52022AE6298

Language
- My EUR-Lex
- Sign in
- Register
- My recent searches (0)

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Search tips

Need more search options? Use the Advanced search

EUROPA
EUR-Lex home
EUR-Lex - 52022AE6298 - EN

Document 52022AE6298

Help

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Centrālajai bankai, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par krīzes pārvaldības un noguldījumu apdrošināšanas satvara pārskatīšanu, kas palīdz pabeigt banku savienības izveidi” (COM(2023) 225 final), “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Regulu (ES) Nr. 806/2014 attiecībā uz agrīnas intervences pasākumiem, noregulējuma nosacījumiem un noregulējuma darbības finansēšanu” (COM(2023) 226 final – 2023/0111 (COD)), “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2014/59/ES attiecībā uz agrīnas intervences pasākumiem, noregulējuma nosacījumiem un noregulējuma darbības finansēšanu” (COM(2023) 227 final – 2023/0112 (COD)) un “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2014/59/ES un Regulu (ES) Nr. 806/2014 attiecībā uz minimuma prasības pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām dažiem aspektiem” (COM(2023) 229 final – 2023/0113 (COD))

EESC 2022/06298

OV C 349, 29.9.2023, p. 161–166 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, GA, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

HTML

PDF

Official Journal

29.9.2023

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 349/161

(COM(2023) 225 final)

“Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Regulu (ES) Nr. 806/2014 attiecībā uz agrīnas intervences pasākumiem, noregulējuma nosacījumiem un noregulējuma darbības finansēšanu”

(COM(2023) 226 final – 2023/0111 (COD))

“Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2014/59/ES attiecībā uz agrīnas intervences pasākumiem, noregulējuma nosacījumiem un noregulējuma darbības finansēšanu”

(COM(2023) 227 final – 2023/0112 (COD))

un “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2014/59/ES un Regulu (ES) Nr. 806/2014 attiecībā uz minimuma prasības pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām dažiem aspektiem”

(COM(2023) 229 final – 2023/0113 (COD))

(2023/C 349/24)

Ziņotājs:	Giuseppe GUERINI
Līdzziņotājs:	Christophe LEFÈVRE

Atzinuma pieprasījumi	8.12.2022., Spānijas Ārlietu, Eiropas Savienības un sadarbības lietu ministrijas vēstule Eiropas Savienības Padome, 23.6.2023. (COM(2023) 229 final), 11.7.2023. (COM(2023) 226 final), 11.7.2023. (COM(2023) 227 final) Eiropas Parlaments, 12.6.2023. (COM(2023) 229 final), 10.7.2023. (COM(2023) 226 final un 227 final), Eiropas Komisija, 2.6.2023. (COM(2023) 225 final)
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 114. un 304. pants
Atbildīgā specializētā nodaļa	Ekonomikas un monetārās savienības, ekonomiskās un sociālās kohēzijas specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	27.6.2023.
Pieņemts plenārsesijā	13.7.2023.
Plenārsesija Nr.	580
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	175/0/2

1. Secinājumi un ieteikumi

1.1.

EESK atzinīgi vērtē visaptverošo Komisijas iniciatīvu pabeigt banku krīzes pārvaldības un noguldījumu apdrošināšanas (CMDI) tiesību aktu izstrādi, jo banku savienības attīstība ir svarīgs solis ceļā uz to, lai noguldītāju un nodokļu maksātāju interesēs stiprinātu Eiropas vienoto tirgu.

1.2.

EESK uzskata, ka nesenās banku krīzes Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV) vēlreiz akcentē to, cik svarīgi ir ātri ierobežot kaitīgas ietekmes izplatīšanās risku un ieguldītāju un noguldītāju uzticības zudumu, kā arī nodrošināt iespējas elastīgi reaģēt uz banku krīzēm. Nesenā pieredze liecina arī par to, cik svarīgi ir organizēt grūtībās nonākušas bankas pienācīgu pārvešanu uz citu banku ļoti īsā laikā.

1.3.

EESK atzinīgi vērtē to, ka ar Komisijas priekšlikumu noguldījumu un garantiju sistēmas (NGS) aizsardzība tiek attiecināta arī uz publisko iestāžu noguldījumiem, kā arī to, ka Komisija cenšas uzlabot noguldījumu aizsardzības instrumentu saskaņošanu visā Eiropas Savienībā. Tā kā pienācīgi finansētiem un organizētiem noguldījumu apdrošināšanas fondiem (NAF) ir būtiska nozīme, Komisijas ierosinātā pastiprinātā saskaņošana noteikti būs lietderīga.

1.4.

EESK norāda, ka viens no galvenajiem Komisijas priekšlikuma mērķiem ir paplašināt banku noregulējuma piemērošanas jomu. EESK pilnībā izprot Komisijas pieeju, kontekstu, regulatīvo pamatojumu un ilgtermiņa mērķus.

1.5.

Aplūkojot nesenās banku krīzes, EESK norāda, ka ir vajadzīga pragmatiska un elastīga pieeja, kuras pamatā ir dažādo konkrēto gadījumu īpatnības saistībā ar šādiem faktoriem: i) regulatīvā pieeja; ii) visefektīvāko pieejamo instrumentu izvēle; iii) veikto darbību praktiskās sekas; iv) nepieciešamā ieinteresēto personu sadarbība; v) izpildes ātrums; vi) finanšu resursu veids, kas jāizmanto, lai īstenotu izvēlētos krīzes pārvarēšanas risinājumus.

1.6.

EESK uzskata, ka noregulējums ne vienmēr ir vispiemērotākais risinājums, lai pilnībā aizsargātu ekonomikas ekosistēmas, kurās darbojas grūtībās nonākusi banka. Ja noregulējums faktiski varētu izrādīties dārgāks nekā likvidācija, šīm bankām būtu jāpiemēro maksātnespēja.

1.7.

EESK piekrīt Komisijai, ka novērtējumu attiecībā uz atbilstību sabiedrības interesēm varētu uzlabot, pieņemot pārredzamāku un saskaņotāku pieeju visā Eiropas Savienībā. Atzīstot, ka līdzsvara panākšana starp elastīgumu un paredzamību ir ļoti sarežģīts regulatoru uzdevums, EESK mudina abas likumdevējas iestādes rast risinājumus, kas pēc iespējas samazinātu juridisko nenoteiktību.

1.8.

EESK uzskata, ka ir jāpanāk pienācīgs līdzsvars starp labāku “atbilstības sabiedrības interesēm novērtējuma” formulējumu un tā piemērošanas samērīgumu attiecībā uz mazām, vidējām un vietējām bankām. Atbilstības sabiedrības interesēm novērtējuma paplašināšana, lai tajā iekļautu bankas, kurām ir svarīga loma reģionālā līmenī, pašreizējā regulējumā joprojām rada zināmu nenoteiktību.

1.9.

EESK atkārtoti uzsver, cik svarīgi ir ievērot proporcionalitātes principu, lai panāktu tādu regulējumu, kas būtu piemērots tā mērķu sasniegšanai, pārmērīgi nekaitējot mazo, vidējo un vietējo banku interesēm. Proporcionalitātes princips būtu jāņem vērā arī atbilstības sabiedrības interesēm novērtējuma piemērošanā, it īpaši attiecībā uz vietējām bankām, kas nerada risku finanšu stabilitātei.

1.10.

Atzīstot banku regulējuma un valsts atbalsta regulējuma atšķirīgās kompetences un atbildības jomas, EESK uzskata, ka viss CMDI tiesību aktu kopums būtu pienācīgi jāsaskaņo ar gaidāmo 2013. gada paziņojuma par valsts atbalstu banku nozarē pārskatīšanu (1). Pretējā gadījumā pastāv risks, ka tiks īstenoti priekšlikumi, kas, iespējams, neatbilst valsts atbalsta tiesību aktiem, radot neparedzamību un juridisko nenoteiktību.

1.11.

Komisija ir koncentrējusies uz pārveduma stratēģijas instrumenta uzlabošanu, izmantojot noguldījumu garantiju sistēmu un paredzot iespēju iesaistīt vienoto noregulējuma fondu, ja tiek nodrošinātas pienācīgas garantijas. Tas varētu būt solis ceļā uz Eiropas noguldījumu apdrošināšanas sistēmu, taču efektivitātes trūkums turpināsies līdz banku savienības izveides pabeigšanai, jo tirgus joprojām būs sadrumstalots.

2. Konteksts un prezidentvalsts Spānijas atzinuma pieprasījums Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai

2.1.

Spānijas valdība lūdza Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju izstrādāt izpētes atzinumu par priekšlikumu banku savienībai, uzmanību pievēršot vajadzībai veicināt novērtējuma par atbilstību sabiedrības interesēm plašāku piemērošanu, lai bankas, it īpaši vidēja lieluma un mazas bankas, tiktu iekļautas saskaņotajā noregulējuma procedūrā krīzes gadījumā.

2.2.

Komisija 2023. gada 18. aprīlī nāca klajā ar četriem dažādiem tiesību aktu priekšlikumiem, lai stiprinātu Eiropas Savienībā spēkā esošo CMDI regulējumu, uzmanību pievēršot vidēja lieluma un mazākām bankām (2).

2.3.

Komisija norāda: “pieredze liecina, ka daudzu grūtībās nonākušu vidēju un mazāku banku pārvaldība ir veikta, izmantojot risinājumus ārpus noregulējuma sistēmas” (3), kas dažkārt bija saistīts ar “nodokļu maksātāju naudas izmantošanu tā vietā, lai izmantotu bankas nepieciešamos iekšējos resursus vai privātos, nozares finansētos drošības tīklus (NGS un noregulējuma fondus)” (4), radot spēcīgu negatīvu ietekmi uz ekonomiku un sabiedrības uztveri.

2.4.

Tādējādi jaunie ierosinātie noteikumi ļauj iestādēm izmantot noregulējumu kā krīzes pārvarēšanas instrumentu būtisku sastāvdaļu, ar uzsvaru uz to, ka klientiem noregulējums varētu būt mazāk traucējošs nekā likvidācija, jo viņi saglabā piekļuvi saviem kontiem un tiek saglabātas bankas kritiski svarīgās funkcijas.

2.5.

Komisijas priekšlikumi arī atvieglo noguldījumu garantiju sistēmu izmantošanu krīzes situācijās, lai pasargātu noguldītājus no zaudējumiem, ja tas ir nepieciešams nolūkā izvairīties no kaitīgas ietekmes uz citām bankām un plašāka kaitējuma kopienām un ekonomikai. Paļaujoties uz nozares finansētiem drošības tīkliem (piemēram, noguldījumu garantiju sistēmām un noregulējuma fondiem), priekšlikumā arī mēģināts saglabāt nodokļu maksātāju naudu banku krīžu gadījumā.

2.6.

Seguma līmenis 100 000 EUR apmērā katram noguldītājam un bankai, kā noteikts NGS direktīvā, ir apstiprināts visiem atbilstīgajiem ES noguldītājiem un tiks attiecināts arī uz publiskajām struktūrām, piemēram, slimnīcām, skolām un pašvaldībām, kā arī uz klientu naudu, kas noguldīta noteikta veida klientu fondos (t. i., ieguldījumu sabiedrības, maksājumu iestādes, e-naudas iestādes). Komisijas priekšlikumā arī mēģināts saskaņot noguldītāju aizsardzības standartus visā Eiropas Savienībā.

3. Vispārīgas piezīmes

3.1.

EESK atbalsta Komisijas izstrādāto tiesību aktu priekšlikumu mērķus, jo tie tiecas uzlabot banku krīžu pārvaldību un nodrošināt banku noguldījumu pienācīgu aizsardzību krīzes gadījumā.

3.2.

EESK atzinīgi vērtē Komisijas visaptverošo iniciatīvu pabeigt banku krīzes pārvaldības un noguldījumu apdrošināšanas (CMDI) tiesību aktu izstrādi, jo banku savienības uzlabošana un attīstība ir būtisks solis ceļā uz to, lai noguldītāju un nodokļu maksātāju interesēs stiprinātu Eiropas vienoto tirgu. Turklāt banku savienības izveides pabeigšana ir būtiska, lai panāktu patiesu ekonomisko un monetāro savienību, kas vajadzības gadījumā spēj nodrošināt finanšu stabilitāti un pareizu krīzes pārvaldību.

3.3.

Kā norādīts iepriekšējos atzinumos (5), EESK uzskata, ka ir būtiski stiprināt pašreizējo CMDI regulējumu. To skaidri apliecina nesenie ASV banku krīzes gadījumi un Credit Suisse gadījums, kuriem bija plaša negatīva ietekme uz banku sistēmas stabilitāti ASV un Šveicē, kā arī uz starptautiskajiem finanšu tirgiem kopumā un it īpaši uz banku nozari. Eiropas Savienībā noregulējuma procesā joprojām trūkst likviditātes atbalsta mehānisma.

3.4.

EESK uzskata, ka iepriekš minētie banku krīzes gadījumi vēlreiz akcentē to, cik svarīgi ir ātri ierobežot kaitējumu un it īpaši – kaitīgas ietekmes risku, kā arī nodrošināt elastīgas iespējas reaģēt uz banku krīzēm. Ir arī pierādīts, ka izšķiroša nozīme ir likviditātes atbalsta mehānismam, kas sedz tūlītējas likviditātes vajadzības, un laikam, kurš ir jānodrošina, lai izstrādātu dzīvotspējīgu noregulējuma stratēģiju.

3.5.

EESK uzskata, ka nesenā pieredze liecina arī par to, cik svarīgi ir organizēt grūtībās nonākušas bankas pienācīgu pārvešanu uz citu banku ļoti īsā laikā. Tādēļ ir svarīgi nodrošināt, ka tiesiskajā regulējumā ir paredzēti pareizi nosacījumi šādiem pārvedumiem, jo tiem ir jānotiek bez parastajām pienācīgas pārbaudes procedūrām, un darījuma sekas ir milzīgas un nenoteiktas. Turklāt līdzšinējā pieredze liecina, ka ir vajadzīgs vispārējs īpašais režīms, kad tiek iegādāta banka, kurai tiek piemērots noregulējums, kas visefektīvāk atvieglo bankas integrāciju jaunajā grupā.

3.6.

Noregulējumam pakļautas bankas integrācija un pārvaldība ir sarežģīts process, un ir jāracionalizē regulatīvie pasākumi un prasības. Dažādajām iesaistītajām iestādēm būtu jāspēj pienācīgi koordinēt savas attiecīgās funkcijas regulatīvajos procesos vai krīzes paātrinātās pārvarēšanas pasākumu apstiprināšanas procedūrās. Turklāt svarīgi ir nodrošināt, ka šādi pārvedumi Eiropas Savienībā var notikt arī pāri robežām, kad vien tas ir nepieciešams.

3.7.

EESK atzinīgi vērtē to, ka Komisija noguldījumu un garantiju sistēmas (NGS) aizsardzību attiecina arī uz publisko iestāžu noguldījumiem un ka tā arī cenšas uzlabot noguldījumu aizsardzības instrumentu saskaņošanu visā Eiropas Savienībā. Aizsargājot gan privātos, gan publiskos noguldītājus un citus mazos noguldītājus bankas bankrota gadījumā, noguldījumu apdrošināšana samazina līdz minimumam noguldījumu zaudēšanas risku un mazina kaitīgas ietekmes izplatīšanās risku. EESK uzskata, ka atsevišķos gadījumos šī noguldījumu apdrošināšana būtu jāpielāgo, lai ņemtu vērā nestabilā ekonomiskajā situācijā esošus noguldītājus, piemēram, personas ar invaliditāti vai personas ar ilgstošām slimībām. Tā kā pienācīgi finansētiem un organizētiem noguldījumu apdrošināšanas fondiem (NAF) ir būtiska nozīme, Komisijas ierosinātā pastiprinātā saskaņošana noteikti būs lietderīga.

3.8.

EESK norāda, ka viens no galvenajiem Komisijas priekšlikuma mērķiem ir paplašināt banku noregulējuma piemērošanas jomu, ja šis risinājums tiktu apsvērts atbilstoši “sabiedrības interesēm”. Likvidācija var notikt tikai tad, ja i) tā efektīvāk nekā noregulējums var sasniegt mērķus, kas Banku atveseļošanas un noregulējuma direktīvā noteikti attiecībā uz pašu noregulējumu; un ii) nav vajadzības izmantot publiskos līdzekļus.

3.9.

EESK pilnībā izprot Komisijas pieeju, regulatīvo pamatojumu un ilgtermiņa mērķus. Vienlaikus EESK norāda, ka ir vajadzīga pragmatiska pieeja – kā to parādīja nesenā ASV banku krīze – attiecībā uz regulatīvo pieeju, visefektīvāko pieejamo instrumentu izmantošanu, veikto pasākumu praktisko ietekmi, nepieciešamo sadarbību starp ieinteresētajām personām, izpildes ātrumu un, visbeidzot, finanšu resursiem, kas jāizmanto izvēlēto krīzes pārvarēšanas instrumentu īstenošanai.

3.10.

EESK uzskata, ka noregulējums ne vienmēr ir vispiemērotākais risinājums, lai pilnībā aizsargātu ekonomikas ekosistēmas, kurās darbojas grūtībās nonākusi banka, it īpaši maza vai vidēja lieluma banka. Jāatzīmē, ka attiecībā uz mazām un vidējām bankām noregulējums faktiski varētu izrādīties dārgāks nekā citi intervences veidi, it īpaši – bieži vien ierobežotā – vietējā līmenī, kurā banka darbojas. Šajā sakarā EESK ierosina, ka vidējo, mazo un vietējo banku, kas neveic pārrobežu darbības, tirgus daļu varētu novērtēt, ņemot vērā kopējo valsts tirgus daļu, nevis to tirgus daļu reģionālā līmenī dalībvalstīs.

3.11.

EESK uzskata, ka viss CMDI tiesību aktu kopums būtu pienācīgi jāsaskaņo ar gaidāmo 2013. gada paziņojuma par valsts atbalstu (6) banku nozarē pārskatīšanu. Minētajam paziņojumam ir bijusi sava loma saistībā ar pašreizējo neprognozējamību attiecībā uz to, vai noregulējums būtu vai nebūtu jāaktivizē. CMDI regulatīvo priekšlikumu pieņemšana, nezinot valsts atbalsta noteikumus, varētu nozīmēt tādu priekšlikumu īstenošanu, kas, iespējams, neatbilst valsts atbalsta tiesību aktiem.

3.12.

Kopumā EESK atkārtoti uzsver, cik svarīgi ir ievērot proporcionalitātes principu, lai panāktu tādu regulējumu, kas būtu piemērots tā mērķu sasniegšanai, pārmērīgi nekaitējot mazo, vidējo un vietējo banku interesēm. Proporcionalitātes princips būtu jāņem vērā, arī veicot novērtējumu attiecībā uz atbilstību sabiedrības interesēm, it īpaši attiecībā uz vietējām bankām, kas nerada risku finanšu stabilitātei.

4. Īpašas piezīmes

4.1.

EESK piekrīt Komisijas viedoklim, ka novērtējumu attiecībā uz atbilstību sabiedrības interesēm varētu uzlabot, izmantojot pārredzamāku un saskaņotāku pieeju visā Eiropas Savienībā. Atzīstot, ka līdzsvara panākšana starp elastīgumu un paredzamību regulatoriem patiešām ir ļoti grūts uzdevums, EESK norāda, ka izskatāmie tiesību aktu priekšlikumi, šķiet, pilnībā neizslēdz ievērojamo rīcības brīvību, kas iepriekš piešķirta iesaistītajām iestādēm, tādējādi atstājot zināmu juridisko nenoteiktību.

4.2.

EESK uzskata, ka ir jāpanāk pienācīgs līdzsvars starp labāku “sabiedrības interešu kritērija” formulējumu un tā piemērošanas samērīgumu attiecībā uz mazām un vietējām bankām. Atbilstības sabiedrības interesēm novērtējuma darbības jomas paplašināšana, lai tajā iekļautu bankas, kurām ir svarīga loma reģionālā līmenī, pašreizējā regulējumā joprojām rada zināmu nenoteiktību.

4.3.

Tā kā atbilstības sabiedrības interesēm novērtējuma darbības joma, kas aptver plašāku klāstu nekā iepriekš, šķiet plašāka nekā iepriekšējo noteikumu darbības joma, EESK uzskata, ka ir ļoti svarīgi, lai mazāko izmaksu pārbaude (LCT) (t. i., mazāks slogs profilaktiskos/alternatīvos NGS intervences pasākumos saistībā ar izmaksāšanu) darbotos efektīvi nolūkā nodrošināt pietiekamas manevrēšanas iespējas tur, kur pastāv nosacījumi krīzes novēršanai/deeskalācijai, izmantojot alternatīvus noregulējuma instrumentus.

4.4.

EESK uzsver, ka tiesību aktu priekšlikumos pastāv neskaidrība par kompetenču sadalījumu, it īpaši attiecībā uz to, kā pilnvaras un pienākumi tiks sadalīti starp valstu un Eiropas iestādēm, kas varētu būt iesaistītas sarežģītajā lēmumu pieņemšanas procesā attiecībā uz banku krīžu pārvaldību. Šādā kontekstā izšķiroša nozīme ir izpildes ātrumam, ko nesen parādīja vairāki gadījumi gan Eiropas Savienībā, gan ASV.

4.5.

EESK norāda, ka minimuma prasības pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām (MREL) būtu jānosaka un jāpiemēro atbilstoši attiecīgo banku lielumam un konkrētajam riska profilam ar divējādu mērķi – nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus nozīmīgām bankām ar salīdzināmu darbību, no vienas puses, un aizsargāt īpašo uzņēmējdarbības modeli, ko izmanto mazās un vietējās bankas, kā arī bankas, kas darbojas konkrētos un specializētos sektoros/nozarēs, no otras puses.

4.6.

Runājot par MREL, jānorāda, ka noteiktās un Komisijas piemērotās prasības proporcionalitāte vēl ir neskaidra. MREL vienmēr sastāvētu, tāpat kā to banku gadījumā, kuras jau ir pieņēmušas minēto prasību, no papildu kapitāla rezerves, kas nepieciešama, lai segtu visus zaudējumus, un šo rezervi papildinātu rekapitalizācijai paredzētā summa. EESK uzskata, ka ir svarīgi MREL prasības pielāgot dažādiem banku lielumiem un uzņēmējdarbības modeļiem.

4.7.

EESK norāda, ka visā Eiropas Savienībā būtu jāstiprina un jāsaglabā banku loma, kā arī to dažādās īpatnības un uzņēmējdarbības modeļi, kas nodrošina spēcīgāku un dažādotu Eiropas banku sistēmu. Banku noteikumos būtu pienācīgi jāņem vērā reālas ekonomiskās izaugsmes nepieciešamība un tās ilgtermiņa ietekme uz ekonomikas izaugsmi Eiropā, kā arī tās sociālā ietekme uz nodarbinātību. Šajā saistībā EESK uzskata, ka daudz labāk ir radīt apstākļus un instrumentus krīzes novēršanai un nepieļaušanai, kad vien šādas iespējas ir pieejamas un izmantojamas, nekā pēc tam veikt glābšanas operācijas.

4.8.

Agrīna iejaukšanās bieži var izrādīties efektīva un lētāka nekā noregulējums. Preventīvo un alternatīvo pasākumu procedūras ir izklāstītas Direktīvā par noguldījumu garantiju sistēmām, un tās pārvalda valstu noguldījumu garantiju sistēmas atbilstoši saskaņotiem noteikumiem un spēkā esošajiem aizsardzības pasākumiem vairākās ES dalībvalstīs. Jāveic kreditoru hierarhijas pārskatīšana, lai nodrošinātu iespēju veikt labi funkcionējošu zemāko izmaksu pārbaudi (LCT) un līdz ar to agrīnas intervences pasākumus. Svarīgi ir arī panākt saskaņošanu Eiropas līmenī vai vismaz izstrādāt pamatnostādnes aprēķiniem saskaņā ar “zemāko izmaksu principu”.

4.9.

Valstu noguldījumu garantiju sistēmas un garantiju shēmas ir drošības tīkla galvenais elements, ko nodrošina ES sistēma, kura paredzēta, lai aizsargātu finanšu stabilitāti un palielinātu uzticēšanos tirgum. Šā iemesla dēļ noguldījumu garantiju sistēmu lomai vajadzētu būt lielākai neatkarīgi no to privātā vai publiskā juridiskā rakstura vai to resursus veidojošo iemaksu brīvprātīgā vai obligātā rakstura. Būtiska ir to publiskā funkcija un stingrā tirgus pieeja, ko tās izmanto, lai izdarītu izvēli kompetento iestāžu uzraudzībā.

4.10.

Noguldījumu garantiju sistēmu loma ir izrādījusies īpaši svarīga mazām un vidējām bankām (mazāk nozīmīgām iestādēm), kurām ir ierobežota tirgus piekļuves spēja emitēt MREL atbilstīgus instrumentus. Jāatzīmē, ka vairākas bankas, tostarp mazas un vietējās bankas ir pierādījušas savu spēju efektīvi īstenot preventīvus pasākumus, ar ko var pienācīgi pārvarēt krīzes situācijas.

4.11.

Tāpat kā vairākos iepriekšējos atzinumos (7) EESK atkārtoti uzsver, ka Eiropas finanšu un banku “ekosistēmai” vajadzētu būt diversificētai, ilgtspējīgai un spējīgai atzīt mazo un vidējo banku izšķirošo lomu vietējā līmenī, to vispārējo nozīmi valstu līmenī un šādu banku radīto pievienoto vērtību vietējām kopienām, kā arī pozitīvo ietekmi uz sabiedrību kopumā, ko rada lielāka kompetence banku nozarē. Šajā ziņā izšķiroša nozīme ir kooperatīvo kredītbanku (8), “ētisko banku” un vietējā vai nozaru līmeņa, piemēram, kooperatīvo banku un ētisko banku gadījumā sociālās ekonomikas struktūru un vietējo banku lomai, kas atbilst ES Līgumos noteiktajam sociālās tirgus ekonomikas principam.

4.12.

No otras puses, būtu jāatzīst arī lielāku pārrobežu banku grupu loma, jo tad, kad tās tiek organizētas kā meitasuzņēmumi, kas nodrošina labāku diversifikāciju, tās ir mazāk atkarīgas no mātesuzņēmumiem un meitasuzņēmumus ir vieglāk nodalīt no grupas, tādējādi samazinot kaitīgās ietekmes izplatīšanās risku un palielinot stabilitāti. Eiropas starptautiskajām bankām ir izšķiroša nozīme Eiropas uzņēmumu internacionalizācijas veicināšanā.

4.13.

EESK aicina pienācīgi koordinēt banku savienības noteikumus par krīzes pārvaldību un noguldījumu apdrošināšanas sistēmu, no vienas puses, un LESD 107. pantā (9) paredzēto valsts atbalsta noteikumu piemērošanu, no otras puses. Šādai koordinācijai būtu jānovērš juridiskās nenoteiktība un atšķirīga juridiskā attieksme pret bankām, kas atrodas visā Eiropas Savienībā. Šajā sakarā būtu pienācīgi jāņem vērā Eiropas Savienības Tiesas noteiktais princips, ka shēmas, ko finansē no privātiem fondiem, neietilpst LESD 107. panta (Tercas) darbības jomā (10).

Briselē, 2023. gada 13. jūlijā

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs

Oliver RÖPKE

(1) Komisijas paziņojums par valsts atbalsta noteikumu piemērošanu no 2013. gada 1. augusta atbalsta pasākumiem banku labā saistībā ar finanšu krīzi (“Banku darbības paziņojums”) (OV C 216, 30.7.2013., 1. lpp.).

(2) COM(2023) 226 final, COM(2023) 227 final, COM(2023) 228 final un COM(2023) 229 final.

(3) Paziņojums presei, 2023. gada 18. aprīlis, Eiropas Komisija.

(4) Paziņojums presei, 2023. gada 18. aprīlis, Eiropas Komisija.

(5) Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko Regulu (ES) Nr. 575/2013 un Direktīvu 2014/59/ES groza attiecībā uz prudenciālo režīmu globālu sistēmiski nozīmīgu iestāžu grupām ar noregulējuma stratēģiju ar vairākām noregulējuma iestādēm un metodoloģiju attiecībā uz netiešu parakstīšanos uz instrumentiem, kas ir atbilstīgi, lai izpildītu minimuma prasību pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām” (COM(2021) 665 – 2021/0343 (COD)) (OV C 152, 6.4.2022., 111. lpp.) un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Centrālajai bankai, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Banku savienības izveides pabeigšana” ” (COM(2017) 592 final) (OV C 237, 6.7.2018., 46. lpp.).

(6) Komisijas paziņojums par valsts atbalsta noteikumu piemērošanu no 2013. gada 1. augusta atbalsta pasākumiem banku labā saistībā ar finanšu krīzi (“Banku darbības paziņojums”) (OV C 216, 30.7.2013., 1. lpp.).

(7) Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Papildu apsvērumi par ieteikumu Padomes ieteikumam par eurozonas ekonomikas politiku” (COM(2021) 742 final) (pašiniciatīvas atzinums) (OV C 75, 28.2.2023., 43. lpp.) un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Regulu (ES) Nr. 806/2014, lai izveidotu Eiropas noguldījumu apdrošināšanas sistēmu” (COM(2015) 586 final – 2015/0270 (COD)) (OV C 177, 18.5.2016., 21. lpp.).

(8) Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Iekļaujošākas un ilgtspējīgākas banku savienības veicināšana, uzlabojot kopienu banku ieguldījumu vietējā attīstībā un sociāli atbildīgas starptautiskās un Eiropas finanšu sistēmas veidošanā” (pašiniciatīvas atzinums) (OV C 364, 28.10.2020., 14. lpp.).

(9) OV C 115, 9.5.2008., 91. lpp.

(10) Spriedums lietā C-425/19 P.

Top