52021PC0422

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

·Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana un teroristu finansēšana nopietni apdraud ES ekonomikas un finanšu sistēmas integritāti un tās iedzīvotāju drošību. Saskaņā ar Eiropola aplēsēm aptuveni 1 % no ES gada iekšzemes kopprodukta ir “iesaistīts aizdomīgās finanšu darbībās” 1 . Pēc vairākiem ievērojamiem iespējamas nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas gadījumiem, kuros iesaistītas Savienības kredītiestādes, Komisija 2019. gada jūlijā pieņēma dokumentu kopumu 2 , kurā analizēta tajā laikā spēkā esošā ES nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un teroristu finansēšanas novēršanas (NILL/TFN) režīma efektivitāte un lietderība un izdarīti secinājumi par nepieciešamajām reformām. Šajā sakarā ES Drošības savienības stratēģijā 3 2020.–2025. gadam tika uzsvērts, cik svarīgi ir stiprināt ES regulējumu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un teroristu finansēšanas novēršanai, lai aizsargātu Eiropas iedzīvotājus no terorisma un organizētās noziedzības.

Komisija 2020. gada 7. maijā iesniedza Rīcības plānu attiecībā uz visaptverošu Savienības politiku nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanai 4 . Minētajā Rīcības plānā Komisija apņēmās veikt pasākumus, lai stiprinātu ES noteikumus par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un teroristu finansēšanas apkarošanu un to īstenošanu, nosakot sešas prioritātes jeb pīlārus:

1.nodrošināt spēkā esošā ES NILL/TFN regulējuma efektīvu īstenošanu,

2.izveidot vienotu ES noteikumu kopumu par NILL/TFN,

3.ieviest ES līmeņa uzraudzību NILL/TFN jomā,

4.izveidot atbalsta un sadarbības mehānismu, kas paredzēts finanšu ziņu vākšanas vienībām (FIU),

5.nodrošināt Savienības līmeņa krimināltiesību normu izpildi un informācijas apmaiņu,

6.stiprināt ES NILL/TFN regulējuma starptautisko dimensiju.

Minētā Rīcības plāna 1., 5. un 6. pīlārs jau tiek īstenoti, savukārt pārējo pīlāru īstenošanai nepieciešami likumdošanas pasākumi. Šis priekšlikums Regulas (ES) 2015/847 pārstrādātajai redakcijai ir daļa no četru NILL/TFN tiesību aktu priekšlikumu kopuma, ko, īstenojot Komisijas 2020. gada 7. maija Rīcības plānu, uzskata par vienu saskaņotu veselumu un ar ko izveido jaunu un saskaņotāku NILL/TFN tiesisko un institucionālo regulējumu ES. Minēto tiesību aktu priekšlikumu kopumu veido:

–priekšlikums regulai par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai (NILL) un teroristu finansēšanai (TF) 5 ;

–priekšlikums direktīvai 6 , ar ko izveido mehānismus, kas dalībvalstīm būtu jāievieš, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu NILL/TF, un ar ko atceļ Direktīvu (ES) 2015/849 7 ;

–priekšlikums regulai, ar ko izveido ES Iestādi nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas novēršanai (AMLA) 8 , un

–šis priekšlikums Regulas (ES) 2015/847 pārstrādātajai redakcijai, ar ko izsekojamības prasības attiecina uz kriptoaktīviem.

Šis priekšlikums tiesību aktam kopā ar priekšlikumu direktīvai, ar ko izveido mehānismus, kas dalībvalstīm būtu jāievieš, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu NILL/TF, un ar ko atceļ Direktīvu (ES) 2015/849, un priekšlikumu regulai par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un teroristu finansēšanai 9 , atbilst mērķim izveidot vienotu ES noteikumu kopumu (2. pīlārs).

Gan Eiropas Parlaments, gan Padome atbalstīja Komisijas 2020. gada maija Rīcības plānā izklāstīto plānu. Eiropas Parlaments 2020. gada 10. jūlija rezolūcijā aicināja stiprināt Savienības noteikumus un atzinīgi novērtēja plānus pārskatīt ES NILL/TFN institucionālo struktūru 10 . ECOFIN padome 2020. gada 4. novembrī pieņēma secinājumus, kuros atbalstīja katru no Komisijas Rīcības plāna pīlāriem 11 .

Komisijas 2019. gada ziņojumos sniegtie pierādījumi apstiprina nepieciešamību pēc saskaņotiem noteikumiem visā iekšējā tirgū. Minētajos ziņojumos tika konstatēts, ka, lai gan Direktīvas (ES) 2015/849 12 prasības ir tālejošas, to tiešas piemērojamības un detalizācijas trūkums radīja sadrumstalotību to piemērošanā valstu līmenī un atšķirīgas interpretācijas. Šī situācija neļauj efektīvi risināt pārrobežu jautājumus un tādēļ ir nepiemērota pienācīgai iekšējā tirgus aizsardzībai. Tā arī rada papildu izmaksas un slogu operatoriem, kas sniedz pārrobežu pakalpojumus, un izraisa regulējuma arbitrāžu.

Nolūkā novērst, konstatēt un izmeklēt līdzekļu pārvedumu iespējamu izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un teroristu finansēšanai, tika pieņemta Regula (ES) 2015/847 13 , lai nodrošinātu līdzekļu pārvedumu pilnīgu izsekojamību, nodrošinot informācijas pārsūtīšanu visā maksājumu ķēdē, izmantojot sistēmu, ar kuru maksājumu pakalpojumu sniedzējiem uzliek par pienākumu līdzekļu pārvedumiem pievienot informāciju par maksātāju un maksājuma saņēmēju. Tomēr Regulu (ES) 2015/847 pašlaik piemēro tikai līdzekļu pārvedumiem, kuri Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2015/2366 14 4. panta 25) punktā ir definēti kā “banknotes un monētas, bezskaidra nauda vai elektroniskā nauda”, nevis virtuālo aktīvu pārvedumiem. Patiešām tikai 2018. gadā tika pieņemti jauni starptautiski standarti, lai tādu pašu prasību, kāda pastāv attiecībā uz informācijas apmaiņu līdzekļu pārvedumu ietvaros, noteiktu attiecībā uz informācijas apmaiņu virtuālo aktīvu pārvedumu ietvaros.

Līdz šim virtuālo aktīvu pārvedumi nav bijuši ietverti Savienības tiesību aktos par finanšu pakalpojumiem, pakļaujot kriptoaktīvu turētājus nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un teroristu finansēšanas riskiem, jo nelikumīgas naudas plūsmas var virzīt, veicot kriptoaktīvu pārvedumus, un tās var kaitēt finanšu nozares integritātei, stabilitātei un reputācijai, kā arī apdraudēt Savienības iekšējo tirgu un kriptoaktīvu pārvedumu starptautisko attīstību. Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana, teroristu finansēšana un organizētā noziedzība joprojām ir nopietnas problēmas, kas būtu jārisina Savienības līmenī.

Ņemot vērā to, ka virtuālo aktīvu pārvedumi ir pakļauti līdzīgiem nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas riskiem kā elektroniskie līdzekļu pārvedumi, arī tiem ir jāpiemēro tāda paša veida prasības, un tādēļ, lai risinātu šos kopīgos jautājumus, šķiet loģiski izmantot to pašu likumdošanas instrumentu. Līdz ar to patlaban ir jāpapildina Regula (ES) 2015/847, lai tajā pienācīgi ietvertu arī virtuālo aktīvu pārvedumus. Tā kā šā mērķa sasniegšanai ir jāizdara vēl citi būtiski grozījumi, patlaban būtu jāpārstrādā Regula (ES) 2015/847, lai saglabātu tās skaidrību.

·Saskanība ar spēkā esošajiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā

Priekšlikuma pamatā ir spēkā esošā Regula (ES) Nr. 2015/847 (2015. gada 20. maijs) par līdzekļu pārvedumiem pievienoto informāciju un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1781/2006, kurā grozījumi izdarīti ar 2019. gada 18. decembra Regulu (ES) 2019/2175 15 . Šis priekšlikums ir jāuzskata par daļu no tiesību aktu kopuma kopā ar pārējiem tam pievienotajiem tiesību aktu priekšlikumiem, kas ir savstarpēji pilnīgi saskanīgi. Šis priekšlikums atbilst jaunākajiem grozījumiem, kas izdarīti Finanšu darījumu darba grupas (FATF) ieteikumos, un jo īpaši attiecībā uz to vienību, uz kurām attiecas NILL/TFN prasības, tvēruma paplašināšanu, lai iekļautu virtuālo aktīvu pakalpojumu sniedzējus un mazinātu no to darbībām izrietošos riskus. Tādējādi maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, kas iesaistīti līdzekļu pārvedumā, jau vairākus gadus ir pienākums savu līdzekļu pārvedumiem pievienot informāciju par katra pārveduma nosūtītāju un saņēmēju un glabāt šo informāciju pieejamu kompetentajām iestādēm. Šie informācijas apmaiņas pienākumi saistībā ar elektroniskajiem pārvedumiem starptautiski bieži tiek dēvēti par “informācijas nodošanas noteikumu” (travel rule), kas Savienības tiesību aktos tika īstenots ar Regulu (ES) 2015/847. Pēdējos gados pieaugošās bažas par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas riskiem saistībā ar virtuālajiem aktīviem lika standartu noteicējiem un jo īpaši FATF nolemt, ka pārredzamības režīms, kas jau ir izstrādāts maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, kuri veic līdzekļu pārvedumus, ir jāsaskaņo ar režīmu virtuālo aktīvu pakalpojumu sniedzējiem (VAPS), kuri apstrādā virtuālo aktīvu pārvedumus 16 . Pašreizējā priekšlikuma mērķis ir ES tiesību aktos ieviest šīs jaunās VAPS paredzētās prasības, nosakot šiem dalībniekiem pienākumu vākt un darīt pieejamus datus par to pārvaldīto virtuālo vai kriptoaktīvu pārvedumu iniciatoriem un saņēmējiem.

Šajā nolūkā ar šo priekšlikumu groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2015/847 (2015. gada 20. maijs) par līdzekļu pārvedumiem pievienoto informāciju, attiecinot uz kriptoaktīviem tās informācijas prasības, kuras pašlaik piemēro elektroniskajiem pārvedumiem, veicot nepieciešamos pielāgojumus, jo dažas to iezīmes atšķiras.

Lai nodrošinātu ES tiesiskā regulējuma saskaņotību, šajā regulā tiks izmantotas definīcijas “kriptoaktīvi” un “kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji”, kas noteiktas Komisijas priekšlikumā regulai par kriptoaktīvu tirgiem 17 [[lūgums ievietot atsauci – priekšlikums regulai par kriptoaktīvu tirgiem un ar ko groza Direktīvu (ES) 2019/1937-COM/2020/593 final]. Šajā priekšlikumā izmantotā “kriptoaktīvu” definīcija atbilst arī “virtuālo aktīvu” definīcijai, kas izklāstīta FATF ieteikumos, un šajā priekšlikumā ietvertais kriptoaktīvu pakalpojumu un kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju (KPS) saraksts aptver arī virtuālo aktīvu pakalpojumu sniedzējus (VAPS), kurus par tādiem noteikusi FATF un kuri varētu radīt bažas par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju.

·Saskanība ar citām Savienības politikas jomām

Papildus tam, ka ar šo priekšlikumu groza Regulu (ES) 2015/847, tas atbilst citiem ES tiesību aktiem par maksājumiem un līdzekļu pārvedumiem (Maksājumu pakalpojumu direktīva, Maksājumu kontu direktīva, Elektroniskās naudas direktīva 18 ). Tas papildina Komisijas neseno 24. septembrī pieņemto digitālās finanšu darbības tiesību aktu kopumu 19 un nodrošinās pilnīgu atbilstību starp ES regulējumu un FATF standartiem.

ES 2020. gada jūlija Drošības savienības stratēģijā bija minēts, ka Komisija atbalstīs arī speciālo zināšanu un tiesiskā regulējuma izstrādi attiecībā uz jauniem riskiem, piemēram, saistībā ar kriptoaktīviem un jaunām maksājumu sistēmām. Jo īpaši Komisija izvērtēs reakciju uz kriptoaktīvu, piemēram, bitmonētas, parādīšanos un šo jauno tehnoloģiju ietekmi uz to, kā tiek emitēti, mainīti, koplietoti finanšu aktīvi un kā tiem piekļūst.

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

·Juridiskais pamats

Attiecībā uz tiesisko regulējumu, ar kuru tiek grozīts pastāvošs tiesiskais regulējums, tā juridiskā pamata noteikšanas nolūkā ir jāņem vērā arī pastāvošais tiesiskais regulējums, kas ar to tiek grozīts, un it īpaši tā mērķis un saturs. 20 . Šā priekšlikuma pamatā ir LESD 114. pants, tas pats juridiskais pamats kā spēkā esošajai Regulai (ES) 2015/847, kuru tas groza, un tas pats juridiskais pamats kā ES NILL/TFN tiesiskajam regulējumam 21 . Ja ar kādu leģislatīvu aktu jau ir tikuši koordinēti dalībvalstu tiesību akti kādā konkrētā Savienības darbības jomā, Savienības likumdevējam nevar tikt liegta iespēja pielāgot šo aktu jebkādai apstākļu maiņai vai jebkādai zināšanu attīstībai, ņemot vērā tā uzdevumu nodrošināt LESD atzīto vispārējo interešu aizsardzību un ņemt vērā Savienības transversālos mērķus, kuri ir noteikti šī Līguma 9. pantā 22 . Patiešām šādā situācijā Savienības likumdevējs var pienācīgi veikt savu uzdevumu aizsargāt šīs vispārējās intereses un tos Eiropas Savienības transversālos mērķus, kuri atzīti Līgumā, tikai tad, ja tam ir iespēja pielāgot atbilstošos Savienības tiesību aktus, lai ņemtu vērā šādas izmaiņas vai sasniegumus 23 . 114. pants joprojām ir piemērots, lai grozītu tiesību aktus par NILL/TFN nolūkā pielāgoties tādām apstākļu izmaiņām un zināšanu attīstībai, kā piemēram, aizvien biežāka kriptoaktīvu parādīšanās un izmantošana, ņemot vērā pastāvīgos būtiskos draudus iekšējam tirgum, ko izraisījusi nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana un teroristu finansēšana, kā arī ekonomiskos zaudējumus un traucējumus pārrobežu mērogā, ko tā var radīt.

·Subsidiaritāte

Komisijas 2019. gadā pieņemtajā nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanas tiesību aktu kopumā 24 tika uzsvērts tas, kā noziedznieki ir spējuši izmantot atšķirības starp dalībvalstu NILL/TFN režīmiem. Tā kā vairums nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un teroristu finansēšanas gadījumu ir pārrobežu rakstura, laba sadarbība starp valsts līmeņa uzraudzītājiem un finanšu ziņu vākšanas vienībām ir būtiska, lai novērstu šos noziegumus. Daudzas vienības, uz kurām attiecas nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas pienākumi, veic pārrobežu darbības, un valsts līmeņa uzraudzītāju un FIU dažādās pieejas neļauj tām panākt optimālu NILL/TFN praksi grupas līmenī. Jo īpaši līdzekļu un vērtību, kas aizstāj valūtu, pārrobežu pārvedumus starp ES dalībvalstīm var efektīvi regulēt tikai ES mērogā.

Uz virtuālo aktīvu pārvedumiem pašlaik neattiecas Savienības tiesību akti par finanšu pakalpojumiem. Šādu noteikumu trūkums pakļauj kriptoaktīvu turētājus nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un teroristu finansēšanas riskiem, jo nelikumīgas naudas plūsmas var virzīt, veicot kriptoaktīvu pārvedumus, un kaitēt finanšu nozares integritātei, stabilitātei un reputācijai, kā arī apdraudēt Savienības iekšējo tirgu un kriptoaktīvu pārvedumu starptautisko attīstību. Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana, teroristu finansēšana un organizētā noziedzība joprojām ir nopietnas problēmas, kas būtu jārisina Savienības līmenī.

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet rīcības mēroga vai ietekmes dēļ minētos mērķus var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību (LES) 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu.

·Proporcionalitāte

NILL/TF pārrobežu rakstura dēļ visās dalībvalstīs ir vajadzīga saskaņota un koordinēta pieeja, kuras pamatā ir savstarpēji saskaņoti noteikumi, kas pieņemti kā vienots noteikumu kopums. Kopš nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas direktīvā tika veikti pēdējie grozījumi, starptautiskie standarti ir attīstījušies, un tādēļ ES noteikumi pilnībā neatbilst jaunākajiem standartiem, jo tie neaptver virtuālo aktīvu pārvedumu izsekojamību un informācijas apmaiņas pienākumus starp kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, tā kā pašreizējie ES noteikumi, kā noteikts Regulā (ES) 2015/847, attiecas tikai uz elektroniskajiem pārvedumiem, kas ietver naudas līdzekļus, kā definēts Direktīvas (ES) 2015/2366 4. panta 25) punktā. Savā nesenajā kopīgajā atzinumā 25 ES uzraudzības iestādes noteica īpašus risku palielinošus faktorus attiecībā uz jauniem uzņēmējdarbības modeļiem un produktiem (t. i., finanšu tehnoloģijām), un pirmais ir tādu neregulētu finanšu produktu un pakalpojumu sniegšana, uz ko neattiecas NILL/TFN tiesību akti. Saskaņā ar proporcionalitātes principu, kas paredzēts Līguma par Eiropas Savienību (LES) 5. pantā, šajā regulā paredzēti vienīgi tie pasākumi, kas vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

·Juridiskā instrumenta izvēle

Pašreizējie ES noteikumi, kas izklāstīti Regulā (ES) 2015/847, tika pieņemti, lai nodrošinātu, ka Starptautiskie standarti par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas, teroristu finansēšanas un ieroču izplatīšanas apkarošanu, ko FATF pieņēma 2012. gada 16. februārī (“pārskatītie FATF ieteikumi”), un jo īpaši FATF 16. ieteikums par elektroniskajiem naudas pārvedumiem (“FATF 16. ieteikums”) un pārskatītā skaidrojošā piezīme par tā īstenošanu tiktu piemēroti vienādi visā Savienībā. Bet šie noteikumi attiecas tikai uz naudas līdzekļiem (Direktīvas (ES) 2015/2366 4. panta 25) punktā definēti kā “banknotes un monētas, bezskaidra nauda vai elektroniskā nauda”), kas neietver kriptoaktīvus, tādēļ tos ir pienācīgi jāpapildina.

Eiropas Parlamenta un Padomes regula ir piemērots instruments, lai Savienības tiesību aktos ieviestu FATF 15. ieteikumā minēto tā dēvēto informācijas nodošanas noteikumu (travel rule), ar ko pieprasa, no vienas puses, lai iniciējošie KPS iegūtu un glabātu precīzu prasīto informāciju par kriptoaktīvu pārvedumu iniciatoru un prasīto informāciju par kriptoaktīvu pārvedumu saņēmēju, nekavējoties un drošā veidā iesniegtu iepriekšminēto informāciju saņēmēja KPS vai finanšu iestādei (ja tāda ir), un pēc pieprasījuma darītu to pieejamu attiecīgajām iestādēm (i) un, no otras puses, lai saņēmēja KPS iegūtu un glabātu ar kriptoaktīvu pārvedumu saistīto prasīto informāciju par iniciatoru un precīzu prasīto informāciju par saņēmēju un pēc pieprasījuma darītu to pieejamu attiecīgajām iestādēm (ii). Šī regula, ar ko groza Regulu (ES) 2015/847, ir daļa no vienota noteikumu kopuma, kas ir tieši un nekavējoties piemērojams, un līdz ar to tiek novērstas atšķirīgas piemērošanas iespējas dažādās dalībvalstīs, kas rodas atšķirīgo transponēšanas paņēmienu dēļ.

3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANOS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

·Spēkā esošo tiesību aktu ex post izvērtējumi / atbilstības pārbaudes

Līdz šim Regulā (ES) 2015/847 nav veikta izvērtēšana vai atbilstības pārbaude. Tomēr tam nevajadzētu kavēt FATF standartu ātru integrāciju ES regulējumā.

Ar FATF 2018. gadā pieņemtajiem jaunajiem standartiem, kuru īstenošanai ir nepieciešams grozīt Savienības tiesību aktus, tika ieviestas jaunas “virtuālo aktīvu” un “virtuālo aktīvu pakalpojumu sniedzēju” (VAPS) definīcijas. Regulā [lūgums ievietot atsauci – priekšlikums regulai par kriptoaktīvu tirgiem un ar ko groza Direktīvu (ES) 2019/1937-COM/2020/593 final] jau ir sniegta “kriptoaktīvu pakalpojuma” definīcija, kas ietver ar kriptoaktīvu saistītu pakalpojumu un darbību sarakstu un pienācīgi atspoguļo visu darbību kopumu, uz ko attiecas jaunie FATF standarti; un “kriptoaktīva” definīcija, kas raksturots kā “vērtības vai tiesību digitāls atveidojums, ko var pārvest un uzglabāt elektroniski, izmantojot sadalītās virsgrāmatas tehnoloģiju vai līdzīgu tehnoloģiju”, un kam būtu jāatbilst arī “virtuālo aktīvu” definīcijai, kas noteikta Finanšu darījumu darba grupas (FATF) ieteikumos 26 .

Lai veiktu turpmāku nepieciešamo saskaņošanu ar FATF standartiem, ES tiesību aktos ir jāievieš informācijas apmaiņas pienākumi, kas ietverti FATF 15. ieteikuma skaidrojošajā piezīmē (tā dēvētais informācijas nodošanas pienākums - travel rule), kas ir šīs ierosinātās regulas mērķis. Kā norādīts iepriekš (sk. “Saskanība ar spēkā esošajiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā’’) un lai nodrošinātu ES tiesiskā regulējuma saskaņotību, šajā regulā tiks izmantotas “kriptoaktīvu” un “kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju” (KPS) definīcijas, kas ietvertas regulā [lūgums ievietot atsauci – priekšlikums regulai par kriptoaktīvu tirgiem un ar ko groza Direktīvu (ES) 2019/1937-COM/2020/593 final].

·Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Apspriešanas stratēģiju, ar ko atbalsta tiesību aktu kopumu, kurā ietilpst šis priekšlikums, veidoja vairāki komponenti:

-apspriešana par ceļvedi, ar ko paziņots par Komisijas Rīcības plānu. Minētā apspriešana Komisijas portālā “Izsakiet viedokli” notika no 2020. gada 11. februāra līdz 12. martam, un tajā tika saņemti 42 komentāri no dažādām ieinteresētajām personām,

-sabiedriskā apspriešana par Rīcības plānā paredzētajām darbībām, kas atvērta plašai sabiedrībai un visām ieinteresēto personu grupām, tika sākta 2020. gada 7. maijā un turpinājās līdz 26. augustam. Minētajā apspriešanā tika saņemti 202 oficiāli komentāri,

-mērķtiecīga apspriešanās ar dalībvalstīm un kompetentajām NILL/TFN iestādēm. Dalībvalstīm bija iespēja paust savu viedokli dažādās sanāksmēs, ko rīkoja Ekspertu grupa nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas novēršanas jomā, un ES FIU sniedza ieguldījumu, piedaloties FIU platformas sanāksmēs un iesniedzot rakstveida dokumentus. Izmantojot anketas, diskusijas tika papildinātas ar mērķtiecīgām apspriedēm ar dalībvalstīm un kompetentajām iestādēm,

-Konsultācijas pieprasījums Eiropas Banku iestādei 2020. gada martā; EBI sniedza atzinumu 10. septembrī,

-EDAU 2020. gada 23. jūlijā sniedza atzinumu par Komisijas Rīcības plānu,

-Komisija 2020. gada 30. septembrī rīkoja augsta līmeņa konferenci, kurā piedalījās valstu un ES iestāžu pārstāvji, Eiropas Parlamenta deputāti, privātā sektora un pilsoniskās sabiedrības pārstāvji un akadēmisko aprindu pārstāvji.

Ieinteresēto personu atsauksmes par Rīcības plānu kopumā bija pozitīvas. Tomēr daži Eiropas Savienības VAPS pārstāvji 27 apgalvoja, ka standartizēta globāla, atvērta pirmkoda un bezmaksas tehniska risinājuma trūkums attiecībā uz informācijas nodošanas noteikumu varētu radīt situāciju, kur mazie dalībnieki tiek izslēgti no kriptoaktīvu tirgus, kā rezultātā tikai nozīmīgi dalībnieki varētu atļauties nodrošināt atbilstību noteikumiem. No otras puses, atbildīgajiem subjektiem, kas darbojas pārrobežu mērogā un uz kuriem pašlaik attiecas atšķirīgu jurisdikciju noteikumi, šīs atšķirības rada ievērojamas atbilstības nodrošināšanas izmaksas, tāpēc vidējā termiņā saskaņoti noteikumi ļautu ietaupīt atbilstības nodrošināšanas jomā, un vienībām, kuras tika nesen iekļautas šo noteikumu darbības jomā, tiktu samazinātas papildu izmaksas.

·Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana

Sagatavojot šo priekšlikumu, Komisija paļāvās uz kvalitatīviem un kvantitatīviem pierādījumiem, kas savākti no atzītiem avotiem, tostarp EBI 2019. gada 9. janvāra ziņojumu 28 ar ieteikumiem par kriptoaktīviem, kurā norādīts, ka Eiropas Komisijai FATF jaunākie ieteikumi un visi turpmākie FATF izdotie standarti vai norādījumi būtu jāņem vērā visaptverošas pārskatīšanas ietvaros par to, vai ir vajadzīgs rīkoties ES līmenī, lai risinātu ar kriptoaktīviem saistītus jautājumus.

Izmantojot anketas, informācija par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas noteikumu izpildi tika iegūta arī no dalībvalstīm.

·Ietekmes novērtējums

Šim priekšlikumam ir pievienots ietekmes novērtējums 29 , kas 2020. gada 6. novembrī tika iesniegts Regulējuma kontroles padomei (RKP) un 2020. gada 4. decembrī tika apstiprināts. Tas pats ietekmes novērtējums ir pievienots arī diviem citiem tiesību aktu priekšlikumiem, kuri ir iesniegti kopā ar šo priekšlikumu – projekts regulai par NILL/TFN un Direktīvas 2015/849 pārskatītā redakcija NILL/TFN jomā. RKP savā pozitīvajā atzinumā ierosināja dažādus ietekmes novērtējuma prezentācijas uzlabojumus, un tie jau ir ņemti vērā.

Attiecībā uz FATF informācijas nodošanas noteikuma (travel rule) iekļaušanu ES tiesību aktos ietekmes novērtējumā secināts, ka vienkāršākais risinājums būtu grozīt līdzekļu pārvedumu regulu, lai tajā ietvertu arī virtuālo aktīvu pārvedumus. Informācijas nodošanas noteikuma (travel rule) īstenošana ievieš jaunas īpašas prasības gan attiecībā uz jauniekļautajiem VAPS, gan tiem, uz kuriem jau attiecas nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas direktīva, pieprasot tiem iegūt, glabāt un koplietot precīzu prasīto informāciju par virtuālo aktīvu pārvedumu lietotājiem un darīt to pieejamu attiecīgajām iestādēm 30 . Šie īpašie pienākumi rada dažādas tehniskas problēmas, jo virtuālo aktīvu pakalpojumu sniedzējiem ir jāizstrādā tehnoloģiski risinājumi un protokoli, kas ļauj vākt šo informāciju un ar to apmainīties gan savā starpā, gan ar kompetentajām iestādēm. Tomēr precīzas aplēstās izmaksas netika sniegtas, un ir jānorāda, ka šī prasība sniegs arī ieguvumus, kurus nav viegli novērtēt: tā kā tiks ieviesti jauni globāli FATF standarti, kuri ir vienlaikus jāpiemēro vairākās jurisdikcijās visā pasaulē, tiks atvieglota pārrobežu pakalpojumu sniegšana.

·Normatīvā atbilstība un vienkāršošana

Lai gan, kā minēts iepriekš, spēkā esošajiem ES tiesību aktiem NILL/TFN jomā vēl nav veikts oficiāls ex post izvērtējums vai atbilstības pārbaude, var minēt vairākus aspektus attiecībā uz priekšlikuma elementiem, ar kuriem tiks panākta turpmāka vienkāršošana un uzlabota efektivitāte. Lai novērstu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas draudus, ko rada kriptoaktīvi, ar ierosināto Regulas (ES) 2015/847 pārstrādāšanu tiks ieviests pienākums kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, uz kuriem Savienības tiesiskajā regulējumā attiecas prasības par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un teroristu finansēšanas novēršanu, vākt un darīt pieejamus datus par to pārvaldīto kriptoaktīvu pārvedumu iniciatoriem un saņēmējiem. Paredzot, ka saskaņoti un tieši piemērojami noteikumi tiek ieviesti regulas veidā, ierosinātā Regulas (ES) 2015/847 pārstrādātā redakcija nodrošinās to, ka visi kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji, uz kuriem attiecas Savienības tiesību akti, pildīs savus informācijas apmaiņas pienākumus saskaņotā veidā, tiks likvidēta vajadzība veikt transponēšanu dalībvalstīs un tiks atvieglota pārrobežu vienību darījumdarbība ES. Tam būtu arī jāvienkāršo sadarbība starp uzraudzītājiem un finanšu ziņu vākšanas vienībām, jo tiks samazinātas atšķirības starp to noteikumiem un praksi. Šie jaunie noteikumi ievērojami uzlabos kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju uzraudzību un starptautiskā mērogā nodrošinās Eiropas Savienības un tās dalībvalstu atbilstību attiecīgajiem pasākumiem, uz ko aicināts FATF ieteikumos.

·Pamattiesības

ES ir apņēmusies nodrošināt augstus standartus pamattiesību aizsardzības jomā. Saskaņā ar šīs regulas 15. pantu uz personas datu apstrādi saskaņā ar šo regulu attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 31 . Uz personas datiem, kurus Komisija vai EBI apstrādā saskaņā ar šo regulu, attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 32 . Vispārīgā datu aizsardzības regula 33 tiks piemērota KPS attiecībā uz personas datiem, ko apstrādā un pievieno vērtības pārrobežu pārvedumiem, izmantojot virtuālos aktīvus.

4.IETEKME UZ BUDŽETU

Šī regula neietekmē budžetu.

5.CITI ELEMENTI

·Detalizēts konkrētu priekšlikuma noteikumu skaidrojums

Priekšmets

Ar šo priekšlikumu paplašina Regulas 2015/847 darbības jomu, lai papildus pašreizējiem noteikumiem par līdzekļu pārvedumiem tajā iekļautu kriptoaktīvu pārvedumus, ko veic kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji (KPS). Tā mērķis ir ES tiesību aktos atspoguļot grozījumus, kuri 2019. gada jūnijā izdarīti Finanšu darījumu darba grupas (FATF) 15. ieteikumā par jaunajām tehnoloģijām, lai aptvertu “virtuālos aktīvus” un “virtuālo aktīvu pakalpojumu sniedzējus”, un jo īpaši jaunus informācijas sniegšanas pienākumus iniciatora un saņēmēja kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem kriptoaktīvu pārveduma abās pusēs (tā dēvētais informācijas nodošanas noteikums) 34 .

Tvērums

Šīs regulas prasības attiecas uz kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem (KPS) ikreiz, kad to darījumi bezseguma naudā vai kriptoaktīvu veidā ietver: a) tradicionālu elektronisko pārvedumu vai b) kriptoaktīvu pārvedumu starp KPS un citu atbildīgo subjektu (piemēram, starp diviem KPS vai starp KPS un citu atbildīgo vienību, piemēram, banku vai citu finanšu iestādi). Darījumos, kas ir saistīti ar kriptoaktīvu pārvedumiem, visiem kriptoaktīvu pārvedumiem saskaņā ar FATF 16. ieteikuma skaidrojošo piezīmi piemēro tās pašas prasības, kuras piemēro pārrobežu elektroniskajiem pārvedumiem, nevis iekšzemes elektroniskajiem pārvedumiem, ņemot vērā riskus, kuri ir saistīti ar kriptoaktīvu darbībām un KPS operācijām.

Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem piemērojamo jauno pienākumu būtība

Iniciatora kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējam ir jānodrošina, ka kriptoaktīvu pārvedumiem ir pievienots iniciatora nosaukums, iniciatora konta numurs, ja šāds konts pastāv un to izmanto darījuma apstrādei, un iniciatora adrese, oficiāla personu apliecinoša dokumenta numurs, klienta identifikācijas numurs vai dzimšanas datums un vieta; iniciatora kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējam ir arī jānodrošina, ka kriptoaktīvu pārvedumiem ir pievienots saņēmēja nosaukums, saņēmēja konta numurs, ja šāds konts pastāv un to izmanto darījuma apstrādei.

Saņēmēja kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējam ir jāīsteno efektīvas procedūras, lai noteiktu, vai informācija par iniciatoru ir iekļauta kriptoaktīvu pārvedumā vai nosūtīta pēc tam. Saņēmēja kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējam ir jāīsteno arī efektīvas procedūras, tostarp, attiecīgā gadījumā, ex post pārraudzība vai pārraudzība reāllaikā, lai pārliecinātos, vai ir pievienota visa nepieciešamā informācija par iniciatoru vai saņēmēju.

Nobeiguma noteikumi

Šī regula stāsies spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Oficiālajā Vēstnesī.

🡻 2015/847 (pielāgots)

2021/0241 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

par līdzekļu ⌦ un konkrētu kriptoaktīvu ⌫ pārvedumiem pievienoto informāciju un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1781/2006 (pārstrādāta redakcija)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas dalībvalstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas atzinumu 35 ,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu 36 ,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

⇩ jauns

(1)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 2015/847 37 ir būtiski grozīta 38 . Tā kā ir jāizdara turpmāki grozījumi, minētā regula skaidrības labad būtu jāpārstrādā.

(2)Regula (ES) 2015/847 tika pieņemta, lai nodrošinātu, ka Finanšu darījumu darba grupas (FATF) prasības elektronisko pārvedumu pakalpojumu sniedzējiem un jo īpaši pienākums maksājumu pakalpojumu sniedzējiem līdzekļu pārvedumiem pievienot informāciju par maksātāju un maksājuma saņēmēju, tiktu vienādi piemērots visā Savienībā. Jaunākās izmaiņas, kuras 2019. gada jūnijā ieviestas FATF standartos par jaunajām tehnoloģijām un kuru mērķis ir regulēt tā dēvētos virtuālos aktīvus un virtuālo aktīvu pakalpojumu sniedzējus, ir virtuālo aktīvu pakalpojumu sniedzējiem radījušas jaunus un līdzīgus pienākumus nolūkā atvieglot virtuālo aktīvu pārvedumu izsekojamību. Tādējādi saskaņā ar šīm jaunajām prasībām virtuālo aktīvu pārvedumu pakalpojumu sniedzējiem virtuālo aktīvu pārvedumiem ir jāpievieno informācija par to iniciatoriem un saņēmējiem, kas tiem ir jāiegūst, jāglabā un jākoplieto ar darījuma partneri, kas ir virtuālo aktīvu pārveduma otrā pusē, un pēc pieprasījuma šī informācija jādara pieejama attiecīgajām iestādēm.

(3)Ņemot vērā to, ka Regula (ES) 2015/847 patlaban attiecas tikai uz līdzekļu pārvedumu, kas ietver banknotes un monētas, bezskaidru naudu vai elektronisko naudu, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/110/EK 2. panta 2) punktā, ir lietderīgi paplašināt tās darbības jomu, lai tajā ietvertu arī virtuālo aktīvu pārvedumu.

🡻 2015/847 1. apsvērums

⇨ jauns

(4)Nelikumīgas naudas plūsma caur līdzekļu ⇨ un kriptoaktīvu ⇦ pārvedumiem var kaitēt finanšu sektora integritātei, stabilitātei un reputācijai, kā arī apdraudēt Savienības iekšējo tirgu un starptautisko attīstību. Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana, teroristu finansēšana un organizētā noziedzība joprojām ir nopietnas problēmas, kas būtu jārisina Savienības līmenī. Līdzekļu ⇨ un kriptoaktīvu ⇦ pārvedumu sistēmas drošumu, integritāti un stabilitāti un uzticēšanos finanšu sistēmai kopumā var nopietni apdraudēt noziedznieku un to līdzdalībnieku centieni slēpt noziedzīgi iegūto līdzekļu izcelsmi vai veikt līdzekļu ⇨ vai kriptoaktīvu ⇦ pārvedumus noziedzīgām darbībām vai teroristu vajadzībām.

🡻 2015/847 2. apsvērums (pielāgots)

⇨ jauns

(5)Ja vien Savienības līmenī netiek pieņemti konkrēti koordinējoši pasākumi, nelikumīgi iegūto līdzekļu legalizētāji un terorisma finansētāji, lai sekmētu savas noziedzīgās darbības, varētu izmantot kapitāla aprites brīvību Savienības integrētajā finanšu telpā. Finanšu darījumu darba grupas (FATF) satvarā notiekošās starptautiskās sadarbības un tās ieteikumu pasaules mēroga īstenošanas mērķis ir novērst nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un teroristu finansēšanu, veicot līdzekļu ⇨ vai kriptoaktīvu ⇦ pārvedumus.

🡻 2015/847 3. apsvērums (pielāgots)

⇨ jauns

(6)Veicamās rīcības mēroga dēļ Savienībai būtu jānodrošina, ka visā Savienībā tiek vienādi ⌦ piemēroti ⌫ īstenoti FATF 2012. gada 16. februārī ⌦ un pēc tam 2019. gada 21. jūnijā ⌫ pieņemtie Starptautiskie standarti par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas, teroristu finansēšanas un ieroču izplatīšanas apkarošanu (“pārskatītie FATF ieteikumi”) un jo īpaši ⇨ FATF 15. ieteikums par jaunām tehnoloģijām (“FATF 15. ieteikums”), ⇦16. ieteikums par elektroniskajiem līdzekļu pārvedumiem (“FATF 16. ieteikums”) un ⌦ pārskatītās skaidrojošās piezīmes par minētajiem ieteikumiem ⌫ pārskatītā skaidrojošā piezīme par tā īstenošanu, un jo īpaši tas, ka nepastāv diskriminācija vai neatbilstība starp maksājumiem ⇨ vai kriptoaktīvu pārvedumiem ⇦ dalībvalstu iekšienē, no vienas puses, un pārrobežu maksājumiem ⇨ vai kriptoaktīvu pārvedumiem ⇦ starp dalībvalstīm, no otras puses. Dalībvalstu nekoordinēta rīcība, rīkojoties atsevišķi saistībā ar līdzekļu ⇨ un kriptoaktīvu ⇦ pārrobežu pārvedumiem, pati par sevi varētu ievērojami ietekmēt maksājumu sistēmu ⇨ un kriptoaktīvu pārvedumu pakalpojumu ⇦ raitu darbību Savienības līmenī un tādējādi varētu kaitēt iekšējam tirgum finanšu pakalpojumu jomā.

🡻 2015/847 4. apsvērums (pielāgots)

(7)Lai sekmētu starptautiskā līmenī saskaņotas pieejas izveidi un palielinātu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas apkarošanas efektivitāti, turpmākajās Savienības darbībās būtu jāņem vērā notikumu attīstība starptautiskā līmenī, proti, ⌦ jo īpaši ⌫ pārskatītie FATF ieteikumi.

⇩ jauns

(8)Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2018/843 39 ir definētas virtuālās valūtas un atzīti pakalpojumu sniedzēji, kuri ir iesaistīti virtuālo valūtu un bezseguma naudas apmaiņā, kā arī digitālo maku pakalpojumu sniedzēji, kas pieder pie subjektiem, uz kuriem Savienības tiesiskajā regulējumā attiecas nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas prasības. Jaunākās starptautiskās norises, jo īpaši FATF ietvaros, patlaban norāda uz nepieciešamību regulēt virtuālo aktīvu pakalpojumu sniedzēju papildu kategorijas, uz kuriem vēl neattiecas minētās prasības, kā arī izvērst pašreizējo virtuālās valūtas definīciju.

(9)Jānorāda, ka kriptoaktīvu definīcija Regulā 40 [lūgums ievietot atsauci – priekšlikums regulai par kriptoaktīvu tirgiem un ar ko groza Direktīvu (ES) 2019/1937-COM/2020/593 final] atbilst FATF ieteikumos noteiktajai virtuālo aktīvu definīcijai, un minētajā regulā ietvertais kriptoaktīvu pakalpojumu un kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju saraksts aptver arī virtuālo aktīvu pakalpojumu sniedzējus, kurus par tādiem noteikusi FATF un kuri varētu radīt bažas par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Lai nodrošinātu Savienības tiesiskā regulējuma saskaņotību, šajā priekšlikumā būtu jāatsaucas uz minētajām kriptoaktīvu un kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju definīcijām.

🡻 2015/847 5. apsvērums (pielāgots)

(10)Šīs regulas īstenošana un izpilde , tostarp FATF 16. ieteikuma īstenošana un izpilde, ir atbilstīgi un efektīvi līdzekļi, lai novērstu un apkarotu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un teroristu finansēšanu.

🡻 2015/847 6. apsvērums

⇨ jauns

(11)Ar šo regulu nav iecerēts uzlikt nevajadzīgu slogu vai izmaksas maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, ⇨ kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem ⇦ vai personām, kas izmanto viņu pakalpojumus. Šajā sakarā preventīvajai pieejai vajadzētu būt mērķtiecīgai un samērīgai un tai pilnībā būtu jāatbilst kapitāla brīvai apritei, kas ir garantēta visā Savienībā.

🡻 2015/847 7. apsvērums

(12)Savienības 2008. gada 17. jūlija Pārskatītajā terorisma finansēšanas apkarošanas stratēģijā (“pārskatītā stratēģija”) tika norādīts, ka arī turpmāk jāveic pasākumi nolūkā novērst teroristu finansēšanu un kontrolēt to, kā personas, kuras tiek turētas aizdomās par terorismu, izmanto pašas savus finanšu resursus. Atzīts, ka FATF pastāvīgi cenšas uzlabot savus ieteikumus un strādā, lai panāktu vienotu izpratni par to, kā tie būtu jāīsteno. Pārskatītajā stratēģijā norādīts, ka regulāri tiek izvērtēts, kā visi FATF un FATF pielīdzināmu reģionālu struktūru locekļi īsteno pārskatītos FATF ieteikumus, un ka tādēļ ir būtiski, lai dalībvalstīm būtu vienota pieeja attiecībā uz īstenošanu.

⇩ jauns

(13)Turklāt Komisijas 2020. gada 7. maija Rīcības plānā par visaptverošu Savienības politiku nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanai 41 tika noteiktas sešas prioritārās jomas steidzamai rīcībai, lai uzlabotu Savienības nelikumīgi iegūtu līdzekļu un terorisma finansēšanas novēršanas režīmu, tostarp saskaņota tiesiskā regulējuma izveide minētajam režīmam Savienībā, lai iegūtu detalizētākus un saskaņotākus noteikumus, jo īpaši lai ņemtu vērā tehnoloģisko inovāciju ietekmi un starptautisko standartu attīstību un novērstu esošo noteikumu atšķirīgu īstenošanu. Darbs starptautiskā līmenī liecina par nepieciešamību paplašināt to nozaru vai subjektu loku, uz kuriem attiecas noteikumi par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu, un novērtēt, kā tos vajadzētu piemērot virtuālo aktīvu pakalpojumu sniedzējiem, uz kuriem līdz šim tie nav attiecināti.

🡻 2015/847 8. apsvērums (pielāgots)

⇨ jauns

(14)Lai novērstu teroristu finansēšanu, ir pieņemti pasākumi nolūkā iesaldēt konkrētu personu, grupu un vienību līdzekļus un saimnieciskos resursus, tostarp Padomes Regulas (EK) Nr. 2580/2001 42 , (EK) Nr. 881/2002 43 un (ES) Nr. 356/2010 44 . Tādā pašā nolūkā ir arī veikti pasākumi, kuru mērķis ir pasargāt finanšu sistēmu no līdzekļu un saimniecisko resursu novirzīšanas teroristu vajadzībām. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2015/849 45 [lūgums ievietot atsauci – priekšlikumā direktīvai par mehānismiem, kas dalībvalstīm jāievieš, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko atceļ Direktīvu (ES) 2015/849] ⇨ un Regulā [lūgums ievietot atsauci – priekšlikums regulai par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un teroristu finansēšanai, un ar ko atceļ Direktīvu (ES) 2015/849] ⇦ ir iekļauta virkne šādu pasākumu. Tomēr minētie pasākumi pilnībā nenovērš teroristu vai citu noziedznieku piekļuvi maksājumu sistēmām savu līdzekļu pārvedumu vajadzībām.

🡻 2015/847 9. apsvērums (pielāgots)

⇨ jauns

(15)Pilnīga Llīdzekļu ⇨ un kriptoaktīvu ⇦ pārvedumu izsekojamība var būt jo īpaši svarīgs un vērtīgs instruments nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas novēršanai, atklāšanai un izmeklēšanai, kā arī ierobežojošo pasākumu īstenošanai, jo īpaši to, kas noteikti ar Regulām (EK) Nr. 2580/2001, (EK) Nr. 881/2002 un (ES) Nr. 356/2010, un pilnā saskaņā ar Savienības regulām, ar ko īsteno šādus pasākumus. Tādēļ, lai nodrošinātu informācijas pārsūtīšanu visā maksājumu ⇨ vai kriptoaktīvu pārvedumu ⇦ ķēdē, ir lietderīgi nodrošināt sistēmu, ar kuru maksājumu pakalpojumu sniedzējiem ⇨ un kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem ⇦ uzliek par pienākumu līdzekļu ⇨ un kriptoaktīvu ⇦ pārvedumiem pievienot informāciju par maksātāju un maksājuma saņēmēju, ⇨ un kriptoaktīvu pārvedumiem – par iniciatoru un kriptoaktīvu saņēmēju ⇦.

🡻 2015/847 10. apsvērums

(16)Šī regula būtu jāpiemēro, neskarot ierobežojošos pasākumus, kas noteikti ar regulām, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 215. pantu, piemēram, Regulām (EK) Nr. 2580/2001, (EK) Nr. 881/2002 un (ES) Nr. 356/2010, ar kurām var noteikt, ka maksātāju un maksājumu saņēmēju maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, kā arī starpniekiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem ir jāveic attiecīgi pasākumi, lai iesaldētu konkrētus līdzekļus, vai jāievēro īpaši ierobežojumi attiecībā uz konkrētiem līdzekļu pārvedumiem.

🡻 2015/847 11. apsvērums (pielāgots)

⇨ jauns

(17)Šī regula būtu arī jāpiemēro, neskarot ⌦ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/679 46 ⌫valstu tiesību aktus, ar kuriem transponē Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 95/46/EK 47 . Piemēram, personas dati, ko vāc, lai izpildītu šīs regulas prasības, nebūtu tālāk jāapstrādā veidā, kas neatbilst Direktīvai 95/46/EK. Konkrētāk, Bbūtu stingri jāaizliedz personas datu tālāka apstrāde komerciāliem mērķiem. Cīņu pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un teroristu finansēšanu visas dalībvalstis ir atzinušas par svarīgu sabiedrības interesēm. Tādēļ, Ppiemērojot šo regulu, personas datu pārsūtīšanu uz trešo valsti , kura nenodrošina pietiekamu aizsardzības līmeni ⇨ jāveic ⇦ saskaņā ar Direktīvas 95/46/EK 25. pantu, ⇨ Regulas (ES) 2016/679 V nodaļu ⇦ būtu jāatļauj saskaņā ar tās 26. pantu. . Ir svarīgi, lai maksājumu pakalpojumu sniedzēji ⇨ un kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji, ⇦ kas darbojas vairākās jurisdikcijās un kuru filiāles vai meitasuzņēmumi atrodas ārpus Savienības, netiktu kavēti pārsūtīt datus par aizdomīgiem darījumiem tajā pašā organizācijā, ar noteikumu, ka viņi piemēro pietiekamus drošības pasākumus. Turklāt ⇨ iniciatora un kriptoaktīvu saņēmēja kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, ⇦ maksātāja un maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējiem un starpniekiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem būtu jāievieš atbilstoši tehniski un organizatoriski pasākumi, lai personas datus aizsargātu pret nejaušu zaudējumu, grozījumiem tajos vai to neatļautu izpaušanu, vai piekļuvi tiem.

🡻 2015/847 12. apsvērums (pielāgots)

(18)Šīs regulas darbības ⌦ jomai nebūtu jāattiecas ⌫ joma neattiecas uz personām, kuras vienīgi pārvērš elektroniskos datos dokumentus papīra formā un kuras darbojas saskaņā ar līgumu, kas noslēgts ar maksājumu pakalpojumu sniedzēju, un uz personām, kas maksājumu pakalpojumu sniedzējiem nodrošina vienīgi ziņojumu apstrādes sistēmas vai citas atbalsta sistēmas līdzekļu pārsūtīšanai, vai tīrvērtes un norēķinu sistēmas.

🡻 2015/847 13. apsvērums

(19)Šīs regulas darbības jomā neietilpst līdzekļu pārvedumi, kas atbilst pakalpojumiem, kuri minēti 2007/64/EC Eiropas Parlamenta un Padomes 2007/64/EK 48 Direktīvas (ES) 2015/2366 49 3. panta a) līdz m) un o) punktā. No šīs regulas darbības jomas ir lietderīgi izslēgt arī tādus līdzekļu pārvedumus, kuriem ir zems nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas vai teroristu finansēšanas risks. Šādai izslēgšanai būtu jāaptver maksājumu kartes, elektroniskās naudas instrumenti, mobilie tālruņi vai citas digitālās vai informācijas tehnoloģiju (IT) priekšapmaksas vai pēcapmaksas ierīces ar līdzīgām iezīmēm, ja tās izmanto tikai, lai iegādātos preces vai pakalpojumus, un ja visiem pārvedumiem pievienots kartes, instrumenta vai ierīces numurs. Tomēr šīs regulas darbības jomā ietilpst maksājumu kartes, elektroniskās naudas instrumenta, mobilā tālruņa vai jebkuru citu digitālo vai IT priekšapmaksas vai pēcapmaksas ierīču ar līdzīgām iezīmēm izmantošana, lai veiktu līdzekļu pārvedumu no personas personai. Turklāt no šīs regulas darbības jomas būtu jāizslēdz arī izņemšana no bankomātiem, nodokļu, naudas sodu vai citu nodevu maksājumi, līdzekļu pārvedumi, kas veikti ar čeku attēlu apmaiņu, tostarp ar elektroniski apstrādātiem čekiem, vai vekseļiem, un līdzekļu pārvedumi, kuros gan maksātājs, gan maksājuma saņēmējs ir maksājumu pakalpojumu sniedzēji, kas darbojas savā vārdā.

🡻 2015/847 14. apsvērums

⇨ jauns

(20)Lai ņemtu vērā valstu maksājumu ⇨ un kriptoaktīvu pārvedumu ⇦ sistēmu raksturīgās iezīmes un ar noteikumu, ka vienmēr ir iespējams izsekot atpakaļ līdzekļu pārvedumu gaitai līdz pat maksātājam ⇨ vai kriptoaktīva pārvedumu gaitai līdz pat saņēmējam, ⇦ dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai noteikt atbrīvojumu no šīs regulas darbības jomas konkrētiem iekšzemes līdzekļu pārvedumiem ar zemu vērtību, tostarp elektroniskiem žiro maksājumiem ⇨ vai kriptoaktīvu pārvedumiem ar zemu vērtību, ⇦ kurus izmanto preču vai pakalpojumu iegādei.

🡻 2015/847 15. apsvērums

⇨ jauns

(21)Maksājumu pakalpojumu sniedzējiem ⇨ un kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem ⇦ būtu jānodrošina, lai informācija par maksātāju un maksājuma saņēmēju ⇨ vai iniciatoru un kriptoaktīvu saņēmēju ⇦ tiktu sniegta un būtu pilnīga.

🡻 2015/847 16. apsvērums

⇨ jauns

(22)Lai nekaitētu maksājumu sistēmu ⇨ un kriptoaktīvu pārvedumu pakalpojumu ⇦ efektivitātei un lai līdzsvarotu risku, ka darījumi tiek veikti neoficiāli tādu pārāk stingru identifikācijas prasību rezultātā, kas vērstas pret iespējamu terorisma risku, ko rada nelieli līdzekļu ⇨ vai kriptoaktīvu ⇦ pārvedumi, pienākums pārbaudīt, vai informācija par maksātāju un maksājuma saņēmēju, ⇨ vai – kriptoaktīvu pārvedumu gadījumā – par iniciatoru un kriptoaktīvu saņēmēju,⇦ ir pareiza, gadījumos, kad verifikācija vēl nav notikusi, būtu jānosaka tikai attiecībā uz atsevišķiem līdzekļu ⇨ vai kriptoaktīvu ⇦ pārvedumiem, kas pārsniedz EUR 1000, izņemot gadījumus, kad pārvedums šķiet saistīts ar citiem līdzekļu pārvedumiem ⇨ vai kriptoaktīvu pārvedumiem, ⇦ kas kopā pārsniegtu EUR 1000, vai gadījumus, kad līdzekļi ⇨ vai kriptoaktīvi ⇦ ir saņemti vai izmaksāti skaidrā naudā vai anonīmā elektroniskā naudā, vai ja pastāv pamatotas aizdomas par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu vai teroristu finansēšanu.

🡻 2015/847 17. apsvērums

⇨ jauns

(23)Attiecībā uz līdzekļu pārvedumiem ⇨ vai kriptoaktīvu pārvedumiem, ⇦ kuros verifikāciju uzskata par notikušu, maksājumu pakalpojumu sniedzējiem ⇨ un kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem ⇦ nevajadzētu būt pienākumam verificēt katram līdzekļu pārvedumam pievienoto informāciju par maksātāju vai maksājuma saņēmēju, ⇨ vai par katram kriptoaktīvu pārvedumam pievienoto informāciju par iniciatoru un kriptoaktīvu saņēmēju ⇦ ar noteikumu, ka ir ievēroti Direktīvā (ES) 2015/849 [lūgums ievietot atsauci – priekšlikums direktīvai par mehānismiem, kas dalībvalstīm jāievieš, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko atceļ Direktīvu (ES) 2015/849] ⇨ un Regulā [lūgums ievietot atsauci – priekšlikums regulai par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un teroristu finansēšanai, un ar ko atceļ Direktīvu (ES) 2015/849] ⇦ noteiktie pienākumi.

🡻 2015/847 18. apsvērums

⇨ jauns

(24)Ņemot vērā Savienības leģislatīvos aktus attiecībā uz maksājumu pakalpojumiem, proti, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 924/2009 50 , Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 260/2012 51 un Direktīvu (ES) 2015/2366 2007/64/EK, būtu pietiekami paredzēt, ka līdzekļu pārvedumiem Savienībā pievieno tikai vienkāršotu informāciju, piemēram, maksājumu konta numuru(-us) vai unikālo darījuma identifikatoru, ⇨ vai kriptoaktīvu pārvedumiem gadījumā, ja pārvedums netiek veikts no maksājumu konta vai uz to, citus elementus, ar kuriem nodrošina, ka kriptoaktīvu pārvedumu var identificēt individuāli un ka iniciatora un kriptoaktīvu saņēmēja adreses identifikatorus reģistrē sadalītajā virsgrāmatā ⇦.

🡻 2015/847 19. apsvērums (pielāgots)

⇨ jauns

(25)Lai iestādēm, kas ir atbildīgas par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas apkarošanu trešās valstīs, dotu iespēju noteikt minētajiem nolūkiem izmantoto līdzekļu ⇨ vai kriptoaktīvu ⇦ izcelsmi, līdzekļu pārvedumiem ⇨ vai kriptoaktīvu pārvedumiem ⇦ no Savienības uz valstīm ārpus Savienības būtu jāpievieno pilnīga informācija par maksātāju un maksājuma saņēmēju. ⇨ Pilnīgai informācijai par maksātāju un maksājuma saņēmēju vajadzētu ietvert juridiskās personas identifikatoru (LEI), ja šo informāciju maksātāja pakalpojuma sniedzējam sniedz maksātājs, jo tas ļautu labāk identificēt līdzekļu pārvedumā iesaistītās puses, un to varētu viegli ietvert esošajos maksājuma ziņojuma formātos, piemēram, tādā, ko izstrādājusi Starptautiskā standartizācijas organizācijaelektronisko datu apmaiņai starp finanšu iestādēm . ⇦ Minētajām ⌦ Iestādēm ⌫, kas ir ⌦ atbildīgas par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas apkarošanu trešās valstīs ⌫, būtu jāpiešķir piekļuve pilnīgai informācijai par maksātāju un maksājuma saņēmēju vienīgi nolūkā novērst, atklāt un izmeklēt nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un teroristu finansēšanu.

🡻 2015/847 20. apsvērums (pielāgots)

(26)Dalībvalsts iestādēm, kas ir atbildīgas par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas apkarošanu, un dalībvalstu ⌦ un Savienības mēroga ⌫ attiecīgajām tiesu un tiesībaizsardzības iestādēm būtu jāpastiprina savstarpējā sadarbība un sadarbība ar attiecīgām trešo valstu iestādēm, tostarp jaunattīstības valstu iestādēm, lai vēl vairāk uzlabotu pārredzamību un apmaiņu ar informāciju un paraugpraksi.

⇩ jauns

(27)Attiecībā uz kriptoaktīvu pārvedumiem šīs regulas prasības būtu jāpiemēro kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem ikreiz, kad to darījumi bezseguma naudā vai kriptoaktīvu veidā ietver tradicionālu elektronisko pārvedumu vai kriptoaktīvu pārvedumu, kurā ir iesaistīts kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs.

(28)Saistībā ar pārrobežu raksturu un riskiem, kuri saistīti ar kriptoaktīvu darbībām un kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju operācijām, visi kriptoaktīvu pārvedumi būtu jāuzskata par pārrobežu elektroniskajiem pārvedumiem, kam nepiemēro vienkāršotu iekšzemes elektronisko pārvedumu režīmu.

(29)Iniciatora kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējam būtu jānodrošina, ka kriptoaktīvu pārvedumiem ir pievienots iniciatora nosaukums, iniciatora konta numurs, ja šāds konts pastāv un to izmanto darījuma apstrādei, kā arī iniciatora adrese, oficiāla personu apliecinoša dokumenta numurs, klienta identifikācijas numurs vai dzimšanas datums un vieta. Iniciatora kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējam būtu arī jānodrošina, ka kriptoaktīvu pārvedumiem ir pievienots kriptoaktīvu saņēmēja nosaukums, kriptoaktīvu saņēmēja konta numurs, ja šāds konts pastāv un to izmanto darījuma apstrādei.

🡻 2015/847 21. apsvērums

(30)Attiecībā uz līdzekļu pārvedumiem no viena maksātāja vairākiem maksājumu saņēmējiem, kuri jānosūta sērijveida pārvedumā, apvienojot vairākus atsevišķus pārvedumus, no Savienības uz valstīm ārpus Savienības, būtu jāparedz, ka šādiem atsevišķiem pārvedumiem pievieno vienīgi maksātāja maksājumu konta numuru vai unikālo darījuma identifikatoru, kā arī pilnīgu informāciju par maksājuma saņēmēju, ar noteikumu, ka sērijveida pārvedumā ir pilnīga informācija par maksātāju, kuras precizitāte ir verificēta, un pilnīga informācija par maksājuma saņēmēju, kas ir pilnībā izsekojama.

⇩ jauns

(31)Attiecībā uz kriptoaktīvu pārvedumiem sērijveidā iesniegta informācija par iniciatoru un kriptoaktīvu saņēmēju būtu jāpieņem, ja šāda iesniegšana notiek nekavējoties un drošā veidā. Nebūtu jāatļauj prasīto informāciju iesniegt pēc pārveduma, jo iesniegšanai jānotiek pirms darījuma pabeigšanas vai darījuma laikā, un kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem vai citiem atbildīgajiem subjektiem prasītā informācija būtu jāiesniedz vienlaikus ar pašu kriptoaktīvu sērijveida pārvedumu.

🡻 2015/847 22. apsvērums (pielāgots)

⇨ jauns

(32)Lai pārliecinātos, vai pieprasītā informācija par maksātāju un maksājuma saņēmēju pievienota līdzekļu pārvedumam, un lai palīdzētu identificēt aizdomīgus darījumus, maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējam un starpniekam maksājumu pakalpojumu sniedzējam būtu jāievieš efektīvas procedūras, lai varētu konstatēt, vai informācija par maksātāju un maksājuma saņēmēju netrūkst pilnībā vai daļēji. Minētajām procedūrām būtu jāietver ex-post pārraudzība, attiecīgā gadījumā, vai pārraudzība reāllaikā ⇨ pēc pārvedumiem vai to laikā ⇦. Kompetentajām iestādēm būtu jānodrošina, lai maksājumu pakalpojumu sniedzēji iekļautu pieprasīto informāciju saistībā ar pārvedumiem, veicot elektronisko pārskaitījumu vai ar saistīta paziņojuma palīdzību visā maksājumu ķēdē.

⇩ jauns

(33)Attiecībā uz kriptoaktīvu pārvedumiem kriptoaktīvu saņēmēja kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējam būtu jāīsteno efektīvas procedūras, lai noteiktu, vai informācijas par iniciatoru trūkst, vai arī tā ir nepilnīga. Šajās procedūrās vajadzības gadījumā būtu jāiekļauj uzraudzība pēc pārvedumiem vai to laikā, lai noteiktu, vai trūkst prasītās informācijas par iniciatoru vai kriptoaktīvu saņēmēju. Nevajadzētu pieprasīt, lai informācija tiktu tieši pievienota pašam kriptoaktīvu pārvedumam, ja to iesniedz nekavējoties un drošā veidā un ja pēc pieprasījuma tā ir pieejama attiecīgajām iestādēm.

🡻 2015/847 23. apsvērums

⇨ jauns

(34)Ņemot vērā potenciālos draudus, ka nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un teroristu finansēšanai var tikt izmantoti anonīmi līdzekļu pārvedumi, ir lietderīgi maksājumu pakalpojumu sniedzējiem noteikt par pienākumu pieprasīt informāciju par maksātāju un maksājuma saņēmēju. Saskaņā ar FATF izstrādāto uz risku balstīto pieeju ir lietderīgi noteikt augstāka un zemāka riska jomas nolūkā mērķtiecīgāk novērst nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas riskus. ⇨ Kriptoaktīvu saņēmēja kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējam, ⇦ maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējam un starpniekam maksājumu pakalpojumu sniedzējam attiecīgi būtu jāizveido efektīvas, uz riska faktoriem balstītas procedūras, ko piemēro gadījumos, kad līdzekļu pārvedumam nav pievienota vajadzīgā informācija par maksātāju vai maksājuma saņēmēju, ⇨ vai ja kriptoaktīvu pārvedumam trūkst prasītās informācijas par iniciatoru vai kriptoaktīvu saņēmēju, ⇦ lai viņi varētu izlemt, vai minēto pārvedumu izpildīt, noraidīt vai apturēt, un noteikt to, kādus pasākumus veikt turpmāk.

🡻 2015/847 24. apsvērums (pielāgots)

⇨ jauns

(35)Maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējam, un starpniekam maksājumu pakalpojumu sniedzējam ⇨ un kriptoaktīvu saņēmēja kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējam ⇦ pastiprināta uzmanība risku izvērtēšanā būtu jāpievērš gadījumos, kad vai nu tiek konstatēts, ka trūkst informācijas par maksātāju un maksājuma saņēmēju ⇨ vai par iniciatoru, vai kriptoaktīvu saņēmēju, ⇦ vai arī šāda informācija ir nepilnīga, un būtu jāziņo par aizdomīgiem darījumiem kompetentajām iestādēm saskaņā ar Direktīvā Regulā (ES) [...] 2015/849 ietverto ziņošanas pienākumu un valsts noteikumiem, ar ko transponē minēto direktīvu .

🡻 2015/847 25. apsvērums (pielāgots)

⇨ jauns

(36)Noteikumus par tādiem līdzekļu pārvedumiem ⇨ un kriptoaktīvu pārvedumiem, ⇦ saistībā ar kuriem trūkst informācijas par maksātāju vai maksājuma saņēmēju, ⇨ vai iniciatoru, vai kriptoaktīvu saņēmēju, ⇦ vai šāda informācija ir nepilnīga, piemēro, neskarot maksājumu pakalpojumu sniedzēju,un starpnieku maksājumu pakalpojumu sniedzēju ⇨ un kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju ⇦ pienākumus apturēt un/vai noraidīt tādus līdzekļu pārvedumus, ar ko pārkāpj kādu civiltiesību, administratīvo tiesību vai krimināltiesību normu.

🡻 2015/847 26. apsvērums (pielāgots)

(37)Ar mērķi palīdzēt maksājumu pakalpojumu sniedzējiem izveidot efektīvas procedūras, lai atklātu gadījumus, kad tie saņem līdzekļu pārvedumus ar trūkstošu vai nepilnīgu informāciju par maksātāju vai maksājuma saņēmēju, un veiktu turpmākus pasākumus, Eiropas uzraudzības iestādei(Eiropas Banku iestādei) (EBI), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1093/2010 52 , Eiropas uzraudzības iestādei (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādei ) (EAAPI), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1094/2010 53 , un Eiropas uzraudzības iestādei (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei) (EVTI), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1095/2010 54 , būtu jāizdod pamatnostādnes.

🡻 2015/847 27. apsvērums (pielāgots)

⇨ jauns

(38)Lai cīņā pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un teroristu finansēšanu varētu nekavējoties rīkoties, maksājumu pakalpojumu sniedzējiem ⇨ un kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem ⇦ būtu nekavējoties jāatbild uz informācijas pieprasījumiem par maksātāju un maksājuma saņēmēju ⇨ vai par iniciatoru un kriptoaktīvu saņēmēju, ⇦ kurus iesniedz iestādes, kas ir atbildīgas par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas apkarošanu dalībvalstī, kurā minētie maksājumu pakalpojumu sniedzēji ⇨ un kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs ⇦ ⌦ ir iedibināti ⌫ veic uzņēmējdarbību.

🡻 2015/847 28. apsvērums

⇨ jauns

(39)Maksājumu pakalpojumu sniedzēja rīcībā esošo dienu skaitu, kādā jāsniedz atbilde uz pieprasījumu sniegt informāciju par maksātāju ⇨ vai iniciatoru, ⇦ nosaka darbdienu skaits maksātāja maksājumu pakalpojuma sniedzēja ⇨ vai kriptoaktīvu saņēmēja kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēja ⇦ dalībvalstī.

🡻 2015/847 29. apsvērums

⇨ jauns

(40)Tā kā kriminālizmeklēšanas gaitā var nebūt iespējams identificēt prasītos datus vai darījumā iesaistītās personas daudzus mēnešus vai pat gadus pēc līdzekļu sākotnējā pārveduma ⇨ vai kriptoaktīvu pārveduma ⇦ un lai varētu piekļūt svarīgiem pierādījumiem saistībā ar izmeklēšanu, ir lietderīgi prasīt, lai maksājumu pakalpojumu sniedzēji ⇨ vai kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji ⇦ kādu laikposmu uzglabā informāciju par maksātāju un maksājuma saņēmēju ⇨ vai iniciatoru un kriptoaktīvu saņēmēju ⇦ nolūkā novērst, atklāt un izmeklēt nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas gadījumus. Minētajam laikposmam nebūtu jāpārsniedz pieci gadi, un pēc tā beigām visi personas dati būtu jādzēš, ja vien valstu tiesību akti nenosaka citādi. Ja tas nepieciešams, lai novērstu, atklātu vai izmeklētu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu vai teroristu finansēšanu, un pēc tam, kad ir veikti izvērtējumi par pasākuma nepieciešamību un proporcionalitāti, dalībvalstīm būtu jāvar atļaut vai pieprasīt datu uzglabāšanu uz papildu laikposmu, kas nav ilgāks par pieciem gadiem, un neskarot valstu krimināltiesību normas par pierādījumiem, kuras piemēro notiekošā kriminālizmeklēšanā un juridiskās procedūrās.

🡻 2015/847 30. apsvērums

(41)Lai uzlabotu atbilstību šai regulai un saskaņā ar Komisijas 2010. gada 9. decembra paziņojumu “Par sankciju režīmu pastiprināšanu finanšu pakalpojumu nozarē” būtu jāstiprina kompetento iestāžu pilnvaras pieņemt uzraudzības pasākumus un noteikt sankcijas. Būtu jāparedz administratīvie sodi un pasākumi, un, ņemot vērā, ka ir svarīgi cīnīties pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un teroristu finansēšanu, dalībvalstīm būtu jānosaka sankcijas un pasākumi, kas ir iedarbīgi, samērīgi un atturoši. Dalībvalstīm par tiem būtu jāinformē Komisija un EBI, EAAPI un EVTI (“EUI”) Apvienotā komiteja.

🡻 2015/847 31. apsvērums

(42)Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas V nodaļas īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 55 .

🡻 2015/847 32. apsvērums

(43)Vairākas valstis un teritorijas, kas nav Savienības teritorijas daļa, ar kādu dalībvalsti ir saistītas ar monetāro savienību, tās ir daļa no kādas dalībvalsts valūtas zonas vai ir parakstījušas monetārās konvencijas ar Savienību, ko pārstāv kāda dalībvalsts, un tajās ir maksājumu pakalpojumu sniedzēji, kuri tieši vai netieši piedalās attiecīgās dalībvalsts maksājumu un norēķinu sistēmās. Lai izvairītos no šīs regulas piemērošanas līdzekļu pārvedumiem starp attiecīgajām dalībvalstīm un minētajām valstīm vai teritorijām, tādējādi būtiski negatīvi iespaidojot šo valstu vai teritoriju ekonomiku, ir lietderīgi paredzēt iespēju šādus līdzekļu pārvedumus uzskatīt par līdzekļu pārvedumiem attiecīgo dalībvalstu iekšienē.

🡻 2015/847 33. apsvērums (pielāgots)

Ņemot vērā vairākus grozījumus, kas, ievērojot šo regulu, būtu jāveic Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1781/2006 56 , minētā regula skaidrības labad būtu jāatceļ.

🡻 2015/847 34. apsvērums

⇨ jauns

(44)Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus, ⇨ proti, apkarot nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorismu, tostarp īstenojot starptautiskos standartus, nodrošinot pamatinformācijas pieejamību par līdzekļu pārvedumu maksātājiem un maksājumu saņēmējiem un par kriptoaktīvu pārvedumu iniciatoriem un kriptoaktīvu saņēmējiem, ⇦ nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet rīcības mēroga vai ietekmes dēļ minētos mērķus var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību (LES) 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

🡻 2015/847 35. apsvērums

⇨ jauns

(45)⇨ Uz šo regulu attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 un Regula (ES) 2018/1725 57 . Tajā ⇦ ir ievērotas pamattiesības un Eiropas Savienības Pamattiesību hartā atzītie principi, jo īpaši tiesības uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību (7. pants), tiesības uz personas datu aizsardzību (8. pants), tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību un taisnīgu tiesu (47. pants) un princips ne bis in idem.

🡻 2015/847 36. apsvērums (pielāgots)

Lai nodrošinātu regulējuma par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas apkarošanu raitu ieviešanu, ir lietderīgi, lai šīs regulas piemērošanas diena būtu tā pati, kad ir Direktīvas (ES) 2015/849 transponēšanas termiņš.

🡻 2015/847 37. apsvērums (pielāgots)

(46)Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes (EK) Nr. 45/2001 58 Regulas (ES) 2018/1725 42. panta 1. punktu 28. panta 2. punktu ir notikusi apspriešanās ar Eiropas datu aizsardzības uzraudzītāju, kurš atzinumu sniedza ⌦ […] ⌫ 59 2013. gada 4. jūlijā 60 ,

🡻 2015/847 (pielāgots)

⇨ jauns

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I NODAĻA

PRIEKŠMETS, DARBĪBAS JOMA UN DEFINĪCIJAS

1. pants

Priekšmets

Šajā regulā paredzēti noteikumi par ⌦ jebkurā valūtā veiktiem ⌫ līdzekļu pārvedumiem pievienoto informāciju par maksātājiem un maksājuma saņēmējiem ⇨ un par kriptoaktīvu pārvedumiem pievienoto informāciju par iniciatoriem un kriptoaktīvu saņēmējiem ⇦ ar mērķi novērst, atklāt un izmeklēt nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un teroristu finansēšanu, ja vismaz viens no maksājumu ⇨ vai kriptoaktīvu ⇦ pakalpojumu sniedzējiem, kas iesaistīts līdzekļu ⇨ vai kriptoaktīvu ⇦ pārvedumā, ⌦ ir iedibināts ⌫ veic uzņēmējdarbību Savienībā.

2. pants

Tvērums

1. Šī regula attiecas uz jebkurā valūtā veiktiem līdzekļu ⇨ vai kriptoaktīvu ⇦ pārvedumiem, ko nosūta vai saņem maksājumu pakalpojumu sniedzējs, ⇨ kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs ⇦ vai starpnieks maksājumu pakalpojumu sniedzējs, kurš ⌦ ir iedibināts ⌫ veic uzņēmējdarbību Savienībā.

2. Šī regula neattiecas uz pakalpojumiem, kas uzskaitīti Direktīvas (ES) 2015/23662007/64/EK 3. panta a) līdz m) un o) apakšpunktā.

3. Šī regula neattiecas uz līdzekļu pārvedumiem, kas veikti ar maksājumu karti, elektronisko naudas instrumentu vai mobilo tālruni, vai jebkuru citu digitālo vai IT priekšapmaksas vai pēcapmaksas ierīci ar līdzīgām iezīmēm, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)minēto karti, instrumentu vai ierīci izmanto vienīgi, lai veiktu apmaksu par precēm vai pakalpojumiem; un

b)minētās kartes, instrumenta vai ierīces numurs ir pievienots visiem ar darījumu saistītajiem pārvedumiem.

Tomēr šo regulu piemēro gadījumos, kad maksājumu karti, elektronisko naudas instrumentu vai mobilo tālruni, vai jebkuru citu digitālo vai IT priekšapmaksas vai pēcapmaksas ierīci ar līdzīgām iezīmēm izmanto, lai veiktu līdzekļu ⇨ vai kriptoaktīvu ⇦ pārvedumu no personas personai.

4. Šo regulu nepiemēro personām, kuru vienīgā darbība ir papīra dokumentu pārvēršana elektroniskajos datos un kuras to dara, ievērojot līgumu, kas noslēgts ar maksājumu pakalpojumu sniedzēju, vai tādām personām, kuru vienīgā darbība ir nodrošināt maksājumu pakalpojumu sniedzējiem ziņojumu apmaiņas vai citas naudas līdzekļu pārsūtīšanai paredzētas atbalsta sistēmas vai tīrvērtes un norēķinu sistēmas.

Šī regula neattiecas uz līdzekļu ⇨ un kriptoaktīvu ⇦ pārvedumiem, ⌦ ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi ⌫:

a)kuru ⌦ to ⌫ veikšanai maksātājam no sava maksājumu konta jāizņem skaidra nauda;

b)ar ko līdzekļi tiek pārvesti ⌦ tie veido līdzekļu ⌫ ⇨ vai kriptoaktīvu pārvedumu ⇦ publiskai iestādei kā maksājumus par nodokļiem, naudas sodiem vai citām nodevām dalībvalsts iekšienē;

c)ja gan maksātājs, gan maksājuma saņēmējs ir maksājumu pakalpojumu sniedzēji ⇨ vai gan iniciators, gan kriptoaktīvu saņēmējs ir kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji, ⇦ kas darbojas savā vārdā;

d)kas ⌦ tie ⌫ veikti ar čeku attēlu apmaiņu, tostarp elektroniski apstrādātiem čekiem.

⇩ jauns

Elektroniskās naudas žetonus, kas definēti Regulas [lūgums ievietot atsauci – priekšlikums regulai par kriptoaktīvu tirgiem un ar ko groza Direktīvu (ES) 2019/1937-COM/2020/593 final] 3. panta 1. punkta 4. apakšpunktā, saskaņā ar šo regulu uzskata par kriptoaktīviem.

Šo regulu nepiemēro kriptoaktīvu pārvedumiem no personas personai.

🡻 2015/847

⇨ jauns

5. Dalībvalsts var izlemt nepiemērot šo regulu tās teritorijā veiktiem līdzekļu pārvedumiem ⇨ vai kriptoaktīvu pārvedumiem ⇦ uz maksājuma saņēmēja maksājumu kontu ⇨ vai kriptoaktīvu saņēmēja kontu, ⇦ atļaujot maksājumu tikai par preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

a)uz maksājuma saņēmēja ⇨ vai kriptoaktīvu saņēmēja ⇦ maksājumu pakalpojumu sniedzēju ⇨ vai kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju ⇦ attiecas Direktīva (ES) 2015/849 [lūgums ievietot atsauci – priekšlikums regulai par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un teroristu finansēšanai, un ar ko atceļ Direktīvu (ES) 2015/849];

b)maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs ⇨ vai kriptoaktīvu saņēmēja kriptoaktīvu pakalpojuma sniedzējs, ⇦ izmantojot pārvedumam pievienoto unikālo darījuma identifikatoru, ar maksājuma saņēmēja starpniecību spēj izsekot līdzekļu pārvedumam ⇨ vai kriptoaktīvu pārvedumu gadījumā – ar kriptoaktīvu saņēmēja starpniecību, izmantojot elementus, kas ļauj atsevišķi identificēt kriptoaktīvu pārvedumus sadalītajā virsgrāmatā, ⇦ no personas, kurai ar maksājuma saņēmēju ⇨ vai kriptoaktīvu saņēmēju ⇦ ir vienošanās par preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu;

c)līdzekļu ⇨ vai kriptoaktīvu ⇦ pārveduma summa nepārsniedz EUR 1000.

3. pants

Definīcijas

Šajā regulā izmanto šādas definīcijas:

1)“teroristu finansēšana” ir teroristu finansēšana, kā definēts Direktīvas (ES) 2015/849 [lūgums ievietot atsauci – priekšlikums regulai par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un teroristu finansēšanai, un ar ko atceļ Direktīvu (ES) 2015/849] 1. panta 5. punktā 2. panta 2. punktā.

2)“nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana” ir nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas darbības, kas minētas Direktīvas (ES) 2015/849 [lūgums ievietot atsauci – priekšlikums regulai par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un teroristu finansēšanai, un ar ko atceļ Direktīvu (ES) 2015/849] 1. panta 3. un 4. punktā 2. panta.1. punktā.

3)“maksātājs” ir persona, kas ir maksājumu konta turētājs un kas atļauj veikt līdzekļu pārvedumu no minētā maksājumu konta vai, ja maksājumu konta nav, – kas dod līdzekļu pārveduma rīkojumu;

4)“maksājuma saņēmējs” ir persona, kas ir līdzekļu pārveduma iecerētais saņēmējs;

5)“maksājumu pakalpojumu sniedzējs” ir maksājumu pakalpojumu sniedzēju kategorijas, kas minētas Direktīvas (ES) 2015/23662007/64/EC 1. panta 1. punktā, fiziskas vai juridiskas personas, kas gūst labumu no atbrīvojuma atbilstīgi tās 32.26. pantam, un juridiskas personas, kas gūst labumu no atbrīvojuma atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/110/EK 61 9. pantam, kuras sniedz līdzekļu pārveduma pakalpojumus;

6)“starpnieks maksājumu pakalpojumu sniedzējs” ir maksājumu pakalpojumu sniedzējs, kas nav ne maksātāja, ne maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs un kas maksātāja vai maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzēja vai cita starpnieka maksājumu pakalpojumu sniedzēja vārdā saņem un pārsūta līdzekļu pārvedumu;

7)“maksājumu konts” ir maksājumu konts, kā definēts 14) Direktīvas (ES) 2015/23662007/64/EC 4. panta 12) punktā;

8)“līdzekļi” ir līdzekļi, kā definēts Direktīvas (ES) 2015/23662007/64/EK 4. panta 15) of 25) punktā;

9)“līdzekļu pārvedums” ir jebkurš darījums, ko maksātāja uzdevumā vismaz daļēji elektroniski veic maksājumu pakalpojumu sniedzējs, lai līdzekļus darītu pieejamus maksājuma saņēmējam ar maksājumu pakalpojuma sniedzēja starpniecību, neatkarīgi no tā, vai maksātājs un maksājuma saņēmējs ir viena un tā pati persona, un neatkarīgi no tā, vai maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs un maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs ir viens un tas pats, tostarp:

a)kredīta pārvedums, kā definēts Regulas (ES) Nr. 260/2012 2. panta 1) punktā 1) punktā;

b)tiešā debeta maksājums, kā definēts Regulas (ES) Nr. 260/2012 2. panta 2) punktā 2) punktā;

c)naudas pārvedums, kā definēts Direktīvas (ES) 2015/23662007/64/EK 4. panta 13) punktā 22. punktā,;

d)pārvedums, kas veikts ar maksājumu karti, elektroniskās naudas instrumentu vai mobilo telefonu vai jebkuru citu digitālo vai IT priekšapmaksas vai pēcapmaksas ierīci ar līdzīgām iezīmēm;

⇩ jauns

10) “kriptoaktīvu pārvedums” ir jebkurš darījums, ko iniciatora vārdā vismaz daļēji elektroniski veic kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs, lai kriptoaktīvus darītu pieejamus kriptoaktīvu saņēmējam ar kriptoaktīvu pakalpojuma sniedzēja starpniecību, neatkarīgi no tā, vai iniciators un kriptoaktīvu saņēmējs ir viena un tā pati persona, un neatkarīgi no tā, vai iniciatora kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs un kriptoaktīvu saņēmēja kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs ir viens un tas pats;

🡻 2015/847

⇨ jauns

1110)“sērijveida pārvedums” ir vairāki atsevišķi ⇨ līdzekļu vai kriptoaktīvu ⇦ pārvedumi, kas apvienoti pārsūtīšanas nolūkā;

1211)“unikālais darījuma identifikators” ir burtu, skaitļu vai simbolu kombinācija, ko nosaka maksājumu pakalpojumu sniedzējs saskaņā ar līdzekļu pārvedumam paredzēto maksājumu un norēķinu sistēmu vai ziņojumu apmaiņas sistēmu protokoliem un kas ļauj darījumam izsekot līdz maksātājam un maksājuma saņēmējam;

1312)“līdzekļu pārvedums no personas personai” ir darījums starp divām fiziskām personām, kas darbojas kā patērētāji tādos nolūkos, kuri nav tirdzniecība, darījumdarbība vai profesionālā darbība;.

⇩ jauns

14) “kriptoaktīvu pārvedums no personas personai” ir darījums starp fiziskām personām, kas darbojas kā patērētāji, nolūkos, kuri nav tirdzniecība, darījumdarbība vai profesionālā darbība, neizmantojot kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju vai citu atbildīgo subjektu vai neiesaistot to;

15) “kriptoaktīvs” ir kriptoaktīvs, kā definēts Regulas [lūgums ievietot atsauci – priekšlikums regulai par kriptoaktīvu tirgiem un ar ko groza Direktīvu (ES) 2019/1937-COM/2020/593 final] 3. panta 1. punkta 2) apakšpunktā, izņemot gadījumus, ja tas ietilpst minētās regulas 2. panta 2. punktā uzskaitītajās kategorijās vai citādi tiek kvalificēts kā līdzekļi.

16) “kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs” ir kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs, kā definēts [lūgums ievietot atsauci – priekšlikums regulai par kriptoaktīvu tirgiem un ar ko groza Direktīvu (ES) 2019/1937-COM/2020/593 final] 3. panta 1. punkta 8) apakšpunktā, ja tas sniedz vienu vai vairākus kriptoaktīvu pakalpojumus, kā minēts [lūgums ievietot atsauci – priekšlikums regulai par kriptoaktīvu tirgiem un ar ko groza Direktīvu (ES) 2019/1937-COM/2020/593 final] 3. panta 1. punkta 9) apakšpunktā.

17) “elektroniskā maka adrese” ir konta numurs, kura turēšanu nodrošina kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs, vai burtciparu kods elektroniskajam makam blokķēdē;

18) “konta numurs” ir kriptoaktīvu turēšanai paredzēta konta numurs, kura turēšanu nodrošina kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs;

19) “iniciators” ir persona, kas tur kontu pie kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēja un ļauj pārvest kriptoaktīvus no minētā konta, vai, ja tāda konta nav, kas dod kriptoaktīvu pārveduma rīkojumu;

20) “kriptoaktīvu saņēmējs” ir persona, kas ir kriptoaktīvu pārveduma iecerētais saņēmējs;

21) “juridiskās personas identifikators” (LEI) ir ISO 17442 standartam atbilstošs burtciparu atsauces kods, ko piešķir juridiskai personai.

🡻 2015/847 (pielāgots)

II NODAĻA

MAKSĀJUMU PAKALPOJUMU SNIEDZĒJU PIENĀKUMI

1. IEDAĻA

Maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzēja pienākumi

4. pants

Līdzekļu pārvedumiem pievienotā informācija

1. Maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs nodrošina, ka līdzekļu pārvedumiem ir pievienota šāda informācija par maksātāju:

a)maksātāja vārds/nosaukums;

b)maksātāja maksājumu konta numurs; un

c)maksātāja adrese, oficiāla personas dokumenta numurs, klienta identifikācijas numurs vai dzimšanas datums un vieta;.

⇩ jauns

d)atkarībā no tā, vai attiecīgajā maksājuma ziņojuma formātā ir vajadzīgais lauks, un ja maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējam to nodrošina maksātājs, maksātāja pašreizējais juridiskās personas identifikators.

🡻 2015/847 (pielāgots)

2. Maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs nodrošina, ka līdzekļu pārvedumiem ir pievienota šāda informācija par maksājuma saņēmēju:

a)maksājuma saņēmēja vārds/nosaukums; un

b)maksājuma saņēmēja maksājumu konta numurs;.

⇩ jauns

c)atkarībā no tā, vai attiecīgajā maksājuma ziņojuma formātā ir vajadzīgais lauks, un ja maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējam to nodrošina maksātājs, maksājuma saņēmēja pašreizējais juridiskās personas identifikators.

🡻 2015/847 (pielāgots)

⇨ jauns

3. Atkāpjoties no 1. punkta b) apakšpunkta un 2. punkta b) apakšpunkta, ja pārvedums netiek veikts no maksājumu konta vai uz to, maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs nodrošina, ka līdzekļu pārvedumam drīzāk pievieno unikālo darījuma identifikatoru, nevis maksājumu konta numuru(-us).

4. Pirms līdzekļu pārveduma veikšanas maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs verificē 1. punktā ⇨ un, attiecīgā gadījumā, 3. punktā ⇦ minētās informācijas pareizību, balstoties uz dokumentiem, datiem vai informāciju, kas iegūta no uzticama un neatkarīga avota.

5. Šā panta 4. punktā minēto verifikāciju uzskata par izpildītu, ja:

a)maksātāja identitāte ir verificēta saskaņā ar Direktīvas (ES) 2015/849 13. pantu ⇨ [lūgums ievietot atsauci – priekšlikums regulai par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un teroristu finansēšanai, un ar ko atceļ Direktīvu (ES) 2015/849] 16. pantu, 37. pantu un 18. panta 3. punktu ⇦ un minētajā verifikācijā iegūtā informācija ir uzglabāta saskaņā ar minētās regulasdirektīvas 56.40 pantu; vai

b)uz maksātāju attiecas Direktīvas (ES) 2015/849 [lūgums ievietot atsauci – priekšlikums regulai par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un teroristu finansēšanai, un ar ko atceļ Direktīvu (ES) 2015/849] 14. panta 5. punktā 21. panta 2. punkts un 3. punkts.

6. Neskarot 5. un 6. pantā paredzētos izņēmumus, maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs neveic nekādus līdzekļu pārvedumus, pirms ir nodrošināta pilnīga atbilstība šim pantam.

5. pants

Līdzekļu pārvedumi Savienībā

1. Atkāpjoties no 4. panta 1. un 2. punkta, ja visi maksājumu pakalpojumi sniedzēji, kas iesaistīti maksājumu ķēdē, ⌦ ir iedibināti ⌫ veic uzņēmējdarbību Savienībā, līdzekļu pārvedumiem pievieno vismaz gan maksātāja, gan maksājuma saņēmēja maksājumu konta numuru vai – ja piemēro 4. panta 3. punktu – unikālo darījuma identifikatoru, neskarot attiecīgā gadījumā informācijas prasības, kas izklāstītas Regulā (ES) Nr. 260/2012.

2. Neatkarīgi no 1. punkta maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs trīs darbdienu laikā pēc maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzēja vai starpnieka maksājumu pakalpojumu sniedzēja informācijas pieprasījuma saņemšanas dara pieejamu šādu informāciju:

a)tādiem līdzekļu pārvedumiem, kuri pārsniedz EUR 1000, – neatkarīgi no tā, vai minētie pārvedumi tiek veikti vienā maksājumā vai vairākos maksājumos, kuri šķiet saistīti, – informāciju par maksātāju vai maksājuma saņēmēju saskaņā ar 4. pantu;

b)tādiem līdzekļu pārvedumiem, kuri nepārsniedz EUR 1000 un kuri nešķiet saistīti ar citiem līdzekļu pārvedumiem, kas kopā ar konkrēto pārvedumu pārsniedz EUR 1000 – vismaz:

i)maksātāja un maksājuma saņēmēja vārdu/nosaukumu; un

ii)maksātāja un maksājuma saņēmēja maksājumu konta numurus vai – ja piemēro 4. panta 3. punktu – unikālo darījuma identifikatoru.

3. Atkāpjoties no 4. panta 4. punkta, attiecībā uz līdzekļu pārvedumiem, kas minēti šā panta 2. punkta b) apakšpunktā, maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējam nav jāverificē informācija par maksātāju, izņemot gadījumus, kad maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs:

a)pārvedamos līdzekļus saņēmis skaidrā naudā vai kā anonīmu elektronisku naudu; vai

b)tam ir pamatotas aizdomas par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu vai teroristu finansēšanu.

6. pants

Līdzekļu pārvedumi ārpus Savienības

1. Gadījumā, ja no viena maksātāja tiek veikts sērijveida pārvedums maksājuma saņēmējiem, kuru maksājumu pakalpojumu sniedzēji ⌦ ir iedibināti ⌫ veic uzņēmējdarbību ārpus Savienības, 4. panta 1. punkts neattiecas uz tajā apvienotiem atsevišķiem līdzekļu pārvedumiem ar noteikumu, ka 4. panta 1., 2. un 3. punktā minētā informācija ir pievienota sērijveida pārvedumam, ka minētā informācija ir verificēta saskaņā ar 4. panta 4. un 5. punktu un ka atsevišķajiem pārvedumiem pievienots maksātāja maksājumu konta numurs vai – ja piemēro 4. panta 3. punktu – unikālais darījuma identifikators.

2. Atkāpjoties no 4. panta 1. punkta un attiecīgā gadījumā neskarot informāciju, kas pieprasīta saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 260/2012, ja maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs ⌦ ir iedibināts ⌫ veic uzņēmējdarbību ārpus Savienības, līdzekļu pārvedumiem, kuri nepārsniedz EUR 1000 un kuri nešķiet saistīti ar citiem līdzekļu pārvedumiem, kas kopā ar konkrēto pārvedumu pārsniedz EUR 1000, pievieno vismaz šādu informāciju:

a)maksātāja un maksājuma saņēmēja vārdus/nosaukumus; un

b)maksātāja un maksājuma saņēmēja maksājumu konta numurus vai – ja piemēro 4. panta 3. punktu – unikālo darījuma identifikatoru.

Atkāpjoties no 4. panta 4. punkta, maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējam nav jāverificē šajā punktā minētā informācija par maksātāju, izņemot gadījumus, kad maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs:

a)pārvedamos līdzekļus saņēmis skaidrā naudā vai kā anonīmu elektronisku naudu; vai

b)tam ir pamatotas aizdomas par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu vai teroristu finansēšanu.

2. IEDAĻA

Maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzēja pienākumi

7. pants

Pārliecināšanās, vai netrūkst informācijas par maksātāju vai maksājuma saņēmēju

1. Maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs īsteno efektīvas procedūras, lai pārliecinātos, vai līdzekļu pārveduma veikšanai izmantotajā ziņojumu apstrādes vai maksājumu un norēķinu sistēmā ailes informācijai par maksātāju un maksājuma saņēmēju ir aizpildītas, izmantojot zīmes vai ievaddatus, kas ir atļauti saskaņā ar minētās sistēmas konvencijām.

2. Maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs īsteno efektīvas procedūras, tostarp attiecīgā gadījumā ⌦ ex-post pārraudzību pēc pārvedumiem vai to laikā pārraudzību reāllaikā ⌫, lai pārliecinātos, vai par maksātāju un maksājuma saņēmēju netrūkst šādas informācijas:

a)līdzekļu pārvedumiem, kad maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs ⌦ ir iedibināts ⌫ veic uzņēmējdarbību Savienībā, – 5. pantā minētā informācija;

b)līdzekļu pārvedumiem, kad maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs ⌦ ir iedibināts ⌫ veic uzņēmējdarbību ārpus Savienības, – 4. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā un 4. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktā minētā informācija;

c)sērijveida pārvedumiem, kad maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs ⌦ ir iedibināts ⌫ veic uzņēmējdarbību ārpus Savienības, – 4. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā un 4. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktā minētā informācija saistībā ar minēto sērijveida pārvedumu.

3. Attiecībā uz līdzekļu pārvedumiem, kas pārsniedz EUR 1000, – neatkarīgi no tā, vai minētie pārvedumi tiek veikti vienā maksājumā vai vairākos maksājumos, kuri šķiet saistīti, – pirms maksājuma saņēmēja maksājumu konta kreditēšanas vai pirms līdzekļi tiek darīti pieejami maksājuma saņēmējam, maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs verificē precizitāti šā panta 2. punktā minētajai informācijai par maksājuma saņēmēju, pamatojoties uz dokumentiem, datiem vai informāciju, kas iegūta no uzticamiem un neatkarīgiem avotiem, neskarot Direktīvas (ES) 2015/2366 2007/64/EK 83. 69 un 84 70. pantā izklāstītās prasības.

4. Attiecībā uz līdzekļu pārvedumiem, kuri nepārsniedz EUR 1000 un kuri nešķiet saistīti ar citiem līdzekļu pārvedumiem, kas kopā ar attiecīgo pārvedumu pārsniedz EUR 1000, maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējam nav jāverificē informācijas par maksājuma saņēmēju precizitāte, izņemot gadījumus, kad maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs:

a)veic līdzekļu izmaksu skaidrā naudā vai kā anonīmu elektronisku naudu; vai

b)tam ir pamatotas aizdomas par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu vai teroristu finansēšanu.

5. Šā panta 3. un 4. punktā minēto verifikāciju uzskata par izpildītu, ja:

a)maksājuma saņēmēja identitāte ir verificēta saskaņā ar Direktīvas (ES) 2015/849 13. pantu ⇨ [lūgums ievietot atsauci – priekšlikums regulai par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un teroristu finansēšanai, un ar ko atceļ Direktīvu (ES) 2015/849] 16. pantu, 37. pantu un 18. panta 3. punktu ⇦ un minētajā verifikācijā iegūtā informācija ir uzglabāta saskaņā ar minētās regulasdirektīvas 56.40 pantu; vai

b)uz maksājuma saņēmēju attiecas Direktīvas (ES) 2015/849 [lūgums ievietot atsauci – priekšlikums regulai par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un teroristu finansēšanai, un ar ko atceļ Direktīvu (ES) 2015/849] 14. panta 5. punkts 21. panta 2. punkts un 3. punkts.

8. pants

Līdzekļu pārvedumi, ja trūkst informācijas par maksātāju un maksājuma saņēmēju vai ja tā ir nepilnīga

1. Maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs īsteno efektīvas, uz riska faktoriem balstītas procedūras, tostarp tādas procedūras, kas pamatojas uz Direktīvas (ES) 2015/849 [lūgums ievietot atsauci – priekšlikums regulai par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un teroristu finansēšanai, un ar ko atceļ Direktīvu (ES) 2015/849] 1613. pantā minēto riska pakāpi, lai varētu izlemt, vai līdzekļu pārvedumu izpildīt, noraidīt vai apturēt, ja nav pievienota pilnīga nepieciešamā informācija par maksātāju un maksājuma saņēmēju, un lai varētu noteikt turpmāk veicamos pasākumus.

Ja, saņemot līdzekļu pārvedumu, maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs konstatē, ka 4. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā, vai 4. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktā, 5. panta 1. punktā vai 6. pantā minētā informācija trūkst vai ir nepilnīga, vai ja tā nav ievadīta, izmantojot zīmes vai ievaddatus, kas ir atļauti saskaņā ar ziņojumu apmaiņas vai maksājumu un norēķinu sistēmas konvencijām, kā minēts 7. panta 1. punktā, maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs noraida pārvedumu vai pieprasa vajadzīgo informāciju par maksātāju un maksājuma saņēmēju pirms vai pēc tam, kad tiek kreditēts maksājuma saņēmēja maksājumu konts vai līdzekļi tiek darīti pieejami maksājuma saņēmējam, pamatojoties uz riska pakāpi.

2. Ja maksājumu pakalpojumu sniedzējs atkārtoti nesniedz pieprasīto informāciju par maksātāju vai maksājuma saņēmēju, maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs veic pasākumus, kas sākotnēji var ietvert brīdinājumu nosūtīšanu un termiņu noteikšanu, pirms tas vai nu noraida jebkādus turpmākus līdzekļu pārvedumus no minētā maksājumu pakalpojumu sniedzēja, vai ierobežo vai pārtrauc darījumu attiecības ar minēto maksājumu pakalpojumu sniedzēju.

Maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs par minēto informācijas nesniegšanu un par veiktajiem pasākumiem ziņo kompetentajai iestādei, kas ir atbildīga par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas vai teroristu finansēšanas novēršanas noteikumu ievērošanas pārraudzību.

9. pants

Izvērtējums un ziņojumu sniegšana

Maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs, izvērtējot to, vai līdzekļu pārvedums vai jebkurš ar to saistīts darījums ir aizdomīgs un vai saskaņā ar Direktīvu (ES) 2015/849 [lūgums ievietot atsauci – priekšlikums regulai par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un teroristu finansēšanai, un ar ko atceļ Direktīvu (ES) 2015/849] par to ir jāziņo finanšu ziņu vākšanas vienībai (FIU), ņem vērā trūkstošo vai nepilnīgo informāciju par maksātāju vai maksājuma saņēmēju.

3. SADAĻA

Starpnieku maksājumu pakalpojumu sniedzēju pienākumi

10. pants

Informācijas par maksātāju un maksājuma saņēmēju uzglabāšana kopā ar pārvedumu

Starpnieki maksājumu pakalpojumu sniedzēji nodrošina, ka visa saņemtā informācija par maksātāju un maksājuma saņēmēju, kas pievienota līdzekļu pārvedumam, tiek uzglabāta kopā ar pārvedumu.

11. pants

Pārliecināšanās, vai netrūkst informācijas par maksātāju vai maksājuma saņēmēju

1. Starpnieks maksājumu pakalpojumu sniedzējs īsteno efektīvas procedūras, lai noteiktu, vai līdzekļu pārveduma veikšanai izmantotajā ziņojumu apmaiņas vai maksājumu un norēķinu sistēmā ailes informācijai par maksātāju un maksājuma saņēmēju ir aizpildītas, izmantojot zīmes vai ievaddatus, kas ir atļauti saskaņā ar minētās sistēmas konvencijām.

2. Starpnieks maksājumu pakalpojumu sniedzējs īsteno efektīvas procedūras, tostarp attiecīgā gadījumā ex post pārraudzību un pārraudzību reāllaikā, lai pārliecinātos, vai par maksātāju un maksājuma saņēmēju netrūkst šāda informācija:

a)attiecībā uz līdzekļu pārvedumiem, kad maksātāja un maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzēji ⌦ ir iedibināti ⌫ veic uzņēmējdarbību Savienībā, – 5. pantā minētā informācija;

b)attiecībā uz līdzekļu pārvedumiem, kad maksātāja vai maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs ⌦ ir iedibināts ⌫ veic uzņēmējdarbību ārpus Savienības, – 4. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā un 4. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktā minētā informācija;

c)attiecībā uz sērijveida pārvedumiem, kad maksātāja vai maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs ⌦ ir iedibināts ⌫ veic uzņēmējdarbību ārpus Savienības, – 4. panta 1. un 2. punktā minētā informācija saistībā ar minēto sērijveida pārvedumu.

12. pants

Līdzekļu pārvedumi, ja trūkst informācijas par maksātāju vai maksājuma saņēmēju

1. Starpnieks maksājumu pakalpojumu sniedzējs izveido efektīvas, uz riska faktoriem balstītas procedūras, lai varētu izlemt, vai līdzekļu pārvedumu izpildīt, noraidīt vai apturēt, ja nav pievienota nepieciešamā informācija par maksātāju un maksājuma saņēmēju, un lai varētu noteikt turpmāk veicamos pasākumus.

Ja, saņemot līdzekļu pārvedumu, starpnieks maksājumu pakalpojumu sniedzējs konstatē, ka 4. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā, vai 4. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktā, 5. panta 1. punktā vai 6. pantā minētās informācijas trūkst vai ja tā nav ievadīta, izmantojot zīmes vai ievaddatus, kas ir atļauti saskaņā ar ziņojumu apmaiņas vai maksājumu un norēķinu sistēmas konvencijām, kā minēts 7. panta 1. punktā, tas noraida pārvedumu vai pieprasa vajadzīgo informāciju par maksātāju un maksājuma saņēmēju, pirms vai pēc līdzekļu pārveduma pārsūtīšanas, pamatojoties uz riska pakāpi.

2. Ja maksājumu pakalpojumu sniedzējs atkārtoti nesniedz pieprasīto informāciju par maksātāju vai maksājuma saņēmēju, starpnieks maksājumu pakalpojumu sniedzējs veic pasākumus, kas sākotnēji var ietvert brīdinājumu nosūtīšanu un termiņu noteikšanu, pirms tas vai nu noraida jebkādus turpmākus līdzekļu pārvedumus no šā maksājumu pakalpojumu sniedzēja, vai ierobežo vai pārtrauc darījumu attiecības ar minēto maksājumu pakalpojumu sniedzēju.

Starpnieks maksājumu pakalpojumu sniedzējs par minēto informācijas nesniegšanu un par veiktajiem pasākumiem ziņo kompetentajai iestādei, kas ir atbildīga par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas vai teroristu finansēšanas novēršanas noteikumu ievērošanas pārraudzību.

13. pants

Izvērtējums un ziņojumu sniegšana

Starpnieks maksājumu pakalpojumu sniedzējs, izvērtējot to, vai līdzekļu pārvedums vai jebkurš ar to saistīts darījums ir aizdomīgs un vai saskaņā ar Direktīvu (ES) 2015/849 [lūgums ievietot atsauci – priekšlikums regulai par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un teroristu finansēšanai, un ar ko atceļ Direktīvu (ES) 2015/849] par to ir jāziņo FIU, ņem vērā trūkstošo informāciju par maksātāju vai maksājuma saņēmēju.

⇩ jauns

III NODAĻA

Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju pienākumi

1. IEDAĻA

Iniciatora kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēja pienākumi

14. pants

Kriptoaktīvu pārvedumiem pievienotā informācija

1. Iniciatora kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs nodrošina, ka kriptoaktīvu pārvedumiem ir pievienota šāda informācija par iniciatoru:

a) iniciatora vārds, uzvārds/nosaukums;

b) iniciatora konta numurs, ja darījuma apstrādei izmanto kontu;

c) iniciatora adrese, oficiāla personu apliecinoša dokumenta numurs, klienta identifikācijas numurs vai dzimšanas datums un vieta.

2. Iniciatora kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs nodrošina, ka kriptoaktīvu pārvedumiem ir pievienota šāda informācija par kriptoaktīvu saņēmēju:

a) kriptoaktīvu saņēmēja vārds, uzvārds vai nosaukums;

b) kriptoaktīvu saņēmēja konta numurs, ja šāds konts pastāv un tiek izmantots darījuma apstrādei.

3. Atkāpjoties no 1. punkta b) apakšpunkta un 2. punkta b) apakšpunkta, ja pārvedums netiek veikts no maksājumu konta vai uz to, iniciatora kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs nodrošina, ka kriptoaktīvu pārvedumu var identificēt individuāli, un reģistrē iniciatora un kriptoaktīvu saņēmēja adreses identifikatorus sadalītajā virsgrāmatā.

4. Regulas 1.un 2. punktā minētā informācija nav tieši jāpievieno attiecīgajam kriptoaktīvu pārvedumam vai tajā jāiekļauj.

5. Pirms kriptoaktīvu pārveduma veikšanas iniciatora kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs verificē 1. punktā minētās informācijas precizitāti, balstoties uz dokumentiem, datiem vai informāciju, kas iegūta no uzticama un neatkarīga avota.

6. Šā panta 5. punktā minēto verifikāciju uzskata par izpildītu, ja:

a) iniciatora identitāte ir verificēta saskaņā ar Regulas [lūgums ievietot atsauci – priekšlikums regulai par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un teroristu finansēšanai un ar ko atceļ Direktīvu (ES) 2015/849] 16. pantu, 18. panta 3. punktu un 37. pantu [verifikācijas rezultātā iegūtā informācija tiek glabāta saskaņā ar Regulas [lūgums ievietot atsauci – priekšlikums regulai par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un teroristu finansēšanai un ar ko atceļ Direktīvu (ES) 2015/849] 56. pantu, vai

b) uz iniciatoru attiecas Regulas [lūgums ievietot atsauci – priekšlikums regulai par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un teroristu finansēšanai un ar ko atceļ Direktīvu (ES) 2015/849] 21. panta 2. un 3. punkts.

7. Neskarot 15. panta 2. punktā paredzētās atkāpes, iniciatora kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs neveic nekādus kriptoaktīvu pārvedumus, pirms ir nodrošināta pilnīga atbilstība šim pantam.

15. pants

Kriptoaktīvu pārvedumi

1. Gadījumā, ja no viena iniciatora tiek veikts sērijveida pārvedums, 14. panta 1. punkts neattiecas uz tajā apvienotiem individuāliem pārvedumiem, ja 14. panta 1., 2. un 3. punktā minētā informācija ir pievienota sērijveida pārvedumam un minētā informācija ir verificēta saskaņā ar 14. panta 5. un 6. punktu, un ja individuālajiem pārvedumiem ir pievienots iniciatora maksājumu konta numurs vai – ja piemēro 14. panta 3. punktu – individuālais pārveduma identifikators.

2. Atkāpjoties no 14. panta 1. punkta, tādiem kriptoaktīvu pārvedumiem, kuri nepārsniedz EUR 1000 un kuri nešķiet saistīti ar citiem kriptoaktīvu pārvedumiem, kas kopā ar konkrēto pārvedumu pārsniedz EUR 1000 – pievieno vismaz turpmāk minēto informāciju:

a) iniciatora un saņēmēja vārds un uzvārds vai nosaukums;

b) iniciatora un kriptoaktīvu saņēmēja konta numurs vai, ja piemērojams 14. panta 3. punkts, apliecinājums, ka kriptoaktīvu darījumu var identificēt individuāli.

Atkāpjoties no 14. panta 5. punkta, iniciatora kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs verificē tikai šā punkta pirmās daļas a) un b) apakšpunktā minēto informāciju šādos gadījumos:

a) iniciatora kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs ir saņēmis kriptoaktīvus, kuri jāpārved apmaiņā pret skaidru naudu vai anonīmu elektronisko naudu;

b) iniciatora kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējam ir pamatotas aizdomas par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu vai teroristu finansēšanu.

2. IEDAĻA

Kriptoaktīvu saņēmēja kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēja pienākumi

16. pants

Pārliecināšanās, vai netrūkst informācijas par iniciatoru vai kriptoaktīvu saņēmēju

1. Kriptoaktīvu saņēmēja kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs īsteno efektīvas procedūras, tostarp attiecīgā gadījumā uzraudzību pēc pārveduma veikšanas vai tā laikā, lai noteiktu, vai 14. panta 1. un 2. punktā minētā informācija par iniciatoru vai kriptoaktīvu saņēmēju ir iekļauta kriptoaktīvu pārvedumā vai sērijveida pārvedumā vai tiek nosūtīta pēc tam.

2. Attiecībā uz kriptoaktīvu pārvedumiem, kas pārsniedz EUR 1000, – neatkarīgi no tā, vai minētie pārvedumi tiek veikti vienā darījumā vai vairākos darījumos, kuri šķiet saistīti, – pirms kriptoaktīvi tiek darīti pieejami kriptoaktīvu saņēmējam, kriptoaktīvu saņēmēja kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs verificē, vai šā panta 1. punktā minētā informācija par kriptoaktīvu saņēmēju ir precīza, pamatojoties uz dokumentiem, datiem vai informāciju, kas iegūta no uzticama un neatkarīga avota, neskarot Direktīvas 2015/2366 83. un 84. pantā izklāstītās prasības.

3. Attiecībā uz kriptoaktīvu pārvedumiem, kuri nepārsniedz EUR 1000 un kuri nešķiet saistīti ar citiem kriptoaktīvu pārvedumiem, kas kopā ar konkrēto pārvedumu pārsniedz EUR 1000, kriptoaktīvu saņēmēja kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs verificē, vai informācija par kriptoaktīvu saņēmēju ir precīza, tikai šādos gadījumos:

a) ja kriptoaktīvu saņēmēja kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs veic kriptoaktīvu izmaksu skaidrā naudā vai anonīmā elektroniskā naudā;

b) ja kriptoaktīvu saņēmēja kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējam ir pamatotas aizdomas par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu vai teroristu finansēšanu.

4. Šā panta 2. un 3. punktā minēto verifikāciju uzskata par izpildītu, ja piemērojams viens no turpmāk minētajiem nosacījumiem:

a) kriptoaktīvu pārveduma saņēmēja identitāte ir verificēta saskaņā ar [aizstājiet ar pareizo atsauci Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas regulā, lai aizstātu 16. pantu, 18. panta 3. punktu un 37. pantu Regulā [lūgums ievietot atsauci – priekšlikums regulai par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un teroristu finansēšanai un ar ko atceļ Direktīvu (ES) 2015/849] un verifikācijas rezultātā iegūtā informācija tiek glabāta saskaņā ar Regulas [lūgums ievietot atsauci – priekšlikums regulai par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un teroristu finansēšanai un ar ko atceļ Direktīvu (ES) 2015/849] 56. pantu;

b) uz kriptoaktīvu pārveduma saņēmēju attiecas Regulas [lūgums ievietot atsauci – priekšlikums regulai par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un teroristu finansēšanai un ar ko atceļ Direktīvu (ES) 2015/849] 21. panta 2. un 3. punkts.

17. pants

Kriptoaktīvu pārvedumi, ja trūkst informācijas par iniciatoru vai kriptoaktīvu saņēmēju vai ja tā ir nepilnīga

1. Kriptoaktīvu saņēmēja kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs īsteno efektīvas uz risku balstītas procedūras, tostarp procedūras, kurās tiek ņemta vērā riska pakāpe, kā minēts 16. pantā, 18. panta 3. punktā un 37. pantā Regulā [lūgums ievietot atsauci – priekšlikums regulai par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un teroristu finansēšanai un ar ko atceļ Direktīvu (ES) 2015/849], lai noteiktu, vai izpildīt vai noraidīt tādu kriptoaktīvu pārvedumu, kam nav pievienota pilnīga prasītā informācija par iniciatoru un kriptoaktīvu saņēmēju, un lai veiktu atbilstošus turpmākos pasākumus.

Ja kriptoaktīvu saņēmēja kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējam, saņemot kriptoaktīvu pārvedumus, kļūst zināms, ka 14. panta 1. vai 2. punktā vai 15. pantā minētās informācijas trūkst vai tā ir nepilnīga, kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs noraida pārvedumu vai lūdz prasīto informāciju par iniciatoru un kriptoaktīvu saņēmēju, pirms tas kriptoaktīvu saņēmējam dara pieejamus kriptoaktīvus vai pēc tam, ņemot vērā riska pakāpi.

2. Ja kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs atkārtoti nespēj sniegt prasīto informāciju par iniciatoru vai kriptoaktīvu saņēmēju, kriptoaktīvu saņēmēja kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs veic pasākumus, kuri sākotnēji var ietvert brīdinājumu izdošanu un termiņu noteikšanu, un atgriež iniciatora kontā vai adresē pārvestos kriptoaktīvus. Alternatīvi kriptoaktīvu saņēmēja kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs var turēt pārvestos kriptoaktīvus, nedarot tos pieejamus kriptoaktīvu saņēmējam, kamēr tos pārskata kompetentā iestāde, kura ir atbildīga par to, lai tiktu uzraudzīta atbilstība nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas novēršanas noteikumiem.

Kriptoaktīvu saņēmēja kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs par minēto informācijas nesniegšanu un par veiktajiem pasākumiem ziņo kompetentajai iestādei, kas ir atbildīga par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas vai teroristu finansēšanas novēršanas noteikumu ievērošanas uzraudzību.

18. pants

Izvērtēšana un ziņojumu sniegšana

Kriptoaktīvu saņēmēja kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs, izvērtējot to, vai kriptoaktīvu pārvedums vai jebkurš ar to saistīts darījums ir aizdomīgs un vai saskaņā ar Regulu [lūgums ievietot atsauci – priekšlikums regulai par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un teroristu finansēšanai, un ar ko atceļ Direktīvu (ES) 2015/849] par to ir jāziņo finanšu ziņu vākšanas vienībai (FIU), ņem vērā trūkstošo vai nepilnīgo informāciju par iniciatoru vai kriptoaktīvu saņēmēju.

🡻 2015/847 (pielāgots)

⇨ jauns

IVIII NODAĻA

INFORMĀCIJA, DATU AIZSARDZĪBA UN INFORMĀCIJAS UZGLABĀŠANA

1419. pants

Informācijas sniegšana

Maksājumu pakalpojumu sniedzēji ⇨ un kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji ⇦ atbild pilnībā un nekavējoties, tostarp izmantojot centrālo kontaktpunktu saskaņā ar 5. panta 1. punktu Direktīvas (ES) 2015/849 [lūgums ievietot atsauci – priekšlikums direktīvai par mehānismiem, kas dalībvalstīm jāievieš, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko atceļ Direktīvu (ES) 2015/849], ja šāds kontaktpunkts ir iecelts, un saskaņā ar procedūras prasībām, kas izklāstītas tās dalībvalsts tiesību aktos, kurā maksājumu pakalpojumu sniedzēji ⌦ ir iedibināti ⌫ veic uzņēmējdarbību vienīgi uz tādu minētās dalībvalsts iestāžu pieprasījumiem, kuras ir atbildīgas par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas novēršanu un apkarošanu, saistībā ar šajā regulā pieprasīto informāciju.

1520. pants

Datu aizsardzība

🡻 2019/2175 6. panta 1) punkts

1. Uz personas datu apstrādi saskaņā ar šo regulu attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes 62 Regula (ES) 2016/679. Uz personas datiem, kurus Komisija vai EBI apstrādā saskaņā ar šo regulu, attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes 63 Regula (ES) 2018/1725.

🡻 2015/847 (pielāgots)

⇨ jauns

2. Maksājumu pakalpojumu sniedzēji ⇨ un kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji ⇦ apstrādā personas datus, pamatojoties uz šo regulu, vienīgi nolūkā novērst nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un teroristu finansēšanu, un tos tālāk neapstrādā veidā, kas neatbilst minētajiem mērķiem. Personas datu apstrāde, pamatojoties uz šo regulu, komerciāliem mērķiem ir aizliegta.

3. Maksājumu pakalpojumu sniedzēji ⇨ un kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji ⇦ informāciju, kas pieprasīta, ievērojot Regulas (ES) 2016/679 Direktīvas 95/46/EK 1310. pantu, jauniem klientiem sniedz pirms darījuma attiecību iedibināšanas vai gadījuma rakstura darījuma veikšanas. Minētajā informācijā jo īpaši ietver vispārīgu paziņojumu par maksājumu pakalpojumu sniedzēju ⇨ un kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju ⇦ juridiskajiem pienākumiem saskaņā ar šo regulu, tiem apstrādājot personas datus nolūkā novērst nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un teroristu finansēšanu.

4. Maksājumu ⇨ un kriptoaktīvu ⇦ pakalpojumu sniedzēji nodrošina, lai tiktu ievērota apstrādāto datu konfidencialitāte.

1621. pants

Informācijas uzglabāšana

1. Informāciju par maksātāju un maksājuma saņēmēju ⇨ vai kriptoaktīvu pārvedumu gadījumā – par iniciatoru un kriptoaktīvu saņēmēju – ⇦ neglabā ilgāk, nekā tas ir noteikti nepieciešams. Maksātāja un maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzēji 4.– 7. pantā minēto informāciju ⇨ un iniciatora un kriptoaktīvu saņēmēja kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji 14. līdz 16. pantā minēto informāciju ⇦ uzglabā piecus gadus.

2. Pēc 1. punktā minētā uzglabāšanas laikposma beigām maksājumu pakalpojumu sniedzēji ⇨ un kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji ⇦ nodrošina, lai personas dati tiktu dzēsti. , ja vien nav citādi paredzēts valsts tiesību aktos, ar kuriem nosaka apstākļus, kādos maksājumu pakalpojumu sniedzēji var uzglabāt vai uzglabā datus arī turpmāk . Dalībvalstis var atļaut vai pieprasīt turpmāku uzglabāšanu vienīgi pēc tam, kad tās ir rūpīgi izvērtējušas šādas turpmākas uzglabāšanas nepieciešamību un samērīgumu, un ja tās uzskata, ka tās vajadzība ir pamatota, lai novērstu, atklātu un izmeklētu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu vai teroristu finansēšanu. Minētais turpmākas uzglabāšanas laikposms nepārsniedz piecus gadus.

3. Gadījumā, ja 2015. gada 25. jūnijā kādā dalībvalstī notiek juridiskas procedūras attiecībā uz aizdomu par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu vai teroristu finansēšanu novēršanu, atklāšanu, izmeklēšanu vai kriminālvajāšanas sākšanu un maksājumu pakalpojumu sniedzējam ir informācija vai dokumenti, kas saistīti ar minētajām notiekošām procedūrām, maksājumu pakalpojumu sniedzējs minēto informāciju vai dokumentus saskaņā ar valsts tiesību aktiem var uzglabāt piecus gadus no 2015. gada 25. jūnija. Dalībvalstis, neskarot valsts krimināltiesību normas par pierādījumiem, kuras piemēro notiekošā kriminālizmeklēšanā un juridiskās procedūrās, var atļaut vai pieprasīt šādas informācijas vai dokumentu uzglabāšanu vēl uz pieciem gadiem, ja ir apstiprinājies, ka šāda turpmāka uzglabāšana ir nepieciešama un samērīga, lai novērstu, atklātu, izmeklētu vai sāktu kriminālvajāšanu saistībā ar aizdomām par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un teroristu finansēšanu.

IV NODAĻA

SANKCIJAS UN PĀRRAUDZĪBA

1722. pants

Administratīvie sodi un pasākumi

1. Neskarot tiesības noteikt un piemērot kriminālsodus, dalībvalstis paredz noteikumus par administratīviem sodiem un pasākumiem, ko piemēro šīs regulas noteikumu pārkāpumu gadījumos, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to īstenošanu. Paredzētās sankcijas un pasākumi ir iedarbīgi, samērīgi un atturoši un atbilst tiem, kas noteikti saskaņā ar Direktīvas (ES) 2015/849IVVI nodaļas 4. iedaļu [lūgums ievietot atsauci – priekšlikums direktīvai par mehānismiem, kas dalībvalstīm jāievieš, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko atceļ Direktīvu (ES) 2015/849].

Dalībvalstis var nolemt neizstrādāt noteikumus par administratīviem sodiem vai pasākumiem par tiem šīs regulas noteikumu pārkāpumiem, kuriem piemēro kriminālsodus atbilstīgi valsts tiesību aktiem. Šai gadījumā dalībvalstis ziņo Komisijai par attiecīgajām krimināltiesību normām.

2. Dalībvalstis nodrošina, ka gadījumos, kad maksājumu pakalpojumu sniedzējiem ⇨ un kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem ⇦ piemēro pienākumus, ja tiek pārkāpti šīs regulas noteikumi, ievērojot valsts tiesību aktus, sankcijas vai pasākumus var piemērot vadības struktūras locekļiem un jebkurām citām fiziskām personām, kas saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir atbildīgas par pārkāpumu.

🡻 2019/2175 6. panta 2) punkts

3. Līdz 2017. gada 26. jūnijam, Ddalībvalstis Komisijai un EUI Apvienotajai komitejai paziņo 1. punktā minētos noteikumus. Dalībvalstis nekavējoties informē Komisiju un EBI par visiem tajos veiktajiem grozījumiem.

🡻 2015/847 (pielāgots)

⇨ jauns

4. Saskaņā ar [lūgums ievietot atsauci – priekšlikums direktīvai par mehānismiem, kas dalībvalstīm jāievieš, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko atceļ Direktīvu (ES) 2015/849] Direktīvas (ES) 2015/849 3958. panta 4. punktu. pantu kompetentajām iestādēm ir visas uzraudzības un izmeklēšanas pilnvaras, kas ir nepieciešamas to funkciju veikšanai. Izmantojot pilnvaras piemērot administratīvus sodus un pasākumus, kompetentās iestādes cieši sadarbojas, lai nodrošinātu, ka minētās administratīvās sankcijas vai pasākumi dod vēlamos rezultātus, un saskaņo savu rīcību, nodarbojoties ar pārrobežu lietām.

5. Dalībvalstis nodrošina, ka juridiskas personas var saukt pie atbildības par 2318. pantā minētajiem pārkāpumiem, ko savā labā, darbojoties individuāli vai kā minētās juridiskās personas struktūras daļa, izdarījusi kāda persona, kas veic šīs juridiskās personas vadības pienākumus, pamatojoties uz jebkuru no turpmāk minētajiem elementiem:

a)pilnvarām pārstāvēt juridisko personu;

b)tiesībām pieņemt lēmumus juridiskās personas vārdā; vai

c)tiesībām īstenot kontroli juridiskā personā.

6. Dalībvalstis arī nodrošina, ka juridiskas personas var saukt pie atbildības, ja šā panta 5. punktā minētas personas neesošas uzraudzības vai kontroles dēļ kādai šai personai pakļautai personai ir bijusi iespēja izdarīt vienu no 23 18. pantā minētajiem pārkāpumiem minētās juridiskās personas labā.

7. Kompetentās iestādes savas pilnvaras piemērot administratīvus sodus un pasākumus saskaņā ar šo regulu īsteno kādā no šādiem veidiem:

a)tieši;

b)sadarbībā ar citām iestādēm;

c)uz savu atbildību deleģējot savas pilnvaras šādām citām iestādēm;

d)iesniedzot pieteikumu kompetentajām tiesu iestādēm.

Izmantojot savas pilnvaras piemērot administratīvus sodus un pasākumus, kompetentās iestādes cieši sadarbojas, lai nodrošinātu, ka minētie administratīvie sodi vai pasākumi dod vēlamos rezultātus, un koordinē savu rīcību pārrobežu lietās.

1823. pants

Īpaši noteikumi

Dalībvalstis nodrošina, ka to administratīvie sodi un pasākumi ietver vismaz tos, kuri izklāstīti Direktīvas (ES) 2015/849 [lūgums ievietot atsauci – priekšlikums direktīvai par mehānismiem, kas dalībvalstīm jāievieš, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko atceļ Direktīvu (ES) 2015/849] 40. panta 2. punktā, 40. panta 3. punktā un 41. panta 1. punktā 59. panta 2. un 3. punktā, šādu šīs regulas pārkāpumu gadījumā:

a)maksājumu pakalpojumu sniedzējs, pārkāpjot 4., 5. vai 6. pantu, atkārtoti vai sistemātiski neiekļauj pieprasīto informāciju par maksātāju un maksājuma saņēmēju,⇨ vai kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs, pārkāpjot 14. un 15. pantu, neiekļauj prasīto informāciju par iniciatoru un kriptoaktīvu saņēmēju ⇦;

b)maksājumu pakalpojumu sniedzējs ⇨ vai kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs ⇦ atkārtoti vai sistemātiski nenodrošina informācijas uzglabāšanu, pārkāpjot 2116. pantu, vai būtiski pārkāpj šo prasību;

c)maksājumu pakalpojumu sniedzējs nav īstenojis efektīvas, uz riska faktoriem balstītas procedūras, pārkāpjot 8. vai 12. pantu, ⇨ vai kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs nav īstenojis efektīvas, uz riska faktoriem balstītas procedūras, pārkāpjot 17. pantu ⇦;

d)starpnieks maksājumu pakalpojumu sniedzējs būtiski pārkāpj 11. vai 12. pantu.

1924. pants

Sankciju un pasākumu publicēšana

Saskaņā ar Direktīvas (ES) 2015/849 [lūgums ievietot atsauci – priekšlikums direktīvai par mehānismiem, kas dalībvalstīm jāievieš, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko atceļ Direktīvu (ES) 2015/849] 42. pantu60. panta 1., 2. un 3. punktu kompetentās iestādes bez liekas kavēšanās publisko administratīvos sodus un pasākumus, kas noteikti šīs regulas 22.17 un 23.18 pantā minētajos gadījumos, tostarp informāciju par pārkāpuma veidu un būtību un par šo pārkāpumu atbildīgo personu identitāti, ja tas nepieciešams un ir samērīgi pēc tam, kad ir veikta katra atsevišķā gadījuma novērtēšana.

2025. pants

Kompetento iestāžu piemērotās sankcijas un pasākumi

1. Nosakot administratīvo sodu vai pasākumu veidu un administratīvo naudas sodu apmēru, kompetentās iestādes ņem vērā visus attiecīgos apstākļus, tostarp tos, kas uzskaitīti […].39. panta 5. punktā Direktīvas (ES) 2015/849 60. panta 4. punktā.

2. Attiecībā uz administratīviem sodiem un pasākumiem, kas noteikti saskaņā ar šo regulu, piemēro Direktīvas (ES) 2015/849 [lūgums ievietot atsauci – priekšlikums direktīvai par mehānismiem, kas dalībvalstīm jāievieš, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko atceļ Direktīvu (ES) 2015/849] [...] 6. panta 6. punktu un 44 [...] 62. pantu.

2126. pants

Ziņošana par pārkāpumiem

1. Dalībvalstis ievieš efektīvus mehānismus, lai mudinātu ziņot kompetentajām iestādēm par šīs regulas pārkāpumiem.

Minētie mehānismi ietver vismaz tos, kas minēti Direktīvas (ES) 2015/849 [lūgums ievietot atsauci – priekšlikums direktīvai par mehānismiem, kas dalībvalstīm jāievieš, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko atceļ Direktīvu (ES) 2015/849] 61. panta 2. punktā 43. pantā.

2. Maksājumu pakalpojumu sniedzēji ⇨ un kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji ⇦ sadarbībā ar kompetentām iestādēm izveido atbilstošas iekšējas procedūras, lai to darbinieki vai līdzīgā statusā esošas personas varētu ziņot par pārkāpumiem, izmantojot drošu, neatkarīgu, speciālu un anonīmu kanālu, kas ir samērīgs ar attiecīgā maksājumu pakalpojumu sniedzēja ⇨ vai kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēja ⇦ būtību un mērogu.

2227. pants

Pārraudzība

1. Dalībvalstis pieprasa kompetentajām iestādēm efektīvi pārraudzīt šīs regulas ievērošanu un veikt vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu tās ievērošanu, un ar efektīvu mehānismu palīdzību mudina ziņot kompetentajām iestādēm par šīs regulas noteikumu pārkāpumiem.

🡻 2019/2175 6. panta 3) punkts

⇨ jauns

2. ⇨ Divus gadus pēc šīs regulas stāšanās spēkā un pēc tam ik pēc trīs gadiem ⇦ Pēc tam, kad saskaņā ar saskaņā ar 17. panta 3. punktu ir iesniegts paziņojums), Komisija Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz ziņojumu par IV nodaļas piemērošanu, jo īpaši attiecībā uz pārrobežu gadījumiem.

🡻 2015/847 (pielāgots)

VI NODAĻA

ĪSTENOŠANAS PILNVARAS

2328. pants

Komiteju procedūra

1. Komisijai palīdz Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas novēršanas komiteja (“Komiteja”).. Minētā Komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

VII NODAĻA

ATKĀPES

2429. pants

Nolīgumi ar valstīm un teritorijām, kas nav daļa no Savienības teritorijas

1. Komisija var pilnvarot jebkuru dalībvalsti noslēgt ar kādu trešo valsti vai ar teritoriju, kas ir ārpus LES un LESD teritoriālās piemērošanas jomas, kā noteikts LESD 355. pantā (“attiecīgā valsts vai teritorija”), nolīgumus, kuri ietver atkāpes no šīs regulas, lai līdzekļu pārvedumus starp attiecīgo valsti vai teritoriju un attiecīgo dalībvalsti varētu pielīdzināt līdzekļu pārvedumiem minētās dalībvalsts iekšienē.

Šādus nolīgumus var pilnvarot noslēgt tikai tad, ja ir ievēroti visi šādi nosacījumi:

a)attiecīgā valsts vai teritorija ar attiecīgo dalībvalsti ir saistīta monetārā savienībā, tā ir daļa no attiecīgās dalībvalsts valūtas teritorijas vai ir parakstījusi monetāro konvenciju ar Savienību, ko pārstāv kāda dalībvalsts;

b)maksājumu pakalpojumu sniedzēji attiecīgajā valstī vai teritorijā tieši vai netieši piedalās šīs dalībvalsts maksājumu un norēķinu sistēmās; un

c)attiecīgā valsts vai teritorija prasa, lai tās jurisdikcijā esošie maksājumu pakalpojumu sniedzēji piemēro tādus pašus noteikumus, kā šajā regulā paredzētie noteikumi.

2. Dalībvalsts, kas vēlas noslēgt 1. punktā minēto nolīgumu, iesniedz pieprasījumu Komisijai un sniedz tai visu informāciju, kas nepieciešama pieprasījuma izvērtēšanai.

3. No šāda pieprasījuma saņemšanas brīža Komisijā līdzekļu pārvedumus starp minēto dalībvalsti un attiecīgo valsti vai teritoriju provizoriski uzskata par līdzekļu pārvedumiem minētās dalībvalsts iekšienē, līdz tiek pieņemts lēmums saskaņā ar šo pantu.

4. Ja divu mēnešu laikā no pieprasījuma saņemšanas Komisija uzskata, ka tās rīcībā nav visa informācija, kas nepieciešama pieprasījuma izvērtēšanai, tā sazinās ar attiecīgo dalībvalsti un precizē, kāda papildu informācija ir vajadzīga.

5. Viena mēneša laikā pēc tam, kad Komisijas rīcībā ir visa informācija, ko tā uzskata par nepieciešamu pieprasījuma izvērtēšanai, tā par to paziņo pieprasījuma iesniedzējai dalībvalstij un pārsūta pieprasījuma kopijas pārējām dalībvalstīm.

6. Trīs mēnešu laikā no šā panta 5. punktā minētās paziņošanas Komisija saskaņā ar 23. panta 2. punktu, pieņem lēmumu par to, vai pilnvarot attiecīgo dalībvalsti noslēgt nolīgumu, par kuru iesniegts pieprasījums. ⌦ Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 28. panta 2. punktā.⌫

Jebkurā gadījumā pirmajā daļā minēto lēmumu Komisija pieņem 18 mēnešu laikā no pieprasījuma saņemšanas.

7. Līdz 2017. gada 26. martam dalībvalstis, kurām ir atļauts slēgt nolīgumus ar attiecīgām valstīm vai teritorijām, ievērojot Komisijas Īstenošanas lēmumu 2012/43/ES 64 , Komisijas Lēmumu 2010/259/ES 65 , Komisijas Lēmumu 2009/853/EK 66 vai Komisijas Lēmumu 2008/982/EK 67 , sniedz Komisijai atjauninātu informāciju, kas nepieciešama izvērtēšanai saskaņā ar 1. punkta otrās daļas c) apakšpunktu.

Trīs mēnešu laikā pēc šādas informācijas saņemšanas Komisija pārbauda sniegto informāciju, lai pārliecinātos, ka attiecīgā valsts vai teritorija pieprasa tās jurisdikcijā esošajiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem piemērot tādus pašus noteikumus kā tie, kas noteikti saskaņā ar šo regulu. Ja pēc šādas pārbaudes Komisija uzskata, ka 1. punkta otrās daļas c) apakšpunktā izklāstītais nosacījums vairs netiek izpildīts, tā atceļ attiecīgo Komisijas lēmumu vai Komisijas īstenošanas lēmumu.

🡻 2019/2175 6. panta 4) punkts

2530. pants

Pamatnostādnes

Līdz 2017. gada 26. jūnijam EUI izdod pamatnostādnes, kas adresētas kompetentajām iestādēm un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 16. pantu par pasākumiem, kas jāveic saskaņā ar šo regulu, jo īpaši attiecībā uz tās 7., 8., 11. un 12. panta īstenošanu. No 2020. gada 1. janvāra šādas pamatnostādnes attiecīgā gadījumā izdod EBI.

🡻 2015/847 (pielāgots)

VIII NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

31. pants26

Regulas (EK) Nr. 1781/2006 Aatcelšana

Regulu (EK) Nr. 1781/2006 ⌦ (ES) 2015/847 ⌫ atceļ.

Atsauces uz atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu, un tās lasa saskaņā ar atbilstības tabulu II pielikumā.

32. pants27

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2017. gada 26. jūnija.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā – Padomes vārdā –

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

(1) Eiropols, From suspicion to action: Converting financial intelligence into greater operational impact (No aizdomām līdz rīcībai — finanšu izlūkošanas pārveidošana par pasākumu ar lielāku darbības ietekmi), 2017. gads.

(2) Komisijas paziņojums “Ceļā uz ES tiesiskā regulējuma nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā labāku īstenošanu” (COM/2019/360 final), Komisijas ziņojums par tādu neseno iespējamas nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas gadījumu novērtēšanu, kuros iesaistītas ES kredītiestādes (COM/2019/373 final), Komisijas ziņojums, ar ko novērtē finanšu ziņu vākšanas vienību sadarbības sistēmu (COM/2019/371).

(3) COM(2020)605 final.

(4) C(2020)2800 final, turpmāk “Rīcības plāns”.

(5) C(2021) 420 final.

(6) C(2021) 423 final.

(7) Direktīva (ES) 2015/849 par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, kas grozīta ar Direktīvu (ES) 2018/843 (OV L 141, 5.6.2015, 73. lpp.).

(8) C(2021) 421 final.

(9) C(2021) 420 final.

(10) Eiropas Parlamenta rezolūcija (2020. gada 10. jūlijs) par visaptverošu Savienības politiku nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanai — Komisijas Rīcības plāns un nesenā notikumu attīstība (2020/2686(RSP)), P9_TA(2020)0204.

(11) Padomes secinājumi par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu, 12608/20.

(12) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/849 (2015. gada 20. maijs) par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 648/2012 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/60/EK un Komisijas Direktīvu 2006/70/EK (OV L 141, 5.6.2015., 73. lpp.).

(13) Regula (ES) 2015/847 par līdzekļu pārvedumiem pievienoto informāciju (OV L 141, 5.6.2015, 1. lpp.).

(14) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/2366 (2015. gada 25. novembris) par maksājumu pakalpojumiem iekšējā tirgū, ar ko groza Direktīvas 2002/65/EK, 2009/110/EK un 2013/36/ES un Regulu (ES) Nr. 1093/2010 un atceļ Direktīvu 2007/64/EK (OV L 337, 23.12.2015., 35. lpp.).

(15) Regula (ES) 2015/847 par līdzekļu pārvedumiem pievienoto informāciju (OV L 141, 5.6.2015, 1. lpp. un OV L 334, 27.12.2019, 1. lpp.).

(16) Sk. jo īpaši Finanšu darījumu darba grupas (FATF) Ieteikumu Nr. 15 par jaunajām tehnoloģijām, kurā grozījumi izdarīti 2019. gada jūnijā.

(17) COM(2020)593 final.

(18) Attiecīgi Direktīva (ES) 2015/2366, Direktīva 2014/92/ES un Direktīva 2009/110/EK.

(19) Šis tiesību aktu kopums ietver priekšlikumu direktīvai par kriptoaktīvu tirgiem un priekšlikumu ES tiesiskajam regulējumam par digitālās darbības noturību.

(20) EST, spriedums, 2019. gada 3. decembris, Čehijas Republika/Parlaments un Padome, C-482/17 EU:C:2019:1035, 42. punkts.

(21) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/849 (2015. gada 20. maijs) par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai.

(22) EST, spriedums, 2016. gada 21. decembris, AGET Iraklis, C-201/15, EU:C:2016:972, 78. punkts.

(23) EST, spriedums, 2020. gada 8. decembris, Ungārija/Parlaments un Padome, EU C.2020:1001, 41. un 42. punkts.

(24) Sk. 2. zemsvītras piezīmi.

(25) Eiropas uzraudzības iestāžu kopīgais atzinums par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas riskiem, kas skar Eiropas Savienības finanšu nozari, 2019. gada 4. oktobris (JC2019 59)

(26) FATF Starptautiskie standarti par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas apkarošanu (grozīti 2020. gada oktobrī): ( http://www.fatf-gafi.org/media/fatf/documents/recommendations/pdfs/FATF%20Recommendations%202012.pdf ).

(27) Darba grupa blokķēdes un virtuālo valūtu jautājumos īpaši norādīja uz šo jautājumu.

(28) EBI, Ziņojums ar ieteikumiem Eiropas Komisijai par kriptoaktīviem, 2019. gada 9. janvāris, https://www.eba.europa.eu/eba-reports-on-crypto-assets.

(29) Komisijas dienestu darba dokuments “Ietekmes novērtējuma ziņojums, kas pievienots Komisijas tiesību aktu priekšlikumu kopumam par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un teroristu finansēšanas novēršanu (NILL/TFN) un tiesībaizsardzību”, tostarp:

(30) Šī “informācijas nodošanas noteikuma” prasība tiks īstenota, grozot Regulu 2015/847 par informāciju, ko pievieno līdzekļu pārvedumiem. Sk. 6. pielikuma 8. iedaļu. Tā izriet no FATF 15. ieteikuma (ar skaidrojošo piezīmi).

(31) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula), (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).

(32) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 (2018. gada 23. oktobris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (OV L 295, 21.11.2018., 39. lpp.).

(33) Regula (ES) 2016/679.

(34) FATF 15. ieteikuma skaidrojošā piezīme: “Valstīm būtu jānodrošina, ka iniciējošie VAPS iegūst un glabā precīzu prasīto informāciju par iniciatoru un prasīto informāciju par saņēmēju saistībā ar virtuālo aktīvu pārvedumiem un nekavējoties un drošā veidā iesniedz iepriekšminēto informāciju saņēmēja VAPS vai finanšu iestādei (ja tāda ir) un pēc pieprasījuma dara to pieejamu attiecīgajām iestādēm” un ka “saņēmēja VAPS iegūst un glabā precīzu prasīto informāciju par iniciatoru un precīzu prasīto informāciju par saņēmēju saistībā ar virtuālo aktīvu pārvedumiem un pēc pieprasījuma dara to pieejamu attiecīgajām iestādēm.”

(35) OV C [...], [...], [...]. lpp.

(36) OV C [...], [...], [...]. lpp.

(37) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2015/847 (2015. gada 20. maijs) par līdzekļu pārvedumiem pievienoto informāciju un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1781/2006 (OV L 141, 5.6.2015., 1. lpp.).

(38) Sk. I pielikumu.

(39) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2018/843 (2018. gada 30. maijs), ar ko groza Direktīvu (ES) 2015/849 par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Direktīvas 2009/138/EK un 2013/36/ES (OV L 156, 19.6.2018., 43. lpp.).

(40) Atsauces uz KAT regulu tiks pievienotas pēc teksta pieņemšanas.

(41) Komisijas paziņojums par Rīcības plānu attiecībā uz visaptverošu Savienības politiku nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanai, C(2020)2800 final.

(42) Padomes Regula (EK) Nr. 2580/2001 (2001. gada 27. decembris) par īpašiem ierobežojošiem pasākumiem, kas terorisma apkarošanas nolūkā vērsti pret konkrētām personām un organizācijām (OV L 344, 28.12.2001., 70. lpp.).

(43) Padomes Regula (EK) Nr. 881/2002 (2002. gada 27. maijs), ar kuru paredz īpašus ierobežojošus pasākumus, kas vērsti pret konkrētām personām un organizācijām, kas saistītas ar organizācijām ISIL (Da'esh) un Al-Qaida (OV L 139, 29.5.2002., 9. lpp.).

(44) Padomes Regula (ES) Nr. 356/2010 (2010. gada 26. aprīlis), ar kuru nosaka īpašus ierobežojošus pasākumus pret noteiktām fiziskajām vai juridiskajām personām, vienībām vai struktūrām saistībā ar situāciju Somālijā (OV L 105, 27.4.2010., 1. lpp.).

(45) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/849 (2015. gada 20. maijs) par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 648/2012 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/60/EK un Komisijas Direktīvu 2006/70/EK (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 73. lpp.).

(46) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula), (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).

(47) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.).

(48) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2007/64/EK (2007. gada 13. novembris) par maksājumu pakalpojumiem iekšējā tirgū, ar ko groza Direktīvas 97/7/EK, 2002/65/EK, 2005/60/EK un 2006/48/EK un atceļ Direktīvu 97/5/EK (OV L 319, 5.12.2007., 1. lpp.).

(49) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/2366 (2015. gada 25. novembris) par maksājumu pakalpojumiem iekšējā tirgū, ar ko groza Direktīvas 2002/65/EK, 2009/110/EK un 2013/36/ES un Regulu (ES) Nr. 1093/2010 un atceļ Direktīvu 2007/64/EK (OV L 337, 23.12.2015., 35. lpp.).

(50) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 924/2009 (2009. gada 16. septembris) par pārrobežu maksājumiem Kopienā, ar kuru atceļ Regulu (EK) Nr. 2560/2001 (OV L 266, 9.10.2009., 11. lpp.).

(51) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 260/2012 (2012. gada 14. marts), ar ko nosaka tehniskās un darbības prasības kredīta pārvedumiem un tiešā debeta maksājumiem euro un groza Regulu (EK) Nr. 924/2009 (OV L 94, 30.3.2012., 22. lpp.).

(52) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1093/2010 (2010. gada 24. novembris), ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/78/EK (OV L 331, 15.12.2010., 12. lpp.).

(53) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1094/2010 (2010. gada 24. novembris), ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/79/EK (OV L 331, 15.12.2010., 48. lpp.).

(54) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1095/2010 (2010. gada 24. novembris), ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/77/EK (OV L 331, 15.12.2010., 84. lpp.).

(55) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

(56) Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 15. novembra Regula (EK) Nr. 1781/2006 attiecībā uz naudas līdzekļu pārskaitījumiem pievienoto informāciju par maksātāju (OV L 345, 8.12.2006., 1. lpp.).

(57) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 (2018. gada 23. oktobris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (OV L 295, 21.11.2018., 39. lpp.).

(58) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.).

(59) [OV norāde uz minēto atzinumu]

(60) OV C 32, 4.2.2014., 9. lpp.

(61) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/110/EK (2009. gada 16. septembris) par elektroniskās naudas iestāžu darbības sākšanu, veikšanu un konsultatīvu uzraudzību, par grozījumiem Direktīvā 2005/60/EK un Direktīvā 2006/48/EK un par Direktīvas 2000/46/EK atcelšanu (OV L 267, 10.10.2009., 7. lpp.).

(62) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).

(63) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 (2018. gada 23. oktobris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (OV L 295, 21.11.2018., 39. lpp.).

(64) Komisijas Īstenošanas lēmums 2012/43/ES (2012. gada 25. janvāris), ar ko Dānijas Karalistei atļauj noslēgt nolīgumus ar Grenlandi un Fēru salām par to, lai naudas līdzekļu pārskaitījumus starp Dāniju un katru no šīm teritorijām uzskatītu par pārskaitījumiem Dānijas iekšienē atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1781/2006 (OV L 24, 27.1.2012., 12. lpp.).

(65) Komisijas Lēmums 2010/259/ES (2010. gada 4. maijs), ar kuru Francijas Republikai atļauj noslēgt nolīgumu ar Monako Firstisti par to, lai naudas līdzekļu pārskaitījumus starp Francijas Republiku un Monako Firstisti uzskatītu par naudas līdzekļu pārskaitījumiem Francijas Republikas iekšienē atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1781/2006 (OV L 112, 5.5.2010., 23. lpp.).

(66) Komisijas Lēmums 2009/853/EK (2009. gada 26. novembris), ar kuru Francijai atļauj noslēgt nolīgumu attiecīgi ar Senpjēru un Mikelonu, Majotu, Jaunkaledoniju, Francijas Polinēziju un Volisu un Futunas salām par to, lai naudas līdzekļu pārskaitījumus starp Franciju un katru šo teritoriju uzskatītu par pārskaitījumiem Francijas iekšienē atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1781/2006 (OV L 312, 27.11.2009., 71. lpp.).

(67) Komisijas Lēmums 2008/982/EK (2008. gada 8. decembris), ar ko Apvienotajai Karalistei atļauj slēgt nolīgumus ar Džersijas teritoriālo vienību, Gērnsijas teritoriālo vienību un Menas salu par naudas līdzekļu pārskaitījumiem starp Apvienoto Karalisti un katru no šīm teritorijām, kuri jāuzskata par naudas līdzekļu pārskaitījumiem Apvienotās Karalistes iekšienē saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1781/2006 (OV L 352, 31.12.2008., 34. lpp.).

Regula (ES) 2015/847	Šī regula
1. pants	1. pants
2. panta 1., 2. un 3. punkts	2. panta 1., 2. un 3. punkts
2. panta 4. punkta pirmā un otrā daļa	2. panta 4. punkta pirmā un otrā daļa
-	2. panta 4. punkta trešā un ceturtā daļa
2. panta 5. punkts	2. panta 5. punkts
3. panta ievadfrāze	3. panta ievadfrāze
3. panta 1. līdz 9. punkts	3. panta 1. līdz 9. punkts
-	3. panta 10. punkts
3. panta 10. punkts	3. panta 11. punkts
3. panta 11. punkts	3. panta 12. punkts
3. panta 12. punkts	3. panta 13. punkts
-	3. panta 14. līdz 21. punkts
4. panta 1. punkta ievadfrāze	4. panta 1. punkta ievadfrāze
4. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunkts	4. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunkts
-	4. panta 1. punkta d) apakšpunkts
4. panta 2. punkta ievadfrāze	4. panta 2. punkta ievadfrāze
4. panta 2. punkta a) un b) apakšpunkts	4. panta 2. punkta a) un b) apakšpunkts
-	4. panta 2. punkta c) apakšpunkts
4. panta 3. līdz 6. punkts	4. panta 3. līdz 6. punkts
5. līdz 13. pants	5. līdz 13. pants
-	14. līdz 18. pants
14. pants	19. pants
15. pants	20. pants
16. pants	21. pants
17. pants	22. pants
18. pants	23. pants
19. pants	24. pants
20. pants	25. pants
21. pants	26. pants
22. pants	27. pants
23. pants	28. pants
24. panta 1. līdz 6. punkts	29. panta 1. līdz 6. punkts
24. panta 7. punkts	-
25. pants	30. pants
26. pants	31. pants
27. pants	32. pants
Pielikums	-
-	I pielikums
-	II pielikums

ATBILSTĪBAS TABULA
Regula (EK) Nr. 1781/2006	Šī regula
1. pants	1. pants
2. pants	3. pants
3. pants	2. pants
4. pants	4. panta 1. punkts
5. pants	4. pants
6. pants	5. pants
7. pants	7. pants
8. pants	7. pants
9. pants	8. pants
10. pants	9. pants
11. pants	16. pants
12. pants	10. pants
—	11. pants
—	12. pants
—	13. pants
13. pants	—
14. pants	15. pants
15. pants	17. līdz 22. pants
16. pants	23. pants
17. pants	24. pants
18. pants	—
19. pants	—
—	26. pants
20. pants	27. pants

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2015/847 (OV L 141, 5.6.2015., 1. lpp.).
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/2175 (OV L 334, 27.12.2019., 1. lpp.).		(tikai 6. pants)

Choose the experimental features you want to try