EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 23.6.2021

COM(2021) 351 final

2021/0172(NLE)

Priekšlikums

PADOMES ĪSTENOŠANAS LĒMUMS

par Francijas atveseļošanas un noturības plāna novērtējuma apstiprināšanu

{SWD(2021) 173 final}

2021/0172 (NLE)

Priekšlikums

PADOMES ĪSTENOŠANAS LĒMUMS

par Francijas atveseļošanas un noturības plāna novērtējuma apstiprināšanu

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/241 (2021. gada 12. februāris), ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu 1 , un jo īpaši tās 20. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)Covid-19 uzliesmojums ir iedragājis Francijas ekonomiku. Francijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju (IKP uz vienu iedzīvotāju) 2019. gadā bija 115 % no ES vidējās vērtības. Saskaņā ar Komisijas 2021. gada pavasara prognozi Francijas reālais IKP 2020. gadā samazinājās par 8,1 % un paredzams, ka 2020. un 2021. gadā tas kopumā būs samazinājies par 2,9 %. Ilgtermiņa aspekti, kas ietekmē vidēja termiņa ekonomikas rādītājus, jo īpaši ietver augstu valsts parāda attiecību, vāju konkurētspēju maza produktivitātes pieauguma apstākļos, augstus regulatīvos ierobežojumus pakalpojumu jomā un lielu administratīvo slogu, kā arī zemu investīciju līmeni un efektivitāti pētniecībā un izstrādē.

(2)Padome 2019. gada 9. jūlijā un 2020. gada 20. jūlijā adresēja Francijai ieteikumus Eiropas pusgada kontekstā. Jo īpaši Padome ieteica uzlabot publisko finanšu ilgtspēju, atbalstīt ekonomiku krīzes un tai sekojošās atveseļošanas laikā, kā arī uzlabot veselības aprūpes sistēmas noturību. Francija arī saņēma ieteikumus par integrāciju darba tirgū, lai nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas, īpašu uzmanību pievēršot neaizsargātām grupām, lai risinātu prasmju trūkuma un neatbilstības problēmu un atbalstītu nodarbinātību krīzes laikā. Padome arī ieteica Francijai nodrošināt to pasākumu efektīvu īstenošanu, ar kuriem atbalsta uzņēmumu likviditāti, jo īpaši attiecībā uz maziem un vidējiem uzņēmumiem, lai ātrāk īstenotu rūpīgi izstrādātus publisko investīciju projektus un veicinātu privātās investīcijas, kas sekmētu ekonomikas atveseļošanos. Francijai tika ieteikts ieguldīt arī svarīgākajās nozarēs, piemēram, zaļajā un digitālajā pārkārtošanā. Jo īpaši saistībā ar zaļo pārkārtošanos Francijai tika ieteikts ieguldīt līdzekļus ilgtspējīgā transportā, atjaunojamos energoresursos, energotīklu starpsavienojumos un infrastruktūrā, kā arī tīrā un efektīvā enerģijas ražošanā un izmantošanā. Padome arī ieteica Francijai ieguldīt pētniecībā un inovācijā, vienlaikus uzlabojot valsts atbalsta shēmu efektivitāti. Visbeidzot, tā ieteica Francijai uzlabot uzņēmējdarbības vidi, vienkāršojot nodokļu sistēmu, samazinot administratīvo slogu, veicinot uzņēmumu izaugsmi un likvidējot šķēršļus konkurencei pakalpojumu jomā. Novērtējusi progresu šo konkrētai valstij adresēto ieteikumu īstenošanā atveseļošanas un noturības plāna iesniegšanas laikā, Komisija secina, ka ieteikums par uzņēmumu izaugsmes veicināšanu (konkrētai valstij adresēts ieteikums 2019.4.3) ir pilnībā īstenots. Ir panākts būtisks progress attiecībā uz ieteikumiem par nodokļu sistēmas vienkāršošanu, jo īpaši attiecībā uz ražošanas nodokļu samazināšanu (konkrētai valstij adresēts ieteikums 2019.4.1 un konkrētai valstij adresēts ieteikums 2020.4.3), par visu to pasākumu veikšanu, kas vajadzīgi, lai efektīvi vērstos pret pandēmiju, atbalstītu ekonomiku un tai sekojošo atveseļošanu (konkrētai valstij adresēts ieteikums 2020.1.1), par to, kā mazināt krīzes ietekmi uz nodarbinātību un sociālo jomu (konkrētai valstij adresēts ieteikums 2020.2.1) un par to pasākumu efektīvas īstenošanas nodrošināšanu, ar kuriem atbalsta uzņēmumu likviditāti, jo īpaši attiecībā uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (konkrētai valstij adresēts ieteikums 2020.3.1).

(3)Komisija 2021. gada 2. jūnijā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1176/2011 2 5. pantu publiskoja padziļinātu pārskatu par Franciju. Komisijas veiktā analīze ļāva secināt, ka Francijā pastāv makroekonomikas nelīdzsvarotība, jo īpaši saistībā ar lielu valsts parādu, vāju konkurētspēju un zemu ražīguma pieaugumu, kam ir pārrobežu nozīme.

(4)[Padomes ieteikumā par eurozonas ekonomikas politiku 3 eurozonas dalībvalstīm tika ieteikts rīkoties, tai skaitā izmantojot savus atveseļošanas un noturības plānus, lai cita starpā nodrošinātu tādu politikas nostāju, kas atbalsta atveseļošanu, un vēl vairāk uzlabotu konverģenci, noturību un ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi. Padomes ieteikumā tika arī ieteikts stiprināt valstu iestāžu sistēmas, lai nodrošinātu makrofinansiālo stabilitāti un pabeigtu ekonomiskās un monetārās savienības izveidi un stiprinātu euro starptautisko nozīmi.] [Ja Padomes ieteikums nav pieņemts līdz PĪL pieņemšanai, šis apsvērums jāizņem].

(5)Francija 2021. gada 28. aprīlī saskaņā ar Regulas (ES) 2021/241 18. panta 1. punktu iesniedza Komisijai savu atveseļošanas un noturības plānu. Pirms plāna iesniegšanas saskaņā ar valsts tiesisko regulējumu notika apspriešanās ar vietējām un reģionālajām pašvaldībām, sociālajiem partneriem, pilsoniskās sabiedrības organizācijām, jaunatnes organizācijām un citām attiecīgajām ieinteresētajām personām. Valstu atbildība par atveseļošanas un noturības plāniem ir pamats to sekmīgai īstenošanai un ilgstošai ietekmei valstu līmenī, kā arī uzticamībai Eiropas līmenī. Atbilstoši minētās regulas 19. pantam Komisija ir novērtējusi atveseļošanas un noturības plāna atbilstību, efektivitāti, lietderīgumu un saskanīgumu, ņemot vērā minētās regulas V pielikumā sniegtās novērtēšanas vadlīnijas.

(6)Lai atbalstītu atveseļošanu pēc Covid-19 krīzes, atveseļošanas un noturības plānos būtu jātiecas sasniegt ar Regulu (ES) 2021/241 izveidotā Atveseļošanas un noturības mehānisma vispārējie mērķi un ar Padomes Regulu (ES) 2020/2094 izveidotā ES Atveseļošanas instrumenta vispārējie mērķi. Tiem būtu jāveicina Savienības ekonomiskā, sociālā un teritoriālā kohēzija, sniedzot ieguldījumu sešos pīlāros, kas minēti Regulas (ES) 2021/241 3. pantā.

(7)Dalībvalstu atveseļošanas un noturības plānu īstenošana veidos koordinētus investīciju un reformu centienus visā Savienībā. Koordinēti un vienlaikus īstenojot šīs reformas un investīcijas, kā arī īstenojot pārrobežu projektus, šīm reformām un investīcijām būs savstarpēji pastiprinoša iedarbība un tās radīs pozitīvu blakusietekmi visā Savienībā. Tāpēc aptuveni vienu trešdaļu no Mehānisma ietekmes uz dalībvalstu izaugsmi un darbvietu radīšanu izraisīs blakusietekme no citām dalībvalstīm.

Līdzsvarota reakcija, kas sniedz ieguldījumu sešos pīlāros

(8)Kā paredzēts Regulas (ES) 2021/241 19. panta 3. punkta a) apakšpunktā un V pielikuma 2.1. punktā, atveseļošanas un noturības plāns lielā mērā (A reitings) ir visaptveroša un pienācīgi līdzsvarota reakcija uz ekonomisko un sociālo situāciju, tādējādi sniedzot pienācīgu ieguldījumu visos sešos pīlāros, kas minēti Regulas (ES) 2021/241 3. pantā, ņemot vērā attiecīgās dalībvalsts konkrētās problēmas un finanšu piešķīrumu.

(9)Plānā ir iekļauti pasākumi, kas dod ieguldījumu visos sešos pīlāros, un ievērojams skaits plāna komponentu attiecas uz vairākiem pīlāriem. Šāda pieeja palīdz nodrošināt, ka katrs pīlārs tiek visaptveroši risināts saskaņotā veidā. Turklāt, ņemot vērā Francijas īpašās problēmas, tiek uzskatīts, ka īpaša uzmanība pārdomātai, ilgtspējīgai un iekļaujošai izaugsmei, kā arī kopējais svērums visos pīlāros ir pienācīgi līdzsvarots.

(10)Plānā uzmanības centrā ir klimatiskā pārkārtošanās, un aptuveni puse komponentu veicina zaļo pārkārtošanos. Attiecīgie pasākumi ietver ēku energoefektivitātes palielināšanu, atbalstu tīrākam transportam un inovāciju tīrākiem enerģijas avotiem. Plāns pievēršas ar digitalizāciju saistītām problēmām daudzās jomās, uzlabojot infrastruktūru, sabiedrisko pakalpojumu digitalizāciju un MVU. Lai uzlabotu izglītības un apmācības sistēmas noturību, plānā ir iekļauti vairāki pasākumi, kas atvieglo digitālo rīku pieejamību visiem iedzīvotājiem, jo īpaši modernizējot izglītības un apmācības shēmas. Ievērojamas investīcijas būtu jāiegulda arī veselības aprūpes nozarē, lai atvieglotu digitālo pārkārtošanos.

(11)Plāns plaši aptver trešo pīlāru (pārdomāta, ilgtspējīga un iekļaujoša izaugsme), un viena trešdaļa komponentu sniedz tajā tiešu ieguldījumu. Uz ekonomisko kohēziju, ražīgumu un konkurētspēju tieši attiecas vairāki plāna elementi. Plānā ir iekļauti vairāki pasākumi, kas veicina inovāciju tādās svarīgās tehnoloģijās kā kiberdrošība, kvantu tehnoloģijas un mākoņdatošana, lai palielinātu Francijas ekonomikas konkurētspēju un vairotu digitālo risinājumu izmantošanu izglītībā, kultūrā un ekonomikas zaļināšanai. Reformām būtu vēl vairāk jāvienkāršo administratīvās procedūras uzņēmumiem. Divi komponenti attiecas uz sociālo un teritoriālo kohēziju. Plāns atbalsta transporta infrastruktūru un veselības aprūpes infrastruktūru visā valstī, tostarp lauku apvidos, mazāk attīstītos reģionos un tālākajās teritorijās. Plānā ietverti pasākumi darbvietu saglabāšanai, galveno uzmanību pievēršot jauniešiem un personām ar invaliditāti, kā arī valsts bezdarba aģentūras reforma un bezdarba apdrošināšana.

(12)Viena trešdaļa plāna veicina veselības, ekonomisko, sociālo un institucionālo noturību, tādējādi uzlabojot ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju un konverģenci Francijā un Savienībā. Plānā ir labi aptverta veselības aprūpes sistēmas stiprināšana, paredzot investīcijas infrastruktūrā un digitalizācijā. Ar svarīgām fiskālajām reformām, kas jāveic, būtu jāuzlabo fiskālās pārvaldības sistēmas efektivitāte un publisko izdevumu kvalitātes novērtēšana jāpadara par regulāru praksi, palīdzot sasniegt mērķi stabilizēt un samazināt parāda attiecību. Valsts budžeta ietekmes uz vidi novērtējumam (“zaļā budžeta plānošana”) būtu jānodrošina, ka publiskie izdevumi ir vērsti uz iekļaujošu un videi nekaitīgu izaugsmi. Uz nākamās paaudzes politiku attiecas vairāki pasākumi, kas tieši ietekmē jauniešus, piemēram, atbalsts izglītības rezultātiem, ieskaitot visnelabvēlīgākajā situācijā esošiem bērniem, māceklības veicināšana, profesionālā izglītība un jauniešu nodarbinātība, jauniešu karjeras un ienākumu iespēju uzlabošana. To papildina pasākums par izglītības digitalizāciju.

Risinājumi, kas attiecas uz visām konkrētajai valstij adresētajos ieteikumos konstatētajām problēmām vai uz ievērojamu to daļu

(13)Kā paredzēts Regulas (ES) 2021/241 19. panta 3. punkta b) apakšpunktā un V pielikuma 2.2. punktā, gaidāms, ka atveseļošanas un noturības plāns palīdzēs efektīvi risināt ievērojamu to problēmu daļu (A reitings), kuras ir konstatētas attiecīgajos konkrētajai valstij adresētajos ieteikumos, ieskaitot to fiskālos aspektus, un ieteikumos, kas sniegti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1176/2011 6. pantu, vai problēmas, kuras ir konstatētas citos atbilstīgos dokumentos, ko Komisija ir oficiāli pieņēmusi Eiropas pusgada kontekstā.

(14)Var uzskatīt, ka ieteikumi, kas saistīti ar tūlītēju fiskālās politikas reakciju uz pandēmiju, neietilpst Francijas atveseļošanas un noturības plāna darbības jomā, neraugoties uz to, ka Francija kopumā ir pienācīgi un pietiekami reaģējusi uz tūlītējo vajadzību atbalstīt ekonomiku 2020. un 2021. gadā, izmantojot fiskālos līdzekļus saskaņā ar vispārējās izņēmuma klauzulas noteikumiem. Turklāt ieteikums panākt pietiekamu progresu virzībā uz vidēja termiņa budžeta mērķi 2020. gadā vairs nav aktuāls, ņemot vērā gan attiecīgā budžeta perioda beigas, gan Stabilitātes un izaugsmes pakta vispārējās izņēmuma klauzulas aktivizēšanu 2020. gada martā pandēmijas krīzes kontekstā.

(15)Plānā ir ietverts plašs savstarpēji pastiprinošu reformu un investīciju kopums, kas palīdz efektīvi risināt visas ekonomikas un sociālās problēmas (vai būtisku to daļu), kuras izklāstītas konkrētai valstij adresētajos ieteikumos, kurus Padome 2019. un 2020. gadā adresēja Francijai Eiropas pusgada ietvaros, jo īpaši tādās jomās kā: i) publiskās finanses (proti, valsts parāda atmaksājamība, izdevumu ietaupījumi un efektivitātes pieaugums), ii) atbalsts uzņēmumiem (piekļuve finansējumam, konkurētspēja, administratīvā sloga mazināšana, kā arī pētniecības un izstrādes ekosistēmas veicināšana), iii) darba tirgus politika (bezdarba novēršana, darba tirgus integrācijas un prasmju neatbilstības novēršana, izglītības nodrošināšana neaizsargātām iedzīvotāju grupām), iv) veselības aprūpes sistēmas noturība (aprūpes modernizācija un koordinācija, e-veselība, profilakse), v) zaļā pārkārtošanās (siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana ilgtermiņā, emisiju samazināšana transporta nozarē un energoefektivitātes uzlabošana) un vi) digitālā pārkārtošanās (savienojamības un sabiedrības digitālo prasmju uzlabošana, kā arī uzņēmumu digitalizācijas veicināšana). Paredzams, ka pēc plāna reformu un investīciju kopuma sekmīgas pabeigšanas lielā mērā būs novērstas tā pamatā esošās problēmas un vājās vietas.

(16)Ievērojama daļa investīciju Francijas atveseļošanas un noturības plānā ir vērstas uz zaļo un digitālo pārkārtošanos, veselības aprūpi un pētniecību un izstrādi nolūkā uzlabot Francijas uzņēmumu konkurētspēju. Pirms krīzes novērotais vājais ražīguma pieaugums būtu jārisina, izmantojot plānotās investīcijas cilvēkkapitālā un īstenojot vairākus pasākumus ar mērķi atbalstīt prasmes (jo īpaši digitālās prasmes), uzņēmumu digitalizāciju un ieguldījumus inovācijā.

(17)Paredzams, ka valsts finanšu reformas palīdzēs uzlabot valsts izdevumu kvalitāti un efektivitāti, kā arī stabilizēt un galu galā samazināt Francijas valsts parādu vidējā termiņā. Konkrētāk, ar publisko finanšu pārvaldības reformu būtu jānosaka daudzgadu izdevumu noteikums attiecībā uz vispārējiem valsts izdevumiem un jānostiprina valsts fiskālās padomes prerogatīvas. Šīs jaunās pārvaldības sistēmas īstenošana, kā arī valsts finanšu daudzgadu līkne, kas ļauj stabilizēt un pēc tam samazināt parāda attiecību, tiks noteikta jaunajos publisko finanšu plānošanas tiesību aktos. Ar otro reformu tiek ieviesta regulāra valsts izdevumu kvalitātes un tās uzlabošanai veikto pasākumu novērtēšana.

(18)Viens no plāna elementiem ir veltīts cīņai pret bezdarbu. Šī pieeja ir vērsta uz jaunatni un paredz īstenot pasākumus attiecībā uz māceklību, apmācību, prasmēm un aktīvu darba tirgus politiku. Paredzams, ka arī saistītās reformas, piemēram, bezdarbnieku pabalstu reforma, kas ietver pasākumus, kuru mērķis ir risināt darba tirgus segmentācijas problēmu, radīs ilgstošu pozitīvu ietekmi.

(19)Pievēršoties iepriekš minēto problēmu risināšanai, sagaidāms, ka atveseļošanas un noturības plāns palīdzēs arī koriģēt nelīdzsvarotību 4 , ar ko saskaras Francija, jo īpaši attiecībā uz lielu valsts sektora parādu, vāju konkurētspēju un mazu produktivitātes pieaugumu, kam ir pārrobežu nozīme.

Ieguldījums izaugsmes potenciālā, darbvietu radīšanā un ekonomiskajā, sociālajā un institucionālajā noturībā

(20)Kā paredzēts Regulas (ES) 2021/241 19. panta 3. punkta c) apakšpunktā un V pielikuma 2.3. punktā, gaidāms, ka atveseļošanas un noturības plāns būtiski (A reitings) palīdzēs stiprināt dalībvalsts izaugsmes potenciālu, darbvietu radīšanu un ekonomisko, sociālo un institucionālo noturību, veicinot Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošanu, tostarp veicinot rīcībpolitikas attiecībā uz bērniem un jauniešiem, un mazinās Covid-19 krīzes ekonomisko un sociālo ietekmi, tādējādi uzlabojot ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju un konverģenci Francijā, veicinot investīcijas mazāk attīstītos reģionos (piemēram, tālākajos reģionos) un Savienībā.

(21)Komisijas dienestu veiktās simulācijas liecina, ka plāns var līdz 2024. gadam palielināt Francijas IKP par 0,6 %–1,0 % 5 . Atveseļošanas un noturības plānā ir iekļauts ievērojams skaits investīciju, kam būtu jāstiprina Francijas izaugsmes potenciāls, kā arī tās ekonomiskā, sociālā un institucionālā noturība. Paredzams, ka plānā paredzētās investīcijas veicinās konkurētspēju un produktivitāti, jo īpaši investīcijas pētniecībā un izstrādē, tādās svarīgās zaļajās tehnoloģijās kā ūdeņradis, biobāzēti materiāli un rūpniecības dekarbonizācija, svarīgās digitālās tehnoloģijās, piemēram, kvantu datošanā, mākoņdatošanā un kiberdrošībā, un investīcijas, kas vērstas uz tādām svarīgām nozarēm kā aeronautika. Paredzams, ka pasākumi, kas paplašina ātrdarbīga platjoslas tīkla pārklājumu lauku apvidos un attālākajos reģionos, stiprina MVU vienlīdzību, vairo pētniecības organizāciju un augstākās izglītības iestāžu resursus, uzlabo publiskā un privātā sektora sadarbību pētniecības un tehnoloģiju jomā, kā arī digitālo izglītību un prasmes, vēl vairāk stiprinās Francijas izaugsmes potenciālu un stimulēs darbvietu radīšanu.

(22)Plānā ir iekļautas arī vairākas reformas, ar kurām risina strukturālās problēmas, ar ko saskaras Francija, un kurām būtu jāveicina lielāka ekonomiskā, sociālā un institucionālā noturība. Paredzams, ka publisko finanšu pārvaldības sistēmas reforma pastiprinās budžeta saistības, uzlabos publisko izdevumu kvalitāti un palīdzēs stabilizēt un galu galā samazināt valsts parādu. Bezdarbnieku pabalstu sistēmas reformai būtu jāstiprina stimuli nodarbinātībai un jānodrošina lielāka juridiskā stabilitāte darba devējiem, vienlaikus laika gaitā paplašinot piemērošanas jomu. Plānā ir iekļautas arī reformas, ar kurām paredzēts samazināt administratīvo un regulatīvo slogu, uzlabot pētniecības karjeru pievilcību un palielināt publisko finansējumu pētniecībai un izstrādei.

(23)Atveseļošanas un noturības plānā ir paredzētas ievērojamas investīcijas, lai risinātu sociālās problēmas un uzlabotu dažu neaizsargātu grupu (nelabvēlīgā situācijā esošu jauniešu, personu ar invaliditāti un vecāka gadagājuma cilvēku) sociālo kohēziju un integrāciju. Lai veicinātu jauniešu izglītības iegūšanu un integrāciju darba tirgū, investīcijas ietver atbalstu māceklībai, mērķtiecīgas darbā pieņemšanas subsīdijas, priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas novēršanas programmas, papildu vietu izveidi internātskolās un terciārās un profesionālās izglītības sistēmā, lielākas valsts garantijas studentu aizdevumiem un valsts nodarbinātības dienesta resursu pagaidu palielinājumu. Investīcijām izglītības materiālu un aprīkojuma digitalizācijā būtu jāļauj skolām piedāvāt tālmācības, tādējādi palielinot institucionālo noturību. Investīcijām veselības aprūpē būtu vēl vairāk jāuzlabo sociālā un teritoriālā kohēzija. Plānā ir iekļautas investīcijas veselības aprūpes sistēmas modernizācijā un digitalizācijā, paredzot tādus pasākumus kā elektronisko veselības karšu ieviešana, kas, paredzams, uzlabos aprūpes efektivitāti un pieejamību, un veco ļaužu pansionātu renovācija ar mērķi nodrošināt augstāku aprūpes kvalitāti. Sociālo kohēziju atbalsta arī sociālo mājokļu renovācija, kam būtu jāpalīdz ierobežot enerģētisko nabadzību, kā arī pārvaldes digitalizācija, kas, paredzams, uzlabos sabiedriskos pakalpojumus.

(24)Paredzams, ka vairākas reformas vēl vairāk stiprinās sociālo noturību un kohēziju. Veselības aprūpes sistēmas reformu mērķis ir uzlabot karjeras pievilcību veselības aprūpes nozarē un atvieglot vietējās aprūpes organizēšanu. Sagaidāms, ka atjauninātā stratēģija, ko pieņēmis valsts nodarbinātības dienests, sniegs lielāku atbalstu darba meklētājiem, tostarp izmantojot jaunu diagnostikas un vadības metodiku. Turklāt bezdarba apdrošināšanas reformai būtu jāstimulē uzņēmumi, lai tie īsāku terminētu līgumu vietā piedāvātu vairāk pastāvīgu līgumu. Citas reformas regulē attiecības starp valsti un vietējām teritorijām, nodrošinot elastīgāku kārtību pilnvaru nodošanai no valsts vietējām teritorijām, racionalizējot lēmumu pieņemšanu, lai stiprinātu institucionālo noturību, kā arī teritoriālo kohēziju. Turklāt paredzams, ka civildienesta transversālā reforma, pārskatot darbā pieņemšanas procedūras un nostiprinot vienlīdzīgas attieksmes un iespēju principu, vēl vairāk veicinās sociālo kohēziju.

Princips “nenodari būtisku kaitējumu”

(25)Kā paredzēts Regulas (ES) 2021/241 19. panta 3. punkta d) apakšpunktā un V pielikuma 2.4. punktā, gaidāms, ka atveseļošanas un noturības plāns nodrošinās, ka neviens atveseļošanas un noturības plānā iekļauto reformu un investīciju projektu īstenošanas pasākums (A reitings) nenodara būtisku kaitējumu vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē (princips “nenodari būtisku kaitējumu”).

(26)Francijas atveseļošanas un noturības plānā ir iekļauts sistemātisks katra pasākuma novērtējums, ņemot vērā principu “nenodari būtisku kaitējumu”. Sniegtā informācija ļauj novērtēt, vai pasākumi atbilst principam, piemēram, sniedzot pamatojumu pašreizējā Savienības un Francijas tiesiskā regulējuma piemērošanas kārtībai, lai izvairītos no būtiska kaitējuma.

(27)Attiecībā uz dažiem pasākumiem, kuru īstenošanai joprojām nepieciešams uzaicinājums iesniegt projektus vai uzaicinājums izteikt ieinteresētību, lai nākotnē atlasītu konkrētus projektus (piemēram, pasākumi, kas saistīti ar ceturto programmu “Investissements d’Avenir” vai rūpniecības dekarbonizāciju), princips “nenodari būtisku kaitējumu” tiek ievērots, nosakot šiem pasākumiem atbilstīgus atskaites punktus, kas paredz, ka uzaicinājuma iesniegt projektus vai uzaicinājuma izteikt ieinteresētību uzdevuma ietvari neļauj atlasīt darbības, kas varētu būtiski kaitēt vides mērķiem.

Zaļās pārkārtošanās, tostarp bioloģiskās daudzveidības, sekmēšana

(28)Kā paredzēts Regulas (ES) 2021/241 19. panta 3. punkta e) apakšpunktā un V pielikuma 2.5. punktā, atveseļošanas un noturības plānā ir iekļauti pasākumi, kas lielā mērā (A reitings) sekmē zaļo pārkārtošanos, tostarp bioloģisko daudzveidību, vai palīdz risināt no minētās pārkārtošanās izrietošās problēmas. Klimata mērķu sasniegšanai paredzētie pasākumi veido 46,0 % no plāna kopējā piešķīruma, kas aprēķināts saskaņā ar Regulas (ES) 2021/241 VI pielikumā izklāstīto metodiku. Saskaņā ar Regulas (ES) 2021/241 17. pantu atveseļošanas un noturības plāns atbilst informācijai, kas iekļauta nacionālajā enerģētikas un klimata plānā 2021.–2030. gadam.

(29)Plānā ir iekļautas strukturālas un ilgstošas investīcijas publiskā un privātā sektora ēku fonda energorenovācijā, tīras mobilitātes infrastruktūrās un transportlīdzekļos, kā arī rūpniecisko procesu dekarbonizācijā, liekot Francijai virzīties uz būtisku un ilgtspējīgu siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu un tādējādi uz klimatisko pārkārtošanos. Plānā ir paredzētas arī ievērojamas nemateriālās investīcijas pētniecībā, izstrādē un inovācijā, jo īpaši videi nekaitīgu tehnoloģiju jomā saskaņā ar ceturto programmu “Investissements d’Avenir”, kam būtu jāveicina atjaunīgā un mazoglekļa ūdeņraža izmantošana, lai atbalstītu ekonomikas dekarbonizāciju un aeronautikas nozari pārejā uz mazoglekļa rūpniecību. Attiecībā uz vides pārkārtošanu plānam būtu tieši jāveicina bioloģiskās daudzveidības saglabāšana, veicot investīcijas aizsargājamās teritorijās, veicot ekoloģiskas atjaunošanas darbības,  uzlabojot mežu apsaimniekošanu un paplašinot meža platības. Zaļo pārkārtošanos vajadzētu veicināt arī citām investīcijām (aprites ekonomikā un jo īpaši plastmasas materiālu jomā, cīņā pret augsnes mākslīgu pārveidošanu, ūdens resursu un atkritumu apsaimniekošanā, kā arī lauksaimniecības pārkārtošanā). Visbeidzot, Klimata un noturības aktam, īstenošanas dekrētiem par aprites ekonomiku un publisko izdevumu “zaļajai budžeta plānošanai” būtu jānodrošina Francijas atveseļošanas un noturības plāna ilgstoša ietekme uz zaļo pārkārtošanos, tostarp uz bioloģisko daudzveidību un vides aizsardzību.

(30)Reformām un investīcijām būtu jāsniedz būtisks ieguldījums Francijas dekarbonizācijas un klimata mērķu sasniegšanā, kā noteikts Francijas Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā, kā arī “Stratégie Nationale Bas Carbone“, kura 2020. gada pārskatīšanā ir izklāstīts ceļvedis, kā līdz 2050. gadam panākt oglekļneitralitāti. Francijas atveseļošanas un noturības plānā galvenā uzmanība ir pievērsta energoefektivitātes pasākumiem, jo īpaši būvniecības un rūpniecības nozarēs, un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai. Attiecībā uz atjaunojamo enerģiju paredzams, ka uzsvars uz atjaunojamo energoresursu un mazoglekļa ūdeņraža ražošanu, kā arī citi elektrifikācijas pasākumi, piemēram, transporta nozarē, palielinās atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas patēriņu, ciktāl papildu elektroenerģijas pieprasījumu apmierina papildu elektroenerģijas ražošana no atjaunojamiem energoresursiem. Turklāt ASAP aktā (“Accélération et simplification de l’action publique” – Publisko darbību paātrināšana un vienkāršošana) iekļauto administratīvo prasību atvieglošana atjaunojamo energoresursu investīciju izvēršanai var veicināt papildu atjaunojamās elektroenerģijas jaudas attīstību. Tāpēc paredzams, ka Francijas plāns palīdzēs sasniegt Savienības 2030. gadam izvirzītos enerģētikas un klimata mērķrādītājus un līdz 2050. gadam sasniegt ES klimatneitralitātes mērķi.

Digitālās pārkārtošanās sekmēšana

(31)Kā paredzēts Regulas (ES) 2021/241 19. panta 3. punkta f) apakšpunktā un V pielikuma 2.6. punktā, atveseļošanas un noturības plānā ir iekļauti pasākumi, kas lielā mērā (A reitings) sekmē digitālo pārkārtošanos vai palīdz risināt no minētās pārkārtošanas izrietošās problēmas. Digitālo mērķu sasniegšanai paredzētie pasākumi veido 21,3 % no plāna kopējā piešķīruma, kas aprēķināts saskaņā ar Regulas (ES) 2021/241 VII pielikumā izklāstīto metodiku.

(32)Atveseļošanas un noturības plāna investīcijas digitālajā pārkārtošanā palīdz risināt Francijas problēmas, piemēram, uzlabojot savienojamību, veicinot uzņēmumu digitalizāciju un uzlabojot digitālo izglītību un prasmes. Digitālās savienojamības jomā paredzētajām investīcijām, piemēram, īpaši ātrdarbīga platjoslas tīkla plānam, vajadzētu būt ilgstošai ietekmei, novēršot gan strukturālās nepilnības, gan palīdzot uzlabot tehnoloģisko noturību, vienlaikus palielinot kohēziju visā teritorijā, tostarp lauku apvidos. Atveseļošanas un noturības plāna pamatā ir esošās iniciatīvas, piemēram, “France Num”, ar mērķi līdz 2024. gadam palielināt digitalizāciju 200 000 mazos un vidējos uzņēmumos, vienlaikus nodrošinot darbiniekiem nepieciešamo atbalstu pārejā uz digitālajām tehnoloģijām. Plānā ir iekļautas arī investīcijas izglītības un nodarbinātības atbalstam, tostarp īpaši pasākumi digitālo prasmju attīstīšanai, piemēram, papildu piešķīrums individuālajiem mācību kontiem apmācībai “nākotnes darbvietās”, kas vērsts uz 25 000 cilvēku apmācību digitālajās profesijās. Ar šīm investīcijām tiks atbalstīta visaptverošas izglītības digitalizācijas stratēģijas īstenošana, jo īpaši pamatskolās un vidusskolās. Pasākumi digitālo prasmju uzlabošanai ir īpaši svarīgi, lai risinātu Francijas strukturālās problēmas, kas saistītas ar pastāvīgo digitālo prasmju trūkumu Francijas iedzīvotāju vidū, kurš 2019. gadā bija zem Savienības vidējā rādītāja, un tie palīdz sasniegt digitālās desmitgades mērķi – 80 % Savienības iedzīvotāju ar digitālajām pamatprasmēm līdz 2030. gadam un 20 000 000 informācijas un komunikācijas tehnoloģiju speciālistu.

(33)Turklāt plānā ir iekļauta transversāla pieeja valsts digitālajai pārejai. Plānā ir iekļautas digitālās investīcijas, kas aptver pētniecību, inovāciju, jaunu tehnoloģiju ieviešanu, valsts un teritoriju digitalizāciju, kiberdrošību, elektronisko identitāti un e-veselību. Investīcijām kiberdrošības jomā būtu jāstiprina sabiedriskie pakalpojumi, kuru traucējumi būtiski ietekmētu iedzīvotājus. Ievērojamām investīcijām e-veselības jomā būtu jāatbalsta valsts digitālo veselības aprūpes pakalpojumu infrastruktūra un projektu pārvaldība. Plāns atbalsta arī vairākas darbības svarīgāko digitālo spēju izvēršanai, galvenokārt izmantojot programmu “Programme d’Investissements d’Avenir”. Mērķa jomas ir kiberdrošība, 5G, kvantu tehnoloģijas, mākoņdatošana, kā arī digitālā izglītība un kultūras un radošās nozares. Atveseļošanas un noturības plānā ir sīki izklāstīta valsts dalība divos plānotos digitālajos projektos visas Eiropas interesēs: viens no projektiem ir saistīts ar nākamās paaudzes perifērdatošanu un otrs – ar mikroelektronikas un komunikācijas tehnoloģijām, abi projekti tiek atbalstīti saskaņā ar Regulu (ES) 2021/241 ar “Programme d’Investissements d’Avenir” starpniecību.

Ilgstoša ietekme

(34)Kā paredzēts Regulas (ES) 2021/241 19. panta 3. punkta g) apakšpunktā un V pielikuma 2.7. punktā, gaidāms, ka atveseļošanas un noturības plānam lielā mērā (A reitings) būs ilgstoša ietekme uz Franciju.

(35)Francijas atveseļošanas un noturības plānā paredzēto investīciju un reformu īstenošanai vajadzētu ilgstoši ietekmēt valsts ekonomisko, sociālo un institucionālo noturību. Plānā paredzētajām investīcijām tehnoloģijās, inovācijā, piemēram, zaļajās tehnoloģijās, digitālajās tehnoloģijās, veselības aprūpē, kā arī prasmēs un digitālajā pārejā būtu jāietekmē ražīgums un tādējādi arī Francijas ekonomikas izaugsmes potenciāls. Pasākumiem, kuru mērķis ir palielināt nodarbināmību, jo īpaši jauniešu nodarbināmību, būtu arī pozitīvi jāietekmē potenciālā izaugsme ilgtermiņā. Plāna darbības jomā jaunatnes nodarbinātības politika ir gan novatoriska, gan, ņemot vērā gaidāmo ietekmi uz nodarbinātību un sociālo iekļaušanu, tai, visticamāk, būs ilgstoša ietekme. Veselības aprūpes nozares noturība, efektivitāte un pieejamība būtu jāstiprina, īstenojot valsts veselības aprūpes sistēmas reformas stratēģiju, modernizējot infrastruktūru, kā arī digitalizējot veselības aprūpi. Paredzams, ka tas uzlabos konkrētu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību nepietiekami apkalpotos reģionos, piemēram, lauku apvidos un tālākajos reģionos. Ekoloģisko pārkārtošanos atbalsta vairākas konkrētas reformas, tostarp Klimata un noturības akts un Mobilitātes akts. Pētniecības reformai un ar to saistītajām investīcijām būtu jāļauj Francijai gūt zināmus panākumus virzībā uz mērķi – 3 % no IKP pētniecībai un izstrādei, pakāpeniski palielinot publiskos izdevumus pētniecībai un izstrādei un stiprinot publiskā un privātā sektora sadarbību. Investīcijām, kas paredzētas augstākās izglītības iestāžu pārveides atbalstam, vajadzētu būt ievērojamai blakusietekmei, kam vajadzētu labvēlīgi ietekmēt ekonomiku un sabiedrību (kopumā šo iestāžu pārejas uz izcilību stimulēšanai, resursu dažādošanas palielināšanai un to lomai inovācijas ķēdē vajadzētu būt ilgstošai ietekmei). Visbeidzot, plānā paredzētajiem īpašajiem pasākumiem būtu jāveicina publisko finanšu ilgtermiņa ilgtspējas mērķa sasniegšana.

(36)Plāna ilgstošu ietekmi var palielināt arī ar sinerģiju starp plānu un citām programmām, ko finansē no kohēzijas politikas fondiem, jo īpaši, būtiski risinot dziļi iesakņojušās teritoriālās problēmas un veicinot līdzsvarotu attīstību.

Uzraudzība un īstenošana

(37)Kā paredzēts Regulas (ES) 2021/241 19. panta 3. punkta h) apakšpunktā un V pielikuma 2.8. punktā, atveseļošanas un noturības plānā ir ierosināta pienācīga (A reitings) kārtība, kas nodrošinās efektīvu atveseļošanas un noturības plāna uzraudzību un īstenošanu, tostarp attiecībā uz paredzēto grafiku, ierosinātajiem atskaites punktiem un mērķrādītājiem, un saistītajiem rādītājiem.

(38)Ekonomikas, finanšu un atveseļošanas ministrija kopā ar Eiropas lietu ģenerālsekretariātu ir atbildīga par Francijas atveseļošanas un noturības plāna uzraudzību un īstenošanu. Atskaites punkti un mērķrādītāji ir skaidri, reālistiski un labi piemēroti atveseļošanas un noturības plāna īstenošanas progresa izsekošanai ar attiecīgiem, pieņemamiem un stabiliem saistītiem rādītājiem, kas aptver visas plānā iekļautās reformas un investīcijas.

(39)Francijas plāna atskaites punkti un mērķrādītāji ir piemērota sistēma plāna īstenošanas uzraudzībai. Tie ir pietiekami skaidri un visaptveroši, lai nodrošinātu, ka to izpilde tiek izsekota un pārbaudīta.

(40)Francijas iestāžu aprakstītie pārbaudes mehānismi, datu vākšana un pienākumi šķiet pietiekami stabili, lai pienācīgi pamatotu izmaksu pieprasījumus pēc tam, kad atskaites punkti un mērķrādītāji ir novērtēti kā pabeigti.

(41)Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka Mehānisma finansiālais atbalsts tiek paziņots un atzīts saskaņā ar Regulas (ES) 2021/241 34. pantu. Lai palīdzētu dalībvalstīm īstenot to plānus, no tehniskā atbalsta instrumenta var pieprasīt tehnisko atbalstu.

Izmaksas

(42)Kā paredzēts Regulas (ES) 2021/241 19. panta 3. punkta i) apakšpunktā un V pielikuma 2.9. punktā, atveseļošanas un noturības plānā sniegtais pamatojums par plānā aplēsto kopējo izmaksu summu ir zināmā mērā (B reitings) pamatots un ticams, izmaksu lietderības principam atbilstīgs un samērīgs ar paredzamo ietekmi uz valsts ekonomiku un sociālo ietekmi.

(43)Francija kopumā ir iesniegusi pasākumu izmaksu sadalījumu, atsaucoties uz līdzīgiem iepriekšējiem projektiem vai pētījumiem, kas veikti, lai pamatotu izmaksu rādītājus, un pienācīgiem skaidrojumiem par metodoloģiju, kas izmantota kopējo izmaksu noteikšanai. Attiecībā uz dažādajiem pasākumiem, kuru izmaksas nevar iepriekš detalizēti noteikt tāpēc, ka projektus atlasa konkursa procedūrās, piemēram, uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus, atveseļošanas un noturības plānā, pamatojoties uz iepriekšējo pieredzi, kopumā pamatots, ka izmaksas nav nesamērīgas ar pasākuma mērķiem. Izmaksu aplēšu un apliecinošo dokumentu novērtējums liecina, ka lielākā daļa izmaksu ir pamatotas un ticamas. Tomēr tas, ka dažkārt izmantotā metodika nav pietiekami labi izskaidrota un saikne starp pamatojumu un izmaksām nav pilnīgi skaidra, izslēdz A reitinga piešķiršanu šim vērtēšanas kritērijam. Visbeidzot, atveseļošanas un noturības plāna aplēstās kopējās izmaksas atbilst izmaksu lietderības principam un ir samērīgas ar paredzamo valsts ekonomisko un sociālo ietekmi.

Finanšu interešu aizsardzība

(44)Kā paredzēts Regulas (ES) 2021/241 19. panta 3. punkta j) apakšpunktā un V pielikuma 2.10. punktā, atveseļošanas un noturības plānā ierosinātie pasākumi un šajā lēmumā paredzētie papildu pasākumi pienācīgi (A reitings) ļaus novērst, atklāt un izbeigt korupciju, krāpšanu un interešu konfliktus minētajā regulā paredzēto līdzekļu izmantošanā, un ir gaidāms, ka pasākumi pārliecinoši novērsīs dubultu finansēšanu no minētās regulas un citām Savienības programmām. Tas neskar citu instrumentu un rīku piemērošanu, lai veicinātu un panāktu atbilstību ES tiesību aktiem, tostarp korupcijas, krāpšanas un interešu konfliktu novēršanai, atklāšanai un labošanai un Savienības finanšu aizsardzībai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) 2020/2092.

(45)Nacionālajā atveseļošanas un noturības plānā pienācīgā veidā aprakstīta sistēma atveseļošanas un noturības plāna īstenošanai Francijā. Valsts tiesiskais regulējums ir stabila iekšējās kontroles sistēma, saskaņā ar kuru kompetentajām personām tiek piešķirti skaidri uzdevumi un pienākumi. Centrālās valdības līmenī ekonomikas, finanšu un atveseļošanas ministrs ir atbildīgs par atveseļošanas plāna vadīšanu, pastāvīgi apspriežoties ar Eiropas lietu ģenerālsekretariātu (SGAE). Plānu uzrauga premjerministram un ekonomikas ministram piesaistītais “Secretariat Général France Relance”. Īstenošana ir deleģēta ministrijām, izmantojot “conventions de délégation de gestion” un “chartes de gestion”. Konkrēti, atskaites punktu un mērķrādītāju kontrole ir deleģēta ministrijām, kas atbild par komponentu īstenošanu, izmantojot “convention de délégation de gestion”. Sagaidāms, ka pirms pirmā maksājuma pieprasījuma iesniegšanas premjerministrs parakstīs apkārtrakstu attiecībā uz i) sistēmas organizāciju un katras struktūras pienākumiem attiecībā uz datu uzticamības un kontroles nodrošināšanu; ii) procedūrām uzraudzības rādītāju datu vākšanai un glabāšanai. Saskaņā ar regulu vāc visas 22. panta 2. punkta d) apakšpunktā noteiktās standartizētās datu kategorijas. Attiecībā uz iekšējās kontroles sistēmu par atveseļošanas un noturības plānu atbildīgajām iestādēm būtu jāpaļaujas uz Francijā spēkā esošo valsts sistēmu, kas kontrolē valsts budžetu. “Commission interministérielle de Coordination des Contrôles” (CiCC) ieceļ par valsts revīzijas un kontroles koordinatoru. CiCC mērķis ir aizsargāt Savienības finanšu intereses Francijā. Ar savām kontroles pilnvarām tā nodrošina, ka Eiropas līdzekļi tiek izmantoti saskaņā ar Savienības un valstu noteikumiem. Tās uzdevums ir arī novērst krāpšanu un sodīt par to. Pārbaudes, inspekcijas un revīzijas apmeklējumiem būtu jānodrošina šo sistēmu efektivitāte un jākontrolē nosūtīto datu kvalitāte attiecībā uz nozīmīgākajiem pasākumiem. Tā jau 2016. gadā pieņēma valsts stratēģiju cīņai pret līdzekļu izkrāpšanu no Eiropas fondiem, un tās rīcībā cīņā pret krāpšanu ir vairāki dalībnieki. Francija ir ieviesusi atbilstīgus pasākumus, lai izvairītos no divkārša finansējuma saskaņā ar Regulu (ES) 2021/241 un citām Savienības programmām.

Plāna saskanīgums

(46)Kā paredzēts Regulas (ES) 2021/241 19. panta 3. punkta k) apakšpunktā un V pielikuma 2.11. punktā, plānā lielā mērā (A reitings) ir iekļauti saskanīgi reformu un publisko investīciju projektu īstenošanas pasākumi.

(47)Francijas atveseļošanas un noturības plāns ir strukturēts ap deviņiem saskaņotiem komponentiem, kas atbalsta kopīgos mērķus stimulēt Francijas ekonomikas atveseļošanu, veicināt zaļo un digitālo pārkārtošanos un palielināt Francijas noturību, lai panāktu ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi. Katrs komponents ir balstīts uz saskanīgām reformu un investīciju paketēm ar savstarpēji pastiprinošiem vai savstarpēji papildinošiem pasākumiem. Sinerģija pastāv arī starp dažādajiem komponentiem, un neviens pasākums nav pretrunā vai neapdraud kāda cita pasākuma efektivitāti.

Līdztiesība

(48)Dzimumu līdztiesība un vienlīdzīgas iespējas visiem tiek risinātas ar reformām un investīcijām, kas atbalsta izglītību, profesionālo apmācību un jauniešu, tostarp bērnu un jauniešu no nelabvēlīgas vides, piekļuvi nodarbinātībai. Tie ietver arī īpašus pasākumus nolūkā stimulēt darba ņēmēju ar invaliditāti pieņemšanu darbā, tostarp civildienestā. Plānā ir ietvertas arī reformas un investīcijas, kuru mērķis ir uzlabot vecāka gadagājuma cilvēku dzīves kvalitāti un aprūpi. Attiecībā uz dzimumu līdztiesību galvenie pasākumi ietver valsts pārvaldes pārveidi, nosakot kvantitatīvus mērķus par sievietēm vadošos amatos, kā arī atalgojuma pārredzamības pienākumus uzņēmumiem. Paredzams, ka uzņēmumi, kas gūst labumu no pasākumiem saskaņā ar Regulu (ES) 2021/241, veicinās ekonomiskās, sociālās un vides pārmaiņas, jo īpaši tāpēc, ka uzņēmumiem būs pienākums publicēt indeksu, ar ko mēra progresu dzimumu līdztiesības jomā.

Drošības pašnovērtējums

(49)Francija ir iesniegusi drošības pašnovērtējumu investīcijām digitālajās spējās un savienojamībā saskaņā ar Regulas (ES) 2021/241 18. panta 4. punkta g) apakšpunktu. Šāds novērtējums ir iekļauts plānā attiecībā uz šādiem trim pasākumiem: īpaši ātra platjoslas tīkla plāns (“plan France très haut débit”), valsts un teritoriju digitalizācija un mobilitāte un tāldarbs Iekšlietu ministrijā.

Pārrobežu un vairākvalstu projekti

(50)Francija piedalās pārrobežu un vairākvalstu projektos trīs dažādās jomās. Sadarbībā ar citām dalībvalstīm nolūkā veicināt ūdeņraža tehnoloģijas Francijai vajadzētu piedalīties plānotajos svarīgajos projektos visas Eiropas interesēs (IPCEI), kuru mērķis ir atbalstīt atjaunīga un mazoglekļa ūdeņraža ražošanu un lietošanu. Otrs plānotais IPCEI ir vērsts uz nākamās paaudzes mākoņdatošanu un perifērdatošanu nolūkā palielināt Eiropas digitālo līderību datu apstrādē nākotnē un uzlabot Eiropas infrastruktūras un mākoņdatošanas pakalpojumu piedāvājumu. Ar trešo plānoto IPCEI mikroelektronikas un komunikācijas tehnoloģiju jomā (tostarp 5G/6G) būtu jātiecas stiprināt Eiropas inovatīvās tehnoloģijas šajā jomā.

Apspriešanās process

(51)Apspriešanās procesu koordinēja Ekonomikas un finanšu ministrija, un tajā iesaistījās attiecīgās ieinteresētās personas, tostarp darba devēju organizācijas, arodbiedrības, uzņēmumi, ekonomisti, nevalstiskās organizācijas un domnīcas. Parlaments piedalījās plāna izstrādē, un ar īpašu komiteju starpniecību notika apspriešanās ar reģionālajām un vietējām pašvaldībām. Par plānu notika četras apspriešanās ar sociālajiem partneriem ar “Conseil économique, social et environnemental” (CESE) starpniecību. Lai nodrošinātu attiecīgo dalībnieku atbildību, ir būtiski iesaistīt visas attiecīgās vietējās iestādes un ieinteresētās personas, tostarp sociālos partnerus, visā plānā iekļauto investīciju un reformu īstenošanā.

Pozitīvs novērtējums

(52)Pēc tam, kad Komisija ir pozitīvi novērtējusi Francijas atveseļošanas un noturības plānu un konstatējusi, ka plāns apmierinoši atbilst Regulā (ES) 2021/241 noteiktajiem novērtēšanas kritērijiem, saskaņā ar minētās regulas 20. panta 2. punktu šajā lēmumā būtu jāizklāsta plāna īstenošanai nepieciešamās reformas un investīciju projekti, attiecīgie atskaites punkti, mērķrādītāji un rādītāji, kā arī summa, kas no Savienības darīta pieejama plāna īstenošanai neatmaksājama finansiālā atbalsta veidā.

Finanšu iemaksa

(53)Francijas atveseļošanas un noturības plānā aplēstās kopējās izmaksas ir 40 950 000 000 EUR. Tā kā atveseļošanas un noturības plāns apmierinoši atbilst Regulā (ES) 2021/241 noteiktajiem novērtējuma kritērijiem un atveseļošanas un noturības plānā aplēsto kopējo izmaksu summa ir lielāka par Francijai pieejamo maksimālo finanšu iemaksu, tad Francijas atveseļošanas un noturības plāna īstenošanai piešķiramajai finanšu iemaksai vajadzētu būt vienādai ar kopējo Francijai pieejamo finanšu iemaksas summu.

(54)Kā paredzēts Regulas (ES) 2021/241 11. panta 2. punktā, Francijai aprēķinātā maksimālā finanšu iemaksa līdz 2022. gada 30. jūnijam tiks atjaunināta. Tādējādi saskaņā ar minētās regulas 23. panta 1. punktu Francijai paredzētā summa būtu jādara pieejama tagad ar nolūku noslēgt juridiskās saistības līdz 2022. gada 31. decembrim. Padomei pēc Komisijas priekšlikuma būtu jāgroza šis lēmums, bez liekas kavēšanās iekļaujot tajā atjaunināto maksimālo finanšu iemaksu, ja pēc maksimālās finanšu iemaksas atjaunināšanas rodas šāda vajadzība.

(55)Sniedzamo atbalstu finansē no līdzekļiem, ko Komisija aizņemas Savienības vārdā, pamatojoties uz Padomes Lēmuma (ES, Euratom) 2020/2053 6 5. pantu. Atbalsts būtu jāizmaksā vairākos maksājumos, tiklīdz Francija ir apmierinoši izpildījusi attiecīgos atskaites punktus un mērķrādītājus, kas noteikti attiecībā uz atveseļošanas un noturības plāna īstenošanu.

(56)Francija ir pieprasījusi priekšfinansējumu 13 % apmērā no finanšu iemaksas. Šo summu Francijai dara pieejamu ar nosacījumu, ka ir stājies spēkā Regulas (ES) 2021/241 23. panta 1. punktā paredzētais finansēšanas nolīgums, un saskaņā ar tā noteikumiem.

(57)Šis lēmums nedrīkstētu skart iznākumu procedūrās par Savienības fondu piešķiršanu citās Savienības programmās, kuras netiek īstenotas saskaņā ar Regulu (ES) 2021/241, vai ar iekšējā tirgus darbības izkropļošanu saistītās procedūras, kuras var tikt sāktas jo īpaši saskaņā ar Līguma 107. un 108. pantu. Tas neatbrīvo dalībvalstis no prasības saskaņā ar Līguma 108. pantu paziņot Komisijai par potenciālu valsts atbalstu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants
Atveseļošanas un noturības plāna novērtējuma apstiprināšana

Ar šo, pamatojoties uz Regulas (ES) 2021/241 19. panta 3. punktā sniegtajiem kritērijiem, tiek apstiprināts Francijas atveseļošanas un noturības plāna novērtējums. Atveseļošanas un noturības plānā iekļautās reformas un investīciju projekti, atveseļošanas un noturības plāna uzraudzības un īstenošanas kārtība un grafiks, tostarp attiecīgie atskaites punkti un mērķrādītāji, un citi attiecīgie rādītāji, kas attiecas uz paredzēto atskaites punktu un mērķrādītāju izpildi, un kārtība, kādā Komisijai nodrošina pilnīgu piekļuvi attiecīgajiem pamatojošajiem datiem, ir sniegti šā lēmuma pielikumā.

2. pants
Finanšu iemaksa

1.Savienība Francijai neatmaksājama atbalsta veidā dara pieejamu finanšu iemaksu, kuras summa ir 39 368 318 474 EUR 7 . Tiek darīti pieejami 24 323 387 303 EUR, par kuriem juridiskas saistības ir jāuzņemas līdz 2022. gada 31. decembrim. Ja Regulas (ES) 2021/241 11. panta 2. punktā paredzētajā atjaunināšanā Francijai aprēķinātā summa ir vienāda ar šo summu vai pārsniedz to, tiek darīti pieejami vēl 15 044 931 171 EUR, par kuriem juridiskas saistības ir jāuzņemas no 2023. gada 1. janvāra līdz 2023. gada 31. decembrim.

2.Komisija Savienības finanšu iemaksu Francijai dara pieejamu pa daļām saskaņā ar šā lēmuma pielikumu. 5 117 881 402 EUR tiek darīti pieejami kā priekšfinansējuma maksājums, kas atbilst 13 procentiem no finanšu iemaksas. Priekšfinansējumu un daļas Komisija var izmaksāt vienā vai vairākos maksājumos. Maksājuma lielums ir atkarīgs no finansējuma pieejamības.

3.Priekšfinansējumu dara pieejamu ar nosacījumu, ka ir stājies spēkā Regulas (ES) 2021/241 23. panta 1. punktā paredzētais finansēšanas nolīgums, un saskaņā ar tā noteikumiem. Priekšfinansējumu dzēš no daļu maksājumiem.

4.Daļas tiek darītas pieejamas saskaņā ar finansēšanas nolīgumu ar nosacījumu, ka ir pieejams finansējums un Komisija saskaņā ar Regulas (ES) 2021/241 24. pantu ir pieņēmusi lēmumu par to, ka Francija ir apmierinoši izpildījusi attiecīgos atskaites punktus un mērķrādītājus, kas bija noteikti saistībā ar atveseļošanas un noturības plāna īstenošanu. Ar nosacījumu, ka ir stājušās spēkā 1. punktā minētās juridiskās saistības, maksājumu var veikt, ja atskaites punkti un mērķrādītāji tiek sasniegti vēlākais līdz 2026. gada 31. augustam.

3. pants
Lēmuma adresāts

Šis lēmums ir adresēts Francijas Republikai.

Briselē,

(1)    OV L 57, 18.2.2021., 17.–75. lpp.

(2)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1176/2011 (2011. gada 16. novembris) par to, kā novērst un koriģēt makroekonomisko nelīdzsvarotību (OV L 306, 23.11.2011., 25. lpp.).

(3)    Pēc apstiprināšanas Eiropadomē tas vēl galīgi jāpieņem Padomē. Teksts, par kuru Eurogrupa vienojās 2020. gada 16. decembrī, ir pieejams tīmekļa vietnē: https://data.consilium.europa.eu/doc/document/ST-14356-2020-INIT/lv/pdf .

(4)    Šī makroekonomikas nelīdzsvarotība attiecas uz ieteikumiem, kas 2019. un 2020. gadā sniegti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1176/2011 6. pantu.

(5)    Šādas simulācijas atspoguļo NGEU vispārējo ietekmi, kas ietver arī finansējumu ReactEU un lielāku finansējumu pamatprogrammai “Apvārsnis”, InvestEU, TPF, ELFLA un RescEU. Šī simulācija neietver strukturālo reformu iespējamo pozitīvo ietekmi, kas var būt būtiska.

(6)    OV L 424, 15.12.2020., 1. lpp.

(7)    Šī summa atbilst finanšu piešķīrumam pēc tam, kad atskaitīta Regulas (ES) 2021/241 6. panta 2. punktā noteiktā Francijas izdevumu proporcionāla daļa, kas aprēķināta saskaņā ar minētās regulas 11. pantā noteikto metodiku.

EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 23.6.2021

COM(2021) 351 final

PIELIKUMS

dokumentam

Priekšlikums Padomes Īstenošanas lēmumam

par Francijas atveseļošanas un noturības plāna novērtējuma apstiprināšanu

{SWD(2021) 173 final}

PIELIKUMS

1. IEDAĻA. ATVESEĻOŠANAS UN NOTURĪBAS PLĀNĀ PAREDZĒTĀS REFORMAS UN INVESTĪCIJAS

1.Reformu un investīciju apraksts

A. KOMPONENTS NR. 1 Ēku renovācija

Saskaņā ar savu nacionālo enerģētikas un klimata plānu un lai līdz 2030. gadam panāktu enerģijas patēriņa samazinājumu par 20 % (salīdzinājumā ar 2012. gadu, kas ir nacionālais mērķis 2030. gadam), Francijai līdz 2030. gadam ēku renovācijā katru gadu ir jāiegulda papildu 15 līdz 25 miljardi EUR, palielinot gan renovācijas tempu, gan intensitāti.

Šis Francijas atveseļošanas un noturības plāna komponents attiecas uz investīcijām un reformām, kuru mērķis ir uzlabot visu veidu ēku energoefektivitāti: sabiedriskās un privātās ēkas, tostarp privātie un sociālie mājokļi, kā arī uzņēmumiem piederošas ēkas. Reformas, ar kurām tiek atbalstītas investīcijas, ir i) papildināt mājokļu politikas reformu, kas sākta ar 2018. gadā pieņemto “ELAN” 1 likumu, lai palielinātu publisko izdevumu efektivitāti, pārskatot trīs esošās shēmas (APL, Pinel un PTZ 2 ) un ii) pieņemot jaunu ēku siltumregulējumu (RE2020).

Ieguldījumi šajā komponentā ir būtiski energoefektivitātes mērķa sasniegšanai, jo ēku fonds veido aptuveni 25 % no SEG emisijām Francijā un 45 % no enerģijas galapatēriņa.

Šīs investīcijas un reformas palīdzēs īstenot konkrētai valstij adresētos ieteikumus, kas pēdējo divu gadu laikā adresēti Francijai, par vajadzību “koncentrēt ar investīcijām saistītu politiku [...] energoefektivitātes jomā” (3. KVAI, 2019) un “koncentrēt investīcijas uz zaļo [...] pārkārtošanos, jo īpaši [...] tīru un efektīvu enerģijas ražošanu un izmantošanu” (3. KVAI, 2020).

Paredzams, ka neviens pasākums šajā komponentā būtiski nekaitēs vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā atveseļošanas un noturības plānā izklāstīto pasākumu aprakstu un mazināšanas pasākumus saskaņā ar DNSH tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01).

A.1.    Neatmaksājamam finansiālajam atbalstam pieteikto reformu un investīciju apraksts

1. reforma (C1.R1): Mājokļu politika

Pasākumam ir divi atsevišķi mērķi, ko īsteno divos posmos.

APL aprēķināšanas kārtības pārskatīšana (“aides personnelles au logement”) — atbalsta summu aprēķina no 2021. gada 1. janvāra, pamatojoties uz saņēmējas mājsaimniecības kārtējiem ienākumiem, nevis uz priekšpēdējā gada ienākumiem. Šāda pārskatīšana ļauj sistēmai ātrāk pielāgoties saņēmēju ienākumu svārstībām, lai uzlabotu sociālo taisnīgumu. Turklāt atbalsta summu pārrēķina katru ceturksni, ļaujot pakāpeniski ņemt vērā nesenās ienākumu izmaiņas.

Pinel shēma ir ienākuma nodokļa atlaides shēma īpašniekiem, kas iegulda jaunos vai rehabilitētos mājokļos, lai tos izīrētu. Lēmums būtu jāpieņem 2023. gadā, lai līdz 2024. gada beigām izbeigtu Pinel shēmu – Pinel shēma vēlāk tiktu aizstāta ar jauniem noteikumiem, lai veicinātu vidēja līmeņa mājokļus, ko finansē institucionālie ieguldītāji, nolūkā uzlabot tās ietekmi uz mājokļu piedāvājumu tur, kur vajadzības ir vislielākās, piemēram, samazinot stimulus jaunām celtnēm teritorijās, kurās mājokļu tirgus nav saspringts. To papildina ar izmaiņām veidā, kādā tiek izsniegti tā dēvētie nulles likmes aizdevumi (“PTZ”), jo īpaši pieteikuma iesniedzēju atbilstību novērtē, pamatojoties uz pašreizējiem ienākumiem, lai ierobežotu pašreizējo negaidīto papildu ietekmi.

2. reforma (C1.R2): Pārskatītais siltumregulējums RE2020

2022. gada 1. janvārī pārskatītais jauno ēku siltumregulējums aizstāj esošo ēku siltumregulējumu, kas stājās spēkā 2012. gadā. Galvenie mērķi, pārskatot siltumnoteikumus jaunām ēkām, ir šādi:

·enerģijas saliedētības uzlabošana un patērētās enerģijas dekarbonizācija: stingrāku robežvērtību ieviešana attiecībā uz i) mājokļa bioklimatiskajām vajadzībām (maksimālās robežvērtības samazināšana par 30 % salīdzinājumā ar spēkā esošajiem 2012. gada RT noteikumiem), ii) neatjaunojamo primārās enerģijas patēriņu un iii) SEG no enerģijas patēriņa (4 kg CO2/m² gadā vienģimenes mājām un 14 kg CO2/m² gadā kolektīviem mājokļiem līdz 2024. gadam un 6,5 kg pēc 2024. gada).

·Jaunas ēkas oglekļa ietekmes samazināšana: oglekļa emisiju ietekmē ņem vērā visu ēkas dzīves ciklu no tās būvniecības posma līdz nojaukšanai, kas veido 60-90 % no ēku oglekļa ietekmes 50 gadu laikā. Šādi apsvērumi veicinās oglekļneitrālāku būvmateriālu, piemēram, koksnes un biobāzētu būvmateriālu (t. i., tādu materiālu, kas uzglabā oglekli un ražošanas laikā emitē ļoti maz) izmantošanu.

·Jaunu ēku pielāgošana klimata pārmaiņām: jaunajā regulā RE2020 i) ēkas enerģijas vajadzību aprēķinā ņem vērā ēku dzesēšanu, ii) nodrošina vasaras komforta rādītāju, kas aprēķināts ēkas projektēšanas laikā, un iii) nosaka maksimālo augsto robežvērtību 1250 DH (degree-hour) un minimālo zemāko robežvērtību 350 DH, no kuras energoefektivitātes aprēķinā piemēro sankcijas.

1. ieguldījums (C1.I1): Privāto mājokļu, tostarp enerģijas sietu, energorenovācija

Francijas Atveseļošanas un noturības plāns finansēs dotāciju shēmu MaPrimeRenov (MPR), kas tiks piešķirta īpašniekiem, lai palīdzētu finansēt izolācijas, apkures, ventilācijas vai energoaudita darbus vienģimenes mājai vai dzīvokļiem kolektīvajos mājokļos. Visa MPR, ko finansē no RRP, tiks paziņota īpašniekiem par atbilstīgiem renovācijas projektiem līdz 2022. gada beigām. Lai garantētu subsidēto darbu kvalitātes standartus, atjaunošanas darbus veic uzņēmumi ar RGE marķējumu (“atzīti kā vides garantijas devēji”).

Piemaksas apmērs ir atkarīgs no atbilstīgajiem materiāliem, iekārtām un veiktajiem darbiem, nepārsniedzot maksimālo summu 20 000 EUR apmērā uz laiku, kas nepārsniedz 5 gadus.

Kopš 2020. gada oktobra MPR ir pieejama visiem īpašniekiem neatkarīgi no viņu ienākumiem. Tomēr atbalsta intensitāte atšķiras atkarībā no mājsaimniecību ienākumiem (pieticīgām mājsaimniecībām atbalsts var sasniegt 90 % no aplēstā darbu apjoma). Turklāt MPR var sniegt labumu īpašniekiem, kas īrē savu dzīvokli/mājokli īrniekam.

Ar dotāciju var atbalstīt arī darbus, ko veic kopēji kondomīni ar “MPR copropriétés”: tas ir vienreizējs atbalsts, ko maksā kopīpašnieku sindikātam, lai finansētu kopējos renovācijas darbus ar minimālo enerģijas ieguvumu 35 % apmērā. Uz visiem dzīvojamajiem rajoniem, kuros ir vismaz 75 % māju (t. i., ne uzņēmumiem), attiecas šī MPR, nepārsniedzot 3750 EUR par vienu mājokli. Prēmiju var piešķirt par kondominiskiem ar marķējumu “F” vai “G” (līdz 500 EUR par mājokli), kā arī par kondominiskiem, kas kvalificēti kā “nestabili” vai atrodas atjaunošanas stadijā esošajās pilsētu teritorijās (līdz 3000 EUR par mājokli).

Atbalsta līmenis atšķiras atkarībā no renovācijas darbu radītajiem enerģijas ietaupījumiem. Lai atbalstītu visenergoietilpīgākos mājokļus 2019. gadā pieņemtā Enerģētikas un klimata likuma mērķu sasniegšanā, MPR piešķir papildu piemaksu īpašniekiem, kuri veic renovācijas darbus, lai atbrīvotu savu mājokli no enerģijas sietu statusa (marķējums F un G). Vēl viena prēmija tiks piešķirta īpašniekiem, kuri veic renovāciju, kas ļauj mājoklim sasniegt visefektīvāko marķējumu (A vai B). Šāda prēmija sasniedz 1500 EUR nabadzīgākajām mājsaimniecībām, 1000 EUR mājsaimniecībām ar vidējiem ienākumiem un 500 EUR turīgākajām mājsaimniecībām. Turklāt, lai stimulētu efektīvāku energoefektivitāti (t. i., ne tikai renovāciju “gestures”), pasākums nodrošina globāla renovācijas atbalsta izveidi ar nosacījumu, ka tiek sasniegti vismaz 55 % no enerģijas ietaupījuma: finansējuma apmērs ir no 3500 EUR līdz 7000 EUR mājsaimniecībām ar vidēju līdz augstu ienākumu līmeni.

Kopumā privātos mājokļos veikto energorenovācijas darbu mērķis ir panākt vidēji vismaz 30 % no enerģijas ietaupījuma.

2. ieguldījums (C1.I2): Energorenovācija un sociālo mājokļu būtiska atjaunošana

Šis pasākums paredz subsidēt sociālo mājokļu organizācijas ("biroji HLM – Habitation à Loyer Modéré ir biroji, kas atbild par mājokļiem ar zemiem ienākumiem) un vietējās pašvaldības, kas apsaimnieko sociālos mājokļus, lai atbalstītu ēku pilnīgu renovāciju. Mērķis ir sasniegt augstākos standartus, piemēram, BBC 3 renovācijas marķējumu, un pakāpeniski likvidēt energosietus. Dotāciju piešķir ar nosacījumu, ka esošās shēmas (piemēram, écoPLS un CEE 4 ), kuras var apvienot ar šo jauno atbalstu, nav pietiekamas, lai finansētu renovācijas darbības.

Ar šo pasākumu ievieš arī rūpnieciskos risinājumus energoefektivitātes renovācijai sociālo mājokļu ēkās, lai panāktu nulles vai pozitīvu neto enerģijas patēriņu.

Paredzams, ka pirmās darbības sāksies 2021. gada 2. ceturksnī, un finansējumu piešķirs valsts dienestiem reģionālā un vietējā līmenī, pamatojoties uz apsekojumu, kurā apzinātas vajadzības. Projektus atlasa, izsludinot uzaicinājumu iesniegt projektus 2020. gadā, vai izmantojot subsīdijas, ko pārvalda decentralizēti valsts dienesti vai pašvaldības. Paredzēts, ka darbības tiks veiktas 2021. un 2022. gadā un tiks pabeigtas līdz 2024. gada beigām.

3. ieguldījums (C1.I3): Sabiedrisko ēku siltumrenovācija

Sabiedrisko ēku atjaunošanas darbiem ir jāatbilst dekrētam, kas pieņemts, piemērojot ELAN likuma 5 175. pantu , kurā noteikts, ka līdz 2030. gadam (salīdzinājumā ar 2010. gadu) energopatēriņš terciārajām ēkām jāsamazina par 40 %. Attiecībā uz valstij piederošajām sabiedriskajām ēkām tiek organizēti divu veidu uzaicinājumi iesniegt projektus:

·Vienu, kas attiecas uz augstākās izglītības un pētniecības ēkām un universitātēm un ko ir uzsākusi un pārrauga Augstākās izglītības, pētniecības un inovācijas ministrija;

·Vēl viena – visām citām ēkām, kas pieder valstij vai tās ekspluatantiem un ko palaiž un pārrauga galvenokārt DIE (Direction de l’Immobilier de l’Etat).

Pirmie divi uzaicinājumi iesniegt projektus tika izsludināti 2020. gada rudenī, un 2020. gada decembrī tika atlasīti vairāk nekā 4 000 projektu.

Attiecībā uz ēkām, kas pieder vietējām un reģionālajām pašvaldībām, ir ieviesti īpaši mehānismi:

·Attiecībā uz ēkām, kas pieder vai ko ekspluatē reģionālās iestādes (galvenokārt vidusskolas), “kredītu delegācijas” piešķir valsts, un reģioni ir atbildīgi par projektu atlasi;

·Attiecībā uz ēkām, kas pieder infrareģionālajām iestādēm 6 (galvenokārt skolām un pamatskolām), investīciju dotācijas piešķir valsts.

Projektus atlasa, pamatojoties uz diviem galvenajiem kritērijiem: termiņu (un ātru īstenošanu) un energoefektivitāti un ietekmi uz enerģijas patēriņu ar mērķi panākt vidēji vismaz 30 % enerģijas ietaupījumu. Attiecībā uz visām sabiedriskajām ēkām mērķis ir panākt, lai visi līgumi tiktu paziņoti līdz 2021. gada beigām un pabeigti līdz 2024. gada beigām.

4. ieguldījums (C1.I4): Ļoti mazo uzņēmumu (ĻMU) un mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) energorenovācija

Šīs investīcijas ir daļa no plāna, ko valdība sāka 2020. gada jūnijā, lai atbalstītu ļoti mazos un vidējos uzņēmumus ekoloģiskajā pārejā. Lai atbalstītu ēku siltumrenovāciju, ar šo ieguldījumu ir ieviesti divi atbalsta mehānismi:

galvenā atbalsta shēma ir nodokļu kredīts 30 % apmērā no attaisnoto darbību izmaksām (piemēram, jumtu, bēniņi, sienu izolācija; kolektīvs saules enerģijas ūdenssildītājs un siltumsūkņi 7 ), nepārsniedzot 25 000 EUR vienam uzņēmumam. Šī shēma ir pieejama izdevumiem, kas radušies no 2020. gada 1. oktobra līdz 2021. gada 31. decembrim. Nodokļa kredītu iekasē no ienākuma nodokļa vai uzņēmumu ienākuma nodokļa, kas nodokļu maksātājam jāmaksā par kalendāro gadu, kurā radušies atbilstīgie izdevumi (t. i., 2020. vai 2021. gadā).

Otrā atbalsta shēma finansē papildpasākumus, lai atbalstītu amatniekus, mazos tirgotājus un pašnodarbinātās personas viņu atjaunošanas darbos. Finansējumu ar tirdzniecības un amatniecības kameru (CMA) un tirdzniecības un rūpniecības kameru (CCI) starpniecību izmanto četros posmos:

·Informētības vairošana: šā pasākuma mērķis ir informēt uzņēmumu vadītājus par problēmām, kas saistītas ar ēku energorenovāciju saistībā ar ekoloģisko pārkārtošanos; šī darbība ietver valsts mēroga komunikācijas kampaņu un vietēja mēroga pasākumus sadarbībā ar vietējām iestādēm un profesionālajām organizācijām.

·Diagnoze: CMA vai CCI konsultants veic energoauditu, lai izstrādātu rīcības plānu renovācijas darbu uzsākšanai, pamatojoties uz katra uzņēmuma ekoloģisko briedumu.

·Īstenošana: eksperts palīdz īstenot rīcības plānu, sniedzot tehnisku un finansiālu palīdzību (piemēram, izveidojot lielos pieteikumus).

·Veicināšana: darbības, ko uzņēmumi veic ēku renovācijas jomā, popularizē dažādām auditorijām, piemēram, patērētājiem, uzņēmumiem un vietējām iestādēm.

A.2.    Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un neatmaksājamā finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

B. KOMPONENTS NR. 2 Ekoloģija un bioloģiskā daudzveidība

Francijai ir vajadzīgi ievērojami ieguldījumi, lai turpmākajos gados sasniegtu ilgtspējīgas attīstības mērķus, jo īpaši bioloģiskās daudzveidības, ūdens kvalitātes un aprites ekonomikas jomā. Tiesiskais regulējums kopumā ir ieviests, lai pārietu uz zaļāku un noturīgāku ekonomiku, taču Francijai tas ir jāīsteno, jo īpaši atbalstot ieguldījumus, kas uzlabo bioloģisko daudzveidību, samazina augsnes piesārņojumu un mākslīgumu, uzlabo materiālu un resursu reciklēšanu un atkārtotu izmantošanu.

Šajā kontekstā Francijas atveseļošanas un noturības plāna šā 2. komponenta ietvaros plānoto investīciju mērķis ir samazināt pašreizējo ražošanas un patēriņa modeļu ekoloģisko ietekmi, saglabājot bioloģisko daudzveidību, dekarbonizējot rūpnieciskās ražošanas procesus, attīstot aprites ekonomiku un paātrinot lauksaimniecības pārkārtošanu. Šādas investīcijas tiek atbalstītas ar reformu “Klimata un noturības likums”, kura pamatā ir Klimata konvencija un kuras mērķis ir veicināt SEG emisiju samazināšanas mērķa sasniegšanu 2030. gadam. Turklāt 2020. gadā pieņemtie dekrēti, ar kuriem īsteno aprites ekonomikas likumu, stājas spēkā 2022. gadā.

Šis komponents galvenokārt ir saistīts ar ieteikumu (3. KVAI, 2020. gads) par ieguldījumu koncentrēšanu uz zaļo pārkārtošanos un mazākā mērā ar ieteikumu (3. KVAI, 2019) par energoefektivitāti. Šis komponents veicina vides saglabāšanu un pielāgošanos klimata pārmaiņām, tādējādi stiprinot ekoloģisko, sociālo un ekonomisko noturību.

Paredzams, ka neviens pasākums šajā komponentā būtiski nekaitēs vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā atveseļošanas un noturības plānā izklāstīto pasākumu aprakstu un mazināšanas pasākumus saskaņā ar DNSH tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01).

B.1.    Neatmaksājamam finansiālajam atbalstam pieteikto reformu un investīciju apraksts

1. reforma (C2.R1): Klimata & noturības likums

Klimata un noturības likums tiek izsludināts līdz 2022. gada sākumam. Daži pasākumi, kas ir tieši piemērojami, stājas spēkā tūlīt pēc izsludināšanas, savukārt citi pasākumi likumdevēja noteiktā termiņā stāsies spēkā atliktā veidā. Pamatojoties uz iedzīvotāju klimata konvencijas priekšlikumiem, likumā paredz klimata un vides pasākumus, kas palīdzēs sasniegt 2030. gadam izvirzīto SEG emisiju samazināšanas mērķi. Paredzams, ka likums palīdzēs sasniegt pusi līdz divas trešdaļas no apjoma, kas jāsasniedz starp emisijām 2019. gadā un mērķi 2030. gadam, jo tiek lēsts, ka kopējais CO2 ekvivalenta samazinājums būs no 56 līdz 74 miljoniem tonnu. Likumā ir ietverti šādi seši elementi, kas aptver visu ekonomikas jomu:

·“Patērēšana”: likums ietver pasākumus, kuru mērķis ir mainīt patēriņa modeļus, sniedzot informāciju un ieviešot produktus un pakalpojumus, kas rada mazāk oglekļa dioksīda, un stimulēt pārmērīga patēriņa samazināšanu, izmantojot reklāmu.

·“Ražošana un apstrāde”: likums ietver pasākumus, lai atbalstītu rūpniecības un enerģijas ražošanas modeļu pāreju uz mazoglekļa risinājumiem, stiprinātu ekosistēmu aizsardzību, labāk uzraugot rūpnieciskās darbības, un paredzētu izmaiņas darba kārtībā.

·“Pārvietošanās”: likums ietver pasākumus visu transporta veidu radīto emisiju samazināšanai, stimulējot un finansiāli atbalstot attiecīgās nozares, kā arī nosakot stabilu tiesisko regulējumu.

·“Dzīvošana”: likums ietver pasākumus, lai mainītu pilsētplānošanas veidu un mainītu pilsētas dzīves stilu. Tajā ietver pasākumus, lai paātrinātu termisko sietu renovāciju, kā arī pasākumus augsnes mākslošanas ātruma samazināšanai uz pusi.

·“Barošana”: likums ietver pasākumus, kas atbalsta lauksaimniecības ekoloģizāciju un jaunu ēšanas paradumu un lauksaimniecības prakses attīstību, lai samazinātu tās ietekmi uz SEG emisijām.

·“Vides aizsardzības stiprināšana tiesā”: likumā ir iekļauti pasākumi, lai stingrāk un efektīvāk novērstu videi nodarīto kaitējumu un sodītu par to.

2025. gadā stājas spēkā īstenošanas dekrēts, lai radītu mazemisiju zonas aglomerācijās, kurās ir vairāk nekā 150 000 iedzīvotāju 8 , aizliedzot piekļuvi transportlīdzekļiem ar 3., 4. un 5. kategorijas uzlīmēm 9 , tādējādi uzlabojot gaisa kvalitāti pilsētās un veicinot SEG emisiju samazināšanu.

2. reforma (C2.R2): Aprites ekonomikas likums

2020. gada 10. februārī pieņemtais likums atkritumu apsaimniekošanas un aprites ekonomikas veicināšanai ir vērsts uz to, lai mainītu modeli, ar kuru definē jaunu ekonomikas sistēmu, kas atvieglo novērtēšanu, nevis atkritumu apglabāšanu, un radīt nosacījumus gandrīz 100 % pārstrādājamu atkritumu savākšanai.

Reforma attiecas uz tādu īstenošanas aktu (“decrees”) pieņemšanu, kas izriet no 2020. gada likuma, kurš stājas spēkā 2022. gadā:

·Dekrēts, ar ko izveido ražotāja paplašinātas atbildības shēmu attiecībā uz būvniecības un būvdarbu materiālu atkritumiem;

·Dekrēts, ar ko nosaka minimālo līmeni reciklētu izejvielu iekļaušanai konkrētos produktos pirms atļaujas laišanai tirgū, lai palielinātu otrreizējo pārstrādi un sasniegtu likumā noteiktos mērķus (61. pants);

·Dekrēts par katru gadu tirgū laižamo atkārtoti izmantoto iepakojumu īpatsvaru, lai palielinātu atkārtoti izmantotā iepakojuma īpatsvaru tirgū salīdzinājumā ar vienreizlietojamiem iepakojumiem un tādējādi ierobežotu atkritumu daudzumu (Likuma 67. pants).

1. ieguldījums (C2.I1): Rūpniecības dekarbonizācija

Šā ieguldījuma mērķis ir veicināt rūpniecības nozares dekarbonizāciju, kas Francijā rada aptuveni 21 % no SEG emisijām. Atveseļošanas un noturības mehānismu izmanto, lai samazinātu rūpniecības uzņēmumu (tostarp energoietilpīgo nozaru) enerģijas patēriņu un/vai veiktu ieguldījumus, kuru mērķis ir samazināt SEG emisijas.

Līdzekļus piešķir divos veidos:

·Dotācijas piešķir pēc uzaicinājumiem iesniegt projektus, ko organizē ADEME (ekoloģiskās pārejas aģentūra), lielākiem projektiem, kuru ieguldījums pārsniedz 3 000 000 EUR. Šie projekti aptver vai nu ieguldījumus energoefektivitātē, vai ieguldījumus rūpniecības procesu uzlabošanā, lai samazinātu SEG emisijas. Starp šiem diviem projektu veidiem nav iepriekš noteikta finansējuma, jo atlasi veic saskaņā ar dažādiem kritērijiem, tostarp attiecībā uz SEG emisiju rādītājiem salīdzinājumā ar pieprasīto atbalstu.

·Šos uzaicinājumus iesniegt projektus papildina vienas pieturas atbalsts, ko valsts aģentūra ASP (“Agence de Services et de Paiement”) izplata mazākiem un standartizētākiem energoefektivitātes uzlabošanas projektiem (ar ieguldījumu summu, kas mazāka par 3 000 000 EUR ), pamatojoties uz dekrētā noteikto atbilstīgo iekārtu sarakstu.

Darba uzdevums turpmākajiem uzaicinājumiem iesniegt projektus paredz, ka ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS) iekārtās veiktie ieguldījumi ļauj samazināt CO2 emisijas zem ETS direktīvā 10 noteiktā etalona tādā veidā, kas nodrošina, ka pasākums atbilst Regulas (ES) 2021/241 principam “nenodari būtisku kaitējumu”.

2. ieguldījums (C2.I2): Pilsētu sablīvēšanās: ilgtspējīga būvniecība

Šā pasākuma mērķis ir palīdzēt pašvaldībām palielināt mājokļu blīvumu apgabalos, kurus skar mājokļu trūkums. Atbalsts blīviem mājokļiem palīdz ierobežot pilsētu izplešanos un saglabāt bioloģisko daudzveidību un lauksaimniecības zemi. Turklāt šīm darbībām piemēro jauno siltumregulējumu RE2020 (sk. šā komponenta 2. reformu), kuras mērķis ir samazināt jaunu ēku radīto oglekļa emisiju ietekmi un palielināt to energoefektivitāti.

Vienotas likmes atbalstu piešķir pašvaldību iestādēm, ja ir izpildīti vairāki nosacījumi: i) atbilstība saistībām, kas noteiktas 2000. gada “Solidaritātes un pilsētu atjaunošanas likumā” un saskaņā ar kurām sociālajiem mājokļiem jāveido 20 % no dzīvojamā fonda; ii) būvniecības programmā jāiekļauj vismaz divi mājokļi, kas pārsniedz noteiktus blīvuma robežlielumus un uz kuriem attiecas iepriekšēja pilsētas atļauja.

Blīvuma robežvērtības, kas izteiktas kvadrātmetros uz zemes platības kvadrātmetru, izriet no šķērsanalīzes, kurā apvienoti iedzīvotāju skaita kritēriji (lielums un blīvums pašvaldībā vai pašvaldību grupā) un dzīvojamā fonda tipoloģija (piemēram, apbūvētais blīvums, vakances, sociālo mājokļu un otro mājokļu īpatsvars un vidējais mājsaimniecības lielums).

3. ieguldījums (C2.I3): Pilsētu sablīvēšanās: degradētās teritorijas

Šā pasākuma mērķis ir rehabilitēt un pārstrādāt degradētas teritorijas un atkritumzemes, kas ir nozīmīgs zemes avots, lai līdz 2050. gadam veicinātu Francijas valdības noteikto nulles neto mākslošanas trajektoriju ar mērķi kontrolēt pilsētu izplešanos un atbalstīt pilsētu atdzimšanu un līdz ar to ierobežot dabas teritoriju patēriņu.

“Degradēto teritoriju fonda” labuma guvējiem jābūt teritorijas īpašniekiem: tās var būt pašvaldības, pašvaldību izraudzītas vietējās publiskās iestādes, valsts publiskie uzņēmumi, tādi publiskie vietējie uzņēmumi kā SEM (“sociétés d’économie mixte”), sociālie īpašnieki vai privāti uzņēmumi ar kompetentās iestādes piekrišanu pilsētplānošanas jomā.

Projektus atlasa valsts, izmantojot reģionālus uzaicinājumus iesniegt piedāvājumus ar tehnisko dienestu palīdzību (gan valsts, gan reģionālā līmenī). Pēc atlases valsts un saņēmējs paraksta dotācijas nolīgumu.

Degradēto teritoriju fonds var atbalstīt divas projektu kategorijas:

·Degradēto teritoriju pārstrāde: rūpnieciskas (bez attīrīšanas darbībām), komerciālas, administratīvas degradētas teritorijas, vecas degradētas vietas pilsētu atjaunošanas vai ražošanas darbību pārvietošanas ietvaros;

·Urbanizētas zemes pārstrāde: vecu bloku pārkvalificēšana mājokļiem un tirdzniecībai, ekonomisko zonu atdzīvināšana vai pārveidošana pie ieejas pilsētās, dzīvojamo rajonu atjaunošana vai dažādošana, veikalu renovācija.

Turklāt finansējumu atvēl zināšanu par zemi izstrādei, lai atbalstītu vietējās iestādes atkritumu poligonu inventarizācijā un otrreizējās pārstrādes darbību īstenošanā.

4. ieguldījums (C2.I4): Bioloģiskā daudzveidība

Šā pasākuma mērķis ir atbalstīt vietējās iestādes, apvienības un citas dabas teritoriju pārvaldības iestādes, lai tās varētu ieguldīt bioloģiskās daudzveidības aizsardzības un atjaunošanas projektos, kuros ekosistēmas ir apdraudētas. Francijas Atveseļošanas un noturības plāns finansē divu veidu pasākumus:

·Ekoloģisko atjaunošanu atbalsta ar četru veidu ieguldījumiem:

oSešas ūdens aģentūras īsteno projektus, kuru mērķis ir saglabāt ūdens resursus, atjaunot bioloģisko daudzveidību un ūdens vides ekoloģisko nepārtrauktību, kā arī uzturēt ekosistēmas; līdzekļus piešķir, izmantojot uzaicinājumus iesniegt projektus vai vienas pieturas aģentūras loģiku, Aģentūras Direktoru padomes apstiprinātā sistēmā un piemērojot nolīgumu, kas parakstīts ar Ekoloģiskās pārkārtošanās ministriju.

oEkoloģiskā nepārtrauktība attiecībā uz zivīm (zivju kāpnēm) Reinas upes Rhinau un Marckolsheim aizsprostos. Šis ieguldījums ir inženierijas un infrastruktūras projekts, ko īsteno partnerībā ar EDF (“Electricité de France”, Francijas elektroenerģijas vēsturisko operatoru), vietējām iestādēm, valsts ekspertiem, Reinas-Māsas ūdens aģentūru un Francijas Bioloģiskās daudzveidības biroju. Tas ir sadarbības projekts ar valstīm, kas robežojas ar Reinu.

oFrancijas Bioloģiskās daudzveidības birojs (OFB) pārvalda vairāku veidu projektus: bioloģiskās daudzveidības atlants pašvaldību līmenī, pasākumi bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un atjaunošanai, ko īsteno projektu vadītāji, kuri atlasīti pēc uzaicinājumiem iesniegt piedāvājumus.

oValsts eksperimentāli veic ekoloģiskās atjaunošanas pasākumus Francijas metropolē un DOM (“Départements d’Outre Mer”). Projektus atlasa, izmantojot uzaicinājumus iesniegt projektus vai vienas pieturas aģentūras loģiku Ekoloģiskās pārejas ministrijas noteiktajā sistēmā.

·Atbalsts aizsargājamām teritorijām:

oValsts eksperimentāli veic pasākumus aizsargājamām teritorijām Francijas metropolē un DOM. Projektus atlasa, izmantojot uzaicinājumus iesniegt projektus vai vienas pieturas aģentūras loģiku Ekoloģiskās pārejas ministrijas noteiktajā sistēmā.

oFrancijas Bioloģiskās daudzveidības birojs (OFB) atbalsta aizsargājamās teritorijas dabas parkos.

oFrancijas 11 nacionālie parki investē dabas, kultūras un ainavu mantojuma saglabāšanā, zināšanu attīstībā par bioloģisko daudzveidību un izglītībā par vidi un ilgtspējīgu attīstību.

2021. un 2022. gadā projektus ekoloģiskās atjaunošanas un aizsargājamo teritoriju jomā apzina, izmantojot operatoru (piemēram, ūdens aģentūru, OFC utt.) rīkotus uzaicinājumus iesniegt piedāvājumus, un pirmās saistības sākas pirms 2021. gada 31. decembra. Vismaz 700 projektus saskaņā ar šo komponentu pabeidz līdz 2023. gada 31. decembrim.

5. ieguldījums (C2.I5): Seismisko risku novēršana aizjūras departamentos (Antiļas)

Šā pasākuma mērķis ir veikt pret zemestrīcēm izturīgus nostiprināšanas darbus prioritārajās sabiedriskajās ēkās “Antiļās” (piemēram, Martinikā un Gvadelupā), ņemot vērā arī noturību pret cikloniem. Mērķauditorija ir trīs veidu sabiedriskās ēkas:

·Krīzes pārvarēšanas ēkas, prefektūras un apakšprefektūras;

·Prioritārās slimnīcas;

·Skolas, vidusskolas un koledžas.

Ēku atlasi veic valsts pēc pieteikuma dokumentu iesniegšanas līdz 2020. gada 31. decembrim. Juridiskās saistības pabeidz līdz 2021. gada 31. decembrim, un darbus sāk līdz 2023. gada 31. decembrim attiecībā uz vismaz 15 ēkām.

6. ieguldījums (C2.I6): Droši ūdens tīkli

Šā pasākuma mērķis ir līdz 2022. gada 31. decembrim Francijā atjaunot un atjaunot 450 km tīklu, tostarp DOM.

Ar šo pasākumu finansē šādus trīs apakšpasākumus (pirmie divi pasākumi notiek Francijas metropolē, bet pēdējais attiecas tikai uz DOM): 

·Ūdensapgādes aģentūras atbalsta investīcijas tīra ūdens un sanitārijas sadales tīklu modernizācijā. Tās arī iegulda notekūdeņu attīrīšanas iekārtu modernizācijā un lietusūdens izvadīšanas atvienošanā no tīkliem. 

·Investīcijas vairāk nekā 35 000 tonnu notekūdeņu dūņu dezinficēšanā, lai nodrošinātu to izplatīšanos.

·Prioritāras investīcijas ūdens un sanitārijas tīklu uzlabošanai saskaņā ar DOM Ūdens rīcības plānu.

Pirmajiem diviem apakšpasākumiem projektus atlasa sešas ūdens aģentūras, vai nu izmantojot īpašus uzaicinājumus iesniegt projektus, vai saskaņā ar vienas pieturas aģentūras loģiku Aģentūras valdes apstiprinātā satvarā. Aģentūras ir atbildīgas arī par projektu operatīvo īstenošanu. Vietējām iestādēm, kuras saskaras ar neiespējamību izplatīt dūņas no notekūdeņu attīrīšanas iekārtām, ir jāvēršas Aģentūrā, no kuras tās ir atkarīgas, lai saņemtu palīdzību un finansiālo atbalstu.

Aizjūras departamentā piešķīrumu sadala starp Vides, plānošanas un mājokļu valsts direktorātiem (jo īpaši Gvadelupā un Martinikā veiktajiem sagatavošanās pētījumiem un tehnisko palīdzību) un Francijas Bioloģiskās daudzveidības biroju (OFB), kas atbild par DOM Ūdens rīcības plāna finansēšanu. Projektus atlasa saskaņā ar šo plānu.

7. ieguldījums (C2.I7): Šķirošanas centru modernizācija

Atkritumu šķirošana un pārstrāde ir 2015. gadā pieņemtā Enerģētikas pārkārtošanas un zaļās izaugsmes likuma (LTECV) galvenais mērķis, kura mērķis ir līdz 2025. gadam poligonos apglabājamo atkritumu daudzumu samazināt par 50 %.

Šis pasākums risina problēmas, kas saistītas ar visu veidu atkritumu šķirošanu un pārstrādi, jo īpaši sadzīves atkritumiem, kā arī slimnīcu atkritumiem. Ieguldījumu atbalstu piešķir: 

•Atbalsts atkritumu pārstrādei, sniedzot ieguldījumu atbalstu vietējām iestādēm vai jebkurai sabiedrībai pieejamai iestādei, lai modernizētu šķirošanas centrus (publiskos un privātos) un ieviestu selektīvas šķirošanas iekārtas sabiedriskās vietās;

•Iekārtu iegādi, lai paātrinātu bioloģisko atkritumu un sadzīves atkritumu šķirošanu to rašanās vietā, savākšanu un valorizāciju (piemēram, atjaunojamā biogāzē vai kvalitatīvos mēslošanas līdzekļos), vienlaikus nodrošinot, ka tas neveicina mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtas;

•Infekciozā riska atkritumu apstrādes uzlabošana slimnīcās, pateicoties trivialiseriem.

Šo pasākumu īsteno , izmantojot uzaicinājumus iesniegt projektus vai finansēšanas logu, ko izveidojusi ADEME (Ekoloģiskās pārkārtošanās aģentūra). Mērķis ir līdz 2026. gadam modernizēt 32 šķirošanas centrus. Citi ieguldījumi bioatkritumos/mājsaimniecības atkritumos un slimnīcu atkritumu apstrādē vēl nav izteikti skaitļos.

Ieguldījumi tiks veikti 2021. un 2022. gadā un tiks pabeigti līdz 2024. gada beigām. 

8. ieguldījums (C2.I8): Reciklēšana un atkārtota izmantošana

Šim pasākumam ir šādi trīs mērķi: i) atbalstīt plastmasas (jo īpaši vienreizlietojamo) izmantošanas samazināšanu, ii) veicināt reciklētas plastmasas iekļaušanu un iii) paātrināt (plastmasas) remonta un atkārtotas izmantošanas izstrādi saskaņā ar 2020. gadā pieņemto Likumu par cīņu pret atkritumiem aprites ekonomikā.

Atbalstu piešķir divu veidu intervencēm:

·Atbalsts plastmasas vai neplastmasas izstrādājumu atkārtotai izmantošanai vai labošanai un pasākumi plastmasas iepakojuma samazināšanai:

oPārstrādes iekārtu (“recycleries”) attīstība un modernizācija;

oAtbalstīt uzņēmumus, lai aizstātu plastmasas iepakojumus (tostarp pašu iepakojuma nozari);

oAtkārtoti lietojamu un pārstrādājamu iepakojuma risinājumu industrializācija;

oAlternatīvu risinājumu iegāde plastmasas izmantošanai (jo īpaši vienreizējai lietošanai) vai pielāgošanai to lietošanai (mazgāšanas aprīkojums, ražošanas rīku pielāgošana), piemēram, kolektīvajā ēdināšanā;

oEksperimentāli eksperimenti ar vienreizlietojamiem plastmasas izstrādājumiem alternatīviem risinājumiem.

·Atbalsts plastmasas reciklēšanai:

oPētījumus un priekšizpēti pārstrādātas plastmasas sagatavošanai, reciklēšanai vai iestrādāšanai, jo īpaši uzņēmumiem, kas to vēl nav integrējuši;

oInvestīcijas uzņēmumu iekārtu pielāgošanā, lai sagatavotu, pārstrādātu vai integrētu savā procesā vairāk reciklētu plastmasu;

oAtbalsts pārstrādātu plastmasas materiālu piegādei, izmantojot tiešu finansējumu plastmasas pārstrādes uzņēmumiem, lai atbalstītu pieprasījumu.

Atbalstu pārvalda ekoloģiskās pārkārtošanās aģentūra (ADEME), izmantojot “aprites ekonomikas fondu” un “Rūpniecības dekarbonizācijas fondu”, pasākumiem, kas saistīti ar atbalstu pārstrādātas plastmasas iekļaušanai uzņēmumu procesos, un atbalstītos projektus atlasa, izmantojot uzaicinājumus iesniegt projektus vai attiecīgo ADEME finansēšanas logu. Pasākums ļauj izvairīties no kopumā 275 000 tonnu plastmasas ražošanas.

Šos ieguldījumus uzņemas līdz 2022. gada 31. decembrim, un tos pabeidz līdz 2024. gada 31. decembrim.

9. ieguldījums (C2.I9): Augu proteīna plāns

Šis pasākums ir daļa no vispārējā plāna par augu proteīniem, kura mērķis ir samazināt lauksaimniecības atkarību no tādām izejvielām kā dzīvnieku barība un slāpekļa mēslošanas līdzekļi. Tā sniedz ieguldījumu atbalstu lauku saimniecībām un pakārtotām struktūrām, jo īpaši, lai stiprinātu un veicinātu jaunas lauksaimniecības piegādes ķēdes, kas paredzētas augu izcelsmes proteīniem.

Ar šo pasākumu sniedz ieguldījumu atbalstu:

·aprīkojumam proteīnu bagātīgi saturošu laukaugu saimniecībās;

·augu izcelsmes proteīnu piegādes ķēdes pārstrukturēšana, tostarp ieguldījumi augu proteīna savākšanas un pārstrādes uzņēmumos (piemēram, silosos, glabāšanas vienībās, sēklu presēšanas vienībās, lucernas žāvētājos un optiskos trīsriteņos).

2021. gada janvārī FranceAgriMer, valsts iestāde, kas atbild par lauksaimniecības un zivsaimniecības nozarēm, izsludināja pirmos projektu konkursus. Līdz 2022. gada 31. decembrim pēdējās finanšu saistības uzņemas vismaz 1200 projektiem.

10. ieguldījums (C2.I10): Meži

Francijas meža koksnes nozare ļauj kompensēt aptuveni 20 % Francijas CO2 emisiju, uzglabājot oglekli mežos, koksnes produktos un aizstājot fosilo kurināmo un energoietilpīgākus materiālus. Tomēr klimata pārmaiņas ietekmē Francijas mežaudzes, kas ir noplicinātas vai ir jutīgas pret kaitēkļiem, sausumu un ugunsgrēkiem. Lai saglabātu mežu daudzveidīgos vides pakalpojumus, nodrošinātu to daudzveidību un ilgtspējību un garantētu piegādes Francijas uz koksnes resursiem balstītai rūpniecībai, šā pasākuma mērķis ir mobilizēt finansējumu publiskiem un privātiem meža īpašniekiem, lai tie varētu veikt dinamisku un ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu.

Ir aptverti trīs intervences veidi:

·Zemas ekonomiskās un vides kvalitātes mežu platību uzlabošana;

·To mežu atjaunošana, kurus nopietni ietekmējuši vai iznīcinājuši mizgrauži Austrumfrancijā (galvenokārt Lielbritānijas un Burgoņas-Franškontē reģionos);

·Tādu mežaudžu pielāgošana, kuras ir neaizsargātas pret klimata pārmaiņu ietekmi.

Pasākuma mērķis ir līdz 2023. gada 1. ceturkšņa beigām aptvert vismaz 30000 ha. Kopš 2021. gada 19. februāra var iesniegt atbalsta pieteikumus. Maksājumus veic līdz 2024. gada 31. decembrim.

B.2.    Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un neatmaksājamā finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

C. KOMPONENTS NR. 3 Infrastruktūra un zaļā mobilitāte

Transporta nozare ir viens no galvenajiem CO2 emisiju radītājiem Francijā, 2017. gadā radot 38 % no kopējām emisijām. Autotransports rada 96 % no šīm emisijām, no kurām vairāk nekā pusi rada privātie transportlīdzekļi. Transporta infrastruktūrai ir būtiska nozīme zaļās pārkārtošanās efektīvā īstenošanā. Tieši to uzturēšanas un izstrādes rezultātā lietotājiem var darīt pieejamas ekoloģiskas alternatīvas oglekļa emisijas praksei. Pasākumi saskaņā ar šo Francijas atveseļošanas un noturības plāna komponentu ir vērsti uz sabiedriskā transporta (metro, tramvaja, autobusu) attīstību un pasažieru un kravu valsts dzelzceļa tīkla atjaunošanu un uzlabošanu. Komponents ietver arī pasākumus administrācijas automobiļu ar elektrotransportlīdzekļiem vai hibrīdautomobiļu parka atjaunošanai, ostu ilgtspējas uzlabošanai un zaļās pārkārtošanās veicināšanai lauku apvidos.

Komponents aptver arī divas reformas, kas saistītas ar mobilitāti un videi draudzīgu budžeta plānošanu, lai palielinātu pārredzamību attiecībā uz valsts budžeta ietekmi uz vidi.

Šīs investīcijas un reformas palīdz īstenot konkrētai valstij adresētos ieteikumus, kas pēdējo divu gadu laikā adresēti Francijai, par nepieciešamību "koncentrēt ar ieguldījumiem saistītu politiku attiecībā uz [...] atjaunojamo enerģiju, energoefektivitāti un starpsavienojumiem ar pārējo Savienību" (3. KVAI, 2019) un “Nodrošināt uzņēmumu, jo īpaši mazo un vidējo uzņēmumu, likviditātes atbalsta pasākumu efektīvu īstenošanu. “koncentrēt investīcijas uz zaļo [...] pārkārtošanos, jo īpaši uz ilgtspējīgu transportu, tīru un efektīvu enerģijas ražošanu un izmantošanu, enerģētikas infrastruktūrām, kā arī pētniecību un inovāciju.” (3. KVAI, 2020).

Paredzams, ka neviens pasākums šajā komponentā būtiski nekaitēs vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā atveseļošanas un noturības plānā izklāstīto pasākumu aprakstu un mazināšanas pasākumus saskaņā ar DNSH tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01).

C.1.    Neatmaksājamam finansiālajam atbalstam pieteikto reformu un investīciju apraksts

1. reforma (C3.R1): Mobilitātes likums (“Loi d’Orientation des Mobilités”)

Mobilitātes likuma mērķis ir pamatīgi pārveidot transportu un mobilitāti, lai uzlabotu ikdienas pakalpojumus, apmierinātu visu iedzīvotāju vajadzības un paātrinātu nozares dekarbonizāciju. Likumā ir ietverts visaptverošs politikas instrumentu kopums pārvaldības, noteikumu un ieguldījumu plānu jomā.

RRF darbības laikā tiks īstenoti vairāki sekundārie tiesību akti, kas saistīti ar mobilitātes likumu. Pirmkārt, 2020. gadā stājās spēkā dekrēts, kurā izklāstīti nosacījumi, saskaņā ar kuriem braucieni var ietvert finanšu piešķīrumus autovadītājiem, kuri piedāvāja koplietot automašīnu bez pasažieriem. Otrkārt, 2021. gadā noteikumus groza, lai vietējā dzelzceļa tīkla pārvaldību varētu nodot reģioniem. Treškārt, valdība līdz 2023. gada 31. decembrim pārskata un atjaunina valsts ieguldījumu transporta infrastruktūrā finanšu un darbības programmu, kā paredzēts likumā.

2. reforma (C3.R2): Zaļā budžeta plānošana

Zaļā budžeta publicēšanas mērķis ir izveidot standartizētu un visaptverošu informācijas sistēmu parlamentam un pilsoniskajai sabiedrībai par valsts budžeta ietekmi uz vidi.

Francija kopā ar savu 2021. gada budžeta likumu publicēja zaļā budžeta metodiku, kurā visi valsts budžeta izdevumi ir klasificēti atbilstoši to ietekmei uz katru no sešiem mērķiem, kas noteikti Regulā (ES) 2020/852 11 (“Taksonomijas regula”): klimata pārmaiņu mazināšana, pielāgošanās klimata pārmaiņām, ilgtspējīga ūdens un jūras resursu izmantošana un aizsardzība, pāreja uz aprites ekonomiku, piesārņojuma novēršana un kontrole un bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana.

Ieņēmumus klasificē kā vides nodokli saskaņā ar Eurostat definīciju “nodoklis, kura bāze ir fiziska vienība (vai fiziskas vienības tuvināšana), kam ir konkrēta un pierādīta negatīva ietekme uz vidi” 12 .

Attiecībā uz 2022. gada budžetu publicē jaunu zaļo budžetu. Tā izmanto jau izveidoto praksi un uzlabo to, ieviešot jaunu metodiku, lai ņemtu vērā darbības izdevumus.

1. ieguldījums (C3.I1): Atbalsts dzelzceļa nozarei

Lai līdz 2050. gadam sasniegtu oglekļneitralitātes mērķi, Francijas mērķis ir palielināt dzelzceļa izmantošanu kā alternatīvu autotransportam. Pasākuma mērķis ir uzlabot un modernizēt dzelzceļa tīklu.

Pirmo ieguldījuma daļu uzņemas Aģentūra, kas atbild par ieguldījumiem transporta infrastruktūrā (AFITF). Šo publisko aģentūru valdība pilnvaro veikt ieguldījumus iepriekš atlasītos transporta infrastruktūras projektos. Pasākums finansē vietējo dzelzceļa līniju atjaunošanu sadarbībā ar valsti un reģioniem. Tas arī palīdz atjaunot kravas pārvadājumu līnijas un iegultās loģistikas platformas. Investīcijas galvenokārt notiks 2021. un 2022. gadā.

Otro ieguldījuma daļu izmanto , lai rekapitalizētu Francijas valsts dzelzceļa uzņēmumu SNCF. Līdzekļi tiek tieši nodoti SNCF Réseau, tīkla operatoram, kas ietilpst SNCF grupā. Pasākuma īstenošanā būs jāizklāsta, kā tiek nodrošināta atbilstība pārredzamības prasībām un valsts atbalsta noteikumiem, jo īpaši attiecībā uz grāmatvedības nodalīšanu, lai izvairītos no SNCF Réseau saimniecisko un ar saimniecisko darbību nesaistīto darbību šķērssubsidēšanas. Investīcijas, kas izmantotas laikposmā no 2021. līdz 2023. gadam , iedala trīs pasākumos.

Pirmā pasākuma mērķis ir atjaunot valsts dzelzceļa tīklu, veicot lielus ieguldījumus, lai aizstātu sliežu ceļus, pārbrauktuves un balastu. Turklāt veic ieguldījumus, lai nomainītu slēdžus, kontakttīklus un signālzīmes.

Otrā pasākuma mērķis ir uzlabot tīkla drošību un uzticamību. No tās finansēs pētniecību un izstrādi, kā arī produktus un iekārtas glifosāta nezāļu nogalināšanai ar alternatīviem produktiem, kas ir mazāk kaitīgi videi. Turklāt ar pasākumu finansē tuneļu atjaunošanu.

Trešais pasākums finansē vietējo dzelzceļa līniju (piemēram, sliežu ceļu, sliežu, balasta un dzelzceļa iekārtu) pilnīgu atjaunošanu.

2. ieguldījums (C3.I2): Atbalsts pieprasījumam pēc “tīriem” transportlīdzekļiem (automobiļu plāns)

Šo ieguldījumu mērķis ir atbalstīt pieprasījumu pēc “tīriem” transportlīdzekļiem, galvenokārt no mājsaimniecībām. Pasākums ietver “ekoloģisko bonusu” vieglajiem transportlīdzekļiem, lai atbalstītu tāda elektriska, ūdeņraža vai uzlādējama hibrīda transportlīdzekļa iegādi, kura CO2 emisijas nepārsniedz 50 g/km. Piemaksas apmērs ir atkarīgs no transportlīdzekļa veida (elektriskais, uzlādējamais hibrīds, ūdeņradis), atbalsta saņēmēja veida (mājsaimniecība vai uzņēmējdarbība) un transportlīdzekļa cenas (lielāka prēmija lētākiem automobiļiem).

No 2021. gada jūlija bonusa līmenis pakāpeniski samazinās, palielinoties šo transportlīdzekļu konkurētspējai salīdzinājumā ar to termiskajām alternatīvām. Pasākums ietver arī tāda paša veida piemaksu lielas celtspējas/kravnesības transportlīdzekļiem: no 2021. gada janvāra tiek ieviesta pirkuma prēmija 50 000 EUR apmērā kravas automobiļiem un 30 000 EUR apmērā elektriskiem vai ūdeņraža autobusiem un tālsatiksmes autobusiem.

3. ieguldījums (C3.I3): Ikdienas mobilitāte: sabiedriskā transporta attīstība

Pasākuma mērķis ir finansēt dzelzceļa infrastruktūras attīstību ikdienas mobilitātei pilsētās, lai palielinātu to pievilcību. Pasākums būs vērsts uz Ildefransas reģionu ap Parīzi, lai atrisinātu atkārtotus sastrēgumu jautājumus. Tā arī piedalās jaunu pilsētas metro līniju izveidē lielajās reģionu pilsētās. Atbalsttiesīgo projektu pamatā galvenokārt ir elektrovilce, kas veicina transporta dekarbonizāciju. Pasākums atbalsta dažādus procedūras posmus, sākot ar nepieciešamajiem ex ante pētījumiem un beidzot ar faktiskajiem darbiem.

Ar šo pasākumu jo īpaši līdzfinansē pilsētu dzelzceļa līniju (RER E, B un D) uzlabošanu, tramvaja līniju (T3, T1) un augsta līmeņa autobusu (TZ 2 un TZ 3) ierīkošanu. Reģionos šis pasākums atbalsta jaunas metro līnijas izveidi Tulūzā. Investīcijas tiks veiktas laikposmā no 2021. līdz 2026. gadam.

4. ieguldījums (C3.I4): Darba paātrināšana transporta infrastruktūras jomā

Pasākuma mērķis ir modernizēt pašreizējo transporta infrastruktūru, lai to pielāgotu jauniem transporta veidiem, vietējām vajadzībām un zaļajai pārejai. Tas veicina automobiļu koplietojuma un elektrotransportlīdzekļu integrāciju kā alternatīvu personīgajiem automobiļiem. Tas arī palielina jaunu tehnoloģiju digitalizāciju un integrāciju upju infrastruktūras funkcionēšanai un uzraudzībai, lai padarītu to par uzticamu alternatīvu kravu autopārvadājumiem.

Pasākumu īsteno galvenokārt ar Francijas Transporta infrastruktūras finansēšanas aģentūras (AFITF) starpniecību, kas ir publiska aģentūra, kuru valdība pilnvarojusi ieguldīt iepriekš atlasītos transporta infrastruktūras projektos. Ieguldījums attiecas uz vairākiem projektiem. No tā finansē jaunu elektriskās uzlādes punktu uzstādīšanu uz valsts ceļiem un ātrgaitas ceļiem. Priekšroku dod sabiedriskajam transportam un automobiļu koplietojumam , izbūvējot rezervētas joslas un ierīkojot to kontroles ierīces, kā arī izveidojot mazemisiju zonas. Ir paredzēta arī upju tīklu, jo īpaši slūžu un dambju, atjaunošana, kā arī jūrlietu digitālās pārvaldības sistēmas un CROSS tīkla (Reģionālo uzraudzības un glābšanas operatīvo centru) modernizācija.

5. ieguldījums (C3.I5): Valsts autoparka zaļināšana

Pasākuma mērķis ir atjaunot autoparku, ko veido trīs administrācijas: policija un žandarmērija (Iekšlietu ministrija), Muitas ģenerāldirektorāts (Finanšu ministrija) un brīvības atņemšanas iestāžu pārvalde (Tieslietu ministrija). Šo trīs struktūru apvienotie autoparki veido lielāko daļu valsts transportlīdzekļu, bet tajā pašā laikā tiem ir vecums, liels nobraukums un zems atjaunošanas rādītājs. Autoparka zaļināšanas plānā 2021. un 2022. gadam prioritāte ir piešķirta “tīro” transportlīdzekļu (elektrisko vai uzlādējamo hibrīdautomobiļu) iegādei. Kopumā ieguldījums palīdzēs iegādāties 3833 “tīrus” transportlīdzekļus Iekšlietu ministrijai, 570 – muitai un 530 – tieslietu administrācijai. Ar šo pasākumu atbalsta arī uzlādes staciju iegādi.

6. ieguldījums (C3.I6): Ostu zaļināšana

Ostas ir Francijas ekonomikas nozīmīgas vērtības. Pasākums ļauj veikt papildu ieguldījumus saskaņā ar klimata pārejas prasībām, atbalstot alternatīvo degvielu un tīrākus kuģus. Pasākums ir sadalīts divos apakšpasākumos. Tas finansē deviņu jaunu elektrisko savienojumu uzstādīšanu, lai piedāvātu alternatīvu degvielu piestātnēs kruīza kuģiem, kuri izmanto Havras-Rouānas-Parīzes doku tīklu, pasažieru kuģiem un konteinerkuģiem, kas izmanto piestātnes Marseļā, un konteinerkuģiem, kas izmanto Pointe des grives doku Martinikas ostā līdz 2023. gadam. Turklāt no tā finansē jaunus kuģus, kuru emisijas ir zemākas par ekoloģijas ministrijas par jūrlietām atbildīgā departamenta kuģu flotē.

7. ieguldījums (C3.I7): Elektroenerģijas tīklu noturības un enerģētikas pārkārtošanas stiprināšana lauku apvidos

Šā pasākuma mērķis ir palielināt elektroenerģijas tīklu noturību, īpašu uzmanību pievēršot lauku apvidiem. Pasākums paaugstina elektroenerģijas sadales sistēmas kvalitāti reģionos, kur galvenokārt tiek attīstīti atjaunojamie energoresursi un galvenā problēma ir elektromobilitāte.

Pasākuma saņēmēji ir iestādes, kas organizē elektroenerģijas publisko sadali 13 .

Ieguldījums palielina lauku elektrifikācijai paredzētā finanšu akta budžeta pozīciju (loi de finances). Ar pasākumu līdz 2023. gadam finansē dažādas apakšprogrammas.

Pirmā apakšprogramma “Enerģētikas pārkārtošana” un “novatorisku risinājumu izstrāde” finansē enerģētikas pārkārtošanu lauku apvidos, veicinot atjaunojamo energoresursu integrāciju tīklā, būvējot uzkrātuves un elektriskās uzlādes infrastruktūru . Tā arī paātrina viedo skaitītāju ieviešanu.

Ar otro apakšprogrammu “Klimata incidents” finansē tādu elektrotīkla daļu remontdarbus, kuras ir bojājušas ekstremāli laikapstākļi.

Atlikušos ieguldījumus piešķir veco elektrokabeļu un iekārtu atjaunošanai un tīkla drošības palielināšanai, kas pašlaik nav pietiekama lauku apvidos.

C.2.    Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un neatmaksājamā finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

D. KOMPONENTS NR. 4 Zaļā enerģija un tehnoloģijas

Francija ir pieņēmusi mērķi līdz 2030. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas par 40 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni un mērķi līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti. Lai sasniegtu šos mērķus, jāpaātrina pētniecība un inovācija, lai izstrādātu videi draudzīgas tehnoloģijas. Ieguldījumi svarīgās ilgtspējīgās tehnoloģijās palīdzēs Francijas rūpniecībai radīt labvēlīgu stāvokli salīdzinājumā ar jaunajiem zaļajiem tirgiem.

Šajā kontekstā šis Francijas atveseļošanas un noturības plāna komponents ietver horizontālas investīcijas, lai atbalstītu inovāciju zaļajās tehnoloģijās saskaņā ar ceturto programmu “Programme d’investissements d’avenir” (PIA4), definējot stratēģijas galvenajās atlasītajās nozarēs, kas saistītas ar zaļo pārkārtošanos, un atbalstot nozari šo stratēģiju īstenošanā. To papildina PIA pārvaldības reforma, lai palielinātu tās efektivitāti, un paredzams, ka tā dos labumu ne tikai PIA4 darbībām videi draudzīgas inovācijas jomā, bet arī citās jomās (digitālā inovācija, inovatīvi uzņēmumi un atbalsts mācīšanas, pētniecības, veicināšanas un inovācijas ekosistēmām – sk. 6. un 9. komponenta pasākumus).

Šis komponents ietver arī divus mērķtiecīgākus ieguldījumu pasākumus: i) veicināt atjaunīgā un mazoglekļa ūdeņraža attīstību, lai atbalstītu ekonomikas dekarbonizāciju, un ii) atbalstīt aeronautikas nozari pašreizējo ekonomisko grūtību pārvarēšanā un pārejā uz mazoglekļa rūpniecību.

Šie pasākumi palīdz sasniegt zaļās pārkārtošanās mērķi un sasniegt klimata mērķrādītāju. Tie arī palīdz īstenot konkrētai valstij adresētos ieteikumus, kas adresēti Francijai par nepieciešamību ar ieguldījumiem saistītu politiku koncentrēt uz zaļo un digitālo pārkārtošanos, jo īpaši uz ilgtspējīgu transportu, tīru un efektīvu enerģijas ražošanu un izmantošanu, un uz pētniecību un inovāciju (3 KVAI, 2019 un 3 KVAI, 2020).

Paredzams, ka neviens pasākums šajā komponentā būtiski nekaitēs vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā atveseļošanas un noturības plānā izklāstīto pasākumu aprakstu un mazināšanas pasākumus saskaņā ar DNSH tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01).

D.1.    Neatmaksājamam finansiālajam atbalstam pieteikto reformu un investīciju apraksts

1. reforma (C4R1): Programmas “Programme d’investissements d’avenir” (PIA) pārvaldība

Šīs reformas mērķis ir uzlabot programmas “Programme d’Investissement d’Avenir” (PIA) pārvaldību, pamatojoties uz iepriekšējo shēmu pieredzi.

Francija 2010. gadā uzsāka PIA shēmas ar mērķi veicināt un finansēt inovācijas stratēģiskās jomās, sākot ar ideju rašanos un beidzot ar jaunu pakalpojumu un produktu izplatīšanu tirgos. Francija pašlaik īsteno ceturto programmu “Programme d’Investissement d’Avenir” (PIA4), kas aptver piecu gadu periodu no 2021. līdz 2025. gadam, lai veidotu Francijas nākotni 2030. gadā. PIA4 ir sadalīta divās daļās: “virzītas inovācijas” daļa (“volet dirigé” ), lai finansētu ārkārtas ieguldījumus prioritārajās nozarēs un nākotnes pamattehnoloģijās; un strukturālā daļa (“volet structurel”) , lai finansētu strukturālās investīcijas un inovāciju augstākās izglītības un pētniecības ekosistēmās.

Šīs reformas ietvaros, pamatojoties uz ieteikumiem, ko sniegusi komiteja Comité de surveillance des investissements d’avenir, PIA4 izmantos skaidrāku stratēģisko vadību, izveidojot augsta līmeņa Conseil interministériel de l’innovation, kurā pulcējas attiecīgie ministri no premjerministra, lai lemtu par inovācijas politikas ievirzēm un prioritātēm. Uzraudzības komitejas (Comité de surveillance des investissements d’avenir) uzdevumi tiks paplašināti, piešķirot Conseil interministériel de l’innovation padomdevēja lomu inovācijas politikas izstrādē un jaunu ieguldījumu prioritāšu noteikšanā.

Inovācija tiek veicināta, izmantojot “paātrināšanas stratēģijas”, ko izstrādājušas specializētas darba grupas ar zinātniskiem ekspertiem galveno prioritāro tehnoloģiju jomā un tirgos ar augstu izaugsmes potenciālu. Kad “paātrināšanas stratēģijas” ir apstiprinātas, tiek izsludināti uzaicinājumi izteikt ieinteresētību un/vai uzaicinājumi iesniegt priekšlikumus, kas ir pielāgoti katras stratēģijas īpašajām vajadzībām. Pēc tam projektus atlasa konkursa kārtībā. Līdzekļi tiek piešķirti, izsludinot uzaicinājumus iesniegt projektus un atlasot projektus. Pašreizējās reformas ietvaros tiek racionalizēti “paātrināšanas stratēģiju” izstrādes un īstenošanas procesi, lai nodrošinātu skaidrāk formulētu un integrētāku pieeju (regulatīvā, fiskālā, atbalsta utt.) apzinātajām problēmām un veicinātu ieguldījumu kvalitāti, izmantojot stingrus atlases, uzraudzības un sistemātiskas novērtēšanas procesus.

Francija savā atveseļošanas un noturības plānā ir iekļāvusi vairākus ar PIA4 saistītus pasākumus, un šīs reformas mērķis ir sniegt ieguvumus visiem šiem pasākumiem – ne tikai attiecībā uz 1. ieguldījumu zaļajā inovācijā kā daļu no pašreizējā komponenta, bet arī uz citām jomām (digitālā inovācija, inovatīvi uzņēmumi un atbalsts mācīšanas, pētniecības, veicināšanas un inovācijas ekosistēmām – sk. pasākumus 6. un 9. komponentā).

1. ieguldījums (C4I1): Inovācija zaļās pārkārtošanās jomā

Šā ieguldījuma mērķis ir paātrināt un palielināt ieguldījumus progresīvās tehnoloģijās zaļās pārkārtošanās īstenošanai ceturtās ieguldījumu programmas Programme d’investissements d’avenir (PIA4) kontekstā.

Ar šo ieguldījumu finansē inovācijas projektus, pamatojoties uz septiņām “paātrināšanas stratēģijām” zaļās pārkārtošanās jomā, kas izstrādātas saskaņā ar PIA4 “volet dirigé”.

Pirmā no šīm “paātrināšanas stratēģijām” ir vērsta uz dekarbonizētu ūdeņradi. Tas tika apstiprināts jau 2020. gada septembrī, un tā rezultātā tika veiktas operatīvas darbības, i) uzaicinājums iesniegt projektus “Briques technologiques et démonstrateurs” jomā, kura mērķis ir izstrādāt vai uzlabot komponentus un sistēmas, kas saistītas ar ūdeņraža ražošanu, transportēšanu un izmantošanu, un atbalstīt demonstrējumu projektus, un ii) IPCEI būvniecība ūdeņraža jomā (sk. 2. ieguldījumu), kurā piedalās PIA4 satvars.

Ievieš šādas sešas citas “paātrināšanas stratēģijas”:

·Rūpniecības dekarbonizācija, kuras mērķis ir paplašināt un ieviest esošos tehnoloģiju risinājumus, kā arī revolucionāras tehnoloģijas, kuru uzdevums ir industrializēt demonstrējumus, patentus un laist tirgū inovatīvu risinājumu. Stratēģija jo īpaši ir vērsta uz procesu energoefektivitātes uzlabošanu, rūpniecības energoresursu struktūras (jo īpaši siltuma) dekarbonizāciju un bezoglekļa procesu un oglekļa uztveršanas un uzglabāšanas vai izmantošanas izvēršanu.

·Ilgtspējīgas lauksaimniecības sistēmas, arī atbalsts lauksaimniecības aprīkojumam, kas veicina zaļo pārkārtošanos, ļaujot pāriet no mehanizācijas uz viedu un savienotu lauksaimniecības aprīkojumu, aizstājot vai ierobežojot fosilo vai sintētisko resursu izmantošanu un attīstot daudzveidīgu un noturīgu dzīvnieku un augu populāciju atlasi.

·Pārstrādāto materiālu reciklēšana un reinkorporācija, kuras mērķis ir izveidot modeli, kura pamatā ir pārstrādātu izejvielu aizstāšana ar neapstrādātiem materiāliem, izmantojot saskaņotu un integrētu pārstrādes vērtības ķēdi. Šajā posmā par prioritāriem ir noteikti pieci materiāli: stratēģiskie metāli, plastmasa, kompozītmateriāli, papīrs/kartons un tekstilizstrādājumi.

·Ilgtspējīgas pilsētas un inovatīvas ēkas. Ar mērķi samazināt pilsētu izplešanos, kaitējot lauksaimniecības zemei un dabas teritorijām, un padarīt pilsētas resursu ziņā efektīvākas, noturīgākas, iekļaujošākas un produktīvākas, ar šo stratēģiju atbalsta inovatīvus un atkārtojamus teritoriālos demonstrējumus, īpašu uzmanību pievēršot instrumentu un metožu definēšanai, lai veicinātu ēku energorenovācijas plaša mēroga ieviešanu; koksnes un ģeoavotu nozares strukturēšana, lai panāktu oglekļneitralitāti; un pilsētu digitālo pārkārtošanos un mākslīgo intelektu.

·Mobilitātes digitalizācija un dekarbonizācija, lai ierobežotu siltumnīcefekta gāzu emisijas, paātrinot nozares zaļo pārkārtošanos, vienlaikus visos reģionos attīstot un uzlabojot ikdienas transporta risinājumu piedāvājumu. Prioritārās jomas ir darbību un infrastruktūras optimizācija, digitālā pārveide un automatizācija. Stratēģijas mērķis ir pievērsties visiem transporta veidiem – pasažieru pārvadājumiem, kā arī loģistikai. Tā jo īpaši koncentrējas uz sistēmu un pakalpojumu demonstrētājiem un pilotiem, lai likvidētu izvēršanas šķēršļus, pārbaudītu uzņēmējdarbības modeļus un vajadzības gadījumā sagatavotu tiesiskā regulējuma pielāgošanu.

·Bioprodukti un rūpnieciskās biotehnoloģijas – ilgtspējīgas degvielas, kuru mērķis ir veicināt rūpniecisko biotehnoloģiju attīstību Francijā un bioproduktu attīstību, jo īpaši, lai aizstātu naftas produktus. Tādējādi stratēģijas mērķis ir attīstīt Francijas bioproduktu un ilgtspējīgu degvielu rūpniecības nozari, jo īpaši aeronautikas nozarē. Tā arī risina pieprasījumu pēc bioproduktiem.

Pēc šo stratēģiju apstiprināšanas līdz 2021. gada beigām tās izsludina uzaicinājumus iesniegt projektus vai uzaicinājumus izteikt ieinteresētību (kas jāizsludina līdz 2022. gada beigām), lai atlasītu un atbalstītu konkrētu darbību īstenošanu. Investīcijas Francijas atveseļošanas un noturības plānā ir paredzētas, lai segtu daļu no saistītajām izmaksām.

Turpmākajos uzaicinājumos iesniegt projektus kā atbilstības kritēriju iekļauj darba uzdevumu, lai nodrošinātu finansētā risinājuma pieteikumu ekoloģisko neitralitāti tādā veidā, kas nodrošina, ka pasākums atbilst Regulas (ES) 2021/241 principam “nenodarīt būtisku kaitējumu”. Tas papildina to, ka attiecīgā gadījumā vides kritēriji ir daļa no projektu atlases kritērijiem un ka operatoriem ir jāveic to priekšlikumu kritiska analīze, pamatojoties uz iekšējo un ārējo ekspertīzi; ka zaļā pārkārtošanās tiesību aktos ir minēta kā viens no PIA mērķiem un ka PIA pārvaldības struktūrām ir jānodrošina šo mērķu īstenošana, ko uzrauga, izmantojot īpašu rādītāju. Tā rezultātā tiek izslēgtas i) darbības, kas saistītas ar fosilo kurināmo, tostarp pakārtota izmantošana 14 ; ii) darbības ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS) ietvaros, lai nodrošinātu prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas nav zemākas par attiecīgajiem etaloniem 15 ; iii) darbības, kas saistītas ar atkritumu poligoniem, sadedzināšanas iekārtām 16 un mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtām 17 ; un iv) darbības, kurās atkritumu ilgtermiņa apglabāšana var radīt kaitējumu videi. 

2. ieguldījums (C4I2): Attīstīt dekarbonizētu ūdeņradi

Šā pasākuma mērķis ir attīstīt Francijas vērtību ķēdes atjaunojamā un mazoglekļa ūdeņraža ražošanai un šā ūdeņraža izmantošanai pakārtotajās galapatēriņa nozarēs, piemēram, transportā un rūpniecībā.

Šis pasākums ir daļa no Francijas 2020. gada 8. septembrī pieņemtās Valsts stratēģijas dekarbonizēta ūdeņraža attīstībai plašākā kontekstā, kas pats par sevi ir viena no PIA ietvaros ieviestajām “paātrināšanas stratēģijām” (sk. 1. ieguldījumu). Šajā stratēģijā ir noteikts redzējums 2030. gadam, tostarp mērķis noteikt 6,5 GW uzstādītās elektrolīzes jaudas atjaunojamo un mazoglekļa ūdeņraža ražošanai. Šajā kontekstā šis ieguldījums ir daļa no plašāka darbību kopuma, kas jāīsteno līdz 2030. gadam.

Šis ieguldījums ir strukturēts divos apakšpasākumos:

·Pirmais apakšpasākums ietver mehānisma izveidi, lai atbalstītu atjaunīgā ūdeņraža un mazoglekļa ūdeņraža ražošanu. Šis mehānisms atbalsta ūdeņraža ražotājus, lai palielinātu ūdeņraža ražošanu uz elektrolīzeru bāzes. Atbalsts ir ieguldījumu un darbības atbalsts. Darbības atbalsta mērķis ir kompensēt augstākas darbības izmaksas salīdzinājumā ar fosilā ūdeņraža ražošanu un nodrošināt ieņēmumu plūsmu, tādējādi ļaujot ieguldītājiem segt sākotnējo ieguldījumu izmaksas. Atbalstītos projektus pabeidz un nodod ekspluatācijā līdz 2026. gada 31. augustam. Tos atlasa, pamatojoties uz uzaicinājumu iesniegt piedāvājumus, ko paredzēts izsludināt 2022. gada otrajā pusē.

·Otrā apakšpasākuma ietvaros kopā ar citām dalībvalstīm tiek uzsākts un īstenots plānots svarīgs projekts visas Eiropas interesēs (IPCEI) attiecībā uz atjaunojamo un mazoglekļa ūdeņradi. Patlaban plānotie IPCEI tiek attīstīti kopā ar citām dalībvalstīm. Projektu mērķis ir izstrādāt un vispirms rūpnieciski ieviest risinājumus, lai Eiropas līmenī veicinātu atjaunojamās enerģijas un mazoglekļa ūdeņraža vērtības ķēdi. Paredzams, ka Francija sniegs ieguldījumu projektā, atbalstot i) līdz 2023. gada 31. decembrim Francijā sākt elektrolīzera gigaetilpi, ii) izveidot kurināmā elementu un vispārīgāk – tvertņu un materiālu gigaetilpi, lai līdz 2023. gada 31. decembrim varētu attīstīt ar ūdeņradi darbināmus smagos transportlīdzekļus, un iii) līdz 2024. gada 31. decembrim panākt rūpniecības objektu pārveidošanu par atjaunojamu vai mazoglekļa ūdeņradi. Projekta ietvaros veiktās Francijas darbības tiks atbalstītas arī kā daļa no pasākuma “Inovācijas pārejai uz zaļo ekonomiku”, kura pamatā ir ūdeņraža “paātrināšanas stratēģija”, kas pieņemta saistībā ar PIA4 18 .

3. ieguldījums (C4I3): Atbalsta plāns aeronautikas nozarei

Šo ieguldījumu mērķis ir palīdzēt aeronautikas nozarei pārvarēt pašreizējās ekonomiskās problēmas, saglabājot un dažādojot savas spējas un palielinot tās ekoloģiskos un digitālos rādītājus; un ieguldīt transformatīvā pētniecībā un izstrādē, lai dekarbonizētu gaisa transportu.

Šis ieguldījums ir strukturēts divos apakšpasākumos:

·Pirmais apakšpasākums sastāv no ieguldījumu atbalsta fonda, kas veicina uzņēmumu dažādošanu, modernizāciju un digitālo un vides pārveidi. Fonds atbalstīs aeronautikas nozares uzņēmumus. Pirmais uzaicinājums iesniegt projektus tika izsludināts 2020. gada otrajā pusē, un turpmākajos gados tiks organizēti citi uzaicinājumi iesniegt projektus. Lai nodrošinātu, ka šis apakšpasākums atbilst principam “nenodarīt būtisku kaitējumu”, gaisa kuģu ekspluatantus (jo īpaši lidostas un aviosabiedrības) nepārprotami izslēdz no uzaicinājumiem iesniegt projektus saskaņā ar šo apakšpasākumu.

·Otrais apakšpasākums sastāv no atbalsta pētniecības un attīstības “zaļās gaisa kuģu” tehnoloģijās. Tas ir vērsts uz revolucionāras un transformējošas inovācijas veicināšanu aeronautikas nozarē, lai īstenotu zaļo pārkārtošanos, pamatojoties uz integrētu pieeju, kuras mērķis ir risināt visas apzinātās tehnoloģiskās problēmas. Šajā nolūkā tā atbalsta individuālus vai sadarbīgus pētniecības un izstrādes projektus, kas vērsti uz jaunas paaudzes “ultra-sober” vai “nulles emisijas” gaisa kuģu tehnoloģisko sagatavošanu. Vismaz 70 % no centieniem tieši veicina nākotnes gaisa kuģu energoefektivitāti un klimata ietekmes samazināšanu, un atlikusī daļa dod netiešu ieguldījumu, samazinot ciklus un izmaksas visā gaisa kuģa ekspluatācijas ciklā, ļaujot ātrāk integrēt videi draudzīgas tehnoloģijas ekspluatācijā esošajās flotēs. Projektus atlasa, pamatojoties uz uzaicinājumiem iesniegt piedāvājumus, un parasti tos pabeidz 2-3 gadu laikā.

Darba uzdevumā nākamajiem uzaicinājumiem iesniegt projektus saskaņā ar abiem apakšpasākumiem kā atbilstības kritēriju ietver to, ka atlasītie pasākumi veicina zaļo pārkārtošanos.

D.2.    Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un neatmaksājamā finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

E. KOMPONENTS NR. 5 Uzņēmumu finansēšana 

Krīzes satricinājums ir izraisījis uzņēmumu pašu kapitāla samazināšanos un ilgtspējīga kapitāla trūkumu. Tas vājina uzņēmumu spēju atmaksāt līdzekļus un samazina spēju absorbēt satricinājumus jaunas krīzes gadījumā. Taisnīguma trūkums var arī novest pie tā, ka uzņēmumi pieņem aizņemto līdzekļu īpatsvara samazināšanas stratēģijas: samazināt ieguldījumus, lai palielinātu peļņu un stiprinātu bilances, tādējādi palielinot krīzes satricinājumu ekonomikai kopumā. Šī finansēšanas situācija apvienojumā ar regulatīvo slogu, jo īpaši attiecībā uz pakalpojumiem, rada šķēršļus investīcijām.

Francijas atveseļošanas un noturības plāna 5. elementa mērķis ir risināt šīs problēmas, stiprinot MVU pašu kapitālu un vienkāršojot normatīvo vidi, lai atbalstītu dinamisku atveseļošanu. Tā mērķis ir arī nodrošināt, ka uzņēmumi, kas saņem atbalstu, ievēro citus kritērijus, piemēram, sociālo un vides pārveidi, kas ir būtiska ekonomikas atveseļošanai.

Komponents ir saistīts ar KVAI 2019.4 un 2020.4 par regulatīvo ierobežojumu samazināšanu un uzņēmumu izaugsmes veicināšanu, kā arī ar KVAI 2020.3.1. par atbalstu uzņēmumu, jo īpaši mazo un vidējo uzņēmumu, likviditātei.

Paredzams, ka neviens pasākums šajā komponentā būtiski nekaitēs vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā atveseļošanas un noturības plānā izklāstīto pasākumu aprakstu un mazināšanas pasākumus saskaņā ar DNSH tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01).

E.1.    Neatmaksājamam finansiālajam atbalstam pieteikto reformu un investīciju apraksts

C5.R1 reforma: Likums par valsts rīcības paātrināšanu un vienkāršošanu (“loi ASAP”)

2020. gada decembrī izsludinātā ASAP likuma 19 mērķis ir tuvināt administrāciju iedzīvotājiem, atvieglot uzņēmējdarbības attīstību un vienkāršot administratīvās procedūras gan uzņēmumiem, gan privātpersonām. Reformas mērķis ir īstenot dažus atlikušos īstenošanas noteikumus:

·Likums paredz, ka, ja rūpnieciskā projekta izskatīšanas laikā jāgroza noteikumi, jo īpaši vides jomā, uz projekta iesniegumu turpina attiecināt tos pašus normatīvos aktus, kas ir spēkā pieteikuma iesniegšanas brīdī. Grozījumus vairākos vides noteikumos paredz atsevišķos dekrētos, piemēram, nosacījumus, saskaņā ar kuriem vides ministrs var pieprasīt jaunu rūpnieciskā projekta pieteikuma novērtējumu, precīzus nosacījumus, saskaņā ar kuriem pilsētplānošanas projektiem var būt nepieciešams jauns ietekmes uz vidi novērtējums, vai vides atļaujas termiņus attiecībā uz būvdarbiem, kas saistīti ar ārkārtas situāciju civillietā.

·Likums arī paredz vienkāršot noteikumus, kas piemērojami zāļu pārdošanai tiešsaistē. Pietiek ar to, ka aptiekas paziņo par tīmekļa vietnes atvēršanu, nevis gaida iepriekšēju atļauju.

·Konsultatīvo komisiju racionalizēšana: likvidē vai apvieno vairāk nekā 15 komitejas, un īpašie apvienošanas vai atcelšanas nosacījumi ir jānosaka atsevišķos dekrētos. Likvidējamās komitejas ietver Observatoire de la récidive or the Conseil supérieur de la mutualité, savukārt citi, piemēram, Conseil supérieur de l’égalité professionnelle un Haut conseil à l’égalité (HCE), kā arī dažādas padomdevējas struktūras darba attiecību jomā apvieno.

C5.R2 reforma: Uzņēmumu ieguldījums ekonomikas, sociālajā un vides pārveidē ekonomikas atveseļošanas kontekstā

Šī reforma attiecas uz 2021. gada finansēšanas likuma (loi de finances) 244. pantu, kas pieņemts, lai nodrošinātu, ka uzņēmumi, kas saņem atbalstu saskaņā ar Francijas atveseļošanas un noturības plānu (un valsts plānu plašākā nozīmē), iesaistās ekoloģiskās pārkārtošanās pieejā, veicina dzimumu līdztiesību un iesaista savus darbiniekus un informē par to, kā tiek izmantoti no valsts saņemtie līdzekļi. Tā uzņēmumiem, kas saņem atbalstu saskaņā ar valsts plānu “France Relance” 20 , uzliek šādus pienākumus:

·Visiem uzņēmumiem, kuros ir vairāk nekā 50 darbinieku, līdz 2022. gada 31. decembrim (2023. gada 31. decembris uzņēmumiem ar 51 līdz 250 darbiniekiem) jāpublicē vienkāršota siltumnīcefekta gāzu emisiju bilance 21 , kas pēc tam ik pēc trim gadiem jāatjaunina.

·Ir palielināti pienākumi dzimumu līdztiesības jomā. Papildus tam, ka ir jāpublicē kopējais vērtējums, kas iegūts profesionālās līdztiesības indeksā 22 , kā tas ir pašlaik, saņēmēji saskaņā ar atveseļošanas un noturības plānu publicē informāciju par rezultātiem, kas iegūti attiecībā uz katru no indeksa apakšrādītājiem. Slieksnis, kas ļauj noteikt iekšējos mērķus katram apakšrādītājam (kas, ja tas netiek sasniegts, var radīt naudas sodu 1 % apmērā no algu izmaksām), ar dekrētu tiek samazināts no pašreizējā kopējā indeksa 75 punktu skaita.

·Tiek stiprināta korporatīvā pārvaldība: ikgadējās apspriešanās laikā par uzņēmuma stratēģiskajām pamatnostādnēm, kas jau ir paredzētas tiesību aktos 23 , Ekonomikas un sociālo lietu komiteja tiek informēta par atbalsta summu, veidu un izlietojumu, ko uzņēmums saņēmis saskaņā ar atveseļošanas plāna pasākumiem.

C5-I1. ieguldījums: Iemaksas reģionālajos ieguldījumu fondos

Šā pasākuma mērķis ir stiprināt mazo MVU kapitālu Francijas reģionos, lai stiprinātu to konkurētspēju un investīciju spējas, tostarp lai tie varētu risināt ekoloģiskās pārkārtošanās un digitālās pārveides radītās problēmas.

Šis pasākums ietver valsts ieguldījumu 250 000 000 EUR apmērā “fondu fondā”, ko izveidojusi Bpifrance – investīciju banka, kas netieši 100 % apmērā pieder Francijas valstij. Fonds iegulda 250 000 000 EUR reģionālos ieguldījumu fondos, kas jau pastāv vai tiks izveidoti, pari passu ar reģioniem. Savukārt reģionālo ieguldījumu fondu tiešais mērķis ir piesaistīt privātos ieguldījumus un ieguldīt MVU pašu kapitālā. Valsts piešķirtais finansējums palīdz piesaistīt privātos ieguldījumus, lai vairotu reģionālo ieguldījumu mehānismu ietekmi. Kopējā valsts daļa ieguldījumos nedrīkst pārsniegt 50 %, un kopējie ieguldījumi ir paredzēti vismaz 1 000 000 000 EUR apmērā: 250 000 000 EUR – valsts (daļa, ko finansē saskaņā ar atveseļošanas un noturības plānu), 250 000 000 EUR – reģioni un vismaz 500 000 000 EUR – no privātiem ieguldītājiem.

Lēmumus par reģionālo fondu ieguldījumiem pieņem katram reģionam raksturīgas privātas pārvaldības sabiedrības ar kopējiem mērķiem stiprināt MVU pašu kapitālu. Atsevišķu fondu ieguldījumi ir ne vairāk kā 5 000 000 EUR.

Stiprinot saņēmēju uzņēmumu finansiālo stāvokli, šā ieguldījuma mērķis ir uzlabot to konkurētspēju un ieguldījumu spēju.  

Bpifrance intervences doktrīna atbalsta ekoloģisko un enerģētikas pārkārtošanu. Tādēļ ar pašu kapitāla intervenci finansē ieguldījumu fondus, kas paredzēti, lai cita starpā atbalstītu rūpniecības uzņēmumus pārejā uz ražošanas sistēmām ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni.

Turklāt Bpifrance atbildīgajā ieguldījumu politikā ir ņemti vērā vides, sociālie un pārvaldības (VSP) kritēriji. VSP kritēriji attiecas uz Bpifrance ieguldījumiem, bet tie attiecas arī uz fonda pārvaldības sabiedrībām (kā uzņēmumu un tā darbību ieguldītāja statusā) un pamatā esošajiem uzņēmumiem. Bpifrance ieguldījumu doktrīnā ir noteikti arī izslēgšanas kritēriji, jo īpaši attiecībā uz līdzdalību ogļu ieguvē vai elektroenerģijas ražošanā no termoglēm.

Jebkādus atmaksājumus (t. i., ienākumus no pašu kapitāla), kas saistīti ar līdzekļiem, kuri tiktu radīti, atkārtoti iegulda tajos pašos politikas mērķos, tostarp pēc 2026. gada.

E.2.    Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un neatmaksājamā finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

F. KOMPONENTS NR. 6 Tehnoloģiskā suverenitāte un noturība

2019. gadā Francijas pētniecības un attīstības izdevumu īpatsvars IKP ir aptuveni 2,2 %, kas ir mazāks par Lisabonas stratēģijā noteikto 3 % mērķi un zemāks nekā vadošajām valstīm inovācijas un tehnoloģiju jomā.

Francijas atveseļošanas un noturības plāna 6. elementa mērķis ir atbalstīt investīcijas pētniecībā un inovācijā, lai uzlabotu Francijas sniegumu inovācijas jomā un stratēģisko autonomiju/tehnoloģisko suverenitāti. Tajā galvenā uzmanība pievērsta stratēģisku tehnoloģiju izstrādei un inovācijai stratēģiskās nākotnes nozarēs, lai nostiprinātu Francijas pozīcijas šajās nozarēs un palielinātu ekonomikas noturību.

Šajā kontekstā komponents ietver divus horizontālus ieguldījumus ceturtajā programmā Programme d’Investissments d’Avenir’ (PIA4): i) pirmā ieguldījuma mērķis ir atbalstīt galveno digitālo tirgu (kibernozares, mākoņdatošanas, kvantu, edtech, mākslīgā intelekta un kultūras un radošo nozaru) attīstību, lai stiprinātu Francijas pozīcijas nākotnes stratēģiskajās nozarēs; ii) otrā ieguldījuma mērķis ir atbalstīt uzņēmumu inovāciju stratēģiskās nozarēs. Komponents ietver arī ieguldījumus kosmosa nozares atbalstam un kosmosa pētniecības finansējumu, kā arī ieguldījumus, lai atbalstītu nodarbinātību pētniecībā un izstrādē. Šos ieguldījumus papildina reforma (Pētniecības plānošanas likums), kuras mērķis ir stiprināt publisko finansējumu pētniecībai un izstrādei, palielināt zinātniskās karjeras pievilcību un palielināt uzņēmumu un akadēmisko aprindu saiknes.

Šis komponents palīdz īstenot konkrētai valstij adresētos ieteikumus, kas adresēti Francijai par to, ka ekonomikas politika, kas saistīta ar ieguldījumiem, ir jāorientē uz pētniecību un inovāciju (KVAI, 2019.3.) vai “orientē investīcijas uz [...] pētniecību un inovāciju” (KVAI, 2020.3.).

Paredzams, ka neviens pasākums šajā komponentā būtiski nekaitēs vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā atveseļošanas un noturības plānā izklāstīto pasākumu aprakstu un mazināšanas pasākumus saskaņā ar DNSH tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01).

F.1.    Neatmaksājamam finansiālajam atbalstam pieteikto reformu un investīciju apraksts

C6.R1 reforma: Pētniecības plānošanas likuma strukturālie aspekti

Pētniecības plānošanas likums 24 tika pieņemts 2020. gada decembrī, un tam ir trīs mērķi: pētniecības finansēšanas un organizēšanas stiprināšana; zinātnisko darbvietu un karjeras pievilcības uzlabošana; un pētniecības mijiedarbības ar ekonomiku un sabiedrību uzlabošana. Lai sasniegtu šos mērķus, tiesību akta īstenošana, kas ietver dekrētu pieņemšanu, būs vērsta uz šādām jomām:

·Pārvaldes iestāžu un uzņēmumu iekšējās pētniecības un izstrādes izdevumu palielināšana līdz vismaz 3 % no gada IKP salīdzinājumā ar 2,19 % 2019. gadā. Salīdzinājumā ar sākotnējo finansēšanas likumu laikposmā no 2021. līdz 2030. gadam pētniecības organizāciju, universitāšu un citu pētniecības iestāžu labā papildus iegulda vairāk nekā 30 000 000 000 EUR.

·Līdz 2027. gadam palielināt Valsts pētniecības aģentūras ikgadējos resursus par 1 000 000 EUR ar mērķi palielināt sekmīgo projektu konkursu īpatsvaru līdz 30 % salīdzinājumā ar pašreizējiem 16 %. Tiek palielināts budžets pētniecības un augstākās izglītības darbinieku atalgojumam: papildu 92 000 000 EUR gadā ir paredzēti no 2021. gada līdz 2027. gadam.

·Stiprināt saikni starp zinātni un ekonomiku. Pētniecības plānošanas likums ļauj publiskajiem pētniekiem izveidot uzņēmumu, piedalīties uzņēmuma dzīvē vai apvienot pētniecību ar privātu darbību uz nepilnu slodzi.

C6-I1. ieguldījums: Nodarbinātības saglabāšana privātajā pētniecībā un izstrādē

Šis pasākums atbalsta nodarbinātību pētniecībā un izstrādē, stiprinot sadarbību starp valsts pētniecības laboratorijām un privātiem uzņēmumiem un stimulējot uzņēmumus pieņemt darbā jaunus zinātniskos absolventus vai nodrošināt, ka viņu pašreizējie pētnieki iesaistās doktorantūras vai pēcdoktorantūras studijās. Pēdējā minētā programma ļauj pētniekiem pilnveidot savas prasmes un uzlabot nodarbināmību.

Uz atbalstu var pretendēt četri konkrēti sadarbības veidi:

·Uzņēmumi, kas publiskām pētniecības laboratorijām 12-24 mēnešus piešķir pētniecības un izstrādes personālu saistībā ar kopīgu pētniecības projektu, kurā attiecīgais(-ie) pētnieks(-i) vismaz 80 % sava laika pavada projektam.

·Uzņēmumi, kas ļauj pētniecības un izstrādes darbiniekiem sākt doktora studijas savas karjeras laikā, ne ilgāk kā 36 mēnešus, kad pētnieks(-i) tiek pieņemts darbā doktorantūrā pilna laika darbā un vismaz 50 % sava darba laika pavada pētniecības laboratorijā.

·Jauni absolventi ar maģistra grādu, ko nodarbina valsts pētniecības iestāde un kas 12-24 mēnešus ir norīkoti darbā uzņēmumā, lai strādātu kopīgā pētniecības projektā, kurā vismaz 80 % laika pētnieks strādā uzņēmumā.

·Jauni doktorantūras absolventi, kas strādā valsts pētniecības iestādē un sāk darbu pēcdoktorantūras uz 12 līdz 24 mēnešiem, un pētnieks(-i) vismaz 50 % sava darba laika pavada uzņēmumā.

Pasākums sedz 50 % līdz 80 % no attiecīgo pētnieku algas atkarībā no sadarbības veida, kā arī nodrošina fiksētu subsīdiju 15 000 EUR apmērā vienam pētniekam gadā. Atbalstu piemēro uz sadarbības projektu laiku, un pēc tam to atsauc. Ar šo pasākumu kopumā atbalsta 2 000 pētniekus, ar projektiem, kas ir tiesīgi saņemt atbalstu, tikai tad, ja ir plāns, ka attiecīgais(-ie) pētnieks(-i) sadarbības perioda beigās var palikt vai kļūt pilnībā nodarbināts(-i).

C6-I2. ieguldījums: Inovācija mūsu uzņēmējdarbības modeļu izturētspējai

Šā pasākuma mērķis ir atbalstīt ieguldījumus galveno digitālo tehnoloģiju izstrādē saskaņā ar ceturtās programmas “Programme d’Investissement d’Avenir” (PIA4) “volet dirigé” .

Konkrētāk, tā finansē projektus, uz kuriem attiecas turpmāk aprakstītās sešas “paātrinājuma stratēģijas”:

·Kvantu tehnoloģiju attīstības stratēģija: Aprēķinu jomā mērķis ir līdz 2024. gadam izveidot pilnīgu pirmās paaudzes vispārējā kvantu datora prototipu. Tā mērķis ir arī apgūt kvantu tehnoloģijas (tostarp paātrinātājus, simulatorus un kvantu datorus, uzņēmējdarbības programmatūru kvantu skaitļošanai, sensorus, sakaru sistēmas), ar mērķi divkāršot Francijas speciālistu kopumu, apmācot 6600 ārstus, maģistrantūras, inženierus un tehniķus, un nodrošināt Francijas pašpietiekamību resursu piegādē kvantu tehnoloģiju attīstībai. Stratēģijas mērķis ir arī apgūt kritisko rūpniecisko jaudu kvantu tehnoloģiju jomā, jo īpaši ieguldot kvantu tehnoloģiju kriogēnos un lāzeros. Tā mērķis ir arī izveidot pilnīgu “silīcija 28” rūpnieciskās ražošanas ķēdi, jo īpaši, lai nodrošinātu iespējamu kuba ražošanu.

·Kiberdrošības stratēģija: Stratēģijas mērķis ir paātrināt inovāciju, lai Francija varētu apgūt svarīgas pamattehnoloģijas kritiski svarīgos lietojumos (piemēram, rūpniecībā, veselības aprūpē un mobilitātē) un izplatīt kiberdrošību industrijā un sabiedrībā. Mērķi ir dot iespēju nozarei palielināt apgrozījumu, palielināt darbavietu skaitu nozarē un palīdzēt izveidot pasaulē vadošus uzņēmumus šajā nozarē.

·Izglītība un digitālā stratēģija: Stratēģija aptver izglītības digitālo pārveidi no bērnudārza līdz universitātei ar mērķi pievērsties izglītības sistēmas efektivitātei, atbalstīt EdTech 25 un atbalstīt Francijas vadošo lomu šajā nozarē. Tās mērķis ir apmācīt skolotājus par inovatīvu pedagoģisko praksi un atbalstīt esošos uzņēmumus līdzekļu piesaistīšanā.

·Stratēģija kultūras un radošajām nozarēm: Stratēģijas mērķis ir attīstīt digitālā satura ražošanu. Investīcijas atbalsta nozares tehnoloģisko inovāciju, digitālo jaunradi un izplatīšanu. Mērķi ir divkāršot pašreizējo tempu, kādā kultūras uzņēmumiem notiek pāreja no MVU uz ETI, palielināt eksporta apgrozījumu un līdz 2025. gadam izvērst kultūras centrus izmēģinājuma teritoriju apūdeņošanai.

·Stratēģija 5G un nākotnes telekomunikāciju tehnoloģijai: Šīs stratēģijas mērķis ir izstrādāt risinājumus saistībā ar telekomunikāciju tīkliem un panākt šo risinājumu pilnīgu kontroli, atbalstot piegādi, pētniecību un attīstību un apmācību, vienlaikus attīstot 5G lietojumu reģionu un rūpniecības labā. 5G stratēģijas mērķis ir attīstīt 5G izmantošanu progresīvās rūpniecības nozarēs un atbalstīt viedo reģionu izvēršanu. Tās mērķis ir arī ieguldīt pētniecībā un tehnoloģijās, kas pārsniedz 5G un 6G (nākotnes tīkla tehnoloģijās, savienoto objektu neviendabīgā savienojamībā, tīklu energoefektivitātē utt.). Tās mērķis ir arī reaģēt uz vajadzīgajām prasmēm nākotnes tīklu izstrādē un izvēršanā.

·Mākoņdatošanas paātrināšanas stratēģija: stratēģijas mērķis ir radīt konkurētspējīgus mākoņdatošanas risinājumus tehnoloģiskajos segmentos (infrastruktūra, platformas un programmatūra), lai atbalstītu Franciju un Eiropas vadošo lomu šajā svarīgajā tehnoloģijā, tostarp īstenojot svarīgu kopīgu interešu projektu nākamās paaudzes mākoņdatošanas infrastruktūrai un pakalpojumam, kura koordinatore ir Francija. Paredzamā ietekme ir uzticama mākoņdatošanas piedāvājuma attīstība , kuras mērķis ir samazināt oglekļa pēdu un uz datiem balstītas ekonomikas izveide.

Pēc stratēģiju uzsākšanas izsludina uzaicinājumus izteikt ieinteresētību un uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus, kas pielāgoti katras stratēģijas īpašajām vajadzībām. Projektus (kurus parasti īsteno uzņēmumi vai pētniecības struktūras) atlasa konkursa kārtībā. Apropriācijas tiek piešķirtas, izsludinot uzaicinājumus iesniegt projektus un atlasot projektus.

Turpmākajos uzaicinājumos iesniegt projektus kā atbilstības kritēriju iekļauj darba uzdevumu, lai nodrošinātu finansētā risinājuma pieteikumu ekoloģisko neitralitāti tādā veidā, kas nodrošina, ka pasākums atbilst Regulas (ES) 2021/241 principam “nenodarīt būtisku kaitējumu”. Tas papildina to, ka attiecīgā gadījumā vides kritēriji ir daļa no projektu atlases kritērijiem un ka operatoriem ir jāveic to priekšlikumu kritiska analīze, pamatojoties uz iekšējo un ārējo ekspertīzi; ka zaļā pārkārtošanās tiesību aktos ir minēta kā viens no PIA mērķiem un ka PIA pārvaldības struktūrām ir jānodrošina šo mērķu īstenošana, ko uzrauga, izmantojot īpašu rādītāju. Tā rezultātā tiek izslēgtas i) darbības, kas saistītas ar fosilo kurināmo, tostarp pakārtota izmantošana 26 ; ii) darbības ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS) ietvaros, lai nodrošinātu prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas nav zemākas par attiecīgajiem etaloniem 27 ; iii) darbības, kas saistītas ar atkritumu poligoniem, sadedzināšanas iekārtām 28 un mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtām 29 ; un iv) darbības, kurās atkritumu ilgtermiņa apglabāšana var radīt kaitējumu videi. 

C6-I3. ieguldījums: Atbalsts inovatīviem uzņēmumiem

Šā pasākuma mērķis ir finansēt pētniecības un izstrādes ieguldījumus novatoriskiem uzņēmumiem saskaņā ar ceturtās programmas “Programme d’Investissement d’Avenir” (PIA4) “volet dirigé” . Tā ir vērsta uz inovatīviem uzņēmumiem, kuriem individuāli vai ar sadarbības programmu starpniecību ir vajadzīga piekļuve finansējumam, lai segtu risku, kas saistīts ar to pētniecības un izstrādes projektiem. Tas aptver šādus aspektus:

·Bpifrance inovācijas atbalsts: šis atbalsts ir paredzēts MVU un jaunuzņēmumiem (tostarp tehnoloģiju ziņā intensīviem jaunuzņēmumiem, kas pazīstami kā “dziļās tehnoloģijas”), lai tie varētu finansēt priekšizpēti, rūpnieciskos pētījumus un/vai eksperimentālo izstrādi nolūkā izstrādāt inovatīvus produktus, procesus vai pakalpojumus ar konkrētām industrializācijas un komercializācijas iespējām.

·Inovācijas konkursi jaunuzņēmumiem un MVU: šis atbalsts papildina inovatīvu tehnoloģiju uzņēmumu izveidi un izaugsmi, sniedzot atbalstu, lai jaunos pētniekus virzītu uz uzņēmējdarbības izveidi, gūtu labumu no publiskās pētniecības rezultātiem un, visbeidzot, finansētu jaunuzņēmumus un MVU inovācijas projektus ar augstu potenciālu. Inovācijas konkursu uzvarētāji ir no vairākām nozarēm: digitālā joma, veselība, transports un ilgtspējīga mobilitāte, atjaunojamie energoresursi utt.

·Atbalsts strukturētiem pētniecības un izstrādes projektiem: Šis atbalsts papildina sadarbības projektus, kuros iesaistīti lieli uzņēmumi ar MVU un vidējas kapitalizācijas sabiedrībām (“ETI” 30 ), ar stimulu sadarboties ar pētniecības laboratorijām projektos, kas izriet no “Comités stratégiques de filière”. Šie projekti apvieno vismaz divu uzņēmumu konsorciju, lai radītu sinerģiju un veicinātu zināšanu nodošanu, kā arī lai stiprinātu jaunu inovatīvu produktu vai pakalpojumu dziļumu un tehnoloģisko intensitāti.

Turpmākajos uzaicinājumos iesniegt projektus kā atbilstības kritēriju iekļauj darba uzdevumu, lai nodrošinātu finansētā risinājuma pieteikumu ekoloģisko neitralitāti tādā veidā, kas nodrošina, ka pasākums atbilst Regulas (ES) 2021/241 principam “nenodarīt būtisku kaitējumu”. Tas papildina to, ka attiecīgā gadījumā vides kritēriji ir daļa no projektu atlases kritērijiem un ka operatoriem ir jāveic to priekšlikumu kritiska analīze, pamatojoties uz iekšējo un ārējo ekspertīzi; ka zaļā pārkārtošanās tiesību aktos ir minēta kā viens no PIA mērķiem un ka PIA pārvaldības struktūrām ir jānodrošina šo mērķu īstenošana, ko uzrauga, izmantojot īpašu rādītāju. Tā rezultātā tiek izslēgtas i) darbības, kas saistītas ar fosilo kurināmo, tostarp pakārtota izmantošana 31 ; ii) darbības ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS) ietvaros, lai nodrošinātu prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas nav zemākas par attiecīgajiem etaloniem 32 ; iii) darbības, kas saistītas ar atkritumu poligoniem, sadedzināšanas iekārtām 33 un mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtām 34 ; un iv) darbības, kurās atkritumu ilgtermiņa apglabāšana var radīt kaitējumu videi. 

C6-I4. ieguldījums: Kosmoss

Pasākums atbalsta trīs atsevišķas darbības:

·Ad hoc iemaksa Eiropas Kosmosa aģentūrai (EKA) 165 000 000 EUR apmērā, lai reaģētu uz EKA izsludinātajiem aicinājumiem finansēt kosmosa programmas, piemēram, zinātniskās misijas, satelītu programmu izstrādi vai programmas “Ariane 6” finansējumu, kas ir Eiropas Kosmosa aģentūras (EKA) pārvaldīta raķešu palaišanas sistēma. Šo programmu pamatā ir dalībvalstu brīvprātīgie ieguldījumi (“fakultatīvā programma”). Autonoma piekļuve kosmosam ir ļoti svarīga, lai varētu veikt Eiropas zinātnes un izpētes misijas, kā arī īstenot tādas ES kosmosa programmas kā Galileo un Copernicus.

·Pētniecības un izstrādes projekti šādos veidos: i) valsts kosmosa pētījumu centra (CNES) noteikto stratēģisko tehnoloģiju pētniecības publiskais iepirkums gan civiliem, gan divējādiem lietojumiem; ii); aicina īstenot projektus tādās ar kosmosa nozari saistītās jomās kā optiskie sakari, elastīgas telekomunikāciju sistēmas un satelīttelekomunikāciju termināļi; iii) uzaicinājums iesniegt projektus, lai atbalstītu pamattehnoloģijas nanosatelītu jomā; iv) valsts mēroga konkurss kosmosa lietojumiem (“Space Tour 2021”), ko izmanto, lai atlasītu pētniecības un attīstības projektus inovatīviem un daudzsološiem kosmosa lietojumiem, ko īsteno jaunizveidoti uzņēmumi vai MVU.

·Projekti Vernonā, vietā, kur ESA veiks pirmos testus, lai izstrādātu atkārtoti lietojamu un lētu raķešu dzinēju “Prometheus”. Pasākums atbalsta raķetes dzinēju testēšanas iekārtas Vernonā modernizāciju un saules enerģijas paneļu 10 hektāru parka izveidi, kas elektrolīzē ģenerē nepieciešamo elektroenerģijas daudzumu objektā nepieciešamā ūdeņraža daudzuma ražošanai. Visbeidzot, ar šo pasākumu tiek atbalstīts projekts, saskaņā ar kuru procesā iegūtais ūdeņradis kā rūpniecisko procesu blakusprodukts (“hydrogène fatal”) tiek reģenerēts kurināmā elementā.

F.2.    Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un neatmaksājamā finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

G. KOMPONENTS NR. 7 Valsts, teritoriju, uzņēmumu, kultūras digitalizācija

Šis Francijas atveseļošanas un noturības plāna komponents attiecas uz investīcijām un reformām valsts, teritoriju, MVU digitalizācijas jomā, atbalstu kultūras nozarei un reformām administratīvās vienkāršošanas un publisko finanšu jomā.

Kā uzsvērusi Valsts produktivitātes padome, digitalizācijai, jo īpaši attiecībā uz uzņēmumiem, ir būtiska nozīme produktivitātes palielināšanā Francijā.

Valsts digitalizācijas mērķis ir ne tikai uzlabot valsts pārvaldes sniegumu, veicot tehnoloģiskus uzlabojumus, bet arī veicināt iekļautību, papildinot komponenta reformas, kuru mērķis ir vienkāršošana un decentralizācija (4D likums).

Kultūras nozarēm paredzēto atbalsta pasākumu mērķis ir atveseļot smagi skarto nozari, veicot mērķtiecīgas investīcijas renovācijā, mantojumā, nodarbinātībā mākslas jomā un apmācības, kino, preses un grāmatu nozares modernizācijā, īpašu uzmanību pievēršot klimata pārmaiņām un jaunatnei.

Visbeidzot, abas publiskā sektora finanšu reformas palīdz izpildīt konkrētai valstij adresētos ieteikumus 2019.1.2. un 2020.1.1 par valsts parāda un izdevumu pārvaldību, jo īpaši ilgtermiņa virzībā uz publisko finanšu ilgtspēju pēc Covid krīzes.

Digitalizācijas investīcijas veicina konkrētām valstīm adresētos ieteikumus saistībā ar digitālo infrastruktūru 2019.3.3. un 2020.3.4 un 3.7. Vienkāršošanas reformas attiecas uz uzņēmējdarbības vides daļām konkrētām valstīm adresētiem ieteikumiem 2020.4.1 un 4.2. Investīcijas kultūrā veicina publisko ieguldījumu intensīvāku veikšanu ar kultūrvēsturiskā mantojuma atjaunošanas darbiem (konkrētai valstij adresēts ieteikums 2020.3.2.) un mazina krīzes ietekmi uz nodarbinātību (2020.2.1. KVAI). Visbeidzot, publiskā sektora finanšu reformas attiecas uz konkrētām valstīm adresēto ieteikumu 2019.1.3 daļu (izdevumu ietaupījumi un efektivitāte) un 2020.1.1. ieteikumu (fiskālā politika, kuras mērķis ir panākt piesardzīgu vidēja termiņa fiskālo stāvokli un nodrošināt parāda atmaksājamību).

Paredzams, ka neviens pasākums šajā komponentā būtiski nekaitēs vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā atveseļošanas un noturības plānā izklāstīto pasākumu aprakstu un mazināšanas pasākumus saskaņā ar DNSH tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01).

G.1. Neatmaksājamam finansiālajam atbalstam pieteikto reformu un investīciju apraksts

1. reforma (C7.R1): Likums par diferenciāciju, decentralizāciju, dekoncentrāciju un dažādiem pasākumiem vietējās publiskās darbības vienkāršošanai (4D)

Pasākums padarīs vietējos sabiedriskos pakalpojumus efektīvākus un pielāgojamākus atbilstoši vietējām īpatnībām.

Likums “Diferencēšana, decentralizācija, dekoncentrācija un dekompleksēšana” (4.D likumprojekts) paredz vairākus noteikumus mājokļu, transporta, ekoloģiskās pārejas, veselības un solidaritātes jomā. Tai ir četri mērķi: 1) decentralizācija: padarīt publisko rīcību saprotamāku un efektīvāku, pabeidzot atsevišķu kompetenču bloku nodošanu vietējām iestādēm; 2) veicināt diferenciāciju: nodrošināt, ka katra teritorija spēj reaģēt uz savām īpatnībām, izmantojot piemērotus instrumentus un resursus; 3) stiprināt dekoncentrāciju: tuvināt valsti šai jomai un labāk pielāgot lēmumu pieņemšanu vietējiem apstākļiem; 4) dekompleksēšana: vienkāršot iepriekšējo mērķu īstenošanu.

Saskaņā ar četriem tiesību aktos paredzētajiem principiem (decentralizāciju, diferencēšanu, dekoncentrāciju un dekompleksifikāciju) līdz 2025. gada 30. jūnijam izvērtē noteikumus, kas palīdzējuši veicināt publisko rīcību.

2. reforma (C7.R2): Pamatlikums par eksperimentu vienkāršošanu, pamatojoties uz Konstitūcijas 72. panta ceturto daļu

Pasākums paredz tiesības uz diferenciāciju, dodot vietējām iestādēm iespēju vispirms eksperimentālā satvarā un pēc tam ar zināmiem nosacījumiem ilglaicīgi piemērot noteikumus par to dažādo pilnvaru īstenošanu, lai ņemtu vērā to īpatnības.

Konstitucionālajā likumā ir paredzēts, ka vietējās iestādes, vienkārši apspriežoties, var nolemt piedalīties eksperimentā bez nepieciešamības to darīt ar dekrētu. Tā racionalizē procedūras, kas reglamentē to lēmumu stāšanos spēkā, kurus tās pieņem saistībā ar eksperimentiem, kā arī nosacījumus šo lēmumu likumības kontrolei. Eksperimentālos pasākumus var saglabāt visās vietējās pašvaldībās vai to daļā, kas piedalījās eksperimentā, un attiecināt uz citām iestādēm. Eksperimenta beigās var grozīt standartus, kas reglamentē vietējās jurisdikcijas īstenošanu, kas ir eksperimenta priekšmets.

Pirmos eksperimentus, kas veikti, pamatojoties uz šādiem rādītājiem, izvērtē līdz 2025. gada 30. jūnijam. Novērtējumā ņem vērā vismaz šādus faktorus: katrā eksperimentā iesaistīto kopienu skaits, dienu skaits, kas vajadzīgas, lai Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī iegūtu informāciju par apspriedēm, kurās kopienas piedalās eksperimentos, termiņš, kurā stājas spēkā izņēmuma akti, ko eksperimentu kopienas pieņēmušas katram eksperimentam.

3. reforma (C7.R3): Civildienesta pārveide

Sabiedrisko pakalpojumu pārveides mērķis ir reaģēt uz vairākām problēmām: padarīt sabiedrisko pakalpojumu sabiedrību reprezentatīvāku, veicināt jauniešu un mazkvalificētu cilvēku profesionālo integrāciju, ieviest jauninājumus darba organizācijās, novērtēt nopelnus, kompetenci, saistības, garantēt vīriešu, sieviešu un vīriešu līdztiesību un cīnīties pret visa veida diskrimināciju. Šīs politikas pamatā ir 2019. gada 6. augusta civildienesta pārveides likuma īstenošana.

Pasākums ietver divu rīcības plānu īstenošanu.

Rīcības plāns valsts dienesta profesionalizēšanai ir balstīts uz astoņiem pasākumiem: 1) valsts-darba devēja zīmola izstrādi, 2) darbā pieņemšanas procesu organizēšanu, 3) dalībnieku profesionalizāciju un apmācību, 4) jaunpienācēju integrācijas uzlabošanu, 5) “Place de ľemploi public” tīmekļa vietnes pārveidi, 6) sagādi, 7) talantu rezervju izveidi un 8) darbā pieņemšanas stratēģisko pārvaldību.

Rīcības plāns vienlīdzīgu iespēju nodrošināšanai ir izstrādāts, pamatojoties uz trim pīlāriem: 1) jaunu talantu apzināšana un atbalstīšana visā valstī, lai gūtu panākumus; 2) jauna konkursa pārbaude, lai piekļūtu civildienestam; 3) attīstīt profesionālo karjeru bez diskriminācijas.

Abos minētajos rīcības plānos paredzētās darbības īsteno līdz 2022. gada 31. martam.

4. reforma (C7.R4): Publisko finanšu pārvaldība

Šīs valsts finanšu pārvaldības reformas mērķis ir ieviest valsts finanšu konsolidācijas stratēģiju vidējā termiņā un ilgtermiņā. Šīs stratēģijas pamatā ir “Commission sur l’Avenir des Finances Publiques” ieteikumi (2021. gada 18. marta ziņojums). Dažus no šiem ieteikumiem īsteno, savlaicīgi stājoties spēkā pamatlikumam, kas piemērojams 2023. gada budžetam, un nākamajam publisko finanšu plānošanas likumam. Konstitutīvais likums paplašina Valsts finanšu augstās padomes prerogatīvas un nosaka daudzgadu izdevumu noteikumu vispārējiem valsts izdevumiem. Šis noteikums par izdevumiem nodrošina konsekvenci starp gada budžeta rēķiniem un daudzgadu mērķiem. Jaunā pārvaldības satvara īstenošanu, kā arī daudzgadu plānu publisko finanšu jomā, kas ļauj stabilizēt un pēc tam samazināt parāda attiecību, nosaka jaunajā publisko finanšu plānošanas likumā 2023. gadam. Valdība ievieš arī Covid-19 parāda ierobežošanas stratēģiju, lai piešķirtu īpašus resursus tās atmaksai.

5. reforma (C7.R5): Publisko izdevumu kvalitātes novērtējums

Papildus publisko finanšu pārvaldības reformai šis pasākums ir paredzēts publisko izdevumu novērtēšanai, kas jāveic pēc krīzes, lai noteiktu visefektīvākos izdevumus, kas veicina izaugsmi, sociālo iekļaušanu un ekoloģisko un digitālo pārkārtošanos. Paredzams, ka publiskie izdevumi tiks novirzīti tiem, kas veicina šāda veida izaugsmi, vienlaikus samazinot tos, kas ir neefektīvi vai lieki attiecībā uz citiem finansējuma avotiem. Tāpēc ir būtiski precīzi novērtēt publisko izdevumu ietekmi uz valsts politikas mērķiem, ko tie kalpo, un to sasniegšanas efektivitātes meklējumus īstermiņā un vidējā termiņā.

Pasākums ietver novērtējumu par reformu rezultātiem attiecībā uz valsts rīcības efektivitāti prezidenta pilnvaru laikā, Revīzijas palātas publicēto revīzijas ziņojumu par publiskajām finansēm un publisko izdevumu novērtējuma iekļaušanu turpmākajos budžeta tiesību aktos.

Revīzijas ziņojums par publiskajām finansēm, kas jāpublicē Revīzijas palātai, arī palīdz noteikt stratēģiju pakāpeniskai izbeigšanai no atbalsta mehānismiem, kas ieviesti no 2020. gada marta, lai reaģētu uz veselības krīzes ekonomisko ietekmi.

Publisko izdevumu ietekmes novērtējumus pastiprina saistībā ar jaunā publisko finanšu plānošanas likuma stāšanos spēkā 2023. gada 1. janvārī, tiklīdz būs beigusies veselības krīze. Pakārtoto izdevumu trajektoriju tad sīki izklāsta nākamajos finanšu tiesību aktos ik gadu.

Publisko izdevumu kvalitātes novērtēšanu īsteno regulāri, skaidri nosakot darbības jomu un grafiku, un ik gadu izvērtē pasākumus, kas veikti, lai uzlabotu publisko izdevumu kvalitāti un efektivitāti.

1. ieguldījums (C7.I1): Uzņēmumu digitalizācija

Lai modernizētu uzņēmumus, īsteno divus apakšpasākumus.

Pirmais apakšpasākums ir pašreizējās iniciatīvas “France Num” turpināšana, un tas palīdzēs uzņēmumiem digitālās pārveides procesā attīstīt savu uzņēmējdarbību digitāli. “France Num” iniciatīva piedāvā vairākas atbalsta shēmas: 17 500 digitālās diagnožu un līdz 5 000 pavaddokumentiem no Tirdzniecības un rūpniecības kamerām (CCI) un tirdzniecības un amatniecības kamerām (CMA); Lai palielinātu to mikrouzņēmumu informētību, kuri joprojām nav aprīkoti ar digitālo aprīkojumu, notiek 150 000 apmācības, kā arī televīzijas programmas producēšana un apraide plašai sabiedrībai.

Otrais apakšpasākums atbalsta investīcijas rūpniecības MVU un uzņēmumiem ar vidēji lielu kapitālu, izvēršot un atbalstot vidēja termiņa/ilgtermiņa digitalizācijas stratēģiju, pieņemot jaunas tehnoloģijas. Atbalsts izpaužas kā subsīdija tāda īpašuma iegādei, kas reģistrēts kā pamatlīdzeklis un iedalīts rūpnieciskai darbībai iepriekš noteiktās kategorijās: robotikas aprīkojums, aditīvā ražošana, virtuālā vai paplašinātā realitāte, projektēšanas programmatūra, integrētas mašīnas augstas veiktspējas datošanai, digitāli kontrolētas ražošanas iekārtas, kā arī programmatūra vai aprīkojums, kura izmantošanai ir vajadzīgs mākslīgais intelekts.

2. ieguldījums (C7.I2): Valsts un teritoriju digitālā modernizācija

Ar šo ieguldījumu identificē digitālas inovatīvas pieejas, kas ļauj uzlabot publiskās darbības efektivitāti un valsts amatpersonu darba vides kvalitāti, tostarp attiecībā uz e-mobilitāti.

Šajā nolūkā “Publiskā aģenta digitālā atbalsta” fonds projektiem modernizē valsts amatpersonu darbstacijas un “Inovācijas un digitālās pārveides fonds” atbalsta augstas ietekmes digitālās iniciatīvas valsts un vietējās pašvaldībās, vienlaikus atbalstot digitālo nozari.

Lai valsts darbiniekiem nodrošinātu efektīvāku, sadarbīgāku un mobilāku digitālo darba vidi, finansētajiem projektiem jāietilpst piecās jomās: datu pārraides tīklu darbības uzlabošana; vienotas digitālās identifikācijas izstrāde valsts amatpersonām; droši attālās piekļuves risinājumi digitālajiem rīkiem; vienoti saziņas risinājumi starpministriju līmenī; un atbalsts, lai vadītāji un grupas iegādātos digitālās darba metodes.

Lai stimulētu digitālo inovāciju un paātrinātu valsts digitālo pārveidi, finansētie projekti ietilpst astoņās jomās: iedzīvotājiem un uzņēmumiem visvairāk izmantoto administratīvo procedūru kvalitātes dematerializācija; jauna vietējā digitālā publiskā politika; vietējos valsts dienestos dzimušo digitālo paraugprakšu izstrāde; profesionalizēt publisko digitālo nozari; attīstīt datu izmantošanu publiskās darbības vajadzībām; pētīt un eksperimentēt ar jauno digitālo tehnoloģiju un pieeju izmantošanu; vietējo pašvaldību digitālā pārveide; atbalstīt strukturējošus projektus, kas mobilizē vairākas pārveides sviras.

3. ieguldījums (C7.I3): Valsts pakalpojumu kiberdrošība

Investīcijas atbalsta publisko pakalpojumu kiberdrošības spēju stiprināšanu; veicināt konkurētspējīga un inovatīva kiberdrošības piedāvājuma izstrādi ekonomikas un sabiedrības labā un stiprināt spēju novērst kiberdrošības uzbrukumus un reaģēt uz tiem.

Jo īpaši īsteno šādus projektus:

·incidentu reaģēšanas vienību izveide teritorijās;

·diagnostikas un drošības komplektu ieviešanu atbalsttiesīgajiem saņēmējiem,

·drošības produktu iegādi valsts un sabiedrisko pakalpojumu labā;

·palielināt valstu spējas atklāt kiberuzbrukumus.

4. ieguldījums (C7.I4): Valsts digitālā modernizācija: digitālā identitāte

Īsteno divus apakšpasākumus: digitālā valsts personas apliecība un valsts garantētas digitālās identifikācijas sistēmas izstrāde. Šie divi pasākumi arī palīdzēs uzlabot drošību un sadarbspēju.

Lai atbalstītu jauno personas apliecību ieviešanu, netraucējot lietotājiem sniegtos pakalpojumus, sistēmas, aprīkojumu un saistītos IT tīklus pielāgo. Jo īpaši šīs sistēmas modernizē: Lietotne “Titres électroniques sécurisés” ( un turpmākā kiberdrošības modernizācija), pirkstu nospiedumu vākšanas ierīču ieviešana un Valsts drošas nosaukumu aģentūras (“Agence nationale des titres sécurisés”) lietotāju portāls, lai lietotāji varētu piekļūt savām procedūrām.

Valsts garantētas digitālās identifikācijas sistēmas izstrāde aizstāj lietotājvārda/paroles praksi ar drošāku digitālās identifikācijas sistēmu. Jaunās sistēmas izstrādi veic Eiropas digitālās sadarbspējas kontekstā (eIDAS regula). Risinājums ļaus izstrādāt jaunus sensitīvus publiskos un privātos lietojumus un apkarot krāpšanu tiešsaistē un identitātes zādzības.

5. ieguldījums (C7.I5): Iekšlietu ministrijas aprīkojums un infrastruktūra

Pasākums attīsta Iekšlietu ministrijas lietotnes un nodrošina to izturību. Jo īpaši atbalstītie projekti attiecas uz vairākām tehniskām infrastruktūrām:

·Valsts starpministriju tīkls: pakāpeniski izbeigt RIMBAUD telefonu tīklu un divkāršot esošos tīkla savienojumus;

·valsts teritoriālās administrācijas IT bāze: bāzes un jaunas organizācijas izveide, lai koordinētu starpministriju informācijas un sakaru sistēmu pakalpojumu tīklu;

·Policijas prefektūras videoaizsardzības plāns: izstrādāt un piedāvāt jaunas glabāšanas un tīkla jaudas Parīzes policijas galvenās mītnes videoaizsardzības sistēmai, jo īpaši ņemot vērā 2024. gada Olimpiskās spēles;

·Tīklu drošība: ministrijas digitālās drošības stiprināšana (kiberaizsardzība);

·Datu centra noturība: infrastruktūras darbi, lai nodrošinātu ministrijas datu centru energonoturību;

·Iedzīvotāju brīdināšanas un informācijas sistēma: izstrādāt trauksmes un informācijas sistēmu iedzīvotājiem, jo īpaši, lai īstenotu jauno FR-Alert sistēmu (skatīt arī pasākumu “Iekšlietu ministrijas lietojumprogrammu ministrija”)

6. ieguldījums (C7.I6): Iekšlietu ministrijas pieteikumi

Ar šo pasākumu izstrādā jaunas vai modernizē esošās digitālās lietojumprogrammas Iekšlietu ministrijai:

·SI vēlēšanas: lietojumprogramma pārveido vēlēšanu vajadzībām paredzēto datorsistēmu, palielinot sistēmas vispārējo stabilitāti un jo īpaši saskaroties ar citām lietojumprogrammām, piemēram, ievēlēto amatpersonu valsts katalogu.

·Sūdzība tiešsaistē: lietotne ļauj lietotājam noteiktos gadījumos ierobežot pārvietošanos un iesniegt sūdzību tieši tiešsaistē. Projektā paredz tiešsaistes atbalsta pirmo posmu lietotājam/cietušajam, kura ceļošana sākumā var būt sarežģīta.

·FR-Alert: ar šo pieteikumu līdz 2022. gada 30. jūnijam īsteno Direktīvu 2018/1972 par trauksmes sistēmas izveidi, izmantojot mobilo tālruni. Šī lietojumprogramma nosūta lietotājam tūlītējus brīdinājumus.

·Marcus 112: Ar projektu Marcus 112 tiks ieviestas darbības un eksperimenti, kas vajadzīgi, lai racionalizētu vairākus neatliekamās palīdzības tālruņa numurus, kas pašlaik pastāv Francijā;

·Transportlīdzekļu reģistrācijas sistēma (SIV): šī lietojumprogramma pārveido transportlīdzekļu reģistrācijas sistēmu, optimizējot lietotāju pieredzi un uzlabojot veiktspēju;

·LOG MI: šis pieteikums nodrošina centralizētu loģistikas sistēmu, kas ir kopīga visiem Iekšlietu ministrijas dalībniekiem.

·IT projekts “Gatavojoties nākotnei”: šī lietojumprogramma atvieglo izmeklēšanu veikšanu ar jauniem digitāliem līdzekļiem un pastiprina uz vietas strādājošo aģentu mobilitāti.

7. ieguldījums (C7.I7): Mobilitāte un tāldarbs Iekšlietu ministrijā

Šis ieguldījums atbalsta pasākumu kopumu, kas paredzēts, lai veicinātu mobilitātes un tāldarba attīstību Iekšlietu ministrijā. Īsteno trīs darbības:

·Digitālās vides uzlabošana un tāldarba attīstība: veicināt sadarbīga darba risinājumu izstrādi, tāldarba staciju iegādi un tādu sistēmu ieviešanu, kas ļauj ierēdņiem strādāt tāldarbā.

·Nākotnes radiotīkls: ilgtermiņa attīstības tīkla izveide valsts un privātajiem drošības dalībniekiem (piemēram, valsts policijai, ugunsdzēsējiem, ārkārtas situācijām un pašvaldības policijai). Tā nodrošina efektīvus un noturīgus saziņas līdzekļus, kas ļauj pielāgoties tiesībaizsardzības un reaģēšanas uz krīzēm vajadzībām.

·NEO stacijas: paplašināt policijas aprīkojumu ar 40 000 drošām mobilām galiekārtām. Termināļi un ar tiem saistītā lietojumprogrammu sistēma ļauj tiesībaizsardzības amatpersonām veikt darbības, kas iepriekš veiktas profesionālos birojos komandējuma laikā teritorijā. Tādējādi tie ierobežo ceļojumu gan aģentam, gan lietotājam un nodrošina labāku vispārējo efektivitāti.

8. ieguldījums (C7.I8): Administratīvā nepārtrauktība: izglītības sistēmas pārvaldes digitālā modernizācija

Šis ieguldījums paātrinās Izglītības, jaunatnes un sporta ministrijas digitālo pārveidi, pateicoties tās informācijas sistēmu izstrādei, vairāk paļaujoties uz datiem, lai tās padarītu efektīvākas, pieejamākas un drošākas. Šis ieguldījums arī stiprina lietotājiem sniegto procedūru un pakalpojumu dematerializāciju.

Īsteno piecas darbības:

·Pirmās izglītības iegūšanai paredzētu IT rīku modernizācija: informācijas sistēmu izveide datu apmaiņai ar vietējām kopienām un pārvaldības procedūru vienkāršošana.

·Izmēģinājuma un vadības informācijas sistēmu vienkāršošana otrajā izglītībā

·Datu apmaiņas attīstība ar partnerministrācijām: piemēram, ar Finanšu ministriju augstākās izglītības stipendiju pārvaldībai.

·Tādu rīku un pakalpojumu vispārināšana, kas ļauj veikt tāldarbu drošos apstākļos administratīviem darbiniekiem, vadības un inspekcijas darbiniekiem, jo īpaši pielāgojot infrastruktūru un īpašas drošas lietojumprogrammas.

·Infrastruktūras un rīku uzlabošana, lai dalītos ar datiem un digitālajiem pakalpojumiem visā skolēna skolā (piemēram, ar vietējām kopienām, vecākiem un augstāko izglītību), izveidotu jaunas darba organizācijas, veicinātu aģentu efektivitāti un dzīves kvalitāti darbā un vienkāršotu lietotāju procedūras un ņemtu vērā lietotāju pieredzi.

9. ieguldījums (C7.I9): Izglītības nepārtrauktība: skolu digitālā pārveide

Ar šo ieguldījumu atbalsta mobilo digitālo iekārtu uzstādīšanu klasēs, kas ir priekšnoteikums hibrīdizglītības attīstīšanai. Tā atbalsta arī ieguldījumus videoprojektoros, kopīgotajās mobilajās iekārtās, pamatskolas īpašajā aprīkojumā, kā arī tīklā, kas nodrošina gan klātienes, gan tālmācības, izmantojot materiālu aizdošanu studentiem. No tās finansē arī pirmā līmeņa izglītības pakalpojumus un resursus, kā arī aprīkojumu, kas ļauj veikt hibrīdmācīšanu vidusskolā. Pasākumu īstenos, izsludinot uzaicinājumus iesniegt piedāvājumus konkursa kārtībā.

Skolotājus apmāca apgūt jaunos digitālās izglītības rīkus un pakalpojumus, kā arī jauno digitālo vidi.

10. ieguldījums (C7.I10): Publisko pakalpojumu digitalizācija attīstīt piekļuvi augstākajai izglītībai visā valstī, pateicoties digitālajai sistēmai

Investīcijas finansē dematerializētu kursu moduļu ieviešanu augstākajā izglītībā, kā arī nepieciešamās digitālās infrastruktūras uzstādīšanu. Tālmācības kursu un attiecīgo infrastruktūru izstrāde ļauj pielāgoties pašreizējai veselības situācijai, izvairoties no pārblīvētības lekcijas zālēs un klasēs. Tas arī pavērs ceļu ilgtermiņa stratēģijai attiecībā uz piekļuvi augstākajai izglītībai, kas paredzēta, lai sasniegtu plašāku sabiedrību visā valsts teritorijā, kā arī ārvalstīs. Turklāt tā ļauj piedāvāt daudzveidīgāku un pilnīgāku mācību piedāvājumu, kas būtu piemērots to studentu ierobežojumiem, kuriem ir jāapvieno studijas ar profesionālu darbību.

Investīcijas atbalsta projektus, kas paredzēti:

·digitālu un pieejamu tiešsaistes moduļu izveide augstākās izglītības iestādēs

·skolotāju-pētnieku no universitātēm digitālā apmācība

·valsts mēroga platformu izveide (virtuālā klase, tīmekļseminārs, tāleksāmi, mācību pārvaldības sistēma), kas galu galā piedāvās visus bakalaura un maģistra moduļus.

·uzaicinājums iesniegt projektus, kas veltīti digitālajiem pakalpojumiem, galveno uzmanību pievēršot skolēnu lietotāju pieredzei.

11. ieguldījums (C7.I11): Atbalsts kultūras nozarēm un kultūras mantojuma atjaunošanai

Investīcijas atbalsta kultūras mantojumu, popularizē izpildītājmākslu, konsolidē Francijas galvenās kultūras ekonomikas nozares un ievieš stratēģiju kultūras un radošajām nozarēm.

Ar ieguldījumu atbalsta trīs apakšpasākumus: investīcijas kultūras mantojumā, lai atjaunotu vēsturiskos pieminekļus ar mērķi nodrošināt to ilgstošu dzīvotspēju un tādējādi veicināt vietējās tūrisma ekosistēmas; ieguldījumi nodarbinātībā un apmācībā, kā arī ieguldījumi kultūras stratēģiskajās nozarēs.

Ieguldījumi kultūras mantojumā atbalsta mantojuma objektus reģionos un veicina amatniecību un zinātību. Ar šo ieguldījumu atbalsta piecas atjaunošanas darbības:

·“Katedrāļu plāns”, lai paātrinātu 47 valstij piederošu reliģisko ēku drošuma un drošības darbus un restaurācijas projektus;

·vietējo pašvaldību un privāto īpašnieku vēsturisko pieminekļu restaurācija. Tas ietver atbalstu baznīcas restaurācijai Turenne (Jaunā Akvitānija), Meauce pilī (Bourgogne-Franche-Comté) un Palais Rontaunay (Reinjonā);

·14 pieminekļu, ko pārvalda Vēstures pieminekļu centrs, restaurācija visā teritorijā, piemēram, Château d’Angers vai Mont-Saint-Michel abbey;

·Villers-Cotterêts pils restaurācija, lai tā kļūtu par franču valodu;

·tādu kultūras pieminekļu restaurāciju kā reģionālie muzeji, departamentu un pašvaldību arhīvi, kā arī saglabāšanas un studiju centri, kas paredzēti arheoloģiskas izrakšanas rezultātā radušos atlieku saglabāšanai.

Ieguldījumi mākslinieciskās nodarbinātības un apmācības modernizācijā atbalsta trīs darbības:

·“ekoloģiskās pārejas fonds”, kas finansē projektus par labu ekoloģiskajai un digitālajai pārejai, ko īsteno mākslinieciskās jaunrades iestādes (tiešraides un vizuālās mākslas marķējumi un norises vietas);

·kultūras augstākās izglītības iestāžu modernizācijas plāns, kas investēs enerģijas modernizācijā, atbalsta apmācību un stiprina to digitalizāciju, modernizējot to mācību rīkus un IT infrastruktūru;

·īpaša sabiedriskās kārtības programma, kas dotu jaunu impulsu radīšanai visās disciplīnās. Šīs programmas mērķis ir jo īpaši atbalstīt jaunos dizainerus. Tādējādi tie ir vienreizēji izdevumi par labu mākslas darbu iegādei, kas apvieno visas disciplīnas.

Investīcijas stratēģiskās nozarēs atbalsta trīs atsevišķas darbības, no kurām katra atbilst stratēģiskai nozarei: preses nozares plāns, grāmatu nozares plāns, kino nozares plāns.

Preses sektora plāns atbalsta šādas piecas apakšdarbības:

·plāns preses drukāšanas iekārtu pārveidošanai, jo īpaši reģionālajam ikdienas preses tīklam. Tas ietver atbalsta pasākumu ad hoc finansēšanu, kā arī apmācības un pārkvalificēšanas pasākumus darbiniekiem, kas atbalsta jaunu prasmju apguvi, lai atrastu piemērotu darbu saistībā ar nozares pārstrukturēšanu;

·stiprināt stratēģisko fondu preses attīstībai, lai atbalstītu plašu preses uzņēmumu projektu klāstu (drukātie nosaukumi, tiešsaistes preses dienesti un ziņu aģentūras), īstenojot ieguldījumu projektus, kas atspoguļo inovāciju, palielina to produktivitāti vai uzlabo un dažādo redakcionālo formu;

·atbalsts to raidorganizāciju modernizācijai, kuras vēlas atjaunot savu tirdzniecības zonu vai optimizēt preses izdevumu pārvaldību;

·fonds ekoloģiskai pārejai, lai finansētu pētniecības un izstrādes projektus, kuru mērķis ir samazināt nozares oglekļa pēdu un piedāvāt inovatīvus risinājumus nozares pārejas atbalstam;

·fonds, lai cīnītos pret visneaizsargātāko profesiju (ārštata, fotožurnālistu, preses karikatūristu) nedrošību un uzlabotu viņu izturētspēju.

Grāmatu nozares plāns cīnās pret veselības krīzes ilglaicīgākajām sekām un atbalsta nepieciešamās pārmaiņas nozarē. Tas atbalsta trīs apakšpasākumus.

·Pasākums “Jaunieši grāmatu veikalos” veicina vietējo kultūras komerciju un veicina to, ka jaunieši iegādājas grāmatas. Tā ir mākslas un kultūras izglītības programma, kas ļauj jauniešiem atklāt grāmatnīcas un viņu lomu darbu un autoru popularizēšanā.

·Ieguldījumi grāmatu veikalu modernizācijā uzlabo to uzņemšanas apstākļus sabiedrībai un rada produktivitātes pieaugumu. Tās tiek mudinātas izstrādāt savus digitālos tālpārdošanas rīkus apstākļos, kad secīgi pārvietošanās ierobežojumi ir likuši tiem īstenot šīs jaunās attīstības stratēģijas.

·Visbeidzot, uz laiku jāpastiprina vispārējās bibliotēkas decentralizācijas piešķīrums, lai pagarinātu darba laiku un veiktu strukturālus ieguldījumus. Ar šiem ieguldījumiem jo īpaši finansē ēku renovācijas darbus un ēku siltumnormas un energoefektivitātes standartu uzlabošanu.

Kino nozares plāns atbalsta nozari ar jauniem pasākumiem, kas ļautu tai, izejot no krīzes, raudzīties nākotnē visos ražošanas ķēdes līmeņos; atbalsts radītājiem, atbalsts ražošanai, tehnisko nozaru modernizācijai un internacionalizācijas attīstībai. Kino nozares plāns atbalsta astoņus apakšpasākumus:

·Pirmā apakšpasākuma mērķis ir kompensēt kavēšanos kino producēšanā, izgatavojot jaunus darbus. Automātisko atbalstu, ko var mobilizēt ražotāji, palielina un ražošanas atbalstu palielina, lai veicinātu jaunu darbu uzsākšanu.

·Otrā apakšpasākuma mērķis ir mudināt filmu izplatītājus pievērsties kinoteātriem. Pieņem īpašus pasākumus, lai rosinātu izplatītājus izmantot savas filmas ilgā atveseļošanās periodā, piemēram, palielinot automātisko atbalstu.

·Trešā apakšpasākuma mērķis ir stiprināt kinoteātru dzīvotspēju, uzrunājot rītdienas auditoriju visos reģionos.

·Ceturtā apakšpasākuma mērķis ir novērst audiovizuālās ražošanas aizkavēšanos, kā tas ir kinematogrāfijā, jo tiek radīti jauni darbi, palielinot automātiskā atbalsta apjomu.

·Piektā apakšpasākuma mērķis ir paātrināt tehnisko nozaru modernizāciju, lai izveidotu rūpniecības struktūru, kas spēj radīt vērtību pieaugoša piedāvājuma kontekstā.

·Sestā apakšpasākuma mērķis ir modernizēt mantojuma novērtēšanu, attiecībā uz kuru šķiet, ka vidējā termiņā un ilgtermiņā pieaug sabiedrības pieprasījums.

·Septītā apakšpasākuma mērķis ir stiprināt nozares internacionalizāciju, lai nozare atveseļotos pasaules mērogā. Pieņem mērķtiecīgus pasākumus, lai ņemtu vērā platformu pieaugošo nozīmi.

·Astotā apakšpasākuma mērķis ir veicināt nākotnes talantus, jo īpaši koncentrējoties uz autoriem, lai krīze kļūtu par radošu brīdi. Šie jaunie pasākumi atbalsta profesionāļus jaunu māksliniecisku priekšlikumu izstrādē. Tas ietver autoru programmas atbalsta uzsākšanu un palielināšanu, atjaunojot radošo un kultūras pētniecību un izstrādi. Tiek plānotas arī autoru dotācijas un mērķtiecīgs atbalsts jaunu absolventu komandām.

Kontrole un revīzija:

Atveseļošanas un noturības plāna īstenošanu uzrauga premjerministram un ekonomikas, finanšu un atveseļošanas ministram piesaistītais “Secrétariat Général France Relance”. Īstenošana ir deleģēta ministrijām, izmantojot “conventions” un “chartes de gestion”. Attiecībā uz iekšējās kontroles sistēmu par atveseļošanas un noturības mehānismu atbildīgās iestādes Francijā paļaujas uz Francijā spēkā esošo valsts sistēmu, lai kontrolētu valsts budžetu. CiCC (Commission interministérielle de coordination des contrôles) ir iecelta par valsts revīzijas un kontroles koordinatoru.

Ministru prezidents paraksta apkārtrakstu, kurā norāda:

-sistēmas organizāciju un katras struktūras pienākumus attiecībā uz to datu uzticamības un kontroles nodrošināšanu, kas attiecas uz rādītājiem;

-procedūras datu vākšanai un glabāšanai par visu veidu galasaņēmējiem.

Ņemot vērā to, ka apkārtrakstā ir jādefinē svarīgi kontroles un revīzijas sistēmas elementi, kas plāna iesniegšanas dienā vēl nav pieejami, ar šo apkārtrakstu parakstīšanu saistītais starpposma mērķis sniedz papildu pārliecību. Turklāt starpposma mērķis ietver arī CICC ziņojumu, kurā sīki izklāstīta tās revīzijas stratēģija un aprakstīts plānotais revīzijas darbs saistībā ar maksājumu pieprasījumiem.

G.2. Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un neatmaksājamā finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks