EIROPAS KOMISIJA

Strasbūrā, 22.11.2022

COM(2022) 780 final

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, EIROPAS PADOMEI, PADOMEI, EIROPAS CENTRĀLAJAI BANKAI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI, REĢIONU KOMITEJAI UN EIROPAS INVESTĪCIJU BANKAI

2023. gada ilgtspējīgas izaugsmes pētījums

1.Ievads

Ātra, koordinēta un vienota ekonomikas politikas reakcija uz pandēmiju ir atmaksājusies: ES ekonomikas atveseļošana pēc Covid-19 ir bijusi visstraujākā kopš pēckara uzplaukuma, reālajam IKP 2021. gadā palielinoties par 5,4 %. Neraugoties uz ekonomisko satricinājumu, ko izraisīja Krievijas agresijas karš pret Ukrainu, IKP pieaugums ES 2022. gada pirmajā pusē joprojām bija stabils un trešajā ceturksnī saglabājās pozitīvs, pārsniedzot prognozes. Darba tirgi ir izrādījušies īpaši noturīgi, jo ir bijis iespējams izmantot saīsināta darba laika shēmas, ko atbalsta arī ES SURE mehānisms, tāpat ieguvumu ir nesušas arī pēdējās desmitgades reformas un politika. Bezdarba līmenis ir sasniedzis rekordzemu līmeni, un nodarbinātības līmenis ir rekordaugsts.

Tomēr ES ekonomika šobrīd ir pagrieziena punktā. Paredzams, ka liels enerģijas cenu spiediens, mājsaimniecību pirktspējas samazināšanās, vājāka ārējā vide un stingrāki finansēšanas nosacījumi šoziem pagriezīs ES recesijas virzienā. Tā kā inflācija ir apsteigusi algu pieaugumu, tā strauji samazina mājsaimniecību pirktspēju, negatīvi ietekmējot patēriņu. Investīcijas negatīvi ietekmē izmaksu pieaugums, piegādes ķēdes traucējumi un stingrāki finansēšanas nosacījumi. Tā kā daudzās jaunietekmes un attīstītajās valstīs liels inflācijas spiediens turpina samazināt pieprasījumu, ir maz ticams, ka ārējā vide sniegs atbalstu ES izaugsmei. Salīdzinājumā pa gadiem paredzams, ka reālā IKP pieaugums Eiropas Savienībā palēnināsies no 3,3 % 2022. gadā līdz tikai 0,3 % 2023. gadā, 2024. gadā palielinoties līdz 1,6 %. Paredzams, ka inflācija saglabāsies ļoti augsta: tiek lēsts, ka 2022. gada ceturtajā ceturksnī tā sasniegs maksimumu 10,7 % apmērā. Tā kā inflācijas spiediens attiecas arī uz pamatprecēm un pakalpojumiem, paredzams, ka inflācija samazināsies tikai pakāpeniski – līdz 7,0 % 2023. gadā un līdz 3 % 2024. gadā. Darba tirgi, visticamāk, saglabāsies stabili, jo pieprasījums pēc darbaspēka joprojām ir augsts, lai gan tas ir sācis samazināties. Paredzams, ka prognozes periodā bezdarbs pieaugs tikai nedaudz, saglabājoties aptuveni 6½ % līmenī, kas ir tuvu rekordzemam līmenim. Tiek prognozēts, ka valsts parāda attiecība pret IKP ES, kas pandēmijas laikā ievērojami palielinājās, 2024. gadā nedaudz samazināsies līdz 84,1 % no IKP. Ekonomikas perspektīvas joprojām raksturo ārkārtēja nenoteiktība, un riski ir lejupvērsti. Lielāko apdraudējumu rada nelabvēlīgas tendences gāzes tirgū un kropļojoša deficīta risks, īpaši 2023.–2024. gada ziemā. Modeļu simulācijas liecina par augstām makroekonomiskām izmaksām, ja šie riski materializētos 1 . Papildus gāzes problēmai ES joprojām ir tieši un netieši pakļauta jauniem satricinājumiem preču tirgos, kuri izriet no ģeopolitiskās spriedzes.

Ņemot vērā šo problēmu kopumu, ekonomikas un sociālajai politikai arī turpmāk jābūt koordinētai un elastīgai, vienlaikus turpinot sasniegt mūsu ilgtermiņa mērķus. ES pilnībā solidarizējas ar Ukrainu, reaģējot pret Krievijas agresiju. Starp tūlītējām politikas prioritātēm, kuru risināšanai nepieciešama koordinēta rīcība ES un valstu līmenī, ir nodrošināt pienācīgu un cenas ziņā pieejamu energoapgādi, nodrošināt ekonomikas un finanšu stabilitāti un aizsargāt mazaizsargātas mājsaimniecības un uzņēmumus, vienlaikus saglabājot publisko finanšu ilgtspēju un vienotā tirgus integritāti, kas ir ES izaugsmes un labklājības pamats. Tajā pašā laikā ir vajadzīga ātrāka rīcība, lai veicinātu potenciālo izaugsmi un kvalitatīvu darbvietu radīšanu, īstenotu zaļo un digitālo pārkārtošanos, stiprinātu noturību un palielinātu mūsu aizsardzības spējas mainīgajā globālajā kontekstā. Lai sasniegtu ES 2030. gada pamatmērķrādītājus nodarbinātības, prasmju un nabadzības mazināšanas jomā, būtiska nozīme ir arī turpmākai Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošanai. Lai panāktu lielāku sociālo un ekonomisko noturību, izšķiroša nozīme ir arī līdztiesības Savienības stratēģiju 2 īstenošanai.

Lai reaģētu uz enerģētikas krīzi, ir jāapvieno valstu un ES centieni, izmantojot gan NextGenerationEU, gan daudzgadu finanšu shēmu.. ES reakcijas efektivitāte, atjaunojot ar labāku rezultātu, būs atkarīga no tā, vai tā tiks apvienota ar efektīvu politiku valsts un reģionālā līmenī. Atveseļošanas un noturības mehānisms (ANM), kas ir NextGenerationEU kodols, nodrošinās nepārtrauktu investīciju plūsmu Eiropas uzņēmumos, infrastruktūrā un prasmēs līdz 2026. gadam, vienlaikus atbalstot vērienīgu reformu programmu. Līdz šim mehānisma ietvaros izmaksāto maksājumu vērtība pārsniedz 137 miljardus EUR. Turklāt papildu resursus nodrošinās REPowerEU, lai ar mērķtiecīgām investīcijām un reformām palielinātu ES energosistēmu noturību un risinātu enerģētiskās nabadzības problēmu. Tas ir cieši saistīts ar kohēzijas politikas programmu īstenošanu, no kā kopš pandēmijas uzliesmojuma ir izmaksāti vairāk nekā 160 miljardi EUR ar mērķi palielināt noturību un veicināt sociālo un reģionālo konverģenci, un ar nacionālajiem enerģētikas un klimata plāniem 3 , kuri dalībvalstīm jāatjaunina līdz 2023. gada jūnijam.

Eiropas pusgads un ANM turpina nodrošināt stabilu satvaru efektīvai politikas koordinācijai, ņemot vērā pašreizējās problēmas. ES ekonomikas un sociālās politikas rīcības tūlītējās prioritātes atbilst pašreizējām Eiropas pusgada prioritātēm: sekmēt vidisko ilgtspēju, ražīgumu, taisnīgumu un makroekonomikas stabilitāti. ANM, kas integrēts Eiropas ekonomikas un nodarbinātības politikas koordinēšanas pusgadā, joprojām ir svarīgs elements reformu un investīciju programmu atbalstam turpmākajos gados. Kopā ar kohēzijas politiku, InvestEU un citām finansēšanas programmām, piemēram, “Apvārsnis Eiropa” vai “Digitālā Eiropa”, tas paātrina divējādo zaļo un digitālo pārkārtošanos, veicina sociālo un teritoriālo kohēziju un tādējādi stiprina dalībvalstu noturību. Tas ietver gaidāmo īpašu REPowerEU nodaļu ieviešanu atveseļošanas un noturības plānos, lai risinātu tūlītējas ar enerģētiku saistītas prioritātes papildus darbībām, ko atbalsta ar kohēzijas politiku un citiem valstu vai ES līdzekļiem.

 Šā gada ilgtspējīgas izaugsmes pētījumā ir izklāstīta ekonomikas politikas programma, kuras mērķis ir īstermiņā mazināt enerģētikas satricinājumu negatīvo ietekmi un turpināt centienus atbalstīt ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi un palielināt noturību vidējā termiņā, vienlaikus saglabājot elastību, lai risinātu jaunas problēmas. Pieeja, tāpat kā iepriekšējos gados, ir strukturēta ap konkurētspējīgas ilgtspējas četrām dimensijām un atbilst ANO ilgtspējīgas attīstības mērķiem, kas ir Eiropas pusgada neatņemama sastāvdaļa. Attiecībā uz eurozonas dalībvalstīm politikas prioritātes ir iestrādātas ieteikumā Padomes ieteikumam par eurozonas ekonomikas politiku 4 . Paziņojumā arī izklāstītas 2023. gada Eiropas pusgada cikla galvenās iezīmes un izskaidrotas svarīgākās izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējiem cikliem, ņemot vērā REPowerEU prioritātes un nepieciešamību pielāgoties notikumu attīstībai.

2.Konkurētspējīgas ilgtspējas četras dimensijas: stabili balsti fundamentālām pārmaiņām ģeopolitiski sarežģītā laikā

Konkurētspējīgas ilgtspējas četras dimensijas ir stabili balsti ES ekonomikas un nodarbinātības politikas koordinācijas satvaram, ņemot vērā strukturālās pārmaiņas, vienlaikus arī nodrošinot atbilstošu ievirzi īstermiņa problēmu risināšanai pašreizējos nemierīgajos laikos.. ES ir jāturpina centieni vienlaikus panākt konkurētspējīgu ilgtspēju un sociālo un ekonomisko noturību. Tuvākajā nākotnē ir vajadzīgi atbalsta pasākumi, lai mazinātu Krievijas agresijas pret Ukrainu ietekmi uz eiropiešiem un ES uzņēmumiem, īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU). Šiem pasākumiem jābūt mērķtiecīgi vērstiem uz mazaizsargātām mājsaimniecībām un īpaši apdraudētiem uzņēmumiem. Turklāt publiskās un privātās investīcijas apvienojumā ar reformām ir būtisks elements, lai nodrošinātu drošāku un cenas ziņā pieejamāku energoapgādi, padarītu mūsu ekonomiku un sabiedrību noturīgāku un izmantotu zaļās un digitālās pārkārtošanās sniegtās iespējas. Tas ietver Eiropas Klimata akta saistošo mērķrādītāju sasniegšanu. Lai īstenotu šo dziļo ES ekonomikas pārveidi efektīvā un lietderīgā, kā arī taisnīgā, iekļaujošā un demokrātiskā veidā, ir vajadzīga koordinēta dalībvalstu rīcība.  

1. diagramma. Konkurētspējīgas ilgtspējas četras dimensijas – īstermiņa un vidēja termiņa problēmu risināšana

2.1. Vidiskā ilgtspēja

Pašreizējā enerģētikas krīze ir izgaismojusi vajadzību pēc uzticamiem un tīriem energoresursiem un labi funkcionējošiem ES enerģijas tirgiem, vēl vairāk uzsverot ES mērķus klimata jomā. Komisija ir ierosinājusi vairākas ārkārtas politikas iniciatīvas ar nolūku novērst pašreizējās enerģētikas krīzes tūlītējās sekas mājsaimniecībām un uzņēmumiem, vienlaikus nodrošinot pietiekami tīru, drošu un cenas ziņā pieejamu enerģiju un piekļuvi kritiski svarīgām izejvielām. Būtiska šīs politikas reakcijas daļa ir REPowerEU plāns, kura mērķis ir izbeigt ES atkarību no Krievijas fosilā kurināmā un paātrināt pāreju uz tīru enerģiju. REPowerEU centrā ir trīs pīlāri: energoapgādes dažādošana, enerģijas ietaupījums un efektivitāte, kā arī atjaunīgās enerģijas paātrināta izvēršana. Tas ir pilnīgā saskaņā ar Eiropas zaļo kursu un ir balstīts uz paketes “Gatavi mērķrādītājam 55 %” mērķiem, ierosinot vērienīgāku pieeju energoefektivitātes un atjaunīgo energoresursu jomā. Pēc REPowerEU paziņojuma 5 Komisija un dalībvalstis ir izveidojušas ES Enerģētikas platformu, lai stiprinātu piegādes drošību par pieņemamām cenām. Pamatojoties uz Komisijas priekšlikumiem, Padome ātri pieņēma regulu par gāzes uzglabāšanu un ārkārtas intervenci, kā arī jaunu likumdošanas instrumentu un Eiropas gāzes pieprasījuma samazināšanas plānu, lai līdz nākamajam pavasarim samazinātu gāzes pieprasījumu Eiropas Savienībā par 15 %. Pēc tam 2022. gada 6. oktobrī tika panākta vienošanās Padomē par ārkārtas pasākumiem enerģijas cenu samazināšanai (skatīt turpmāk). Komisija 18. oktobrī nāca klajā ar priekšlikumu par kopīgu gāzes iepirkuma mehānismu, reprezentatīvu cenas etalonu sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) piegādēm, tirgus korekcijas mehānismu un solidaritātes nolīgumiem piemērojamo kārtību.

Īstermiņā ES ir jālīdzsvaro enerģijas piedāvājums un pieprasījums un jārisina enerģijas izmaksu pieauguma problēma, vienlaikus saglabājot zaļās pārkārtošanās stimulus. Pēc Komisijas priekšlikumiem Padome 2022. gada 5. augustā pieņēma jaunus noteikumus par koordinētiem gāzes pieprasījuma samazināšanas pasākumiem un 2022. gada 6. oktobrī pieņēma ārkārtas intervenci, lai risinātu augsto enerģijas cenu problēmu, samazinot maksimālo un kopējo elektroenerģijas pieprasījumu. Pasākumi ietver arī pagaidu ieņēmumu ierobežojumu inframarginālās elektroenerģijas ražotājiem, proti, tehnoloģijām ar zemākām izmaksām, un pagaidu solidaritātes iemaksu par virspeļņu, kas gūta no darbībām naftas, gāzes, ogļu un rafinēšanas nozarēs, uz kurām neattiecas inframarginālo ieņēmumu ierobežojums. Ieņēmumi no solidaritātes iemaksas cita starpā tiktu novirzīti enerģijas patērētājiem, konkrētāk, mazaizsargātām mājsaimniecībām, smagi skartiem uzņēmumiem un kritiskām ekosistēmām, piemēram, energoietilpīgām nozarēm, vienlaikus saglabājot stimulus investīcijām zaļās pārkārtošanās procesā. Tā kā politikas pasākumi augsto enerģijas cenu ekonomiskās un sociālās ietekmes mazināšanai vienā dalībvalstī ietekmē arī citas dalībvalstis, tie būtu jākoordinē ES līmenī, lai nodrošinātu to efektivitāti, un tajos būtu jāietver investīcijas pārrobežu projektos. Lai aizsargātu vienoto tirgu, izmantotu iespējamās sinerģijas un novērstu sadrumstalotību, būtu jācenšas rast kopīgus ES mēroga risinājumus. Atbalsts ir paredzēts, lai novērstu pašreizējos krīzes apstākļus, tāpēc tam būtu jāpaliek pagaidu atbalstam, tomēr ievērojot vidēja termiņa mērķi pakāpeniski izbeigt fosilā kurināmā un citu videi kaitīgu subsīdiju izmantošanu.

Pašreizējā enerģētikas krīze liecina, ka ir jāpanāk straujš progress zaļās pārkārtošanās jomā, arī paplašinot un paātrinot atjaunīgo energoresursu izvēršanu. Tas nozīmē paradigmas maiņu attiecībā uz veidu, kādā mēs ražojam, tirgojam, nodrošinām un izmantojam enerģiju saskaņā ar ES vidēja termiņa un ilgtermiņa mērķiem. Kopš 2015. gada enerģētikas savienības pamatā ir tādi mērķi kā energoapgādes drošība, enerģijas pieejamība cenas ziņā un tīra enerģija – tas ir arī veids, kā izkļūt no pašreizējās krīzes. Nepieciešamās sistēmiskās pārkārtošanās nolūks ir sasniegt mūsu klimata un vides mērķus un vienlaikus radīt iespējas ekonomikai un ilgtermiņa konkurētspējai. Lai samazinātu atkarību no Krievijas fosilā kurināmā un paātrinātu ES enerģētikas pārkārtošanu uz fosilā kurināmā neizmantošanu, līdz 2027. gada beigām ir vajadzīgas papildu investīcijas 210 miljardu EUR apmērā 6 . Tas papildina ikgadējās investīciju vajadzības, kas noteiktas paketē “Gatavi mērķrādītājam 55 %”. Šīs investīcijas dos labumu ES nozarēm, kas izstrādā transformatīvas tehnoloģijas un inovācijas, un palielinās dekarbonizētas, pašmāju un cenas ziņā pieejamas enerģijas izmantošanas jaudu, īpaši apvienojumā ar pasākumiem, kuru mērķis ir vienkāršot un paātrināt atļauju piešķiršanas procedūras un likvidēt citus administratīvos šķēršļus, kas palēnina atjaunīgo energoresursu izvēršanu. Tas savukārt stimulēs darbvietu radīšanu un iespējas profesionālajai pārejai, pamatojoties uz darbaspēka prasmju pilnveidi un pārkvalifikāciju, vienlaikus palielinot ES atvērto stratēģisko autonomiju. REPowerEU ne tikai stiprina energoefektivitātes pasākumus un paātrina atjaunīgo energoresursu izvēršanu, bet arī palielina ieceres attiecībā uz atjaunīgo ūdeņradi kā būtisku elementu plānā par dabasgāzes, ogļu un naftas aizstāšanu grūti dekarbonizējamās nozarēs un transportā 7 . REPowerEU nosaka mērķrādītāju līdz 2030. gadam panākt, ka iekšzemē tiek saražoti 10 miljoni tonnu atjaunīgā ūdeņraža un 10 miljoni tonnu atjaunīgā ūdeņraža tiek importēti. Lai palīdzētu veicināt atjaunīgā ūdeņraža ražošanu, Komisija paziņoja par Eiropas ūdeņraža bankas izveidi. Strukturālās reformas varētu veicināt arī šīs investīcijas, piemēram, saskaņojot nodokļu sistēmas ar vides mērķiem un piemērojot principu “piesārņotājs maksā” vai racionalizējot procedūras.

Tā kā klimata pārmaiņas un vides degradācija ir eksistenciālas problēmas un atkarība no fosilā kurināmā apdraud visu sabiedrību, mūsu turpmākās virzības pamatā joprojām ir Eiropas zaļais kurss. Šogad Eiropa ir saskārusies ar spēcīgiem karstuma viļņiem un ārkārtējiem sausuma periodiem, kas izraisīja nopietnākus meža ugunsgrēkus. Tas skaidri parāda klimata pārmaiņu ietekmi uz mūsu dzīvi un iztikas līdzekļiem. Kopš 2019. gada decembra Eiropas zaļais kurss atbalsta dekarbonizāciju, pāreju uz aprites ekonomiku, bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzību un taisnīgu pārkārtošanos. Konkrētāk, pakete “Gatavi mērķrādītājam 55 %” veicinās ES ekonomikas, tostarp enerģētikas, transporta un rūpniecības, padziļinātu pārveidi saskaņā ar ES mērķiem, kas noteikti Eiropas Klimata aktā, proti, līdz 2030. gadam samazināt emisijas vismaz par 55 % un līdz 2050. gadam kļūt par pirmo klimatneitrālo kontinentu. Dalībvalstīm šie augstākie mērķi būtu jāpārvērš apjomīgākā rīcībā savos atjauninātajos nacionālajos enerģētikas un klimata plānos, kas attiecīgi līdz 2023. gada jūnijam un 2024. gada jūnijam jāiesniedz projekta veidā un galīgajā redakcijā. Papildus dekarbonizācijai dalībvalstis tiek aicinātas uzlabot savu noturību pret klimata pārmaiņām. Stratēģijas bioloģiskās daudzveidības, aprites ekonomikas, nulles piesārņojuma, ilgtspējīgas lauksaimniecības un pārtikas, ilgtspējīgas mobilitātes un pielāgošanās klimata pārmaiņām jomā ir Eiropas zaļā kursa pamatpolitika, kas pašlaik tiek īstenota.

Papildinot citus ES līdzekļus, piemēram, kohēzijas politiku un InvestEU, ANM būs būtisks instruments REPowerEU īstenošanai valstu līmenī, vienlaikus atbalstot Eiropas zaļā kursa mērķus. Dalībvalstis ar īpašām REPowerEU nodaļām veicinās kopīgo ES reakciju uz pašreizējām problēmām, stiprinot esošos atveseļošanas un noturības plānus saskaņā ar REPowerEU mērķiem. Šajās nodaļās galvenā uzmanība būtu jāpievērš attiecīgajām reformām un investīcijām, lai veicinātu atjaunīgo energoresursu un citu tīru tehnoloģiju izvēršanu un nepieciešamo infrastruktūru enerģētikas nozarē, kā arī palielinātu energoefektivitāti ar mērķi samazināt enerģijas patēriņu. REPowerEU pasākumi gūs labumu no sinerģijas ar zaļās pārkārtošanās pasākumiem, kas jau tiek atbalstīti no ANM tā pašreizējā formā, kā arī no kohēzijas politikas līdzekļiem 8 un InvestEU programmām 9 , piemēram, gaisa piesārņojuma samazināšanā, aprites ekonomikas un resursu efektivitātes veicināšanā vai bioloģiskās daudzveidības atjaunošanā un aizsardzībā, un tie būtu jāpapildina ar turpmākiem centieniem uzlabot prasmes divējādās pārkārtošanās vajadzībām 10 .

2.2. Ražīgums

ES konkurētspējas un tās ilgtermiņa ilgtspējīgas izaugsmes potenciāla stiprināšana joprojām ir būtiska ekonomiskajai un sociālajai labklājībai. Rekordaugsta inflācija, kā arī rekordaugstas enerģijas cenas un piegādes ierobežojumi rada problēmas daudziem ES uzņēmumiem, jo īpaši energoietilpīgiem uzņēmumiem un MVU. Tas liek dažiem uzņēmumiem uz laiku ierobežot ražošanu vai pastāvīgi izbeigt darbību. Ar vislielākajām problēmām saskaras tādas nozares kā krāsaino metālu (alumīnijs un cinks), ferosakausējumu, mēslošanas līdzekļu, tērauda un stikla nozares 11 . Tā kā jauda Eiropas Savienībā samazinās, jauna jaudas palielināšana norisinās ārpus ES, un tā rezultātā pastāv risks, ka Eiropas uzņēmumi pastāvīgi zaudēs ražošanas jaudu un tirgus daļas, un šādos gadījumos parasti arī ievērojami palielinās oglekļa pēda. Attiecībā uz nozarēm, kas konkurē pasaules mērogā, uzņēmumu slēgšana Eiropā nozīmē aizvien lielāku atkarību no importa. Īstermiņā augsto enerģijas cenu ietekmes uz visvairāk skartajiem dzīvotspējīgajiem uzņēmumiem mazināšana nevar notikt uz vienlīdzīgu konkurences apstākļu un vienotā tirgus integritātes rēķina. 2022. gada septembrī Komisija nāca klajā ar Vienotā tirgus ārkārtas instrumentu 12 , lai krīzes laikā saglabātu vienotā tirgus un ES piegādes ķēžu darbību. Instrumenta mērķis ir arī nodrošināt pirmās nepieciešamības preču un pakalpojumu brīvu apriti un pieejamību, tostarp ES MVU. Lai panāktu noturīgu progresu produktivitātes un konkurētspējas jomā, ir vajadzīgas reformas un investīcijas, lai dekarbonizētu rūpniecības procesus, novērstu darbaspēka trūkumu un prasmju neatbilstību, samazinātu administratīvo un regulatīvo slogu, uzlabotu maksātnespējas regulējumu un novērstu sistemātiskus novēlotus maksājumus.

Stabilām piegādes ķēdēm būtu jānodrošina ES piegādes drošība un vienlaikus arī globālā konkurētspēja. Pagaidu vai pastāvīgi traucējumi piegādes ķēdēs rada negatīvas sekas visā ES ekonomikā un tās rūpniecības nozarēs. Jo īpaši ES apņemšanās īstenot divējādo pārkārtošanos palielinās vajadzību pēc konkrētām precēm (piemēram, dažām izejvielām) un tehnoloģijām (piemēram, akumulatoriem), palielinot piegāžu un cenu spiedienu. Dalībvalstīm ir svarīga loma stratēģiskās atkarības ierobežošanā, veicinot ES pieejamo resursu ilgtspējīgu izmantošanu, vienlaikus maksimāli izmantojot aprites ekonomikas potenciālu, atbalstot ES tirdzniecības jomā plānoto, lai nodrošinātu un palielinātu diversificētu un ilgtspējīgu izejvielu piegādi no trešām valstīm, un novēršot piegādes ķēdes traucējumus. Šajā kontekstā Savienības konkurētspējas un noturības avots var būt ES reģionu ekonomiskā daudzveidība. ES mērķis ir kļūt par galveno centru inovatīvām un progresīvām zaļām un transformatīvām tehnoloģijām, izmantojot mūsu ekonomikas atvērtību. Eiropas stratēģiskās atkarības problēmu palīdzēs risināt arī gaidāmais Kritiski svarīgo izejvielu akts. ES tirdzniecības jomā plānotais veicina izejvielu piegādes ķēžu noturību, nodrošinot uz noteikumiem balstītu atvērtu tirdzniecību un investīcijas izejvielu jomā un likvidējot starptautiskās tirdzniecības kropļojumus, izmantojot divpusējus tirdzniecības un ieguldījumu nolīgumus un darbu Pasaules Tirdzniecības organizācijā 13 .

Būtiska nozīme produktivitātes un izaugsmes veicināšanā ir pareizai vienotā tirgus darbībai, kurā ir nodrošināta taisnīga un efektīva konkurence. Vienotā tirgus darbību nevajadzētu uzskatīt par pašsaprotamu, un ir vajadzīgi konkrēti centieni, lai to padziļinātu, īpaši attiecībā uz pakalpojumiem. Joprojām pastāv ierobežojoša regulatīvā prakse, kas negatīvi ietekmē tirgu darbību. Tirgu darbību negatīvi ietekmē eksporta ierobežojumi un ES publiskā iepirkuma noteikumu apiešana. Tā kā augstā inflācija būtiski ietekmē patērētāju pirktspēju, būtu jārisina tāda problēma kā ierobežojošs tiesiskais regulējums mazumtirdzniecības pakalpojumu jomā. Izaugsmi un ražīgumu vislabāk var atbalstīt konkurētspējīgi un efektīvi tirgi, kas spēj izvairīties no cenu svārstībām, kā arī strukturālas reformas, ar kurām novērš šķēršļus darījumdarbības vidē valstu un reģionālā līmenī. Laba pārvaldība un tiesiskuma ievērošana, īpaši neatkarīgas, kvalitatīvas un efektīvas tiesu sistēmas 14 , funkcionējošas un efektīvas nodokļu sistēmas, kā arī efektīva maksātnespēja un stabils pretkorupcijas un krāpšanas apkarošanas regulējums ir galvenie noteicošie faktori ekonomikai, kura darbojas cilvēku labā. Šajā kontekstā priekšlikumam par vienotu nodokļu noteikumu kopumu uzņēmējdarbībai Eiropā – BEFIT 15 un nodokļu administrāciju pastāvīgai modernizācijai un digitalizācijai būtu jāpalīdz samazināt atbilstības nodrošināšanas izmaksas, līdz minimumam samazināt agresīvas nodokļu plānošanas un nodokļu apiešanas iespējas, vienlaikus atbalstot ES darbvietas un investīcijas vienotajā tirgū. Piemērota nodokļu struktūra un efektīva ieņēmumu iekasēšana ir būtiski elementi, lai pielāgotos nākotnei, nodrošinot taisnīgu, efektīvu un vides ziņā ilgtspējīgu konkurenci, veicinot zaļo un digitālo pārkārtošanos un reaģējot uz iedzīvotāju novecošanas fiskālo ietekmi. Savienojamība visā vienotajā tirgū būtu vēl vairāk jāpalielina ar pastiprinātām investīcijām transporta, enerģētikas un digitālajā infrastruktūrā.

Investīcijas un reformas digitālās pārkārtošanās mērķa sasniegšanai joprojām ir būtiskas, lai stiprinātu ES ekonomisko bāzi, veicinātu uzņēmumu izveidi un darījumdarbību MVU vidū un ļautu ātri īstenot Eiropas zaļo kursu. Digitālās tehnoloģijas ļauj uzņēmumiem gūt konkurences priekšrocības, uzlabot savus pakalpojumus un produktus un paplašināt savus tirgus, un tām ir potenciāls atbalstīt zaļo pārkārtošanos. Kamēr lieli uzņēmumi ar lielāku varbūtību pieņem jaunas digitālās tehnoloģijas, MVU digitalizācijas līmenis dalībvalstīs un ekonomikas nozarēs joprojām ir nevienmērīgs. Lai gan daži MVU ir līderpozīcijās digitālajā pārveidē, daudziem tradicionālākiem MVU trūkst finanšu resursu un/vai prasmju, lai gūtu labumu no digitalizācijas. Ir vajadzīgs lielāks progress digitalizācijas jomā, kas ļautu MVU palielināt savu ražošanas procesu efektivitāti un inovācijas spēju, izstrādājot un pieņemot progresīvas tehnoloģijas.

Lai palielinātu ražīgumu, ir vajadzīgs darbaspēks ar attiecīgām prasmēm un izglītības un apmācības modernizācija, piedāvājot vienlīdzīgas iespējas visiem. ES konkurētspēja nākotnē lielā mērā ir atkarīga no eiropiešu prasmēm. Augstas klases prasmju attīstīšana augstākās izglītības iestādēs kopā ar pārkvalifikācijas un prasmju pilnveides stratēģijām mazina prasmju trūkumu darba tirgū un risina mainīgās vajadzības zaļās un digitālās pārkārtošanās laikā, ekonomikai kļūstot vairāk tehnoloģiski virzītai 16 . Tāpēc Komisija ir ierosinājusi 2023. gadu pasludināt par Eiropas Prasmju gadu un ir uzsākusi strukturētu dialogu par digitālo izglītību un prasmēm. Digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss liecina, ka 4 no 10 pieaugušajiem Eiropas Savienībā trūkst digitālo pamatprasmju. Neraugoties uz to, ka lielākā daļa augstākās izglītības ieguvēju ir sievietes, viņas ir nepietiekami pārstāvētas ar tehnoloģijām saistītās profesijās un studijās – tikai 2 no 5 zinātniekiem un inženieriem un mazāk nekā 20 % no visiem IKT speciālistiem ir sievietes 17 . Tāpēc investīcijas un iekļaujoša politika, kas atbalsta gan zinātnes, tehnoloģiju, inženierzinātņu un matemātikas (STEM) studijas, gan (pamata) digitālās prasmes, ir būtiski elementi, lai paātrinātu progresīvu digitālo tehnoloģiju izstrādi un pieņemšanu un atbalstītu inovāciju ieviešanu un izplatīšanu visās ekonomikas nozarēs, kā arī veidotu digitālo un zaļo pārkārtošanos. Digitālo prasmju trūkuma novēršana un tādu projektu un stratēģiju veicināšana, kuru mērķis ir uzlabot digitālās prasmes Eiropas Savienībā visos līmeņos, ir ārkārtīgi svarīga, lai palielinātu ražīgumu visās ekonomikas nozarēs un uzņēmumos, īpaši MVU, un lai veicinātu digitālo rīku un pakalpojumu plašu un efektīvu izmantošanu (piemēram, valsts pārvaldē).

Ieguldījums pētniecībā un inovācijas spējā ir ieguldījums Eiropas nākotnē. Nākotnes ienākumi un ilgtspējīga labklājība Eiropas Savienībā būs ļoti atkarīgi no augstāka ražīguma, prasmēm un inovācijas. Arī ANM, InvestEU, nesen izveidotā atjaunotā Eiropas Pētniecības telpa, jaunā Eiropas inovācijas programma un ES misijas palīdzēs novērst trūkumus pētniecības un inovācijas investīcijās un darbībās salīdzinājumā ar ES galvenajiem konkurentiem, mobilizējot jaunu finansējumu pētniecībai un inovācijai un uzlabojot finansēšanas nosacījumus un inovācijas prasmes, kā arī nodrošinot labāku koordināciju pētniecības un inovācijas politikā Eiropā. Pētniecībai un inovācijai ir būtiska nozīme, lai paātrinātu zaļo un digitālo pārkārtošanos, kā arī lai atbalstītu citus svarīgus mērķus, piemēram, cilvēku veselības uzlabošanu, atvērtas stratēģiskās autonomijas attīstīšanu un mūsu ekonomiku konkurētspējas palielināšanu. Īpaši esošajos apstākļos mums ir jāpaātrina inovācija un investīcijas transformatīvās tehnoloģijās – vēja, saules, ūdeņraža, siltumsūkņu un viedo energotīklu tehnoloģijās – un to ieviešanā.

2.3. Taisnīgums

2021. gadā un 2022. gada pirmajā pusē ekonomikas izaugsme veicināja spēcīgus ES darba tirgus, ievērojami paaugstinot nodarbinātības līmeni. ES nodarbinātības līmenis auga visā 2021. gadā un 2022. gada 2. ceturksnī sasniedza rekordaugstu rādītāju, proti, 74,8 %. Tajā pašā laikā, neraugoties uz neseno bezdarba samazināšanos jauniešu vidū, to jauniešu īpatsvars, kuri nemācās, nestrādā un neapgūst arodu, joprojām ir augsts (2022. gada 2. ceturksnī tas bija 11,7 %). Nabadzības vai sociālās atstumtības risks pandēmijas laikā saglabājās nemainīgs, pat ja 2020. un 2021. gadā aptuveni 1 no 5 cilvēkiem joprojām bija pakļauti nabadzības vai sociālās atstumtības riskam. Šī veiksmīgā darba tirgus atgūšanās un sociālo rādītāju vispārējā stabilitāte atspoguļo dalībvalstu pandēmijas laikā veikto pasākumu pozitīvo ietekmi. Tas ietver ES atbalstu 18 , labklājības sistēmu stabilizējošo ietekmi, kā arī pēdējo desmit gadu laikā īstenotās sekmīgās strukturālās reformas.

Tomēr straujais enerģijas cenu un inflācijas pieaugums nozīmē būtisku negatīvu ietekmi uz mājsaimniecību pirktspēju un Eiropas uzņēmumu aktivitāti, radot arī darba tirgus pasliktināšanās risku. Augstākas enerģijas cenas rada augstākas uzņēmējdarbības izmaksas un līdz ar to – darba laika samazinājumu un lielāku darbvietu zaudēšanas risku dažādās nozarēs, ko vēl vairāk pastiprina pieprasījuma samazināšanās. Ietekmi uz darbvietām noteiks ekonomikas sastāvs pa nozarēm, to vērtības radīšanas avoti un atkarība no energoietilpīgām vērtības ķēdēm. Tā rezultātā paredzams, ka krīzes ietekme uz nodarbinātību pa nozarēm, dzimumiem un reģioniem ievērojami atšķirsies.

Augstās enerģijas cenas joprojām smagi skar mājsaimniecības, palielinot enerģētiskās nabadzības risku, un tas liek veikt mērķorientētus un koordinētus pasākumus. Mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem pārtika un enerģija aizņem lielāku patēriņa groza daļu, tāpēc tās ir īpaši pakļautas pašreizējam cenu pieaugumam. Dalībvalstis jau ir veikušas būtiskus pasākumus, lai mazinātu augsto enerģijas cenu ietekmi uz mājsaimniecībām. Tomēr, kā paskaidrots nākamajā iedaļā, vairāk nekā 70 % atbalsta pasākumu 2022. gadā nav bijuši mērķorientēti. Kamēr cenu spiediens attiecas vairs ne tikai uz enerģijas jomu, bet resursi joprojām ir ierobežoti, arvien svarīgāk ir atbalsta pasākumus vērst uz mazaizsargātām mājsaimniecībām un tajos saglabāt stimulus samazināt enerģijas patēriņu un veicināt energoefektivitāti. Mērķtiecīgāka rīcība ļauj šiem pasākumiem efektīvi novērst to, ka pieaug enerģētiskā nabadzība un nabadzība kopumā, vienlaikus nepalielinot inflāciju un ierobežojot ietekmi uz budžetu. Turklāt pasākumiem, kas vērsti uz nelabvēlīgā situācijā esošām grupām, ir labāki rezultāti makroekonomikas stabilizācijas ziņā. REPowerEU ietvaros Komisija ar SAFE (Atbalsts enerģijai par pieņemamu cenu) pasākumiem ierosina elastīgāk izmantot 2014.–2020. gada kohēzijas politikas līdzekļu piešķīrumus, lai palīdzētu dalībvalstīm un reģioniem atbalstīt mazaizsargātas mājsaimniecības un uzņēmumus un saglabāt darbvietas 19 .

Spēcīgs sociālais dialogs var palīdzēt nodrošināt, ka pirktspējas zudumu mazina algu noteikšana, jo īpaši zemu atalgotiem darba ņēmējiem, vienlaikus ierobežojot sekundārās ietekmes risku uz inflāciju un saglabājot nodarbinātību un konkurētspēju. Lai gan nominālās algas 2021. gadā palielinājās un 2022. gadā to pieaugums vēl vairāk paātrinājās, augstās inflācijas rezultātā reālās algas samazinājās. Algu pieaugumu 2021. gadā galvenokārt noteica nostrādāto stundu skaita pieaugums un spēcīgā ekonomikas atgūšanās pēc Covid-19 krīzes. 2022. gadā augstā inflācija un darbaspēka trūkums sāka izraisīt nominālās algas pieaugumu. Tomēr algu pieaugums joprojām bija zemāks par inflāciju. Efektīvas koplīguma sarunas ir būtiskas, lai panāktu algu attīstību kopumā tādā virzienā, kas atbilst mainīgajiem makroekonomiskajiem apstākļiem, vienlaikus izvairoties no inflācijas gaidu destabilizēšanas riska. Minimālās algas atjaunināšanai (saskaņā ar direktīvu par adekvātu minimālo algu) ir būtiska nozīme, lai aizsargātu zemu algu pirktspēju. Arī iepriekš minētajiem mērķorientētajiem un pagaidu atbalsta pasākumiem var būt liela nozīme, jo dažos uzņēmumos un nozarēs ir bažas par rentabilitātes līmeni. Algu korekcijas ietekmē arī nozaru īpatnības un ekonomikas elastības līmenis, savukārt vidējā termiņā pirktspēju aizsargā algu pacelšana, kas atbilst ražīguma pieaugumam un izaugsmes potenciālam.

Efektīva darba tirgus politika joprojām ir būtiska, lai atbalstītu darba ņēmējus un veicinātu profesionālo pāreju, īpaši tāpēc, ka Eiropas Savienībā joprojām lielā mērā pastāv darbaspēka un prasmju trūkums. Darbaspēka trūkums sevišķi ietekmē konkrētas nozares, piemēram, veselības aprūpi, izglītību, viesmīlību un tūrismu, būvniecību, IKT un ar zaļo pārkārtošanos saistītās nozares. Covid-19 pandēmijas rezultātā notikušās atlaišanas radīja papildu trūkumu, īpaši nozarēs, kurās visvairāk izmanto elastīgus līgumus, jo pēc pieprasījuma atgūšanās atgriezās ne visi darba ņēmēji. Tā kā ražošanas izmaksu īslaicīgs pieaugums rada risku darbvietām, saīsināta darba laika shēmas palīdz saglabāt nodarbinātību un uzņēmumam raksturīgo cilvēkkapitālu. Šīs shēmas būtu jāizstrādā tā, lai atbalstītu pārstrukturēšanas procesus, atvieglojot profesionālo pāreju, arī ar kvalifikācijas celšanu un pārkvalifikāciju.

Aktīva darba tirgus politika, apmācības, kvalifikācijas celšanas un pārkvalifikācijas pasākumi sniedz atbalstu nodarbinātībai un sociālajai iekļaušanai. Tām var būt arī nozīmīga loma divējādās pārkārtošanās īstenošanā 20 . Ekonomikas digitalizācija, kas pandēmijas laikā strauji paātrinājās, ir radījusi lielāku pieprasījumu pēc digitālajām prasmēm visos līmeņos. Tāpat, lai izbeigtu ES atkarību no fosilā kurināmā un panāktu klimatneitralitāti, ir arī jāpārorientējas, lai pasākumi tiktu vērsti uz cilvēku prasmju pilnveidi un pārkvalifikāciju dažādās rūpniecības nozarēs un uz atbalstu profesionālajai pārejai 21 . Neraugoties uz panākumiem lielākajā daļā dalībvalstu, ilgstošas problēmas saistībā ar jauniešu, sieviešu un nelabvēlīgā situācijā esošu grupu, piemēram, personu ar invaliditāti, romu un migrantu izcelsmes personu, tostarp no Ukrainas pārvietoto personu 22 , nodarbinātību būtu jārisina ar īpašiem un pielāgotiem politikas pasākumiem valstu un reģionālā līmenī un pilnībā un efektīvi izmantojot pieejamo ES finansējumu.

Izglītības un apmācības sistēmu pielāgošana ir būtiska, lai attīstītu mūsu ekonomikā vajadzīgās prasmes, taču centienus var kavēt skolotāju trūkums. Dalībvalstis saskaras ar pieaugošu skolotāju trūkumu visos izglītības līmeņos, tostarp agrīnajā pirmsskolas izglītībā un aprūpē, un jo īpaši jomās, kas ir vissvarīgākās divējādās pārkārtošanās kontekstā. Skolotāja profesijas pievilcības palielināšana, īpaši priekšmetos un reģionos, kurus visvairāk ietekmē skolotāju trūkums, ir būtiska, lai lielākam skaitam jauniešu un mūžizglītības apguvēju nodrošinātu prasmes, kas pašlaik un nākotnē ir visvairāk pieprasītas mainīgajos darba tirgos. Tāpat pēc pandēmijas, kas palielināja sociālekonomiskās vides ietekmi uz nelabvēlīgā situācijā esošu bērnu un jauniešu, tostarp migrantu vai etnisko minoritāšu, mācību rezultātiem, būs būtiski uzlabot vienlīdzību izglītībā – arī agrīnā bērnībā. Lai veicinātu sieviešu dalību darba tirgū, būtiska nozīme ir arī ieguldījumiem kvalitatīvā, piekļūstamā un cenas ziņā pieejamā pirmsskolas izglītībā un aprūpē.

Pandēmija ir parādījusi, cik svarīgas ir noturīgas un ilgtspējīgas veselības aprūpes un ilgtermiņa aprūpes sistēmas, kas var ātri reaģēt uz ārkārtas situācijām veselības jomā, vienlaikus saglabājot aprūpes kvalitāti un pieejamību saistībā ar citiem veselības apdraudējumiem. Lai gan pandēmijas laikā tika panākts progress, vairākām dalībvalstīm ir jāturpina strādāt pie savu veselības aprūpes un ilgtermiņa aprūpes sistēmu noturības, kvalitātes un pieejamības, kā arī pie veselības aprūpes darbaspēka trūkuma problēmas. Pandēmija atklāja, ka visās dalībvalstīs ir vajadzīga lielāka modrība un ieguldījumi, lai nodrošinātu, ka tās ir pienācīgi sagatavotas turpmāku veselības krīžu pārvarēšanai 23 un spēj arī saglabāt aprūpes kvalitāti saistībā ar visām citām slimībām un veselības apdraudējumiem. Eiropas zaļā kursa paātrināšana var sniegt papildu labumu veselības aprūpes sistēmām (piemēram, izmantojot nulles piesārņojuma rīcības plānu, kas ir daļa no Eiropas zaļā kursa), jo viens no astoņiem priekšlaicīgas nāves gadījumiem Eiropas Savienībā ir saistīts ar vides piesārņojumu.

Pašreizējā ekonomiskajā situācijā prioritāte joprojām ir sociālās drošības tīklu adekvātuma un ilgtspējas saglabāšana un uzlabošana. Dažās dalībvalstīs zems adekvātuma līmenis var nozīmēt to, ka pabalsti neatbilst dzīves dārdzības pieaugumam mazaizsargātām mājsaimniecībām. Tajā pašā laikā ienākumu atbalsta shēmām vajadzētu būt mērķorientētām un tajās būtu jāiekļauj atbilstoši stimuli un atbalsts saņēmējiem, kuri spēj strādāt, no jauna iekļauties darba tirgū 24 . Joprojām ir būtiski nodrošināt sociālās aizsardzības segumu nestandarta darba ņēmējiem un pašnodarbinātām personām. Tāpat arī nelabvēlīgas demogrāfiskās tendences un darba tirgu mainīguma kontekstā joprojām ir īpaši svarīga pensiju sistēmu atbilstības un finansiālās ilgtspējas nodrošināšana 25 . Tas pats attiecas uz piekļuves nodrošināšanu cenas ziņā pieejamai, kvalitatīvai un ilgtspējīgai ilgtermiņa aprūpei.

Reģionālās atšķirības un demogrāfiskās pārmaiņas saasina problēmas, kas saistītas ar zaļo un digitālo pārkārtošanos. ES darbspējīgā vecuma iedzīvotāju skaits samazinās, un tas veicina pašreizējo darbaspēka trūkumu un kavē uzņēmumu izaugsmes potenciālu un konkurētspēju. Daudzos reģionos, jo īpaši lauku apvidos, iedzīvotāju novecošanas ietekmi pastiprina izceļošana. Tas novērojams vēl papildus problēmai, kā nodrošināt kvalificēta darbaspēka pieejamību, lai veidotu ekonomiku, kas ir labi aprīkota zaļās un digitālās pārkārtošanās vajadzībām. Turklāt izteiktā un pastāvīgā inovācijas plaisa Eiropā kavē daudzu atpalikušo reģionu spēju sasniegt augstāku labklājības līmeni. Valstu un ES politikas spēja līdzsvarot izaugsmi visā ES un dalībvalstīs būs būtiska, lai nodrošinātu taisnīgu atveseļošanu, kas palīdzēs iedzīvotājiem neatkarīgi no tā, kur viņi dzīvo Eiropas Savienībā, piedalīties vienotajā tirgū un gūt labumu no tā.

ES 2030. gada pamatmērķrādītāji nodarbinātības, prasmju un nabadzības mazināšanas jomā palīdzēs veicināt augšupēju sociālo konverģenci Eiropas Savienībā. Dalībvalstis ir izklāstījušas savus nacionālos mērķrādītājus 2030. gadam, un tagad ir svarīgi, lai deklarētajiem mērķiem sekotu pienācīga politikas rīcība. Progress virzībā uz ES un valstu mērķrādītāju sasniegšanu tiks uzraudzīts no šā Eiropas pusgada cikla, sākot ar Komisijas priekšlikumu 2023. gada vienotajam nodarbinātības ziņojumam 26 .

ANM kopā ar kohēzijas politikas līdzekļiem un Taisnīgas pārkārtošanās mehānismu atbalsta taisnīgu un iekļaujošu izaugsmi Eiropas Savienībā. Dalībvalstu īstenotie atveseļošanas un noturības plāni ietver plašu reformu un investīciju klāstu, kam būs ilgstoša ietekme. Tie veicinās lielāku līdzdalību darba tirgū, produktivitātes pieaugumu ar izglītības, pārkvalifikācijas un prasmju pilnveides pasākumiem, kā arī sociālo iekļaušanu, taisnīgumu starp paaudzēm, teritoriālo kohēziju un noturību 27 . Kohēzijas politikas programmas joprojām ļauj reģioniem attīstīties, īpaši koncentrējoties uz ekonomikas attīstības reģionālajiem veicinātājiem un virzītājspēkiem, kā arī ieguldījumiem cilvēkkapitālā.

2.4. Makroekonomikas stabilitāte

Ekonomisko apstākļu pasliktināšanās ir palielinājusi neaizsargātību un riskus, kas saistīti ar iepriekš pastāvošo nelīdzsvarotību, un var rasties jauna nelīdzsvarotība. Brīdinājuma mehānisma ziņojums sniedz Komisijas analīzi par nelīdzsvarotības attīstību un jauniem riskiem 28 . Neraugoties uz pašreizējo straujo aktivitātes palēnināšanos, tiek prognozēts, ka nominālā IKP pieaugums palīdzēs samazināt parāda attiecību gan 2022., gan 2023. gadā, samazinot dažu krājumu nelīdzsvarotības apmēru, savukārt spēcīgajam mājokļu cenu pieaugumam vajadzētu kļūt mērenākam. Tomēr ekonomiskās aktivitātes vājināšanās un stingrāki finansēšanas nosacījumi palielina riskus, kas saistīti ar augstu parāda līmeni. Vienlaikus inflācijas līmeņu atšķirības un darbaspēka izmaksu pieaugums palielina iespēju, ka var rasties izmaksu konkurētspējas samazināšanās; tas ir apstāklis, kuru mainīt var izrādīties dārgi, īpaši, ja to papildina strukturālas pārmaiņas ražošanā. Padziļinātas pārskatīšanas procesa ietvaros Komisija vienotā sistēmā cieši uzraudzīs ar kopīgām tendencēm saistītas norises un riskus, lai nodrošinātu kontekstu konkrētu valstu analīzei, galveno uzmanību pievēršot norisēm mājokļu tirgū, konkurētspējas dinamikai un ārējai ilgtspējai un līdzsvaram. Lai atjauninātu esošos novērtējumus un novērtētu iespējamās atlikušās politikas vajadzības, tiks gatavoti padziļināti pārskati par desmit dalībvalstīm, kurās iepriekš tika konstatēta nelīdzsvarotība vai pārmērīga nelīdzsvarotība, lai novērtētu, vai šī nelīdzsvarotība padziļinās, tiek koriģēta vai ir koriģēta. Turklāt padziļināti pārskati tiks gatavoti par septiņām dalībvalstīm, kurās ir īpašs jaunas nelīdzsvarotības risks. Padziļinātie pārskati tiks veidoti no padziļinātiem tematiskiem novērtējuma paziņojumiem, kas veidos šīs analīzes pamatu 29 .

Lai saglabātu noturību sarežģītos ekonomiskos apstākļos, ir svarīgi nodrošināt makrofinansiālu stabilitāti un saglabāt kreditēšanas kanālus ekonomikai. Banku stāvoklis ir stabils, pateicoties politikas pasākumiem dažu pēdējo gadu laikā. Būtu jāturpina risināt ieņēmumus nenesošu aizdevumu problēmu, lai gan tā samazinās. Tas ietver aktīvu kvalitātes uzraudzību, savlaicīgu un proaktīvu sadarbību ar grūtībās nonākušiem parādniekiem (jo īpaši dzīvotspējīgiem), maksātnespējas regulējuma efektivitātes turpmāku uzlabošanu un ieņēmumus nenesošu aizdevumu sekundāro tirgu turpmāku attīstību, jo īpaši savlaicīgi transponējot Direktīvu par kredītu apkalpotājiem un kredītu pircējiem līdz 2023. gada beigām 30 . Vienlaikus bankām ir jāsaglabā piesardzīga uzkrājumu politika un kapitāla rezerves, kas atbilst dominējošajam riska līmenim. Eiropas Sistēmisko risku kolēģija 2022. gada 22. septembrī izdeva brīdinājumu, aicinot palielināt informētību par riskiem finanšu stabilitātei, kuri izriet no strauja aktīvu cenu krituma. Hipotekāro kredītu procentu likmju paaugstināšanās un parāda apkalpošanas spēju pasliktināšanās mājsaimniecību reālo ienākumu samazināšanās dēļ varētu radīt lejupvērstu spiedienu uz mājokļu cenām. Tas savukārt varētu izraisīt uzkrāto ciklisko risku materializēšanos nekustamā īpašuma tirgos. Turklāt ir palielinājusies liela mēroga kiberincidentu iespējamība, kas ietekmē finanšu sistēmu. Eurozonas dalībvalstīm ir jāturpina darbs pie banku savienības izveides pabeigšanas saskaņā ar Eurogrupas izklāstīto turpmāko rīcību 31 un pie euro starptautiskās nozīmes stiprināšanas. Labi funkcionējošai finanšu nozarei un tirgiem, jo īpaši ar dziļākas kapitāla tirgu savienības starpniecību, ir izšķiroša nozīme, lai finansētu milzīgās investīcijas, kas vajadzīgas zaļajai un digitālajai pārejai.

Nesenie satricinājumi parāda, cik svarīgi ir stingri koordinēt stabilu fiskālo politiku un labvēlīgā laikā veidot lejupslīdes brīžos izmantojamas fiskālās rezerves. Šobrīd valdošie ekonomiskie apstākļi norāda uz to, cik svarīgi ir pareizi budžeta procesi, kas ļauj īstenot strauju fiskālo politiku, saskaroties ar ātri mainīgiem apstākļiem, un noteikt prioritātes, kuras nodrošina augstu publisko finanšu kvalitāti, pienācīgu uzmanību pievēršot investīcijām. Pandēmijas laikā bija vajadzīgs pagaidu fiskālais atbalsts, lai uzņēmumi varētu saglabāt ražošanas jaudu un aizsargāt darbvietas un ienākumus brīdī, kad liela ekonomikas daļa uz īsu laiku tika slēgta pavisam. Pašlaik ekonomisko aktivitāti un izaugsmes potenciālu ietekmē enerģētikas krīze un augstā inflācija. Lai gan krīžu raksturs un politikas risinājumi atšķiras, izšķiroša nozīme joprojām ir ciešai politikas risinājumu koordinācijai starp dalībvalstīm, kā arī fiskālās un monetārās politikas saskaņotībai.

2022. gadā fiskālā nostāja bija ekspansīva, un dalībvalstis veica ātrus, bet lielā mērā nemērķorientētus pasākumus, lai mazinātu enerģijas cenu ārkārtējā pieauguma ekonomisko un sociālo ietekmi. Pašlaik paredzams, ka ES kopumā šie pasākumi 2022. gadā sasniegs 1,2 % no IKP. Lai gan pasākumi ir īstenoti savlaicīgi, vairāk nekā 70 % no tiem, piemēram, zemākas PVN likmes vai akcīzes nodokļi, vai izmaiņas nodokļos un subsīdijās par energoproduktiem, nebija vērsti uz mazaizsargātām mājsaimniecībām un apdraudētiem uzņēmumiem, un divas trešdaļas no tiem nenodrošināja stimulus samazināt enerģijas pieprasījumu. Arvien svarīgāk ir, lai pasākumi būtu vērsti uz mazaizsargātām mājsaimniecībām un apdraudētiem uzņēmumiem un paliktu īslaicīgi. Ekspansīvo fiskālo nostāju atbalstīja arī investīciju papildu finansējums gan valstu līmenī, gan ar ANM un citu ES līdzekļu starpniecību. Ir vajadzīgas papildu investīcijas, lai paātrinātu divējādo pārkārtošanos, palielinātu energoefektivitāti un paātrinātu atjaunīgo energoresursu izvēršanu.

Tā kā plaša mēroga fiskālais stimuls ekonomikai 2023. gadā nebūtu piemērots, ir vajadzīga rūpīga un koordinēta pieeja, lai izstrādātu pasākumus, reaģējot uz enerģijas cenu attīstību. Pašreizējā ekonomiskajā situācijā 2023. gadā ir ieteicama vispārēji neitrāla fiskālā nostāja ES un eurozonai kopumā, ņemot vērā mērķorientētu enerģētikas pasākumu ietekmi. Tas papildinātu monetārās politikas centienus samazināt inflāciju un noturēt inflācijas gaidas stabilā līmenī. Pašlaik tiek lēsts, ka ES kopumā atbalsta pasākumi enerģijas jomā 2023. gadā būs gandrīz 1 % apmērā no IKP, un daudzās dalībvalstīs tie aptver galvenokārt gada pirmo pusgadu. 2023. gada budžetu pabeigšana sniedz iespēju uzlabot atbalsta pasākumu konstrukciju un publisko finanšu kvalitāti un struktūru, lai virzītu fiskālos pasākumus nolūkā novērst augsto enerģijas cenu ietekmi uz mazaizsargātām mājsaimniecībām un uzņēmumiem. Tur var izmantot divu līmeņu enerģijas cenu noteikšanas modeli, kurā patērētāji gūst labumu no regulētām cenām līdz noteiktam patēriņa līmenim. Turklāt fiskālajai politikai arī turpmāk vajadzētu būt piesardzīgai, īpaši dalībvalstīs ar lielu parādu, vienlaikus aizsargājot publiskās investīcijas. Šie apsvērumi ir atspoguļoti politikas norādēs 2023. gadam, kas iekļautas Komisijas ieteikumā Padomes ieteikumam par eurozonas ekonomikas politiku 32 .

Vidējā termiņā fiskālajai politikai būtu jānodrošina fiskālā ilgtspēja un jāpiešķir prioritāte investīcijām, lai atbalstītu divējādo pārkārtošanos un sociālo un ekonomisko noturību. Fiskālās politikas mērķim vajadzētu būt panākt piesardzīgu vidēja termiņa fiskālo stāvokli un nodrošināt fiskālo ilgtspēju, veicot pakāpenisku konsolidāciju, investīcijas un reformas, kas veicina ilgtspējīgu izaugsmi. Paātrinot reformas, kas padarītu izaugsmei labvēlīgākas nodokļu sistēmas un ieņēmumu iekasēšanu un uzlabotu publisko izdevumu ilgtermiņa efektivitāti, tiktu stiprināta potenciālā izaugsme, konkurētspēja un parāda atmaksājamība, tādējādi atbalstot arī fiskālās politikas spēju reaģēt uz krīzi. Tajā pašā laikā pastāv lielāka nepieciešamība virzīt uz priekšu strukturālo pārveidi un investīcijas, arī ar nolūku mazināt klimata pārmaiņas un pielāgoties tām, kā arī mazināt ar klimatu saistītu katastrofu intensitāti, un tam ir nepārprotama ietekme uz valstu budžetiem. Dalībvalstis tiek mudinātas izstrādāt instrumentus, lai novērtētu klimata jautājumu ietekmi uz budžeta plānošanu un ilgtermiņa ilgtspēju, kā arī rīcībpolitikas un instrumentus, kas palīdz taisnīgi novērst un samazināt ar klimatu saistītu ietekmi un sagatavoties tai. Visbeidzot, demogrāfisko problēmu risināšanai ir vajadzīga turpmāka politikas rīcība, arī ar reformām, kas nodrošina pensiju sistēmu atbilstību un ilgtspēju.

Stabilitātes un izaugsmes pakta vispārējo izņēmuma klauzulu turpinās piemērot 2023. gadā, un tā tiks deaktivizēta no 2024. gada. Komisijas novērtējums par eurozonas dalībvalstu budžeta plānu projektiem 33 liecina, ka tiek prognozēts, ka valsts finansēto kārtējo izdevumu pieaugums dažās dalībvalstīs būs augsts, kas dažās dalībvalstīs novedīs pie ekspansīvas fiskālās nostājas. Lai nepalielinātu inflācijas spiedienu, ir svarīgi ierobežot kārtējo izdevumu pieaugumu, ņemot vērā pagaidu un mērķorientētu atbalstu mājsaimniecībām un uzņēmumiem, kas ir neaizsargāti pret enerģijas cenu pieaugumu, kā arī cilvēkiem, kuri bēg no Ukrainas, un tas ir īpaši svarīgi valstīm ar lielu parādu. Tas būtu jāapvieno ar lielākām investīcijām zaļo, digitālo un enerģētiskās drošības mērķu sasniegšanā noturīgākai ekonomikai. Dalībvalstis tiek aicinātas rīkoties individuāli, arī īstenojot savus atveseļošanas un noturības plānus, kā arī kolektīvi, izmantojot un koordinējot valstu fiskālo politiku izaugsmei vislabvēlīgākajā veidā.

Komisija neierosina sākt jaunas pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras. Kā tika paziņots 2022. gada maijā, tā ir atkārtoti novērtējusi, cik svarīgi ir ierosināt sākt jaunas pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras 34 . Šajā novērtējumā tika ņemti vērā atjauninātie izpildes dati par 2021. gadu, fiskālās politikas īstenošana dalībvalstīs 2022. gadā un valdības budžeta plāni 2023. gadam, kā atspoguļots Komisijas 2022. gada rudens ekonomikas prognozē. Atjauninātā informācija lielā mērā apstiprina iepriekšējos konstatējumus 35 . Ņemot vērā pašreizējo ārkārtējo nenoteiktību, tostarp attiecībā uz detalizēta fiskālās politikas plāna izstrādi, Komisija uzskata, ka šajā posmā nevajadzētu pieņemt lēmumu par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras piemērošanu vēl kādām dalībvalstīm. 2023. gada pavasarī Komisija atkal novērtēs, vai būtu jāsāk pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras, pamatojoties uz izpildes datiem par 2022. gadu un plāniem 2023. gadam, ņemot vērā jo īpaši atbilstību fiskālajiem ieteikumiem, ko Padome adresējusi dalībvalstīm.

3.2023. gada Eiropas pusgada iezīmes

2023. gada Eiropas pusgads un atveseļošanas un noturības plānu īstenošana arī turpmāk veidos pamatu ES politikas koordinācijai. Iepriekš minēto problēmu kopums liecina, ka ir jāturpina cieši koordinēt ekonomikas un sociālo politiku. Mērķis ir pārvarēt tūlītējās ekonomiskās problēmas un turpināt atbalstīt taisnīgu, iekļaujošu, noturīgu un ilgtspējīgu izaugsmi, vienlaikus izmantojot divējādās pārkārtošanās sniegtās iespējas. Tāpat kā 2022. gadā racionalizētie ziņojumi par valstīm sniegs visaptverošu pārskatu par ekonomiskajām un sociālajām norisēm un problēmām, ar kurām dalībvalstis saskaras, ņemot vērā reģionālo dinamiku, kā arī par dalībvalstu noturību 36 . Tajos tiks iekļauts novērtējums par progresu Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošanā ar sociālo rezultātu pārskata palīdzību un par ES un valstu 2030. gada pamatmērķrādītāju sasniegšanu nodarbinātības, prasmju un nabadzības mazināšanas jomā. Ziņojumos par valstīm tiek apzinātas problēmas, kas ar atveseļošanas un noturības plāniem tiek risinātas tikai daļēji vai netiek risinātas, rūpīgi izvērtējot plāna īstenošanā panākto progresu, un jebkādas jaunas problēmas. Konkrētām valstīm adresētajos ieteikumos (KVAI) joprojām tiek apskatīts ierobežots galveno problēmu kopums, kuras apzinātas ziņojumos par valstīm un attiecīgā gadījumā padziļinātajos pārskatos un attiecībā uz kurām būs nepieciešama politikas rīcība. Ziņojumi par valstīm, padziļinātie pārskati un KVAI priekšlikumi visi kopā būs daļa no 2023. gada Eiropas pusgada pavasara paketes.

Komisija 2022. gada 9. novembrī sniedza ievirzes par iespējamām izmaiņām ES ekonomikas pārvaldības satvarā 37 . Tā cenšas uzlabot ekonomikas uzraudzības un politikas koordinācijas efektivitāti Eiropas Savienībā, nosakot vienkāršāku un integrētu makrofiskālās uzraudzības struktūru, lai nodrošinātu parāda atmaksājamību un veicinātu ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi. Reformētajam satvaram būtu jāpalīdz veidot zaļu, digitālu un noturīgu nākotnes ekonomiku, vienlaikus nodrošinot mūsu publisko finanšu ilgtspēju. Tajā būtu jāīsteno integrēta pieeja, saskaņā ar kuru uzraudzības instrumenti viens otru papildina Eiropas pusgada kontekstā. Steidzama prioritāte ir ātri panākt vienošanos par ES fiskālo noteikumu un citu ekonomikas pārvaldības sistēmas elementu pārskatīšanu. Konsenss par ekonomikas pārvaldības sistēmas reformu būtu jāpanāk pirms dalībvalstu ikgadējā budžeta procesa 2024. gadam.

Eiropas pusgadā arī turpmāk tiks integrēti ilgtspējīgas attīstības mērķi (IAM). 2023. gada ziņojumos par valstīm tiks apkopots katras dalībvalsts progress un problēmas IAM īstenošanā. Ziņojumos tiks iekļauts detalizēts pielikums par katru valsti, kas, pamatojoties arī uz Eurostat datiem, sasaistīs IAM īstenošanu ar konkurētspējīgas ilgtspējas četrām dimensijām. Vienlaikus Komisija 2023. gada Apvienoto Nāciju Organizācijas Augsta līmeņa politiskajā forumā ilgtspējīgas attīstības jautājumos nāks klajā ar pirmo ES līmeņa brīvprātīgo pārskatu 38 par IAM īstenošanu. Līdztekus IAM uzraudzības integrēšanai Eiropas pusgadā ES brīvprātīgā pārskatīšana kalpos tam, lai atkārtoti apstiprinātu ES apņemšanos īstenot Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam ar visas valdības pieeju, sasaistot iekšējo un ārējo dimensiju. Tas palielinās IAM īstenošanā ES veiktā darba redzamību un konsekvenci un atbalstīs šo kopīgo mērķu nozīmi globālā līmenī laikā, kad multilaterālisms tiek pakļauts spiedienam un arvien lielāka uzmanība tiek pievērsta ilgtspējīgas un iekļaujošas labklājības veicināšanai.

Komisija ir apņēmusies īstenot iekļaujošu procesu un savlaicīgi iesaistīt sociālos partnerus un citas attiecīgās ieinteresētās personas Eiropas pusgada ciklā. Ilgtspējīga atveseļošana un divējādā pārkārtošanās var būt sekmīgas tikai rīkojoties kopā, cieši sadarbojoties ar visām attiecīgajām ieinteresētajām personām. Visos Eiropas pusgada un ANM īstenošanas procesa posmos ir svarīgi speciālās regulārās sanāksmēs aktīvi iesaistīt ieinteresētās personas. Komisija aicina visas dalībvalstis, regulāri apmainoties ar informāciju, aktīvi sadarboties ar sociālajiem partneriem, vietējām un reģionālajām pārvaldes iestādēm un citām ieinteresētajām personām, īpaši ar pilsoniskās sabiedrības organizāciju pārstāvjiem. Informācijas apmaiņai būtu jābalstās uz partnerības principa sekmīgu piemērošanu kohēzijas politikas plānošanā un īstenošanā. Tas palīdz kopīgi apzināt problēmas, uzlabot politikas risinājumus un nodrošināt plašāku atbildību par ekonomikas un sociālās politikas programmu. Komisija izmantos Eiropas pusgada ietvaros esošos forumus, lai informētu sociālos partnerus arī par ANM īstenošanu un iesaistītu tajā. 2023. gadā Komisija nāks klajā ar paziņojumu sociālā dialoga stiprināšanai Eiropas Savienībā, kā arī ar priekšlikumu Padomes ieteikumam par sociālā dialoga nozīmi valstu līmenī.

Komisija pilnībā atzīst ES ekonomikas pārvaldības demokrātisko pārskatatbildību un turpinās pastiprināto iestāžu savstarpējo dialogu gan ar Eiropas Parlamentu, gan Padomi. Komisija arī ir apņēmusies turpināt ciešo dialogu ar Eiropas Parlamentu par būtiskākajām sociālajām, ekonomiskajām un darba tirgus norisēm (arī Eiropas pusgada kontekstā) un sadarbosies ar Eiropas Parlamentu katrā svarīgajā Eiropas pusgada cikla posmā. 

4.Secinājums

Lai gan ātrā un koordinētā politikas rīcība Covid-19 pandēmijas laikā atmaksājas, Krievijas iebrukuma Ukrainā sekas ES ekonomikai un sabiedrībai rada daudzas jaunas ekonomiskas, sociālas un ģeopolitiskas problēmas, kuru risināšanai nepieciešama politiska rīcība ES un valstu līmenī. Vēsturiski augstās enerģijas cenas, augsts inflācijas līmenis, piegāžu trūkums, palielināts parāda līmenis un augošās aizņēmumu izmaksas ietekmē uzņēmumu saimniecisko darbību un ES mājsaimniecību, īpaši mazaizsargāto, dzīves dārdzību. Ekonomikas, sociālā un fiskālā politika saskaras ar sarežģītām politikas izvēlēm, lai mazinātu šo sarežģīto apstākļu ekonomiskās sekas un ierobežotu piedāvājuma vadīto inflāciju, vienlaikus turpinot sasniegt mūsu vidēja termiņa un ilgtermiņa mērķus palielināt sociālo un ekonomisko noturību un atbalstīt divējādo pārkārtošanos. 

Mūsu izaugsmes stratēģija, kuras pamatā ir konkurētspējīgas ilgtspējas četras dimensijas, ir mūsu koordinētās ekonomiskās un sociālās politikas rīcības vadlīnijas gan īstermiņā, gan vidējā termiņā. ES un valstu politikas pasākumiem jābūt labi pielāgotiem un koordinētiem, lai stiprinātu ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju, uzlabotu energoapgādes drošību un enerģijas pieejamību cenas ziņā, vienlaikus paātrinot pāreju uz tīru enerģiju, veicinātu konkurētspējīgu ilgtspēju, palielinātu ražīgumu un saglabātu makroekonomikas stabilitāti un vienoto tirgu.

Lai aizsargātu ES integrācijas sasniegumus un padarītu ES ekonomiku piemērotāku nākotnes vajadzībām, Eiropas pusgads palīdzēs apzināt attiecīgās politikas problēmas, noteikt politikas prioritātes, sniegt politikas norādes un nodrošināt politikas pārraudzību un uzraudzību. Eiropas pusgads turpmākajos gados būs pārveides procesa pamatā. Kopā ar ANM tas turpinās nodrošināt efektīvu stimulu reformām katrā dalībvalstī līdz 2026. gadam apvienojumā ar reformu un investīciju stratēģijām, ko nodrošina citas ES programmas, piemēram, kohēzijas politikas līdzekļi, InvestEU, un nacionālajiem enerģētikas un klimata plāniem, kuru mērķis ir nodrošināt mūsu ekonomikas virzību uz klimata mērķu sasniegšanu, un valstu digitālās desmitgades ceļvežiem, kā mērķis ir veicināt sekmīgu digitālo pārveidi līdz 2030. gadam. Eiropas pusgads arī turpinās uzraudzīt atveseļošanas un noturības plānu īstenošanu un sniegs analītisku pamatu, lai apzinātu jaunas ekonomikas, nodarbinātības un sociālās politikas problēmas, kas vēl netiek risinātas šajos plānos, izvirzot attiecīgus KVAI. Tādēļ abi procesi joprojām būs saistīti, izmantojot sinerģijas, lai izvairītos no pārklāšanās un dublēšanās, arī attiecībā uz ziņošanas prasībām. 

(1)

Eiropas ekonomikas prognoze (2022. gada rudens), Eiropas ekonomika, iestāžu dokuments Nr. 187 (novembris).

(2)

Dzimumu līdztiesības stratēģija 2020.–2025. gadam, ES rasisma apkarošanas rīcības plāns 2020.–2025. gadam, ES romu līdztiesības, iekļaušanas un līdzdalības stratēģiskais satvars 2020.–2030. gadam, LGBTIK līdztiesības stratēģija, Personu ar invaliditāti tiesību stratēģija 2021.–2030. gadam un ES stratēģija antisemītisma apkarošanai.

(3)

Saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 14. pantu dalībvalstis līdz 2023. gada jūnijam iesniegs nacionālā enerģētikas un klimata plāna atjauninājuma projektus, ņemot vērā konkrētām valstīm adresētos ieteikumus 2022. un 2023. gadam (COM/2022/8263). Nacionālie enerģētikas un klimata plāni palīdzēs sasniegt REPowerEU mērķus, nodrošinot satvaru, kurā tiek plānota un veicināta fosilā kurināmā izmantošanas samazināšana.

(4)

COM(2022) 782.

(5)

COM(2022) 108 final.

(6)

Skaitļi balstīti uz SWD(2022) 230 final. Dalībvalstīm būtu arī jānodrošina, ka vismaz 50 % no ieņēmumiem, kas gūti, izsolot kvotas saskaņā ar ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu, tiek izmantoti ar klimatu un enerģētiku saistītiem mērķiem.

(7)

Sava nozīme dabasgāzes aizstāšanā ir arī citiem nefosilā ūdeņraža veidiem, jo īpaši kodolenerģijā bāzētajiem.

(8)

Kohēzijas politikas atbalsts Eiropas zaļajam kursam tiks pastiprināts 2021.–2027. gada programmās. Kohēzijas politika ir ļāvusi klimata un vides rīcībā ieguldīt 85 miljardus EUR saskaņā ar daudzgadu shēmu 2014.–2020. gadam. Apstiprinot 2021.–2027. gada kohēzijas politikas programmas, zaļās pārkārtošanās vajadzībām būs pieejami vēl 100 miljardi EUR, tostarp aptuveni 40 miljardi EUR investīcijām atjaunīgajos energoresursos, energoefektivitātē un energotīklos.

(9)

 Saskaņā ar Eiropas zaļā kursa mērķiem vismaz 30 % no programmas InvestEU atbalstīs investīciju finansējumu, kas veicina ES klimata mērķu sasniegšanu. Turklāt 60 % no investīcijām, ko atbalsta fonda InvestEU “Ilgtspējīgas infrastruktūras loga” ietvaros, veicinās ES klimata un vides mērķu sasniegšanu.

(10)

Komisija ar tehniskā atbalsta instrumenta starpniecību palīdz dalībvalstīm apzināt reformas un investīcijas, lai pakāpeniski pārtrauktu fosilā kurināmā importu no Krievijas.

(11)

Komisija 2022. gada novembrī nāca klajā ar paziņojumu “Mēslošanas līdzekļu pieejamības un cenas pieņemamības nodrošināšana”, kurā izklāstīts pasākums, kā saglabāt ilgtspējīgu Eiropas mēslošanas līdzekļu ražošanu, optimizēt to izmantošanu un samazināt atkarību no minerālmēsliem.

(12)

COM(2022) 459 final.

(13)

Jaunākie ES tirdzniecības nolīgumi (ar Apvienoto Karalisti, Čīli, Meksiku un Jaunzēlandi) ietver īpašas saistības enerģētikas un izejvielu jomā.

(14)

Papildus Eiropas pusgadam arī Komisijas ziņojums par tiesiskumu vienā no saviem pīlāriem pievēršas tiesu sistēmu darbībai.

(15)

Uzņēmējdarbība Eiropā: ienākumu nodokļu sistēma.

(16)

Prasmju pieejamība ir kļuvusi par galveno problēmu MVU, kuriem ir grūtības konkurēt ar lieliem uzņēmumiem. Cita starpā ES izmanto Eiropas Prasmju pilnveides paktu – tā ir Eiropas Prasmju programmas pamatiniciatīva, lai veicinātu prasmju pilnveidi un pārkvalifikāciju, arī MVU, izmantojot liela mēroga prasmju partnerības un to, ka 2023. gads ir Eiropas Prasmju gads.

(17)

COM(2022) 526 final.

(18)

Īpaši instruments “Atbalsts bezdarba risku mazināšanai ārkārtas situācijā” (SURE).

(19)

Turklāt dalībvalstis var turpināt izmantot ES fondus, piemēram, Eiropas atbalsta fondu vistrūcīgākajām personām (EAFVP), kas atbalsta ES valstu darbības nolūkā nodrošināt pārtiku un/vai pamata materiālo palīdzību vistrūcīgākajām personām un sniedz pārtikas palīdzību vairāk nekā 15 miljoniem cilvēku.

(20)

Skatīt Komisijas ieteikumu par iedarbīgu un aktīvu atbalstu nodarbinātībai.

(21)

Valstu prasmju mērķrādītāji, ko dalībvalstis izvirzījušas, reaģējot uz ES pamatmērķrādītāju, palīdzēs virzīt prasmju pilnveides un pārkvalifikācijas centienus dalībvalstīs saskaņā ar to reformu plāniem un arī ar ES finansējuma atbalstu. Gaidāmā nacionālo enerģētikas un klimata plānu atjaunināšana, kas plānota 2023.–2024. gadā, palīdzēs klimata un enerģētikas rīcībpolitikās vēl vairāk atspoguļot attiecīgos nodarbinātības, prasmju un sociālos aspektus.

(22)

Dalībvalstis ir sniegušas palīdzību un drošību pārvietotajām personām, galvenokārt sievietēm un bērniem, kas bēg no Ukrainas. Tas izrietēja arī no tā, ka 2022. gada martā pirmo reizi tika iedarbināta Pagaidu aizsardzības direktīva, ar kuru pārvietotajām personām no Ukrainas tika piešķirtas tiesības dzīvot un strādāt Eiropas Savienībā līdz 2024. gadam.

(23)

Tas ietver jaudas nodrošināšanu pēkšņa slimnieku pieplūduma gadījumā un investīcijas šādā jaudā, pietiekamus krājumus (un ražošanas jaudu), kontaktu izsekošanas sistēmu pieejamību un efektivitāti, testēšanas un laboratoriju jaudu, kvalitatīvu un pieejamu veselības datu kopu un veselības datu kopīgošanu, arī izmantojot agrīnās brīdināšanas un uzraudzības sistēmas.

(24)

Komisijas priekšlikumā Padomes ieteikumam par minimālo ienākumu shēmām ir risinātas dažādās problēmas, kas apzinātas, izstrādājot valstu minimālo ienākumu shēmas saskaņā ar aktīvas iekļaušanas pieeju.

(25)

Skatīt 2021. gada ziņojumu par novecošanu: ekonomikas un budžeta prognozes ES dalībvalstīm (2019–2070) .

(26)

COM(2022) 783.

(27)

Ātru reakciju uz jaunām problēmām skaidri apliecina papildu elastības iespējas, ko pašreizējām kohēzijas politikas programmām nodrošina kohēzijas rīcības bēgļu atbalstam Eiropā (CARE un FAST-CARE) paketes. Arī REACT-EU instrumenta ātri pieejamie resursi veicinās lielāku noturību valstu un reģionālajā ekonomikā. Šis instruments palīdz dalībvalstīm un reģioniem stiprināt to spējas plānot un īstenot reformas, bieži atbalstot atveseļošanas un noturības plānus.

(28)

COM(2022) 781.

(29)

Iepriekš minētās desmit dalībvalstis ir Kipra, Francija, Vācija, Grieķija, Itālija, Nīderlande, Portugāle, Rumānija, Spānija un Zviedrija. Papildu padziļinātie pārskati attieksies uz Čehiju, Igauniju, Ungāriju, Latviju, Lietuvu, Luksemburgu un Slovākiju.

(30)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2021/2167 (2021. gada 24. novembris) par kredītu apkalpotājiem un kredītu pircējiem (OV L 438, 8.12.2021., 1.–37. lpp.).

(31)

Skatīt Eurogrupas 2022. gada 16. jūnija paziņojumu par banku savienības nākotni.

(32)

COM(2022) 782.

(33)

COM(2022) 900.

(34)

Rumānijai pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru piemēro kopš 2020. gada pavasara. Procedūra no 2021. gada rudens uz laiku ir atlikta. Komisija nākamā gada pavasarī atkal izskatīs atbilstību prasībām, kas izklāstītas Padomes ieteikumā.

(35)

Skatīt Komisijas 2022. gada 23. maija ziņojumu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 126. panta 3. punktu, COM(2022) 630 final.

(36)

Noturības analīzē tiek ņemts vērā arī Komisijas noturības infopaneļu ieguldījums: https://ec.europa.eu/info/strategy/strategic-planning/strategic-foresight/2020-strategic-foresight-report/resilience-dashboards_lv .

(37)

COM(2022) 583 final.

(38)

Brīvprātīgas pārskatīšanas mērķis ir atvieglot pieredzes, tostarp panākumu, problēmu un gūtās mācības, apmaiņu, lai paātrinātu Ilgtspējīgas attīstības programmas 2030. gadam īstenošanu. Pārskatīšanas mērķis ir arī stiprināt politiku un valdības iestādes un mobilizēt daudzu ieinteresēto personu atbalstu un partnerības IAM īstenošanai.