(1)

Ikvienam Savienības pilsonim ir tiesības brīvi pārvietoties un dzīvot dalībvalstīs, ievērojot Līgumos noteiktos ierobežojumus un nosacījumus, kā arī to īstenošanai paredzētos pasākumus. Sīki izstrādāti noteikumi, kā minētās tiesības ir izmantojamas, ir noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2004/38/EK (2).

(1a)

Pārvietošanās brīvības veicināšana ir viens no galvenajiem priekšnoteikumiem, lai varētu sākties ekonomikas atveseļošana.

(2)

2020. gada 30. janvārī Pasaules Veselības organizācijas (PVO) ģenerāldirektors izsludināja starptautiska mēroga sabiedrības veselības ārkārtas situāciju sakarā ar to, ka pasaulē ir uzliesmojis smagā akūtā respiratorā sindroma koronavīruss 2 (SARS-CoV2), kurš izraisa 2019. gadā atklāto koronavīrusa slimību (Covid-19). 2020. gada 11. martā PVO atzina, ka Covid-19 uzliesmojumu var raksturot kā pandēmiju.

(3)

Lai ierobežotu vīrusa izplatīšanos, dalībvalstis noteica dažādus pasākumus, no kuriem daži, piemēram, iebraukšanas ierobežojumi vai prasības pārrobežu ceļotājiem ievērot karantīnu/pašizolāciju vai veikt SARS-CoV-2 infekcijas testu, ietekmēja Savienības pilsoņu tiesības brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā. Šādi ierobežojumi negatīvi ietekmē pilsoņus un uzņēmumus, jo īpaši pārrobežu darba ņēmējus, pierobežas darba ņēmējus un sezonas darba ņēmējus.

(4)

2020. gada 13. oktobrī Padome pieņēma Padomes Ieteikumu (ES) 2020/1475 par koordinētu pieeju brīvas pārvietošanās ierobežošanai sakarā ar Covid-19 pandēmiju (3). Minētais ieteikums nosaka koordinētu pieeju šādos galvenajos jautājumos: kopēju kritēriju un robežvērtību piemērošana, kad tiek lemts, vai ieviest brīvas pārvietošanās ierobežojumus, Covid-19 pārneses riska kartēšana, izmantojot saskaņotus krāsu kodus, un koordinēta pieeja pasākumiem (ja tādi tiek noteikti), kurus var atbilstoši piemērot personām, kas pārvietojas starp apgabaliem, atkarībā no pārneses riska līmeņa attiecīgajos apgabalos. Ieteikumā arī uzsvērts, ka personas ar būtisku ceļošanas iemeslu, kas uzskaitītas tā 19. punktā, un pārrobežu darba ņēmēji, kuru dzīvi šādi ierobežojumi ietekmē īpaši jūtami, jo īpaši personas, kuras veic kritiski svarīgas funkcijas vai kuras ir būtiskas kritiskai infrastruktūrai, no Covid-19 sakarā noteiktajiem ceļošanas ierobežojumiem, ņemot vērā šo personu īpašo situāciju, ▌būtu jāatbrīvo.

(5)

Nolūkā dalībvalstīm atvieglot lēmumu pieņemšanu Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs (ECDC), vadoties pēc Ieteikumā (ES) 2020/1475 noteiktajiem kritērijiem un robežvērtībām, reizi nedēļā publicē dalībvalstu karti, kas sadalīta pa reģioniem (4).

(6)

Kā uzsvērts Ieteikumā (ES) 2020/1475, visiem ierobežojumiem attiecībā uz personu brīvu pārvietošanos Savienībā, kuri tiek ieviesti, lai ierobežotu Covid-19 izplatīšanos, būtu jābalstās uz konkrētiem un ierobežotiem apsvērumiem sabiedrības interesēs, proti, sabiedrības veselības aizsardzību. Šādi ierobežojumi ir jāpiemēro, ievērojot Savienības tiesību vispārīgos principus, jo īpaši proporcionalitātes un nediskriminēšanas principu. Tas nozīmē, ka noteiktajiem pasākumiem vajadzētu būt tvēruma un laika ziņā stingri ierobežotiem atbilstoši centieniem atjaunot pilnībā funkcionējošu Šengenas zonu bez iekšējās robežkontroles un tie nedrīkstētu pārsniegt sabiedrības veselības aizsardzībai absolūti nepieciešamo. Turklāt tiem vajadzētu būt saskanīgiem ar Savienības veiktajiem pasākumiem, lai nodrošinātu netraucētu preču un pamatpakalpojumu brīvu apriti vienotajā tirgū, tai skaitā medicīnas preču brīvu apriti un ārstniecības personu un veselības aprūpes personāla brīvu pārvietošanos, izmantojot tā dēvētās “zaļās joslas” robežšķērsošanas vietas, kas minētas Komisijas Paziņojumā par zaļo joslu ieviešanu atbilstoši Vadlīnijām par robežu pārvaldības pasākumiem veselības aizsardzībai un preču un pamatpakalpojumu pieejamības nodrošināšanai (5).

(7)

Saskaņā ar pašreizējām medicīnas atziņām cilvēkiem, kuri ir vakcinēti, kuriem ir negatīvs NAAT tests, kas ir jaunāks par [72 stundām], vai kuriem ir negatīvs ātrais antigēna tests, kas ir jaunāks par [24 stundām], un cilvēkiem, kuriem pēdējo [6 mēnešu] laikā ir konstatētas specifiskas antivielas pret S (pīķa) proteīniem, ir ievērojami samazināts risks inficēt cilvēkus ar SARS-CoV-2. To personu brīva pārvietošanās, kuras, kā liecina pamatoti zinātniski pierādījumi , sabiedrības veselību būtiski neapdraud, piemēram, tāpēc, ka tās ir imūnas pret SARS-CoV-2 un nevar to pārnēsāt, nebūtu jāierobežo, jo izvirzīto mērķi var sasniegt bez šādiem ierobežojumiem.

(7a)

Lai nodrošinātu sertifikātu saskaņotu izmantošanu, to attiecīgais derīguma termiņš būtu jānosaka šajā regulā. Tomēr šajā posmā joprojām nav skaidrs, vai vakcīnas novērš Covid-19 pārnēsāšanu. Tāpat nav pietiekamu pierādījumu par efektīvas aizsardzības pret Covid-19 ilgumu pēc atveseļošanās no iepriekšējas infekcijas. Tāpēc vajadzētu būt iespējai pielāgot derīguma termiņu, pamatojoties uz tehnikas un zinātnes attīstību.

(8)

Daudzas dalībvalstis ir sākušas vai plāno sākt vakcinācijas sertifikātu izsniegšanas iniciatīvas. Tomēr, lai sertifikātus varētu sekmīgi izmantot pārrobežu kontekstā, pilsoņiem izmantojot savas tiesības brīvi pārvietoties, ir jānodrošina, ka šādi vakcinācijas sertifikāti ir pilnībā sadarbspējīgi, saderīgi , droši un verificējami. Dalībvalstīm attiecībā uz šādu sertifikātu saturu, formātu, principiem, tehniskajiem standartiem un aizsardzības līmeni ir vajadzīga kopīgi saskaņota pieeja.

(9)

Vienpusēji pasākumi šajā jomā var radīt būtiskus traucējumus brīvas pārvietošanās ▌izmantošanā un kavēt iekšējā tirgus pareizu darbību, ieskaitot tūrisma nozar i, jo valstu iestādes un pasažieru pārvadājumu pakalpojumu sniedzēji, piemēram, aviokompānijas vai vilcienu, autobusu vai prāmju operatori, saskaras ar daudziem atšķirīgiem dokumentu formātiem ne tikai attiecībā uz personas vakcinācijas statusu, bet arī attiecībā uz testiem un iespējamu Covid-19 pārslimošanu. [Gr. 8]

(9a)

Eiropas Parlaments 2021. gada 3. marta rezolūcijā par ES ilgtspējīga tūrisma stratēģijas izstrādi aicināja panākt saskaņotu pieeju tūrismam visā ES, gan īstenojot vienotus kritērijus drošai ceļošanai, ar ES veselības drošības protokolu testēšanai un karantīnas prasībām, gan aicinot ieviest vienotu vakcinācijas sertifikātu, tiklīdz būs pietiekami pierādījumi, ka vakcinētās personas nepārnes vīrusu, vai vakcinācijas procedūru savstarpēju atzīšanu.

(10)

Neskarot kopīgos pasākumus, personām šķērsojot iekšējās robežas, kas noteikti Šengenas acquis, jo īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2016/399  (6) , un lai tiesības ▌pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā turpmāk būtu vieglāk izmantot, būtu jāizveido vienots sadarbspējīgu Covid-19 vakcinācijas, testēšanas un pārslimošanas sertifikātu izdošanas, verifikācijas un akceptēšanas satvars ar nosaukumu “ ES Covid-19 sertifikāts” , kam vajadzētu būt saistošam un tieši piemērojamam visās dalībvalstīs . Visos Savienības transporta mezglos, piemēram, lidostās, ostās, dzelzceļa stacijās un autoostās, kur tiek pārbaudīts sertifikāts, būtu jāpiemēro standartizēti un kopīgi kritēriji un procedūras ES Covid-19 sertifikāta pārbaudei, pamatojoties uz Komisijas izstrādātiem norādījumiem.

(10a)

Dalībvalstīm, piemērojot šo regulu, būtu jāakceptē jebkura veida sertifikāti, kas izsniegti saskaņā ar šo regulu. Sadarbspējīgajiem sertifikātiem to derīguma laikā vajadzētu būt līdzvērtīgiem.

(11)

Šīs regulas nolūks ir veicināt proporcionalitātes un nediskriminēšanas principa piemērošanu attiecībā uz iespējamiem brīvas pārvietošanās un citu pamattiesību ierobežojumiem Covid-19 pandēmijas rezultātā, vienlaikus nodrošinot sabiedrības veselības aizsardzību augstā līmenī, un šī regula nebūtu jāsaprot kā tāda, kas atvieglo vai veicina brīvas pārvietošanās vai citu pamattiesību ierobežojumu pieņemšanu sakarā ar pandēmiju. ▌Būtu jāturpina piemērot Ieteikumā (ES) 2020/1475 minētie atbrīvojumi no brīvas pārvietošanās ierobežojumiem, kas noteikti Covid-19 pandēmijas sakarā. Jebkāda vajadzība verificēt ar šo regulu noteiktos sertifikātus pati par sevi nedrīkstētu kalpot par attaisnojumu robežkontroles pagaidu atjaunošanai uz iekšējām robežām. Pārbaudes uz iekšējām robežām arī turpmāk vajadzētu izmantot vienīgi kā galēju risinājumu, ievērojot īpašus noteikumus, kas izklāstīti Regulā (ES) 2016/399.

(12)

Vienota pieeja šādu sadarbspējīgu sertifikātu izdošanai, verifikācijai un akceptēšanai balstās uz uzticību. Falsificēti Covid-19 sertifikāti var radīt būtisku risku sabiedrības veselībai. Iestādēm vienā dalībvalstī ir jābūt pārliecinātām, ka citā dalībvalstī izdotajā sertifikātā norādītā informācija ir uzticama, ka sertifikāts nav viltots, ka sertifikāts pieder personai, kas to uzrāda, un ka ikvienam, kas verificē šo informāciju, ir pieejams tikai nepieciešamais informācijas minimums.

(13)

Apdraudējums, ko rada falsificēti Covid-19 sertifikāti, ir reāls. 2021. gada 1. februārī Eiropols izdeva agrīnās brīdināšanas paziņojumu par falsificētu negatīvu Covid-19 testa sertifikātu nelikumīgu tirdzniecību (7). Ņemot vērā pieejamos un viegli piekļūstamos tehnoloģiskos līdzekļus, piemēram, augstas izšķirtspējas printerus un dažādu grafiskās rediģēšanas programmatūru, krāpnieki spēj izgatavot augstas kvalitātes daļēji viltotus, safabricētus vai pilnībā viltotus sertifikātus. Ir ziņots par falsificētu testēšanas sertifikātu nelikumīgas tirdzniecības gadījumiem, kuros iesaistītas organizētas viltotāju grupas un individuāli oportūnistiski krāpnieki, kas pārdod falsificētus sertifikātus bezsaistē un tiešsaistē.

(14)

Lai nodrošinātu sadarbspēju un vienlīdzīgu piekļuvi , tostarp neaizsargātām personām, piemēram, personām ar invaliditāti un personām, kuru piekļuve digitālajām tehnoloģijām ir ierobežota , dalībvalstīm ES Covid-19 sertifikātam piederīgie sertifikāti būtu jāizdod digitālā vai papīra formātā pēc turētāja izvēles . Tam būtu jāļauj potenciālajam turētājam pieprasīt un saņemt sertifikāta kopiju papīra formātā un/ vai glabāt un uzrādīt sertifikātu mobilajā ierīcē. Sertifikātiem būtu jāsatur sadarbspējīgs, digitāli lasāms svītrkods, kas satur tikai relevantos datus, kuri attiecas uz sertifikātiem. Dalībvalstīm sertifikātu autentiskums, derīgums un integritāte būtu jāgarantē ar elektroniskiem zīmogiem ▌. Sertifikātā iekļautā informācija būtu jānorāda arī cilvēklasāmā formātā, proti, informācijai vajadzētu būt drukātai vai attēlotai vienkārša teksta formā. Sertifikātu izkārtojumam vajadzētu būt viegli saprotamam, un ir jānodrošina tā vienkāršība un lietotājdraudzīgums. Informācija un izkārtojums būtu jānodrošina personām ar invaliditāti pieejamā veidā, ievērojot informācijas, tostarp digitālās informācijas, piekļūstamības prasības, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2019/882  (8). Lai nerastos šķēršļi brīvai apritei, sertifikāti būtu jāizdod bez maksas, un personām vajadzētu būt tiesībām uz to saņemšanu. Dalībvalstīm sertifikāti, kas veido ES Covid-19 sertifikātu, būtu jāizdod automātiski vai pārslimošanas sertifikāta gadījumā tikai pēc pieprasījuma, turklāt būtu jānodrošina, ka tie ir viegli un ātri iegūstami, un vajadzības gadījumā jāsniedz atbalsts, kas nepieciešams, lai nodrošinātu, ka visām personām ir vienlīdzīga piekļuve. Visiem papildu tehniskās, digitālās un transporta infrastruktūras izdevumiem, kas vajadzīgi, lai ieviestu vakcinācijas sertifikātus, vajadzētu būt attiecināmiem saskaņā ar Savienības fondiem un programmām. [Gr. 17]

(14a)

Vakcīnas būtu jāuzskata par vispārējiem sabiedriskajiem labumiem, kas pieejami visiem iedzīvotājiem, tādēļ dalībvalstīm būtu jānodrošina visiem iedzīvotājiem taisnīga un bezmaksas piekļuve. Dalībvalstīm būtu arī jānodrošina vispārēja, pieejama, savlaicīga un bezmaksas piekļuve Covid-19 testēšanas iespējām, tostarp darot tās pieejamas visos transporta mezglos. Sertifikātu izsniegšana saskaņā ar 3. panta 1. punktu nerada atšķirīgu attieksmi un diskrimināciju vakcinācijas statusa dēļ vai 5., 6. un 7. pantā minētā īpašā sertifikāta esamības dēļ.

(15)

Lai sertifikāti tiktu akceptēti visās dalībvalstīs, ir svarīga ES Covid-19 sertifikātam piederīgo sertifikātu drošība, autentiskums, integritāte un derīgums un to atbilstība Savienības datu aizsardzības tiesību aktiem. Tāpēc ir jāizveido uzticamības satvars, kurā būtu izklāstīti uzticamas un drošas sertifikātu izdošanas un verifikācijas noteikumi un infrastruktūra. Infrastruktūra būtu jāattīsta, stingri dodot priekšroku Savienības tehnoloģiju izmantošanai, lai tā darbotos visās elektroniskajās ierīcēs, vienlaikus nodrošinot, ka šī infrastruktūra ir aizsargāta pret kiberdrošības apdraudējumiem. Uzticamības satvaram būtu jānodrošina, ka sertifikāta verifikācija var notikt bezsaistē un neinformējot izdevēju par verifikāciju, un tāpēc būtu jānodrošina, ka ne sertifikātu izdevējs, ne kāda cita trešā persona netiek informēta, kad turētājs iesniedz sertifikātu . Uzticamības satvaram par pamatu vajadzētu izmantot izklāstu par veselības sertifikātu sadarbspēju (9), ko 2021. gada 12. martā pieņēma saskaņā ar Direktīvas 2011/24/ES (10) 14. pantu izveidotais e-veselības tīkls. Tāpēc uzticamības satvara pamatā vajadzētu būt publiskas atslēgas infrastruktūrai ar uzticamības ķēdi no dalībvalstu veselības aizsardzības iestādēm līdz atsevišķām struktūrām, kas izsniedz sertifikātus. Uzticamības satvaram būtu jāļauj atklāt krāpšanu, jo īpaši viltošanu. Par katru vakcināciju, testu vai pārslimošanu būtu jāizsniedz atsevišķs neatkarīgs sertifikāts, un tajā nevajadzētu glabāt sertifikāta turētāja iepriekšējo sertifikātu vēsturi.

(16)

Saskaņā ar šo regulu jebkurš no sertifikātiem , kas veido ES Covid-19 sertifikātu, būtu jāizdod Direktīvas 2004/38/EK 3. pantā minētajām personām , t. i., Savienības pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem , ieskaitot pilsoņus no aizjūras zemēm un teritorijām, kas minētas Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 355. panta 2. punktā, neatkarīgi no viņu valstspiederības, un to vajadzētu darīt vakcinācijas vai testēšanas dalībvalstij vai dalībvalstij, kurā atrodas slimību pārslimojusī persona. Attiecīgos vai piemērotos gadījumos sertifikāti būtu jāizdod kādai citai personai vakcinētās, testētās vai pārslimojušās personas vārdā, piemēram, likumiskajam aizbildnim rīcībnespējīgu personu vārdā vai vecākiem viņu bērnu vārdā. Attiecībā uz sertifikātiem nevajadzētu prasīt veikt legalizāciju vai jebkādas citas līdzīgas formalitātes.

(16a)

Ar pārrobežu ceļošanu saistītie ierobežojumi īpaši apgrūtina personas, kas robežas šķērso katru dienu vai bieži, lai dotos uz darbu vai skolu, apciemotu tuvus radiniekus, saņemtu medicīnisko aprūpi vai rūpētos par tuviniekiem. ES Covid-19 sertifikātam būtu jāatvieglo pierobežas iedzīvotāju, sezonas pārrobežu darba ņēmēju, pagaidu pārrobežu darba ņēmēju un transporta darbinieku brīva pārvietošanās.

(16b)

Akcentējot šīs regulas 14.a apsvērumu, kā arī Ieteikuma (ES) 2020/1475 6. un 19. punktu, īpaša uzmanība dalībvalstīm būtu jāvelta pārrobežu reģionu, tālāko reģionu, eksklāvu un ģeogrāfiski izolētu teritoriju specifikai un nepieciešamībai sadarboties gan vietējā, gan reģionālā līmenī, un īpaša uzmanība tām būtu jāvelta arī cilvēkiem, kas uzskatāmi par pierobežas darba ņēmējiem, pārrobežu darba ņēmējiem un pierobežas iedzīvotājiem un kas dzīvo citā dalībvalstī, kurā viņi parasti ikdienā vai vismaz reizi nedēļā atgriežas. [Gr. 18]

(17)

Sertifikātus, kas veido ES Covid-19 sertifikātu, varētu izdot arī Andoras, Monako, Sanmarīno un Vatikāna/Svētā Krēsla valstspiederīgajiem vai iedzīvotājiem ▌.

(18)

▌Nolīgumos par personu brīvu pārvietošanos, ko noslēgusi Savienība un tās dalībvalstis, no vienas puses, un noteiktas trešās valstis, no otras puses, ir paredzēta iespēja ierobežot brīvu pārvietošanos sabiedrības veselības apsvērumu dēļ. Ja šādā nolīgumā nav paredzēts Eiropas Savienības tiesību aktu inkorporācijas mehānisms, sertifikāti, kas izdoti šādu nolīgumu labuma guvējiem, būtu jāakceptē saskaņā ar šajā regulā paredzētajiem nosacījumiem. Lai to varētu darīt, Komisijai ir jāpieņem īstenošanas akts, ar ko nosaka, ka šāda trešā valsts izdod sertifikātus, kas ir saskaņā ar šo regulu, un ka tā ir sniegusi oficiālu apliecinājumu, ka tā akceptēs dalībvalstu izdotos sertifikātus.

(19)

Trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri neietilpst šīs regulas darbības jomā un kuri dzīvo vai likumīgi uzturas tādas valsts teritorijā, uz ko attiecas Regula (ES) 2021/XXXX, un kuriem ir tiesības ceļot uz citām valstīm saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, piemēro Regulu (ES) 2021/XXXX.

(20)

Satvaram, kas jāizveido šīs regulas vajadzībām, būtu jātiecas nodrošināt saskaņotību ar globālām iniciatīvām, vai līdzīgām iniciatīvām ar trešām valstīm, ar kurām Eiropas Savienībai ir ciešas partnerattiecības , ▌kurās iesaistīta PVO un Starptautiskā Civilās aviācijas organizācija . Ja iespējams, tam būtu jāietver sadarbspēja starp globālā līmenī izveidotām tehnoloģiskajām sistēmām un sistēmām, kuras izveidotas šīs regulas vajadzībām, lai atvieglotu brīvu pārvietošanos Savienībā, tai skaitā ar līdzdalību publiskās atslēgas infrastruktūrā vai publisko atslēgu divpusēju apmaiņu. Lai ▌atvieglotu brīvas pārvietošanās tiesību izmantošanu Savienības pilsoņiem, kam vakcināciju vai testēšanu veikušas trešās valstis vai aizjūras zemes vai teritorijas, kas minētas LESD 355. panta 2. punktā vai uzskaitītas tā II pielikumā, vai Fēru Salas , šajā regulā būtu jāparedz, ka tiek akceptēti sertifikāti, ko trešās valstis vai aizjūras zemes vai teritorijas, vai Fēru Salas izdevušas Savienības pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem, ja Komisija konstatē, ka šie sertifikāti ir izdoti atbilstoši standartiem, kas ir līdzvērtīgi saskaņā ar šo regulu noteiktajiem.

(21)

Lai atvieglotu brīvu pārvietošanos un nodrošinātu, ka Covid-19 pandēmijas laikā spēkā esošos brīvas pārvietošanās ierobežojumus, pamatojoties uz jaunākajiem pieejamajiem zinātniskajiem pierādījumiem un norādījumiem, kas saņemti no Veselības drošības komitejas, ECDC un Eiropas Zāļu aģentūras (EMA) , var koordinēti atcelt, būtu jāizveido sadarbspējīgs vakcinācijas sertifikāts. Šis vakcinācijas sertifikāts kalpotu par apliecinājumu, ka tā turētājs kādā no dalībvalstīm ir saņēmis vakcīnu pret Covid-19 , un ļautu atcelt ceļošanas ierobežojumus . Sertifikātā būtu jāiekļauj tikai tā informācija, kas vajadzīga, lai skaidri identificētu sertifikāta turētāju, kā arī Covid-19 vakcīnu, vakcinācijas numuru, datumu un vietu. Dalībvalstīm vakcinācijas sertifikāti būtu jāizdod personām, kas saņēmušas vakcīnas, kurām piešķirta tirdzniecības atļauja saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 726/2004 (11) ▌.

(22)

Arī personām, kas vakcinētas pirms šīs regulas piemērošanas dienas, tai skaitā klīnisko izmēģinājumu ietvaros, vajadzētu būt tiesīgām saņemt šai regulai atbilstīgu sertifikātu par vakcināciju pret Covid-19. Tajā pašā laikā dalībvalstīm arī turpmāk vajadzētu būt rīcības brīvībai izdot vakcinācijas apliecinājumus citos formātos citām vajadzībām, it sevišķi medicīniskām vajadzībām.

(23)

Atbilstoši nediskriminēšanas principam dalībvalstīm šādi vakcinācijas sertifikāti būtu jāizdod arī tiem Savienības pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem, kuri vakcinēti trešā valstī ar Covid-19 vakcīnu, kam tirdzniecības atļauja piešķirta saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 726/2004, un kuri iesniedz ticamus apliecinošos pierādījumus. Dalībvalstīm būtu jāspēj izdot vakcinācijas sertifikātus arī tiem Savienības pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem, kuri vakcinēti ar PVO ārkārtas lietojuma sarakstā iekļautu Covid-19 vakcīnu un ja viņi iesniedz ticamus apliecinošos pierādījumus.

(24)

2021. gada 27. janvārī e-veselības tīkls pieņēma pamatnostādnes par medicīniskām vajadzībām izsniegtu vakcinācijas apliecinājumu, kuras 2021. gada 12. martā tika atjauninātas (12). Šīm pamatnostādnēm, jo īpaši vēlamajiem kodu standartiem, būtu jāveido pamats tehniskajām specifikācijām, ko pieņem šīs regulas vajadzībām.

(25)

Vakcinētās personas jau tagad vairākās dalībvalstīs ir atbrīvotas no dažiem ierobežojumiem, kas noteikti attiecībā uz brīvu pārvietošanos Savienībā. ▌ Dalībvalstīm būtu jāakceptē vakcinācijas apliecinājums nolūkā atbrīvot no brīvas pārvietošanās ierobežojumiem, kas ieviesti saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, lai ierobežotu Covid-19 izplatību, piemēram, no prasības ievērot karantīnu/pašizolāciju vai veikt SARS-CoV-2 infekcijas testu, un tām būtu ar tādiem pašiem nosacījumiem jāakceptē derīgi vakcinācijas sertifikāti, kurus izdevušas citas dalībvalstis saskaņā ar šo regulu. Akcepts būtu jādod ar tādiem pašiem nosacījumiem, piemēram, ja dalībvalsts uzskata, ka viena ievadītā vakcīnas deva ir pietiekama, šāds pats nosacījums būtu jāpiemēro arī tāda vakcinācijas sertifikāta turētājiem, kurā norādīta viena tās pašas vakcīnas deva. Sabiedrības veselības apsvērumu dēļ šis pienākums būtu jāattiecina tikai uz personām, kas saņēmušas Covid-19 vakcīnas, kurām piešķirta tirdzniecības atļauja saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 726/2004 ▌, vai vakcīnas , kas iekļautas PVO ārkārtas lietojuma sarakstā.

(26)

Nedrīkst pieļaut, ka jebkādā veidā (tieši vai netieši) tiek diskriminētas personas, kuras nav vakcinētas, piemēram, tāpēc, ka pastāv medicīniski iemesli, tāpēc, ka persona neietilpst mērķgrupā, kurai vakcīna pašlaik tiek veikta , vai tāpēc, ka personai vēl nav bijusi izdevība vakcinēties vai tā izvēlējusies nevakcinēties , vai ja vēl nav vakcīnu noteiktai vecuma grupai, piemēram, bērniem . Tāpēc vakcinācijas sertifikāta esībai vai tāda vakcinācijas sertifikāta esībai, kurā norādīta konkrēta vakcīna, nevajadzētu būt priekšnosacījumam brīvas pārvietošanās tiesību izmantošanai ▌un sertifikāta esība nedrīkst būt priekšnosacījums brīvas pārvietošanās Savienībā veikšanai un tādu pasažieru pārrobežu pārvadājumu pakalpojumu izmantošanai kā aviopārvadājumi vai vilcienu, autobusu, prāmju vai jebkādu citu transporta veidu satiksmes pārvadājumi.

(26a)

Covid-19 vakcīnas ir jāražo vērienīgi, tām jānosaka pieņemama cena, tās jāsadala globāli, tā nodrošinot šo vakcīnu pieejamību tur, kur tās nepieciešamas, un šīs vakcīnas būtu plaši jāizmanto vietējo iedzīvotāju kopienās. [Gr. 21/rev]

(26b)

Covid-19 pandēmijas apkarošana ir priekšnoteikums tam, lai īstenotos sociālā un ekonomikas atveseļošanās un lai atveseļošanās centieni būtu efektīvi. Covid-19 vakcīnu izstrādei ir būtiska nozīme. Ļoti satraucošas ir problēmas, kas rodas nopietnos ražošanas un piegādes grafiku neievērošanas gadījumos. [Gr. 22/rev]

(27)

Vairākas dalībvalstis prasa, lai personas, kas plāno ieceļot to teritorijā, pirms vai pēc ierašanās veiktu SARS-CoV-2 infekcijas testu. Covid-19 pandēmijas sākumā dalībvalstis Covid-19 diagnostikai parasti izmantoja reversās transkripcijas polimerāzes ķēdes reakciju (RT-PCR), kas ir nukleīnskābes amplifikācijas tests (NAAT), kuru izmanto Covid-19 diagnostikai un kuru PVO un ECDC uzskata par t. s. zelta standartu, proti, visticamāko metodiku saslimušo un kontaktu testēšanai (13). Pandēmijas laikā Eiropas tirgū ir ienākuši ātrāki un lētāki jaunās paaudzes testi, proti, tā sauktie ātrie antigēna testi, kas detektē vīrusa proteīnu (antigēnu) klātbūtni, lai atklātu inficēšanos. 2020. gada 18. novembrī Komisija pieņēma Komisijas Ieteikumu (ES) 2020/1743 par ātro antigēna testu izmantošanu, lai diagnosticētu SARS-CoV-2 infekciju (14).

(28)

2021. gada 22. janvārī Padome pieņēma Padomes Ieteikumu 2021/C 24/01 par vienotu sistēmu ātro antigēna testu izmantošanai un validēšanai un Covid-19 testa rezultātu savstarpējai atzīšanai ES (15), kas paredz Covid-19 ātro antigēna testu kopīga saraksta izveidi. Uz šā pamata 2021. gada 18. februārī Veselības drošības komiteja vienojās par Covid-19 ātro antigēna testu kopīgu sarakstu, kurā iekļauti ātrie antigēna testi, kuru rezultātus dalībvalstis savstarpēji atzīs, un par vienotu standartizētu datu kopumu, kas iekļaujams Covid-19 testa rezultātu sertifikātos (16).

(29)

Neraugoties uz šiem kopīgajiem centieniem, personas , kas izmanto savas tiesības brīvi pārvietoties, joprojām saskaras ar problēmām, kad tās vienā dalībvalstī iegūtus testa rezultātus mēģina izmantot citā dalībvalstī. Šīs problēmas bieži vien ir saistītas ar valodu, kurā testa rezultāts tiek izdots, ▌ neuzticību uzrādītā dokumenta autentiskumam un testu izmaksām .

(30)

Lai sekmētu citā dalībvalstī veikto testu rezultātu akceptēšanu, kad šādus rezultātus uzrāda brīvas pārvietošanās vajadzībām, būtu jāizveido sadarbspējīgs testēšanas sertifikāts, kurā būtu iekļauta informācija, kas absolūti vajadzīga, lai skaidri identificētu sertifikāta turētāju, kā arī SARS-CoV-2 infekcijas testa veidu, datumu un rezultātu. Lai nodrošinātu testa rezultātu ticamību, testēšanas sertifikāts uz šīs regulas pamata būtu jāizdod tikai par tādu NAAT testu un ātro antigēna testu rezultātiem, kas iekļauti uz Padomes Ieteikuma 2021/C 24/01 pamata izveidotajā sarakstā. Pamatu tehniskajām specifikācijām, ko pieņem šīs regulas vajadzībām, būtu jāveido vienotajam standartizētajam Covid-19 testa rezultātu sertifikātos iekļaujamo datu kopumam, it sevišķi vēlamajiem kodu standartiem, par ko Veselības drošības komiteja vienojusies, pamatojoties uz Padomes Ieteikumu 2021/C 24/01.

(31)

Dalībvalstīm, kuras Covid-19 izplatības ierobežošanai ieviesto brīvas pārvietošanās ierobežojumu atcelšanas nolūkam pieprasa apliecinājumu par SARS-CoV-2 infekcijas testa veikšanu, būtu jāakceptē testēšanas sertifikāti, ko dalībvalstis izdevušas saskaņā ar šo regulu.

(31a)

SARS-CoV-2 antivielas veidojas pēc dabiskas inficēšanās — ar vai bez klīniskas saslimšanas — un pēc vakcinācijas. Lai gan mums vēl nav galīgo datu par šo antivielu noturību pēc vakcinācijas, ir daudz pierādījumu tam, ka dabiski ierosinātās antivielas iespējams noteikt vairākus mēnešus pēc inficēšanās. Tāpēc antivielu testēšana ļauj identificēt personas, kuras ir bijušas iepriekš inficētas un kurām, iespējams, ir attīstījusies imūnreakcija, un tāpēc tām ir ļoti maza iespējamība atkal inficēties vai inficēt citas personas.

(32)

Saskaņā ar esošajiem pierādījumiem personas, kuras ir pārslimojušas Covid-19, pozitīvu SARS-CoV-2 testa rezultātu var uzrādīt vēl zināmu laiku pēc simptomu parādīšanās (17). Ja šādas personas vēlas izmantot tiesības uz brīvu pārvietošanos un tām ir jāveic tests, tām faktiski var būt liegts ceļot, neraugoties uz to, ka šīs personas vairs nav infekciozas. Lai atvieglotu brīvu pārvietošanos un nodrošinātu, ka Covid-19 pandēmijas laikā spēkā esošos brīvas pārvietošanās ierobežojumus, pamatojoties uz jaunākajiem pieejamajiem zinātniskajiem pierādījumiem, var koordinēti atcelt, būtu jāizveido sadarbspējīgs pārslimošanas sertifikāts, kurā būtu norādīta informācija, kas nepieciešama, lai skaidri identificētu attiecīgo personu, un iepriekšēja pozitīva SARS-CoV-2 infekcijas testa rezultāta datums. ▌Saskaņā ar ECDC jaunākie pierādījumi liecina, ka, lai arī dzīvotspējīgas SARS-CoV-2 daļiņas izdalās vēl desmit līdz divdesmit dienu pēc simptomu parādīšanās, pārliecinoši epidemioloģiskie pētījumi nav spējuši pierādīt slimības pārnesi pēc desmitās dienas. Tomēr būtu joprojām jāievēro piesardzības princips. Komisijai vajadzētu būt pilnvarotai šo derīguma periodu (gan tā sākšanās dienu, gan dienu, kad tas beidzas) mainīt, pamatojoties uz norādījumiem no Veselības drošības komitejas vai ECDC, kas rūpīgi pēta pierādījumu bāzi par iegūtās imunitātes ilgumu pēc pārslimošanas. Turklāt cilvēkiem vajadzētu būt iespējai gadījumā, ja viņiem nav simptomu, veikt ļoti specifisku S (pīķa) antigēna testu.

(33)

Pārslimojušās personas jau tagad vairākās dalībvalstīs ir atbrīvotas no dažiem ierobežojumiem, kas noteikti attiecībā uz brīvu pārvietošanos Savienībā. ▌ Dalībvalstīm būtu jāakceptē pārslimošanas apliecinājums nolūkā atbrīvot no brīvas pārvietošanās ierobežojumiem, kas ieviesti saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, lai ierobežotu Covid-19 izplatību, piemēram, no prasības ievērot karantīnu/pašizolāciju vai veikt SARS-CoV-2 infekcijas testu, un tām būtu ar tādiem pašiem nosacījumiem jāakceptē derīgi pārslimošanas sertifikāti, kurus izdevušas citas dalībvalstis saskaņā ar šo regulu. E-veselības tīkls kopdarbībā ar Veselības drošības komiteju strādā arī pie pārslimošanas sertifikātu un attiecīgo datu kopu pamatnostādnēm.

(34)

Lai varētu ātri panākt vienotu nostāju, Komisijai vajadzētu būt iespējai lūgt ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmuma Nr. 1082/2013/ES (18) 17. pantu izveidoto Veselības drošības komiteju izdot norādījumus par pieejamajiem zinātniskajiem pierādījumiem par to medicīnisko notikumu ietekmi, kuri dokumentēti saskaņā ar šo regulu izveidotajos sertifikātos, arī par Covid-19 vakcīnu sniegtās imunitātes efektivitāti un ilgumu, par to, vai vakcīnas novērš asimptomātisku infekciju un vīrusa pārnesi, par to, kāds ir vīrusu pārslimojušo cilvēku stāvoklis, un par to, kāda ir jauno SARS-CoV-2 variantu ietekme uz cilvēkiem, kuri ir vakcinēti vai jau ir inficējušies . Šāda informācija varētu būt arī pamats Padomes ieteikumiem, lai nodrošinātu koordinētu pieeju sertifikātu turētāju brīvas pārvietošanās ierobežojumu atcelšanai.

(35)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus ar šo regulu izveidoto uzticamības satvara sertifikātu ieviešanai, būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (19).

(36)

Komisijai būtu jāpieņem īstenošanas akti, kas jāpiemēro nekavējoties, ja pienācīgi pamatotos gadījumos saistībā ar sadarbspējīgu sertifikātu izveidei nepieciešamajām tehniskajām specifikācijām tas vajadzīgs nenovēršamu un steidzamu iemeslu dēļ vai ir pieejami jauni zinātniskie pierādījumi.

(37)

Šīs regulas īstenošanas vajadzībām veiktajai datu apstrādei piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/679 (20). Ar šo regulu izveido juridisko pamatu persondatu apstrādei Regulas (ES) 2016/679 6. panta 1. punkta c) apakšpunkta un 9. panta 2. punkta g) apakšpunkta nozīmē, kas ir vajadzīga šajā regulā paredzēto sadarbspējīgo sertifikātu izdošanai un verifikācijai. Tā nereglamentē persondatu apstrādi, kas saistīta ar vakcinācijas, testēšanas vai pārslimošanas fakta dokumentēšanu citām vajadzībām, piemēram, farmakovigilances vajadzībām vai individuālo personas veselības datu reģistrēšanai. Juridiskais pamats apstrādei citām vajadzībām ir jāparedz nacionālajos tiesību aktos, kuriem ir jāatbilst Savienības datu aizsardzības tiesību aktiem.

(38)

Saskaņā ar persondatu minimizēšanas principu sertifikātos būtu jāiekļauj tikai tie persondati, kas absolūti vajadzīgi, lai atvieglotu tiesību uz brīvu pārvietošanos Savienībā izmantošanu Covid-19 pandēmijas laikā. Šajā regulā būtu jānosaka konkrētās persondatu kategorijas un datu lauki, kas jāiekļauj sertifikātos.

(39)

Šīs regulas vajadzībām persondatus nav nepieciešams nosūtīt / ar tiem apmainīties pāri robežām ▌. Saskaņā ar publiskās atslēgas infrastruktūras pieeju pāri robežām ir jānodod tikai izdevēju publiskās atslēgas vai tām jāpiekļūst, un to nodrošinās sadarbspējas vārteja, ko izveidos un uzturēs Komisija. Proti, sertifikāta esamībai apvienojumā ar izdevēja publisko atslēgu būtu jāļauj verificēt sertifikāta autentiskumu un integritāti un atklāt krāpšanu. Saskaņā ar principu par datu aizsardzību pēc noklusējuma būtu jāizmanto verifikācijas metodes, kas neprasa personas datu nosūtīšanu.

(40)

Šī regula aizliedz saglabāt persondatus, kurus galamērķa dalībvalsts vai pasažieru pārrobežu pārvadājumu pakalpojumu sniedzēji ieguvuši no sertifikāta ▌. Šī regula nerada juridisko pamatu izveidot datu bāzes repozitoriju dalībvalsts vai Savienības līmenī vai izmantojot uzticamības satvara digitālo infrastruktūru.

▌

(41a)

Lai nodrošinātu ceļošanā paredzamību un juridisko noteiktību, izšķiroša nozīme ir skaidrai, visaptverošai un savlaicīgai saziņai ar sabiedrību par katra veida sertifikātu, kas veido ES Covid-19 sertifikātu, izdošanu, izmantošanu un akceptēšanu. Komisijai būtu jāatbalsta dalībvalstu centieni šajā jomā, piemēram, darot pieejamu dalībvalstu sniegto informāciju tīmekļa platformā “Re-open EU”.

(42)

Saskaņā ar Ieteikumu (ES) 2020/1475 tiklīdz epidemioloģiskā situācija to ļauj, visi ierobežojumi attiecībā uz personu brīvu pārvietošanos Savienībā, kas ieviesti, lai ierobežotu SARS-CoV-2 izplatību, būtu jāatceļ. Tas attiecas arī uz pienākumiem uzrādīt dokumentus, kas nav prasīti Savienības tiesību aktos, jo īpaši Direktīvā 2004/38/EK, piemēram, sertifikātus, uz kuriem attiecas šī regula. ▌

(43)

Šī regula kopš tās spēkā stāšanās dienas būtu jāpiemēro 12 mēnešus. Četrus mēnešus pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas un vēlākais trīs mēnešus pirms tās piemērošanas beigām Komisijai būtu jāiesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojums par šīs regulas piemērošanu , tai skaitā par tās ietekmi uz brīvu pārvietošanos, pamattiesībām, personas datu aizsardzību , kā arī novērtējums par visjaunākajām vakcīnu un testēšanas tehnoloģijām un to, kā dalībvalstis, pamatojoties uz valsts tiesību aktiem, izmanto ES Covid-19 sertifikātu mērķiem, kas nav paredzēti šajā regulā .

(44)

Lai ņemtu vērā epidemioloģisko situāciju un progresu Covid-19 pandēmijas ierobežošanā un nodrošinātu savietojamību ar starptautiskajiem standartiem, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu attiecībā uz dažu šīs regulas pantu piemērošanu ▌. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu pienācīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (21). Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(45)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus, proti, atvieglot brīvu pārvietošanos Savienībā Covid-19 pandēmijas laikā, izveidojot sadarbspējīgus sertifikātus, kuri apliecina sertifikāta turētāja vakcinācijas, testēšanas un pārslimošanas statusu, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet tās mēroga vai iedarbības dēļ tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(46)

Šajā regulā ir respektētas pamattiesības un ievēroti principi, kas atzīti Pamattiesību hartā (“Hartā”), tai skaitā tiesības uz privātās dzīves un ģimenes dzīves neaizskaramību, tiesības uz persondatu aizsardzību, tiesības uz vienlīdzību likuma priekšā un nediskrimināciju, tiesības brīvi pārvietoties un tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību. Īstenojot šo regulu, dalībvalstīm būtu jāievēro Harta.

(46a)

Ja dalībvalstis nolemj pieprasīt valsts digitālos sertifikātus citiem mērķiem, kas nav brīva pārvietošanās, valsts līmenī, tiem vajadzētu būt sadarbspējīgiem ar ES Covid-19 sertifikātu un ievērot tajā noteiktos aizsardzības pasākumus, kā noteikts šajā regulā, jo īpaši, lai nodrošinātu, ka nenotiek diskriminācija starp dažādām valstspiederībām, ka nenotiek diskriminācija starp dažādiem sertifikātiem, nodrošinātu augstus datu aizsardzības standartus un izvairītos no sadrumstalotības.

(46b)

Dalībvalstīm nevajadzētu ieviest ierobežojumus to personu piekļuvei sabiedriskajiem pakalpojumiem, kurām nav sertifikātu, uz kuriem attiecas šī regula.

(46c)

Viena mēneša laikā pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas publisko sarakstu ar visām struktūrām, ko minētajā dalībvalstī paredzēts izmantot kā datu pārziņus, apstrādātājus un saņēmējus, lai Savienības pilsoņi, kuri izmanto ES Covid-19 sertifikātu, varētu zināt, kurā struktūrā viņi var vērsties, lai īstenotu savas datu aizsardzības tiesības saskaņā ar Regulu (ES) 2016/679, tostarp jo īpaši tiesības saņemt pārredzamu informāciju par to, kā var tikt īstenotas datu subjekta tiesības attiecībā uz personas datu apstrādi.

(47)

Saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1725 (22) 42. panta 2 . punktu ir notikusi apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju (EDAU) un Eiropas Datu aizsardzības kolēģiju (EDAK) ,

1.

2.

3.