EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 18.5.2022

COM(2022) 233 final

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, EIROPADOMEI, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

PALĪDZĪBA UKRAINAI UN UKRAINAS ATJAUNOŠANA

I.IEVADS

Neprovocētais un nepamatotais Krievijas iebrukums Ukrainā ir izraisījis briesmīgas cilvēku ciešanas un nodarījis milzu postījumus pilsētām un kopienām. Tiek zaudētas dzīvības un iztikas līdzekļi, vairāk nekā divpadsmit miljoni cilvēku ir spiesti pamest savas mājas un gandrīz seši miljoni cilvēku – no tiem puse ir bērni – ir spiesti pamest savu valsti, lai nokļūtu drošībā.

Saskaroties ar Krievijas agresiju, Eiropas Savienība un tās dalībvalstis ir izrādījušas nelokāmu solidaritāti ar cilvēkiem, kas bēg no kara Ukrainā 1 , un nekavējoties mobilizējušas atbalstu Ukrainas valdībai, lai tā spētu arī turpmāk veikt savas funkcijas. Savienība ir sniegusi ārkārtas palīdzību, lai stiprinātu noturību, humāno palīdzību, militāro palīdzību, kā arī citu atbalstu. Komisija koordinē savu līdz šim lielāko operāciju saskaņā ar ES civilās aizsardzības mehānismu, lai īstenotu plašu atbalsta pasākumu klāstu, t. sk. veselības aprūpes, enerģētikas, pārtikas un lauksaimniecības nozarēs, un nodrošina patvērumu, tehniku, kā arī medicīnisko aprīkojumu un evakuāciju. Lai atbalstītu Ukrainu, Komisija ir arī ierosinājusi pasākumus tirdzniecības atvieglošanai, it īpaši ievedmuitas nodokļu atcelšanu Ukrainas eksportam, un solidaritātes joslu izveidei, lai palīdzētu Ukrainai eksportēt lauksaimniecības preces. ES gatavību uzņemt šos cilvēkus apliecina tas, ka ir aktivizēta Pagaidu aizsardzības direktīva, kas nodrošina piekļuvi darbvietām, mājokļiem, izglītībai un veselības aprūpei visā ES. Komisija turpinās atbalstīt Ukrainu un tās iedzīvotājus, sadarbojoties ar dalībvalstīm saskaņā ar Eiropas komandas pieeju.

Visā valstī notiek karadarbība, tāpēc ekonomiskā situācija ir strauji pasliktinājusies. Paredzams, ka šogad IKP samazināsies par 30–50 %, un nodokļu ieņēmumi ir samazinājušies par aptuveni 50–80 %. Krievijas militārās darbības joprojām bloķē Ukrainas ostas Azovas un Melnajā jūrā, liedzot Ukrainai gūt tik ļoti nepieciešamos eksporta ieņēmumus. Aplēstais kopējais kaitējums jau tagad sasniedz simtiem miljardu euro, un tikai fiziskajai infrastruktūrai vien ir nodarīts kaitējums vairāk nekā 100 miljardu EUR apmērā.

Ir vajadzīgi lieli globāli finansiāli centieni, lai atbalstītu Ukrainu šā kara laikā, kā arī lai atjaunotu valsti un sniegtu jaunas iespējas tās iedzīvotājiem. Tāpēc ir svarīgi jau tagad izstrādāt šo starptautisko centienu galvenos elementus, lai gan Krievijas agresija turpinās. Eiropadome savos 2022. gada marta secinājumos vienojās izveidot Ukrainas solidaritātes fondu, aicinot tajā piedalīties starptautiskos partnerus. Eiropadome aicināja Komisiju turpināt attīstīt tehnisko palīdzību, lai palīdzētu Ukrainai īstenot vajadzīgās reformas.

Šāda mēroga atjaunošanai Eiropas kontinentā ir vajadzīga spēcīga Eiropas Savienības vadība, proaktīvi sadarbojoties ar starptautiskajiem partneriem. Eiropas Savienību un Ukrainu cieši saista asociācijas nolīgums un padziļinātā un visaptverošā brīvās tirdzniecības zona. Ukraina 2022. gada 28. februārī pieteicās dalībai ES un ir paudusi stingru gribu saistīt atjaunošanu ar reformām virzībā uz Eiropu.

Šajā paziņojumā ir izklāstīta Savienības rīcība, lai novērstu Ukrainas tūlītējo finansējuma trūkumu, un ilgtermiņa atjaunošanas satvars.

II.TŪLĪTĒJA PALĪDZĪBA

Īstermiņa atbildes pasākumi attiecas uz tuvāko laika periodu, kad vēl nav iespējams paredzēt ievērojama mēroga atjaunošanas pasākumus. Šajā laikposmā palīdzība galvenokārt ir vērsta uz nepieciešamo operatīvo atbalstu Ukrainas valdībai, ko papildina ārkārtas palīdzības un humānās palīdzības sniegšana.

Jau sniegtais atbalsts

ES apņemšanās atbalstīt Ukrainu ir ilglaicīga un ir devusi rezultātus. Eiropas Savienība Ukrainai ir sniegusi ievērojamu finansiālo palīdzību, kas no 2014. līdz 2021. gadam sasniedza 1,7 miljardus EUR dotācijās no Eiropas kaimiņattiecību instrumenta, 5,6 miljardus EUR saskaņā ar piecām makrofinansiālās palīdzības programmām aizdevumu veidā, 194 miljonus EUR humānajā palīdzībā un 355 miljonus EUR no ārpolitikas instrumentiem. ES Ukrainai sniedz atbalstu politikas izstrādē un visaptverošās reformās, cieši iesaistot dalībvalstis saskaņā ar Eiropas komandas pieeju. Būtiskas ir pamatprogrammas, kas attiecas uz decentralizāciju, valsts pārvaldes reformu un korupcijas apkarošanu.

Kopš Krievijas agresijas sākuma ES ir palielinājusi atbalstu, piesaistot aptuveni 4,1 miljardu EUR Ukrainas vispārējai ekonomiskajai, sociālajai un finansiālajai noturībai, sniedzot makrofinansiālo palīdzību, budžeta atbalstu, ārkārtas palīdzību, atbalstu reaģēšanai krīzes situācijās un humāno palīdzību. Ukrainai ir sniegta arī militārā palīdzība 1,5 miljardu EUR apmērā saskaņā ar Eiropas Miera mehānismu, un tiek piesaistīti vēl 500 miljoni EUR. 

Pirms kara un tā laikā ES ir cieši sadarbojusies ar Eiropas finanšu iestādēm, lai atbalstītu Ukrainu. Kopš 2014. gada Eiropas Investīciju banka un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka Ukrainai ir piešķīrušas aizdevumus 10 miljardu EUR apmērā. Pēdējo nedēļu laikā Eiropas Investīciju banka Ukrainas budžetā ir iemaksājusi 668 miljonus EUR. ES cieši sadarbojas arī ar Pasaules Banku un Starptautisko Valūtas fondu, kas kopš 2014. gada ir bijuši nozīmīgi partneri centienos palīdzēt Ukrainai.

Īstermiņa palīdzība

Karš izraisīja nodokļu, eksporta un citu ieņēmumu sabrukumu, un situāciju pasliktināja nelikumīga aktīvu un eksporta preču piesavināšanās lielā mērogā (tostarp lauksaimniecības nozarē), savukārt būtiskie izdevumi ārkārtīgi pieauga. Ukrainai būs vajadzīga ievērojama īstermiņa finansiāla palīdzība, lai uzturētu pamatpakalpojumus, risinātu humanitārās vajadzības un savestu kārtībā pašu svarīgāko infrastruktūru, kas patlaban ir iznīcināta. Saskaņā ar Starptautiskā Valūtas fonda aplēsēm Ukrainas finansējuma iztrūkums līdz jūnijam būs aptuveni 14,3 miljardi EUR (15 miljardi USD) 2 .

Lai uzturētu valsti, palīdzētu saglabāt makrofinansiālo stabilitāti un mazinātu spiedienu uz cilvēkkapitālu un fizisko kapitālu, Ukrainas valdības finansējuma vajadzības īstermiņā joprojām ir ievērojamas. Lai risinātu šīs vajadzības, būs vajadzīgi kopīgi starptautiski centieni, kuros Savienība būs gatava uzņemties savu daļu.

Tāpēc Komisija no savas puses plāno ierosināt 2022. gadā piešķirt Ukrainai jaunu ārkārtas makrofinansiālo palīdzību aizdevumu veidā līdz 9 miljardiem EUR apmērā, kas būs jāpapildina ar atbalstu no citiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem partneriem, arī G7 formātā. Minētajiem aizdevumiem, kuri tiktu izmaksāti vairākās daļās, būtu ilgi termiņi un labvēlīgas procentu likmes, kas būtu iespējamas, pateicoties garantijai no Savienības budžeta.

Lai tas būtu iespējams, dalībvalstīm būtu jāvienojas darīt pieejamas garantijas, lai papildinātu uzkrājumus, kas šim nolūkam rezervēti Savienības kopējā uzkrājumu fonda attiecīgajā nodalījumā. Kopā ar dotāciju atbalstu, kas saistīto procentu maksājumu subsidēšanai tiek sniegts no ES budžeta, minētā palīdzība nodrošinās labi koordinētu un ļoti labvēlīgu atbalstu Ukrainai.

III.UKRAINAS ATJAUNOŠANA

Ukrainas vispārējai atjaunošanai pēc kara nodarītajiem postījumiem būs vajadzīgs visaptverošs atbalsts, lai radītu pamatus brīvai un plaukstošai valstij, kas ir balstīta Eiropas vērtībās un ir labi integrēta Eiropas un pasaules ekonomikā, un lai atbalstītu Ukrainas virzību uz Eiropu.

Atjaunošanas centienu pamatā būs nepieciešama Ukrainas atbildība, cieša sadarbība un koordinācija ar atbalstošajām valstīm un organizācijām un Ukrainas stratēģiskā partnerība ar Savienību. Atjaunošanas vajadzībām būs arī jāmobilizē resursi reģionālā un vietējā līmenī. Atjaunošanu veicinās un paātrinās līdzbiedru sadarbība un programmas, kas ir iestrādātas partnerībās starp pilsētām un reģioniem Eiropas Savienībā, no vienas puses, un pilsētām un reģioniem Ukrainā, no otras puses.

Jau tagad var iezīmēt četrus svarīgus atjaunošanas pīlārus:

·valsts, it īpaši infrastruktūras, veselības aprūpes pakalpojumu, mājokļu un skolu, kā arī digitālās un energoapgādes noturības atjaunošana saskaņā ar jaunākajiem Eiropas politikas virzieniem un standartiem;

·valsts un tās iestāžu turpmāka modernizēšana, lai nodrošinātu labu pārvaldību un tiesiskuma ievērošanu, sniedzot administratīvo spēju atbalstu un tehnisko palīdzību, arī reģionālā un vietējā līmenī;

·strukturālu un regulējuma programmu īstenošana ar mērķi padziļināt Ukrainas un tās iedzīvotāju ekonomisko un sociālo integrāciju ar ES atbilstīgi tās virzībai uz Eiropu;

·atbalsts Ukrainas ekonomikas un sabiedrības atveseļošanai, sekmējot ilgtspējīgu un iekļaujošu ekonomikas konkurētspēju, ilgtspējīgu tirdzniecību un privātā sektora attīstību, vienlaikus veicinot valsts zaļo un digitālo pārkārtošanos.

Lai atjaunošanas centieni būtu sekmīgi, ļoti svarīgi būs izveidot skaidru saikni ar plašo reformu programmu. Ukraina gadu gaitā ir panākusi ievērojamu progresu reformu īstenošanā. Šīs reformas būs svarīgi konsolidēt un paātrināt, kad tiks pilnībā sākti visi atjaunošanas centieni. Atjaunošanai būtu jāatbilst Eiropas zaļajai un digitālajai programmai; tai būtu jāstiprina noturība un jāievēro tiesiskuma pamatprincipi, arī korupcijas apkarošanas, tiesu, valsts pārvaldes un labas pārvaldības principi.

Ņemot vērā līdzšinējo kara postījumu apmēru, paredzams, ka atjaunošanas finansiālās vajadzības būs ievērojamas, un atjaunošanas pasākumi varētu ilgt vairāk nekā desmit gadus. Komisija cieši sadarbosies ar Ukrainu, starptautiskajiem partneriem un starptautiskajām finanšu iestādēm, lai novērtētu atjaunošanas vajadzības un izpētītu, kā tās vislabāk apmierināt.

Ukrainas vadīti atjaunošanas centieni, kas integrēti tās virzībā uz Eiropu

Atjaunošanas centieni būtu jāiestrādā augsta līmeņa stratēģiskā atjaunošanas plānā (RebuildUkraine), par kuru pilnībā atbildīgas ir Ukrainas iestādes 3 un kuru atbalsta Savienība un citi starptautiskie partneri. Atjaunošanas plānā RebuildUkraine būtu izklāstītas svarīgākās reformas un investīcijas, kas vajadzīgas, lai veidotu plaukstošu un ilgtspējīgu nākotni Ukrainā.

Ukrainas valdība ir skaidri paudusi nodomu atjaunošanas plānu RebuildUkraine integrēt stratēģiskā partnerībā ar Eiropas Savienību. Tas atspoguļo ciešās politiskās un ekonomiskās attiecības, kuru pamatā ir asociācijas nolīgums ar tā padziļināto un visaptverošo brīvās tirdzniecības zonu un Ukrainas neseno pieteikumu dalībai ES. Lai atjaunošanas centieni būtu sekmīgi, ļoti svarīga būs skaidra saikne ar plašo reformu programmu un saskaņošana ar ES acquis.

Platforma Ukrainas atjaunošanai

Ukrainas iestādēm būtu jāvada atjaunošanas centieni, cieši sadarbojoties ar Eiropas Savienību un citiem svarīgiem partneriem, piemēram, G7 valstīm, G20 partneriem un citām trešām valstīm, kā arī ar starptautiskajām finanšu iestādēm un starptautiskajām organizācijām.

Tiktu izveidota “Platforma Ukrainas atjaunošanai” – starptautiska koordinācijas platforma, kuru kopīgi vadītu Komisija, kas pārstāv Eiropas Savienību, un Ukrainas valdība. Platformā tiktu sapulcināti atbalstošie partneri un organizācijas, tostarp ES dalībvalstis, citi divpusējie un daudzpusējie partneri un starptautiskās finanšu iestādes. Ukrainas parlaments un Eiropas Parlaments piedalītos kā novērotāji. Tādējādi tā darbotos kā visaptverošs un vienots kontaktpunkts visām darbībām saistībā ar Ukrainas atjaunošanu.

Lai gan atbildība par šo atjaunošanas plānu būtu jāuzņemas Ukrainai, platformai vajadzētu būt stratēģiskai pārvaldības struktūrai, kas apstiprina augsta līmeņa stratēģisko atjaunošanas plānu RebuildUkraine un nodrošina, ka sniegtais atbalsts atbilst plānam. Pamatojoties uz minēto plānu, platforma noteiktu prioritārās, finansēšanai izvēlētās jomas un konkrētus minēto prioritāšu īstenošanas projektus, koordinētu finansējuma avotus un to saņēmējus, lai optimizētu to izmantošanu, tostarp budžeta atbalstu Ukrainas valstij, investīciju atbalstu, garantijas privātā sektora investīcijām, kā arī koncentrētos uz konkrētām nozarēm un uzraudzītu plāna īstenošanas gaitu. Lai efektīvi izstrādātu un īstenotu atjaunošanas plānu RebuildUkraine, Ukrainai būtu jāsaņem administratīvo spēju atbalsts un tehniskā palīdzība.

Platformai būtu jāapvieno ES atbalsts, kā arī citas citu partneru, piemēram, Pasaules Bankas trasta fonda vai Starptautiskā Valūtas fonda administrētā konta, iniciatīvas, kas nodrošina raitu darba dalīšanu starp dažādiem partneriem, izvairoties no dublēšanās un veicinot sinerģiju, arī ar kopīgu līdzfinansējumu konkrētiem projektiem.

Savienības atbalsts

Savienība ir gatava sniegt lielu daļu no starptautiskās sabiedrības vispārējiem centieniem Ukrainas atjaunošanā. Kopīga ES pieeja Ukrainas atjaunošanai būtu dalībvalstu un Ukrainas interesēs un palīdzētu radīt apstākļus brīvai, demokrātiskai, plaukstošai un ilgtspējīgai Ukrainai kā daļai no Eiropas saimes. Turklāt ES finanšu mehānismi nodrošina vislabākās garantijas līdzekļu pareizai izmantošanai.

Satvars ES ieguldījumam Ukrainas atjaunošanā ietvertu šādus elementus:

·RebuildUkraine mehānisms — jauns ES finansēts instruments, kas īpaši paredzēts, lai finansētu atjaunošanas centienus un Ukrainas ekonomikas saskaņošanu ar ES;

·atbalsts no pašreizējām Savienības programmām, arī finansējuma apvienošana un garantijas saskaņā ar Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumentu.

Atjaunošanas un noturības atbalstam, arī humānajai palīdzībai, kas būs jāpastiprina un jāsniedz saskaņā ar humanitārajiem principiem, būs jāiet roku rokā daudzus gadus, lai rūpētos par visneaizsargātākajām iedzīvotāju grupām, piemēram, iekšzemē pārvietotām personām, bērniem, kara upuriem, tostarp seksuālās vardarbības upuriem, minoritātēm, personām ar invaliditāti, personām, kurām nepieciešama aizsardzība, un personām, kuras valsts sociālie dienesti nevar sasniegt.

Mehānisms RebuildUkraine – Savienības atbalsta pamats

Mehānisms RebuildUkraine būtu galvenais Eiropas Savienības atbalsta juridiskais instruments, tajā apvienojot dotācijas un aizdevumus atjaunošanas plāna RebuildUkraine vajadzībām. Minētais mehānisms tiktu iestrādāts ES budžetā, tādējādi nodrošinot šīs iniciatīvas pārredzamību, pārskatatbildību un pareizu finanšu pārvaldību. Mehānisms sekotu ES virzītajai Ukrainas reformu programmai, un tāpēc tā īstenošana būtu jāveic, lai palīdzētu Ukrainai atjaunot tās ekonomiku, skaidri sasaistot to ar investīcijām un reformām. Mehānisms balstītos uz pieredzi, kas Eiropas Savienībā gūta saistībā ar investīciju un reformu finansēšanu Atveseļošanas un noturības mehānisma ietvaros, taču tas būtu pielāgots Ukrainas atjaunošanas bezprecedenta izaicinājumiem un palīdzētu Ukrainai tās virzībā uz Eiropu.

Pašam mehānismam būtu īpaša pārvaldības struktūra, kas nodrošinātu to, Ukraina ir pilnībā atbildīga par mehānisma īstenošanu. Tas nodrošinātu, ka investīcijas, arī stratēģiskajā digitālajā, transporta un enerģētikas infrastruktūrā, tiek saskaņotas ar ES klimata un vides politiku un standartiem. Mehānisma ietvaros veiktās reformas palīdzētu turpināt integrēt Ukrainas ekonomiku vienotajā tirgū, uzlabot darījumdarbības vidi, lai piesaistītu nepieciešamos ārvalstu tiešos ieguldījumus, atbalstīt darbvietu radīšanu un veicināt pakāpenisku pielāgošanos ES tiesību aktiem un atbilstību tiem. Tas liktu lielu uzsvaru uz labu pārvaldību, tiesiskumu, pareizu finanšu pārvaldību, kā arī korupcijas apkarošanu un aizsardzību pret krāpšanu.

Resursu piesaistīšana Savienības atbalstam

Kamēr turpinās karš, vēl nav zināmas kopējās vajadzības Ukrainas atjaunošanai. Tās aptvers ne tikai materiālo aktīvu, tostarp infrastruktūras, atjaunošanu, tajās būs jāietver budžeta atbalsts Ukrainas valstij. Šāda atbalsta ilgumu pašlaik nav iespējams precīzi noteikt; tomēr atbalsts būs jāpiešķir vidējā termiņā un ilgtermiņā.

Arī tad, ja citi starptautiskie partneri sniedz savu ieguldījumu, Eiropas Savienība ir stratēģiski ieinteresēta vadīt Ukrainas atjaunošanas centienus. Tas nozīmē lielu daļu no kopējiem starptautiskajiem finanšu līdzekļiem. Tajā pašā laikā karā cietušas valsts atjaunošanas plašais un visaptverošais raksturs apvienojumā ar atbalstu tās virzībai uz Eiropu nozīmē būtiskus izdevumus šāda atbalsta sākumā, un tie būs paredzamāki tikai laika gaitā.

Šīs neparedzētās vajadzības, ko radījis Eiropā notiekošais karš, krietni pārsniedz pašreizējās daudzgadu finanšu shēmas ietvaros pieejamos līdzekļus. Tāpēc būs jāapzina jauni finansējuma avoti.

Minētā struktūra ir pietiekami elastīga, lai integrētu šādus jaunus finansējuma avotus. Papildu dotācijas, kas piešķiramas Ukrainai, varētu finansēt vai nu no dalībvalstu – un trešo valstu, ja tās vēlētos to darīt – papildu iemaksām mehānismā un esošajās Savienības programmās (tādējādi gūstot labumu no Savienības finanšu mehānismiem un garantijām par līdzekļu pareizu izmantošanu), vai arī mērķtiecīgi pārskatot daudzgadu finanšu shēmu. No šiem avotiem varētu finansēt arī aizdevumus, kurus mehānisma ietvaros piešķir Ukrainai. Tomēr, ņemot vērā aizdevumu apmēru, kas varētu būt nepieciešams, iespējamie risinājumi cita starpā ir līdzekļu piesaiste aizdevumiem ES vārdā vai ar dalībvalstu garantijām.

Šajā sakarībā var apsvērt, vai iesaldētos Krievijas aktīvus saskaņā ar valsts un ES tiesību aktiem ir iespējams izmantot kā finansējuma avotu, piemēram, pēc iespējama kriminālprocesa par noziedzīgām darbībām, kas saistītas ar ES sarakstā iekļautajām Krievijas vai Baltkrievijas personām un uzņēmumiem.

IV.SECINĀJUMS

Lai gan starptautiskie centieni sniegt īstermiņa palīdzību un izbeigt Krievijas agresiju turpinās, ir arī pienācis laiks raudzīties uz priekšu un gatavoties apjomīgajiem atjaunošanas centieniem, kas sekos. Šie centieni ir jāvada Ukrainai ar spēcīgu un pastāvīgu Eiropas Savienības un starptautisko partneru atbalstu.

Šajā paziņojumā ir izklāstīts visaptverošs satvars šiem centieniem, pilnībā atspoguļojot Ukrainas apzinātās vajadzības un stingri balstoties uz zaļo un digitālo pārkārtošanos un Eiropas pamatvērtībām. Šīs investīcijas palīdzēs Ukrainai pēc Krievijas iebrukuma izraisītajiem postījumiem kļūt spēcīgākai un noturīgākai. Ar laiku tās balstīs Ukrainu virzībā uz Eiropu.

Komisija aicina Eiropas Parlamentu, Eiropadomi un Padomi atbalstīt šajā paziņojumā izvirzītās idejas. Ar RebuildUkraine plānu Eiropas Savienība raidīs vēl vienu skaidru signālu par nelokāmo apņemšanos atbalstīt Ukrainu karā un pēc tā un palīdzēt atjaunot spēcīgāku Ukrainu nākamajai paaudzei.

(1)

Piemēram, Kohēzijas rīcība bēgļu atbalstam Eiropā nodrošina dalībvalstīm tūlītēju likviditāti un papildu elastību ES līdzekļu izmantošanā, lai uzņemtu cilvēkus, kuri bēg no Ukrainas.

(2)

Attiecībā uz finansējuma iztrūkumu pastāv liela nenoteiktība, taču Starptautiskais Valūtas fonds ir cieši sadarbojies ar Ukrainas iestādēm, lai sagatavotu pamatīgu to vajadzību aplēsi, piemēram, uz ko pavasara sanāksmēs 2022. gada 21. aprīlī atsaucās Starptautiskā Valūtas fonda rīkotājdirektore Kristalīna Georgijeva.

(3)

 Ukrainas valdība ir izveidojusi Valsts atveseļošanas padomi, kuras uzdevums ir sagatavot plānu Ukrainas atveseļošanai un attīstībai pēc kara. Plāna izstrādes pamatā būs ievērojama sadarbība un institucionālās spējas, ko demonstrējušas Ukrainas iestādes visos līmeņos, pašvaldības, kā arī pilsoniskā sabiedrība (Noteikumi par Valsts atveseļošanas padomi kara seku pārvarēšanai Ukrainā, kas apstiprināti ar Ukrainas prezidenta 2022. gada 21. aprīļa dekrētu Nr. 266/2022). No ES puses Eiropas Komisija 2014. gadā izveidoja īpašu Ukrainas atbalsta grupu reformu atbalstam šajā valstī.