakalpojumu sniegšanai. Tāpēc šī regula sniedz attiecīgajam pakalpojumu sniedzējam iespēju izvēlēties izmantojamās tehnoloģijas, ar kurām tas varētu efektīvi izpildīt atklāšanas rīkojumus, un nevajadzētu uzskatīt, ka tā mudina vai attur izmantot kādu konkrētu tehnoloģiju, ar noteikumu, ka tehnoloģijas un papildu pasākumi atbilst šīs regulas prasībām. Tā iekļauj galšifrēšanas tehnoloģiju, kas ir svarīgs līdzeklis, ar ko garantēt drošu un konfidenciālu lietotāju, tostarp bērnu, komunikāciju. Izpildot atklāšanas rīkojumu, pakalpojumu sniedzējiem būtu jāveic visi pieejamie aizsardzības pasākumi, lai nodrošinātu, ka tie vai to darbinieki šis tehnoloģijas nevar izmantot citiem mērķiem kā vien šīs regulas ievērošanai, kā arī tās nevar izmantot trešās personas, un lai tādējādi izvairītos no lietotāju saziņas drošības un konfidencialitātes apdraudējuma.

(27)Lai veicinātu to, ka pakalpojumu sniedzēji izpilda atklāšanas pienākumus, ES centram būtu jādara pieejamas pakalpojumu sniedzējiem tādas atklāšanas tehnoloģijas, kuras tie var izmantot bez maksa tikai, lai izpildītu tiem adresētos atklāšanas rīkojumus. Būtu jāapspriežas ar Eiropas Datu aizsardzības kolēģiju par šīm tehnoloģijām un veidiem, kā tās vislabāk izmantot, lai nodrošinātu atbilstību piemērojamiem Savienības tiesību aktu noteikumiem par personas datu aizsardzību. Sagatavojot pieejamo tehnoloģiju sarakstu, ES centram būtu jāņem vērā Eiropas Datu aizsardzības kolēģijas ieteikumi, un tas pats būtu jādara arī Komisijai, izstrādājot pamatnostādnes par atklāšanas pienākumu piemērošanu. Pakalpojumu sniedzēji var izmantot tehnoloģijas, ko ES centrs vai citi darījuši pieejamas, vai pašu izstrādātas tehnoloģijas, ja vien tās atbilst šīs regulas prasībām.

(28)Lai pastāvīgi novērtētu atklāšanas tehnoloģiju veiktspēju un nodrošinātu, ka tās ir pietiekami uzticamas, kā arī lai identificētu pseidopozitīvus rezultātus un izvairītos no kļūdainas ziņošanas ES centram, pakalpojumu sniedzējiem būtu jānodrošina cilvēka virsvadība un, ja nepieciešams, cilvēka iesaistīšanas, kas pielāgota atklāšanas tehnoloģiju veidam un attiecīgā seksuālas vardarbības pret bērniem tiešsaistē veidam. Šādai pārraudzībai būtu jāietver tehnoloģiju radīto pseidonegatīvo un pozitīvo rezultātu īpatsvara regulārs novērtējums, pamatojoties uz anonīmu reprezentatīvu datu paraugu analīzi. Jo īpaši, ja runa ir par uzmākšanos bērniem, kas notiek publiski pieejamos starppersonu sakaros, pakalpojumu sniedzējiem būtu jānodrošina regulāra, konkrēta un detalizēta cilvēka virsvadība un pārbaude attiecībā uz sarunām, kuras ar tehnoloģiju palīdzību identificētas kā tādas, kurās iespējams notiek uzmākšanās bērniem.

(29)Mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem un publiski pieejamu starppersonu sakaru pakalpojumu sniedzējiem ir unikāla iespēja atklāt tādu iespējamu seksuālu vardarbību pret bērniem tiešsaistē, kas saistīta ar viņu pakalpojumiem. Informācija, ko viņi var iegūt, piedāvājot savus pakalpojumus, bieži vien ir neaizstājama, lai efektīvi izmeklētu noziedzīgus nodarījumus, kas saistīti ar seksuālu vardarbību pret bērniem, un sauktu pie atbildības par tiem. Tādēļ tiem būtu jānosaka pienākums ziņot par iespējamu seksuālu vardarbību pret bērniem tiešsaistē, ko veic, izmantojot viņu pakalpojumus, attiecībā uz ikvienu gadījumu, kas nonāk viņu redzeslokā, t. i., ja ir pamatots iemesls uzskatīt, ka konkrēta darbība var būt seksuāla vardarbība pret bērniem tiešsaistē. Ja pastāv šāds pamatots iemesls, šaubām par potenciālā cietušā vecumu nevajadzētu atturēt minētos pakalpojumu sniedzējus no ziņojuma iesniegšanas. Efektivitātes labad nav nozīmes tam, kādā veidā viņi šo informāciju iegūst. Šādu informētību varētu panākt, piemēram, izpildot atklāšanas rīkojumus, izmantojot informāciju, ko snieguši lietotāji vai organizācijas, kas sabiedrības interesēs darbojas pret seksuālu vardarbību pret bērniem, vai, ņemot vērā darbības, kas tiek veiktas pēc pakalpojumu sniedzēju iniciatīvas. Minētajiem pakalpojumu sniedzējiem būtu jāsniedz šajā regulā noteiktais informācijas minimums, lai kompetentās tiesībaizsardzības iestādes attiecīgā gadījumā varētu novērtēt, vai ir vajadzīgs uzsākt izmeklēšanu, kā arī tām pirms ziņojumu iesniegšanas būtu jāpārliecinās, ka tie ir pēc iespējas pilnīgāki.

(30)Lai nodrošinātu, ka tiešsaistes materiāli, kuros ietverta seksuāla vardarbība pret bērniem, pēc to atklāšanas tiek izņemti cik vien ātri iespējams iedibinājumu koordinējošajām iestādēm vajadzētu būt pilnvarotām pieprasīt, lai kompetentās tiesu iestādes vai neatkarīgās administratīvās iestādes izdod mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem adresētu izņemšanas rīkojumu. Tā kā izņemšana vai piekļuves liegšana var ietekmēt to lietotāju tiesības, kuri ir snieguši attiecīgo materiālu, pakalpojumu sniedzējiem šie lietotāji būtu jāinformē par izņemšanas iemesliem, lai tie varētu izmantot savas tiesības uz tiesisko aizsardzību, ievērojot izņēmumus, kas noteikti, lai izvairītos no iejaukšanās darbībās, kuru mērķis ir novērst, atklāt, izmeklēt noziedzīgus nodarījumus, kas saistīti ar seksuālu vardarbību pret bērniem, un saukt pie atbildības par tiem.

(31)Šīs regulas noteikumi nebūtu jāsaprot kā tādi, kas ietekmē izņemšanas rīkojumu prasības, kas noteiktas Regulā (ES).../... [par digitālo pakalpojumu vienoto tirgu (Digitālo pakalpojumu akts) un ar ko groza Direktīvu 2000/31/EK].

(32)Šajā regulā noteiktie pienākumi neattiecas uz mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem, kas savus pakalpojumus nepiedāvā Savienības robežās. Tomēr tik un tā pastāv iespēja, ka šādus pakalpojumus izmanto, lai izplatītu materiālus, kuros ietverta seksuāla vardarbība pret bērniem, vai kurus Savienībā lietotāji izplata, tādējādi nodarot kaitējumu bērniem un sabiedrībai kopumā, pat ja pakalpojumu sniedzēju darbības nav vērstas uz dalībvalstīm un šo pakalpojumu lietotāju kopējais skaits Savienībā ir ierobežots. Juridisku un praktisku iemeslu dēļ minētajiem pakalpojumu sniedzējiem var nebūt pamatota iemesla izņemt materiālus vai liegt piekļuvi tiem, pat sadarbojoties ar tās trešās valsts kompetentajām iestādēm, kurā tie veic uzņēmējdarbību. Tāpēc saskaņā ar vairākās dalībvalstīs spēkā esošo praksi vajadzētu būt iespējai pieprasīt interneta piekļuves pakalpojumu sniedzējiem, lai tie veiktu pamatotus pasākumus, ar kuru palīdzību Savienībā tiktu bloķēta lietotāju piekļuve šiem materiāliem.

(33)Konsekvences, lietderības un efektivitātes labad, kā arī lai mazinātu apiešanas risku, šādiem bloķēšanas rīkojumiem vajadzētu būt balstītiem uz vienoto resursu vietrāžu sarakstu, kas uzrādītu konkrētus elementus apstiprinātā seksuālā vardarbībā pret bērniem, kurus, pamatojoties uz pārbaudītiem iesniegumiem, kas saņemti no attiecīgajām dalībvalstu iestādēm, centralizēti apkopo un iesniedz ES centrs. Lai izvairītos no nepamatotiem vai nesamērīgiem pasākumiem, jo īpaši pasākumiem, kas nepamatoti ietekmē attiecīgās pamattiesības, it īpaši papildus bērnu tiesībām, lietotāju vārda un informācijas brīvībai un pakalpojumu sniedzēju darījumdarbības brīvībai, būtu jāparedz atbilstīgi ierobežojumi un aizsardzības pasākumi. Jo īpaši būtu jānodrošina, ka attiecīgajiem interneta piekļuves pakalpojumu sniedzējiem uzliktie šķēršļi nav nepamatoti, ka bloķēšanas rīkojumu nepieciešamība un samērīgums tiek rūpīgi izvērtēts arī pēc to izdošanas un ka gan pakalpojumu sniedzējiem, gan skartajiem lietotājiem ir pieejami efektīvi tiesiskās aizsardzības līdzekļi, kā arī ārpustiesas tiesiskās aizsardzības līdzekļi.

(34)Ņemot vērā to, ka materiālu, kurā ietverta seksuāla vardarbība pret bērniem, iegūšana, glabāšana, apzināta piekļuve tiem un pārsūtīšana ir uzskatāmi par noziedzīgiem nodarījumiem saskaņā ar Direktīvu 2011/93/ES, attiecīgie informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzēji ir jāatbrīvo no kriminālatbildības, ja tie ir iesaistīti šādās darbībās, ciktāl to darbības ir stingri ierobežotas līdz tam, kas ir nepieciešams, lai izpildītu pienākumus saskaņā ar šo regulu, un tie rīkojas labticīgi.

(35)Materiālu, kuros ietverta seksuāla vardarbība pret bērniem, izplatīšana ir noziedzīgs nodarījums, kas ietekmē materiālos redzamo cietušo tiesības. Tādēļ cietušajiem vajadzētu būt tiesībām pēc pieprasījuma no ES centra, bet ar koordinējošo iestāžu starpniecību, saņemt attiecīgu informāciju, ja mitināšanas pakalpojumu sniedzēji vai publiski pieejamu starppersonu sakaru pakalpojumu sniedzēji saskaņā ar šo regulu ir ziņojuši par zināmiem materiāliem, kuros ietverta seksuāla vardarbība pret bērniem.

(36)Ņemot vērā ietekmi uz to cietušo tiesībām, kuri redzami šādos zināmos materiālos, kuros ietverta seksuāla vardarbība pret bērniem, un mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem raksturīgajām spējām šo ietekmi ierobežot, palīdzot nodrošināt, ka materiāls viņu pakalpojumos vairs nav pieejams, minētajiem pakalpojumu sniedzējiem būtu jāpalīdz tiem cietušajiem, kuri lūdz, lai attiecīgais materiāls tiek izņemts vai piekļuve tam tiek liegta. Minētajai palīdzībai būtu jāattiecas tikai uz to, ko attiecīgajos apstākļos attiecīgajam pakalpojumu sniedzējam var pamatoti lūgt, ņemot vērā tādus faktorus kā pieprasījuma saturs un apjoms, pasākumi, kas vajadzīgi, lai atklātu attiecīgos zināmos materiālus, kuros ietverta seksuāla vardarbība pret bērniem, un pakalpojuma sniedzējam pieejamie līdzekļi. Palīdzība varētu ietvert, piemēram, palīdzību, lai atklātu materiāla elementus, veiktu pārbaudes un izņemtu materiāla elementus vai liegtu tiem piekļuvi. Ņemot vērā to, ka darbības, kas vajadzīgas, lai materiālus izņemtu vai liegtu piekļuvi tiem, var būt sāpīgas vai pat traumatiskas, kā arī sarežģītas, arī šajā sakarā cietušajiem vajadzētu būt arī tiesībām ar koordinējošo iestāžu starpniecību saņemt palīdzību no ES centra.

(37)Lai nodrošinātu šiem cietušajiem sniegtā atbalsta funkciju efektīvu pārvaldību, cietušajiem jāsniedz iespēja sazināties ar un saņemt atbalstu no koordinējošās iestādes, kas viņiem ir vispieejamākā un kurai būtu jāvirza saziņa starp cietušajiem un ES centru.

(38)Lai veicinātu cietušo tiesības uz informāciju un palīdzību un atbalstu materiālu izņemšanai vai pieejas liegšanai tiem, cietušajiem jāparedz iespēja ziņot par attiecīgo materiālu, kurā ietverta seksuāla vardarbība pret bērniem, elementu vai elementiem, par kuriem viņi cenšas iegūt informāciju vai kurus tie cenšas izņemt, vai attiecībā uz kuriem tie cenšas panākt piekļuves liegšanu, vai nu nodrošinot attēlu vai attēlus, vai video vai videomateriālus, vai arī nodrošinot vienotus resursu vietrāžus, kas norāda uz konkrētu materiālu, kurā ietverta seksuāla vardarbība pret bērniem, vai ar jebkādu citu atveidojumu, kas ļauj nepārprotami identificēt attiecīgo priekšmetu vai priekšmetus.

(39)Lai nesamērīgi neiejauktos lietotāju tiesībās uz privāto un ģimenes dzīvi un personas datu aizsardzību, attiecīgo informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzējiem nebūtu jāglabā dati, kas saistīti ar iespējamas seksuālas vardarbības pret bērniem gadījumiem tiešsaistē, ja vien un ne ilgāk, kā tas ir nepieciešams vienam vai vairākiem šajā regulā noteiktajiem mērķiem un ievērojot pienācīgu maksimālo ilgumu. Tā kā minētās saglabāšanas prasības attiecas tikai uz šo regulu, tās nebūtu jāsaprot kā tādas, kas ietekmē iespēju glabāt attiecīgos satura datus un informāciju par datu plūsmu saskaņā ar Direktīvu 2002/58/EK vai jebkādu juridisku datu saglabāšanas pienākumu, kas pakalpojumu sniedzējiem piemērojams saskaņā ar citiem Savienības tiesību aktiem vai valsts tiesību aktiem, kuri atbilst Savienības tiesību aktiem.

(40)Lai nodrošinātu netraucētu un efektīvu saziņu ar elektronisku līdzekļu starpniecību, tostarp attiecīgā gadījumā apstiprinot šādu paziņojumu saņemšanu saistībā ar jautājumiem, uz kuriem attiecas šī regula, attiecīgo informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzējiem būtu jāizraugās vienots kontaktpunkts un jāpublicē attiecīgā informācija par minēto kontaktpunktu, tostarp valodās, kādās šādi paziņojumi ir sastādīti. Pretēji pakalpojumu sniedzēja juridiskajam pārstāvim kontaktpunktam būtu jākalpo operatīviem mērķiem, un tam nav obligāti nepieciešama fiziska atrašanās vieta. Būtu jāparedz piemēroti nosacījumi attiecībā uz saziņas valodām, kas jāprecizē, lai nodrošinātu, ka netraucēta saziņa nav nepamatoti sarežģīta. Pakalpojumu sniedzējiem, uz kuriem attiecas pienākums izveidot atbilstības uzraudzītāju un iecelt atbilstības uzraudzības amatpersonas saskaņā ar Regulu (ES).../... [par digitālo pakalpojumu vienoto tirgu (Digitālo pakalpojumu akts) un ar ko groza Direktīvu 2000/31/EK], saskaņā ar šo regulu vienu no šīm atbilstības uzraudzības amatpersonām var iecelt par kontaktpunktu, lai veicinātu no abām sistēmām izrietošo pienākumu saskaņotu īstenošanu.

(41)Lai nodrošinātu šīs regulas efektīvu pārraudzību un vajadzības gadījumā tās izpildi, attiecīgo informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzējiem, kas neveic uzņēmējdarbību trešā valstī un piedāvā pakalpojumus Savienībā, Savienībā vajadzētu būt ieceltam juridiskajam pārstāvim, kā arī tiem būtu jāinformē sabiedrība un attiecīgās iestādes par to, kā sazināties ar juridisko pārstāvi. Lai vajadzības gadījumā un neatkarīgi no to dažādajiem mērķiem, kas ir saskaņā ar šo regulu, varētu rast elastīgus risinājumus, vajadzētu pastāvēt iespējai (ja pakalpojumu sniedzējs to ir skaidri norādījis), ka pakalpojuma sniedzēja juridiskais pārstāvis darbojas arī kā kontaktpunkts, ar nosacījumu, ka tiek ievērotas attiecīgās šīs regulas prasības.

(42)Attiecīgā gadījumā un ja tas ir piemēroti, ņemot vērā attiecīgo informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzēja izvēli un nepieciešamību izpildīt šajā sakarā piemērojamās juridiskās prasības, minētajiem pakalpojumu sniedzējiem jāparedz iespēja izraudzīties vienotu kontaktpunktu un vienu juridisko pārstāvi Regulas (ES).../... [par digitālo pakalpojumu vienoto tirgu (Digitālo pakalpojumu akts) un ar ko groza Direktīvu 2000/31/EK] un šīs regulas vajadzībām.

(43)Lai nodrošinātu šīs regulas efektīvu piemērošanu un vajadzības gadījumā — izpildi, katrai dalībvalstij būtu jāizraugās vismaz viena esoša vai jaunizveidota iestāde, kas attiecībā uz attiecīgo informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzējiem, kuri ir izraudzītājas dalībvalsts jurisdikcijā ir kompetenta nodrošināt šādu piemērošanu un izpildi.

(44)Lai nodrošinātu skaidrību un efektīvu, lietderīgu un konsekventu koordināciju un sadarbību gan valsts, gan Savienības līmenī, ja dalībvalsts šīs regulas piemērošanai un izpildei izraugās vairāk nekā vienu kompetento iestādi, tai par koordinējošo iestādi būtu jāizraugās viena vadošā iestāde, savukārt izraudzītā iestāde būtu automātiski jāuzskata par koordinējošo iestādi, ja dalībvalsts izraugās tikai vienu iestādi. Minēto iemeslu dēļ koordinējošajai iestādei būtu jāpilda vienota kontaktpunkta funkcijas attiecībā uz visiem jautājumiem, kas saistīti ar šīs regulas piemērošanu, neskarot citu valsts iestāžu izpildes pilnvaras.

(45)Ņemot vērā ES centra īpašo kompetenci un būtisko nozīmi šīs regulas īstenošanā, koordinējošajām iestādēm būtu jāparedz iespēja lūgt ES centra palīdzību dažu to uzdevumu veikšanā. Šādai palīdzībai nevajadzētu būt saistītai ar koordinācijas iestāžu, kas lūdz palīdzību, un ES centra attiecīgajiem uzdevumiem un pilnvarām, un prasībām, kas piemērojamas to attiecīgo uzdevumu veikšanai un šajā regulā paredzēto attiecīgo pilnvaru īstenošanai.

(46)Ņemot vērā, cik nozīmīgi ir koordinējošo iestāžu veiktie uzdevumi un kā to pilnvaru izmantošana var ietekmēt iesaistīto pušu pamattiesību īstenošanu, ir svarīgi, ka koordinējošās iestādes ir pilnīgi neatkarīgas. Šajā nolūkā noteikumiem un garantijām, ko piemēro koordinējošām iestādēm, vajadzētu būt līdzīgiem tiesām piemērotajiem noteikumiem un garantijām, lai garantētu, ka tās pēc būtības ir neatkarīgas administratīvas iestādes un ka tās visos aspektos var darboties kā neatkarīgas administratīvas iestādes.

(47)Koordinējošajai iestādei, kā arī citām kompetentajām iestādēm ir izšķiroša nozīme šajā regulā noteikto tiesību un pienākumu efektivitātes nodrošināšanā un tās mērķu sasniegšanā. Attiecīgi ir jānodrošina, ka minētajām iestādēm ir ne tikai vajadzīgās izmeklēšanas un izpildes pilnvaras, bet arī nepieciešamie finanšu, cilvēkresursi, tehnoloģiskie un citi resursi, ar kuru palīdzību tās varētu pienācīgi veikt savus uzdevumus saskaņā ar šo regulu. Jo īpaši, ņemot vērā attiecīgo informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzēju dažādību un to, ka savu pakalpojumu sniegšanā tie izmanto progresīvas tehnoloģijas, ir svarīgi, ka koordinējošajai iestādei, kā arī citām kompetentajām iestādēm ir pietiekams nepieciešamais darbinieku skaits, tostarp eksperti ar specializētām prasmēm. Koordinējošo iestāžu resursi būtu jānosaka, ņemot vērā norīkotājas dalībvalsts jurisdikcijā esošo attiecīgo informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzēju lielumu, sarežģītību un iespējamo ietekmi uz sabiedrību, kā arī to pakalpojumu tvērumu visā Savienībā.

(48)Ņemot vērā to, ka ir jānodrošina uzlikto pienākumu efektivitāte, koordinējošajām iestādēm būtu jāsaņem izpildes pilnvaras, ar kuru palīdzību tās varētu novērst šīs regulas pārkāpumus. Šajās pilnvarās būtu jāietver pilnvaras uz laiku ierobežot to pakalpojumu lietotāju piekļuvi, uz kuriem attiecas pārkāpums, vai tikai tad, ja tas nav tehniski iespējams, ierobežot piekļuvi tā pakalpojumu sniedzēja tiešsaistes saskarnei, kurā noticis pārkāpums. Ņemot vērā augsto iejaukšanās pakāpi attiecībā uz pakalpojumu sniedzēju tiesībām, ar ko šādas pilnvaras ir saistītas, pēdējais no minētajiem pasākumiem būtu jāveic tikai tad, ja ir izpildīti noteikti nosacījumi. Vienam no nosacījumiem ir jābūt tādam, ka pārkāpuma rezultātā regulāri un strukturāli tiek veicināta seksuāla vardarbība pret bērniem, tas būtu jāattiecina uz situāciju, kurā no visiem pieejamajiem pierādījumiem izriet, ka šāda veicināšana ir notikusi plašā mērogā un ilgākā laikposmā.

(49)Lai pārbaudītu, vai praksē faktiski tiek ievēroti šīs regulas noteikumi, jo īpaši noteikumi par ietekmes mazināšanas pasākumiem un par koordinējošo iestāžu izdoto atklāšanas rīkojumu, izņemšanas rīkojumu vai bloķēšanas rīkojumu izpildi, katrai no tām vajadzētu būt iespējai veikt meklēšanu, izmantojot attiecīgos ES centra sniegtos rādītājus, lai atklātu tādu zināmu vai jaunu materiālu izplatīšanu, kuros ietverta seksuāla vardarbība pret bērniem,, izmantojot publiski pieejamus materiālus attiecīgo pakalpojumu sniedzēju mitināšanas pakalpojumos.

(50)Lai nodrošinātu, ka mitināšanas pakalpojumu sniedzēji ir informēti par to, ka viņu pakalpojumi tiek ļaunprātīgi izmantoti, un lai sniegtu tiem iespēju veikt ātrus pasākumus, ar kuriem tie varētu brīvprātīgi izņemt šos materiālus vai liegt tiem piekļuvi, iedibinājumu koordinējošajām iestādēm vajadzētu būt iespējai informēt šos pakalpojumu sniedzējus par to, ka viņu pakalpojums ir zināmi materiāli, kuros ietverta seksuāla vardarbība pret bērniem, un pieprasīt to izņemšanu vai piekļuves liegšanu tiem pakalpojumu sniedzēju brīvprātīgai izskatīšanai. Šādas paziņošanas darbības būtu skaidri jānošķir no koordinējošo iestāžu pilnvarām, kas ir saskaņā ar šo regulu, ar kurām tās var pieprasīt, lai tiek izdots izņemšanas rīkojums, kas attiecīgajam pakalpojumu sniedzējam uzliek saistošu juridisku pienākumu noteiktā laikposmā izņemt attiecīgo materiālu vai liegt piekļuvi tam.

(51)Lai nodrošinātu skaidrību un šīs regulas efektīvu izpildi, attiecīgo informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzējam vajadzētu būt tās dalībvalsts jurisdikcijā, kurā ir tā galvenais iedibinājums, t. i., tur, kur atrodas pakalpojumu sniedzēja galvenais birojs vai juridiskā adrese, kurā tiek veiktas galvenās finanšu funkcijas un operatīvā kontrole. Attiecībā uz pakalpojumu sniedzējiem, kuru iedibinājums nav Savienībā, bet kuri Savienībā piedāvā pakalpojumus, jurisdikcijai vajadzētu būt tajā dalībvalstī, kurā pakalpojumu sniedzēja ieceltais juridiskais pārstāvis dzīvo vai ir iedibināts, ņemot vērā juridisko pārstāvju funkcijas saskaņā ar šo regulu.

(52)Lai nodrošinātu efektīvu izpildi un lietotāju tiesību aizsardzību saskaņā ar šo regulu, būtu jāatvieglo sūdzību iesniegšana par attiecīgo informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzējiem, kas, iespējams, nepilda savus pienākumus, kas tiem noteikti ar šo regulu. Tas būtu jādara, ļaujot lietotājiem šādas sūdzības iesniegt koordinējošajai iestādei tās dalībvalsts teritorijā, kurā lietotāji dzīvo vai veic uzņēmējdarbību, neatkarīgi no tā, kurai dalībvalstij ir jurisdikcija attiecībā uz attiecīgo pakalpojumu sniedzēju. Sūdzību iesniegšanā lietotāji var pieņemt lēmumu paļauties uz organizācijām, kas darbojas sabiedrības interesēs, lai apkarotu seksuālu vardarbību pret bērniem. Tomēr, lai neapdraudētu mērķi, kas paredz, ka tiek izveidota skaidra un efektīva uzraudzības sistēma, kā arī izvairītos no riskiem, ko rada nekonsekventu lēmumu pieņemšana, iedibinājumu koordinējošajai iestādei būtu jāpatur tiesības pēcāk īstenot savas izmeklēšanas vai izpildes pilnvaras attiecībā uz rīcību, par kuru iesniegta sūdzība, neskarot citu uzraudzības iestāžu kompetenci to pilnvaru ietvaros.

(53)Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka par šajā regulā noteikto pienākumu pārkāpumiem piemēro sodus, kas ir iedarbīgi, samērīgi un atturoši, ņemot vērā tādus elementus kā pārkāpuma raksturs, smagums, atkārtošanās un ilgums, ņemot vērā sabiedrības intereses, veiktās rīcības apmēru un veidu, kā arī attiecīgo informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzēja ekonomiskās spējas.

(54)Nevajadzētu interpretēt, ka šīs regulas noteikumi par uzraudzību un izpildi ietekmē datu aizsardzības iestāžu pilnvaras un kompetences saskaņā ar Regulu (ES) 2016/679.

(55)Ar šo regulu izveidotās obligātās atklāšanas un bloķēšanas sistēmas, kas attiecās uz seksuālu vardarbību pret bērniem tiešsaistē, pienācīgai darbība ir nepieciešams, ka ES centrs ar koordinējošo iestāžu starpniecību saņem, piemēram, kriminālizmeklēšanas laikā atklātus materiālus, kuros identificēta seksuāla vardarbība pret bērniem, vai sarunu pierakstus, kuros identificēta uzmākšanās bērniem, lai šos materiālus un sarunas varētu kalpot par precīzu un ticamu pamatu tam, lai ES centrs var izstrādāt rādītājus par šādu ļaunprātīgu izmantošanu. Lai sasniegtu šo rezultātu, identifikācija būtu jāveic, balstoties uz rūpīgu novērtējumu, kas veikts saistībā ar taisnīgu un objektīvu iznākumu garantējošu procedūru, ko īsteno vai nu pašas koordinējošās iestādes vai tiesa, vai cita neatkarīga administratīva iestāde, kas nav koordinējoša iestāde. Lai gan šādu materiālu ātra novērtēšana, identificēšana un iesniegšana ir svarīga arī citos kontekstos, tā kā šie materiāli var palīdzēt identificēt notiekošu vai nenovēršamu vardarbību un glābt cietušos, tā ir ļoti būtiska saistībā ar jauniem materiāliem, kuros ietverta seksuāla vardarbība pret bērniem, un uzmākšanos bērniem, par ko ziņots saskaņā ar šo regulu. Tādēļ šādu ziņojumu iesniegšanai būtu jānosaka konkrēts laika ierobežojums.

(56)Lai nodrošinātu, ka ES centra rādītāji, kas izstrādāti atklāšanas nolūkā, ir pēc iespējas pilnīgāki, koordinējošajām iestādēm būtu proaktīvi jāiesniedz attiecīgie materiāli un protokoli. Tomēr šajā sakarā ES centram arī jādod iespēja pievērst koordinējošo iestāžu uzmanību konkrētiem materiāliem vai sarunām.

(57)Daži attiecīgo informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzēji piedāvā savus pakalpojumus vairākās vai pat visās dalībvalstīs, savukārt saskaņā ar šo regulu jurisdikcija attiecībā uz konkrētu pakalpojumu sniedzēju ir tikai vienai dalībvalstij. Tāpēc ir ļoti būtiski, ka dalībvalsts, kurai ir jurisdikcija, norīkotā koordinējošā iestāde, veicot savus uzdevumus un izmantojot savas pilnvaras, ņem vērā visu lietotāju intereses Savienībā, nenošķirot tos atkarībā no tādiem elementiem kā lietotāju atrašanās vieta vai valstspiederība, un ka koordinējošās iestādes efektīvi un iedarbīgi sadarbojas. Šādas sadarbības veicināšanai būtu jāparedz vajadzīgie mehānismi un informācijas apmaiņas sistēmas. Minētā sadarbība neskar dalībvalstu iespēju nodrošināt regulāru viedokļu apmaiņu ar citām publiskām iestādēm, ja tas ir nepieciešams minēto citu iestāžu un koordinējošās iestādes uzdevumu veikšanai.

(58)Jo īpaši, lai veicinātu sadarbību, kas vajadzīga ar šo regulu izveidoto mehānismu pareizai darbībai, ES centram būtu jāizveido un jāuztur vajadzīgās informācijas apmaiņas sistēmas. Izveidojot un uzturot šādas sistēmas, ES centram būtu jāsadarbojas ar Eiropas Savienības Aģentūru tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropolu) un valstu iestādēm, lai attiecīgā gadījumā izmantotu esošās sistēmas un paraugpraksi.

(59)Lai atbalstītu šīs regulas īstenošanu un veicinātu tās mērķu sasniegšanu, ES centram jāpilda centrālā koordinatora funkcijas, veicot virkni konkrētu uzdevumu. Minēto uzdevumu izpildei ir vajadzīgas stingras garantijas attiecībā uz neatkarību, jo īpaši neatkarību no tiesībaizsardzības iestādēm, kā arī pārvaldības struktūra, kas nodrošina tās dažādo uzdevumu efektīvu, lietderīgu un saskaņotu izpildi, un juridiskas personas statuss, lai ES centrs varētu efektīvi mijiedarboties ar visām attiecīgajām ieinteresētajām personām. Tāpēc ES centrs būtu jāveido kā decentralizēta Savienības aģentūra.

(60)Juridiskās noteiktības un efektivitātes labad ES centra uzdevumi būtu jāizklāsta skaidrā un visaptverošā veidā. Lai šo regulu varētu pienācīgi īstenot, minētajiem uzdevumiem jo īpaši vajadzētu būt saistītiem ar to atklāšanas, ziņošanas un bloķēšanas pienākumu veicināšanu, kas attiecas uz mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem, publiski pieejamu starppersonu sakaru pakalpojumu sniedzējiem un interneta piekļuves pakalpojumu sniedzējiem. Tomēr šā paša iemesla dēļ ES centram būtu jāuztic arī daži citi uzdevumi, it īpaši tie, kas saistīti ar attiecīgo informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzēju riska novērtēšanas un mazināšanas pienākumu īstenošanu, mitināšanas pakalpojumu sniedzēju pienākumu izņemt vai liegt piekļuvi materiāliem, kuros ietverta vardarbība pret bērniem, palīdzības sniegšanu koordinējošām iestādēm, kā arī tādu zināšanu un speciālo zināšanu veidošanu un apmaiņu, kas saistītas seksuālu vardarbību pret bērniem tiešsaistē.

(61)ES centram būtu jāparedz pienākums sniegt ticamu informāciju par to, kuras darbības var pamatoti uzskatīt par seksuālu vardarbību pret bērniem tiešsaistē, lai tās varētu atklāt un bloķēt saskaņā ar šo regulu. Ņemot vērā to materiālu raksturu, kuros ietverta seksuāla vardarbība pret bērniem, šāda ticama informācija ir jāsniedz, nedaloties ar pašu materiālu. Tāpēc ES centram būtu jāizstrādā precīzi un ticami rādītāji, kuru pamatā ir identificētie materiāli, kuros ietverta seksuāla vardarbība pret bērniem, un uzmākšanās bērniem un kurus tam iesniegušas koordinējošās iestādes saskaņā ar attiecīgajiem šīs regulas noteikumiem. Šiem rādītājiem būtu jāsniedz tehnoloģijām vajadzīgā informācija, lai tās varētu konstatēt, vai attiecīgā gadījumā tiek izplatīts viens un tas pats materiāls (zināms materiāls) vai cits materiāls, kurā ietverta seksuāla vardarbība pret bērniem (jauns materiāls), vai ir notikusi uzmākšanās bērniem.

(62)Lai sistēma, kas izveidota ar šo regulu, darbotos efektīvi, ES centram vajadzētu būt atbildīgam par tādu datubāžu izveidi, kas attiecas un katru no trim minētajiem seksuālas vardarbības pret bērniem tiešsaistē veidiem, kā arī tam būtu jābūt atbildīgam par minēto datubāžu uzturēšanu un darbību. Pārskatatbildības nolūkā un lai vajadzības gadījumā būtu iespējams veikt labojumus, tai būtu jāreģistrē iesniegtā informācija un rādītāju izstrādes procesi.

(63)Lai nodrošinātu ziņošanas procesa un jebkādu tādu turpmāku darbību izsekojamību, kas veiktas, pamatojoties uz ziņojumiem, kā arī lai mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem un publiski pieejamu starppersonu sakaru pakalpojumu sniedzēji varētu saņemt atgriezenisko saiti par ziņojumiem, apkopotu statistiku par ziņojumiem un nodrošinātu uzticamu un ātru ziņojumu pārvaldību un apstrādi, ES centram attiecībā uz šiem ziņojumiem būtu jāizstrādā īpaša datubāze. Lai varētu sasniegt iepriekš minētos mērķus, minētajā datubāzē būtu jāiekļauj arī attiecīga informācija, kas saistīta ar minētajiem ziņojumiem, piemēram, rādītāji, kas attiecas uz materiāliem un papildus birkām, kas var norādīt, piemēram, uz to, ka attēls vai video, par kuru ir iesniegts ziņojums, ir daļa no vairākiem attēliem un video, kuros redzams viens un tas pats cietušais vai cietušie.

(64)Ņemot vērā attiecīgo datu sensitivitāti un lai izvairītos no kļūdām un iespējamas ļaunprātīgas izmantošanas, ir jāparedz stingri noteikumi attiecībā uz piekļuvi šīm rādītāju un ziņojumu datubāzēm, tajās iekļautajiem datiem un to drošību. Jo īpaši attiecīgos datus nevajadzētu glabāt ilgāk par laiku, kas patiešām vajadzīgs. Iepriekš minēto iemeslu dēļ piekļuve rādītāju datubāzei būtu jāpiešķir tikai pusēm un šajā regulā noteikto mērķu sasniegšanai, ES centram tā būtu jākontrolē, kā arī tās laikam un tvēruma ierobežojumam jābūt tādam, kas patiešām nepieciešams minēto mērķu sasniegšanai.

(65)Lai izvairītos no gadījumiem, kad saskaņā ar šo regulu tiek iesniegti kļūdaini ziņojumi par seksuālu vardarbību pret bērniem tiešsaistē un lai tiesībaizsardzības iestādes varētu koncentrēties uz savas izmeklēšanas pamatuzdevumiem, ES centram ziņojumus vajadzētu pārbaudīt. ES centram būtu jāizvērtē minētie ziņojumi, lai identificētu ziņojumus, kas ir acīmredzami nepamatoti, t. i., ja uzreiz, neveicot būtisku juridisku vai faktisku analīzi, ir skaidrs, ka ziņotās darbības nav uzskatāmas par seksuālu vardarbību pret bērniem tiešsaistē. Ja ziņojums ir acīmredzami nepamatots, ES centram būtu jāsniedz atgriezeniskā saite mitināšanas pakalpojumu sniedzējam vai publiski pieejamu starppersonu sakaru pakalpojumu sniedzējam, lai varētu uzlabot izmantotās tehnoloģijas un procesus un veikt citus piemērotus pasākumus, piemēram, nepareizi izņemta materiāla atjaunošanu. Katrs ziņojums var būt svarīgs izmeklēšanā, kurā tiek izmeklēti attiecīgi noziedzīgi nodarījumi, kas saistīti ar seksuālu vardarbību pret bērniem, saukšanā pie atbildības par tiem un cietušo glābšanā no vardarbības, tādēļ šie ziņojumi būtu jāizskata pēc iespējas ātrāk.

(66)Lai veicinātu šīs regulas efektīvu piemērošanu un cietušo tiesību aizsardzību, ES centram vajadzētu būt iespējai pēc pieprasījuma sniegt atbalstu cietušajiem un, izmantojot attiecīgos rādītājus, palīdzēt kompetentajām iestādēm meklēt mitināšanas pakalpojumus, kas izplata publiski pieejamus materiālus, kuros ietverta seksuāla vardarbība pret bērniem. Ja pēc šādas meklēšanas ES centrs identificē šādu materiālu, tam vajadzētu būt arī pilnvarām pieprasīt, lai attiecīgais mitināšanas pakalpojuma sniedzējs attiecīgo elementu vai elementus izņemt vai liedz piekļuvi tiem, jo pakalpojumu sniedzējs var nezināt par to šādu materiālu pastāvēšanu un var brīvprātīgi vēlēties veikt minētās darbības.

(67)Ņemot vērā ES centra centrālo pozīciju, kas izriet no tā galveno uzdevumu izpildes saskaņā ar šo regulu, kā arī informāciju un speciālām zināšanām, ko tas var apkopot saistībā ar šo regulu, tam būtu arī jāveicina šīs regulas mērķu sasniegšana, pildot zināšanu, kompetences un pētniecības centra funkcijas jautājumos, kas saistīti ar seksuālas vardarbības pret bērniem tiešsaistē novēršanu un apkarošanu. Šajā sakarā ES centram būtu jāsadarbojas ar attiecīgajām ieinteresētajām personām gan Savienībā, gan ārpus tās un jāļauj dalībvalstīm izmantot uzkrātās zināšanas un kompetenci, tostarp paraugpraksi un gūtās atziņas.

(68)Konkrētu personas datu apstrāde un glabāšana ir nepieciešama šajā regulā noteikto ES Centra uzdevumu veikšanai. Lai nodrošinātu, ka šo personu dati tiek pienācīgi aizsargāti, ES centram tie būtu jāapstrādā un jāglabā tikai tad, ja tas ir patiešām nepieciešams regulā noteikto mērķu sasniegšanai. Tas būtu jādara drošā veidā un uz glabāšana jāierobežo tiktāl, cik tas patiešām nepieciešams atbilstošo uzdevumu veikšanai.

(69)Lai ES centrs varētu efektīvi un lietderīgi izpildīt savus uzdevumus, tam, ievērojot šajā regulā un citos juridiskajos instrumentos, kas reglamentē attiecīgo organizāciju darbības, iekļautos ierobežojumus, būtu cieši jāsadarbojas ar koordinējošām iestādēm, Eiropolu un attiecīgām partnerorganizācijām, piemēram, ASV nacionālo bezvēsts pazudušo un izmantoto bērnu centru vai Starptautiskās Interneta uzticības līniju asociācijas (INHOPE) uzticības līniju tīklu, kurām var ziņot par materiāliem, kuros ietverta seksuāla vardarbība pret bērniem. Šīs sadarbības veicināšanas labad būtu jāveic vajadzīgie pasākumi, tostarp koordinācijas iestādēm būtu jāieceļ kontaktpersonas un jānoslēdz saprašanās memorandi ar Eiropolu un attiecīgā gadījumā ar vienu vai vairākām attiecīgajām partnerorganizācijām.

(70)Savienības ilgtermiņa atbalsts gan INHOPE, gan tās locekļu uzticības līnijām apliecina, ka uzticības līnijas ir viens no svarīgākajiem līdzekļiem cīņā pret seksuālu vardarbību pret bērniem tiešsaistē. ES centram būtu jāizmanto uzticības līniju tīkls un tos jāmudina sadarboties ar koordinējošām iestādēm, attiecīgo informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzējiem un dalībvalstu tiesībaizsardzības iestādēm. Uzticības līniju speciālās zināšanas un pieredze sniedz nenovērtējamu informāciju par to, kā priekšlaikus atpazīt kopīgus draudus un risinājumus, kā arī par to, kādas ir reģionālās un nacionālās atšķirības Savienības valstu starpā.

(71)Ņemot vērā Eiropola pilnvaras un tā pieredzi kompetento valsts iestāžu identificēšanā situācijās, kas ir neskaidras, un tā kriminālizlūkošanas informācijas datubāzi, kas var palīdzēt identificēt saistību ar izmeklēšanu, kas tiek veikta citās dalībvalstīs, ES centram būtu cieši jāsadarbojas ar to, jo īpaši, lai ātri identificētu kompetentās valsts tiesībaizsardzības iestādes gadījumos, kad šajā ziņā ir neskaidrība vai ja tas var skart vairāk nekā vienu dalībvalsti.

(72)Ņemot vērā to, ka ES Centram ir aktīvi jāsadarbojas ar Eiropolu, ES centra galvenajai mītnei būtu jāatrodas blakus Eiropola mītnei, kas atrodas Hāgā, Nīderlandē. ES centrs un Eiropola kopējā mītne ir ieguvums, ņemot vērā, ka ziņojumi, kurus ES centrs nosūta Eiropolam, ir sensitīvi, kā arī ņemot vērā tehniskās prasības, piemēram, attiecībā uz drošiem datu savienojumiem. Tas arī ļautu ES centram kā neatkarīgai struktūrai paļauties uz Eiropola atbalsta pakalpojumiem , it īpaši tiem, kas saistīti ar cilvēkresursu pārvaldību, informāciju tehnoloģiju (IT), tostarp, kiberdrošību, telpām un saziņu. Šādu atbalsta pakalpojumu kopēja izmantošana ir ekonomiski izdevīgāka un nodrošina profesionālāku pakalpojumu, nekā tad, ja, izveidojot tos no jauna, tie tiktu dublēti.

(73)Lai nodrošinātu tā pienācīgu darbību, būtu jāparedz noteikumi, kas vajadzīgi attiecībā uz ES centra organizāciju. Konsekvences labad šiem noteikumiem būtu jāatbilst Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas kopīgajai pieejai attiecībā uz decentralizētām aģentūrām.

(74)Ņemot vērā, ka tā uzdevumu veikšanā (jo īpaši attiecībā uz uzdevumu izstrādāt to tehnoloģiju sarakstu, kuras var izmantot atklāšanai) ir vajadzīgas tehniskā lietpratība, ES centram vajadzētu izveidot Tehnoloģiju komiteju, kuras sastāvā būtu eksperti, kuri pildītu padomdevēja funkciju. Tehnoloģiju komiteja jo īpaši var nodrošināt speciālās zināšanas, lai atbalstītu ES centra darbu tā pilnvaru ietvaros attiecībā uz jautājumiem, kas saistīti ar seksuālas vardarbības pret bērniem tiešsaistē atklāšanu, lai atbalstītu ES centru augsta līmeņa tehnisko standartu un aizsardzības pasākumu izstrādē atklāšanas tehnoloģiju jomā.

(75)Pārredzamības un pārskatatbildības labad un lai dotu iespēju novērtēt un vajadzības gadījumā veikt pielāgojumus, mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem, publiski pieejamu starppersonu sakaru pakalpojumu sniedzējiem un interneta piekļuves pakalpojumu sniedzējiem, koordinējošajām iestādēm un ES centram būtu jāvāc, jāreģistrē un jāanalizē informācija, pamatojoties uz nepersondatu anonimizētu vākšanu, un jāpublicē gada ziņojumi par to darbībām saskaņā ar šo regulu. Koordinējošajām iestādēm minētās informācijas vākšanā būtu jāsadarbojas ar Eiropolu, tiesībaizsardzības iestādēm un citām attiecīgām valsts iestādēm dalībvalstī, kas izraudzījusies attiecīgo koordinējošo iestādi.

(76)Labas pārvaldības labad, pamatojoties uz šajā regulā paredzētajiem apkopotajiem statistikas datiem un informāciju un pārredzamības ziņošanas mehānismiem, Komisijai būtu jāveic šīs regulas izvērtējums piecu gadu laikā no tās spēkā stāšanās dienas un pēc tam reizi piecos gados.

(77)Izvērtēšana būtu jābalsta uz tādiem kritērijiem kā iedarbīgums, nepieciešamība, efektivitāte, samērīgums, nozīmība, konsekvence un Savienības pievienotā vērtība. Lai veicinātu seksuālas vardarbības pret bērniem tiešsaistē atklāšanu, ziņošanu par to un šādu materiālu izņemšanu, uzlabotu aizsardzības mehānismu efektivitāti, kā arī ietekmi uz potenciāli skartajām pamattiesībām, darījumdarbības brīvību, tiesībām uz privāto dzīvi un personas datu aizsardzību, tajā būtu jāizvērtē tas, kā funkcionē dažādi operatīvie un tehniskie pasākumi, kas paredzēti šajā regulā, tostarp tas, cik efektīvi ir šie pasākumi. Komisijai būtu arī jānovērtē ietekme uz potenciāli skartajām trešo personu interesēm.

(78)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1232 45 paredz pagaidu risinājumu attiecībā uz tehnoloģiju izmantošanu, ko veic konkrēti publiski pieejamu starppersonu sakaru pakalpojumu sniedzēji nolūkā apkarot seksuālu vardarbību pret bērniem tiešsaistē, kamēr nav izstrādāts un pieņemts ilgtermiņa tiesiskais regulējums. Šī regula paredz minēto ilgtermiņa tiesisko regulējumu. Tāpēc Regula (ES) 2021/1232 būtu jāatceļ.

(79)Lai sasniegtu šīs regulas mērķus, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma 290. pantu, lai tā varētu grozīt šīs regulas pielikumus, kā arī tai būtu jādeleģē pilnvaras papildināt regulu, paredzot sīki izstrādātus noteikumus par ES centra uzturēto datubāzu izveidi, saturu un piekļuvi tām, attiecībā uz ziņojumu un ziņošanas procesa formu, precīzo saturu un citām detaļām, attiecībā uz to izmaksu noteikšanu un iekasēšanu, kas ES centram radušās, sniedzot pakalpojumu sniedzējiem atbalstu riska novērtēšanā, kā arī par tehniskajām prasībām attiecībā uz informācijas apmaiņas sistēmām, kas atbalsta saziņu starp koordinējošām iestādēm, Komisiju, ES centru, citām attiecīgām Savienības aģentūrām un attiecīgo informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzējiem.

(80)Ir būtiski, lai Komisija deleģēto aktu sagatavošanas procesā rīkotu atbilstīgas apspriešanās, arī ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu 46 . Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(81)Lai nodrošinātu vienādus informācijas sistēmas apmaiņas īstenošanas nosacījumus, īstenošanas pilnvaras būtu jāpiešķir Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 47 .

(82)Lai nodrošinātu, ka visām iesaistītajām personām ir pietiekami daudz laika veikt pasākumus, kas vajadzīgi šīs regulas prasību izpildei, būtu jāparedz atbilstošs laikposms no tās spēkā stāšanās dienas līdz tās piemērošanas dienai.

(83)Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi, proti, sniegt atbalstu iekšējā tirgus pareizai darbībai, ieviešot skaidras, vienotas un līdzsvarotus noteikumus, lai iedarbīgi un, ievērojot pamattiesības, novērstu un apkarotu seksuālu vardarbību pret bērniem, dalībvalstis nevar pietiekami labi sasniegt, bet minēto mērķi tā vēriena un seku dēļ var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šī regula paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(84)Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/1725 48 42. panta 2. punktu ir notikusi apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju un Eiropas Datu aizsardzības kolēģiju, kas [..] sniedza atzinumu,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets un darbības joma

1.Ar šo regulu paredz vienotus noteikumus, lai iekšējā tirgū novērstu attiecīgo informācijas sabiedrības pakalpojumu ļaunprātīgu izmantošanu seksuālai vardarbībai pret bērniem tiešsaistē.

    Tā jo īpaši nosaka:

a)attiecīgo informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzēju pienākumus līdz minimumam samazināt risku, ka viņu pakalpojumi tiek ļaunprātīgi izmantoti seksuālai vardarbībai pret bērniem tiešsaistē;

b)mitināšanas pakalpojumu sniedzēju un starppersonu sakaru pakalpojumu sniedzēju pienākumus atklāt seksuālu vardarbību pret bērniem tiešsaistē un ziņot par to;

c)mitināšanas pakalpojumu sniedzēju pienākumus izņemt no saviem pakalpojumiem materiālus, kuros ietverta seksuāla vardarbība pret bērniem, vai liegt tiem piekļuvi;

d)interneta piekļuves pakalpojumu sniedzēju pienākumus liegt piekļuvi materiāliem, kuros ietverta seksuāla vardarbība pret bērniem;

e)noteikumus par šīs regulas īstenošanu un izpildi, tostarp attiecībā uz dalībvalstu kompetento iestāžu norīkošanu un funkcijām, 40. pantā izveidoto ES centru bērnu seksuālās vardarbības apkarošanai (“ES centrs”) un sadarbību un pārredzamību.

2.Šo regulu piemēro attiecīgo informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzējiem, kas piedāvā šādus pakalpojumus Savienībā, neatkarīgi no to galvenā iedibinājuma vietas.

3.Šī regula neietekmē šajos tiesību aktos paredzētos noteikumus:

a)Direktīva 2011/93/ES par seksuālas vardarbības pret bērniem, bērnu seksuālas izmantošanas un bērnu pornogrāfijas apkarošanu, un ar kuru aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2004/68/TI. 

b)Direktīva 2000/31/EK un Regula (ES) .../.... [par digitālo pakalpojumu vienoto tirgu (Digitālo pakalpojumu akts) un ar ko groza Direktīvu 2000/31/EK];

c)Direktīva 2010/13/ES;

d)Regula (ES) 2016/679, Direktīva 2016/680, Regula (ES) 2018/1725 un, ievērojot šā panta 4. punktu, Direktīva 2002/58/EK.

4.Šī regula ierobežo Direktīvas 2002/58/EK 5. panta 1. un 3. punktā un 6. panta 1. punktā paredzēto tiesību un pienākumu īstenošanu, ciktāl tas nepieciešams saskaņā ar šīs regulas 1. nodaļas 2. iedaļu attiecībā uz izdoto atklāšanas rīkojumu izpildi.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

a)“mitināšanas pakalpojums” ir informācijas sabiedrības pakalpojums, kā definēts 2. panta f) punkta trešajā ievilkumā Regulā (ES).../... [par digitālo pakalpojumu vienoto tirgu (Digitālo pakalpojumu akts) un ar ko groza Direktīvu 2000/31/EK];

b)“starppersonu sakaru pakalpojums” ir publiski pieejams pakalpojums, kā definēts Direktīvas (ES) 2018/1972 2. panta 5. punktā, ieskaitot pakalpojumus, kuros interaktīva starppersonu saziņa ir tikai ar citu pakalpojumu saistīta sīka palīgfunkcija;

c)“programmatūras lietotne” ir digitāls produkts vai pakalpojums, kā definēts Regulas (ES).../... [par sāncensīgiem un godīgiem tirgiem digitālajā nozarē (Digitālo tirgu akts)] 2. panta 13. punktā;

d)“programmatūras lietojumprogrammu veikals” ir pakalpojums, kā definēts Regulas (ES).../... [par sāncensīgiem un godīgiem tirgiem digitālajā nozarē (Digitālo tirgu akts)] 2. panta 12. punktā;

e)“interneta piekļuves pakalpojums” ir pakalpojums, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2015/2120 2. panta 2. punktā 49 ;

f)“attiecīgie informācijas sabiedrības pakalpojumi” ir visi turpmāk minētie pakalpojumi:

(i) mitināšanas pakalpojums;

(ii) starppersonu sakaru pakalpojums;

(iii) lietojumprogrammu veikals;

(iv) interneta piekļuves pakalpojums.

g)“piedāvāt pakalpojumus Savienībā” nozīmē piedāvāt pakalpojumus Savienībā, kā definēts 2. panta d) punktā Regulā (ES).../... [par digitālo pakalpojumu vienoto tirgu (Digitālo pakalpojumu akts) un ar ko groza Direktīvu 2000/31/EK];

h)“lietotājs” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas izmanto attiecīgu informācijas sabiedrības pakalpojumu;

i)“bērns” ir fiziska persona, kas ir jaunāka par 18 gadiem;

j)“lietotājs-bērns” ir fiziska persona, ir jaunāka par 17 gadiem un kas izmanto attiecīgo informācijas sabiedrības pakalpojumu;

k)“mikrouzņēmumi, mazie vai vidējie uzņēmumi” ir uzņēmumi, kā definēts Komisijas Ieteikumā 2003/361/EK par mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu definīciju 50 ;

l)“materiāls, kurā ietverta seksuāla vardarbība pret bērniem” ir materiāls, kas veido bērnu pornogrāfiju vai pornogrāfisku priekšnesumu, kā attiecīgi definēts Direktīvas 2011/93/ES 2. panta c) un e) punktā;

m)“zināms materiāls, kurā ietverta seksuāla vardarbība pret bērniem” ir materiāls, kurā, iespējams, ir iekļauta seksuāla vardarbība pret bērniem un kurš atklāts, izmantojot rādītājus, kas iekļauti 44. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajā rādītāju datubāzē;

n)“jauns materiāls, kurā ietverta seksuāla vardarbība pret bērniem” ir materiāls, kurā, iespējams, ir iekļauta seksuāla vardarbība pret bērniem un kurš atklāts, izmantojot rādītājus, kas iekļauti 44. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētajā rādītāju datubāzē;

o)“uzmākšanās bērniem” ir uzmākšanās bērniem seksuālos nolūkos, kā minēts Direktīvas 2011/93/ES 6. pantā;

p)“seksuāla vardarbība pret bērniem tiešsaistē” ir tiešsaistes materiāls, kurā ietverta seksuāla vardarbība pret bērniem un uzmākšanās bērniem.

q)“nodarījumi saistībā ar seksuālu vardarbību pret bērniem” ir nodarījumi, kā definēts Direktīvas 2011/93/ES 3. līdz 7. pantā;

r)“ieteikumu sistēma” ir sistēma, kā definēts Regulā (ES).../... [par digitālo pakalpojumu vienoto tirgu (Digitālo pakalpojumu akts) un ar ko groza Direktīvu 2000/31/EK] 2 . panta o) punktā;

s)“satura dati” ir dati, kā definēts Regulas (ES)... [par Eiropas elektronisko pierādījumu sniegšanas un saglabāšanas rīkojumiem elektronisko pierādījumu gūšanai krimināllietās (.../... e-pierādījumu regula)] 2. panta 10. punktā;

t)“satura moderācija” ir darbības, kas definētas Regulas (ES).../... [par digitālo pakalpojumu vienoto tirgu (Digitālo pakalpojumu akts) un ar ko groza Direktīvu 2000/31/EK] 2. panta p) punktā;

u)“iedibinājumu koordinējošā iestāde” ir koordinējošā iestāde seksuālas vardarbības pret bērniem jautājumos, ko saskaņā ar 25. pantu izraudzījusies tā dalībvalsts, kurā ir informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzēja galvenais iedibinājums vai, attiecīgā gadījumā, kurā dzīvo vai ir iedibināts tā juridiskais pārstāvis;

v)“noteikumi” ir noteikumi, kā definēts Regulas (ES).../... [par digitālo pakalpojumu vienoto tirgu (Digitālo pakalpojumu akts) un ar ko groza Direktīvu 2000/31/EK] 2. panta q) punktā;

w)“galvenais iedibinājums” ir attiecīgo informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzēja galvenais birojs vai juridiskā adrese, kurā tiek veiktas galvenās finanšu funkcijas un operacionālā kontrole.

II NODAĻA

ATTIECĪGO INFORMĀCIJAS SABIEDRĪBAS PAKALPOJUMU SNIEDZĒJU PIENĀKUMI NOVĒRST UN APKAROT SEKSUĀLU VARDARBĪBU PRET BĒRNIEM TIEŠSAISTĒ

1. iedaļa

Riska novērtēšanas un mazināšanas pienākumi

3. pants

Riska novērtējums

1.Mitināšanas pakalpojumu sniedzēji un starppersonu sakaru pakalpojumu sniedzēji attiecībā uz katru piedāvāto pakalpojumu identificē, analizē un novērtē risku, ka pakalpojums tiks izmantots seksuālai vardarbībai pret bērniem tiešsaistē.

2.Veicot riska novērtējumu, pakalpojumu sniedzējs jo īpaši ņem vērā:

a)visus gadījumus, kad tā pakalpojumos iepriekš tika konstatēta seksuāla vardarbība pret bērniem tiešsaistē;

b)to, vai pakalpojumu sniedzējs ir izstrādājis un īsteno politiku un vai ir pieejamas funkcijas, kas novērstu 1. punktā minēto risku, tostarp:

–šajos noteikumos paredzētie aizliegumi un ierobežojumi;

–pasākumi šādu aizliegumu un ierobežojumu īstenošanai;

–funkcijas, kas ļauj pārbaudīt vecumu;

–funkcijas, kas ar viegli pieejamu un vecumam piemērotu rīku palīdzību ļauj lietotājiem ziņot pakalpojumu sniedzējam par seksuālu vardarbību pret bērniem tiešsaistē;

c)veidu, kādā lietotāji izmanto pakalpojumu, un tā ietekmi uz minēto risku;

d)veidu, kādā pakalpojumu sniedzējs ir izstrādājis un izmanto pakalpojumu, tostarp uzņēmējdarbības modeli, pārvaldību un attiecīgās sistēmas un procesus, un tā ietekmi uz minēto risku;

e)attiecībā uz uzmākšanās bērniem risku:

i) cik lielā mērā bērni lietos vai, iespējams, lietos pakalpojumu;

ii) ja pakalpojumu izmanto bērni, dažādas šādu lietotāju vecuma grupas un uzmākšanās bērniem risku attiecībā uz šīm vecuma grupām;

iii) tādu funkciju pieejamību, kas rada vai pastiprina uzmākšanās bērniem risku, tostarp šādas funkcijas:

–ļaut lietotājiem meklēt citus lietotājus un jo īpaši attiecībā uz pieaugušiem lietotājiem, kas meklē lietotājus-bērnus;

–ļaut lietotājiem tiešā veidā sazināties ar citiem lietotājiem, jo īpaši privātas saziņas veidā;

–ļaut lietotājiem koplietot attēlus vai videomateriālus ar citiem lietotājiem, jo īpaši privātas saziņas veidā.

3.Pakalpojumu sniedzējs var pieprasīt, lai ES centrs veic reprezentatīvu, anonimizētu datu paraugu analīzi, lai identificētu iespējamu seksuālu vardarbību pret bērniem tiešsaistē un atbalstītu riska novērtējumu.

Izmaksas, kas ES centram radušās šīs analīzes veikšanas dēļ sedz pakalpojumu sniedzējs, kas analīzi pieprasījis. Tomēr ES centrs sedz šīs izmaksas, ja pakalpojumu sniedzējs ir mikrouzņēmums, mazais vai vidējais uzņēmums, ja pieprasījums ir pamatoti nepieciešams riska novērtējuma pamatošanai.

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 86. pantu, lai papildinātu šo regulu ar nepieciešamajiem sīki izstrādātajiem noteikumiem par minēto izmaksu noteikšanu un iekasēšanu un par atbrīvojuma piemērošanu mikrouzņēmumiem, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.

4.Pakalpojumu sniedzējs pirmo riska novērtējumu veic līdz [šīs regulas piemērošanas datums + 3 mēneši] vai, ja pakalpojumu sniedzējs nepiedāvāja pakalpojumu Savienībā, līdz [šīs regulas piemērošanas datums], trīs mēnešu laikā no dienas, kad pakalpojumu sniedzējs sāka piedāvāt pakalpojumu Savienībā.

Pēc tam, ja tas vajadzīgs, un vismaz reizi trijos gados no dienas, kad pakalpojumu sniedzējs pēdējo reizi veicis vai atjauninājis riska novērtējumu, pakalpojumu sniedzējs riska novērtējumu atjaunina. Tomēr:

a)attiecībā uz pakalpojumu, uz kuru attiecas atklāšanas rīkojums, kas izdots saskaņā ar 7. pantu, pakalpojumu sniedzējs atjaunina riska novērtējumu ne vēlāk kā divus mēnešus pirms atklāšanas rīkojuma piemērošanas termiņa beigām;

b)iedibinājuma koordinējošā iestāde var pieprasīt pakalpojumu sniedzējam atjaunināt riska novērtējumu pamatotā datumā, kas ir pirms otrajā daļā minētā datuma, ja ir pierādījumi, kas liecina par iespējamām būtiskām izmaiņām attiecībā uz risku ka pakalpojums tiek izmantots seksuālai vardarbībai pret bērniem tiešsaistē.

5.Riska novērtējumā iekļauj novērtējumu par jebkādu iespējamu atlikušo risku, ka pēc 4. pantā minēto riska mazināšanas pasākumu veikšanas pakalpojums tiek izmantots seksuālai vardarbībai pret bērniem tiešsaistē.

6.Komisija sadarbībā ar koordinējošām iestādēm un ES centru un pēc sabiedriskās apspriešanas var izdot pamatnostādnes par 1. līdz 5. punkta piemērošanu, pienācīgi ņemot vērā attiecīgo tehnoloģiju attīstību un veidu, kādā tiek piedāvāti un izmantoti pakalpojumi, uz kuriem attiecas minētie noteikumi.

4. pants

Riska mazināšana

1.Mitināšanas pakalpojumu sniedzēji un starppersonu sakaru pakalpojumu sniedzēji veic pamatotus riska mazināšanas pasākumus, kas saskaņā ar 3. pantu pielāgoti apzinātajam riskam ar mērķi pēc iespējas samazināt minēto risku. Šo pasākumu starpā ir daži vai visi no šādiem pasākumiem:

a)pielāgošanas pasākumi attiecībā uz pakalpojuma sniedzēja satura moderāciju vai ieteikumu sistēmu, tā lēmumu pieņemšanas procesiem, pakalpojuma darbību vai funkcijām vai saturu, vai noteikumu izpildi;

b)pakalpojumu iekšējo procesu nostiprināšana vai pakalpojumu darbības iekšēja uzraudzība;

c)sadarbības uzsākšana vai pielāgošana saskaņā ar konkurences tiesībām ar citiem mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem vai starppersonu sakaru pakalpojumu sniedzējiem, publiskām iestādēm, pilsoniskās sabiedrības organizācijām vai attiecīgā gadījumā struktūrām, kam piešķirts uzticamo signalizētāju statuss saskaņā ar 19. pantu Regulā (ES).../... [par digitālo pakalpojumu vienoto tirgu (Digitālo pakalpojumu akts) un ar ko groza Direktīvu 2000/31/EK].

2.Mazināšanas pasākumi:

a)ir efektīvi identificēto risku mazināšanai;

b)ir mērķorientēti un samērīgi attiecībā uz minēto risku, jo īpaši ņemot vērā riska nopietnību, kā arī pakalpojumu sniedzēja finansiālās un tehnoloģiskās spējas un lietotāju skaitu;

c)tiek piemēroti rūpīgi un nediskriminējoši, jebkuros apstākļos pienācīgi ņemot vērā ietekmes mazināšanas pasākumu iespējamās sekas attiecībā uz visu iesaistīto pušu pamattiesību īstenošanu;

d)vajadzības gadījumā ieviesti, pārskatīti, pārtraukti vai paplašināti katru reizi, kad saskaņā ar 3. panta 4. punktu tiek veikts vai atjaunināts riska novērtējums, trīs mēnešu laikā no tajā minētās dienas.

3.Starppersonu sakaru pakalpojumu sniedzēji, kuri saskaņā ar riska novērtējumu, kas veikts vai atjaunināts saskaņā ar 3. pantu, ir konstatējuši risku, ka viņu pakalpojums tiek izmantots, lai uzmāktos bērniem, veic vajadzīgos vecuma pārbaudes un vecuma novērtēšanas pasākumus, lai savos pakalpojumos ticami identificētu lietotājus-bērnus, tādējādi veicot ietekmes mazināšanas pasākumus.

4.Mitināšanas pakalpojumu sniedzēji un starppersonu sakaru pakalpojumu sniedzēji savos noteikumos skaidri apraksta ietekmes mazināšanas pasākumus, ko tie ir veikuši. Minētajā aprakstā neiekļauj informāciju, kas var mazināt ietekmes mazināšanas pasākumu efektivitāti.

5.Komisija sadarbībā ar koordinējošām iestādēm un ES centru un pēc sabiedriskās apspriešanas var izdot pamatnostādnes par 1., 2., 3. un 4. punkta piemērošanu, pienācīgi ņemot vērā attiecīgo tehnoloģiju attīstību un veidu, kādā tiek piedāvāti un izmantoti pakalpojumi, uz kuriem attiecas minētie noteikumi.

5. pants

Ziņošana par risku

1.Mitināšanas pakalpojumu sniedzēji un starppersonu sakaru pakalpojumu sniedzēji trīs mēnešu laikā no 3. panta 4. punktā minētās dienas iedibinājumu koordinējošajai iestādei nosūta ziņojumu, kurā norāda:

a)saskaņā ar 3. pantu veiktā vai atjauninātā riska novērtējuma procesu un rezultātu, tostarp 3. panta 5. punktā minētā iespējamā atlikušā riska novērtējumu;

b)visus mazināšanas pasākumus, kas īstenoti saskaņā ar 4. pantu. 

2.Trīs mēnešu laikā pēc ziņojuma saņemšanas iedibinājumu koordinējošā iestāde to novērtē un, pamatojoties uz minēto ziņojumu, kā arī ņemot vērā visu tai pieejamo attiecīgo informāciju, nosaka, vai riska novērtējums ir veikts vai atjaunināts un vai ir īstenoti riska mazināšanas pasākumi saskaņā ar 3. un 4. panta prasībām.

3.Ja tas nepieciešams minētā novērtējuma veikšanai, minētā koordinējošā iestāde var pieprasīt, lai pakalpojumu sniedzējs saprātīgā termiņā, ko noteikusi minētā koordinējošā iestāde, sniedz papildu informāciju. Minētais laikposms nav garāks par divām nedēļām.

Šā panta 1. apakšpunktā minēto termiņu aptur līdz šīs papildu informācijas saņemšanas brīdim.

4.Neskarot 7. pantu un 27. līdz 29. pantu, ja 3. un 4. panta prasības nav izpildītas, minētā koordinējošā iestāde pieprasa pakalpojuma sniedzējam saprātīgā termiņā, ko noteikusi minētā koordinējošā iestāde, atkārtoti veikt vai atjaunināt riska novērtējumu vai ieviest, pārskatīt, pārtraukt vai attiecīgā gadījumā paplašināt riska mazināšanas pasākumus. Šis laikposms nav ilgāks par vienu mēnesi.

5.Pakalpojumu sniedzēji, nosūtot ziņojumu iedibinājumu koordinējošajai iestādei saskaņā ar 1. punktu, nosūta ziņojumu arī ES centram.

6.Pakalpojumu sniedzēji pēc pieprasījuma nosūta ziņojumu lietojumprogrammu veikalu nodrošinātājiem, ciktāl tas nepieciešams 6. panta 2. punktā minētā novērtējuma veikšanai. Vajadzības gadījumā tie ziņojumā var neiekļaut konfidenciālu informāciju.

6. pants

Pienākumi attiecībā uz lietojumprogrammu veikaliem

1.Lietojumprogrammu veikalu pakalpojumu sniedzēji:

a)dara visu iespējamo, lai kopā ar lietojumprogrammu pakalpojumu sniedzējiem novērtētu, vai attiecībā uz katru pakalpojumu, ko piedāvā ar lietojumprogrammas starpniecību, pastāv risks, ka to izmantos, lai uzmāktos bērniem;

b)dara visu iespējamo, lai novērstu lietotāju-bērnu piekļuvi lietojumprogrammām, par kurām ir konstatēts būtisks risks, ka tās tiks izmantotas, lai uzmāktos bērniem;

c)veic vajadzīgos vecuma pārbaudes un vecuma novērtēšanas pasākumus, kas paredzēti, lai ticami identificētu bērnus, kuri lieto to pakalpojumus, un kas ļauj tiem īstenot b) apakšpunktā minētos pasākumus.

2.Novērtējot 1. punktā minēto risku, pakalpojumu sniedzējs ņem vērā visu pieejamo informāciju, tostarp saskaņā ar 3. pantu veiktā vai atjauninātā riska novērtējuma rezultātus.

3.Lietojumprogrammu veikalu pakalpojumu sniedzēji publisko informāciju, kurā aprakstīts riska novērtēšanas process un kritēriji, kā arī kurā ir aprakstīti 1. punktā minētie pasākumi. Minētajā aprakstā neiekļauj informāciju, kas var mazināt minēto pasākumu novērtējuma efektivitāti.

4.Komisija sadarbībā ar koordinējošām iestādēm un ES centru un pēc sabiedriskās apspriešanas var izdot pamatnostādnes par 1., 2. un 3. punkta piemērošanu, pienācīgi ņemot vērā attiecīgo tehnoloģiju attīstību un veidu, kādā tiek piedāvāti un izmantoti pakalpojumi, uz kuriem attiecas minētie noteikumi.

2. iedaļa

Atklāšanas pienākumi

7. pants

Atklāšanas rīkojumu izdošana

1.Iedibinājumu koordinējošā iestāde ir pilnvarota pieprasīt tās dalībvalsts kompetentajai tiesu iestādei, kura to izraudzījusi, vai citai neatkarīgai administratīvai iestādei minētajā dalībvalstī izdot atklāšanas rīkojumu, pieprasot, lai mitināšanas pakalpojumu sniedzējs vai starppersonu sakaru pakalpojumu sniedzējs, kas atrodas minētās dalībvalsts jurisdikcijā, veiktu 10. pantā noteiktos pasākumus, kas konkrētā pakalpojumā atklātu seksuālu vardarbību pret bērniem tiešsaistē.

2.Iedibinājumu koordinējošā iestāde pirms atklāšanas rīkojuma pieprasīšanas veic izmeklēšanu un novērtējumus, kas vajadzīgi, lai noteiktu, vai ir izpildīti 4. punkta nosacījumi.

Šajā nolūkā tā attiecīgā gadījumā var pieprasīt, lai pakalpojumu sniedzējs saprātīgā termiņā, ko noteikusi minētā koordinējošā iestāde, iesniedz nepieciešamo informāciju, kas papildina attiecīgi 5. panta 1. un 3. punktā minēto ziņojumu un papildu informāciju, vai pieprasīt, lai ES centrs, cita valsts sektora iestāde vai attiecīgie eksperti vai struktūras sniedz vajadzīgo papildu informāciju.

3.Ja iedibinājumu koordinējošā iestāde sākotnēji uzskata, ka 4. punkta nosacījumi ir izpildīti, tā:

a)sagatavo pieprasījuma projektu atklāšanas rīkojuma izdošanai, norādot tā atklāšanas rīkojuma satura galvenos elementus, ko tā plāno pieprasīt, un pieprasījuma iemeslus;

b)iesniedz pieprasījuma projektu pakalpojumu sniedzējam un ES centram;

c)pakalpojumu sniedzējam sniedz iespēju saprātīgā termiņā, ko noteikusi minētā koordinējošā iestāde, iesniegt komentārus par pieprasījuma projektu;

d)aicina ES centru četru nedēļu laikā no pieprasījuma projekta saņemšanas dienas sniegt atzinumu par pieprasījuma projektu.

Ja, ņemot vērā pakalpojumu sniedzēja komentārus un ES centra atzinumu, minētā koordinējošā iestāde joprojām uzskata, ka 4. punkta nosacījumi ir izpildīti, tā atkārtoti pakalpojumu sniedzējam iesniedz pieprasījuma projektu, kas vajadzības gadījumā ir pielāgots. Šādā gadījumā pakalpojumu sniedzējs saprātīgā termiņā, ko noteikusi minētā koordinējošā iestāde, veic visas turpmāk minētās darbības:

a)izstrādā īstenošanas plānu, kurā izklāstīti pasākumi, ko tā paredzējusi veikt, lai izpildītu paredzēto atklāšanas rīkojumu, tajā iekļaujot detalizētu informāciju par paredzētajām tehnoloģijām un aizsardzības pasākumiem;

b)ja īstenošanas plāna projekts attiecas uz paredzēto atklāšanas rīkojumu attiecībā uz uzmākšanos bērniem, un tā nav iepriekš izdota atklāšanas rīkojuma atjaunošana bez būtiskām izmaiņām, koordinējošā iestāde veic novērtējumu par ietekmi uz datu aizsardzību un iepriekšējas apspriešanās procedūru, kā minēts attiecīgi Regulas (ES) 2016/679 35. un 36. pantā, saistībā ar īstenošanas plānā izklāstītajiem pasākumiem;

c)ja piemēro b) apakšpunktu vai ja ir izpildīti Regulas (ES) 2016/679 35. un 36. panta nosacījumi, pielāgo īstenošanas plāna projektu, ja nepieciešams, ņemot vērā ietekmes uz datu aizsardzību novērtējuma rezultātus un lai ņemtu vērā datu aizsardzības iestādes atzinumu, kas sniegts, reaģējot uz iepriekšēju apspriešanos;

d)iesniedz minētajai koordinējošajai iestādei īstenošanas plānu, attiecīgā gadījumā pievienojot kompetentās datu aizsardzības iestādes atzinumu un norādot, kā īstenošanas plāns ir pielāgots saistībā ar novērtējuma par ietekmi uz datu aizsardzību rezultātiem un minēto atzinumu.

Ja, ņemot vērā pakalpojumu sniedzēja īstenošanas plānu un datu aizsardzības iestādes atzinumu, minētā koordinējošā iestāde joprojām uzskata, ka 4. punkta nosacījumi ir izpildīti, tā kompetentajai tiesu iestādei vai neatkarīgai administratīvajai iestādei iesniedz atklāšanas pieprasījumu, vajadzības gadījumā to labojot. Tā minētajam pieprasījumam pievieno pakalpojumu sniedzēja īstenošanas plānu un ES centra un datu aizsardzības iestādes atzinumus.

4.Iedibinājumu koordinējošā iestāde pieprasa, lai tiek izdots atklāšanas rīkojums, un kompetentā tiesu iestāde vai neatkarīga administratīvā iestāde izdod atklāšanas rīkojumu, ja tā uzskata, ka ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)ir pierādījumi, ka pastāv būtisks risks, ka pakalpojumu varētu izmantot seksuālai vardarbībai pret bērniem tiešsaistē attiecīgi 5., 6. un 7. punkta nozīmē;

b)atklāšanas rīkojuma izdošanas iemesli atsver negatīvo ietekmi uz visu skarto personu tiesībām un likumīgajām interesēm, jo īpaši ņemot vērā nepieciešamību nodrošināt taisnīgu līdzsvaru starp minēto pušu pamattiesībām.

Novērtējot, vai ir izpildīti pirmās daļas nosacījumi, ņem vērā visus būtiskos konkrētās lietas faktus un apstākļus, jo īpaši:

a)riska novērtējumu, kas veikts vai atjaunināts, un visus riska mazināšanas pasākumus, ko pakalpojumu sniedzējs veicis saskaņā ar 3. un 4. pantu, tostarp attiecīgā gadījumā visus riska mazināšanas pasākumus, kas ieviesti, pārskatīti, pārtraukti vai paplašināti saskaņā ar 5. panta 4. punktu;

b)jebkādu papildu informāciju, kas iegūta saskaņā ar 2. punktu, vai jebkādu citu tam pieejamu attiecīgu informāciju, jo īpaši attiecībā uz pakalpojuma izmantošanu, izstrādi un darbību, informāciju par pakalpojumu sniedzēja finansiālajām un tehnoloģiskajām spējām un lielumu un par atklāšanas rīkojuma izpildei veicamo pasākumu iespējamām sekām attiecībā uz pārējām skartajām personām;

c)pakalpojumu sniedzēja viedokli un īstenošanas plānu, kas iesniegts saskaņā ar 3. punktu;

d)ES centra un datu aizsardzības iestādes atzinumus, kas iesniegti saskaņā ar 3. punktu.

Attiecībā uz otrās daļas d) apakšpunktu, ja minētā koordinējošā iestādes rīcība būtiski atšķiras no ES centra atzinuma, tā par to informē ES centru un Komisiju, norādot punktus, kuros tā ir atkāpusies, un galvenos atkāpju veikšanas iemeslus.

5.Attiecībā uz atklāšanas rīkojumiem par zināmu materiālu, kurā ietverta seksuāla vardarbība pret bērniem, izplatīšanu uzskata, ka 4. punkta pirmās daļas a) apakšpunktā minētais būtiskais risks pastāv, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)neraugoties uz jebkādiem riska mazināšanas pasākumiem, ko pakalpojumu sniedzējs varētu būt veicis vai veiks, pastāv iespēja, ka pakalpojums lielā mērā tiek izmantots, lai izplatītu zināmus materiālus, kuros ietverta seksuāla vardarbība pret bērniem;

b)ir pierādījumi, ka pakalpojums vai līdzīgs pakalpojums pēdējos 12 mēnešos lielā mērā ir izmantots, lai izplatītu zināmus materiālus, kuros ietverta seksuāla vardarbība pret bērniem, ja pakalpojums Savienībā vēl nav piedāvāts dienā, kad iesniegts pieprasījums par atklāšanas rīkojuma izdošanu.

6.Attiecībā uz atklāšanas rīkojumiem par jaunu materiālu, kurā ietverta seksuāla vardarbība pret bērniem, izplatīšanu uzskata, ka 4. punkta pirmās daļas a) apakšpunktā minētais būtiskais risks pastāv, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)neraugoties uz jebkādiem riska mazināšanas pasākumiem, ko pakalpojumu sniedzējs varētu būt veicis vai veiks, pastāv iespēja, ka pakalpojums zināmā mērā tiek izmantots, lai izplatītu jaunus materiālus, kuros ietverta seksuāla vardarbība pret bērniem;

b)ir pierādījumi, ka pakalpojums vai līdzīgs pakalpojums pēdējos 12 mēnešos lielā mērā ir izmantots, lai izplatītu jaunus materiālus, kuros ietverta seksuāla vardarbība pret bērniem, ja pakalpojums Savienībā vēl nav piedāvāts dienā, kad iesniegts pieprasījums par atklāšanas rīkojuma izdošanu;

c)attiecībā uz pakalpojumiem, kas nav Direktīvas 2011/93/ES 2. panta e) punktā definētie pornogrāfisku priekšnesumu pārraidi tiešraidē:

(1)attiecībā uz pakalpojumu ir izdots atklāšanas rīkojums par tādu zināmu materiālu izplatīšanu, kuros ietverta seksuāla vardarbība pret bērniem;

(2)pakalpojumu sniedzējs iesniedza ievērojamu skaitu ziņojumu par zināmiem materiāliem, kuros ietverta seksuāla vardarbība pret bērniem un kuri konstatēti, veicot pasākumus, ar kuriem izpilda 1. punktā minēto atklāšanas rīkojumu, ievērojot 12. pantu.

7.Attiecībā uz atklāšanas rīkojumiem par uzmākšanos bērniem uzskata, ka 4. punkta pirmās daļas a) apakšpunktā minētais būtiskais risks pastāv, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)pakalpojumu sniedzējs ir starppersonu sakaru pakalpojumu sniedzējs;

b)neraugoties uz jebkādiem riska mazināšanas pasākumiem, ko pakalpojumu sniedzējs varētu būt veicis vai veiks, pastāv iespēja, ka pakalpojums zināmā mērā tiek izmantots, lai uzmāktos bērniem;

c)ir pierādījumi, ka pakalpojums vai līdzīgs pakalpojums pēdējos 12 mēnešos lielā mērā ir izmantots, lai uzmāktos bērniem ja pakalpojums Savienībā vēl nav piedāvāts dienā, kad iesniegts pieprasījums par atklāšanas rīkojuma izdošanu;

Atklāšanas rīkojumi attiecībā uz uzmākšanos bērniem attiecas tikai uz starppersonu sakariem, ja viens no lietotājiem ir bērns.

8.Iedibinājumu koordinējošā iestāde, pieprasot atklāšanas rīkojuma izdošanu, un kompetentā tiesu vai neatkarīgā administratīvā iestāde, izdodot atklāšanas rīkojumu, to izdod un precizē tā, lai 4. punkta pirmās daļas b) apakšpunktā minētās negatīvās sekas nepārsniegtu patiešām nepieciešamos līdzekļus efektīvai a) apakšpunktā minēto būtisko risku novēršanai.

Šajā nolūkā tās ņem vērā visus attiecīgos parametrus, tostarp pietiekami ticamu atklāšanas tehnoloģiju pieejamību tādā ziņā, ka tās maksimāli ierobežo kļūdu īpatsvaru attiecībā uz atklāšanu un to piemērotību un efektivitāti šīs regulas mērķu sasniegšanai, kā arī pasākumu ietekmi uz skarto lietotāju tiesībām, un pieprasa, lai no vairākiem vienlīdz efektīviem pasākumiem tiktu veikti pasākumi ar vismazāko iejaukšanos saskaņā ar 10. pantu.

Tām ir jo īpaši jānodrošina, ka:

a)ja minētais risks attiecas tikai uz identificējamu pakalpojuma daļu vai komponentu vajadzīgos pasākumus piemēro tikai attiecībā uz šo daļu vai komponentu;

b)vajadzības gadījumā, jo īpaši, lai ierobežotu šādas negatīvas sekas, ir paredzēti efektīvi un samērīgi aizsardzības pasākumi papildus tiem, kas uzskaitīti 10. panta 4., 5. un 6. punktā;

c)ievērojot 9. punktu, piemērošanas periods ir ierobežots līdz tam, kas ir patiešām nepieciešams.

9.Kompetentā tiesu iestāde vai neatkarīga administratīva iestāde atklāšanas rīkojumā norāda laikposmu, kurā tas ir piemērojams, norādot arī sākuma un beigu datumu.

Sākuma datumu nosaka, ņemot vērā laiku, kas pakalpojuma sniedzējam pamatoti vajadzīgs pasākumiem, kas nepieciešami, lai sagatavotos atklāšanas rīkojuma izpildei. Šis datums nav agrāk kā trīs mēneši no dienas, kad pakalpojumu sniedzējs saņēmis atklāšanas rīkojumu, un ne vēlāk kā 12 mēnešus pēc minētās dienas.

Atklāšanas rīkojumu piemērošanas periods attiecībā uz tādu zināmu vai jaunu materiālu izplatīšanu, kuros ietverta seksuāla vardarbība pret bērniem, nepārsniedz 24 mēnešus, un attiecībā uz atklāšanas rīkojumiem par uzmākšanos bērniem tas nepārsniedz 12 mēnešus.

8. pants

Papildu noteikumi attiecībā uz atklāšanas rīkojumiem

1.Kompetentā tiesu iestāde vai neatkarīga administratīvā iestāde, izmantojot I pielikumā iekļauto veidni, izdod 7. pantā minētos atklāšanas rīkojumus. Atklāšanas rīkojumos iekļauj:

a)informāciju par pasākumiem, kurus veic atklāšanas rīkojuma izpildei, tostarp par izmantojamiem rādītājiem un nodrošināmiem aizsardzības pasākumiem, t.sk. ziņošanas prasībām, kas noteiktas saskaņā ar 9. panta 3. punktu, un attiecīgā gadījumā — visiem papildu aizsardzības pasākumiem, kas minēti 7. panta 8. punktā;

b)kompetentās tiesu iestādes vai neatkarīgās administratīvās iestādes, kas izdevusi atklāšanas rīkojumu, identifikācijas datus un minētās tiesu vai neatkarīgās administratīvās iestādes veiktās atklāšanas rīkojuma autentifikāciju;

c)pakalpojumu sniedzēja un attiecīgā gadījumā tā juridiskā pārstāvja vārdu un uzvārdu;

d)konkrēto pakalpojumu, par kuru ir izdots atklāšanas rīkojums, un attiecīgā gadījumā attiecīgo pakalpojuma daļu vai komponentu, kā minēts 7. panta 8. punktā;

e)informāciju par to, vai izdotais atklāšanas rīkojums attiecas uz tādus zināmu vai jaunu materiālu izplatīšanu, kuros ietverta seksuāla vardarbība pret bērniem, vai uzmākšanos bērniem;

f)atklāšanas rīkojuma sākuma un beigu datumu;

g)pietiekami detalizētu izklāstu, kurā ir pamatota atklāšanas rīkojuma izdošana;

h)atsauci uz šo regulu kā atklāšanas rīkojuma juridisko pamatu;

i)tiesas vai neatkarīgas administratīvās iestādes, kas izdevusi atklāšanas rīkojumu, datumu, laika zīmogu un elektronisko parakstu;

j)viegli saprotamu informāciju par atklāšanas rīkojuma adresātam pieejamo tiesisko aizsardzību, tostarp informāciju par tiesisko aizsardzību tiesā un par termiņiem, kas piemērojami šādai tiesiskajai aizsardzībai.

2.Kompetentā tiesu iestāde vai neatkarīga administratīvā iestāde, kas izdod atklāšanas rīkojumu, to adresē pakalpojumu sniedzēja galvenajam iedibinājumam vai attiecīgā gadījumā tā juridiskajam pārstāvim, kas izraudzīts saskaņā ar 24. pantu.

Izmantojot sistēmu, kas izveidota saskaņā ar 39. panta 2. Punktu, atklāšanas rīkojumu nosūta pakalpojumu sniedzēja kontaktpunktam, kas minēts 23. panta 1. punktā, iedibinājumu koordinējošajai iestādei un ES centram.

Atklāšanas rīkojumu sagatavo valodā, par kuru pakalpojumu sniedzējs paziņojis saskaņā ar 23. panta 3. punktu.

3.Ja pakalpojuma sniedzējs nevar izpildīt atklāšanas rīkojumu, jo tajā ir acīmredzamas kļūdas vai trūkst informācijas tā izpildei, pakalpojumu sniedzējs, izmantojot II pielikumā iekļauto veidni, nekavējoties pieprasa, lai iedibinājumu koordinējošajai iestādei sniedz vajadzīgo skaidrojumu.

4.Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 86. pantu, lai vajadzības gadījumā grozītu I un II pielikumu, lai, balstoties uz attiecīgo tehnoloģiju attīstību vai gūto praktisko pieredzi, uzlabot veidnes.

9. pants

Tiesiskā aizsardzība, informēšana, ziņošana un atklāšanas rīkojumu grozīšana

1.Mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem un starppersonu sakaru pakalpojumu sniedzējiem, kas saņēmuši atklāšanas rīkojumu, kā arī lietotājiem, kurus skar tā izpildei paredzētie pasākumi, ir tiesības uz efektīvu tiesisko aizsardzību. Minētās tiesības ietver tiesības apstrīdēt atklāšanas rīkojumu tās dalībvalsts tiesās, kurā atrodas kompetentā tiesu iestāde vai neatkarīga administratīvā iestāde, kas izdevusi atklāšanas rīkojumu.

2.Kad atklāšanas rīkojums kļūst galīgs, kompetentā tiesu iestāde vai neatkarīga administratīvā iestāde, kas izdevusi atklāšanas rīkojumu, nekavējoties nosūta tā kopiju iedibinājumu koordinējošajai iestādei. Pēc tam iedibinājumu koordinējošā iestāde bez liekas kavēšanās un izmantojot sistēmu, kas izveidota saskaņā ar 39. panta 2. punktu, nosūta tās kopiju visām pārējām koordinējošajām iestādēm.

Pirmās daļas vajadzībām atklāšanas rīkojums kļūst galīgs pēc pārsūdzības termiņa beigām, ja nav iesniegta pārsūdzība saskaņā ar valsts tiesību aktiem, vai pēc tam, kad pēc pārsūdzības ir apstiprināts atklāšanas rīkojums.

3.Ja tāda atklāšanas rīkojuma gadījumā, kas attiecas uz uzmākšanos bērniem, atklāšanas rīkojuma piemērošanas periods pārsniedz 12 mēnešus vai sešus mēnešus, iedibinājumu koordinējošā iestāde pieprasa, lai pakalpojumu sniedzējs tai vismaz reizi piemērošanas perioda vidū ziņotu par atklāšanas rīkojuma izpildi.

Minētajos ziņojumos iekļauj detalizētu aprakstu par pasākumiem, ar kuriem atklāšanas rīkojums ir izpildīts, tostarp par sniegtajiem aizsardzības pasākumiem, un informāciju par minēto pasākumu darbību praksē, jo īpaši par to efektivitāti, attiecīgā gadījumā atklājot tādu zināmu vai jaunu materiālu izplatīšanu, kuros ietverta seksuāla vardarbība pret bērniem, vai uzmākšanos bērniem, un par minēto pasākumu ietekmi uz visu skarto personu tiesībām un likumīgajām interesēm.

4.Attiecībā uz atklāšanas rīkojumiem, ko kompetentā tiesu iestāde vai neatkarīga administratīvā iestāde izdevusi pēc tās pieprasījuma, iedibinājumu koordinējošā iestāde vajadzības gadījumā un jebkurā gadījumā pēc 3. punktā minēto ziņojumu saņemšanas novērtē, vai ir notikušas būtiskas izmaiņas atklāšanas rīkojumu izdošanas pamatojumā un jo īpaši, vai joprojām ir izpildīti 7. panta 4. punkta nosacījumi. Šajā ziņā tā ņem vērā papildu risku mazinošos pasākumus, kurus pakalpojumu sniedzējs var veikt, lai novērstu būtisku risku, kas atklāts atklāšanas rīkojuma izdošanas laikā.

Minētā koordinējošā iestāde kompetentajai tiesu iestādei vai neatkarīgai administratīvajai iestādei, kas izdevusi atklāšanas rīkojumu, pieprasa grozīt vai atsaukt šādu rīkojumu, ja minētā novērtējuma rezultāti liecina, ka tas ir nepieciešams. Šīs iedaļas noteikumi uz minētajiem pieprasījumiem attiecas mutatis mutandis.

10. pants

Tehnoloģijas un aizsardzības pasākumi

1.Mitināšanas pakalpojumu sniedzēji un starppersonu sakaru pakalpojumu sniedzēji, kas saņēmuši atklāšanas rīkojumu, to izpilda, uzstādot un ekspluatējot tehnoloģijas, ar kuru palīdzību, izmantojot attiecīgos rādītājus, ko sniedzis ES centrs saskaņā ar 46. pantu, iespējams atklāt tādu zināmu vai jaunu materiālu izplatīšanu, kuros ietverta seksuāla vardarbība pret bērniem, vai uzmākšanos bērniem.

2.Pakalpojumu sniedzējam ir tiesības tikai atklāšanas rīkojuma izpildes nolūkā bez maksas iegādāties, uzstādīt un ekspluatēt tehnoloģijas, ko ES centrs darījis pieejamas saskaņā ar 50. panta 1. punktu. Pakalpojuma sniedzējam nav pienākums izmantot jebkādu īpašu tehnoloģiju, tostarp tādu, ko ES centrs darījis pieejamu, ja vien tiek izpildītas šajā pantā noteiktās prasības. Tādu tehnoloģiju izmantošana, kuras ES centrs darījis pieejamas, neietekmē pakalpojuma sniedzēja pienākumu ievērot minētās prasības un jebkādus tā pieņemtos lēmumus, kas attiecas uz vai ir radušies šo tehnoloģiju izmantošanas rezultātā.

3.Minētās tehnoloģijas:

a)spēj efektīvi atklāt tādu zināmu vai jaunu materiālu izplatīšanu, kuros ietverta seksuāla vardarbība pret bērniem, vai uzmākšanos bērniem;

b)no attiecīgajiem paziņojumiem iegūst tikai to informāciju, kas patiešām ir vajadzīga, lai, izmantojot 1. punktā minētos rādītājus, atklātu modeļus, kuri norāda uz tādu zināmu vai jaunu materiālu izplatīšanu, kuros ietverta seksuāla vardarbība pret bērniem, vai uzmākšanos bērniem;

c)atbilst nozares jaunākajiem sasniegumiem un vismazāk ietekmē lietotāju tiesības uz privāto un ģimenes dzīvi, tostarp saziņas konfidencialitāti, un personas datu aizsardzību;

d)ir pietiekami uzticamas, ciktāl tās maksimāli ierobežo atklāšanas kļūdu īpatsvaru.

4.Pakalpojumu sniedzējs:

a)veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka tehnoloģijas un indikatori, kā arī ar tiem saistīto personas datu un citu datu apstrāde tiek izmantoti vienīgi nolūkā atklāt tādus zināmus vai jaunus materiālus, kuros ietverta seksuāla vardarbība pret bērniem, vai attiecīgā gadījumā uzmākšanos bērniem, ciktāl tas ir patiešām nepieciešams tiem adresēto atklāšanas rīkojumu izpildei;

b)izveido efektīvas iekšējās procedūras, lai novērstu un vajadzības gadījumā atklātu un labotu jebkādu a) apakšpunktā minēto tehnoloģiju, rādītāju, personas datu un citu datu ļaunprātīgu izmantošanu, tostarp neatļautu piekļuvi minētajiem personas datiem un citiem datiem un to neatļautu nosūtīšanu;

c)vajadzības gadījumā nodrošināt regulāru cilvēka virsvadību, lai nodrošinātu, ka tehnoloģijas darbojas pietiekami drošā veidā, un vajadzības gadījumā jo īpaši, ja tiek atklātas iespējamas kļūdas un uzmākšanās bērniem, nodrošina cilvēka iesaistīšanos;

d)izveido un izmanto pieejamu, vecumam piemērotu un lietotājdraudzīgu mehānismu, kas lietotājiem ļauj saprātīgā termiņā iesniegt sūdzības par iespējamiem šajā iedaļā paredzēto pienākumu pārkāpumiem, kā arī par jebkādiem lēmumiem, ko pakalpojumu sniedzējs varētu būt pieņēmis saistībā ar tehnoloģiju izmantošanu, tostarp lēmumiem par lietotāja materiāla izņemšanu vai piekļuves aizliegumu, lietotāju kontu bloķēšanu vai pakalpojumu apturēšanu vai pārtraukšanu attiecībā uz atsevišķiem lietotājiem, un šādas sūdzības izskata objektīvi, efektīvi un savlaicīgi;

e)vēlākais vienu mēnesi pirms atklāšanas rīkojumā norādītā sākuma datuma informē koordinējošo iestādi par 7. panta 3. punktā minētajā īstenošanas plānā paredzēto pasākumu īstenošanu;

f)regulāri pārskata šā punkta a), b), c) un d) apakšpunktā minētos pasākumus un vajadzības gadījumā tos pielāgo, lai nodrošinātu tajos noteikto prasību izpildi, kā arī dokumentē pārskatīšanas procesu un tā rezultātus un attiecīgo informāciju iekļauj 9. panta 3. punktā minētajā ziņojumā.

5.Pakalpojumu sniedzējs skaidrā, nepārprotamā un saprotamā veidā informē lietotājus par:

a)to, ka tas atklāšanas rīkojuma izpildes nolūkos izmanto tehnoloģijas, kas paredzētas seksuālas vardarbības pret bērniem atklāšanai tiešsaistē, šo tehnoloģiju izmantošanas veidiem un ietekmi uz lietotāju sakaru konfidencialitāti;

b)to, ka tai ir jāziņo ES centram par iespējamu seksuālu vardarbību pret bērniem tiešsaistē saskaņā ar 12. pantu;

c)lietotāju tiesībām uz tiesisko aizsardzību, kas minētas 9. panta 1. punktā, un to tiesībām iesniegt sūdzības pakalpojumu sniedzējam, izmantojot 4. punkta d) apakšpunktā minēto mehānismu, un koordinējošajai iestādei saskaņā ar 34. pantu.

Pakalpojumu sniedzējs nesniedz lietotājiem informāciju, kas var mazināt atklāšanas rīkojuma izpildes pasākumu efektivitāti.

6.Ja pakalpojumu sniedzējs, izpildot atklāšanas rīkojuma izpildei veiktos pasākumus, atklāj iespējamu seksuālu vardarbību pret bērniem tiešsaistē, tas nekavējoties informē attiecīgos lietotājus pēc tam, kad Eiropols vai dalībvalsts tiesībaizsardzības iestāde, kas saņēmusi ziņojumu saskaņā ar 48. pantu, ir apstiprinājusi, ka lietotājiem sniegtā informācija netraucēs darbībām, kuru mērķis ir novērst, atklāt, izmeklēt noziedzīgus nodarījumus, kas saistīti ar seksuālu vardarbību pret bērniem, un saukt pie atbildības par tiem.

11. pants

Pamatnostādnes par atklāšanas pienākumiem

Komisija sadarbībā ar koordinējošām iestādēm un ES centru un pēc sabiedriskās apspriešanas var izdot pamatnostādnes par 7. līdz 10. panta piemērošanu, pienācīgi ņemot vērā attiecīgo tehnoloģiju attīstību un veidu, kādā tiek piedāvāti un izmantoti pakalpojumi, uz kuriem attiecas minētie noteikumi.

3. iedaļa

Ziņošanas pienākumi

12. pants

Ziņošanas pienākumi

1.Ja mitināšanas pakalpojumu sniedzējs vai starppersonu sakaru pakalpojumu sniedzējs kādā citā veidā, kas nav saistīts ar šo regulu izdotu izņemšanas rīkojumu, uzzina par informāciju, kas norāda uz iespējamu seksuālu vardarbību pret bērniem tiešsaistē viņu sniegtajos pakalpojumos, tas nekavējoties par to iesniedz ziņojumu ES centram saskaņā ar 13. pantu. Šim nolūkam izmanto sistēmu, kas izveidota saskaņā ar 39. panta 2. punktu.

2.Ja pakalpojumu sniedzējs iesniedz ziņojumu saskaņā ar 1. punktu, tas informē attiecīgo lietotāju, sniedzot informāciju par ziņojuma galveno saturu, par veidu, kādā pakalpojumu sniedzējs uzzinājis par iespējamo seksuālo vardarbību pret bērniem, par turpmākajiem pasākumiem, kas veikti pēc ziņojuma, ciktāl šāda informācija pakalpojumu sniedzējam ir pieejama, un par lietotāja iespējām saņemt tiesisko aizsardzību, tostarp par tiesībām iesniegt sūdzības koordinējošajai iestādei saskaņā ar 34. pantu.

Pakalpojumu sniedzējs nekavējoties informē attiecīgo lietotāju vai nu pēc paziņojuma saņemšanas no ES centra, kurā norādīts, ka tas uzskata ziņojumu par acīmredzami nepamatotu, kā minēts 48. panta 2. punktā, vai pēc tam, kad ir beidzies trīs mēnešu termiņš no ziņojuma dienas, nesaņemot paziņojumu no ES centra, kurā norādīts, ka informācija nav jāsniedz, kā minēts 48. panta 6. punkta a) apakšpunktā, atkarībā no tā, kurš no pasākumiem ir pirmais.

Ja otrajā daļā minētajā trīs mēnešu laikposmā pakalpojumu sniedzējs no ES centra saņem paziņojumu, kurā norādīts, ka informācija nav jāsniedz, tas pēc minētajā paziņojumā noteiktā termiņa beigām bez liekas kavēšanās informē attiecīgo lietotāju.

3.Pakalpojumu sniedzējs izveido un izmanto pieejamu, vecumam piemērotu un lietotājdraudzīgu mehānismu, kas ļauj lietotājiem iesniegt pakalpojuma sniedzējam ziņojumu par iespējamu seksuālu vardarbību pret bērniem tiešsaistē.

13. pants

Īpašas prasības attiecībā uz ziņošanu

1.Mitināšanas pakalpojumu sniedzēji un starppersonu sakaru pakalpojumu sniedzēji iesniedz 12. pantā minēto ziņojumu, izmantojot III pielikumā iekļauto veidni. Ziņojumā iekļauj:

a)pakalpojumu sniedzēja un attiecīgā gadījumā tā juridiskā pārstāvja identifikācijas informāciju;

b)datumu, laika zīmogu un pakalpojuma sniedzēja elektronisko parakstu;

c)visus satura datus, tostarp attēlus, video un tekstu;

d)visus pieejamos datus, izņemot satura datus, kas saistīti ar iespējamu seksuālu vardarbību pret bērniem tiešsaistē;

e)informāciju par to, vai iespējamā seksuāla vardarbība pret bērniem tiešsaistē attiecas uz tādu zināmu vai jaunu materiālu izplatīšanu, kuros ietverta seksuāla vardarbība pret bērniem, vai uzmākšanos bērniem;

f)informāciju par ģeogrāfisko atrašanās vietu saistībā ar iespējamu seksuālu vardarbību pret bērniem tiešsaistē, piemēram, IP adresi;

g)informāciju par to lietotāju identitāti, kuri iesaistīti iespējamajā seksuālajā vardarbībā pret bērniem tiešsaistē;

h)informāciju par to, vai pakalpojumu sniedzējs ir arī ziņojis vai arī ziņos publiskai iestādei vai citai struktūrai, kas ir kompetenta saņemt šādus trešās valsts ziņojumus, par iespējamu seksuālu vardarbību pret bērniem tiešsaistē, un, ja tas tā ir, tad informāciju par šo iestādi vai struktūru;

i)ja iespējamā seksuāla vardarbība pret bērniem tiešsaistē attiecas uz tādu zināmu vai jaunu materiālu izplatīšanu, kuros ietverta seksuāla vardarbība pret bērniem, informāciju par to, vai pakalpojumu sniedzējs ir izņēmis vai liedzis piekļuvi šiem materiāliem;

j)informāciju par to, vai pakalpojumu sniedzējs uzskata, ka ziņojuma dēļ nepieciešama tūlītēja rīcība;

k)atsauci uz šo regulu kā ziņošanas rīkojuma juridisko pamatu;

2.Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 86. pantu, lai vajadzības gadījumā grozītu III pielikumu, lai balstoties uz attiecīgo tehnoloģiju attīstību vai gūto praktisko pieredzi, uzlabotu veidni.

4. iedaļa

Izņemšanas pienākumi

14. pants

Izņemšanas rīkojumi

1.Iedibinājumu koordinējošā iestāde ir pilnvarota pieprasīt, lai kompetentā tiesu iestāde dalībvalstī, kas to izraudzījusies, vai cita neatkarīga minētās dalībvalsts administratīva iestāde izdod izņemšanas rīkojumu, ar ko tiek pieprasīts, ka mitināšanas pakalpojumu sniedzējs, kas atrodas tās dalībvalsts jurisdikcijā, kura izraudzījusies minēto koordinējošo iestādi, visās dalībvalstīs izņemtu vai liegtu piekļuvi vienam vai vairākiem konkrētiem materiāla elementiem, kurus pēc rūpīga novērtējuma koordinējošā iestāde vai tiesas, vai citas neatkarīgas administratīvās iestādes, kas minētas 36. panta 1. punktā, ir identificējušas kā tādas, kas veido materiālu, kurā ietverta seksuāla vardarbība pret bērniem.

2.Pakalpojumu sniedzējs izņemšanas rīkojumu izpilda cik ātri vien iespējams un jebkurā gadījumā 24 stundu laikā pēc tā saņemšanas.

3.Kompetentā tiesu iestāde vai neatkarīga administratīvā iestāde, izmantojot IV pielikumā iekļauto veidni, izdod izņemšanas rīkojumu. Izņemšanas rīkojumos iekļauj:

a)kompetentās tiesu iestādes vai neatkarīgās administratīvās iestādes, kas izdevusi izņemšanas rīkojumu, un minētās iestādes izdota atklāšanas rīkojuma autentifikāciju;

b)pakalpojumu sniedzēja un attiecīgā gadījumā tā juridiskā pārstāvja vārdu un uzvārdu;

c)konkrēto pakalpojumu, par kuru ir izdots izņemšanas rīkojums;

d)pietiekami detalizētu izklāstu, kurā ir pamatots, kāpēc atklāšanas rīkojums tika izdots, un jo īpaši, kurā ir pamatots, kāpēc tiek uzskatīts, ka materiālā ir ietverta seksuāla vardarbība pret bērnu;

e)precīzs vienoto resursu vietrādis un vajadzības gadījumā papildu informācija, lai identificētu materiālu, kurā ietverta seksuāla vardarbība pret bērnu.

f)attiecīgā gadījumā informācija par neizpaušanu konkrētā laikposmā saskaņā ar 15. panta 4. punkta c) apakšpunktu;

g)atsauce uz šo regulu kā izņemšanas rīkojuma juridisko pamatu;

h)tiesas vai neatkarīgas administratīvās iestādes, kas izdevusi izņemšanas rīkojumu, datumu, laika zīmogu un elektronisko parakstu;

i)viegli saprotamu informāciju par izņemšanas rīkojuma adresātam pieejamo tiesisko aizsardzību, tostarp informāciju par tiesisko aizsardzību tiesā un par termiņiem, kas piemērojami šādai tiesiskajai aizsardzībai.

4.Tiesu iestāde vai neatkarīga administratīvā iestāde, kas izdod izņemšanas rīkojumu, to adresē pakalpojumu sniedzēja galvenajam iedibinājumam vai attiecīgā gadījumā tā juridiskajam pārstāvim, kas izraudzīts saskaņā ar 24. pantu.

Izņemšanas rīkojumu tā nosūta 23. panta 1. punktā minētajam kontaktpunktam, izmantojot elektroniskus līdzekļus, kas ļauj iegūt rakstisku apliecinājumu, un apstākļos, kas ļauj noteikt sūtītāja autentificēšanu, tostarp precīzu rīkojuma nosūtīšanas un saņemšanas datumu un laiku, iedibinājumu koordinējošajai iestādei un ES centram, izmantojot sistēmu, kas izveidota saskaņā ar 39. panta 2. punktu.

Izņemšanas rīkojuma projektu sagatavo valodā, par kuru pakalpojumu sniedzējs paziņojis saskaņā ar 23. panta 3. punktu.

5.Ja pakalpojuma sniedzējs nevar izpildīt izņemšanas rīkojumu nepārvaramas varas vai faktiskas neiespējamības dēļ, kas uz to nav attiecināma, tostarp objektīvi pamatotu tehnisku vai operatīvu iemeslu dēļ, tas, izmantojot V pielikumā iekļauto veidni, nekavējoties par minētajiem iemesliem informē koordinējošo iestādi.

Šā panta 1. punktā noteikto termiņu sāk skaitīt, tiklīdz vairs nepastāv pirmajā daļā minētie iemesli.

6.Ja pakalpojuma sniedzējs nevar izpildīt izņemšanas rīkojumu, jo tajā ir acīmredzamas kļūdas vai trūkst informācijas tā izpildei, tas, izmantojot V pielikumā iekļauto veidni, nekavējoties pieprasa, lai iedibinājumu koordinējošā iestāde sniedz vajadzīgo skaidrojumu

Šā panta 1. punktā noteikto termiņu sāk skaitīt, tiklīdz pakalpojumu sniedzējs ir saņēmis vajadzīgo skaidrojumu.

7.Pakalpojumu sniedzējs nekavējoties un izmantojot VI pielikumā iekļauto veidni, informē iedibinājumu koordinējošo iestādi un ES centru par pasākumiem, kas veikti, lai izpildītu izņemšanas rīkojumu, jo īpaši norādot, vai pakalpojumu sniedzējs visās dalībvalstīs ir izņēmuši materiālus, kuros ietverta seksuāla vardarbība pret bērniem, vai lieguši piekļuvi šiem materiāliem, kā arī norādot šo materiālu datumu un laiku.

8.Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 86. pantu, lai vajadzības gadījumā grozītu IV, V un VI pielikumu, lai, balstoties uz attiecīgo tehnoloģiju attīstību vai gūto praktisko pieredzi, uzlabot veidnes.

15. pants

Tiesiskā aizsardzība un informācijas sniegšana

1.Mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem, kuri saņēmuši izņemšanas rīkojumu, kas izdots saskaņā ar 14. pantu, kā arī lietotājiem, kuri darījuši materiālu pieejamu, ir tiesības uz efektīvu pārsūdzību. Minētās tiesības ietver tiesības apstrīdēt šādu izņemšanas rīkojumu tās dalībvalsts tiesās, kurā atrodas kompetentā tiesu iestāde vai neatkarīga administratīvā iestāde, kas izdevusi izņemšanas rīkojumu.

2.Kad izņemšanas rīkojums kļūst galīgs, kompetentā tiesu iestāde vai neatkarīga administratīvā iestāde, kas izdevusi izņemšanas rīkojumu, nekavējoties nosūta tā kopiju iedibinājumu koordinējošajai iestādei. Pēc tam iedibinājumu koordinējošā iestāde bez liekas kavēšanās un izmantojot sistēmu, kas izveidota saskaņā ar 39. panta 2. punktu, nosūta tās kopiju visām pārējām koordinējošajām iestādēm.

Pirmās daļas vajadzībām izņemšanas rīkojums kļūst galīgs pēc pārsūdzības termiņa beigām, ja nav iesniegta pārsūdzība saskaņā ar valsts tiesību aktiem, vai pēc tam, kad pēc pārsūdzības ir apstiprināts izņemšanas rīkojums.

3.Ja pakalpojumu sniedzējs saskaņā ar izņemšanas rīkojumu, kas izdots saskaņā ar 14. pantu, izņem vai liedz piekļuvi materiāliem, kuros ietverta seksuāla vardarbība pret bērniem, tas bez liekas kavēšanās informē lietotāju, kurš darījis pieejamu materiālu, par:

a)to, ka tas ir izņēmis materiālu vai liedzis piekļuvi tam;

b)iemesliem, kādēļ bija jāveic materiāla izņemšana vai jāliedz piekļuve tam, pēc lietotāja pieprasījumam izsniedzot izņemšanas rīkojuma kopiju;

c)lietotāju tiesībām uz tiesisko aizsardzību, kas minētas 1. punktā, un tiesībām iesniegt sūdzības koordinējošajai iestādei saskaņā ar 34. pantu.

4.Iedibinājumu koordinējošā iestāde, iesniedzot pieprasījumu tiesu iestādei vai neatkarīgai administratīvai iestādei, kas izdod izņemšanas rīkojumu, un pēc apspriešanās ar attiecīgajām publiskajām iestādēm, var pieprasīt, lai pakalpojumu sniedzējs neizpauž nekādu informāciju par tādu materiālu izņemšanu vai piekļuves liegšanu tiem, kuros ietverta seksuāla vardarbība pret bērnu, ja un ciktāl tas nepieciešams, lai neiejauktos darbībās, kuru mērķis ir novērst, atklāt, izmeklēt noziedzīgus nodarījumus, kas saistīti ar seksuālu vardarbību pret bērniem, un saukt pie atbildības par tiem.

Tādā gadījumā:

a)tiesu iestāde vai neatkarīga administratīva iestāde, kas izdod izņemšanas rīkojumu, nosaka laikposmu, kas nav ilgāks par nepieciešamo un nepārsniedz sešas nedēļas, kura laikā pakalpojumu sniedzējs šo informāciju nedrīkst atklāt;

b)šajā laikposmā nepiemēro 3. punktā noteiktos pienākumus;

c)minētā tiesu iestāde vai neatkarīga administratīva iestāde informē pakalpojumu sniedzēju par savu lēmumu, norādot piemērojamo laikposmu.

Minētā tiesu iestāde vai neatkarīga administratīva iestāde var nolemt pagarināt otrās daļas a) apakšpunktā minēto laikposmu par laikposmu, kas nepārsniedz sešas nedēļas, ja un ciktāl joprojām ir būtiski, ka informācija netiek izpausta. Šādā gadījumā minētā tiesu iestāde vai neatkarīga administratīva iestāde informē pakalpojumu sniedzēju par savu lēmumu, norādot piemērojamo laikposmu. Uz šiem lēmumiem attiecas 14. panta 3. punkts.

5. iedaļa

Bloķēšanas pienākumi

16. pants

Bloķēšanas rīkojumi

1.Iedibinājumu koordinējošā iestāde ir pilnvarota pieprasīt, lai kompetentā tiesu iestāde dalībvalstī, kas to izraudzījusies, vai minētās dalībvalsts neatkarīga administratīva iestāde izdod bloķēšanas rīkojumu, ar kuru tā pieprasa attiecīgās dalībvalsts jurisdikcijā esošam interneta piekļuves pakalpojumu sniedzējam veikt pamatotus pasākumus, kas liegtu lietotājiem piekļūt zināmiem materiāliem, kuros ietverta seksuāla vardarbība pret bērniem un kurus atklājuši visi vienoto resursu vietrāži no vienoto resursu vietrāžu saraksta, kas iekļauts rādītāju datubāzē saskaņā ar 44. panta 2. punkta b) apakšpunktu un ko nodrošina ES centrs.

2.Iedibinājumu koordinējošā iestāde pirms bloķēšanas rīkojuma pieprasīšanas veic visu izmeklēšanu un novērtējumus, kas vajadzīgi, lai noteiktu, vai ir izpildīti 4. punkta nosacījumi.

Šajā nolūkā tā vajadzības gadījumā:

a)pārbauda, vai attiecībā uz visiem minētā saraksta 1. punktā iekļautajiem vienotajiem resursu vietrāžiem vai to raksturojošo paraugu ir izpildīti 36. panta 1. punkta b) apakšpunkta nosacījumi, tostarp sadarbībā ar ES centru veicot pārbaudes, lai pārliecinātos, ka saraksts ir pilnīgs, precīzs un atjaunināts;

b)pieprasa pakalpojumu sniedzējam minētās koordinējošās iestādes noteiktā saprātīgā termiņā iesniegt nepieciešamo informāciju, jo īpaši par gadījumiem, kad vienoto resursu vietrāži ir atklājuši, ka lietotāji ir piekļuvuši vai mēģinājuši piekļūt materiāliem, kuros ietverta seksuāla vardarbība pret bērniem, par pakalpojumu sniedzēja politiku, kas paredzēta, lai novērstu risku, ka tiek izplatīti materiāli, kuros ietverta seksuāla vardarbība pret bērniem, un par pakalpojumu sniedzēja finansiālajām un tehnoloģiskajām spējām un lielumu;

c)lūdz ES centram, lai tas sniedz vajadzīgo informāciju, jo īpaši paskaidrojumus un apliecinājumus par vienoto resursu atrašanās vietu precizitāti, norādot materiālus, kuros ietverta seksuāla vardarbība pret bērniem, par šo materiālu daudzumu un veidu un par ES centra veiktajām pārbaudēm un revīzijām, kas minētas attiecīgi 36. panta 2. punktā un 46. panta 7. punktā;

d)lūdz, lai jebkura cita attiecīgā publiskā iestāde vai attiecīgie eksperti vai struktūras sniedz vajadzīgo informāciju.

3.Iedibinājumu koordinējošā iestāde pirms bloķēšanas rīkojuma izdošanas pieprasījuma, norādot iecerētā bloķēšanas rīkojuma satura galvenos elementus un bloķēšanas rīkojuma pieprasījuma iemeslu, informē pakalpojumu sniedzēju par to, ka tā grasās pieprasīt bloķēšanas rīkojuma izdošanu. Tā pakalpojumu sniedzējam sniedz iespēju saprātīgā termiņā, ko noteikusi minētā koordinējošā iestāde, iesniegt komentārus par minēto informāciju.

4.Iedibinājumu koordinējošā iestāde pieprasa, lai tiek izdots atklāšanas rīkojums, un kompetentā tiesu iestāde vai neatkarīga iestāde izdod bloķēšanas rīkojumu, ja tā uzskata, ka ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)ir pierādījumi, ka pakalpojums pēdējos 12 mēnešos lielā mērā ir izmantots, lai piekļūtu vai mēģinātu piekļūt materiāliem, kuros ietverta seksuāla vardarbība pret bērniem un kuru ir atklājuši vienoto resursu vietrāži;

b)bloķēšanas rīkojums ir nepieciešams, lai novērstu to, ka materiāli, kuros ietverta seksuāla vardarbība pret bērniem, tiek izplatīti lietotājiem Savienībā, jo īpaši ņemot vērā minētā materiāla daudzumu un veidu, vajadzību aizsargāt cietušo tiesības un to, ka pakalpojumu sniedzējs ir izveidojis un īsteno politiku šāda izplatīšanas riska novēršanai;

c)vienoti resursu vietrāži pietiekami ticamā veidā atklāj materiālus, kuros ietverta seksuāla vardarbība pret bērniem;

d)bloķēšanas rīkojuma izdošanas iemesli atsver negatīvo ietekmi uz visu skarto personu tiesībām un likumīgajām interesēm, jo īpaši ņemot vērā nepieciešamību nodrošināt taisnīgu līdzsvaru starp minēto pušu pamattiesībām., tostarp lietotāju vārda un informācijas brīvības īstenošanu un pakalpojumu sniedzēja darījumdarbības brīvību.

Novērtējot, vai ir izpildīti pirmās daļas nosacījumi, ņem vērā visus attiecīgās lietas būtiskos faktus un apstākļus, tostarp visu informāciju, kas iegūta saskaņā ar 2. punktu, kā arī pakalpojumu sniedzēja viedokli, kas iesniegts saskaņā ar 3. punktu.

5.Iedibinājumu koordinējošā iestāde, pieprasot izdot bloķēšanas rīkojumus, un kompetentā tiesu vai neatkarīgā administratīvā iestāde, izdodot bloķēšanas rīkojumu:

a)nosaka efektīvus un samērīgus ierobežojumus un aizsardzības pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka 4. punkta d) apakšpunktā minētās negatīvās sekas nepārsniedz patiešām nepieciešamo;

b)ievērojot 6. punktu, nodrošina, ka piemērošanas periods ir ierobežots līdz tam, kas ir patiešām nepieciešams.

6.Koordinējošā iestāde bloķēšanas rīkojumā norāda laikposmu, kurā tas ir piemērojams, norādot sākuma un beigu datumu.

Bloķēšanas rīkojumu piemērošanas periods nepārsniedz piecus gadus.

7.Attiecībā uz bloķēšanas rīkojumiem, ko kompetentā tiesu iestāde vai neatkarīga administratīvā iestāde izdevusi pēc tās pieprasījuma, koordinējošā iestāde vajadzības gadījumā un vismaz reizi gadā novērtē, vai bloķēšanas rīkojuma izdošanas pamatojums ir būtiski mainīts un, jo īpaši, vai joprojām ir izpildīti 4. punkta nosacījumi.

Minētā koordinējošā iestāde kompetentajai tiesu iestādei vai neatkarīgai administratīvajai iestādei, kas izdevusi bloķēšanas rīkojumu, pieprasa grozīt vai atsaukt šādu rīkojumu, ja minētā novērtējuma rezultāti liecina, ka tas ir nepieciešams., vai ņemt vērā pamatotus pieprasījumus vai ziņojumus, kas minēti attiecīgi 18. panta 5. un 6. punktā. Šīs iedaļas noteikumi uz minētajiem pieprasījumiem attiecas mutatis mutandis.

17. pants

Papildu noteikumi attiecībā uz bloķēšanas rīkojumiem

1.Iedibinājumu koordinējošā iestāde, izmantojot VII pielikumā iekļauto veidni, izdod 16. pantā minētos bloķēšanas rīkojumus. Bloķēšanas rīkojumos iekļauj:

a)atsauci uz ES Centra sniegto vienoto resursu vietrāžiem un nodrošināmos aizsardzības pasākumus, tostarp ierobežojumus un aizsardzības pasākumus, kas noteikti saskaņā ar 16. panta 5. punktu, un attiecīgā gadījumā ziņošanas prasības, kas noteiktas saskaņā ar 18. panta 6. punktu;

b)kompetentās tiesu iestādes vai neatkarīgās administratīvās iestādes, kas izdevusi bloķēšanas rīkojumu, identifikācijas datus un minētās iestādes izdotā bloķēšanas rīkojuma autentifikāciju;

c)pakalpojumu sniedzēja un attiecīgā gadījumā tā juridiskā pārstāvja vārdu un uzvārdu;

d)konkrēto pakalpojumu, par kuru ir izdots atklāšanas rīkojums;

e)bloķēšanas rīkojuma sākuma un beigu datumu;

f)pietiekami detalizētu izklāstu, kurā ir pamatota bloķēšanas rīkojuma izdošana;

g)atsauce uz šo regulu kā bloķēšanas rīkojuma juridisko pamatu;

h)tiesu iestādes vai neatkarīgas administratīvās iestādes, kas izdevusi bloķēšanas rīkojumu, datumu, laika zīmogu un elektronisko parakstu;

i)viegli saprotamu informāciju par bloķēšanas rīkojuma adresātam pieejamo tiesisko aizsardzību, tostarp informāciju par tiesisko aizsardzību tiesā un par termiņiem, kas piemērojami šādai tiesiskajai aizsardzībai.

2.Kompetentā tiesu iestāde vai neatkarīga administratīvā iestāde, kas izdod bloķēšanas rīkojumu, to adresē pakalpojumu sniedzēja galvenajam iedibinājumam vai attiecīgā gadījumā tā juridiskajam pārstāvim, kas izraudzīts saskaņā ar 24. pantu.

3.Izmantojot sistēmu, kas izveidota saskaņā ar 39. panta 2. punktu, bloķēšanas rīkojumu nosūta pakalpojumu sniedzēja kontaktpunktam, kas minēts 23. panta 1. punktā, iedibinājumu koordinējošajai iestādei un ES centram.

4.Bloķēšanas rīkojumu sagatavo valodā, par kuru pakalpojumu sniedzējs paziņojis saskaņā ar 23. panta 3. punktu.

5.Ja pakalpojuma sniedzējs nevar izpildīt bloķēšanas rīkojumu, jo tajā ir acīmredzamas kļūdas vai trūkst informācijas tā izpildei, pakalpojumu sniedzējs, izmantojot VIII pielikumā iekļauto veidni, nekavējoties pieprasa, lai iedibinājumu koordinējošā iestāde sniedz vajadzīgo skaidrojumu.

6.Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 86. pantu, lai vajadzības gadījumā grozītu VII un VIII pielikumu nolūkā uzlabot veidnes, ņemot vērā attiecīgo tehnoloģiju attīstību vai iegūto praktisko pieredzi.

18. pants

Tiesiskā aizsardzība, informēšana un ziņošana par bloķēšanas rīkojumiem

1.Interneta piekļuves pakalpojumu sniedzējiem, kuri saņēmuši bloķēšanas rīkojumu, kā arī lietotājiem, kuri sniedza tādus konkrēta materiāla elementus vai kuriem ir liegta piekļuve tiem, kurus šā rīkojuma izpildes ietvaros norādījuši vienotie resursu vietrāži, ir tiesības uz efektīvu tiesisko aizsardzību. Minētās tiesības ietver tiesības apstrīdēt bloķēšanas rīkojumu tās dalībvalsts tiesās, kurā atrodas kompetentā tiesu iestāde vai neatkarīga administratīvā iestāde, kas izdevusi bloķēšanas rīkojumu.

2.Kad bloķēšanas rīkojums kļūst galīgs, kompetentā tiesu iestāde vai neatkarīga administratīvā iestāde, kas izdevusi bloķēšanas rīkojumu, nekavējoties nosūta tā kopiju iedibinājumu koordinējošajai iestādei. Pēc tam iedibinājumu koordinējošā iestāde bez liekas kavēšanās un izmantojot sistēmu, kas izveidota saskaņā ar 39. panta 2. punktu, nosūta tās kopiju visām pārējām koordinējošajām iestādēm.

Pirmās daļas vajadzībām bloķēšanas rīkojums kļūst galīgs pēc pārsūdzības termiņa beigām, ja nav iesniegta pārsūdzība saskaņā ar valsts tiesību aktiem, vai pēc tam, kad pēc pārsūdzības ir apstiprināts izņemšanas rīkojums.

3.Pakalpojumu sniedzējs izveido un izmanto pieejamu, vecumam piemērotu un lietotājdraudzīgu mehānismu, kas lietotājiem sniedz iespēju pieņemamā termiņā iesniegt sūdzību minētajam pakalpojumu sniedzējam par iespējamiem šajā iedaļā noteikto pienākumu pārkāpumiem. Šādas sūdzības tas izskata objektīvi, efektīvi un savlaicīgi.

4.Ja pakalpojumu sniedzējs liedz lietotājiem piekļuvi vienotajiem resursu vietrāžiem saskaņā ar bloķēšanas rīkojumu, kas izdots saskaņā ar 17. pantu, tas veic pamatotus pasākumus, lai informētu lietotājus par:

a)to, ka tas tiek veikts saskaņā ar bloķēšanas rīkojumu;

b)šādas rīcības iemesliem, pēc pieprasījuma izsniedzot bloķēšanas rīkojuma kopiju;

c)lietotāju tiesībām uz tiesisko aizsardzību, kas minētas 1. punktā, un to tiesībām iesniegt sūdzības pakalpojumu sniedzējam, izmantojot 3. punktā minēto mehānismu, un koordinējošajai iestādei saskaņā ar 34. pantu, kā arī to tiesībām iesniegt 5. punktā minētos pieprasījumus.

5.Pakalpojumu sniedzējam un lietotājiem, kas minēti 1. punktā, ir tiesības lūgt, lai koordinējošā iestāde, kas pieprasījusi bloķēšanas rīkojuma izdošanu, novērtē to, cik pamatots ir bijis lēmums lietotājiem liegt piekļuvi konkrētam materiāla elementam, ko saskaņā ar bloķēšanas rīkojumu atklājuši vienotie resursu vietrāži. Pakalpojumu sniedzējam ir arī tiesības lūgt, lai bloķēšanas rīkojums tiek grozīts vai atsaukts, ka viņš to uzskata par vajadzīgu, jo pēc bloķēšanas rīkojuma izdodošas ir notikušas būtiskas izmaiņas tā pamatojumā, jo īpaši attiecībā uz būtiskām izmaiņām, kas liedz pakalpojumu sniedzējam veikt pamatotus pasākumus, kas vajadzīgi bloķēšanas rīkojuma izpildei.

Koordinējošā iestāde nekavējoties rūpīgi novērtē šos lūgumus un attiecīgo pakalpojumu sniedzēju vai lietotāju informē par šī novērtējuma iznākumu. Ja tā lūgumu uzskata par pamatotu, tā pieprasa, lai bloķēšanas rīkojums tiek grozīts vai atcelts saskaņā ar 16. panta 7. punktu un informē ES centru.

6.Ja bloķēšanas rīkojuma piemērošanas periods pārsniedz 24 mēnešus, iedibinājumu koordinējošā iestāde pieprasa, lai pakalpojumu sniedzējs tai ziņo par pasākumiem, ar kuriem bloķēšanas rīkojums ir izpildīts, tostarp par aizsardzības pasākumiem, kas īstenoti vismaz vienu reizi piemērošanas perioda vidū.

6. iedaļa

Papildu noteikumi

19. pants

Pakalpojumu sniedzēju atbildība

Attiecīgo informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzēji neatbild par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar seksuālu vardarbību pret bērniem, tikai tāpēc, ka tie labticīgi veic nepieciešamās darbības, lai izpildītu šīs regulas prasības, jo īpaši darbības, kuru mērķis ir atklāt, identificēt, izņemt, atspējot piekļuvi seksuālai vardarbībai pret bērniem tiešsaistē, bloķēt šāda veida materiālus vai ziņot par tiem saskaņā ar minētajām prasībām.

20. pants

Cietušo tiesības uz informāciju

1.Personām, kas dzīvo Savienībā, ir tiesības pēc pieprasījuma no koordinējošās iestādes, ko izraudzījusies viņu dzīvesvietas dalībvalsts, saņemt informāciju par visiem gadījumiem, kad ES centrs saskaņā ar 12. pantu ir saņēmis ziņojumu par tādu zināmu materiālu izplatīšanu, kuros ietverta seksuāla vardarbība pret bērniem. Personām ar invaliditāti ir tiesības pieprasīt un saņemt šādu informāciju viņiem pieejamā veidā.

Minētā koordinējošā iestāde nosūta pieprasījumu ES centram, izmantojot sistēmu, kas izveidota saskaņā ar 39. panta 2. punktu, un paziņo no ES centra saņemtos rezultātus personai, kas iesniegusi pieprasījumu.

2.1. punktā minētajā pieprasījumā norāda:

a)attiecīgo(-s) zināma materiāla, kurā ietverta seksuāla vardarbība pret bērniem, elementu(-s);

b)attiecīgā gadījumā — fiziskas persona vai struktūras, kas saņems informāciju pieprasījumu iesniedzošās personas vārdā;

c)elementi, kas pierāda tās pieprasījumu iesniedzošās personas identitāti;

3.Šā panta 1. punktā minētajā informācijā ietver:

a)tā pakalpojumu sniedzēja identifikāciju, kurš iesniedzis ziņojumu;

b)ziņojuma datumu;

c)informāciju par to, vai ES centrs ir pārsūtījis ziņojumu saskaņā ar 48. panta 3. punktu un, ja ir, tad kurām iestādēm;

d)Informāciju par to, vai pakalpojumu sniedzējs ir paziņojis par materiālu izņemšanu vai piekļuves liegšanu tiem saskaņā ar 13. panta 1. punkta i) apakšpunktu.

21. pants

Cietušo tiesības uz palīdzību un atbalstu attiecībā uz materiālu izņemšanu

1.Mitināšanas pakalpojumu sniedzēji pēc pieprasījuma sniedz atbilstīgu palīdzību Savienībā dzīvojošām personām, kuras cenšas panākt, lai pakalpojumu sniedzējs izņemtu vienu vai vairākus konkrētus materiālus, kuros ietverta seksuāla vardarbība pret bērniem, vai liegtu piekļuvi šādiem materiāliem.

2.Personām, kas dzīvo Savienībā, ir tiesības pēc pieprasījuma saņemt no tās dalībvalsts izraudzītās koordinācijas iestādes, kurā persona dzīvo, atbalstu no ES centra, ja tās vēlas, lai mitināšanas pakalpojumu sniedzējs izņem vienu vai vairākus konkrētus materiāla elementus, kuros ietverta seksuāla vardarbība pret bērniem, vai liegtu piekļuvi tiem. Personām ar invaliditāti ir tiesības pieprasīt un saņemt ar šo atbalstu saistīto informāciju viņiem pieejamā veidā.

Minētā koordinējošā iestāde nosūta pieprasījumu ES centram, izmantojot sistēmu, kas izveidota saskaņā ar 39. panta 2. punktu, un paziņo no ES centra saņemtos rezultātus personai, kas iesniegusi pieprasījumu.

3.1. un 2.punktā minētajos pieprasījumos norāda materiāla, kurā ietverta seksuāla vardarbība pret bērniem, attiecīgo(-s) elementu(-s).

4.Šā panta 2. punktā minētais ES centra atbalsts attiecīgā gadījumā ietver:

a)atbalstu saistībā ar 1. punktā minēto pieprasījumu par palīdzību no pakalpojumu sniedzēja;

b)pārbaudi par to, vai pakalpojumu sniedzējs ir izņēmis vai liedzis piekļuvi minētajam elementam vai elementiem, tostarp veicot 49. panta 1. punktā minētās pārbaudes;

c)paziņošanu pakalpojumu sniedzējam par zināma materiāla, kurā ietverta seksuāla vardarbība pret bērniem, elementu vai elementiem, kuros redzama attiecīgā persona, un pieprasījumu, lai tie tiek izņemti vai tiem liedz piekļuvi, kas ir saskaņā ar 49. panta 2. punktu;

d)vajadzības gadījumā koordinējošās iestādes informēšanu par šā elementa vai elementu esību pakalpojumā, lai izdotu izņemšanas rīkojumu saskaņā ar 14. pantu.

22. pants

Informācijas saglabāšana

1.Mitināšanas pakalpojumu sniedzēji un starppersonu sakaru pakalpojumu sniedzēji satura datus un citus datus, kas apstrādāti saistībā ar pasākumiem, ar kuriem nodrošina atbilstību šai regulai, un šādā apstrādē iegūtos personas datus glabā tikai vienam vai vairākiem šādiem mērķiem:

a)izpildīt atklāšanas rīkojumu, kas izdots saskaņā ar 7. pantu, vai izņemšanas rīkojumu, kas izdots saskaņā ar14. pantu;

b)ziņot ES centram par iespējamu seksuālu vardarbību pret bērniem tiešsaistē saskaņā ar 12. pantu;

c)bloķēt attiecīgā lietotāja kontu vai apturēt vai izbeigtu pakalpojuma sniegšanu attiecīgajam lietotājam;

d)izskatīt pakalpojumu sniedzējam vai koordinējošajai iestādei iesniegtās lietotāju sūdzības vai izmantot lietotāju tiesības uz administratīvo vai tiesisko aizsardzību saistībā ar iespējamiem šīs regulas pārkāpumiem;

e)atbildēt uz kompetento tiesībaizsardzības iestāžu un tiesu iestāžu pieprasījumiem saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem, lai sniegtu tām informāciju, kas nepieciešama, lai novērstu, atklātu, izmeklētu noziedzīgus nodarījumus, kas saistīti ar seksuālu vardarbību pret bērniem, vai sauktu pie atbildības par tiem, ciktāl satura dati un citi dati attiecas uz ziņojumu, ko pakalpojumu sniedzējs ir iesniedzis ES centram saskaņā ar 12. pantu.

Attiecībā uz pirmās daļas a) apakšpunktu pakalpojumu sniedzējs var arī saglabāt informāciju, lai uzlabotu to tehnoloģiju efektivitāti un precizitāti, ar kurām atklāj seksuālu vardarbību pret bērniem tiešsaistē, lai izpildītu atklāšanas rīkojumu, kas tam izdots saskaņā ar 7. pantu. Tomēr tā šajā nolūkā neglabā nekādus personas datus.

2.Pakalpojumu sniedzēji 1. punktā minēto informāciju glabā ne ilgāk, kā tas nepieciešams piemērojamajam mērķim, un jebkurā gadījumā ne ilgāk kā 12 mēnešus no ziņošanas vai izņemšanas vai piekļuves liegšanas dienas, atkarībā no tā, kurš pasākums tiek veikts pirmais.

Pēc kompetentās valsts iestādes vai tiesas pieprasījuma tās saglabā informāciju konkrētā laikposmā, ko nosaka minētā iestāde vai tiesa, ja un ciktāl tas nepieciešams notiekošām administratīvām vai tiesiskās aizsardzības procedūrām, kā minēts 1. punkta d) apakšpunktā.

Pakalpojumu sniedzēji nodrošina, ka 1. punktā minētā informācija tiek saglabāta drošā veidā un ka uz saglabāšanu attiecas atbilstoši tehniskie un organizatoriskie aizsardzības pasākumi. Minētie aizsardzības pasākumi jo īpaši nodrošina, ka informācijai var piekļūt un to var apstrādāt tikai tajā nolūkā, kādēļ tā tika saglabāta, ka tiek sasniegts augsts drošības līmenis un ka informācija pēc piemērojamo saglabāšanas termiņu beigām tiek dzēsta. Pakalpojumu sniedzēji regulāri pārskata šos aizsardzības pasākumus un vajadzības gadījumā tos pielāgo.

23. pants

Kontaktpunkti

1.Attiecīgo informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzēji izveido vienotu kontaktpunktu, kas ļauj ar elektronisku līdzekļu palīdzību tieši sazināties ar koordinējošajām iestādēm, citām dalībvalstu kompetentajām iestādēm, Komisiju un ES centru, lai piemērotu šo regulu.

2.Pakalpojumu sniedzēji paziņo ES centram un publisko informāciju, kas vajadzīga, lai tie varētu viegli identificēt savus vienotos kontaktpunktus un sazināties ar tiem, tostarp to ziņojumā iekļaujot nosaukumus, adreses, elektroniskā pasta adreses un tālruņa numurus.

3.Pakalpojumu sniedzēji 2. punktā minētajā informācijā norāda Savienības oficiālo valodu vai valodu, ko var izmantot saziņai ar saviem kontaktpunktiem.

Starp minētajām valodām ir vismaz viena tās dalībvalsts oficiālā valoda, kurā ir mitināšanas pakalpojumu sniedzēja galvenais iedibinājums vai kurā attiecīgā gadījumā dzīvo vai ir iedibināts tā juridiskais pārstāvis.

24. pants

Juridiskais pārstāvis

1.Attiecīgo informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzēji, kuru galvenais iedibinājums nav Savienībā, rakstiski ieceļ fizisku vai juridisku personu par savu juridisko pārstāvi Savienībā.

2.Juridiskais pārstāvis dzīvo vai ir iedibināts vienā no dalībvalstīm, kurā pakalpojumu sniedzējs piedāvā savus pakalpojumus.

3.Pakalpojumu sniedzējs pilnvaro savus juridiskos pārstāvjus, pie kuriem koordinējošās iestādes, citas dalībvalstu kompetentās iestādes un Komisija papildus pakalpojumu sniedzējam vai tā vietā vēršas pie tā, visos jautājumos, kas nepieciešami saistībā ar šo regulu izdoto lēmumu, tostarp atklāšanas rīkojumu, izņemšanas rīkojumu un bloķēšanas rīkojumu, saņemšanai, atbilstības nodrošināšanai un izpildei.

4.Pakalpojumu sniedzējs savam juridiskajam pārstāvim piešķir pilnvaras un resursus, kas vajadzīgi sadarbībai ar koordinējošām iestādēm, citām dalībvalstu kompetentajām iestādēm un Komisiju un izpildītu 3. punktā minētos lēmumus.

5.Norīkoto juridisko pārstāvi var uzskatīt par atbildīgu par šajā regulā noteikto pienākumu nepildīšanu, un tas neskar saistības un tiesiskās darbības, ko varētu uzsākt pret pašu pakalpojuma sniedzēju.

6.Pakalpojumu sniedzējs saskaņā ar 1. punktu ieceltā juridiskā pārstāvja vārdu/nosaukumu, adresi, elektroniskā pasta adresi un tālruņa numuru paziņo koordinējošajai iestādei dalībvalstī, kurā dzīvo vai ir iedibināts minētais juridiskais pārstāvis, un ES centram. Tās nodrošina, ka minētā informācija ir atjaunināta un publiski pieejama.

7.Juridiskā pārstāvja iecelšana Savienībā saskaņā ar 1. punktu nav pielīdzināma darījumdarbības vietai Savienībā.

III NODAĻA

UZRAUDZĪBA, IZPILDE UN SADARBĪBA

1. iedaļa

Koordinējošās iestādes seksuālas vardarbības pret bērniem jautājumos

25. pants

Koordinējošās iestādes seksuālas vardarbības pret bērniem jautājumos un citas kompetentās iestādes

1.Dalībvalstis līdz [datums — divi mēneši pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas] izraugās vienu vai vairākas kompetentās iestādes, kas ir atbildīgas par šīs regulas piemērošanu un izpildi (“kompetentās iestādes”).

2.Dalībvalstis līdz 1. punktā minētajai dienai izraugās vienu no kompetentajām iestādēm par savu koordinācijas iestādi jautājumos, kas saistīti ar seksuālu vardarbību pret bērniem (“koordinējošā iestāde”).

Koordinējošā iestāde atbild par visiem jautājumiem, kas attiecas uz šīs regulas piemērošanu un izpildi dalībvalstī, ja vien attiecīgā dalībvalsts nav piešķīrusi noteiktus konkrētus uzdevumus vai jomas citām kompetentajām iestādēm.

Koordinējošās iestādes pienākums katrā ziņā ir koordinēt šos jautājumus valsts līmenī un veicināt šīs regulas iedarbīgu, efektīvu un konsekventu piemērošanu un izpildi visā Savienībā.

3.Ja dalībvalsts papildus koordinējošai iestādei ieceļ vairāk par vienu kompetento iestādi, tā nodrošina, ka šo iestāžu un koordinējošās iestādes attiecīgie uzdevumi ir skaidri definēti un šīs iestādes, veicot savus uzdevumus, cieši un produktīvi sadarbojas. Attiecīgā dalībvalsts paziņo ES centram un Komisijai un padomei pārējo kompetento iestāžu nosaukumus un attiecīgos uzdevumus.

4.Vienas nedēļas laikā pēc koordinējošo iestāžu un citu kompetento iestāžu iecelšanas saskaņā ar 1. punktu dalībvalstis publisko un paziņo Komisijai un ES Centram to koordinējošās iestādes nosaukumu. Tās šo informāciju pastāvīgi atjaunina.

5.Katra dalībvalsts nodrošina, ka koordinējošās iestādes birojā tiek norīkots vai izveidots kontaktpunkts, kura uzdevums ir izskatīt informācijas precizēšanas pieprasījumus, atsauksmes un citus paziņojumus, kas saistīti ar šīs regulas piemērošanu attiecīgajā dalībvalstī. Dalībvalstis publisko informāciju par kontaktpunktu un paziņo to ES centram. Tās šo informāciju pastāvīgi atjaunina.

6.Divu nedēļu laikā pēc koordinējošo iestāžu izraudzīšanās saskaņā ar 2. punktu ES centrs izveido tiešsaistes reģistru, kurā ir uzskaitītas koordinējošās iestādes un to kontaktpunkti. ES Centrs regulāri publicē visus šī reģistra grozījumus.

7.Koordinējošās iestādes, ja tas nepieciešams to uzdevumu veikšanai saskaņā ar šo regulu, var lūgt ES centra palīdzību minēto uzdevumu veikšanā, jo īpaši lūdzot ES centram, lai tas:

a)sniedz konkrētu informāciju vai nodrošina tehnisko lietpratību jautājumos, uz kuriem attiecas šī regula;

b)palīdz novērtēt saskaņā ar 5. panta 2. punktu veikto vai atjaunināto riska novērtējumu vai riska mazināšanas pasākumus, ko veicis mitināšanas vai starppersonu sakaru pakalpojumu sniedzējs tās dalībvalsts jurisdikcijā, kura izraudzījusies pieprasījumu iesniegušo koordinējošo iestādi;

c)pārbauda iespējamo vajadzību pieprasīt kompetentajām valsts iestādēm izdot atklāšanas rīkojumu, izņemšanas rīkojumu vai bloķēšanas rīkojumu attiecībā uz pakalpojumu, kas ir tās dalībvalsts jurisdikcijā, kura izraudzījusies minēto koordinējošo iestādi;

d)pārbauda, cik efektīvs ir atklāšanas rīkojums vai izņemšanas rīkojums, kas izdots pēc pieprasījuma iesniedzējas koordinējošās iestādes pieprasījuma.

8.ES centrs sniedz šādu palīdzību bez maksas un saskaņā ar tā uzdevumiem un pienākumiem saskaņā ar šo regulu un ciktāl to ļauj tā resursi un prioritātes.

9.Koordinējošām iestādēm piemērojamās prasības, kas noteiktas 26., 27., 28., 29. un 30. pantā, ir piemērojamas arī visām citām kompetentajām iestādēm, ko dalībvalstis ieceļ saskaņā ar 1. punktu.

26. pants

Prasības attiecībā uz koordinējošajām iestādēm

1.Dalībvalstis nodrošina, ka koordinējošās iestādes, ko tās norīkojušas, savus uzdevumus saskaņā ar šo regulu izpilda objektīvi, taisnīgi, pārredzami un savlaicīgi, vienlaikus pilnībā ievērojot visu iesaistīto pušu pamattiesības. Dalībvalstis nodrošina, ka koordinējošām iestādēm to uzdevumu veikšanai ir pienācīgi tehniskie resursi, finansiālie resursi un cilvēkresursi.

2.Veicot savus uzdevumus un īstenojot savas pilnvaras saskaņā ar šo regulu, koordinējošās iestādes darbojas pilnīgi neatkarīgi. Šajā nolūkā dalībvalstis jo īpaši nodrošina, ka:

a)tās ir juridiski un funkcionāli neatkarīgas no jebkuras citas valsts iestādes;

b)tām ir statuss, kas ļauj tām rīkoties objektīvi un taisnīgi, veicot savus uzdevumus saskaņā ar šo regulu;

c)tās neskar nekāda ārēja tieša vai netieša ietekme;

d)tās nepieņem un nelūdz nevienas citas valsts iestādes vai privātas personas norādījumus;

e)tām nav uzticēti uzdevumi, kas saistīti ar seksuālas vardarbības pret bērniem novēršanu vai apkarošanu, izņemot uzdevumus, kas ir saskaņā ar šo regulu.

3.Šā panta 2. punkts neliedz uzraudzīt koordinējošās iestādes saskaņā ar valsts konstitucionālajām tiesībām, ciktāl šāda uzraudzība neietekmē to neatkarību, kā noteikts šajā regulā.

4.Koordinējošās iestādes nodrošina, ka attiecīgajiem darbiniekiem ir nepieciešamā kvalifikācija, pieredze un tehniskās prasmes, kas nepieciešamas to pienākumu pildīšanai.

5.Koordinējošās iestādes vadība un personāls saskaņā ar Savienības vai valsts tiesību aktiem ievēro pienākumu glabāt dienesta noslēpumu, gan esot amatā, gan arī pēc pilnvaru termiņa beigām, attiecībā uz jebkādu konfidenciālu informāciju, ko tie ir ieguvuši, pildot savus amata pienākumus. Dalībvalstis nodrošina, ka uz vadību un pārējiem darbiniekiem attiecas noteikumi, kas garantē, ka viņi var veikt savus uzdevumus objektīvi, taisnīgi un neatkarīgi, jo īpaši attiecībā uz viņu iecelšanu amatā, atlaišanu, atalgojumu un karjeras iespējām.

2. iedaļa

Koordinējošo iestāžu pilnvaras

27. pants

Uzraudzības pilnvaras

1.Ja tas vajadzīgs uzdevumu veikšanai, koordinējošajām iestādēm ir šādas uzraudzības pilnvaras attiecībā uz attiecīgo informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzējiem, kas ir tos izraudzījušās dalībvalsts jurisdikcijā:

a)pilnvaras pieprasīt, lai minētie pakalpojumu sniedzēji, kā arī visas citas personas, kuras darbojas nolūkos, kas saistīti ar to komercdarbību, darījumdarbību, amatniecisko darbību vai profesiju, un kuras var pamatoti apzināties informāciju saistībā ar aizdomām par šīs regulas pārkāpumu, saprātīgā termiņā sniedz šādu informāciju;

b)pilnvaras veikt klātienes pārbaudes telpās, ko šie pakalpojumu sniedzēji vai citas a) apakšpunktā minētās personas izmanto saistībā ar šo sniedzēju komercdarbību, darījumdarbību, amatniecisko darbību vai profesiju, vai pieprasīt, lai šīs pārbaudes veic citas valsts iestādes, lai pārbaudītu, konfiscētu, paņemtu vai iegūtu ar iespējamo šīs regulas pārkāpumu saistītas informācijas kopijas neatkarīgi no datu uzglabāšanas līdzekļa veida;

c)pilnvaras lūgt jebkuram minēto pakalpojumu sniedzēju darbiniekam vai pārstāvim vai citām a) apakšpunktā minētajām personām sniegt paskaidrojumus par informāciju, kas attiecas uz aizdomām par šīs regulas pārkāpumu, un fiksēt saņemtās atbildes;

d)pilnvaras pieprasīt informāciju, tostarp novērtēt, vai atklāšanas rīkojuma, izņemšanas rīkojuma vai bloķēšanas rīkojuma izpildei veiktie pasākumi atbilst šīs regulas prasībām.

2.Dalībvalstis koordinējošām iestādēm var piešķirt papildu izmeklēšanas pilnvaras.

28. pants

Izpildes pilnvaras

1.Ja tas vajadzīgs uzdevumu veikšanai, koordinējošajām iestādēm ir šādas izpildes pilnvaras attiecībā uz attiecīgo informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzējiem, kas ir tos izraudzījušās dalībvalsts jurisdikcijā:

a)pilnvaras pieņemt apņemšanos, ko piedāvā šie pakalpojumu sniedzēji saistībā ar šīs regulas ievērošanu, un padarīt šo apņemšanos saistošu;

b)pilnvaras pieprasīt šīs regulas pārkāpumu izbeigšanu un attiecīgā gadījumā piemērot korektīvus pasākumus, kas ir samērīgi ar pārkāpumu un ir nepieciešami, lai pārkāpums tiktu faktiski izbeigts;

c) pilnvaras par šīs regulas pārkāpumiem piemērot naudas sodus vai pieprasīt savas dalībvalsts tiesu iestādei to darīt saskaņā ar 35. pantu, tostarp attiecībā uz jebkura rīkojuma, kas izdots, ievērojot 27. pantu un šā punkta b) apakšpunktu, neievērošanu;

d)pilnvaras piemērot periodisku soda maksājumu saskaņā ar 35. pantu, lai nodrošinātu, ka šīs regulas pārkāpums tiek izbeigts saskaņā ar rīkojumu, kas izdots saskaņā ar šā punkta b) apakšpunktu, vai piemērot periodisku soda maksājumu par rīkojumu, kas izdoti saskaņā 27. pantu un šā punkta b) apakšpunktu, neizpildi;

e)pilnvaras pieņemt pagaidu pasākumus, lai novērstu nopietna kaitējuma risku.

2.Dalībvalstis koordinējošām iestādēm var piešķirt papildu izpildes pilnvaras.

3.Attiecībā uz 1. punkta c) un d) apakšpunktu koordinējošajām iestādēm ir minētajos punktos izklāstītās izpildes pilnvaras arī attiecībā uz citām personām, kas minētas 27. pantā, ja tās nepilda rīkojumus, kas tām izdoti saskaņā ar minēto pantu.

4.Koordinējošās iestādes īsteno šīs izpildes pilnvaras tikai pēc tam, kad šīm citām personām ir laikus sniegta attiecīgā informācija par šādiem rīkojumiem, cita starpā par to, kādā termiņā ir piemērojami šie naudas sodi vai kavējuma nauda par rīkojuma neizpildi, un par tiesiskās aizsardzības iespējām.

29. pants

Papildu izpildes pilnvaras

1.Ja tas vajadzīgs uzdevumu veikšanai, koordinējošajām iestādēm ir šādas izpildes pilnvaras, kas minētas 2. punktā, attiecībā uz attiecīgo informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzējiem, kas ir tos izraudzījušās dalībvalsts jurisdikcijā, ja:

a)ir izmantotas visas pārējās pilnvaras saskaņā ar 27. un 28. pantu, lai izbeigtu šīs regulas pārkāpumu;

b)pārkāpums turpinās;

c)pārkāpums rada nopietnu kaitējumu, no kura nevar izvairīties, īstenojot citas pilnvaras, kas paredzētas Savienības vai valsts tiesību aktos.

2.Koordinējošajām iestādēm ir papildu izpildes pilnvaras, lai:

a)pieprasītu, lai pakalpojumu sniedzēju vadības struktūra izskata situāciju saprātīgā termiņā un:

i)pieņem un iesniedz rīcības plānu, kurā izklāstīti pasākumi pārkāpuma pārtraukšanai;

ii)nodrošina, ka pakalpojumu sniedzējs veic minētos pasākumus;

iii)ziņo par veiktajiem pasākumiem;

b)pieprasītu tās dalībvalsts kompetentajai tiesu iestādei vai neatkarīgai administratīvajai iestādei, kura izraudzījusies koordinējošo iestādi, lai tā izsniedz rīkojumu, ar kuru uz laiku lietotājiem tiktu ierobežota piekļuve pakalpojumiem, uz kuriem attiecas pārkāpums, vai tikai tad, ja tas nav tehniski iespējams, tā pakalpojumu sniedzēja tiešsaistes saskarnei, kurā notiek pārkāpums, ja koordinējošā iestāde uzskata, ka:

i)pakalpojumu sniedzējs veicis pietiekamus pasākumus a) apakšpunkta prasību izpildei;

ii)pārkāpums turpinās un rada nopietnu kaitējumu;

iii)pārkāpuma rezultātā regulāri un strukturāli tiek veicināta seksuāla vardarbība pret bērniem.

3.Pirms 2. punkta b) apakšpunktā minētā pieprasījuma iesniegšanas koordinējošā iestāde aicina ieinteresētās personas saprātīgā termiņā, ko noteikušas minētās koordinējošās iestādes, iesniegt rakstiskus apsvērumus par savu nodomu iesniegt minēto pieprasījumu. Minētais laikposms nav īsāks par astoņām nedēļām.

Aicinājumā, ar ko aicina iesniegt rakstiskus apsvērumus:

a)apraksta pasākumus, ko tā plāno pieprasīt;

b)Identificē paredzēto adresātu vai adresātus.

Tiesvedībā, kas attiecas uz pieprasījumu, drīkst piedalīties pakalpojumu sniedzējs, viens vai vairāki paredzētie adresāti un jebkura trešā persona, kas apliecina leģitīmas intereses.

4.Visi pasākumi, kas norīkoti saskaņā ar 2. punkta b) apakšpunktā minēto pieprasījumu, ir samērīgi ar pārkāpuma būtību, smagumu, atkārtošanos un ilgumu un tie nepamatoti neierobežo attiecīgā pakalpojuma lietotāju piekļuvi likumīgai informācijai.

Ierobežojumu piemēro uz četrām nedēļām, ar iespēju, ka kompetentā tiesu iestāde savā rīkojumā ļauj koordinējošai iestādei šo periodu pagarināt uz turpmākiem tāda paša garuma termiņiem, ņemot vērā šīs tiesu iestādes noteikto maksimālo šo pagarinājumu skaitu.

Koordinējošā iestāde šo periodu pagarina tikai tad, ja, ņemot vērā visu skarto pušu tiesības un leģitīmās intereses un visus attiecīgos faktus un apstākļus, tostarp jebkādu informāciju, ko pakalpojumu sniedzējs, viens vai vairāki adresāti un visas trešās personas, kas apliecinājušas leģitīmās intereses, var tam sniegt, ir izpildīti abi šie nosacījumi:

a)pakalpojumu sniedzējs nav veicis nepieciešamos pasākumus, lai izbeigtu pārkāpumu;

b)pagaidu ierobežojums nepamatoti neierobežo lietotāju piekļuvi likumīgai informācijai, ņemot vērā skarto lietotāju skaitu un to, vai pastāv pienācīgas un tūlītēji pieejamas alternatīvas.

Ja koordinējošā iestāde uzskata, ka abi nosacījumi ir izpildīti, tomēr vairs nevar pagarināt termiņu saskaņā ar šā punkta otro apakšpunktu, tas iesniedz kompetentajai tiesu iestādei jaunu pieprasījumu tā, kā norādīts šā punkta 2. punkta b) apakšpunktā.

30. pants

Kopīgi noteikumi attiecībā uz izmeklēšanas un izpildes pilnvarām

1.Pasākumi, ko koordinējošās iestādes veic, īstenojot 27., 28. un 29. pantā minētās izmeklēšanas un izpildes pilnvaras, ir efektīvi, preventīvi un samērīgi, jo īpaši ņemot vērā šīs regulas pārkāpuma vai iespējamā pārkāpuma, uz kuru attiecas minētie pasākumi, raksturu, smagumu, atkārtošanos un ilgumu, kā arī attiecīgā informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzēja ekonomiskās, tehniskās un darbības spējas.

2.Dalībvalstis nodrošina, ka uz 27., 28. un 29. pantā minēto izmeklēšanas un izpildes pilnvaru īstenošanu attiecas pienācīgi aizsardzības pasākumi, kas noteikti piemērojamajos valsts tiesību aktos ar mērķi ievērot visu iesaistīto personu pamattiesības. Proti, šos pasākumus veic tikai saskaņā ar tiesībām uz privātās dzīves neaizskaramību un tiesībām uz aizstāvību, to starpā tiesībām tikt uzklausītam un piekļūt lietas materiāliem, un tiem ir piemērojamas visu skarto personu tiesības uz efektīviem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem.

31. pants

Meklēšana, lai pārbaudītu atbilstību

Koordinējošās iestādes ir pilnvarotas veikt meklēšanu mitināšanas pakalpojumu publiski pieejamos materiālos ar mērķi atklāt tādu zināmu vai jaunu materiālu izplatīšanu, kuros ietverta seksuāla vardarbība pret bērniem, vajadzības gadījumā izmantojot 44. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā minētajās datubāzēs iekļautos rādītājus, lai pārbaudītu, vai mitināšanas pakalpojumu sniedzēji, kas atrodas tās dalībvalsts jurisdikcijā, kura izraudzījusies koordinējošās iestādes, pilda savus pienākumus, kas tiem noteikti saskaņā ar šo regulu.

32. pants

Paziņojums par zināmiem materiāliem, kuros ietverta seksuāla vardarbība pret bērniem

Koordinējošās iestādes ir pilnvarotas paziņot mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem, kas atrodas tās dalībvalsts jurisdikcijā, kura tos izraudzījusi, par to, ka to pakalpojumā ir konstatēts viens vai vairāki konkrēti elementi, kas attiecas uz zināmu materiālu, kurā ietverta seksuāla vardarbība pret bērniem, un pieprasīt, lai tie pēc brīvprātīgas izvērtēšanas šo elementu vai elementus izņem vai liedz piekļuvi tiem.

Pieprasījumā skaidri norāda pieprasījumu iesniegušās koordinējošās iestādes identifikācijas datus un informāciju par tās kontaktpunktu, kas minēts 25. panta 5. punktā, informāciju, kas vajadzīga, lai identificētu attiecīgo zināmo materiālu, kuros ietverta seksuāla vardarbība pret bērniem, elementu vai elementus, kā arī pieprasījuma iemeslus. Pieprasījumā arī skaidri norāda, ka pakalpojumu sniedzējs to var brīvprātīgi izvērtēt.

3. iedaļa

Citi noteikumi par izpildi

33. pants

Jurisdikcija

1.Dalībvalstij, kurā ir attiecīgo informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzēja galvenais iedibinājums, ir jurisdikcija šīs regulas izpildei.

2.Tiek uzskatīts, ka attiecīgo informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzējs, kura galvenais iedibinājums neatrodas Savienībā, ir tās dalībvalsts jurisdikcijā, kurā dzīvo vai ir iedibināts tā juridiskais pārstāvis.

Ja pakalpojumu sniedzējs nav iecēlis juridisko pārstāvi saskaņā ar 24. pantu, jurisdikcija ir visām dalībvalstīm. Ja dalībvalsts nolemj īstenot jurisdikciju saskaņā ar šo apakšpunktu, tā informē visas pārējās dalībvalstis un nodrošina, ka tiek ievērots princips ne bis in idem.

34. pants

Pakalpojuma lietotāju tiesības iesniegt sūdzību

1.Pakalpojumu saņēmējiem ir tiesības tās dalībvalsts izraudzītajai koordinējošai iestādei, kurā lietotājs dzīvo vai ir iedibināts, par šīs regulas pārkāpumu iesniegt sūdzību pret attiecīgo informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzējiem.

2.Koordinējošās iestādes nodrošina bērniem draudzīgus mehānismus, lai iesniegtu sūdzību saskaņā ar šo pantu un pieņemtu bērniem pielāgotu pieeju, izskatot bērnu sūdzības, pienācīgi ņemot vērā bērna vecumu, briedumu, uzskatus, vajadzības un bažas.

3.Koordinējošā iestāde, kas saņem sūdzību, to izvērtē un vajadzības gadījumā nosūta to uzņēmējdarbības vietas koordinējošajai iestādei.

Ja par sūdzību ir atbildīga cita kompetentā iestāde dalībvalstī, kas iecēlusi koordinējošo iestādi, kura saņēmusi sūdzību, minētā koordinējošā iestāde to nosūta minētajai citai kompetentajai iestādei.

Pants 35

Sodi

1.Dalībvalstis paredz noteikumus par sodiem attiecībā uz pienākumu, kas ir saskaņā ar šīs regulas II un V nodaļām, pārkāpumiem, ko veikuši attiecīgo informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzēji, un veic visus vajadzīgos pasākumus šo sodu īstenošanai.

Sodiem ir jābūt iedarbīgiem, samērīgiem un atturošiem. Dalībvalstis minētos noteikumus un pasākumus līdz [regulas piemērošanas sākuma datums] dara zināmus Komisijai un nekavējoties paziņo tai par turpmākiem grozījumiem, kas tos ietekmē.

2.Dalībvalstis nodrošina, ka maksimālais to sodu apmērs, ko piemēro par šīs regulas pārkāpumu, nepārsniedz 6 % no pakalpojumu sniedzēja gada ienākumiem vai kopējā apgrozījuma iepriekšējā uzņēmējdarbības gadā.

3.Sodi par nepareizas, nepilnīgas vai maldinošas informācijas sniegšanu, atbildes nesniegšanu vai nepatiesas, nepilnīgas vai maldinošas informācijas nelabošanu vai neiesniegšanu klātienes pārbaudē nepārsniedz 1 % no pakalpojumu sniedzēja vai citas 27. pantā minētās personas gada ienākumiem vai kopējā apgrozījuma iepriekšējā uzņēmējdarbības gadā.

4.Dalībvalstis nodrošina, ka periodiskā soda maksājuma maksimālais apmērs par katru dienu nepārsniedz 5 % no attiecīgā starpniecības pakalpojumu sniedzēja vai citas 27. pantā minētās personas vidējā dienas apgrozījuma iepriekšējā finanšu gadā, ko aprēķina no attiecīgajā lēmumā norādītā datuma.

5.Dalībvalstis nodrošina, ka, pieņemot lēmumu par soda piemērošanu un nosakot soda veidu un apmēru, ņem vērā visus attiecīgos apstākļus, tostarp:

a)pārkāpuma raksturu, smagumu un ilgumu;

b)to, vai pārkāpums ir tīšs vai arī nolaidības rezultāts;

c)pakalpojumu sniedzēja vai citas personas iepriekš izdarītos pārkāpumus;

d)pakalpojumu sniedzēja vai citas personas finansiālo stāvokli;

e)pakalpojumu sniedzēja vai citas personas sadarbības līmeni;

f)pakalpojumu sniedzēja vai citas personas pazīmes un lielumu, jo īpaši to, vai tas ir mikrouzņēmums, mazais vai vidējais uzņēmums;

g)pakalpojumu sniedzēja vai citas personas vainas pakāpi, ņemot vērā tehniskos un organizatoriskos pasākumus, ko tas veicis šīs regulas prasību izpildes nolūkā.

4. iedaļa

Sadarbība

36. pants 

Seksuālas vardarbības pret bērniem tiešsaistē materiālu identificēšana un iesniegšana 

1.Koordinējošās iestādes nekavējoties un, izmantojot sistēmu, kas izveidota saskaņā ar 39. panta 2. punktu, ES centram iesniedz:

a)lai ES centrs varētu izstrādāt rādītājus saskaņā ar 44. panta 3. punktu — konkrētus materiālus un sarunu pierakstus, ko koordinējošās iestādes vai dalībvalsts kompetentās tiesu iestādes vai citas neatkarīgas administratīvas iestādes pēc rūpīga novērtējuma ir identificējušas kā materiālus, kuros ietverta seksuāla vardarbība pret bērniem, vai attiecīgā gadījumā kā uzmākšanos bērniem;

b)lai ES centrs apkopotu vienoto resursu vietrāžu sarakstu saskaņā ar 44. panta 3. punktu — precīzus vienoto resursu vietrāžus, kas norāda konkrētus materiāla elementus, kurus dalībvalsts koordinējošās iestādes vai kompetentās tiesu iestādes vai citas neatkarīgas administratīvās iestādes pēc rūpīga novērtējuma ir identificējušas kā materiālus, kuros ietverta seksuāla vardarbība pret bērniem un kurus glabājuši mitināšanas pakalpojumu sniedzēji, kas nepiedāvā pakalpojumus Savienībā, un kurus nevar izņemt, jo minētie pakalpojumu sniedzēji ir atteikušies tos izņemt vai liegt tiem piekļuvi, un tādēļ, ka trešās valsts, kurai ir jurisdikcija, kompetentās iestādes nesadarbojas;

Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka to izraudzītās koordinējošās iestādes nekavējoties saņem materiālus, kas identificēti kā materiāli, kuros redzama seksuāla vardarbība pret bērniem, sarunu pierakstus, kas identificēti kā uzmākšanās bērniem, un vienotos resursu vietrāžus, ko identificējusi kompetenta tiesu iestāde vai cita neatkarīga administratīva iestāde, kas nav koordinējošā iestāde, un tos iesniegtu ES centrā saskaņā ar pirmo daļu.

2.Pēc ES centra pieprasījuma, ja tas nepieciešams, lai nodrošinātu, ka 44. panta 1. punktā minētajās datubāzēs iekļautie dati ir pilnīgi, precīzi un atjaunināti, koordinējošās iestādes pārbauda vai sniedz skaidrojumus vai papildu informāciju par to, vai ir izpildīti un attiecīgā gadījumā joprojām tiek izpildīti 1. punkta a) un b) apakšpunkta nosacījumi attiecībā uz konkrētu iesniegumu, kas ES centram nosūtīts saskaņā ar minēto punktu.

3.Dalībvalstis nodrošina, ka gadījumos, kad to tiesībaizsardzības iestādes saņem ziņojumu par tādu jaunu materiālu izplatīšanu, kuros ietverta seksuāla vardarbība pret bērniem, vai uzmākšanos bērniem, un šo ziņojumu tām ir nosūtījis ES centrs saskaņā ar 48. panta 3. punktu, tā veic rūpīgu novērtējumu saskaņā ar 1. punktu un, ja materiāls vai saruna ir identificēta kā materiāls, kurā ietverta seksuāla vardarbība pret bērniem, vai kā uzmākšanās bērniem, koordinācijas iestāde iesniedz materiālus ES centram saskaņā ar minēto punktu viena mēneša laikā no ziņojuma saņemšanas dienas vai, ja novērtējums ir īpaši sarežģīts, divu mēnešu laikā pēc minētā datuma.

4.Tās arī nodrošina, ka gadījumos, kad rūpīgs novērtējums liecina, ka materiālā nav ietverta seksuāla vardarbība pret bērniem, vai uzmākšanās bērniem, koordinējošā iestāde tiek informēta par šo secinājumu un pēc tam pirmajā daļā norādītajos termiņos informē par to ES centru.

37. pants

Koordinējošo iestāžu pārrobežu sadarbība

1.Ja koordinējošajai iestādei, kas nav iedibinājumu koordinējošā iestāde, ir pamats aizdomām, ka attiecīgo informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzējs ir pārkāpis šo regulu, tā pieprasa, lai iedibinājumu koordinējošā iestāde izvērtē lietu un veic nepieciešamos izmeklēšanas un izpildes pasākumus, kas nodrošinātu atbilstību šai regulai.

Ja Komisijai ir pamats aizdomām, ka šīs regulas pārkāpumu attiecīgo informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzējs ir izdarījis tā, ka tajā iesaistītas vismaz trīs dalībvalstis, tā var ieteikt, lai iedibinājumu koordinējošā iestāde lietu izskata un veic vajadzīgos izmeklēšanas un izpildes pasākumus, kas nodrošinātu šīs regulas ievērošanu.

2.Šā panta 1. punktā minētajā pieprasījumā vai ieteikumā norāda vismaz šādu informāciju:

a)pakalpojuma sniedzēja kontaktpunkts, kā noteikts 23. pantā;

b)attiecīgo faktu apraksts, šīs regulas attiecīgie noteikumi un iemesli, kāpēc koordinējošai iestādei, kas nosūtīja pieprasījumu, vai Komisijai, ir aizdomas, ka pakalpojumu sniedzējs ir pārkāpis šo regulu;

c)jebkādu citu informāciju, ko koordinējošā iestāde, kas nosūtīja pieprasījumu, vai Komisija uzskata par būtisku, tostarp attiecīgā gadījumā informāciju, kas apkopota pēc pašas iestādes iniciatīvas, un ierosinājumus par konkrētiem veicamajiem izmeklēšanas vai izpildes pasākumiem.

3.Iedibinājumu koordinējošā iestāde novērtē iespējamo pārkāpumu, cik vien iespējams ņemot vērā 1. punktā minēto pieprasījumu vai ieteikumu.

Ja tā uzskata, ka tās rīcībā nav pietiekamas informācijas iespējamā pārkāpuma novērtēšanai vai lai tā spētu rīkoties pēc pieprasījuma vai ieteikuma, un tai ir iemesli uzskatīt, ka koordinējošā iestāde, kas pieprasījumu iesniedza, vai Komisija varētu sniegt papildu informāciju, tā šādu informāciju var pieprasīt. Šā panta 4. punktā norādīto termiņu aptur līdz šīs papildu informācijas saņemšanas brīdim.

4.Iedibinājumu koordinējošā iestāde nekavējoties un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā divus mēnešus pēc 1. punktā minētā pieprasījuma vai ieteikuma saņemšanas paziņo par koordinējošajai iestādei, kas pieprasījumu nosūtīja, vai Komisijai par iespējamā pārkāpuma novērtējuma secinājumiem vai, attiecīgā gadījumā, jebkuras citas kompetentās iestādes veiktā novērtējuma secinājumiem saskaņā ar valsts tiesību aktiem un attiecīgā gadījumā sniedz arī paskaidrojumu par izmeklēšanas vai izpildes pasākumiem, kas veikti vai paredzēti, lai nodrošinātu atbilstību šai regulai.

38. pants

Kopīga izmeklēšana 

1.Koordinējošās iestādes var ar ES centra atbalstu var kopīgi izmeklēt jautājumus, uz kuriem attiecas šī regula un kuri attiecas uz attiecīgo informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzējiem, kas piedāvā savus pakalpojumus vairākās dalībvalstīs.

Tāda kopīga izmeklēšana neskar tajā iesaistīto koordinējošo iestāžu uzdevumus un pilnvaras, kā arī prasības, kas piemērojamas šajā regulā noteikto uzdevumu veikšanai un pilnvaru īstenošanai.

2.Iesaistītās koordinējošās iestādes kopīgo izmeklēšanu rezultātus dara pieejamus citām koordinējošām iestādēm, Komisijai un ES centram, izmantojot sistēmu, kas izveidota saskaņā ar 39. panta 2. punktu un, kas ir paredzēta, lai tās varētu pildīt attiecīgos uzdevumus, kas tām noteikti saskaņā ar šo regulu.

39. pants

Vispārējā sadarbības un informācijas apmaiņas sistēma

1.Koordinējošās iestādes sadarbojas cita ar citu, citām tās dalībvalsts kompetentām iestādēm, kas izraudzījusies koordinējošo iestādi, Komisiju, ES centru un citām attiecīgām Savienības aģentūrām, tostarp Eiropolu, lai atvieglotu to attiecīgo uzdevumu izpildi saskaņā ar šo regulu un nodrošinātu tās efektīvu, lietderīgu un konsekventu piemērošanu un izpildi.

2.ES centrs izveido un uztur vienu vai vairākas ticamas un drošas informācijas apmaiņas sistēmas, kas atbalsta saziņu starp koordinējošām iestādēm, Komisiju, ES centru, citām attiecīgām Savienības aģentūrām un attiecīgo informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzējiem.

3.Koordinējošās iestādes, Komisija, ES centrs, citas attiecīgās Savienības aģentūras un attiecīgo informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzēji izmanto 2. punktā minētās informācijas apmaiņas sistēmas visiem attiecīgajiem paziņojumiem saskaņā ar šo regulu.

4.Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka praktiskos un operacionālos pasākumus informācijas apmaiņas sistēmas darbībai, kas minēta 2. punktā, un tās sadarbspējai ar citām attiecīgajām sistēmām. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 87. pantā minēto konsultēšanās procedūru.

IV NODAĻA

ES CENTRS SEKSUĀLAS VARDARBĪBAS PRET BĒRNIEM NOVĒRŠANAI UN APKAROŠANAI

1. iedaļa

Principi

40. pants

ES centra izveide un darbības joma

1.Ir izveidota Eiropas Savienības aģentūra seksuālas vardarbības pret bērniem novēršanai un apkarošanai — ES centrs seksuālas vardarbības pret bērniem apkarošanai.

2.ES centrs palīdz sasniegt šīs regulas mērķi, atbalstot un veicinot tās noteikumu īstenošanu attiecībā uz seksuālas vardarbības pret bērniem tiešsaistē atklāšanu, ziņošanu par to, tās materiāla izņemšanu vai piekļuves liegšanu tiem un bloķēšanu, un apkopo un dalās ar informāciju un speciālajām zināšanām, kā arī veicina sadarbību starp attiecīgajām publiskajām un privātajām pusēm, kas darbojas, lai novērstu un apkarotu seksuālu vardarbību pret bērniem, it īpaši tiešsaistē.

41. pants

Juridiskais statuss

1.ES centrs struktūra, kam piemīt tiesībspēja.

2.Visās dalībvalstīs ES centram ir visplašākā tiesībspēja un rīcībspēja, ko saskaņā ar šo valstu tiesību aktiem piešķir juridiskām personām. Jo īpaši tas var pirkt un pārdot kustamu un nekustamu īpašumu, kā arī būt par pusi tiesas procesos.

3.ES centru pārstāv izpilddirektors.

42. pants

Atrašanās vieta

ES centra mītne ir Hāgā, Nīderlandē. 

2. iedaļa

Uzdevumi

43. pants

ES centra uzdevumi

ES centrs:

1)veicina II nodaļas 1. iedaļā minēto riska novērtēšanas procesu:

a)sniedzot Komisijai atbalstu 3. panta 8. punktā, 4. panta 5. punktā, 6. panta 4. punktā un 11. pantā minēto pamatnostādņu izstrādē, tostarp apkopojot un nodrošinot attiecīgu informāciju, speciālās zināšanas un paraugpraksi, ievērojot 66. pantā minētās Tehnoloģiju komitejas sniegtos ieteikumus;

b)pēc attiecīgo informācijas pakalpojumu sniedzēja pieprasījuma sniedzot anonimizētu datu paraugu analīzi 3. panta 3. punktā minētajā nolūkā;

2)veicina II nodaļas 2. iedaļā minēto atklāšanas procesu, veicot šādas darbības:

a)sniedzot atzinumus par paredzētajiem atklāšanas rīkojumiem, kas minēti 7. panta 3. punkta pirmās daļas d) apakšpunktā;

b)uzturot un ekspluatējot 44. pantā minētās rādītāju datubāzes;

c)nodrošinot, ka mitināšanas pakalpojumu sniedzēji un starppersonu sakaru pakalpojumu sniedzēji, kas saņēmuši atklāšanas rīkojumu, var piekļūt attiecīgajām rādītāju datubāzēm saskaņā ar 46. pantu;

d)nodrošinot, ka pakalpojumu sniedzējiem ir pieejama tehnoloģija tiem izdoto atklāšanas rīkojumu izpildei saskaņā ar 50. panta 1. punktu;

3)veicina II nodaļas 3. iedaļā minēto ziņošanas procesu:

a)uzturot un pārvaldot 45. pantā minēto ziņojumu datubāzi;

b)novērtējot, apstrādājot un vajadzības gadījumā pārsūtot ziņojumus, kā arī sniedzot atgriezenisko saiti par tiem saskaņā ar 48. pantu;

4)veicina II nodaļas 4. iedaļā minēto izņemšanas procesu un citus šīs nodaļas 5. un 6. iedaļā minētos procesus, veicot šādas darbības:

a)saņemot izņemšanas rīkojumus, kas tai nosūtīti saskaņā ar 14. panta 4. punktu, lai izpildītu 49. panta 1. punktā minēto pārbaudes funkciju;

b)sadarbojoties ar koordinēšanas iestādēm un atbildot uz to pieprasījumiem, kas ir saistīti ar plānotajiem bloķēšanas rīkojumiem, kā minēts 16. panta 2. punktā;

c)saņemot un apstrādājot bloķēšanas rīkojumus, kas tai nosūtīti saskaņā ar 17. panta 3. punktu;

d)sniedzot informāciju un atbalstu cietušajiem saskaņā ar 20. un 21. pantu;

e)uzturot atjauninātu reģistru, kurā iekļauti kontaktpunkti un attiecīgo informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzēju juridiskie pārstāvji, kā paredzēts 23. panta 2. punktā un 24. panta 6. punktā;

5)atbalsta koordinējošās iestādes un Komisiju to uzdevumu izpildē, kas ir saskaņā ar šo regulu, un veicina sadarbību, koordināciju un saziņu saistībā ar jautājumiem, uz kuriem attiecas šī regula, veicot šādas darbības:

a)izveidojot un uzturot tiešsaistes reģistru, kurā uzskaitītas koordinējošās iestādes un to kontaktpunkti, kas minēti 25. panta 6. punktā;

b)sniedzot palīdzību koordinējošajām iestādēm, kā paredzēts 25. panta 7. punktā;

c)pēc Komisijas pieprasījuma palīdzot tai veikt uzdevumus saskaņā ar 37. pantā minēto sadarbības mehānismu;

d)izveidojot, uzturot un ekspluatējot 39. pantā minēto informācijas apmaiņas sistēmu;

e)palīdzot Komisijai sagatavot deleģētos un īstenošanas aktus un pamatnostādnes, ko Komisija pieņem saskaņā ar šo regulu;

f)pēc to pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas sniedzot koordinējošajām iestādēm informāciju, kas ir būtiska to uzdevumu veikšanai saskaņā ar šo regulu, tostarp informējot koordinējošo iestādi par iespējamiem pārkāpumiem, kas konstatēti, pildot citus ES centra uzdevumus;

(6)lai veicinātu šīs regulas mērķa sasniegšanu, veicina zināšanu gūšanu un apmaiņu ar citām Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām, koordinējošām iestādēm vai citām attiecīgām dalībvalstu iestādēm, veicot šādas darbības:

a)apkopojot, reģistrējot, analizējot un sniedzot analīzi, kas balstīta uz anonimizētu un nepersonalizētu datu vākšanu, un nodrošinot speciālās zināšanas par jautājumiem, kas saistīti ar seksuālas vardarbības pret bērniem tiešsaistē novēršanu un apkarošanu saskaņā ar 51. pantu;

b)atbalstot tādu pētniecības un speciālo zināšanu izstrādi un izplatīšanu, kas saistītas ar šiem jautājumiem un palīdzības sniegšanu cietušajiem, tostarp pildot kompetences centra funkcijas uz gūtajām atziņām balstītas politikas atbalstam;

c)izstrādājot 84. pantā minēto gada ziņojumu.

44. pants

Rādītāju datubāzes

1.ES centrs izveido, uztur un ekspluatē datubāzes, kurās iekļauti šādi trīs veidu rādītāji par seksuālu vardarbību pret bērniem tiešsaistē:

a)rādītāji, kas paredzēti, lai atklātu tādu materiālu izplatīšanu, kuros ietverta seksuāla vardarbība pret bērniem un kuri iepriekš atklāti un identificēti kā materiāli, kuros ietverta seksuāla vardarbība pret bērniem, saskaņā ar 36. panta 1. punktu;

b)rādītāji, kas paredzēti, lai atklātu tādu materiālu izplatīšanu, kuros ietverta seksuāla vardarbība pret bērniem un kuri iepriekš nav atklāti un identificēti kā materiāli, kuros ietverta seksuāla vardarbība pret bērniem, saskaņā ar 36. panta 1. punktu;

c)rādītāji, kas paredzēti, lai atklātu uzmākšanos bērniem.

2.Rādītāju datubāzēs iekļauj tikai:

a)attiecīgos rādītājus, kas sastāv no digitāliem identifikatoriem, kurus ES centrs ģenerējis saskaņā ar 3. punktu un kurus izmanto, lai mitināšanas pakalpojumos un starppersonu sakaru pakalpojumos atklātu attiecīgi tādu zināmu vai jaunu materiālu izplatīšanu, kuros ietverta seksuāla vardarbība pret bērniem, vai uzmākšanos bērniem;

b)attiecībā uz 1. punkta a) apakšpunktu attiecīgajos rādītājos iekļauj vienotu resursu vietrāžus, kurus ES centrs apkopojis saskaņā ar 3. punktu;

c)papildu informāciju kas nepieciešama, lai atvieglotu rādītāju izmantošanu saskaņā ar šo regulu, tostarp identifikatorus, kas ļauj nošķirt attēlus, video un attiecīgā gadījumā cita veida materiālus un kas paredzētu, lai atklātu tādu zināmu un jaunu materiālu izplatīšanu, kuros ietverta seksuāla vardarbība pret bērniem, un valodas identifikatorus, kas paredzēti, lai atklātu uzmākšanos bērniem. 

3.ES centrs ģenerē 2. punkta a) apakšpunktā minētos rādītājus, pamatojoties tikai uz tiem materiāliem, kuros ietverta seksuāla vardarbība pret bērniem, un uzmākšanās bērniem, kurus par tādiem atzinušas koordinējošās iestādes vai dalībvalstu tiesas vai citas neatkarīgas iestādes un kurus tam iesniegušas koordinējošās iestādes saskaņā ar 36. panta 1. punkta a) apakšpunktu.

ES centrs apkopo 2. punkta b) apakšpunktā minētos vienoto resursu vietrāžus, pamatojoties tikai uz vienotajiem resursu vietrāžiem, kas tam iesniegti saskaņā ar 36. panta 1. punkta b) apakšpunktu.

4.ES centrs reģistrē iesniegumus un procesus, kas izmantoti rādītāju ģenerēšanā, un sastāda pirmajā un otrajā daļā minēto sarakstu. Tā glabā šos ierakstus tik ilgi, kamēr tai atbilstošie rādītāji, tostarp vienotie resursu vietrāži, ir iekļauti 1. punktā minētajās rādītāju datubāzēs.

45. pants

Ziņojumu datubāze

1.ES centrs izveido, uztur un ekspluatē tādu ziņojumu datubāzi, kurus mitināšanas pakalpojumu sniedzēji un starppersonu sakaru pakalpojumu sniedzēji iesnieguši saskaņā ar 12. panta 1. punktu un kurus novērtē un apstrādā saskaņā ar 48. pantu.

2.Ziņojumu datubāzē ietver šādu informāciju:

a)ziņojumu;

b)ja ES centrs uzskata ziņojumu par acīmredzami nepamatotu — pakalpojumu sniedzēja informēšanas iemeslus un datumu un laiku saskaņā ar 48. panta 2. punktu;

c)ja ES centrs ir nosūtījis ziņojumu saskaņā ar 48. panta 3. punktu — nosūtīšanas datumu un laiku un tās kompetentās tiesībaizsardzības iestādes vai iestāžu nosaukumu, kurām tas pārsūtījis ziņojumu, vai attiecīgā gadījumā informāciju par iemesliem, kāpēc turpmākai analīzei ziņojums nosūtīts tikai Eiropolam;

d)attiecīgā gadījumā informāciju par 48. panta 5. punktā minētajiem pieprasījumiem un papildu informācijas sniegšanu;

e)informāciju, kurā norādīts, ka pakalpojumu sniedzējs, kas iesniedzis ziņojumu par to, ka tiek izplatīts zināms vai jauns materiāls, kurā ietverta seksuāla vardarbība pret bērniem, ir šo materiālu izņēmis vai liedzis piekļuvi tam (ja šāda informācija ir pieejama);

f)attiecīgā gadījumā informāciju attiecībā uz ES centra pieprasījumu par to, lai iedibinājumu koordinējošajā iestāde izdod izņemšanas rīkojumu saskaņā ar 14. pantu attiecībā uz bērnu seksuālas izmantošanas materiāla elementu vai elementiem, uz kuriem attiecas ziņojums;

g)attiecīgos rādītājus un papilu birkas, kas attiecas uz ziņojumiem par tādiem iespējamiem materiāliem, kuros ietverta seksuāla vardarbība pret bērniem.

46. pants

Piekļuve, precizitāte un drošība

1.Ievērojot 2. un 3. punktu, tikai ES centra darbiniekiem un izpilddirektora pienācīgi pilnvarotiem revidentiem ir piekļuve 44. un 45. pantā minēto datubāžu datiem un tiesības tos apstrādāt.

2.ES centrs mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem, starppersonu sakaru pakalpojumu sniedzējiem un interneta piekļuves pakalpojumu sniedzējiem nodrošina piekļuvi 44. pantā minētajām rādītāju datubāzēm, ja un ciktāl tas nepieciešams, lai izpildītu atklāšanas vai bloķēšanas rīkojumus, ko tie saņēmuši saskaņā ar 7. vai 16. pantu. Tas veic pasākumus, kas nodrošina, ka šāda piekļuve attiecīgo atklāšanas vai bloķēšanas rīkojumu piemērošanas laikā nepārsniedz patiešām nepieciešamo un ka šāda piekļuve nekādā veidā neapdraud minēto datubāzu pienācīgu darbību un tajās ietverto datu precizitāti un drošību.

3.ES centrs nodrošina, ka koordinējošām iestādēm ir piekļuve 44. pantā minētajām rādītāju datubāzēm, ja un ciktāl tas ir nepieciešams to uzdevumu veikšanai saskaņā ar šo regulu.

4.ES centrs nodrošina, ka Eiropolam un dalībvalstu kompetentajām tiesībaizsardzības iestādēm ir piekļuve 44. pantā minēto rādītāju datubāzēm, ja un ciktāl tas ir nepieciešams, lai izmeklētu iespējamus noziedzīgus nodarījumus, kas saistīti ar seksuālu vardarbību pret bērniem.

5.ES centrs piešķir Eiropolam piekļuvi 45. pantā minēto ziņojumu datubāzēm, ja un ciktāl tas ir nepieciešams, lai tas varētu palīdzēt izmeklēt iespējamus noziedzīgus nodarījumus, kas saistīti ar seksuālu vardarbību pret bērniem.

6.ES centrs nodrošina 2., 3., 4. un 5. punktā minēto piekļuvi tikai pēc pieprasījuma saņemšanas, kurā norādīts pieprasījuma mērķis, pieprasītās piekļuves norādot pieprasījuma mērķi, pieprasītās piekļuves metodes un šā mērķa sasniegšanai nepieciešamo piekļuves pakāpi. 2. punktā minētajos piekļuves pieprasījumos attiecīgi ietver arī atsauci uz atklāšanas rīkojumu vai bloķēšanas rīkojumu.

ES centrs rūpīgi izvērtē minētos pieprasījumus un piešķir piekļuvi tikai tad, ja tas uzskata, ka pieprasītā piekļuve ir vajadzīga un samērīga ar norādīto mērķi.

7.ES centrs regulāri pārbauda, vai 44. un 45. pantā minētajās datubāzēs iekļautie dati visos aspektos ir pilnīgi, precīzi un atjaunināti un vai tie joprojām ir nepieciešami ziņošanai, atklāšanai un bloķēšanai saskaņā ar šo regulu, kā arī precīzu atklāšanas tehnoloģiju un procesu atvieglošanai un uzraudzībai. Jo īpaši attiecībā uz vienotajiem resursu vietrāžiem, kas iekļauti 44. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajā datubāzē, ES centrs, vajadzības gadījumā sadarbojoties ar koordinējošām iestādēm, regulāri pārbauda, vai joprojām tiek izpildīti 36. panta 1. punkta b) apakšpunkta nosacījumi. Vajadzības gadījumā, ņemot vērā minētās pārbaudes, tā nekavējoties datus papildina, labo vai dzēš.

8.ES centrs nodrošina, ka 44. un 45. pantā minētajās datubāzēs iekļautie dati tiek glabāti drošā veidā un ka uz glabāšanu attiecas atbilstoši tehniskie un organizatoriskie aizsardzības pasākumi. Ar minētajiem aizsardzības pasākumiem jo īpaši tiek nodrošināts, ka datiem var piekļūt un tos var apstrādāt tikai pienācīgi pilnvarotas personas nolūkam, kuram persona ir pilnvarota, un ka tiek sasniegts augsts drošības līmenis. ES centrs regulāri pārskata šos aizsardzības pasākumus un vajadzības gadījumā tos pielāgo.

47. pants

Deleģētie akti, kas attiecas uz datubāzēm

Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētus aktus saskaņā ar 86. pantu, lai grozītu vai papildinātu regulu ar vajadzīgiem sīki izstrādātiem noteikumiem attiecībā uz:

a)44. panta 1. punktā minēto rādītāju datubāžu veidiem, precīzu saturu, struktūru un darbību, tostarp 44. panta 2. punktā minētajiem rādītājiem un papildu informāciju, kas šajās datubāzēs ir iekļauti;

b)koordinējošo iestāžu iesniegto dokumentu apstrādi, rādītāju izstrādi, vienoto resursu vietrāžu saraksta sastādīšanu un 44. panta 3. punktā minēto uzskaiti;

c)šīs regulas 45. panta 1. punktā minētās ziņojumu datubāzes precīzu saturu, struktūru un darbību;

d)piekļuvi 44. un 45. pantā minētajām datubāzēm, tostarp 46. panta 1. līdz 5. punktā minētās piekļuves kārtību, 46. panta 6. punktā minēto pieprasījumu saturu, apstrādi un izvērtēšanu, ar šādiem pieprasījumiem saistītos procesuālos jautājumus un 46. panta 6. punktā minētos vajadzīgos pasākumus;

e)regulārām verifikācijām un revīzijām, kas paredzētas, lai nodrošinātu, ka minētajās datubāzēs ietvertie dati ir pilnīgi, precīzi un atjaunināti, kā minēts 46. panta 7. punktā, un datu glabāšanas drošību, tostarp tehniskajiem un organizatoriskajiem aizsardzības pasākumiem un regulāru pārskatīšanu, kas minēta 46. panta 8. punktā.

48. pants

Ziņošana

1.ES centrs ātri novērtē un apstrādā ziņojumus, ko saskaņā ar 12. pantu iesnieguši mitināšanas pakalpojumu sniedzēji un starppersonu sakaru pakalpojumu sniedzēji, lai noteiktu, vai ziņojumi ir acīmredzami nepamatoti vai tos ir nepieciešams pārsūtīt.

2.Ja ES centrs uzskata, ka ziņojums ir acīmredzami nepamatots, tas informē pakalpojumu sniedzēju, kas iesniedza ziņojumu, norādot iemeslus, kāpēc tas uzskata ziņojumu par nepamatotu.

3.Ja ES centrs uzskata, ka ziņojums nav acīmredzami nepamatots, tas Eiropolam vai tās dalībvalsts kompetentajai tiesībaizsardzības iestādei vai iestādēm, kuru jurisdikcijā varētu būt izmeklēšana vai kriminālvajāšana par iespējamu seksuālu vardarbību pret bērniem, uz kuru attiecas ziņojums, nosūta ziņojumu kopā ar tam pieejamo attiecīgo papildu informāciju.

Ja minēto kompetento tiesībaizsardzības iestādi vai kompetentās tiesībaizsardzības iestādes nevar pienācīgi noteikt, ES centrs ziņojumu kopā ar tam pieejamo attiecīgo papildu informāciju nosūta Eiropolam, lai tas veiktu turpmāku analīzi un paziņotu par to tālāk kompetentai tiesībaizsardzības iestādei vai iestādēm.

4.Ja pakalpojumu sniedzējs, kas iesniedzis ziņojumu, ir norādījis, ka ziņojums prasa rīkoties nekavējoties, ES centrs prioritārā kārtā novērtē un apstrādā minēto ziņojumu un, ja tas nosūta ziņojumu saskaņā ar 3. punktu un uzskata, ka ziņojuma sagatavošanai vajadzīgs rīkoties nekavējoties, nodrošina, ka nosūtītajam ziņojumam ir norādīts attiecīgais statuss.

5.Ja ziņojumā nav ietverta visa 13. pantā prasītā informācija, ES centrs var pieprasīt, lai pakalpojumu sniedzējs, kas iesniedzis ziņojumu, sniedz trūkstošo informāciju.

6.Ja dalībvalsts kompetentā tiesībaizsardzības iestāde to pieprasa, lai netiktu traucētas darbības, kuru mērķis ir novērst, atklāt, izmeklēt noziedzīgus nodarījumus, kas saistīti ar seksuālu vardarbību pret bērniem, un saukt pie atbildības par tiem, ES centrs:

a)paziņo pakalpojumu sniedzējam, kas iesniedzis ziņojumu, ka tas neinformē attiecīgo lietotāju, norādot laikposmu, kurā pakalpojumu sniedzējs to arī nevajag darīt;

b)ja pakalpojumu sniedzējs, kas iesniedzis ziņojumu, ir mitināšanas pakalpojumu sniedzējs un ziņojums attiecas uz tādu materiālu iespējamu izplatīšanu, kuros ietverta seksuāla vardarbība pret bērniem, paziņo pakalpojumu sniedzējam, ka tam nav jāizņem materiāls vai jāliedz piekļuve tam, norādot laikposmu, kurā pakalpojumu sniedzējam to nevajag darīt.

7.Pirmās daļas a) un b) apakšpunktā minētie laikposmi ir norādīti kompetentās tiesībaizsardzības iestādes pieprasījumā ES centram, ar noteikumu, ka tie nepārsniedz laikposmu, kas patiešām nepieciešams, lai netraucētu attiecīgām darbībām, un kas nepārsniedz 18 mēnešus.

8.ES centrs pārbauda, vai mitināšanas pakalpojumu sniedzējs, kas iesniedzis ziņojumu par tāda materiāla iespējamu izplatīšanu, kurā ir ietverta seksuāla vardarbība pret bērniem, ir šo materiālu izņēmis vai liedzis piekļuvi tam, ciktāl šis materiāls ir publiski pieejams. Ja ES centrs uzskata, ka pakalpojumu sniedzējs nav izņēmis materiālu vai nekavējoties liedzis piekļuvi tam, centrs par to informē iedibinājumu koordinējošo iestādi.

49. pants

Meklēšana un paziņošana

1.ES centrs, izmantojot attiecīgos rādītājus no 44. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā minētās rādītāju datubāzes, ir pilnvarots mitināšanas pakalpojumos meklēt tādu publiski pieejamu materiālu izplatīšanu, kuros ietverta seksuāla vardarbība pret bērniem, šādās situācijās:

a)ja tas tiek prasīts, lai atbalstītu cietušo, saskaņā ar 21. panta 4. punkta c) apakšpunktu pārbaudot, vai mitināšanas pakalpojumu sniedzējs ir izņēmis vai liedzis piekļuvi vienam vai vairākiem konkrētiem zināma materiāla, kurā ietverta seksuāla vardarbība pret bērniem, elementiem;

b)ja tas tiek prasīts, lai palīdzētu koordinējošajai iestādei, pārbaudot iespējamo nepieciešamību izdot atklāšanas rīkojumu vai izņemšanas rīkojumu attiecībā uz konkrētu pakalpojumu vai konstatēšanas rīkojuma vai izņemšanas rīkojuma, ko koordinējošā iestāde izdevusi attiecīgi saskaņā ar 25. panta 7. punkta c) un d) apakšpunktu, efektivitāti.

2.ES centrs ir pilnvarots pēc tam, kad ir veikta 1. punktā minētā meklēšana, mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem paziņot par to, ka to pakalpojumos ir konstatēti zināma materiāla, kurā ietverta seksuāla vardarbība pret bērniem, viens vai vairāki konkrēti elementi, un pieprasīt, lai tie izņemtu vai liegtu piekļuvi šim elementam vai elementiem, lai pakalpojumu sniedzējs varētu tos brīvprātīgi izvērtēt.

Pieprasījumā skaidri norāda ES centra un kontaktpunkta identifikācijas datus, informāciju, kas vajadzīga elementa vai elementu identificēšanai, kā arī pieprasījuma iemeslus. Pieprasījumā arī skaidri norāda, ka pakalpojumu sniedzējs tos var brīvprātīgi izvērtēt.

3.Ja dalībvalsts kompetentā tiesībaizsardzības iestāde to pieprasa, lai netiktu traucētas darbības, kuru mērķis ir novērst, atklāt, izmeklēt noziedzīgus nodarījumus, kas saistīti ar seksuālu vardarbību pret bērniem, un saukt pie atbildības par tiem, ES centrs neiesniedz paziņojumu tik ilgi, cik nepieciešams, lai izvairītos no šādas darbību traucēšanas, bet ne ilgāk kā 18 mēnešus.

50. pants

Tehnoloģijas, informācija un speciālās zināšanas

1.Lai mitināšanas pakalpojumu sniedzēji un starppersonu sakaru pakalpojumu sniedzēji izpildītu atklāšanas rīkojumus saskaņā ar 10. panta 1. punktu, ES centrs dara pieejamas tehnoloģijas, ko tie var iegādāties, instalēt un ekspluatēt bez maksas, attiecīgā gadījumā ievērojot pamatotus licencēšanas nosacījumus.

Šajā nolūkā ES centrs sastāda šādu tehnoloģiju sarakstus, ņemot vērā šīs regulas un jo īpaši 10. panta 2. punkta prasības.

Pirms konkrētu tehnoloģiju iekļaušanas minētajos sarakstos ES centrs lūdz savas tehnoloģiju komitejas un Eiropas Datu aizsardzības kolēģijas atzinumu. Tehnoloģiju komiteja un Eiropas Datu aizsardzības kolēģija attiecīgos atzinumus sniedz astoņu nedēļu laikā. Nepieciešamības gadījumā minēto termiņu var pagarināt vēl par sešām nedēļām, ņemot vērā jautājuma sarežģītību. Tehnoloģiju komiteja un Eiropas Datu aizsardzības kolēģija viena mēneša laikā pēc apspriešanās pieprasījuma saņemšanas informē ES centru par jebkādu šādu pagarinājumu, kā arī par kavēšanās iemesliem.

2.ES centrs apkopo, reģistrē, analizē un dara pieejamu būtisku, objektīvu, ticamu un salīdzināmu informāciju par jautājumiem, kas saistīti ar seksuālas vardarbības pret bērniem novēršanu un apkarošanu, jo īpaši par:

a)informāciju, kas iegūta, pildot savus uzdevumus saskaņā ar šo regulu attiecībā uz seksuālas vardarbības pret bērniem tiešsaistē atklāšanu, ziņošanu par to, tās izņemšanu vai piekļuves liegšanu tai un bloķēšanu;

b)informāciju, kas izriet no 3. punktā minētajiem pētījumiem un aptaujām;

c)informāciju, kas iegūta no dalībvalstu iestāžu, citu Savienības iestāžu, struktūru, biroju un aģentūru, trešo valstu kompetento iestāžu, starptautisku organizāciju, pētniecības centru un pilsoniskās sabiedrības organizāciju pētījumiem vai citām darbībām.

3.Ja tas vajadzīgs šajā regulā noteikto uzdevumu veikšanai, ES centrs vai nu pēc savas iniciatīvas vai, ja tas ir atbilstīgi un saderīgi ar tā prioritātēm un gada darba programmu, pēc Eiropas Parlamenta, Padomes vai Komisijas pieprasījuma veic pētījumus un aptaujas, piedalās tajos vai veicina tos.

4.ES centrs vai nu pēc savas iniciatīvas, vai pēc attiecīgās iestādes pieprasījuma citām Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām, koordinējošām iestādēm, citām kompetentajām iestādēm un citām dalībvalstu publiskām iestādēm sniedz 2. punktā minēto informāciju un informāciju, kas izriet no 3. punktā minētajiem pētījumiem un aptaujām, tostarp tās analīzi, un atzinumus par jautājumiem, kas saistīti ar seksuālas vardarbības pret bērniem tiešsaistē novēršanu un apkarošanu. Vajadzības gadījumā ES centrs šo informāciju dara publiski pieejamu.

5.ES centrs izstrādā komunikācijas stratēģiju un veicina dialogu ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām un mitināšanas vai starppersonu sakaru pakalpojumu sniedzējiem, lai veicinātu iedzīvotāju izpratni par seksuālu vardarbību pret bērniem tiešsaistē un pasākumiem, kas paredzēti šādas vardarbības novēršanai un apkarošanai.

3. iedaļa

Informācijas apstrāde

51. pants

Apstrādes darbības un datu aizsardzība

1.Ciktāl tas ir nepieciešams šajā regulā noteikto uzdevumu veikšanai, ES centrs var apstrādāt personas datus.

2.ES centrs apstrādā personas datus, ja tas ir patiešām nepieciešams, lai:

a)sniegtu atzinumus par plānotajiem atklāšanas rīkojumiem, kas minēti 7. panta 3. punktā;

b)sadarbotos ar koordinēšanas iestādēm un atbildētu uz to pieprasījumiem, kas ir saistīti ar plānotajiem bloķēšanas rīkojumiem, kā minēts 16. panta 2. punktā;

c)saņemtu un apstrādātu bloķēšanas rīkojumus, kas tai nosūtīti saskaņā ar 17. panta 3. punktu;

d)sadarbotos ar koordinējošām iestādēm saskaņā ar 20. un 21. pantu attiecībā uz uzdevumiem, kas saistīti ar cietušo tiesībām uz informāciju un palīdzību;

e)uzturētu atjauninātu reģistru, kurā iekļauti kontaktpunkti un attiecīgo informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzēju juridiskie pārstāvji, kā paredzēts 23. panta 2. punktā un 24. panta 6. punktā;

f)izveidotu un uzturētu tiešsaistes reģistru, kurā uzskaitītas koordinējošās iestādes un to kontaktpunkti, kas minēti 25. panta 6. punktā;

g)sniegtu palīdzību koordinējošajām iestādēm saskaņā ar 25. panta 7. punktu;

h)pēc Komisijas pieprasījuma palīdzētu tai veikt uzdevumus saskaņā ar 37. pantā minēto sadarbības mehānismu;

i)izveidotu, uzturētu un ekspluatētu 44. pantā minēto rādītāju datubāzes;

j)izveidotu, uzturētu un ekspluatētu 45. pantā minēto ziņojumu datubāzi;

k)nodrošinātu un uzraudzītu piekļuvi rādītāju un ziņojumu datubāzēm saskaņā ar 46. pantu;

l)veiktu datu kvalitātes kontroles pasākumus saskaņā ar 46. panta 7. punktu;

m)novērtētu un apstrādātu ziņojumus par iespējamu seksuālu vardarbību pret bērniem tiešsaistē saskaņā ar 48. pantu;

n)sadarbotos ar Eiropolu un partnerorganizācijām saskaņā ar 53. un 54. pantu, tostarp attiecībā uz uzdevumiem, kas saistīti ar cietušo identificēšanu;

o)lai sagatavotu statistiku saskaņā ar 83. pantu;

3.ES centrs 2. punktā minētos personas datus glabā tikai tur, kur un tik ilgi, cik tas ir patiešām nepieciešams 2. punktā uzskaitītajiem piemērojamajiem mērķiem.

4.Tas nodrošina, ka personas dati tiek glabāti drošā veidā un ka uz glabāšanu attiecas atbilstoši tehniskie un organizatoriskie aizsardzības pasākumi. Ar minētajiem aizsardzības pasākumiem jo īpaši tiek nodrošināts, ka personas datiem var piekļūt un tos var apstrādāt tikai tiem nolūkiem, kādiem tie tiek glabāti, ka tiek sasniegts augsts drošības līmenis un ka personas dati tiek dzēsti, kad tie vairs patiešām nav vajadzīgi atbilstošajiem nolūkiem. Tas regulāri pārskata šos aizsardzības pasākumus un vajadzības gadījumā tos pielāgo.

4. iedaļa

Sadarbība

52. pants

Kontaktpersonas

1.Katra koordinējošā iestāde ieceļ vismaz vienu kontaktpersonu, kas ir ES centra galvenais kontaktpunkts attiecīgajā dalībvalstī. Kontaktpersonas var norīkot darbam ES centrā. Ja ir iecelti vairāki kontaktpunkti, koordinējošā iestāde vienu no tiem izraugās par galveno kontaktpersonu.

2.Kontaktpersonas palīdz veikt informācijas apmaiņu ES centra un koordinējošo iestāžu, kas tos norīkojušas, starpā. Ja ES centrs saņem ziņojumus, kas iesniegti saskaņā ar 12. pantu, par tādu jaunu materiālu iespējamu izplatīšanu, kuros ietverta seksuāla vardarbība pret bērniem, vai iespējamu uzmākšanos bērniem, kompetentās dalībvalsts ieceltās kontaktpersonas veicina procesu, lai noteiktu materiāla vai sarunas nelikumību saskaņā ar 36. panta 1. punktu.

3.Valde nosaka sadarbības koordinatoru tiesības un pienākumus saistībā ar ES centru. Kontaktpersonas bauda privilēģijas un imunitāti, kas tiem vajadzīgas uzdevumu izpildei.

4.Ja kontaktpersonas ir norīkotas darbam ES centrā, ES centrs sedz izmaksas, kas saistītas ar vajadzīgo telpu nodrošinājumu un pienācīgu atbalstu kontaktpersonām to pienākumu veikšanai. Visas pārējās izmaksas, kas rodas saistībā ar kontaktpersonu iecelšanu un viņu uzdevumu izpildi, sedz koordinējošā iestāde, kas viņus norīkojusi.

53. pants

Sadarbība ar Eiropolu

1.Ja tas nepieciešams šajā regulā paredzēto uzdevumu veikšanai, ES centrs savu attiecīgo pilnvaru robežās sadarbojas ar Eiropolu.

2.Eiropols un ES centrs savstarpēji nodrošina pēc iespējas pilnīgāku piekļuvi attiecīgajām informācijas un informācijas sistēmām, ja tas ir vajadzīgs to attiecīgo uzdevumu veikšanai un saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, kas reglamentē šādu piekļuvi.

Neskarot izpilddirektora pienākumus, ES centrs maksimāli palielina efektivitāti, dalot administratīvās funkcijas ar Eiropolu, tostarp dalot funkcijas, kas saistītas ar personāla pārvaldību, informācijas tehnoloģiju (IT) un budžeta izpildi.

3.Noteikumus attiecībā uz sadarbību un darba režīmu nosaka saprašanās memorandā.

54. pants

Sadarbība ar citām organizācijām

1.Ja tas nepieciešams šajā regulā noteikto uzdevumu veikšanai, ES centrs var sadarboties ar organizācijām un tīkliem, kuriem ir informācija un speciālas zināšanas jautājumos, kas saistīti ar seksuālas vardarbības pret bērniem tiešsaistē novēršanu un apkarošanu, tostarp ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām un daļēji publiskā sektora organizācijām.

2.ES centrs var noslēgt saprašanās memorandus ar 1. punktā minētajām organizācijām, nosakot sadarbības noteikumus.

5. iedaļa

Organizācija

55. pants

Administratīvā un pārvaldības struktūra

ES centra administratīvajā un pārvaldības struktūrā ir:

a)valde, kas pilda 57. pantā izklāstītās funkcijas;

b)Izpildvalde, kura veic 62. pantā noteiktos uzdevumus;

c)ES centra izpilddirektors, kurš veic 64. pantā noteiktos pienākumus;

d)Tehnoloģiju komiteja kā konsultatīvā grupa, kas veic 66. pantā noteiktos uzdevumus.

1. daļa: Valde

56. pants

Valdes sastāvs

1.Valdē ir pa vienam pārstāvim no katras dalībvalsts un divi Komisijas pārstāvji, un tiem visiem ir balsstiesības.

2.Valdē ir arī viens neatkarīgo ekspertu novērotājs, ko iecēlis Eiropas Parlaments un kam nav balsstiesību.

Eiropols pēc valdes priekšsēdētāja lūguma var iecelt pārstāvi, kas novērotāja statusā piedalās valdes sanāksmēs, kas attiecas uz jautājumiem, kuros iesaistīts Eiropols

3.Katram valdes loceklim ir aizstājējs. Aizstājējs locekli pārstāv viņa prombūtnes laikā.

4.Valdes locekļus un viņu aizstājējus ieceļ, pamatojoties uz viņu zināšanām seksuālas vardarbības pret bērniem apkarošanas jomā, ņemot vērā attiecīgās pārvaldības, administratīvās un budžeta prasmes. Četru mēnešu laikā no [šīs regulas spēkā stāšanās diena] dalībvalstis ieceļ savu koordinējošās iestādes pārstāvi. Visas valdē pārstāvētās puses cenšas tā ierobežot savu pārstāvju mainību, lai būtu nodrošināta tās darba pēctecība. Visas puses tiecas panākt vīriešu un sieviešu līdzsvarotu pārstāvību valdē.

5.Valdes locekļu un viņu aizstājēju pilnvaru termiņš ir četri gadi. Pilnvaru termiņu var pagarināt.

57. pants

Valdes funkcijas

1.Valde:

a)vispārīgi ievirza ES centra darbību;

b)veicina efektīvu sadarbību ar koordinējošajām iestādēm un to starpā;

c)attiecībā uz tās locekļiem, kā arī attiecībā uz Tehnoloģiju komitejas un jebkuras citas konsultatīvas grupas, ko tā var izveidot, locekļiem pieņem noteikumus interešu konflikta novēršanai un pārvaldībai, un katru gadu savā tīmekļa vietnē publicē valdes locekļu interešu deklarāciju;

d)pieņem Izpildvaldes darbības rezultātu novērtējumu, kas minēts 61. panta 2. punktā;

e)pieņem un publicē savu reglamentu;

f)ieceļ Tehnoloģiju komitejas un jebkuras citas konsultatīvās grupas, ko tā var izveidot, locekļus;

g)pamatojoties uz izpilddirektora sniegto atzinuma projektu, pieņem atzinumus attiecībā uz 7. panta 4. punktā minētajiem paredzētajiem atklāšanas rīkojumiem;

h)pamatojoties uz vajadzību analīzi, pieņem un regulāri atjaunina 77. panta 3. punktā minētos komunikācijas un izplatīšanas plānus. 

58. pants

Valdes priekšsēdētājs

1.Valde no saviem locekļiem ievēl priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku. Priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku ievēl ar valdes locekļu divu trešdaļu balsu vairākumu.

Priekšsēdētāja vietnieks automātiski aizstāj priekšsēdētāju, ja viņš nevar pildīt savus pienākumus.

2.Priekšsēdētāja un priekšsēdētāja vietnieka amata pilnvaru termiņš ir četri gadi. Viņu amata pilnvaru termiņu var pagarināt vienu reizi. Tomēr, ja valdes priekšsēdētāja vai priekšsēdētāja vietnieka dalība valdē kādā brīdī viņu amata pilnvaru termiņa laikā beidzas, tajā pašā dienā automātiski beidzas arī viņu amata pilnvaru termiņš.

59. pants

Valdes sanāksmes

1.Priekšsēdētājs sasauc valdes sanāksmes.

2.Izpilddirektors piedalās apspriešanā, un viņam nav balsstiesību.

3.Valde rīko vismaz divas kārtējās sanāksmes gadā. Turklāt tā sanāk arī pēc priekšsēdētāja iniciatīvas, Komisijas pieprasījuma vai vismaz trešdaļas valdes locekļu pieprasījuma.

4.Valde uz savām sanāksmēm novērotāja statusā var uzaicināt jebkuru personu, kuras viedoklis varētu to interesēt.

5.Ievērojot valdes reglamentu, tās locekļiem un viņu aizstājējiem sanāksmēs var palīdzēt konsultanti vai eksperti.

6.ES centrs nodrošina valdes sekretariātu.

60. pants

Balsošanas noteikumi valdē

1.Ja vien šajā regulā nav noteikts citādi, valde pieņem lēmumus ar tās locekļu absolūtu balsu vairākumu.

2.Katram loceklim ir viena balss. Ja kāds valdes loceklis sanāksmē nepiedalās, viņa balsstiesības ir tiesīgs izmantot šā locekļa aizstājējs.

3.Izpilddirektors balsošanā nepiedalās.

4.Valdes reglamentā detalizēti nosaka balsošanas kārtību, jo īpaši norādot, ar kādiem nosacījumiem loceklis var rīkoties cita locekļa vārdā.

2. daļa. Izpildvalde

61. pants

Izpildvaldes sastāvs un iecelšana

1.Izpildvaldes sastāvā ir valdes priekšsēdētājs un priekšsēdētāja vietnieks, divi citi locekļi ar balsstiesībām, kurus valde iecēlusi no savu locekļu vidus, un divi Komisijas pārstāvji valdē. Valdes priekšsēdētājs ir arī Izpildvaldes priekšsēdētājs.

Izpilddirektors piedalās Izpildvaldes sanāksmēs bez balsstiesībām.

2.Izpildvaldes locekļu pilnvaru termiņš ir četri gadi. 12 mēnešu periodā pirms iestādes priekšsēdētāja un piecu Izpildvaldes locekļu četru gadu pilnvaru termiņa beigām Izpildvalde vai mazākā komitejā, kas izraudzīta no valdes locekļiem, ietverot Komisijas pārstāvi, veic Izpildvaldes darbības rezultātu novērtēšanu. Veicot šo novērtēšanu, ņem vērā Izpildvaldes locekļu darbības rezultātu izvērtējumu un ES centra turpmākos uzdevumus un risināmos jautājumus. Pamatojoties uz novērtējumu, valde var vienu reizi pagarināt savu pilnvaru termiņu.

62. pants

Izpildvaldes uzdevumi

1.Izpildvalde ir atbildīga par to uzdevumu vispārējo plānošanu un izpildi, kas ES centram uzticēti saskaņā ar 43. pantu. Izpildvalde pieņem visus ES centra lēmumus, izņemot lēmumus, ko saskaņā ar 57. pantu pieņem valde.

2.Turklāt Izpildvaldei ir arī šādi uzdevumi:

a)katru gadu līdz 30. novembrim, pamatojoties uz izpilddirektora priekšlikumu, pieņemt vienotā programmdokumenta projektu un līdz nākamā gada 31. janvārim to nosūtīt Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai informācijai, ietverot arī jebkuru citu dokumenta atjaunināto versiju;

b)pieņemt ES centra gada budžeta projektu un veikt citas funkcijas attiecībā uz ES centra budžetu;

c)novērtēt un pieņemt konsolidēto gada pārskatu par ES centra darbībām, ieskaitot pārskatu par tās uzdevumu izpildi, un katru gadu līdz 1. jūlijam to nosūtīt Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai, kā arī publiskot konsolidēto gada darbības pārskatu;

d)pieņemt krāpšanas apkarošanas stratēģiju, kas ir samērīga ar krāpšanas riskiem, ņemot vērā īstenojamo pasākumu izmaksas un ieguvumus, efektivitātes pieaugumu un sinerģijas stratēģiju, stratēģiju sadarbībai ar trešām valstīm un/vai starptautiskām organizācijām un organizatoriskās pārvaldības un iekšējās kontroles sistēmu stratēģiju.

e)pieņemt noteikumus interešu konflikta novēršanai un pārvaldībai attiecībā uz tās locekļiem;

f)pieņemt savu reglamentu;

g)attiecībā uz ES centrs personālu īstenot pilnvaras, kas ar Civildienesta noteikumiem piešķirtas iecēlējinstitūcijai un ar Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību piešķirtas ES centram, kas ir pilnvarots slēgt darba līgumus 51 (“iecēlējinstitūcijas pilnvaras”);

h)pieņemt atbilstīgus īstenošanas noteikumus Civildienesta noteikumu un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības piemērošanai saskaņā ar Civildienesta noteikumu 110. panta 2. punktu;

i)iecelt un no amata atcelt izpilddirektoru saskaņā ar 65. pantu;

j)iecelt grāmatvedi, kurš var būt Komisijas grāmatvedis un uz kuru attiecas Civildienesta noteikumi un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtība, un kurš savu pienākumu izpildē ir pilnīgi neatkarīgs;

k)nodrošināt pienācīgu reaģēšanu uz konstatējumiem un ieteikumiem, kas izriet no iekšējās vai ārējās revīzijas ziņojumiem un novērtējumiem, kā arī no Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) veiktas izmeklēšanas;

l)pieņemt ES centram piemērojamos finanšu noteikumus;

m)pieņemt visus lēmumus par ES centra iekšējo struktūru izveidi un, ja nepieciešams, to izmaiņām.

n)iecelt amatā datu aizsardzības inspektoru;

o)pēc apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju pieņemt iekšējās pamatnostādnes, kurās sīkāk precizētas procedūras informācijas apstrādei saskaņā ar 51. pantu;

p)dot atļauju saprašanās memoranda noslēgšanai, kas minēts 53. panta 3. punktā un 54. panta 2. punktā.

3.Attiecībā uz 2. punkta g) un h) apakšpunktā minētajām pilnvarām Izpildvalde saskaņā ar Civildienesta noteikumu 110. panta 2. punktu pieņem lēmumu, pamatojoties uz Civildienesta noteikumu 2. panta 1. punktu un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 6. pantu, attiecīgās iecēlējinstitūcijas pilnvaras deleģējot izpilddirektoram. Izpilddirektors ir pilnvarots šīs pilnvaras deleģēt tālāk.

4.Ārkārtas apstākļos Izpildvalde var ar lēmumu uz laiku apturēt iecēlējinstitūcijas pilnvaru deleģējumu izpilddirektoram un izpilddirektora tālāk deleģētās pilnvaras un īstenot tās pati vai deleģēt tās kādam no saviem locekļiem vai kādam darbiniekam, kas nav izpilddirektors.

5.Ja steidzamības dēļ vajadzīgs, Izpildvalde valdes vārdā var pieņemt noteiktus pagaidu lēmumus, jo īpaši administratīvās pārvaldības lietās, arī par iecēlējinstitūcijas pilnvaru deleģējuma apturēšanu un budžeta jautājumiem.

63. pants

Balsošanas noteikumi Izpildvaldē

1.Izpildvalde pieņem lēmumus ar tās locekļu vienkāršu balsu vairākumu. Katram Izpildvaldes loceklim ir viena balss. Vienāda balsu skaita gadījumā izšķirošā balss ir priekšsēdētājam.

2.Komisijas pārstāvjiem ir balsstiesības ikreiz, kad tiek apspriesti un izlemti jautājumi, kas attiecas uz 62. panta 2. punkta a)–l) un p) apakšpunktu. Pieņemot 62. panta 2. punkta f) un g) apakšpunktā minētos lēmumus, Komisijas pārstāvjiem ir viena balss. Lēmumus, kas minēti 62. panta 2. punkta b)–e), h)–l) un p) apakšpunktā, var pieņemt tikai tad, ja Komisijas pārstāvji sniedz pozitīvu balsojumu. Lai pieņemtu 62. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētos lēmumus, Komisijas pārstāvju piekrišana ir vajadzīga tikai par tiem lēmuma elementiem, kas nav saistīti ar ES centra gada un daudzgadu darba programmu.

Izpildvaldes reglamentā balsošanas kārtību detalizē, jo īpaši norādot, ar kādiem nosacījumiem loceklis var darboties cita locekļa vārdā.

3. daļa. Izpilddirektors

64. pants

Izpilddirektora pienākumi

1.Izpilddirektors vada ES centru. Izpilddirektors atskaitās valdei.

2.Izpilddirektors pēc Eiropas Parlamenta uzaicinājuma tam ziņo par savu pienākumu izpildi. Padome var aicināt izpilddirektoru ziņot par savu pienākumu izpildi.

3.Izpilddirektors ir ES centra likumīgais pārstāvis.

4.Izpilddirektors ir atbildīgs par to uzdevumu izpildi, kas ES centram noteikti ar šo regulu. Jo īpaši izpilddirektors atbild par:

a)ES centra ikdienas administratīvo vadību;

b)valdes pieņemto lēmumu sagatavošanu;

c)valdes pieņemto lēmumu īstenošanu;

d)vienotā programmdokumenta sagatavošanu un iesniegšanu Izpildvaldei pēc apspriešanās ar Komisiju;

e)vienotā programmdokumenta īstenošanu un ziņošanu Izpildvaldei par tā īstenošanu;

f)projekta konsolidētajam gada darbības pārskatam par ES centra darbībām sagatavošanu un tā iesniegšanu Izpildvaldei izvērtēšanai un pieņemšanai;

g)rīcības plāna sagatavošanu turpmāko pasākumu veikšanai saistībā ar iekšējās vai ārējās revīzijas ziņojumiem un izvērtējumiem, kā arī saistībā ar Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) un Eiropas Prokuratūras (EPPO) veiktajām izmeklēšanām un divreiz gadā ziņojumu sniegšanu par plāna īstenošanas gaitu Komisijai un regulāri — valdei un Izpildvaldei;

h)Savienības finanšu interešu aizsardzības nodrošināšanu, piemērojot preventīvus pasākumus pret krāpšanu, korupciju un jebkādām citām nelikumīgām darbībām (neskarot OLAF un EPPO kompetenci izmeklēšanas jomā), veicot efektīvas pārbaudes un — pārkāpumu atklāšanas gadījumā — atgūstot nepareizi izmaksātās summas, un attiecīgā gadījumā uzliekot iedarbīgus, samērīgus un atturošus administratīvus, tostarp finansiālus, sodus;

i)stratēģijas sagatavošanu krāpšanas apkarošanai, efektivitātes pieaugumam un sinerģijai, stratēģijas sagatavošanu sadarbībai ar trešām valstīm un/vai starptautiskām organizācijām, kā arī ES centra organizatoriskās pārvaldības un iekšējās kontroles sistēmu stratēģijas sagatavošanu un tās iesniegšanu apstiprināšanai Izpildvaldē;

j)ES centram piemērojamo finanšu noteikumu projekta sagatavošanu;

k)ES centra ieņēmumu un izdevumu tāmes projekta sagatavošanu un tā budžeta izpildi;

l)IT drošības stratēģijas sagatavošanu un īstenošanu, nodrošinot pienācīgu riska pārvaldību visiem IT infrastruktūras objektiem, sistēmām un pakalpojumiem, kurus izstrādā vai iepērk ES centrs, kā arī pietiekamu IT drošības finansējumu;

m)ES centra gada darba programmas īstenošanu Izpildvaldes uzraudzībā;

n)ES centra ieņēmumu un izdevumu tāmes projekta sagatavošanu ES centra vienotajā programmdokumentā un ES centra budžeta izpildi saskaņā ar 67. pantu;

o)ziņojuma projekta sagatavošanu, kurā aprakstītas visas ES centra darbības, iekļaujot iedaļu par finanšu un administratīviem jautājumiem;

p)atbilstoši kvalificētu un pieredzējušu ES centra darbinieku nolīgšanu, nodrošinot dzimumu līdzsvaru darbinieku starpā.

5.Ārkārtas apstākļu dēļ izpilddirektors var nolemt vienu vai vairākus darbiniekus norīkot strādāt citā dalībvalstī, lai efektīvāk, iedarbīgāk un saskaņotāk veiktu ES centra uzdevumus. Pirms lēmuma pieņemšanas par vietējā biroja izveidi, Izpilddirektors saņem Komisijas, valdes un attiecīgās dalībvalsts iepriekšēju piekrišanu. Lēmuma pamatā ir atbilstīga izmaksu un ieguvumu analīze, kas jo īpaši pierāda šāda lēmuma pievienoto vērtību un specificē vietējā birojā veicamo darbību apjomu, kuras veic, izvairoties no nevajadzīgām izmaksām un ES centra administratīvo funkciju dublēšanās. Ar attiecīgo(-ajām) dalībvalsti(-īm) noslēdz mītnes nolīgumu.

65. pants

Izpilddirektors

1.Izpilddirektoru pieņem darbā kā ES centra pagaidu darbinieku saskaņā ar Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 2. panta a) punktu.

2.Izpilddirektoru ieceļ Izpildvalde, izvēloties no tādu kandidātu saraksta, kurus pēc atvērtas un pārredzamas atlases procedūras ir ierosinājusi Komisija.

3.Līguma noslēgšanai ar izpilddirektoru ES centru pārstāv Izpildvaldes priekšsēdētājs.

4.Izpilddirektora amata pilnvaru termiņš ir pieci gadi. Sešus mēnešus pirms Izpilddirektora pilnvaru termiņa beigām Komisija pabeidz novērtējumu, kura sagatavošanā tā balstās uz Izpilddirektora darbības izvērtējumu un ES centra nākotnes uzdevumiem un grūtībām.

5.Izpildvalde, rīkojoties pēc Komisijas priekšlikuma, kurā ņemts vērā 3. punktā minētais novērtējums, var pagarināt izpilddirektora pilnvaru termiņu vienu reizi uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus.

6.Izpilddirektors, kura pilnvaru termiņš ir pagarināts, nedrīkst piedalīties citā atlases procedūrā uz to pašu amatu kopējā termiņa beigās.

7.Izpilddirektoru var atlaist, tikai pamatojoties uz Izpildvaldes lēmumu, kas pieņemts pēc Komisijas priekšlikuma saņemšanas.

8.Lēmumus par izpilddirektora iecelšanu amatā, viņa amata pilnvaru termiņa pagarināšanu vai atbrīvošanu no amata Izpildvalde pieņem, ja ir savāktas divas trešdaļas no balsstiesīgo locekļu balsīm.

5. apakšiedaļa Tehnoloģiju komiteja

66. pants

Tehnoloģiju komitejas izveide un uzdevumi

1.Tehnoloģiju komitejas sastāvā ir tehniskie eksperti kurus valde ieceļ, ņemot vērā viņu izcilību un neatkarību, pēc tam, kad Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī ir publicēts uzaicinājums paust ieinteresētību.

2.Tehnoloģiju komitejas locekļu iecelšanas kārtību un tās darbību precizē valdes reglamentā un publisko.

3.Komitejas locekļi ir neatkarīgi un darbojas sabiedrības interesēs. ES centrs savā tīmekļa vietnē publisko un atjaunina komitejas locekļu sarakstu.

4.Ja komitejas loceklis vairs neatbilst neatkarības kritērijiem, viņš/viņa par to informē valdi. Tāpat valde pēc vismaz vienas trešdaļas tās locekļu ierosinājuma vai pēc Komisijas ierosinājuma var paziņot, ka attiecīgā persona nav neatkarīga, un to atcelt no amata. Valde ieceļ jaunu locekli uz atlikušo pilnvaru termiņu atbilstīgi procedūrai, kāda paredzēta parastajiem locekļiem.

5.Tehnoloģiju komitejas pilnvaru laiks ir četri gadi. Minēto pilnvaru termiņu var pagarināt vienu reizi.

6.Tehnoloģiju komiteja:

a)sniedz ieguldījumu 7. panta 3. punkta pirmās daļas d) apakšpunktā minēto ES centra atzinumu sagatavošanā;

b)palīdz ES centram sniegt palīdzību koordinējošām iestādēm, valdei, Izpildvaldei un izpilddirektoram jautājumos, kas saistīti ar tehnoloģiju izmantošanu;

c)pēc pieprasījuma nodrošina iekšējas speciālās zināšanas par jautājumiem, kas saistīti ar tehnoloģiju izmantošanu nolūkā novērst un atklāt seksuālu vardarbību pret bērniem tiešsaistē.

6. iedaļa

Budžeta izveide un struktūra

1. apakšiedaļa

Vienotais programmdokuments

67. pants

Budžeta izveide un izpilde

1.Izpilddirektors katru gadu sagatavo ES centra ieņēmumu un izdevumu tāmes projektu nākamajam finanšu gadam, ietverot štatu sarakstu, un projektu nosūta Izpildvaldei.

2.Izpildvalde, pamatojoties uz ieņēmumu un izdevumu tāmes projektu, pieņem provizorisku ES centra ieņēmumu un izdevumu tāmes projektu nākamajam finanšu gadam un katru gadu to nosūta Komisijai līdz 31. janvārim.

3.Izpildvalde ES centra ieņēmumu un izdevumu tāmes projekta galīgo redakciju, kurā ietilpst štatu saraksta projekts, katru gadu līdz 31. martam nosūta Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai.

4.Komisija tāmi līdz ar Savienības vispārējā budžeta projektu nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei.

5.Pamatojoties uz tāmes projektu, Komisija Savienības vispārējā budžeta projektā iekļauj tāmi, ko tā uzskata par vajadzīgu attiecībā uz štatu sarakstu, un uz vispārējo budžetu attiecināmās iemaksas summu un iesniedz to Eiropas Parlamentam un Padomei saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 313. un 314. pantu.

6.Eiropas Parlaments un Padome apstiprina Savienības iemaksu apropriācijas ES centram.

7.Eiropas Parlaments un Padome pieņem ES centra štatu sarakstu.

8.ES centra budžetu pieņem Izpildvalde. Budžets kļūst apstiprināts pēc Savienības vispārējā budžeta pieņemšanas galīgajā variantā. Nepieciešamības gadījumā tajā veic attiecīgus labojumus.

9.ES centra budžeta izpildi veic tās izpilddirektors.

10.Izpilddirektors ik gadu nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei visu informāciju, kas attiecas uz jebkādu novērtēšanas procedūru rezultātu.

68. pants

Finanšu noteikumi

ES centram piemērojamos finanšu noteikumus pieņem Izpildvalde pēc apspriešanās ar Komisiju. Tie saskan ar Deleģēto regulu (ES) Nr. 2019/715 52 , izņemot gadījumus, kad atkāpšanās no minētās regulas ir īpaši nepieciešama ES centra darbībai un kad Komisija ir devusi iepriekšēju piekrišanu.

1.

2. apakšiedaļa

Budžeta izklāsts, īstenošana un kontrole

69. pants

Budžets

1.Katru finanšu gadu, kas atbilst kalendārajam gadam, tiek sagatavota visu ES centra ieņēmumu un izdevumu tāme, un to atspoguļo ES centra budžetā, kurā ieņēmumi un izdevumi ir sabalansēti.

2.Neskarot citus resursus, ES centra ieņēmumus veido Savienības iemaksa, kas ir ietverta Savienības vispārējā budžetā.

3.ES centrs var izmantot Savienības finansējumu deleģēšanas nolīgumu vai ad hoc dotāciju veidā saskaņā ar tās finanšu noteikumiem, kas minēti 68. pantā, un noteikumiem attiecīgajos instrumentos, ar kuriem atbalsta Savienības politikas jomas.

4.ES centra izdevumi ietver personāla algas, administratīvos un infrastruktūras izdevumus un darbības izmaksas.

5.Budžeta saistības darbībām saistībā ar liela mēroga projektiem, kas ilgst vairāk nekā vienu finanšu gadu, var sadalīt vairākos gada maksājumos.

70. pants

Pārskatu sniegšana un budžeta izpildes apstiprināšana

1.Līdz nākamā finanšu gada (N + 1 gada) 1. martam ES centra grāmatvedis nosūta Komisijas grāmatvedim un Revīzijas palātai provizoriskos pārskatus par attiecīgo finanšu gadu (N gadu).

2.ES centrs nosūta ziņojumu par budžeta un finanšu pārvaldību par N gadu Eiropas Parlamentam, Padomei un Revīzijas palātai līdz N + 1 gada 31. martam.

3.Komisijas grāmatvedis nosūta Revīzijas palātai ES centra provizorisko pārskatu par N gadu, kas konsolidēts ar Komisijas pārskatu, līdz N + 1 gada 31. martam.

4.Valde sniedz atzinumu par ES centra galīgo pārskatu par N gadu.

5.Līdz N + 1 gada 1. jūlijam ES centra grāmatvedis galīgos pārskatus par N gadu kopā ar valdes atzinumu nosūta Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai, Revīzijas palātai un valstu parlamentiem.

6.Galīgos pārskatus par N gadu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī līdz N + 1 gada 15. novembrim.

7.Izpilddirektors līdz N + 1 gada 30. septembrim Revīzijas palātai nosūta atbildi uz piezīmēm, ko tā izdarījusi gada pārskatā. Viņš nosūta atbildi arī valdei.

8.Izpilddirektors pēc pieprasījuma iesniedz Eiropas Parlamentam visu informāciju, kas nepieciešama, lai netraucēti piemērotu budžeta izpildes apstiprināšanas procedūru par N gadu.

9.Pēc Padomes ieteikuma, kas pieņemts ar kvalificētu balsu vairākumu, Eiropas Parlaments līdz N + 2 gada 15. maijam sniedz izpilddirektoram apstiprinājumu par N gada budžeta izpildi.

7. iedaļa

Personāls

71. pants

Vispārīgie noteikumi

1.Uz ES centra personālu attiecas Civildienesta noteikumi, Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtība un noteikumi, kuri pieņemti, Savienības iestādēm savstarpēji vienojoties un kuri attiecas uz visiem jautājumiem, kas nav izklāstīti šajā regulā.

2.Izpildvalde, vienojoties ar Komisiju, pieņem nepieciešamos īstenošanas pasākumus saskaņā ar Civildienesta noteikumu 110. pantā paredzēto kārtību.

3.ES centra personālam, jo īpaši darbiniekiem, kuri strādā jomās, kas saistītas ar seksuālas vardarbības pret bērniem tiešsaistē atklāšanu, ziņošanu par to un izņemšanu, ir pieejami atbilstīgi konsultāciju un atbalsta pakalpojumi.

72. pants

Norīkotie valsts eksperti un pārējais personāls

1.ES centrs var izmantot norīkotos valstu ekspertus vai citus darbiniekus, ko tas nenodarbina.

2.Izpildvalde pieņem noteikumus, kas attiecas uz personālu no dalībvalstīm, tostarp 52. pantā minētajām kontaktpersonām, kuras tiek norīkotas darbam ES centrā, un vajadzības gadījumā tos atjaunina. Minētie noteikumi jo īpaši ietver finanšu pasākumus attiecībā uz šiem norīkojumiem, ieskaitot apdrošināšanu un apmācību. Šajos noteikumos ņem vērā to, ka personāls ir norīkots un tiks izvietots kā ES centra personāls. Tajos paredz noteikumus par izvietošanas nosacījumiem. Attiecīgā gadījumā Izpildvalde cenšas panākt saskaņotību ar noteikumiem, kas piemērojami štata darbinieku komandējumu izdevumu atlīdzināšanai.

73. pants

Privilēģijas un imunitāte

Uz ES centru un tās personālu attiecas Protokols (Nr. 7) par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību.

Uz kontaktpersonu un viņu ģimenes locekļu privilēģijām un imunitāti attiecas vienošanās, kas noslēgta starp dalībvalsti, kurā atrodas ES centra mītne, un pārējām dalībvalstīm. Nolīgumā paredz tādas privilēģijas un imunitāti, kādas nepieciešamas, lai kontaktpersonas varētu pienācīgi pildīt savus uzdevumus.

74. pants

Dienesta noslēpuma ievērošanas pienākums

1.Uz valdes un Izpildvaldes locekļiem un visiem ES centra darbiniekiem, ieskaitot pagaidu kārtā norīkotos dalībvalstu ierēdņus, un visām citām personām, kas ES labā pilda uzdevumus uz līguma pamata, attiecas dienesta noslēpuma ievērošanas prasības saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 339. pantu arī pēc pienākumu pildīšanas beigām.

2.Izpildvalde nodrošina, lai fiziskām personām, kas tieši vai netieši, pastāvīgi vai laiku pa laikam sniedz pakalpojumus saistībā ar ES centra uzdevumiem, to vidū ierēdņiem un citām personām, kuras šajā nolūkā pilnvarojusi Izpildvalde vai iecēlušas koordinējošās iestādes, tiktu piemērotas dienesta noslēpuma ievērošanas prasības, kas līdzvērtīgas 1. punktā noteiktajām.

3.ES centrs nosaka 1. un 2. punktā minēto konfidencialitātes noteikumu īstenošanas praktisko kārtību.

4.ES centrs piemēro Komisijas Lēmumu (ES, Euratom) 2015/444 53 .

75. pants

Drošības noteikumi par klasificētas informācijas un sensitīvas neklasificētas informācijas aizsardzību

1.ES centrs pats pieņem savus drošības noteikumus, kas ir līdzvērtīgi Komisijas drošības noteikumiem par Eiropas Savienības klasificētas informācijas (ESKI) un sensitīvas neklasificētas informācijas aizsardzību, kā noteikts Komisijas Lēmumā (ES, Euratom) 2015/443 54 un Lēmumā (ES, Euratom) 2015/444. ES centra drošības noteikumi cita starpā ietver noteikumus par šādas informācijas apmaiņu, apstrādi un glabāšanu. Izpildvalde pieņem ES centra drošības noteikumus pēc Komisijas apstiprinājuma saņemšanas.

2.Attiecībā uz jebkuru administratīvu vienošanos par klasificētas informācijas apmaiņu ar trešās valsts attiecīgajām iestādēm vai, ja šādas vienošanās nav, par jebkuru ārkārtēju ESKI ad hoc izpaušanu minētajām iestādēm ir nepieciešams Komisijas iepriekšējs apstiprinājums.

8. iedaļa

Vispārīgie noteikumi

76. pants

Valodu lietojums

Uz ES centru attiecas Regulas Nr. 1 55 noteikumi. ES centra darbam vajadzīgos tulkošanas pakalpojumus sniedz Eiropas Savienības Iestāžu tulkošanas centrs.

77. pants

Pārredzamība un komunikācija

1.Uz ES centra rīcībā esošajiem dokumentiem attiecas Regula (EK) Nr. 1049/2001 56 . Sešu mēnešu laikā pēc savas pirmās sanāksmes valde pieņem detalizētus noteikumus par regulas piemērošanu.

2.Uz ES centra veikto personas datu apstrādi attiecas Regula (ES) 2018/1725. Sešu mēnešu laikā pēc pirmās sēdes valde nosaka pasākumus attiecībā uz to, kā ES piemēro Regulu, kā arī par ES centra datu aizsardzības inspektora iecelšanu. Minētos noteikumus izstrādā pēc apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju.

3.ES centrs pēc savas iniciatīvas savas kompetences jomā var iesaistīties komunikācijas darbībās. Komunikācijas pasākumus veic saskaņā ar attiecīgajiem komunikācijas un izplatīšanas plāniem, kurus ir pieņēmusi valde.

78. pants

Krāpšanas apkarošanas pasākumi

1.Nolūkā apkarot krāpšanu, korupciju un citas nelikumīgas darbības, piemēro Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 57 .

2.ES centrs sešos mēnešos pēc [darbības sākšanas datums, kā noteikts 82. pantā] pievienojas Eiropas Parlamenta, Eiropas Savienības Padomes un Eiropas Kopienu Komisijas 1999. gada 25. maija iestāžu nolīgumam par iekšējo izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un, izmantojot minētā nolīguma pielikumā norādīto veidni, pieņem attiecīgus noteikumus, kas piemērojami tās personālam.

3.Eiropas Revīzijas palātai ir tiesības veikt gan dokumentu revīzijas, gan klātienes revīzijas attiecībā uz visiem dotāciju saņēmējiem, darbuzņēmējiem un apakšuzņēmējiem, kas no ES centra saņēmuši Savienības līdzekļus.

4.Saskaņā ar noteikumiem un procedūrām, kas noteiktas Regulā (ES, Euratom) Nr. 883/2013 un Padomes Regulā (Euratom, EK) Nr. 2185/96, OLAF var veikt izmeklēšanas, tostarp pārbaudes un apskates uz vietas, lai noskaidrotu, vai saistībā ar dotāciju vai līgumu, kuru finansē ES centrs, ir notikusi krāpšana, korupcija vai cita nelikumīga darbība, kas skar Savienības finanšu intereses 58 .

5.Neskarot 1., 2., 3. un 4. punktu, ES centra sadarbības nolīgumos ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām, līgumos, dotāciju līgumos un dotāciju piešķiršanas lēmumos jābūt ietvertiem noteikumiem, kas skaidri pilnvaro Eiropas Revīzijas palātu un OLAF veikt šādas revīzijas un izmeklēšanas saskaņā ar savu attiecīgo kompetenci.

79. pants

Atbildība

1.ES centra līgumisko atbildību reglamentē tiesību akti, ko piemēro attiecīgiem līgumiem.

2.Eiropas Savienības Tiesas jurisdikcijā ir pieņemt nolēmumus, ievērojot jebkuru šķīrējtiesas klauzulu, kas ietverta ES centra noslēgtā līgumā.

3.Attiecībā uz ārpuslīgumisko atbildību ES centrs saskaņā ar vispārīgiem principiem, kas ir kopīgi visu dalībvalstu tiesību aktiem, atlīdzina visus zaudējumus, ko radījuši tā struktūrvienības vai darbinieki, pildot savus pienākumus.

4.Eiropas Savienības Tiesas kompetencē ir strīdi, kas saistīti ar jebkuru zaudējumu atlīdzināšanu, kā minēts 3. punktā.

5.Personāla personisko atbildību pret ES centru reglamentē tam piemērojamie Civildienesta noteikumu vai Nodarbināšanas kārtības noteikumi.

80. pants

Administratīvā izmeklēšana

Uz ES centra darbībām saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 228. pantu attieksies arī Eiropas Ombuda uzraudzība.

81. pants

Mītnes nolīgums un darbības nosacījumi

1.Nepieciešamos pasākumus attiecībā uz ES centra izvietošanu dalībvalstī, kurā ir ES centra mītne, un aprīkojumu, kas minētajai dalībvalstij ir jādara pieejams, kā arī īpašos noteikumus, ko uzņēmējā dalībvalstī piemēro izpilddirektoram, Izpildvaldes locekļiem, ES centra personālam un viņu ģimenes locekļiem, nosaka mītnes nolīgumā starp ES centru un dalībvalsti, kurā atrodas ES centra mītne, un šo nolīgumu noslēdz pēc tam, kad saņemts Izpildvaldes apstiprinājums, bet ne vēlāk kā [divus gadus pēc šīs regulas stāšanās spēkā].

2.Dalībvalsts, kurā atrodas ES centra mītne, nodrošina vislabākos iespējamos apstākļus, tostarp eiropeiski ievirzītu daudzvalodu izglītību un piemērotus transporta savienojumus, lai ES centrs varētu darboties bez sarežģījumiem un efektīvi.

82. pants

ES centra darbības sākšana

1.Komisija ir atbildīga par ES centra izveidi un sākotnējo darbību līdz brīdim, kad izpilddirektors sāk pildīt savus pienākumus pēc tam, kad Izpildvalde viņu ir iecēlusi saskaņā ar 65. panta 2. punktu. Šajā nolūkā:

a)Komisija var iecelt Komisijas ierēdni, kas pilda pagaidu izpilddirektora funkcijas un pilda Izpilddirektoram uzticētos pienākumus;

b)atkāpjoties no 62. panta 2. punkta g) apakšpunkta un līdz 62. panta 4. punktā minētā lēmuma pieņemšanai pagaidu izpilddirektors īsteno iecēlējinstitūcijas pilnvaras;

c)Komisija var piedāvāt ES centram palīdzību, jo īpaši norīkojot Komisijas ierēdņus veikt ES centra darbības, par kurām atbild pagaidu izpilddirektors vai izpilddirektors;

d)pagaidu izpilddirektors var atļaut veikt visus maksājumus, ko sedz ar ES centra budžetā iekļautajām apropriācijām, pēc tam, kad šos maksājumus ir apstiprinājusi Izpildvalde, un pēc ES centra štatu saraksta pieņemšanas var slēgt līgumus, ieskaitot darba līgumus.

V NODAĻA

DATU VĀKŠANA UN ZIŅOŠANA PAR PĀRREDZAMĪBU

83. pants

Datu vākšana

1.Mitināšanas pakalpojumu sniedzēji, starppersonu sakaru pakalpojumu sniedzēji un interneta piekļuves pakalpojumu sniedzēji vāc datus par šādiem tematiem un pēc pieprasījuma dara šo informāciju pieejamu ES centram:

a)ja uz pakalpojumu sniedzēju attiecas atklāšanas rīkojums, kas izdots saskaņā ar 7. pantu:

–pasākumi, kas veikti, lai izpildītu rīkojumu, tostarp šim nolūkam izmantotās tehnoloģijas un nodrošinātie aizsardzības pasākumi;    

–kļūdu īpatsvars tehnoloģijās, kas ieviestas, lai atklātu seksuālu vardarbību pret bērniem tiešsaistē, un pasākumiem, kas paredzēti, lai novērstu vai labotu kļūdas;

–attiecībā uz sūdzībām un lietām, ko lietotāji iesnieguši saistībā ar rīkojuma izpildes pasākumiem — pakalpojumu sniedzējam tieši iesniegto sūdzību skaits, tiesai iesniegto lietu skaits, šo sūdzību un lietu pamatojumi, ar šīm sūdzībām un lietām saistītie lēmumi, lēmumu pieņemšanas vidējais laiks un to gadījumu skaits, kuros šos lēmumus vēlāk atcēla;

b)to izņemšanas rīkojumu skaits, kas pakalpojumu sniedzējam izdoti saskaņā ar 14. pantu, un vidējais laiks, kas vajadzīgs, lai izņemtu attiecīgo materiālu, kurā ietverta seksuāla vardarbība pret bērniem, vai liegtu piekļuvi tiem;

c)kopējais tādu materiālu, kuros ietverta seksuāla vardarbība pret bērniem, skaits, ko pakalpojumu sniedzējs ir izņēmis vai kuriem tas ir liedzis piekļuvi, sadalot pēc tā, vai materiāla elementi ir izņemti vai tiem ir liegta piekļuve pēc pakalpojuma sniedzēja paša iniciatīvas vai atbilstoši izņemšanas rīkojumam vai paziņojumam, ko iesniegusi kompetentā iestāde, ES centrs vai trešā persona;

d)to bloķēšanas rīkojumu skaits, kas pakalpojumu sniedzējam izdoti saskaņā ar 16. pantu;

e)to gadījumu skaits, kad pakalpojumu sniedzējs atsaucās uz 8. panta 3. punktu, 14. panta 5. vai 6. punktu vai 17. panta 5. punktu un pamatojums.

2.Koordinējošās iestādes vāc datus par šādiem tematiem un pēc pieprasījuma dara šo informāciju pieejamu ES centram:

a)turpmākie pasākumi, kas veikti saistībā ar ziņojumiem par iespējamu seksuālu vardarbību pret bērniem tiešsaistē un kurus ES centrs nosūtīja saskaņā ar 48. panta 3. punktu, attiecībā uz katru ziņojumu norādot:

–vai ziņojuma dēļ tika uzsākta kriminālizmeklēšana, vai tas veicināja izmeklēšanu, vai tā rezultātā tika vai netika veikti citi pasākumi;

–ja ziņojuma dēļ tika uzsākta kriminālizmeklēšana vai veicināta izmeklēšanā, — pašreizējais stāvoklis vai izmeklēšanas rezultāti, tostarp tas, vai lieta tika slēgta pirmstiesas posmā, vai lietā tika piemēroti sodi, vai cietušie tika identificēti un izglābti un, ja tā, vai cietušie bija nošķirti pēc dzimuma un vecuma, vai aizdomās turētie tika arestēti un vai tika notiesāti vainīgie, un, ja tā, tad to skaits;

–ja ziņojuma dēļ tika veikti citi pasākumi — šo pasākumu veids, pašreizējais stāvoklis vai iznākums un to veikšanas pamatojums;

–ja pasākumi netika veikti — pamatojums, kādēļ pasākumi netika veikti;

b)būtiskākie un atkārtotie riski, kas saistīti ar seksuālu vardarbību pret bērniem tiešsaistē un par kuriem atbilstoši 3. pantam ziņo mitināšanas pakalpojumu sniedzēji un starppersonu sakaru pakalpojumu sniedzēji vai kas ir identificēti, izmantojot citu koordinējošai iestādei pieejamu informāciju;

c)saraksts ar mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem un starppersonu sakaru pakalpojumu sniedzējiem, kuriem koordinējošā iestāde adresējusi atklāšanas rīkojumu saskaņā ar 7. pantu;

d)to atklāšanas rīkojumu skaits, kas izdoti saskaņā ar 7. pantu, iedalot pēc pakalpojumu sniedzējiem un pēc seksuālas vardarbības pret bērniem tiešsaistē veida, kā arī to gadījumu skaits, kuros pakalpojumu sniedzējs ir atsaucies uz 8. panta 3. punktu;

e)saraksts ar mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem, kuriem koordinējošā iestāde saskaņā ar 14. pantu izdevusi izņemšanas rīkojumu;

f)saskaņā ar 14. pantu izdoto izņemšanas rīkojumu skaits sadalījumā pēc pakalpojumu sniedzējiem, pēc laika, kas vajadzīgs lai izņemtu tāda materiāla elementu vai elementus, kas saistīts ar seksuālu vardarbību pret bērniem, vai liegtu piekļuvi tiem, un to gadījumu skaits, kuros pakalpojumu sniedzējs ir atsaucies uz 14. panta 5. un 6. punktu;

g)to bloķēšanas rīkojumu skaits, kas izdoti saskaņā ar 16. pantu, iedalot pēc pakalpojumu sniedzējiem, un to gadījumu skaits, kuros pakalpojumu sniedzējs ir atsaucies uz 17. panta 5. punktu;

h)saraksts ar attiecīgajiem informācijas sabiedrības pakalpojumiem, kuriem koordinācijas iestāde adresējusi lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar 27., 28. vai 29. pantu, pieņemtā lēmuma veids un tā pieņemšanas pamatojums;

i)gadījumi, kad ES centra atzinums saskaņā ar 7. panta 4. punkta d) apakšpunktu būtiski atšķīrās no koordinējošās iestādes atzinuma, norādot punktus, kuros šī atšķirība pastāvējusi un tās iemeslus.

3.ES centrs vāc datus un sagatavo statistiku par seksuālas vardarbības pret bērniem tiešsaistē atklāšanu, ziņošanu par to, izņemšanu vai piekļuves liegšanu saskaņā ar šo regulu. Dati jo īpaši attiecas uz šādiem tematiem:

a)rādītāju skaits 44. pantā minētajās rādītāju datubāzēs un šā skaita izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem;

b)to 36. panta 1. punktā minēto iesniegto materiālu skaits, kuros ietverta seksuāla vardarbība pret bērniem, un uzmākšanās bērniem gadījumu skaits, iedalot pēc dalībvalstīm, kas izraudzījās iesniedzējas koordinējošās iestādes, un attiecībā uz materiāliem, kuros ietverta seksuāla vardarbība pret bērniem — to rādītāju skaits, kas iegūti, pamatojoties uz šiem materiāliem, un to vienoto resursu vietrāžu skaits, kas saskaņā ar 44. panta 3. punktu iekļauti vienoto resursu vietrāžu sarakstā;

c)to ziņojumu kopskaits, kas ES centram iesniegti saskaņā ar 12. pantu, iedalot pēc mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem un starppersonu sakaru pakalpojumu sniedzējiem, kas iesniedza ziņojumu, un pēc dalībvalsts kompetentajām iestādām, par kurām ES cents ir pārsūtījis ziņojumus saskaņā ar 48. panta 3. punktu;

d)seksuāla vardarbība pret bērniem tiešsaistē, uz kuru attiecas ziņojumi, tostarp tādu iespējamo un jauno materiālu skaits, kuros ietverta seksuāla vardarbība pret bērniem, un iespējamas uzmākšanās bērniem gadījumu skaits, dalībvalsts kompetentā iestāde, par kuru ES centrs ir pārsūtījis ziņojumus saskaņā ar 48. panta 3. punktu, un attiecīgā informācijas sabiedrības pakalpojuma veids, ko piedāvā pakalpojumu sniedzējs, kas ziņojumu iesniedza;

e)to ziņojumu skaits, kurus ES centrs uzskatīja par acīmredzami nepamatotiem, kā minēts 48. panta 2. punktā;

f)to ziņojumu skaits, kas attiecas uz potenciāli jauniem materiāliem, kuros ietverta seksuāla vardarbība pret bērniem, un uzmākšanos bērniem un materiāli, par kuriem tika novērtēts, ka tajos nav ietverta seksuāla vardarbība pret bērniem, un par kuriem ES Centrs tika informēts saskaņā ar 36. panta 3. punktu, iedalījumā pēc dalībvalstīm;

g)meklēšanas, kas veikta saskaņā ar 49. panta 1. punktu, rezultāti, tostarp attēlu, videomateriālu un URL skaits iedalījumā pa dalībvalstīm, kurā materiāls tiek mitināts;

h)ja par vienu un to pašu materiālu, kurā iespējams ir ietverta seksuāla vardarbība pret bērniem, saskaņā ar 12. pantu ES centram ir ziņots vairāk nekā vienu reizi vai ja, veicot meklēšanu saskaņā ar 49. panta 1. punktu, vai tas tika atklāts vairāk nekā vienu reizi — cik reizes par minēto materiālu tikai ziņots vai tas tika atklāts;

i)to paziņojumu skaits un mitināšanas pakalpojumu sniedzēju skaits, par kuriem ES centrs paziņojis saskaņā ar 49. panta 2. punktu;

j)to personu skaits, kuras cietušas no seksuālas vardarbības pret bērniem tiešsaistē un kuras saskaņā ar 21. panta 2. punktu saņem palīdzību no ES centra, un to cietušo personu skaits, kuras ir lūgušas, lai tām palīdzību piešķir veidā, kas viņu invaliditātes dēļ ir tiem pieejams.

4.Mitināšanas pakalpojumu sniedzēji, starppersonu sakaru pakalpojumu sniedzēji un interneta piekļuves pakalpojumu sniedzēji, koordinējošās iestādes un ES centrs nodrošina, ka attiecīgi 1., 2. un 3. punktā minētie dati netiek glabāti ilgāk, nekā nepieciešams 84. pantā minētajai pārredzamības ziņošanai. Glabātie dati nesatur nekādus personas datus.

5.Tie nodrošina, ka dati tiek glabāti drošā veidā un ka uz glabāšanu attiecas atbilstoši tehniskie un organizatoriskie aizsardzības pasākumi. Ar minētajiem aizsardzības pasākumiem jo īpaši tiek nodrošināts, ka datiem var piekļūt un tos var apstrādāt tikai tiem nolūkiem, kādiem tie tiek glabāti, ka tiek sasniegts augsts drošības līmenis un ka informācija tiek dzēsta tad, kad tā vairs patiešām nav vajadzīga atbilstošajam nolūkam. Tie regulāri pārskata šos aizsardzības pasākumus un vajadzības gadījumā tos pielāgo.

84. pants

Pārredzamības ziņojums

1.Katrs attiecīgo informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzējs saskaņā ar šo regulu sagatavo gada pārskatu par savām darbībām. Minētajā pārskatā iekļauj visu 83. panta 1. punktā minēto informāciju. Līdz katra gada 31. Janvārim, kas ir pēc gada, uz kuru attiecas pārskats, pakalpojumu sniedzēji pārskatu publisko un dara to zināmu iedibinājumu koordinējošajai iestādei, Komisijai un ES centram.

2.Katra koordinējošā iestāde saskaņā ar šo regulu sagatavo gada pārskatu par savu darbību. Minētajā pārskatā iekļauj visu 83. panta 2. punktā minēto informāciju. Līdz katra gada 31. martam, kas ir pēc gada, uz kuru attiecas pārskats, tās savus pārskatus publisko un dara tos zināmus Komisijai un ES centram.

3.Ja dalībvalsts ir iecēlusi vairākas kompetentās iestādes saskaņā ar 25. pantu, tā nodrošina, ka koordinējošā iestāde sagatavo vienu pārskatu, kurā ietver visu kompetento iestāžu darbības, un ka koordinējošā iestāde no citām attiecīgajām kompetentajām iestādēm saņem visu attiecīgo informāciju un tai nepieciešamo atbalstu.

4.ES centrs saskaņā ar šo regulu, cieši sadarbojoties ar koordinējošajām iestādēm, sagatavo gada pārskatu par savu darbību. Minētajā pārskatā arī apkopo un analizē informāciju, kas ietverta 2. un 3. punktā minētajos ziņojumos. Līdz katra gada 30. jūnijam, kas ir pēc gada, uz kuru attiecas pārskats, tās savus pārskatus publisko un dara tos zināmus Komisijai.

5.Šā panta 1., 2. un 3. punktā minētajos ikgadējos pārredzamības pārskatos neiekļauj informāciju, kas varētu apdraudēt darbības, kuras veic, lai palīdzētu cietušajiem vai novērstu, atklātu, izmeklētu noziedzīgus nodarījumus, kas saistīti ar seksuālu vardarbību pret bērniem, vai sauktu pie atbildības par tiem. Tajos neiekļauj arī personas datus.

6.Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 86. pantu, lai papildinātu šo regulu ar nepieciešamajām veidnēm un sīki izstrādātiem noteikumiem par ziņojumu veidlapu, precīzu saturu un citiem elementiem, un ziņošanas procesu saskaņā ar 1., 2. un 3. punktu.

VI NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

85. pants

Izvērtēšana

1.Komisija līdz [pieci gadi pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas] un pēc tam reizi piecos gados iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šīs regulas piemērošanu.

2.Līdz [pieci gadi pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas] un pēc tam reizi piecos gados Komisija nodrošina, ka saskaņā ar Komisijas pamatnostādnēm ES centra darbību izvērtē attiecībā uz tā mērķiem, pilnvarām, uzdevumiem, pārvaldību un atrašanās vietu. Izvērtējumā jo īpaši ņem vērā iespējamo vajadzību mainīt ES centra uzdevumus un šādu izmaiņu finansiālo ietekmi.

3.Pēc katra otrā izvērtējuma, kas minēts 2. punktā, tiek novērtēti ES centra sasniegtie rezultāti attiecībā uz tā mērķiem un uzdevumiem, kā arī tas, vai ES centra darbības turpināšana joprojām ir pamatota, ņemot vērā šos mērķus un uzdevumus.

4.Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par 3. punktā minētā izvērtējuma konstatējumiem. Novērtējuma konstatējumus publisko.

5.Lai veiktu 1., 2. un 3. punktā minēto izvērtējumu, koordinējošās iestādes un dalībvalstis, kā arī ES centrs pēc Komisijas pieprasījuma sniedz tai informāciju.

6.Veicot 1., 2. un 3. punktā minēto izvērtējumu, Komisija ņem vērā tās rīcībā esošos attiecīgos pierādījumus.

7.Vajadzības gadījumā 1. un 4. punktā minētajiem ziņojumiem pievieno tiesību aktu projektus.

86. pants

Deleģēšanas īstenošana

1.Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.Uz neierobežotu laiku pēc [šīs regulas pieņemšanas datums] Komisiju pilnvaro pieņemt 3., 8., 13., 14., 17., 47 un 84 pantā minētos deleģētos aktus.

3.Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 3., 8., 13., 14., 17., 47. un 84. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar katras dalībvalsts ieceltajiem ekspertiem saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5.Tiklīdz Komisija pieņem deleģēto aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.Saskaņā ar 3., 8., 13., 14., 17., 47. un 84. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

87. pants

Komiteju procedūra

1.Komiteja palīdz Komisijai pieņemt 39. panta 4. punktā minētos īstenošanas aktus. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 4. pantu.

88. pants

Atcelšana

Regulu (ES) Nr. 2021/1232 atceļ no [šīs regulas piemērošanas sākuma datums].

89. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To sāk piemērot 6 mēnešus pēc stāšanās spēkā.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

1.    PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1.    Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

1.2.    Attiecīgā politikas joma

1.3.    Priekšlikums attiecas uz

1.4.    Mērķi

1.5.    Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

1.6.    Priekšlikuma/iniciatīvas ilgums un finansiālā ietekme

1.7.    Paredzētie pārvaldības veidi

2.    PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1.    Pārraudzības un ziņošanas noteikumi

2.2.    Pārvaldības un kontroles sistēmas

2.3.    Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi

3.    PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS APLĒSTĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1.    Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

3.2.    Aplēstā ietekme uz izdevumiem

3.3.    Aplēstā ietekme uz ieņēmumiem

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

1.2.Attiecīgā politikas joma

1.3.Priekšlikums attiecas uz

 jaunu darbību

 jaunu darbību, pamatojoties uz izmēģinājuma projektu/sagatavošanas darbību 60  

 esošas darbības pagarināšanu 

◻ vienas vai vairāku darbību apvienošanu virzībā uz citu/jaunu darbību 

1.4.Mērķi

Vispārīgie mērķi 

Konkrētie mērķi

Snieguma rādītāji 

1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

1.5.1.Īstermiņā vai ilgtermiņā izpildāmās prasības, to vidū sīki izstrādāts iniciatīvas izpildes grafiks

1.5.2.Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība (tās pamatā var būt dažādi faktori, piemēram, koordinēšanas radītie ieguvumi, juridiskā noteiktība, lielāka rezultativitāte vai papildināmība). Šā punkta izpratnē “Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība” ir vērtība, kas veidojas Savienības iesaistīšanās rezultātā un kas papildina vērtību, kura veidotos, ja dalībvalstis rīkotos atsevišķi.

1.5.3.Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

1.5.4.Saderība ar daudzgadu finanšu shēmu un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem

1.5.5.Dažādo pieejamo finansēšanas iespēju, to vidū pārdales iespējas, novērtējums

1.6.Priekšlikuma/iniciatīvas ilgums un finansiālā ietekme

 Ierobežots ilgums

    Priekšlikuma/iniciatīvas darbības laiks: [DD.MM.]GGGG.–[DD.MM.]GGGG.

    Finansiālā ietekme no GGGG. līdz GGGG. gadam

☒ Beztermiņa

–Īstenošana ar piecu gadu uzsākšanas periodu no 2025. gada,

pēc kura turpinās normāla darbība.

1.7.Paredzētie pārvaldības veidi 61  

 Komisijas īstenota tieša pārvaldība:

    ko veic izpildaģentūras

 Dalīta pārvaldība kopā ar dalībvalstīm

 Netieša pārvaldība, kurā budžeta izpildes uzdevumi uzticēti:

 starptautiskām organizācijām un to aģentūrām (precizēt);

EIB un Eiropas Investīciju fondam;

 70. un 71. pantā minētajām struktūrām;

 publisko tiesību subjektiem;

 privāttiesību subjektiem, kas veic sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju uzdevumus, tādā mērā, kādā tiem ir pienācīgas finanšu garantijas;

 dalībvalstu privāttiesību subjektiem, kuriem ir uzticēta publiskā un privātā sektora partnerības īstenošana un kuri sniedz pienācīgas finanšu garantijas;

◻ personām, kurām, ievērojot Līguma par Eiropas Savienību V sadaļu, uzticēts īstenot konkrētas KĀDP darbības un kuras ir noteiktas attiecīgajā pamataktā.

Piezīmes

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1.Pārraudzības un ziņošanas noteikumi

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma

2.2.1.Ierosināto pārvaldības veidu, finansējuma apgūšanas mehānismu, maksāšanas kārtības un kontroles stratēģijas pamatojums

2.2.2.Informācija par apzinātajiem riskiem un risku mazināšanai izveidoto iekšējās kontroles sistēmu

2.2.3.Kontroles izmaksu lietderības (kontroles izmaksu attiecība pret attiecīgo pārvaldīto līdzekļu vērtību) aplēse un pamatojums un gaidāmā kļūdu riska līmeņa novērtējums (maksājumu izdarīšanas brīdī un slēgšanas brīdī)

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS APLĒSTĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

Jaunveidojamās budžeta pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām

3,2.Aplēstā ietekme uz izdevumiem *

3.2.1.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz izdevumiem

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

* Piezīme. Visi aprēķini ir veikti, par mītnes vietu pieņemot Briseli, jo ES centra atrašanās vieta vēl nav noteikta. Novērtējumā secināts, ka ES centra izveides sākuma periodam jāilgst piecus gadus, sākot no 2025. gada, pilnīgas operatīvās spējas sasniedzot līdz 2029. gada beigām, un kopējie centra izdevumi 2030. gadā būs 28,477 miljoni EUR, kad jāveic apmaksa par visa pirmā gada izmaksām attiecībā uz pilnu darbinieku skaitu. Lai segtu inflāciju, centra kopējais budžets ik gadu tiks palielināts par 2 %.

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

3.2.2.Aplēstā ietekme uz struktūru, kas paredzētas, lai novērstu seksuālu vardarbību pret bērniem, apropriācijām

    Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgas darbības apropriācijas

⌧    Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgas šādas darbības apropriācijas:

Saistību apropriācijas miljonos EUR

3.2.3.Aplēstā ietekme uz centra seksuālas vardarbības pret bērniem apkarošanai cilvēkresursiem

Kopsavilkums

    Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgas administratīvās apropriācijas

☑    Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgas šādas administratīvās apropriācijas:

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Personāla vajadzības (FTE):

Attiecībā uz jaunu darbinieku pieņemšanu darbā ir piemērots aprēķins 50 % apmērā no personāla izmaksām 2022. gadam un 50 % apmērā no papildu personāla izmaksām par turpmākajiem gadiem.

3.2.4.Paredzamās cilvēkresursu vajadzības atbildīgajam HOME ĢD

    Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgi cilvēkresursi

☑    Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgi šādi cilvēkresursi:

Aplēse izsakāma veselos skaitļos (vai maksimāli ar vienu zīmi aiz komata)