EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 19.5.2021

COM(2021) 247 final

2021/0127(NLE)

Priekšlikums

PADOMES LĒMUMS

par to, lai noslēgtu protokolu (2021.–2026. gadam), ar ko īsteno Partnerattiecību nolīgumu zivsaimniecības nozarē starp Gabonas Republiku un Eiropas Kopienu

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

•Priekšlikuma pamatojums un mērķi

•Saskanība ar spēkā esošajiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā

•Saskanība ar citām Savienības politikas jomām

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

•Juridiskais pamats

•Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā)

•Proporcionalitāte

3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

•Ex post izvērtējumi / spēkā esošo tiesību aktu atbilstības pārbaudes

•Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

•Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana

•Ietekmes analīze

•Normatīvā atbilstība un vienkāršošana

•Pamattiesības

Sarunās panāktajā nolīgumā ir iekļauta klauzula par to, kādas būs sekas, ja tiks pārkāpti būtiski cilvēktiesību elementi, kas noteikti Kotonū nolīguma 9. pantā vai pēctecīgā nolīguma attiecīgajā pantā.

4.IETEKME UZ BUDŽETU

5.CITI ELEMENTI

•Īstenošanas plāni un uzraudzības, novērtēšanas un ziņošanas kārtība

2021/0127 (NLE)

Priekšlikums

PADOMES LĒMUMS

par to, lai noslēgtu protokolu (2021.–2026. gadam), ar ko īsteno Partnerattiecību nolīgumu zivsaimniecības nozarē starp Gabonas Republiku un Eiropas Kopienu

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. panta 2. punktu saistībā ar tā 218. panta 6. punkta a) apakšpunkta v) punktu un 7. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta piekrišanu,

tā kā:

(1)Saskaņā ar Padomes [...] Lēmumu [XXX] 3 protokols (2021.–2026. gadam), ar ko īsteno Partnerattiecību nolīgumu zivsaimniecības nozarē starp Gabonas Republiku un Eiropas Kopienu, (“protokols”) tika parakstīts [....], ņemot vērā tā noslēgšanu kādā vēlākā datumā.

(2)Partnerattiecību nolīguma un protokola mērķis ir dot Savienībai un Gabonas Republikai iespēju ciešāk sadarboties, lai turpinātu veicināt ilgtspējīgas zivsaimniecības politikas izstrādi un ļautu atbildīgi izmantot zvejas resursus Gabonas zvejas zonā un Atlantijas okeānā, vienlaikus gādājot par pienācīgiem darba apstākļiem zivsaimniecības nozarē.

(3)Šis protokols būtu jāapstiprina Eiropas Savienības vārdā.

(4)Ar nolīguma 9. pantu ir izveidota Apvienotā komiteja, kuras uzdevums ir uzraudzīt nolīguma un tā īstenošanas protokola piemērošanu. Turklāt saskaņā ar protokola 19. panta 5. punktu Apvienotā komiteja var apstiprināt dažus protokola grozījumus. Lai minēto grozījumu apstiprināšanu atvieglotu, Komisija būtu jāpilnvaro tos Savienības vārdā apstiprināt vienkāršotā procedūrā ar īpašiem materiāliem un procesuāliem nosacījumiem.

(5)Savienības nostāja attiecībā uz ierosinātajiem protokola grozījumiem būtu jānosaka Padomei. Ierosinātie grozījumi būtu jāapstiprina, ja vien pret grozījumiem neiebilst bloķējošais dalībvalstu mazākums saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 16. panta 4. punktu.

(6)Ņemot vērā ekonomisko nozīmi, kas saistīta ar Savienības zvejas darbībām Gabonas zvejas zonā, un vajadzību pēc iespējas saīsināt šādu darbību pārtraukšanas laikposmu, šiem pasākumiem būtu jāstājas spēkā pēc iespējas drīzāk,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo Savienības vārdā tiek apstiprināts protokols (2021.–2026. gadam), ar ko īsteno Partnerattiecību nolīgumu zivsaimniecības nozarē starp Gabonas Republiku un Eiropas Kopienu (“protokols”).

Protokola teksts ir sniegts šā lēmuma I pielikumā.

2. pants

Saskaņā ar šā lēmuma II pielikuma noteikumiem un nosacījumiem Komisija ir pilnvarota Savienības vārdā apstiprināt protokola grozījumus, kurus pieņēmusi Apvienotā komiteja, kas izveidota ar 9. pantu Partnerattiecību nolīgumā zivsaimniecības nozarē starp Gabonas Republiku un Eiropas Kopienu. 

3. pants

Komisija Savienības vārdā sniedz protokola 26. pantā paredzēto paziņojumu, lai izteiktu Savienības piekrišanu uzņemties šā protokola saistības.

4. pants

Šis lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē,

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

1.2.Attiecīgās politikas jomas ABM/ABB struktūrā

1.3.Priekšlikuma/iniciatīvas būtība

1.4.Mērķis(-i)

1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

1.6.Ilgums un finansiālā ietekme

1.7.Paredzētie pārvaldības veidi

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1.Pārraudzības un ziņošanas noteikumi

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

3.2.Aplēstā ietekme uz izdevumiem 

3.2.1.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz izdevumiem

3.2.2.Aplēstā ietekme uz darbības apropriācijām

3.2.3.Aplēstā ietekme uz administratīvajām apropriācijām

3.2.4.Saderība ar pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu

3.2.5.Trešo personu iemaksas

3.3.Aplēstā ietekme uz ieņēmumiem

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

1.2.Attiecīgās politikas jomas ABM/ABB 4 struktūrā 

1.3.Priekšlikuma/iniciatīvas būtība

☑ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību 

◻ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību, pamatojoties uz izmēģinājuma projektu/sagatavošanas darbību 5  

◻ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz esošas darbības pagarināšanu 

◻ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz darbību, kas pārveidota jaunā darbībā 

1.4.Mērķis(-i)

1.4.1.Komisijas daudzgadu stratēģiskie mērķi, kurus plānots sasniegt ar priekšlikumu/iniciatīvu

1.4.2.Konkrētie mērķi un attiecīgās ABM/ABB darbības

1.4.3.Paredzamais(-ie) rezultāts(-i) un ietekme

Norādīt, kāda ir priekšlikuma/iniciatīvas iecerētā ietekme uz finansējuma saņēmējiem/mērķgrupām.

1.4.4.Rezultātu un ietekmes rādītāji

Norādīt priekšlikuma/iniciatīvas īstenošanas uzraudzībā izmantojamos rādītājus.

1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

1.5.1.Īstermiņa vai ilgtermiņa vajadzības

1.5.2.ES iesaistīšanās pievienotā vērtība

1.5.3.Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

1.5.4.Saderība un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem

1.6.Ilgums un finansiālā ietekme

☑ Ierobežota ilguma priekšlikums/iniciatīva 

–☑    Priekšlikums/iniciatīva ir spēkā no tā(-s) parakstīšanas dienas 2021. gadā un 5 gadus līdz 2026. gadam.

–☑    Finansiālā ietekme no 2021. līdz 2026. gadam.

◻ Beztermiņa priekšlikums/iniciatīva

–Īstenošana ar uzsākšanas periodu no GGGG. līdz GGGG.,

–pēc kura turpinās normāla darbība.

1.7.Paredzētie pārvaldības veidi 6

☑ Komisijas īstenota tieša pārvaldība:

–☑ ko veic tās struktūrvienības, tostarp personāls Savienības delegācijās;

–◻    ko veic izpildaģentūras.

◻ Dalīta pārvaldība kopā ar dalībvalstīm

◻ Netieša pārvaldība, kurā budžeta īstenošanas uzdevumi uzticēti:

–◻ trešām valstīm vai to noteiktām struktūrām;

–◻ starptautiskām organizācijām un to aģentūrām (precizēt);

–◻ EIB un Eiropas Investīciju fondam;

–◻ Finanšu regulas 208. un 209. pantā minētajām struktūrām;

–◻ publisko tiesību subjektiem;

–◻ privāttiesību subjektiem, kas veic sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju uzdevumus, tādā mērā, kādā tiem ir pienācīgas finanšu garantijas;

–◻ dalībvalstu privāttiesību subjektiem, kuriem ir uzticēta publiskā un privātā sektora partnerības īstenošana un kuri sniedz pienācīgas finanšu garantijas;

–◻ personām, kurām, ievērojot Līguma par Eiropas Savienību V sadaļu, uzticēts īstenot konkrētas KĀDP darbības un kuras ir noteiktas attiecīgajā pamataktā.

–Ja norādīti vairāki pārvaldības veidi, sniedziet papildu informāciju iedaļā “Piezīmes”.

Piezīmes

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1.Pārraudzības un ziņošanas noteikumi

Norādīt periodiskumu un nosacījumus.

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma

2.2.1.Apzinātie riski

2.2.2.Informācija par izveidoto iekšējās kontroles sistēmu

2.2.3.Paredzamās pārbaužu izmaksas un ieguvumi un gaidāmā kļūdas riska līmeņa novērtējums

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi

Norādīt esošos vai plānotos novēršanas pasākumus un citus pretpasākumus.

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

·Esošās budžeta pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām

·Jaunveidojamās budžeta pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām

3.2.Aplēstā ietekme uz izdevumiem

[Šī iedaļa jāaizpilda ar administratīvu budžeta datu izklājlapu (otro dokumentu šā finanšu pārskata pielikumā) un jāielādē CISNET dienestu savstarpējo konsultāciju vajadzībām.]

3.2.1.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz izdevumiem

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Ja priekšlikums/iniciatīva ietekmē vairākas izdevumu kategorijas

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

3.2.2.Aplēstā ietekme uz darbības apropriācijām

–◻    Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgas darbības apropriācijas

–☑    Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgas šādas darbības apropriācijas:

Saistību apropriācijas EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

3.2.3.Aplēstā ietekme uz administratīvajām apropriācijām

3.2.3.1.Kopsavilkums

–☑    Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgas administratīvās apropriācijas

–◻    Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgas šādas administratīvās apropriācijas:

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Vajadzīgās cilvēkresursu un citu administratīvu izdevumu apropriācijas tiks nodrošinātas no ĢD apropriācijām, kas jau ir piešķirtas darbības pārvaldībai un/vai ir pārdalītas attiecīgajā ĢD, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtus papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.    

3.2.3.2. Aplēstās cilvēkresursu vajadzības

–☑    Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgi cilvēkresursi

–◻    Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgi šādi cilvēkresursi:

Aplēse izsakāma ar pilnslodzes ekvivalentu

XX ir attiecīgā politikas joma vai budžeta sadaļa.

Nepieciešamie cilvēkresursi tiks nodrošināti, izmantojot attiecīgā ĢD darbiniekus, kuri jau ir iesaistīti konkrētās darbības pārvaldībā un/vai ir pārgrupēti attiecīgajā ĢD, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtos papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

Veicamo uzdevumu apraksts:

3.2.4.Saderība ar pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu

–☑    Priekšlikums/iniciatīva atbilst kārtējai daudzgadu finanšu shēmai

–◻    Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpārplāno attiecīgā izdevumu kategorija daudzgadu finanšu shēmā

–◻    Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpiemēro elastības instruments vai jāpārskata daudzgadu finanšu shēma

3.2.5.Trešo personu iemaksas

–☑    Priekšlikums/iniciatīva neparedz trešo personu līdzfinansējumu

–Priekšlikums/iniciatīva paredz līdzfinansējumu atbilstoši šādai aplēsei:

Apropriācijas miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

3.3.Aplēstā ietekme uz ieņēmumiem

–☑    Priekšlikums/iniciatīva finansiāli neietekmē ieņēmumus.

–◻    Priekšlikums/iniciatīva finansiāli ietekmē:

–◻    pašu resursus

–◻    dažādus ieņēmumus

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Attiecībā uz piešķirtajiem ieņēmumiem norādīt attiecīgās budžeta izdevumu pozīcijas.

Norādīt, pēc kādas metodes aprēķināta ietekme uz ieņēmumiem.

(1)    Norādes pieņemtas Lauksaimniecības un zivsaimniecības padomes 3418. sēdē, kas notika 2015. gada 22. oktobrī. 

(2)    Saskaņā ar 20. punktu Iestāžu nolīgumā par sadarbību budžeta jautājumos (OV L 433I, 22.12.2020.).

(3)    Padomes Lēmums (ES) 2021/... (2021. gada ...) par ...(OV C [...], [...], [...]. lpp.).

(4)    ABM: budžeta līdzekļu vadība pa darbības jomām – ABB: budžeta līdzekļu sadale pa darbības jomām.

(5)    Kā paredzēts Finanšu regulas 54. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktā.

(6)    Sīkāku informāciju par pārvaldības veidiem un atsauces uz Finanšu regulu skatīt BudgWeb tīmekļa vietnē: http://www.cc.cec/budg/man/budgmanag/budgmanag_en.html

(7)    Dif. – diferencētās apropriācijas, nedif. – nediferencētās apropriācijas.

(8)    EBTA – Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija

(9)    Kandidātvalstis un attiecīgā gadījumā potenciālās kandidātvalstis no Rietumbalkāniem.

(10)    N gads ir gads, kurā priekšlikumu/iniciatīvu sāk īstenot.

(11)    Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās BA pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

(12)    N gads ir gads, kurā priekšlikumu/iniciatīvu sāk īstenot.

(13)    Iznākumi ir attiecīgie produkti vai pakalpojumi (piemēram, finansēto studentu apmaiņu skaits, uzbūvēto ceļu garums kilometros utt.).

(14)    Konkrētais mērķis, kas norādīts 1.4.2. punktā. “Konkrētais(-ie) mērķis(-i) ...”.

(15)    N gads ir gads, kurā priekšlikumu/iniciatīvu sāk īstenot.

(16)    Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās BA pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

(17)    AC – līgumdarbinieki, AL – vietējie darbinieki, END – valstu norīkotie eksperti, INT – aģentūru darbinieki, JED – jaunākie eksperti delegācijās.

(18)    Ārštata darbiniekiem paredzēto maksimālo apakšsummu finansē no darbības apropriācijām (kādreizējām BA pozīcijām).

(19)    Norādītajām tradicionālo pašu resursu (muitas nodokļi, cukura nodevas) summām jābūt neto summām, t. i., bruto summām, no kurām atskaitītas iekasēšanas izmaksas 25 % apmērā.

EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 19.5.2021

COM(2021) 247 final

PIELIKUMI

dokumentam

Priekšlikums PADOMES LĒMUMS

par to, lai noslēgtu protokolu (2021.–2026. gadam), ar ko īsteno Partnerattiecību nolīgumu zivsaimniecības nozarē starp Gabonas Republiku un Eiropas Kopienu

I PIELIKUMS

PROTOKOLS (2021.–2026. GADAM), AR KO ĪSTENO PARTNERATTIECĪBU NOLĪGUMU ZIVSAIMNIECĪBAS NOZARĒ STARP GABONAS REPUBLIKU UN EIROPAS KOPIENU

Ņemot vērā ciešo sadarbību starp Pusēm, jo īpaši attiecībās starp Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu (ĀKK) grupu un Eiropas Savienību, un Pušu kopīgo vēlmi šīs attiecības pastiprināt,

šā protokola Puses,

būdamas Puses ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumam starp Gabonas Republiku un Eiropas Kopienu, turpmāk “nolīgums”,

atgādinot par nolīguma noteikumiem,

atgādinot arī par principu, kas paredz, ka visām valstīm ir jāpieņem atbilstoši pasākumi, ar kuriem nodrošina jūras resursu ilgtspējīgu pārvaldību un saglabāšanu, un šajā nolūkā jāsadarbojas,

atkārtoti apstiprinot mērķi nodrošināt jūras bioloģisko resursu pārpalikuma ilgtspējīgu izmantošanu,

atkārtoti apstiprinot arī mērķi nodrošināt kopīgo krājumu ilgtspējīgu kopīgu izmantošanu un pārvaldību,

ņemot vērā to, ka ir svarīgi veicināt starptautisko sadarbību zinātniskās pētniecības jomā,

ir vienojušās šādi.

I DAĻA. Vispārīgie noteikumi

1. pants
Šajā protokolā piemērojamās definīcijas

Šajā protokolā piemēro nolīguma 1. pantā noteiktās definīcijas. Papildus piemēro šādas definīcijas:

“zvejas darbība” ir zivju meklēšana, zvejas rīku iemešana, ievietošana, vilkšana un pacelšana, nozvejas izcelšana uz kuģa, pārkraušana citā kuģī, paturēšana uz kuģa, apstrāde uz kuģa, zivju un zvejas produktu pārvietošana, ievietošana sprostos, nobarošana un izkraušana;

“Savienības iestādes” ir Eiropas Komisija;

“Gabonas iestādes” ir Gabonas ministrija, kas atbildīga par zivsaimniecību;

“nozveja” ir jūras ūdensdzīvnieku sugas, kas nozvejotas ar zvejas rīku, kuru ievietojis zvejas kuģis;

“izkraušana” ir jebkāda zvejas produktu daudzuma izkraušana no zvejas kuģa uz sauszemes;

“delegācija” ir Eiropas Savienības delegācija Gabonā;

“nopietnas domstarpības” ir domstarpības, kas saistītas ar protokola interpretāciju un kavē tā īstenošanu;

“zivju pievilināšanas ierīces” ir uz ūdens virsmas esoši mākslīgi vai dabiski objekti, kas pievilina dažādas sugas, tādējādi palielinot šo sugu nozvejas iespējas;

“valsts tiesību akti” ir tiesību akti, kas attiecas uz Gabonas zvejas darbībām;

“zvejas licence” ir administratīva atļauja, ko Gabonas iestādes izsniegušas operatoram un kas tam dod tiesības uz noteiktu laiku zvejot Gabonas zvejas zonā; tā ir līdzvērtīga Savienības tiesību aktos definētajai zvejas atļaujai;

“Savienības kuģis” ir Savienības dalībvalsts karoga zvejas vai atbalsta kuģis, kas reģistrēts Savienībā;

“atbalsta kuģis” ir jebkurš kuģis, kas nav laiva, kuru transportē uz kuģa, nav aprīkots ar izmantošanai gataviem zvejas rīkiem, kuri paredzēti zivju nozvejošanai vai pievilināšanai, un atvieglo, palīdz veikt vai sagatavo zvejas operācijas;

“novērotājs” ir jebkura persona, kuru valsts iestāde saskaņā ar pielikuma noteikumiem ir pilnvarojusi novērot zvejas darbībai piemērojamo noteikumu īstenošanu vai novērot šo darbību zinātniskos nolūkos;

“operators” ir fiziska vai juridiska persona, kas ir vadītājs vai īpašnieks uzņēmumam, kurā veic jebkuru no darbībām, kas saistīta ar jebkuru posmu zvejas un akvakultūras produktu ražošanas, apstrādes, tirdzniecības, izplatīšanas un mazumtirdzniecības ķēdēs;

“zvejas iespējas” ir ar nozvejas apjomu vai zvejas piepūli skaitliski izteiktas tiesības zvejot;

“protokols” ir šis nolīguma īstenošanas protokols, kā arī tā pielikums un papildinājumi;

“izmetumi” ir nozvejas, kas nav paturētas uz kuģa;

“pieļaujamās nozvejas pārpalikums” ir tā pieļaujamās nozvejas daļa, kuru piekrastes valsts nevar iegūt, kā rezultātā atsevišķu zivju krājumu kopējais izmantošanas rādītājs ir zem līmeņa, kas spēj nodrošināt krājumu atjaunošanos, un nozvejoto sugu populāciju saglabāšanas rādītājs ir virs vēlamā līmeņa, balstoties uz labākajiem pieejamiem zinātniskiem ieteikumiem;

“pārkraušana citā kuģī” ir kuģa gūtās nozvejas daļas vai visas nozvejas nodošana citam kuģim, tostarp saskaņā ar Gabonas tiesību aktiem izmantojot glabāšanu konteineros vai jebkādā citā iepakojumā;

“Gabonas zvejas zona” ir Gabonas jurisdikcijā esošo ūdeņu daļa, kurā Gabona atļauj Savienības kuģiem veikt zvejas darbības saskaņā ar nolīguma 5. pantu.

2. pants
Mērķis un piemērošanas periods

1.Šā protokola mērķis ir īstenot nolīguma noteikumus, jo īpaši precizējot nosacījumus, kas reglamentē Savienības kuģu piekļuvi Gabonas zvejas zonai, un ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību īstenošanas noteikumus.

2.Šo protokolu piemēro piecus gadus no tā parakstīšanas dienas saskaņā ar 24. pantu.

3. pants
Piemērošanas joma

Šo protokolu piemēro:

1.Gabonas zvejas zonai, kuras ģeogrāfiskās koordinātas norādītas pielikuma 1. papildinājumā. Šī definīcija neskar iespējamās sarunas par zvejas zonai blakus esošo piekrastes valstu jūras apgabalu demarkāciju un vispārīgi trešo valstu tiesības;

2.pielikuma 2. papildinājumā uzskaitītajām mērķsugām, izņemot sugas, kuras aizsargā vai kuru zvejošanu aizliegusi Starptautiskā Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisija (ICCAT) vai citi starptautiski nolīgumi un Gabonas tiesību akti;

3.zvejas darbībām, ko Savienības kuģi veic Gabonas zvejas zonā.

4. pants
Saistība starp šo protokolu un nolīgumu

Šā protokola noteikumus interpretē un piemēro saistībā ar nolīgumu un atbilstoši tam.

5. pants
Saistība starp šo protokolu un citiem nolīgumiem un juridiskajiem instrumentiem

Šā protokola noteikumus interpretē un piemēro, ievērojot:

(a)ICCAT vai citu attiecīgo reģionālo zvejniecības organizāciju, piemēram, Gvinejas līča reģionālās zvejniecības komisijas (COREP), ieteikumus un rezolūcijas;

(b)Apvienoto Nāciju Organizācijas 1995. gada Nolīgumu par zivju krājumiem;

(c)FAO 1995. gada Atbildīgas zivsaimniecības rīcības kodeksu;

(d)FAO 2009. gada Nolīgumu par ostas valsts pasākumiem;

(e)svarīgākos elementus, kas noteikti Kotonū nolīguma 9. pantā vai iekļauti tam sekojošā Eiropas Savienības un ĀKK valstu nolīguma attiecīgajā pantā,

un tādā veidā, kas ir saderīgs ar tiem.

6. pants
Piekļuve pārpalikumam un piekļuve uz zinātniskā ieteikuma pamata

1.Puses vienojas, ka Savienības kuģi iegūst tikai pieļaujamās nozvejas pārpalikumu, kas paredzēts Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvencijas (UNCLOS) 62. panta 2. un 3. punktā un noteikts skaidrā un pārredzamā veidā, pamatojoties uz pieejamajiem relevantajiem zinātniskajiem ieteikumiem un relevanto informāciju, ar kuru apmainījušās Puses, par attiecīgo krājumu kopējo zvejas piepūli, ko īsteno visas flotes, kuras darbojas zvejas zonā.

2.Lai noteiktu resursus, kas pieejami transzonālos vai tālu migrējošo zivju krājumos, Puses pienācīgi ņem vērā reģionālā līmenī veiktos zinātniskos izvērtējumus, kā arī kompetento reģionālo zvejniecības pārvaldības organizāciju (RZPO) pieņemtos saglabāšanas un pārvaldības pasākumus.

7. pants
Ekonomiskā sadarbība un vērtības noteikšana

1.Saskaņā ar nolīguma 8. pantu Puses sadarbojas ekonomiskos, komerciālos, zinātniskos un tehniskos jautājumos zivsaimniecības nozarē un ar to saistītās nozarēs. Šajā nolūkā tās vienojas izveidot konsultāciju mehānismu, kurā iesaistīti operatori un kura mērķis ir uzlabot uzņēmējdarbības vidi un apzināt sadarbības un investīciju iespējas zivsaimniecības nozarē saistībā ar Gabonas īstenoto nacionālo nozares attīstības stratēģiju. Šis konsultāciju mehānisms ietver regulāras sanāksmes, kuru rezultātā var tikt sagatavoti priekšlikumi un ieteikumi Apvienotajai komitejai vai nodibināta operatīvā sadarbība. Vajadzības gadījumā tas balstās arī uz konkrētu darbību finansēšanu, izmantojot nozarisko atbalstu.

2.Puses sadarbojas, lai atvieglotu nozveju izkraušanu no Savienības kuģiem, kas darbojas Gabonas zvejas zonā.

3.Gabona mudina operatorus vai operatoru grupas pārkraut citā kuģī, izkraut un uz vietas novērtēt visus tās zvejas zonā nozvejotos zvejas resursus vai daļu no tiem. Šajā nolūkā Gabona saskaņā ar tās tiesību aktiem izveido operatoriem paredzētas stimulu shēmas.

4.Atkarībā no pārtikas piegādes un ar to saistīto pakalpojumu piedāvājuma Savienības kuģi cenšas visas savām darbībām vajadzīgās piegādes un pakalpojumus iegādāties Gabonā.

5.Šajā nolūkā, lai uzlabotu prasmju attīstību un kāpinātu apmācības spējas un tādējādi sekmētu ilgtspējīgas zvejas darbības Gabonā un zilās ekonomikas attīstību, Puses veicina gan cilvēkresursu, gan institucionālo spēju veidošanu zivsaimniecības nozarē.

6.Šis protokols veicina Pušu savstarpējo tirdzniecības attiecību attīstīšanu un ņem vērā norises saistībā ar ekonomisko partnerattiecību nolīgumu (EPN). Šajā nolūkā Puses regulāri apspriež veidus, kā atvieglot Gabonas izcelsmes zvejas produktu piekļuvi Eiropas tirgum.

II DAĻA. Tiesības un pienākumi

8. pants
Savienības kuģu piekļuve

1.Savienības kuģi var piekļūt zvejas zonai, ievērojot šādus limitus:

(a)27 tunzivju seineri;

(b)6 kuģi tunzivju zvejai ar makšķerrīkiem;

(c)4 traleri, kas izpētes zvejā saskaņā ar pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem zvejo galvenokārt dziļūdens vēžveidīgos.

Turklāt tunzivju seineru atbalsta kuģi var piekļūt zvejas zonai saskaņā ar pielikuma I nodaļas 3. punktā izklāstītajiem nosacījumiem.

2.Šo pantu piemēro saskaņā ar 17. un 18. panta noteikumiem. Kuģa zvejas licences saņemšanas procedūra, no kuģu īpašniekiem iekasējamās maksas un maksāšanas nosacījumi ir noteikti pielikumā.

9. pants
Atbilstība Gabonas valsts tiesību aktiem

1.Lai nodrošinātu ilgtspējīgas zvejas tiesisko regulējumu, Savienības kuģi, kas darbojas zvejas zonā, ievēro valsts tiesību aktus, ja vien nolīgumā vai šajā protokolā nav noteikts citādi. Gabonas iestādes ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms šā protokola piemērošanas informē Savienības iestādes par piemērojamajiem normatīvajiem aktiem.

2.Savienība apņemas veikt visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka tās kuģi ievēro nolīgumu un paziņotos normatīvos aktus un ka tiek faktiski piemēroti šajā protokolā paredzētie zvejas darbību uzraudzības, kontroles un pārraudzības pasākumi.

3.Savienības kuģiem jāsadarbojas ar Gabonas iestādēm, kas atbild par uzraudzību, kontroli un pārraudzību.

4.Puses paziņo viena otrai par visām izmaiņām to attiecīgajā zivsaimniecības politikā vai tiesību aktos, kas varētu ietekmēt Savienības kuģu darbības, kuras tie veic saskaņā ar šo protokolu.

5.Visas izmaiņas tiesību aktos, kuras ietekmē Savienības kuģu darbības zvejas zonā, Savienības kuģiem ir saistošas no sešdesmitās dienas pēc tam, kad Savienības iestādes ir saņēmušas Gabonas paziņojumu.

10. pants
Nediskriminēšana un pārredzamība

1.Saskaņā ar nolīguma 3. panta 1. punktu Eiropas flotei ir tikpat labvēlīgi tehniskie zvejas nosacījumi, kādi tiek piemēroti citām flotēm, kurām ir tādi paši parametri un kuras zvejo tās pašas sugas. Gabonas iestādes apņemas nodrošināt, ka piekļuve zvejas zonai ir pamatota ar Savienības zvejas flotes darbību un ka Eiropas flote iegūst pienācīgu daļu no zvejas resursiem.

2.Puses apņemas apmainīties ar informāciju par jebkuru nolīgumu, kas dod ārvalstu kuģiem piekļuvi Gabonas zvejas zonai, un no tā izrietošo zvejas piepūli, jo īpaši izdoto atļauju skaitu un gūtajām nozvejām, un šādu informāciju publiskot.

3.Savienība apņemas reizi ceturksnī darīt Gabonai pieejamus agregētus datus par Gabonas zvejas zonā gūto nozveju daudzumiem un izkraušanas vietām un, ja iespējams, relevantos datus no novērotāju ziņojumiem.

11. pants
Datu apstrāde un konfidencialitāte

1.Puses apņemas nodrošināt, ka persondati vai sensitīvi komercdati par Savienības kuģiem un zvejas darbībām, ko tie veic saskaņā ar protokolu, vai sensitīva komercinformācija, kas saistīta ar Savienības izmantotajām sakaru sistēmām, tiek apstrādāta saskaņā ar konfidencialitātes un datu aizsardzības principiem, arī tiem, kas noteikti šajā pantā.

2.Puses nodrošina, ka saskaņā ar attiecīgajiem ICCAT un citu reģionālo zvejniecības pārvaldības organizāciju noteikumiem sabiedrībai tiek darīti pieejami tikai agregēti dati par zvejas darbībām Gabonas ūdeņos, jo īpaši nozvejas un zvejas piepūles dati.

3.Šā panta 1. punktā minētos datus un informāciju kompetentās iestādes izmanto vienīgi nolīguma īstenošanas nolūkā. Tomēr ārkārtas situācijās, meklēšanas un glābšanas situācijās vai kuģošanas drošības nolūkos Puses drīkst izmantot VMS datus.

4.Ar Savienības kuģiem saistīti persondati netiek publiskoti. Persondatus pastrādā atbilstošā veidā, kas garantē to drošību, arī aizsardzību pret neatļautu vai nelikumīgu apstrādi.

5.Persondatus glabā tikai tik ilgi, cik vajadzīgs, lai sasniegtu mērķi, kuram ar tiem veikta apmaiņa. Attiecībā uz Savienības nosūtītajiem persondatiem Apvienotā komiteja saskaņā ar attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem par persondatu aizsardzību var noteikt atbilstošas garantijas un tiesiskās aizsardzības līdzekļus.

12. pants
Ekskluzivitāte

1.Saskaņā ar nolīguma 6. pantu Savienības zvejas kuģi zvejas darbības Gabonas zvejas zonā veic tikai tad, ja tiem ir zvejas licence, kas izdota saskaņā ar šo protokolu.

2.Zvejas licenci Savienības kuģiem Gabonas iestādes izdod tikai saskaņā ar šo nolīgumu. Jebkādu šā protokola darbības jomā neietilpstošu zvejas licenču izdošana Savienības kuģiem, jo īpaši tiešu licenču veidā, ir aizliegta.

13. pants
Finansiālais ieguldījums

1.Nolīguma 7. pantā minētais finansiālais ieguldījums par 2. pantā minēto laikposmu ir 13 miljoni EUR.

2.Eiropas Savienības finansiālais ieguldījums ietver šādus elementus:

(a)kompensācija par piekļuvi Gabonas zvejas zonas ūdeņiem un zvejas resursiem; to aprēķina, pamatojoties uz ikgadējo atsauces daudzumu 32 000 tonnu apmērā, kas atbilst summai 1 600 000 EUR gadā;

(b)atbalsts Gabonas zvejniecības sektorpolitikas īstenošanai: 1 000 000 EUR gadā.

Turklāt kuģu īpašnieku kopējās iemaksas ir vismaz līdzvērtīgas Eiropas Savienības ieguldījumam.

3.Šā panta 2. punktu piemēro, ņemot vērā šā protokola 15., 17., 18., 22. un 23. pantu.

4.Ja Savienības kuģu gūtā nozveja kādā gadā pārsniedz ikgadējo atsauces daudzumu, 2. punkta a) apakšpunktā minēto kompensāciju palielina par summu, kas ir vienāda ar attiecīgā gada nozvejas apjomu tonnās, kurš pārsniedz atsauces daudzumu, reizinātu ar 50 EUR par tonnu.

14. pants
Maksājumi

1.Summu, kas minēta 13. panta 2. punkta a) apakšpunktā, Savienība samaksā ne vēlāk kā 60 dienās pēc protokola provizoriskās piemērošanas dienas (pirmajā gadā) un ne vēlāk kā protokola provizoriskās piemērošanas gadadienā (nākamajos gados).

2.Pēc nozvejas validēšanas saskaņā ar pielikuma V nodaļu Savienība cenšas trīs mēnešu laikā samaksāt summas, kas saskaņā ar 13. panta 4. punktu maksājamas par nozvejām, kuras pārsniedz atsauces daudzumu. Ja Savienības kuģu nozvejotie daudzumi pārsniedz divkāršotu atsauces daudzumu, šādam pārsniegumam atbilstošo summu samaksā nākamajā gadā.

3.Katru 13. pantā minētā finansiālā ieguldījuma daļu iemaksā Gabonas Valsts kases kontā. Ieguldījumu 13. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētajā atbalstā piešķir valsts iestādēm, kas atbild par Gabonas zvejniecības sektorpolitikas īstenošanu. Gabonas iestādes katru gadu paziņo Savienības iestādēm bankas konta(-u) rekvizītus.

III DAĻA. Atbalsts atbildīgai zvejai

15. pants
Nozariskais atbalsts

1.Finansiālais atbalsts, kas minēts 13. panta 2. punkta b) apakšpunktā, veicina ilgtspējīgas zivsaimniecības attīstību Gabonā. Tas palīdz īstenot nacionālo zvejniecības un akvakultūras nozares ilgtspējīgas attīstības stratēģiju un politiku saskaņā ar jauno Gabonas stratēģisko plānu 2025. gadam (PSGE 2025) un Savienības attīstības un partnerības politiku, jo īpaši ar Gabonas daudzgadu indikatīvo programmu.

2.Daļa no šā finansiālā atbalsta par indikatīvu ikgadēju summu 100 000 EUR ir īpaši paredzēta jūras vides novērošanai un pārvaldībai, jutīgu ekosistēmu aizsardzības pasākumiem, kas palīdz nodrošināt veselīgus krājumus, un aizsargājamo jūras teritoriju pārvaldībai.

3.Ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc šā protokola provizoriskās piemērošanas sākuma Apvienotā komiteja, kas minēta nolīguma 9. pantā, pieņem nozares daudzgadu programmu un detalizētus tās īstenošanas noteikumus.

4.Programmā norāda šo darbību paredzamo pienesumu okeānu labas pārvaldības nodrošināšanā un atbildīgas un ilgtspējīgas zvejas veicināšanā saskaņā ar Gabonas zvejniecības pārvaldības plāniem. Tajā nosaka sasniedzamos mērķus un plānotās darbības, jo īpaši šādās jomās:

(a)zvejniecības, arī nerūpnieciskās zvejniecības, atbalsta un pārvaldības pasākumi;

(b)zvejniecības uzraudzība, kontrole un pārraudzība;

(c)nelegālas, nereģistrētas un neregulētas (NNN) zvejas apkarošana;

(d)zinātnisko spēju attīstīšana un stiprināšana zvejniecības un akvakultūras jomā;

(e)šā panta 2. punktā minēto darbību īstenošana.

5.Programmā daudzgadu un gada plānojuma tabulas veidā izklāsta 13. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētā finansiālā ieguldījuma summu plānoto sadalījumu darbībām uz visu protokola darbības laiku un katru gadu atsevišķi.

6.Puses apņemas veicināt Savienības intervences pamanāmību un programmā paredz īpašus pasākumus, kuru mērķis ir popularizēt Savienības ieguldījumu īstenotajās darbībās.

7.Programmas īstenošanas noteikumos nosaka:

(a)ar plānotajām darbībām saistīto izdevumu attiecināmības kritērijus;

(b)rādītājus, pēc kuriem ik gadu uzrauga un izvērtē nosprausto mērķu sasniegšanā gūtos rezultātus;

(c)sniegtās informācijas verificēšanas avotus.

8.Lai izvērtētu mērķu sasniegšanas pakāpi un sasniegto izpildes līmeni, Apvienotajai komitejai vienu mēnesi pirms tās sanāksmes iesniedz gada īstenošanas ziņojumu. Apvienotā komiteja pārbauda veikto darbību atbilstību programmai un vispārējiem mērķiem un var sniegt ieteikumus turpmākai īstenošanai.

9.Šā protokola 13. panta 2. punkta b) apakšpunktā paredzēto īpašo finansiālo ieguldījumu maksā pa daļām. Pirmajā protokola piemērošanas gadā maksājumu veic pēc tam, kad Apvienotā komiteja ir pieņēmusi programmu, kā paredzēts 2. punktā. Nākamās daļas izmaksā:

(a)ar nosacījumu, ka to programmas darbību izpildes līmenis, kurām bija paredzēta iepriekšējā maksājumu daļa, ir 75 % vai augstāks; kādas daļas summas, par kurām nav uzņemtas saistības, pārnes uz nākamo maksājumu daļu; uzraugot šīs daļas turpmāko izpildi, ņem vērā kopējo summu;

(b)pēc tam, kad ir iesniegts 7. punktā minētais ziņojums un Apvienotā komiteja to ir apstiprinājusi.

10.Daudzgadu programmas perioda beigās Gabona sagatavo galīgo ziņojumu par veiktajām darbībām un gūtajiem rezultātiem. Minētajā ziņojumā norāda arī neizmantotās nozariskā atbalsta pārpalikuma summas un ar zvejniecības pārvaldību saistītās rīcības jomas, kurās Gabona apņemas izmantot pieejamos līdzekļus, arī pēc protokola darbības beigām.

11.Visi grozījumi nozares gada un daudzgadu programmā jāapstiprina Apvienotajā komitejā. Grozījumus var apstiprināt vēstuļu apmaiņas veidā.

12.Savienība var pārskatīt vai apturēt visus 13. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētā finansiālā ieguldījuma maksājumus vai daļu no tiem:

(a)ja Apvienotā komiteja konstatē, ka sasniegtie rezultāti neatbilst programmā noteiktajiem mērķiem;

(b)ja finansiālā ieguldījuma resursus pilnīgi vai daļēji izmanto mērķiem, kas nav noteikti programmā.

13.Maksājumus atsāk pēc Pušu apspriešanās un Apvienotās komitejas apstiprinājuma. Tomēr šo ieguldījumu nevar izmaksāt vēlāk kā sešus mēnešus pēc protokola termiņa beigām.

14.Nozarisko atbalstu Puses turpina uzraudzīt tik ilgi, līdz 13. panta 2. punkta b) apakšpunktā paredzētais finansiālais ieguldījums ir pilnībā izmantots, attiecīgā gadījumā – arī pēc šā protokola darbības beigām.

16. pants
Zinātniskā sadarbība atbildīgas zvejas veicināšanā

1.Puses veicina zvejas resursu un jūras ekosistēmu ilgtspējīgu pārvaldību un atbildīgu zveju Gabonas ūdeņos.

2.Puses apņemas sadarboties, lai uzraudzītu zvejas resursu stāvokli Gabonas ūdeņos, cita starpā organizējot krājumu uzskaites, un dotu ieguldījumu zvejniecību pārvaldībā.

3.Puses veicina zinātnisko sadarbību ICCAT ietvaros un ņem vērā citu attiecīgo reģionālo organizāciju zinātniskos ieteikumus. Pirms šo organizāciju gadskārtējām sanāksmēm Puses savstarpēji apspriežas.

4.Vajadzības gadījumā Puses saskaņā ar nolīguma 4. panta 2. punktu sasauc zinātnisku sanāksmi, lai izskatītu visus zinātniskos jautājumus, kas saistīti ar šā protokola īstenošanu, un formulētu zinātnisko ieteikumu saskaņā ar Apvienotās komitejas noteikto darba uzdevumu un atbilstoši apzinātajām vajadzībām.

17. pants
Zinātniskie ieteikumi un piekļuves iespēju un zvejas nosacījumu pārskatīšana

1.Saskaņā ar relevantajiem zinātniskajiem ieteikumiem, jo īpaši tiem, kas sniegti 16. pantā paredzētajā zinātniskajā sanāksmē, Apvienotā komiteja var:

(a)pieņem īpašus pasākumus, kas ietekmē Savienības kuģu darbības;

(b)atkārtoti izvērtēt piekļuves iespējas, kas noteiktas 8. pantā, un ar pienācīgi pamatotu lēmumu tās pārskatīt.

2.Īpašajiem pasākumiem un iespēju pārskatīšanai jāveicina zvejas resursu ilgtspējīga pārvaldība saskaņā ar labākajiem pieejamajiem zinātniskajiem ieteikumiem un ieteikumiem un rezolūcijām, kas pieņemtas ICCAT vai citās attiecīgās reģionālajās organizācijās.

18. pants
Izpētes zveja un jaunas zvejas iespējas

1.Puses veicina izpētes zveju Gabonas zvejas zonā, jo īpaši attiecībā uz mazizmantotām sugām. Ja kāda no abām Pusēm to pieprasa, Apvienotā komiteja, izskatot katru gadījumu atsevišķi, specifikācijās nosaka attiecīgās sugas un attiecīgos nosacījumus. Apvienotā komiteja pamatojas uz labāko pieejamo zinātnisko ieteikumu un attiecīgā gadījumā uz zinātnisko ieteikumu, kas saņemts saskaņā ar 16. panta 4. punktu.

2.Izpētes zvejas atļaujas izdod ilgākais uz sešiem mēnešiem. Izpētes zvejā iesaistītie kuģi ievēro specifikācijas, kuras, pamatojoties uz zinātnisko ieteikumu, izstrādājusi Apvienotā komiteja un kurās sīki izklāstīta arī nozvejas izkraušanas un vērtības noteikšanas kārtība. Visu reisa laiku uz kuģa ir Gabonas iestāžu izraudzīts novērotājs un attiecīgā gadījumā – karoga valsts zinātniskais novērotājs. Savāktos novērošanas datus nosūta analīzes veikšanai un zinātnisko ieteikumu sagatavošanai saskaņā ar 16. panta noteikumiem.

3.Zinātniskā sanāksme savu atzinumu par izpētes zvejas rezultātiem iesniedz Apvienotajai komitejai, kas vajadzības gadījumā lemj par jauno sugu zvejas iespēju ieviešanu līdz šā protokola darbības beigām.

IV DAĻA. Institucionālie noteikumi

19. pants
Apvienotās komitejas darbība un prerogatīvas

1.Ar nolīguma 9. pantu izveidotā Apvienotā komiteja savas funkcijas pilda atbilstoši nolīguma mērķiem.

2.Apvienotās komitejas pirmā sanāksme notiek ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc šā protokola provizoriskās piemērošanas sākumdienas.

3.Ja kāda no Pusēm to pieprasa, viena mēneša laikā pēc pieprasījuma saņemšanas tiek sarīkota Apvienotās komitejas ārkārtas sanāksme.

4.Apvienotā komiteja var apspriesties un pieņemt lēmumus vēstuļu apmaiņas ceļā.

5.Apvienotā komiteja apstiprina šā protokola grozījumus attiecībā uz:

(a)zvejas iespējām saskaņā ar šā protokola 8. pantu un 18. panta 3. punktu un līdz ar to arī attiecībā uz finansiālo ieguldījumu, kas paredzēts šā protokola 13. panta 2. punkta a) apakšpunktā;

(b)nozariskā atbalsta īstenošanas noteikumiem, kas minēti šā protokola 15. pantā;

(c)tehniskajiem nosacījumiem un noteikumiem, ar kādiem Savienības kuģi veic zvejas darbības.

6.Šādus protokola grozījumus ieraksta atsevišķā protokolā, kuru paraksta Puses un kurā norāda datumu, kad šādi grozījumi ir izpildāmi.

20. pants
Elektroniska informācijas apmaiņa

1.Puses apņemas bez kavēšanās ieviest datorizētās sistēmas, kas vajadzīgas, lai elektroniski apmainītos ar visu informāciju un dokumentiem, kas saistīti ar šā protokola īstenošanu.

2.Detalizēta kārtībā, kādā īstenojama un izmantojama to datu apmaiņa, kas saistīti ar nozvejas datiem, nozvejas paziņojumiem, kas nosūtāmi, ieejot zonā un izejot no tās (ERS), kuģu pozīcijas datiem (VMS) un licenču saņemšanu, ir noteikti pielikumā un to papildinājumos.

3.Dokumentu elektroniskā formātā vienmēr uzskata par līdzvērtīgu dokumentam papīra formā. Neatbilstību gadījumā Puses savstarpēji apspriežas, lai noteiktu, kura versija ir autentiskā.

4.Puses nekavējoties informē viena otru par visiem datorizētās informācijas sistēmas darbības traucējumiem. Šādā gadījumā ar informāciju un dokumentiem, kas saistīti ar šā protokola īstenošanu, apmainās saskaņā ar citu kārtību, par kuru Puses ir vienojušās.

V DAĻA. Nobeiguma noteikumi

21. pants
Domstarpību risināšana

Visas domstarpības par nolīguma un šā protokola piemērošanu un interpretāciju Puses risina izlīguma ceļā Apvienotajā komitejā.

22. pants
Apturēšana

1.Šā protokola īstenošanu pēc jebkuras Puses iniciatīvas var apturēt, ja konstatēti viens vai vairāki šādi apstākļi:

(a)kāda no Pusēm konstatē, ka ir pārkāpti 5. pantā minētie instrumenti un principi;

(b)radušies tādi netipiski apstākļi, kas definēti nolīguma 2. panta h) punktā un traucē zvejas darbību norisi Gabonas zvejas zonā;

(c)vienas vai otras Puses politikas vadlīnijās ir ieviestas būtiskas izmaiņas, kuras ietekmē šā protokola noteikumus;

(d)kāda no Pusēm neievēro šā protokola noteikumus;

(e)Savienība neveic 13. panta 2. punkta a) apakšpunktā paredzēto finansiālā ieguldījuma maksājumu tādu iemeslu dēļ, kas nav izmaiņas, kuras veiktas saskaņā ar šā protokola 17. un 18. pantu;

(f)starp Pusēm ir radušās nopietnas un neatrisinātas domstarpības par šā protokola interpretāciju.

2.Šādos gadījumos Puses pēc vajadzības apspriežas, lai panāktu izlīgumu. Ja domstarpības netiek atrisinātas, otrai Pusei tiek rakstiski paziņots par protokola piemērošanas apturēšanu un tā stājas spēkā viena mēneša laikā no paziņošanas dienas.

3.Ja notikusi apturēšana, Eiropas Savienības kuģiem ir pienākums 24 stundu laikā atstāt Gabonas zvejas zonu.

4.Protokola 13. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētā finansiālā ieguldījuma summu samazina proporcionāli laikposmam, kurā šā protokola piemērošana ir apturēta.

5.Ja notikusi apturēšana, Puses turpina apspriesties, lai domstarpības atrisinātu izlīgstot. Ja domstarpības ir atrisinātas, protokola piemērošanu atsāk un Apvienotā komiteja izskata iespējamās kompensācijas.

23. pants
Izbeigšana

1.Šo protokolu var izbeigt pēc jebkuras Puses iniciatīvas nolīguma 13. panta 1. punktā noteiktajos gadījumos un saskaņā ar tajā minētajiem nosacījumiem. Ieinteresētā Puse rakstiski paziņo otrai Pusei par savu nodomu izbeigt protokolu. Otra Puse nekavējoties rakstiski apstiprina saņemšanu.

2.Ar paziņojumu sākas abu Pušu apspriešanās. Ja apspriešanās divu mēnešu laikā pēc saņemšanas apstiprinājuma nav sekmējusies, izbeigšana stājas spēkā.

24. pants
Provizoriska piemērošana

Šo protokolu provizoriski piemēro no dienas, kad Puses to parakstījušas.

25. pants
Partnerības turpināšana

Vismaz sešus mēnešus pirms šā protokola termiņa beigām Puses savstarpēji apspriežas, lai šo protokolu atjaunotu.

26. pants
Stāšanās spēkā

Šis protokols stājas spēkā dienā, kad Puses viena otrai ir attiecīgi paziņojušas par šim nolūkam vajadzīgo procedūru pabeigšanu.

PIELIKUMS 
NOSACĪJUMI, KAS REGLAMENTĒ SAVIENĪBAS KUĢU ZVEJAS DARBĪBAS GABONAS ZVEJAS ZONĀ

I NODAĻA 
VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1.KOMPETENTĀS IESTĀDES IZRAUDZĪŠANĀS

1.1.Ja nav norādīts citādi, visas atsauces uz Savienību vai Gabonu kā kompetento iestādi šajā pielikumā apzīmē:

–Savienības gadījumā – Eiropas Komisiju, kura vajadzības gadījumā rīkojas, iesaistot Savienības delegāciju Gabonā;

–Gabonas gadījumā – par zivsaimniecību atbildīgo ministriju, kura rīkojas, iesaistot Zvejniecības un akvakultūras ģenerāldirektorātu (DGPA).

1.2.Kontaktinformācija ir norādīta 3. papildinājumā. Ja kontaktinformācija ir mainījusies, Puses nekavējoties paziņo viena otrai par izmaiņām.

2.GABONAS ZVEJAS ZONA UN KUĢOŠANAI UN ZVEJAI AIZLIEGTĀS ZONAS

2.1.Protokola aptvertās zvejas zonas koordinātas ir noteiktas 1. papildinājumā. Pirms protokola provizoriskās piemērošanas sākuma Gabona paziņo Savienībai savas zvejas zonas un visu kuģošanai un zvejai aizliegto zonu bāzes līniju ģeogrāfiskās koordinātas.

2.2.Savienības kuģi nedrīkst veikt zvejas darbības 12 jūras jūdžu platā joslā, ko mēra no bāzes līnijām.

2.3.Aizsargājamās jūras teritorijās, kā arī zivju nārsta zonās, kas noteiktas valsts tiesību aktos, zvejot ir aizliegts, ja to paredz tiesību akti vai minēto zonu pārvaldības plāni.

2.4.Turklāt ir aizliegts kuģot naftas ieguves zonās. Bez tam naftas izpētes zonās zvejas darbības aizliegts veikt ģeoloģiskās izpētes laikā.

2.5.Par visām kuģošanai vai zvejai aizliegto zonu izmaiņām Gabona Savienībai paziņo vismaz divus mēnešus pirms minēto izmaiņu stāšanās spēkā.

3.ATBALSTA KUĢU DARBĪBAS

3.1.Ja Gabona tiem ir piešķīrusi atļauju, atbalsta kuģi var veikt Savienības kuģu atbalsta darbības. Atbalsta kuģu kopskaitā ievēro saistības, ko Puses uzņēmušās saskaņā ar relevantajiem ICCAT ieteikumiem, un kopējo limitu, kas saskaņā ar valsts tiesību aktiem attiecas uz visu Savienības floti. Atļaujas piešķiršanas procedūra ir noteikta pielikuma II nodaļas 8. punktā.

3.2.Atbalsta kuģa atļaujas pieteikumā jānorāda seineri, kuru labā atbalsta kuģis darbojas. Gabonas zvejas zonā atbalsta kuģis drīkst darboties tikai tādu Savienības kuģu labā, kuri darbojas saskaņā ar šo protokolu.

3.3.Gaisa atbalsta līdzekļu izmantošana novērošanai ir aizliegta.

4.VIETĒJĀ AĢENTA IECELŠANA

Visus Savienības kuģus, kuri plāno Gabonas ostā veikt izkraušanu, jāpārstāv aģentam, kas ir Gabonas rezidents.

5.KUĢU ĪPAŠNIEKU MAKSĀJUMIEM PAREDZĒTAIS BANKAS KONTS

5.1.Pirms šā protokola provizoriskās piemērošanas sākuma Gabona Savienībai paziņo tā/to Gabonas Valsts kases konta(-u) rekvizītus, uz ko jāpārskaita naudas summas, kas iekasējamas no Savienības kuģiem. Tā nekavējoties paziņo par visām izmaiņām.

5.2.Maksu par bankas pārskaitījuma veikšanu sedz kuģu īpašnieki.

II NODAĻA 
ZVEJAS LICENCES

1.ZVEJAS LICENCES SAŅEMŠANAS PRIEKŠNOSACĪJUMI UN ZVEJOTTIESĪGIE KUĢI

Zvejas licences izdod ar nosacījumu, ka:

1.1.kuģis ir ierakstīts Savienības zvejas kuģu reģistrā un ICCAT atļauju saņēmušo zvejas kuģu sarakstā;

1.2.attiecībā uz kuģa īpašnieku, kapteini vai pašu kuģi ir izpildīti visi iepriekšējie pienākumi, kas izriet no zvejas darbībām, kuras tie Gabonā veic saskaņā ar nolīgumu.

2.LICENCES PIEPRASĪJUMS

2.1.Par katru zvejottiesīgo kuģi, kas vēlas saņemt licenci, Savienība vismaz 21 darbdienu pirms prasītā licences derīguma termiņa sākuma elektroniski iesniedz Gabonas kompetentajai iestādei licences pieprasījumu, kurā iekļauj:

(a)aizpildītu veidlapu, kas dota 4. papildinājumā;

(b)pierādījumu par 3.3. punktā minētās maksas nokārtošanu uz pieprasītās licences derīguma termiņa laiku un pierādījumu, ka ir samaksāta XI nodaļas 3. punktā minētā maksa par novērotājiem;

(c)nesen uzņemtu digitālu krāsainu fotoattēlu ar piemērotu izšķirtspēju, kurā redzams kuģis sānskatā;

(d)kuģa shēmu, arī kuģu tilpņu plānu;

(e)tāda starptautiskā tilpības sertifikāta kopiju, kurā norādīta kuģa tilpība GT.

2.2.Lai saskaņā ar spēkā esošo protokolu atjaunotu licenci kuģim, kura tehniskie parametri nav mainījušies, pietiek ar Savienības pieprasījuma veidlapu un pierādījumu, ka ir nokārtots attiecīgais maksājums un samaksāta maksa par novērotājiem.

3.MAKSAS

3.1.Maksā ietilpst visi valsts un vietējie nodokļi, izņemot ostas nodevas (konkrēti, muitas, sanitārās un ostas administrācijas nodevas) un maksu par pakalpojumu sniegšanu.

3.2.Maksa, kas tunzivju seineriem un ar makšķerrīkiem zvejojošiem kuģiem jāmaksā par Gabonas zvejas zonā gūtas nozvejas tonnu, ir:

–75 EUR pirmajā piemērošanas periodā no parakstīšanas dienas līdz 2021. gada 31. decembrim;

–80 EUR atlikušajā protokola darbības laikā.

3.3.Licences izdod pēc tam, kad Gabonas iestādēm ir samaksāta ikgadējā vienotas likmes maksa, kas:

(a)pirmajā piemērošanas periodā no parakstīšanas dienas līdz 2021. gada 31. decembrim

–tunzivju seineriem ir 33 750 EUR gadā par kuģi, kas atbilst maksai par 450 tonnām;

–kuģiem tunzivju zvejai ar makšķerrīkiem ir 2400 EUR gadā par kuģi, kas atbilst maksai par 32 tonnām;

(b)atlikušajā protokola darbības laikā

–tunzivju seineriem ir 36 000 EUR gadā par kuģi, kas atbilst maksai par 450 tonnām;

–kuģiem tunzivju zvejai ar makšķerrīkiem ir 2560 EUR gadā par kuģi, kas atbilst maksai par 32 tonnām.

3.4.Licenci izdod konkrētam kuģim, un tā nav nododama citam kuģim.

3.5.Ja gada paziņojumā norādītā kopējā summa, kas maksājama par kuģi, ir lielāka par ikgadējā vienotas likmes avansmaksājuma summu, kas samaksāta par šo kuģi, kuģa īpašnieks samaksā atlikumu saskaņā ar V nodaļā paredzētajiem nosacījumiem. Ja gada paziņojumā norādītā kopējā summa, kas maksājama par kuģi, ir mazāka par ikgadējā vienas likmes avansmaksājuma summu, kas samaksāta par šo kuģi, attiecīgo pārmaksāto summu atgūt nevar.

4.ZVEJAS ATĻAUJU SAŅĒMUŠO KUĢU SARAKSTS

4.1.Pēc licences pieprasījumu pieņemšanas Gabona izveido zvejottiesīgo zvejas kuģu sarakstu. Šo sarakstu elektroniskā formātā nekavējoties nosūta par zvejas kontroli atbildīgajai Gabonas iestādei un Savienībai.

4.2.Savienība nosūta sarakstu karoga dalībvalstīm. Ārpus Savienības biroju darbalaika Gabona drīkst sarakstu elektroniski nosūtīt tieši kuģa īpašniekam vai tā aģentam (ar kopiju Savienībai).

4.3.Minētajā sarakstā iekļautie Savienības kuģi zvejas darbības var sākt, tiklīdz tas ir nosūtīts saskaņā ar iepriekšējos punktos noteikto kārtību.

4.4.Sarakstu regulāri atjaunina, un saskaņā ar protokola 10. pantu sarakstā iekļauj arī citus ārvalstu kuģus.

5.LICENCES IZDOŠANA UN NOSŪTĪŠANAS KĀRTĪBA

5.1.Gabona licenci izdod 21 darbdienas laikā pēc pilnīgas pieprasījuma dokumentācijas saņemšanas.

5.2.Licenču oriģināleksemplārus nosūta Savienībai, kas tos nodod kuģa īpašniekam vai tā aģentam. Ārpus Savienības biroju darbalaika Gabona drīkst licenci izdot tieši kuģa īpašniekam vai tā aģentam un par to informē Savienību.

5.3.Vienlaikus Savienībai elektroniski nosūta licenču oriģināleksemplāru skenētu kopiju, ko tā pārsūta kuģa īpašniekam vai tā aģentam.

5.4.Puses var vienoties par zvejas licenču pilnīgu digitalizāciju saskaņā ar kārtību, ko noteikusi Apvienotā komiteja.

6.LICENCES DERĪGUMA TERMIŅŠ

Saskaņā ar Gabonas tiesību aktiem zvejas licences piešķir uz vienu kalendāro gadu.

7.DOKUMENTI, KAM JĀBŪT UZ KUĢA

7.1.Izņemot gadījumus, kad licences ir pilnīgi digitalizētas, uz kuģa vienmēr jābūt licences oriģinālam vai, ja tāda nav, – attiecīgās licences kopijai (bet ne ilgāk kā 45 dienas pēc licences izdošanas). Tomēr kuģiem ir atļauts zvejot, tiklīdz tie ir iekļauti 4. punktā minētajā atļauju saņēmušo kuģu sarakstā. Uz šādiem kuģiem vienmēr ir jābūt saraksta kopijai vai, kamēr tie vēl nav saņēmuši licences oriģināleksemplāru, licences kopijai.

7.2.Uz kuģa vienmēr jāatrodas visa kuģa plānam, kas ietver arī kuģa tilpņu plānu.

7.3.Inspekcijas gadījumā 1. un 2. punktā minētos dokumentus dara pieejamus Gabonas zvērinātiem inspektoriem.

8.ATBALSTA KUĢU ATĻAUJAS

8.1.Šīs nodaļas 1. līdz 7. punktu piemēro atbalsta kuģu atļaujas pieteikumiem un to pienākumiem. Tomēr atbalsta kuģim nav jābūt iekļautam Savienības zvejas kuģu reģistrā.

8.2.Vienotās likmes maksa par kuģi ir 7500 EUR gadā. Šī maksa nesedz nekādu nozvejas daudzumu.

8.3.Šos noteikumus piemēro, neskarot noteikumus, kas attiecas uz trešo valstu karoga atbalsta kuģiem, kuriem Gabona piešķīrusi atļauju saskaņā ar tās tiesību aktiem.

9.AUTOMATIZĒTAS ELEKTRONISKAS LICENČU PĀRVALDĪBAS SISTĒMAS IEVIEŠANA

9.1.Licences pieprasījumus elektroniski nosūta un licences izdod, izmantojot sistēmu LICENCE, ko dara pieejamu Eiropas Komisija.

9.2.Pārejas posmā, kamēr Puses vēl nav ieviesušas sistēmu LICENCE, elektroniskā informācijas apmaiņa notiek pa e-pastu.

III NODAĻA 
TEHNISKIE PASĀKUMI

1.Tehniskie pasākumi, kas piemērojami Savienības kuģu zvejas darbībām, ir noteikti 2. papildinājumā iekļautajā tehnisko datu lapā.

2.Kuģi ievēro attiecīgos ICCAT ieteikumus.

3.AR ZPI SAISTĪTIE PASĀKUMI

3.1.Savienības kuģi nodrošina, ka Gabonas zvejas zonā vienmēr tiek piemērots limits – ne vairāk kā 125 aktīvas ZPI ar ekspluatācijā esošām bojām vienam seinerim. Savienības kuģu īpašnieki katru gadu līdz 1. martam (neieskaitot) saskaņā ar ICCAT Ieteikuma 19-02 38. punktu iesniedz Gabonas iestādēm to ZPI sarakstu, kuras darbojas Gabonas zvejas zonā.

3.2.Zvejas vai atbalsta kuģi, kam atļauts darboties Gabonas zvejas zonā, ievēro relevantos ICCAT ieteikumus. Konkrēti, lai ierobežotu ZPI ietekmi uz ekosistēmām un samazinātu sintētisko drazu daudzumu jūrā, ZPI, izņemot signālbākas, tiek izgatavotas no neiepinošiem dabiskiem vai bionoārdāmiem neplastmasas materiāliem.

3.3.Visas ZPI, ko izmanto katrs Savienības kuģis, ir marķētas atbilstoši ICCAT prasībām.

3.4.ZPI darbību žurnāls

(a)Saskaņā ar ICCAT noteikumiem tunzivju seineru vai atbalsta kuģu kapteiņi regulāri atjaunina ZPI darbību žurnālu, kura paraugs dots 5. papildinājumā.

(b)Kapteinis aizpilda ZPI darbību žurnālu par katru dienu, kurā kuģis atrodas Gabonas zvejas zonā.

(c)Kapteinis katru dienu ZPI darbību žurnālā reģistrē katru darbību ar ZPI, norādot ZPI identifikācijas kodu un ZPI tipu.

(d)ZPI darbību žurnālu aizpilda salasāmi ar lielajiem drukātajiem burtiem, un to paraksta kapteinis. Kuģa īpašnieks ir atbildīgs par ZPI darbību žurnālā reģistrēto datu pareizību.

(e)Kuģa kapteinis ne vēlāk kā 30 dienas pēc iziešanas no Gabonas zvejas zonas saskaņā ar ICCAT vadlīnijām par prasīto datu un informācijas iesniegšanu nosūta ZPI darbību žurnālu par minētajā zonā pavadītajām dienām. Šī informācija tiek nosūtīta Gabonas FMC, kura kontaktinformācija ir norādīta 3. papildinājumā.

3.5.Gabona vienu mēnesi pirms seismisko pētījumu sākuma paziņo Savienībai un kuģu īpašniekiem Gabonas zvejas zonā veicamo seismisko pētījumu zonas un periodus, kā arī atjauninātu to uzņēmumu kontaktinformāciju, kuri tur darbojas. Kuģu īpašnieki uzdod saviem telesakaru operatoriem nosūtīt norādītajiem uzņēmumiem to ar signālbākām aprīkoto ZPI pozīcijas reāllaikā, kas norādītājos periodos atrodas minētajās zonās. Gabona nodrošina, ka Savienības kuģi nosūta šo informāciju, un, ja tas netiek darīts, piemēro attiecīgas sankcijas saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem.

3.6.Gabona izņēmuma kārtā un uz laiku var atļaut Savienības atbalsta kuģiem veikt operāciju naftas izpētes un ieguves zonās, kā arī teritoriālajos ūdeņos, bet tikai nolūkā izņemt minētajās zonās esošās ZPI. Šajā nolūkā atbalsta kuģa kapteinis 48 stundas iepriekš pa e-pastu nosūta Gabonas iestādēm atļaujas pieprasījumu, kurā norāda:

–operācijas zonu;

–izgūstamo ZPI skaitu;

–laiku, kad paredzēts ieiet operācijas zonā, un ieiešanas vietu;

–laiku, kad paredzēts iziet no operācijas zonas, un paredzamo iziešanas vietu.

Gabonas iestādes atbild ne vēlāk kā trīs stundas pirms paredzētā ieiešanas laika. Atbildes nesniegšana nozīmē piekrišanu.

3.7.Šā protokola darbības laikā Savienības kuģi, kam atļauts zvejot Gabonas zvejas zonā, katru gadu līdz ne vēlāk kā 31. decembrim dara visu iespējamo, lai izgūtu Gabonas ūdeņos esošās ZPI.

4.JUTĪGO SUGU IETEKMĒJUMA IEROBEŽOŠANAS PASĀKUMI

Operatori cenšas samazināt zvejas ietekmi uz aizsargājamām jūrasputnu, jūras bruņurupuču, haizivju un jūras zīdītāju sugām, piemērojot pārbaudītus un Gabonas zvejas apstākļiem pielāgotus tehniskos pasākumus, palielinot zvejas rīku selektivitāti, ierobežojot nejaušu nozveju un palielinot notverto īpatņu izdzīvošanas iespējas.

IV NODAĻA 
NOZVEJU UZRAUDZĪBA UN PAZIŅOŠANA

1. IEDAĻA. NOZVEJU REĢISTRĒŠANA UN PAZIŅOŠANA LĪDZ ERS IEVIEŠANAI

1.Savienības kuģi, kam atļauts zvejot Gabonas zvejas zonā saskaņā ar šo nolīgumu, katru dienu turpmāk norādītajā kārtībā paziņo savas nozvejas Gabonas kompetentajām iestādēm tik ilgi, līdz abas Puses dienā, par kuru vienojusies Apvienotā komiteja, ir ieviesušas elektronisko reģistrācijas un ziņošanas sistēmu (ERS).

2.Kapteinis katru dienu aizpilda ICCAT rezolūcijām atbilstošu nozvejas paziņojuma veidlapu par katru zvejas rīku iemetienu katrā zvejas reisā, kas veikts minētajā zonā. Veidlapu aizpilda arī tad, ja nozvejas nav gūtas, to aizpilda salasāmi un to paraksta kuģa kapteinis.

3.Formāts, kas jāizmanto ziņošanai par nozvejām, ir noteikts 6. papildinājumā. Visus šīs veidlapas atjauninājumus apstiprina Apvienotā komiteja.

4.Savienības kuģi aizpildīto veidlapu (vēlams, sniedzot elektroniskā zvejas žurnāla izrakstu) Gabonas iestādēm nosūta:

–katru dienu pirms katras Gabonas zvejas zonā pavadītās dienas beigām;

–24 stundu laikā pēc ierašanās ostā, ja tie piestāj Ovendo vai Portžantilas ostā;

–24 stundu laikā pēc to iziešanas no Gabonas ūdeņiem, ja tie nepiestāj Ovendo vai Portžantilas ostā.

5.Pēc iziešanas no zvejas zonas nozvejas paziņojuma veidlapas kopiju nosūta arī attiecīgajiem zinātniskajiem institūtiem, proti, Gabonas CENAREST, kā arī IRD (Institut de recherche pour le développement) vai IEO (Instituto Español de Oceanografía).

2. IEDAĻA. ELEKTRONISKAIS ZVEJAS ŽURNĀLS UN DATU REĢISTRĒŠANA UN PĀRRAIDĪŠANA, IZMANTOJOT ERS

1.VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1.1.Savienības kuģa kapteinis, kura kuģis veic zvejas darbības saskaņā ar šo protokolu, kārto elektronisku zvejas žurnālu, kas integrēts elektroniskā reģistrācijas un ziņošanas sistēmā (ERS).

1.2.Kad sistēma būs sākusi darboties, kuģim, kas nav aprīkots ar ERS, nebūs atļauts ieiet Gabonas zvejas zonā, lai tur veiktu zvejas darbības.

1.3.Kapteinis ir atbildīgs par elektroniskajā zvejas žurnālā reģistrēto datu pareizību. Zvejas žurnāls atbilst attiecīgajām ICCAT rezolūcijām un ieteikumiem, un to nosūta saskaņā ar 7. papildinājumā minēto UN/FLUX standartu.

1.4.Karoga valsts un Gabona nodrošina, ka tām ir aparatūra un programmatūra, kas nepieciešama automātiskai ERS datu pārraidīšanai.

1.5.Karoga valsts nodrošina datu saņemšanu un reģistrēšanu datorizētā datubāzē, kura ļauj tos drošā veidā glabāt vismaz 36 mēnešus pēc zvejas reisa sākšanas.

1.6.Karoga valsts FMC nodrošina, ka tik ilgi, kamēr attiecīgais kuģis atrodas zvejas zonā, un arī tad, ja nozveja nav gūta, zvejas žurnāli ar ERS starpniecību katru dienu tiek automātiski darīti pieejami Gabonas FMC.

2.ELEKTRONISKO ZVEJAS ŽURNĀLU DATI

2.1.Kapteinis katru dienu un par katru zvejas operāciju un katru sugu reģistrē aplēstos daudzumus, kas nozvejoti un paturēti uz kuģa vai izmesti jūrā. Nozvejotie vai izmestie daudzumi jāaplēš un jāreģistrē neatkarīgi no attiecīgo zivju svara.

2.2.Ja kuģis atrodas zvejas zonā, bet nezvejo, reģistrē kuģa pozīciju plkst. 12.00.

2.3.Zvejas žurnāla dati katru dienu tiek automātiski pārraidīti karoga valsts zvejas uzraudzības centram (FMC). Pārraida vismaz šādus datus:

(a)SJO vai CFR identifikācijas numurs un kuģa vārds;

(b)unikālais zvejas reisa identifikācijas numurs;

(c)katras sugas FAO trīsburtu kods;

(d)attiecīgā ģeogrāfiskā zona, kurā zvejots;

(e)nozveju gūšanas datums un laiks;

(f)datums un laiks, kad kuģis izgājis no ostas un ienācis ostā;

(g)zvejas rīka tips un tehniskās specifikācijas;

(h)uz kuģa paturēto zivju daudzuma aplēse, par katru sugu norādot dzīvsvara kilogramus vai – attiecīgā gadījumā – īpatņu skaitu;

(i)izmesto zivju daudzuma aplēse, par katru sugu norādot dzīvsvara kilogramus vai – attiecīgā gadījumā – īpatņu skaitu.

3.TEHNISKA KĻŪME VAI ATTEICE, KAS IETEKMĒ DATU REĢISTRĒŠANU UZ KUĢA UN ELEKTRONISKO ZIŅOJUMU PĀRRAIDĪŠANU NO KUĢA

3.1.Karoga valsts FMC un Gabonas FMC nekavējoties viens otru informē par jebkuru notikumu, kas varētu ietekmēt ERS datu pārraidīšanu no viena vai vairākiem kuģiem.

3.2.Ja Gabonas FMC nesaņem datus, kurus kuģim pienākas pārraidīt, par datu nesaņemšanu tas nekavējoties informē karoga valsts FMC. Karoga valsts FMC iespējami drīz cenšas noskaidrot, kāpēc ERS dati netiek saņemti, un par šīs izmeklēšanas rezultātu informē Gabonas FMC.

3.3.Ja nenotiek datu pārraide no kuģa uz karoga valsts FMC, pēdējais par to nekavējoties paziņo kuģa kapteinim vai operatoram vai, ja tas nav iespējams, tā pārstāvim. Saņēmis šādu paziņojumu, kuģa kapteinis ar jebkādiem piemērotiem telesakaru līdzekļiem katru dienu ne vēlāk kā plkst. 23.59 karoga valsts kompetentajām iestādēm nosūta trūkstošos datus.

3.4.Ja traucējumi radušies uz kuģa uzstādītās elektroniskās pārraides sistēmas darbībā, kuģa kapteinis vai operators nodrošina, ka 10 dienu laikā pēc traucējumu atklāšanas ERS sistēma tiek salabota vai nomainīta. Pēc šā termiņa beigām kuģim vairs nav atļauts zvejot zvejas zonā, un tam 24 stundu laikā jāatstāj zvejas zona vai jāpiestāj Gabonas ostā. Atstāt šo ostu vai atgriezties zvejas zonā kuģis drīkst tikai pēc tam, kad karoga valsts FMC ir konstatējis, ka ERS sistēma atkal darbojas pareizi.

3.5.Ja Gabona ERS datus nesaņem Savienības vai Gabonas pārziņā esošas elektroniskās sistēmas darbības traucējumu dēļ, attiecīgā Puse tūlīt rīkojas, lai šos traucējumus iespējami drīz novērstu. Par problēmas atrisināšanu nekavējoties paziņo otrai Pusei.

3.6.Karoga valsts FMC ik pēc 24 stundām ar jebkādiem pieejamiem elektronisko sakaru līdzekļiem nosūta Gabonas FMC visus ERS datus par katru dienu, kurus karoga valsts saņēmusi kopš iepriekšējās pārraidīšanas reizes. Tādu pašu procedūru piemēro sistēmas apkopes operāciju gadījumā, ja tās ilgst vairāk nekā 24 stundas un tādējādi ietekmē Savienības pārziņā esošas sistēmas. Gabona attiecīgi informē savus kompetentos kontroles dienestus, lai tie Savienības kuģiem nereģistrētu ERS datu pārraidīšanas saistību neizpildi. Karoga valsts FMC nodrošina, ka trūkstošie dati tiek ievadīti 1.5. punktā minētajā datorizētajā datubāzē.

3.7.Karoga valsts un Gabona katra ieceļ ERS korespondentu, kas darbojas kā kontaktpunkts jautājumos, kuri saistīti ar šo noteikumu īstenošanu, paziņo viena otrai savu ERS korespondentu kontaktinformāciju un vajadzības gadījumā nekavējoties atjaunina šo informāciju.

3. IEDAĻA. AGREGĒTI NOZVEJAS DATI

1.Savienība pirms katra ceturkšņa beigām iesniedz Gabonas iestādēm no Savienības datubāzes izgūtus agregētus datus, kas minēti šā protokola 10. panta 3. punktā, par nozvejas daudzumiem (sadalījumā pa nozvejas mēnešiem un sugām), ko katrs kuģis guvis kārtējā gada iepriekšējos ceturkšņos, kā arī datus par izkraušanas vietām. Šie dati ir provizoriski un var mainīties, un tajos attiecīgā gadījumā ņemti vērā novērotāju dati, ko sniedz katru gadu.

2.Gabona šos agregētos datus analizē un ziņo par visām būtiskajām nesakritībām ar saņemtajiem zvejas žurnālu datiem. Karoga valstis izmeklē paziņotās nesakritības un vajadzības gadījumā datus atjaunina. Ja nesakritības starp datu avotiem netiek novērstas, lietu nodod izskatīšanai Apvienotajā komitejā.

V NODAĻA 
AR NOZVEJĀM SAISTĪTU MAKSU UN IEMAKSU APRĒĶINĀŠANA UN NOKĀRTOŠANA

1.Katru gadu līdz 20. februārim Eiropas Savienība iesniedz agregētus datus par nozvejas daudzumiem (sadalījumā pa nozvejas mēnešiem un sugām), ko katrs kuģis iepriekšējā kalendārajā gadā guvis Gabonas zvejas zonā, un to maksu aprēķinu, kas iekasējamas par katru kuģi.

2.Gabona līdz 15. martam var apstrīdēt iesniegtos datus, pamatojoties uz dokumentāriem pierādījumiem. No šādas apstrīdēšanas brīža Pusēm ir viens mēnesis laika, lai vienotos par datiem. Ja vienošanās netiek panākta, Puses iespējami drīz apspriežas sarakstē vai videokonferencē; ja vajadzīgs, apspriešanos veic Apvienotajā komitejā.

3.Abu Pušu apstiprinātos paziņojumus Savienība nekavējoties nosūta kuģu īpašniekiem, lai atlikušos maksājumus par nozveju 30 dienu laikā varētu pārskaitīt uz maksājumu veikšanai paredzēto bankas kontu. Gabona uzrauga šos maksājumus un ziņo Savienībai par visiem iespējamajiem kavējumiem un nepilnīgajiem maksājumiem. Vienlaikus Savienība pārliecinās, ka maksājumi faktiski tika veikti noteiktajā termiņā.

4.Apstiprinātos paziņojumus izmanto par pamatu, lai aprēķinātu Savienības maksājumu par papildu nozveju tonnās, kas pārsniedz atsauces daudzumu par pilnu gadu, atbilstoši protokola 13. un 14. pantam.

VI NODAĻA 
PĀRKRAUŠANA CITĀ KUĢĪ UN IZKRAUŠANA GABONĀ

1.ZVEJNIECĪBAS NOZARES ATTĪSTĪBAS MĒRĶI UN STIMULI

Lai Gabonas zvejniecības nozares industrializācijas politikas satvarā veicinātu investīcijas, resursu valorizāciju, darbvietu radīšanu un pienācīgu līdzsvaru starp piedāvājumu un pieprasījumu, Puses rosina ekonomisko sadarbību zvejas un apstrādes nozarē. Šajā satvarā kuģiem tiek doti stimuli. Konkrētāk, Gabona izvirza ilgtermiņa mērķi pārkraut citā kuģī vai izkraut visus tās ūdeņos nozvejotos zvejas produktus.

2.TIRGUS APGĀDES MĒRĶIS

2.1.Lai apmierinātu tirgus vajadzības un veicinātu pārtikas nodrošinājumu, Gabonas iestādes pirms zvejas sezonas sākuma iesniedz Savienībai aplēsi par zvejas produktu daudzumiem, kurus, pirmām kārtām ņemot vērā vietējās apstrādes rūpniecības apgādes vajadzības, vēlams pārkraut citā kuģī vai izkraut. Savienība ar dalībvalstu starpniecību nosūta šo informāciju Gabonas zvejas zonā esošajiem operatoriem. Operatori informē Gabonas iestādes par savu gatavību apmierināt šīs vajadzības, vismaz 30 % nozvejas pārkraujot citā kuģī Gabonas ostā, ar noteikumu, ka tiek izpildīti tirgus finansiālie un komerciālie nosacījumi un pilnībā ievērotas tirdzniecības sarunas starp operatoriem un nosacījumi, par kuriem tie vienojušies.

2.2.Kuģi, kas pārkrauj citā kuģī Gabonas ostā, apņemas izkraut visas piezvejas, kas pārkraušanas laikā paturētas uz kuģa, ar noteikumu, ka tiek izpildīti tirgus finansiālie un komerciālie nosacījumi un pilnībā ievērotas tirdzniecības sarunas starp operatoriem un nosacījumi, par kuriem tie vienojušies.

3.IZKRAUŠANAS UN CITĀ KUĢĪ PĀRKRAUŠANAS PROCEDŪRA

3.1.Kuģa kapteinis vai viņa pārstāvis vismaz 48 stundas iepriekš paziņo kompetentajām iestādēm par ieiešanu ostā un norāda:

(a)kuģa vārdu;

(b)ostu, kurā paredzēts veikt izkraušanu vai pārkraušanu citā kuģī;

(c)attiecīgā gadījumā tā kravas kuģa vārdu, kurš saņems citā kuģī pārkrautos produktus;

(d)citā kuģī pārkrauto vai izkrauto nozveju galamērķi;

(e)paredzamo ostā ieiešanas, citā kuģī pārkraušanas vai izkraušanas datumu un laiku;

(f)uz kuģa paturēto, citā kuģī pārkraujamo vai izkraujamo katras sugas nozveju daudzumu, norādot dzīvsvara kilogramus vai – attiecīgā gadījumā – īpatņu skaitu. Sugas apzīmē ar FAO trīsburtu kodu.

3.2.Izkraušanas vai citā kuģī pārkraušanas operācija jāveic apstiprinātās ostās vai to reidā. Apstiprinātās ostas ir Ovendo un Portžantila.

3.3.Jūrā veikt pārkraušanu citā kuģī ir aizliegts.

3.4.Citā kuģī pārkrautās nozvejas atbrīvo no muitas nodokļiem vai maksājumiem ar līdzvērtīgu iedarbību saskaņā ar valsts tiesību aktiem par preču tranzītu.

VII NODAĻA 
KONTROLE

1.KUĢA IEIEŠANA ZONĀ UN IZIEŠANA NO TĀS

1.1.Par katru ieiešanu Gabonas zvejas zonā vai iziešanu no tās, ko veic Savienības kuģis, kam ir saskaņā ar šo protokolu izdota licence, Gabonai, izmantojot 8. papildinājumā doto paraugu, paziņo ne vēlāk kā 3 stundas pirms ieiešanas Gabonas zvejas zonā vai iziešanas no tās.

1.2.Paziņojumu nosūta ar ERS vai, ja tās nav, pa e-pastu uz 3. papildinājumā norādītajām e-pasta adresēm. Gabona nekavējoties paziņo attiecīgajiem kuģiem un Savienībai par izmaiņām e-pasta adresēs, uz kurām nosūtāmi paziņojumi par ieiešanu zonā vai iziešanu no tās.

1.3.Turklāt brīdī, kad, ieejot zvejas zonā vai izejot no tās, tiek šķērsota tās robeža Gabonas FMC tiek pārraidīta kuģa pirmā un pēdējā VMS pozīcija.

1.4.Ja konstatē, ka kuģis zvejo Gabonas zvejas zonā, iepriekš nepaziņojis par savu ierašanos, uzskata, ka šis kuģis zvejo nelikumīgi.

2.INSPEKCIJA JŪRĀ UN OSTĀ

2.1.Savienības kuģus, kas ir saskaņā ar šo protokolu izdotas licences turētāji, Gabonas jurisdikcijā esošajos ūdeņos inspicē Gabonas pilnvaroti inspektori un kuģi, kuri ir skaidri identificējami kā tādi, kas norīkoti veikt zvejas inspekcijas.

2.2.Savienības kuģu inspekciju ostā veic tikai tādas valsts iestāžu uzraudzības grupas, kuras Gabona ir pienācīgi pilnvarojusi un kuras ir skaidri identificējamas kā tādas, kas norīkotas veikt zvejas kontroli.

2.3.Pirms uzkāpšanas uz kuģa valdības uzraudzības grupas brīdina Savienības kuģi par savu lēmumu veikt inspekciju. Katrā uzraudzības grupā ir ne vairāk kā četri uzraugi no DGPA un seši uzraugi no Nacionālajiem jūras spēkiem. Vajadzības gadījumā inspekcijā var būt klāt ne vairāk kā divi pilnvaroti novērotāji. Viņi nav tieši iesaistīti inspekcijas darbībās. Viņi atturas no jebkādas rīcības, kas var kaitēt kuģim vai apkalpei vai traucēt to darbību. Viņi atrodas inspekcijas uzdevuma vadītāja pastāvīgā uzraudzībā un tā pakļautībā.

2.4.Uzraugi uz Savienības kuģa uzturas tikai tik ilgi, cik vajadzīgs ar inspekciju saistīto uzdevumu veikšanai. Viņi inspekciju veic tādā veidā, kas minimāli ietekmē kuģi, tā zvejas darbības un kravu.

2.5.Inspekcijas laikā uzņemtie attēli (fotogrāfijas vai video) ir paredzēti tikai zvejas kontroles un uzraudzības iestādēm. Tie nav publiskojami, izņemot ja Gabonas tiesību aktos noteikts citādi.

2.6.Gabona var atļaut Savienībai piedalīties jūrā vai ostā veiktā inspekcijā novērotāja statusā.

2.7.Savienības kuģa kapteinis atvieglo uzraudzības grupas uzkāpšanu uz kuģa un tās darbu.

2.8.Katras inspekcijas beigās uzraudzības grupa sagatavo inspekcijas ziņojumu. Šo ziņojumu paraksta kapteinis, un viņam ir tiesības ierakstīt piezīmes.

2.9.Kapteiņa paraksts šajā ziņojumā tikai apstiprina minētā dokumenta saņemšanu un neskar kuģa īpašnieka tiesības aizstāvēties pārkāpuma gadījumā. Ja kapteinis atsakās parakstīt dokumentu, viņš rakstiski paskaidro atteikuma iemeslus, un uzraudzības grupas vadītājs dokumentā iekļauj norādi “Paraksts atteikts”. Pirms nokāpšanas no kuģa uzraudzības grupa izsniedz kapteinim inspekcijas ziņojuma kopiju. Gabona 48 stundu laikā pēc inspekcijas pabeigšanas šā ziņojuma kopiju nosūta arī Eiropas Savienībai.

2.10.Pārkāpuma gadījumā Gabona 15 dienu darbdienu laikā pēc inspekcijas nosūta Savienībai protokola kopiju. Zvejas uzraugs Gabonā spēkā esošo tiesību aktu pārkāpuma konstatāciju veic saskaņā ar Gabonā spēkā esošajām procedūrām.

3.LĪDZDALĪGA UZRAUDZĪBA NNN ZVEJAS APKAROŠANAS JOMĀ

3.1.Lai pastiprinātu cīņu pret NNN zveju, Savienības zvejas un atbalsta kuģi ziņo par jebkuru tādu kuģu atrašanos Gabonas zvejas zonā, kas nav iekļauti II nodaļas 4. punktā minētajā to kuģu sarakstā, kuriem atļauts zvejot Gabonā.

3.2.Ja Savienības zvejas kuģa vai atbalsta kuģa kapteinis pamana tādu zvejas kuģi vai atbalsta kuģi, kas iesaistījies darbībās, kuras potenciāli varētu būt NNN zveja, viņš cenšas iegūt pēc iespējas vairāk informācijas un tūlīt sagatavo ziņojumu. Šo ziņojumu par pamanītajiem kuģiem nekavējoties nosūta savas karoga valsts un Gabonas zvejas uzraudzības centriem. Karoga valsts kompetentās iestādes nekavējoties nosūta kopiju Eiropas Komisijai.

3.3.Gabona nosūta Savienībai visus tās rīcībā esošos ziņojumus par pamanītajiem ārvalstu karoga zvejas kuģiem vai atbalsta kuģiem, kas iesaistījušies darbībās, kuras potenciāli varētu būt NNN zveja Gabonas zvejas zonā.

VIII NODAĻA 
KUĢU SATELĪTNOVĒROŠANAS SISTĒMA (VMS)

1.VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1.1.Atrodoties Gabonas ūdeņos, Savienības kuģiem, kam ir saskaņā ar šo protokolu izdota licence, jābūt aprīkotiem ar satelītlokalizācijas iekārtu, kas nodrošina pozīcijas ziņu automātisku nosūtīšanu to karoga valsts zvejas uzraudzības centram (FMC):

(a)elektroniski, izmantojot drošu elektroniskās apmaiņas protokolu;

(b)vismaz reizi stundā laikā, kad kuģis atrodas zvejas zonā;

(c)formātā, kas norādīts 9. papildinājumā.

1.2.Karoga valsts FMC nodrošina šādu datu automātisku apstrādi; tas minētos datus reģistrē elektroniskā formātā un vismaz 36 mēnešus droši glabā datorizētā datubāzē.

1.3.Savienības zvejas vai atbalsta kuģa kapteinis nodrošina, ka uz viņa kuģa uzstādītā satelītlokalizācijas iekārta vienmēr ir pilnībā darbotiesspējīga un nodrošina 1. punktā minēto datu faktisku pārraidi tā karoga valsts FMC.

1.4.Kapteinis ir atbildīgs par visām manipulācijām ar satelītlokalizācijas iekārtu, kas veiktas ar nolūku traucēt tās darbību vai viltot pozīcijas ziņas.

1.5.Ar kuģu satelītlokalizāciju saistīto noteikumu neievērošana tiek uzskatīta par pārkāpumu, par kuru piemēro Gabonas tiesību aktos paredzētās sankcijas.

2.VMS DATI

Katrā pozīcijas ziņā ietilpst:

(a)kuģa identifikācijas dati;

(b)kuģa nesenākā ģeogrāfiskā pozīcija (ģeogrāfiskais garums un platums), kuras noteikšanas kļūda nepārsniedz 500 m un ticamības intervāls ir 99 %;

(c)pozīcijas noteikšanas datums un laiks (koordinētais universālais laiks – UTC);

(d)kuģa ātrums un kurss.

3.POZĪCIJAS ZIŅU NOSŪTĪŠANA GABONAI

3.1.Karoga valsts FMC automātiski un nekavējoties nosūta saņemtās pozīcijas ziņas Gabonas FMC. Tomēr visiem kuģiem, kas darbojas Gabonas zvejas zonā, jābūt redzamiem VMS sistēmā no brīža, kad tie iegājuši minētajā zonā, līdz brīdim, kad tie izgājuši no tās, vai līdz brīdim, kad tie ieradušies Gabonas ostā.

3.2.Minēto datu pārraidīšanu veic, izmantojot elektronisko tīklu, ko attiecībā uz standartizētām zvejas datu apmaiņām nodrošina Eiropas Komisija.

3.3.Savienību informē par visiem pozīcijas ziņu nosūtīšanas un saņemšanas traucējumiem, lai pēc iespējas drīzāk rastu tehnisku risinājumu. Iespējamās domstarpības risina Apvienotajā komitejā.

3.4.Karoga valsts FMC un Gabonas FMC, kā arī Eiropas Savienība apmainās ar e-pasta kontaktadresēm un informē viens otru par izmaiņām šajās adresēs, ko izmanto datu pārraides disfunkcijas vai darbības traucējumu gadījumus.

4.SATELĪTNOVĒROŠANAS SISTĒMAS DARBĪBAS TRAUCĒJUMI

4.1.Gabonas FMC nekavējoties informē karoga valsts FMC, ja tas konstatē pārtraukumus tā kuģa pārraidīto pozīcijas ziņu saņemšanā, kura pēdējā paziņotā pozīcija bija Gabonas ūdeņos. Karoga valsts FMC nekavējoties izmeklē šā pārtraukuma iemeslus, vajadzības gadījumā sazinoties ar Eiropas Savienību, un 24 stundu laikā informē Gabonas FMC par šādas izmeklēšanas rezultātiem.

4.2.Uz kuģa uzstādītās satelītlokalizācijas sistēmas darbības traucējumu gadījumā attiecīgā kuģa kapteinis ar jebkādiem citiem līdzekļiem paziņo karoga valstij un Gabonas FMC sava kuģa pozīcijas datus. Šādas manuālas ziņas karoga valsts FMC tūlīt reģistrē 1.2. punktā minētajā datorizētajā datubāzē un nekavējoties pārsūta Gabonas FMC saskaņā ar tiem pašiem noteikumiem, kas attiecas uz automātiskām pozīcijas ziņām. Šo saziņu sāk, tiklīdz kuģa kapteinis konstatē satelītlokalizācijas iekārtas darbības traucējumus vai ir informēts par tiem. Šajā gadījumā piemēro noteikumus par procedūrām, kas attiecas uz ieiešanu zonā un iziešanu no tās.

4.3.Ja sistēma netiek salabota 10 dienu laikā, karoga valsts paziņo kuģim, ka tam ir pienākums atstāt Gabonas zvejas zonu. Kuģis atstāj Gabonas ūdeņus vai var doties uz Gabonas ostu, lai tur veiktu remontu.

4.4.Ja pārtraukumi pozīcijas ziņu saņemšanā radušies Savienības vai Gabonas pārziņā esošas elektroniskās sistēmas darbības traucējumu dēļ, attiecīgā Puse tūlīt rīkojas, lai šos traucējumus iespējami drīz novērstu. Par problēmas atrisināšanu nekavējoties paziņo otrai Pusei. Datus, ko Gabonas FMC nav saņēmis, tam nosūta, tiklīdz problēma ir atrisināta. Ja ir traucēta Savienības pārziņā esošu elektronisko sistēmu darbība, karoga valsts FMC ik pēc 24 stundām pa e-pastu nosūta Gabonas FMC visas saņemtās pozīcijas ziņas.

4.5.Gabonas iestādes informē savus kompetentos kontroles dienestus, lai Savienības kuģiem netiktu pārmesta VMS datu nepārraidīšana.

IX NODAĻA 
PĀRKĀPUMI

1.PĀRKĀPUMU KONSTATĒŠANA UN IZSKATĪŠANA

1.1.Pienācīgi pilnvarots uzraugs par visiem tā konstatētiem pārkāpumiem sagatavo protokolu.

1.2.Pārkāpuma protokolā var iekļaut elementus, kas nav jūrā vai ostā veiktas inspekcijas elementi un kas uzskatāmi par pierādījumiem, piemēram, VMS pozīcijas ziņojumus, aerofoto attēlus vai satelītattēlus, līdzdalīgās uzraudzības vai elektroniskās uzraudzības elementus vai novērotāju ziņojumus.

1.3.Pārkāpuma protokola kopiju nosūta Savienībai un karoga valstij 48 stundu laikā pēc tā paziņošanas pārkāpējam.

2.KUĢA AIZTURĒŠANA UN INFORMATĪVA SANĀKSME

2.1.Saskaņā ar Gabonas tiesību aktiem ikvienam Savienības kuģim, kas izdarījis pārkāpumu, var likt pārtraukt zvejas darbības un, ja kuģis atrodas jūrā, atgriezties Gabonas ostā vai uz laiku atstāt Gabonas zvejas zonu.

2.2.Gabona ne vēlāk kā 24 stundu laikā paziņo Savienībai par licenci saņēmuša Savienības kuģa darbības pārtraukšanu. Minētajā paziņojumā norāda kuģa aizturēšanas iemeslus.

2.3.Pirms jebkādu pasākumu veikšanas attiecībā uz kuģi, kapteini, apkalpi vai kravu, izņemot pierādījumu saglabāšanai nepieciešamos pasākumus, pēc Savienības pieprasījuma Gabona trīs darbdienu laikā pēc paziņojuma par kuģa darbību pārtraukšanu organizē informatīvu sanāksmi, lai noskaidrotu apstākļus, kuru dēļ šī pārtraukšana notikusi, un informētu par iespējamiem turpmākajiem pasākumiem. Šajā informatīvajā sanāksmē var piedalīties kuģa karoga valsts pārstāvis.

3.SANKCIJAS PAR PĀRKĀPUMU UN IZLĪGUMA PROCEDŪRA

3.1.Sankcijas par pārkāpumu Gabona nosaka saskaņā ar valsts tiesību aktu noteikumiem.

3.2.Par jebkuru pārkāpumu, kas nav kriminālpārkāpums, var uzsākt izlīguma procedūru saskaņā ar Gabonas tiesību aktiem. Šajā procedūrā piedalās kuģa īpašnieka pārstāvji. Izlīguma procedūru pabeidz ne vēlāk kā 15 darbdienu laikā pēc paziņojuma par kuģa aizturēšanu.

3.3.Par izlīguma procedūras pabeigšanu Gabona Savienību informē 48 stundu laikā.

4.TIESVEDĪBA UN DROŠĪBAS NAUDA

4.1.Ja izlīgumu panākt nav izdevies, strīda izskatīšana ir Gabonas tiesu jurisdikcijā. Pārkāpumu izdarījušā kuģa īpašnieks iemaksā drošības naudu Gabonas norādītā bankā, un šādas drošības naudas summa, kuru Gabona, sedz visas ar kuģa aizturēšanu saistītās izmaksas, iespējamo soda naudu un iespējamo kompensāciju. Bankā iemaksātā drošības nauda nav atgūstama pirms tiesvedības beigām.

4.2.Pēc sprieduma pasludināšanas drošības naudu atbrīvo un kuģa īpašniekam atmaksā:

(a)pilnā apmērā, ja nekādas sankcijas nav noteiktas, neskarot ar kuģa aizturēšanu saistītās izmaksas;

(b)daļēji, t. i., izmaksā starpību, ja sankcija ir naudassods, kas ir mazāks par drošības naudas summu.

4.3.Gabona astoņās darbdienās pēc sprieduma pasludināšanas informē ES par tiesvedības iznākumu.

5.KUĢA UN APKALPES ATBRĪVOŠANA

Kuģis un tā apkalpe drīkst atstāt ostu, tiklīdz ir izpildītas izlīguma procedūras rezultātā noteiktās sankcijas vai iemaksāta drošības nauda saskaņā ar Gabonas tiesību aktiem. Šajā nolūkā Gabonas iestādes izdod kuģa un tā apkalpes atbrīvošanas aktu.

X NODAĻA 
JŪRNIEKU NODARBINĀŠANA

1.Kamēr Savienības seineri zvejo Gabonas zvejas zonā, tie nodarbina Gabonas jūrniekus, ievērojot šādus limitus:

–pirmajā šā protokola piemērošanas gadā – kopā seši jūrnieki uz visu floti,

–otrajā šā protokola piemērošanas gadā – kopā astoņi jūrnieki,

–nākamajos gados – kopā desmit jūrnieki gadā.

2.Šajā nolūkā Gabona pirms šā protokola piemērošanas un pēc tam katru gadu janvārī nosūta Savienībai sarakstu ar piemērotiem un kvalificētiem jūrniekiem, kurš sagatavots, pamatojoties uz 10. papildinājumā izklāstītajiem kvalifikācijas kritērijiem un nosacījumiem, un vajadzības gadījumā atjaunināts. Šāda saraksta pieejamība ir 1. punkta piemērošanas nosacījums.

3.Kuģu īpašnieki vai viņu pārstāvji jūrniekus līgst no šī saraksta un piedāvā viņiem līgumu. Katrs līguma parakstītājs saņem vienu līguma eksemplāru. Šādus līgumus var noslēgt starp kuģu īpašniekiem un privātiem jūrnieku rekrutēšanas un darbā iekārtošanas dienestiem, kurus apstiprinājusi Gabona vai valsts, kas ir ratificējusi SDO Konvenciju Nr. 188 par darbu zvejniecībā.

4.Jūrnieku darba līgumu paraksta kuģa īpašnieks vai tā pārstāvis un jūrnieks. Šis līgums garantē jūrnieka sociālo nodrošinājumu, arī dzīvības un veselības apdrošināšanu un apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem. Tam jāatbilst nosacījumiem, kas izklāstīti SDO Konvencijas Nr. 188 par darbu zvejniecībā II pielikumā.

5.Uz ES kuģiem nodarbināto jūrnieku tiesības ir tādas, kādas noteiktas Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) Deklarācijā par pamatprincipiem un pamattiesībām darbā. Tas jo īpaši attiecas uz biedrošanās brīvību un tiesību uz kolektīvajām sarunām faktisku atzīšanu, kā arī diskriminācijas novēršanu attiecībā uz nodarbinātību un profesiju.

6.Algu nodarbinātajiem jūrniekiem maksā kuģu īpašnieki. To nosaka pirms stāšanās darbā, savstarpēji vienojoties kuģu īpašniekiem un jūrniekiem vai viņu attiecīgajiem pārstāvjiem. To maksā regulāri. Tomēr jūrnieku alga nedrīkst būt zemāka par algu, kas maksājama saskaņā ar Gabonas tiesību aktiem, un jebkurā gadījumā tā nedrīkst būt zemāka par SDO Apvienotās jūrlietu komitejas Jūrnieku atalgojuma apakškomitejas noteikto kvalificēta matroža minimālo mēnešalgu.

7.Izdevumus, kas Gabonas jūrniekam rodas, no savas parastās dzīvesvietas dodoties uz ostu, kurā jūrnieks stājas darbā uz kuģa, un pēc nokāpšanas no kuģa atgriežoties savā parastajā dzīvesvietā, kā arī Gabonas jūrnieku repatriācijas izmaksas sedz kuģa īpašnieks.

8.Kuģa īpašnieks vai tā pārstāvis paziņo Gabonas kompetentajai iestādei uz attiecīgā kuģa nodarbināto jūrnieku vārdus, norādot viņu statusu apkalpē.

9.Ja pienācīgi pamatotu ārkārtas iemeslu dēļ kuģa īpašnieks nevar atrast jūrnieku ar vajadzīgo kvalifikāciju, viņu no šī pienākuma atbrīvo.

10.Jūrniekam, kas pieņemts darbā uz Savienības kuģa, jāpiesakās attiecīgā kuģa kapteinim iepriekšējā dienā pirms paredzētās uzkāpšanas uz kuģa. Pretējā gadījumā kuģa īpašnieks tiek automātiski atbrīvots no pienākuma nodarbināt attiecīgo jūrnieku.

11.Ja Savienības kuģi nespēj uz kuģa nodarbināt 1. punktā noteikto skaitu Gabonas jūrnieku, viņiem par katru nenodarbināto jūrnieku jāmaksā fiksēta summa 25 EUR apmērā par katru Gabonas zvejas zonā pavadīto dienu. Apvienotā komiteja sagatavo gada ziņojumu par Gabonas jūrnieku nodarbināšanu. Uz šā ziņojuma pamata veicamos maksājumus veic trīs mēnešu laikā pēc Apvienotās komitejas sanāksmes.

XI NODAĻA 
NOVĒROTĀJI

1.ZVEJAS DARBĪBU NOVĒROŠANA

1.1.Puses atzīst to, cik svarīgi ir ievērot saistības, kas izriet no attiecīgajām ICCAT rezolūcijām un ieteikumiem par zinātniskajiem novērotājiem, tai skaitā elektronisko novērošanu, kā arī no attiecīgajiem Gabonas tiesību aktiem.

1.2.Saskaņā ar šo protokolu atļauju saņēmušie Savienības tunzivju seineri un atbalsta kuģi nacionālas novērotāju programmas kontekstā saskaņā ar šajā nodaļā noteikto kārtību uzņem uz kuģa vienu novērotāju. Par papildu novērotāju uzņemšanu vienojas katrā gadījumā atsevišķi.

1.3.Novērotājus izraugās Gabonas iestādes.

1.4.Novērotāju uzdevums ir vākt datus par kuģa veiktajām zvejas darbībām saskaņā ar attiecīgajiem ICCAT ieteikumiem un rezolūcijām, kā arī Gabonas tiesību aktu noteikumiem.

1.5.Gabona un Savienība sadarbojas ar citām Atlantijas okeāna austrumu piekrastes valstīm, lai ICCAT satvarā atbalstītu novērotāju programmu saskaņotu reģionālu īstenošanu.

1.6.Ja uz kuģa, kas darbojas Gabonas zvejas zonā, nav neviena novērotāja no Gabonas, šim kuģim ne vēlāk kā četrdesmit piecas dienas pēc iziešanas no Gabonas zvejas zonas jānosūta Gabonai uz kuģa esošā novērotāja ziņojums.

2.IZRAUDZĪTIE KUĢI UN NOVĒROTĀJI UN NOVĒROTĀJA UZŅEMŠANA UZ KUĢA UN NOKĀPŠANA NO TĀ

2.1.Kuģus, kuriem jāuzņem novērotāji no Gabonas, izraugās laikā, kad tiek izdotas licences. Lai Gabona varētu optimizēt plānošanu, kuģu īpašnieki līdz konkrētā gada 5. decembrim (neieskaitot) tieši paziņo Gabonas iestādēm provizorisku ostā piestāšanas grafiku nākamajam gadam. Pirmajā protokola piemērošanas periodā šo grafiku paziņo licences pieprasījuma iesniegšanas brīdī.

2.2.Kad kuģi ir izraudzīti, Gabona nosūta Savienībai un kuģu īpašniekiem vai viņu aģentam to kuģu sarakstu, uz kuriem jāuzņem novērotāji no Gabonas. Šajā sarakstā iekļauto kuģu operatori nekavējoties paziņo Gabonai par visām izmaiņām provizoriskajā ostā piestāšanas grafikā, kas nosūtīts, piesakoties uz licenci.

2.3.Vienu mēnesi pirms plānotās uzņemšanas uz kuģa kuģa operators apstiprina kuģa pieejamību un ostu, kurā plānota novērotāja uzņemšana uz kuģa. Savukārt Gabona paziņo izraudzītā novērotāja vārdu un kontaktinformāciju. Kuģa operators nodrošina, ka visi pasākumi, kas vajadzīgi novērotāja uzņemšanai uz kuģa, tiek veikti optimāli.

2.4.Izraudzītais kuģis ir atbrīvots no pienākuma uzņemt uz kuģa Gabonas novērotāju šādos gadījumos:

(a)vēlākais divas nedēļas pirms dienas, kad plānota novērotāja uzņemšana uz kuģa, nav paziņots izraudzītā novērotāja vārds un kontaktinformācija vai

(b)tajā pašā laikposmā uz tā paša kuģa paredzēts uzņemt novērotāju, ko akreditējusi kuģa karoga valsts zinātniskā struktūra, vai novērotāju, kas izraudzīts saskaņā ar reģionālu programmu. Šādā gadījumā kuģa īpašnieks informē Gabonu un uzņem Gabonas novērotāju uz cita kuģa.

2.5.Par to, ka Gabonas izraudzīto novērotāju nevar uzņemt uz kuģa, paziņo septiņu dienu laikā pēc tam, kad Gabona ir paziņojusi izraudzītā novērotāja vārdu un kontaktinformāciju.

2.6.Ar uzņemšanu uz kuģa saistītās formalitātes savstarpēji kārto Gabona un attiecīgā kuģa īpašnieks.

2.7.Novērotājs drīkst piedalīties tikai divos secīgos zvejas reisos uz viena un tā paša kuģa.

2.8.Ja novērotājs neierodas 12 stundu laikā pēc paredzētās dienas un laika, kapteinis tiek automātiski atbrīvots no pienākuma uzņemt šādu novērotāju. Kuģis drīkst atstāt ostu un sākt zvejas darbības.

3.KUĢU ĪPAŠNIEKU FINANSIĀLAIS IEGULDĪJUMS

3.1.Valsts vienotas likmes maksājuma veikšanas laikā katrs tunzivju seinera vai atbalsta kuģa īpašnieks par katru kuģi maksā fiksētu summu 2500 EUR apmērā, lai segtu savu daļu izmaksās, kas Gabonai radušās saistībā ar novērotājiem, kuri uzņemti uz kuģa.

3.2.Izdevumus, kas novērotājam rodas, no savas parastās dzīvesvietas dodoties uz uzņemšanas ostu un pēc nokāpšanas no kuģa atgriežoties savā parastajā dzīvesvietā, sedz kuģa īpašnieks.

4.NOSACĪJUMI PAR UZŅEMŠANU UZ KUĢA

4.1.Kuģa īpašnieks vai tā aģents un Gabona vienojas par nosacījumiem, ar kādiem novērotāju uzņem uz kuģa.

4.2.Novērotājam uz kuģa ir virsnieka statuss. Tomēr, izmitinot novērotāju uz kuģa, ņem vērā kuģa tehniskās iespējas.

4.3.Izdevumus par novērotāja izmitināšanu un ēdināšanu uz kuģa sedz kuģa īpašnieks.

4.4.Kapteinis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu novērotāja fizisko drošību un labklājību.

4.5.Novērotāja rīcībā nodod visus līdzekļus, kas vajadzīgi viņa uzdevumu izpildei. Viņam nodrošina piekļuvi kuģa sakaru līdzekļiem, ar zvejas darbībām saistītajiem dokumentiem, jo īpaši zvejas žurnālam un kuģa žurnālam, kā arī tām kuģa vietām, kuras ir tieši saistītas ar viņa uzdevumiem.

5.NOVĒROTĀJA PIENĀKUMI

Atrodoties uz kuģa, novērotājs:

(a)veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nepārtrauktu vai nekavētu zvejas operāciju norisi;

(b)saudzē materiālus un aprīkojumu, kas atrodas uz kuģa;

(c)ievēro visu attiecīgā kuģa dokumentu konfidencialitāti.

6.NOVĒROTĀJA UZDEVUMI

Novērotājs veic šādus uzdevumus:

–vāc informāciju par kuģa zvejas darbībām un jo īpaši par:

(a)izmantotajiem zvejas rīkiem;

(b)kuģa pozīciju zvejas operāciju laikā;

(c)nozvejoto katras sugas daudzumu un īpatņu skaitu, arī piezveju un nejaušu nozveju;

(d)uz kuģa paturētās nozvejas un izmetumu aptuveno apjomu;

–veic bioloģisko paraugu ņemšanu, kas paredzēta attiecīgajās zinātniskajās programmās.

7.NOVĒROTĀJA ZIŅOJUMS

7.1.Pirms nokāpšanas no kuģa novērotājs sagatavo un kuģa kapteinim iesniedz savu novērojumu ziņojumu. Kuģa kapteinim ir tiesības ierakstīt novērotāja ziņojumā savas piezīmes. Šīm piezīmēm jābūt skaidri nošķiramām no pārējā ziņojuma. Ziņojumu paraksta novērotājs un kapteinis, kurš saņem vienu ziņojuma kopiju.

7.2.Novērotājs astoņu darbdienu laikā pēc nokāpšanas no kuģa iesniedz savu ziņojumu Gabonas iestādēm.

7.3.Minētās iestādes katru gadu nosūta Savienībai apkopotus novērojumu datus. Pēc Savienības pieprasījuma Gabona sniedz atsevišķa novērotāju ziņojuma kopiju.

PAPILDINĀJUMI

1.1. papildinājums. Zvejas zonas koordinātas un zvejai aizliegtās zonas

2.2. papildinājums. Tehnisko datu lapas “Savienības kuģu piekļuves nosacījumi: maksas, mērķsugas un tehniskie pasākumi”

3.3. papildinājums. Kompetento iestāžu kontaktinformācija

4.4. papildinājums. Zvejas licences vai atbalsta kuģa atļaujas pieprasījuma veidlapa

5.5. papildinājums. ZPI darbību žurnāls (ICCAT izstrādātais paraugs)

6.6. papildinājums. Formāts, kādā nosūtāms ziņojums par nozveju

7.7. papildinājums. UN/FLUX (ERS) standarta izmantošana

8.8. papildinājums. Formāts, kādā nosūtāms ziņojums par ieiešanu zonā un iziešanu no tās

9.9. papildinājums. VMS datu pārraides formāts

10.10. papildinājums. Uz Savienības seineriem nodarbināmo Gabonas jūrnieku kvalifikācijas prasības

1. papildinājums. Zvejas zonas koordinātas un zvejai aizliegtās zonas

Zvejas darbības aizliegts veikt ūdens rezervātā Mandji-Etimboué. Šā apgabala koordinātas ir šādas:

–punkts A atrodas 0°38,87898' dienvidu platuma, uz paisuma līnijas krastā, un gar krastu ir savienots ar punktu B;

–punkts B atrodas 0°54,11430' dienvidu platuma, uz paisuma līnijas krastā, un taisnā līnijā ir savienots ar punktu C;

–punkts C atrodas 0°55,27332'S, 8047,54736'E un taisnā līnijā ir savienots ar punktu D;

–punkts D atrodas 1°0,84144'S, 8049,04160Έ un taisnā līnijā ir savienots ar punktu E;

–punkts E atrodas 1°5,49840'S, 8°52,58766'E un taisnā līnijā ir savienots ar punktu F;

–punkts F atrodas 1°4,42626' dienvidu platuma, uz paisuma līnijas krastā, un gar krastu ir savienots ar punktu G;

–punkts G atrodas 1°10,51230' dienvidu platuma, uz paisuma līnijas krastā, un taisnā līnijā ir savienots ar punktu H;

–punkts H atrodas 1°11,43552'S, 8056,54856'E un taisnā līnijā ir savienots ar punktu I;

–punkts I atrodas 1°16,87074'S, 8057,65568'E un taisnā līnijā ir savienots ar punktu J;

–punkts J atrodas 1°22,94274'S, 900,24588'E un taisnā līnijā ir savienots ar punktu K;

–punkts K atrodas 1°21,95556' dienvidu platuma, uz paisuma līnijas krastā, un gar krastu ir savienots ar punktu L;

–punkts L atrodas 1°35,90000' dienvidu platuma, uz paisuma līnijas krastā, un taisnā līnijā ir savienots ar punktu M;

–punkts M atrodas 1°35,90000'S, 8038,05000'E un taisnā līnijā ir savienots ar punktu N;

–punkts N atrodas 1°9,36670'S, 8028,60000'E un taisnā līnijā ir savienots ar punktu O;

–punkts O atrodas 0°46,66666'S, 8°38,43333'E un taisnā līnijā ir savienots ar punktu P;

–punkts P atrodas 0°38,73642'S, 8°41,17032'E un taisnā līnijā ir savienots ar punktu A.

2. papildinājums. Tehnisko datu lapas “Savienības kuģu piekļuves nosacījumi: maksas, mērķsugas un tehniskie pasākumi”

Tehnisko datu lapa Nr. 1. Tunzivju zveja (seineri, atbalsta kuģi, kuģi zvejai ar makšķerrīkiem)

Faktu lapa Nr. 2. Dziļūdens vēžveidīgie

3. papildinājums. Kompetento iestāžu kontaktinformācija

I.    Gabonas Republika

1.ZVEJNIECĪBAS UN AKVAKULTŪRAS DIREKTORĀTS – DGPA

E-pasts: dgpechegabon@netcourrier.com

Tālruņa numurs: +241 011-74-89-92

Faksa numurs: +241 011-76-46-02

2.GABONAS ZVEJAS UZRAUDZĪBAS CENTRS – CSP-GABON

E-pasts: csp.gabonpeche@gmail.com

Tālr./fakss: +241 011-76-98-47

Radiostacijas koordinātas:

Izsaukuma signāls:

VMS/ERS datu pārraides kontaktpunktu e-pasta adreses:

E-pasts: csp.gabonpeche@gmail.com

Tālr./fakss: +241 011-76-98-47

3.NACIONĀLAIS ZINĀTNISKĀS UN TEHNOLOĢISKĀS PĒTNIECĪBAS CENTRS (CENAREST)

E-pasts: secretariat@iraf-gabon.org

Tālr./fakss: +241 011-73-25-65- +241 011-73-08-59

II.    Eiropas Savienība

Eiropas Komisija – Jūrlietu un zivsaimniecības ģenerāldirektorāts (MARE ĢD)

Rue Joseph II, 99, 1049 Brisele: MARE-B3@ec.europa.eu

Licences pieprasījumi, inspekcijas ziņojumi, pārkāpumu protokolu paziņošana:

MARE-LICENCES@ec.europa.eu

Nozvejas uzraudzība: MARE-CATCHES@ec.europa.eu

VMS ERS savienošana, izmantojot FLUX: fish-fidesinfo@ec.europa.eu

4. papildinājums. Pieprasījuma veidlapa

Pieprasījums:            ◻ jauns pieprasījums            ◻ atjaunošana

Zvejas kategorija:        ◻ tunzivju zveja ar zvejas vadu     ◻ eksperimentālā zveja

Kuģa tips:        ◻seineris    ◻ atbalsta kuģis    ◻ cits: …………………………

Atļaujas termiņš: (DDMMGGGG) – (DDMMGGGG)

I. IESNIEDZĒJS

1.    Kuģa īpašnieks: ......................................................................................................

2.    Kuģa īpašnieka asociācija vai pārstāvis: ................................................

3.    Kuģa īpašnieka asociācijas vai pārstāvja adrese: ………………………………

……………………………………......................................................................................................................................................................................................

4.    Tālruņa numurs:.................................... 5.    E-pasts: …………………………..…. 
6    Kapteinis: ............................................ 7.    Valstspiederība: .............................

II. KUĢIS, IDENTIFIKĀCIJA UN SAKARU DATI

1.    Kuģa vārds: ....................................................................................................

2.    Karoga valsts: .......................................................................................

3.    Ārējais reģistrācijas numurs: ..............................................................................

4.    Reģistrācijas osta: ………………………. 5.    MMSI: ……………………..…

6.    SJO numurs:……………………… 7.    Pašreizējā karoga iegūšanas datums: ................

8.    Iepriekšējais karogs (ja ir):…………………………………… ………

9.    Kuģa būves gads un vieta: ...................10.    Radio izsaukuma signāls (IRCS).......................

11.    Satelīttālruņa numurs (attiecīgā gadījumā)……………………………..……

12.    Kuģa e-pasts (attiecīgā gadījumā): ……….…………………….………………

13.    VMS radarbāka: Identifikācijas kods: ………………………………………………

III. KUĢA TEHNISKIE PARAMETRI UN IEKĀRTAS

1.    Lielākais garums: ..................................................    Platums: .....................................

2.    Bruto tilpība (izteikta GT): ............................    Neto tilpība: ..........

3.    Galvenā dzinēja jauda (kW): ....... Ražotājs: ..................... Tips:...........

4.    Zvejas rīki: ......................................................................................................

6.    Zvejas zonas: ……………………………………..

7.    Mērķsugas…………………………………

8.    Apkalpes locekļu skaits: ...............................................................................

9.    Nozveju uzglabāšanas veids uz kuģa: svaigā veidā ◻    atdzesētas ◻    jauktā veidā ◻    saldētas ◻

10.    Saldēšanas kapacitāte diennaktī (tonnās): .........................................................

11.    Zivju tilpņu tilpība: ..........................................12.    Skaits: .............................................

13.    Korpusa materiāls:    tērauds ◻    koks ◻    poliesteris ◻    cits ◻

14.    Saistītais atbalsta kuģis / atbalstīto kuģu saraksts (atbalsta kuģiem):

   Vieta: .............................................................. Datums: .............................

   Iesniedzēja paraksts:...................................................................

   Zīmogs……………………………………………………….

Pelēki iekrāsotos laukus neaizpilda attiecībā uz atbalsta kuģiem.

5. papildinājums. ZPI darbību žurnāls

(1)Ja ZPI marķējuma un saistītās signālbākas/bojas identifikācijas numura nav vai tie nav salasāmi, to norāda šajā iedaļā. Tomēr, ja ZPI marķējuma un saistītās signālbākas/bojas identifikācijas numura nav vai tie nav salasāmi, ZPI neizmanto.

(2)Ja ZPI marķējuma un saistītās signālbākas/bojas identifikācijas numura nav vai tie nav salasāmi, to norāda šajā iedaļā. Tomēr, ja ZPI marķējuma un saistītās signālbākas/bojas identifikācijas numura nav vai tie nav salasāmi, ZPI neizmanto.

(3)Noenkurota ZPI, dabīga dreifējoša ZPI vai mākslīga dreifējoša ZPI.

(4)Proti, ievietošana, izcelšana, nostiprināšana, izņemšana/izgūšana, signālbākas maiņa, zaudēšana, kā arī jānorāda, vai pēc apmeklējuma notika zvejas operācija.

(5)dd/mm/gg

(6)hh:mm

(7)°N/S/mm/ss vai °E/W/mm/ss

(8)Aplēstā nozveja tonnās.

(9)Izmantot vienu rindu katrai taksonomiskajai grupai.

(10)Aplēstā nozveja svara vai īpatņu skaita izteiksmē.

(11)Izmantotā mērvienība.

(12)Īpatņu skaits.

Ja ZPI marķējums vai saistītās signālbākas identifikācijas numurs nav pieejams, šajā iedaļā sniedziet visu pieejamo informāciju, kas varētu palīdzēt aprakstīt ZPI un identificēt ZPI īpašnieku.

6. papildinājums. Formāts, kādā nosūtāms ziņojums par nozveju