EIROPAS KOMISIJA

Strasbūrā, 18.10.2022

COM(2022) 553 final

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

Paziņojums par ārkārtas situāciju enerģētikas jomā: gatavojamies, iepērkam gāzi un aizsargājam ES kopā

Ievads

Krievijas nepamatotā militārā agresija pret Ukrainu un tas, ka Krievija enerģiju izmanto par ieroci, ir izraisījusi nepieredzētu enerģētikas krīzi. Rezultātā ir strauji kāpušas enerģijas cenas un radies apdraudējums energoapgādes drošībai. Krievijas lēmums pārtraukt piegādi caur Nord Stream 1 ir ievirzījis šo krīzi jaunā fāzē.

Eiropas Savienība ir rīkojusies vienoti. Gāzes pieprasījuma samazināšanas plānam un regulējumam 1 , kā arī ārkārtas pasākumiem intervencei enerģijas tirgos 2 , kā to ierosinājusi Komisija, ir ietekme saistībā ar šo ziemu. Kopš Krievijas agresijas sākuma Savienība tagad samazina savu gāzes patēriņu. 3 . Krievijas kurināmā izmantošanas pakāpeniska pārtraukšana ir paātrinājusies, proti, 2022. gada septembrī samazinoties līdz 9 % cauruļvadu gāzes (līdz 14 %, ietverot LNG), salīdzinājumā ar 41 % Krievijas cauruļvadu gāzes (45 %, ietverot LNG) 2021. gadā. Pastiprinātā sadarbība ar uzticamiem piegādes partneriem ir kompensējusi Krievijas gāzes importa straujo samazināšanos. Līdz oktobra vidum mūsu gāzes krātuvju uzpildījums pārsniedza 91 %. Patlaban mēs esam drošākā pozīcijā nekā pirms dažiem mēnešiem.

Neraugoties uz šīm darbībām, pirms šīs ziemas situācija joprojām ir ārkārtīgi sarežģīta. Eiropas patērētāji un uzņēmumi joprojām ir pakļauti pārāk augstām un svārstīgām cenām. Neparedzami notikumi, piemēram, cauruļvadu sabotāža, var vēl vairāk apdraudēt mūsu piegādes drošību. Spriedze gāzes tirgos, visticamāk, saglabāsies arī pēc šīs ziemas.

Eiropadome 6. oktobra neoficiālajā sanāksmē Prāgā, 12. oktobra neoficiālajā enerģētikas ministru sanāksmē un Eiropas Parlamenta rezolūcijā par ES reakciju uz enerģijas cenu pieaugumu Eiropā 4 aicināja Komisiju ierosināt pasākumus, lai koordinētu solidaritātes centienus, nodrošinātu energoapgādi, stabilizētu cenu līmeņus un atbalstītu mājsaimniecības un uzņēmumus, kas saskaras ar augstām enerģijas cenām.

Vēstulē valstu un valdību vadītājiem priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena ir izklāstījusi ceļvedi turpmākajai rīcībai, pamatojoties uz četriem darbību kopumiem: samazinot cenu, ko maksājam par gāzes importu, neapdraudot mūsu piegādes drošību, sadarbojoties ar dalībvalstīm, lai ierobežotu cenas dabasgāzes tirgū, ierobežojot gāzes cenu ietekmi uz elektroenerģijas cenām, saglabājot vienlīdzīgus konkurences apstākļus vienotajā tirgū un paātrinot mūsu pāreju uz enerģētisko neatkarību. Ir arī steidzami jārīkojas, lai palielinātu ES spēju cīnīties pret iespējamiem uzbrukumiem kritiskajai infrastruktūrai, un līdztekus šim ar enerģētiku saistīto pasākumu kopumam Komisija nāk klajā ar priekšlikumu Padomes ieteikumam par kritiskās infrastruktūras noturības stiprināšanu.

Šodien Komisija nāk klajā ar uzlabotu satvaru rīcībai, lai īstenotu šo ceļvedi un reaģētu uz enerģētikas problēmām šajā ziemā, kā arī sagatavotos nākamajai ziemai.

Eiropa var izmantot savas stiprās puses, ņemot talkā vienoto tirgu, lai padarītu par realitāti kopīgus iepirkumus un neļautu nekontrolēti svārstīties tirgus cenām, tostarp ierobežojot ārkārtējus cenu kāpumus, kā arī pēc iespējas labāk izmantojot esošo infrastruktūru, lai nodrošinātu gāzes plūsmu tur, kur tā ir visvairāk vajadzīga.

Šis ir īstais brīdis rīkoties šīs ziemas, kā arī turpmākām vajadzībām. Šodien ierosinātie jaunie pasākumi enerģētikas jomā ir ārkārtas un pagaidu pasākumi. Tie ir reakcija uz pašreizējo krīzi un sniedz risinājumu tūlītējai palīdzībai. Taču tie arī veido pamatu strukturālākiem pasākumiem, kas vēl vairāk stiprinās enerģētikas savienības noturību un efektivitāti.

Pamatojoties uz šodienas pasākumiem, Komisija abiem likumdevējiem iesniegs parastu tiesību aktu priekšlikumus, un tiem būs ļoti svarīga loma, lai nodrošinātu, ka Eiropa pēc pašreizējās krīzes gūst labumu no drošākas, cenas ziņā pieejamākas un tīrākas enerģijas. Vienā no tiem uzmanība tiks pievērsta elektroenerģijas tirgus modeļa reformai.

Līdz tam Komisija cieši sadarbosies ar Eiropas Parlamentu, izveidojot kontaktgrupu reāllaika dialogam par ārkārtas reakciju uz enerģētikas krīzi.

1.Gāzes kopīgi iepirkumi un piegādes drošības aizsargāšana

Lai gan ES spēs izturēt šo ziemu, mums ir jāsagatavojas iespējamiem turpmākiem traucējumiem un jāveido stabils pamats nākamajai ziemai. Pašreizējās prognozes liecina, ka pārāk zems krātuvju uzpildes līmenis 2023. gada martā var izraisīt nestabilu situāciju 2023.–2024. gada ziemā. Lielāki gāzes ietaupījumi ļaus Savienībai samazināt augsto importa cenu ietekmi, tomēr tai būtu arī jāizmanto sava tirgus ietekme, lai iegādātos gāzi par globāli konkurētspējīgām cenām.

Komisija ir pastiprinājusi saikni ar uzticamiem gāzes un LNG piegādātājiem. Tā ir noslēgusi nolīgumus ar ASV, Kanādu, Norvēģiju, Azerbaidžānu, Ēģipti un Izraēlu. ES un Norvēģija oktobrī izveidoja darba grupu enerģijas tirgu stabilizēšanai. Oktobrī atsākās ES un Alžīrijas dialogs enerģētikas jomā. Komisija turpinās koordinēt un pastiprināt sadarbību ar uzticamiem partneriem.

ES turpinās sadarboties ar partneriem saskaņā ar kopīgo paziņojumu “ES ārējā enerģētiskā sadarbība mainīgā pasaulē” 5 , kā arī pastiprinās savu iesaisti un solidaritāti ar Rietumbalkānu un Austrumu partnerības valstīm, kas ir tās tuvākās kaimiņvalstis. Enerģētikas kopienas partneriem ir atvērta ES Enerģētikas platforma. Šogad Ukrainas un Moldovas elektrotīkli tika sinhronizēti ar kontinentālo tīklu. Un šomēnes tika atklāts jauns gāzes starpsavienojums starp Bulgāriju un Grieķiju, kas apkalpos arī Ziemeļmaķedoniju un Serbiju. Tā kā Krievijas enerģētikas kara dēļ viss reģions piedzīvos grūtu ziemu, šādi centieni būtu jāpaātrina, lai reģionu vēl vairāk integrētu enerģētikas savienībā.

Ar 2022. gada aprīlī izveidotās ES Enerģētikas platformas atbalstu Komisija turpinās padziļināt ilgtermiņa sadarbību ar visiem uzticamiem partneriem un atbalstīt tos, lai palielinātu globālo gāzes ražošanu esošos un jaunos gāzes laukos, vienlaikus aizstājot Krievijas gāzi, un nodrošinātu, ka gāze, jo īpaši LNG, turpina plūst uz Eiropu. Tā arī veido pamatu partnerībām ūdeņraža jomā, lai sasniegtu REPowerEU mērķi, proti, 2030. gadā importēt 10 miljonus tonnu zaļā ūdeņraža. Sarunas ar starptautiskajiem partneriem attiecas arī uz gāzes cenu, ko tie piegādā Eiropai savstarpēji izdevīgu nolīgumu ietvaros.

Šodien mēs ierosinām nodrošināt ES juridiskos instrumentus kopīgai gāzes iegādei. Platformai vispirms un galvenokārt būtu jākoordinē gāzes krātuvju uzpilde saskaņā ar uzpildes mērķrādītājiem. Tiek lēsts, ka Krievijas piegāžu pilnīgas pārtraukšanas gadījumā nākamajās ziemās līdz 2025. gadam, tostarp 2023.–2024. gada ziemā, pieprasījums, par kuru nav noslēgti līgumi, sasniegs līdz 100 mljrd. m³ gadā. Ja šīs ziemas beigās krājumi no krātuvēm tiek izsmelti, to uzpildīšana līdz 90 % līdz 2023. gada novembrim, kā noteikts ES Gāzes uzkrājumu regulā, var būt sarežģītāka nekā šai ziemai.

Lai nodrošinātu kopīgu iepirkumu, jo īpaši gāzes krātuvju uzpildei, Komisija ierosina:

·pieprasījuma agregēšanu ES un Enerģētikas kopienas partneru līmenī, sagrupējot gāzes importa vajadzības un uz šā pamata meklējot piedāvājumus tirgū;

·dalībvalstu obligātu līdzdalību ES pieprasījuma agregācijā vismaz 15 % apmērā no to krātuvju uzpildes pienākuma;

·brīvprātīgu iepirkumu sistēmu, kas ļauj uzņēmumiem izveidot Eiropas gāzes iepirkumu konsorciju. Komisija ir gatava palīdzēt uzņēmumiem konsorcija izveidē un ātri pieņemt lēmumu par LESD 101. un 102. panta nepiemērojamību, ja tiek ievēroti attiecīgi materiālie nosacījumi.

Kopīgi iepirkumi veicinās vienlīdzīgāku piekļuvi jauniem piegādātājiem un starptautiskajiem tirgiem un Eiropas importētājiem nodrošinās lielāku ietekmi sarunās. Krievijas piegādes avoti tiks izslēgti no līdzdalības platformā.

Kopīgais iepirkums sniegs visas priekšrocības tikai tad, ja Komisija un dalībvalstis nodrošinās pārredzamību ES Enerģētikas platformā attiecībā uz plānotajiem un noslēgtajiem gāzes piegādes iepirkumiem visā Savienībā, lai varētu novērtēt, vai ir sasniegti piegādes drošības un enerģētikas solidaritātes mērķi. Cieša koordinācija ar trešām valstīm un starp tām, izmantojot Enerģētikas platformu, nodrošinās, ka Savienības kolektīvā ietekme ir iedarbīgāka. Tas neļaus dalībvalstīm un gāzes importētājiem savstarpēji izkonkurēt vienam otru un izraisīt cenu paaugstināšanos.

Jaudu pieejamība LNG termināļos un cauruļvados būs galvenais panākumu faktors kopīgajos iepirkumos. Tas ir vēl jo svarīgāk ārkārtas situācijā, kad cauruļvadu un termināļu pārslogotība rada šaurās vietas gāzes piegādē, tostarp krātuvju piepildīšanā. Tāpēc priekšlikumā ir iekļauti noteikumi par termināļu un cauruļvadu neizmantotās ilgtermiņa jaudas pārredzamību īstermiņa pārslodzes gadījumā.

Solidaritāte un gāzes plūsmu nodrošināšana tur, kur tā ir vajadzīga

ES ir stiprinājusi savus instrumentus gāzes un elektroenerģijas taupīšanai. Tomēr šodien mums ir pilnībā jāizmanto saskaņotie noteikumi, lai sasniegtu pieprasījuma samazināšanas mērķrādītājus. Tas mums palīdzēs pārvarēt turpmākus gāzes piegādes traucējumus un mazināt spiedienu uz starptautiskajiem gāzes tirgiem un līdz ar to arī uz cenām. Komisija cieši uzraudzīs pieprasījuma samazināšanas pasākumus, to distributīvo ietekmi, nodrošinot visu ekonomikas un sabiedrības daļu taisnīgu devumu un ieguldījumu, un ir gatava izsludināt ES trauksmi vai pat pārskatīt gāzes pieprasījuma samazināšanas mērķrādītājus, ja brīvprātīgi pieprasījuma samazināšanas pasākumi izrādīsies nepietiekami, lai nodrošinātu pietiekamas gāzes piegādes ziemā.

Lai uzlabotu gatavību iespējamām ārkārtas situācijām ziemas periodā, Komisija ierosina pasākumus, kas ļauj dalībvalstīm izņēmuma kārtā samazināt nebūtisku patēriņu, piemēram, apkuri ārpus telpām, lai nodrošinātu, ka gāze tiek piegādāta citiem būtiskiem sektoriem, pakalpojumiem un nozarēm. Tam nekādā gadījumā nevajadzētu ietekmēt to mājsaimniecību patēriņu, kuras ir mazaizsargāti lietotāji.

Solidaritāte ir Savienības stūrakmens, un pamats tās darbības efektivitātei. Piecus gadus pēc vienošanās par Piegādes drošības regulu no 40 iespējamiem nolīgumiem starp dalībvalstīm ir parakstīti tikai 6 divpusēji solidaritātes nolīgumi. Tas ir pārāk lēni. Komisija ierosina kāpināt Savienības spēju ātri reaģēt ārkārtas situācijā, nosakot standarta noteikumus par solidaritāti, kas nodrošinās, ka dalībvalsts, kura saskaras ar ārkārtas situāciju, saņems gāzi no citām dalībvalstīm apmaiņā pret taisnīgu kompensāciju. Priekšlikums arī tiktu paplašināts, lai aptvertu ne tikai dalībvalstis, kas ir savienotas tieši vai caur trešo valsti, bet arī tās dalībvalstis ar LNG iekārtām, kuras nav tieši savienotas. Eiropas vienotais gāzes tirgus un nepārtraukta gāzes tirdzniecība Savienībā ir priekšnoteikums drošai ziemai visiem Eiropas iedzīvotājiem šogad un nākamajā gadā.

2.Augsto enerģijas cenu problēmas risināšana

Lai gan vairumtirdzniecības cenas kopš 2022. gada vasaras maksimuma ir samazinājušās, tās joprojām ir neilgtspējīgi augstas arvien lielākam skaitam Eiropas iedzīvotāju. Arvien vairāk iedzīvotāju ir pakļauti enerģētiskajai nabadzībai vai tiem draud enerģētiskā nabadzība. Visvairāk skarti ir mazaizsargātie patērētāji, bet gan uzņēmumus, gan mājsaimniecības, tostarp mājsaimniecības ar vidējiem ienākumiem, arvien vairāk noslogo dārgie gāzes un elektroenerģijas rēķini.

Tam nepieciešama rīcība, jo īpaši attiecībā uz gāzi, ņemot vērā tās ietekmi uz mājsaimniecībām un rūpniecību, kā arī uz elektroenerģijas cenām.

Gāzes cenas galvenajā Eiropas gāzes biržā (TTF) ir sasniegušas vēl nepieredzētu līmeni un ir ļoti svārstīgas. Lai gan tas atspoguļo Ziemeļrietumu Eiropas īpašo situāciju vietējas nepietiekamības un infrastruktūras šauro vietu dēļ, TTF bieži ietekmē cenu līmeņus ilgtermiņa līgumos ārpus Ziemeļrietumu Eiropas un daudzus LNG darījumus. Mums ir vajadzīgi cenu indeksi, kas atspoguļo faktiskos tirgus apstākļus.

Tāpēc Komisija ierosina izstrādāt jaunu papildu cenu kritēriju LNG. Uz LNG balstīts kritērijs būtu precīzāks pamats LNG darījumiem, nodrošinot taisnīgāku un pārredzamāku cenu indeksu. Eiropas Savienības Energoregulatoru sadarbības aģentūrai (ACER) līdz 2022. gada beigām būtu jāvāc informācija, kas vajadzīga, lai izveidotu šo jauno kritēriju, un indeksam vajadzētu būt pieejamam pirms nākamās uzpildes sezonas 2023. gada sākumā.

Turklāt, lai reaģētu uz pašreizējo enerģētikas krīzi, Komisija ierosina ieviest mehānismu cenu ierobežošanai, izmantojot galveno Eiropas gāzes biržu, t. i., TTF, to iedarbinot pēc vajadzības. Ar cenu korekcijas mehānismu uz laiku tiktu noteikts dinamisks cenu ierobežojums darījumiem TTF. Tas palīdzēs izvairīties no ārkārtēja svārstīguma un pārmērīgām cenām. Komisija kā variantu to ierosināja jau 2022. gada martā. Šodien, ņemot vērā enerģētikas krīzes bezprecedenta raksturu un pamatojoties uz tagad izveidoto pieprasījuma samazināšanas pasākumu satvaru, ir pienācis laiks šādu mehānismu ieviest.

Lai ierobežotu svārstīgumu tekošās dienas tirgū, Komisija ierosina ieviest jaunu pagaidu tekošās dienas cenu lēcienu ierobežošanas mehānismu, lai izvairītos no pārmērīgām cenu svārstībām un novērstu pārmērīgus cenu lēcienus enerģijas atvasināto instrumentu tirgū. Šāds mehānisms nodrošinās stabilāku cenu veidošanas mehānismu šajos tirgos, aizsargājot ES enerģijas operatorus pret lieliem cenu kāpumiem tekošajā dienā un palīdzot tiem nodrošināt energoapgādi vidējā termiņā.

Komisija kopā ar dalībvalstīm izstrādās veidus, kā ierobežot augsto gāzes cenu ietekmi uz elektroenerģijas cenām. Cenu griestu ieviešana gāzei, ko izmanto elektroenerģijas ražošanai, ir samazinājusi cenas Spānijā un Portugālē. Ir lietderīgi apsvērt iespēju to ieviest ES līmenī, ja var apmierinoši atrisināt dažus neatrisinātus jautājumus. ES dalībvalstīs ir atšķirīga energoresursu struktūra, savienojumi un energosistēmas. Ir jāizstrādā risinājums, kas darbotos visu dalībvalstu labā un kas novērstu gāzes patēriņa pieaugumu, novērstu nevienlīdzīgo finansiālo ietekmi starp dalībvalstīm un pārvaldītu plūsmas ārpus ES robežām.

Visbeidzot, Komisija atbalsta jauno darba grupu, ko kopā ar valstu enerģētikas un finanšu tirgus uzraudzības iestādēm ir izveidojusi ACER un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde (EVTI), lai cieši uzraudzītu norises enerģijas tirgū. Šī kopīgā rīcība palīdzēs sekot tirdzniecības modeļiem un dinamikai dažādos gāzes un elektroenerģijas tirgu segmentos. Tas pastiprinās tirgus uzraudzību un visas nepieciešamās izpildes darbības, ko veic tirgus uzraudzītāji. 

3.Augsto gāzes cenu ietekmes mazināšana

Papildus pasākumiem cenu jomā Komisija un dalībvalstis ir izstrādājušas finanšu un citus pasākumus, lai aizsargātu patērētājus un uzņēmumus, kurus skāris ārējais enerģijas cenu satricinājums. Ir jāsaglabā vienotais tirgus, kas palīdzējis Savienībai pārvarēt iepriekšējās krīzes, un jāgādā par augstu nodarbinātības līmeni. Komisija rūpīgi uzraudzīs norises šajā jomā. Ir ļoti svarīgi, lai tiktu īstenoti kopīgi, saskaņoti ES risinājumi, tādējādi izvairoties no sadrumstalotiem valstu risinājumiem, kuri atšķirīgi un atkarīgi no to dažādajām fiskālajām telpām.

Komisija plāno dot dalībvalstīm lielāku rīcības brīvību atbalstīt to uzņēmumus, grozot krīzes pagaidu regulējumu, bet vienlaikus saglabājot vienlīdzīgus konkurences apstākļus. Valsts atbalsta termiņi tiks pagarināti, un, lai īstermiņa rīcība atbilstu mūsu ilgtermiņa mērķiem, tiks piedāvātas jaunas iespējas, kas ļaus dalībvalstīm atbalstīt uzņēmumus, kuri samazinātu savu pieprasījumu pēc elektroenerģijas. Šis satvars dos dalībvalstīm vairāk iespēju atbalstīt tos uzņēmumus, kuriem tas visvairāk vajadzīgs, vienlaikus vienkāršojot dažas prasības un saglabājot vienlīdzīgus konkurences apstākļus ES. Komisija nodrošinās, ka visi dalībvalstu pagaidu atbalsta pieprasījumi tiek izskatīti ātri un konsekventi.

Atvasināto instrumentu tirgi ir būtiski, lai enerģētikas uzņēmumi varētu turpināt savu darbību. Tomēr cenu kāpums un ārkārtējs svārstīgums enerģijas atvasināto instrumentu tirgos enerģētikas uzņēmumiem ir radījis likviditātes problēmas. Ir ārkārtīgi svarīgi dot enerģētikas uzņēmumiem papildu manevrēšanas iespējas, lai tie varētu nodrošināt energoproduktu piegādi un iegādi vidējā termiņā. Tāpēc Komisija saskaņā ar Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes (EVTI) ieteikumu pieņem divas deleģētās regulas, lai mazinātu pieaugošo likviditātes spiedienu uz nefinanšu tirgus dalībniekiem, ko rada maržu prasību pieaugums.

Tās:

·palielinās tīrvērtes slieksni nefinanšu darījumu partneriem līdz 4 miljardiem EUR 6 . Zem šī sliekšņa nefinanšu darījumu partneriem nepiemēros maržas prasības attiecībā uz to ārpusbiržas enerģijas atvasinātajiem instrumentiem;

·uz vienu gadu paplašinās to atbilstīgo aktīvu sarakstu, kurus centrālie darījumu partneri drīkst akceptēt, lai segtu savus riskus 7 . Tas ļaus nefinanšu uzņēmumiem 8 , kā arī visiem tirgus dalībniekiem ar īpašiem nosacījumiem izmantot papildu garantijas, lai izpildītu savus drošības rezerves pieprasījumus 9 .

Komisija arī ierosina padarīt kohēzijas politikas satvaru 2014.–2020. gadam elastīgāku, palīdzot dalībvalstīm un reģioniem ar mērķtiecīgiem, pagaidu un ārkārtas pasākumiem risināt pašreizējās enerģētikas krīzes radītās problēmas, nepārsniedzot 10 % no dalībvalstu piešķīrumiem gandrīz 40 miljardu EUR apmērā. Summas izmaksā atkarībā no pieejamā finansējuma, nepārsniedzot daudzgadu finanšu shēmas maksimālos apjomus. Tas sniegs atbalstu MVU, kurus īpaši skar enerģijas cenu pieaugums, palīdzēs risināt enerģētiskās nabadzības problēmu, sniedzot atbalstu mazaizsargātām mājsaimniecībām, un sniegs atbalstu piekļuvei darba tirgum, saglabājot darba ņēmēju un pašnodarbināto darbvietas, šajā nolūkā izmantojot saīsinātu darba laiku un līdzvērtīgas shēmas. 

Lai risinātu enerģētikas krīzes problēmu, ir jāaizsargā mūsu ekonomikas pamati un jo īpaši jāaizsargā vienotais tirgus un augsts nodarbinātības līmenis. Vienota un kopīga Eiropas pieeja ir ārkārtīgi svarīga, lai novērstu nopietno Savienības sadrumstalotības risku.

Konkrētāk, lai paātrinātu pāreju no Krievijas fosilā kurināmā, ir atkārtoti jāizvērtē plānā RePowerEU ierosinātie pasākumi un pārkārtošanās temps. Tāpēc Komisija novērtēs plāna REPowerEU vajadzības. Šis novērtējums aptvers investīcijas pārrobežu infrastruktūrā, tostarp kritiskos Eiropas mēroga starpsavienojumos 10 , enerģijas akumulācijā, energoefektivitātē un atjaunīgajos energoresursos, kas vajadzīgi, lai paātrinātu pāreju uz tīru enerģiju un izvairītos no vienotā tirgus sadrumstalotības. Tajā tiks arī apsvērta investīciju apguves spēja. Tās rezultāti veidos pamatu Komisijas priekšlikumiem palielināt ES finansiālo jaudu plānam REPowerEU, lai nodrošinātu Eiropas rūpniecības konkurētspēju un enerģētisko neatkarību visā ES.

4.Infrastruktūras aizsardzība un optimizēšana

Lai ES varētu justies droši mainīgo drošības apdraudējumu vidē, ir vajadzīga pastāvīga modrība un pielāgošanās. Krievijas agresijas karš pret Ukrainu ir radījis jaunu apdraudējumu kopumu, kas bieži vien izpaužas kā hibrīduzbrukums. Viens no tiem ir riski Eiropas nozīmes kritiskajai infrastruktūrai. Tas ir kļuvis nepārprotami skaidrs saistībā ar acīmredzamo Nord Stream gāzes cauruļvadu sabotāžu.

Komisija jau ir paziņojusi par rīcību kritiskās infrastruktūras drošības uzlabošanai pēc sprādzieniem cauruļvados. Tāpēc Komisija šodien ierosina Padomes ieteikumu pastiprināt ES atbalstu kritiskās infrastruktūras noturības palielināšanai un nodrošināt ES līmeņa koordināciju attiecībā uz sagatavotību un reaģēšanu, kā arī ciešāku sadarbību attiecībā uz pārrobežu nozīmes infrastruktūru. Šā priekšlikuma mērķis ir maksimāli palielināt un paātrināt darbu, lai aizsargātu ekonomikas darbībai nepieciešamos aktīvus, objektus un sistēmas un sniegtu būtiskus pakalpojumus iekšējā tirgū, uz kuriem iedzīvotāji paļaujas, kā arī mazināt jebkura uzbrukuma ietekmi, nodrošinot pēc iespējas ātrāku atgūšanos. Komisija sadarbosies ar dalībvalstīm nolūkā veikt to kritiskās infrastruktūras stresa testus, sākot ar enerģētikas nozari un pēc tam turpinot ar citām augsta riska nozarēm, piemēram, sakaru, transporta un kosmosa nozari. Stresa testu papildinās kritiskās infrastruktūras incidentu un krīžu plāna izstrāde, ko veiks, apspriežoties ar dalībvalstīm un ar attiecīgo Savienības aģentūru atbalstu. Plāna mērķis ir aprakstīt un noteikt mērķus un veidus sadarbībai starp dalībvalstīm un ES iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām, reaģējot uz incidentiem, kas vērsti pret kritisko infrastruktūru, jo īpaši gadījumos, kad tie rada būtiskus traucējumus pamatpakalpojumu sniegšanā iekšējam tirgum. Turklāt Komisija un Augstais pārstāvis stiprinās galveno partneru sadarbību kritiskās infrastruktūras noturības jomā, kā arī sadarbību ar NATO, izmantojot ES un NATO strukturēto dialogu, un šim nolūkam tiks izveidota darba grupa ar NATO.

Vienlaikus, lai optimizētu gāzes un LNG infrastruktūru izmantošanu, Komisija ierosina jaunus instrumentus, lai sniegtu vairāk informācijas par pieejamo infrastruktūras jaudu, un jaunus mehānismus, lai nodrošinātu, ka neviens uzņēmums nevar rezervēt jaudu un atstāt to neizmantotu. Šādi mehānismi jau pastāv, bet jaudu pārdale var ilgt vairākus mēnešus; mūsu priekšlikuma mērķis ir nodrošināt iespēju reaģēt ātri, jo īpaši īstermiņa pārslodzes gadījumā. Labi funkcionējoša infrastruktūra ir īpaši svarīga dalībvalstīm, kurām ir tikai sauszemes robežas un kurām nav tūlītējas piekļuves LNG, kā dēļ tām ir mazāk iespēju piegādes dažādošanai.

Mums ir arī jāpaātrina atjaunīgās enerģijas ražošana ES un jāsasniedz ilgtermiņa mērķi klimata jomā. Atļauju piešķiršanas procedūras atjaunīgo energoresursu projektiem joprojām ir pārāk garas. Ir ļoti svarīgi nodrošināt, lai jaunie projekti neapdraudētu bioloģisko daudzveidību un lai iedzīvotāji tos labi pieņemtu, taču ir iespējams saīsināt procesus, vienlaikus izpildot šīs prasības. Plāna REPowerEU satvarā Komisija jau ir nākusi klajā ar priekšlikumiem paātrināt atļauju piešķiršanu. Ņemot vērā to, ka ir steidzami jānodrošina pietiekama piegādes drošība un jāpaātrina atjaunīgo energoresursu enerģijas izmantošana, Komisija mudina likumdevējus ātri panākt vienošanos par šiem priekšlikumiem. Tā ir gatava nākt klajā ar īpašu priekšlikumu, lai koordinētā un saskaņotā veidā visā ES tieši vienkāršotu un saīsinātu administratīvos atļauju piešķiršanas procesus, kas piemērojami konkrētiem atjaunīgās enerģijas projektiem.

Secinājums: spēcīgāka enerģētikas savienība

Pašreizējās enerģētikas krīzes apmērs ir līdz šim nepieredzēts. Tam nepieciešama kopīga ārkārtas reaģēšana solidaritātes garā. ES jau ir spērusi izlēmīgus soļus un ir gatava rīkoties vēl.

Pagājušajā gadā Komisija ir nākusi klajā ar vairākām iniciatīvām, pakāpeniski pārejot no veicinošas rīcības valstu līmenī uz integrētas piegādes drošības stratēģijas izveidi, kā arī nesenāk — ārkārtas pasākumiem, kuru mērķis ir atsaistīt patērētāju un uzņēmumu rēķinus par elektroenerģiju no gāzes cenas, koordinēt elektroenerģijas pieprasījuma samazināšanu, uzlabot dalībvalstu instrumentu kopumu, lai aizsargātu patērētājus un uzņēmumus pret augstām enerģijas cenām, un ieviest solidaritātes iemaksas fosilā kurināmā nozarē.

Jaunais ārkārtas pasākumu kopums ir vēl viens solis ceļā uz solidaritāti un integrāciju, izmantojot vienotā tirgus ietekmi, lai it visiem nodrošinātu energoapgādes drošību, enerģijas pieejamību cenas ziņā un ilgtspēju, kā arī pamatpakalpojumu pieejamību.

Komisija ir gatava nekavējoties sadarboties ar Padomi un atbalstīt to, lai panāktu strauju progresu, sākot jau ar Enerģētikas padomi 25. oktobrī.

Solidaritāte un kopīgas darbības ir visefektīvākā reakcija uz šo krīzi, un, darbojoties vienoti, ES un tās dalībvalstis pārvarēs krīzi un izveidos patiesi konkurētspējīgu enerģētikas savienību. 

PIELIKUMS

Paketē ierosinātie pasākumi

(1)

  EUR-Lex - 52022DC0360 - LV - EUR-Lex (europa.eu)

(2)

  EUR-Lex - 52022PC0473 - LV - EUR-Lex (europa.eu)

(3)

  Apstiprinājums sekos dalībvalstu ziņojumā par Gāzes uzkrājumu regulas īstenošanu, kas jāiesniedz līdz 15. oktobrim.

(4)

  Eiropas Parlamenta 2022. gada 5. oktobra rezolūcija par ES reakciju uz enerģijas cenu pieaugumu Eiropā ( 2022/2830(RSP) .

(5)

  JOIN(2022) 23 final .

(6)

 Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. XX, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 648/2012 (ETIR) papildina attiecībā uz tīrvērtes sliekšņa vērtību preču atvasinātajiem instrumentiem.

(7)

 Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. XX, ar ko Deleģētajā regulā (ES) Nr. 153/2013 noteiktos regulatīvos tehniskos standartus groza attiecībā uz pagaidu ārkārtas pasākumiem saistībā ar nodrošinājuma prasībām.

(8)

 Darbojas kā tīrvērtes dalībnieki.

(9)

 Savos publiskajos jautājumos un atbildēs EVTI arī apstiprinās, ka citus aktīvus, piemēram, uzņēmumu emitētos īstermiņa parāda instrumentus vai ES obligācijas, var izmantot kā nodrošinājumu, lai izpildītu drošības rezerves pieprasījumus.

(10)

 Priekšroka būtu jādod projektiem, ar kuriem pabeidz iekšējā enerģijas tirgus izveidi, un projektiem ar spēcīgu pārrobežu dimensiju, piemēram, kritiskajam savienojumam starp Portugāli, Spāniju un Franciju un ziemeļu-dienvidu elektroenerģijas starpsavienojumiem Centrāleiropā, Austrumeiropā un Dienvideiropā. Atbalstītajiem projektiem būtu jāuzlabo Eiropas gāzes un elektroenerģijas tīklu starpsavienojumi, enerģijas akumulācija un ūdeņradim gatavas infrastruktūras būvniecība.