(i)

pirmā pīlāra sistēmā, lai noteiktu, cik lielā mērā pašreizējais tiesiskais regulējums pienācīgi aptver VSP riskus un vajadzības gadījumā attiecīgi nepieciešamos pasākumus;

(ii)

pareizā un savlaicīgā VSP risku stresa testu kalibrēšanā.

i)

pašu kapitāla minimālās robežvērtības (OF (Output Floor)) piemērošana augstākajā konsolidācijas līmenī ar uz risku balstītu pārdales mehānismu (lai Eiropas Savienībā nodrošinātu meitasuzņēmumu pienācīgu kapitalizāciju) katrai banku grupai, jo tas ne tikai nodrošinātu konsekvenci starptautiskā mērogā, bet arī novērstu nevēlamo ietekmi, ko radītu piemērošana atsevišķu vienību līmenī;

ii)

īpašie uzlabojumi specializētajā kreditēšanā attiecībā uz OF (495.b pants) tiek vērtēti atzinīgi, taču būtu precīzāk izvērtējami saistībā ar to, kā panākt lielāku konsekvenci attiecībā uz ievadparametru minimālajām robežvērtībām, ņemot vērā specializētās kreditēšanas apakškategoriju specifiku, savukārt saskaņā ar standartizēto pieeju parametru minimālās robežvērtības neatbilst faktiskajiem riskiem un neatspoguļo šo finansēšanas veidu stabilitāti;

iii)

MVU un infrastruktūras atbalsta koeficientu saglabāšana kopā ar izņēmumiem kredīta vērtības korekcijā (501./501.a pants) ir ļoti atzinīgi vērtējama, jo tie ir svarīgi instrumenti, lai bankas varētu turpināt atbalstīt nozīmīgus Eiropas ekonomikas segmentus, it īpaši saistībā ar atveseļošanu pēc Covid-19 pandēmijas. Tomēr EESK aicina Komisiju izvērtēt iespēju sīkāk precizēt un vienkāršot ISF kritērijus, lai palielinātu infrastruktūras finansēšanu, vienlaikus ņemot vērā arī attiecīgos riskus un nodrošinot finanšu stabilitāti;

iv)

caurskatāmības pieejas racionalizēšana attiecībā uz ieguldījumu fondiem (KIU) principā ir labi veidota, taču EESK uzskata, ka ir vajadzīga papildu korelācija starp saistītajiem pārvaldības noteikumiem un ierobežojumiem (piemēram, paļaušanās uz trešo personu sniegtajiem datiem kapitāla prasības aprēķināšanā attiecībā uz tirgus risku pret KIU);

v)

ir jāsaglabā 100 % riska svērums ilgtermiņa stratēģiskajiem banku ieguldījumiem kapitāla vērtspapīros, taču EESK uzskata, ka tas būtu taisnīgi jāpiemēro visām bankām neatkarīgi no tā, vai tās darbojas saskaņā ar standartizētu pieeju vai iekšējo modeļu pieeju;

vi)

lai finansētu zaļo pārkārtošanos, ir svarīgi stimulēt bankas novirzīt resursus uz oglekļa nulles emisiju ekonomiku un iesaistīt klientus. Šajā saistībā EESK uzskata: šādas nepieciešamas pārejas paātrināšanas un veicināšanas labad ir svarīgi, lai ES un dalībvalstis būtiski mainītu gan pozitīvos, gan negatīvos stimulus ekonomikai, kā tas ir transponēts rūpniecības politikā un attiecīgajā regulējumā. EESK aicina Komisiju turpināt izvērtēt ar VSP saistītos noteikumus KPR un KPD priekšlikumā, ņemot vērā iepriekš minēto.

i)

likvidēt nosacījumus, kuru pamatā ir reitingu izmantošana kā pārejas risinājums, lai samazinātu pašu kapitāla minimālās robežvērtības ietekmi uz komercsabiedrībām, kam nav piešķirts kredītreitings (465. panta 3. punkts). Tas ir saistīts ar ārējo reitingu zemo segumu ES tirgū un ar to, ka – saskaņā ar Kredītreitingu aģentūru direktīvu – nevajadzētu pārmērīgi paļauties uz ārējiem reitingiem;

ii)

attiecībā uz pārejas režīmu mājokļa hipotekāro kredītu pašu kapitāla minimālajai robežvērtībai EESK aicina Komisiju izvērtēt iespēju to pārskatīt no vairākiem aspektiem (aizdevuma un vērtības attiecības, riska noteikšanas metožu asimetrijas, riska jutīguma), lai mājokļa hipotekāro kredītu piekļūstamībā nerastos neparedzētas sekas. Tomēr, pārskatot šo jautājumu, būtu jāpatur prātā arī tas, ka nav pieļaujams nekāds nekustamā īpašuma burbuļu risks;

iii)

vēlreiz pārskatīt noteikumus par uz iekšējiem reitingiem balstīto pieeju (IRB pieeju), ļaujot izmantot reālus termiņus, nevis fiksētus termiņus, lai atspoguļotu reālo iegulto risku;

iv)

kredīta korekcijas pakāpes (CCF) saglabāt 20 % līmenī ar darījumiem saistītiem iespējamiem posteņiem (piemēram, izpildes garantijām, piedāvājuma nodrošinājumiem, garantijām), lai nodrošinātu atbilstību reālajiem saistību nepildīšanas datiem attiecīgajā tirgū, jo tam ir būtiska nozīme ES ekonomikā;

v)

vēl rūpīgāk izvērtēt kapitāla tirgus noteikumus, lai novērstu risku, ka tiks nesamērīgi ietekmētas valstu un uzņēmumu riska ierobežošanas, likviditātes un finansēšanas izmaksas, un tādējādi palielinātu ES korporatīvo ieguldījumu banku spēju konkurēt Eiropas Savienībā un starptautiskajos tirgos;

vi)

grozīt veidu, kā tiek aprēķinātas mazākuma līdzdalības daļas faktiskās iemaksas konsolidētajā kapitālā, jo pašlaik tas ir pretrunā kapitāla tirgu savienības mērķiem un vājina interesi par biržā kotētiem uzņēmumiem.