EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 23.9.2021

COM(2021) 595 final

2021/0305(NLE)

Priekšlikums

PADOMES LĒMUMS

par nostāju, kas Savienības vārdā jāieņem ikgadējās apspriedēs, kurās ar Apvienoto Karalisti vienojas par kopējām pieļaujamajām nozvejām

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.Priekšlikuma priekšmets

Šis priekšlikums ir par lēmumu, ar kuru nosaka nostāju, kas Savienības vārdā jāieņem ikgadējās apspriedēs ar Apvienoto Karalisti, kurās nosaka kopējās pieļaujamās nozvejas (KPN), kas piemērojamas Savienības un Apvienotās Karalistes (“Puses”) kopīgiem krājumiem.

2.Priekšlikuma konteksts

2021. gada 1. maijā stājās spēkā Tirdzniecības un sadarbības nolīgums starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu, no vienas puses, un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti, no otras puses (“TSN”) 1 .

Puses ir vienojušās sadarboties, lai nodrošinātu, ka kopīgo krājumu zvejas darbības to attiecīgajos ūdeņos ir ilgtermiņā vidiski ilgtspējīgas, veicina ekonomiskos un sociālos ieguvumus, turklāt tiek veiktas, pilnībā ievērojot neatkarīgu piekrastes valstu tiesības un pienākumus, ko īsteno Puses.

Pusēm ir mērķis kopīgos krājumus izmantot tādā intensitātē, kas paredzēta, lai izmantojamo sugu populācijas uzturētu un pakāpeniski atjaunotu virs biomasas apmēra, kas var nodrošināt maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu (“MSY”).

Saskaņā ar TSN 498. pantu Pusēm katru gadu jāapspriežas, lai vienotos par KPN, kas kopīgajiem krājumiem piemērojamas nākamajā gadā vai gados. Šajās ikgadējās apspriedēs ar Apvienoto Karalisti Savienības vārdā iesaistīsies Komisija.

Kopējās zivsaimniecības politikas (“KZP”) regula 2 prasa Savienībai panākt, lai zvejas un akvakultūras darbības būtu ilgtermiņā vidiski ilgtspējīgas un tiktu pārvaldītas veidā, kas ļauj nodrošināt ieguvumus ekonomiskajā, sociālajā un nodarbinātības jomā un veicināt pārtikas pieejamību. Regula arī prasa Savienībai zvejniecības pārvaldībā ievērot piesardzīgu pieeju un tiekties panākt, lai dzīvo jūras bioloģisko resursu izmantošanas rezultātā iegūto sugu populācijas tiktu atjaunotas un uzturētas virs līmeņa, kas var nodrošināt MSY.

Turklāt tā prasa Savienībai pieņemt pārvaldības un saglabāšanas pasākumus, kuru pamatā ir labākie pieejamie zinātniskie ieteikumi, atbalstīt zinātnisko atziņu gūšanu un zinātnisko ieteikumu izstrādi, pakāpeniski izskaust izmetumus un veicināt zvejas metodes, kas palīdz nodrošināt selektīvāku zveju un – ciktāl iespējams – nevēlamu nozveju nepieļaušanu un samazināšanu, un zveju, kurai ir maza ietekme uz jūras ekosistēmu un zvejas resursiem.

KZP regulas 28. pants konkrēti prasa, lai Savienība minētos mērķus un principus piemērotu ārējās attiecībās zivsaimniecības jomā. Saskaņā ar minētās regulas 33. pantu Savienībai ir jāpieliek visas pūles, lai vienotos par saskaņotu kārtību, kādā apzvejo kopīgos krājumus, nolūkā padarīt iespējamu ilgtspējīgu pārvaldību.

Visa ikgadējās apspriešanās procesa laikā regulāra un pilnīga Padomes iesaistīšanās attiecīgajos posmos jānodrošina, īstenojot koordināciju un sadarbību starp Padomi un Komisiju. Šajā nolūkā Komisijai pietiekami laikus pirms ikgadējām apspriedēm būtu jānosūta Padomei vai tās darba sagatavošanas struktūrām detalizēts dokuments, kura pamatā ir jaunākā zinātniskā informācija un cita relevanta informācija un kurā izklāstīta Savienības nostāja, kas apspriežama un apstiprināma Savienības vārdā.

Turklāt Komisija tieksies saņemt Padomes norādījumus, pirms ikgadējās apspriešanās ar Apvienoto Karalisti tiek noslēgtas. Pirms katras apspriešanās kārtas Komisijas dienesti laikus tiksies ar Zivsaimniecības jautājumu darba grupu, lai cita starpā iepazīstinātu ar virzību uz nākamo kārtu un diskutētu par to, un visā ikgadējās apspriešanās laikā atskaitīsies šai grupai. Dalībvalstis tiks aicinātas piedalīties kā ES delegācijas locekļi.

Saskaņā ar LESD 218. panta 10. punktu un Padomes Lēmumu (ES) 2021/689 3 Eiropas Parlaments ir nekavējoties un pilnībā jāinformē, ievērojot konfidencialitātes saglabāšanai vajadzīgo kārtību. Parasti Komisija informāciju Eiropas Parlamentam sniedz ar atbildīgās Parlamenta komitejas starpniecību.

3.Juridiskais pamats

3.1.Procesuālais juridiskais pamats

3.1.1.Principi

Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 218. panta 9. punktā paredzēts, ka Padome pieņem lēmumus, ar kuriem nosaka “nostāju, kas Savienības vārdā jāapstiprina kādā ar nolīgumu izveidotā struktūrā, ja šāda struktūra ir tiesīga pieņemt lēmumus ar juridiskām sekām, izņemot lēmumus, kas papildina vai groza attiecīgajā nolīgumā noteikto iestāžu sistēmu”.

3.2.1.Piemērošana konkrētajā gadījumā

Saskaņā ar TSN Savienībai ar Apvienoto Karalisti jāapspriežas par kopīgo jūras bioloģisko resursu (it īpaši kopīgo zivju krājumu) kopīgu pārvaldību. Šis pienākums ir saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvencijas 63. pantu.

Ikgadējas apspriešanās ir vajadzīgas, lai Puses, ievērojot TSN 498. panta 2. punktu, 498. panta 4. punkta a)–d) apakšpunktu un 498. panta 6. punktu, vienotos par zvejas iespējām un cieši saistītiem nosacījumiem.

Paredzētais akts nepapildina un negroza TSN noteikto institucionālo sistēmu. Tāpēc ierosinātā lēmuma procesuālais juridiskais pamats ir LESD 218. panta 9. punkts.

3.2.Materiālais juridiskais pamats

3.2.1.Principi

Lēmumam, ko pieņem saskaņā ar LESD 218. panta 9. punktu, materiālais juridiskais pamats galvenokārt ir atkarīgs no tā, kāds mērķis un saturs ir paredzētajam aktam, attiecībā uz kuru Savienības vārdā tiek ieņemta nostāja. Ja minētajam aktam ir divi mērķi vai divi komponenti un viens no tiem ir atzīstams par galveno, bet otram ir pakārtota nozīme, tad lēmums jābalsta uz viena materiālā juridiskā pamata, proti, tā, ko prasa galvenais jeb dominējošais mērķis vai komponents.

3.2.2.Piemērošana konkrētajā gadījumā

Paredzētā akta galvenais mērķis un saturs ir saistīts ar Savienības un Apvienotās Karalistes kopīgo krājumu ikgadējo zvejas iespēju noteikšanu.

Tādēļ ierosinātā lēmuma materiālais juridiskais pamats ir LESD 43. panta 3. punkts.

3.3.Secinājums

Ierosinātā lēmuma juridiskajam pamatam vajadzētu būt LESD 43. panta 3. punktam saistībā ar LESD 218. panta 9. punktu.

2021/0305 (NLE)

Priekšlikums

PADOMES LĒMUMS

par nostāju, kas Savienības vārdā jāieņem ikgadējās apspriedēs, kurās ar Apvienoto Karalisti vienojas par kopējām pieļaujamajām nozvejām

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD) un jo īpaši tā 43. panta 3. punktu saistībā ar 218. panta 9. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)Saskaņā ar Padomes Lēmumu (ES) 2021/689 4 no 2021. gada 1. maija ir piemērojams Tirdzniecības un sadarbības nolīgums starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu, no vienas puses, un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti, no otras puses (“Nolīgums”).

(2)Saskaņā ar Nolīguma 494. pantu Savienība un Apvienotā Karaliste (“Puses”) ir vienojušās sadarboties, lai nodrošinātu, ka kopīgo krājumu zvejas darbības to attiecīgajos ūdeņos ir ilgtermiņā vidiski ilgtspējīgas un veicina ekonomiskos un sociālos ieguvumus, turklāt tiek veiktas, pilnībā ievērojot neatkarīgu piekrastes valstu tiesības un pienākumus, ko īsteno Puses. Pusēm ir kopīgs mērķis izmantot kopīgos krājumus tādā intensitātē, kas paredzēta, lai izmantojamo sugu populācijas uzturētu un pakāpeniski atjaunotu virs biomasas līmeņa, kas var nodrošināt maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu (“MSY”).

(3)Saskaņā ar Nolīguma 498. pantu Pusēm katru gadu jāapspriežas, lai vienotos par kopīgo krājumu kopējām pieļaujamajām nozvejām (“KPN”).

(4)Ikgadējās apspriešanās Komisijai būtu jāīsteno Savienības vārdā, pamatojoties uz Savienības nostājām, kas Padomei jānosaka saskaņā ar attiecīgajiem Līguma noteikumiem.

(5)Padomes un tās darba sagatavošanas struktūru regulāra un pilnīga iesaiste ikgadējās apspriešanās procesā, kurā kopīgi ar Apvienoto Karalisti nosaka attiecīgo krājumu zvejas iespējas, būtu jānodrošina, īstenojot plašu koordināciju un sadarbību starp Padomi un Komisiju, saskaņā ar Savienības iestāžu lojālas sadarbības principu, kas noteikts Līguma par Eiropas Savienību (“LES”) 13. panta 2. punktā.

(6)Kā paredzēts LESD 218. panta 10. punktā, Eiropas Parlaments ir nekavējoties un pilnībā jāinformē, lai dotu tam iespēju pilnībā īstenot tā prerogatīvas saskaņā ar Līgumiem.

(7)Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1380/2013 5 2. panta 1. punkts prasa Savienībai nodrošināt, lai zvejas un akvakultūras darbības būtu ilgtermiņā vidiski ilgtspējīgas un tiktu pārvaldītas veidā, kas ļauj nodrošināt ieguvumus ekonomiskajā, sociālajā un nodarbinātības jomā un veicināt pārtikas pieejamību.

(8)Regulas (ES) Nr. 1380/2013 2. panta 2. punkts prasa Savienībai zvejniecības pārvaldībā ievērot piesardzīgu pieeju un censties nodrošināt, lai dzīvo jūras bioloģisko resursu izmantošanas rezultātā iegūto sugu populācijas tiktu atjaunotas un uzturētas virs līmeņa, kas var nodrošināt MSY.

(9)Regulas (ES) Nr. 1380/2013 2. panta 5. punkta j) apakšpunkts noteic, ka zvejniecības pārvaldībai jābūt saskanīgai ar mērķi sasniegt labu vides stāvokli, kā tas izklāstīts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2008/56/EK 6 . Turklāt Regulas (ES) Nr. 1380/2013 2. panta 5. punkta a) apakšpunkts, lasīts saistībā ar 7. panta 1. punkta d) apakšpunktu, prasa Savienībai pakāpeniski izskaust izmetumus, cita starpā veicinot zvejas metodes, kas palīdz nodrošināt selektīvāku zveju un – ciktāl iespējams – nevēlamu nozveju nepieļaušanu un samazināšanu, kā arī zveju, kurai ir maza ietekme uz jūras ekosistēmu un zvejas resursiem.

(10)Regulas (ES) Nr. 1380/2013 3. panta c) punktā noteikts, ka Savienībai jāpieņem pārvaldības un saglabāšanas pasākumi, kuru pamatā ir labākie pieejamie zinātniskie ieteikumi.

(11)Regulas (ES) Nr. 1380/2013 28. pantā paredzēts, ka Savienībai tās ārējās attiecībās zivsaimniecības jomā ir jāpiemēro tās pašas regulas 2. un 3. pantā izklāstītie mērķi un principi, arī jāatbalsta zinātnisko atziņu gūšana un zinātnisko ieteikumu izstrāde, un ka minētajā regulā izklāstītie noteikumi par ārpolitiku neskar īpašus noteikumus, kas pieņemti saskaņā ar LESD 218. pantu.

(12)Regulas (ES) Nr. 1380/2013 33. pants nosaka Savienības un trešo valstu kopīgās interesēs esošo krājumu pārvaldības principus un mērķus un paredz nolīgumus par apmaiņu un kopīgu pārvaldību.

(13)Ņemot vērā Nolīguma aptverto zvejas resursu dinamisko iedabu un vajadzību Savienības nostājā ņemt vērā jaunākās norises, arī jaunu zinātnisko un citu relevanto informāciju, kas iesniegta pirms ikgadējām apspriedēm vai to laikā, būtu jāizveido procedūras, kas jāievēro, kad katru gadu tiek precizēta Savienības nostāja, kura jāieņem minētajās apspriedēs. Minētajām procedūrām būtu jāatbilst Savienības iestāžu lojālas sadarbības principam, kas iestrādāts LES 13. panta 2. punktā.

(14)Tāpēc ir lietderīgi noteikt nostāju, kas Savienības vārdā jāieņem ikgadējās apspriedēs ar Apvienoto Karalisti, jo minēto apspriežu iznākums tiks ieviests Savienības tiesību aktos,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

1.Nostāja, kas Savienības vārdā jāieņem ikgadējās apspriedēs, kurās saskaņā ar 498. pantu Tirdzniecības un sadarbības nolīgumā starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu, no vienas puses, un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti, no otras puses (“Nolīgums”), ar Apvienoto Karalisti vienojas par kopīgo krājumu zvejas iespējām, ir izklāstīta I pielikumā.

2.Šā panta 1. punktā minēto Savienības nostāju katru gadu precizē saskaņā ar II pielikumu.

2. pants

Padomes regulāru un pilnīgu iesaistīšanos ikgadējās apspriedēs nodrošina, izmantojot plašu koordināciju un sadarbību starp Padomi un Komisiju.

3. pants

Padome pēc Komisijas priekšlikuma līdz 2026. gada 30. jūnijam novērtē un vajadzības gadījumā pārskata 1. pantā minēto Savienības nostāju.

4. pants

Šis lēmums ir adresēts Komisijai.

Briselē,

(1)    OV L 149, 30.4.2021., 10. lpp.

(2)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1380/2013 (2013. gada 11. decembris) par kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu 2004/585/EK (OV L 354, 28.12.2013., 22. lpp.).

(3)    Padomes Lēmums (ES) 2021/689 (2021. gada 29. aprīlis) par to, lai Savienības vārdā noslēgtu Tirdzniecības un sadarbības nolīgumu starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu, no vienas puses, un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti, no otras puses, un Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti par drošības procedūrām klasificētas informācijas apmaiņai un aizsardzībai (OV L 149, 30.4.2021., 2.–9. lpp.).

(4)    Padomes Lēmums (ES) 2021/689 (2021. gada 29. aprīlis) par to, lai Savienības vārdā noslēgtu Tirdzniecības un sadarbības nolīgumu starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu, no vienas puses, un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti, no otras puses, un Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti par drošības procedūrām klasificētas informācijas apmaiņai un aizsardzībai (OV L 149, 30.4.2021., 2. lpp.).

(5)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1380/2013 (2013. gada 11. decembris) par kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu 2004/585/EK (OV L 354, 28.12.2013., 22. lpp.).

(6)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/56/EK (2008. gada 17. jūnijs), ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai jūras vides politikas jomā (Jūras stratēģijas pamatdirektīva) (OV L 164, 25.6.2008., 19. lpp.).

EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 23.9.2021

COM(2021) 595 final

PIELIKUMI

dokumentam

priekšlikums Padomes lēmumam

par nostāju, kas Savienības vārdā jāieņem ikgadējās apspriedēs, kurās ar Apvienoto Karalisti vienojas par kopējām pieļaujamajām nozvejām

I PIELIKUMS

Nostāja, kas Savienības vārdā jāieņem 
ikgadējās apspriedēs, kurās ar Apvienoto Karalisti vienojas par kopējām pieļaujamajām nozvejām

1.PRINCIPI

Ikgadējās apspriedēs ar Apvienoto Karalisti Savienība:

(a)cenšas nodrošināt, ka zvejas iespējas, par ko panākta vienošanās, ir saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, konkrēti, ar Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1982. gada Jūras tiesību konvencijas noteikumiem un ANO 1995. gada Nolīguma par transzonālo zivju krājumu un tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanu un pārvaldību noteikumiem;

(b)cenšas nodrošināt Savienības starptautisko saistību ievērošanu;

(c)tiecas panākt konsekvenci un sinerģiju ar rīcībpolitikām, ko Savienība zivsaimniecības nozarē īsteno divpusējās attiecībās ar citām trešām valstīm un reģionālajās zvejniecības pārvaldības organizācijās, un nodrošina saskanību ar citām rīcībpolitikām tādās jomās kā ārējās attiecības, nodarbinātība, vide, tirdzniecība, attīstība, pētniecība un inovācija;

(d)tiecas panākt, lai KPN tiktu kopīgi noteiktas saskaņā ar kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) mērķi nodrošināt, ka zvejniecības ir ilgtermiņā vidiski ilgtspējīgas un tiek pārvaldītas veidā, kas ir saderīgs ar mērķiem sagādāt ieguvumus ekonomiskajā, sociālajā un nodarbinātības jomā, arī KZP izvirzīto galveno saglabāšanas mērķi, MSY un piemērojamajiem daudzgadu plāniem;

(e)cenšas sekot Padomes 2012. gada 19. marta secinājumiem par Komisijas paziņojumu par kopējās zivsaimniecības politikas ārējo dimensiju;

(f)tiecas Savienības flotei sagādāt nediskriminējošus noteikumus, kas balstīti uz tādiem pašiem principiem un standartiem kā tie, kuri piemērojami saskaņā ar Savienības tiesību aktiem;

(g)cenšas noteikt grafiku, kādā organizējamas ikgadējās apspriešanās par zvejas iespējām;

(h)tiecas panākt saskanību ar Savienības tiesību aktiem vides jomā, jo īpaši ar Direktīvu 2008/56/EK, kā arī citām Savienības rīcībpolitikām.

2.ORIENTĒJOŠI NORĀDĪJUMI

Savienībai ir jāpieliek visas iespējamās pūles, lai, pamatojoties uz turpinājumā izklāstīto pieeju, vienotos ar Apvienoto Karalisti par zvejas iespējām (KPN un ar tām funkcionāli saistītiem pasākumiem).

Šajā sakarā Komisija ikgadējo apspriešanos laikā cieši sadarbojas ar Padomi, lai tiektos:

(a)noteikt KPN, kas pamatojas uz labākajiem pieejamajiem zinātniskajiem ieteikumiem, tātad ļauj nodrošināt MSY atbilstošu izmantošanas intensitāti;

(b)zvejniecībām, par kurām šāds zinātniskais ieteikums par MSY atbilstošu izmantošanas intensitāti nav pieejams, KPN noteikt saskaņā ar piesardzīgu pieeju;

(c)gadījumos, kad zinātniskais ieteikums nav pieejams, novērst attiecīgo krājumu pārmērīgu izmantošanu, KPN nosakot līdzīgā apjomā kā iepriekšējos gados;

(d)KPN noteikšanas vajadzībām saņemt dažādus zinātniskos ieteikumus, arī ieteikumus, kuros kombinēta MSY pieeja un piesardzīga pieeja, piemēram, gadījumos, kad ieteikuma aptvertais apgabals nesakrīt ar pārvaldības apgabaliem vai KPN tiek noteikta vairāku sugu kombinācijai;

(e)KPN, uz kurām attiecas MSY novērtējums un FMSY ieteikums, noteikt saskaņā ar KZP izvirzīto MSY mērķi un piemērojamajiem daudzgadu plāniem. Ja daudzgadu plāni atļauj izmantot ICES noteiktos FMSY diapazonus, Savienībai būtu jācenšas izmantot šos noteikumus, ja vien minētajos daudzgadu plānos izklāstītie nosacījumi ir izpildīti;

(f)KPN noteikt, pamatojoties uz piesardzīgu pieeju atbilstoši galvenajam ieteikumam, kas sniegts ICES piesardzīgo ieteikumu sarakstā, attiecībā uz: i) piezvejas krājumiem (uz kuriem attiecas daudzgadu plāni), ii) mērķsugas krājumiem (uz kuriem attiecas daudzgadu plāni), ja ICES sniegusi tikai piesardzīgu ieteikumu, un iii) KPN, uz kuru attiecas piesardzīgs daudzgadu ieteikums, gadījumos, kad jāuztur stabilitāte;

(g)ņemt vērā grūtības jauktu sugu zvejniecībā visus krājumus vienlaikus apzvejot MSY līmenī, īpaši gadījumos, kad ir grūti izvairīties no tā sauktās “kritiskās sugas” parādības, arī tad, ja attiecībā uz mērķsugu vai piezvejas sugu izdots ieteikums par nulles apjoma KPN. Gadījumos, kad saskaņā ar daudzgadu plāniem tas ir relevanti, Savienībai būtu jācenšas līdztekus KPN apjomam noteikt korektīvus pasākumus;

(h)KPN, kas domāta zinātniskiem vai monitoringa nolūkiem, noteikt saskaņā ar zinātnisko ieteikumu;

(i)panākt saskanību ar Savienības tiesību aktiem, kas piemērojami konkrētām sugām un krājumiem;

(j)panākt konverģenci attiecībā uz sugām, kuru zveja uz zinātnisko ieteikumu pamata ir aizliegta, ieskaitot dziļūdens haizivju zvejniecības vispārējo aizliegumu;

(k)vienoties par to, kā pēc atbrīvojumu no izkraušanas pienākuma piemērošanas (de minimis un izdzīvotības atbrīvojumi no pienākuma izkraut visas nozvejas) izdarāmas un piemērojamas saskaņoto KPN korekcijas. Savienībai būtu jācenšas panākt pēc iespējas saskaņotāku pieeju šādiem atbrīvojumiem, ievērojot Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. pantu;

(l)pamatojoties uz ICES zinātnisko ieteikumu, vienoties par pieeju Eiropas labraka ziemeļu krājuma saglabāšanai;

(m)vienoties par citiem ar KPN funkcionāli saistītiem pasākumiem, it sevišķi par īpašiem nosacījumiem un starpapgabalu elastību, saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1380/2013, jo īpaši tās 15. panta 8. punktu un 15. panta 9. punktu;

(n)pamatojoties uz labāko pieejamo zinātnisko ieteikumu un vadoties pēc Nolīguma 499. panta 4. punkta, identificēt krājumus, kuri provizorisko KPN noteikšanas vajadzībām jāuzskata par “īpašiem krājumiem” gadījumā, kad ikgadējās apspriešanās nav iespējams noslēgt laikus saskaņā ar Nolīguma 498. panta 2. punktu.

II PIELIKUMS

Kārtība, kādā katru gadu precizējama Savienības nostāja, kas jāieņem ikgadējās apspriedēs, kurās ar Apvienoto Karalisti vienojas par kopējām pieļaujamajām nozvejām

Pirms sākušās un kamēr norisinās ikgadējās apspriedes ar Apvienoto Karalisti, Komisija veic vajadzīgos pasākumus, lai nostājā, kas paužama Savienības vārdā, saskaņā ar I pielikumā izklāstītajiem principiem un orientējošajiem norādījumiem tiktu ņemti vērā jaunākie zinātniskie ieteikumi un cita pieejamā relevantā informācija. Nostāja jāatspoguļo rakstiskā protokolā, kurā dokumentē starp Savienību un Apvienoto Karalisti panākto vienošanos, kas izriet no apspriedēm saskaņā ar minētā Nolīguma 498. pantu.

Šajā nolūkā, pamatojoties uz minēto ieteikumu un informāciju, Komisija pietiekami laicīgi pirms ikgadējām apspriedēm Padomei, lai tā varētu apspriest un apstiprināt Savienības vārdā paužamās nostājas detaļas, nosūta rakstisku dokumentu, kurā detalizēti izklāstīti ierosinātie Savienības nostājas precizējumi. Konkrēti, Komisija pietiekami laicīgi pirms iepriekš minētā rakstiskā protokola parakstīšanas nosūta Padomei Savienības nostāju, lai tā varētu apstiprināt sīki izklāstītos ikgadējās apspriešanās rezultātus.

Šis process ietver uz vietas notiekošas koordinācijas sanāksmes, prezentācijas, iztaujāšanu un diskusijas, kā arī valstu delegāciju pilnīgu iesaistīšanos ikgadējās apspriedēs, arī Savienības delegācijas sastāvā, un vajadzības gadījumā tehniskās sanāksmēs.

Ja apspriešanās gaitā Savienībai vienoties ar Apvienoto Karalisti neizdodas un ja Savienības nostājā nepieciešams ņemt vērā jaunus elementus, Komisija jautājumu nodod izskatīšanai Padomē saskaņā ar otrajā daļā izklāstīto procedūru.

Ja pēc tam, kad ikgadējās apspriešanās ir noslēgušās, ir lietderīgi grozīt KPN attiecībā uz gadu vai gadiem, par kuriem apspriešanās noslēgušās, Komisija pietiekami laicīgi uz jaunākās zinātniskās un citas relevantās informācijas pamata un saskaņā ar I pielikumā izklāstītajiem principiem un orientējošajiem norādījumiem nosūta Padomei, lai tā varētu apspriest un apstiprināt Savienības vārdā paužamās nostājas detaļas, jaunu rakstisku dokumentu, kurā detalizēti izklāstīti precizējumi, kas ierosināti attiecībā uz šādu grozījumu paužamajā Savienības nostājā.