52021IP0159

EUR-Lex

Access to European Union law

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

EUROPA
EUR-Lex home
EUR-Lex - 52021IP0159 - EN

Help

Search tips

Need more search options? Use the Advanced search

Document 52021IP0159

Eiropas Parlamenta 2021. gada 29. aprīļa rezolūcija par Krieviju, Alekseja Navaļnija lietu, militāro spēku koncentrēšanos pie Ukrainas robežas un Krievijas īstenotiem uzbrukumiem Čehijas Republikā (2021/2642(RSP))

OV C 506, 15.12.2021, p. 82–88 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

HTML

PDF

Official Journal

15.12.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 506/82

P9_TA(2021)0159

Krievija, Alekseja Navaļnija lieta, militāro spēku koncentrēšanās pie Ukrainas robežas un Krievijas īstenotie uzbrukumi Čehijā

(2021/C 506/13)

Eiropas Parlaments,

—	ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Krieviju un Ukrainu,

—	ņemot vērā ANO Statūtus, ANO Jūras tiesību konvenciju, Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju, Starptautisko paktu par civilajām un politiskajām tiesībām un Eiropas Padomes Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju (ECTK),

—	ņemot vērā Minskas vienošanos īstenošanas pasākumu paketi, kura tika pieņemta un parakstīta Minskā 2015. gada 12. februārī un kuras pilnu tekstu apstiprināja ar ANO Drošības padomes 2015. gada 17. februāra rezolūciju 2202 (2015),

—	ņemot vērā G7 valstu ārlietu ministru 2021. gada 18. marta paziņojumu par Ukrainu un G7 valstu ārlietu ministru un Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos 2021. gada 12. aprīļa kopīgo paziņojumu par Ukrainu,

—	ņemot vērā Francijas prezidenta, Ukrainas prezidenta un Vācijas kancleres 2021. gada 16. aprīļa tikšanos, kurā tika apspriesta Krievijas militāro spēku koncentrēšanās,

—	ņemot vērā Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos 2021. gada 18. aprīlī ES vārdā sniegtos paziņojumus par Alekseja Navaļnija veselības stāvokļa pasliktināšanos,

—

ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas 2014. gada 27. marta rezolūciju 68/262 “Ukrainas teritoriālā integritāte”, ANO Ģenerālās asamblejas 2016. gada 19. decembra rezolūciju 71/205, 2017. gada 19. decembra rezolūciju 72/190, 2018. gada 22. decembra rezolūciju 73/263, 2019. gada 18. decembra rezolūciju 74/168 un 2020. gada 16. decembra rezolūciju 75/192 “Cilvēktiesību stāvoklis Krimas Autonomajā Republikā un Sevastopoles pilsētā (Ukraina)”, un ANO Ģenerālās asamblejas 2019. gada 9. decembra rezolūciju 74/17 un 2020. gada 7. decembra rezolūciju 75/29 “Militarizācijas problēma Krimas Autonomajā Republikā un Sevastopoles pilsētā (Ukraina), kā arī atsevišķās Melnās jūras un Azovas jūras teritorijās”,

—	ņemot vērā Padomes 2014. gada 17. marta Lēmumu 2014/145/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība (1),

—	ņemot vērā Asociācijas nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Ukrainu, no otras puses, un jo īpaši tā II sadaļu par politisko dialogu un konverģenci ārējās un drošības politikas jomā (2),

—	ņemot vērā 1994. gada 5. decembra Budapeštas memorandu par drošības garantijām attiecībā uz Baltkrievijas, Kazahstānas un Ukrainas pievienošanos Kodolieroču neizplatīšanas līgumam,

—	ņemot vērā Ukrainas 2021. gada 29. marta priekšlikumu atjaunot pilnīgu pamieru Ukrainas austrumdaļā un projektu kopīgajam rīcības plānam par Minskas vienošanos īstenošanu,

—

ņemot vērā Eiropas Ārējās darbības dienesta runaspersonas 2021. gada 19. aprīļa paziņojumu par Čehijas diplomātu izraidīšanu un Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos 2021. gada 21. aprīlī ES vārdā sniegto paziņojumu, kurā pausta solidaritāte ar Čehijas Republiku par tās teritorijā notikušajām noziedzīgajām darbībām,

—	ņemot vērā Reglamenta 132. panta 2. un 4. punktu,

tā kā Krievijas Federācija pēdējās nedēļās ir ievērojami palielinājusi militāro klātbūtni Ukrainas austrumu un ziemeļu robežas tuvumā un okupētajā Krimā, kopumā šajās teritorijās koncentrējot vairāk nekā 100 000 karavīru, kā arī tankus, artilēriju, bruņumašīnas un citu smago ekipējumu; tā kā nesenā Krievijas karaspēka koncentrēšana ir lielākā kopš 2014. gada un tās mērogs un triecienspējas liecina par ofensīviem nodomiem;

tā kā Krievijas Federācija ir paziņojusi, ka līdz 2021. gada 31. oktobrim citu valstu karakuģiem un komerckuģiem, kas šķērso Melnās jūras teritoriju Kerčas šauruma virzienā, tiek apturētas tiesības uz miermīlīgu caurbraukšanu, tādējādi pārkāpjot kuģošanas brīvību, ko garantē ANO Jūras tiesību konvencija, kurai Krievija ir pievienojusies; tā kā attiecīgie apgabali atrodas Ukrainas teritoriālajos ūdeņos ap Krimas Autonomās Republikas pagaidu okupēto teritoriju un Sevastopoles pilsētu;

C.	tā kā ir pagājuši seši gadi kopš Minskas vienošanos pieņemšanas un septiņi gadi, kopš Krievijas Federācija nelikumīgi anektēja Krimas pussalu un sāka karu Ukrainā;

D.	tā kā saskaņā ar Ukrainas avotiem aptuveni 3 000 Krievijas Federācijas virsnieku un militāro instruktoru dienē abu tā dēvēto Doneckas un Luhanskas tautas republiku bruņotajos spēkos;

E.	tā kā Krievijas Federācija kopš 2014. gada, izmantojot starpniekspēkus minētajās tautas republikās, destabilizē Ukrainas austrumdaļu; tā kā konfliktā dzīvību zaudējuši vairāk nekā 14 000 cilvēku un gandrīz divi miljoni cilvēku kļuvuši par iekšzemē pārvietotām personām;

tā kā Ukraina ir lūgusi piemērot 2011. gada Vīnes dokumenta par uzticības un drošības veidošanas pasākumiem III nodaļas 16.3. punktu, pieprasot skaidrojumu par neparastām militārām darbībām Krievijas Federācijā Ukrainas robežas tuvumā un okupētajā Krimā; tā kā Vīnes dokumentu 2011. gadā pieņēma visas 57 Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) locekles, lai tas kalpotu par ilgstošu sadarbības un militārās pārredzamības avotu; tā kā Krievijas Federācija nolēma nepiedalīties šajā sanāksmē;

tā kā EDSO dalībvalstīm ir savstarpēji jāapmainās ar informāciju, kas cita starpā ietver ziņas par bruņoto spēku izvietošanas plāniem, iepriekš savstarpēji jāpaziņo par nozīmīgām militārām darbībām, piemēram, mācībām, un citai ar citu jāapspriežas un jāsadarbojas neparastas militāras darbības vai pieaugoša saspīlējuma gadījumā;

H.	tā kā Krievijas aizsardzības ministrs piektdien, 2021. gada 23. aprīlī, paziņoja, ka koncentrētie spēki līdz 2021. gada 1. maijam atgriezīsies savās pastāvīgajās bāzēs;

tā kā tiesības uz domas un vārda, biedrošanās un mierīgas pulcēšanās brīvību ir nostiprinātas Krievijas Federācijas Konstitūcijā; tā kā Krievijā turpina pasliktināties situācija cilvēktiesību un tiesiskuma jomā un iestādes pastāvīgi pārkāpj šīs tiesības un brīvības; tā kā Krievijas Federācija ir parakstījusi Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju un ECTK un ir Eiropas Padomes locekle;

tā kā 2021. gada 9. aprīlī Krievijas iestādes īslaicīgi aizturēja un nopratināja Romānu Aņinu, kurš ir viens no Krievijas vadošajiem pētnieciskajiem žurnālistiem un ir saistīts ar Organizētās noziedzības un korupcijas ziņošanas projektu (OCCRP), kā arī konfiscēja viņa telefonus un dokumentus; tā kā šīs darbības ir apdraudējušas arī citus OCCRP žurnālistus, kuri ir viņa kolēģi un strādā pie pārredzamības un korupcijas jautājumiem, ņemot vērā informāciju, kas tagad ir pilnībā pieejama Federālajam drošības dienestam (FSB);

tā kā Krievijas vispazīstamāko pretkorupcijas aktīvistu un opozīcijas politiķi Alekseju Navaļniju 2021. gada 17. janvārī aizturēja un 2021. gada 2. februārī viņam piesprieda 3,5 gadus ilgu cietumsodu par iespējamo probācijas noteikumu pārkāpumu, kamēr viņš Vācijā atveseļojās pēc slepkavības mēģinājuma, kurā viņš tika saindēts ar aizliegtu militāra pielietojuma ķīmisko vielu un kuru Krievijas Federācijas drošības dienestu aģenti bija izdarījuši Krievijas Federācijas teritorijā; tā kā 2021. gada 12. martā Aleksejs Navaļnijs tika pārvietots uz koloniju Pokrovā, kur viņš atkārtoti tika pakļauts spīdzināšanai un necilvēcīgai attieksmei, un pēc tam viņš vairāk nekā pirms trim nedēļām sāka badastreiku;

L.	tā kā šie dažu pēdējo nedēļu notikumi apstiprināja viņa ģimenes, draugu un atbalstītāju, kā arī starptautiskās sabiedrības ļaunākās bažas par viņa personīgo drošību un dzīvību, un saistībā ar to viņš tika nogādāts cietuma slimnīcā netālu no Maskavas, kur viņa dzīvība joprojām ir briesmās;

tā kā 2021. gada 16. februārī Eiropas Cilvēktiesību tiesa nolēma saskaņā ar sava reglamenta 39. pantu dot rīkojumu Krievijas valdībai, ka Aleksejs Navaļnijs ir jāatbrīvo; tā kā šis pasākums būtu jāpiemēro nekavējoties; tā kā tiesa ņēma vērā Alekseja Navaļnija dzīvības apdraudējuma būtību un apmēru, kas prima facie apliecināts pagaidu pasākuma piemērošanas nolūkos un skatīts Alekseja Navaļnija pašreizējā apcietinājuma vispārējā kontekstā;

tā kā piektdien, 2021. gada 23. aprīlī Aleksejs Navaļnijs paziņoja, ka, uzklausījis ārstus, kas nestrādā cietumā, viņš pakāpeniski izbeigs 2021. gada 31. martā sākto badastreiku; tā kā Aleksejam Navaļnijam sniegtajā medicīniskajā konsultācijā tika norādīts, ka badastreika turpināšana apdraudētu dzīvību; tā kā pat tad, ja Aleksejs Navaļnijs tagad saņem nepieciešamo aprūpi, nav garantijas, ka viņš turpmāk netiks pakļauts necilvēcīgai vai dzīvību apdraudošai attieksmei vai mēģinājumiem atņemt viņam dzīvību;

tā kā 2020. gadā organizācijas “Transparency International” korupcijas uztveres indeksā Krievija 180 valstu vidū ierindojās 129. vietā, ieņemot zemāko vietu Eiropā; tā kā pretkorupcijas aktīvisti, piemēram, jau mirušais Sergejs Magņickis un Alekseja Navaļnija vadītais Korupcijas apkarošanas fonds (FBK), veicot izmeklēšanu par augstāko varas ešalonu, tostarp Vladimira Putina, neizskaidrojamo gadu gaitā uzkrāto bagātību, ir nodevuši atklātībai daļu no informācijas par kleptokrātiskajām saiknēm starp oligarhiem, drošības dienestu darbiniekiem un amatpersonām, kas saistītas ar Kremli; tā kā Maskavas prokuratūra cenšas panākt to, lai FBK un vēl divas ar Alekseju Navaļniju saistītas organizācijas — Pilsoņu tiesību aizsardzības fonds un Alekseja Navaļnija reģionālais štābs — tiktu atzītas par ekstrēmistu organizācijām, un tas nozīmētu, ka šo organizāciju darbinieki varētu tikt arestēti un viņiem varētu piespriest cietumsodu no sešiem līdz desmit gadiem;

tā kā Alekseja Navaļnija saindēšana atbilst rīcības modelim, kurš tiek izmantots pret prezidenta Putina oponentiem, no kura cietis Viktors Juščenko, Sergejs Skripaļs un Vladimirs Kara-Murza un kura rezultātā ir gājuši bojā vairāki vadošie opozīcijas pārstāvji, žurnālisti, aktīvisti un ārvalstu līderi — Boriss Ņemcovs, Anna Poļitkovska, Sergejs Protazanovs, Natālija Estemirova, Aleksandrs Ļitviņenko un citi;

tā kā Krievijas Federācija ne tikai rada ārējus draudus Eiropas drošībai, bet arī izvērš iekšēju karu pret saviem iedzīvotājiem, sistemātiski apspiežot opozīciju un aizturot cilvēkus ielās; tā kā 2021. gada 21. aprīlī vien aizturēto miermīlīgo demonstrantu skaits pārsniedza 1 788 cilvēkus un kopš 2021. gada janvāra aizturēti kopā vairāk nekā 15 000 nevainīgu Krievijas pilsoņu;

tā kā divās iepriekšējās rezolūcijās par Krieviju Parlaments aicināja pārskatīt ES politiku attiecībā uz Krieviju un tās piecus pamatprincipus un prasīja, lai Padome nekavējoties veiktu sagatavošanas darbus un pieņemtu ES stratēģiju turpmākajām attiecībām ar demokrātisku Krieviju, kas ietvertu plašu stimulu un nosacījumu klāstu, lai stiprinātu Krievijas iekšējās tendences ceļā uz brīvību un demokrātiju;

tā kā Čehijas Republika 2021. gada 17. aprīlī izraidīja 18 Krievijas vēstniecības darbiniekus, tostarp Krievijas izlūkošanas aģentūru darbiniekus, saistībā ar Čehijas Republikas Drošības informācijas dienesta pamatotiem secinājumiem, ka 2014. gadā aktīvā dienestā esoši Krievijas izlūkdienestu virsnieki bija iesaistīti munīcijas noliktavas uzspridzināšanā, kurā gāja bojā divi Čehijas Republikas pilsoņi un tika nodarīti plaši materiāli bojājumi; tā kā tika cietsirdīgi apdraudēta tūkstošiem apkārtējo pašvaldību iedzīvotāju dzīvība un īpašums; tā kā šīs nelikumīgās darbības Čehijas Republikas teritorijā ir būtisks ārvalstu varas izdarīts ES dalībvalsts suverenitātes pārkāpums; tā kā, reaģējot uz to, ka Čehijas Republika izraidīja 18 Krievijas vēstniecības darbiniekus, Krievijas Federācija izraidīja 20 Čehijas Republikas diplomātus, kuriem 2021. gada 19. aprīlī lika atstāt valsti; tā kā pēc tam, kad Krievija atteicās uzņemt atpakaļ izraidītos Čehijas Republikas diplomātus, Čehijas Republika 2021. gada 22. aprīlī nolēma Krievijas vēstniecības Čehijas Republikā darbinieku skaitu vienādot ar Čehijas Republikas vēstniecības Krievijā darbinieku skaitu saskaņā ar Vīnes Konvencija par diplomātiskajiem sakariem 11. pantu, atvēlot Krievijas vēstniecībai šī lēmuma izpildei laiku līdz maija beigām;

tā kā tie paši GRU aģenti, kas bija iesaistīti munīcijas noliktavas uzspridzināšanā Čehijas Republikā, bija atbildīgi arī par Sergeja Skripaļa un Jūlijas Skripaļas slepkavības mēģinājumu Apvienotajā Karalistē 2018. gadā, izmantojot militāra pielietojuma neiroparalītisku vielu “Novičok”, kā rezultātā tika nogalināta arī Apvienotās Karalistes pilsone; tā kā GRU aģenti tika apsūdzēti arī par mēģinājumu 2015. gadā Bulgārijā nogalināt ieroču rūpnīcas īpašnieku Emiljanu Gebrevu un vēl divas personas; tā kā Krievija nav sadarbojusies, izmeklējot šos noziegumus, kas pastrādāti Eiropas Savienības teritorijā, noliedz GRU iesaisti Skripaļu saindēšanā un ir devusi patvērumu galvenajiem aizdomās turētajiem,

atbalsta Ukrainas neatkarību, suverenitāti un teritoriālo integritāti tās starptautiski atzītajās robežās; vēlreiz pauž stingru atbalstu ES politikai neatzīt Krimas Autonomās Republikas un Sevastopoles pilsētas nelikumīgo aneksiju; atzinīgi vērtē visus ierobežojošos pasākumus, ko ES veikusi nelikumīgās aneksijas dēļ; prasa nekavējoties atbrīvot visus nelikumīgi aizturētos un ieslodzītos Ukrainas pilsoņus Krimas pussalā un Krievijā un pauž nožēlu par pastāvīgajiem cilvēktiesību pārkāpumiem Krimā un okupētajās teritorijās Ukrainas austrumu daļā, kā arī par Krievijas pilsonības plašo piešķiršanu (pases maiņu) šo teritoriju pilsoņiem; uzsver, ka Krievijas amatpersonām, kuru darbība vai bezdarbība ir ļāvusi veikt vai izraisījusi kara noziegumus Ukrainā, būs par to jāatbild saskaņā ar starptautiskajām krimināltiesībām;

pauž nožēlu par pašreizējo stāvokli ES un Krievijas attiecībās, ko izraisījusi Krievijas agresija un nepārtrauktā Ukrainas destabilizācija, naidīgā izturēšanās pret ES dalībvalstīm un uzņēmumiem un tieši uzbrukumi tiem, cita starpā iejaukšanās vēlēšanu procesos, dezinformācija, dziļviltošana, ļaunprātīgi kiberuzbrukumi, sabotāža un ķīmisko ieroču izmantošana, kā arī būtiska situācijas pasliktināšanās Krievijā attiecībā uz cilvēktiesībām, kā arī vārda, biedrošanās un miermīlīgas pulcēšanās brīvības ievērošanu; stingri nosoda Krievijas naidīgo izturēšanos Eiropā un aicina tās valdību izbeigt šīs darbības, kas pārkāpj starptautiskos principus un normas un apdraud stabilitāti Eiropā, jo tas neļauj veidot pozitīvas divpusējās attiecības ar šo svarīgo kaimiņvalsti;

joprojām pauž ļoti lielas bažas par Krievijas militāro spēku lielo koncentrēšanos pie Ukrainas robežas un nelikumīgi okupētajā Krimas Autonomajā Republikā, par ko Krievijas Aizsardzības ministrija ir paziņojusi, ka tā ir beigusies; nosoda šīs Krievijas Federācijas vadītās draudīgās un destabilizējošās darbības un atzinīgi vērtē Ukrainas samērīgo reakciju;

uzskata, ka ES ir jāizdara secinājumi par ļoti satraucošo Krievijas militāro spēku koncentrēšanu pie Ukrainas robežas, kas tika apturēta piektdien, 2021. gada 23. aprīlī; uzstāj, ka Krievijas karaspēkam ir pilnībā un nekavējoties jāatgriežas no savām pozīcijām pie Ukrainas robežas uz to pastāvīgajām bāzēm; pieprasa Krievijai nekavējoties izbeigt nepamatotu militāro spēku koncentrēšanu, kuras mērķis ir draudēt kaimiņvalstīm, pārtraukt visas pašreizējās provokācijas un atturēties no turpmākām provokācijām, kā arī deeskalēt situāciju, atvelkot savus spēkus uz to pastāvīgajām bāzēm, saskaņā ar tās starptautiskajām saistībām, piemēram, EDSO principiem un saistībām attiecībā uz militārās pārvietošanās pārredzamību un Vīnes dokumentu; atkārto, ka Krievijas militāro spēku koncentrēšana apdraud arī stabilitāti, drošību un mieru Eiropā, tāpēc ES drošības dialogam ar Ukrainu vajadzētu būt vērienīgam un veicināt drošības problēmu konverģentu novērtējumu uz vietas; uzsver, ka draudzīgām valstīm būtu jāpalielina militārais atbalsts Ukrainai un nodrošinājums ar aizsardzībai paredzētiem ieročiem, kas ir saskaņā ar ANO Statūtu 51. pantu, kurš pieļauj individuālu un kolektīvu pašaizsardzību; aicina Krieviju izvest savus bruņotos spēkus no tā dēvētajām Luhanskas un Doneckas Tautas Republikām un atdot Ukrainai kontroli pār Krimas Autonomo Republiku un Sevastopoli;

mudina Komisijas priekšsēdētājas vietnieku / Savienības Augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos (PV/AP) nodrošināt, ka Padome turpina sekot līdzi militārajām darbībām, neraugoties uz paziņojumu par Krievijas karaspēka pārvietošanu, un saglabā gatavību vienoties par turpmāku kopīgu rīcību;

mudina Krieviju ievērot savu pienākumu saskaņā ar ANO Jūras tiesību konvenciju un garantēt kuģošanas brīvību un tranzīta pārvietošanos cauri starptautiskajam jūras šaurumam uz Azovas jūras ostām; aicina ES ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm un citiem starptautiskiem partneriem ieviest pastāvīgu uzraudzību attiecībā uz visu kuģu pārvietošanos cauri Kerčas šaurumam;

mudina Krieviju un Krievijas atbalstītos separātistus ievērot pamiera nolīgumu; aicina Krieviju īstenot Minskas vienošanos noteikumus un konstruktīvi iesaistīties Normandijas procesā un trīspusējā kontaktgrupā; uzsver, ka konfliktam Ukrainas austrumdaļā ir vajadzīgs politisks risinājums un ES jāieņem nozīmīgāka loma konflikta miermīlīgā atrisināšanā;

uzsver, ka, ja šāda militāro spēku koncentrēšana nākotnē izvērstos Krievijas Federācijas iebrukumā Ukrainā, ES ir skaidri jānorāda, ka cena par šādu starptautisko tiesību un normu pārkāpumu būtu smaga; tādēļ uzstāj, ka šādos apstākļos nekavējoties jāpārtrauc naftas un gāzes imports no Krievijas uz ES, savukārt Krievija būtu jāizslēdz no SWIFT maksājumu sistēmas un visi Krievijas iestādēm tuvo oligarhu un viņu ģimeņu aktīvi, kas atrodas ES, ir jāiesaldē un viņu vīzas jāanulē;

pieprasa, lai ES samazinātu atkarību no Krievijas enerģijas, un mudina ES iestādes un visas dalībvalstis apturēt Nord Stream 2 cauruļvada pabeigšanas darbus un pieprasīt, lai tiktu pārtraukta Rosatom būvēto pretrunīgi vērtēto kodolelektrostaciju būvniecība;

10.

vēlreiz pauž atbalstu starptautiskajai izmeklēšanai par aviosabiedrības “Malaysian Airlines” reisa MH17 lidmašīnas traģisko notriekšanu, kas varētu būt kara noziegums, un vēlreiz aicina saukt vainīgos pie atbildības;

11.

aicina ES un tās dalībvalstis izmantot par piemēru Apvienotās Karalistes tiesību akta priekšlikumu par globāla pretkorupcijas sankciju režīma regulējumu un citus līdzīgus režīmus un pieņemt ES pretkorupcijas sankciju režīmu, lai papildinātu pašreizējo ES globālo cilvēktiesību sankciju režīmu; uzsver, ka ES dalībvalstīm vairs nevajadzētu būt vietām, kur tiek gaidīta Krievijas bagātība un investīcijas ar neskaidru izcelsmi; aicina Komisiju un Padomi pastiprināt centienus ierobežot Kremļa stratēģiskās investīcijas Eiropas Savienībā nolūkā graut demokrātiskos procesus un institūcijas un izplatīt korupciju; turpina pieprasīt, lai dalībvalstis, piemēram, Bulgārija un Malta, atceltu savus “zelta pasu” režīmus;

12.

aicina nekavējoties un bez nosacījumiem atbrīvot Alekseju Navaļniju, kura notiesāšana ir politiski motivēta un ir pretrunā Krievijas starptautiskajām saistībām cilvēktiesību jomā, kā arī visas personas, kas aizturētas protestos viņa atbrīvošanas vai korupcijas apkarošanas kampaņas atbalstam; sagaida, ka Krievija ievēros Eiropas Cilvēktiesību tiesas noteikto pagaidu pasākumu attiecībā uz Alekseja Navaļnija dzīvības apdraudējuma raksturu un apmēru; uzskata, ka Krievija ir atbildīga par Alekseja Navaļnija veselības stāvokli, un mudina Krieviju izmeklēt Alekseja Navaļnija slepkavības mēģinājumu, pilnībā sadarbojoties ar Ķīmisko ieroču aizlieguma organizāciju; aicina Krievijas varas iestādes uzlabot apstākļus cietumos un aizturējuma vietās, lai nodrošinātu atbilstību starptautiskajiem standartiem; prasa pārtraukt mierīgu protestētāju aizturēšanu un sistemātiskos uzbrukumus opozīcijai sakarā ar prasībām atbrīvot Alekseju Navaļniju; uzsver, ka visām personām, kas iesaistītas Alekseja Navaļnija kriminālvajāšanā, notiesāšanā un sliktā izturēšanās pret viņu, būtu jāpiemēro sankcijas saskaņā ar ES globālo cilvēktiesību sankciju režīmu;

13.

atgādina Krievijas varas iestādēm un prezidentam Putinam personīgi kā Krievijas valsts vadītājam par to, ka viņi ir pilnībā atbildīgi par Alekseja Navaļnija dzīvību un fizisko neaizskaramību un ka viņiem ir jāveic visi nepieciešamie pasākumi, lai aizsargātu viņa fizisko un garīgo veselību un labbūtību; joprojām mudina prezidentu Putinu un Krievijas varas iestādes izmeklēt Alekseja Navaļnija slepkavības mēģinājumu, kā arī saukt pie atbildības un sodīt atbildīgos;

14.

pauž nožēlu par Krievijas varas iestāžu nodomu pasludināt Alekseja Navaļnija vadīto Korupcijas apkarošanas fondu par ekstrēmistu organizāciju un uzskata to par nepamatotu un diskriminējošu; uzsver, ka cīņa pret korupciju un vēlme piedalīties brīvā un plurālistiskā publiskā diskursā un vēlēšanu procesā ir individuālu un demokrātisku politisko organizāciju neatņemamas tiesības un nav nekādi saistītas ar ekstrēmistiskiem uzskatiem;

15.

pauž dziļu solidaritāti ar Krievijas demokrātiskajiem spēkiem, kas ir apņēmušies veidot atvērtu un brīvu sabiedrību, kā arī atbalstu visiem cilvēkiem un organizācijām, pret ko tiek vērsti uzbrukumi un represijas; mudina Krievijas varas iestādes izbeigt jebkādu vajāšanu, iebiedēšanu un uzbrukumus, kas vērsti pret opozīciju, pilsonisko sabiedrību, plašsaziņas līdzekļiem, cilvēktiesību un sieviešu tiesību aizstāvjiem un citiem aktīvistiem, jo īpaši pirms 2021. gada rudenī plānotajām parlamenta vēlēšanām; mudina ES pastāvīgi aicināt Krieviju atcelt vai grozīt visus tiesību aktus, kas neatbilst starptautiskajiem standartiem; atgādina, ka stingri atbalsta visus cilvēktiesību aizstāvjus Krievijā un viņu darbu; aicina ES delegācijas un dalībvalstu pārstāvniecības šajā valstī pastiprināt atbalstu pilsoniskajai sabiedrībai un izmantot visus pieejamos instrumentus, lai palielinātu cilvēktiesību aizstāvju darbam sniegto atbalstu, un attiecīgā gadījumā atvieglot vīzu izsniegšanu ārkārtas situācijās un nodrošināt pagaidu patvērumu ES dalībvalstīs;

16.

aicina Krievijas iestādes ievērot mediju brīvību un izbeigt jebkādu vajāšanu un spiedienu uz neatkarīgiem medijiem, piemēram, pret pētniecisko žurnālistu Romānu Aņinu;

17.

atkārtoti pauž aicinājumu ES iestādēm un dalībvalstīm turpināt cieši uzraudzīt cilvēktiesību situāciju Krievijas Federācijā un turpināt uzraudzīt tiesas prāvas, kurās iesaistītas pilsoniskās sabiedrības organizācijas, žurnālisti, opozīcijas politiķi un aktīvisti, tostarp Alekseja Navaļnija lietu;

18.

pauž nožēlu par to, ka Krievijas izlūkdienestu aģenti izraisīja ieroču noliktavas sprādzienu Vrbeticē Čehijas Republikā, kas uzskatāms par Čehijas suverenitātes pārkāpumu un nepieņemamu naidīgu darbību; stingri nosoda darbības, kuru mērķis ir destabilizēt un apdraudēt ES dalībvalstis, un aicina Krieviju pārtraukt jebkādas šādas darbības, saukt vainīgos pie atbildības un izmaksāt kompensāciju 2014. gada uzbrukumā bojā gājušo iedzīvotāju ģimenēm; uzsver, ka Eiropas Savienība atbalsta Čehijas Republiku un aicina PV/AP un Padomi veikt atbilstīgus pretpasākumus, tostarp paplašināt mērķtiecīgas sankcijas; pauž dziļu solidaritāti ar Čehijas Republikas iedzīvotājiem un iestādēm pēc Krievijas uzbrukuma ES teritorijā un 20 Čehijas diplomātu nepamatotas un nesamērīgas izraidīšanas no Krievijas; pauž atbalstu Čehijas iestāžu lēmumam Krievijas vēstniecības Čehijas Republikā darbinieku skaitu vienādot ar Čehijas vēstniecības Krievijā darbinieku skaitu, nosoda Krievijas Federācijas pēc tam izteiktos draudus Čehijas Republikai un atzinīgi vērtē visus atbalsta un solidaritātes aktus, ko īstenojušas dažādu ES dalībvalstu valdības, un visiem jau piedāvātajiem diplomātiskajiem pakalpojumiem; aicina ES dalībvalstis, sekojot Skripaļu lietas piemēram, koordinēti izraidīt Krievijas diplomātus;

19.

nosoda Kremļa atbalstu nedemokrātiskiem represīviem režīmiem visā pasaulē, piemēram, Irānas, Ziemeļkorejas, Venecuēlas, Sīrijas un Baltkrievijas režīmiem; pauž dziļas bažas par to, ka pieaug Krievijā dzīvojošo baltkrievu aizturēšanas, nolaupīšanas un deportācijas gadījumu skaits, kuru vidū minams arī Baltkrievijas Tautas frontes opozīcijas priekšsēdētājs un parasti cilvēki, kas aktīvi atbalstījuši miermīlīgos protestus Baltkrievijā; pauž īpašas bažas par Krievijas atbalstīto kampaņu, kas vērsta pret ES nacionālo minoritāšu organizācijām Baltkrievijā, tostarp lielāko — Baltkrievijas Poļu savienību;

20.

nosoda propagandu un dezinformāciju Krievijas presē un tās ļaunprātīgo izplatīšanu Eiropas Savienībā, kā arī Krievijas “troļļu fermu” darbu, jo īpaši to, kuras šobrīd nomelno Čehijas Republiku, apgalvojot, ka tā ir ASV interešu satelītvalsts, nevis suverēna valsts ar neatkarīgiem informācijas dienestiem; nosoda kiberuzbrukumus Čehijas stratēģiskajai valsts pārvaldes iestādei saistībā ar Krievijas militāro spiegošanu;

21.

atgādina, ka ES dalībvalstu vienotība ir labākā politika, ar ko atturēt Krieviju no destabilizējošām un kaitnieciskām darbībām Eiropā; aicina dalībvalstis saskaņot savu pozīciju un rīcību attiecībā pret Krieviju un paust vienotu nostāju; pieprasa dalībvalstīm paust vienotu nostāju Eiropas Padomes Ministru komitejā par to, ka Krievija turpina neievērot Eiropas Cilvēktiesību tiesas nolēmumus; uzskata, ka ES būtu jācenšas padziļināt sadarbību ar līdzīgi domājošiem partneriem, jo īpaši ar NATO un ASV, lai izmantotu visus starptautiskā līmenī pieejamos līdzekļus nolūkā efektīvi vērsties pret Krievijas pastāvīgo iejaukšanos, arvien agresīvākām dezinformācijas kampaņām un smagiem starptautisko tiesību pārkāpumiem, kas apdraud drošību un stabilitāti Eiropā;

22.

aicina ES dalībvalstis savlaicīgi un apņēmīgi reaģēt uz Krievijas izlūkdienestu graujošajām darbībām ES teritorijā un cieši koordinēt ar transatlantiskajiem partneriem samērīgus atbildes pasākumus; iesaka dalībvalstīm uzlabot pretizlūkošanas sadarbību un informācijas apmaiņu;

23.

aicina PV/AP un Padomi izstrādāt jaunu stratēģisku pieeju ES attiecībām ar Krieviju, saskaņā ar kuru ir labāk jāatbalsta pilsoniskā sabiedrība, jāstiprina tieši personiski kontakti ar Krievijas iedzīvotājiem, jānosaka skaidras robežas sadarbībai ar Krievijas valsti pārstāvošiem subjektiem, jāizmanto tehnoloģiskie standarti un atvērtais internets, lai atbalstītu brīvo telpu un ierobežotu represīvās tehnoloģijas, un jāapliecina solidaritāte ar ES austrumu partneriem, tostarp drošības jautājumos un konfliktu mierīgā atrisināšanā; uzsver, ka jebkādam dialogam ar Krieviju ir jābalstās uz starptautisko tiesību un cilvēktiesību ievērošanu;

24.

ir ārkārtīgi nobažījies par to, ka Krievijas iestādes turpina ierobežot neatkarīgo mediju platformu, kā arī atsevišķu žurnālistu un citu mediju jomas aktoru darbu; šajā sakarā stingri nosoda lēmumu, ka neatkarīgais medijs “Meduza” ir “ārvalstu aģents”;

25.

uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos, Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Eiropas Padomei, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijai, Ukrainas prezidentam, valdībai un Augstākajai radai, kā arī Krievijas Federācijas prezidentam, valdībai un Valsts domei.

(1) OV L 78, 17.3.2014., 16. lpp.

(2) OV L 161, 29.5.2014., 3. lpp.

Top

Choose the experimental features you want to try