Kopsavilkums

Ietekmes novērtējums par priekšlikumu Eiropola pilnvaru pastiprināšanai (mērķtiecīga Regulas (ES) 2016/794 pārskatīšana).

A. Rīcības nepieciešamība

Pamatojums Risināmā problēma

Eiropa saskaras ar strauji mainīgu drošības situāciju, kurā drošības apdraudējumi pastāvīgi attīstās un kļūst arvien sarežģītāki. Noziedznieki savā labā izmanto digitālās pārveides un jauno tehnoloģiju radītās priekšrocības, ieskaitot starpsavienojumu un robežu saplūšanu starp fizisko un digitālo pasauli. Covid-19 krīze situāciju saasina, jo noziedznieki ir ātri izmantojuši iespējas ekspluatēt krīzi, pielāgojot savus darbības veidus vai attīstot jaunas noziedzīgas darbības. Šie apdraudējumi izplatās pāri robežām un skar dažādus noziedzības veidus, ko tie veicina. Tā kā valsts līmeņa rīcība nav pietiekama, lai risinātu šīs pārrobežu drošības problēmas, dalībvalstu tiesībaizsardzības iestādes arvien vairāk ir izmantojušas atbalstu un zinātību, ko Eiropols — ES Aģentūra tiesībaizsardzības sadarbībai — piedāvā smagu noziegumu un terorisma apkarošanai. Jaunā apdraudējumu vide maina atbalstu, kas dalībvalstīm nepieciešams un kuru tās sagaida no Eiropola iedzīvotāju aizsardzībai, veidos, kādi nebija paredzami laikā, kad abi likumdevēji veda sarunas par pašreizējām Eiropola pilnvarām, kuru piemērošana sākās 2016. gadā (Eiropola Regula (ES) 2016/794).

Jo īpaši pastāv trīs galvenās problēmas, kuras ir saistītas ar mainīgajiem drošības apdraudējumiem un to izraisītajām izmaiņām dalībvalstu operatīvajās vajadzībās efektīvai šo apdraudējumu risināšanai:

1)Efektīvas sadarbības trūkums starp privātajām pusēm un tiesībaizsardzības iestādēm, lai novērstu pārrobežu pakalpojumu ļaunprātīgu izmantošanu no noziedznieku puses;

2)ar lielajiem datiem saistītas problēmas, ar ko saskaras tiesībaizsardzības iestādes;

3)nepilnības tiesībaizsardzībai būtiskajā inovācijā un pētniecībā.

Tās ir būtiskas problēmas, ņemot vērā to ietekmi uz drošību; un tas atspoguļojas arī abu likumdevēju aicinājumos rīkoties. Attiecībā uz tām jāveic nozīmīgas politikas izvēles, kurām nepieciešams detalizēts problēmu dzinējspēku, saistīto mērķu, pieejamo politikas risinājumu un to ietekmes novērtējums.

Paredzamie šīs iniciatīvas mērķi

Reaģējot uz steidzamām operatīvām vajadzībām un abu likumdevēju aicinājumiem nodrošināt spēcīgāku Eiropola atbalstu, Komisijas 2020. gada darba programmā ir iekļauta likumdošanas iniciatīva par “Eiropola pilnvaru stiprināšanu, lai veicinātu policijas operatīvo sadarbību”. Tā ir viena no pamatdarbībām 2020. gada jūlija ES Drošības savienības stratēģijas ietvaros. Saskaņā ar Politikas pamatnostādņu aicinājumu “darīt visu iespējamo, kad runa ir par iedzīvotāju aizsardzību”, plānots, ka iniciatīva stiprinās Eiropola spēju palīdzēt dalībvalstīm iedzīvotāju aizsardzībā.

Reaģējot uz konstatētajām trīs galvenajām problēmām, iniciatīva tiecas sasniegt šādus mērķus:

1)I mērķis: sekmēt efektīvu sadarbību starp privātajām pusēm un tiesībaizsardzības iestādēm, lai novērstu pārrobežu pakalpojumu ļaunprātīgu izmantošanu no noziedznieku puses;

2)II mērķis: sekmēt tiesībaizsardzības iestāžu spēju analizēt lielas un sarežģītas datu kopas, lai konstatētu pārrobežu saites, pilnībā ievērojot pamattiesības;

3)III mērķis: palīdzēt dalībvalstīm izmantot jaunās tehnoloģijas tiesībaizsardzībā.

ES līmeņa rīcības pievienotā vērtība 

Smagiem noziegumiem un terorismam ir pārrobežu raksturs. Līdz ar to ar valsts līmeņa rīcību vien tos nav iespējams iedarbīgi apkarot. Tāpēc dalībvalstis izvēlas rīkoties kopīgi ES ietvaros, lai risinātu smagu noziegumu un terorisma radītos apdraudējumus. Turklāt mainīgie drošības apdraudējumi, kurus ietekmē veidi, kā noziedznieki ekspluatē digitālās pārveides un jauno tehnoloģiju radītās priekšrocības, izraisa nepieciešamību pēc efektīva ES līmeņa atbalsta valstu tiesībaizsardzības iestāžu darbam. ES rīcība ir efektīvs un lietderīgs veids, kā pastiprināt atbalstu dalībvalstīm cīņā pret smagiem noziegumiem un terorismu, lai ietu kopsolī ar šiem mainīgajiem apdraudējumiem.

B. Risinājumi

Apsvērtie leģislatīvie un neleģislatīvie politikas risinājumi. Vēlamais risinājums. Pamatojums 

Apsvērtie leģislatīvie un neleģislatīvie politikas risinājumi. Pēc sākotnējās atlases, kuras laikā daži risinājumi tika atmesti, šādi politikas risinājumi tika detalizēti novērtēti:

I.Politikas risinājumi saistībā ar I mērķi: efektīva sadarbība starp privātajām pusēm un tiesībaizsardzības iestādēm:

·1. politikas risinājums: ļaut Eiropolam apstrādāt nepastarpināti no privātajām pusēm saņemtus datus;

·2. politikas risinājums: ļaut Eiropolam veikt personas datu apmaiņu ar privātajām pusēm, lai noteiktu jurisdikciju;

·3. politikas risinājums: ļaut Eiropolam veikt tiešus meklējumus privāto pušu pārvaldītās datubāzēs.

II.Politikas risinājumi saistībā ar II mērķi: analizēt lielas un sarežģītas datu kopas, lai noteiktu pārrobežu saites;

·4. politikas risinājums: sekmēt Eiropola spēju analizēt lielas un sarežģītas datu kopas;

·5. politikas risinājums: ieviest jaunu datu subjektu kategoriju (personas, kas nav saistītas ar noziedzīgu nodarījumu), kuru datus Eiropols var apstrādāt;

III.Politikas risinājumi saistībā ar III mērķi: jauno tehnoloģiju izmantošana tiesībaizsardzībā:

·6. politikas risinājums: reglamentēt Eiropola atbalstu ES drošības pētniecības programmai, Eiropola inovācijas laboratorijai un ES inovācijas centram;

·7. politikas risinājums: ļaut Eiropolam apstrādāt personas datus inovācijas nolūkā jomās, kas ir būtiskas atbalsta sniegšanai tiesībaizsardzības iestādēm.

Balstoties uz detalizētu visu politikas risinājumu ietekmes analīzi, vēlamo politikas risinājumu kopumu veido 2., 4. un 7. politikas risinājums.

Atbalsts konkrētajiem risinājumiem 

Ieinteresētās personas kopumā atbalsta Eiropola juridisko pilnvaru stiprināšanu atbalsta sniegšanai dalībvalstīm smagu noziegumu un terorisma novēršanā un apkarošanā. Dalībvalstis ir skaidri paudušas atbalstu vēlamajiem politikas risinājumiem dažādos Padomes forumos, kā arī ES iekšlietu ministru 2020. gada oktobra deklarācijā (“Ten points on the Future of Europol”). Tajā pašā laikā dalībvalstis apzinās, cik svarīga ir to nacionālā suverenitāte tiesībaizsardzības jomā no operatīvās un procesuālās perspektīvas. Eiropas Parlaments ir atbalstījis spēcīgu Eiropola lomu, vienlaikus 2020. gada jūlija rezolūcijā atgādinot, ka “līdztekus pastiprinātajām pilnvarām būtu jāparedz pienācīga parlamentārā uzraudzība”. Paredzams, ka Eiropas Parlaments lūgs detalizētu pamatojumu jebkādu jaunu Eiropola datu apstrādes spēju nepieciešamībai, kā arī spēcīgus datu aizsardzības pasākumus. Patiešām, diskusijas ar visām ieinteresētajām personām parādīja, cik būtiski ir nodrošināt pienācīgus aizsardzības pasākumus pamattiesību un jo īpaši personas datu aizsardzības tiesību nodrošināšanai.

C. Vēlamā risinājuma ietekme

Ieguvumi no vēlamā risinājuma (ja nav, no galvenajiem risinājumiem)

Vēlamo politikas risinājumu kopums (2., 4. un 7. politikas risinājums) efektīvi reaģētu uz konstatētajām problēmām un nodrošinātu Eiropolam spēcīgus rīkus un spējas atbalsta pastiprināšanai dalībvalstīm ar nolūku risināt jaunos apdraudējumus, pilnībā ievērojot pamattiesības.

Sociālā un ekonomiskā ziņā galīgie ieguvēji no visiem vēlamajiem risinājumiem ir iedzīvotāji, kuri gūst tiešu un netiešu labumu no zemāka noziedzības līmeņa, samazināta ekonomiskā kaitējuma un zemākām izmaksām saistībā ar drošību. Efektivitātes ziņā galvenās ieguvējas ir valstu tiesībaizsardzības iestādes. Vēlamajiem risinājumiem vajadzētu sniegt būtiskus apjomradītus ietaupījumus ES līmenī, pārnesot uzdevumus, kurus var lietderīgāk veikt ES līmenī, no valstu līmeņa uz Eiropolu. Vēlamie politikas risinājumi nodrošina efektīvus risinājumus problēmām, kuru novēršana ar 27 individuāliem valstu risinājumiem vai nu radītu augstākas izmaksas, vai arī kuras nemaz nebūtu iespējams atrisināt valstu līmenī to pārrobežu rakstura dēļ.

Vēlamā risinājuma izmaksas (ja nav, galveno risinājumu izmaksas)

Vēlamie politikas risinājumi galvenokārt rada izmaksas ES līmenī, jo tie pārnesīs uzdevumus un pakalpojumus, kurus lietderīgāk iespējams veikt ES līmenī, no valstu līmeņa uz Eiropolu. Šajā posmā ir grūti precīzi noteikt dažu politikas risinājumu izmaksas jo īpaši ierosināto IT infrastruktūru un sistēmu izstrādes sarežģītības dēļ. Ir aplēsts, ka papildu budžets aptuveni 120–150 miljonu EUR apmērā un aptuveni 150 papildu amata vietas būtu nepieciešamas kopējā DFS laikposmā, lai nodrošinātu, ka Eiropola rīcībā ir nepieciešamie resursi tā pārskatīto pilnvaru izpildei. Ciktāl šie politikas risinājumi rada papildu izmaksas valstu līmenī, ieguvumiem no Eiropola sniegtajiem papildu pakalpojumiem vajadzētu šīs izmaksas pārsniegt. Paredzams, ka uzņēmumiem neradīsies ievērojamas papildu izmaksas. Vēlamie risinājumi nesatur tiesību aktos noteiktus pienākumus iedzīvotājiem/patērētājiem, un līdz ar to tie nerada papildu izmaksas šīm ieinteresētajām personām.

Ietekme uz uzņēmumiem, MVU un mikrouzņēmumiem

Paredzams, ka vēlamajiem politikas risinājumiem nebūs būtiskas ietekmes uz uzņēmumiem. Tikai 2. politikas risinājums (kas ļauj Eiropolam veikt personas datu apmaiņu ar privātajām pusēm) tieši ietekmēs uzņēmumus. Šajā ziņā uzņēmumiem būs jātērē papildu resursi informācijas apmaiņai ar Eiropolu, taču to kompensēs ievērojami ietaupījumi, jo uzņēmumi mazāk resursu veltīs tam, lai paši noteiktu attiecīgās valstu jurisdikcijas, un būs mazāk pakļauti atbildības riskiem, apmainoties ar datiem ar Eiropolu. Tāpat uzņēmumi mazāk cietīs no kaitējuma to reputācijai, ko rada noziedznieki, kas ļaunprātīgi izmanto to sniegtos pārrobežu pakalpojumus.

Vai būs nozīmīga ietekme uz valstu budžetiem un valsts pārvaldes iestādēm? 

Paredzams, ka vēlamajiem politikas risinājumiem nebūs būtiskas ietekmes uz valstu budžetiem un administrācijām. Lai gan dalībvalstis zināmus papildu resursus atvēlēs sadarbībai ar Eiropolu, ietaupījumiem saistībā ar Eiropola uzlabotajiem pakalpojumiem dalībvalstīm būtu lielā mērā jāpārsniedz šīs izmaksas.

Cita būtiska ietekme 

Visi vēlamie politikas risinājumi nodrošina jaunu juridisko pamatojumu Eiropola veiktai personas datu apstrādei. Līdz ar to šiem politikas risinājumiem ir ietekme uz pamattiesībām, īpaši uz personas datu aizsardzības tiesībām (Pamattiesību hartas 8. pants) un privātās dzīves neaizskaramību (Pamattiesību hartas 7. pants). Lai nodrošinātu pilnīgu pamattiesību ievērošanu, ietekmes novērtējumā veiktajā analīzē ir rūpīgi apsvērtas pamattiesības, balstoties uz politikas risinājumu detalizētu novērtējumu attiecībā uz to ierobežojumiem saistībā ar pamattiesību īstenošanu. Šajā novērtējumā ir:

·aprakstīti politikas risinājumi, kas tika atmesti agrīnā posmā to būtiskās negatīvās ietekmes uz pamattiesībām dēļ;

·soli pa solim izklāstīts nepieciešamības un proporcionalitātes novērtējums;

·norādīti noraidītie politikas risinājumi, kuriem pieejamas privātumu un personas datu aizsardzību mazāk skarošas, taču tikpat efektīvas alternatīvas; un

·sniegts pilnīgs detalizētu aizsardzības pasākumu saraksts tiem politikas risinājumiem, kuru gadījumā nepieciešams ierobežot pamattiesību īstenošanu cita starpā tāpēc, ka trūkst privātumu un personas datu aizsardzību mazāk skarošas, taču tikpat efektīvas alternatīvas.

Tā rezultātā vēlamie politikas risinājumi aprobežojas ar to, kas ir absolūti nepieciešams un samērīgs, un ietver nepieciešamos aizsardzības pasākumus.

D. Turpmākā rīcība

Politikas pārskatīšanas termiņš

Uzraudzība un novērtēšana lielākoties tiks veikta, izmantojot piemērojamos mehānismus, kas paredzēti esošajā Eiropola regulā, jo īpaši tās 68. pantā (reizi piecos gados). Turklāt vēlamās politikas iespējas būtu jāpapildina ar noteikumu, kurā paredzēts, ka divus gadus pēc to iesniegšanas pieteikumos ir jāveic novērtējums par to ietekmi uz pamattiesībām.