EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 20.7.2021

COM(2021) 700 final

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI EMPTY

2021. gada ziņojums par tiesiskumu




Tiesiskuma situācija Eiropas Savienībā

{SWD(2021) 701 final} - {SWD(2021) 702 final} - {SWD(2021) 703 final} - {SWD(2021) 704 final} - {SWD(2021) 705 final} - {SWD(2021) 706 final} - {SWD(2021) 707 final} - {SWD(2021) 708 final} - {SWD(2021) 709 final} - {SWD(2021) 710 final} - {SWD(2021) 711 final} - {SWD(2021) 712 final} - {SWD(2021) 713 final} - {SWD(2021) 714 final} - {SWD(2021) 715 final} - {SWD(2021) 716 final} - {SWD(2021) 717 final} - {SWD(2021) 718 final} - {SWD(2021) 719 final} - {SWD(2021) 720 final} - {SWD(2021) 721 final} - {SWD(2021) 722 final} - {SWD(2021) 723 final} - {SWD(2021) 724 final} - {SWD(2021) 725 final} - {SWD(2021) 726 final} - {SWD(2021) 727 final}

1.IEVADS

ES balstās uz kopīgām vērtībām, tostarp pamattiesību, demokrātijas un tiesiskuma ievērošanu 1 . Šīs pamatvērtības eiropieši uzskata par vienu no galvenajiem ES ieguvumiem 2 , un visas ES iestādes un visas dalībvalstis kopīgi ir atbildīgas par to aizsardzību. Lai gan tiek atzīts, ka ES šajās jomās ir ļoti augsti standarti, šīs vērtības nekad nevajadzētu uztvert kā pašsaprotamas. Tiesiskuma veicināšanā un ievērošanā ir nepieciešama modrība un pastāvīgi uzlabojumi, jo vienmēr pastāv lejupslīdes risks.

Tiesiskums ir ES un dalībvalstu demokrātiskās identitātes neatņemama sastāvdaļa, kā arī pamats ES darbībai, un uz tā balstās iedzīvotāju un uzņēmumu uzticēšanās valsts iestādēm. Lai gan dalībvalstīm ir atšķirīgas tiesību sistēmas un tradīcijas, tiesiskuma pamatnozīme visā ES ir vienāda. Tiesiskuma galvenie principi, kas ir kopīgi visām dalībvalstīm, — likumība, juridiskā noteiktība, izpildvaras patvaļīguma aizliegums, efektīva tiesību aizsardzība neatkarīgās un objektīvās tiesās, pilnībā ievērojot pamattiesības, varas dalīšana, visu valsts iestāžu pastāvīga pakļaušanās spēkā esošiem tiesību aktiem un procedūrām, kā arī vienlīdzība likuma priekšā — ir nostiprināti valstu konstitūcijās un iekļauti tiesību aktos 3 .

Eiropas Savienības Tiesas (EST) judikatūra par tiesiskumu un tiesu iestāžu neatkarību paredz skaidru juridisko prasību kopumu, kas dalībvalstīm ir jāievēro, veicot ar tiesiskumu saistītas reformas 4 . Tiesiskuma ievērošana ietver atbilstību ES tiesību aktiem un principam par ES tiesību aktu augstāku spēku jeb ES tiesību aktu pārākuma principam, kas ir ES pamatā.

Ziņojums par tiesiskumu ir izstrādāts, balstoties uz šo kopīgo un objektīvo pamatu, kā ikgadējs cikls, lai veicinātu tiesiskumu un novērstu problēmu rašanos vai padziļināšanos un risinātu tās, skatoties vienādi uz visām dalībvalstīm. Tā mērķis ir stiprināt tiesiskumu, pilnībā ievērojot nacionālās tradīcijas un īpatnības, veicinot konstruktīvas debates un mudinot visas dalībvalstis izpētīt, kā risināt problēmas, un mācīties no citu pieredzes.

Tiesiskums ir arī svarīga ES ārējās darbības dimensija un vadošais princips. ES ārējās politikas uzticamība balstās uz tiesiskuma stāvokli pašā ES. Globālā mērogā pieaug spiediens uz tiesiskumu, un ES aktīvi strādā, lai aizsargātu, iedvesmotu un atbalstītu demokrātiju visā pasaulē. Norises mūsu robežu tuvumā, pavisam nesen Baltkrievijā, atgādināja par nepieciešamību apņēmīgi popularizēt mūsu vērtības kaimiņvalstīs. Turklāt ES turpinās īstenot stingru un saskaņotu pieeju tās ārējā darbībā un jo īpaši iekļaus tiesiskumu savā paplašināšanās darbā kaimiņvalstīs un plašāk pasaulē.

Pastāv arī cieša saikne ar ES politiku ekonomikas atveseļošanas veicināšanai: spēcīgas tiesu sistēmas, stabils korupcijas apkarošanas regulējums un skaidra un konsekventa likumdošanas sistēma, ES finanšu interešu aizsardzība un ilgtspējīga izaugsme. Tas ir galvenais virzītājspēks tādu ES instrumentu darbam, kas veicina strukturālās reformas dalībvalstīs 5 . Turklāt izšķiroši svarīga ir valsts pārvaldes kvalitāte un tiesiskuma kultūra, kas atspoguļojas pieejā, saskaņā ar kuru iestādes piemēro tiesību aktus un īsteno tiesas lēmumus.

Padziļinātam darbam tiesiskuma jomā ir nepieciešama cieša un nepārtraukta sadarbība starp ES iestādēm un dalībvalstīm. Komisiju iedrošināja Eiropas Parlamenta un Padomes, kā arī valstu parlamentu atbildes uz 2020. gada ziņojumu par tiesiskumu, un tā cer uz turpmāku starpiestāžu sadarbības stiprināšanu tiesiskuma jomā.

Ziņojums ir arī daļa no plašākiem ES centieniem veicināt un aizstāvēt tās pamatvērtības. Šis darbs ietver Eiropas Demokrātijas rīcības plānu 6 un atjaunoto stratēģiju Pamattiesību hartas īstenošanai 7 , kā arī mērķtiecīgas stratēģijas, kas izstrādātas, lai virzītos ceļā uz Līdztiesības savienību 8 . Vēl viens saistīts aspekts ir ES tiesību aktu piemērošanas un pamattiesību aizsardzības uzraudzība saskaņā ar Hartu, tostarp izmantojot pārkāpumu procedūras 9 .

2021. gada ziņojums par tiesiskumu attiecas uz to pašu darbības jomu, kas tika aptverta pagājušajā gadā, — tiesu sistēmas, korupcijas apkarošanas regulējums, mediju plurālisms un brīvība un citi jautājumi, kas saistīti ar institucionālo līdzsvara un atsvara sistēmu, — konsolidējot 2020. gada ziņojumā sākto uzdevumu un vienlaikus padziļinot Komisijas novērtējumu. Tas arī tiek izvērsts plašāk saistībā ar Covid-19 pandēmijas ietekmi un problēmām. Valstu sadaļās, kas ir šī ziņojuma neatņemama sastāvdaļa, analizētas jaunākās norises kopš pirmā ziņojuma un turpmākie pasākumi saistībā ar 2020. gada ziņojumā konstatētajām problēmām un norisēm.

2.COVID-19 PANDĒMIJA UN TIESISKUMS

Covid-19 pandēmija ir radījusi īpašas problēmas attiecībā uz tiesiskumu. Veselības obligāto prasību īstenošanai bija nepieciešami ārkārtas pasākumi, lai apkarotu pandēmiju, kas bieži vien pilnībā mainīja ikdienas dzīvi un tā rezultātā ierobežoja pamattiesības. Steidzamība veikt ārkārtas pasākumus var apgrūtināt demokrātisko leģitimitāti, kā arī konstitucionālo un tiesību sistēmu un valsts pārvaldes iestāžu normālu darbību.

Komisija ir uzraudzījusi norises visās dalībvalstīs un analizējusi veiktos ārkārtas pasākumus, valstu sadaļās atspoguļojot to ietekmi uz tiesiskumu. Galvenie jautājumi: vai ar Covid-19 saistītie pasākumi bija ierobežoti laikā, vai to nepieciešamība un proporcionalitāte tika pamatota, kāds ir valstu parlamentu un tiesu veiktās nepārtrauktās pārbaudes apjoms un pasākumu juridiskais pamats. Vienlīdz svarīga bija spēja saglabāt līdzsvara un atsvara sistēmu, ievērojot tiesiskumu. Tas ietver parlamentu, konstitucionālo tiesu un citu valsts tiesu, kā arī ombudu un tādu valsts cilvēktiesību aizsardzības iestāžu lomu, kas pārskata tiesisko režīmu un veiktos pasākumus. Tas attiecas arī uz to, cik lielā mērā varētu saglabāt mediju un pilsoniskās sabiedrības lomu to īstenotajā sabiedrības kontrolē, un to, kā iestādes veica pasākumus, lai mazinātu pandēmijas ietekmi uz šiem dalībniekiem. Tā kā pasākumi, kas veikti, lai novērstu pandēmiju, bieži ietvēra administratīvo noteikumu un kontroles atvieglošanu ātras reaģēšanas interesēs, ir svarīgi arī pasākumi, kas veikti, lai pandēmijas laikā novērstu korupciju un interešu konfliktus valsts izdevumu jomā.

Kopumā uzraudzība rāda, ka valstu sistēmas izrādīja ievērojamu noturību. Tomēr papildus tūlītējai reakcijai ir jāpārdomā, kā labāk sagatavoties krīzes situāciju ietekmei uz tiesiskumu, kas varētu ilgt ilgāku laiku. Dažām dalībvalstīm to konstitūcijā, sabiedrības veselības vai citos tiesību aktos jau bija paredzēts tiesiskais regulējums, ko izmantot krīzes situācijās. Šī tālredzība palīdzēja stiprināt Covid-19 pasākumu leģitimitāti, kas varēja balstīties uz jau esošu sistēmu. Citas dalībvalstis ieviesa jaunu ārkārtas režīmu, kas paredzēts īpaši šai pandēmijai. Pandēmijas laikā lielākā daļa dalībvalstu bieži mainīja tiesisko režīmu, lai īstenotu ar pandēmiju saistītus pasākumus. Šīs izmaiņas bieži notika saspringtos politiskos apstākļos, izmantojot paātrinātas procedūras, ar ierobežotām konstitucionālām pārbaudēm un parlamenta debatēm. Dažās dalībvalstīs nebija skaidri noteikts tiesiskais režīms, saskaņā ar kuru pamattiesības tika ierobežotas. Venēcijas komisija 2020. gada starpposma ziņojumā ir norādījusi uz to, cik nozīmīga ir skaidra tiesiskā režīma esība pirms krīzes, lai tiesiskuma, kā arī pamattiesību un konstitucionālo prasību ievērošana tiktu veidota jau no sākuma 10 .

Steidzamās krīzes prasības radīja spiedienu uz izveidotajām konstitucionālajām sistēmām. Dažas dalībvalstis saglabāja parlamentu atbildību par visu ar pandēmiju saistīto pasākumu likumdošanas kontroli. Citas atjaunoja pastiprinātu parlamentāro pārraudzību pēc sākotnējā perioda, kurā tā tika ierobežota. Runājot par izpildvaras kontroli, jānorāda, ka daudzi parlamenti arī mainīja noteikumus attiecībā uz fizisko klātbūtni un balsošanu, lai demokrātiskā līdzdalība būtu iespējama. Arī citas iestādes, kuras ir saistītas ar līdzsvara un atsvara sistēmu, bija spējīgas pielāgoties, neskatoties uz pandēmijas nopietno ietekmi uz viņu spēju strādāt. Daudzās dalībvalstīs tiesām un konstitucionālajām tiesām bija liela nozīme, nodrošinot, ka aizvien tiek īstenota izskatīšana tiesā. Ombudi un cilvēktiesību aizsardzības iestādes īpaši centās, lai turpinātu darbu, un uzņēmās risināt vairākas problēmas, lai pārskatītu ārkārtas pasākumus. Grūtāk izrādījās saglabāt visas sabiedrības spēju piedalīties pasākumu izstrādāšanā, kopumā ierobežojot sabiedrisko apspriešanu, institucionalizētu sociālo dialogu un ieinteresēto personu apspriešanos.

Spiediens pieauga arī attiecībā uz valdību normatīvo un administratīvo rīcību, taču tika veikti arī pasākumi, lai mazinātu sekas. Piemēram, digitalizācijas augstais līmenis palīdzēja ierobežot traucējumus. Atbalsts valsts pārvaldes un tiesu varas digitalizēšanai un labākai politikas veidošanai ir iekļauts daudzu dalībvalstu atveseļošanas un noturības plānos. Lai paātrinātu lēmumu pieņemšanu, valsts pārvaldes iestādēs tika ieviestas vieglākas procedūras tādās jomās kā publiskais iepirkums. Tas radīja riskus tiesiskumam un korupcijas apkarošanai, bet dažos gadījumos tos mazināja ārkārtas režīmos iestrādātie aizsardzības pasākumi.

Tiesiskumu aizsargājošā demokrātiskā struktūra balstās arī uz medijiem un pilsonisko sabiedrību. Tiem abiem šķita, ka viņu darbu ļoti ierobežo ar pandēmiju saistītie ierobežojumi. Krīzes laikā mediju loma uzticamas informācijas sniegšanā un iestāžu darbības atspoguļošanā ir būtiskāka nekā jebkad. Ziņu mediji ir bijuši ārkārtīgi nozīmīgi, informējot iedzīvotājus un sniedzot faktuāli pārbaudītu informāciju par pandēmiju, bet tajā pašā laikā daudzi ir saskārušies ar nopietnām ekonomiskām problēmām. Tā rezultātā vairākas dalībvalstis attiecīgi rīkojās, jo īpaši izmantojot mediju un žurnālistu atbalsta shēmas. Ir ļoti būtiski, lai šāda atbalsta sadale būtu pārredzama un taisnīga. Žurnālistu darbu kavēja arī ierobežojumi attiecībā uz piekļuvi publiskai informācijai un sabiedrībai kopumā. Saistībā ar pārredzamību un sabiedrības piekļuvi informācijai bija vispārējas bažas, un vairākos gadījumos ar pandēmiju saistītos pasākumus pilsoniskā sabiedrība un pilsoņi apstrīdēja tiesā.

Kopumā ir daudz pozitīvu norišu un piemēru, kas jāizmanto, lai krīzes laikā uzlabotu tiesisko un politisko reakciju, lai stiprinātu tiesiskumu un demokrātisko noturību. Pieredze ir palielinājusi izpratni par tiesiskuma būtiskumu un par to, kā valsts iestādes rīkojas krīzes laikā. Tas varētu būt noderīgs debašu temats ES līmenī Eiropas Parlamentā un Padomē, kā arī valstu līmenī. Šādas debates var balstīties arī uz analīzi, kas tiek veikta starptautiskajās organizācijās, piemēram, Eiropas Padomē 11 .

3.GALVENIE TIESISKUMA ASPEKTI DALĪBVALSTĪS

Aplūkojot ziņojuma par tiesiskumu četrus pīlārus, nākamajās četrās iedaļās ir izcelti vairāki nozīmīgi kopīgi temati un tendences, īpašas problēmas un pozitīvas norises. Ir doti tādu norišu piemēri konkrētās dalībvalstīs, kas ataino šīs tendences un ir iegūti no visu 27 dalībvalstu novērtējuma valstu sadaļās.

3.1. Tiesu sistēmas

Neatkarība, kvalitāte un efektivitāte ir būtiski iedarbīgas tiesu sistēmas rādītāji neatkarīgi no tā, uz kādu valsts tiesību sistēmas modeli un tradīcijām tā ir balstīta. Valstu tiesu neatkarība ir nosacījums, kas jāizpilda, lai nodrošinātu tiesību efektīvu aizsardzību tiesā, kas ir dalībvalstu pienākums saskaņā ar Līgumiem. Kā atkārtoti apstiprināja EST, tiesiskumam ļoti būtiska ir rezultatīva izskatīšana tiesā, kas paredzēta, lai nodrošinātu atbilstību ES tiesību aktiem 18 . Iedarbīgas tiesu sistēmas ir pamats savstarpējai uzticībai, kas ir kopējās brīvības, drošības un tiesiskuma telpas pamats. Temati, kas izriet no analīzes 27 valstu sadaļās, ir galvenie tiesu iestāžu neatkarības rādītāji: tiesu iestāžu padomju reformas, tiesnešu iecelšanas procesu reformas un prokuratūras neatkarība. Daudzās dalībvalstīs īpaša uzmanība bija pievērsta arī tiesnešu un prokuroru profesionālajai godprātībai un atbildībai, kā arī progresam digitalizācijas jomā. Juridisko profesiju pārstāvjiem ir galvenā loma pamattiesību aizsardzībā un tiesiskuma stiprināšanā. Iedarbīga tiesu sistēma paredz to, ka advokātiem ir jāvar brīvi sniegt konsultācijas un pārstāvēt klientus, un advokātu asociācijām ir svarīga loma, palīdzot garantēt advokātu neatkarību un profesionālo godprātību.

Gandrīz visās dalībvalstīs turpinās tiesu sistēmas reformas, apliecinot šā temata lielo politisko nozīmi. Valstu sadaļas liecina, ka šo reformu mērķi, darbības joma, forma un īstenošanas statuss atšķiras. Tiesu sistēmu organizācija ir dalībvalstu kompetencē, un valstu tiesas darbojas kā ES tiesas, kad tās piemēro ES tiesību aktus. Reformējot tiesu sistēmas, dalībvalstīm jāpilda ES tiesību aktos un EST judikatūrā noteiktās prasības, garantējot ES Pamattiesību hartā izklāstīto tiesību izpildi. Kopš pirmā ziņojuma par tiesiskumu EST vairākos nolēmumos ir atkārtoti apstiprinājusi to, cik svarīga ir efektīva tiesību aizsardzība tiesā, lai ievērotu tiesiskumu un vērtības, kas ir ES pamatā 19 .

Priekšstats par tiesu iestāžu neatkarība visā ES

Saskaņā ar ES rezultātu apkopojumu tiesiskuma jomā Eirobarometra aptaujas, ko 2021. gadā veica gan plašākā sabiedrībā, gan uzņēmumos 20 , liecina, ka, salīdzinot ar 2020. gadu, tās pašas dalībvalstis aizvien atbilst saskatītās tiesu iestāžu neatkarības skalas augstākajai un zemākajai pakāpei. Saskaņā ar plašākas sabiedrības viedokli Austrijā, Somijā, Vācijā, Nīderlandē un Luksemburgā tiesu iestāžu neatkarības līmenis joprojām ir ļoti augsts (virs 75 %), savukārt Horvātijā, Polijā un Slovākijā tiesu iestāžu neatkarības līmenis joprojām ir ļoti zems (zem 30 %). 

Tiesu iestāžu padomes un tiesnešu iecelšanas procedūras kā galvenie tiesu iestāžu neatkarības aizsardzības pasākumi

2020. gada ziņojumā par tiesiskumu bija norādīts, ka vairākās dalībvalstīs tiek veikti pasākumi, lai stiprinātu tiesu iestāžu neatkarību un samazinātu likumdošanas varas un izpildvaras ietekmi uz tiesu sistēmu. Aizvien vairāk tiek atzīta tiesu iestāžu padomju nozīmīgā loma tiesu iestāžu neatkarības nodrošināšanā 21 . Īrijā un Somijā ir izveidotas un darbojas jaunas tiesu iestāžu padomes. Luksemburgā  tiek izskatīts priekšlikums izveidot neatkarīgu Tiesu iestāžu padomi un notiek apspriešanās par to, kā saskaņot tās sastāvu ar Eiropas Padomes ieteikumiem. Zviedrijā Izmeklēšanas komisija turpina strādāt saistībā ar “demokrātijas aizsardzības un tiesu iestāžu neatkarības stiprināšanu” un plāno 2023. gadā ierosināt likumdošanas un konstitucionālas reformas.

Citās valstīs notiek vai ir pabeigtas reformas nolūkā stiprināt pastāvošās tiesu iestāžu padomes. Piemēram, Slovākijā ar reformām ir ieviestas izmaiņas Tiesnešu padomes locekļu iecelšanas un atlaišanas metodē un paplašinātas minētās padomes pilnvaras. Itālijā ar parlamentu tiek apspriestas Augstās tiesas tiesnešu padomes tiesnešu iecelšanas reformas nolūkā nostiprināt minētās padomes neatkarību. Kiprā tiek gaidītas reformas, lai uzlabotu Tiesnešu padomes locekļu reprezentativitāti. Nīderlandē turpinājās apsvērumu sniegšana, lai pārskatītu padomes locekļu iecelšanas procedūru nolūkā stiprināt padomes neatkarību no izpildvaras. Francijā reforma, kas paredzēta, lai stiprinātu padomes neatkarību, vēl nav pieņemta. Bulgārijā parlaments neapstiprināja padomes reformu, kas bija visaptverošas konstitucionālas reformas daļa. Eiropas Padome ir noteikusi standartus attiecībā uz Tiesu iestāžu padomes sastāvu un pilnvarām, un tie var būt svarīgi norādījumi, veicot reformas.

Tiesnešu iecelšanas metode var būtiski ietekmēt tiesu iestāžu neatkarību un to, kā sabiedrība uztver neatkarību. EST ir paskaidrojusi, ka saskaņā ar ES tiesību aktiem, lai garantētu tiesu iestāžu neatkarību, būtiskajiem nosacījumiem un procesuālajiem noteikumiem, kas reglamentē tiesnešu iecelšanu amatā, ir jānovērš pamatotas šaubas par attiecīgo tiesnešu nepakļaušanos ārējiem faktoriem un par viņu kā tiesnešu neitralitāti 22 . Kopš pēdējā ziņojuma vairākās dalībvalstīs turpinājās reformas nolūkā stiprināt tiesnešu iecelšanas procedūras. Piemēram, Čehija pieņēma jaunu pārredzamu un vienotu jauno tiesnešu un tiesu priekšsēdētāju iecelšanas sistēmu. Latvijā pašlaik tiek īstenota un piemērota jaunā iecelšanas kārtība, kas tika izstrādāta pagājušajā gadā. Maltā tagad ir ieviestas un tiek piemērotas visaptverošas 2020. gada reformas, un tās palīdz stiprināt tiesu iestāžu neatkarību.

Iecelšanas procedūru reformas, jo īpaši attiecībā uz augsta līmeņa amatiem tiesu sistēmā, ir izraisījušas nozīmīgas diskusijas valstu līmenī. Piemēram, Īrijā tiesnešu iecelšanas un paaugstināšanas amatā sistēmas reformas likumprojekts mazina iepriekšējās bažas, taču reforma aizvien sniegtu valdībai lielu rīcības brīvību. Vācijā notiek apspriešanās par federālo tiesu priekšsēdētāju atlases kritērijiem pēc tam, kad tie tika kritizēti. Kiprā parlaments turpina apspriest tiesību akta projektu par jaunās Konstitucionālās tiesas un Augstās tiesas tiesnešu un priekšsēdētāju iecelšanas procedūrām. Austrijā tiesu iestāžu darbinieku ierobežota iesaistīšanās tiesu priekšsēdētāju un to vietnieku iecelšanā joprojām rada bažas administratīvajām tiesām.

Prokuratūras autonomijas un neatkarības nostiprināšana

Lai gan ES nav vienota prokuratūras institucionālās struktūras modeļa, institucionālie aizsardzības pasākumi var palīdzēt nodrošināt to, ka prokuratūra ir pietiekami neatkarīga un uz to netiek izdarīts nepamatots politisks spiediens. Prokuratūras neatkarība būtiski ietekmē spēju apkarot noziedzību un korupciju. Kiprā Tiesiskuma dienesta pārstrukturēšana tiek īstenota, izveidojot atsevišķus, autonomus direktorātus, lai padarītu lietderīgāku divu galveno ģenerālprokurora funkciju nodalīšanu. Austrijā tiek gatavota reforma, lai izveidotu neatkarīgu Federālo prokuratūru. Luksemburgā ir iesniegti priekšlikumi, lai ierobežotu izpildvaras iespēju dot norādījumus atsevišķos gadījumos.

Portugālē pēc tam, kad prokurori pauda bažas par iejaukšanos to iekšējā autonomijā, tiesā tiek izskatīts prokuroriem paredzētu hierarhisku norādījumu režīms. Spānijā aizvien ir aktuāli jautājumi par ģenerālprokurora iecelšanas sistēmu. Polijā nav notikušas izmaiņas, un bažas aizvien raisa tieslietu ministra, kas vienlaikus ir arī ģenerālprokurors, divējādā loma. Ungārijā prokuratūras neatkarība ir nostiprināta tiesību aktos, bet nav mainījušās bažas par dažiem prokuratūras darbības aspektiem saistībā ar nepietiekamiem aizsardzības pasākumiem pret politisko ietekmi. 

Atbildības nodrošināšana tiesu sistēmā un tiesu iestāžu neatkarības aizsargāšana disciplinārlietās

Vairākas dalībvalstis ir nostiprinājušas tiesnešu un prokuroru profesionālās godprātības regulējumu. Beļģijā profesionālās godprātības regulējums ir uzlabots, piemērojot vispārējus ētikas principus visiem tiesu sistēmas locekļiem, kā arī tiesnešu un tiesas piesēdētāju apmācību par ētikas jautājumiem. Austrijā tiek īstenota tiesu un prokuratūru visaptveroša atbilstības pārvaldības sistēma, savukārt Latvijā tika pieņemts jauns tiesnešu ētikas kodekss. Lietuvā un Itālijā ar pasākumiem aktīvu deklarēšanas jomā tiek īstenotas iniciatīvas, lai stiprinātu profesionālās godprātības noteikumus. Šādas iniciatīvas var palīdzēt uzlabot sabiedrības uzticēšanos tiesu varai. Portugālē , Horvātijā , Slovākijā un Itālijā tiesu iestādes, tostarp tiesu iestāžu padomes, ir veikušas nozīmīgus pasākumus, lai atspēkotu apgalvojumus par tiesu ētikas pārkāpumiem, disciplināriem pārkāpumiem vai korupciju tiesu sistēmā.

Vairākās dalībvalstīs turpinās reformas, lai pastiprinātu tiesu iestāžu neatkarības aizsardzības pasākumus disciplinārlietās. Francijā ir sākušās pārdomas par iespējamām miertiesnešu atbildības un aizsardzības reformām, bet plašāka disciplinārā režīma reforma tiesu iestāžu neatkarības uzlabošanai tiek apspriesta. Īrijā notiek darbs, lai izveidotu tiesnešu disciplināro režīmu, lai gan parlamenta loma tiesnešu atcelšanā paliek nemainīga. Slovēnijā tiesu sistēma uzsāka apspriešanos par disciplinārlietu sistēmas uzlabošanu. Čehijā parlamentā tiek apspriests likumprojekts, ar ko ievieš iespēju pārskatīt disciplinārlietas. Maltā 2020. gada miertiesnešu un tiesnešu atlaišanas procedūru reforma paredz papildu garantijas.

Dažās dalībvalstīs tiesu iestāžu neatkarība aizvien rada bažas

Bažas par tiesu iestāžu neatkarību atšķiras pēc to intensitātes un apjoma. Dažās dalībvalstīs pastāv nopietnas strukturālas bažas un tās ir pastiprinājušās, savukārt citās dalībvalstīs uzmanība ir jāpievērš mazākām problēmām.

Dažās dalībvalstīs reforma ir vērsta uz tiesu iestāžu neatkarības aizsardzības pasākumu samazināšanu. Šīs izmaiņas ir radījušas nopietnas bažas, kas dažos gadījumos ir saasinājušās, jo minētās izmaiņas ir izraisījušas izpildvaras un likumdošanas varas pieaugošu ietekmi uz tiesu sistēmas darbību. Īpašas bažas rada reformas disciplinārlietu un tiesnešu atbildības jomā. Reaģējot uz šīm norisēm, valstu tiesneši ir iesnieguši prejudiciālus nolēmumus EST. Polijā reformas, tostarp jaunas norises, aizvien rada nopietnas bažas, kā minēts 2020. gadā. Jo īpaši nevar garantēt Augstākās tiesas Disciplinārlietu palātas neatkarību, taču tā turpina pieņemt lēmumus, kas tieši ietekmē tiesnešus un to, kā viņi pilda savas funkcijas, radot atturošu ietekmi uz tiesnešiem 23 . Turklāt bažas par Konstitucionālā tribunāla neatkarību un leģitimitāti aizvien nav novērstas, ko apstiprina Eiropas Cilvēktiesību tiesa, konstatējot, ka Konstitucionālā tribunāla sastāvs neatbilst prasībai “ar tiesību aktiem izveidots tribunāls” 24 . Ungārijā pārmaiņas aizvien ir vērstas uz iepriekš pastāvējušu aizsardzības pasākumu samazināšanu. Tiesu sistēmā ir notikušas jaunas pārmaiņas, piemēram, attiecībā uz jaunā Augstākās tiesas (Kúria) priekšsēdētāja iecelšanu. Tas pastiprina pastāvošās bažas par tiesu neatkarību, kas paustas arī saistībā ar LES 7. panta 1. punktā paredzēto procedūru, ko ierosinājis Eiropas Parlaments.

No otras puses, Rumānijā tiek veikti pasākumi, lai pievērstos 2017.–2019. gadā ieviestajām pārmaiņām, kurām bija negatīva ietekme uz tiesu iestāžu neatkarību un korupcijas apkarošanu. Dažas no šīm reformām 25 tika izskatītas EST prejudiciālā nolēmumā, kurā noteikti kritēriji, kas jāievēro, lai nodrošinātu atbilstību ES tiesību aktiem 26 . Lai risinātu šīs problēmas, tiek gatavoti tiesību aktu grozījumi.

Pārējās dalībvalstīs aizvien pastāv problēmas saistībā ar tiesu iestāžu neatkarību. Bulgārijā Augstākās tiesas tiesnešu padomes un Augstākās tiesas tiesnešu padomes inspekcijas sastāvs un darbība aizvien rada bažas. Jauns likums, kura mērķis ir risināt ieilgušo jautājumu par nepietiekamu ģenerālprokurora atbildību un faktisko kriminālatbildību, tika atzīts par antikonstitucionālu. Tāpēc problēma aizvien nav atrisināta, un tas nozīmē, ka ģenerālprokurora amatam ir ietekme uz tiesu sistēmu. Slovākijā ir veikti nozīmīgi pasākumi — gan likumdošanas pasākumi, gan pasākumi korupcijas novēršanai tiesu sistēmā —, lai stiprinātu tiesu iestāžu profesionālo godprātību un neatkarību. Tomēr aizvien pastāv būtiskas problēmas, tostarp noteiktu reformu, piemēram, Tiesnešu padomes locekļu atlaišanas reformas un jaunā tiesnešu kriminālatbildības režīma, iespējama ietekme uz tiesu iestāžu neatkarību.

Dažās dalībvalstīs turpinās politiski uzbrukumi tiesu sistēmai un notiek atkārtoti mēģinājumi graut tiesnešu reputāciju. Dažkārt šie uzbrukumi ir vērsti pret tiesnešiem un prokuroriem, kuri ir ieņēmuši publisku nostāju vai vērsušies tiesā pret tiesu sistēmas reformām, kuras, viņuprāt, negatīvi ietekmē tiesu iestāžu neatkarību. Tie var ietekmēt tiesnešus un prokurorus atturošā veidā un negatīvi ietekmēt sabiedrības uzticēšanos tiesu varai.

Spriedzi saistībā ar tiesu iestāžu neatkarību veicina arī strupceļš, kavēšanās un publiskas diskusijas saistībā ar iecelšanu augstos tiesu iestāžu amatos. Horvātijā notiekošais jaunā Augstākās tiesas priekšsēdētāja iecelšanas process ir raisījis pretrunas, jo ir atkārtoti pausti nicinoši publiski paziņojumi pret tiesnešiem. Slovēnijā valsts prokuroru iecelšana tiek nepamatoti aizkavēta un nespēja laikus izvirzīt Eiropas deleģētos prokurorus rada bažas. Spānijā Tiesu iestāžu padome pilda savas funkcijas ad interim kopš 2018. gada decembra, paildzinot bažas par to, ka to varētu uztvert kā neaizsargātu pret politizēšanu. Lietuvā kopš 2019. gada septembra nav iecelts Augstākās tiesas priekšsēdētājs un priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs ieņem amatu ad interim.

Ieguldījums tieslietu un digitalizācijas jomā

Covid-19 pandēmija ir ietekmējusi valstu tiesu sistēmu un tiesu darbību. Jo īpaši pandēmijas pirmajā posmā bija pārtraukumi vai kavēšanās lietu izskatīšanā un tiesas procesos, tāpēc vairākās dalībvalstīs tiesās radās būtiska papildu neizskatīto lietu uzkrāšanās. Neraugoties uz dalībvalstu un tiesu iestāžu veiktajiem pasākumiem, lai palīdzētu tiesu sistēmām pielāgoties, tas ir uzsvēris neaizsargātību pret traucējumiem ārkārtas situācijā. Kriminālizmeklēšana un kriminālprocesu izskatīšana tiesā pandēmijas laikā ir bijis izaicinājums daudzās dalībvalstīs, jo īpaši nodrošinot to, ka tiek pilnībā ievērotas aizdomās turēto un apsūdzēto, kā arī cietušo tiesības un tiek uzklausīti visi liecinieki, neradot nepamatotu kavēšanos. Pārvietošanās brīvības un piekļuves telpām ierobežojumi bija papildu problēma prokuroru un policijas darbā.

Kopumā tajās dalībvalstīs, kur jau bija augsts digitalizācijas līmenis un piemēroti atbilstīgi procesuālie noteikumi un aizsardzības pasākumi, tiesu sistēmas darbojās rezultatīvāk un tika samazināts neizskatīto lietu uzkrāšanās risks. Piemēram, Igaunijā tiesu sistēmas augstais digitalizācijas līmenis, piemēram, īpašas virtuālas tiesas zāles izveide, bija noteicošais faktors, lai nodrošinātu tiesu sistēmas noturību. Ungārijā augstais digitalizācijas līmenis tiesvedībā civillietās/komerclietās, administratīvajās lietās un krimināllietās ļāva tiesu sistēmai pielāgoties. Somijā Valsts tiesu administrācija pievērsa īpašu uzmanību tam, lai tiktu sniegti norādījumi un tehniska palīdzība, izmantojot tādas iespējas kā, piemēram, attālināta pieslēgšanās tiesas sēdēm.

Pandēmija ir radījusi jaunu vajadzību steidzami digitalizēt tieslietu sistēmas 27 un lielu interesi mācīties no paraugprakses. Daudzās dalībvalstīs tiek īstenotas iniciatīvas, lai nodrošinātu elektronisku saziņu starp tiesām un tiesu pakalpojumu lietotājiem. Beļģijā federālās valdības programmā iekļautas vērienīgas iniciatīvas, lai līdz 2025. gadam uzlabotu tiesu sistēmas digitalizāciju. Francijā tiek īstenoti visaptveroši projekti nolūkā digitalizēt visas tiesu sistēmas jomas, tostarp izveidot digitālo krimināllietu biroju — vienotu piekļuves punktu kriminālprocesa vajadzībām — un iespēju iesniegt pieteikumus tiešsaistē dažās tiesvedības jomās un lūgt juridisko palīdzību. Dānijā  jauna datubāze uzlabos tiešsaistes piekļuvi spriedumiem. Spānijā projektos, kas tiek īstenoti, ir ietverta IT rīka izstrāde, lai tiesas sēžu un uzklausīšanas ierakstus automātiski pārveidotu tekstā. Nīderlandē tiesu varas un prokuratūras kopīgi izstrādā digitālu plānu krimināltiesību jomā. Tiesu sistēmu noturības stiprināšana ar strukturālu reformu un digitalizāciju ir Atveseļošanas un noturības mehānisma prioritāte, un vairākas dalībvalstis to ir iekļāvušas savos valsts atveseļošanas un noturības plānos.

Iedarbīgu tiesu sistēmu pamatā ir pietiekami cilvēkresursi un finanšu resursi. Tiesu sistēmās Maltā , Beļģijā , Itālijā , Grieķijā ,  Portugālē un Kiprā aizvien ir būtiskas efektivitātes problēmas. Lai būtiski uzlabotu tiesu sistēmu efektivitāti un padarītu efektīvāku tiesību aizsardzību tiesā, ir nepieciešami ieguldījumi cilvēkresursos un finanšu resursos un tiesu sistēmas digitalizācijā, kā arī strukturālo šķēršļu novēršanā.

3.2. Korupcijas apkarošanas regulējums

Korupcijas apkarošana ir ļoti svarīga, lai uzturētu tiesiskumu un saglabātu pilsoņu uzticēšanos valsts iestādēm. Šajā iedaļā galvenā uzmanība ir pievērsta dažādiem valstu rīcības posmiem, kas ir būtiski korupcijas novēršanā, pretkorupcijas stratēģijām, krimināltiesību sistēmas spējai apkarot korupciju un dalībvalstu izstrādātajiem korupcijas novēršanas pasākumiem.

Korupcijas uztvere visā ES

2020. gada korupcijas uztveres indekss (CPI) 28 liecina, ka ES dalībvalstīm aizvien ir labākie rādītāji pasaulē. Desmit dalībvalstis ir to valstu divdesmitniekā, kuras tiek uztvertas kā vismazāk korumpētās valstis pasaulē 29 . Sešu dalībvalstu (Dānija, Somija, Zviedrija, Nīderlande, Vācija un Luksemburga) rādītājs indeksā ir virs 80/100, bet piecu citu dalībvalstu (Austrija, Beļģija, Igaunija, Īrija un Francija) rādītājs ir virs 69/100 30 . Dažas dalībvalstis, lai gan aizvien ir zem ES vidējā līmeņa (63/100), pēdējos piecos gados ir uzlabojušas savus rādītājus (Spānija, Itālija un Grieķija). Dažas citas ir reģistrējušas būtisku saskatītās korupcijas līmeņa pasliktināšanos (Polija, Malta un Ungārija) 31 .

Valstu pretkorupcijas stratēģijām jāvirza uz faktiskiem rezultātiem

Stratēģisks korupcijas apkarošanas regulējums ļauj pārvērst politisko apņemšanos konkrētā rīcībā un palīdz saskaņoti, visaptveroši un koordinēti novērst likumdošanas vai institucionālās nepilnības. Nepārprotami un izmērāmi mērķi, atbilstoši budžeta resursi, regulāri novērtējumi un skaidri noteikti specializēto iestāžu pienākumi, kā arī pilnīga attiecīgo ieinteresēto personu iesaiste ir svarīgi elementi, lai šādas stratēģijas varētu faktiski īstenot un panākt reālus rezultātus.

Kopš 2020. gada septembra Somija un Zviedrija pirmo reizi ir pieņēmušas valstu pretkorupcijas stratēģijas vai rīcības plānus, un Portugālē valdības priekšlikums šādai stratēģijai gaida apstiprinājumu parlamentā. Bulgārija , Čehija , Igaunija ,  Lietuva un Malta ir pārskatījušas pašreizējās stratēģijas un pievienotos rīcības plānus, bet Horvātijā , Vācijā , Grieķijā un Latvijā pārskatīšanas process turpinās. Rumānija ir veikusi iekšēju izvērtēšanu un ārēju revīziju un gatavo jaunu valsts pretkorupcijas stratēģiju 2021.–2025. gadam.

Ungārijā pretkorupcijas programma veicina vienīgi profesionālo godprātību civildienestā, pakļaujot citas jomas riskam. Citās dalībvalstīs, lai gan stratēģijas ir izstrādātas, to īstenošana ir kavējusies. Tā tas ir, piemēram, Čehijā , kur aizvien nav īstenotas vairākas svarīgas reformu iniciatīvas korupcijas novēršanas jomā.

Reformas nolūkā stiprināt korupcijas apkarošanas spēju

Vairumā dalībvalstu ir pieņemti vērienīgi tiesību akti, kas krimināltiesību sistēmai sniedz rīkus visu korupcijas veidu apkarošanai. Vairākās dalībvalstīs turpinājās centieni novērst nepilnības un saskaņot esošās sistēmas ar starptautiskajiem pretkorupcijas standartiem 32 un ES tiesību aktiem 33 . Piemēram, Slovākija ir papildinājusi savu krimināltiesību regulējumu, stājoties spēkā jaunam likumam par aktīvu atsavināšanu, ieviešot arī jaunus noziedzīgus nodarījumus, piemēram, noziegumu saistībā ar nepamatotu labumu vai pārmērīgu priekšrocību pieņemšanu vai piedāvāšanu. Itālija ieviesa stingrākas sankcijas pret krāpšanu un paplašināja starptautiskās korupcijas piemērojamību personām. Ungārija ieviesa tiesību aktus, lai risinātu jautājumus par kukuļošanu ārvalstīs un paredzētu kriminālsodu par neoficiāliem maksājumiem veselības aprūpē. Reformas materiālo vai procesuālo krimināltiesību jomā tiek apspriestas citās dalībvalstīs. Piemēram, Zviedrija pašlaik pārskata noilgumu visiem noziegumiem, tostarp koruptīviem noziedzīgiem nodarījumiem, kas varētu novērst šķēršļus rezultatīvai sarežģītu korupcijas lietu iztiesāšanai.

Dažas dalībvalstis ir ieviesušas pasākumus nolūkā stiprināt iestāžu spēju apkarot korupciju un mazināt šķēršļus rezultatīvai izmeklēšanai un kriminālvajāšanai. Lietuva ir pastiprinājusi savu īpašo policijas vienību, kuras uzdevums ir izmeklēt korupcijas lietas, kā arī veikt analītiskus uzdevumus, sniedzot politikas atbalstu iestādēm. Kiprā ir būtiski pastiprināts Ģenerālprokurora birojs, lai tas varētu veikt kriminālvajāšanu finanšu noziegumu, tostarp korupcijas, lietās. Dānija gatavojas izveidot jaunu valsts izmeklēšanas vienību efektīvākai pieejai smagiem noziedzīgiem nodarījumiem, tostarp sarežģītām korupcijas lietām. Slovēnijā tiesību aktu grozījumi ir uzlabojuši Korupcijas novēršanas komisijas neatkarību, organizāciju un darbību.

Dažās dalībvalstīs ir notikušas vai tiek apsvērtas strukturālas un organizatoriskas izmaiņas. Maltā ģenerālprokurors ir pārņēmis kriminālvajāšanu noteiktos smagos noziedzīgos nodarījumos, tostarp augsta līmeņa korupcijas noziegumos, un ir izveidota darba grupa sarežģītu finanšu noziegumu jomā.  Austrija  pārskata savu ziņošanas pienākumu sistēmu, ko uzskata par nevajadzīga sloga un kavējumu avotu, kurš negatīvi ietekmē pretkorupcijas izmeklēšanu. 

Problēmas, kas saistītas ar kriminālizmeklēšanu, kriminālvajāšanu un sankciju piemērošanu korupcijai

Vērienīgas vai ļoti sarežģītas korupcijas lietas aizvien parādījās dažādās dalībvalstīs, un tajās dažkārt bija iesaistītas augsta līmeņa amatpersonas. Slovākijas centieni apspiest korupciju ir būtiski palielinājušies, kā rezultātā notiek izmeklēšana un kriminālvajāšana vairākās augsta līmeņa korupcijas lietās.  Igaunijā lieta, kurā pašlaik notiek izmeklēšana, ir bijusi par iemeslu tam, ka 2021. gada janvārī atkāpās iepriekšējā valdība. Čehijā izmeklēšanās un revīzijās valsts un Eiropas līmenī par ES līdzekļu izmantošanu nesen tika konstatēti pierādījumi par interešu konfliktu izpildvaras augstākajā līmenī, un Eiropas Prokuratūra ir pieņēmusi lietu. Austrijā pēc nesenajiem politiskajiem skandāliem ir pastiprinājusies izmeklēšana par augsta līmeņa politisko korupciju. Rumānijā ir uzlabojusies izmeklēšanas rezultativitāte un sodu piemērošana par augsta līmeņa korupciju, taču, lai korupcijas apkarošana būtu rezultatīva, aizvien ir nepieciešami grozījumi kriminālkodeksā un kriminālprocesa kodeksā.

Daudzās dalībvalstīs korupcijas izmeklēšanai un kriminālvajāšanas iestādēm piešķirtie resursi ir radījuši īpašas grūtības pieņemt vai noturēt augsti specializētu personālu. Latvijā ir ziņots par cilvēkresursu problēmām, kas ietekmē dažu prokuratūru darba efektivitāti. Horvātijā un Luksemburgā ir grūti pieņemt darbā kvalificētus kandidātus. Spānijā kriminālvajāšanas iestādes norāda, ka atbilstīgu resursu trūkums ietekmē izmeklēšanas ātrumu un kriminālvajāšanu korupcijas lietās. Tas ietver augsta līmeņa korupcijas lietas, no kurām daudzas izmeklēšanas posmā atrodas vairākus gadus. Slovākijā un Polijā ir ziņots par dažiem gadījumiem, kad juridiski ierobežojumi attiecībā uz piekļuvi finanšu datiem radīja šķēršļus izmeklēšanā.

Dažās dalībvalstīs joprojām pastāv bažas saistībā ar izmeklēšanas, kriminālvajāšanas un iztiesāšanas rezultativitāti augsta līmeņa korupcijas lietās 34 . Itālijā tiek apsvērti pasākumi, kas nepieciešami, lai paātrinātu apsūdzību izvirzīšanu un lietu izskatīšanu tiesā. Horvātijā turpinās kriminālvajāšana un izmeklēšana augsta līmeņa korupcijas lietās, taču ieilgušas tiesvedības dēļ notiesāšana bieži kavējas. Maltā , lai gan izmeklēšanas un kriminālvajāšanas iestādes ir uzlabojušas savu spēju risināt korupcijas lietas, palielinoties uzsākto lietu skaitam, augsta līmeņa lietās izmeklēšana aizvien ir ilga un vēl nav ieviesta notiesājošu spriedumu uzskaite. Bulgārijā , neraugoties uz pastiprināto izmeklēšanu un palielinātajiem resursiem, progress augsta profila korupcijas lietās aizvien ir lēns un vēl ir jāievieš galīgu notiesājošu spriedumu uzskaite 35 . Ungārijā , lai gan apsūdzību īpatsvars korupcijas lietās ir augsts un kopš 2020. gada ir uzsāktas dažas jaunas augsta līmeņa lietas, kurās iesaistīti politiķi, aizvien ir ierobežota uzskaite izmeklēšanai saistībā augsta līmeņa amatpersonu un viņiem pietuvinātu personu apsūdzībām.

Korupcijas novēršanas un profesionālās godprātības regulējuma stiprināšana

2020. gada ziņojums par tiesiskumu apliecināja, ka daudzas dalībvalstis bija veikušas pasākumus, lai stiprinātu korupcijas novēršanas un profesionālās godprātības regulējumus, un daudzi no šiem centieniem turpinājās.

-Interešu konfliktu novēršana un profesionālās godprātības veicināšana valsts iestādēs

Dažās dalībvalstīs profesionālās godprātības regulējums ir papildināts ar rīcības kodeksiem parlamentāriešiem kā Spānijā vai skaidrākiem vai konsolidētākiem noteikumiem par dāvanām, interešu konfliktiem un vecāko un augsta līmeņa amatpersonu neatbilstību kā, piemēram, Somijā , Itālijā  un Portugālē . Turklāt dažas dalībvalstis, piemēram, Beļģija , Kipra , Nīderlande un Malta , ir ieviesušas profesionālās godprātības un pārbaudes programmas vai pārraudzības vienības tiesībaizsardzības struktūrās, kas palielina policijas profesionālo godprātību. 

-Lobēšana un amatu maiņa

Lobēšana ir likumīga politiskās līdzdalības izpausme 36 . Tai jābūt papildinātai ar stingrām prasībām par pārredzamību un profesionālo godprātību, lai nodrošinātu atbildību un iekļautību lēmumu pieņemšanā 37 . Dažas dalībvalstis ir pārskatījušas savus regulējumus, lai ieviestu lielāku pārredzamību un uzlabotu piekļuvi informācijai par lobēšanu. Piemēram, Vācija pieņēma jaunu likumu, lai federālā līmenī ieviestu elektronisku lobēšanas reģistru. Lietuvā ir stājušies spēkā jauni noteikumi, kas paredz savstarpējas deklarēšanas shēmu, saskaņā ar kuru lobistiem, politiķiem un ierēdņiem ir jāziņo lobēšanas reģistrā par savām sanāksmēm. Spānijā notiek apspriešanās par pārredzamības reģistra izveidi. Igaunijā ir ieviestas nesaistošas pamatnostādnes par lobēšanu un interešu konfliktiem. Čehijā tiek gaidīta jauna tiesību aktu projekta pieņemšana lobēšanas jomā.

Vēl viena joma, ko daudzās dalībvalstīs uzrauga sabiedrība, ir noteikumu par amatu maiņu starp valsts un privātām funkcijām regulēšana un izpilde. Stingrāku pēcnodarbinātības ierobežojumu, piemēram, uzteikuma periodu, ieviešana tiek apspriesta, piemēram, Somijā un Itālijā . Francija nesen veica grozījumus likumā, iekļaujot amatu maiņas principu par pārredzamību un profesionālo godprātību sabiedriskajā dzīvē atbildīgās aģentūras pilnvarās. Lai gan Portugālē  nesen tika ieviesti jauni noteikumi, kas paredz salīdzinoši ilgus uzteikuma periodus un atturošas sankcijas par noteikumu neievērošanu, tie aizvien ir jāuzrauga un jāpilda.

-Aktīvu un interešu atklāšana

Visās dalībvalstīs ir ieviesti noteikumi, lai nodrošinātu, ka uz publiskā sektora amatpersonu kategorijām attiecas aktīvu un interešu atklāšanas pienākumi. Tomēr tie atšķiras pēc atklātās informācijas tvēruma, pārredzamības un pieejamības, kā arī pārbaudes un izpildes sistēmas. Vairākās dalībvalstīs jaunāko reformu mērķis ir uzlabot sistēmu. Igaunija paplašināja to personu loku, kurām ir pienākums iesniegt finanšu interešu deklarāciju, lai iekļautu ministru politiskos padomniekus, savukārt Horvātija ir darījusi publiski pieejamas tiesnešu un valsts prokuroru aktīvu deklarācijas. Portugāle ieviesa pienākumus tiešsaistē publicēt pilnīgas un konsolidētas aktīvu deklarācijas. Lietuvā tagad darbojas jauns reģistrs, kas ļauj sasaistīt interešu deklarācijās sniegto informāciju ar vairākiem citiem valsts reģistriem. Visbeidzot, citas dalībvalstis, kuras bija veikušas reformas iepriekš, veic uzraudzības un pārbaudes uzskaiti. Francijā kompetentās iestādes veic sistemātiskus un regulārus kontroles pasākumus, un pēc dažiem no tiem lieta tiek nodota prokuratūrai iespējamai noziedzīguma pēcpārbaudei. Rumānijā 2021. gada aprīlī sāka darboties iespēja iesniegt elektroniski informāciju par aktīviem un interesēm, un paredzams, kas tas vēl vairāk atvieglos pārbaudes darbu.

Dažās dalībvalstīs joprojām ir trūkumi. Beļģijā deklarācijas netiek publicētas vai netiek pārbaudīta to precizitāte un tās ir pieejamas vienīgi izmeklēšanā iesaistītajiem tiesnešiem kriminālizmeklēšanas ietvaros. Grieķijā , lai gan amatpersonu un parlamenta deputātu aktīvu deklarācijas tiek publiskotas, notiek kavēšanās un publicēšanai pieejamie dati aizvien ir ierobežoti. Ungārijā , lai gan informācijas atklāšanas prasības ir stingras, aizvien pastāv bažas par sistemātisku pārbaužu trūkumu un aktīvu un interešu deklarāciju nepietiekamu pārraudzību, kā arī aizdomas par nepamatotu bagātības pieaugumu var būt iemesls nodokļu iestāžu pārbaudei tikai tad, ja izmeklēšanas iestādes ir sākušas kriminālizmeklēšanu. Slovēnijā , lai gan turpina paplašināties to amatpersonu kategorijas, uz kurām attiecas atklāšanas pienākumi, uzraudzībai un pārbaudēm paredzētie līdzekļi atpaliek. Cilvēkresursu aizvien trūkst arī Interešu konfliktu risināšanas komisijā Horvātijā .

-Trauksmes cēlēju aizsardzība

Saistībā ar 2019. gada ES direktīvas par trauksmes cēlēju aizsardzību 38 transponēšanu dalībvalstis pašlaik pārskata spēkā esošos valsts tiesību aktus vai ievieš jaunus noteikumus. Dažas dalībvalstis ir pilnveidojušas institucionālo vidi, lai apstrādātu trauksmes cēlēju ziņojumus. Tā notika Slovākijā , kur parlaments iecēla vadītāju jaunā neatkarīgā trauksmes cēlēju aizsardzības birojā, kas aptver gan privāto, gan publisko sektoru. Nīderlandē pēc izvērtējuma tiks grozīts likums par trauksmes cēlēju iestādi, lai palielinātu trauksmes cēlēju tiesisko aizsardzību.

-Politisko partiju finansēšana

Politisko partiju finansēšanu var izmantot kā korupcijas kanālu, padarot pārredzamību un regulēšanas stingrību par svarīgu faktoru. Vairākās dalībvalstīs ir veiktas vai tiek apspriestas reformas, lai palielinātu politisko partiju finansēšanas pārredzamību un pārraudzību. Luksemburgā politisko partiju finansēšanas noteikumi ir pārskatīti, lai veicinātu lielāku pārredzamību. Somijā parlamenta darba grupa pārskata attiecīgo tiesību aktu izstrādi. Čehijā ir plānota sīkāka partiju finansēšanas sistēmas analīze, lai konstatētu likumdošanas nepilnības un praktiskas problēmas. Nīderlandē parlamentā pašlaik apspriež ierosinātos tiesību aktus, kuru mērķis ir aizsargāt politisko partiju darbību un organizāciju pret ārvalstu iejaukšanos.

Pandēmijas ietekmes uz korupciju apkarošana

Covid-19 pandēmija ietekmēja reformu tempu vai korupcijas lietu iztiesāšanu dažās dalībvalstīs, jo varas iestādes un tiesas saskārās ar nepieciešamību risināt ārkārtas situāciju veselības jomā. GRECO ieteica iekļaut pretkorupcijas pasākumus ar pandēmiju saistītos procesos, piemēram, atveseļošanas līdzekļu piešķiršanā un izmaksāšanā, ārkārtas tiesību aktos un medicīniskajā aprūpē 39 . Vienlaikus Komisija un Padome uzsvēra, ka korupcijas apkarošana aizvien ir svarīga 40 . Tāpat ESAO brīdināja, ka profesionālās godprātības pārkāpumi un korumpēta rīcība var kaitēt atveseļošanai, īpaši uzsverot nepieciešamību risināt tūlītējus riskus ārkārtas iepirkumos un integrēt pretkorupcijas riska novērtējumus ekonomikas atveseļošanas pasākumos 41 .

Šķiet, ka pandēmijas laikā korupcijas riski ir pieauguši, jo īpaši tāpēc, ka vairāk tiek izmantotas paātrinātas un vienkāršotas iepirkuma procedūras, kuru rezultātā līgumslēgšanas tiesības tiek piešķirtas tieši vai notiek iepirkuma procedūras bez konkurences. Šie ārkārtas apstākļi mudināja revīzijas un kontroles iestādes vairākās dalībvalstīs, piemēram, Kiprā , Portugālē , Francijā , Itālijā un Lietuvā , izdot pamatnostādnes šo risku novēršanai vai veikt mērķtiecīgas revīzijas, piemēram, Austrijā  vai  Rumānijā . 

3.3. Mediju plurālisms un brīvība

Mediju plurālisms un brīvība ir galvenie tiesiskuma, demokrātiskas atbildības un korupcijas apkarošanas veicinātāji. Dalībvalstīm ir pienākums garantēt žurnālistiem labvēlīgu vidi, aizsargāt viņu drošību un veicināt mediju brīvību un plurālismu. Šajā iedaļā galvenā uzmanība ir pievērsta jomām, kurās politiskie lēmumi un politika var spēcīgi ietekmēt mediju spēju pildīt savu funkciju.

Mediju plurālisma uzraudzības instruments

Mediju plurālisma uzraudzības instrumentā 42 tiek vērtēti mediju brīvības un plurālisma riski visās dalībvalstīs, lielāko uzmanību pievēršot četrām jomām — mediju brīvības pamataizsardzība, tirgus plurālisms, politiskā neatkarība un mediju sociālā iekļautība. Jaunākie uzraudzības instrumenta (MPM 2021) rezultāti norāda uz situācijas pasliktināšanos salīdzinājumā ar MPM 2020 trīs galvenajos rādītājos: vārda brīvība, tiesību uz informāciju un žurnālista profesijas aizsardzība un žurnālistu aizsardzība. Arī šajā gadījumā vairāku valdību reakcija uz Covid-19 pandēmiju ir ietekmējusi šo rezultātu. Lai gan rezultāti apstiprina, ka ne visus mediju regulatorus var uzskatīt par brīviem no ietekmes gan to valdes iecelšanas veida dēļ, gan uzdevumu izpildē, tomēr ir vērojams neliels uzlabojums. Mediju īpašumtiesību pārredzamība aizvien rada vidēju risku visās dalībvalstīs, jo tiesību normas nav iedarbīgas un informācija tiek sniegta tikai valsts iestādēm, bet ne sabiedrībai. Kā noteikts valstu sadaļās, vairāku iemeslu dēļ mediju politiskā neatkarība tiek uzskatīta par augsta riska jomu tajās pašās sešās dalībvalstīs, kas minētas MPM 2020 43 .

Notiekošās reformas nolūkā stiprināt mediju regulatoru neatkarību

Valstu mediju regulatoriem ir svarīga loma mediju plurālisma uzturēšanā un stiprināšanā. Kā uzsvērts 2020. gada ziņojumā par tiesiskumu, īstenojot konkrēti medijiem paredzētu regulējumu un pieņemot mediju politikas lēmumus, to neatkarībai no ekonomiskajām un politiskajām interesēm ir tieša ietekme uz tirgus plurālismu un mediju vides politisko neatkarību. Visās dalībvalstīs ir spēkā tiesību akti, kuros noteikta mediju regulatoru kompetence un neatkarība. Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvā (AVMSD) 44 ir ietvertas konkrētas prasības, lai palielinātu valsts mediju iestāžu neatkarību. Kopš pirmā ziņojuma publicēšanas saistībā ar direktīvas transponēšanu dažas dalībvalstis, piemēram, Beļģija , Bulgārija , Grieķija , Latvija , Luksemburga un Zviedrija , ir ieviesušas jaunus tiesību aktus, kas, domājams, vēl vairāk nostiprinās to mediju regulatoru neatkarību. Citas dalībvalstis ( Čehija , Kipra , Igaunija , Francija un Polija ) ir paziņojušas par šādiem tiesību aktiem vai tos gatavo.

Joprojām pastāv bažas par dažu regulatoru funkcionālo neatkarību un rezultativitāti. Piemēram, Rumānijā regulatora darbu apgrūtināja tas, ka nepietiekamu resursu dēļ netika iecelti jauni locekļi, kad beidzās vairāku iepriekšējo locekļu pilnvaru termiņš. Spānijā un Slovēnijā arī tika paustas bažas par regulatora resursu atbilstību. Neraugoties uz to, ka likumā ir nostiprināta oficiāla neatkarība, dažās dalībvalstīs bažas aizvien raisa politiskā iejaukšanās izvirzīšanas procesā vai tas, ka nav iedarbīgu aizsardzības pasākumu pret politisku iejaukšanos. Tas attiecas uz tādām dalībvalstīm kā Horvātija , Malta , Slovākija un Ungārija .

Uzlabojumi un šķēršļi, kas saistīti ar mediju īpašumtiesību pārredzamību

Mediju īpašumtiesību pārredzamība ir būtisks priekšnoteikums jebkurai uzticamai mediju tirgu daudzveidības analīzei un lai sabiedrība varētu izvērtēt mediju izplatīto informāciju un viedokļus. Starptautiskie standarti 45 un ES tiesību akti 46 mudina dalībvalstis pieņemt īpašus pasākumus šajā jomā. Kopš pēdējā ziņojuma Grieķijā ir pieņemti jauni tiesību akti, lai uzlabotu mediju īpašumtiesību pārredzamību un informācijas par mediju īpašumtiesībām publisku pieejamību.  Somijā jauns īpašs tiesību akts uzliek mediju pakalpojumu sniedzējiem pienākumu padarīt informāciju par to īpašumtiesību struktūru publiski pieejamu. Vairākās citās dalībvalstīs tiek gatavoti likumi mediju īpašumtiesību pārredzamības uzlabošanai, un dažās ir uzlabota informācijas pieejamība. Piemēram, Īrija ir izveidojusi datubāzi, kurā iespējams veikt meklēšanu un kurā ir ietverta informācija par mediju īpašumtiesībām, atvieglojot sabiedrisku pārraudzību. Lietuva veido publiski pieejamas informācijas sistēmu, lai atklātu informāciju par īpašumtiesībām un pakāpeniski par ienākumiem no valsts reklāmas.

Vairākās dalībvalstīs pastāv bažas par patieso īpašumtiesību struktūru nepietiekamu pārredzamību, jo īpaši tāpēc, ka pastāv praktiskas problēmas, identificējos patiesos īpašniekus. Slovēnijā ir īpaši noteikumi par pārredzamību, taču joprojām pastāv bažas, jo patiesos faktiskos īpašniekus ne vienmēr var identificēt mediju reģistrā.  Čehija pieņēma tiesību aktus, kas garantē publisku piekļuvi ierobežotai informācijai par visu uzņēmumu, tostarp mediju, īpašumtiesībām, izmantojot reģistru, taču joprojām pastāv bažas, ka sistēma neuzliek mediju uzņēmumiem pienākumu atklāt visu īpašumtiesību struktūru. Nepietiekama mediju īpašumtiesību pārredzamība aizvien rada bažas Bulgārijā , jo dati par mediju īpašumtiesībām joprojām netiek pilnīgi atklāti sabiedrībai.

Valsts reklāmas pārredzamības un taisnīgas sadales riski

Pārredzami noteikumi un taisnīgi kritēriji samazina favorītisma risku valsts reklāmas sadalē. Šādu noteikumu neesība palielina risku, ka valsts nauda tiek neobjektīvā veidā piešķirta konkrētiem mediju uzņēmumiem, un tas var izraisīt netiešu politisko ietekmi uz medijiem, graujot to neatkarību.

2020. gada ziņojumā bija norādīts, ka daudzās dalībvalstīs šajā jomā nav īpašu tiesību aktu. Tā tas joprojām ir, neraugoties uz to, ka vairāku dalībvalstu centrālās vai vietējās iestādes turpināja novirzīt medijiem būtiskus ieņēmumus no reklāmas. Austrijā lielo valsts reklāmas apjomu medijos pavada atkārtoti paustās bažas par sadales pārredzamību un taisnīgumu un nepietiekamu uzmanību mediju plurālismam.  Horvātijā , lai gan valsts reklāma ir daļēji reglamentēta, ieinteresētās personas ziņo, ka bieži tiek mazināta to mediju uzņēmumu politiskā neatkarība, kuri ir ekonomiski atkarīgi no šāda finansējuma, īpaši vietējā līmenī. Bulgārijā taisnīga un pārredzama valsts reklāmas sadalījuma normatīvas aizsardzības neesību papildina bažas, kas saistītas ar jautājumu par to, cik pārredzama ir publiskā finansējuma sadale mediju uzņēmumiem. Ungārijā valsts reklāmas sadale aizvien ļauj valdībai izmantot netiešu politisko ietekmi medijos, jo valsts ir lielākais reklāmdevējs valstī un lielākā daļa ieņēmumu nonāk valdību atbalstošos mediju uzņēmumos. Polijā valsts reklāma, šķiet, ir vērsta galvenokārt uz mediju uzņēmumiem, kas tiek uzskatīti par valdību atbalstošiem uzņēmumiem.

Politiskais spiediens un ietekme uz medijiem

Neaizsargātība un riski palielinās, ja tiek apdraudēta mediju politiskā neatkarība, nav regulējuma pret politisku iejaukšanos vai noteikumi pieļauj, ka mediji pieder politiskiem dalībniekiem. Kopš pēdējā ziņojuma publicēšanas vairākos gadījumos politiskais spiediens uz medijiem ir bijis acīm redzams. Čehijā politiskās domstarpības turpināja ietekmēt Čehijas televīzijas uzraudzības padomi. Maltā , ņemot vērā to, ka divām galvenajām politiskajām partijām ir savas televīzijas un radio stacijas, ir ierosināta konstitucionāla lieta, apstrīdot Maltas Apraides likuma attiecīgo iedaļu, vēršoties pret veidu, kādā mediju regulators piemēro noteikumus. Slovēnijā ieinteresētās personas uzskata, ka iespējamās izmaiņas sabiedriskās raidorganizācijas finansējumā un spiediens uz valsts preses aģentūru ir politiski motivēts. Polijā iespēja, ka valsts kontrolēta naftas kompānija varētu iegādāties lielu privātīpašumā esošu preses grupu, ir radījusi bažas par iespējamu mediju tirgus plurālisma apdraudējumu. Bulgārijā politiskā ietekme uz medijiem aizvien rada bažas cita starpā tāpēc, ka nav noteikumu, kas nepieļauj, ka politiķiem un politiskajām partijām pieder mediju uzņēmumi. Ungārijā Mediju padome pieņēma vairākus lēmumus, kuru dēļ tika slēgta viena no pēdējām neatkarīgajām radio stacijām Ungārijā 47 .

Piekļuve informācijai ir galvenais mediju, pilsoniskās sabiedrības un sabiedrības uzticības rīks

Tiesības piekļūt informācijai, kas ir valsts iestāžu rīcībā, ir pamatnosacījums, lai mediji, kā arī pilsoniskā sabiedrība un pilsoņi kopumā spētu piedalīties demokrātiskās diskusijās un valsts iestāžu pārbaudē. Kiprā 2020. gadā stājās spēkā jauni tiesību akti, kuros noteikti pamatprincipi un nosacījumi piekļuvei publiskai informācijai, un vairākas citas dalībvalstis plāno ieviest visaptverošus tiesību aktus par piekļuvi informācijai ( Austrija ) vai ieviest starpniecības mehānismus sūdzību gadījumā ( Nīderlande ). Lai gan informācijas pieejamību visās dalībvalstīs garantē likumi, daudzos gadījumos joprojām pastāv praktiski šķēršļi. Rumānijā regulāra uzraudzība, ko veic valsts iestādes, atklāj, ka valsts iestādes atšķirīgi veic administrēšanu, kā arī nosaka nepietiekami augstu prioritāti pārredzamības pasākumiem, turklāt vietējo iestāžu atbilstības līmenis ir zems. Horvātijā tika uzsvērti trūkumi informācijas komisāra lēmumu izpildē. Luksemburgā aizvien pastāv bažas par ilgām procedūrām, kas jāveic, lai piekļūtu oficiāliem dokumentiem. Dānijā notiek diskusijas par esošajiem ierobežojumiem attiecībā uz tiesībām piekļūt publiskiem dokumentiem.

Žurnālistu aizsardzība pret draudiem un uzbrukumiem

Nesenie notikumi, kas pašlaik tiek izmeklēti, piemēram, grieķu žurnālista Giorgios Karaivaz slepkavība 2021. gada aprīlī un holandiešu žurnālista Peter R. de Vries slepkavība 2021. gada jūlijā, uzsver nepieciešamību pievērst uzmanību žurnālistu drošībai visā ES. Daudzi žurnālisti aizvien ir pakļauti draudiem un uzbrukumiem, jo īpaši izmeklējot noziegumus un korupciju. Slovākijā tika notiesātas vairākas personas, kas bija iesaistītas pētnieciskā žurnālista Ján Kuciak un viņa līgavas slepkavībā 2018. gadā, un turpinās lietas izskatīšana par iespējamiem nozieguma plānotājiem.  Maltā ir beigusies publiskā izmeklēšana par pētnieciskās žurnālistes Daphne Caruana Galizia slepkavību 2017. gadā. Ar viņas slepkavību saistītajā kriminālprocesā vairākkārt bijusi vērojama virzība.

2020. gadā Eiropas Padomes Žurnālistikas aizsardzības un žurnālistu drošības veicināšanas platformā tika reģistrēts lielākais brīdinājumu skaits, kas ir par 40 % lielāks nekā 2019. gadā 48 2020. gadā Mediju brīvības kartēšanas platforma 49 arī novēroja 280 gadījumus, kad tika pārkāpta mediju brīvība, kas kopumā skāra 908 personas vai mediju vienības 23 dalībvalstīs. Šie pārkāpumi ietvēra aizskarošu izturēšanos vai psiholoģisku vardarbību, juridiskus draudus, fiziskus uzbrukumus, uzbrukumus īpašumam, naida runu, nomelnošanas kampaņas un cenzūru. Par fiziskiem uzbrukumiem ziņots jo īpaši saistībā ar sabiedrības protestiem, un žurnālisti Francijā , Vācijā , Grieķijā  un  Polijā  ir pakļauti protestētāju agresijai, bet dažos gadījumos arī agresīviem policijas spēkiem. Tiešsaistes draudi palielinās visā ES, īpašam riskam ir pakļautas sievietes žurnālistes un mazākumtautību žurnālisti. Šī situācija ir jo īpaši satraucoša, kad šādu uzbrukumu iniciatori ir politiķi vai ietekmīgas amatpersonas. Piemēram, Slovēnijā vairākas ievērojamas lietas ir saistītas ar aizskarošu izturēšanos tiešsaistē un politiķu izteiktiem draudiem žurnālistiem. Portugālē tiek izmeklēts gadījums, kad policija veica uzraudzību nolūkā noteikt žurnālistu avotus, un tas tika darīts bez tiesas pilnvarojuma. Itālijā nesen izskanēja brīdinājums saistībā ar iespējamu vairāku to žurnālistu sarunu noklausīšanos, kuri pētīja migrācijas jautājumus prokuroru veiktā izmeklēšanā par attiecībām starp NVO un cilvēku tirgoņiem.

Vairākās dalībvalstīs ir mehānismi, kas sniedz praktisku atbalstu žurnālistiem, kuriem nepieciešama palīdzība. Nīderlandē 2021. gadā tika pārskatīts projekts“PersVeilig”, kura mērķis ir mazināt draudus, vardarbību un agresiju pret žurnālistiem, un tika iesniegti priekšlikumi uzlabojumiem. Itālijā 2017. gadā izveidotais Koordinācijas centrs, kas izskata pret žurnālistiem vērstu rīcību, aizvien ir uzskatāms par paraugpraksi ES līmenī. Citas dalībvalstis apsver jaunu tiesību aktos noteiktu aizsardzības pasākumu ieviešanu žurnālistu aizsardzībai. Somijā valdība plāno izmaiņas Kriminālkodeksā, lai atvieglotu kriminālvajāšanu prettiesisku draudu gadījumā un pievērstu uzmanību neaizsargātiem cietušajiem, piemēram, ārštata žurnālistiem, kā arī lai palielinātu sodu par noziegumiem, kas saistīti ar dzimumu, lai apkarotu pret žurnālistēm vērstu naida runu. Zviedrija arī veic pasākumus, lai uzlabotu žurnālistu aizsardzību, tostarp pārskatot krimināltiesisko aizsardzību dažām sabiedrībai vitāli svarīgām funkcijām.

Stratēģiska tiesvedība pret sabiedrības līdzdalību (SLAPP), kas ir īpašs aizskarošas izturēšanās veids, ko izmanto pret žurnālistiem un citiem sabiedrības interešu aizstāvībā iesaistītiem cilvēkiem, bieži vien apvienojumā ar draudiem fiziskai drošībai, raisa nopietnas bažas vairākās dalībvalstīs. Piemēram, Horvātijā vērienīgajai SLAPP izmantošanai bija liela ietekme uz mediju uzņēmumiem, jo īpaši mazākiem vai vietējiem, kā arī ārštata žurnālistiem. Citās valstīs, piemēram, Polijā , ziņu mediju kopiena ir novērojusi, ka pieaug tādu tiesvedību skaits, kuras vērstas pret žurnālistiem un kuru mērķis ir iebiedēt, izmantojot žurnālistiem un ziņu nodaļām adresētas brīdinājuma vēstules, nolūkā izbeigt kritisku ziņošanu par uzņēmumiem vai valsts iestādēm. Šķiet, ka tas jo īpaši ietekmē mazākus ziņu uzņēmumus un ārštata darbiniekus, kuriem ir liels pašcenzūras risks.

Pandēmijas ietekme uz mediju brīvību un plurālismu

Eiropas ziņu medijiem ir bijusi izšķiroša nozīme iedzīvotāju informēšanā Covid-19 pandēmijas laikā. Ir būtiski pieaudzis pieprasījums pēc faktuāli pārbaudītas informācijas un ziņām, kā norādīts Komisijas Audiovizuālās nozares un mediju rīcības plānā 50 . Vienlaikus pandēmija radīja nopietnas ekonomiskas problēmas mediju nozarei, kā arī atsevišķiem žurnālistiem un mediju darbiniekiem.

Vairākās valstu sadaļās ir norādīts uz nepieredzētiem ieņēmumu zaudējumiem un mediju namu finanšu likviditātes problēmām vai pat bankrotu un slēgšanu. Šķiet, ka visvairāk cieta reģionālie un vietējie mediju uzņēmumi, tāpēc dažās dalībvalstīs tagad ir plašas teritorijas, kurās nav vietējo ziņu uzņēmumu. Vairākās dalībvalstīs atsevišķi žurnālisti saskārās ar ekonomisko un darba apstākļu pasliktināšanos. Šajā nozarē ir palielinājies bezdarbs, un daudzi mediju profesionāļi un žurnālisti, jo īpaši tie, kuri strādā nestabilos darba apstākļos vai kuri ir ārštata darbinieki, ir zaudējuši iztikas avotu. Tas viss ir palielinājis viņu neaizsargātību pret spiedienu.

Lai novērstu un mazinātu pandēmijas ietekmi, aptuveni puse no visām dalībvalstīm ieviesa īpašas mediju atbalsta shēmas, galvenokārt nodrošinot līdzekļus vai dotācijas visām vai dažām mediju nozarēm. Vietējie mediji tika nepārprotami iekļauti šādās shēmās tādās dalībvalstīs kā Igaunija ,  Zviedrija ,  Somija , Dānija , Nīderlande ,  Francija un  Itālija . Vairākas dalībvalstis, piemēram, Kipra , Lietuva , Portugāle un Rumānija , atbalstīja gan medijus, gan sabiedrisko informāciju, publiski reklamējot ar Covid-19 saistītas informatīvas kampaņas. Dažās valstīs žurnālisti varēja izmantot vispārēju bezdarbnieku atbalstu ( Īrija ), savukārt dažās citās dalībvalstīs ārštata žurnālistu situācija bieži izrādījās sarežģīta. Mediju ieinteresētās personas atzinīgi novērtēja lielāko daļu šo pasākumu, lai gan tika apšaubīti daži aspekti, piemēram, to pārredzamība ( Malta ), sadales kritēriju taisnīgums ( Austrija ) vai iespējamā ietekme uz pilsoņu uzticēšanos medijiem ( Rumānija ).

Tomēr pandēmijas ietekme uz medijiem un tās mazināšanai veiktie pasākumi neaprobežojas tikai ar ekonomiskajiem aspektiem. Vairāki ierobežojumi, kas bija noteikti, lai apkarotu pandēmiju, apgrūtināja žurnālistu darbu un reizēm ietekmēja viņu piekļuvi publiskai informācijai. Lai gan traucējumi vai atkāpes no vispārējiem noteikumiem par piekļuvi informācijai parasti aprobežojās ar ļoti agrīniem pandēmijas posmiem (piemēram, Spānijā , Itālijā ), tādās dalībvalstīs kā Ungārija piekļuve publiskai informācijai tika pastiprināta ar pandēmijas laikā ieviestiem ārkārtas pasākumiem, apgrūtinot neatkarīgu mediju uzņēmumu savlaicīgu piekļuvi šādai informācijai. Žurnālisti arī turpināja saskarties ar šķēršļiem, kas saistīti ar piekļuvi vietām vai selektīvu piekļuvi tiešsaistes vai fiziskām preses konferencēm dažās dalībvalstīs. Polijā pašlaik izskatāmas konstitucionāla rakstura sūdzības dēļ pastāv risks, ka varētu tikt vēl vairāk ierobežota iespēja izmantot tiesības piekļūt publiskai informācijai, un pandēmijas dēļ tika apturēti administratīvajās tiesībās noteiktie termiņi, tādējādi ierobežojot vai kavējot piekļuvi publiskai informācijai. Rumānijā  pandēmija tiek izmantota, lai attaisnotu kavēšanos vai atteikumu sniegt informāciju, un datu aizsardzības noteikumi tika izmantoti, lai ierobežotu piekļuvi. Turpretī tādas dalībvalstis kā Lietuva un Nīderlande atbrīvoja žurnālistus no Covid-19 dēļ noteiktajiem ceļošanas aizliegumiem, lai viņi varētu turpināt sekot līdzi notikumiem un ziņot no pirmavotiem.

3.4. Citi institucionāli jautājumi saistībā ar līdzsvara un atsvara sistēmu

Demokrātijā tiesiskuma pamatā ir institucionāls līdzsvars un atsvars starp valsts iestādēm, garantējot to darbību, sadarbību un savstarpēju kontroli, lai viena valsts iestāde pildītu pilnvaras citu iestāžu pārraudzībā saskaņā ar katras dalībvalsts politiskajām un juridiskajām tradīcijām. Pilsoniskajai sabiedrībai ir svarīga loma līdzsvara un atsvara sistēmā.

Šajā iedaļā aplūkotas svarīgas izmaiņas saistībā ar šādu līdzsvara un atsvara sistēmu. Tas ietver likumu sagatavošanas, pieņemšanas un pārskatīšanas procesu un neatkarīgu iestāžu lomu tiesiskuma aizsardzībā. Šajā saistībā galvenais temats ir valsts pārvaldes kvalitāte un tas, kā iestādes piemēro likumus un īsteno tiesas lēmumus. Labvēlīgs pilsoniskās sabiedrības regulējums ļauj diskutēt un kontrolēt pie varas esošos; un, kad to darbības iespējas samazinās, tas liecina, ka tiesiskums ir apdraudēts. Šajā iedaļā ir arī izklāstītas izmaiņas tiesiskajā režīmā, saskaņā ar kuru tika veikti ar Covid-19 saistītie pasākumi, kā arī parlamentu, konstitucionālo tiesu, tiesu un ombudu loma.

Konstitucionālās reformas un diskusijas nolūkā stiprināt institucionālo līdzsvara un atsvara sistēmu

Konstitucionālo reformu procesi, kas paredzēti pagājušajā gadā minēto aizsardzības pasākumu un līdzsvara un atsvara sistēmas stiprināšanai, turpināja virzīties uz priekšu. Kiprā parlaments vēl nav izveidojis atsevišķu Konstitucionālo tiesu, kas no Augstākās tiesas pārņems pienākumu pārskatīt tiesību aktu atbilstību konstitūcijai. Maltā ir pabeigta konstitucionāla reforma par dažu neatkarīgu komisiju norīkošanu, bet progress ir bijis lēns saistībā ar konstitucionālo konventu, kas būtu vērsts uz parlamenta lomas stiprināšanu. Luksemburgā vairs netiks īstenota iepriekš paziņotā konstitucionālā reforma: tagad pieeja ir veikt mērķorientētu pārskatīšanu par konkrētiem tematiem, piemēram, par Tiesu iestāžu padomi. Pēc parlamentārās izmeklēšanas par bērna kopšanas pabalstu sistēmas ieviešanu Nīderlandē notiek plašas diskusijas par līdzsvara un atsvara sistēmas pareizu darbību. 

Lai palīdzētu izveidot līdzsvarotu sistēmu, vairākas dalībvalstis paļaujas uz dažādiem uzskatiem un zināšanām, tostarp tādam starptautiskām ekspertu struktūrām kā Venēcijas komisija. Komisija uzskata, ka tā ir konstruktīva pieeja.

Likumdošanas iekļautība, kvalitāte un pārredzamība joprojām ir problēma

Vairākas dalībvalstis veic pasākumus, lai turpinātu uzlabot uz pierādījumiem balstītas politikas veidošanas procesus, apspriešanos un ieinteresēto personu iesaisti, lai nodrošinātu, ka tiesību akti ir plašas apspriešanās ar sabiedrību rezultāts. Francijā novatoriskais projekts “Iedzīvotāju sanāksme saistībā ar klimatu” piesaistīja lielu citu dalībvalstu uzmanību un interesi. Portugālē parlaments turpināja veikt pasākumus, lai uzlabotu likumdošanas procesa pārredzamību un tiesību aktu kvalitāti.  Grieķijā pašlaik tiek izstrādāta jauna sistēma, lai pārbaudītu likumprojektu ietekmi un kvalitāti, un ieinteresētās personas ziņo par labāku kvalitāti un būtisku nesaistītu, pēdējā brīdī veiktu grozījumu skaitu parlamentā. Igaunijā , Latvijā un Austrijā tiek veikti pasākumi, lai uzlabotu pilsoņu un ieinteresēto personu iesaistīšanos politikas veidošanā. Spānijā ir apstiprināts jauns ceturtais atvērtās pārvaldības plāns (2020–2024), lai stiprinātu saikni starp pilsoņiem un valsts iestādēm, kā arī palielinātu iedzīvotāju iesaisti valsts politikas izstrādē.

Dialogā ar ieinteresētajām personām ir atklājušās problēmas vairākās dalībvalstīs nodrošināt, ka likumdošanas politikas iekļautības, pārredzamības un kvalitātes noteikumi tiek sistemātiski piemēroti praksē. Slovākijā ieinteresētās personas pauda bažas par to, ka nenotiek vērienīgas informācijā balstītas diskusijas par nesenās konstitucionālās reformas galvenajām iezīmēm, un izteica nožēlu, ka iestādes nelūdz Venēcijas komisijas atzinumu par tiesu sistēmas un konstitucionālo reformu. Čehijā ir paziņots liels skaits steidzamības procedūru un ieinteresētās personas pauda bažas par to, ka šīs procedūras tika izmantotas arī tādos gadījumos, kas nebija saistīti ar pandēmijas novēršanu. Francijā paātrināto procedūru skaits parlamentā ir būtiski pieaudzis, kas ir ietekmējis apspriešanos ar ieinteresētajām personām, kā arī parlamenta darbu. Beļģijā Valsts padome saskaras ar problēmām, sniedzot atzinumus par likumprojektiem, jo nepietiek resursu un bieži vien apspriešanās termiņi ir saīsināti.

Dažās dalībvalstīs likumdošanas process ir radījis bažas saistībā ar tiesiskumu. Ungārijā biežas un negaidītas izmaiņas tiesību aktos turpina mazināt normatīvās vides prognozējamību un dažos gadījumos ir paātrinājies jaunu tiesību aktu pieņemšanas temps. Polijā aizvien notiek paātrināta tiesību aktu pieņemšana, tostarp svarīgu strukturālu tiesu sistēmas reformu, piemēram, neseno grozījumu likumā par Augstāko tiesu, gadījumā. Bulgārijā bažas aizvien raisa prakse, kad būtiski tiesību aktu grozījumi tiek veikti ar grozījumiem citos nesaistītos tiesību aktos, apejot sabiedrisko apspriešanu un ietekmes novērtējuma prasības. Rumānijā joprojām pastāv bažas par likumdošanas stabilitāti un paredzamību, jo tiesību akti tiek bieži grozīti un izrietošie likumi var būt pretrunīgi, lai gan parlaments šīs likumdošanas laikā ir devis uzmundrinošus signālus.

Svarīgas norises saistībā ar augstākajām un konstitucionālajām tiesām līdzsvara un atsvara sistēmā

Augstākajām un konstitucionālajām tiesām ir svarīga loma līdzsvara un atsvara sistēmā. Tomēr norises dažās dalībvalstīs rada bažas. Slovākijā  2020. gada decembra konstitucionālā reforma nepārprotami izslēdza Konstitucionālās tiesas kompetenci pārskatīt konstitucionālos tiesību aktus. Savukārt tagad šo īpašo reformu pārskata Konstitucionālā tiesa. Ungārijā bažas paustas par Konstitucionālās tiesas lomu, kādu tā pilda, pārskatot galīgos tiesas lēmumus, darbojoties citā pārsūdzības līmenī, lietas iztiesājot pēc būtības tādā pašā veidā, kā to dara parastas apelācijas tiesas, lai gan tas neietilpst tiesas sistēmā, kā arī uzdodot jautājumus par juridisko noteiktību.

Vairākas nesenās norises ir radījušas bažas arī par ES tiesību aktu pārākuma principu. Tiesiskuma ievērošana un dalībvalstu vienlīdzība ES paredz, ka ES tiesību aktiem jābūt pārākiem par valsts tiesību aktiem un EST nolēmumiem jābūt saistošiem visu dalībvalstu iestādēm, tostarp valstu tiesām. Komisija 2021. gada 9. jūnijā nolēma sākt pārkāpuma procedūru pret Vāciju par ES tiesību aktu pārākuma principa pārkāpumu saistībā ar Vācijas Konstitucionālās tiesas 2020. gada 5. maija spriedumu 51 . Polijā šis nolēmums ir izmantots, lai apstrīdētu EST kompetenci izskatīt lietas, kas saistītas ar tiesu iestāžu neatkarību, un valdība ir vērsusies Polijas Konstitucionālajā tribunālā par paziņojumu, ka Polijas konstitūcija ir pārāka pār ES tiesību aktiem. Konstitucionālais tribunāls 2021. gada 14. jūlijā paziņoja, ka EST pieņemtie pagaidu noregulējuma pasākumi, kas ietekmē Polijas tiesu organizāciju, nav saderīgi ar Polijas konstitūciju 52 , un 2021. gada 16. jūlijā Polijas Augstākās tiesas pirmais priekšsēdētājs atcēla dekrētu, ar kuru īsteno iepriekšējo EST noregulējuma pasākumu nolūkā apturēt Augstākās tiesas Disciplinārlietu palātas darbības disciplinārlietās pret tiesnešiem 53 . Francijā Valsts padomes nolēmums par datu saglabāšanu ir radījis bažas par tā mijiedarbību ar ES tiesisko kārtību 54 . Rumānijā Konstitucionālās tiesas lēmumā netika atzīti EST prejudiciālā nolēmuma konstatējumi un tika apšaubīts ES tiesību aktu pārākuma princips , un tas var radīt nozīmīgu šķērsli tiesām, kuras aicinātas, iztiesājot lietas, piemērot ES tiesību aktu prasības, kas izklāstītas prejudiciālajā nolēmumā.

Ombuda un valstu cilvēktiesību aizsardzības iestāžu svarīgā loma

Ombudam un valstu cilvēktiesību aizsardzības iestādēm ir svarīga loma līdzsvara un atsvara sistēmā, aizstāvot tiesības uz labu pārvaldību un taisnīgu attieksmi un norādot uz pamattiesību pārkāpumiem. Nīderlandē ombuds bija viens no pirmajiem, kurš brīdināja administrāciju par netaisnīgu attieksmi attiecībā uz bērnu subsīdiju atlīdzināšanu un ir kritizējis valdību par pēcpārbaudes neesību. Grieķijā ir pastiprinātas ombuda iestādes pilnvaras, jo īpaši izmeklējot tiesībaizsardzības iestāžu patvaļas gadījumus, un tā ir iejaukusies pamattiesību pārkāpumu gadījumos 55 . Maltā konstitucionālā reforma nostiprināja ombuda iecelšanu, darbības apturēšanu un viņa atlaišanu, un jaunie noteikumi tiks piemēroti pirmo reizi ar gaidāmo jaunā ombuda iecelšanu amatā.

Dažās dalībvalstīs ombuda iecelšana un atlaišana ir bijusi politisku un juridisku strīdu iemesls. Polijā  ombudam aizvien bija svarīga loma tiesiskuma aizsardzībā. Pēdējā ombuda pilnvaru termiņš beidzās 2020. gadā, taču viņš palika savā amatā, jo netika panākta politiska vienošanās par aizstājēju. Pēc Konstitucionālā tribunāla lēmuma aizejošais ombuds pilnvaru īstenošanu turpināja līdz 2021. gada jūlijam, un parlamenta procedūras pašlaik liecina par iecelšanu ar dažādu partiju atbalstu 56 . Rumānijā  Konstitucionālā tiesa atzina par antikonstitucionālu parlamenta lēmumu atlaist ombudu, kurš bija iecelts saskaņā ar iepriekšējā parlamenta pilnvarām, un viņš tika atjaunots amatā.

Pilsoniskās sabiedrības organizācijas kā būtiskas tiesiskuma dalībnieces

Lielākajā daļā dalībvalstu pilsoniskajai sabiedrībai ir labvēlīga un atbalstoša vide, un pilsoniskās sabiedrības telpa joprojām ir uzskatāma par atvērtu 57 . Turklāt dažās dalībvalstīs iestādes sniedza papildu finansiālu atbalstu pilsoniskās sabiedrības organizācijām. Igaunijā tika izstrādāta jauna valdības programma 2021.–2024. gadam, lai turpinātu veidot stratēģisku partnerību starp pilsoniskās sabiedrības organizācijām un valsts iestādēm. Vairākās dalībvalstīs pilsoniskā sabiedrība veic lielāku ieguldījumu tiesiskuma jomā vietējā līmenī.

Tomēr dažās dalībvalstīs pilsoniskās sabiedrības organizācijas saskaras ar nopietnām problēmām. Piemēri ir iestāžu apzināti draudi, tostarp ar finansiāliem ierobežojumiem vai kontroles pasākumiem, vai nepietiekama aizsardzība pret fiziskiem vai verbāliem uzbrukumiem, patvaļīgiem lēmumiem, SLAPP vai ja ir pazemināts pamattiesību aizsardzības līmenis, kas garantē pilsoniskās sabiedrības darbu. Piemēram, Ungārijā aizvien tiek izdarīts spiediens uz pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kuras izsakās kritiski par valdību, un, lai gan likums par ārvalstu finansētu pilsoniskās sabiedrības organizāciju pārredzamību tika atcelts pēc EST nolēmuma, tika ieviesti jauni pasākumi. Polijā NVO, kas izsakās kritiski par valdības politiku, saskaras ar aizskarošu izturēšanos un iebiedēšanu no valsts iestāžu un amatpersonu puses. Grieķijā jautājumus aizvien raisa tādu NVO reģistrācijas process, kas darbojas patvēruma, migrācijas un sociālās iekļaušanas jomā. Lai gan ir panākts zināms progress, problēmas saistībā ar reģistrāciju rada bažas arī Kiprā . Maltā pilsoniskās sabiedrības organizācijas ir paudušas bažas par jauniem līdzekļu vākšanas noteikumiem, kas apgrūtina apvienību darbu. Slovākijā verbāli uzbrukumi aktīvistiem un pilsoniskās sabiedrības organizācijām no valsts iestāžu un politiķu puses, kā arī publisko līdzekļu samazināšana organizācijām, kas veicina dzimumu līdztiesību, rada bažas par pilsoniskās sabiedrības demokrātisko lomu. Francijā un Spānijā pastāv bažas par sabiedriskās drošības tiesību aktu ietekmi uz pilsoniskās sabiedrības organizāciju darbu saistībā ar vārda un informācijas brīvību un tiesībām protestēt. 

Covid-19 pandēmijas ietekme uz līdzsvara un atsvara sistēmu un publiskām diskusijām

Ar Covid-19 saistīti pasākumi, tostarp pamattiesību ierobežojumi, tika pieņemti dažādos tiesiskos režīmos: konstitucionāls ārkārtas režīms, jauns pandēmijas ierosināts ārkārtas režīms, tiesību akti sabiedrības veselības jomā vai vispār nebija īpaša režīma. Laika gaitā šie tiesiskie režīmi bieži tika mainīti. Piemēram, Nīderlandē un Zviedrijā režīmi tika pastiprināti, lai nodrošinātu, ka ierobežojošajiem pasākumiem ir stingrs juridiskais pamats. Beļģijā ir pieņemti ar pandēmiju saistīti tiesību akti, lai nodrošinātu jaunu juridisko pamatu ārkārtas pasākumiem. Vairākās dalībvalstīs tika pārskatīta ārkārtas režīmu un sabiedrības veselības jomā pastāvošo tiesību aktu atbilstība konstitūcijai. Slovākijā Konstitucionālā tiesa pārskatīja ārkārtas režīma atbilstību konstitūcijai sākumā un pēc pagarināšanas un apstiprināja tā atbilstību. Lielākajā daļā dalībvalstu īpašajiem režīmiem ir beigu datums, un daudzi no tiem beidzās jau 2021. gada pavasarī vai drīz beigsies.

To, ka parlamenti turpina demokrātisku pārraudzību, pierāda regulārās diskusijas par ārkārtas režīmu pagarināšanu. Parlamentu veikta atsevišķu Covid-19 pasākumu pārraudzība atšķīrās. Itālijā visi dekrētlikumi, ko valdība pieņēmusi steidzamos izņēmuma gadījumos, stājās spēkā nekavējoties, taču parlamentam tie ir jāpārveido likumā 60 dienu laikā. Somijā visi ārkārtas pasākumi jāapstiprina parlamentam, bet to atbilstība konstitūcijai jāpārskata tieslietu kancleram un Konstitucionālo tiesību komitejai. Portugālē tika izveidota ad hoc parlamentārā komiteja, lai tā uzraudzītu pasākumus, kas tika pieņemti, reaģējot uz pandēmiju, savukārt valdībai ir pienākums ziņot par katru ārkārtas stāvokļa periodu, kas ļauj parlamentam veikt arī ex post kontroli.

Laika gaitā vairākās dalībvalstīs tika pastiprināta ar Covid-19 saistīto pasākumu parlamentārā pārraudzība. Vācijā parlamenta veiktā kontrole tika uzlabota, ieviešot tādu standarta pasākumu sarakstu, ko var veikt ar rīkojumu. Austrija pieprasīja, lai stingrākus rīkojumus pirms to stāšanās spēkā apstiprinātu parlaments un lai tie būtu ierobežoti laikā, kā arī pastiprināt pienākumus apspriesties. Horvātijas parlaments trīs reizes gadā pieprasīja ziņojumu par pasākumiem, kas saistīti ar Covid-19. Dānijā 2021. gada februārī tika pieņemti jauni tiesību akti pastiprinātā parlamenta kontrolē un tika izveidota īpaša parlamentārā komiteja, lai pārskatītu rīkojumus.

Kas attiecas uz pašiem parlamentiem, pandēmija ietekmēja arī to darbību, taču lielākā daļa pielāgoja savu procesuālo kārtību, lai nodrošinātu diskusiju, balsošanas un atbilstošas pārstāvības nepārtrauktību pat tad, ja kārtībā bija paredzēts mazāks klātesošo personu skaits un ja parlamenta deputātiem bija jāatrodas pašizolācijā. Dažās dalībvalstīs jau bija ļoti labi attīstītas IT platformas, kas ļāva veikt labāku pāreju, kā tas bija Latvijā .

Ar Covid-19 saistīto pasākumu likumības, pamatotības un proporcionalitātes pārbaude tiesās ir bijusi būtisks pretsvars valdības pilnvarām pieņemt lēmumus, kas varētu nesamērīgi ietekmēt pilsoņu pamattiesības. Igaunijā ar Covid-19 saistītie valdības rīkojumi ietver informāciju par to, kā tos var likumīgi apstrīdēt, un pilsoņi ir vērsušies administratīvajās tiesās vairākos gadījumos. Vācijā pasākumi ir visaptveroši izskatīti tiesās, galvenokārt augstākajās administratīvajās tiesās un Länder konstitucionālajās tiesās, un līdz 2020. gada beigām bija reģistrēti vairāk nekā 6000 gadījumu. Francijā Valsts padome pieņēma lēmumu daudzos steidzamos procesos, apstrīdot to, kā valdība pārvalda pandēmiju, un lika veikt vairākus pasākumus vai apturēt darbības, jo īpaši saistībā ar pamattiesībām. Polijā tiesa uzskata, ka daži pasākumi ir prettiesiski, jo Polijas konstitūcijā ir nepārprotami noteikts, ka jebkuru pamattiesību un brīvību ierobežojumu var piemērot tikai ārkārtas stāvokļa gadījumā (kas nebija izsludināts).

Neatkarīgajām iestādēm ir bijusi aktīva loma visā pandēmijas laikā, novērtējot īpašo pasākumu ietekmi uz pamattiesībām un brīdinot iestādes. Francijā Valsts cilvēktiesību aizsardzības komisija pārbaudīja ar Covid-19 saistītos pasākumus un publicēja vairākus atzinumus. Lietuvā parlamenta ombudi novērtēja pamattiesību un brīvību ievērošanu ārkārtas pasākumos. Īrijā Īrijas Cilvēktiesību un vienlīdzības komisija ieteica īsākus ar Covid-19 saistīto pasākumu pagarinājumus un to, ka maksimālais jebkura pagarinājuma garums būtu jānosaka likumā.

Pandēmija ietekmēja pilsoniskās sabiedrības organizācijas ne tikai pārvietošanās un pulcēšanās brīvības ierobežojumu, bet arī finansējuma ziņā. Pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanās ar Covid-19 saistīto pasākumu izstrādē un īstenošanā parasti bija ļoti ierobežota. Austrijā valdība pielika pūliņus, lai turpinātu attīstīt dialogu ar pilsonisko sabiedrību, jo īpaši apspriežoties ar to par atbalstu, ko piešķīra pandēmijas laikā.

Dažās dalībvalstīs pieredze jau ir izraisījusi pārdomas par (konstitucionālām) izmaiņām, lai labāk sagatavotos krīzei nākotnē. Somijā Konstitucionālo tiesību komiteja ir lūgusi rūpīgi pārskatīt ārkārtas stāvokļa regulējumu pēc pandēmijas beigām. Zviedrijā tiks izveidota izmeklēšanas komiteja, lai tā izskatītu nepieciešamību iekļaut konstitūcijā noteikumus par ārkārtas stāvokli miera laikā. Itālijas senāts ierosināja izveidot īpašu divpalātu konsultatīvu komisiju, lai nodrošinātu, ka ārkārtas situācijās parlamentam ir galvenā loma. Ungārijā konstitucionālas izmaiņas ierobežos valdības pilnvaras attiecībā uz īpašu tiesiskās kārtības režīmu no 2023. gada jūlija. Pašlaik aizvien ir spēkā konstitucionālais ārkārtas režīms, kas dod plašas pilnvaras valdībai, un tas paliks līdz brīdim, kad valdība nolems to izbeigt.

4.NORISES UN DARBĪBAS ES LĪMENĪ ATTIECĪBĀ UZ TIESISKUMU

Pagājušajā gada laikā tiesiskums joprojām ieņēma būtisku vietu ES darba kārtībā. Pēc pirmā ikgadējā ziņojuma par tiesiskumu publicēšanas 2020. gada septembrī Eiropas Parlamentā un Padomē sekoja nozīmīgas debates. Informēšanu veica arī pilsoniskā sabiedrība un dalībvalstis, tostarp valstu parlamenti. Šīs norises ES līmenī var uzskatīt par pakāpenisku tiesiskuma procesa konsolidāciju, kas tiek veikta saistībā ar vairākām asīm: starpiestāžu dialogs, dialogs ar dalībvalstīm un starp tām, dialogs ar ieinteresētajām personām un starptautiskā sadarbība. Paralēli EST turpināja darbu pie tiesiskuma izpildes, Komisijai kā Līgumu sargātājai veicot tās pienākumu pildīšanu, izmantojot pārkāpumu procedūras. Pēc tam, kad tika panākta vienošanās par vispārējo nosacītības režīmu, lai aizsargātu ES budžetu, tika pilnveidota arī tiesiskuma rīkkopa.

Starpiestāžu reakcijas stiprināšana

Ziņojuma par tiesiskumu galvenais mērķis ir bijis palielināt informētību un veicināt atklātu diskusiju starp dalībvalstīm par tiesiskuma jautājumiem. Kā norādīts 2020. gada ziņojumā 58 , pārskatot pašas Padomes ikgadējo tiesiskuma dialogu 2019. gadā, tika panākta plaša vienprātība par šī dialoga stiprināšanu, pamatojoties uz Komisijas ziņojumu. Tā rezultātā 2020. gada rudenī prezidentvalsts organizēja divpakāpju procesu, kurā notika horizontāla diskusija par norisēm tiesiskuma jomā kopumā, kā arī atsevišķa katrai valstij veltīta diskusija, kurā no sākuma tika aplūkotas piecas dalībvalstis 59 , pamatojoties uz ziņojumu par tiesiskumu. 2021. gada pavasarī turpinājās katras valsts dialogs, aplūkojot vēl piecas dalībvalstis 60 . Tas nosaka ikgadēju ciklu diskusijām Vispārējo lietu padomē. Pašreizējā prezidentvalsts ir paziņojusi, ka tā turpinās šo pieeju 2021. gada otrajā pusē. Līdz šim Padomē notikušās diskusijas ir atspoguļojušas dalībvalstu skaidru interesi dalīties ar norisēm un paraugpraksi, lai veicinātu problēmu novēršanu iekļaujošā un konstruktīvā veidā. Paralēli notiek arī tematiskā apmaiņa dažādos Padomes sastāvos par tiesiskuma jautājumiem, tostarp lai dalītos ar labo praksi.

Eiropas Parlamentam ir bijusi arvien būtiskāka nozīme, organizējot debates par tiesiskumu, un šī tendence ir turpinājusies pēdējā gada laikā. 2020. gada oktobrī Parlaments pieņēma rezolūciju, aicinot Komisiju un Padomi sākt sarunas attiecībā uz iestāžu nolīgumu par Savienības vērtību stiprināšanu 61 . Komisija atzinīgi novērtēja rezolūciju un pilnībā piekrīt Eiropas Parlamentam par to, cik svarīgi ir stiprināt ES spēju uzraudzīt un uzturēt kopējās ES vērtības. Šajā ziņā ikgadējam ziņojumam par tiesiskumu ir būtiska nozīme, aptverot jautājumus, kas tieši attiecas arī uz citām Savienības vērtībām, piemēram, demokrātiju un pamattiesībām, kas ir saistītas arī ar darbu pie Eiropas Demokrātijas rīcības plāna, pie Pamattiesību hartas ievērošanas un pie Līdztiesības savienības veicināšanas. Attīstības stadijā esošais dialogs starp iestādēm par tiesiskumu būtu jāskata šajā plašākā kontekstā, un tas turpinās attīstīties nākamajos gados. Eiropas Parlaments pieņēma rezolūciju, ar ko atzinīgi novērtēja 2020. gada ziņojumu par tiesiskumu, vienlaikus atkārtojot savus iepriekšējos aicinājumus veikt uzlabojumus, jo īpaši attiecībā uz konkrētām valstīm adresētu ieteikumu iekļaušanu 62 . Komisija atzinīgi vērtē rezolūciju un to rūpīgi apsvērs turpmāko ziņojumu sagatavošanā. Komisija arī turpmāk apņemas padziļināt dialogu ar Eiropas Parlamentu.

Attiecībā uz situāciju konkrētās dalībvalstīs Eiropas Parlaments pagājušajā gadā ir pieņēmis rezolūcijas par stāvokli tiesiskuma jomā Bulgārijā, Maltā un Polijā 63 . Eiropas Parlamenta Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas (LIBE) Demokrātijas, tiesiskuma un pamattiesību uzraudzības grupai 64 ir bijusi nozīmīga loma tiesiskuma diskusiju padziļināšanā Eiropas Parlamentā. Uzraudzības grupa rīkoja viedokļu apmaiņu par situāciju Bulgārijā, Maltā, Polijā, Slovākijā un Slovēnijā, par konkrētu gadījumu Beļģijā un par pilsoniskās sabiedrības telpu ES. Uzraudzības grupa arī aktīvi sekoja līdzi situācijai Savienībā attiecībā uz pasākumiem, kas saistīti ar Covid-19 65 .

Visbeidzot, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja ar tās ad hoc grupas “Pamattiesības un tiesiskums” 66 starpniecību un Reģionu komiteja ar Pilsoniskuma, pārvaldības, institucionālo lietu un ārlietu komisijas (CIVEX) 67 starpniecību arī ir sniegušas ieguldījumu dialogā par tiesiskumu ES līmenī.

Dialoga ar dalībvalstīm stiprināšana

Pēc 2020. gada ziņojuma par tiesiskumu publicēšanas ir pieliktas īpašas pūles, lai sazinātos ar dalībvalstīm. Politiskā līmenī valstu parlamentiem ir galvenā loma tiesiskuma ievērošanā gan kā likumdevējiem, gan arī lemjot par izpildvaras atbildību. Pagājušā gada laikā Komisija 68 apmeklēja lielāko daļu valstu parlamentu, lai iepazīstinātu ar 2020. gada ziņojuma par tiesiskumu metodiku un konkrētiem konstatējumiem attiecībā uz katru valsti un apspriestu tos.

Komisija rīkoja arī divpusējas sanāksmes, tostarp dialogu politiskā līmenī un tehniskas sanāksmes, lai apkopotu informāciju par pašreizējo stāvokli attiecībā uz galvenajām reformām, tādējādi izvērtējot 2020. gada ziņojumā par tiesiskumu ietvertos konstatējumus. Šādi kontakti pirmajā gadā aprobežojās ar dažām dalībvalstīm, bet nākotnē tie varētu kļūt par būtiskāku iezīmi.

Tiesiskuma kontaktpunktu tīkls turpināja regulāri tikties, pulcējot pārstāvjus no visām dalībvalstīm. Sākotnēji galvenā uzmanība tika vērsta uz palīdzības sniegšanu mehānisma un tā metodikas izveidē, bet tagad šis forums arvien vairāk darbojas kā kanāls pastāvīgai saziņai ar dalībvalstīm un to starpā, lai sagatavotu ziņojumu par tiesiskumu. Ir arī paredzēts, ka šīs sanāksmes arvien vairāk varētu kalpot par platformu labas prakses apmaiņai un informācijas apmaiņai starp dalībvalstīm tehniskā līmenī par paredzētajām ar tiesiskumu saistītajām reformām.

Dialoga ar ieinteresētajām personām stiprināšana valsts un ES līmenī

Pilsoniskā sabiedrība ir galvenais ES partneris tās darbā, lai veicinātu spēcīgāku Eiropas tiesiskuma kultūru. Gatavojot ziņojumu, Komisija rīkoja sanāksmes, kurās tā ar ieinteresētajām personām, piemēram, Eiropas tīkliem, valstu un Eiropas pilsoniskās sabiedrības organizācijām un profesionālajām organizācijām, apsprieda norises tiesiskuma jomā 69 . Pilsoniskās sabiedrības organizācijas arī sniedza daudz rakstiskas informācijas kā ieguldījumu ziņojumā 70 .

2021. gada maijā Portugāle kā prezidentvalsts sadarbībā ar Eiropas Komisiju organizēja pirmo augsta līmeņa konferenci par tiesiskumu Koimbrā par tiesiskuma tematu Eiropā, pulcējot kopā politikas veidotājus, pilsoniskās sabiedrības organizācijas, Eiropas tiesu tīklus, akadēmiķus un žurnālistus. Konferencē tika novērtēti centieni ievērot tiesiskumu Eiropā un galvenā uzmanība tika pievērsta pilsoniskās sabiedrības lomai, problēmām, kas saistītas ar tiesiskuma jautājumu paziņošanu, un tiesiskumam pandēmijas un ekonomikas atveseļošanas kontekstā.

Līdz ar pilsoniskās sabiedrības spēcīgo līdzdalību šī otrā ziņojuma sagatavošanā ir atzinīgi novērtētas pilsoniskās sabiedrības organizācijas valsts līmenī un vēl vairāk veicinātas saites un tīkli ārpus valsts robežām. Komisija turpinās meklēt veidus, kā mobilizēt pilsonisko sabiedrību, profesionālos tīklus un citas ieinteresētās personas diskusijās par tiesiskumu valsts un Eiropas līmenī.

Starptautiskās sadarbības stiprināšana

Tiesiskums ir arī vadošais princips ES ārpus tās robežām. Vadoties pēc ANO Statūtos un starptautiskajos tiesību aktos ietvertajām vispārējām vērtībām un principiem, ES ir neatlaidīga cilvēktiesību, demokrātijas un tiesiskuma aizstāve visā pasaulē, kā par to liecina jaunais ES Rīcības plāns cilvēktiesību un demokrātijas jomā 2020.–2024. gadam 71 , un atbilstoši ilgtspējīgas attīstības mērķiem 72 . ES turpinās īstenot saskaņotu pieeju divpusējā, reģionālā un daudzpusējā sadarbībā ar kandidātvalstīm un potenciālajām kandidātvalstīm, kaimiņvalstīm, kā arī visās tās ārējās darbībās. ES ar tiesiskumu saistītus jautājumus regulāri skata cilvēktiesību dialogos ar partnervalstīm un daudzpusējā līmenī, jo īpaši ANO.

Tiesiskuma ievērošana globāla mēroga līmenī ietver sadarbības stiprināšanu ar starptautiskām un reģionālām organizācijām 73 par jautājumiem, kas saistīti ar tiesiskumu. Specializēto starptautisko struktūru novērtējumi ir snieguši būtisku ieguldījumu Komisijas veiktajā analīzē, un ciešāka sadarbība un apmaiņa ir palīdzējusi padziļināt Komisijas izpratni par situāciju dalībvalstīs. Tehniskā līmenī saziņa starp Komisijas dienestiem un dažādām Eiropas Padomes struktūrām ir kļuvusi par regulāru elementu ziņojuma sagatavošanā 74 .

Komisijas mērķis ir vēl vairāk nostiprināt šo galveno elementu tās darbā tiesiskuma jomā, balstoties uz ciešajām attiecībām ar Eiropas Padomi un citām starptautiskām struktūrām. 2021. gada 26. janvārī Komisija iesniedza Eiropas Padomes Parlamentārajā asamblejā 2020. gada ziņojumu par tiesiskumu. Komisija ir arī piedalījusies Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) organizētajos pasākumos, kur tika prezentēti un apspriesti temati, uz kuriem attiecas tiesiskuma mehānisms.

Citas institucionālās norises, kas saistītas ar tiesiskumu

EST turpināja pilnveidot judikatūru tiesiskuma jomā, it īpaši saistībā ar Līguma prasību, ka dalībvalstīm jānodrošina aizsardzības līdzekļi, kas ir pietiekami efektīvi tiesiskās aizsardzības nodrošināšanai jomās, uz kurām attiecas Savienības tiesību akti 75 , kad EST ir vēl vairāk precizējusi tiesu iestāžu neatkarības garantijas saskaņā ar ES tiesību aktiem. Izmantojot prejudiciālu nolēmumu mehānismu, valstu tiesas turpināja vērst EST uzmanību uz jautājumiem, kas saistīti ar tiesiskumu. Tā ir pieņēmusi lēmumu attiecībā uz Maltas, Polijas, Nīderlandes un Rumānijas tiesu lūgumiem sniegt prejudiciālu nolēmumu lietās, kas saistītas ar tiesiskumu. Šie nolēmumi jo īpaši bija saistīti ar tiesnešu iecelšanas procedūrām, Eiropas apcietināšanas orderu izpildi lietā, kas saistīta ar pastāvīgiem trūkumiem attiecībā uz tiesu iestāžu neatkarību dalībvalstī, tiesnešu disciplināro režīmu, tiesnešu personisko atbildību, īpašas prokuratūras nodaļas izveidi, kas attiecas uz tiesnešiem, un ES tiesību aktu pārākuma principu 76 .

Komisija arī turpināja pildīt savus pienākumus kā ES līgumu sargātāja, uzsākot pārkāpumu procedūras. Dažās konkrētās lietās Komisija ir lūgusi EST noteikt pagaidu pasākumus, lai novērstu neatgriezenisku kaitējumu 77 .

Papildus pārkāpumu procedūrām, kuru mērķis ir novērst konkrētus ES tiesību aktu pārkāpumus, Līguma par Eiropas Savienību 7. pants paredz vispārīgāku procedūru Savienības kopējo vērtību, tostarp tiesiskuma, ievērošanai. Padome joprojām ir iesaistīta divās procedūrās, no kurām vienu ierosināja Komisija 2017. gadā pret Poliju un otru — Eiropas Parlaments 2018. gadā pret Ungāriju, lai noskaidrotu, vai pastāv skaidrs risks būtiski pārkāpt Savienības vērtības. Komisija 2020. gada septembrī iepazīstināja Padomi ar jaunākajām norisēm jomās, uz kurām attiecas pamatotie priekšlikumi. 2021. gada jūnijā Padome organizēja uzklausīšanu gan Ungārijā, gan Polijā.

Tiesiskums ir priekšnoteikums pareizai ES līdzekļu pārvaldībai, un 2018. gada maijā Komisija ierosināja pievienot tās priekšlikumus jaunajai budžeta struktūrai likumdošanas priekšlikumam attiecībā uz īpašu mehānismu, lai aizsargātu ES līdzekļus pret riskiem, kas rodas tiesiskuma pārkāpumu dēļ atsevišķās dalībvalstīs. Saskaņotā regula tika pieņemta 2020. gada decembrī 78 . Komisija ir pilnībā apņēmusies īstenot regulu un aktīvi strādā pie tās konkrētas piemērošanas. Komisija pašlaik apspriežas ar Eiropas Parlamentu un dalībvalstīm par pamatnostādnēm, kurās tiks sīkāk izklāstīts, kā Komisija paredz regulu piemērot praksē. Tajā pašā laikā Komisija ir sākusi uzraudzīt iespējamās lietas. Regula tiek piemērota no 2021. gada 1. janvāra, un tā attiecas uz visiem pārkāpumiem, kas tiek veikti no šīs dienas turpmāk.

2021. gada 1. jūnijs iezīmēja Eiropas Prokuratūras (EPPO) darbības uzsākšanas datumu, un tā ir kompetenta izmeklēt, uzsākt kriminālvajāšanu un piespriest sodu par krāpšanu un citiem ar ES budžetu saistītiem noziedzīgiem nodarījumiem 79 , papildinot Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) 80 funkcijas. EPPO uzsāk kriminālizmeklēšanu, veic kriminālvajāšanu un pilda prokurora funkcijas iesaistīto dalībvalstu kompetentajās tiesās līdz brīdim, kad lietās tiek pieņemts galīgais lēmums. Šajā ziņojumā analizētā valstu tiesu sistēmu darbības rezultativitāte būs galvenais faktors, lai nodrošinātu, ka lietas tiek noslēgtas un tiek piemērotas iedarbīgas sankcijas.

Tiesiskums ir nozīmīgs arī Atveseļošanas un noturības mehānisma īstenošanā. Dalībvalstu atveseļošanas un noturības plānos ir iekļautas svarīgas reformu prioritātes, piemēram, uzņēmējdarbības vides uzlabošana, izmantojot iedarbīgas valsts pārvaldes un tiesu sistēmas. Eiropas Komisija arī nodrošina tehnisko atbalstu dalībvalstīm, jo​īpaši ar tehniskā atbalsta instrumenta starpniecību, lai uzlabotu valsts pārvaldes un tiesu sistēmu efektivitāti, kvalitāti un neatkarību. 

5.SECINĀJUMI UN TURPMĀKIE PASĀKUMI

Covid-19 pandēmija ir vēl vairāk izcēlusi tiesiskuma būtiskumu mūsu demokrātijā, mūsu pamattiesībās un eiropiešu ikdienas dzīvē. Tā ir bijusi arī spriedzes tests attiecībā uz tiesiskumu. Pandēmijas laikā gūtā pieredze ir pierādījusi spēcīgo noturību valstu sistēmās kopumā, vienlaikus atklājot arī vairākas īpašas jomas, kurās tiesiskums ir bijis pakļauts riskam. Tiesiskums ir svarīga sastāvdaļa, kas liecina par gatavību krīzes laikiem.

Šis ziņojums ir spējis parādīt daudz pozitīvu norišu tiesiskuma jomā dalībvalstīs, kurās tiek risinātas iepriekš konstatētās problēmas. Tas arī parāda, kurās jomās problēmas vai bažas, dažkārt — nopietnas, joprojām pastāv vai ir pastiprinājušās. Komisija atzinīgi vērtē visu dalībvalstu līdzdalību, tām pastāvīgi iesaistoties un sadarbojoties un demonstrējot vēlmi piedalīties dialogā par jutīgiem jautājumiem.

2021. gada ziņojuma par tiesiskumu pieņemšana iezīmē jauna dialoga un uzraudzības cikla sākumu. Komisija aicina Padomi un Eiropas Parlamentu rīkot vispārējas un katrai valstij īpašas debates, pamatojoties uz šo ziņojumu, kā arī valstu parlamentus un citus galvenos dalībniekus stiprināt nacionālās debates. Komisija aicina dalībvalstis iedarbīgi risināt ziņojumā konstatētās problēmas un ir gatava palīdzēt dalībvalstīm šajos centienos. Dalībvalstis un ES vieno kopīga apņemšanās aizsargāt, veicināt un stiprināt tiesiskumu un padarīt to par mūsu politiskās kultūras dinamisku elementu.

Komisija vēlas turpināt dialogu ar galvenajiem tiesiskuma dalībniekiem. Tiesiskuma, kā arī demokrātijas un cilvēktiesību ievērošanu eiropieši uzskata par vienu no galvenajiem ES ieguvumiem. Tā sniedz atbildības sajūtu un mērķi visām dalībvalstīm un ES iestādēm savu pienākumu izpildē.

(1)

     Līguma par Eiropas Savienību 2. pants.

(2)

     Eirobarometra 500. speciālaptauja “Eiropas nākotne”.

(3)

     Sk. 2020. gada ziņojumu par tiesiskumu, COM/2020/580 final, 1. un 7. lpp.

(4)

     Piemēram, norādot, ka atbilstība tiesiskumam ir priekšnoteikums, lai pievienotos ES, un dalībvalstis nevar pēc tam grozīt savus tiesību aktus tā, lai panāktu tiesiskuma vērtības aizsardzības samazināšanos. Sk. 2021. gada 20. marta spriedumu lietā Repubblika v Il-Prim Ministru, C-896/19, ECLI:EU:C:2021:311.

(5)

     Piemēram, ES rezultātu apkopojums tiesiskuma jomā, Atveseļošanas un noturības mehānisms, struktūrfondi un tehniskā atbalsta instruments.

(6)

     COM(2020) 790 final.

(7)

     COM(2020) 711 final.

(8)

     Sk. Dzimumu līdztiesības stratēģija 2020.–2025. gadam, COM(2020) 152; ES rasisma apkarošanas rīcības plāns 2020.–2025. gadam, COM(2020) 565 final; ES romu līdztiesības, iekļaušanas un līdzdalības stratēģiskais satvars, COM(2020) 620, LGBTIK līdztiesības stratēģija 2020.–2025. gadam, COM(2020) 698; Stratēģija par bērna tiesībām, COM(2021) 142; Personu ar invaliditāti tiesību stratēģija 2021.–2030. gadam, COM(2021) 101; Eiropas sociālo tiesību pīlāra rīcības plāns, COM(2021) 102.

(9)

     Komisija uzsāk pārkāpumu procedūras, lai aizstāvētu šīs tiesības. Kā nesenākos piemērus var minēt lietas pret Ungāriju un Poliju par LGBTIK pamattiesību pārkāpumiem. Ungārijas gadījumā tas attiecas uz nesen pieņemto tiesību aktu, kas paredz ar LGBTIK saistīta satura aizliegumu, un uz lēmumu, kas paredz atrunas nepieciešamību bērnu grāmatām, kuras ietver ar LGBTIK saistītu saturu. Polijas gadījumā pārkāpumi saistīti ar “zonām, kas brīvas no LGBT ideoloģijas”.

(10)

     Venēcijas komisija, Atzinums Nr. 995/2020 — Interim report on the measures taken in the EU Member States as a result of the COVID-19 crisis and their impact on democracy, the rule of law and fundamental rights (“Starpposma ziņojums par pasākumiem, kas veikti ES dalībvalstīs Covid-19 krīzes dēļ, un to ietekme uz demokrātiju, tiesiskumu un pamattiesībām”).

(11)

     Venēcijas komisija uzrauga norises visās dalībvalstīs un 2022. gadā sagatavos ziņojumu.

(12)

Šajā saistībā ir norādītas hipersaites uz valstu sadaļām.

(13)

      https://ec.europa.eu/info/files/2021-rule-law-report-methodology

(14)

      https://ec.europa.eu/info/policies/justice-and-fundamental-rights/upholding-rule-law/rule-law/rule-law-mechanism/2021-rule-law-report-input-member-states

(15)

     Sīkāka informācija par valstu apmeklējumiem ir atrodama valstu sadaļās. Šajos valstu apmeklējumos Komisija apsprieda norises tiesiskuma jomā ar dalībvalstu valsts iestādēm, tostarp tiesu un neatkarīgām iestādēm, tiesībaizsardzības iestādēm, kā arī ieinteresētajām personām, piemēram, žurnālistu asociācijām un pilsonisko sabiedrību.

(16)

      https://ec.europa.eu/info/policies/justice-and-fundamental-rights/upholding-rule-law/rule-law/rule-law-mechanism/2021-rule-law-report-targeted-stakeholder-consultation

(17)

      https://ec.europa.eu/info/files/2021-rule-law-report-stakeholder-contribution-council-europe

(18)

     Atsauces uz attiecīgo judikatūru sk. 2020. gada ziņojumā par tiesiskumu, COM(2020) 580.

(19)

     Atsauce uz galvenajiem spriedumiem, kas pieņemti kopš pēdējā ziņojuma, ir sniegta 4. iedaļā.

(20)

     48. un 50. attēls, 2021. gada ES rezultātu apkopojums tiesiskuma jomā.

(21)

     EST ir atzinusi, ka Tiesu iestāžu padome var aizsargāt tiesu iestāžu neatkarību ar nosacījumu, ka šāda struktūra ir pietiekami neatkarīga no izpildvaras un likumdošanas varas un no struktūras, kurai tā iesniedz atzinumu. Sk., piemēram, sprieduma lietā C-824/18 AB u. c. 123.–125. punktu un citēto judikatūru.

(22)

     Sk. sprieduma lietā C-824/18 AB u. c. 117., 119. un 123. punktu un citēto judikatūru.

(23)

     2021. gada 15. jūlijā Tiesa pieņēma galīgo nolēmumu, konstatējot, ka tiesnešu disciplinārais režīms Polijā nav saderīgs ar ES tiesību aktiem (Tiesas 2021. gada 15. jūlija spriedums lietā Commission v Poland, C-791/19, ECLI:EU:C:2021:596).

(24)

2021. gada 7. maija spriedums lietā Xero Flor w Polsce sp. z o.o. v Poland (Pieteikums Nr. 4907/18). 

(25)

     Īpašā prokuratūras nodaļa, kas izmeklē tiesnešu un prokuroru izdarītos noziedzīgos nodarījumus, un 2018. gadā ieviestais civiltiesiskās atbildības režīms, kā arī Tiesu inspekcijas vadības pagaidu iecelšana,

(26)

     2021. gada 18. maija spriedums lietā Asociaţia “Forumul Judecătorilor Din România” v Inspecţia Judiciară un citi, C-83/19, C-127/19, C-195/19, C-291/19, C-397/19, ECLI:EU:C:2021:393.

(27)

     Savā paziņojumā par tieslietu sistēmu digitalizāciju ES Komisija ierosināja rīkkopu tieslietu sistēmu digitalizācijai, lai virzītu tieslietu nozari uz priekšu digitālajā jomā valstu un ES līmenī. COM(2020) 710 un pievienotais SWD(2020) 540, 2020. gada 2. decembris.

(28)

     Transparency International, 2020. gada korupcijas uztveres indekss. https://www.transparency.org/en/news/cpi-2020-western-europe-eu . Šis indekss ataino ekspertu un uzņēmumu priekšstatu par korupcijas līmeni attiecīgajā valstī. Tas attiecas uz dažādām korumpētas rīcības izpausmēm, tostarp kukuļošanu, publisko līdzekļu novirzīšanu, valsts amatu ļaunprātīgu izmantošanu privātā labuma gūšanai, atbilstošiem korupcijas novēršanas noteikumiem un to izpildi, tostarp attiecībā uz finanšu informācijas izpaušanu un interešu konfliktiem, kā arī iedarbīgu kriminālvajāšanu tādas korupcijas gadījumā, kurā iesaistīta valsts amatpersona. Eirobarometra dati attiecībā uz korupcijas uztveri un iedzīvotāju un uzņēmumu pieredzi, kas ziņoti pagājušajā gadā, tiek atjaunināti ik pēc diviem gadiem. Jaunākie datu kopumi ir Eirobarometra 502. speciālaptauja (2020) un Eirobarometra 482. zibensaptauja (2019).

(29)

Pēc rezultātiem šo dalībvalstu secība ir šāda: Dānija, Somija, Zviedrija, Nīderlande, Vācija, Luksemburga, Austrija, Beļģija, Igaunija un Īrija.

(30)

     Valstu sadaļās priekšstatu par korupcijas līmeni iedala šādās kategorijās: zems (saistībā ar ekspertu un uzņēmumu vadītāju priekšstatu par korupciju publiskajā sektorā iegūtais rezultāts pārsniedz 79), salīdzinoši zems (79–60), salīdzinoši augsts (59–50), augsts (mazāk nekā 50).

(31)

Izmaiņas ir “būtiskas”, ja pēdējos piecos gados rezultāts ir mainījies par vairāk nekā pieciem punktiem.

(32)

     Galvenokārt Eiropas Padomes Krimināltiesību pretkorupcijas konvencija un tās Civiltiesību pretkorupcijas konvencija; ESAO Konvencija par ārvalstu amatpersonu kukuļošanas apkarošanu starptautiskajos biznesa darījumos un Apvienoto Nāciju Organizācijas Pretkorupcijas konvencija.

(33)

     Pēdējo gadu laikā ir pieņemti ES tiesību akti, lai stiprinātu korupcijas apkarošanu, tostarp standarti trauksmes cēlēju aizsardzībai no visa veida atriebības. Pārskatītie noteikumi, kas vērsti pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, jo īpaši izveidojot uzņēmumu faktisko īpašnieku reģistrus, un turpmākie pasākumi finanšu informācijas apmaiņas veicināšanai un finanšu izmeklēšanas paātrināšanai arī būtiski ietekmē korupcijas apkarošanas veicināšanu.

(34)

     Kā norādīts 2020. gada ziņojumā par tiesiskumu, vienotas, atjauninātas un konsolidētas statistikas neesība visās dalībvalstīs apgrūtina koruptīvu noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanas un kriminālvajāšanas rezultātu izmērīšanu un salīdzināšanu.

(35)

     ASV 2021. gada jūnijā piemēroja sankcijas dažiem Bulgārijas pilsoņiem (tostarp bijušajam parlamenta loceklim) par korupcijas darbībām saskaņā ar ASV “Magņitska likumu”.

(36)

     ESAO (2021), Lobbying in the 21st century (“Lobēšana 21. gadsimtā”).

(37)

     ESAO (2010), Padomes ieteikums par lobēšanas pārredzamības un profesionālās godprātības principiem; Eiropas Padomes lobēšanas pārredzamības standarti, Ieteikums CM/Rec(2017)2.

(38)

     Direktīva (ES) 2019/1937 par to personu aizsardzību, kuras ziņo par Savienības tiesību aktu pārkāpumiem. Transponēšanas termiņš ir 2021. gada 17. decembris.

(39)

     GRECO (2020), Corruption risks and useful legal references in the context of COVID-19 (“Korupcijas riski un noderīgas juridiskas atsauces Covid-19 kontekstā”).

(40)

     2020. gada ieteikumos konkrētām valstīm attiecībā uz vairākām dalībvalstīm uzsvērts, ka pastāvīgi centieni nostiprināt regulējumu korupcijas novēršanai un sankciju piemērošanai ir izšķiroši, lai nodrošinātu atveseļošanos pēc Covid-19 krīzes un panāktu līdzekļu un resursu efektīvu, atbildīgu un pārredzamu piešķiršanu un izmaksāšanu.

(41)

   ESAO (2020), Policy measures to avoid corruption and bribery in the COVID-19 response and recovery (“Politikas pasākumi, kas paredzēti, lai izvairītos no korupcijas un kukuļošanas ar Covid-19 saistītos reaģēšanas un atveseļošanas pasākumos”).

(42)

     2021. gada Mediju plurālisma uzraudzības instruments ir bijis nozīmīgs informācijas avots 2021. gada ziņojumam par tiesiskumu. Mediju plurālisma uzraudzības instruments ir zinātnisks un holistisks rīks, kas dokumentē mediju ekosistēmu stāvokli, sīki izklāstot mediju plurālisma un brīvības apdraudējumus dalībvalstīs un dažās kandidātvalstīs. To līdzfinansē Eiropas Savienība, un kopš 2013./2014. gada to neatkarīgi un regulāri īsteno Mediju plurālisma un brīvības centrs. Komisija ir izmantojusi citus avotus, piemēram, “Reportieru bez robežām” Pasaules preses brīvības indeksu, kā norādīts valstu sadaļās.

(43)

     Bulgārija, Ungārija, Malta, Polija, Rumānija, Slovēnija.

(44)

     Direktīva (ES) 2018/1808 (2018. gada 14. novembris).

(45)

     Ministru komitejas ieteikums CM/Rec(2018)11 dalībvalstīm par mediju plurālismu un mediju īpašumtiesību pārredzamību.

(46)

     Direktīvas (ES) 2018/1808 (2018. gada 14. novembris) 5. panta 2. punkts. Vispārīgi (ar nozari nesaistīti) pienākumi nodrošināt faktisko īpašumtiesību pārredzamību ir paredzēti arī Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanas direktīvās (2018. gada 30. maija Direktīva (ES) 2018/843 un 2015. gada 20. maija Direktīva (ES) 2015/849).

(47)

2021. gada jūnijā Komisija sāka pārkāpuma procedūru pret Ungāriju pēc Mediju padomes lēmumiem noraidīt Klubrádió pieteikumu par radiofrekvenču spektra izmantošanu.

(48)

   https://rm.coe.int/final-version-annual-report-2021-en-wanted-real-action-for-media-freed/1680a2440e .

(49)

    www.mappingmediafreedom.org

(50)

     COM(2020) 784 final. 

(51)

     Federālās Konstitucionālās tiesas 2020. gada 5. maija spriedums, 2 BvR 859/15.

(52)

     Lieta P 7/20, ko ierosinājusi Augstākās tiesas Disciplinārlietu palāta.

(53)

      https://www.sn.pl/en/actualities/SitePages/Actualities.aspx?ItemSID=31-0d89abd2-8bba-4029-999a-feb44dcfa88b&ListName=current_events  

(54)

     Šajā pēdējā spriedumā, atsaucoties uz Tiesas nolēmumu saistošo raksturu, Valsts padome tomēr noraidīja valdības lūgumu apsvērt, vai EST nolēmums varētu būt pretrunā piešķiršanas principam un kompetenču sadalījumam starp Savienību un tās dalībvalstīm; šāds lūgums pats par sevi ir problemātisks.

(55)

Jo īpaši tā izmeklēja aizvien pieaugošo skaitu apgalvojumu par migrantu atgriešanas gadījumiem pie ārējām robežām.

(56)

     Saskaņā ar Polijas konstitūciju ombudu ieceļ parlaments uz 5 gadiem. Konstitucionālais tribunāls uzskatīja, ka ombuda funkciju pildīšana pēc konstitūcijā paredzētā 5 gadu perioda neatbilst konstitūcijai.

(57)

   Saskaņā ar nevalstiskās organizācijas CIVICUS veikto izvērtējumu. Novērtējumi atbilst šādu piecu kategoriju skalai: atvērta, sašaurināta, ierobežota, apspiesta un noslēgta.

(58)

2020. gada ziņojums par tiesiskumu, 25. lpp.

(59)

Beļģija, Bulgārija, Čehija, Dānija un Igaunija.

(60)

Vācija, Grieķija, Spānija, Francija un Īrija. Kopumā valstu atlase notiek, ievērojot protokolā noteikto kārtību, izņemot to, ka Vāciju nomainīja Igaunija tās prezidentūras laikā.

(61)

     Eiropas Parlamenta 2020. gada 7. oktobra rezolūcija par ES demokrātijas, tiesiskuma un pamattiesību mehānisma izveidi.

(62)

     Eiropas Parlamenta 2021. gada 24. jūnija rezolūcija par Komisijas 2020. gada ziņojumu par tiesiskumu (2021/2025 (INI)).

(63)

     Eiropas Parlamenta rezolūcijas: 2020. gada 8. oktobra rezolūcija par Bulgāriju, P9_TA(2020)0264; 2021. gada 29. aprīļa rezolūcija par Daphne Caruana Galizia slepkavību un par tiesiskuma situāciju Maltā, P9_TA(2021)0148; un 2020. gada 17. septembra rezolūcija par Poliju, P9_TA(2020)0225.

(64)

     Uzraudzības grupa pievērš galveno uzmanību demokrātijas, tiesiskuma un pamattiesību apdraudējumiem, kā arī korupcijas apkarošanai visās dalībvalstīs. Tā var ieteikt LIBE veikt īpašas darbības, piemēram, tikšanos ar ieinteresētajām personām, uzklausīšanu un misijas, kā arī priekšlikumu sagatavošanu rezolūcijām un ziņojumiem.

(65)

     Demokrātijas, tiesiskuma un pamattiesību uzraudzības grupas darbības pārskats, 2021. gada 16. jūnijs.

(66)

     Ad hoc grupa “Pamattiesības un tiesiskums” (FRRL) ir horizontāla struktūra EESK ietvaros, kuras uzdevums ir nodrošināt forumu Eiropas pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kur tikties un dalīties ar savu vērtējumu par pamattiesību, demokrātijas un tiesiskuma stāvokli dalībvalstīs.

(67)

     CIVEX komisijas kompetencē ietilpst konstitucionālie jautājumi un pārvaldība, labāka likumdošana, subsidiaritāte un proporcionalitāte.

(68)

     Šajās sanāksmēs Komisiju pārstāvēja priekšsēdētāja vietniece V. Jourová vai komisārs D. Reynders.

(69)

     Tostarp Cilvēktiesību un demokrātijas tīkls, Pamattiesību aģentūra, EuroCommerce, ENNHRI, “Pilsoniskā sabiedrība — Eiropa”, Transparency International.

(70)

      https://ec.europa.eu/info/files/2021-rule-law-report-stakeholder-contributions

(71)

     https://www.consilium.europa.eu/media/46838/st12848-en20.pdf

(72)

      https://www.un.org/sustainabledevelopment/  

(73)

     Piemēram, Apvienoto Nāciju Organizācija, Eiropas Padome, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (ESAO) un Eiropas Drošības un sadarbības organizācija (EDSO).    

(74)

     Piemēram, Venēcijas komisija, Pretkorupcijas starpvalstu grupa, Spriedumu izpildes departaments un Mediju departaments. Sadarbības stiprināšanai Eiropas Padome ir iecēlusi kontaktpersonu, kas koordinēs darbu.

(75)

     LES 19. panta 1. punkta otrā daļa.

(76)

     Svarīgākie spriedumi kopš pēdējā ziņojuma ir 2020. gada 6. oktobra spriedumi lietā C-66/18 Komisija/Ungārija, ECLI:EU:C:2020:792; 2020. gada 24. novembra spriedums lietā C-510/19 AZ (dokumentu viltošana), EU:C:2020:953; 2020. gada 17. decembris, Openbaar Ministerie, C-354/20 PPU un C-412/20 PPU, ECLI:EU:C:2020:1033; 2021. gada 2. marta spriedums lietā C-824/18 A. B. un citi, ECLI:EU:C:2021:153; 2021. gada 20. marta spriedums lietā Repubblika v Il-Prim Ministru, C-896/19, ECLI:EU:C:2021:311; 2021. gada 18. maija spriedums lietā Asociaţia “Forumul Judecătorilor Din România” v Inspecţia Judiciară un citi, C-83/19, C-127/19, C-195/19, C-291/19, C-397/19, ECLI:EU:C:2021:393; 2021. gada 15. jūlija spriedums lietā C-791/19 Komisija pret Poliju, ECLI:EU:C:2021:596.

(77)

     Sk. jo īpaši Komisijas 2021. gada 31. marta paziņojumu presei IP/21/1524. Lieta reģistrēta kā C-204/21. EST šajā lietā noteica pagaidu pasākumus (Tiesas priekšsēdētāja vietnieka 2021. gada 14. jūlija rīkojums, Komisija v Polija, C-204/21 R, ECLI:EU:C:2021:593).

(78)

     Regula (ES, Euratom) 2020/2092 (2020. gada 16. decembris) par vispārēju nosacītības režīmu Savienības budžeta aizsardzībai, OV L 433I, 22.12.2020., 1. lpp. Ungārija un Polija ir apstrīdējušas regulas spēkā esību Eiropas Savienības Tiesā, sk. attiecīgi lietas C-156/21 un C-157/21.

(79)

     Tas ietver ES izdevumus un ieņēmumus, PVN (virs 10 miljoniem eiro un pārrobežu lietas), nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, aktīvu un pasīvu korupciju, valsts amatpersonas veiktu ES līdzekļu vai aktīvu piesavināšanos un organizētu noziedzību, kas saistīta ar ES budžetu. Dalībvalstis, kuras šobrīd piedalās, ir šādas: Austrija, Beļģija, Bulgārija, Horvātija, Kipra, Čehija, Igaunija, Somija, Francija, Vācija, Grieķija, Itālija, Latvija, Lietuva, Luksemburga, Malta, Nīderlande, Portugāle, Rumānija, Slovākija, Spānija un Slovēnija.

(80)

     Jauni noteikumi (Regula (ES, Euratom) 2020/2223 (OV L 437, 28.12.2020., 49.–73. lpp.)), kas stiprina OLAF funkcijas un nodrošina sekmīgu sadarbību ar EPPO, stājās spēkā 2021. gadā.