—

ziņojumā ir labāk jāsasaista megatendences un stratēģiskie pamatelementi saskaņotības, varbūtības un nozīmīguma ziņā,

—

prognozēšanas procesā, gatavojot nākamo ziņojumu, būtu jāparedz konkrētas iespējas EESK, kā arī citiem iesaistītajiem dalībniekiem mācīties no tā, sniegt savu ieguldījumu un uzlabot tā kvalitāti,

—

EESK jau ir izstrādājusi vairākus atzinumus par gaidāmo 2022. gada prognozēšanas ziņojumu, t. i., par divējādo – zaļo un digitālo – pārkārtošanos (2),

—

šajā saistībā EESK ierosina Komisijai sadarbībā ar JRC izstrādāt ikgadēju konsultāciju ciklu, lai palīdzētu sagatavot ikgadējo prognozēšanas ziņojumu. Komisijai būtu jāiesaista EESK un Reģionu komiteja, kā arī citas ES iestādes, piemēram, piedāvājot regulārus, specializētus darbseminārus un iesaistot EESK locekļus JRC ĢD un ģenerālsekretariāta attiecīgajos prognozēšanas pasākumos,

—

būtu jāizveido fokusa grupa ar sociālajiem partneriem / pilsoniskās sabiedrības dalībniekiem, lai apspriestu, kā šī mērķgrupa var gūt labumu no Komisijas stratēģiskās prognozēšanas ziņojumiem un kā varētu veidot turpmākos ziņojumus, lai tiem sniegtu vislielāko vērtību,

—

Komisijas prasība ministriju tīklam iesaistīt sociālos partnerus un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus tīkla pasākumos saistībā ar prognozēšanu.

—

pārraudzības dokumentā apgalvots, ka prognoze bija iekļauta 2020. gada stratēģiskās prognozēšanas ziņojumā. Tomēr EESK uzskata, ka trūkst pārredzamības par to, kā izmantoti prognozēšanas principi un metodika, lai izdarītu ziņojuma secinājumus, un par to, kā ārēji dalībnieki tika iesaistīti prognozēšanas darbībās. Piemēram, EESK nav tikušas piedāvātas skaidras iespējas piedalīties,

—

pārraudzības dokumentā norādīts, ka atsevišķi jautājumi ir jāizskata sīkāk un jāprecizē, kā to pieprasa EESK, un tie būtu jāiekļauj politikas priekšlikumos, un ka prognozēšanas ziņojums ir tikai sākumpunkts pārdomām. EESK uzskata, ka pašreizējais ziņojuma formāts nav ne piemērots, lai izstrādātu politikas priekšlikumus, ne arī sniedz konkrētus sākumpunktus pārdomām,

—

pārraudzības dokumentā arī uzsvērts, cik svarīgi prognožu analīzē ir raksturot pašreizējo situāciju un status quo. EESK piekrīt, ka tradicionāli tas ir pats pirmais solis prognožu analīzē. Tomēr papildus tam veidam, kā tas pašreiz tiek izmantots stratēģiskās prognozēšanas ziņojumos, tam būtu jākļūst par sākumpunktu uz nākotni vērstai analīzei, jo tas būtu lietderīgāks veids, kā EESK locekļi varētu izstrādāt ieteikumus rīcībai.