EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 1.6.2021

COM(2021) 269 final

Ieteikums

PADOMES LĒMUMS,

ar ko pilnvaro sākt sarunas nolūkā grozīt nolīgumu starp Eiropas Savienību un Japānu par savstarpēju tiesisko palīdzību krimināllietās

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

•Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Nolīguma starp Eiropas Savienību un Japānu par savstarpēju tiesisko palīdzību krimināllietās 1 mērķis ir izveidot starp Eiropas Savienību un Japānu efektīvāku sadarbību minētajā jomā. Saskaņā ar nolīgumu lūguma saņēmēja valsts pēc lūguma iesniedzējas valsts lūguma saņemšanas sniedz tiesisko palīdzību attiecībā uz izmeklēšanu, kriminālvajāšanu un citiem procesiem (tostarp tiesvedības procesiem) krimināllietās. Nolīguma darbības jomā ir ietverti tādi moderni sadarbības instrumenti kā, piemēram, videokonferences un banku informācijas apmaiņa. Tas ir pirmais šāds “atsevišķs” nolīgums, ko ES noslēgusi ar kādu citu valsti. Neviena dalībvalsts nebija iepriekš noslēgusi atsevišķu, līdzīgu nolīgumu ar Japānu.

Direktīva par datu aizsardzību tiesībaizsardzības jomā (DAT) 2 stājās spēkā 2016. gada 6. maijā, un dalībvalstīm tā bija jātransponē valsts tiesību aktos līdz 2018. gada 6. maijam (DAT 63. panta 1. punkts). Salīdzinājumā ar Pamatlēmumu, kuru atcēla un aizstāja ar DAT 3 , šī direktīva ir daudz visaptverošāks un pilnīgāks horizontālais instruments datu aizsardzībai. To piemēro persondatu iekšzemes un pārrobežu apstrādei, ko veic kompetentās iestādes, lai novērstu, izmeklētu, atklātu noziedzīgus nodarījumus vai sauktu pie atbildības par tiem un izpildītu kriminālsodus, tostarp lai pasargātu no draudiem sabiedriskajai drošībai un tos novērstu (DAT 1. panta 1. punkts).

DAT 62. panta 6. punktā ir noteikts, ka Komisijai līdz 2019. gada 6. maijam jāpārskata citi ES tiesību akti, ar kuriem reglamentē persondatu apstrādi tiesībaizsardzības nolūkos, lai novērtētu nepieciešamību saskaņot tos ar DAT un vajadzības gadījumā ierosinātu grozījumus ar mērķi nodrošināt konsekventu pieeju persondatu aizsardzībai.

Komisija 2020. gada 24. jūnijā izpildīja minēto pienākumu, pieņemot paziņojumu “Turpmākā rīcība kādreizējā trešā pīlāra tiesību aktu kopuma saskaņošanai ar datu aizsardzības noteikumiem” 4 . Komisija uzskaitīja 10 tiesību aktus, kas būtu jāsaskaņo ar DAT, un noteica šādas rīcības grafiku. Komisija konstatēja, ka nolīgums ar Japānu ir viens no aktiem, kurā vajadzīgi mērķorientēti grozījumi, lai nodrošinātu pilnīgu saskaņotību ar DAT, un norādīja, ka 2021. gada pirmajā ceturksnī tā vērsīsies Padomē ar ieteikumu. Šis ir minētais ieteikums.

•Saskanība ar pašreizējiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā

Šīs iniciatīvas mērķis ir saskaņot nolīgumā ietvertos datu aizsardzības noteikumus ar DAT paredzētajiem principiem un noteikumiem, lai nolīguma nolūkos nodrošinātu stingru un saskaņotu datu aizsardzības regulējumu.

•Saskanība ar citām Savienības politikas jomām

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

•Juridiskais pamats

Šī priekšlikuma pamatā ir Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 218. panta 3. un 4. punkts.

LESD 218. panta 3. punktā ir noteikts, ka Komisijai jāsniedz ieteikumi Padomei, kura pieņem lēmumu, atļaujot sākt sarunas un atkarībā no paredzētā nolīguma priekšmeta izvirzot Savienības sarunu vadītāju vai Savienības sarunu grupas vadītāju. LESD 218. panta 4. punktā ir paredzēts, ka Padome var nolīguma sarunu vadītājam dot norādes un iecelt īpašu komiteju, ar kuru apspriežoties, sarunas jāveic.

•Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā)

•Proporcionalitāte

•Juridiskā instrumenta izvēle

3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANOS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

•Ex post izvērtējumi / spēkā esošo tiesību aktu atbilstības pārbaudes

Šis ieteikums ir izstrādāts saskaņā ar Komisijas veiktās pārskatīšanas rezultātiem, ievērojot DAT 62. panta 6. punktu, kā izklāstīts Komisijas paziņojumā “Turpmākā rīcība kādreizējā trešā pīlāra tiesību aktu kopuma saskaņošanai ar datu aizsardzības noteikumiem”. Paziņojumā ir uzskaitīti punkti, attiecībā uz kuriem ir nepieciešama saskaņošana. Konkrētāk, tajā ir konstatēta vajadzība uzlabot nolīgumā paredzētos datu aizsardzības pasākumus.

Saskaņā ar pašreizējiem noteikumiem, jo īpaši 8. pantu (Palīdzības lūgumi) un 13. pantu (Konfidencialitāte un izmantošanas ierobežojumi),

lūgumos jābūt ietvertam lūgtās palīdzības mērķa aprakstam, kā arī faktiem, kuri attiecas uz izmeklēšanas, kriminālvajāšanas vai cita procesa (tostarp tiesvedības procesa) subjektu, un

lūguma iesniedzēja valsts nedrīkst apstrādāt persondatus nolūkos, kas nav aprakstīti lūgumā, ja lūguma saņēmēja valsts tam nav devusi iepriekšēju piekrišanu.

Pārskatīšanā tika apzinātas vairākas jomas, kurās ir vajadzīgi attiecīgi noteikumi. Šīs jomas cita starpā ir šādas:

·noteikumi par datu kvalitāti un drošību;

·noteikumi par datu saglabāšanu un reģistrāciju;

·aizsardzības pasākumi, kas piemērojami īpašu persondatu kategoriju apstrādei;

·datu tālākas pārsūtīšanas ierobežojumi un

·noteikumi par uzraudzību un tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, kas pieejami personām.

Ar šo ieteikumu lūdz Padomes atļauju sākt sarunas par nolīguma grozīšanu, lai vienotos par jauniem noteikumiem, kas ļaus Savienībai nodrošināt savu pienākumu izpildīšanu saskaņā ar DAT.

•Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

•Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana

•Ietekmes novērtējums

Šā priekšlikuma ietekme galvenokārt aprobežojas ar persondatu apstrādi, ko kompetentās iestādes veic Padomes Pamatlēmuma 2002/465/TI 7 kontekstā. No DAT izrietošu jaunu saistību ietekme tika novērtēta saistībā ar direktīvas sagatavošanas darbu. Tāpēc īpašs šā priekšlikuma ietekmes novērtējums nav vajadzīgs.

•Normatīvā atbilstība un vienkāršošana

•Pamattiesības

Tiesības uz persondatu aizsardzību ir noteiktas Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 8. pantā, LESD 16. pantā un Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 8. pantā. Datu aizsardzība ir arī cieši saistīta ar privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību, ko aizsargā hartas 7. pants. ES datu aizsardzības tiesību aktu mērķis ir nodrošināt persondatu augsta līmeņa aizsardzību.

Ar šo ieteikumu tiek lūgta atļauja sākt sarunas, lai grozītu nolīgumu ar Japānu nolūkā paredzēt atbilstošas garantijas ar mērķi nodrošināt dalībvalstu pienākumu izpildi saskaņā ar DAT. Tas pozitīvi ietekmētu pamattiesības uz privātumu un datu aizsardzību.

4.IETEKME UZ BUDŽETU

Ieteikums

PADOMES LĒMUMS,

ar ko pilnvaro sākt sarunas nolūkā grozīt nolīgumu starp Eiropas Savienību un Japānu par savstarpēju tiesisko palīdzību krimināllietās

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 218. panta 3. un 4. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas ieteikumu,

tā kā:

(1)Būtu jāsāk sarunas ar mērķi grozīt nolīgumu starp Eiropas Savienību un Japānu par savstarpēju tiesisko palīdzību krimināllietās 8 .

(2)Persondatu apstrādei saskaņā ar nolīgumu būtu jāatbilst piemērojamajiem datu aizsardzības noteikumiem. Nolīgumā ietvertie datu aizsardzības noteikumi būtu jāpārskata, un būtu jāvienojas par jauniem noteikumiem, kas ļautu Savienībai nodrošināt to, ka šāda apstrāde atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai (ES) 2016/680 9 .

(3)Notika apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/1725 10 42. panta 1. punktu, un tas ir sniedzis atzinumu [...] 11 ,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

1.Ar šo Komisija tiek pilnvarota sākt sarunas nolūkā grozīt nolīgumu starp Eiropas Savienību un Japānu par savstarpēju tiesisko palīdzību krimināllietās.

2. pants

Sarunu norādes ir izklāstītas pielikumā.

3. pants

Sarunas risina, apspriežoties ar [īpašu komiteju, ko ieceļ Padome].

4. pants

Šis lēmums ir adresēts Komisijai.

Briselē,

(1)    Nolīgums starp Eiropas Savienību un Japānu par savstarpēju tiesisko palīdzību krimināllietās (OV L 39, 12.2.2010., 20. lpp.), parakstīts Briselē 2009. gada 30. novembrī un Tokijā 2009. gada 15. decembrī. Tas stājās spēkā 2011. gada 2. janvārī.

(2)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/680 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi, ko veic kompetentās iestādes, lai novērstu, izmeklētu, atklātu noziedzīgus nodarījumus vai sauktu pie atbildības par tiem vai izpildītu kriminālsodus, un par šādu datu brīvu apriti, ar ko atceļ Padomes Pamatlēmumu 2008/977/TI (OV L 119, 4.5.2016., 89. lpp.).

(3)    Padomes Pamatlēmums 2008/977/TI (2008. gada 27. novembris) par tādu personas datu aizsardzību, ko apstrādā, policijas un tiesu iestādēm sadarbojoties krimināllietās (OV L 350, 30.12.2008., 60. lpp.).

(4)    COM(2020) 262 final.

(5)     https://ec.europa.eu/info/law/better-regulation/have-your-say/initiatives/12804-EU-Japan-mutual-legal-assistance-on-criminal-matters .

(6)

   Šo projektu pieprasīja Eiropas Parlaments, to vadīja Komisija un to veica darbuzņēmējs (neatkarīgu ekspertu grupa), kuru Komisija izraudzījās uz Parlamenta noteikto kritēriju pamata. Projekta mērķuzdevumi atspoguļo tikai darbuzņēmēja uzskatus un viedokļus, un Komisija nevar uzņemties atbildību par tajā ietvertās informācijas izmantošanu jebkādā veidā;    
http://www.fondazionebrodolini.it/en/projects/pilot-project-fundamental-rights-review-eu-data-collection-instruments-and-programmes.

(7)

   Padomes Pamatlēmums 2002/465/TI (2002. gada 13. jūnijs) par kopējām izmeklēšanas grupām (OV L 162, 20.6.2002., 1. lpp.).

(8)    Nolīgums starp Eiropas Savienību un Japānu par savstarpēju tiesisko palīdzību krimināllietās (OV L 39, 12.2.2010., 20. lpp.).

(9)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/680 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi, ko veic kompetentās iestādes, lai novērstu, izmeklētu, atklātu noziedzīgus nodarījumus vai sauktu pie atbildības par tiem vai izpildītu kriminālsodus, un par šādu datu brīvu apriti, ar ko atceļ Padomes Pamatlēmumu 2008/977/TI (OV L 119, 4.5.2016., 89. lpp.).

(10)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 (2018. gada 23. oktobris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (OV L 295, 21.11.2018., 39. lpp.).

(11)    OV C …

EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 1.6.2021

COM(2021) 269 final

PIELIKUMS

dokumentam

Ieteikums

PADOMES LĒMUMS,




















ar ko pilnvaro sākt sarunas nolūkā grozīt nolīgumu starp Eiropas Savienību un Japānu par savstarpēju tiesisko palīdzību krimināllietās

PIELIKUMS

Norādes sarunām nolūkā grozīt nolīgumu starp Eiropas Savienību un Japānu par savstarpēju tiesisko palīdzību krimināllietās

Sarunu gaitā Komisijai būtu jācenšas sasniegt turpmāk izklāstītos mērķus.

(1)Grozījumu vispārējais mērķis ir atbalstīt un stiprināt dalībvalstu un Japānas sadarbību attiecībā uz savstarpēju tiesisko palīdzību krimināllietās, ko panāk, stiprinot garantijas persondatu aizsardzības jomā. Ar grozījumiem nebūtu jāmaina nolīgumā paredzētie sadarbības mērķi un veidi.

(2)Nolīgumā, jo īpaši 8. pantā (Palīdzības lūgumi) un 13. pantā (Konfidencialitāte un izmantošanas ierobežojumi), jau ir noteikts, ka:

–lūgumos ir ietverts lūgtās palīdzības mērķa apraksts, kā arī fakti, kuri attiecas uz izmeklēšanas, kriminālvajāšanas vai cita procesa (tostarp tiesvedības procesa) subjektu, un

–lūguma iesniedzēja valsts nedrīkst apstrādāt persondatus nolūkos, kas nav aprakstīti lūgumā, ja lūguma saņēmēja valsts tam nav devusi iepriekšēju piekrišanu.

Tādējādi tiek atbalstīta nolūka specifikācija un nolūka ierobežošana.

(3)Ar grozījumiem būtu jānodrošina, ka nolīgumā ir paredzēti pienācīgi datu aizsardzības pasākumi Direktīvas (ES) 2016/680 1 nozīmē attiecībā uz persondatu nosūtīšanu saskaņā ar nolīgumu – neatkarīgi no attiecīgo personu valstspiederības vai dzīvesvietas.

(4)Konkrēti – grozījumos būtu jāietver šādi papildu aizsardzības pasākumi, kas piemērojami visām iestādēm, kuras piedalās lūgumā aprakstītajā izmeklēšanā, kriminālvajāšanā vai citā procesā (tostarp tiesvedības procesā):

(a)prasība nodrošināt to, ka persondati, kas jānosūta starp pusēm, ir vajadzīgi, lai sasniegtu lūguma nolūku atbilstīgi nolīguma mērķiem un darbības jomai, un ka šie persondati ir atbilstīgi, būtiski un nav pārmērīgi, ņemot vērā minēto nolūku;

(b)prasība nodrošināt to, ka persondati ir precīzi un – vajadzības gadījumā – atjaunināti; tie persondati, kas neatbilst šai prasībai, tiek dzēsti vai laboti; otra puse tiek informēta gadījumos, kad ir norādes par to, ka persondati ir vai ir kļuvuši neprecīzi vai novecojuši;

(c)prasība nodrošināt to, ka persondati netiek saglabāti ilgāk, nekā ir vajadzīgs nolūkā(-os), kādā(-os) tie ir nosūtīti;

(d)prasība, saskaņā ar kuru tādu persondatu nosūtīšana un turpmāka apstrāde, kas atklāj rases vai etnisko piederību, politiskos uzskatus, reliģisko vai filozofisko pārliecību vai dalību arodbiedrībās, ģenētisko datu, biometrisko datu fiziskas personas unikālai identificēšanai, veselības datu vai datu par fiziskas personas dzimumdzīvi vai seksuālo orientāciju nosūtīšana ir atļauta tikai tad, ja šādai nosūtīšanai un turpmākai apstrādei piemēro pienācīgus aizsardzības pasākumus, ar kuriem novērš konkrētos, datu apstrādes radītos riskus;

(e)prasība īstenot atbilstīgus tehniskus un organizatoriskus pasākumus, lai varētu pierādīt atbilstību;

(f)prasība nodrošināt persondatu drošību, izmantojot atbilstīgus tehniskus un organizatoriskus pasākumus, tostarp piekļuves ierobežojumus, un sniegt paziņojumu persondatu aizsardzības pārkāpuma gadījumā;

(g)mehānisms, ar kuru nodrošina, ka attiecīgā(-s) persona(-s) tiek informēta(-s) par datu nosūtīšanu un ka tām dara pieejamu pamatinformāciju par datu apstrādi, ievērojot visus vajadzīgos un samērīgos ierobežojumus;

(h)prasība nodrošināt to, ka attiecīgajai(-ām) personai(-ām) ir piešķirtas īstenojamas tiesības piekļūt datiem (tostarp pamatinformācija par datu apstrādi), tos labot un dzēst, ievērojot visus vajadzīgos un samērīgos ierobežojumus, un prasība paredzēt pienācīgus aizsardzības pasākumus attiecībā uz lēmumiem, kuru pamatā ir tikai automatizēta nosūtīto persondatu apstrāde, kas negatīvi ietekmē minētās attiecīgās personas;

(i)ja atbilstīgi nolīguma 13. panta 1. punktam ir vajadzīga iepriekšēja piekrišana – prasība, saskaņā ar kuru saņēmējai valstij ir jānovērtē visi būtiskie faktori, jo īpaši:

–sākotnējais datu apstrādes nolūks;

–turpmākās apstrādes nolūks un

–tas, vai saņēmēja iestāde nodrošina kopīgoto persondatu aizsardzības līmeni, kas ir līdzvērtīgs nolīgumā garantētajam līmenim;

(j)prasība nodrošināt, ka to aizsardzības pasākumu ievērošanu, par kuriem puses ir vienojušās, uzrauga viena vai vairākas neatkarīgas uzraudzības iestādes, kam ir efektīvas izmeklēšanas un izpildes pilnvaras, jo īpaši pilnvaras izskatīt fizisku personu sūdzības par viņu persondatu izmantošanu, ņemot vērā to specifisko kontekstu, kad datu apstrādi veic tiesas, tām pildot savus uzdevumus; un

(k)prasība nodrošināt to, ka iepriekš minēto aizsardzības pasākumu neievērošanas gadījumā personas saņem efektīvu tiesisko aizsardzību.

(5)Grozītajā nolīgumā būtu jāiekļauj galveno terminu definīcijas, tostarp “persondatu” definīcija, kas atbilst Direktīvas (ES) 2016/680 3. panta 1. punktam.

(1)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/680 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi, ko veic kompetentās iestādes, lai novērstu, izmeklētu, atklātu noziedzīgus nodarījumus vai sauktu pie atbildības par tiem vai izpildītu kriminālsodus, un par šādu datu brīvu apriti, ar ko atceļ Padomes Pamatlēmumu 2008/977/TI (OV L 119, 4.5.2016., 89. lpp.).