52021PC0435

EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 30.7.2021

COM(2021) 435 final

2021/0249(NLE)

Priekšlikums

PADOMES ĪSTENOŠANAS LĒMUMS,

ar kuru groza Lēmumu 2009/791/EK, ar ko Vācijai atļauj arī turpmāk piemērot pasākumu, ar kuru atkāpjas no 168. panta Direktīvā 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu

PASKAIDROJUMA RAKSTS

Saskaņā ar 395. panta 1. punktu Direktīvā 2006/112/EK (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (“PVN direktīva” 1 ) Padome pēc Komisijas priekšlikuma ar vienprātīgu lēmumu var atļaut jebkurai dalībvalstij piemērot īpašus pasākumus, lai atkāptos no minētās direktīvas noteikumiem ar nolūku vienkāršot PVN iekasēšanas procedūru vai lai nepieļautu noteiktu veidu nodokļu nemaksāšanu vai izvairīšanos no nodokļu maksāšanas.

Vēstulē, kas Komisijā reģistrēta 2021. gada 19. februārī, Vācijas Federatīvā Republika (turpmāk “Vācija”) pieprasīja atļauju turpināt piemērot pasākumu, ar ko atkāpjas no PVN direktīvas 168. un 168.a panta, nolūkā nepiemērot atskaitīšanas tiesības PVN, kas samaksāts par precēm un pakalpojumiem, ko nodokļa maksātājs vairāk nekā 90 % apmērā izmanto savām vai savu darbinieku privātajām vajadzībām vai parasti izmanto ar saimniecisko darbību nesaistītām vajadzībām vai darbībām, kas nav ekonomiska rakstura darbības. Pieprasījumam bija pievienots ziņojums par minētā pasākuma piemērošanu saskaņā ar 2. pantu Padomes 2009. gada 20. oktobra Lēmumā 2009/791/EK 2 , kas grozīts ar Padomes 2018. gada 20. decembra Īstenošanas lēmumu (ES) 2018/2060 3 .

Saskaņā ar PVN direktīvas 395. panta 2. punktu Komisija 2021. gada 17. marta vēstulēs informēja pārējās dalībvalstis par Vācijas pieprasījumu. Komisija 2021. gada 18. marta vēstulē paziņoja Vācijai, ka tās rīcībā ir visa informācija, kas nepieciešama pieprasījuma izvērtēšanai.

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

•Priekšlikuma pamatojums un mērķi

PVN direktīvas 168. pantā noteikts, ka nodokļa maksātājam ir tiesības atskaitīt PVN, kas samaksāts par pirkumiem, kuri veikti, un pakalpojumiem, kuri saņemti saistībā ar nodokļa maksātāja darījumiem, par ko uzliek nodokli. PVN direktīvas 168.a panta 1. punktā noteikts: ja nekustamais īpašums ir daļa no nodokļa maksātāja saimnieciskās darbības aktīviem un nodokļa maksātājs to izmanto saimnieciskās darbības vajadzībām un ar saimniecisko darbību nesaistītām vajadzībām, tad PVN, ko uzliek izdevumiem saistībā ar šādu nekustamo īpašumu, ir atskaitāms tikai proporcionāli īpašuma izmantojumam nodokļa maksātāja saimnieciskās darbības vajadzībām. Saskaņā ar PVN direktīvas 168.a panta 2. punktu dalībvalstis šo noteikumu var piemērot arī sakarā ar izdevumiem, kas saistīti ar citām precēm, kas pieder pie saimnieciskās darbības aktīviem, saskaņā ar saviem norādījumiem. 168.a pants tika iekļauts PVN direktīvā ar Padomes 2009. gada 22. decembra Direktīvu 2009/162/ES 4 , lai atskaitījumu attiecinātu tikai uz faktisko izmantošanu saimnieciskās darbības vajadzībām un tādējādi efektīvāk piemērotu principu, saskaņā ar kuru atskaitīšana notiek tikai tad, ja attiecīgās preces un pakalpojumi tiek izmantoti nodokļa maksātāja saimnieciskās darbības vajadzībām.

Saskaņā ar PVN direktīvas 395. pantu dalībvalstis ar Padomes atļauju var piemērot pasākumus, lai atkāptos no PVN direktīvas noteikumiem ar nolūku vienkāršot PVN iekasēšanas procedūru vai lai nepieļautu noteiktu veidu nodokļu nemaksāšanu vai izvairīšanos no nodokļu maksāšanas.

Vācija pieprasīja tupināt piemērot pasākumu, ar ko atkāpjas no PVN direktīvas 168. un 168.a panta un kas tai ļauj pilnībā izslēgt no atskaitīšanas tiesībām PVN, kurš samaksāts par precēm un pakalpojumiem, ko nodokļa maksātājs vairāk nekā 90 % apmērā izmanto privātajām vajadzībām vai ar saimniecisko darbību nesaistītām vajadzībām, tajā skaitā darbībām, kas nav ekonomiska rakstura darbības.

Vācijas atkāpes pasākuma piemērošana sākotnēji atļauta ar Padomes 2000. gada 28. februāra Lēmumu 2000/186/EK 5 līdz 2002. gada 31. decembrim un tad atkārtoti atļauta ar Padomes 2003. gada 13. maija Lēmumu 2003/354/EK 6 līdz 2004. gada 30. jūnijam, Padomes 2004. gada 19. novembra Lēmumu 2004/817/EK 7 līdz 2009. gada 31. decembrim un Padomes 2009. gada 20. oktobra Lēmumu 2009/791/EK līdz 2012. gada 31. decembrim. Atkāpes pasākums tika pagarināts ar Padomes 2012. gada 13. novembra Īstenošanas lēmumu 2012/705/ES 8 līdz 2015. gada 31. decembrim, ar Padomes 2015. gada 10. decembra Īstenošanas lēmumu (ES) 2015/2428 9 līdz 2018. gada 31. decembrim un ar Padomes 2018. gada 20. decembra Īstenošanas lēmumu (ES) 2018/2060 10 līdz 2021. gada 31. decembrim.

Vācija savā pašreizējā pieprasījumā informēja Komisiju, ka atkāpes pasākuma piemērošana ir izrādījusies ļoti efektīva un tas ir būtisks PVN iekasēšanas vienkāršošanai. Tas arī palīdz novērst nodokļu nemaksāšanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas.

Pieprasītais minimālais preču izmantojums saimnieciskajai darbībai vismaz 10 % apmērā, lai varētu atskaitīt PVN priekšnodokli, ir salīdzinoši zems. Vācija paziņoja, ka tad, ja šis īpašais pasākums tiks pagarināts, tam būs ierobežota ietekme uz kopējiem PVN ieņēmumiem, ko iekasē galapatēriņa stadijā, un tādējādi Savienības PVN pašu resursi negatīvi ietekmēti netiks.

Saskaņā ar Vācijas sniegto informāciju pasākums samazina administratīvo slogu nodokļu maksātājiem un nodokļu administrācijām, jo nav ne jāuzrauga, ne jāpielāgo šādu preču izmantojuma īpatsvars saimnieciskās darbības vajadzībām un ar saimniecisko darbību nesaistītām vajadzībām, un tādēļ nav jāveic uzskaite par šīm izmaiņām. 10 % ierobežojums atbilst arī tam, kas ir paredzēts Vācijas ienākuma nodokļa tiesību aktos, kuri paredz, ka par saimnieciskās darbības aktīviem var uzskatīt tikai tās preces, ko saimnieciskajai darbībai izmanto vismaz 10 % apmērā.

Parasti atkāpes piešķir uz noteiktu laiku, lai varētu izvērtēt, vai īpašais pasākums ir lietderīgs un efektīvs. Šajā ziņā, pamatojoties uz Vācijas sniegto informāciju, Komisija secina, ka 10 %/90 % sadalījums starp izmantošanu saimnieciskās darbības vajadzībām un ar saimniecisko darbību nesaistītām vajadzībām joprojām ir piemērots pamats tādu darījumu nošķiršanai, kuros izmantošanu saimnieciskās darbības vajadzībām var uzskatīt par nenozīmīgu.

Attiecīgais īpašais pasākums tādējādi vienkāršo darbu gan nodokļu administrācijām, gan uzņēmumiem, jo nav nepieciešamības uzraudzīt preču un pakalpojumu, kuriem to iegādes brīdī netiek piemērotas atskaitīšanas tiesības, turpmāko izmantojumu, jo īpaši attiecībā uz izmantojuma privātajām vajadzībām iespējamo aplikšanu ar nodokli saskaņā ar PVN direktīvas 16. vai 26. pantu vai atskaitīšanas korekcijām, kā to paredz minētās direktīvas 184.–192. pants. Tāpēc atkāpes pasākuma piemērošanas pagarināšana ir pamatota.

Taču pagarinājumam vajadzētu būt ar noteiktu termiņu, lai varētu novērtēt, vai joprojām pastāv apstākļi, kuri kalpoja par pamatu atkāpei. Tāpēc tiek ierosināts atkāpi pagarināt līdz 2024. gada beigām un, ja tiek paredzēts turpmāks pagarinājums pēc 2024. gada, prasīt Vācijai vēlākais līdz 2024. gada 31. martam kopā ar pagarinājuma pieprasījumu iesniegt ziņojumu, tajā skaitā pārskatu par piemēroto procentuālā sadalījuma likmi starp izmantojumu saimnieciskās darbības vajadzībām un ar saimniecisko darbību nesaistītām vajadzībām, kas ir pamats nepiemērot atskaitīšanas tiesības.

Tā kā Padomes 2009. gada 20. oktobra Lēmums 2009/791/EK tika pieņemts, pirms tika pieņemta Padomes 2009. gada 22. decembra Direktīva 2009/162/ES, ar kuru PVN direktīvā iekļāva 168.a pantu, tā nosaukumā nav atsauces uz 168.a pantu. Lai novērstu šo neatbilstību starp Padomes Lēmuma 2009/791/EK nosaukumu un saturu, Padomes Lēmuma 2009/791/EK nosaukums būtu jāgroza, iekļaujot atsauci uz PVN direktīvas 168.a pantu.

•Saskanība ar pašreizējiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā

Līdzīgas atkāpes attiecībā uz PVN, kas maksājams par precēm un pakalpojumiem, izslēgšanu no tiesībām atskaitīt PVN ir piešķirtas citām dalībvalstīm (Austrijai 11 , Nīderlandei 12 ), ja attiecīgās preces un pakalpojumus vairāk nekā 90 % apmērā izmanto nodokļa maksātāja vai tā darbinieku privātajām vajadzībām vai parasti izmanto ar saimniecisko darbību nesaistītām vajadzībām vai darbībām, kas nav ekonomiska rakstura darbības.

PVN direktīvas 176. pantā noteikts, ka Padome lemj, uz kuriem izdevumiem neattiecas PVN atskaitīšana. Līdz tam dalībvalstīm atļauts saglabāt izņēmumus, kas bija spēkā 1979. gada 1. janvārī. Tādējādi ir vairāki “nogaidoši” noteikumi, ar ko ierobežo tiesības atskaitīt nodokli nodokļa maksātājiem.

Neatkarīgi no iepriekšējām iniciatīvām paredzēt noteikumus par to, uz kurām izdevumu kategorijām var attiecināt atskaitīšanas tiesību ierobežojumu 13 , šāda atkāpe ir lietderīga, kamēr tiek gaidīta šo noteikumu saskaņošana ES līmenī.

Tādējādi ierosinātais pasākums ir saskanīgs ar spēkā esošajiem PVN direktīvas noteikumiem.

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

•Juridiskais pamats

PVN direktīvas 395. pants.

•Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā)

Vadoties pēc PVN direktīvas noteikuma, kas ir šā priekšlikuma pamatā, subsidiaritātes principu nepiemēro.

•Proporcionalitāte

Šis lēmums attiecas uz atļauju, ko piešķir dalībvalstij pēc tās pieprasījuma, un tas neuzliek nekādus pienākumus.

Ņemot vērā atkāpes ierobežoto darbības jomu, īpašais pasākums ir proporcionāls izvirzītajam mērķim, proti, vienkāršot PVN iekasēšanas procedūru un nepieļaut noteiktu veidu nodokļu nemaksāšanu vai izvairīšanos no nodokļu maksāšanas. Tas nepārsniedz to, kas vajadzīgs šā mērķa sasniegšanai.

•Juridiskā instrumenta izvēle

Ierosinātais juridiskais instruments: Padomes īstenošanas lēmums.

Saskaņā ar Padomes Direktīvas 2006/112/EK 395. pantu atkāpe no kopējiem PVN noteikumiem iespējama tikai ar Padomes atļauju, ko pēc Komisijas priekšlikuma tā pieņem ar vienprātīgu lēmumu. Padomes īstenošanas lēmums ir vispiemērotākais instruments, jo to var adresēt atsevišķai dalībvalstij.

3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANOS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

•Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Šā priekšlikuma pamatā ir Vācijas pieprasījums, un tas attiecas tikai uz šo dalībvalsti.

•Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana

Neatkarīgu ekspertu atzinums nebija vajadzīgs.

•Ietekmes novērtējums

Padomes īstenošanas lēmuma priekšlikuma mērķis ir vienkāršot PVN iekasēšanas procedūru un ļaut Vācijai tupināt piemērot atkāpes pasākumu, kas tai ļauj pilnībā izslēgt no atskaitīšanas tiesībām PVN, kas samaksāts par precēm un pakalpojumiem, ko nodokļa maksātājs vairāk nekā 90 % apmērā izmanto privātajām vajadzībām vai ar saimniecisko darbību nesaistītām vajadzībām, tajā skaitā darbībām, kas nav ekonomiska rakstura darbības. Šis pasākums ir izrādījies piemērots un efektīvs instruments.

Vācija paziņoja, ka tad, ja šis īpašais pasākums tiks pagarināts, tam nebūs negatīvas ietekmes uz kopējiem PVN ieņēmumiem, ko iekasē galapatēriņa stadijā, un tādējādi Savienības PVN pašu resursi negatīvi ietekmēti netiks.

4.IETEKME UZ BUDŽETU

Priekšlikumam nebūs nelabvēlīgas ietekmes uz ES budžetu.

5.CITI ELEMENTI

Priekšlikumam ir noteikts termiņš, un priekšlikums ietver turpināmības klauzulu līdz 2024. gada 31. decembrim.

2021/0249 (NLE)

Priekšlikums

PADOMES ĪSTENOŠANAS LĒMUMS,

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes Direktīvu 2006/112/EK (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu 14 un jo īpaši tās 395. panta 1. punkta pirmo daļu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)Direktīvas 2006/112/EK 168. un 168.a pants reglamentē nodokļa maksātāju tiesības atskaitīt pievienotās vērtības nodokli (PVN), ko maksā par tādu darījumu nolūkā piegādātām precēm un pakalpojumiem, par kuriem uzliek nodokli. Vācija saņēma atļauju ieviest atkāpes pasākumu, kura mērķis ir izslēgt no atskaitīšanas tiesībām PVN, kas samaksāts par precēm un pakalpojumiem, ja nodokļa maksātājs šīs preces un pakalpojumus vairāk nekā 90 % apmērā izmanto savām vai savu darbinieku privātajām vajadzībām vai parasti izmanto ar saimniecisko darbību nesaistītām vajadzībām vai darbībām, kas nav ekonomiska rakstura darbības.

(2)Sākotnēji Vācijai ar Padomes Lēmumu 2000/186/EK 15 tika atļauts līdz 2002. gada 31. decembrim ieviest un piemērot pasākumus, atkāpjoties no Padomes Direktīvas 77/388/EEK 16 6. un 17. panta. Vācijai ar Padomes Lēmumu 2003/354/EK 17 tika atļauts līdz 2004. gada 30. jūnijam piemērot pasākumu, atkāpjoties no Direktīvas 77/388/EEK 17. panta. Ar Padomes Lēmumu 2004/817/EK 18 atļauja tika pagarināta līdz 2009. gada 31. decembrim.

(3)Vācijai ar Padomes Lēmumu 2009/791/EK 19 tika atļauts turpināt piemērot pasākumu, atkāpjoties no Direktīvas 2006/112/EK 168. panta. Pēc secīgiem pagarinājumiem minētā atļauja zaudēs spēku 2021. gada 31. decembrī.

(4)168.a pants tika iekļauts Direktīvā 2006/112/EK ar Padomes 2009. gada 22. decembra Direktīvu 2009/162/ES 20 , lai atskaitījumu attiecinātu tikai uz faktisko izmantošanu saimnieciskās darbības vajadzībām un tādējādi efektīvāk piemērotu principu, saskaņā ar kuru atskaitīšana notiek tikai tad, ja attiecīgās preces un pakalpojumi tiek izmantoti nodokļa maksātāja saimnieciskās darbības vajadzībām. Tāpēc Lēmuma 2009/791/EK nosaukumā ir jāatsaucas arī uz Direktīvas 2006/112/EK 168.a pantu.

(5)2021. gada 19. februāra vēstulē Vācija iesniedza Komisijai pieprasījumu pagarināt atļauju turpināt piemērot pasākumu, ar ko atkāpjas no Direktīvas 2006/112/EK 168. un 168.a panta, nolūkā pilnībā nepiemērot atskaitīšanas tiesības PVN, kas samaksāts par precēm un pakalpojumiem, ko nodokļa maksātājs vairāk nekā 90 % apmērā izmanto privātajām vajadzībām vai ar saimniecisko darbību nesaistītām vajadzībām, tajā skaitā darbībām, kas nav ekonomiska rakstura darbības (“pieprasījums”). Pieprasījumam bija pievienots ziņojums par minētā atkāpes pasākuma piemērošanu, tajā skaitā pārskats par PVN atskaitīšanas tiesībām piemēroto procentuālā sadalījuma likmi, kā noteikts 2. pantā Lēmumā 2009/791/EK.

(6)Saskaņā ar Direktīvas 2006/112/EK 395. panta 2. punkta otro daļu Komisija 2021. gada 17. marta vēstulēs informēja pārējās dalībvalstis par Vācijas pieprasījumu. Komisija 2021. gada 18. marta vēstulē paziņoja Vācijai, ka tās rīcībā ir visa informācija, kas nepieciešama pieprasījuma izvērtēšanai.

(7)Saskaņā ar Vācijas sniegto informāciju pasākums ir izrādījies ļoti efektīvs, lai vienkāršotu PVN iekasēšanu un novērstu nodokļu nemaksāšanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas. Pasākums samazina administratīvo slogu uzņēmumiem un nodokļu administrācijām, jo nav nepieciešamības uzraudzīt preču un pakalpojumu, kuriem to iegādes brīdī netiek piemērotas atskaitīšanas tiesības, turpmāko izmantojumu. Tādēļ būtu jāatļauj Vācijai turpināt piemērot šo īpašo pasākumu ierobežotā laikposmā, proti, līdz 2024. gada 31. decembrim.

(8)Gadījumā, ja Vācija apsver nepieciešamību pēc pagarinājuma vēl pēc 2024. gada, tai līdz 2024. gada 31. martam būtu jāiesniedz Komisijai pieprasījums kopā ar ziņojumu par pasākuma piemērošanu, kurā ietverts pārskats par piemēroto procentuālā sadalījuma likmi.

(9)Atkāpes pasākumam nebūs nelabvēlīgas ietekmes uz Savienības pašu resursiem, ko veido PVN.

(10)Tādēļ Lēmums 2009/791/EK būtu attiecīgi jāgroza,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Lēmumu 2009/791/EK groza šādi:

(1) nosaukumu aizstāj ar šādu:

“Padomes Lēmums (2009. gada 20. oktobris), ar ko Vācijas Federatīvajai Republikai atļauj arī turpmāk piemērot pasākumu, ar kuru atkāpjas no 168. un 168.a panta Direktīvā 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu”;

(2) lēmuma 2. pantu aizstāj ar šādu:

“2. pants

Šis lēmums zaudē spēku 2024. gada 31. decembrī.

Ja tiek pieprasīts šajā lēmumā paredzētā atkāpes pasākuma pagarinājums, pieprasījumu līdz 2024. gada 31. martam iesniedz Komisijai.

Kopā ar šādu pieprasījumu iesniedz ziņojumu par šā pasākuma piemērošanu, tajā skaitā pārskatu par procentuālā sadalījuma likmi, ko piemēro, nosakot tiesības atskaitīt PVN, pamatojoties uz šo lēmumu.”.

2. pants

Šis lēmums ir adresēts Vācijas Federatīvajai Republikai.

Briselē,

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

(1) OV L 347, 11.12.2006., 1. lpp.

(2) OV L 283, 30.10.2009., 55. lpp.

(3) OV L 329, 7.12.2018., 20. lpp.

(4) Padomes Direktīva 2009/162/ES (2009. gada 22. decembris), ar ko groza vairākus noteikumus Direktīvā 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (OV L 10, 15.1.2010., 14.–18. lpp.).

(5) OV L 59, 4.3.2000., 12. lpp.

(6) OV L 123, 17.5.2003., 47. lpp.

(7) OV L 357, 2.12.2004., 33. lpp.

(8) OV L 319, 16.11.2012., 8. lpp.

(9) OV L 334, 22.12.2015., 12. lpp.

(10) OV L 329, 7.12.2018., 20. lpp.

(11) Padomes Īstenošanas lēmums (ES) 2018/1487 (2018. gada 2. oktobris), ar kuru groza Īstenošanas lēmumu 2009/1013/ES, ar ko Austrijas Republikai atļauj turpināt piemērot pasākumu, ar kuru atkāpjas no 168. un 168.a panta Direktīvā 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (OV L 251, 5.10.2018., 33.–34. lpp.).

(12) Padomes Īstenošanas lēmums (ES) 2020/2189 (2020. gada 18. decembris), ar ko Nīderlandei atļauj piemērot īpašu pasākumu, atkāpjoties no 168. un 168.a panta Direktīvā 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (OV L 434, 23.12.2020., 1.–2. lpp.).

(13) COM (2004) 728 final — Priekšlikums Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 77/388/EEK nolūkā vienkāršot pievienotās vērtības nodokļa saistības (OV C 24, 29.1.2005., 10. lpp.), atsaukts 2014. gada 21. maijā (OV C 153, 21. 05. 2014., 3. lpp.).

(14) OV L 347, 11.12.2006., 1. lpp.

(15) Padomes Lēmums 2000/186/EK (2000. gada 28. februāris), ar ko Vācijas Federatīvajai Republikai atļauj piemērot pasākumus, atkāpjoties no 6. un 17. panta Sestajā direktīvā 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem – Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze (OV L 59, 4.3.2000., 12. lpp.).

(16) Padomes Sestā direktīva 77/388/EEK (1977. gada 17. maijs) par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem — Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze (OV L 145, 13.6.1977., 1. lpp.).

(17) Padomes Lēmums 2003/354/EK (2003. gada 13. maijs), ar ko Vācijai atļauj ieviest pasākumu, atkāpjoties no 17. panta noteikumiem Sestajā Direktīvā 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem (OV L 123, 17.5.2003., 47. lpp.).

(18) Padomes Lēmums 2004/817/EK (2004. gada 19. novembris), ar ko Vācijai atļauj ieviest pasākumu, atkāpjoties no 17. panta noteikumiem Sestajā Direktīvā Nr. 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem (OV L 357, 2.12.2004., 33. lpp.).

(19) Padomes Lēmums 2009/791/EK (2009. gada 20. oktobris), ar ko Vācijas Federatīvajai Republikai atļauj arī turpmāk piemērot pasākumu, ar kuru atkāpjas no 168. panta Direktīvā 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (OV L 283, 30.10.2009., 55. lpp.).

(20) Padomes Direktīva 2009/162/ES (2009. gada 22. decembris), ar ko groza vairākus noteikumus Direktīvā 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (OV L 10, 15.1.2010., 14.–18. lpp.).

Choose the experimental features you want to try