This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 52021PC0426
Proposal for a COUNCIL DECISION on the position to be taken on behalf of the European Union in the eighth Meeting of the Parties of the Agreement on the Conservation of African-Eurasian Migratory Waterbirds with regard to certain amendments to Annex 3 to the Agreement
Priekšlikums PADOMES LĒMUMS par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Nolīguma par Āfrikas–Eirāzijas migrējošo ūdensputnu aizsardzību astotajā Pušu sanāksmē, attiecībā uz dažiem grozījumiem Nolīguma 3. pielikumā
Priekšlikums PADOMES LĒMUMS par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Nolīguma par Āfrikas–Eirāzijas migrējošo ūdensputnu aizsardzību astotajā Pušu sanāksmē, attiecībā uz dažiem grozījumiem Nolīguma 3. pielikumā
COM/2021/426 final
EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 27.7.2021
COM(2021) 426 final
2021/0243(NLE)
Priekšlikums
PADOMES LĒMUMS
par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Nolīguma par Āfrikas–Eirāzijas migrējošo ūdensputnu aizsardzību astotajā Pušu sanāksmē, attiecībā uz dažiem grozījumiem Nolīguma 3. pielikumā
PASKAIDROJUMA RAKSTS
1.Priekšlikuma priekšmets
Šis priekšlikums attiecas uz lēmumu, ar kuru nosaka nostāju, kas Savienības vārdā jāieņem Nolīguma par Āfrikas–Eirāzijas migrējošo ūdensputnu aizsardzību (AEWA) astotajā Pušu sanāksmē saistībā ar paredzēto dažu tā 3. pielikuma grozījumu pieņemšanu.
2.Priekšlikuma konteksts
2.1.Nolīgums par Āfrikas–Eirāzijas migrējošo ūdensputnu aizsardzību
Nolīguma par Āfrikas–Eirāzijas migrējošo ūdensputnu aizsardzību (AEWA) mērķis ir aizsargāt migrējošos ūdensputnus un to dzīvotnes visā Āfrikā, Eiropā, Tuvajos Austrumos, Vidusāzijā, Grenlandē un Kanādas arhipelāgā.
Nolīgums izstrādāts Konvencijas par migrējošo savvaļas dzīvnieku sugu aizsardzību (CMS) satvarā, un to pārvalda Apvienoto Nāciju Organizācijas Vides programma (UNEP); šis Nolīgums pulcē valstis un plašāku starptautisko aizsardzības kopienu to centienos nodrošināt migrējošo ūdensputnu koordinētu aizsardzību un pārvaldību visā to migrācijas areālā.
Nolīgums stājās spēkā 1999. gada 1. novembrī. Eiropas Savienība ir Nolīguma Līgumslēdzēja puse kopš 2005. gada 1. oktobra 1 . Pašlaik Nolīgumam ir astoņdesmit divas Līgumslēdzējas puses — četrdesmit četras no Eirāzijas (t. sk. ES) un trīsdesmit astoņas no Āfrikas. Nolīguma Puses ir divdesmit četras dalībvalstis 2 .
Nolīgumā izklāstītās saistības Savienības tiesību aktos tiek īstenotas ar Direktīvu 2009/147/EK par savvaļas putnu aizsardzību 3 (Putnu direktīva). Putnu direktīva attiecas uz visu to savvaļas putnu sugu aizsardzību, kuru īpatņi dabā sastopami dalībvalstu Eiropas teritorijā, kurai ir piemērojams Līgums. Tajā ir reglamentēta šo sugu aizsardzība un saglabāšana un ir noteikti to izmantošanas noteikumi.
2.2.Pušu sanāksme
Nolīguma galvenā lēmējinstance ir Pušu sanāksme. Tā ir pilnvarota pārskatīt Nolīguma pielikumus un notiek reizi trijos gados. Katrai Pusei ir viena balss, bet reģionālās ekonomikas integrācijas organizācijas, piemēram, Eiropas Savienība, izmanto savas tiesības balsot ar balsu skaitu, kas ekvivalents tam dalībvalstu skaitam, kas ir Nolīguma Puses. Visus pielikuma grozījumus pieņem ar sanāksmē klātesošo Pušu divu trešdaļu balsu vairākumu.
Nolīguma astotā Pušu sanāksme notiks 2021. gada 5.–8. oktobrī Ungārijā.
2.3.Paredzētais Pušu sanāksmes akts
2021. gada 5.–8. oktobrī Pušu sanāksme savā astotajā sanāksmē saskaņā ar Nolīguma X panta 5. punktu plāno pieņemt Rezolūciju 8.xx par AEWA pielikumu grozījumu pieņemšanu (turpmāk “paredzētais akts”).
Paredzētā akta mērķis ir grozīt Nolīguma 3. pielikumu (“Rīcības plāns”). Migrējošo ūdensputnu saraksts, uz kuriem attiecas Nolīgums, ir noteikts 2. pielikumā, savukārt 3. pielikumā noteiktas darbības, kas Pusēm jāveic attiecībā uz prioritārajām sugām. Prioritārās sugas ir uzskaitītas 3. pielikuma 1. tabulā pēc konkrētiem tajā pašā tabulā noteiktiem kritērijiem.
Nolīguma II pantā noteikts: “Puses veic koordinētus pasākumus, lai saglabātu migrējošo ūdensputnu sugu labvēlīgu aizsardzības statusu vai lai tās līdz šādam statusam atjaunotu. Šim nolūkam tās savu valstu jurisdikcijas satvarā piemēro III pantā noteiktos pasākumus, kā arī īpašas darbības, kas paredzētas šā Nolīguma IV pantā noteiktajā rīcības plānā”.
Paredzētais akts stāsies spēkā attiecībā uz visām Pusēm un kļūs tām saistošs deviņdesmitajā dienā pēc datuma, kad to pieņēmusi Pušu sanāksme, izņemot Pusēm, kas pievienojušas atrunu. Šo deviņdesmit dienu laikā atrunu attiecībā uz kādu pielikuma grozījumu var pievienot jebkura Puse, iesniegdama depozitāram rakstisku paziņojumu.
3.Savienības vārdā ieņemamā nostāja
Nostāja, ko ierosināts ieņemt Eiropas Savienības vārdā, ir astotajā Pušu sanāksmē paredzētā akta pieņemšanu atbalstīt.
Paredzētajā aktā ietvertos 3. pielikuma 1. tabulas grozījumus ierosināja Apvienotā Karaliste un to pamatā ir AEWA Tehniskās komitejas ieteikumi; grozījumi ir šādi:
(1)izveidot un pievienot jaunu f) kategoriju to sugu populācijām, kas uzskaitītas Nolīguma 3. pielikuma 1. tabulas A slejas 3. kategorijā un 1. tabulas B slejas 2. kategorijā, ja dati par tām ir nepilnīgi, piemēram, ja nav pieejama informācija par tendences virzienu;
(2)kategorijas 1. tabulā iezīmēt ar “()”, pamatojoties uz statistiski neskaidrām tendencēm un nezināmu populācijas lielumu, un
(3)mainīt populāciju kategorijas, ņemot vērā pierādījumus, kas apkopoti AEWA aizsardzības statusa ziņojuma 8. izdevumā.
Ierosinātie grozījumi, kas izklāstīti 1. un 2. punktā, ir balstīti uz piesardzības principu, jo tie nodrošinās, ka populāciju ierakstos tiek rūpīgi ņemts vērā informācijas trūkums par populācijas tendenci un tādējādi vajadzības gadījumā tiks panākts augstāks aizsardzības līmenis. Šos ierosinātos grozījumus Eiropas Savienības vārdā apstiprinās Komisija saskaņā ar 3. panta 1. un 3. punktu Padomes 2005. gada 18. jūlija Lēmumā 2006/871/EK par Nolīgumu, ko Eiropas Kopienas vārdā noslēdz attiecībā uz Āfrikas–Eirāzijas migrējošo ūdensputnu aizsardzību.
Ierosinātie grozījumi, kas aprakstīti 3. punktā, ietver izmaiņas vairāku sugu un to populāciju ierakstos. No šiem ierosinātajiem Nolīguma 3. pielikuma grozījumiem ar attiecīgajiem ES tiesību aktiem (Putnu direktīvu) nav saskanīgas izmaiņas ierakstos, kas attiecas uz četru sugu piecām populācijām. Grozījumi paredz
–maiņu no B1 slejas uz A3 sleju 1. tabulā
·divām pelēkās zoss (Anser anser) populācijām Islandē/Apvienotajā Karalistē un Īrijā un Melnajā jūrā un Turcijā,
·lielgalvja (Netta rufina) populācijai Melnajā jūrā un Vidusjūras austrumdaļā,
·jūras ķīvītes (Pluvialis squatarola squatarola) populācijai Vidussibīrijā un Austrumsibīrijā / Dienvidrietumāzijā un Austrumāfrikā un Dienvidāfrikā;
–maiņu no 4. kritērija A slejā uz (3.c) kritēriju A slejā 1. tabulā jūras žagatas (Haematopus ostralegus longipes) populācijai Dienvidaustrumeiropā un Rietumāzijā / Dienvidrietumāzijā un Ziemeļaustrumāfrikā.
Šīs paredzētās izmaiņas attiecībā uz četru sugu piecām populācijām nozīmē, ka saskaņā ar Nolīgumu šo putnu medīšana turpmāk būs aizliegta, lai gan saskaņā ar Putnu direktīvu tās ir medījamas sugas, jo tās ir iekļautas Putnu direktīvas II pielikuma B daļā. Tādējādi minētie grozījumi prasīs stingrāku tiesisko aizsardzību, nekā noteikts ES tiesību aktos.
Ja ierosinātajām izmaiņām būtu pievienota zvaigznīte “*”, tas norādītu, ka šo sugu īpatņus drīkst turpināt medīt, balstoties uz ilgtspējīgu izmantošanu, ko paredz starptautisks rīcības plāns, ar kuru īsteno adaptīvās ieguves pārvaldības principus. Tāpēc Eiropas Savienības atruna attiecībā uz šādām populācijām varētu tikt atcelta, tiklīdz starptautiska struktūra izveidotu adaptīvas ieguves pārvaldības mehānismu, kas ir saskanīgs ar Putnu direktīvas 7. panta prasībām. Tomēr nevienam no ierosinātajiem grozījumiem zvaigznīte “*” nav pievienota.
Visi ierosinātie grozījumi jāapstiprina Eiropas Savienības vārdā saskaņā ar LESD 218. panta 9. punktu. Tomēr saskaņā ar 3. panta 4. punktu Padomes 2005. gada 18. jūlija Lēmumā 2006/871/EK Komisijai attiecībā uz ierosinātajiem grozījumiem par minētajām četru sugu piecām populācijām jāiekļauj atruna (tāpat kā tā tika darīts iepriekšējā Pušu sanāksmē attiecībā uz grozījumiem ar līdzīgām sekām), jo šādi grozījumi prasītu veikt grozījumus Putnu direktīvā, ko nav iespējams izdarīt deviņdesmit dienu laikā no dienas, kad Pušu sanāksme tos pieņēmusi.
4.Juridiskais pamats
4.1.Procesuālais juridiskais pamats
4.1.1.Principi
Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 218. panta 9. punktā paredzēti lēmumi, ar kuriem nosaka “nostāju, kas Savienības vārdā jāapstiprina kādā ar nolīgumu izveidotā struktūrā, ja šāda struktūra ir tiesīga pieņemt lēmumus ar juridiskām sekām, izņemot lēmumus, kas papildina vai groza attiecīgajā nolīgumā noteikto iestāžu sistēmu”.
Jēdziens “lēmumi ar juridiskām sekām” ietver aktus, kam ir juridiskas sekas saskaņā ar starptautisko tiesību normām, kuras reglamentē attiecīgo struktūru. Tas ietver arī instrumentus, kam nav saistoša spēka saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, bet kas “var būtiski ietekmēt Savienības likumdevēja pieņemtā tiesiskā regulējuma saturu” 4 .
4.1.2.Piemērošana konkrētajā gadījumā
Pušu sanāksme ir struktūra, kas izveidota ar nolīgumu, proti, ar Nolīgumu par Āfrikas–Eirāzijas migrējošo ūdensputnu aizsardzību.
Akts, kuru Pušu sanāksme ir aicināta pieņemt, ir akts ar juridiskām sekām. Paredzētais akts būs saistošs saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, un tas var būtiski ietekmēt Eiropas Savienības tiesību aktu, proti, Putnu direktīvas, saturu. Tam par iemeslu ir fakts, ka dažas darbības (jo īpaši attiecībā uz medībām), kas Pusēm jāveic attiecībā uz Nolīguma 3. pielikuma 1. tabulā minētajām prioritārajām sugām, ne vienmēr ir saderīgas ar tām pašām sugām piemērojamajām Putnu direktīvas prasībām. Proti, ja Putnu direktīvas II pielikumā minētas sugas īpatņus saskaņā ar AEWA turpmāk medīt vairs nedrīkst, Putnu direktīvā ir jāizdara grozījumi.Saskaņā ar 3. pantu Padomes 2005. gada 18. jūlija Lēmumā 2006/871/EK par Nolīgumu, ko Eiropas Kopienas vārdā noslēdz attiecībā uz Āfrikas–Eirāzijas migrējošo ūdensputnu aizsardzību, par jautājumiem, kas ir Kopienas kompetencē, grozījumus Nolīguma pielikumos, kas pieņemti saskaņā ar Nolīguma X panta 5. punktu, Komisija ir pilnvarota apstiprināt Kopienas vārdā. Tomēr šī atļauja attiecas tikai uz tiem grozījumiem, kas ir saskanīgi ar Kopienas tiesību aktiem par savvaļas putnu un to dabisko dzīvotņu aizsardzību un neliek tajos izdarīt izmaiņas.
Tā kā ierosinātie grozījumi Nolīguma 3. pielikuma 1. tabulā attiecībā uz šādām četrām sugām – pelēkā zoss (Anser anser), lielgalvis (Netta rufina), jūras ķīvīte (Pluvialis squatarola squatarola) un jūras žagata (Haematopus ostralegus longipes) – nozīmētu, ka ir vajadzīgi grozījumi Putnu direktīvā, ir jāpieņem Padomes lēmums, ar ko nosaka nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Nolīguma astotajā Pušu sanāksmē šajā jautājumā 5 .
Paredzētais akts nepapildina un negroza Nolīgumā noteikto iestāžu sistēmu.
Tāpēc ierosinātā lēmuma procesuālais juridiskais pamats ir LESD 218. panta 9. punkts.
4.2.Materiālais juridiskais pamats
4.2.1.Principi
Lēmumam, ko pieņem saskaņā ar LESD 218. panta 9. punktu, materiālais juridiskais pamats galvenokārt ir atkarīgs no tā, kāds mērķis un saturs ir paredzētajam aktam, attiecībā uz kuru Savienības vārdā tiek ieņemta nostāja. Ja paredzētajam aktam ir divi mērķi vai divi komponenti, no kuriem viens ir klasificējams kā galvenais, bet otrs ir pakārtots, lēmums saskaņā ar LESD 218. panta 9. punktu jābalsta uz viena materiālā juridiskā pamata, proti, tā, kas nepieciešams galvenajam vai dominējošajam mērķim vai komponentam.
4.2.2.Piemērošana konkrētajā gadījumā
Paredzētā akta galvenais mērķis un saturs attiecas uz vidi.
Tāpēc ierosinātā lēmuma materiālais juridiskais pamats ir LESD 192. panta 1. punkts.
4.3.Secinājums
Ierosinātā lēmuma juridiskajam pamatam vajadzētu būt LESD 192. panta 1. punktam saistībā ar LESD 218. panta 9. punktu.
5.Paredzētā akta publicēšana
Tā kā ar Nolīguma par Āfrikas–Eirāzijas migrējošo ūdensputnu aizsardzību paredzēto aktu tiks grozīts tā 3. pielikums, ir lietderīgi pēc pieņemšanas to publicēt Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
2021/0243 (NLE)
Priekšlikums
PADOMES LĒMUMS
par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Nolīguma par Āfrikas–Eirāzijas migrējošo ūdensputnu aizsardzību astotajā Pušu sanāksmē, attiecībā uz dažiem grozījumiem Nolīguma 3. pielikumā
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 192. panta 1. punktu saistībā ar 218. panta 9. punktu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
tā kā:
(1)Nolīgums par Āfrikas-Eirāzijas migrējošo ūdensputnu aizsardzību (“Nolīgums”) stājās spēkā 1999. gada 1. novembrī un Eiropas Kopienas vārdā tika apstiprināts ar Padomes Lēmumu 2006/871/EK 6 .
(2)Saskaņā ar nolīguma X panta 5. punktu Pušu sanāksme var pieņemt Nolīguma pielikumu grozījumus.
(3)Paredzams, ka 2021. gada 5.–8. oktobrī Nolīguma astotajā Pušu sanāksmē tiks pieņemta rezolūcija par Nolīguma 3. pielikuma grozījumu pieņemšanu.
(4)Ir lietderīgi noteikt nostāju, kas Savienības vārdā jāieņem Pušu sanāksmē, jo rezolūcija Savienībai būs saistoša un var būtiski ietekmēt Savienības tiesību aktu, proti, Putnu direktīvas, saturu.
(5)Ierosinātie Apvienotās Karalistes iesniegtie 3. pielikuma grozījumi, kuri izklāstīti 8.xx rezolūcijas projektā un kuri attiecas uz šādām četrām sugām – pelēkā zoss (Anser anser), lielgalvis (Netta rufina), jūras ķīvīte (Pluvialis squatarola squatarola) un jūras žagata (Haematopus ostralegus longipes) –, nav saskanīgi ar attiecīgajiem ES tiesību aktiem (Putnu direktīvu) un būtu jāapstiprina Eiropas Savienības vārdā, jo tie palīdz sasniegt augstāku šo sugu arvien sarūkošo populāciju aizsardzības pakāpi. Tomēr saskaņā ar 3. panta 4. punktu Padomes 2005. gada 18. jūlija Lēmumā 2006/871/EK Komisijai attiecībā uz ierosinātajiem grozījumiem par minētajām četrām sugām būtu jāiekļauj atruna, jo tie prasītu veikt grozījumus Putnu direktīvā, ko nav iespējams izdarīt deviņdesmit dienu laikā no dienas, kad Pušu sanāksme tos pieņēmusi,
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Nostāja, kas Savienības vārdā jāieņem Nolīguma astotajā Pušu sanāksmē, ir šāda:
Apvienotās Karalistes iesniegtie Nolīguma 3. pielikuma grozījumi, kuri izklāstīti Nolīguma astotās Pušu sanāksmes 8.xx rezolūcijas projektā un kuri attiecas uz šādām četrām sugām – pelēkā zoss (Anser anser), lielgalvis (Netta rufina), jūras ķīvīte (Pluvialis squatarola squatarola) un jūras žagata (Haematopus ostralegus longipes) – astotajā Pušu sanāksmē Eiropas Savienības vārdā tiks apstiprināti.
2. pants
Šis lēmums ir adresēts Komisijai.
Briselē,
Padomes vārdā —
priekšsēdētājs