EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 5.10.2021
COM(2021) 625 final
2021/0319(NLE)
Priekšlikums
PADOMES ĪSTENOŠANAS LĒMUMS
par Igaunijas atveseļošanas un noturības plāna novērtējuma apstiprināšanu
{SWD(2021) 285 final}
English
Select your language
Official EU languages:
Access to European Union law
EUR-Lex
Access to European Union law
This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Use quotation marks to search for an "exact phrase". Append an asterisk (*) to a search term to find variations of it (transp*, 32019R*). Use a question mark (?) instead of a single character in your search term to find variations of it (ca?e finds case, cane, care).
Need more search options? Use the
Advanced search
Document 52021PC0625
Proposal for a COUNCIL IMPLEMENTING DECISION on the approval of the assessment of the recovery and resilience plan for Estonia
Priekšlikums PADOMES ĪSTENOŠANAS LĒMUMS par Igaunijas atveseļošanas un noturības plāna novērtējuma apstiprināšanu
Priekšlikums PADOMES ĪSTENOŠANAS LĒMUMS par Igaunijas atveseļošanas un noturības plāna novērtējuma apstiprināšanu
COM/2021/625 final
Language
HTML
DOC
PDF
2021/0319 (NLE)
Priekšlikums
PADOMES ĪSTENOŠANAS LĒMUMS
par Igaunijas atveseļošanas un noturības plāna novērtējuma apstiprināšanu
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/241 (2021. gada 12. februāris), ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu 1 , un jo īpaši tās 20. pantu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
tā kā:
(1)Covid-19 uzliesmojums ir iedragājis Igaunijas ekonomiku. Igaunijas iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju 2019. gadā bija 67 % no Savienības vidējās vērtības. Saskaņā ar Komisijas 2021. gada vasaras prognozi Igaunijas reālais IKP 2020. gadā samazinājās par 2,9 %, un paredzams, ka 2020. un 2021. gadā tas kopumā būs palielinājies par 1,8 %. Ilgtermiņa aspekti, kas ietekmē ekonomikas rādītājus vidējā termiņā, ietver iedzīvotāju novecošanu, reģionālās un sociālās atšķirības, relatīvi zemu resursu produktivitāti un siltumnīcefekta gāzu emisiju augsto intensitāti.
(2)Padome 2019. gada 9. jūlijā un 2020. gada 20. jūlijā adresēja Igaunijai ieteikumus Eiropas pusgada kontekstā. Konkrētāk, Padome ieteica Igaunijai uzlabot sociālās drošības tīkla atbilstību, tostarp paplašinot bezdarbnieka pabalstu segumu un piekļuvi cenas ziņā pieejamiem un integrētiem sociālajiem pakalpojumiem, un veikt pasākumus, lai samazinātu vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirības, tostarp uzlabojot darba samaksas pārredzamību. Tā ieteica arī uzlabot veselības sistēmas pieejamību un noturību, tostarp novēršot veselības aprūpes darbinieku trūkumu, stiprinot primāro aprūpi un nodrošinot apgādi ar kritiski svarīgajiem medicīniskajiem izstrādājumiem. Tā ieteica arī novērst prasmju trūkumu un veicināt inovāciju, uzlabojot izglītības un apmācības sistēmas spējas un atbilstību darba tirgus vajadzībām. Igaunijai tika arī ieteikts koncentrēt investīcijas uz zaļo un digitālo pārkārtošanos, jo īpaši uz uzņēmumu digitalizāciju, pētniecību un inovāciju, tostarp atbalstot mazo un vidējo uzņēmumu inovācijas spējas, tīru un efektīvu enerģijas ražošanu un izmantošanu, resursu efektīvu izmantošanu un ilgtspējīgu transportu, kas veicina pakāpenisku ekonomikas dekarbonizāciju. Turklāt Padome ieteica nodrošināt pietiekamu piekļuvi finansējumam un pastiprināt centienus nodrošināt nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas regulējuma efektīvu uzraudzību un izpildi. Visbeidzot, lai pārvarētu Covid-19 krīzi, Igaunijai tika ieteikts veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai efektīvi vērstos pret pandēmiju, spēcinātu ekonomiku un, ja to ļaus ekonomiskie apstākļi, īstenotu fiskālo politiku, kuras mērķis ir panākt piesardzīgu vidēja termiņa fiskālo stāvokli un nodrošināt parāda atmaksājamību, vienlaikus palielinot investīcijas. Komisija novērtēja, kāds Igaunijai atveseļošanas un noturības plāna (“ANP”) iesniegšanas laikā bijis progress tai adresēto ieteikumu īstenošanā, un secina, ka ieteikums veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai efektīvi vērstos pret pandēmiju, spēcinātu ekonomiku un atbalstītu turpmāko atveseļošanu, ir īstenots pilnībā. Turklāt tā uzskata, ka ir panākts ievērojams progress attiecībā uz ieteikumiem par investīciju koncentrēšanu uz energotīklu starpsavienojumiem.
(3)Padomes ieteikumā par eurozonas ekonomikas politiku eurozonas dalībvalstīm tika ieteikts rīkoties, tai skaitā izmantojot savus ANP, lai cita starpā nodrošinātu politikas nostāju, kas atbalsta ekonomikas atveseļošanu, un vēl vairāk sekmētu konverģenci, noturību un ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi. Padomes ieteikumā eurozonas dalībvalstīm tika ieteikts arī stiprināt valstu institucionālās sistēmas, nodrošināt makrofinansiālo stabilitāti, pabeigt ekonomiskās un monetārās savienības izveidi un stiprināt euro starptautisko nozīmi.
(4)Igaunija 18. jūnijā saskaņā ar Regulas (ES) 2021/241 18. panta 1. punktu iesniedza Komisijai savu ANP. Pirms plāna iesniegšanas saskaņā ar valsts tiesisko regulējumu notika apspriešanās ar vietējām un reģionālajām pašvaldībām, sociālajiem partneriem, pilsoniskās sabiedrības organizācijām, jaunatnes organizācijām un citām attiecīgajām ieinteresētajām personām. Lai nodrošinātu ANP sekmīgu īstenošanu, ilgstošu ietekmi valsts līmenī un ticamību Eiropas Savienības līmenī, būtiska ir valstu līdzatbildība šajos plānos. Atbilstoši Regulas (ES) 2021/241 19. pantam Komisija ir novērtējusi ANP atbilstību, efektivitāti, lietderīgumu un saskanīgumu, ņemot vērā minētās regulas V pielikumā sniegtās novērtēšanas vadlīnijas.
(5)ANP būtu jātiecas sasniegt ar Regulu (ES) 2021/241 izveidotā Atveseļošanas un noturības mehānisma (“mehānisms”) un ar Padomes Regulu (ES) 2020/2094 2 izveidotā Eiropas Savienības Atveseļošanas instrumenta vispārējie mērķi, lai atbalstītu ekonomikas atveseļošanu pēc Covid-19 krīzes. Tiem būtu jāveicina Savienības ekonomiskā, sociālā un teritoriālā kohēzija, sniedzot ieguldījumu sešos pīlāros, kas minēti Regulas (ES) 2021/241 3. pantā.
(6)Īstenojot dalībvalstu ANP, visā Savienībā tiks veiktas koordinētas reformas un investīcijas. Pateicoties tam, ka pārrobežu un daudzvalstu projekti tiks īstenoti koordinēti un vienlaicīgi, šādas reformas un investīcijas radīs savstarpēji pastiprinošu iedarbību un pozitīvu blakusietekmi visā Savienībā. Tāpēc aptuveni viena trešdaļa no ietekmes, kādu mehānisms atstās uz dalībvalstu izaugsmi un darbvietu radīšanu, būs blakusietekme no citām dalībvalstīm.
Līdzsvarota reakcija, kas sniedz ieguldījumu sešos pīlāros
(7)Kā paredzēts Regulas (ES) 2021/241 19. panta 3. punkta a) apakšpunktā un V pielikuma 2.1. kritērijā, ANP lielā mērā (A reitings) ir visaptveroša un pienācīgi līdzsvarota reakcija uz ekonomisko un sociālo situāciju, tādējādi sniedzot pienācīgu ieguldījumu visos sešos pīlāros, kas minēti minētās Regulas 3. pantā, ņemot vērā attiecīgās dalībvalsts konkrētās problēmas un finanšu piešķīrumu.
(8)ANP ietver pasākumus, kas veicina visu sešu pīlāru īstenošanu, un katrs no sešiem ANP komponentiem attiecas uz vienu vai vairākiem pīlāriem. Šāda pieeja palīdz nodrošināt visaptverošu un saskanīgu ieguldījumu katrā pīlārā. Ieguldījums pirmajā pīlārā, kas veltīts zaļās pārkārtošanās norisei, tiks atbalstīts ar pasākumiem, kas stimulē atjaunojamo energoresursu izmantošanu, ēku renovāciju ar mērķi uzlabot to energoefektivitāti, kā arī labāku sabiedriskā transporta savienojamību un zaļā ūdeņraža izmantošanas stimulēšanu un kopumā atbalstu zaļās pārkārtošanās paātrināšanai uzņēmumos, tostarp prasmēm, kas vajadzīgas minētās pārkārtošanās īstenošanai. Paredzams, ka investīcijas un reformas, kas vērstas uz publiskā sektora un uzņēmumu digitalizāciju, kā arī digitālo prasmju līmeņa uzlabošanu, palīdzēs sasniegt digitālajai pārveidei veltītā otrā pīlāra mērķi.
(9)Sagaidāms, ka ANP palīdzēs uzlabot makroekonomiskos rādītājus, mazinot Covid-19 krīzes ekonomisko un sociālo ietekmi, vienlaikus ar digitālu un zaļu risinājumu palīdzību veicinot eksporta konkurētspēju, inovāciju un uzņēmējdarbību, tādējādi atbalstot pārdomātu, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi, kas ietverta trešajā pīlārā. Ceturtais pīlārs – sociālā un teritoriālā kohēzija – tiek īstenots, padarot sabiedriskos pakalpojumus pieejamākus ar digitalizācijas palīdzību, uzlabojot interneta savienojamību, jo īpaši lauku apvidos, tādējādi cenšoties mazināt digitālo plaisu, uzlabojot transporta savienojamību, kā arī radot ilgtspējīgas darbvietas un prasmes dažādās Igaunijas daļās.
(10)ANP ietver pasākumus, kuru mērķis ir stiprināt valsts veselību un ekonomisko, sociālo un institucionālo noturību, kā aprakstīts piektajā pīlārā. Konkrētāk, ANP ir tieši vērsts uz veselības aprūpes sistēmas noturības un pieejamības uzlabošanu, un tajā ir iekļauti pasākumi, kuru mērķis ir uzlabot piekļuvi sociālajiem pakalpojumiem Igaunijā. Sesto pīlāru par rīcībpolitiku nākamajām paaudzēm atbalsta ar pasākumiem, kuru mērķis ir palīdzēt jauniešiem iekļauties darba tirgū, izmantojot algas subsīdiju, mācību pabalstu un strukturālas izmaiņas izglītības un apmācības sistēmā, lai veicinātu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju prasmes un palielinātu sieviešu līdzdalību un īpatsvaru šādās apmācībās un nozarē kopumā.
Risinājumi, kas attiecas uz visām konkrētajai valstij adresētajos ieteikumos konstatētajām problēmām vai uz ievērojamu to daļu
(11)Kā paredzēts Regulas (ES) 2021/241 19. panta 3. punkta b) apakšpunktā un V pielikuma 2.2. kritērijā, gaidāms, ka ANP palīdzēs efektīvi risināt visas tās problēmas vai ievērojamu to problēmu daļu (A reitings), kuras ir konstatētas attiecīgajos konkrētajai valstij adresētajos ieteikumos, kas sniegti Igaunijai, ieskaitot to fiskālos aspektus, vai problēmas, kuras ir konstatētas citos atbilstīgos dokumentos, ko Komisija ir oficiāli pieņēmusi Eiropas pusgada kontekstā. Var uzskatīt, ka ieteikumi, kas saistīti ar tūlītēju fiskālās politikas reakciju uz pandēmiju, neietilpst Igaunijas ANP darbības jomā, neraugoties uz to, ka 2020. un 2021. gadā Igaunija kopumā ir pienācīgi un pietiekami reaģējusi uz neatliekamo vajadzību ar fiskāliem līdzekļiem atbalstīt ekonomiku saskaņā ar Stabilitātes un izaugsmes pakta vispārējās izņēmuma klauzulas noteikumiem.
(12)ANP ietver savstarpēji pastiprinošas reformas un investīcijas, kas palīdz dažādā mērā risināt visas tās ekonomikas un sociālās problēmas vai ievērojamu šo problēmu daļu, kuras izklāstītas konkrētajai valstij adresētajos ieteikumos, ko Padome 2019. un 2020. gadā adresēja Igaunijai, jo īpaši tādās jomās kā zaļā pārkārtošanās, piemēram, energoefektivitāte un resursu efektivitāte, digitālā pārveide, piemēram, digitālās prasmes un atbalsts uzņēmumu digitalizācijai, veselības aprūpe, piemēram, veselības aprūpes sistēmas noturība un pieejamība, sociālā iekļaušana, piemēram, piekļuve cenas ziņā pieejamiem un integrētiem sociālajiem un veselības aprūpes pakalpojumiem, un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršana, piemēram, analītisko spēju stiprināšana nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas regulējuma ietvaros.
(13)ANP ietver pasākumus, ar kuriem atbalsta investīcijas uzņēmumu zaļajā un digitālajā pārkārtošanā, tādējādi palīdzot īstenot saistītos konkrētajai valstij adresētos ieteikumus. Tie jo īpaši ietver inovatīvu zaļo tehnoloģiju, piemēram, zaļā ūdeņraža tehnoloģiju, izstrādi, zaļās un digitālās prasmes, kuru mērķis ir risināt prasmju trūkuma problēmu, un finansiālā atbalsta shēmas, kuru mērķis ir palīdzēt Igaunijas uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem, virzīties uz priekšu digitālās un zaļās pārkārtošanās gaitā un uzlabot piekļuvi finansējumam. Enerģētikas jomas reformu un investīciju mērķis ir stimulēt atjaunojamo energoresursu izmantošanu, uzlabot ēku energoefektivitāti un dekarbonizēt ekonomiku, nosakot mērķus un darbības nolūkā pakāpeniski izskaust degslānekli. Paredzams, ka pasākumi transporta nozarē palīdzēs samazināt emisijas un stimulēt ilgtspējīgu transporta veidu ieviešanu. Reformas ietver savstarpēji savienotas un kopīgas mobilitātes attīstīšanu Tallinas galvaspilsētas reģionā, izmantojot kopīgu sabiedriskā transporta sistēmu un elektrificējot dzelzceļus. Sagaidāms, ka ANP veicinās pārrobežu Rail Baltic projekta attīstību, savienojot trīs Baltijas valstis un to galvaspilsētas ar Poliju un pārējo Savienību, veicot investīcijas dzelzceļos, tramvaju līnijās, velosipēdu un gājēju ceļos uz stacijām un Rail Baltic multimodālajā terminālī.
(14)Reformām un investīcijām primārās aprūpes stiprināšanai, veselības aprūpes darbaspēka trūkuma novēršanai, e-veselības pārvaldības modernizēšanai un veselības infrastruktūras uzlabošanai, tostarp Ziemeļigaunijas Medicīnas universitātes būvniecībai, būtu jāpalielina veselības aprūpes sistēmas pieejamība un noturība. Paredzams, ka piekļuvi sociālajiem pakalpojumiem uzlabos ilgtermiņa aprūpes pasākumi, tostarp pasākumi, kas modernizē un vienkāršo atbalsta sistēmu bērniem ar lielākām aprūpes vajadzībām, un rīcības plāns sociālo un veselības aprūpes pakalpojumu integrācijai. Pasākumiem, kuru mērķis ir samazināt vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirības, būtu jāveicina sociālā kohēzija. Paredzams, ka investīcijas, kas palīdzēs jauniešiem gūt darba pieredzi un uzlabot viņu prasmes, palīdzēs novērst prasmju trūkumu, kā arī mazināt jauniešu bezdarbu. Bezdarba apdrošināšanas pabalsta termiņa pagarināšana par 60 dienām nelabvēlīgu darba tirgus apstākļu gadījumā zināmā mērā palīdz stiprināt sociālās drošības tīklu. Reformām un investīcijām veselības, sociālajā un digitālajā jomā būtu arī jāpalīdz mazināt reģionālās atšķirības.
(15)Papildus nesenajiem pasākumiem nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanas jomā ANP ietver pasākumu, kura mērķis ir izveidot Finanšu izlūkošanas vienības stratēģiskās analīzes centru, lai varētu efektīvāk identificēt nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas riskus, reaģēt uz tiem un novērst tos, tādējādi palīdzot stiprināt nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanas regulējumu.
(16)ANP nodrošina pamatu turpmākām reformām sociālajā un veselības jomā, kuras risinātu veselības aprūpes darbaspēka trūkuma problēmu, uzlabotu ilgtermiņa aprūpes kvalitāti un pieejamību visiem cilvēkiem ar aprūpes vajadzībām, paplašinātu bezdarbnieka pabalsta segumu un samazinātu vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirības, jo īpaši palielinot algu pārredzamību. ANP iekļautie pasākumi, kuru mērķis ir novērst ekonomikas dekarbonizāciju, galvenokārt ir saistīti ar investīcijām. Attiecībā uz reformām paredzams, ka konkrētās darbības, kuru mērķis ir pakāpeniski izbeigt degslānekļa izmantošanu, Enerģētikas nozares valsts attīstības plānā tiks iekļautas tikai 2025. gada beigās.
Ieguldījums izaugsmes potenciālā, darbvietu radīšanā un ekonomiskajā, sociālajā un institucionālajā noturībā
(17)Kā paredzēts Regulas (ES) 2021/241 19. panta 3. punkta c) apakšpunktā un V pielikuma 2.3. kritērijā, gaidāms, ka ANP būtiski (A reitings) palīdzēs stiprināt Igaunijas izaugsmes potenciālu, darbvietu radīšanu un ekonomisko, sociālo un institucionālo noturību, veicinot Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošanu, tostarp veicinot rīcībpolitikas attiecībā uz bērniem un jauniešiem, un mazinās Covid-19 krīzes ekonomisko un sociālo ietekmi, tādējādi uzlabojot ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju un konverģenci Savienībā.
(18)Komisijas dienestu veiktās simulācijas liecina, ka ANP kopā ar pārējiem Eiropas Savienības Atveseļošanas instrumenta pasākumiem ir potenciāls līdz 2026. gadam palielināt Igaunijas IKP par 0,9–1,3 %, neņemot vērā strukturālo reformu iespējamo pozitīvo ietekmi, kas var būt būtiska.
(19)Paredzams, ka reformas un investīcijas atjaunojamo energoresursu enerģijā, ilgtspējīgā mobilitātē un sabiedrisko pakalpojumu turpmākā digitalizācijā veicinās ilgtspējīgu izaugsmi un nodarbinātību vidējā termiņā un ilgtermiņā. Pasākumiem, kuru mērķis ir izstrādāt zaļās tehnoloģijas, veicināt energoefektivitāti un rūpniecības dekarbonizāciju, tostarp jaunu tehnoloģiju, piemēram, zaļā ūdeņraža tehnoloģiju, ieviešanu, būtu jāveicina dekarbonizācija un tādējādi arī ekonomikas noturība.
(20)Paredzams, ka pasākumi, kas atbalsta zaļo un digitālo pārkārtošanos, palielinās uzņēmējdarbības inovāciju un pētniecību un izstrādi, tādējādi radot iespējas lielākai produktivitātei, ekonomikas konkurētspējai un darbvietu radīšanai, vienlaikus palīdzot panākt strukturālas pārmaiņas ekonomikā un liekot pamatus lielākai noturībai saskaņā ar atjaunināto Eiropas rūpniecības stratēģiju. Gaidāmā ekonomikas struktūras modernizācija būtu jāatbalsta ar pasākumiem, kas veicina zaļās un digitālās prasmes, lai uzlabotu darbaspēka prasmju līmeni un risinātu Igaunijas ilgstošās problēmas saistībā ar prasmju neatbilstību. ANP ietver atbalstu augstas veiktspējas platjoslas tīklu izbūvei, un paredzams, ka tas palīdzēs mazināt digitālo plaisu starp lauku un pilsētu teritorijām. Sociālo un teritoriālo kohēziju tiecas veicināt investīcijas, kas stimulē ilgtspējīgus transporta veidus, kā arī uzlabotus digitālos starpsavienojumus.
(21)ANP ietver pasākumus, ar ko risina attiecīgās problēmas nodarbinātības, sociālajā un veselības jomā, un sagaidāms, ka tas palīdzēs īstenot Eiropas sociālo tiesību pīlāru. Pasākumi primārās veselības aprūpes stiprināšanai, veselības aprūpes darbaspēka palielināšanai, veselības infrastruktūras un e-veselības sistēmas uzlabošanai ir vērsti uz to, lai uzlabotu piekļuvi veselības aprūpei, tādējādi palīdzot risināt ieilgušo problēmu saistībā ar neapmierinātām medicīniskajām vajadzībām. Pasākumi, kas vērsti uz jauniešu nodarbinātību, tiecas atbalstīt jauniešus darba pieredzes gūšanā, uzlabot viņu prasmes un palielināt valsts izaugsmes potenciālu. Paredzams, ka pasākumu rezultātā uzlabosies Igaunijas sociālās un veselības sistēmas noturība.
Princips “nenodari būtisku kaitējumu”
(22)Kā paredzēts Regulas (ES) 2021/241 19. panta 3. punkta d) apakšpunktā un V pielikuma 2.4. kritērijā, gaidāms, ka ANP nodrošinās, ka neviens ANP iekļauto reformu un investīciju projektu īstenošanas pasākums nerada būtisku kaitējumu vides mērķiem (A reitings) Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2020/852 3 17. panta nozīmē (princips “nenodari būtisku kaitējumu”).
(23)ANP ir iekļauts sistemātisks katra pasākuma novērtējums saskaņā ar principu “nenodari būtisku kaitējumu” saskaņā ar Eiropas Komisijas tehniskajiem norādījumiem par principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” piemērošanu (2021/C58/01). Sniegtā informācija pamato novērtējumu, ka pasākumi atbilst principam “nenodari būtisku kaitējumu”, piemēram, sniedzot sīkus paskaidrojumus par to, kā būvniecības projektos būtu jāņem vērā aprites ekonomikas apsvērumi.
(24)Dažiem pasākumiem, kuros jāizsludina uzaicinājums iesniegt projektus vai izteikt ieinteresētību, lai turpmāk varētu atlasīt konkrētus projektus vai pasākumus, kuros paredzēti finanšu instrumenti, piemēram, Zaļais fonds, būtu jāievēro princips “nenodari būtisku kaitējumu” – jo īpaši, izpildot ar šiem pasākumiem saistītos atskaites punktus, tiks nodrošināts, ka uzaicinājumu iesniegt projektus vai izteikt ieinteresētību noteikumi novērsīs tādu darbību atlasīšanu, kuras varētu nodarīt būtisku kaitējumu vides mērķiem.
Zaļās pārkārtošanās, tostarp bioloģiskās daudzveidības, sekmēšana
(25)Kā paredzēts Regulas (ES) 2021/241 19. panta 3. punkta e) apakšpunktā un V pielikuma 2.5. kritērijā, ANP ir iekļauti pasākumi, kas lielā mērā (A reitings) sekmē zaļo pārkārtošanos, tostarp bioloģisko daudzveidību, vai palīdz risināt no minētās pārkārtošanās izrietošās problēmas. Klimata mērķu sasniegšanai paredzēto pasākumu izdevumi atbilst 41,5 % no ANP kopējā piešķīruma, kas aprēķināts saskaņā ar minētās regulas VI pielikumu. Kā paredzēts minētās regulas 17. pantā, ANP ir saderīgs ar informāciju, kas iekļauta nacionālajā enerģētikas un klimata plānā 2021.–2030. gadam.
(26)Igaunijas ANP ieguldījums zaļajā pārkārtošanā balstās uz trim pīlāriem: zaļo pārkārtošanos uzņēmumos, ilgtspējīgu enerģiju un energoefektivitāti un ilgtspējīgu transportu. Ekonomikas dekarbonizācija ir galvenais izaicinājums Igaunijai, un ANP ir paredzēts, ka valstij Enerģētikas nozares valsts attīstības plānā skaidri jānosaka mērķi un darbības, kuru mērķis ir pakāpeniski pārtraukt degslānekļa izmantošanu enerģētikas nozarē. ANP stimulē atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantošanu, likvidējot administratīvos šķēršļus, nostiprinot tīklu un atvieglojot tā pieslēgumu, kā arī eksperimentāli izmēģinot enerģijas uzglabāšanas risinājumus. ANP būtu arī jāveicina zaļā ūdeņraža tehnoloģiju ieviešana visā vērtību ķēdē no ražošanas līdz patēriņam. Transporta ilgtspēja būtu jāpanāk, izveidojot jaunus savienojumus starp dažādiem ilgtspējīga transporta veidiem, galveno uzmanību pievēršot dzelzceļam un aktīviem transporta veidiem, piemēram, riteņbraukšanai. Zaļā pārkārtošanās uzņēmējdarbības nozarē būtu jāatbalsta, izstrādājot zaļās tehnoloģijas, palielinot mazoglekļa un klimatneitrālas pētniecības un inovācijas spējas un resursu efektivitāti, atbalstot modernizāciju un darījumdarbības modeļu izmaiņas ražošanas uzņēmumos un uzlabojot prasmes, kas saistītas ar zaļo pārkārtošanos. ANP ietver spēcīgu aprites ekonomikas uzņēmējdarbības aspektu. ANP nav iekļauti pasākumi, kuru mērķis būtu bioloģiskā daudzveidība. Tomēr daži klimata pārmaiņu mazināšanas pasākumi var arī labvēlīgi ietekmēt bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, jo klimata pārmaiņas ir viens no galvenajiem draudiem bioloģiskajai daudzveidībai.
(27)ANP atbalsta Igaunijas dekarbonizācijas un enerģētikas pārkārtošanas mērķus, kas izklāstīti nacionālajā enerģētikas un klimata plānā 2030. gadam, kā arī 2050. gadam. ANP pasākumiem būtu jāpalīdz sasniegt 42 % atjaunojamo energoresursu īpatsvaru enerģijas bruto galapatēriņā, kas ir Igaunijas ES 2030. gada mērķis. Investīcijām elektroenerģijas tīklā un elektroenerģijas uzkrāšanā būtu jāpalīdz Igaunijai sasniegt šo mērķi. Turklāt Igaunijas ANP atbalsta vismaz vidēji padziļinātu ēku renovāciju, kas nodrošina primārās enerģijas ietaupījumu vismaz 30 % apmērā, kam būtu jāpalīdz sasniegt Igaunijas 2030. gada energoefektivitātes mērķus un jāsniedz ieguldījums ilgtermiņa renovācijas stratēģijā. Ar ilgtspējīga transporta pasākumiem būtu jāatbalsta pasažieru automobiļu radītā piesārņojuma samazināšana, tādējādi uzlabojot gaisa kvalitāti un stimulējot ilgtspējīgu transporta veidu, piemēram, dzelzceļa transporta, ieviešanu.
Digitālās pārkārtošanās sekmēšana
(28)Kā paredzēts Regulas (ES) 2021/241 19. panta 3. punkta f) apakšpunktā un V pielikuma 2.6. kritērijā, ANP ir iekļauti pasākumi, kas lielā mērā (A reitings) sekmē digitālo pārkārtošanos vai palīdz risināt no minētās pārkārtošanās izrietošās problēmas. Digitālo mērķu sasniegšanai paredzēto pasākumu izdevumi atbilst 21,5 % no ANP kopējā piešķīruma, kas aprēķināts saskaņā ar minētās regulas VII pielikumā sniegto metodiku.
(29)ANP ieguldījums digitālās pārkārtošanās norisē galvenokārt ir vērsts uz divām prioritātēm: uzņēmumu digitālo pārkārtošanos un sabiedrisko pakalpojumu turpmāku modernizāciju. Lai palīdzētu visu nozaru uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem, izmantot digitālo tehnoloģiju piedāvātās iespējas, ANP ir paredzēts izveidot investīciju shēmu, kurai būtu jāsniedz finansiāls atbalsts uzņēmumiem dažādos digitālās pārkārtošanās aspektos, sākot no pētniecības un izstrādes un stratēģiju izstrādes līdz tehnoloģiju ieviešanai. Šīs investīcijas papildina divi pasākumi, kuru mērķis ir pievērsties digitālās pārkārtošanās norisei divās konkrētās nozarēs – būvniecībā un kravu autopārvadājumos, kur digitālo tehnoloģiju potenciāls līdz šim nav pietiekami izmantots. Turklāt ANP ir risināts būtiskais digitālo prasmju jautājums, palielinot mazo un vidējo uzņēmumu vadītāju informētību un atbalstot informācijas un komunikācijas tehnoloģiju speciālistu kvalifikācijas celšanu un pārkvalificēšanu.
(30)Pamatojoties uz Igaunijas kā publisko pakalpojumu digitalizācijas līderes pozīciju, ANP ietver virkni pasākumu, kuru mērķis ir dot jaunu impulsu pārvaldes digitālajai pārveidei. Ierosinātās reformas un investīcijas ietver valdības informācijas sistēmu daļas migrāciju uz drošu mākoni, jaunu digitālo risinājumu izstrādi, kas nodrošina vienkāršotu un efektīvāku sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu gan iedzīvotājiem, gan uzņēmumiem, kā arī valsts iestāžu rīcībā esošo informācijas sistēmu un datu pārvaldības reorganizāciju. Paredzams, ka investīcijas, kas atbalsta ļoti augstas veiktspējas platjoslas tīklu izvēršanu jomās, kurās ir tirgus nepilnības, arī mazinās digitālo plaisu un nodrošinās, ka visi iedzīvotāji var gūt labumu no paredzētā progresa digitālo publisko pakalpojumu sniegšanā Igaunijā.
Ilgstoša ietekme
(31)Kā paredzēts Regulas (ES) 2021/241 19. panta 3. punkta g) apakšpunktā un V pielikuma 2.7. kritērijā, gaidāms, ka ANP lielā mērā (A reitings) būs ilgstoša ietekme uz Igauniju.
(32)Paredzams, ka, īstenojot paredzētās reformas, radīsies strukturālas izmaiņas. Jo īpaši paredzams, ka reformas, kuru mērķis ir veicināt zaļo un digitālo pārkārtošanos, pozitīvi ietekmēs izaugsmes potenciālu un ekonomikas pārveidi, uzlabojot efektivitāti, darbvietu radīšanu un ražīguma pieaugumu. ANP ietver reformas, kuru mērķis ir veicināt energoefektivitāti un samazināt regulatīvos šķēršļus, kas kavē investīcijas atjaunojamos energoresursos, un paredzams, ka tās uzlabos tirgus darbību pietiekamā apmērā, lai piesaistītu privātās investīcijas šajā jomā. Paredzams, ka reformas, kas vērstas uz digitālajiem sabiedriskajiem pakalpojumiem, palīdzēs vēl vairāk uzlabot valsts pārvaldes efektivitāti un sniegs labumu gan iedzīvotājiem, gan uzņēmumiem. Paredzams, ka reformas, kuru mērķis ir veicināt digitālo prasmju attīstību, ilgstoši palīdzēs mazināt prasmju trūkumu Igaunijas uzņēmumos. Paredzams, ka papildu pasākumi vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirību samazināšanai uzlabos dzimumu līdztiesību un ekonomikas izaugsmi.
(33)Paredzams, ka ar veselību saistīti pasākumi arī radīs pozitīvas strukturālas pārmaiņas rīcībpolitikā vai iestādēs. Jo īpaši paredzams, ka reformas veselības nozarē uzlabos veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību un kvalitāti un samazinās reģionālās atšķirības pakalpojumu sniegšanā, veicinot labākus rezultātus veselības jomā.
(34)Strukturālās izmaiņas ir sagaidāmas arī paredzēto investīciju veikšanas rezultātā, galvenokārt tāpēc, ka tām ir gaidāma pozitīva ietekme uz konkurētspēju. Paredzams, ka investīcijām, kuru mērķis ir izvērst digitālos risinājumus būvniecības un kravu autopārvadājumu nozarēs, būs ilgstoša ietekme. Investīcijām ļoti augstas veiktspējas platjoslas tīklu izvēršanā tirgus nepilnību zonās būtu jāpalīdz mazināt digitālo plaisu starp pilsētām un lauku apvidiem. Paredzams, ka investīcijas transporta infrastruktūrā, piemēram, dzelzceļā, tramvaja līnijās, dzelzceļa stacijās un riteņbraukšanas ceļos, arī ilgstoši ietekmēs mobilitāti, atvieglojot starpsavienojumus starp dažādiem ilgtspējīga transporta veidiem.
(35)ANP ilgstošo ietekmi var arī pastiprināt, izveidojot sinerģiju starp šo ANP un citām programmām, tostarp tām, ko finansē no kohēzijas politikas fondiem, it īpaši tad, ja konstruktīvi tiktu risinātas dziļi iesakņojušās teritoriālās problēmas un veicināta līdzsvarota attīstība.
Uzraudzība un īstenošana
(36)Kā paredzēts Regulas (ES) 2021/241 19. panta 3. punkta h) apakšpunktā un V pielikuma 2.8. kritērijā, ANP ir ierosināta pienācīga kārtība (A reitings), kas nodrošinās efektīvu ANP uzraudzību un īstenošanu, tostarp attiecībā uz paredzēto grafiku, ierosinātajiem atskaites punktiem un mērķrādītājiem, un saistītajiem rādītājiem.
(37)ANP piedāvā administratīvo organizāciju tā īstenošanai saskaņā ar procesu, kas izveidots saistībā ar struktūrfondu pārvaldību. ANP ir sniegts pārskats par paredzētajiem uzraudzības un ziņošanas pasākumiem un ir identificēti dalībnieki un to funkcijas un pienākumi. Valsts kopīgo pakalpojumu centrs darbojas kā vadības un koordinācijas struktūra. Kopā ar Finanšu ministriju tie ir centrālie dienesti, kas atbild par koordināciju, uzraudzību un novērtēšanu, savukārt nozaru ministriju uzdevums ir īstenot un uzraudzīt reformas un investīcijas attiecīgajā jomā.
(38)Atskaites punkti un mērķrādītāji, kas papildina ANP iekļautos reformu un investīciju pasākumus, ir skaidri un reālistiski, un ierosinātie rādītāji attiecībā uz šiem atskaites punktiem un mērķrādītājiem ir atbilstīgi, pieņemami un stabili. ANP iekļautos pasākumus atbalsta atskaites punkti un mērķrādītāji, kas sadalīti visā īstenošanas periodā, lai gan vairāku projektu īstenošana, tostarp lielāko investīciju veikšana, ir plānota tikai 2026. gadā. Atskaites punkti un mērķrādītāji ir būtiski arī attiecībā uz jau pabeigtajiem pasākumiem, kas ir attiecināmi saskaņā ar Regulas (ES) 2021/241 17. panta 2. punktu. Šiem atskaites punktiem un mērķrādītājiem laika gaitā jātiek apmierinoši izpildītiem, lai maksājuma pieprasījums būtu pamatots.
(39)Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka saskaņā ar mehānismu sniegtais finansiālais atbalsts tiek paziņots un atzīts saskaņā ar Regulas (ES) 2021/241 34. pantu. Tehnisko atbalstu var pieprasīt no tehniskā atbalsta instrumenta, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/240 4 , lai palīdzētu dalībvalstīm īstenot to ANP.
Izmaksas
(40)Kā paredzēts Regulas (ES) 2021/241 19. panta 3. punkta i) apakšpunktā un V pielikuma 2.9. kritērijā, ANP sniegtais pamatojums par plānā aplēsto kopējo izmaksu summu ir zināmā mērā (B reitings) pamatots un ticams, izmaksu lietderības principam atbilstīgs un samērīgs ar paredzamo ietekmi uz valsts ekonomiku un uz sociālo jomu.
(41)Igaunija ir iesniegusi individuālas izmaksu aplēses par visām ANP iekļautajām investīcijām. Izmaksu aplēses ir apstiprinājusi Valsts kopīgā pakalpojuma centra, kas ir valsts pārvaldes iestāde, Atbalsta attīstības departamenta Dotāciju pārvaldības nodaļa. Izmaksu sadalījums kopumā ir sīki izstrādāts un labi pamatots. ANP iekļautās finanšu shēmas tiek uzskatītas par proporcionālām attiecīgo Igaunijas nozaru lielumam, un to izmaksas tiek uzskatītas par pamatotām un ticamām. Attiecībā uz citiem pasākumiem ir sniegti salīdzinājumi ar līdzīga veida agrākām investīcijām. Izmaksu aplēses un tām saistītie apliecinošie dokumenti liecina, ka lielākā daļa izmaksu ir labi pamatotas un saprātīgas. Finansējumam ierosinātās summas tika uzskatītas par atbilstošām, bet dažkārt samērā augstām salīdzinājumā ar iepriekšējo pieredzi vai līdzīgiem projektiem. Šā iemesla dēļ sniegtie pamatojumi tiek uzskatīti par ticamiem tikai zināmā mērā. Visbeidzot, atzīts, ka ANP lēsto kopējo izmaksu summa ir atbilstīga izmaksu lietderības principam un samērīga ar paredzamo ietekmi uz valsts ekonomiku un sociālo ietekmi.
Savienības finanšu interešu aizsardzība
(42)Kā paredzēts Regulas (ES) 2021/241 19. panta 3. punkta j) apakšpunktā un V pielikuma 2.10. kritērijā, ANP ierosinātie pasākumi un šajā lēmumā ietvertie papildu pasākumi pienācīgi (A reitings) ļaus novērst, atklāt un izbeigt korupciju, krāpšanu un interešu konfliktus minētajā regulā paredzēto līdzekļu izmantošanā, un ir gaidāms, ka pasākumi pārliecinoši novērsīs dubultu finansēšanu no minētās regulas un citām Savienības programmām. Tas neskar citu tādu instrumentu un rīku piemērošanu, kuru mērķis ir veicināt Savienības tiesību piemērošanu un panākt atbilstību tām, tostarp korupcijas, krāpšanas un interešu konfliktu novēršanai, atklāšanai un izbeigšanai un Savienības budžeta aizsardzībai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) 2020/2092 5 .
(43)Igaunijas ANP ierosinātā kontroles sistēma un kārtība balstās uz stabiliem procesiem un struktūrām, ko izmanto esošajā valsts regulējumā struktūrfondu īstenošanai. ANP ir skaidri aprakstīti dalībnieki un to funkcijas un pienākumi iekšējās kontroles uzdevumu izpildē. Kontroles sistēma un citi attiecīgie pasākumi, tostarp attiecībā uz visu Regulas (ES) 2021/241 22. panta 2. punkta d) apakšpunktā noteikto standartizēto datu kategoriju vākšanu un pieejamību, ir piemēroti, lai novērstu, atklātu un izbeigtu korupciju, krāpšanu un interešu konfliktus, kas var rasties līdzekļu izmantošanā, un lai novērstu dubultu finansēšanu no Regulas (ES) 2021/241 un citām Savienības programmām.
(44)ANP paredz, ka esošā integrētā informācijas sistēma, proti, struktūrfondu operētājsistēma, būtu jāizmanto visām iestādēm, kas iesaistītas ANP īstenošanā, un ka visi projekti saskaņā ar ANP būtu jāreģistrē šajā informācijas sistēmā. Informācija par katru projektu, piemēram, pieteikuma iesniedzēja dati, vispārīgie projekta dati, mērķis, budžets, finansējuma avoti, starpposma un galīgie atskaites punkti un mērķrādītāji, informācija par īstenošanu, maksājumiem, neatbilstības procedūrām, būtu jāglabā struktūrfondu darbības sistēmā. Tajā būtu arī jāreģistrē visas projektu un pārvaldības un kontroles sistēmu revīzijas un jāatbalsta saskaņā ar Regulu (ES) 2021/241 nepieciešamā revīzijas izsekojamība un ziņošana par dažādajiem pasākumiem, atskaites punktiem un mērķrādītājiem.
(45)Par ANP īstenošanu un koordināciju atbildīgo centrālo dienestu, proti, Finanšu ministrijas un Valsts kopīgā pakalpojuma centra, kā arī iesaistīto nozaru ministriju administratīvā spēja ir pietiekama, lai tās varētu pildīt paredzētas funkcijas un uzdevumus. Būtu jāiekļauj atskaites punkts attiecībā uz to, ka pirms pirmā maksājuma pieprasījuma iesniegšanas ir jābūt pieņemtiem noteikumiem, ar ko nosaka Regulas (ES) 2021/241 īstenošanā iesaistīto dažādo struktūru juridiskās pilnvaras.
ANP saskanīgums
(46)Kā paredzēts Regulas (ES) 2021/241 19. panta 3. punkta k) apakšpunktā un V pielikuma 2.11. kritērijā, plānā zināmā mērā (B reitings) ir iekļauti saskanīgi reformu un publisko investīciju projektu īstenošanas pasākumi.
(47)Visi ANP komponenti ir saskanīgi, un to caurvij tematiskas savstarpējās saiknes un sinerģijas starp dažādiem komponentiem, jo īpaši tiem, kas saistīti ar digitālo pārveidi un zaļo pārkārtošanos. Tomēr dažās jomās saskanīgums nav pilnībā sasniegts. Lai gan ANP ietver būtiskas investīcijas, kuru mērķis ir veicināt zaļo un digitālo pārkārtošanos un atbalstīt ekonomikas izaugsmi, vairāk reformu sociālās drošības tīkla stiprināšanai, jo īpaši bezdarba apdrošināšanas pabalstu seguma paplašināšana, varētu palīdzēt mazināt iespējamo negatīvo ietekmi uz konkrētām grupām. Līdztekus būtiskajām investīcijām veselības aprūpes infrastruktūrā varētu veikt pasākumus, kas ļautu palielināt veselības aprūpes darbinieku skaitu nolūkā mazināt darbaspēka trūkumu. Ilgtermiņa aprūpes jautājumus ir paredzēts risināt ar vairākiem pasākumiem, taču saskanīgumu un savstarpējo saistību starp šiem pasākumiem varētu labāk nodrošināt ar plašākām reformām, kuru mērķis ir uzlabot ilgtermiņa aprūpes pieejamību un kvalitāti. ANP iekļautie pasākumi ekonomikas dekarbonizācijas jautājuma risināšanai galvenokārt ir saistīti ar investīcijām, savukārt konkrētas darbības, kuru mērķis ir pakāpeniski izskaust degslānekli, Enerģētikas nozares valsts attīstības plānā ir paredzēts ietvert tikai 2025. gada beigās, un nav paredzētas plašākas reformas, piemēram, zaļie nodokļi. Kopumā ANP investīciju jomā ir spēcīgāks nekā reformu jomā.
Līdztiesība
(48)ANP ir ietverti pasākumi, kas, paredzams, palīdzēs Igaunijai risināt problēmas, ko rada dzimumu līdztiesības un vienlīdzīgu iespēju visiem trūkums, piemēram, pasākumi, kuru tiešais un netiešais mērķis ir samazināt vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirības un risināt personu ar invaliditāti vajadzības, piemēram, atvieglojot piekļuvi dzīves videi. Digitālo prasmju pasākumam būtu jāpalīdz palielināt sieviešu skaitu informācijas un komunikācijas tehnoloģijās un tādējādi novērst dzimumu segregāciju darba tirgū. Investīcijām jauniešu nodarbinātības atbalstam būtu jāpalīdz jauniešiem atrast darbu un tādējādi jāveicina viņu sociālā iekļaušana. ANP iekļautajām reformām un investīcijām būtu jāsamazina esošās sociālās, ekonomiskās un teritoriālās atšķirības. ANP ir atsauces uz likumdošanas un politikas iniciatīvām, ar kurām paredzēts papildināt ANP iekļautās reformas un investīcijas.
Drošības pašnovērtējums
(49)Drošības pašnovērtējums nav sniegts, jo Igaunija to nav uzskatījusi par piemērojamu saskaņā ar Regulas (ES) 2021/241 18. panta 4. punkta g) apakšpunktu.
Pārrobežu un vairākvalstu projekti
(50)ANP ietver Rail Baltic Tallinas termināļa būvniecību, kas ir Rail Baltic sākumpunkts; tas ir pārrobežu projekts, kas savieno trīs Baltijas valstis un to galvaspilsētas ar Poliju un pārējo Savienību. Saistībā ar pasākuma īstenošanu, kura mērķis ir izveidot virtuālu asistentu nolūkā piekļūt digitālajiem sabiedriskajiem pakalpojumiem, ir plānota sadarbība ar Somiju.
Apspriešanās process
(51)ANP sagatavošanas laikā Igaunija veica apspriešanās procesu, iesaistot galvenās ieinteresētās personas un plašu sabiedrību. Gatavojoties ANP, 2020. gada decembrī un 2021. gada aprīlī tika organizēti divi ieinteresēto personu semināru cikli. Semināri tematiski bija paredzēti dažādām ieinteresēto personu grupām, proti, vietējām un reģionālajām pašvaldībām, sociālajiem partneriem, pilsoniskās sabiedrības organizācijām, jaunatnes organizācijām un citām attiecīgajām ieinteresētajām personām. 2021. gada maijā notika pilna ANP projekta sabiedriskā apspriešana.
(52)Īstenojot ANP iekļautos pasākumus, Igaunija plāno ņemt vērā apspriešanās procesā ieinteresēto personu sniegto informāciju. Lai nodrošinātu attiecīgo dalībnieku atbildību, ir būtiski visā ANP iekļauto investīciju un reformu īstenošanas gaitā iesaistīt visas attiecīgās vietējās iestādes un ieinteresētās personas, arī sociālos partnerus.
Pozitīvs novērtējums
(53)Pēc tam, kad Komisija ir pozitīvi novērtējusi Igaunijas ANP un konstatējusi, ka ANP apmierinoši atbilst Regulā (ES) 2021/241 noteiktajiem novērtēšanas kritērijiem, saskaņā ar minētās regulas 20. panta 2. punktu un V pielikumu šajā lēmumā būtu jānorāda, kādas reformas un investīciju projekti ir nepieciešami ANP īstenošanai, kādi ir attiecīgie atskaites punkti, mērķrādītāji un citi rādītāji un kādu summu neatmaksājama finansiālā atbalsta un aizdevuma atbalsta veidā Savienība dara pieejamu ANP īstenošanai.
Finanšu iemaksa
(54)Igaunijas ANP aplēstās kopējās izmaksas ir 982 490 000 EUR. Tā kā ANP apmierinoši atbilst Regulā (ES) 2021/241 noteiktajiem novērtējuma kritērijiem un ANP aplēsto kopējo izmaksu summa ir lielāka par Igaunijai pieejamo maksimālo finanšu iemaksu, tad Igaunijas ANP īstenošanai piešķiramajai finanšu iemaksai vajadzētu būt vienādai ar kopējo Igaunijai pieejamo finanšu iemaksas summu.
(55)Kā paredzēts Regulas (ES) 2021/241 11. panta 2. punktā, Igaunijai aprēķinātā maksimālā finanšu iemaksa līdz 2022. gada 30. jūnijam tiks atjaunināta. Tādējādi saskaņā ar minētās regulas 23. panta 1. punktu Igaunijai paredzētā summa, kas nepārsniedz minētās regulas 11. panta 1. punkta a) apakšpunktā norādīto maksimālo finanšu iemaksu, būtu jādara pieejama tagad ar nolūku noslēgt juridiskās saistības līdz 2022. gada 31. decembrim. Padomei pēc Komisijas priekšlikuma būtu jāgroza šis lēmums, bez liekas kavēšanās iekļaujot tajā saskaņā ar minētās regulas 11. panta 2. punktu aprēķināto atjaunināto maksimālo finanšu iemaksu, ja pēc maksimālās finanšu iemaksas atjaunināšanas rodas šāda vajadzība.
(56)Sniedzamo atbalstu finansē no līdzekļiem, ko Komisija aizņemas Savienības vārdā, pamatojoties uz Padomes Lēmuma (ES, Euratom) 2020/2053 6 5. pantu. Atbalsts būtu jāizmaksā pa daļām, tiklīdz Igaunija ir apmierinoši izpildījusi attiecīgos atskaites punktus un mērķrādītājus, kas noteikti attiecībā uz ANP īstenošanu.
(57)Igaunija ir pieprasījusi priekšfinansējumu 13 % apmērā no finanšu iemaksas. Minēto summu Igaunijai dara pieejamu ar nosacījumu, ka ir stājies spēkā Regulas (ES) 2021/241 23. panta 1. punktā paredzētais nolīgums (“finansēšanas nolīgums”), un saskaņā ar tā noteikumiem.
(58)Šis lēmums nedrīkstētu skart iznākumu procedūrās par Savienības fondu piešķiršanu citās Savienības programmās, kuras netiek īstenotas saskaņā ar Mehānismu, vai ar iekšējā tirgus darbības izkropļošanu saistītās procedūras, kuras var tikt sāktas jo īpaši saskaņā ar Līguma 107. un 108. pantu. Tas neatbrīvo dalībvalstis no prasības saskaņā ar Līguma 108. pantu paziņot Komisijai par potenciālu valsts atbalstu,
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
ANP novērtējuma apstiprināšana
Ar šo, pamatojoties uz Regulas (ES) 2021/241 19. panta 3. punktā sniegtajiem kritērijiem, tiek apstiprināts Igaunijas ANP novērtējums. ANP iekļautās reformas un investīciju projekti, ANP uzraudzības un īstenošanas kārtība un grafiks, tostarp attiecīgie atskaites punkti un mērķrādītāji, un citi attiecīgie rādītāji, kas attiecas uz paredzēto atskaites punktu un mērķrādītāju izpildi, un kārtība, kādā Komisijai nodrošina pilnīgu piekļuvi attiecīgajiem pamatojošajiem datiem, ir sniegti šā lēmuma pielikumā.
2. pants
Finanšu iemaksa
1.Savienība Igaunijai neatmaksājama atbalsta veidā dara pieejamu finanšu iemaksu, kuras summa ir 969 299 213 EUR 7 . Tiek darīti pieejami 759 545 893 EUR, par kuriem juridiskas saistības ir jāuzņemas līdz 2022. gada 31. decembrim. Ja Regulas (ES) 2021/241 11. panta 2. punktā paredzētajā atjaunināšanā Igaunijai aprēķinātā atjauninātā maksimālā finanšu iemaksa ir vienāda ar 969 299 213 EUR vai pārsniedz to, tiek darīti pieejami vēl 209 753 320 EUR, par kuriem juridiskas saistības ir jāuzņemas no 2023. gada 1. janvāra līdz 2023. gada 31. decembrim. Ja Regulas (ES) 2021/241 11. panta 2. punktā paredzētajā atjaunināšanā Igaunijai aprēķinātā atjauninātā maksimālā finanšu iemaksa ir mazāka par 969 299 213 EUR, saskaņā ar Regulas (ES) 2021/241 20. panta 8. punktā noteikto procedūru tiek darīta pieejama summa, kas atbilst starpībai starp atjaunināto maksimālo finanšu iemaksu un summu 759 545 893 EUR apmērā, par kuru juridiskas saistības ir jāuzņemas no 2023. gada 1. janvāra līdz 2023. gada 31. decembrim.
2.Komisija Savienības finanšu iemaksu Igaunijai dara pieejamu pa daļām saskaņā ar šā lēmuma pielikumu. 126 008 898 EUR tiek darīti pieejami kā priekšfinansējuma maksājums, kas atbilst 13 % no finanšu iemaksas. Priekšfinansējumu un daļas Komisija var izmaksāt vienā vai vairākos maksājumos. Maksājuma lielums ir atkarīgs no finansējuma pieejamības.
3.Priekšfinansējumu dara pieejamu ar nosacījumu, ka ir stājies spēkā finansēšanas nolīgums, un saskaņā ar tā noteikumiem. Priekšfinansējumu dzēš, proporcionāli atskaitot no daļu maksājumiem.
4.Daļas tiek darītas pieejamas saskaņā ar finansēšanas nolīgumu ar nosacījumu, ka ir pieejams finansējums un Komisija saskaņā ar Regulas (ES) 2021/241 24. pantu ir pieņēmusi lēmumu par to, ka Igaunija ir apmierinoši izpildījusi attiecīgos atskaites punktus un mērķrādītājus, kas bija noteikti saistībā ar ANP īstenošanu. Ar nosacījumu, ka ir stājušās spēkā 1. punktā minētās juridiskās saistības, maksājumu var veikt, ja Igaunija sasniedz atskaites punktus un mērķrādītājus vēlākais līdz 2026. gada 31. augustam.
3. pants
Adresāts
Šis lēmums ir adresēts Igaunijas Republikai.
Briselē,
Padomes vārdā –
priekšsēdētājs
- (1) OV L 57, 18.2.2021., 17. lpp.
- (2) Padomes Regula (ES) 2020/2094 (2020. gada 14. decembris), ar ko izveido Eiropas Savienības Atveseļošanas instrumentu ekonomikas atveseļošanas atbalstam pēc Covid-19 krīzes (OV L 433I, 22.12.2020., 23. lpp.).
- (3) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2020/852 (2020. gada 18. jūnijs) par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai un ar ko groza Regulu (ES) 2019/2088 (OV L 198, 22.6.2020., 13. lpp.).
- (4) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/240 (2021. gada 10. februāris), ar ko izveido tehniskā atbalsta instrumentu (OV L 57, 18.2.2021., 1. lpp.).
- (5) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2020/2092 (2020. gada 16. decembris) par vispārēju nosacītības režīmu Savienības budžeta aizsardzībai (OV L 433 I, 22.12.2020, 1. lpp.).
- (6) Padomes Lēmums (ES, Euratom) 2020/2053 (2020. gada 14. decembris) par Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu un ar ko atceļ Lēmumu 2014/335/ES, Euratom (OV L 424, 15.12.2020., 1. lpp.).
- (7) Šī summa atbilst finanšu piešķīrumam pēc tam, kad atskaitīta Regulas (ES) 2021/241 6. panta 2. punktā noteiktā Igaunijas izdevumu proporcionālā daļa, kas aprēķināta saskaņā ar minētās regulas 11. pantā noteikto metodiku.
EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 5.10.2021
COM(2021) 625 final
PIELIKUMS
dokumentam
Priekšlikums Padomes Īstenošanas lēmumam
par Igaunijas atveseļošanas un noturības plāna novērtējuma apstiprināšanu
{SWD(2021) 285 final}
PIELIKUMS
1. IEDAĻA. ATVESEĻOŠANAS UN NOTURĪBAS PLĀNĀ PAREDZĒTĀS REFORMAS UN INVESTĪCIJAS
1.Reformu un investīciju apraksts
A. KOMPONENTS NR. 1 Uzņēmumu digitālā pārveide
Šā Igaunijas atveseļošanas un noturības plāna komponenta mērķis ir veicināt Igaunijas uzņēmumu digitālo pārveidi un to konkurētspēju, jo īpaši eksporta tirgos. Tā sniedz finansiālu atbalstu visu nozaru uzņēmumiem, īpašu uzmanību pievēršot MVU un mikrouzņēmumiem, dažādos to digitālās pārveides posmos, kā arī konkrētu ieguldījumu digitālo risinājumu pieņemšanā un ieviešanā būvniecības un kravu autopārvadājumu nozarē. Turklāt komponents pievēršas galvenajam digitālo prasmju jautājumam, palielinot MVU vadītāju informētību un atbalstot informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) speciālistu prasmju pilnveidi un pārkvalificēšanu.
Darbības, kuru mērķis ir atbalstīt eksporta iespēju apzināšanu un Igaunijas uzņēmumu popularizēšanu ārvalstīs, īsteno sinerģijā ar Igaunijas uzņēmuma darbībām.
Komponents palīdz īstenot konkrētai valstij adresētos ieteikumus par ieguldījumiem digitālajā pārejā (valstij adresētais ieteikums Nr. 3, 2020. gads) un par prasmju trūkumu (valstij adresētais ieteikums Nr. 2, 2019. gads).
Paredzams, ka neviens pasākums šajā komponentā būtiski nekaitēs vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā atveseļošanas un noturības plānā izklāstīto pasākumu aprakstu un mazināšanas pasākumus saskaņā ar tehniskajām vadlīnijām “Nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01).
A.1. Neatmaksājamam finansiālajam atbalstam pieteikto reformu un investīciju apraksts
1.1.Investīcija: Digitālā pārveide uzņēmumos
Pasākuma mērķis ir veicināt uzņēmumu digitālo pārveidi, īpašu uzmanību pievēršot MVU un mikrouzņēmumiem.
Pasākums ietver finansiāla atbalsta sniegšanu MVU un mikrouzņēmumiem, kas atrodas Igaunijā, no visām nozarēm darbībām un ieguldījumiem, kas saistīti ar to digitālo pārveidi. Šis finansiālais atbalsts, ko papildina ar uzņēmumu pašu resursiem, attiecas uz vienu vai vairākiem šādiem aspektiem:
-digitālo tehnoloģiju ieviešana,
-rūpniecisko datu mākoņu attīstība,
-rūpnieciskās pētniecības, izstrādes, testēšanas un izmēģināšanas darbības,
-priekšizpēte, konsultāciju un atbalsta pakalpojumi,
-darbinieku apmācība.
Finansējumu piešķir, izmantojot atklātus uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus.
Lai nodrošinātu, ka pasākums atbilst Tehniskajām vadlīnijām “Nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), atbilstības kritērijos, kas ietverti uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus, izslēdz šādu darbību sarakstu: i) darbības, kas saistītas ar fosilo kurināmo, tostarp pakārtota izmantošana 1 ; ii) darbības ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS) ietvaros, lai nodrošinātu prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas nav zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm 2 ; iii) darbības, kas saistītas ar atkritumu poligoniem, incinerācijas stacijām 3 un mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtām 4 ; un iv) darbības, kurās atkritumu ilgtermiņa apglabāšana var radīt kaitējumu videi. Darba uzdevumā papildus nosaka, ka var izvēlēties tikai tās darbības, kas atbilst attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā.
Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.
1.2.Investīcija: E-būvniecības attīstība
Pasākuma mērķis ir veicināt būvniecības nozares digitālās pārveides paātrināšanu, lai palielinātu tās produktivitāti, samazinātu tās vidisko pēdu un uzlabotu ēku kvalitāti. Paredzams, ka šī investīcija veicinās arī plašāku un efektīvāku datu apmaiņu starp ieinteresētajām personām.
Pasākums sastāv no trim dažādām daļām:
(I)programmatūras saskarņu izstrāde starp valsts e-būvniecības platformu (kas tiek izstrādāta Ekonomikas un komunikāciju ministrijas Būvniecības un mājokļu departamenta pārziņā) un esošajām valsts un privātajām informācijas sistēmām, ko izmanto nozarē, lai cita starpā automatizētu verifikāciju par ēku atbilstību dažādām normatīvajām prasībām, kā arī sertifikātu un atļauju izsniegšanu; tas ietver e-būvniecības platformas lietotāju apmācību (tostarp mācību materiālu izstrādi);
(II)atbalsts starptautisku standartu un paraugprakses ieviešanai saistībā ar būvniecības un ēku uzturēšanas digitalizāciju, tostarp ieviešot būvniecības datu klasifikācijas sistēmu, izveidojot būvizstrādājumu un būvizstrādājumu datubāzi, ieviešot BIM (Building Information Modelling) nekustamā īpašuma uzturēšanas jomā;
(III) atbalsts projektiem (kas atlasīti, izmantojot atklātus uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus), kuru mērķis ir īstenot digitālos būvniecības rīkus un izstrādāt (arī prototipu) inovatīvus privātos un publiskos pakalpojumus, kas saistīti ar valsts e-būvniecības platformu.
Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.
1.3.Investīcija: Digitālo pavadzīmju pakalpojumu izstrāde
Pasākuma mērķis ir atbalstīt kravu autopārvadājumu informācijas apmaiņas digitalizāciju, ieviešot digitālas pavadzīmes saskaņā ar Regulu (ES) 2020/1056 par kravu pārvadājumu elektronisku informāciju (eFTI), tādējādi veicinot netraucētu iekšējā tirgus darbību.
Pasākums ietver atbalstu:
(I)pakalpojumu sniedzējiem eFTI platformu izveidē, lai nodrošinātu digitālu pavadzīmju ieviešanu (eCMR – elektroniska pavadzīme),
(II)transporta un loģistikas uzņēmumiem savu sistēmu un procesu savienošanā ar eFTI platformām, ļaujot tiem izmantot digitālās pavadzīmes (eCMR).
Attiecīgos projektus atlasa divos atsevišķos uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus.
Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.
1.4.Reforma: Prasmju reforma uzņēmumu digitālajai pārveidei
Reformas mērķis ir palīdzēt stiprināt uzņēmumu spēju vadības līmenī vadīt un veicināt digitālo pārkārtošanos, kā arī nodrošināt, ka ir pieejams pietiekams skaits IKT speciālistu ar jaunākajām prasmēm un zināšanām, lai Igaunijas uzņēmumi varētu pilnībā izmantot digitālās pārkārtošanās piedāvātās iespējas. Tās mērķis ir arī piedāvāt jaunas karjeras iespējas gan darba ņēmējiem, gan bezdarbniekiem, uzlabojot prasmes un pārkvalificējoties IKT jomā, kā arī labāk atzīstot prasmes, kas iegūtas ārpus formālās mācīšanās. Pasākuma mērķis ir arī palīdzēt palielināt sieviešu līdzdalību IKT apmācībā un IKT profesijās.
Pasākums sastāv no šādām četrām daļām:
(I)uzņēmumu (jo īpaši MVU) vadītāju apmācība, lai uzlabotu viņu IKT prasmes un zināšanas un palielinātu viņu informētību par potenciālajiem ieguvumiem no IKT izmantošanas,
(II)IKT ekspertu apmācības satura pārskatīšana un organizēšana, ņemot vērā jaunākos tehnoloģiskos sasniegumus, kiberdrošības pieaugošo nozīmi un uzņēmumu vajadzības,
(III) izmēģinājuma projekts IKT speciālistu kvalifikācijas sistēmas pārveidošanai,
(IV) IKT speciālistu kvalifikācijas celšana un pārkvalificēšana, tostarp kiberdrošības jomā.
Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.
1.5.Reforma: Atbalsts uzņēmumu konkurētspējai ārvalstu tirgos
Pasākuma mērķis ir palielināt Igaunijas uzņēmumu, tostarp jo īpaši IKT nozares uzņēmumu, eksporta jaudu un konkurētspēju. Paredzams, ka šis pasākums īpaši attieksies uz MVU. Tajā arī izmanto iespējas, ko piedāvā digitālie rīki.
Pasākums sastāv no trim apakšpasākumiem:
(I)eksporta stratēģiju izstrāde, kas vērstas uz konkrētām valstīm vai reģioniem;
(II)uzņēmējdarbības centru izveide galvenajos eksporta tirgos;
(III) Igaunijas produktu un pakalpojumu popularizēšana (jo īpaši no IKT nozares), izmantojot fiziskas, virtuālas vai hibrīdas misijas un pasākumus.
Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.
1.5.1.Apakšreforma: Valstu un reģionālās stratēģijas
Šī apakšreforma ietver vairāku visaptverošu eksporta stratēģiju izstrādi attiecībā uz galvenajām mērķa valstīm un reģioniem, t. i., tām, kurām ir liels Igaunijas uzņēmumu izaugsmes potenciāls. Tajos iekļauj īpašas nodaļas par eksporta iespējām IKT nozarē un plašākā nozīmē par digitālajiem risinājumiem, kas izstrādāti dažādās lietojumu jomās (piemēram, pārvaldība, izglītība vai transports).
Šo stratēģiju mērķis ir sniegt konsultācijas uzņēmumiem, kas ienāk vai jau darbojas attiecīgajos tirgos.
Valstis un reģionus, uz kuriem attiecas stratēģijas, nosaka analīzē, ko veic kā daļu no šā apakšpasākuma īstenošanas.
Šo pasākumu īsteno sinerģijā ar Igaunijas uzņēmējsabiedrības darbībām, kā arī citiem partneriem.
1.5.2.Apakšreforma: Inovatīvi uzņēmējdarbības centri galvenajos eksporta tirgos
Šī apakšreforma ietver uzņēmējdarbības centru izveidi septiņās ārvalstīs (Savienības iekšienē un/vai ārpus tās), kas tiek uzskatītas par svarīgiem eksporta tirgiem. Šajos uzņēmējdarbības centros jābūt piemērotam aprīkojumam fiziskām, virtuālām, kā arī hibrīdsanāksmēm, pieņemšanām un prezentācijām, kuras organizēs Igaunijas uzņēmumi visās nozarēs, kas vērstas uz konkrēto tirgu. Šo aprīkojumu var izmantot arī ārpus notikumiem, lai iepazītos ar jebkuru potenciālo klastera klientu vai konkrētu uzņēmumu Igaunijā. Uzņēmējdarbības centri veicina Igaunijas uzņēmumu attīstību, atbalsta tos vietējā mērogā eksporta darbībās un palīdz piesaistīt ārvalstu ieguldītājus. Uzņēmējdarbības centru darbības veic sinerģijā ar Igaunijas uzņēmējsabiedrības darbībām, kā arī citiem partneriem.
Uzņēmējdarbības centru atrašanās vietu nosaka pēc analīzes, kas jāveic kā daļa no šā apakšpasākuma īstenošanas.
1.5.3.Apakšreforma: Globālās e-eksporta ietekmes grupas un virtuālie posmi
Šī apakšreforma ietver gan valsts iestāžu, gan citu ieinteresēto personu, tostarp jo īpaši privātu uzņēmumu, pārstāvju grupu izveidi un atbalstu Igaunijas produktu un pakalpojumu veicināšanai (jo īpaši IKT nozarē), ko veic šīs grupas, veicot uzdevumus un piedaloties fiziskos, virtuālos vai hibrīdos pasākumos.
Šīs apakšreformas īstenošana ietver arī Igaunijas produktu un pakalpojumu veicināšanas pastiprināšanu lielos pasākumos, izmantojot digitālos rīkus. Tā sauktie “virtuālie posmi” radīs vairāk iespēju Igaunijas ieinteresētajām personām piedalīties un demonstrēs Igaunijas digitālos risinājumus. Šie “virtuālie posmi” sastāv no tehniskiem risinājumiem, kuros apvienoti fiziskie un digitālie elementi, lai ar eksportu saistītais notikums Igaunijā sasniegtu pasaules mēroga auditoriju vai Igaunijas eksportētāji varētu piedalīties pasaules mēroga pasākumos, kas tiek rīkoti ārvalstīs.
Šo pasākumu īsteno sinerģijā ar Igaunijas uzņēmējsabiedrības darbībām, kā arī citiem partneriem.
A.2. Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un neatmaksājamā finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks
|
Kārtas numurs |
Pasākums (reforma vai investīcija) |
Atskaites punkts / mērķrādītājs |
Nosaukums |
Kvalitatīvie rādītāji
|
Kvantitatīvie rādītāji
|
Orientējošs pabeigšanas grafiks |
Katra atskaites punkta un mērķrādītāja apraksts |
|||
|
Mērvienība |
Bāze |
Mērķis |
Ceturksnis |
Gads |
||||||
|
1 |
1.1. Digitālā pārveide uzņēmumos |
Atskaites punkts |
Uzaicinājums iesniegt priekšlikumus ar piešķiršanas kritērijiem un piešķiršanas nosacījumiem |
Paziņojuma par uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus publicēšana |
2. cet. |
2022 |
Ekonomikas un komunikāciju ministrija publicē uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus, lai atbalstītu uzņēmumu digitālo pārveidi, kā arī piešķiršanas kritērijus. Novērtēšanas kritērijus un atbalsta piešķiršanas nosacījumus nosaka, pamatojoties uz Igaunijas uzņēmumu vajadzību analīzi un pasākuma paredzamo ietekmi. Atbilstības kritēriji arī nodrošina, ka atlasītie projekti atbilst tehniskajiem norādījumiem “Nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), izmantojot izslēgšanas sarakstu un prasību nodrošināt atbilstību attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā. |
|||
|
2 |
1.1. Digitālā pārveide uzņēmumos |
Mērķrādītājs |
Dotāciju piešķiršana |
To uzņēmumu skaits, kuriem piešķirta dotācija |
0 |
110 |
4. cet. |
2023 |
To uzņēmumu skaits, kuriem Ekonomikas un sakaru ministrija piešķir dotācijas, lai atbalstītu to digitālo pārveidi saskaņā ar uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus. |
|
|
3 |
1.1. Digitālā pārveide uzņēmumos |
Mērķrādītājs |
Dotāciju piešķiršana |
To uzņēmumu skaits, kuriem piešķirta dotācija |
110 |
230 |
4. cet. |
2025 |
To uzņēmumu skaits, kuriem Ekonomikas un sakaru ministrija piešķir dotācijas, lai atbalstītu to digitālo pārveidi saskaņā ar uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus. |
|
|
4 |
1.2. e-būvniecības attīstība |
Atskaites punkts |
Starptautisku standartu un paraugprakses pieņemšana attiecībā uz digitālo tehnoloģiju izmantošanu būvniecībā |
Starptautisko standartu un paraugprakses pieņemšana |
4. cet. |
2024 |
Darbu pie starptautisku standartu un paraugprakses pieņemšanas attiecībā uz digitālo tehnoloģiju izmantošanu būvniecībā un ēku apsaimniekošanā vada un koordinē Ekonomikas un komunikāciju ministrija, ieviešot būvniecības datu klasifikācijas sistēmu, izveidojot publiski pieejamu būvizstrādājumu un būvizstrādājumu datubāzi un ieviešot ēku informācijas modelēšanu nekustamā īpašuma uzturēšanas jomā. |
|||
|
5 |
1.2. e-būvniecības attīstība |
Atskaites punkts |
Publisko pakalpojumu pieejamība e-būvniecības platformā |
Saskarnes starp e-būvniecības platformu un saistītajiem publiskajiem pakalpojumiem nodošana ekspluatācijā |
|
|
4. cet. |
2025 |
E-būvniecības attīstības plānā paredzētos sabiedriskos pakalpojumus izstrādā, izmanto un publisko e-būvniecības platformā. Mācību materiālus dara pieejamus arī lietotājiem. Tas ietver ar apbūvēto vidi saistītus pakalpojumus, piemēram, būvatļaujas un plānošanas atļaujas, būvgrāmatu (žurnālgrāmatu) un renovācijas pasi. |
|
|
6 |
1.2. e-būvniecības attīstība |
Mērķrādītājs |
Izstrādes un prototipu izstrādes projektu pabeigšana |
Pabeigto projektu skaits |
0 |
120 |
4. cet. |
2025 |
Pabeigto projektu skaits digitālo būvniecības rīku un inovatīvu digitālo risinājumu prototipu izstrādei un/vai ieviešanai, izmantojot e-būvniecības platformu. |
|
|
7 |
1.3. digitālo pavadzīmju pakalpojumu izstrāde |
Mērķrādītājs |
eFTI (elektroniskās kravu pārvadājumu informācijas) platformu izstrāde |
Uzsākto projektu skaits |
0 |
5 |
2. cet. |
2023 |
Tādu projektu skaits, kuros izstrādāta eFTI platforma un kuri saņēmuši pozitīvu dotācijas lēmumu. |
|
|
8 |
1.3. digitālo pavadzīmju pakalpojumu izstrāde |
Mērķrādītājs |
eCMR (elektroniskās pavadzīmes) saskarnes attīstība |
Uzsākto projektu skaits |
0 |
270 |
4. cet. |
2024 |
Tādu projektu skaits, kas ļauj transporta un loģistikas operatoriem būt savienotiem ar eFTI platformām un izmantot eCMR, par kuriem ir saņemts pozitīvs dotācijas lēmums. |
|
|
9 |
1.3. digitālo pavadzīmju pakalpojumu izstrāde |
Mērķrādītājs |
Kopējais pabeigto projektu skaits |
Pabeigto projektu skaits |
0 |
275 |
4. cet. |
2025 |
Pabeigto eFTI un eCMR projektu skaits, kas sekmē digitālo pavadzīmju ieviešanu. |
|
|
10 |
1.3. digitālo pavadzīmju pakalpojumu izstrāde |
Atskaites punkts |
Digitālo pavadzīmju izstrādes un ieviešanas ex post novērtējums |
Ekonomikas un komunikāciju ministrijas ex post novērtējuma ziņojuma pieņemšana |
2. cet. |
2026 |
Ārēja iestāde analizē atbalsta pasākuma ietekmi uz kravu autopārvadājumu nozari un sagatavo novērtējuma ziņojumu, ko pieņem Ekonomikas un sakaru ministrija. |
|||
|
11 |
1.4. Prasmju reforma uzņēmumu digitālajai pārveidei |
Atskaites punkts |
Sekundāro tiesību aktu stāšanās spēkā, kuros izklāstīti digitālo prasmju attīstības atbalsta noteikumi |
Sekundāro tiesību aktu stāšanās spēkā |
2. cet. |
2022 |
Stājas spēkā sekundārie tiesību akti, kas vajadzīgi atbalsta saņemšanai un piešķiršanai. Atbalsta nosacījumus nosaka ar ministrijas dekrētu, ko saskaņo ar Finanšu ministriju un Valsts kopīgo pakalpojumu centru.
– pasākuma mērķis, – atbalstīto darbību apraksts, – saņēmēji un mērķgrupas, – īstenošanas nosacījumi, – attiecināmās izmaksas un izmantotie vienkāršojumi, – maksājumu nosacījumi, – ziņošanas un uzraudzības nosacījumi. |
|||
|
12 |
1.4. Prasmju reforma uzņēmumu digitālajai pārveidei |
Mērķrādītājs |
Pieteikšanās mācību pasākumos |
|
Dalībnieku skaits |
0 |
500 |
4. cet. |
2023 |
To cilvēku skaits, kuri iesaistījušies apmācības pasākumos, ko atbalsta saskaņā ar šo pasākumu un kas ietver izpratnes veicināšanu MVU vadītājiem un IKT speciālistu kvalifikācijas celšanu un pārkvalificēšanu. Vismaz 35 % no dalībniekiem, kas piedalās šajos mācību pasākumos, ir sievietes. |
|
13 |
1.4. Prasmju reforma uzņēmumu digitālajai pārveidei |
Mērķrādītājs |
Mācību pasākumu pabeigšana |
|
Dalībnieku skaits |
0 |
2000 |
2. cet. |
2026 |
To cilvēku skaits, kuri pabeiguši apmācības kursus, izmantojot mācību pasākumus, ko atbalsta saskaņā ar šo pasākumu, tostarp izpratnes veicināšanu MVU vadītājiem, kā arī IKT speciālistu prasmju pilnveidi un pārkvalificēšanu. Vismaz 35 % dalībnieku, kas pabeiguši šos mācību pasākumus, ir sievietes. |
|
14 |
1.4. Prasmju reforma uzņēmumu digitālajai pārveidei |
Mērķrādītājs |
Jaunu prasmju pilnveides un pārkvalificēšanās moduļu skaits |
Igaunijas izglītības informācijas sistēmā (EHIS) reģistrēto mācību programmu skaits. |
0 |
5 |
4. cet. |
2023 |
Tādu prasmju pilnveides un pārkvalifikācijas moduļu skaits, kas izstrādāti ar detalizētu apmācības saturu, struktūru un mācību materiāliem, lai nodrošinātu apmācību saistībā ar digitālajām prasmēm. Jaunas mācību programmas, kas izstrādātas šiem moduļiem, reģistrē Igaunijas Izglītības informācijas sistēmā (EHIS). |
|
|
15 |
1.4. Prasmju reforma uzņēmumu digitālajai pārveidei |
Mērķrādītājs |
IKT speciālistu kvalifikācijas standartu pārskatīšana. |
To kvalifikācijas standartu skaits, kas analizēti un pielāgoti pēc vajadzības |
0 |
5 |
4. cet. |
2024 |
To IKT speciālistu kvalifikācijas standartu skaits, kuri iekļauti valsts kvalifikācijas standartu reģistrā un kuri vajadzības gadījumā ir analizēti un pielāgoti. |
|
|
16 |
1.5. Atbalsts uzņēmumu konkurētspējai ārējos tirgos 1.5.1. Valsts un reģionālās stratēģijas |
Atskaites punkts |
Stratēģiju izstrādes sagatavošana |
Sagatavošanas darbu pabeigšana |
2. cet. |
2022 |
Pabeidz sagatavošanas darbus, kas vajadzīgi, lai izstrādātu eksporta stratēģijas. Šie uzdevumi ietver: – analīze par to, kuri ārējie tirgi ir svarīgi stratēģiju izstrādē, – uzņēmumu interešu analīze, – eksportētāju uzņēmumu vajadzību apzināšana, lai palielinātu to konkurētspēju eksporta tirgos, Vajadzību sarindojums. |
|||
|
17 |
1.5. Atbalsts uzņēmumu konkurētspējai ārējos tirgos 1.5.1. Valsts un reģionālās stratēģijas |
Atskaites punkts |
Pētījumu iepirkums |
Līgumu parakstīšana |
2. cet. |
2024 |
Piedāvājumus stratēģiju un produktu pakešu izstrādei, lai iegūtu detalizētu tirgus informāciju par ārvalstu tirgiem, organizē Ārlietu ministrija. Attiecīgos līgumus paraksta. |
|||
|
18 |
1.5. Atbalsts uzņēmumu konkurētspējai ārējos tirgos 1.5.1. Valsts un reģionālās stratēģijas |
Mērķrādītājs |
Valsts un reģionālo eksporta stratēģiju skaits |
Publicēto stratēģiju skaits |
0 |
13 |
2. cet. |
2026 |
Izstrādājamo valsts un/vai reģionālo eksporta stratēģiju skaits. Šajās stratēģijās iekļauj visaptverošu analīzi un sniedz proaktīvas, viedas konsultācijas uzņēmumiem, kas ienāk un darbojas ārvalstu tirgos. |
|
|
19 |
1.5. Atbalsts uzņēmumu konkurētspējai ārējos tirgos 1.5.2. Novatoriski uzņēmējdarbības centri galvenajos eksporta tirgos |
Atskaites punkts |
Sagatavošanās analīze, lai noteiktu uzņēmējdarbības centru saturu un atrašanās vietu |
Sagatavošanās analīzes sagatavošana |
|
|
2. cet. |
2022 |
Ārlietu ministrija sagatavo sagatavošanas analīzi, kas ļauj noteikt uzņēmējdarbības centru saturu un atrašanās vietas. Analīzē atklāj, kur izveidot uzņēmējdarbības centrus, lai palielinātu pieprasījumu pēc Igaunijas ražotām precēm un pakalpojumiem eksporta tirgos. |
|
|
20 |
1.5. Atbalsts uzņēmumu konkurētspējai ārējos tirgos 1.5.2. Novatoriski uzņēmējdarbības centri galvenajos eksporta tirgos |
Mērķrādītājs |
Atvērto uzņēmējdarbības centru skaits |
Uzņēmējdarbības centru skaits |
0 |
7 |
2. cet. |
2026 |
To uzņēmējdarbības centru skaits, kurus Ārlietu ministrija atvērusi, lai atbalstītu uzņēmumus ienākt un darboties svarīgos eksporta tirgos, kā arī lai palīdzētu tiem popularizēt Igaunijā ražotus produktus un pakalpojumus, ņemot vērā vietējās uzņēmējdarbības vides un kultūras īpatnības. |
|
|
21 |
1.5. Atbalsts uzņēmumu konkurētspējai ārējos tirgos 1.5.3. Globālās e-eksporta ietekmes grupas un virtuālie posmi |
Atskaites punkts |
Ietekmes grupu izveide un globālo digitālo misiju galamērķu atlase |
Lēmumi par ietekmes grupu sastāvu un globālo digitālo misiju galamērķiem |
|
|
2. cet. |
2022 |
Pamatojoties uz analīzi, Ārlietu ministrija izraugās globālo digitālo misiju galamērķus un ietekmes grupas, lai palielinātu Igaunijas digitālo pakalpojumu eksporta pievienoto vērtību, palielinātu Igaunijas uzņēmumu, tostarp jo īpaši IKT uzņēmumu, eksporta jaudu un piesaistītu papildu ārvalstu investīcijas inovācijai. |
|
|
22 |
1.5. Atbalsts uzņēmumu konkurētspējai ārējos tirgos 1.5.3. Globālās e-eksporta ietekmes grupas un virtuālie posmi |
Mērķrādītājs |
Globālās ietekmes grupu veikto komandējumu skaits un lielo notikumu skaits, kuros Igaunija bija pārstāvēta “virtuālos posmos” |
Kopējais veikto misiju un pasākumu skaits |
0 |
29 |
2. cet. |
2026 |
Ārlietu ministrijas izveidotās globālās ietekmes grupas veic vismaz 14 komandējumus, lai palielinātu Igaunijas digitālo pakalpojumu eksporta pievienoto vērtību, palielinātu Igaunijas uzņēmumu, tostarp jo īpaši IKT uzņēmumu, eksporta jaudu un piesaistītu papildu ārvalstu investīcijas inovācijai. Igaunija ir pārstāvēta “virtuālos posmos” vismaz 15 gadījumos. |
|
B. KOMPONENTS NR. 2 Paātrināt zaļo pārkārtošanos uzņēmumos
B.1. Neatmaksājamam finansiālajam atbalstam pieteikto reformu un investīciju apraksts
Igaunijas atveseļošanas un noturības plāna komponenta mērķis ir paātrināt zaļo pārkārtošanos uzņēmējdarbības nozarē Igaunijā un izmantot uzņēmējdarbības iespējas, ko tā sniedz. Komponents sastāv no divām reformām un sešām investīcijām, un tā mērķis ir atbalstīt zaļo tehnoloģiju attīstību, palielināt zaļo pētniecību un inovācijas spējas un resursu efektivitāti, ieviest jaunus uzņēmējdarbības modeļus un uzlabot prasmes un zinātību jomās, kas saistītas ar zaļo pārkārtošanos. Šā komponenta pasākumu mērķis ir īstenot visaptverošu pieeju pārejai uz zaļo ekonomiku, lai novērstu galvenās tirgus nepilnības un veicinātu tehnoloģisko un uzvedības izrāvienu nolūkā palielināt uzņēmējdarbības nozares konkurētspēju. Šie pasākumi arī atbalsta kapitāla tirgus un uzņēmējdarbības vides turpmāku attīstību.
Komponents palīdz īstenot konkrētai valstij adresētos ieteikumus par atbalstu mazo un vidējo uzņēmumu inovācijas spējai un ieguldījumu koncentrēšanu uz zaļo pārkārtošanos, pietiekamas piekļuves nodrošināšanu finansējumam (valsts īpašais ieteikums Nr. 3 2020. gadā) un uz prasmju trūkumu (2019. gadā konkrētai valstij adresētais 2. ieteikums).
Paredzams, ka neviens pasākums šajā komponentā būtiski nekaitēs vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā atveseļošanas un noturības plānā izklāstīto pasākumu aprakstu un mazināšanas pasākumus saskaņā ar tehniskajām vadlīnijām “Nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01).
2.1.Reforma: Uzņēmumu zaļā pārkārtošanās
Reformas mērķis ir uzlabot zaļo pārkārtošanos uzņēmējdarbības nozarē, kas, paredzams, sniegs ekonomiskus, ekoloģiskus un sociālus ieguvumus, padarot esošos uzņēmumus efektīvākus un videi draudzīgākus (resursu efektivitāte, jauni zaļās pārkārtošanās sertifikāti un produktu tirdzniecības atļaujas) un atbalstot jaunu zaļo tehnoloģiju uzņēmumu veidošanos (zaļo tehnoloģiju izstrāde un ieviešana, jaunas iespējas bioresursu vērtības palielināšanai).
Reforma ietver plašas Zaļās pārkārtošanās darba grupas izveidi, lai veicinātu sadarbību starp zaļās tehnoloģijas ieinteresētajām personām un tādu tiesību aktu pieņemšanu, kas vajadzīgi piecu papildu ieguldījumu īstenošanai: 1. Zaļās prasmes, lai atbalstītu uzņēmumu zaļo pārkārtošanos; 2. Videi nekaitīgu tehnoloģiju attīstības programmas; 3. Uzņēmējdarbības modeļu modernizācija ražošanas uzņēmumos; 4. Resursu ziņā efektīvu zaļo tehnoloģiju ieviešana; un 5. Zaļais fonds.
Reforma ir savstarpēji saistīta ar 1. komponentu, jo digitalizācija un automatizācija veicina zaļo tehnoloģiju attīstību un zaļo pārkārtošanos uzņēmējdarbības nozarē.
Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2022. gada 31. decembrim.
2.2.Investīcija: Zaļās prasmes uzņēmumu zaļās pārkārtošanās atbalstam
Investīciju mērķis ir nodrošināt kvalitatīvu ekspertu pieejamību zaļās pārkārtošanās īstenošanai uzņēmumos. Investīcijas ietver atjauninātu prasmju pilnveides un pārkvalificēšanās programmu ieviešanu pieaugušajiem un studiju programmu modernizāciju augstākajā un profesionālajā izglītībā, kā arī elastīgāku apmācības programmu izstrādi un izmēģināšanu, piedāvājot mikroakreditācijas, ņemot vērā zaļās ekonomikas turpmākās vajadzības.
Zaļās prasmes ir definētas kā prasmes, kas vajadzīgas darbvietām, kuras palīdz samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, uzlabot energoefektivitāti un resursefektivitāti un ietver aprites ekonomikas principu plašāku ieviešanu. Sadarbībā ar ieinteresētajām personām atjaunina profesionālos standartus un prasmju profilus un attiecīgā gadījumā izstrādā jaunus profilus, precizējot paredzamos mācīšanās rezultātus un izvēloties konkrētas jomas, kurām ir vislielākā ietekme uz zaļo pārkārtošanos. Personām, kas strādā nozarēs, kuras jau ir skārusi zaļā pārkārtošanās (enerģētika, transports, atkritumu apsaimniekošana), tiek piedāvātas pārkvalificēšanās iespējas; Jaunas nozares un nozares, kurām ir potenciāls radīt darbvietas, kas izriet no zaļās pārkārtošanās vai ir saistītas ar to), un personām, kuras vēlas mainīt savu karjeru.
Ieguldījumu īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.
2.3.Investīcija: Videi nekaitīgu tehnoloģiju attīstības programmas
Investīciju mērķis ir veicināt uzņēmumu zaļo pārkārtošanos, veicinot inovatīvu zaļo tehnoloģiju izstrādi un izplatīšanu. Paredzams, ka investīcijas palielinās pētniecībā intensīvu zaļo tehnoloģiju uzņēmumu skaitu tirgū un atbalstīs jaunuzņēmumu ekosistēmu. Investīcijas ietver atbalstu jaunuzņēmumiem un attīstības kopām, galveno uzmanību pievēršot integrētiem videi nekaitīgu tehnoloģiju risinājumiem, izmantojot dažādus attīstības pakalpojumus (tostarp paātrinātājus, inkubāciju, uzņēmējdarbības attīstību, prototipu izstrādi, izmēģinājuma projektus) un sadarbības uzlabošanu starp dažāda veida organizācijām un dalībniekiem, kas jau aktīvi darbojas tirgū (akadēmijām, uzņēmumiem, citām ieinteresētajām personām).
Investīcijas koncentrējas uz energoefektivitāti un resursu efektīvu izmantošanu, aprites ekonomikas veicināšanu, jauniem uzņēmējdarbības modeļiem, digitalizāciju un automatizāciju. Investīciju atbalstītie projekti palīdz samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas un palielināt resursu produktivitāti Igaunijā.
Ieguldījumu īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.
2.4.Investīcija: Ražošanas uzņēmumu uzņēmējdarbības modeļu modernizācija
Investīciju mērķis ir atbalstīt uzņēmējdarbības modeļu maiņu ražošanā, lai nodrošinātu Igaunijas produktu atbilstību vides un klimata mērķiem, tostarp aprites ekonomikas principiem, un palielinātu ražošanas uzņēmumu konkurētspēju. Pasākums atbalsta projektus, ar kuriem modernizē ražošanas uzņēmumu uzņēmējdarbības modeļus, kas saistīti ar klimata un vides mērķiem. Projektus atlasa, pamatojoties uz uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus.
Lai nodrošinātu, ka pasākums atbilst Tehniskajām vadlīnijām “Nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus ietvertajos atbilstības kritērijos izslēdz šādu darbību sarakstu: i) darbības, kas saistītas ar fosilo kurināmo, tostarp pakārtota izmantošana 5 ; ii) darbības ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS) ietvaros, lai nodrošinātu prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas nav zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm 6 ; iii) darbības, kas saistītas ar atkritumu poligoniem, incinerācijas stacijām 7 un mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtām 8 ; un iv) darbības, kurās atkritumu ilgtermiņa apglabāšana var radīt kaitējumu videi. Darba uzdevumā papildus nosaka, ka var izvēlēties tikai tās darbības, kas atbilst attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā.
Ieguldījumu īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.
2.5.Investīcija: Resursu ziņā efektīvu zaļo tehnoloģiju ieviešana
Ieguldījumu mērķis ir uzlabot uzņēmumu resursu efektivitāti, tostarp energoefektivitāti, īpašu uzmanību pievēršot nepietiekami izmantotu bioresursu, piemēram, atlikumu un blakusproduktu, vērtības palielināšanai. Investīciju mērķis ir atbalstīt inovāciju ražošanas tehnoloģijās un produktu izstrādē uzņēmumos un veicināt aprites ekonomikas risinājumus.
Pasākums atbalsta divu veidu investīcijas:
-veicināt resursu ziņā efektīvas videi nekaitīgas tehnoloģijas rūpnieciskām iekārtām;
-bioresursu valorizācija.
Projektus atlasa, pamatojoties uz uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus. Galvenie kritēriji projektu atlasei dotāciju saņemšanai atkarībā no atbilstības ietver efektivitāti siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanā, resursefektivitāti, rentabilitāti, atlieku un atkritumu rašanās samazināšanu, pievienoto vērtību bioresursiem un izstrādājamo risinājumu novatorismu.
Lai nodrošinātu, ka pasākums atbilst Tehniskajām vadlīnijām “Nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus ietvertajos atbilstības kritērijos izslēdz šādu darbību sarakstu: i) darbības, kas saistītas ar fosilo kurināmo, tostarp pakārtota izmantošana 9 ; ii) darbības ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS) ietvaros, lai nodrošinātu prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas nav zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm 10 ; iii) darbības, kas saistītas ar atkritumu poligoniem, incinerācijas stacijām 11 un mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtām 12 ; un iv) darbības, kurās atkritumu ilgtermiņa apglabāšana var radīt kaitējumu videi. Darba uzdevumā papildus nosaka, ka var izvēlēties tikai tās darbības, kas atbilst attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā.
Ieguldījumu īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.
2.6.Investīcija: Zaļais fonds
Ieguldījumu mērķis ir nodrošināt kapitālu jaunu videi nekaitīgu tehnoloģiju attīstībai tādās stratēģiskās jomās kā enerģētika, lauksaimniecība, pārtikas rūpniecība, transports un loģistika, materiāli un ķīmiskā rūpniecība. Zaļais fonds nodrošina finansējumu uzņēmumiem un nozarēm, kuru produktiem, pakalpojumiem vai procesiem ir raksturīgas intensīvas pētniecības videi draudzīgas tehnoloģijas un kuru darbības veicina vides problēmu risināšanu, jaunu produktu, pakalpojumu vai tehnoloģiju izstrādi, kas samazina vai uztver siltumnīcefekta gāzu emisijas vai ko virza ekodizaina prasības. Investīcijas veic ilgtspējīgos projektos, ņemot vērā ES Taksonomijas regulu.
Pasākumu īsteno kā finanšu instrumentu plašākas zaļās tehnoloģijas ieguldījumu programmas ietvaros, kas nodrošina kapitāla ieguldījumus uzņēmumiem tiešu kapitāla ieguldījumu veidā un izmantojot riska kapitāla fondus, kurus pārvalda publiskā finansējuma pārvaldītājs SmartCap.
Pasākums atbilst tehniskajiem norādījumiem “Nenodarīt būtisku kaitējumu” (2021/C58/01). Juridiskais nolīgums, kas parakstīts starp Igauniju un SmartCap, un turpmākā zaļā fonda ieguldījumu politika:
I.pieprasīt piemērot Komisijas tehniskos norādījumus par ilgtspējas pārbaudi fondam InvestEU; un
II.pieprasīt uzņēmumiem, kuri vairāk nekā 50 % no saviem ieņēmumiem iepriekšējā finanšu gadā guvuši no šādām darbībām un/vai aktīviem, pieņemt un publicēt zaļās pārkārtošanās plānus: i) darbības un aktīvi, kas saistīti ar fosilo kurināmo, tostarp pakārtota izmantošana 13 ; ii) darbības un aktīvi saskaņā ar ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (ETS), lai nodrošinātu prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas nav zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm 14 ; iii) darbības un aktīvi, kas saistīti ar atkritumu poligoniem, incinerācijas stacijām 15 un mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtām 16 ; Un iv) darbības un aktīvi, ja atkritumu ilgtermiņa apglabāšana var radīt kaitējumu videi; un
III.pieprasīt, lai SmartCap pārbaudītu saņēmēja atbilstību attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā attiecībā uz visiem darījumiem, tostarp tiem, uz kuriem neattiecas ilgtspējas pārbaude.
Ieguldījumu īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.
2.7.Investīcija: Radīt iespējas uz atjaunojamiem energoresursiem balstītu vidi saudzējoša ūdeņraža tehnoloģiju ieviešanai
Investīciju mērķis ir atbalstīt ūdeņraža integrētu vērtības ķēžu izvēršanu un izmēģināšanu no enerģijas ražošanas un piegādes risinājumiem līdz galapatēriņam dažādās lietojumu jomās.
Atbalstāmos projektus atlasa pēc uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus. Uzaicinājums iesniegt priekšlikumus ir atvērts projektiem no visām ekonomikas nozarēm. Ūdeņraža ražošanā izmantotajai elektroenerģijai jābūt ražotai no atjaunojamiem energoresursiem, un vidi saudzējoša ūdeņraža patēriņš notiek Igaunijā.
Lai nodrošinātu, ka pasākums atbilst Tehniskajām vadlīnijām “Nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus ietvertajos atbilstības kritērijos izslēdz šādu darbību sarakstu: i) darbības, kas saistītas ar fosilo kurināmo, tostarp pakārtota izmantošana 17 ; ii) darbības ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS) ietvaros, lai nodrošinātu prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas nav zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm 18 ; iii) darbības, kas saistītas ar atkritumu poligoniem, incinerācijas stacijām 19 un mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtām 20 ; un iv) darbības, kurās atkritumu ilgtermiņa apglabāšana var radīt kaitējumu videi. Darba uzdevumā papildus nosaka, ka var izvēlēties tikai tās darbības, kas atbilst attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā.
Ieguldījumu īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.
B.2. Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un neatmaksājamā finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks
|
Kārtas numurs |
Pasākums (reforma vai investīcija) |
Atskaites punkts / mērķrādītājs |
Nosaukums |
Kvalitatīvie rādītāji
|
Mērvienība |
Kvantitatīvie rādītāji
|
Orientējošs pabeigšanas grafiks |
Katra atskaites punkta un mērķrādītāja apraksts |
||
|
Bāze |
Mērķis |
Ceturksnis |
Gads |
|||||||
|
23 |
2.1. Uzņēmumu zaļā pārkārtošanās |
Atskaites punkts |
Zaļās pārkārtošanās darba grupas izveide zaļās pārkārtošanās īstenošanai un uzraudzībai |
Darba grupas un darba grupu izveide |
<<<<<<<<<<<<<<<<< |
4. cet. |
2021 |
Vides ministrija pašreizējo Zaļo tehnoloģiju darba grupu (izveidota 2020. gadā) pārveido par RRP Zaļās pārkārtošanās darba grupu, lai koordinētu uzņēmumu zaļās pārkārtošanās pasākumus un uzlabotu sadarbību un informācijas apmaiņu starp publisko sektoru, ieinteresētajām personām un interešu grupām. Īpašu pasākumu veikšanai izveido vajadzīgās darba grupas. |
||
|
24 |
2.1. Uzņēmumu zaļā pārkārtošanās |
Atskaites punkts |
Aprites ekonomikas rīcības plāna pieņemšana Zaļās pārkārtošanās darba grupā |
Pieņemts aprites ekonomikas rīcības plāns |
4. cet. |
2022 |
Zaļās pārkārtošanās darba grupa esošās aprites ekonomikas darbības un dažādos rīcības plānus pārskata vienotā aprites ekonomikas rīcības plānā, kas virzīs Igaunijas pāreju uz aprites ekonomiku. |
|||
|
25 |
2.2. vidi saudzējošas prasmes uzņēmumu zaļās pārkārtošanās atbalstam |
Atskaites punkts |
Sekundāro tiesību aktu stāšanās spēkā, kuros izklāstīti atbalsta noteikumi zaļo prasmju attīstīšanai |
Sekundāro tiesību aktu stāšanās spēkā |
2. cet. |
2022 |
Stājas spēkā sekundārie tiesību akti, kas vajadzīgi atbalsta saņemšanai un piešķiršanai. Tajā ietver noteikumus, kas nodrošina, ka visas darbības, ko atbalsta saskaņā ar šo pasākumu, ir vērstas uz jomām, kas veicina siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu vai pielāgošanos klimata pārmaiņām. |
|||
|
26 |
2.2. vidi saudzējošas prasmes uzņēmumu zaļās pārkārtošanās atbalstam |
Mērķrādītājs |
Prasmju pilnveides un pārkvalificēšanās moduļu skaits |
Moduļu skaits |
0 |
5 |
4. cet. |
2023 |
Izstrādāto prasmju pilnveides un pārkvalifikācijas moduļu skaits, tostarp detalizēts apmācības saturs, struktūra un mācību materiāli, lai nodrošinātu apmācību saistībā ar zaļajām prasmēm. |
|
|
27 |
2.2. vidi saudzējošas prasmes uzņēmumu zaļās pārkārtošanās atbalstam |
Mērķrādītājs |
Cilvēki, kas piedalās kvalifikācijas celšanas un pārkvalificēšanās programmās |
Dalībnieku skaits |
0 |
2830 |
2. cet. |
2026 |
To cilvēku skaits, kuri ir pabeiguši vienu no apmācību kursiem, ko atbalsta ar šo pasākumu. |
|
|
28 |
2.3. Zaļo tehnoloģiju attīstības programma |
Atskaites punkts |
Darba grupas izveide, lai plānotu un izstrādātu attīstības programmu |
Projekta vadītāja pieņemšana darbā un darba grupas izveide |
4. cet. |
2021 |
Pieņem darbā projekta vadītāju un izveido plašu ieinteresēto personu grupu, lai koordinētu ieguldījumu plānošanu un īstenošanu. Projekta vadītāja lomu nosaka, lai apkopotu informāciju no tirgus dalībniekiem un izstrādātu vajadzīgos atbalsta pasākumus un iepirkumu. Darba grupā ir uzņēmējdarbības attīstībā iesaistītās puses, un tā apņemas tikties vismaz trīs reizes gadā, lai izvērtētu ar ieguldījumiem saistīto darbību attīstību un sniegtu ieteikumus turpmākai rīcībai. Darba grupa izstrādā noteikumus par attīstības programmā atbalstāmo darbību atlasi tā, lai tiktu nodrošināts, ka katra darbība tieši palīdz samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas vai atbalstīt pielāgošanos klimata pārmaiņām. |
|||
|
29 |
2.3. Zaļo tehnoloģiju attīstības programma |
Atskaites punkts |
Zaļo tehnoloģiju attīstības programmas izveide |
Līgumi, kas parakstīti attiecībā uz visām attīstības kopām un atbalsta pasākumiem, kas izstrādāti un atvērti |
2. cet. |
2024 |
Publiskā iepirkuma procedūras vismaz piecām attīstības kopām pabeidz un līgumus piešķir uzvarētājām pusēm. Atbalsta pasākumus izstrādā un to pirmās kārtas atver vismaz 10 jaunuzņēmumiem. Atlases procesi nodrošina, ka katra atbalstītā darbība tieši palīdz samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas vai atbalstīt pielāgošanos klimata pārmaiņām. |
|||
|
30 |
2.3. Zaļo tehnoloģiju attīstības programma |
Mērķrādītājs |
Zaļo tehnoloģiju attīstības programmas atbalstīto kopu skaits |
Kopu skaits |
0 |
5 |
2. cet. |
2026 |
Attīstības programmas atbalstīto kopu skaits. |
|
|
31 |
2.3. Zaļo tehnoloģiju attīstības programma |
Mērķrādītājs |
To jaunuzņēmumu skaits, kuri saņem atbalstu no Zaļo tehnoloģiju attīstības programmas un kuri ir saņēmuši privātus ieguldījumus |
Jaunuzņēmumu skaits |
0 |
10 |
2. cet. |
2026 |
To jaunuzņēmumu skaits, kurus atbalsta attīstības programma un kuri ir saņēmuši līdzekļus no privātiem ieguldītājiem attīstības programmas laikā vai pēc tās. |
|
|
32 |
2.4. Uzņēmējdarbības modeļu modernizācija ražošanas uzņēmumos |
Atskaites punkts |
Ministrijas dekrēta par subsīdiju piešķiršanas nosacījumiem stāšanās spēkā |
Ministrijas dekrēta stāšanās spēkā |
2. cet. |
2022 |
Atbalsta piešķiršanas nosacījumus nosaka ar atbildīgā ministra dekrētu. Noteiktās prasības ietver atbilstības kritērijus, lai nodrošinātu, ka atlasītie projekti atbilst tehniskajiem norādījumiem “Nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), izmantojot izslēgšanas sarakstu un atbilstību attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā. Atlases/atbilstības kritērijos norāda, ka atbalstītās darbības un/vai uzņēmumi veicina klimatneitrālu ekonomiku, noturību un pielāgošanos klimata pārmaiņām, tostarp aprites ekonomikas mērķus, piemēram, aprites ekonomikas principu iekšēju īstenošanu, uzņēmumu transporta un uzglabāšanas nodošanu jauniem pamatiem. |
|||
|
33 |
2.4. Uzņēmējdarbības modeļu modernizācija ražošanas uzņēmumos |
Mērķrādītājs |
Atbalstīto projektu skaits |
Projektu skaits |
0 |
70 |
4. cet. |
2025 |
Projekti, kas saņēmuši dotācijas izmaksu saskaņā ar uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus izklāstītajiem attiecināmības nosacījumiem, lai ieviestu uzņēmējdarbības modeļus, kas atbalsta pārkārtošanos uz klimatneitrālu ekonomiku, noturību un pielāgošanos klimata pārmaiņām, tostarp aprites ekonomikas mērķus. |
|
|
34 |
2.5. Resursu ziņā efektīvu zaļo tehnoloģiju ieviešana |
Atskaites punkts |
Uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus dotāciju saņemšanai publicēšana |
Paziņojuma publicēšana par uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus dotāciju saņemšanai |
2. cet. |
2022 |
Uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus, lai atbalstītu resursefektīvas zaļās tehnoloģijas un bioresursu valorizāciju, publicē un dara pieejamu pieteikumu iesniegšanai, tostarp atbilstības kritērijus, lai nodrošinātu, ka atlasītie projekti atbilst tehniskajām vadlīnijām “Nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), izmantojot izslēgšanas sarakstu un atbilstību attiecīgajiem ES un valstu tiesību aktiem vides jomā. Atlases/atbilstības kritērijos norāda, ka atbalstītās darbības un/vai uzņēmumi veicina klimatneitrālu ekonomiku, noturību un pielāgošanos klimata pārmaiņām. |
|||
|
35 |
2.5. Resursu ziņā efektīvu zaļo tehnoloģiju ieviešana |
Mērķrādītājs |
Līgumu skaits, kas piešķirti pēc uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus |
Piešķirtie līgumi |
0 |
25 |
4. cet. |
2023 |
Līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana vismaz 25 projektiem, kas atlasīti saskaņā ar uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus, par videi nekaitīgām tehnoloģijām rūpnieciskām iekārtām un bioresursu valorizācijai saskaņā ar darba uzdevumiem |
|
|
36 |
2.5. Resursu ziņā efektīvu zaļo tehnoloģiju ieviešana |
Mērķrādītājs |
Pabeigto projektu skaits |
Projektu skaits |
0 |
25 |
2. cet. |
2026 |
Pabeigto projektu skaits resursu efektivitātes uzlabošanai, uzlabojot zaļās tehnoloģijas un bioloģiskos resursus, pamatojoties uz uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus un noteiktajiem atbilstības kritērijiem. |
|
|
37 |
2.6. Zaļais fonds |
Atskaites punkts |
Līguma parakstīšana starp Ekonomikas un sakaru ministriju un SmartCap |
Līguma parakstīšana |
4. cet. |
2021 |
Ekonomikas un sakaru ministrija un SmartCap paraksta līgumu par zaļā fonda pārvaldību, kurā ietver: – Investīciju mērķi ieguldīt uzņēmumos un darbībās, kas veicina klimatneitrālu ekonomiku un uzlabo noturību pret klimata pārmaiņām, tostarp informētības palielināšanas pasākumi, – Atbilstības kritēriji attiecībā uz atbalstīto atbalsta saņēmēju atbilstību Tehniskajām vadlīnijām “Nenodarīt būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), izmantojot ilgtspējas pārbaudi, izslēgšanas sarakstu un prasību nodrošināt atbilstību attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā. |
|||
|
38 |
2.6. Zaļais fonds |
Atskaites punkts |
Ieguldījumu politikas dokumenta pieņemšana SmartCap |
Ieguldījumu politikas dokuments, ko pieņēmusi SmartCap |
4. cet. |
2021 |
SmartCap pieņem zaļā fonda investīciju politiku saskaņā ar līgumu, kas parakstīts starp Ekonomikas un sakaru ministriju un SmartCap, tostarp ieguldījumu mērķiem un atbilstības kritērijiem, lai nodrošinātu atbilstību Tehniskajām vadlīnijām “Nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01) atbalstītajiem atbalsta saņēmējiem saskaņā ar šo pasākumu, izmantojot ilgtspējas pārbaudi, prasību par atbilstību attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā un prasību saņēmējiem, kas iepriekšējā finanšu gadā guvuši vairāk nekā 50 % no to ieņēmumiem, pieņemt zaļos projektus vai publicēt zaļos pasākumus. |
|||
|
39 |
2.6. Zaļais fonds |
Mērķrādītājs |
Ieguldījumu apjoms riska kapitāla fondos vai kapitālieguldījumi uzņēmumos |
Ieguldītā kapitāla apjoms (EUR) |
0 |
60 000 000 |
4. cet. |
2024 |
Vismaz EUR 60 miljonus no zaļā fonda iegulda riska kapitāla fondos vai uzņēmumos saskaņā ar ieguldījumu politiku. |
|
|
40 |
2.6. Zaļais fonds |
Mērķrādītājs |
Ieguldījumu apjoms riska kapitāla fondos vai kapitālieguldījumi uzņēmumos |
Ieguldītā kapitāla apjoms (EUR) |
60 000 000 |
100 000 000 |
2. cet. |
2026 |
Zaļais fonds vismaz 100 miljonus euro iegulda riska kapitāla fondos vai uzņēmumos saskaņā ar ieguldījumu politiku. |
|
|
41 |
2.7. Izdevību radīšana, lai ieviestu videi nekaitīga ūdeņraža tehnoloģijas, kuru pamatā ir atjaunojamie energoresursi |
Atskaites punkts |
Ministrijas dekrēta par atbalsta piešķiršanas nosacījumiem stāšanās spēkā |
Ministrijas dekrēta stāšanās spēkā |
4. cet. |
2022 |
Projektu atlases kritēriju izstrāde un ministrijas dekrēta par nosacījumiem atbalsta piešķiršanai projektiem, kas saistīti ar integrētām vidi saudzējoša ūdeņraža tehnoloģijām, stāšanās spēkā. Šā atbalsta darba uzdevums ietver atbilstības kritērijus, kas nodrošina, ka atlasīto projektu mērķi atbilst tehniskajiem norādījumiem “Nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), izmantojot izslēgšanas sarakstu un prasību par atbilstību attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā. |
|||
|
42 |
2.7. Izdevību radīšana, lai ieviestu videi nekaitīga ūdeņraža tehnoloģijas, kuru pamatā ir atjaunojamie energoresursi |
Atskaites punkts |
Tehnoloģijas un aprīkojums, lai radītu pilnīgas zaļā ūdeņraža vērtības ķēdes |
Tehnoloģiju un iekārtu iepirkums, uzstādīšana un darbības sākums |
1. cet. |
2025 |
Vidi saudzējoša ūdeņraža ražošanai nepieciešamās iekārtas iepērk, uzstāda un nodod ekspluatācijā projektu virzītāji, kas izraudzīti uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus. |
|||
|
43 |
2.7. Izdevību radīšana, lai ieviestu videi nekaitīga ūdeņraža tehnoloģijas, kuru pamatā ir atjaunojamie energoresursi |
Mērķrādītājs |
Dotācijas, kas piešķirtas videi nekaitīgā ūdeņraža tehnoloģijām, kuru pamatā ir atjaunojamie energoresursi, vismaz 49,49 miljonu EUR apmērā. |
EUR |
0 |
49 490 000 |
2. cet. |
2026 |
Dotācijas piešķir investīcijām uz atjaunojamiem energoresursiem balstītās videi draudzīga ūdeņraža tehnoloģijās saskaņā ar investīciju politiku, kas ir vismaz 49,49 miljoni euro. |
|
C. KOMPONENTS NR. 3 Digitālā valsts
Pamatojoties uz digitālo tehnoloģiju veiksmīgu ieviešanu sabiedrisko pakalpojumu sniegšanai Igaunijā pēdējo gadu laikā, šā Igaunijas atveseļošanas un noturības plāna komponenta mērķis ir vēl vairāk modernizēt digitālās pārvaldes pakalpojumus, jo īpaši attiecībā uz uzsvaru uz lietotāju un noturību (tostarp ņemot vērā pieaugošos kiberdrošības apdraudējumus). Komponents ietver pasākumus, kas ļauj izmantot iespējas, ko sniedz jaunākās tehnoloģijas, jo īpaši mākslīgais intelekts, kā arī būtiski pārveidot gan priekšgala, gan aizmugures pakalpojumus. Tie nāk par labu gan iedzīvotājiem, gan uzņēmumiem. Ir paredzētas īpašas darbības, lai stiprinātu valsts spējas apkarot nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Paredzams arī, ka atbalsts ļoti augstas veiktspējas tīklu izvēršanai lauku apvidos nodrošinās plašāku piekļuvi tiešsaistes pakalpojumiem un kopumā veicinās turpmāku valsts digitālo pārveidi.
Komponents palīdz īstenot konkrētai valstij adresētos ieteikumus par ieguldījumiem digitālajā pārejā (valsts īpašais ieteikums Nr. 3 2020. gadā) un par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas regulējumu (2019. gadā konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 1 un konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 4-2020. gadā).
Paredzams, ka neviens pasākums šajā komponentā būtiski nekaitēs vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā atveseļošanas un noturības plānā izklāstīto pasākumu aprakstu un mazināšanas pasākumus saskaņā ar tehniskajām vadlīnijām “Nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01).
C.1. Neatmaksājamam finansiālajam atbalstam pieteikto reformu un investīciju apraksts
3.1.Reforma: Izcilības centra izveide un attīstība datu pārvaldības un atvērto datu jomā
Pasākuma mērķis ir veicināt Igaunijas valsts iestāžu savākto un rīcībā esošo datu labāku pārvaldību. Tās mērķis ir uzlabot datu kvalitāti, palielināt to izmantošanu lēmumu pieņemšanā, kā arī padarīt tos pieejamus kā atvērtos datus, lai tos varētu atkārtoti izmantot arī citas ieinteresētās personas.
Pasākums ietver:
-izcilības centra izveide Igaunijas Statistikas birojā (Igaunijas valdības aģentūra, kas atbild par oficiālās statistikas sagatavošanu), lai koordinētu un atbalstītu datu pārvaldības attīstību citās valsts iestādēs,
-datu pārvaldības un datu apmaiņas rīku/informācijas sistēmu izstrādi,
-tādu projektu īstenošanu, kuru mērķis ir uzlabot valsts iestāžu rīcībā esošo datu kvalitāti un palielināt atklāto datu pieejamību.
Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.
3.2.Reforma: Pasākumu pakalpojumu un proaktīvu digitālo publisko pakalpojumu privātpersonām izstrāde
Pasākuma mērķis ir uzlabot sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas efektivitāti un samazināt administratīvo slogu iedzīvotājiem.
Pasākums ietver vairāku sabiedrisko pakalpojumu (un to pamatā esošo IT sistēmu) pārveidošanu, lai nodrošinātu to automātisku un proaktīvu sniegšanu, pamatojoties uz iedzīvotāju dzīves vai uzņēmējdarbības notikumiem (piemēram, laulību, bērna piedzimšanu vai uzņēmuma izveidi). Tas jo īpaši ļaus labāk integrēt IT sistēmas dažādās valsts iestādēs un veicinās vienreizējas iesniegšanas principa īstenošanu.
Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.
3.3.Reforma: Pasākumu pakalpojumu un digitālās vārtejas uzņēmējiem izstrāde
Pasākuma mērķi ir uzlabot sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas efektivitāti un kvalitāti un samazināt administratīvo slogu uzņēmējiem.
Pasākums ietver vienas digitālās vārtejas izveidi sabiedrisko pakalpojumu sniegšanai uzņēmējiem un vairāku pakalpojumu (un pamatā esošo IT sistēmu) pārveidošanu, lai tos savienotu ar vārteju, atbalstot pakalpojumu lietotājdraudzīgumu, vienreizējas iesniegšanas principa īstenošanu un, kad vien iespējams, nodrošinot proaktīvu informācijas sniegšanu, pamatojoties uz uzņēmumu pieredzētajiem notikumiem.
Tajā ņem vērā risinājumus, kas izstrādāti saistībā ar Regulas (ES) 2018/1724, ar ko izveido vienotu digitālo vārteju, īstenošanu, lai sniegtu informāciju, procedūras, palīdzības un problēmu risināšanas pakalpojumus.
Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.
3.4.Investīcija: #Bürokratt programma (valsts virtuālā asistentu platforma un ekosistēma)
Pasākuma mērķis ir uzlabot sabiedrisko pakalpojumu lietotājdraudzīgumu un pieejamību Igaunijā.
Pasākuma mērķis ir izstrādāt uz runu un tekstu balstītu MI virtuālo asistentu piekļuvei publiskajiem pakalpojumiem tiešsaistē. Darbs balstās uz izmēģinājuma projektiem, kas jau īstenoti 2020. un 2021. gadā.
Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.
3.5.Investīcija: Digitālo pamatpakalpojumu pārveidošana un droša pāreja uz mākoņa infrastruktūru
Pasākuma mērķis ir palielināt Igaunijas valsts iestāžu IT sistēmu un pakalpojumu noturību, drošību un uzticamību, tām migrējot uz privātu mākoni un veicot visaptverošus drošības testus.
Pasākums sastāv no šādiem elementiem:
-jaunas publiskas struktūras izveide, kas būtu atbildīga par valsts iestāžu IT pamatpakalpojumu un infrastruktūru centrālo pārvaldību,
-Jaunu drošības pārbaužu iespēju izveide Igaunijas Informācijas sistēmas iestādē (RIA),
-privātās mākoņdatošanas infrastruktūras resursu iepirkšanu,
-esošo informācijas sistēmu migrācija uz privāto mākoni,
-valsts iestāžu izmantoto jauno mākoņdatošanas informācijas sistēmu, kā arī esošo informācijas sistēmu drošības visaptveroša pārbaude,
-datu vēstniecības spēju attīstīšana (t. i., ārvalstīs izveidotas IT mitināšanas spējas, lai nodrošinātu kritiski svarīgu datubāzu pieejamības nepārtrauktību katastrofas gadījumā), pamatojoties uz izmēģinājuma projektu, kas īstenots laikposmā no 2017. līdz 2020. gadam Luksemburgā,
-privātā mākoņa paplašināšana līdz datu vēstniecībai, lai sistēmas, kas migrē uz mākoni, varētu arī tikt mitinātas datu vēstniecībā un ekspluatētas no tās,
-kritisko sistēmu migrācija uz datu vēstniecības infrastruktūru.
Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2024. gada 31. decembrim.
3.6.Reforma: Ar ko izveido nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas stratēģisko analīzi Igaunijā
Reformas mērķis ir stiprināt finanšu izlūkošanas vienības spēju agrīnā posmā identificēt nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas shēmas un kanālus.
Pasākums ietver stratēģiskās analīzes centra izveidi Finanšu izlūkošanas vienībā. Paredzams, ka šis stratēģiskās analīzes centrs ļaus efektīvāk un operatīvāk novērst un atklāt nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un teroristu finansēšanu. Stratēģiskās analīzes centra komanda jo īpaši atbild par specifikāciju izstrādi jaunam IT rīkam, pamatojoties uz datiem, kas pieejami no dažādiem avotiem. Stratēģiskās analīzes centrs varētu arī noteikt nepieciešamās izmaiņas tiesību aktos.
Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2024. gada 31. decembrim.
3.7.Investīcija: Informācijas sistēma nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas stratēģiskai analīzei reāllaikā
Pamatojoties uz analīzi, kas veikta saistībā ar 3.6. reformas īstenošanu, ieguldījumu mērķis ir nodrošināt finanšu ziņu vākšanas vienībai jaunu specializētu IT sistēmu, kas ļauj izmantot no dažādām iestādēm pieejamos datus un identificēt iespējamās nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas shēmas un kanālus reāllaikā. Pasākums ietver jaunas IT sistēmas izstrādi.
Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.
3.8.Investīcija: Ļoti augstas veiktspējas platjoslas tīklu būvniecība
Ieguldījumu mērķis ir uzlabot piekļuvi ļoti augstas veiktspējas platjoslas tīkliem (VHCN), kas piedāvā pieslēgumu vismaz 100 Mb/s mājsaimniecībām un sociāli ekonomiskā ziņā nozīmīgām iestādēm, piemēram, slimnīcām, skolām, sabiedriskajiem pakalpojumiem un uzņēmumiem.
Pasākums ietver finansiāla atbalsta sniegšanu ļoti augstas veiktspējas platjoslas tīklu izvēršanai jomās, kurās ir tirgus nepilnības (saskaņā ar Komisijas Regulas (ES) Nr. 651/2014 52. panta noteikumiem). Finansējuma piešķiršanai izmantotie atbilstības un atlases kritēriji nodrošina atbilstošu reģionālo līdzsvaru.
Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.
C.2. Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un neatmaksājamā finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks
|
Kārtas numurs |
Pasākums (reforma vai investīcija) |
Atskaites punkts / mērķrādītājs |
Nosaukums |
Kvalitatīvie rādītāji
|
Kvantitatīvie rādītāji
|
Orientējošs pabeigšanas grafiks |
Katra atskaites punkta un mērķrādītāja apraksts |
|||
|
Mērvienība |
Bāze |
Mērķis |
Ceturksnis |
Gads |
||||||
|
44 |
3.1. Izcilības centra izveide un attīstība datu pārvaldības un atvērto datu jomā |
Atskaites punkts |
Ar ko izveido datu pārvaldības grupu Statistikas birojā, Ekonomikas un sakaru ministrijā un Valsts informācijas sistēmas iestādē |
Nepieciešamās organizatoriskās struktūras izveide datu pārvaldības koordinēšanai |
|
|
4. cet. |
2021 |
Igaunijas Statistikas datu pārvaldības grupas izveide, pieņemot darbā ekspertus, kuru uzdevums ir koordinēt datu pārvaldības sistēmu un atbalstīt citas publiskās iestādes. Turklāt, lai īstenotu attīstības projektus, izveido amatus Ekonomikas un sakaru ministrijā un Valsts informācijas sistēmas aģentūrā. Līdz 2021. gada beigām visās trīs struktūrās pieņem darbā vismaz piecas personas. |
|
|
45 |
3.1. Izcilības centra izveide un attīstība datu pārvaldības un atvērto datu jomā |
Mērķrādītājs |
Datu kvalitātes uzlabošanas projektu pabeigšana |
Projektu skaits |
0 |
430 |
2. cet. |
2025 |
Pabeigto projektu skaits, kas palīdz nodrošināt no valsts iestādēm iegūtu datu atkalizmantošanu, sniedzot atjauninātus un precīzus datubāzu un datu kopu aprakstus. |
|
|
46 |
3.1. Izcilības centra izveide un attīstība datu pārvaldības un atvērto datu jomā |
Mērķrādītājs |
Datu kopu publicēšana valsts atklāto datu portālā |
Publicēto datu kopu skaits |
707 |
2600 |
4. cet. |
2025 |
To datu kopu skaitu, kas publiskotas valsts atklāto datu portālā un tādējādi pieejamas ES atklāto datu portālā, palielina no 707 2021. gada 13. augustā līdz 2600. |
|
|
47 |
3.2. Pasākumu pakalpojumu un proaktīvu digitālo publisko pakalpojumu privātpersonām izstrāde |
Mērķrādītājs |
Personiskās dzīves pasākumu pakalpojumu un/vai proaktīvu pakalpojumu uzsākšana |
Ekspluatācijā esošo pakalpojumu skaits |
0 |
2 |
4. cet. |
2022 |
Tiešsaistē sākto iedzīvotāju dzīves notikumu pakalpojumu un/vai proaktīvo pakalpojumu skaits. Attiecīgie IT risinājumi, kas ļauj sniegt pakalpojumus, darbojas vismaz konkrētā pakalpojuma pamatdaļās un ir pakļauti turpmākai attīstībai pasākuma īstenošanas laikā. Attiecīgo pakalpojumu izvēles pamatā ir personiskās dzīves pasākuma attīstības plāns un proaktīvie pakalpojumi. |
|
|
48 |
3.2. Pasākumu pakalpojumu un proaktīvu digitālo publisko pakalpojumu privātpersonām izstrāde |
Mērķrādītājs |
Personiskās dzīves pasākumu pakalpojumu un/vai proaktīvu pakalpojumu uzsākšana |
Ekspluatācijā esošo pakalpojumu skaits |
2 |
10 |
4. cet. |
2025 |
Tiešsaistē sākto iedzīvotāju dzīves notikumu pakalpojumu un/vai proaktīvo pakalpojumu skaits. Attiecīgie IT risinājumi, kas ļauj sniegt pakalpojumus, darbojas vismaz konkrētā pakalpojuma pamatdaļās un ir pakļauti turpmākai attīstībai pasākuma īstenošanas laikā. Attiecīgo pakalpojumu izvēles pamatā ir personiskās dzīves pasākuma attīstības plāns un proaktīvie pakalpojumi. |
|
|
49 |
3.3. Pasākumu pakalpojumu un digitālās vārtejas izveide uzņēmējiem |
Mērķrādītājs |
IT izstrādes izvēršana, kas veicina uzņēmējdarbības pasākumu pakalpojumu un vārtejas īstenošanu |
To projektu skaits, kuri ir sekmīgi īstenojuši jaunas norises tiešsaistē |
0 |
1 |
4. cet. |
2022 |
To IT izstrādes projektu skaits, kas veicina uzņēmējdarbības pasākumu pakalpojumu un vārtejas īstenošanu un kas ir veiksmīgi ieviesuši jaunas norises tiešsaistē. Šie attīstības projekti ir vai nu tieši saistīti ar digitālās vārtejas izveidi uzņēmējiem, vai ar uzņēmējdarbības pasākumu pakalpojumu izstrādi, kas papildus ietver dažādu saistītu sistēmu izstrādi mijiedarbībai ar digitālo vārteju. Katra izstrādes projekta rezultātā tiek pabeigts vismaz minimāli funkcionāls IT risinājums (t. i., IT risinājums darbojas vismaz pamatdaļās tiešajiem lietotājiem (uzņēmējiem) un spēj nodrošināt atgriezenisko saiti par turpmākās attīstības vajadzībām reformu īstenošanas laikā vai pēc tam). |
|
|
50 |
3.3. Pasākumu pakalpojumu un digitālās vārtejas izveide uzņēmējiem |
Mērķrādītājs |
IT izstrādes izvēršana, kas veicina uzņēmējdarbības pasākumu pakalpojumu un vārtejas īstenošanu |
To projektu skaits, kuri ir sekmīgi īstenojuši jaunas norises tiešsaistē |
1 |
10 |
4. cet. |
2025 |
To IT izstrādes projektu skaits, kas veicina uzņēmējdarbības pasākumu pakalpojumu un vārtejas īstenošanu un kas ir veiksmīgi ieviesuši jaunas norises tiešsaistē. Šie attīstības projekti ir vai nu tieši saistīti ar digitālās vārtejas izveidi uzņēmējiem, vai ar uzņēmējdarbības pasākumu pakalpojumu izstrādi, kas papildus ietver dažādu saistītu sistēmu izstrādi mijiedarbībai ar digitālo vārteju. Katra izstrādes projekta rezultātā tiek pabeigts vismaz minimāli funkcionāls IT risinājums (t. i., IT risinājums darbojas vismaz pamatdaļās tiešajiem lietotājiem (uzņēmējiem) un spēj nodrošināt atgriezenisko saiti par turpmākās attīstības vajadzībām reformu īstenošanas laikā vai pēc tam). |
|
|
51 |
3.4. Programma #Bürokratt (valsts virtuālā asistentu platforma un ekosistēma) |
Mērķrādītājs |
Piekļuve digitālajiem publiskajiem pakalpojumiem, izmantojot virtuālo palīgu platformu |
Ar virtuālā palīga starpniecību pieejamo publisko digitālo pakalpojumu skaits |
0 |
1 |
2. cet. |
2022 |
Virtuālā palīga platformā pieejamo digitālo publisko pakalpojumu skaits. |
|
|
52 |
3.4. Programma #Bürokratt (valsts virtuālā asistentu platforma un ekosistēma) |
Mērķrādītājs |
Bürokratt virtuālā asistenta ieviešana digitālo sabiedrisko pakalpojumu vidē |
Pakalpojumu vides skaits |
0 |
18 |
4. cet. |
2025 |
To pakalpojumu vides skaits, kurās virtuālais palīgs darbojas. “Pakalpojumu vide” ir publisko iestāžu tīmekļa vietne. |
|
|
53 |
3.4. Programma #Bürokratt (valsts virtuālā asistentu platforma un ekosistēma) |
Mērķrādītājs |
Piekļuve digitālajiem publiskajiem pakalpojumiem, izmantojot virtuālo palīgu platformu |
Ar virtuālā palīga starpniecību pieejamo publisko digitālo pakalpojumu skaits |
1 |
20 |
4. cet. |
2025 |
Virtuālā palīga platformā pieejamo digitālo publisko pakalpojumu skaits. |
|
|
54 |
3.5. digitālo pamatpakalpojumu pārveidošana un droša pāreja uz mākoņa infrastruktūru |
Atskaites punkts |
Centralizēti sniegtu/kopīgu IT bāzes pakalpojumu izstrāde |
Kopīgu serveru mitināšanas un datora darbstaciju pakalpojumu atvēršana publiskām iestādēm |
|
|
3. cet. |
2022 |
Centrālie IT pamatpakalpojumi ir atvērti jaunu lietotāju (ministriju un citu iestāžu) abonēšanai. |
|
|
55 |
3.5. digitālo pamatpakalpojumu pārveidošana un droša pāreja uz mākoņa infrastruktūru |
Mērķrādītājs |
Valsts privātās mākoņdatošanas infrastruktūras izvēršana, ko veic publiskās iestādes |
Uz valsts privāto mākoni migrēto informācijas sistēmu skaits |
0 |
10 |
4. cet. |
2023 |
To informācijas sistēmu skaits, attiecībā uz kurām jāpabeidz migrācija uz privāto mākoņa infrastruktūru. |
|
|
56 |
3.5. digitālo pamatpakalpojumu pārveidošana un droša pāreja uz mākoņa infrastruktūru |
Atskaites punkts |
Mākoņdatošanas infrastruktūras paplašināšana līdz datu vēstniecībai |
Valsts privātā mākoņa paplašināšanas, iekļaujot Igaunijas datu vēstniecības infrastruktūru, pabeigšana |
4. cet. |
2023 |
No datu vēstniecības ir iespējams mitināt un ekspluatēt informācijas sistēmas, kas migrē uz privāto mākoni. Šim nolūkam iegādājas un izveido jaunu aparatūru un licences. |
|||
|
57 |
3.5. digitālo pamatpakalpojumu pārveidošana un droša pāreja uz mākoņa infrastruktūru |
Mērķrādītājs |
Kritisko sistēmu migrācija uz datu vēstniecības valsts mākoņdatošanas infrastruktūru |
Kritisko sistēmu skaits |
0 |
10 |
4. cet. |
2024 |
Kritisko sistēmu skaits, kas migrētas uz valsts mākoņdatošanas datu vēstniecības infrastruktūru un platformu. Kritiskās sistēmas ir sistēmas, kas ir vitāli svarīgas valsts ilgtspējai. |
|
|
58 |
3.5. digitālo pamatpakalpojumu pārveidošana un droša pāreja uz mākoņa infrastruktūru |
Mērķrādītājs |
Valsts iestāžu informācijas sistēmu centrālā drošības pārbaude |
Veikto pārbaužu skaits |
0 |
16 |
4. cet. |
2024 |
Informācijas sistēmas iestādes veikto visaptverošo drošības pārbaužu skaits – testa rezultātus apkopo ziņojumos. |
|
|
59 |
3.6. Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas stratēģiskās analīzes izveide Igaunijā |
Atskaites punkts |
Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas novēršanas likuma grozījumu un citu normatīvo, administratīvo un līgumisko izmaiņu, kas vajadzīgas Stratēģiskās analīzes centram, stāšanās spēkā |
Likuma norma, kas norāda grozītā tiesību akta spēkā stāšanās datumu un citu normatīvo, administratīvo un līgumisko aktu spēkā stāšanās datumu |
|
|
4. cet. |
2024 |
Lai stratēģiskās analīzes centrs varētu piekļūt datiem, kas attiecas uz nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas atklāšanu un novēršanu, un tos apstrādāt, veic šādus pasākumus:
|
|
|
60 |
3.7. Informācijas sistēma nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas stratēģiskai analīzei reāllaikā |
Atskaites punkts |
Jaunas reālā laika IKT analīzes sistēmas izstrāde Stratēģiskās analīzes centram un nodošana Finanšu ziņu vākšanas vienībai |
Jaunās IKT sistēmas nodošana finanšu ziņu vākšanas vienībai |
|
|
2. cet. |
2026 |
Pabeidz izstrādāt IKT sistēmu, kas ļauj veikt analīzi reāllaikā, lai atklātu un novērstu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Sistēma darbojas un to izmanto finanšu ziņu vākšanas vienība. |
|
|
61 |
3.8. Ļoti augstas veiktspējas platjoslas tīklu būvniecība |
Mērķrādītājs |
Ļoti augstas veiktspējas platjoslas tīkla izvēršana jaunās vietās |
Vietu skaits |
0 |
4000 |
4. cet. |
2023 |
To jauno vietu skaits (mājokļi, uzņēmumi, uzņēmumi), uz kurām attiecas VHCN (un kurām tādējādi ir iespēja pieslēgties vismaz 100 Mb/s), pateicoties pasākumam. |
|
|
62 |
3.8. Ļoti augstas veiktspējas platjoslas tīklu būvniecība |
Mērķrādītājs |
Ļoti augstas veiktspējas platjoslas tīkla izvēršana jaunās vietās |
Vietu skaits |
4000 |
8097 |
4. cet. |
2025 |
To papildu vietu skaits (mājokļi, uzņēmumi, uzņēmumi), uz kurām attiecas VHCN (un kurām tādējādi ir iespēja pieslēgties vismaz 100 Mb/s), pateicoties pasākumam. |
|
D. KOMPONENTS NR. 4 Enerģija un energoefektivitāte
Šis Igaunijas atveseļošanas un noturības plāna komponents risina enerģētikas nozares dekarbonizācijas problēmu. Komponenta mērķi ir samazināt atkarību no degslānekļa, stimulēt atjaunojamo energoresursu izmantošanu un uzlabot ēku energoefektivitāti.
Komponents palīdz īstenot konkrētai valstij adresēto ieteikumu koncentrēt ieguldījumus uz energoinfrastruktūru un resursu un energoefektivitāti, veicinot ekonomikas pakāpenisku dekarbonizāciju (2019. gadā un 2020. gadā – konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 3).
Paredzams, ka neviens pasākums šajā komponentā būtiski nekaitēs vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā atveseļošanas un noturības plānā izklāstīto pasākumu aprakstu un mazināšanas pasākumus saskaņā ar tehniskajām vadlīnijām “Nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01).
D.1. Neatmaksājamam finansiālajam atbalstam pieteikto reformu un investīciju apraksts
4.1.Reforma: Energoefektivitātes veicināšana
Reformas mērķis ir samazināt administratīvos šķēršļus energoefektīvai renovācijai, konsultējot dzīvokļu apvienības, privātās mājsaimniecības un pašvaldības par renovācijas tiesību aktiem, tehniskajiem aspektiem un finansēšanu. Reforma arī atbalsta inovatīvu risinājumu, piemēram, renovācijas, izmantojot saliekamos elementus, izmantošanu, lai palielinātu renovācijas spējas un samazinātu ēku fonda oglekļa pēdu (ekonomika uz materiāliem un kvalitātes nodrošināšana). Reformas mērķis ir palielināt renovācijas rādītājus teritorijās ar zemāku īpašuma vērtību.
Pasākums ietver reģionāla konsultatīva tīkla izveidi un tehnisko konsultantu apmācību, lai sniegtu vajadzīgo informāciju un stimulētu renovācijas darbus. Piekļuvi informācijai, kas saistīta ar energoefektīvu renovāciju, turpmāk nodrošina, izveidojot īpašu tīmekļa vietni un digitālos rīkus, kas atvieglo izpratni par renovācijas rezultātiem, izmaksām un ieguvumiem. Komponents ir saistīts ar Igaunijas Atveseļošanas un noturības plāna 1. komponenta būvniecības datu digitalizācijas pasākumu.
Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2024. gada 31. decembrim.
4.2.Investīcija: Atbalsts daudzdzīvokļu ēku renovācijai
Pasākuma mērķis ir veicināt dzīvokļu ēku pilnīgu renovāciju, lai palielinātu energoefektivitāti, samazinātu enerģijas patēriņu un uzlabotu iedzīvotāju dzīves apstākļus. Mērķis ir arī palielināt renovācijas rādītājus teritorijās ar zemāku īpašuma vērtību.
Atbalstu sniedz dzīvokļu apvienībām tādu renovācijas darbu veikšanai, kas uzlabo vismaz vienu energoefektivitātes klasi vai – pilnīgas renovācijas gadījumā – vismaz C energoefektivitātes klasi. Renovācija atbilst vismaz vidēja līmeņa padziļinātai renovācijai, kas atbilst vidējam primārās enerģijas ietaupījuma līmenim vismaz 30 % apmērā. Diferencētas reģionālā atbalsta likmes piemēro: 30 % Tallinā un Tartu, 40 % teritorijās pie Tallinas un Tartu, pamatojoties uz nekustamā īpašuma cenu, un 50 % visos pārējos apgabalos. Ārpus Tallinas un Tartu dzīvokļu apvienības var veikt daļējus rekonstrukcijas darbus, lai novērstu ēkas tehniskā stāvokļa pasliktināšanos, un tādā gadījumā atbalsta likme ir zemāka. Turklāt Igaunija savu ilgtermiņa valsts stratēģiju ietvaros plāno finansēt papildu renovācijas pasākumus no Eiropas Reģionālās attīstības fonda un REACT-EU.
Ieguldījumu īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.
4.3.Investīcija: Atbalsts mazu dzīvojamo ēku renovācijai
Pasākuma mērķis ir veicināt privāto mājokļu pilnīgu renovāciju, lai palielinātu energoefektivitāti, samazinātu enerģijas patēriņu un uzlabotu iedzīvotāju dzīves apstākļus. Mērķis ir arī palielināt renovācijas rādītājus teritorijās ar zemāku īpašuma vērtību.
Privātajiem īpašniekiem sniedz atbalstu renovācijai, kas nodrošina uzlabojumu vismaz par vienu energoefektivitātes klasi vai – pilnīgas renovācijas gadījumā – vismaz energomarķējuma C klasi, un kas atbilst vismaz vidēja līmeņa padziļinātai renovācijai, kuras vidējais primārās enerģijas ietaupījuma līmenis ir vismaz 30 %. Diferencētas reģionālā atbalsta likmes piemēro: 30 % Tallinā un Tartu, 40 % teritorijās pie Tallinas un Tartu, pamatojoties uz nekustamā īpašuma cenu, un 50 % visos pārējos apgabalos. Pasākuma vajadzībām mājoklis (mājoklis) ir definēts kā “mājoklis vai mājokļi vienā ēkā vai atsevišķā ēkā, kas paredzēta vienai mājsaimniecībai visu gadu” (saskaņā ar Eurostat datiem).
Ieguldījumu īstenošanu pabeidz līdz 2024. gada 31. decembrim.
4.4.Reforma: Zaļās pārkārtošanās veicināšana enerģētikas ekonomikā
Šā pasākuma mērķis ir veicināt enerģijas ražošanas un patēriņa dekarbonizāciju Igaunijā, atjauninot Igaunijas enerģētikas politikas mērķus un darbības (tostarp tās, kas saistītas ar pakāpenisku atteikšanos no degslānekļa) un likvidējot administratīvos šķēršļus atjaunojamās enerģijas iekārtām.
Enerģētikas nozares valsts attīstības plānu atjaunina, un tajā iekļauj mērķus attiecībā uz atjaunojamās enerģijas ražošanu, energoefektivitāti un energoapgādes drošību. Plānā būs iekļautas arī darbības, kuru mērķis ir samazināt atkarību no degslānekļa Igaunijas enerģētikas nozarē, un mērķi par degslānekļa pakāpenisku izbeigšanu enerģētikas nozarē kopumā.
Reforma ietver arī nepieciešamo tiesību aktu pieņemšanu un vadlīniju apkopošanu, lai paātrinātu atjaunojamās elektroenerģijas ražošanas jaudas uzstādīšanu, un pasākumus, lai mazinātu ar aizsardzību saistītos augstuma ierobežojumus vējparkiem.
Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.
4.5.Investīcija: Programma elektrotīkla stiprināšanai, lai palielinātu atjaunojamās enerģijas ražošanas jaudu un pielāgotos klimata pārmaiņām (piemēram, aizsardzība pret vētrām)
Šā pasākuma mērķis ir veicināt Igaunijas elektroenerģijas ražošanas dekarbonizāciju, palielinot atjaunojamās enerģijas ražošanai pieejamo pieslēguma jaudu.
Saskaņā ar šo pasākumu pārvades sistēmas operatora ieguldījumus pārvades tīklā līdzfinansē ar mērķi pievienot vismaz 310 MW papildu pieslēguma jaudu.
Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.
4.6.Investīcija: Programma enerģijas ražošanas veicināšanai rūpniecības rajonos
Pasākuma mērķis ir padarīt elektroenerģijas sistēmu efektīvāku, stimulējot elektroenerģijas ražošanu tuvu patēriņam. Pasākums stimulē atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas ražošanu rūpniecības rajonos vai to tuvumā, līdzfinansējot nepieciešamo tīkla pieslēgumu. Saskaņā ar šo pasākumu ieguldījumus, ko uzņēmumi veic, lai pieslēgtu tīklam atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas ražošanas jaudas, atbalsta ar dotācijām. Lai nodrošinātu, ka pasākums atbilst Tehniskajām vadlīnijām “Nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), atbilstības kritērijos, kas ietverti uzaicinājumos iesniegt projektus, neiekļauj šādu darbību sarakstu: i) darbības, kas saistītas ar fosilo kurināmo, tostarp pakārtota izmantošana 21 ; ii) darbības ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS) ietvaros, lai nodrošinātu prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas nav zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm 22 ; iii) darbības, kas saistītas ar atkritumu poligoniem, incinerācijas stacijām 23 un mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtām 24 ; un iv) darbības, kurās atkritumu ilgtermiņa apglabāšana var radīt kaitējumu videi. Darba uzdevumā papildus nosaka, ka var izvēlēties tikai tās darbības, kas atbilst attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā.
Ieguldījumu īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.
4.7.Investīcija: Enerģijas uzglabāšanas izmēģinājuma programma
Lai papildinātu iepriekš minētos pasākumus, pakāpeniski izbeigtu degslānekļa izmantošanu un palielinātu atjaunojamās enerģijas ražošanu, tiek atbalstīti eksperimentāli projekti atjaunojamās enerģijas uzglabāšanai.
Pasākuma mērķis ir Igaunijā izmēģināt atjaunojamās enerģijas uzkrāšanu. Paredzams, ka šajā izmēģinājuma projektā iegūtās zināšanas būs pamats turpmākiem nulles subsidēšanas ieguldījumiem uzglabāšanas iekārtās. Saskaņā ar šo pasākumu dotācijas piešķir uzņēmumiem, kas iegulda atjaunojamo energoresursu uzkrātuvēs.
Ieguldījumu īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.
D.2. Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un neatmaksājamā finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks
|
Kārtas numurs |
Pasākums (reforma vai investīcija) |
Atskaites punkts / mērķrādītājs |
Nosaukums |
Kvalitatīvie rādītāji
|
Kvantitatīvie rādītāji
|
Orientējošs pabeigšanas grafiks |
Katra atskaites punkta un mērķrādītāja apraksts |
|||
|
Mērvienība |
Bāze |
Mērķis |
Ceturksnis |
Gads |
||||||
|
63 |
4.1. Energoefektivitātes veicināšana |
Atskaites punkts |
Sadarbības līguma noslēgšana, kurā paredzēti nosacījumi sadarbībai starp SA Kredex/Enterprise Estonia un apriņķa attīstības centriem |
Sadarbības līguma noslēgšana starp SA KredEx/Enterpise Estonia un apgabalu attīstības centriem |
4. cet. |
2022 |
Sadarbības līguma noslēgšana starp SA KredEx/Enterpise Estonia ar grāfistes attīstības centriem, kas katrā Igaunijas apgabalā SA KredEx/Enterpise Estonia sniedz vismaz vienu apmācītu speciālistu apgabala attīstības centrā, kurš sniedz konsultācijas par renovāciju. |
|||
|
64 |
4.1. Energoefektivitātes veicināšana |
Atskaites punkts |
Ir sākuši darboties digitālie rīki, kas atvieglo piekļuvi informācijai par atjaunošanu, tostarp renovācijas rezultātu vizualizācijai un renovācijas izmaksu aplēsēm |
Lietotājdraudzīga renovācijas tīmekļa vietne un cenu noteikšanas modeļi |
4. cet. |
2024 |
SA KredEx/Enterprise Estonia atjaunina Mājokļu mājas lapu, lai nodrošinātu ātru, atjauninātu un operatīvu informāciju tiem, kas ir ieinteresēti renovācijā, un pieteikumu iesniedzējiem. Tiešsaistes digitālie rīki ir pieejami, lai renovācijas procesā ieinteresētās personas varētu vizualizēt iespējamo iznākumu un aprēķināt potenciālās izmaksas ar atbalsta shēmām un bez tām, pievienojot savas ēkas parametrus. |
|||
|
65 |
4.2. Atbalsts daudzdzīvokļu māju renovācijai |
Atskaites punkts |
Publicēti uzaicinājumi iesniegt pieteikumus dzīvojamo māju renovācijas dotācijām |
Publicēti uzaicinājumi uz mājokļu renovācijas dotācijām |
2. cet. |
2022 |
SA KredEx/Enterprise Estonia publicē uzaicinājumus iesniegt pieteikumus, kuru mērķis ir uzlabot dzīvojamo dzīvokļu ēku energoefektivitāti. Atbalstu diferencē starp reģioniem, pamatojoties uz nekustamā īpašuma vērtību, ar augstāku atbalsta likmi reģionos ar zemu vidējo īpašuma vērtību. Atbalstu piešķir renovācijas projektiem, kas uzlabo vismaz vienu energoefektivitātes klasi vai – pilnīgas renovācijas gadījumā – vismaz C energoefektivitātes klasi. Renovācija atbilst vismaz vidēja līmeņa padziļinātai renovācijai, kas atbilst vidējam primārās enerģijas ietaupījuma līmenim vismaz 30 % apmērā, kā noteikts Eiropas Komisijas Ieteikumā (ES) 2019/786. Rezultātus apliecina ex ante un ex post energoefektivitātes sertifikāti. |
|||
|
66 |
4.2. Atbalsts daudzdzīvokļu māju renovācijai |
Mērķrādītājs |
Mājokļi ar uzlabotu energoefektivitāti |
Mājokļu skaits |
0 |
2600 |
4. cet. |
2024 |
Renovē vismaz 2 600 mājokļus un panāk uzlabojumu vismaz par vienu energoefektivitātes klasi vai – pilnīgas renovācijas gadījumā – vismaz C energoefektivitātes klasi. Renovācija atbilst vismaz vidēji padziļinātai renovācijai, kas atbilst vidējam primārās enerģijas ietaupījuma līmenim vismaz 30 % apmērā, kā noteikts Eiropas Komisijas Ieteikumā (ES) 2019/786. Rezultātus apliecina ex ante un ex post energoefektivitātes sertifikāti. |
|
|
67 |
4.2. Atbalsts daudzdzīvokļu māju renovācijai |
Mērķrādītājs |
Paredzamais siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājums gadā |
N/A |
tonnas CO2 ekv. gadā |
0 |
2200 |
2. cet. |
2026 |
Ir ietaupītas gada emisijas vismaz 2 200 tonnu CO2 ekvivalenta apmērā. Mērķrādītāju mēra kā siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazinājumu, kas izteikts kā visu līdz 2024. gadam pabeigto renovācijas projektu summa. Energoefektivitātes klasi katrai atjaunotajai ēkai mēra ne vēlāk kā 2025. gadā; Un uz šā pamata aplēstās to ikgadējās siltumnīcefekta gāzu emisijas. Bāzes līnija attiecas uz aplēstajām siltumnīcefekta gāzu emisijām ēkā pirms renovācijas. Novērtē, vai atbalsta pasākuma darbības ir veiktas un dzīvokļu apvienības ir iesniegušas visus nepieciešamos dokumentus (piemēram, energoefektivitātes sertifikātu, auditu). SEG emisiju ietaupījuma rezultātu aprēķina, pamatojoties uz SA Kredex/Enterprise Estonia modeli attiecībā uz enerģijas patēriņu un citiem attiecīgiem datiem. Sasniegtos rezultātus sasniedz atbalsta pasākumu beigās. |
|
68 |
4.3. Atbalsts mazu dzīvojamo ēku renovācijai |
Atskaites punkts |
Publicētie uzaicinājumi uz renovācijas dotāciju |
Uzaicinājumu publicēšana |
2. cet. |
2022 |
SA KredEx/Enterprise Estonia publicē uzaicinājumus iesniegt pieteikumus, kuru mērķis ir uzlabot privāto dzīvojamo ēku energoefektivitāti. Atbalstu diferencē starp reģioniem, pamatojoties uz nekustamā īpašuma vērtību, ar augstāku atbalsta likmi reģionos ar zemu vidējo īpašuma vērtību. Atbalstu piešķir renovācijas projektiem, kas uzlabo energoefektivitāti vai – pilnīgas renovācijas gadījumā – vismaz C energoefektivitātes klasi. Rezultātus sertificē ar ex ante un ex post SA KredEx energoefektivitātes aprēķiniem. |
|||
|
69 |
4.3. Atbalsts mazu dzīvojamo ēku renovācijai |
Mērķrādītājs |
Mājokļi ar uzlabotu energoefektivitāti |
Mājokļu skaits |
0 |
80 |
4. cet. |
2024 |
Renovē vismaz 80 mājokļus, un tie uzlabo energoefektivitāti vai – pilnīgas renovācijas gadījumā – vismaz C energoefektivitātes klasi. Rezultātus sertificē ar ex ante un ex-post KredEx energoefektivitātes aprēķiniem. |
|
|
70 |
4.4. Zaļās pārkārtošanās veicināšana enerģētikas ekonomikā |
Atskaites punkts |
Valdības lēmums par investīcijām, kas vajadzīgas, lai vējparkos mazinātu ar aizsardzību saistītos augstuma ierobežojumus |
Valdības lēmuma pieņemšana |
2. cet. |
2021 |
Valdība pieņem lēmumu par nepieciešamo ieguldījumu veikšanu, lai vējparkos mazinātu ar aizsardzību saistītos augstuma ierobežojumus. |
|||
|
71 |
4.4. Zaļās pārkārtošanās veicināšana enerģētikas ekonomikā |
Atskaites punkts |
Valdības lēmuma pieņemšana par enerģētikas nozares valsts attīstības plāna sagatavošanas procesa uzsākšanu, atbildīgo personu iecelšanu un termiņiem |
Valdības lēmuma pieņemšana |
4. cet. |
2021 |
Valdības lēmumu par enerģētikas nozares nacionālā attīstības plāna sagatavošanas procesa uzsākšanu apstiprina, nosakot atbildīgo(-ās) struktūru(-as) un nosakot attiecīgos termiņus. Attīstības plānā cita starpā pievēršas mērķiem palielināt atjaunojamās enerģijas ražošanu, energoefektivitāti un uzturēt un uzlabot piegādes drošību, kā arī izbeigt degslānekļa izmantošanu elektroenerģijas ražošanai 2035. gadā un pakāpeniski pārtraukt slānekļa eļļas ražošanu līdz 2040. gadam. |
|||
|
72 |
4.4. Zaļās pārkārtošanās veicināšana enerģētikas ekonomikā |
Atskaites punkts |
Attiecīgo primāro un/vai sekundāro tiesību aktu stāšanās spēkā un norādījumu publicēšana, lai mazinātu šķēršļus atjaunojamās enerģijas ražošanas iekārtu un enerģijas uzkrātuvju uzstādīšanai |
Likuma norma, kas norāda uz attiecīgo primāro tiesību aktu stāšanos spēkā un/vai sekundāro tiesību aktu stāšanos spēkā , kā arī vadlīniju publicēšanu |
4. cet. |
2024 |
Publicē vadlīniju materiālus, kas vajadzīgi, lai atvieglotu un stimulētu atjaunojamo energoresursu enerģijas ražošanas objektu un enerģijas uzkrātuvju uzstādīšanu, un stājas spēkā attiecīgi primārie un/vai sekundārie tiesību akti, lai novērstu šķēršļus atjaunojamo energoresursu enerģijas iekārtu uzstādīšanai, piemēram, atļauju piešķiršanas procedūru racionalizēšanu un citus būtiskus konstatētos šķēršļus. |
|||
|
73 |
4.4. Zaļās pārkārtošanās veicināšana enerģētikas ekonomikā |
Atskaites punkts |
Valsts enerģētikas nozares attīstības plāna pieņemšana valdībā |
Valdības pieņemtais dokuments |
4. cet. |
2025 |
Enerģētikas nozares valsts attīstības plānu apstiprina valdība. Plānā iekļauj darbības, kas saistītas ar pakāpenisku atteikšanos no degslānekļa izmantošanas elektroenerģijas ražošanai 2035. gadā un slānekļa eļļas ražošanas izbeigšanu līdz 2040. gadam. Tajā ietver arī mērķus attiecībā uz elektroenerģijas ražošanas jaudu, kas jāaizstāj ar atjaunojamo enerģiju. |
|||
|
74 |
4.5. Programma elektrotīkla stiprināšanai, lai palielinātu atjaunojamās enerģijas ražošanas jaudu un pielāgotos klimata pārmaiņām (piemēram, aizsardzība pret vētrām) |
Atskaites punkts |
Tīkla ieguldījumu līdzfinansējuma līguma parakstīšana ar pārvades sistēmas operatoru |
Līguma parakstīšana ar pārvades sistēmas operatoru |
1. cet. |
2022 |
Ekonomikas un komunikāciju ministrija un Elering AS noslēdz līdzfinansēšanas līgumu par ieguldījumiem elektroenerģijas tīklos. Līgumā nosaka paredzamos rezultātus un termiņus. |
|||
|
75 |
4.5. Programma elektrotīkla stiprināšanai, lai palielinātu atjaunojamo energoresursu enerģijas ražošanas jaudu un pielāgotos klimata pārmaiņām (piemēram, uzlabota noturība pret vētrām) |
Mērķrādītājs |
Papildu atjaunojamo energoresursu savienojumu jauda, kas radīta, investējot pārvades tīklā |
Papildu pieslēguma jauda (MW) |
0 |
310 |
2. cet. |
2026 |
Igaunijas elektroenerģijas pārvades tīklā atjaunojamās enerģijas iekārtu pieslēguma jaudas palielināšana vismaz par 310 MW. |
|
|
76 |
4.6. Programma enerģijas ražošanas veicināšanai rūpniecības rajonos |
Atskaites punkts |
Publicēts uzaicinājums iesniegt priekšlikumus projektiem, kas veicina enerģijas ražošanu rūpnieciskās ražotnēs |
Publicēts uzaicinājums iesniegt priekšlikumus |
4. cet. |
2022 |
Vides investīciju centrs publicē atklātu uzaicinājumu, lai atbalstītu to uzņēmumu tīkla pieslēguma izmaksas, kuri rūpnieciskos objektos ražo elektroenerģiju no atjaunojamiem energoresursiem. Uzaicinājuma pamatā ir projektu atlases kritēriji un piešķiršanas nosacījumi, kas nodrošina, ka atlasītie projekti atbilst tehniskajiem norādījumiem “Nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), izmantojot izslēgšanas sarakstu un prasību par atbilstību attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā. |
|||
|
77 |
4.6. Programma enerģijas ražošanas veicināšanai rūpniecības rajonos |
Mērķrādītājs |
Papildu pieslēguma jauda atjaunojamās elektroenerģijas ražošanai ražošanas vietās, kas savienotas ar tīklu, vai netālu no tām |
Radītā savienojuma jauda (MW) |
0 |
28 |
2. cet. |
2026 |
Papildu pieslēguma jauda atjaunojamās elektroenerģijas ražošanai rūpniecības objektos vai to tuvumā, kas uzbūvēti vismaz 28 MW apmērā. |
|
|
78 |
4.7. Enerģijas uzglabāšanas izmēģinājuma programma |
Atskaites punkts |
Publicēts uzaicinājums iesniegt priekšlikumus par enerģijas uzkrāšanas izmēģinājuma programmu |
Publicēts uzaicinājums iesniegt priekšlikumus |
4. cet. |
2022 |
Vides investīciju centrs publicē atklātu uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus, lai atbalstītu enerģijas uzkrāšanas izmēģinājuma programmas. Uzaicinājuma pamatā ir projektu atlases kritēriji un piešķiršanas nosacījumi, kas nodrošina, ka atlasītie projekti atbilst tehniskajiem norādījumiem “Nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), izmantojot izslēgšanas sarakstu un prasību par atbilstību attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā. Atlases/atbilstības kritērijos norāda, ka atbalstītās darbības un/vai uzņēmumi veicina klimatneitrālu ekonomiku, noturību pret klimata pārmaiņām un pielāgošanos klimata pārmaiņām, tostarp aprites ekonomikas mērķus. |
|||
|
79 |
4.7. Enerģijas uzglabāšanas izmēģinājuma programma |
Mērķrādītājs |
Papildu siltuma uzglabāšanas jauda investīciju atbalsta rezultātā |
Uzstādītā jauda (m³) |
0 |
35 000 |
2. cet. |
2026 |
Investīciju atbalsta shēmas rezultātā centralizētās siltumapgādes sistēmās uzstāda vismaz 35 000 m³ siltuma uzkrāšanu. |
|
|
80 |
4.7. Enerģijas uzglabāšanas izmēģinājuma programma |
Mērķrādītājs |
Papildu elektroenerģijas uzglabāšanas jauda, kas izriet no investīciju atbalsta |
Uzstādītā jauda (MW) |
0 |
4 MW |
2. cet. |
2026 |
Investīciju atbalsta shēmas rezultātā tiek uzstādīta vismaz 4 MW elektroenerģijas uzglabāšanas jauda. |
|
E. KOMPONENTS NR. 5 Ilgtspējīgs transports
Igaunijas atveseļošanas un noturības plāna komponenta mērķis ir risināt transporta nozares dekarbonizācijas problēmu. Komponenta mērķi ir samazināt emisijas un stimulēt ilgtspējīgu transporta veidu ieviešanu.
Komponenta reforma un ieguldījumi atbalsta pārrobežu Rail Baltic projekta attīstību, savienojot trīs Baltijas galvaspilsētas un valstis ar Poliju un pārējo Savienību. Komponenta pasākumu mērķis ir savienot Rail Baltic ar citiem valsts dzelzceļiem un citiem TEN-T mezgliem (Tallinas lidosta un vecā osta) un atvieglot piekļuvi tās vietējām pieturām kājām vai velosipēdiem.
Komponents palīdz īstenot konkrētai valstij adresēto ieteikumu koncentrēt ieguldījumus uz resursu efektīvu izmantošanu un ilgtspējīgu transportu, kas veicina ekonomikas dekarbonizāciju (2019. un 2020. gadā konkrētām valstīm adresētais ieteikums Nr. 3).
Paredzams, ka neviens pasākums šajā komponentā būtiski nekaitēs vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā atveseļošanas un noturības plānā izklāstīto pasākumu aprakstu un mazināšanas pasākumus saskaņā ar tehniskajām vadlīnijām “Nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01).
E.1. Neatmaksājamam finansiālajam atbalstam pieteikto reformu un investīciju apraksts
5.1.Reforma: Izvērst drošu, videi nekaitīgu, konkurētspējīgu, uz vajadzībām balstītu un ilgtspējīgu transporta un enerģētikas infrastruktūru
Reformas mērķis ir samazināt transporta nozares CO2 emisijas un stimulēt ilgtspējīgu transporta veidu ieviešanu.
Pasākums ietver jaunā transporta un mobilitātes attīstības plāna un ar to saistītā īstenošanas plāna pieņemšanu un īstenošanu. Plāna mērķis ir samazināt transporta sistēmu vidisko pēdu, un tajā ietver pasākumus, lai attīstītu savstarpēji savienotu un dalītu mobilitāti pilsētu teritorijās uz privāto automobiļu rēķina un veicinātu visaptverošu vieglās mobilitātes sistēmu (kājām vai velosipēdiem) teritorijās ārpus lielākajiem pilsētu centriem. Plānā iekļauj dzelzceļa ieguldījumus, kas vērsti uz braucienu ātruma un drošības palielināšanu un savienojumu pievienošanu gan pasažieru, gan kravu pārvadājumiem. Galvenie pasākumi saskaņā ar šo plānu, kas jāīsteno Atveseļošanas un noturības mehānisma darbības laikā, ietver elektrificētā dzelzceļa būvniecību un paplašināšanu no Tallinas līdz Tartu un sabiedriskā transporta sistēmas saskaņošanu Tallinas galvaspilsētas reģionā (biļešu sistēmas un cenu noteikšana).
Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.
5.2.Investīcija: Tallinas-Rohuküla dzelzceļa posma izbūve
Ieguldījumu mērķis ir savienot Läänemaa rietumu reģionu ar Tallinu un ar tādiem starptautiskiem TEN-T krustojumiem kā Tallinas lidosta, Rail Baltic un prāmju savienojumi no Tallinas vecās ostas.
Valsts dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam Eesti Raudtee sniedz atbalstu 15 km viena sliežu ceļa elektrificēta dzelzceļa posma izbūvei starp Turba stacijām (kur beidzas pašreizējais savienojums) un Risti. Paredzams, ka pārējo sliežu ceļu līdz Rohuküla stacijai – prāmju ostai ar savienojumiem ar Hiumaa un Vormsi salām – finansēs no ERAF un valsts budžeta, un paredzams, ka tā tiks pabeigta 2026. gadā. Tallinas-Rohuküla dzelzceļa kopējā garuma pabeigšana savieno rietumu reģionu ar starptautiskajiem TEN-T centriem Tallinā.
Investīciju īstenošanu pabeidz līdz 2024. gada 31. decembrim.
5.3.Investīcija: Rail Baltic multimodālā kopīgā termināļa būvniecība Tallinā
Pasākuma mērķis ir palielināt ilgtspējīgas mobilitātes īpatsvaru Tallinas reģionā.
Paredzams, ka Tallinas terminālis būs Rail Baltic sākumpunkts. Terminālis sastāv no termināļa ēkas, dzelzceļa infrastruktūras un apkārtējās infrastruktūras, kuras termināļa ēku finansē no Atveseļošanas un noturības mehānisma. Pārējo finansējumu paredzēts finansēt no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta.
Investīciju īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 31. martam.
5.4.Investīcija: Tallinas vecās ostas tramvaja līnijas būvniecība
Pasākuma mērķis ir palielināt ilgtspējīgas mobilitātes īpatsvaru Tallinas reģionā. Šajā nolūkā pasākuma mērķis ir savienot Rail Baltic ar jūras satiksmi ar Ziemeļvalstīm caur Tallinas veco ostu.
Tallinas pilsētas transporta pārvaldei, kas atbild par sabiedriskā transporta darbību Tallinā, tiks sniegts atbalsts jaunas aptuveni 2 km garās tramvaja līnijas izbūvei, kas savienos Tallinas lidostu, Rail Baltic mezglpunktu, pilsētas centru, veco ostu un reģionālo dzelzceļa staciju.
Ieguldījumu īstenošanu pabeidz līdz 2024. gada 30. jūnijam.
5.5.Investīcija: Pašvaldību ieguldījumi velosipēdos un gājēju ceļos
Pasākuma mērķis ir samazināt atkarību no automobiļiem un palielināt ilgtspējīgu mobilitāti teritorijās ārpus trim lielākajiem pilsētu centriem (Tallina, Tartu, Pērnava), kur pašvaldību finansiālās spējas ir šķērslis drošu un klimatam nekaitīgu velosipēdu un gājēju koridoru attīstībai.
Pašvaldībām sniedz atbalstu 24 km garas velosipēdu un gājēju infrastruktūras izbūvei, lai nodrošinātu drošu un ilgtspējīgu piekļuvi sabiedriskajiem pakalpojumiem, tostarp sabiedriskajam transportam, un darbavietām. Uzmanība tiks pievērsta arī Rail Baltic vietējām pieturām un savienojumiem ar esošo riteņbraukšanas un gājēju tīklu.
Šis pasākums papildina līdzīgu pasākumu, ko paredzēts finansēt no ERAF, kas palīdz palielināt velosipēdu mobilitāti trīs lielākos pilsētu centros Tallinā, Tartu un Pērnavā.
Ieguldījumu īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.
E.2. Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un neatmaksājamā finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks
|
Kārtas numurs |
Pasākums (reforma vai investīcija) |
Atskaites punkts / mērķrādītājs |
Nosaukums |
Kvalitatīvie rādītāji
|
Kvantitatīvie rādītāji
|
Orientējošs pabeigšanas grafiks |
Katra atskaites punkta un mērķrādītāja apraksts |
|||
|
Mērvienība |
Bāze |
Mērķis |
Ceturksnis |
Gads |
||||||
|
81 |
5.1. Drošas, zaļas, konkurētspējīgas, uz vajadzībām balstītas un ilgtspējīgas transporta un enerģētikas infrastruktūras izvēršana |
Atskaites punkts |
Transporta un mobilitātes attīstības plāna 2021.–2035. gadam pieņemšana valdībā |
Transporta un mobilitātes attīstības plāna 2021.–2035. gadam pieņemšana |
1. cet. |
2022 |
Transporta un mobilitātes attīstības plānu 2021.–2035. gadam apstiprina valdība. Tas ietver Tallinas galvaspilsētas reģiona kopējās transporta sistēmas izveidi, pasākumus vietējā biometāna izmantošanas veicināšanai, pasākumus, lai attīstītu ilgtspējīgu un aktīvu mobilitāti pilsētās lielākās pilsētās, ievērojot integrētu transporta koridoru loģiku, plānojot multimodālo infrastruktūru, palielinot dzelzceļa savienojumus, ātrumu un drošību, padarot jūras transporta nozari konkurētspējīgāku un videi nekaitīgāku un savienojot to multimodālā veidā, attīstot ātrāku un drošāku autotransportu. Plānā iekļauj mērķi līdz 2035. gadam samazināt CO2 emisijas par 700 000 tonnām (jeb 30 %) salīdzinājumā ar 2018. gada līmeni un panākt, ka atjaunojamo energoresursu īpatsvars transporta nozarē patērētajā enerģijā ir 24 %. |
|||
|
82 |
5.1. Drošas, zaļas, konkurētspējīgas, uz vajadzībām balstītas un ilgtspējīgas transporta un enerģētikas infrastruktūras izvēršana |
Atskaites punkts |
Transporta un mobilitātes attīstības plāna 2021.–2035. gadam īstenošanas plāna pieņemšana attiecībā uz videi nekaitīgu un ilgtspējīgu sabiedrisko transportu |
Īstenošanas plāna pieņemšana |
4. cet. |
2022 |
Īstenošanas plānu apstiprina Transporta un mobilitātes attīstības plāna 2021.–2035. gadam koordinācijas komiteja. Tas ietver Tallinas galvaspilsētas reģiona kopējās transporta sistēmas izveidi, pasākumus vietējā biometāna izmantošanas veicināšanai, pasākumus, lai attīstītu ilgtspējīgu un aktīvu mobilitāti pilsētās lielākās pilsētās, ievērojot integrētu transporta koridoru loģiku, plānojot multimodālo infrastruktūru, palielinot dzelzceļa savienojumus, ātrumu un drošību, padarot jūras transporta nozari konkurētspējīgāku, videi nekaitīgāku un savienojot to multimodālā veidā, attīstot ātrāku un drošāku autotransportu. Īstenošanas plānā paredz pienākumu atbildīgajam ministram katru gadu ziņot valdībai. |
|||
|
83 |
5.1. Drošas, zaļas, konkurētspējīgas, uz vajadzībām balstītas un ilgtspējīgas transporta un enerģētikas infrastruktūras izvēršana |
Atskaites punkts |
Transporta un mobilitātes attīstības plāna 2021.–2035. gadam īstenošana |
Pabeigta vairāku transporta un mobilitātes attīstības plāna 2021.–2035. gadam galveno pasākumu īstenošana |
2. cet. |
2026 |
Tiks pabeigta transporta un mobilitātes attīstības plāna galveno pasākumu īstenošana, tostarp elektrificēto dzelzceļa līniju būvniecība un paplašināšana no Tallinas līdz Tartu un sabiedriskā transporta sistēmas saskaņošana Tallinas galvaspilsētas reģionā (tostarp kopīgas biļešu pārdošanas un cenu noteikšanas sistēmas). |
|||
|
84 |
5.2. Dzelzceļa līnijas Tallina-Rohuküla rietumu posma būvniecība |
Atskaites punkts |
Dzelzceļa būvniecības līguma slēgšanas tiesību piešķiršana dzelzceļa būvniecībai Turba-Ellamaa un Ellamaa-Risti iecirkņos |
Parakstīts līgums |
2. cet. |
2022 |
Līgumu piešķir par elektrificēta sliežu ceļa būvniecību Turba-Ellamaa un Ellamaa-Risti posmos visā to garumā. |
|||
|
85 |
5.2. Dzelzceļa līnijas Tallina-Rohuküla rietumu posma būvniecība |
Mērķrādītājs |
Jauna dzelzceļa pabeigšana (gatavs satiksmei) |
Sliežu ceļa km |
0 |
15 |
4. cet. |
2024 |
Pasažieru satiksmei gatava elektrificēta sliežu ceļa pabeigšana starp Turba un Risti Tallinas-Rohuküla līnijā, savienojot Rietumigaunijas dzelzceļu ar Tallinas veco ostu un Tallinas lidostu. |
|
|
86 |
5.3. Rail Baltic multimodālā kopīgā termināļa būvniecība Tallinā |
Atskaites punkts |
Līguma slēgšanas tiesību piešķiršana par Rail Baltic multimodālā termināļa būvniecību Tallinā |
Parakstīts līgums |
1. cet. |
2022 |
Rail Baltic Ülemiste multimodālā termināļa arhitektūras un inženiertehnisko projektu pabeidz un pieņem līgumslēdzēja iestāde Rail Baltic Estonia OÜ, un būvdarbu līgumu paraksta ar termināļa ēkas būvētāju. |
|||
|
87 |
5.3. Rail Baltic multimodālā kopīgā termināļa būvniecība Tallinā |
Atskaites punkts |
Termināļa pārejas pabeigšana |
Vieglās satiksmes tunelis zem atļautā termināļa |
4. cet. |
2024 |
Patērētāju aizsardzības un tehniskās uzraudzības iestāde izsniedz atļauju tuneļa izmantošanai, kas savieno Sanktpēterburgas ceļu ar Tallinas lidostu zem Ülemiste termināļa. |
|||
|
88 |
5.3. Rail Baltic multimodālā kopīgā termināļa būvniecība Tallinā |
Atskaites punkts |
Jaunās dzelzceļa stacijas pabeigšana |
Pabeigti būvdarbi |
1. cet. |
2026 |
Rail Baltic Ülemiste multimodālā termināļa būvdarbi jāpabeidz un jāsaņem visas vajadzīgās izmantošanas atļaujas. |
|||
|
89 |
5.4. Tallinas vecās ostas tramvaja līnijas būvniecība |
Atskaites punkts |
Tramvaju būves projekta pabeigšana |
Projekta apstiprināšana |
4. cet. |
2021 |
Tallinas Pilsētplānošanas un komunālo pakalpojumu pārvalde pieņem tramvaja būvniecības projekta projektu. |
|||
|
90 |
5.4. Tallinas vecās ostas tramvaja līnijas būvniecība |
Atskaites punkts |
Būvdarbu līguma slēgšanas tiesību piešķiršana |
Parakstīts līgums par tramvaja līnijas būvniecību |
2. cet. |
2022 |
Būvdarbu līgums, kas noslēgts starp Tallinas Pilsētplānošanas un komunālo pakalpojumu pārvaldi un līgumslēdzēju par tramvaja līnijas būvniecību starp Gonsiori ielu un Põhja Puiestee |
|||
|
91 |
5.4. Tallinas vecās ostas tramvaja līnijas būvniecība |
Mērķrādītājs |
Ekspluatācijā esoša jauna tramvaja līnija |
Tramvaja līnijas mērītāji |
0 |
2500 |
2. cet. |
2024 |
2 500 metrus garu tramvaja posmu pabeidz un nodod ekspluatācijā saskaņā ar Tallinas pilsētas izsniegtu vēstuli. |
|
|
92 |
5.5. Pašvaldību ieguldījumi velosipēdos un gājēju ceļos |
Atskaites punkts |
Uzaicinājums iesniegt priekšlikumus dotācijām |
Paziņojuma par uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus dotāciju saņemšanai publicēšana |
4. cet. |
2022 |
Tiek publicēts atklāts pašvaldību uzaicinājums veikt ieguldījumus veloceļos un gājēju celiņos. |
|||
|
93 |
5.5. Pašvaldību ieguldījumi velosipēdos un gājēju ceļos |
Mērķrādītājs |
Pabeigta velotransporta un pārejas infrastruktūra |
Divriteņu un gājēju kilometri |
0 |
24 |
4. cet. |
2025 |
Atbalsta shēmas rezultātā tiek izbūvēti vismaz 24 kilometri velosipēda un gājēju. Tie parasti ir jauni ceļi. Pamatotos gadījumos ir atļauta esošo velosipēdu un gājēju rekonstrukcija, piemēram, ja esošās pārejas platums neatbilst standartiem, līdz ar to gājējiem un velosipēdistiem nav iespējams vienlaicīgi kustēties drošā un bez traucējumiem. |
|
F. KOMPONENTS NR. 6 Veselības aprūpe un sociālā aizsardzība
Šā Igaunijas atveseļošanas un noturības plāna komponenta mērķis ir risināt problēmas, kas saistītas ar veselības aprūpes sistēmas noturību un piekļuvi tai, sociālās drošības tīkla atbilstību, sociālo pakalpojumu pieejamību un jauniešu bezdarbu. Komponentā iekļauto pasākumu mērķi ir šādi: Novērst darbaspēka trūkumu veselības aprūpes nozarē, stiprināt primāro un stacionāro aprūpi, pagarināt bezdarba apdrošināšanas pabalsta ilgumu augsta bezdarba periodos, uzlabot piekļuvi sociālajiem pakalpojumiem, risināt jauniešu bezdarba problēmu un samazināt vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirības.
Komponents palīdz īstenot konkrētai valstij adresēto ieteikumu par veselības aprūpes sistēmas pieejamības un noturības uzlabošanu, tostarp novēršot veselības aprūpes darbinieku trūkumu, stiprinot primāro aprūpi un nodrošinot kritiski svarīgu medicīnisko produktu piegādi (valsts īpašais ieteikums Nr. 1 2020. gadā), par sociālās drošības tīkla uzlabošanu, integrētā veidā uzlabotu piekļuvi sociālajiem pakalpojumiem (konkrēts valsts ieteikums Nr. 2 2019. gadā un konkrētai valstij adresēts 2. ieteikums 2020. gadā) un par vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirības samazināšanu, tostarp uzlabojot algu pārredzamību (2019. gadā – konkrētai valstij adresētais 2. ieteikums).
Paredzams, ka neviens pasākums šajā komponentā būtiski nekaitēs vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā atveseļošanas un noturības plānā izklāstīto pasākumu aprakstu un mazināšanas pasākumus saskaņā ar tehniskajām vadlīnijām “Nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01).
F.1. Neatmaksājamam finansiālajam atbalstam pieteikto reformu un investīciju apraksts
6.1.Reforma: Visaptverošas izmaiņas veselības aprūpes organizācijā Igaunijā
Reformas mērķis ir uzlabot Igaunijas veselības aprūpes sistēmas noturību, tostarp krīžu pārvarēšanā, tādējādi nodrošinot, ka cilvēkiem visā Igaunijā ir piekļuve kvalitatīvai, integrētai veselības aprūpei. Reforma sastāv no šādiem elementiem:
(I)Līdz 2024. gada 31. decembrim pieņem slimnīcu attīstības plānu, kurā izklāsta konsolidētu slimnīcu tīklu, lai uzlabotu efektivitāti un infrastruktūru, un definē slimnīcu specializāciju, lai samazinātu neapmierināto medicīniskās aprūpes vajadzību augsto līmeni.
(II)Veselības aprūpes darbaspēka trūkumu risina ar trim pasākumiem:
a.Līdz 2022. gada 31. decembrim pieņem stratēģisku satvaru, kurā izklāsta veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu dažādās veselības nozarēs, jo īpaši specializēto aprūpi, fizisko resursu un cilvēkresursu sadalījumu un finansēšanas mehānismu, lai nodrošinātu kvalitatīvas veselības aprūpes sniegšanu visā valstī. Līdz 2023. gadam uzņemšanu medmāsu apmācībā palielina par 5 % salīdzinājumā ar 2020. gadu.
b.Izdevumu atlīdzināšanas shēmu ārstiem, medmāsām un farmaceitiem groza līdz 2023. gada 31. martam, lai stimulētu veselības aprūpes darbiniekus strādāt attālos apgabalos.
c.Sociālo lietu ministrijas un Tartu Universitātes līgumu groza, lai noteiktu prasības pakāpeniskai uzņemšanas palielināšanai dažās profesijās ar trūkumu, jo īpaši ģimenes ārstu, psihiatru, iekšējo slimību gadījumā. Grozījums stājas spēkā 2026. gada 30. jūnijā.
6.2.Investīcija: Ziemeļigaunijas Medicīniskās universitātes izveide
Ieguldījumu mērķis ir veicināt Igaunijas slimnīcu tīkla optimizāciju, palielināt efektivitāti un palīdzēt samazināt neapmierināto vajadzību pēc specializētās aprūpes, kas ir viena no augstākajām Savienībā. Ieguldījums ietver Ziemeļigaunijas Medicīnas universitātes kā izcilības centra celtniecību Igaunijā, kur divas trešdaļas Igaunijas iedzīvotāju mūsdienīgā un drošā vidē nodrošina augstas kvalitātes veselības aprūpi. Ziemeļigaunijas Medicīnas centru izveido, apvienojot divas esošās Tallinas slimnīcas, proti, Austrumtallinas un Rietumtallinas centrālās slimnīcas. Paredzams, ka slimnīcu ēku skaita samazināšana uzlabos sniegtos pakalpojumus, un paredzams, ka jauna moderna struktūra palīdzēs tikt galā ar spiedienu, ko rada pieaugošais pacientu skaits, un uzlabos veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību un kvalitāti, kā arī palīdzēs saglabāt veselības aprūpes darbaspēku Igaunijā. No Atveseļošanas un noturības mehānisma tiek finansēta pilsētiņas būvniecība tikai daļēji.
Ieguldījumu īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.
6.3.Reforma: Primārās veselības aprūpes stiprināšana
Reformas mērķis ir nodrošināt piekļuvi vispārējai medicīniskajai aprūpei, uzlabot ārstēšanas nepārtrauktību un padarīt primārās veselības aprūpes sniegšanu elastīgāku un vairāk orientētu uz cilvēku. Reforma sastāv no trim apakšpasākumiem. Pirmkārt, lai uzlabotu piekļuvi specializētajai aprūpei, 2020. gada 30. septembrī tika paplašināta e-konsultāciju izmantošana primārajā aprūpē, ļaujot pacientiem konsultēt speciālistu, nekonsultējoties klātienē. Otrkārt, 2021. gada 31. martā stājās spēkā tiesību akti, kas uzlabo veselības aprūpes pieejamību, palielinot ģimenes ārstu atbalsta līmeni un mainot vispārējās medicīniskās aprūpes finansēšanas modeli, lai padarītu pievilcīgāku darbu primārajos veselības centros attālos reģionos. Treškārt, tiek grozīts Veselības pakalpojumu organizācijas likums attiecībā uz pacientu saraksta pārvaldību, primārās aprūpes nepārtrauktības nodrošināšanu un medmāsu tiesībām izrakstīt zāles pacientiem.
Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2023. gada 31. martam.
6.4.Reforma: E-veselības pārvaldības atjaunošana
Reformas mērķis ir atjaunināt e-veselības pārvaldības sistēmu, lai labāk reaģētu uz veselības aprūpes sistēmas vajadzībām un nodrošinātu digitālu risinājumu izstrādi ilgtspējīgas veselības aprūpes sistēmas atbalstam Igaunijā. Reforma paredz pieņemt pārskatītu valsts pārvaldības modeli attiecībā uz pašreizējās veselības aprūpes sistēmas informācijas un komunikācijas tehnoloģiju, lai nodrošinātu uz nākotni vērstu jaunu e-veselības pārvaldības modeli un veicinātu partneru kopīgu izpratni par lomu un pienākumu sadali e-veselības jomā.
Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2023. gada 30. jūnijam.
6.5.Investīcija: Spēju veidošana daudzfunkcionāliem medicīniskiem helikopteriem
Ieguldījumu mērķis ir nodrošināt, lai gadījumos, kad nepieciešama steidzama medicīniskā palīdzība (piemēram, smagi satiksmes negadījumi, masveida glābšanas gadījumi, medicīniskā palīdzība uz kuģiem), personām, kas dzīvo nomaļos apgabalos, jo īpaši no salām, ar specializētu helikopteru palīdzību būtu pieejama ātra piekļuve veselības aprūpes pakalpojumiem. Ieguldījumu veido divu daudzfunkcionālu medicīnas helikopteru iegāde, tostarp palīgaprīkojums, tehniskās apkopes aprīkojums un helikopteru ekspluatācijai nepieciešamā personāla sākotnējā apmācība, kā arī nosēšanās bāzes un nosēšanās vietu izbūve neatliekamās medicīniskās palīdzības centros. Paredzams, ka šis pasākums neradīs būtisku kaitējumu vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā pasākuma aprakstu un atveseļošanas un noturības plānā izklāstītos riska mazināšanas pasākumus saskaņā ar DNSH tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01). Jo īpaši daudzfunkcionāliem helikopteriem jābūt labākajām pieejamajām tehnoloģijām ar vismazāko ietekmi uz vidi šajā nozarē.
Ieguldījumu īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.
6.6.Investīcija: Darba tirgus pasākumu nodrošināšana, lai samazinātu jauniešu bezdarbu
Ieguldījumu mērķis ir palīdzēt jauniešiem ar nelielu darba pieredzi iesaistīties darba tirgū. Tiesību aktiem par atjaunināto shēmu “Mans pirmais darbs” (M1T) ir divi komponenti: Algas subsīdiju, ko maksā darba devējam, un mācību izmaksu atlīdzināšanu jaunietim. Algas subsīdiju un mācību pabalstu (līdz EUR 2 500) izmaksā darba devējam, kurš nodarbina jauniešu vecumā no 16 līdz 29 gadiem un ir reģistrēts kā bezdarbnieks, kam nav darba pieredzes vai ir tikai īstermiņa darba pieredze. M1T pasākumu integrē ar citiem dienestiem, jo īpaši ar turpmāku atbalstu jauniešiem un darba devējiem pēc darba attiecību uzsākšanas. Mērķis jo īpaši ir novērst priekšlaicīgu darba tiesisko attiecību izbeigšanu un sadarbībā ar darba devēju un jaunietim apzināt jauniešu apmācības vajadzības. Pastiprinātas garantijas jauniešiem rīcības plānu iesniedz līdz 2022. gada 30. jūnijam, kas atbalsta investīciju īstenošanu ar papildu pasākumiem jauniešu bezdarbnieku atbalstam. Jo īpaši tajā ietver pasākumus, lai uzlabotu jauniešu prasmes, noteiktu darbības, ar kurām novērš un risina jauniešu bezdarbu, tostarp NEET situācijas popularizēšanu un novēršanu, un definē galvenās puses un to uzdevumus, lai novērstu jauniešu bezdarbu un risinātu ar to saistītos jautājumus.
Ieguldījumu īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.
6.7.Reforma: Bezdarbnieka apdrošināšanas pabalsta termiņa pagarināšana
Reformas mērķis ir risināt ieilgušo problēmu, proti, uzlabot sociālās drošības tīkla atbilstību. Reforma ietver mehānisma izveidi, lai aktivizētu bezdarbnieka apdrošināšanas pabalstu perioda pagarināšanu par 60 dienām, jo īpaši, ja reģistrētais bezdarba līmenis ievērojami pārsniedz inflācijas/darba samaksas nepaātrināšanas līmeni (NAIRU/NAWRU). Par pagarināšanas mehānismu un rezervi, kas nepārsniedz 2 %, vienojas dialogā ar sociālajiem partneriem. Pasākuma mērķis ir palīdzēt cilvēkiem pārvarēt ilgāku bezdarba periodu sarežģītos darba tirgus apstākļos.
Reformu īsteno līdz 2023. gada 30. jūnijam.
6.8.Reforma: Ilgtermiņa aprūpe
Reformas mērķis ir uzlabot ilgtermiņa aprūpes sniegšanu. Reforma sastāv no šādiem elementiem:
i) Grozījumi Sociālās labklājības likumā nosaka ilgtermiņa aprūpes definīciju un liek vietējām iestādēm ņemt vērā principu, ka personai jābūt iespējai dzīvot pēc iespējas ilgāk savā mājoklī, tās ierastajā vidē, nodrošinot pietiekami kvalitatīvus pakalpojumus. Grozījumi stājas spēkā līdz 2022. gada 30. jūnijam.
ii) Rīcības plānā par sociālās un veselības aprūpes integrētu sniegšanu paredz izveidot integrētu aprūpes modeli visā Igaunijā, noteikt iesaistīto dalībnieku uzdevumus un atbildību un noteikt sistēmas finansēšanu. Rīcības plānu pieņem līdz 2022. gada 31. decembrim.
iii) Sociālās aizsardzības ministra dekrētā nosaka aprūpes pakalpojumu, ko vietējās iestādes sniedz cilvēkiem ar mazākām aprūpes vajadzībām, struktūru un īpatnības, kā arī to īstenošanas nosacījumus. Jo īpaši tas ietver pienācīgus ieguldījumus un vietējo iestāžu pakalpojumu attīstību, lai nodrošinātu neatkarīgu dzīvi vecāka gadagājuma cilvēkiem ar zemākām aprūpes vajadzībām un personām ar invaliditāti, lai atbalstītu neatkarīgu dzīvi. Sociālās aizsardzības ministra dekrēts – līdz 2024. gada 31. decembrim.
iv) Tiesību aktu grozījumi, kuru mērķis ir uzlabot atbalsta sistēmu bērniem ar lielākām aprūpes vajadzībām, paredz modernizēt un integrēt pakalpojumus bērniem ar lielākām aprūpes vajadzībām. Jo īpaši ir jāintegrē pakalpojumi veselības aprūpes, izglītības, sociālās aizsardzības un nodarbinātības jomās, lai sniegtu visaptverošu atbalstu ģimenēm, kuras ir pakļautas aprūpes slogam. Vienkāršo pašreizējo atbalsta sistēmu un apvieno aprūpes vajadzību novērtējumus, lai vecākiem būtu drošs kontaktpunkts sākotnējo konsultāciju un atbalsta sniegšanai. Tiesību aktu grozījumi stājas spēkā līdz 2025. gada 31. martam.
6.9.Reforma: Vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirības samazināšana
Reformas mērķis ir samazināt vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirību. Reforma ietver labklājības attīstības plāna 2023.–2030. gadam pieņemšanu un tā īstenošanu un digitāla vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirības instrumenta ieviešanu.
Labklājības attīstības plānu pieņem līdz 2024. gada 31. martam, un tajā nosaka stratēģiskos mērķus samazināt sociālo nevienlīdzību un nabadzību, nodrošināt dzimumu līdztiesību un lielāku sociālo iekļaušanu, kā arī veicināt vienlīdzīgu attieksmi pret personām, kas pieder pie minoritāšu grupām. Attīstības plānā izklāsta pasākumus, lai samazinātu vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirības, jo īpaši palielinot darba samaksas pārredzamību, samazinot dzimumu stereotipu izplatību un negatīvo ietekmi uz sieviešu un vīriešu dzīvi un lēmumiem, tostarp attiecībā uz izglītības un karjeras izvēli un aprūpes slogu, un atbalstot Dzimumu līdztiesības akta efektīvāku īstenošanu.
Līdz 2024. gada 31. martam ievieš digitālu dzimumu darba samaksas atšķirību instrumentu, kas darba devējiem piedāvā vienkāršu un vienkāršu rīku, lai saņemtu un analizētu datus un informāciju par vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirību un tās iespējamajiem iemesliem viņu organizācijās un tādējādi palīdzētu tām pieņemt uz informāciju balstītus lēmumus un efektīvi rīkoties, lai īstenotu vienlīdzīgas darba samaksas principu un samazinātu vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirību.
Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2024. gada 31. martam.
F.2. Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un neatmaksājamā finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks
|
Kārtas numurs |
Pasākums (reforma vai investīcija) |
Atskaites punkts / mērķrādītājs |
Nosaukums |
Kvalitatīvie rādītāji
|
Kvantitatīvie rādītāji
|
Orientējošs pabeigšanas grafiks |
Katra atskaites punkta un mērķrādītāja apraksts |
|||
|
Mērvienība |
Bāze |
Mērķis |
Ceturksnis |
Gads |
||||||
|
94 |
6.1. Visaptverošas izmaiņas veselības aprūpes organizācijā Igaunijā |
Atskaites punkts |
Valdības noteikumu par slimnīcu tīkla attīstības plānu stāšanās spēkā |
Regulas stāšanās spēkā |
4. cet. |
2024 |
Stājas spēkā regula, kas: – noteikt reģionālo, centrālo, vietējo un rehabilitācijas slimnīcu sarakstu, lai nodrošinātu vienlīdzīgu piekļuvi veselības aprūpes pakalpojumiem; – slimnīcu tīkla konsolidēšanai izvirzītās prasības, mērķi un veicamie pasākumi; – slimnīcu sarakstā iekļauto slimnīcu būvniecībai, atjaunošanai un pārprofilēšanai nepieciešamie ieguldījumi. |
|||
|
95 |
6.1. Visaptverošas izmaiņas veselības aprūpes organizācijā Igaunijā |
Atskaites punkts |
Stratēģiskā satvara apstiprināšana veselības aprūpes darbaspēka trūkuma novēršanai |
Veselības un darba ministrs apstiprina stratēģisko satvaru veselības aprūpes darbaspēka trūkuma novēršanai |
4. cet. |
2022 |
Stratēģiskajā satvarā veselības aprūpes darbaspēka trūkuma novēršanai izklāsta: – pasākumi veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanai dažādās veselības nozarēs, jo īpaši specializētajā aprūpē, – fizisko resursu un cilvēkresursu piešķiršana, lai nodrošinātu veselības aprūpes sniegšanu visā teritorijā, – finansēšanas, pārvaldības un informācijas apmaiņas mehānismi, kas nodrošina darbības rezultātus visā valstī. |
|||
|
96 |
6.1. Visaptverošas izmaiņas veselības aprūpes organizācijā Igaunijā |
Atskaites punkts |
Veselības, darba un veselības ministra Dekrēta par pakalpojumu organizāciju, ar ko groza atlīdzības sistēmu ārstiem, medmāsām un farmaceitiem, stāšanās spēkā |
Veselības, darba un veselības ministra dekrēta par pakalpojumu sniegšanas organizāciju stāšanās spēkā |
1. cet. |
2023 |
Veselības, darba un veselības ministra Dekrēta par pakalpojumu organizāciju stāšanās spēkā, ar kuru tiks uzlabota atlīdzības sistēma ārstiem, medmāsām un farmaceitiem, lai stimulētu veselības aprūpes darbiniekus strādāt attālos apgabalos. |
|||
|
97 |
6.1. Visaptverošas izmaiņas veselības aprūpes organizācijā Igaunijā |
Mērķrādītājs |
Uzņemšana medmāsu apmācībā |
To personu skaita procentuālais pieaugums, kuras uzņemtas medmāsu apmācībā |
0 |
5 |
4. cet. |
2023 |
Salīdzinājumā ar 2020. gadu personu uzņemšana medmāsu apmācībā ir palielinājusies par 5 %. |
|
|
98 |
6.1. Visaptverošas izmaiņas veselības aprūpes organizācijā Igaunijā |
Atskaites punkts |
Stājas spēkā Ministru noteikumi, ar ko groza Nolīgumu starp Sociālo lietu ministriju un Tartu Universitāti par ārstu trūkumu dažās specialitātēs |
Ministru noteikumu stāšanās spēkā un vienošanās starp Sociālo lietu ministriju un Tartu Universitāti |
2. cet. |
2026 |
Stājas spēkā Ministru noteikumi, ar ko groza Nolīgumu starp Sociālo lietu ministriju un Tartu Universitāti, kurā noteiktas prasības pakāpeniskai uzņemšanas palielināšanai dažās profesijās, jo īpaši vispārējās prakses ārstu, psihiatru, iekšējo slimību jomā. |
|||
|
99 |
6.2. Ziemeļigaunijas Medicīniskās universitātes dibināšana |
Atskaites punkts |
Ziemeļigaunijas Medicīniskās universitātes projekta līguma parakstīšana |
Projekta līguma parakstīšana |
4. cet. |
2021 |
Līgumslēdzēja iestāde, kas ir slimnīcas īpašniece, paraksta līgumu par Ziemeļigaunijas Medicīniskās universitātes kompleksa projektēšanu. Līgumā iekļauj būvei nepieciešamo atļauju saņemšanu. |
|||
|
100 |
6.2. Ziemeļigaunijas Medicīniskās universitātes dibināšana |
Atskaites punkts |
Līgumu parakstīšana par rakšanu, ūdensapgādi un elektrību, kā arī par nostiprinātajām betona konstrukcijām Ziemeļigaunijas Medicīnas centrā |
Līgumu parakstīšana |
4. cet. |
2023 |
Līgumslēdzēja iestāde, kas ir slimnīcas īpašniece, slēdz līgumus par: – rakšanas darbi un savienojumi ar ūdensapgādi, notekūdeņu savākšanas infrastruktūru un elektrību; un – pastiprinātās betona konstrukcijas. |
|||
|
101 |
6.2. Ziemeļigaunijas Medicīniskās universitātes dibināšana |
Atskaites punkts |
Ziemeļigaunijas Medicīniskās universitātes pilsētiņas būvniecības līguma parakstīšana |
Līguma parakstīšana |
1. cet. |
2024 |
Līgumslēdzēja iestāde, kas ir slimnīcas īpašniece, paraksta līgumu par Ziemeļigaunijas Medicīnas laboratorijas būvniecību, tostarp par ēku inženiertehnisko sistēmu uzstādīšanu, jo īpaši par apkures, dzesēšanas, ventilācijas, karstā ūdens, apgaismojuma un elektroenerģijas ražošanas, mērīšanas, uzraudzības un kontroles sistēmu un iekšējo būvdarbu tehnisko aprīkojumu. |
|||
|
102 |
6.2. Ziemeļigaunijas Medicīniskās universitātes dibināšana |
Mērķrādītājs |
Ir izpildīti 10 % no būvlīguma apjoma |
Būvniecības progress |
0% |
10% |
4. cet. |
2024 |
10 % no 101. atskaites punktā minētā būvlīguma ir izpildīti, ja būvuzņēmējs ir apstiprinājis, ka ir pabeigti 10 % no līgumā noteiktajiem būvdarbiem, līgumslēdzēja iestāde ir pieņēmusi būvdarbus un ir konstatēti iespējamie trūkumi, kā arī termiņš to novēršanai. |
|
|
103 |
6.2. Ziemeļigaunijas Medicīniskās universitātes dibināšana |
Mērķrādītājs |
Ir izpildīti 50 % no būvlīguma apjoma |
Būvniecības progress |
10% |
50% |
4. cet. |
2025 |
50 % no 101. atskaites punktā minētā būvlīguma ir izpildīti, ja būvuzņēmējs ir apstiprinājis, ka ir pabeigti 50 % no līgumā noteiktajiem būvdarbiem, līgumslēdzēja iestāde ir pieņēmusi būvdarbus un ir konstatēti iespējamie trūkumi, kā arī termiņš to novēršanai. |
|
|
104 |
6.2. Ziemeļigaunijas Medicīniskās universitātes dibināšana |
Atskaites punkts |
Līguma parakstīšana par Ziemeļigaunijas Medicīniskās universitātes kompleksa aprīkošanu, lai tā varētu pilnībā darboties |
Līguma parakstīšana |
2. cet. |
2025 |
Līgumslēdzēja iestāde, kas ir slimnīcas īpašniece, pēc būvdarbu pabeigšanas paraksta līgumu par visu aprīkojumu, kas nepieciešams, lai slimnīca varētu pilnībā darboties (piemēram, slimnīcas gultasvietas, medicīniskais aprīkojums). |
|||
|
105 |
6.2. Ziemeļigaunijas Medicīniskās universitātes dibināšana |
Atskaites punkts |
Būvdarbu pabeigšana |
Sertifikāts, kas apliecina būvdarbu pabeigšanu |
2. cet. |
2026 |
Līgumslēdzēja iestāde, kas ir slimnīcas īpašniece, saņem no darbuzņēmēja apliecinājumu par būvdarbu pabeigšanu. Līgumslēdzēja iestāde pierāda, ka tā ir uzsākusi procedūru, lai izsniegtu sertifikātu, ka ēka ir pabeigta un atbilst attiecīgajiem noteikumiem. . |
|||
|
106 |
6.3. primārās veselības aprūpes stiprināšana |
Atskaites punkts |
Stājas spēkā valdības dekrēts, ar ko groza Igaunijas Veselības apdrošināšanas fonda veselības aprūpes pakalpojumu sarakstu par piekļuvi specializētai medicīniskai aprūpei |
Tiesību aktu grozījumu stāšanās spēkā Valdības dekrētam |
3. cet. |
2020 |
Stājas spēkā tiesību aktu grozījumi, kas uzlabo piekļuvi specializētajai aprūpei, paplašinot e-konsultāciju izmantošanu primārajā aprūpē, ļaujot pacientiem saņemt speciālista padomu, nekonsultējoties klātienē. |
|||
|
107 |
6.3. primārās veselības aprūpes stiprināšana |
Atskaites punkts |
Stājas spēkā grozījumi valdības dekrētā, ar ko groza Igaunijas Veselības apdrošināšanas fonda veselības aprūpes pakalpojumu sarakstu par ģimenes ārstu izmaksām un pakalpojumiem |
Valdības dekrēta tiesību aktu grozījumu stāšanās spēkā |
1. cet. |
2021 |
Stājas spēkā tiesību aktu grozījumi, kas paredz finansēt vispārējās prakses ārstu fiksētās izmaksas un pakalpojumus, lai palielinātu resursu piešķiršanu primārajai medicīniskajai praksei ārpus lielpilsētu teritorijām, jo īpaši attālos apgabalos, un lai palielinātu pacientu piekļuvi diagnostikas un skrīninga pakalpojumiem. |
|||
|
108 |
6.3. primārās veselības aprūpes stiprināšana |
Atskaites punkts |
Veselības aprūpes pakalpojumu organizācijas likuma grozījumu stāšanās spēkā |
Likuma norma, kas norāda uz likuma stāšanos spēkā |
1. cet. |
2023 |
Stājas spēkā grozījumi Veselības pakalpojumu organizācijas likumā, ar kuriem groza pacientu saraksta pārvaldību, nodrošina primārās aprūpes nepārtrauktību un paplašina medmāsu tiesības izrakstīt zāles pacientiem. |
|||
|
109 |
6.4. E-veselības pārvaldības atjaunošana |
Atskaites punkts |
E-veselības pārvaldības satvara un tā īstenošanas ceļveža apstiprināšana |
“Eesti tervise IKT juhtimise Raamistik” vadības komitejas priekšlikuma par e-veselības pārvaldības satvaru un īstenošanas ceļveža apstiprināšana |
2. cet. |
2023 |
Apstiprināt priekšlikumu par pārvaldības sistēmu un īstenošanas ceļvedi, ar ko atjaunina e-veselības pārvaldības sistēmu un e-veselības pakalpojumu izstrādes koordināciju. |
|||
|
110 |
6.5. Spēju veidošana daudzfunkcionāliem medicīniskiem helikopteriem |
Atskaites punkts |
Līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana daudzfunkcionālām medicīnas helikopteru spējām |
Publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana |
4. cet. |
2023 |
Līgumi, ko parakstījusi Igaunijas Policijas un robežsardzes pārvalde par neatliekamās medicīniskās palīdzības helikopteru iegādi un par gaisa kuģu bāzes un nosēšanās vietu būvniecību helikopteru apkalpošanai neatliekamās medicīniskās palīdzības vajadzībām. Lai iegādātos īpašam nolūkam paredzētus helikopterus, meklē labāko tehnoloģiju, kas nodrošina atbilstību tehniskajiem norādījumiem “Nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01). |
|||
|
111 |
6.5. Spēju veidošana daudzfunkcionāliem medicīniskiem helikopteriem |
Mērķrādītājs |
Helikopteru uzņemšana |
Helikopteru skaits |
0 |
2 |
1. cet. |
2025 |
Igaunijas Policijas un robežsardzes pārvaldes akceptētu divu helikopteru piegāde |
|
|
112 |
6.5. Spēju veidošana daudzfunkcionāliem medicīniskiem helikopteriem |
Mērķrādītājs |
Uzbūvēto vai paplašināto gaisa spēku bāžu pabeigšana |
Helikopteru bāzes skaits |
0 |
2 |
2. cet. |
2026 |
Tiek būvētas/izbūvētas divas helikopteru gaisa bāzes/nosēšanās vietas, un tās ir gatavas lietošanai, par ko liecina Igaunijas Policijas un robežsardzes pārvaldes oficiāla piekrišana līguma izpildei. |
|
|
113 |
6.6. darba tirgus pasākumu nodrošināšana, lai samazinātu jauniešu bezdarbu |
Atskaites punkts |
Veselības un darba ministra dekrēta par shēmas “Mans pirmais darbs” stāšanos spēkā |
Veselības un darba ministra dekrēta stāšanās spēkā |
1. cet. |
2022 |
Stājas spēkā veselības un darba ministra dekrēts, kurā noteiktas shēmas iezīmes un īstenošanas nosacījumi, tostarp finansējums un mērķgrupa. Shēmas mērķis ir dot iespēju jauniešiem, kuriem nav darba pieredzes vai kuriem ir maza darba pieredze, iegūt darba pieredzi un uzlabot savas prasmes, lai viņi varētu piedalīties darba tirgū. |
|||
|
114 |
6,6 – darba tirgus pasākumu nodrošināšana, lai samazinātu jauniešu bezdarbu |
Atskaites punkts |
Jaunatnes garantijas rīcības plāns |
Pastiprinātā Garantijas jauniešiem rīcības plāna pieņemšana, ko veic valdība |
2. cet. |
2022 |
Valdība pieņem grozītu “Garantijas jauniešiem” rīcības plānu, lai atbalstītu jauniešu nodarbinātību. Šis rīcības plāns: – iekļaut pasākumus jauniešu prasmju uzlabošanai, – noteikt pasākumus jauniešu bezdarba novēršanai un risināšanai, tostarp NEET situācijas popularizēšanu un novēršanu – definēt galvenās partijas un to lomu jauniešu bezdarba novēršanā un risināšanā. |
|||
|
115 |
6,6 – darba tirgus pasākumu nodrošināšana, lai samazinātu jauniešu bezdarbu |
Mērķrādītājs |
Jauniešu skaits, kas piedalās programmā “Mana pirmā darbavieta” |
|
Dalībnieku skaits |
0 |
3178 |
4. cet. |
2025 |
Vismaz 3 178 jaunieši vecumā no 16 līdz 29 gadiem ir piedalījušies programmā “Mans pirmais darbs” (kopējais dalībnieku skaits). |
|
116 |
6.7. Bezdarba apdrošināšanas pabalstu termiņa pagarināšana |
Atskaites punkts |
Bezdarba pakalpojumu un pabalstu likuma un Bezdarba apdrošināšanas likuma grozījumu stāšanās spēkā |
Tiesību aktu grozījumu stāšanās spēkā |
2. cet. |
2023 |
Stājas spēkā likuma grozījumi, ar kuriem izveido pastāvīgu mehānismu, lai iedarbinātu bezdarbnieka apdrošināšanas pabalstu termiņa pagarinājumu par 60 dienām, jo īpaši, ja reģistrētais bezdarba līmenis ievērojami pārsniedz bezdarba līmeņa nepaātrināšanu. Par pagarināšanas mehānismu un rezervi, kas nepārsniedz 2 %, vienojas dialogā ar sociālajiem partneriem. |
|||
|
117 |
6.8. Ilgtermiņa aprūpe |
Atskaites punkts |
Sociālās labklājības likuma grozījumu stāšanās spēkā |
Tiesību aktu grozījumu stāšanās spēkā |
2. cet. |
2022 |
Stājas spēkā tiesību aktu grozījumi Sociālās labklājības likumā, kas nosaka ilgtermiņa aprūpes jēdzienu un paredz, ka vietējām iestādēm jāņem vērā princips, ka personai ir jābūt iespējai pēc iespējas ilgāk dzīvot savā dzīvesvietā parastajā vidē ar pietiekami kvalitatīviem pakalpojumiem. |
|||
|
118 |
6.8. Ilgtermiņa aprūpe |
Atskaites punkts |
Rīcības plāns par integrētu aprūpes modeli |
Rīcības plāna pieņemšana |
4. cet. |
2022 |
Sociālo lietu ministrija pieņem rīcības plānu, kas paredz izveidot integrētu aprūpes modeli visā Igaunijā, kā arī sistēmas turpmākajā finansēšanas modelī iesaistīto dalībnieku lomu un atbildību. |
|||
|
119 |
6.8. Ilgtermiņa aprūpe |
Atskaites punkts |
Sociālās aizsardzības ministra dekrēta spēkā stāšanās |
Sociālās aizsardzības ministra dekrēta spēkā stāšanās |
4. cet. |
2024 |
Sociālās aizsardzības ministra dekrētā nosaka to pakalpojumu struktūru un īpatnības, ko vietējās iestādes sniedz cilvēkiem ar mazākām aprūpes vajadzībām, kā arī to īstenošanas nosacījumus. Tas jo īpaši ietver ieguldījumus un pakalpojumu attīstību, ko veic vietējās iestādes, lai nodrošinātu neatkarīgu dzīvi vecāka gadagājuma cilvēkiem ar zemākām aprūpes vajadzībām un personām ar invaliditāti, lai atbalstītu neatkarīgu dzīvi. |
|||
|
120 |
6.8. Ilgtermiņa aprūpe |
Atskaites punkts |
Tiesību aktu grozījumu stāšanās spēkā attiecībā uz atbalsta sistēmu bērniem ar lielām aprūpes vajadzībām |
Tiesību aktu grozījumu stāšanās spēkā |
1. cet. |
2025 |
Stājas spēkā tiesību aktu grozījumi, kas paredz modernizēt un integrēt pakalpojumus bērniem ar lielākām aprūpes vajadzībām. Jo īpaši – integrēt veselības aprūpes, izglītības, sociālās aizsardzības un nodarbinātības jomas pakalpojumus, lai sniegtu visaptverošu atbalstu ģimenēm, kuras ir pakļautas aprūpes slogam, un – tiks vienkāršota pašreizējā atbalsta sistēma un konsolidēta aprūpes vajadzību novērtēšana, lai vecākiem būtu drošs kontaktpunkts sākotnējo konsultāciju un atbalsta sniegšanai. |
|||
|
121 |
6.9. Vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirības samazināšana |
Atskaites punkts |
Valdība pieņem labklājības attīstības plānu 2023.–2030. gadam |
Labklājības attīstības plāna pieņemšana |
1. cet. |
2024 |
Plānā izklāsta pasākumus, lai samazinātu vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirības. |
|||
|
122 |
6.9. Vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirības samazināšana |
Atskaites punkts |
Digitālais instruments vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirībai |
Darba samaksas atšķirības starp dzimumiem instrumenta prototipa izstrāde |
4. cet. |
2022 |
Izstrādā darba devējiem paredzēta vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirības instrumenta prototipu ar mērķi sniegt viņiem datus un informāciju par vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirību un tās iespējamajiem iemesliem viņu organizācijās un tādējādi atbalstīt uz informāciju balstītu lēmumu pieņemšanu un efektīvu rīcību, lai īstenotu vienlīdzīgas darba samaksas principu un samazinātu vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirību. |
|||
|
123 |
6.9. Vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirības samazināšana |
Atskaites punkts |
Digitālais instruments vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirībai |
Digitāla vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirības instrumenta ieviešana |
1. cet. |
2024 |
Digitālais vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirību instruments ir pieejams darba devējiem ar mērķi sniegt viņiem datus un informāciju par vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirību un tās iespējamajiem iemesliem viņu organizācijās un tādējādi atbalstīt uz informāciju balstītu lēmumu pieņemšanu un efektīvu rīcību, lai īstenotu vienlīdzīgas darba samaksas principu un samazinātu vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirību. |
|||
G. Revīzija un kontrole
G.1. Neatmaksājamam finansiālajam atbalstam pieteikto reformu un investīciju apraksts
Reformas mērķis ir noteikt tiesisko regulējumu atveseļošanas un noturības plāna īstenošanai un uzraudzībai. Tajā nosaka attiecīgo publisko tiesību subjektu lomu plāna īstenošanā un to, kā šīs struktūras pilda savus uzdevumus.
Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2021. gada 31. decembrim.
G.2. Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un neatmaksājamā finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks
|
Kārtas numurs |
Pasākums (reforma vai investīcija) |
Atskaites punkts / mērķrādītājs |
Nosaukums |
Kvalitatīvie rādītāji
|
Kvantitatīvie rādītāji
|
Orientējošs pabeigšanas grafiks |
Katra atskaites punkta un mērķrādītāja apraksts |
|||
|
Mērvienība |
Bāze |
Mērķis |
Ceturksnis |
Gads |
||||||
|
124 |
Plāna uzraudzība un īstenošana |
Atskaites punkts |
Stājas spēkā Valdības regula par Igaunijas atveseļošanas un noturības plāna īstenošanas un uzraudzības tiesisko regulējumu. |
Valdības noteikumu stāšanās spēkā |
4. cet. |
2021 |
Regulas, ar ko izveido tiesisko regulējumu Igaunijas atveseļošanas un noturības plāna īstenošanai un uzraudzībai, stāšanās spēkā pirms pirmā maksājuma pieprasījuma iesniegšanas. Noteikumos nosaka vismaz Igaunijas atveseļošanas un noturības plāna īstenošanā iesaistītās iestādes un to uzdevumus, tostarp Finanšu ministrijas, nozaru ministriju un Valsts kopīgo pakalpojumu centra uzdevumus. |
|||
2.Atveseļošanas un noturības plānā aplēstās kopējās izmaksas
Igaunijas atveseļošanas un noturības plānā aplēstās kopējās izmaksas ir 982 490 000 EUR.
2. IEDAĻA. FINANSIĀLAIS ATBALSTS
1.Finanšu iemaksa
Šā lēmuma 2. panta 2. punktā minētās maksājumu daļas ir šādas:
Pirmā daļa (neatmaksājamais atbalsts):
|
Kārtas numurs |
Pasākums (reforma vai investīcija) |
Atskaites punkts / mērķrādītājs |
Nosaukums |
|
23 |
2.1. Uzņēmumu zaļā pārkārtošanās |
Atskaites punkts |
Zaļās pārkārtošanās darba grupas izveide zaļās pārkārtošanās īstenošanai un uzraudzībai |
|
28 |
2.3. Videi nekaitīgu tehnoloģiju attīstības programmas |
Atskaites punkts |
Darba grupas izveide, lai plānotu un izstrādātu attīstības programmu |
|
37 |
2.6. Zaļais fonds |
Atskaites punkts |
Līguma parakstīšana starp Ekonomikas un sakaru ministriju un SmartCap |
|
38 |
2.6. Zaļais fonds |
Atskaites punkts |
Ieguldījumu politikas dokumenta pieņemšana SmartCap |
|
44 |
3.1. Izcilības centra izveide un attīstība datu pārvaldības un atvērto datu jomā |
Atskaites punkts |
Ar ko izveido datu pārvaldības grupu Statistikas birojā, Ekonomikas un sakaru ministrijā un Valsts informācijas sistēmas iestādē |
|
70 |
4.4. Zaļās pārkārtošanās veicināšana enerģētikas ekonomikā |
Atskaites punkts |
Valdības lēmums par investīcijām, kas vajadzīgas, lai vējparkos mazinātu ar aizsardzību saistītos augstuma ierobežojumus |
|
71 |
4.4. Zaļās pārkārtošanās veicināšana enerģētikas ekonomikā |
Atskaites punkts |
Valdības lēmuma pieņemšana par enerģētikas nozares valsts attīstības plāna sagatavošanas procesa uzsākšanu, atbildīgo personu iecelšanu un termiņiem |
|
74 |
4.5. Programma elektrotīkla stiprināšanai, lai palielinātu atjaunojamās enerģijas ražošanas jaudu un pielāgotos klimata pārmaiņām (piemēram, aizsardzība pret vētrām) |
Atskaites punkts |
Tīkla ieguldījumu līdzfinansējuma līguma parakstīšana ar pārvades sistēmas operatoru |
|
81 |
5.1. Izvērst drošu, videi nekaitīgu, konkurētspējīgu, uz vajadzībām balstītu un ilgtspējīgu transporta un enerģētikas infrastruktūru |
Atskaites punkts |
Transporta un mobilitātes attīstības plāna 2021.–2035. gadam pieņemšana valdībā |
|
86 |
5.3. Rail Baltic multimodālā kopīgā termināļa būvniecība Tallinā |
Atskaites punkts |
Līguma slēgšanas tiesību piešķiršana par Rail Baltic multimodālā termināļa būvniecību Tallinā |
|
89 |
5.4. Tallinas vecās ostas tramvaja līnijas būvniecība |
Atskaites punkts |
Tramvaju būves projekta pabeigšana |
|
99 |
6.2. Ziemeļigaunijas Medicīniskās universitātes izveide |
Atskaites punkts |
Ziemeļigaunijas Medicīniskās universitātes projekta līguma parakstīšana |
|
106 |
6.3. Primārās veselības aprūpes stiprināšana |
Atskaites punkts |
Stājas spēkā valdības dekrēts, ar ko groza Igaunijas Veselības apdrošināšanas fonda veselības aprūpes pakalpojumu sarakstu par piekļuvi specializētai medicīniskai aprūpei |
|
107 |
6.3. Primārās veselības aprūpes stiprināšana |
Atskaites punkts |
Stājas spēkā grozījumi valdības dekrētā, ar ko groza Igaunijas Veselības apdrošināšanas fonda veselības aprūpes pakalpojumu sarakstu par ģimenes ārstu izmaksām un pakalpojumiem |
|
113 |
6.6. Darba tirgus pasākumu nodrošināšana, lai samazinātu jauniešu bezdarbu |
Atskaites punkts |
Veselības un darba ministra dekrēta par shēmas “Mans pirmais darbs” stāšanos spēkā |
|
124 |
Revīzija un kontrole |
Atskaites punkts |
Stājas spēkā Valdības regula par Igaunijas atveseļošanas un noturības plāna īstenošanas un uzraudzības tiesisko regulējumu. |
|
Maksājuma summa |
EUR 145 394 882 |
Otrā daļa (neatmaksājamais atbalsts):
|
Kārtas numurs |
Pasākums (reforma vai investīcija) |
Atskaites punkts / mērķrādītājs |
Nosaukums |
|
1 |
1.1. Digitālā pārveide uzņēmumos |
Atskaites punkts |
Uzaicinājums iesniegt priekšlikumus ar piešķiršanas kritērijiem un piešķiršanas nosacījumiem |
|
11 |
1.4. Prasmju reforma uzņēmumu digitālajai pārveidei |
Atskaites punkts |
Sekundāro tiesību aktu stāšanās spēkā, kuros izklāstīti digitālo prasmju attīstības atbalsta noteikumi |
|
16 |
1.5.1. Atbalsts uzņēmumu konkurētspējai ārvalstu tirgos – valsts un reģionālās stratēģijas |
Atskaites punkts |
Stratēģiju izstrādes sagatavošana |
|
19 |
1.5.2. Atbalsts uzņēmumu konkurētspējai ārvalstu tirgos – Novatoriski uzņēmējdarbības centri galvenajos eksporta tirgos |
Atskaites punkts |
Sagatavošanās analīze, lai noteiktu uzņēmējdarbības centru saturu un atrašanās vietu |
|
21 |
1.5.3. Atbalsts uzņēmumu konkurētspējai ārvalstu tirgos – globālās e-eksporta ietekmes grupas un virtuālie posmi |
Atskaites punkts |
Ietekmes grupu izveide un globālo digitālo misiju galamērķu atlase |
|
25 |
2.2. Zaļās prasmes uzņēmumu zaļās pārkārtošanās atbalstam |
Atskaites punkts |
Sekundāro tiesību aktu stāšanās spēkā, kuros izklāstīti atbalsta noteikumi zaļo prasmju attīstīšanai |
|
32 |
2.4. Ražošanas uzņēmumu uzņēmējdarbības modeļu modernizācija |
Atskaites punkts |
Ministrijas dekrēta par subsīdiju piešķiršanas nosacījumiem stāšanās spēkā |
|
34 |
2.5. Resursu ziņā efektīvu zaļo tehnoloģiju ieviešana |
Atskaites punkts |
Uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus dotāciju saņemšanai publicēšana |
|
51 |
3.4. #Bürokratt programma (valsts virtuālā asistentu platforma un ekosistēma) |
Mērķrādītājs |
Piekļuve digitālajiem publiskajiem pakalpojumiem, izmantojot virtuālo palīgu platformu |
|
54 |
3.5. Digitālo pamatpakalpojumu pārveidošana un droša pāreja uz mākoņa infrastruktūru |
Atskaites punkts |
Centralizēti sniegtu/kopīgu IT bāzes pakalpojumu izstrāde |
|
65 |
4.2. Atbalsts daudzdzīvokļu ēku renovācijai |
Atskaites punkts |
Publicēti uzaicinājumi iesniegt pieteikumus dzīvojamo māju renovācijas dotācijām |
|
68 |
4.3. Atbalsts mazu dzīvojamo ēku renovācijai |
Atskaites punkts |
Publicētie uzaicinājumi uz renovācijas dotāciju |
|
84 |
5.2. Tallinas-Rohuküla dzelzceļa posma izbūve |
Atskaites punkts |
Dzelzceļa būvniecības līguma slēgšanas tiesību piešķiršana dzelzceļa būvniecībai Turba-Ellamaa un Ellamaa-Risti iecirkņos |
|
90 |
5.4. Tallinas vecās ostas tramvaja līnijas būvniecība |
Atskaites punkts |
Būvdarbu līguma slēgšanas tiesību piešķiršana |
|
114 |
6.6. Darba tirgus pasākumu nodrošināšana, lai samazinātu jauniešu bezdarbu |
Atskaites punkts |
Jaunatnes garantijas rīcības plāns |
|
117 |
6.8. Ilgtermiņa aprūpe |
Atskaites punkts |
Sociālās labklājības likuma grozījumu stāšanās spēkā |
|
Maksājuma summa |
EUR 145 394 882 |
Trešā daļa (neatmaksājamais atbalsts):
|
Kārtas numurs |
Pasākums (reforma vai investīcija) |
Atskaites punkts / mērķrādītājs |
Nosaukums |
|
7 |
1.3. Digitālo pavadzīmju pakalpojumu izstrāde |
Mērķrādītājs |
eFTI (elektroniskās kravu pārvadājumu informācijas) platformu izstrāde |
|
24 |
2.1. Uzņēmumu zaļā pārkārtošanās |
Atskaites punkts |
Aprites ekonomikas rīcības plāna pieņemšana Zaļās pārkārtošanās darba grupā |
|
41 |
2.7. Radīt iespējas uz atjaunojamiem energoresursiem balstītu vidi saudzējoša ūdeņraža tehnoloģiju ieviešanai |
Atskaites punkts |
Ministrijas dekrēta par atbalsta piešķiršanas nosacījumiem stāšanās spēkā |
|
47 |
3.2. Pasākumu pakalpojumu un proaktīvu digitālo publisko pakalpojumu privātpersonām izstrāde |
Mērķrādītājs |
Personiskās dzīves pasākumu pakalpojumu un/vai proaktīvu pakalpojumu uzsākšana |
|
49 |
3.3. Pasākumu pakalpojumu un digitālās vārtejas uzņēmējiem izstrāde |
Mērķrādītājs |
IT izstrādes izvēršana, kas veicina uzņēmējdarbības pasākumu pakalpojumu un vārtejas īstenošanu |
|
63 |
4.1. Energoefektivitātes veicināšana |
Atskaites punkts |
Sadarbības līguma noslēgšana, kurā paredzēti nosacījumi sadarbībai starp SA Kredex/Enterprise Estonia un apriņķa attīstības centriem |
|
76 |
4.6. Programma enerģijas ražošanas veicināšanai rūpniecības rajonos |
Atskaites punkts |
Publicēts uzaicinājums iesniegt priekšlikumus projektiem, kas veicina enerģijas ražošanu rūpnieciskās ražotnēs |
|
78 |
4.7. Enerģijas uzglabāšanas izmēģinājuma programma |
Atskaites punkts |
Publicēts uzaicinājums iesniegt priekšlikumus par enerģijas uzkrāšanas izmēģinājuma programmu |
|
82 |
5.1. Izvērst drošu, videi nekaitīgu, konkurētspējīgu, uz vajadzībām balstītu un ilgtspējīgu transporta un enerģētikas infrastruktūru |
Atskaites punkts |
Transporta un mobilitātes attīstības plāna 2021.–2035. gadam īstenošanas plāna pieņemšana attiecībā uz videi nekaitīgu un ilgtspējīgu sabiedrisko transportu |
|
92 |
5.5. Pašvaldību ieguldījumi velosipēdos un gājēju ceļos |
Atskaites punkts |
Uzaicinājums iesniegt priekšlikumus dotācijām |
|
95 |
6.1. Visaptverošas izmaiņas veselības aprūpes organizācijā Igaunijā |
Atskaites punkts |
Stratēģiskā satvara apstiprināšana veselības aprūpes darbaspēka trūkuma novēršanai |
|
96 |
6.1. Visaptverošas izmaiņas veselības aprūpes organizācijā Igaunijā |
Atskaites punkts |
Veselības, darba un veselības ministra Dekrēta par pakalpojumu organizāciju, ar ko groza atlīdzības sistēmu ārstiem, medmāsām un farmaceitiem, stāšanās spēkā |
|
108 |
6.3. Primārās veselības aprūpes stiprināšana |
Atskaites punkts |
Veselības aprūpes pakalpojumu organizācijas likuma grozījumu stāšanās spēkā |
|
109 |
6.4. E-veselības pārvaldības atjaunošana |
Atskaites punkts |
E-veselības pārvaldības satvara un tā īstenošanas ceļveža apstiprināšana |
|
116 |
6.7. Bezdarbnieka apdrošināšanas pabalsta termiņa pagarināšana |
Atskaites punkts |
Bezdarba pakalpojumu un pabalstu likuma un Bezdarba apdrošināšanas likuma grozījumu stāšanās spēkā |
|
118 |
6.8. Ilgtermiņa aprūpe |
Atskaites punkts |
Rīcības plāns par integrētu aprūpes modeli |
|
122 |
6.9. Vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirības samazināšana |
Atskaites punkts |
Digitālais instruments vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirībai |
|
Maksājuma summa |
EUR 145 394 882 |
Ceturtā daļa (neatmaksājamais atbalsts):
|
Kārtas numurs |
Pasākums (reforma vai investīcija) |
Atskaites punkts / mērķrādītājs |
Nosaukums |
|
2 |
1.1. Digitālā pārveide uzņēmumos |
Mērķrādītājs |
Dotāciju piešķiršana |
|
12 |
1.4. Prasmju reforma uzņēmumu digitālajai pārveidei |
Mērķrādītājs |
Pieteikšanās mācību pasākumos |
|
14 |
1.4. Prasmju reforma uzņēmumu digitālajai pārveidei |
Mērķrādītājs |
Jaunu prasmju pilnveides un pārkvalificēšanās moduļu skaits |
|
17 |
1.5.1. Atbalsts uzņēmumu konkurētspējai ārvalstu tirgos – valsts un reģionālās stratēģijas |
Atskaites punkts |
Pētījumu iepirkums |
|
26 |
2.2. Zaļās prasmes uzņēmumu zaļās pārkārtošanās atbalstam |
Mērķrādītājs |
Prasmju pilnveides un pārkvalificēšanās moduļu skaits |
|
29 |
2.3. Videi nekaitīgu tehnoloģiju attīstības programmas |
Atskaites punkts |
Zaļo tehnoloģiju attīstības programmas izveide |
|
35 |
2.5. Resursu ziņā efektīvu zaļo tehnoloģiju ieviešana |
Mērķrādītājs |
Līgumu skaits, kas piešķirti pēc uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus |
|
55 |
3.5. Digitālo pamatpakalpojumu pārveidošana un droša pāreja uz mākoņa infrastruktūru |
Mērķrādītājs |
Valsts privātās mākoņdatošanas infrastruktūras izvēršana, ko veic publiskās iestādes |
|
56 |
3.5. Digitālo pamatpakalpojumu pārveidošana un droša pāreja uz mākoņa infrastruktūru |
Atskaites punkts |
Mākoņdatošanas infrastruktūras paplašināšana līdz datu vēstniecībai |
|
61 |
3.8. Ļoti augstas veiktspējas platjoslas tīklu būvniecība |
Mērķrādītājs |
Ļoti augstas veiktspējas platjoslas tīkla izvēršana jaunās vietās |
|
91 |
5.4. Tallinas vecās ostas tramvaja līnijas būvniecība |
Mērķrādītājs |
Ekspluatācijā esoša jauna tramvaja līnija |
|
97 |
6.1. Visaptverošas izmaiņas veselības aprūpes organizācijā Igaunijā |
Mērķrādītājs |
Uzņemšana medmāsu apmācībā |
|
100 |
6.2. Ziemeļigaunijas Medicīniskās universitātes izveide |
Atskaites punkts |
Līgumu parakstīšana par rakšanu, ūdensapgādi un elektrību, kā arī par nostiprinātajām betona konstrukcijām Ziemeļigaunijas Medicīnas centrā |
|
101 |
6.2. Ziemeļigaunijas Medicīniskās universitātes izveide |
Atskaites punkts |
Ziemeļigaunijas Medicīniskās universitātes pilsētiņas būvniecības līguma parakstīšana |
|
110 |
6.5. Spēju veidošana daudzfunkcionāliem medicīniskiem helikopteriem |
Atskaites punkts |
Līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana daudzfunkcionālām medicīnas helikopteru spējām |
|
121 |
6.9. Vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirības samazināšana |
Atskaites punkts |
Valdība pieņem labklājības attīstības plānu 2023.–2030. gadam |
|
123 |
6.9. Vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirības samazināšana |
Atskaites punkts |
Digitālais instruments vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirībai |
|
Maksājuma summa |
EUR 145 394 882 |
Piektā daļa (neatmaksājamais atbalsts):
|
Kārtas numurs |
Pasākums (reforma vai investīcija) |
Atskaites punkts / mērķrādītājs |
Nosaukums |
|
4 |
1.2. E-būvniecības attīstība |
Atskaites punkts |
Starptautisku standartu un paraugprakses pieņemšana attiecībā uz digitālo tehnoloģiju izmantošanu būvniecībā |
|
8 |
1.3. Digitālo pavadzīmju pakalpojumu izstrāde |
Mērķrādītājs |
eCMR (elektroniskās pavadzīmes) saskarnes attīstība |
|
15 |
1.4. Prasmju reforma uzņēmumu digitālajai pārveidei |
Mērķrādītājs |
IKT speciālistu kvalifikācijas standartu pārskatīšana. |
|
39 |
2.6. Zaļais fonds |
Mērķrādītājs |
Ieguldījumu apjoms riska kapitāla fondos vai kapitālieguldījumi uzņēmumos |
|
42 |
2.7. Radīt iespējas uz atjaunojamiem energoresursiem balstītu vidi saudzējoša ūdeņraža tehnoloģiju ieviešanai |
Atskaites punkts |
Tehnoloģijas un aprīkojums, lai radītu pilnīgas zaļā ūdeņraža vērtības ķēdes |
|
57 |
3.5. Digitālo pamatpakalpojumu pārveidošana un droša pāreja uz mākoņa infrastruktūru |
Mērķrādītājs |
Kritisko sistēmu migrācija uz datu vēstniecības valsts mākoņdatošanas infrastruktūru |
|
58 |
3.5. Digitālo pamatpakalpojumu pārveidošana un droša pāreja uz mākoņa infrastruktūru |
Mērķrādītājs |
Valsts iestāžu informācijas sistēmu centrālā drošības pārbaude |
|
59 |
3.6. Ar ko izveido nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas stratēģisko analīzi Igaunijā |
Atskaites punkts |
Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas novēršanas likuma grozījumu un citu normatīvo, administratīvo un līgumisko izmaiņu, kas vajadzīgas Stratēģiskās analīzes centram, stāšanās spēkā |
|
64 |
4.1. Energoefektivitātes veicināšana |
Atskaites punkts |
Ir sākuši darboties digitālie rīki, kas atvieglo piekļuvi informācijai par atjaunošanu, tostarp renovācijas rezultātu vizualizācijai un renovācijas izmaksu aplēsēm |
|
66 |
4.2. Atbalsts daudzdzīvokļu ēku renovācijai |
Mērķrādītājs |
Mājokļi ar uzlabotu energoefektivitāti |
|
69 |
4.3. Atbalsts mazu dzīvojamo ēku renovācijai |
Mērķrādītājs |
Mājokļi ar uzlabotu energoefektivitāti |
|
72 |
4.4. Zaļās pārkārtošanās veicināšana enerģētikas ekonomikā |
Atskaites punkts |
Attiecīgo primāro un/vai sekundāro tiesību aktu stāšanās spēkā un norādījumu publicēšana, lai mazinātu šķēršļus atjaunojamās enerģijas ražošanas iekārtu un enerģijas uzkrātuvju uzstādīšanai |
|
85 |
5.2. Tallinas-Rohuküla dzelzceļa posma izbūve |
Mērķrādītājs |
Jauna dzelzceļa pabeigšana (gatavs satiksmei) |
|
87 |
5.3. Rail Baltic multimodālā kopīgā termināļa būvniecība Tallinā |
Atskaites punkts |
Termināļa pārejas pabeigšana |
|
94 |
6.1. Visaptverošas izmaiņas veselības aprūpes organizācijā Igaunijā |
Atskaites punkts |
Valdības noteikumu par slimnīcu tīkla attīstības plānu stāšanās spēkā |
|
102 |
6.2. Ziemeļigaunijas Medicīniskās universitātes izveide |
Mērķrādītājs |
Ir izpildīti 10 % no būvlīguma apjoma |
|
111 |
6.5. Spēju veidošana daudzfunkcionāliem medicīniskiem helikopteriem |
Mērķrādītājs |
Helikopteru uzņemšana |
|
119 |
6.8. Ilgtermiņa aprūpe |
Atskaites punkts |
Sociālās aizsardzības ministra dekrēta spēkā stāšanās |
|
120 |
6.8. Ilgtermiņa aprūpe |
Atskaites punkts |
Tiesību aktu grozījumu stāšanās spēkā attiecībā uz atbalsta sistēmu bērniem ar lielām aprūpes vajadzībām |
|
Maksājuma summa |
EUR 145 394 882 |
Sestā daļa (neatmaksājamais atbalsts):
|
Kārtas numurs |
Pasākums (reforma vai investīcija) |
Atskaites punkts / mērķrādītājs |
Nosaukums |
|
3 |
1.1. Digitālā pārveide uzņēmumos |
Mērķrādītājs |
Dotāciju piešķiršana |
|
5 |
1.2. E-būvniecības attīstība |
Atskaites punkts |
Publisko pakalpojumu pieejamība e-būvniecības platformā |
|
6 |
1.2. E-būvniecības attīstība |
Mērķrādītājs |
Izstrādes un prototipu izstrādes projektu pabeigšana |
|
9 |
1.3. Digitālo pavadzīmju pakalpojumu izstrāde |
Mērķrādītājs |
Kopējais pabeigto projektu skaits |
|
33 |
2.4. Ražošanas uzņēmumu uzņēmējdarbības modeļu modernizācija |
Mērķrādītājs |
Atbalstīto projektu skaits |
|
45 |
3.1. Izcilības centra izveide un attīstība datu pārvaldības un atvērto datu jomā |
Mērķrādītājs |
Datu kvalitātes uzlabošanas projektu pabeigšana |
|
46 |
3.1. Izcilības centra izveide un attīstība datu pārvaldības un atvērto datu jomā |
Mērķrādītājs |
Datu kopu publicēšana valsts atklāto datu portālā |
|
48 |
3.2. Pasākumu pakalpojumu un proaktīvu digitālo publisko pakalpojumu privātpersonām izstrāde |
Mērķrādītājs |
Individuālo pasākumu pakalpojumu un proaktīvu pakalpojumu uzsākšana |
|
50 |
3.3. Pasākumu pakalpojumu un digitālās vārtejas uzņēmējiem izstrāde |
Mērķrādītājs |
IT izstrādes izvēršana, kas veicina uzņēmējdarbības pasākumu pakalpojumu un vārtejas īstenošanu |
|
52 |
3.4. #Bürokratt programma (valsts virtuālā asistentu platforma un ekosistēma) |
Mērķrādītājs |
Bürokratt virtuālā asistenta ieviešana digitālo sabiedrisko pakalpojumu vidē |
|
53 |
3.4. #Bürokratt programma (valsts virtuālā asistentu platforma un ekosistēma) |
Mērķrādītājs |
Piekļuve digitālajiem publiskajiem pakalpojumiem, izmantojot virtuālo palīgu platformu |
|
62 |
3.8. Ļoti augstas veiktspējas platjoslas tīklu būvniecība |
Mērķrādītājs |
Ļoti augstas veiktspējas platjoslas tīkla izvēršana jaunās vietās |
|
73 |
4.4. Zaļās pārkārtošanās veicināšana enerģētikas ekonomikā |
Atskaites punkts |
Valsts enerģētikas nozares attīstības plāna pieņemšana valdībā |
|
93 |
5.5. Pašvaldību ieguldījumi velosipēdos un gājēju ceļos |
Mērķrādītājs |
Pabeigta velotransporta un pārejas infrastruktūra |
|
103 |
6.2. Ziemeļigaunijas Medicīniskās universitātes izveide |
Mērķrādītājs |
Ir izpildīti 50 % no būvlīguma apjoma |
|
104 |
6.2. Ziemeļigaunijas Medicīniskās universitātes izveide |
Atskaites punkts |
Līguma parakstīšana par Ziemeļigaunijas Medicīniskās universitātes kompleksa aprīkošanu, lai tā varētu pilnībā darboties |
|
115 |
6.6. Darba tirgus pasākumu nodrošināšana, lai samazinātu jauniešu bezdarbu |
Mērķrādītājs |
Jauniešu skaits, kas piedalās programmā “Mana pirmā darbavieta” |
|
Maksājuma summa |
EUR 145 394 882 |
Septītā daļa (neatmaksājamais atbalsts):
|
Kārtas numurs |
Pasākums (reforma vai investīcija) |
Atskaites punkts / mērķrādītājs |
Nosaukums |
|
10 |
1.3. Digitālo pavadzīmju pakalpojumu izstrāde |
Atskaites punkts |
Digitālo pavadzīmju izstrādes un ieviešanas ex post novērtējums |
|
13 |
1.4. Prasmju reforma uzņēmumu digitālajai pārveidei |
Mērķrādītājs |
Mācību pasākumu pabeigšana |
|
18 |
1.5.1. Atbalsts uzņēmumu konkurētspējai ārvalstu tirgos – valsts un reģionālās stratēģijas |
Mērķrādītājs |
Valsts un reģionālo eksporta stratēģiju skaits |
|
20 |
1.5.2. Atbalsts uzņēmumu konkurētspējai ārvalstu tirgos – Novatoriski uzņēmējdarbības centri galvenajos eksporta tirgos |
Mērķrādītājs |
Atvērto uzņēmējdarbības centru skaits |
|
22 |
1.5.3. Atbalsts uzņēmumu konkurētspējai ārvalstu tirgos – globālās e-eksporta ietekmes grupas un virtuālie posmi |
Mērķrādītājs |
Globālās ietekmes grupu veikto komandējumu skaits un lielo notikumu skaits, kuros Igaunija bija pārstāvēta “virtuālos posmos” |
|
27 |
2.2. Zaļās prasmes uzņēmumu zaļās pārkārtošanās atbalstam |
Mērķrādītājs |
Cilvēki, kas piedalās kvalifikācijas celšanas un pārkvalificēšanās programmās |
|
30 |
2.3. Videi nekaitīgu tehnoloģiju attīstības programmas |
Mērķrādītājs |
Zaļo tehnoloģiju attīstības programmas atbalstīto kopu skaits |
|
31 |
2.3. Videi nekaitīgu tehnoloģiju attīstības programmas |
Mērķrādītājs |
To jaunuzņēmumu skaits, kuri saņem atbalstu no Zaļo tehnoloģiju attīstības programmas un kuri ir saņēmuši privātus ieguldījumus |
|
36 |
2.5. Resursu ziņā efektīvu zaļo tehnoloģiju ieviešana |
Mērķrādītājs |
Pabeigto projektu skaits |
|
40 |
2.6. Zaļais fonds |
Mērķrādītājs |
Ieguldījumu apjoms riska kapitāla fondos vai kapitālieguldījumi uzņēmumos |
|
43 |
2.7. Radīt iespējas uz atjaunojamiem energoresursiem balstītu vidi saudzējoša ūdeņraža tehnoloģiju ieviešanai |
Mērķrādītājs |
Dotācijas, kas piešķirtas videi nekaitīgā ūdeņraža tehnoloģijām, kuru pamatā ir atjaunojamie energoresursi, vismaz 49,49 miljonu EUR apmērā. |
|
60 |
3.7. Informācijas sistēma nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas stratēģiskai analīzei reāllaikā |
Atskaites punkts |
Jaunas reālā laika IKT analīzes sistēmas izstrāde Stratēģiskās analīzes centram un nodošana Finanšu ziņu vākšanas vienībai |
|
67 |
4.2. Atbalsts daudzdzīvokļu ēku renovācijai |
Mērķrādītājs |
Paredzamais siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājums gadā |
|
75 |
4.5. Programma elektrotīkla stiprināšanai, lai palielinātu atjaunojamās enerģijas ražošanas jaudu un pielāgotos klimata pārmaiņām (piemēram, aizsardzība pret vētrām) |
Mērķrādītājs |
Papildu atjaunojamo energoresursu savienojumu jauda, kas radīta, investējot pārvades tīklā |
|
77 |
4.6. Programma enerģijas ražošanas veicināšanai rūpniecības rajonos |
Mērķrādītājs |
Papildu pieslēguma jauda atjaunojamās elektroenerģijas ražošanai ražošanas vietās, kas savienotas ar tīklu, vai netālu no tām |
|
79 |
4.7. Enerģijas uzglabāšanas izmēģinājuma programma |
Mērķrādītājs |
Papildu siltuma uzglabāšanas jauda investīciju atbalsta rezultātā |
|
80 |
4.7. Enerģijas uzglabāšanas izmēģinājuma programma |
Mērķrādītājs |
Papildu elektroenerģijas uzglabāšanas jauda, kas izriet no investīciju atbalsta |
|
83 |
5.1. Izvērst drošu, videi nekaitīgu, konkurētspējīgu, uz vajadzībām balstītu un ilgtspējīgu transporta un enerģētikas infrastruktūru |
Atskaites punkts |
Transporta un mobilitātes attīstības plāna 2021.–2035. gadam īstenošana |
|
88 |
5.3. Rail Baltic multimodālā kopīgā termināļa būvniecība Tallinā |
Atskaites punkts |
Jaunās dzelzceļa stacijas pabeigšana |
|
98 |
6.1. Visaptverošas izmaiņas veselības aprūpes organizācijā Igaunijā |
Atskaites punkts |
Stājas spēkā Ministru noteikumi, ar ko groza Nolīgumu starp Sociālo lietu ministriju un Tartu Universitāti par ārstu trūkumu dažās specialitātēs |
|
105 |
6.2. Ziemeļigaunijas Medicīniskās universitātes izveide |
Atskaites punkts |
Būvdarbu pabeigšana |
|
112 |
6.5. Spēju veidošana daudzfunkcionāliem medicīniskiem helikopteriem |
Mērķrādītājs |
Uzbūvēto vai paplašināto gaisa spēku bāžu pabeigšana |
|
Maksājuma summa |
EUR 96 929 921 |
3. IEDAĻA. PAPILDU PASĀKUMI
1.Atveseļošanas un noturības plāna uzraudzības un īstenošanas kārtība
Igaunijas atveseļošanas un noturības plāna uzraudzība un īstenošana notiek šādā kārtībā:
Finanšu ministrija kā vadošā ministrija un Valsts kopīgo pakalpojumu centrs nodrošina atveseļošanas un noturības plāna vispārējo koordināciju, uzraudzību un īstenošanu. Valsts kopīgo pakalpojumu centrs pilda vadošās iestādes funkcijas. Finanšu ministrijas Valsts budžeta departaments sadarbībā ar Valsts kopīgo pakalpojumu centru veic ar uzraudzību un novērtēšanu saistītos uzdevumus.
Nozaru ministrijas un aģentūras pilda tām uzticētos pienākumus saistībā ar plāna īstenošanu. To dienesti atbalsta arī to kompetencē esošo projektu īstenošanas uzraudzību un uztur ciešu sadarbību ar Valsts kopīgo pakalpojumu centru un Finanšu ministriju. Šajā nolūkā izmanto esošo struktūrfondu darbības sistēmu (SFOS), lai reģistrētu visus datus, kas saistīti ar plāna īstenošanu un uzraudzību.
Finanšu ministrijas Finanšu kontroles departaments, revīzijas iestāde, regulāri veic ieviesto vadības un kontroles sistēmu revīziju. Tā arī sagatavo kopsavilkumu par revīzijām, kas veiktas saistībā ar maksājumu pieprasījumiem. Revīzijas iestāde uzņem arī Krāpšanas apkarošanas koordinācijas dienestu.
Visus valsts un ārējos avotus budžetā iekļauj nozaru programmās, kas ļauj pārredzami uzraudzīt nozaru finansējumu un ļauj noteikt riskus un novērst dubultu finansēšanu.
2.Kārtība, kādā Komisijai nodrošina pilnīgu piekļuvi pamatojošajiem datiem
Valsts kopīgo pakalpojumu centrs kā vadošā iestāde ir atbildīgs par maksājuma pieprasījumu iesniegšanu Eiropas Komisijai un vadības deklarācijas sagatavošanu, ar kuru tas apliecina, ka līdzekļi ir izlietoti paredzētajam mērķim, ka informācija ir pilnīga, precīza un ticama un ka kontroles sistēma sniedz vajadzīgo pārliecību. Turklāt uzraudzību un novērtēšanu nodrošina arī Finanšu ministrija sadarbībā ar Valsts kopīgo pakalpojumu centru.
Datus, kas saistīti ar plāna īstenošanu un uzraudzību, glabā esošajā integrētajā informācijas sistēmā – struktūrfondu darbības sistēmā (SFOS). SFOS ir pielāgots Regulas (ES) 2021/241 prasībām attiecībā uz datu vākšanu, progresa ziņojumiem un maksājuma pieprasījumiem, tostarp lai vāktu rādītājus un citu informāciju, kas vajadzīga, lai pierādītu atskaites punktu un mērķrādītāju sasniegšanu un ziņotu par to. SFOS izmanto visi plāna īstenošanā iesaistītie dalībnieki. SFOS informāciju pastāvīgi atjaunina par plāna īstenošanas gaitu un rezultātiem, tostarp konstatētajiem trūkumiem un veiktajiem koriģējošajiem pasākumiem.
Saskaņā ar Regulas (ES) 2021/241 24. panta 2. punktu pēc tam, kad ir pabeigti attiecīgie šā pielikuma 2.1. iedaļā noteiktie saskaņotie atskaites punkti un mērķrādītāji, Igaunija iesniedz Komisijai pienācīgi pamatotu finansiālā ieguldījuma maksājuma pieprasījumu. Igaunija nodrošina, ka Komisijai pēc pieprasījuma ir pilnīga piekļuve attiecīgajiem pamatā esošajiem datiem, kas pamato maksājuma pieprasījuma pienācīgu pamatojumu gan maksājuma pieprasījuma novērtēšanai saskaņā ar Regulas (ES) 2021/241 24. panta 3. punktu, gan revīzijas un kontroles vajadzībām.
- (1) Izņemot projektus saskaņā ar šo pasākumu elektroenerģijas un/vai siltuma ražošanā, kā arī saistītajā pārvades un sadales infrastruktūrā, izmantojot dabasgāzi, kas atbilst tehnisko vadlīniju “Nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01) III pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem.
- (2) Ja atbalstītā darbība sasniedz prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas nav ievērojami zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm, būtu jāsniedz paskaidrojums par iemesliem, kāpēc tas nav iespējams. Līmeņatzīmes, kas noteiktas bezmaksas kvotu piešķiršanai darbībām, kuras ietilpst emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbības jomā, kā noteikts Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2021/447.
- (3) Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu iekārtās, kas paredzētas tikai nepārstrādājamu bīstamo atkritumu apstrādei, un esošām iekārtām, ja darbības saskaņā ar šo pasākumu ir paredzētas, lai palielinātu energoefektivitāti, uztvertu dūmgāzes glabāšanai vai izmantošanai, vai reģenerētu materiālus no sadedzināšanas pelniem, ar noteikumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par kuriem ir sniegti pierādījumi uzņēmuma līmenī.
- (4) Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu esošajās mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtās, ja darbības saskaņā ar šo pasākumu ir paredzētas, lai palielinātu energoefektivitāti vai modernizētu dalīto atkritumu pārstrādes darbības, tos pārveidojot par komposta bioatkritumiem un bioatkritumu anaerobo noārdīšanu, ar noteikumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par kuriem ir sniegti pierādījumi uzņēmuma līmenī.
- (5) Izņemot projektus saskaņā ar šo pasākumu elektroenerģijas un/vai siltuma ražošanā, kā arī saistītajā pārvades un sadales infrastruktūrā, izmantojot dabasgāzi, kas atbilst tehnisko vadlīniju “Nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01) III pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem.
- (6) Ja atbalstītā darbība sasniedz prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas nav ievērojami zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm, būtu jāsniedz paskaidrojums par iemesliem, kāpēc tas nav iespējams. Līmeņatzīmes, kas noteiktas bezmaksas kvotu piešķiršanai darbībām, kuras ietilpst emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbības jomā, kā noteikts Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2021/447.
- (7) Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu iekārtās, kas paredzētas tikai nepārstrādājamu bīstamo atkritumu apstrādei, un esošām iekārtām, ja darbības saskaņā ar šo pasākumu ir paredzētas, lai palielinātu energoefektivitāti, uztvertu dūmgāzes glabāšanai vai izmantošanai, vai reģenerētu materiālus no sadedzināšanas pelniem, ar noteikumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par kuriem ir sniegti pierādījumi uzņēmuma līmenī.
- (8) Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu esošajās mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtās, ja darbības saskaņā ar šo pasākumu ir paredzētas, lai palielinātu energoefektivitāti vai modernizētu dalīto atkritumu pārstrādes darbības, tos pārveidojot par komposta bioatkritumiem un bioatkritumu anaerobo noārdīšanu, ar noteikumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par kuriem ir sniegti pierādījumi uzņēmuma līmenī.
- (9) Izņemot projektus saskaņā ar šo pasākumu elektroenerģijas un/vai siltuma ražošanā, kā arī saistītajā pārvades un sadales infrastruktūrā, izmantojot dabasgāzi, kas atbilst tehnisko vadlīniju “Nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01) III pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem.
- (10) Ja atbalstītā darbība sasniedz prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas nav ievērojami zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm, būtu jāsniedz paskaidrojums par iemesliem, kāpēc tas nav iespējams. Līmeņatzīmes, kas noteiktas bezmaksas kvotu piešķiršanai darbībām, kuras ietilpst emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbības jomā, kā noteikts Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2021/447.
-
(11)
Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu iekārtās, kas paredzētas tikai nepārstrādājamu bīstamo atkritumu apstrādei, un esošām iekārtām, ja darbības saskaņā ar šo pasākumu ir paredzētas, lai palielinātu energoefektivitāti, uztvertu dūmgāzes glabāšanai vai izmantošanai, vai reģenerētu materiālus no sadedzināšanas pelniem, ar noteikumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par kuriem ir sniegti pierādījumi uzņēmuma līmenī.
- (12) Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu esošajās mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtās, ja darbības saskaņā ar šo pasākumu ir paredzētas, lai palielinātu energoefektivitāti vai modernizētu dalīto atkritumu pārstrādes darbības, tos pārveidojot par komposta bioatkritumiem un bioatkritumu anaerobo noārdīšanu, ar noteikumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par kuriem ir sniegti pierādījumi uzņēmuma līmenī.
- (13) Izņemot projektus saskaņā ar šo pasākumu elektroenerģijas un/vai siltuma ražošanā, kā arī saistītajā pārvades un sadales infrastruktūrā, izmantojot dabasgāzi, kas atbilst tehnisko vadlīniju “Nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01) III pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem.
- (14) Ja atbalstītā darbība sasniedz prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas nav ievērojami zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm, būtu jāsniedz paskaidrojums par iemesliem, kāpēc tas nav iespējams. Līmeņatzīmes, kas noteiktas bezmaksas kvotu piešķiršanai darbībām, kuras ietilpst emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbības jomā, kā noteikts Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2021/447.
- (15) Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu iekārtās, kas paredzētas tikai nepārstrādājamu bīstamo atkritumu apstrādei, un esošām iekārtām, ja darbības saskaņā ar šo pasākumu ir paredzētas, lai palielinātu energoefektivitāti, uztvertu dūmgāzes glabāšanai vai izmantošanai, vai reģenerētu materiālus no sadedzināšanas pelniem, ar noteikumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par kuriem ir sniegti pierādījumi uzņēmuma līmenī.
- (16) Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu esošajās mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtās, ja darbības saskaņā ar šo pasākumu ir paredzētas, lai palielinātu energoefektivitāti vai modernizētu dalīto atkritumu pārstrādes darbības, tos pārveidojot par komposta bioatkritumiem un bioatkritumu anaerobo noārdīšanu, ar noteikumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par kuriem ir sniegti pierādījumi uzņēmuma līmenī.
- (17) Izņemot projektus saskaņā ar šo pasākumu elektroenerģijas un/vai siltuma ražošanā, kā arī saistītajā pārvades un sadales infrastruktūrā, izmantojot dabasgāzi, kas atbilst tehnisko vadlīniju “Nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01) III pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem.
- (18) Ja atbalstītā darbība sasniedz prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas nav ievērojami zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm, būtu jāsniedz paskaidrojums par iemesliem, kāpēc tas nav iespējams. Līmeņatzīmes, kas noteiktas bezmaksas kvotu piešķiršanai darbībām, kuras ietilpst emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbības jomā, kā noteikts Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2021/447.
- (19) Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu iekārtās, kas paredzētas tikai nepārstrādājamu bīstamo atkritumu apstrādei, un esošām iekārtām, ja darbības saskaņā ar šo pasākumu ir paredzētas, lai palielinātu energoefektivitāti, uztvertu dūmgāzes glabāšanai vai izmantošanai, vai reģenerētu materiālus no sadedzināšanas pelniem, ar noteikumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par kuriem ir sniegti pierādījumi uzņēmuma līmenī.
- (20) Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu esošajās mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtās, ja darbības saskaņā ar šo pasākumu ir paredzētas, lai palielinātu energoefektivitāti vai modernizētu dalīto atkritumu pārstrādes darbības, tos pārveidojot par komposta bioatkritumiem un bioatkritumu anaerobo noārdīšanu, ar noteikumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par kuriem ir sniegti pierādījumi uzņēmuma līmenī.
- (21) Izņemot projektus saskaņā ar šo pasākumu elektroenerģijas un/vai siltuma ražošanā, kā arī saistītajā pārvades un sadales infrastruktūrā, izmantojot dabasgāzi, kas atbilst tehnisko vadlīniju “Nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01) III pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem.
- (22) Ja atbalstītā darbība sasniedz prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas nav ievērojami zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm, būtu jāsniedz paskaidrojums par iemesliem, kāpēc tas nav iespējams. Līmeņatzīmes, kas noteiktas bezmaksas kvotu piešķiršanai darbībām, kuras ietilpst emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbības jomā, kā noteikts Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2021/447.
- (23) Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu iekārtās, kas paredzētas tikai nepārstrādājamu bīstamo atkritumu apstrādei, un esošām iekārtām, ja darbības saskaņā ar šo pasākumu ir paredzētas, lai palielinātu energoefektivitāti, uztvertu dūmgāzes glabāšanai vai izmantošanai, vai reģenerētu materiālus no sadedzināšanas pelniem, ar noteikumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par kuriem ir sniegti pierādījumi uzņēmuma līmenī.
- (24) Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu esošajās mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtās, ja darbības saskaņā ar šo pasākumu ir paredzētas, lai palielinātu energoefektivitāti vai modernizētu dalīto atkritumu pārstrādes darbības, tos pārveidojot par komposta bioatkritumiem un bioatkritumu anaerobo noārdīšanu, ar noteikumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par kuriem ir sniegti pierādījumi uzņēmuma līmenī.