Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Visām ekonomikas nozarēm jādod ieguldījums, lai panāktu minētos emisiju samazinājumus. Tas nozīmē, ka ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK (1) izveidotās ES emisiju kvotu tirdzniecības sistēmas (ES ETS) mērķis – veicināt siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu izmaksefektīvā un ekonomiski izdevīgā veidā – būtu jākāpina samērā ar šo 2030. gadam izvirzīto neto siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājuma mērķrādītāju, kas jāsasniedz visas tautsaimniecības mērogā.

Visām ekonomikas nozarēm jādod ieguldījums, lai panāktu minētos emisiju samazinājumus. Tas nozīmē, ka ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK (2) izveidotās ES emisiju kvotu tirdzniecības sistēmas (ES ETS) mērķis – veicināt siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu izmaksefektīvā un ekonomiski izdevīgā , kā arī sociāli atbildīgā un videi nekaitīgā veidā  – būtu jākāpina samērā ar šo 2030. gadam izvirzīto neto siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājuma mērķrādītāju, kas jāsasniedz visas tautsaimniecības mērogā , un ar kopējo klimatneitralitātes mērķi, kā noteikts Regulā (ES) 2021/1119 .

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Padomes Direktīva 96/61/EK (3) tika atcelta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/75/EK (4). Atsauces uz Direktīvu 96/61/EK Direktīvas 2003/87/EK 2. pantā un IV pielikumā būtu attiecīgi jāatjaunina. Ņemot vērā nepieciešamību steidzami samazināt emisijas visas tautsaimniecības mērogā, dalībvalstīm vajadzētu spēt rīkoties, lai samazinātu ES ETS aptvertās siltumnīcefekta gāzu emisijas, izmantojot arī citus mehānismus, ne tikai emisijas limitus, kas pieņemti saskaņā ar Direktīvu 2010/75/ES.

Padomes Direktīva 96/61/EK (5) tika atcelta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/75/EK (6). Atsauces uz Direktīvu 96/61/EK Direktīvas 2003/87/EK 2. pantā un IV pielikumā būtu attiecīgi jāatjaunina. Ņemot vērā nepieciešamību steidzami samazināt emisijas visas tautsaimniecības mērogā , dalībvalstīm, ņemot vērā vietējo un reģionālo pašvaldību viedokļus, izmantojot aktīvas līdzdalības shēmas, kā arī subsidiaritātes, proporcionalitātes un sociālā taisnīguma principus, vajadzētu spēt rīkoties lai samazinātu ES ETS aptvertās siltumnīcefekta gāzu emisijas, izmantojot arī citus mehānismus, ne tikai emisijas limitus, kas pieņemti saskaņā ar Direktīvu 2010/75/ES.

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Siltumnīcefekta gāzes, kas netiek tieši emitētas atmosfērā, būtu jāuzskata par ES ETS aptvertām emisijām un par šīm emisijām būtu jānodod kvotas, izņemot gadījumus, kad šīs emisijas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/31/EK (7) tiek uzglabātas krātuvē vai kad tās ir ķīmiski saistītas produktā tā, ka normālas lietošanas gaitā tās atmosfērā nenonāk. Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt īstenošanas aktus, kuri paredz, ar kādiem nosacījumiem siltumnīcefekta gāzes ir uzskatāmas par pastāvīgi ķīmiski saistītām produktā tā, ka normālas lietošanas gaitā tās nenonāk atmosfērā, un, ņemot vērā regulatīvās norises saistībā ar oglekļa piesaistījumu sertificēšanu, kā attiecīgā gadījumā saņemt oglekļa piesaistījumu sertifikātu.

Siltumnīcefekta gāzes, kas netiek tieši emitētas atmosfērā, būtu jāuzskata par ES ETS aptvertām emisijām un par šīm emisijām būtu jānodod kvotas, izņemot gadījumus, kad šīs emisijas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/31/EK (8) tiek uzglabātas krātuvē ekoloģiski drošā un nekaitīgā veidā vai kad tās ir ķīmiski saistītas produktā tā, ka normālas lietošanas gaitā tās atmosfērā nenonāk. Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt īstenošanas aktus, kuri paredz, ar kādiem nosacījumiem siltumnīcefekta gāzes ir uzskatāmas par pastāvīgi ķīmiski saistītām produktā tā, ka normālas lietošanas gaitā tās nenonāk atmosfērā, un, ņemot vērā regulatīvās norises saistībā ar oglekļa piesaistījumu sertificēšanu, kā attiecīgā gadījumā saņemt oglekļa piesaistījumu sertifikātu.

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Būtiski ir nodrošināt, ka jūras transporta iekļaušana ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā neizraisa oglekļa emisiju pārvirzi, proti, kuģu satiksmes novirzīšanu uz kaimiņos esošo trešo valstu ostām, kas nav iekļautas sistēmā.

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Šīs vērienīgākās klimatieceres realizēt izdosies tikai tad, ja klimatisko pārkārtošanos atbalstīs ar ievērojamiem publiskajiem resursiem gan no ES budžeta, gan valstu budžetiem. Lai papildinātu un palielinātu ievērojamos ar klimatu saistītos tēriņus no ES budžeta, visi izsoļu ieņēmumi, kas nav ieskaitāmi Savienības budžetā, būtu jāatvēl ar klimatu saistītām vajadzībām. Tostarp tos var izmantot finansiālajam atbalstam, piemēram, samazinot izkropļojošus nodokļus un tā risinot sociālos aspektus, kas skar mājsaimniecības ar zemiem un vidējiem ienākumiem. Tāpat, lai risinātu pārkārtošanās distributīvo un sociālo ietekmi dalībvalstīs ar zemiem ienākumiem, vēl papildus 2,5  % no Savienības kopējā kvotu daudzuma no [direktīvas spēkā stāšanās gads] līdz 2030. gadam būtu jāizmanto, lai finansētu enerģētikas pārkārtošanu tajās dalībvalstīs, kurās iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju ir zemāks par 65 % no Savienības vidējā rādītāja 2016.–2018. gadā, šim nolūkam izmantojot Direktīvas 2003/87/EK 10.d pantā minēto Modernizācijas fondu.

Šīs vērienīgākās klimatieceres realizēt izdosies tikai tad, ja klimatisko pārkārtošanos atbalstīs ar ievērojamiem publiskajiem resursiem gan no ES budžeta, gan valstu , reģionu un vietējiem budžetiem. Lai papildinātu un palielinātu ievērojamos ar klimatu saistītos tēriņus no ES budžeta, visi izsoļu ieņēmumi, kas nav ieskaitāmi Savienības budžetā, būtu jāatvēl ar klimatu saistītām vajadzībām , kuras minētas valstu, reģionu un/vai vietējos plānos šajā jomā . Tostarp tos var izmantot finansiālajam atbalstam, piemēram, samazinot izkropļojošus nodokļus un tā risinot sociālos aspektus, kas skar mājsaimniecības ar zemiem un vidējiem ienākumiem. Tāpat, lai risinātu pārkārtošanās distributīvo un sociālo ietekmi dalībvalstīs ar zemiem ienākumiem, vēl papildus vismaz 2,5  % no Savienības kopējā kvotu daudzuma no [direktīvas spēkā stāšanās gads] līdz 2030. gadam būtu jāizmanto, lai finansētu enerģētikas pārkārtošanu tajās dalībvalstīs, kurās iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju ir zemāks par 65 % no Savienības vidējā rādītāja 2016.–2018. gadā, un NUTS 3 reģionos dalībvalstīs, kurām raksturīga izteikta iekšējā nelīdzsvarotība, šim nolūkam izmantojot Direktīvas 2003/87/EK 10.d pantā minēto Modernizācijas fondu.

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

[…] Bezmaksas kvotas, kas, pamatojoties uz šo aprēķinu (OIM pieprasījums), OIM aptvertajiem sektoriem vairs netiek iedalītas, ir jāaizsola, un ieņēmumi jāuzkrāj Inovācijas fondā, no kā atbalsta tādas inovācijas mazoglekļa tehnoloģijās, oglekļa uztveršanā un izmantošanā (CCU), oglekļa uztveršanā un ģeoloģiskajā uzglabāšanā (CCS), atjaunīgajā enerģijā un enerģijas uzkrāšanā, kas sekmē klimata pārmaiņu mazināšanu. Īpaša uzmanība būtu jāvelta projektiem OIM sektoros. Lai ievērotu bezmaksas kvotu proporciju, kas pieejama OIM neaptvertajiem sektoriem, galīgo kvotu daudzumu, kas atskaitāms no bezmaksas iedalei pieejamā un izsolāms, būtu jāaprēķina, balstoties uz to, kāda ir OIM pieprasījuma proporcionālā daļa no visu bezmaksas kvotas saņemošo sektoru vajadzības pēc bezmaksas kvotām.

[…] Bezmaksas kvotas, kas, pamatojoties uz šo aprēķinu (OIM pieprasījums), OIM aptvertajiem sektoriem vairs netiek iedalītas, ir jāaizsola, un ieņēmumi jāuzkrāj Inovācijas fondā un Sociālajā klimata fondā , no kā atbalsta tādas inovācijas mazoglekļa tehnoloģijās, oglekļa uztveršanā un izmantošanā (CCU), rūpniecisko procesu radītu nenovēršamu tādu oglekļa emisiju uztveršanā un ģeoloģiskajā uzglabāšanā (CCS) , kuras nerodas, sadedzinot fosilo kurināmo ar galveno mērķi ražot enerģiju, atjaunīgajā enerģijā un enerģijas uzkrāšanā, kas sekmē klimata pārmaiņu mazināšanu , vienlaikus ierobežojot arī negatīvu ietekmi uz neaizsargātākajām teritorijām un mājsaimniecībām . Īpaša uzmanība būtu jāvelta projektiem OIM sektoros. Lai ievērotu bezmaksas kvotu proporciju, kas pieejama OIM neaptvertajiem sektoriem, galīgo kvotu daudzumu, kas atskaitāms no bezmaksas iedalei pieejamā un izsolāms, būtu jāaprēķina, balstoties uz to, kāda ir OIM pieprasījuma proporcionālā daļa no visu bezmaksas kvotas saņemošo sektoru vajadzības pēc bezmaksas kvotām.

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Direktīvas 2003/87/EK 10.a panta 8.punktā minētais Inovāciju fonda tvērums būtu jāpaplašina tā, lai tas aptvertu inovācijas mazoglekļa tehnoloģijās un procesos, kas skar degvielu un kurināmā patēriņu ēku un autotransporta sektoros. Tāpat Inovāciju fondam vajadzētu atbalstīt investīcijas jūras transporta sektora dekarbonizācijā, tostarp investīcijas ilgtspējīgās alternatīvās degvielās, piemēram, ūdeņradī un amonjakā, ko ražo no atjaunīgiem resursiem, kā arī bezemisiju dzinēju tehnoloģijās, piemēram, vēja tehnoloģijās. Ņemot vērā, ka ieņēmumi, kas gūti no soda naudām, kas iekasētas saskaņā ar Regulu xxxx/xxx [FuelEU Maritime] (9), tiek piešķirti Inovāciju fondam kā ārējie piešķirtie ieņēmumi saskaņā ar Finanšu regulas 21. panta 5. punktu, Komisijai būtu jānodrošina, ka pienācīga ievērība tiek veltīta tādu inovatīvu projektu atbalstam, kuru mērķis ir paātrināt atjaunīgo un mazoglekļa degvielu ieviešanu un plašāku izmantošanu jūras transporta nozarē, kā norādīts Regulas xxxx/xxx [FuelEU Maritime] 21. panta 1. punktā. Lai nodrošinātu, ka inovācijai šajā paplašinātajā jomā ir pieejams pietiekams finansējums, Inovāciju fonds būtu jāpapildina ar 50 miljoniem kvotu – daļēji ar kvotām, ko pretējā gadījumā varētu izsolīt, un daļēji ar kvotām, ko pretējā gadījumā varētu iedalīt bez maksas, tādā pašā proporcijā, kādā pašlaik Inovāciju fondam piešķir finansējumu no katra avota.

Direktīvas 2003/87/EK 10.a panta 8.punktā minētais Inovāciju fonda tvērums būtu jāpaplašina tā, lai tas aptvertu inovācijas mazoglekļa tehnoloģijās un procesos, kas skar degvielu un kurināmā patēriņu ēku un autotransporta sektoros , kā arī pasākumus, kuru mērķis ir samazināt lielus daudzumus SEG emisiju, kas nav saistītas ar projektiem vai jauninājumiem . Tāpat Inovāciju fondam vajadzētu atbalstīt investīcijas jūras transporta sektora dekarbonizācijā, tostarp investīcijas ilgtspējīgās alternatīvās degvielās, piemēram, ūdeņradī un amonjakā, ko ražo no atjaunīgiem resursiem, kā arī bezemisiju dzinēju tehnoloģijās, piemēram, vēja tehnoloģijās. Ņemot vērā, ka ieņēmumi, kas gūti no soda naudām, kas iekasētas saskaņā ar Regulu xxxx/xxx [FuelEU Maritime], tiek piešķirti Inovāciju fondam kā ārējie piešķirtie ieņēmumi saskaņā ar Finanšu regulas 21. panta 5. punktu, Komisijai būtu jānodrošina, ka pienācīga ievērība tiek veltīta tādu inovatīvu projektu atbalstam, kuru mērķis ir paātrināt atjaunīgo un mazoglekļa degvielu ieviešanu un plašāku izmantošanu jūras transporta nozarē, kā norādīts Regulas xxxx/xxx [FuelEU Maritime] (10) 21. panta 1. punktā. Lai nodrošinātu, ka inovācijai un pasākumiem šajā paplašinātajā jomā ir pieejams pietiekams finansējums, Inovāciju fonds būtu jāpapildina ar 50 miljoniem kvotu – daļēji ar kvotām, ko pretējā gadījumā varētu izsolīt, un daļēji ar kvotām, ko pretējā gadījumā varētu iedalīt bez maksas, tādā pašā proporcijā, kādā pašlaik Inovāciju fondam piešķir finansējumu no katra avota.

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Modernizācijas fonda darbības joma būtu jāsaskaņo ar Savienības jaunākajiem klimata mērķiem, proti, būtu jāparedz, ka investīcijām ir jāatbilst Eiropas zaļā kursa un Regulas (ES) 2021/1119 mērķiem, un jāizskauž atbalsts jebkādām investīcijām, kas saistītas ar fosilajām degvielām. Turklāt to līdzekļu apjoms, kas no Modernizācijas fonda jāatvēl prioritārajām investīcijām , būtu jāpalielina līdz 80 % ; pieprasījuma pusē prioritārai jābūt energoefektivitātei, un par prioritārām investīcijām jāatzīst enerģētiskās nabadzības novēršanai domāts atbalsts mājsaimniecībām, tostarp lauku un attālos apvidos.

Modernizācijas fonda darbības joma būtu jāsaskaņo ar Savienības jaunākajiem klimata mērķiem, proti, būtu jāparedz, ka investīcijām ir jāatbilst Eiropas zaļā kursa un Regulas (ES) 2021/1119 mērķiem, un jāizskauž atbalsts jebkādām investīcijām, kas saistītas ar fosilajām degvielām. Turklāt Modernizācijas fonda līdzekļi būtu jāatvēl tikai prioritārajām investīcijām; pieprasījuma pusē prioritārai jābūt energoefektivitātei un atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantošanai , un par prioritārām investīcijām jāatzīst enerģētiskās nabadzības un trūcīgu mobilitātes iespēju novēršanai domāts atbalsts mazaizsargātām teritorijām un mājsaimniecībām, it īpaši tālākos reģionos, lauku un attālos apvidos. Tāpat, lai veicinātu enerģētikas nozares atdzīvināšanu un modernizāciju, Modernizācijas fondu vajadzētu atvērt NUTS 3 reģioniem dalībvalstīs, kurām raksturīga izteikta iekšējā nelīdzsvarotība.

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Komisijas paziņojumā “Eiropas 2030. gada klimatisko ieceru vēriena kāpināšana” (11) uzsvērts, ka sevišķi grūti ir emisijas samazināt autotransporta un ēku sektoros. Tāpēc Komisija paziņoja, ka emisiju tirdzniecības paplašināšana varētu aptvert arī autotransporta un ēku emisijas. Emisiju tirdzniecību šajos divos jaunajos sektoros organizētu atsevišķi, bet saglabājot saskares punktus. Tādējādi netiktu traucēta labi funkcionējošā emisiju tirdzniecība stacionāro iekārtu sektorā un aviācijā. Jauno sistēmu papildina rīcībpolitikas un pasākumi, kuru uzdevums ir nepieļaut nepienācīgu iespaidu uz cenām, ievirzīt tirgus dalībnieku gaidas pareizajā gultnē un dot oglekļa cenas signālu visai tautsaimniecībai. Iepriekšējā pieredze liecina, ka jauna tirgus veidošana nav iespējama bez efektīvas monitoringa, ziņošanas un verifikācijas sistēmas. Lai nodrošinātu sinerģiju un saskaņotību ar esošo ES ETS infrastruktūru, kas aptver stacionāro iekārtu un aviācijas radītās emisijas, ir lietderīgi emisiju tirdzniecību autotransporta un ēku sektoros izveidot, izdarot grozījumus Direktīvā 2003/87/EK.

Komisijas paziņojumā “Eiropas 2030. gada klimatisko ieceru vēriena kāpināšana” (12) uzsvērts, ka sevišķi grūti ir emisijas samazināt autotransporta un ēku sektoros. Tāpēc Komisija paziņoja, ka emisiju tirdzniecības paplašināšana varētu aptvert arī autotransporta un ēku emisijas. Emisiju tirdzniecību šajos divos jaunajos sektoros organizētu atsevišķi, bet saglabājot saskares punktus. Tādējādi netiktu traucēta labi funkcionējošā emisiju tirdzniecība stacionāro iekārtu sektorā un aviācijā. Tā kā vietējām un reģionālajām pašvaldībām šajos sektoros ir uzticēts visvairāk pienākumu, tām būtu jāpiedalās jaunās ETS sistēmas izstrādē. Daļa no jaunās emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas ieņēmumiem tiks piešķirta vietējām un reģionālajām pašvaldībām, kas ir visvairāk skartie pārvaldības līmeņi. Jauno sistēmu papildina rīcībpolitikas un pasākumi, kuru uzdevums ir nepieļaut nepienācīgu iespaidu uz cenām , it īpaši neaizsargātām mājsaimniecībām, mikrouzņēmumiem un mazajiem uzņēmumiem un mobilitātes lietotājiem, arī lauku un attālos apvidos , ievirzīt tirgus dalībnieku gaidas pareizajā gultnē un dot oglekļa cenas signālu visai tautsaimniecībai. Iepriekšējā pieredze liecina, ka jauna tirgus veidošana nav iespējama bez efektīvas monitoringa, ziņošanas un verifikācijas sistēmas. Lai nodrošinātu sinerģiju un saskaņotību ar esošo ES ETS infrastruktūru, kas aptver stacionāro iekārtu un aviācijas radītās emisijas, ir lietderīgi emisiju tirdzniecību autotransporta un ēku sektoros izveidot, izdarot grozījumus Direktīvā 2003/87/EK , kā paredzēts pasākumu kopumā “Gatavi mērķrādītājam 55 %” un vajadzības gadījumā tiesību aktos, kas ietekmē šos sektorus plašā mērogā .

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Noteikumi par izsolāmo kvotu daļu sadalījumu būtiski iespaido dalībvalstu potenciālos ieņēmumus no izsolēm, jo īpaši tāpēc, ka ir jāstiprina dalībvalstu spēja risināt sociālo problemātiku, kam par iemeslu ir oglekļa cenas signāli ēku un autotransporta sektoros. Lai gan šie sektori pēc būtības ir ļoti atšķirīgi, ir lietderīgi tiem abiem piemērot vienotus noteikumus par sadalījumu, kas ir līdzīgi noteikumiem, ko piemēro stacionārām iekārtām. Lielākā daļa kvotu būtu jāsadala starp visām dalībvalstīm, pamatojoties uz emisiju vidējo sadalījumu aptvertajos sektoros 2016.–2018. gadā.

Noteikumi par izsolāmo kvotu daļu sadalījumu būtiski iespaido dalībvalstu potenciālos ieņēmumus no izsolēm, jo īpaši tāpēc, ka ir jāstiprina dalībvalstu spēja risināt sociālo problemātiku, kam par iemeslu ir oglekļa cenas signāli ēku un autotransporta sektoros. Lai gan šie sektori pēc būtības ir ļoti atšķirīgi, ir lietderīgi tiem abiem piemērot vienotus noteikumus par sadalījumu, kas ir līdzīgi noteikumiem, ko piemēro stacionārām iekārtām. Lielākā daļa kvotu būtu jāsadala starp visām dalībvalstīm, pamatojoties uz emisiju vidējo sadalījumu aptvertajos sektoros 2016.–2018. gadā. Katrai dalībvalstij vajadzētu noteikt minimālo procentuālo daļu, ne mazāku par 20 %, no izsolēs gūtajiem ieņēmumiem, kuru tieši pārvaldītu vietējās un reģionālās pašvaldības. Vietējo un reģionālo pašvaldību pārvaldītie ieņēmumi būtu jāizmanto vienīgi klimata pārmaiņu ierobežošanas un pielāgošanās pasākumiem, it īpaši tiem, kas atbalsta enerģētikas pārkārtošanu un novērš riskus visneaizsargātākajām teritorijām, mājsaimniecībām, mikrouzņēmumiem un maziem uzņēmumiem, kā arī mobilitātes lietotājiem.

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Līdztekus oglekļa cenas ieviešanai autotransporta un ēku sektoros būtu jāievieš arī efektīvi sociālās kompensācijas pasākumi, jo īpaši ņemot vērā jau pastāvošo enerģētiskās nabadzības līmeni. 2018. gadā aptuveni 34 miljoni Eiropas iedzīvotāju nespēja mājoklī uzturēt pietiekamu siltumu, un 2019. gada ES mēroga apsekojumā 6,9  % Savienības iedzīvotāju atbildēja, ka nevar atļauties pienācīgi apsildīt mājokli (13). Lai efektīvi kompensētu sociālo un distributīvo ietekmi, būtu jānosaka, ka dalībvalstīm izsoļu ieņēmumi jātērē ar klimatu un enerģētiku saistītiem mērķiem, kā to jau paredz pašreizējā emisiju tirdzniecība, kā arī citiem specifiskiem pasākumiem, kas domāti, lai risinātu problēmas, kas saistītas ar emisiju tirdzniecību jaunajos sektoros (autotransporta un ēku sektoros), tostarp saistītiem rīcībpolitikas pasākumiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2012/27/ES (14). Izsoļu ieņēmumi būtu jāizmanto, lai risinātu sociālos aspektus, kas saistīti ar emisiju tirdzniecību jaunajos sektoros, īpašu uzmanību veltot mazaizsargātām mājsaimniecībām, mikrouzņēmumiem un transporta lietotājiem. Tāpēc jaunais Sociālais klimata fonds nodrošinās īpašu finansējumu dalībvalstīm to Eiropas iedzīvotāju atbalstam, kurus enerģētiskā nabadzība vai trūcīgas mobilitātes iespējas skar vai apdraud visvairāk. Fonds veicinās taisnīgumu un solidaritāti starp dalībvalstīm un to iekšienē, vienlaikus mazinot enerģētiskās nabadzības un trūcīgu mobilitātes iespēju risku. Tas izvērsīs un papildinās esošos solidaritātes mehānismus. Jaunā fonda resursi principā atbildīs 25 % no gaidāmajiem ieņēmumiem no jaunās emisijas kvotu tirdzniecības 2026.–2032. gadā, un tiks izmantoti, pamatojoties uz sociālajiem klimata plāniem, kas dalībvalstīm būs jāsagatavo saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 20../nn (15). Turklāt ikvienai dalībvalstij savi izsoļu ieņēmumi cita starpā būtu jāizmanto, lai finansētu daļu no sociālo klimata plānu izmaksām.

Līdztekus oglekļa cenas ieviešanai autotransporta un ēku sektoros būtu jāievieš arī efektīvi sociālās kompensācijas pasākumi, jo īpaši ņemot vērā jau pastāvošo enerģētiskās nabadzības līmeni. 2018. gadā aptuveni 34 miljoni Eiropas iedzīvotāju nespēja mājoklī uzturēt pietiekamu siltumu, un 2019. gada ES mēroga apsekojumā 6,9  % Savienības iedzīvotāju atbildēja, ka nevar atļauties pienācīgi apsildīt mājokli (16) , savukārt daži reģioni nabadzības dēļ ir spiesti apsildei izmantot neefektīvus energoavotus . Lai efektīvi kompensētu sociālo un distributīvo ietekmi, būtu jānosaka, ka dalībvalstīm un reģionālajām un vietējām pašvaldībām izsoļu ieņēmumi jātērē ar klimatu un enerģētiku saistītiem mērķiem, kā to jau paredz pašreizējā emisiju tirdzniecība, kā arī citiem specifiskiem pasākumiem, kas domāti, lai risinātu problēmas, kas saistītas ar emisiju tirdzniecību jaunajos sektoros (autotransporta un ēku sektoros), tostarp saistītiem rīcībpolitikas pasākumiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2012/27/ES (17). Izsoļu ieņēmumi būtu arī jāizmanto, lai risinātu sociālos aspektus, kas saistīti ar emisiju tirdzniecību jaunajos sektoros, īpašu uzmanību veltot mazaizsargātām mājsaimniecībām, mikrouzņēmumiem , maziem uzņēmumiem un mobilitātes lietotājiem. Tāpēc jaunais Sociālais klimata fonds nodrošinās īpašu finansējumu dalībvalstīm un reģionālajām un vietējām pašvaldībām to Eiropas iedzīvotāju atbalstam, kurus enerģētiskā nabadzība vai trūcīgas mobilitātes iespējas skar vai apdraud visvairāk. Fonds veicinās taisnīgumu un solidaritāti starp dalībvalstīm un to iekšienē, vienlaikus mazinot enerģētiskās nabadzības un trūcīgu mobilitātes iespēju risku. Tas izvērsīs un papildinās esošos solidaritātes mehānismus. Jaunā fonda resursi atbildīs vismaz 25 % no gaidāmajiem ieņēmumiem no jaunās emisijas kvotu tirdzniecības 2026.–2032. gadā, un tiks izmantoti, pamatojoties uz sociālajiem klimata plāniem, kas dalībvalstīm būs jāsagatavo saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 20../nn (18). Ja oglekļa cena nodrošina augstākus ieņēmumus nekā prognozēts, attiecīgi tiks palielināts Sociālā klimata fonda finansējums. Katrai dalībvalstij būtu jānosaka minimālā robežvērtība vismaz 35 % apmērā no tām pieejamajiem Sociālā klimata fonda līdzekļiem, ko tieši pārvalda vietējās un reģionālās iestādes . Turklāt ikvienai dalībvalstij un reģionālajām un vietējām pašvaldībām savi izsoļu ieņēmumi cita starpā būtu jāizmanto, lai finansētu daļu no sociālo klimata plānu izmaksām.

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Inovācijas un jaunu mazoglekļa tehnoloģiju izstrāde ēku un autotransporta sektorā ir izšķirīgs faktors, kas ļaus nodrošināt šo sektoru izmaksefektīvu devumu gaidāmajā emisiju samazināšanā. Tāpēc 150 miljoni kvotu no emisiju tirdzniecības ēku un autotransporta sektorā būtu jānodod Inovāciju fondam, lai stimulētu emisiju izmaksefektīvu samazināšanu.

Inovācijas un jaunu mazoglekļa tehnoloģiju un pasākumu izstrāde ēku un autotransporta sektorā ir izšķirīgs faktors, kas ļaus nodrošināt šo sektoru izmaksefektīvu devumu gaidāmajā emisiju samazināšanā. Tāpēc 150 miljoni kvotu no emisiju tirdzniecības ēku un autotransporta sektorā būtu jānodod Inovāciju fondam, lai stimulētu emisiju izmaksefektīvu , kā arī sociāli un ekoloģiski atbildīgu samazināšanu.

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Komisijai būtu jāseko līdzi tam, kā notiek emisiju tirdzniecība ēku un autotransporta sektorā, tostarp cenu konverģences pakāpei ar esošo ETS, un vajadzības gadījumā jāierosina Eiropas Parlamentam un Padomei sistēmu pārskatīt, lai uzlabotu emisiju tirdzniecības efektivitāti, administrēšanu un praktisko piemērošanu šajos sektoros, pamatojoties uz gūtajām zināšanām, kā arī lielāku cenu konverģenci. Komisijai pirmais ziņojums par šiem jautājumiem būtu jāiesniedz līdz 2028. gada 1. janvārim.

Komisijai būtu jāseko līdzi tam, kā notiek emisiju tirdzniecība ēku un autotransporta sektorā, tostarp cenu konverģences pakāpei ar esošo ETS, un vajadzības gadījumā jāierosina Eiropas Parlamentam un Padomei sistēmu pārskatīt, lai uzlabotu emisiju tirdzniecības efektivitāti, administrēšanu un praktisko piemērošanu šajos sektoros, pamatojoties uz gūtajām zināšanām, kā arī lielāku cenu konverģenci. Komisijai pirmais ziņojums par šiem jautājumiem būtu jāiesniedz līdz 2028. gada 1. janvārim. Pirms ziņojuma sagatavošanas būtu jāparedz apspriešanās periods no 2027. gada 1. septembra līdz 2027. gada 31. oktobrim. Šajā periodā būtu mērķtiecīgi jāapspriežas ar vietējām un reģionālajām pašvaldībām.

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Piemērojamība jūras transporta darbībām

Piemērojamība jūras transporta darbībām

Kvotu iedali un nodošanas prasību piemērošanu attiecībā uz jūras transporta darbībām veic, ievērojot turpmāk minēto modeli šādos gadījumos:

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

direktīvas 10.a pantu groza šādi:

direktīvas 10.a pantu groza šādi:

panta 3. punktam pievieno šādus apakšpunktus:

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

direktīvas 10.b pantu groza šādi:

direktīvas 10.b pantu groza šādi:

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Dalībvalstis nosaka, kā tiek izmantoti 4. punktā minētajās kvotu izsolēs iegūtie ieņēmumi, izņemot ieņēmumus, kas saskaņā ar LESD 311. panta 3. punktu uzskatāmi par pašu resursiem un ieskaitīti Savienības budžetā. Dalībvalstis šos ieņēmumus izmanto, lai finansētu vienu vai vairākas no 10. panta 3. punktā minētajām darbībām vai vienu vai vairākus šādus pasākumus:

Dalībvalstis nosaka, kā tiek izmantoti 4. punktā minētajās kvotu izsolēs iegūtie ieņēmumi, izņemot ieņēmumus, kas saskaņā ar LESD 311. panta 3. punktu uzskatāmi par pašu resursiem un ieskaitīti Savienības budžetā. Dalībvalstis šos ieņēmumus izmanto, lai finansētu vienu vai vairākas no 10. panta 3. punktā minētajām darbībām vai vienu vai vairākus šādus pasākumus:

Dalībvalstis daļu no izsoļu ieņēmumiem, kas gūti saskaņā ar šo pantu, izmanto, lai risinātu sociālos jautājumus, kuru iemesls ir emisiju tirdzniecība saskaņā ar šo nodaļu, īpašu uzsvaru liekot uz Regulā (ES) 20../nn [Sociālā klimata fonda regula](*) definētajām mazaizsargātām mājsaimniecībām, mazaizsargātiem mikrouzņēmumiem un mazaizsargātiem transporta lietotājiem. Ja dalībvalsts Komisijai iesniedz [sociālo klimata plānu] saskaņā ar minēto regulu, dalībvalsts šos ieņēmumus cita starpā izmanto minētā plāna finansēšanai.

Dalībvalstis daļu no izsoļu ieņēmumiem, kas gūti saskaņā ar šo pantu, izmanto, lai risinātu sociālos jautājumus, kuru iemesls ir emisiju tirdzniecība saskaņā ar šo nodaļu, īpašu uzsvaru liekot uz Regulā (ES) 20../nn [Sociālā klimata fonda regula](*) definētajām mazaizsargātām mājsaimniecībām, mazaizsargātiem mikrouzņēmumiem un maziem uzņēmumiem , kā arī mazaizsargātiem mobilitātes lietotājiem. Ja dalībvalsts Komisijai iesniedz [sociālo klimata plānu] saskaņā ar minēto regulu, dalībvalsts šos ieņēmumus cita starpā izmanto minētā plāna finansēšanai.

Uzskata, ka dalībvalstis ir izpildījušas šā punkta noteikumus, ja tās ir ieviesušas un īsteno fiskālā vai finansiālā atbalsta rīcībpolitiku vai tādu regulatīvu rīcībpolitiku, kura piesaista finansiālo atbalstu, kurš domāts pirmajā daļā izklāstītajām vajadzībām un kura vērtība ir līdzvērtīga ieņēmumiem, kas rodas, izsolot šajā nodaļā minētās kvotas.

Dalībvalstis nosaka minimālo robežvērtību 20 % apmērā no ieņēmumiem, kas piešķirami vietējām un reģionālajām pašvaldībām un ko izmanto vienam vai vairākiem šajā punktā aprakstītajiem pasākumiem.

Dalībvalstis informē Komisiju par ieņēmumu izlietojumu un par saskaņā ar šo punktu veiktajiem pasākumiem, proti, iekļauj šo informāciju ziņojumos, ko tās iesniedz saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1999 (**).

Uzskata, ka dalībvalstis un vietējās un reģionālās pašvaldības ir izpildījušas šā punkta noteikumus, ja tās ir ieviesušas un īsteno fiskālā vai finansiālā atbalsta rīcībpolitiku vai tādu regulatīvu rīcībpolitiku, kura piesaista finansiālo atbalstu, kurš domāts pirmajā daļā izklāstītajām vajadzībām un kura vērtība ir līdzvērtīga ieņēmumiem, kas rodas, izsolot šajā nodaļā minētās kvotas.

Dalībvalstis informē Komisiju par ieņēmumu izlietojumu un par saskaņā ar šo punktu veiktajiem pasākumiem, proti, iekļauj šo informāciju ziņojumos, ko tās iesniedz saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1999 (**).

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Līdz 2028. gada 1. janvārim Komisija Eiropas Parlamentam un Padomei ziņo par šīs nodaļas noteikumu īstenošanu, proti, par to lietderību, administrēšanu un praktisko piemērošanu, tostarp par to, kā tiek piemēroti noteikumi saskaņā ar Lēmumu (ES) 2015/1814, un par to, kā šīs nodaļas aptvertās kvotas ir izmantotas, lai II, IIa un III nodaļas aptvertie subjekti izpildītu savas atbilstības nodrošināšanas saistības. Vajadzības gadījumā Komisija ziņojumu papildina ar priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei šo nodaļu grozīt. Līdz 2031. gada 31. oktobrim Komisija izvērtē, vai ir iespējams III pielikuma aptvertos sektorus integrēt emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā, kura aptver Direktīvas 2003/87/EK I pielikumā uzskaitītos sektorus.”;

Līdz 2028. gada 1. janvārim Komisija Eiropas Parlamentam un Padomei ziņo par šīs nodaļas noteikumu īstenošanu, proti, par to lietderību, administrēšanu un praktisko piemērošanu, tostarp par to, kā tiek piemēroti noteikumi saskaņā ar Lēmumu (ES) 2015/1814, un par to, kā šīs nodaļas aptvertās kvotas ir izmantotas, lai II, IIa un III nodaļas aptvertie subjekti izpildītu savas atbilstības nodrošināšanas saistības. Pirms ziņojuma iesniegšanas tiek noteikts apspriešanās periods no 2027. gada 1. septembra līdz 2027. gada 31. oktobrim. Šajā periodā notiek mērķtiecīga apspriešanās ar vietējām un reģionālajām pašvaldībām. Vajadzības gadījumā Komisija ziņojumu papildina ar priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei šo nodaļu grozīt. Līdz 2031. gada 31. oktobrim Komisija izvērtē, vai ir iespējams III pielikuma aptvertos sektorus integrēt emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā, kura aptver Direktīvas 2003/87/EK I pielikumā uzskaitītos sektorus.”;

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Pašlaik pastāv vairāki mehānismi, kuru uzdevums ir novērst oglekļa emisiju pārvirzi tās apdraudētajos sektoros un apakšsektoros, proti, ES ETS bezmaksas kvotu pagaidu iedale un finansiāli pasākumi, ar ko kompensē netiešās emisiju izmaksas, kas rodas, jo SEG emisiju izmaksas tiek iekļautas elektroenerģijas cenās, kā nosaka Direktīvas 2003/87/EK attiecīgi 10.a panta 6. punkts un 10.b pants. Tomēr salīdzinājumā ar visu kvotu izsolīšanu ES ETS bezmaksas kvotu iedale vājina cenu signālu, ko šī sistēma dod bezmaksas kvotas saņemošajām iekārtām, un līdz ar to tā ietekmē stimulus investēt turpmākā emisiju samazināšanā.

Pašlaik pastāv vairāki mehānismi, kuru uzdevums ir novērst oglekļa emisiju pārvirzi tās apdraudētajos sektoros un apakšsektoros, proti, ES ETS bezmaksas kvotu pagaidu iedale un finansiāli pasākumi, ar ko kompensē netiešās emisiju izmaksas, kas rodas, jo SEG emisiju izmaksas tiek iekļautas elektroenerģijas cenās, kā nosaka Direktīvas 2003/87/EK attiecīgi 10.a panta 6. punkts un 10.b pants. Tomēr salīdzinājumā ar visu kvotu izsolīšanu ES ETS bezmaksas kvotu iedale vājina cenu signālu, ko šī sistēma dod bezmaksas kvotas saņemošajām iekārtām, un līdz ar to tā ietekmē stimulus investēt turpmākā emisiju samazināšanā. Tāpēc efektīvi un savlaicīgi ir jāpanāk bezmaksas kvotu piešķiršanas pakāpeniska pārtraukšana saskaņā ar Eiropas Klimata akta mērķiem, it īpaši tiem, kas noteikti pasākumu kopumā “Gatavi mērķrādītājam 55 %”.