EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 52020PC0314

Priekšlikums PADOMES DIREKTĪVA, ar ko groza Padomes Direktīvu 2011/16/ES par administratīvu sadarbību nodokļu jomā

COM/2020/314 final

Briselē, 15.7.2020

COM(2020) 314 final

2020/0148(CNS)

Priekšlikums

PADOMES DIREKTĪVA,

ar ko groza Padomes Direktīvu 2011/16/ES par administratīvu sadarbību nodokļu jomā

{SEC(2020) 271 final} - {SWD(2020) 129 final} - {SWD(2020) 130 final} - {SWD(2020) 131 final}


PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Taisnīga nodokļu politika ir viens no galvenajiem Eiropas sociālās tirgus ekonomikas pamatiem un viens no galvenajiem pīlāriem Komisijas apņēmībai panākt “ekonomiku, kas darbojas cilvēku labā” 1 . Taisnīga nodokļu politika veicina sociālo taisnīgumu un vienlīdzīgus konkurences apstākļus ES. Taisnīgas nodokļu sistēmas pamatā vajadzētu būt nodokļu noteikumiem, kas nodrošina, ka ikviens maksā taisnīgu daļu, vienlaikus atvieglojot nodokļu maksātājiem – gan uzņēmumiem, gan iedzīvotājiem – noteikumu ievērošanu. Taisnīga un efektīva nodokļu uzlikšana ir būtiska, lai nodrošinātu pietiekamus ieņēmumus publiskajiem ieguldījumiem cilvēkos un infrastruktūrā, vienlaikus vienotajā tirgū radot darījumdarbības vidi, kurā var uzplaukt inovatīvi uzņēmumi.

Covid-19 pandēmija steidzami pastiprina nepieciešamību aizsargāt publiskās finanses un ierobežot pandēmijas sociālekonomisko iedarbību. Dalībvalstīm būs vajadzīgi adekvāti nodokļu ieņēmumi, lai finansētu to ievērojamos centienus ierobežot pret Covid-19 pandēmiju vērsto pasākumu negatīvo ekonomisko ietekmi, vienlaikus nodrošinot, lai šo ieņēmumu gūšanas slogs negultos uz visneaizsargātāko grupu pleciem. Svarīgāk nekā jebkad agrāk ir nodrošināt taisnīgumu nodokļu jomā, novēršot krāpšanu nodokļu jomā, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanu. Šajā kontekstā administratīvās sadarbības un informācijas apmaiņas stiprināšanai ir izšķiroša nozīme cīņā pret nodokļu apiešanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas Savienībā. Kā uzsvērts Komisijas paziņojumā “Eiropas lielā stunda: jāatjaunojas un jāsagatavo ceļš nākamajai paaudzei” 2 , lai nodrošinātu, ka ekonomikas atveseļošanās pamatā ir solidaritāte un taisnīgums, Komisija pastiprinās cīņu pret krāpšanu nodokļu jomā un citu negodīgu praksi. Tas palīdzēs dalībvalstīm gūt nodokļu ieņēmumus, kas vajadzīgi, lai reaģētu uz pašreizējās krīzes izraisītajām lielākajām problēmām.

Šis tiesību akta priekšlikums ir daļa no tiesību aktu paketes taisnīgai un vienkāršai nodokļu politikai, kas atbalsta ES atveseļošanos, kurā ietverts Paziņojums par rīcības plānu taisnīgas un vienkāršas nodokļu sistēmas izveidei, kas atbalsta ekonomikas atveseļošanas stratēģiju 3 , kurā izklāstītas vairākas plānotās iniciatīvas, un Komisijas paziņojums “Laba nodokļu pārvaldība ES un ārpus tās” 4 , ar ko tiks pārskatīts sasniegtais, uzlabojot labu pārvaldību nodokļu jomā ES un arī ārpus tās un ierosinātas jomas, kurās vajadzīgi uzlabojumi.

Pēdējos gados ES savus centienus ir koncentrējusi uz cīņu pret krāpšanu nodokļu jomā, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanu, kā arī uz pārredzamības veicināšanu. Lai gan ir veikti būtiski uzlabojumi, jo īpaši informācijas apmaiņas jomā, Padomes 2011. gada 15. februāra Direktīvas 2011/16/ES par administratīvu sadarbību nodokļu jomā 5 piemērošanas izvērtējums 6 liecina, ka joprojām ir jāuzlabo spēkā esošie noteikumi, kas attiecas uz visu veidu informācijas apmaiņu un administratīvo sadarbību. Jo īpaši, vieni no visproblemātiskākajiem regulējuma elementiem bija prognozējamā svarīguma jēdziens un informācijas pieprasījumi nodokļu maksātāju grupai, jo tie nebija pietiekami skaidri.

Izvērtējums arī parādīja, ka noteikumiem par vienlaicīgu pārbaužu izmantošanu un dalībvalsts ierēdņu klātbūtnes atļaušanu procedūrā citā dalībvalstī dažās valstu sistēmās trūkst juridiskā pamata, kā rezultātā pašlaik tiek kavēta minēto noteikumu efektīva izmantošana. Šis jautājums ir aplūkots sīkāk Kopējā transfertcenu noteikšanas foruma 2018. gada ziņojumā par transfertcenu noteikšanas kontroli ES 7 . Ziņojumā, lai uzsvērtu pašreizējās nepilnības un ierosinātu iespējamus uzlabojumus transfertcenu noteikšanas kontroles izmantošanā divās vai vairākās dalībvalstīs, tika skatīta dalībvalstu pašreizējā prakse. Ziņojumā tika ieteikts “pieņemt saskaņotu pieeju transfertcenu noteikšanas kontrolei, [kas] veicinātu iekšējā tirgus labāku darbību divās jomās: tas nodokļu administrācijām nodrošinātu pārredzamu un efektīvu instrumentu, lai atvieglotu nodokļu uzlikšanas tiesību piešķiršanu, kā arī novērstu nodokļu dubulto uzlikšanu un nodokļu dubulto neuzlikšanu.”

Tādēļ ir skaidrs, ka ir jāuzlabo pašreizējais informācijas apmaiņas un administratīvās sadarbības satvars ES. Pilnvaru termiņa sākumā Komisijas priekšsēdētāja uzsvēra, ka ir jāizpēta, kā var uzlabot sadarbību starp valstu iestādēm 8 . Informācijas apmaiņas un administratīvās sadarbības uzlabošanai ES ir būtiska nozīme.

Papildus spēkā esošo noteikumu pastiprināšanai ES ir jāpaplašina administratīvā sadarbība, ietverot jaunas jomas, lai risinātu problēmas, ko rada ekonomikas digitalizācija, un palīdzētu nodokļu administrācijām labāk un efektīvāk iekasēt nodokļus un sekot līdzi jaunākajām norisēm. Digitālo platformu ekonomikas īpatnību dēļ nodokļu iestādēm ir ļoti grūti izsekot un atklāt nodokļa iekasējamības gadījumus. Problēma jo īpaši saasinās, ja šādus darījumus veic, izmantojot digitālo platformu operatorus, kas veic uzņēmējdarbību citā jurisdikcijā. Tā rezultātā, ka netiek ziņots par ienākumiem, ko pārdevēji gūst, sniedzot pakalpojumus vai pārdodot preces digitālajās platformās, samazinās dalībvalstu nodokļu ieņēmumu apmērs. Tas sniedz arī priekšrocības pārdevējiem salīdzinājumā ar tiem, kuri nedarbojas digitālajās platformās. Ja šis regulējuma trūkums netiek novērsts, nevar nodrošināt mērķa – taisnīgas nodokļu politikas – sasniegšanu.

Saskanība ar spēkā esošajiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā

Ierosinātais tiesību akts attiecas uz plašu politikas prioritāti – pārredzamību nodokļu jomā, kura ir priekšnoteikums, lai efektīvi cīnītos pret krāpšanu nodokļu jomā, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanu. Pēdējos gados ES dalībvalstis vienojās par vairākiem likumdošanas instrumentiem pārredzamības jomā, kuru ietvaros valstu nodokļu iestādēm ir cieši jāsadarbojas, lai apmainītos ar informāciju. Ar Padomes Direktīvu 2011/16/ES tika aizstāta Padomes Direktīva 77/799/EEK, un tika sākta pastiprināta administratīvā sadarbība starp ES nodokļu iestādēm. Tajā tika paredzēti noderīgi instrumenti labākai sadarbībai šādās jomās:

(1)informācijas apmaiņa pēc pieprasījuma;

(2)spontāna apmaiņa;

(3)automātiska informācijas apmaiņa izsmeļošā jomu skaitā (t. i., ienākumi no nodarbinātības; direktoru atalgojumi; dzīvības apdrošināšanas produkti, uz kuriem neattiecas citas direktīvas; pensijas; īpašumtiesības un ienākumi no nekustamā īpašuma);

(4)ārvalstu ierēdņu dalība administratīvās procedūrās;

(5)vienlaicīgas pārbaudes un

(6)nodokļu lēmumu paziņojumi citām nodokļu iestādēm.

Padomes Direktīva 2011/16/ES tika vairākkārt grozīta ar šādām iniciatīvām:

·Padomes 2014. gada 9. decembra Direktīva 2014/107/ES 9 (DAS2), kas attiecas uz finanšu konta informācijas automātisku apmaiņu starp dalībvalstīm, pamatojoties uz ESAO Kopējo ziņošanas standartu (KZS), kas paredz nerezidentiem piederošu finanšu kontu informācijas automātisku apmaiņu;

·Padomes 2015. gada 8. decembra Direktīva (ES) 2015/2376 10 (DAS3) attiecībā uz obligāto automātisko informācijas apmaiņu par iepriekšējiem pārrobežu nolēmumiem nodokļu jomā;

·Padomes 2016. gada 25. maija Direktīva (ES) 2016/881 11 (DAS4) attiecībā uz obligāto automātisko informācijas apmaiņu starp nodokļu iestādēm par pārskatu sniegšanu par katru valsti;

·Padomes 2016. gada 6. decembra Direktīva (ES) 2016/2258 12 (DAS5) attiecībā uz nodokļu iestāžu piekļuvi informācijai par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu;

·Padomes 2018. gada 25. maija Direktīva (ES) 2018/822 13 (DAS6) attiecībā uz obligāto automātisko informācijas apmaiņu nodokļu jomā saistībā ar ziņojamām pārrobežu shēmām.

Atbilstība pārējiem Savienības politikas virzieniem

Spēkā esošie direktīvas noteikumi mijiedarbojas ar Vispārīgo datu aizsardzības regulu 14 (VDAR) vairākos gadījumos, kad persondati kļūst būtiski, un tajā pašā laikā ietver īpašus noteikumus un aizsardzības pasākumus datu aizsardzībai. Ierosinātie grozījumi arī turpmāk sekos šiem aizsardzības pasākumiem un tos ievēros. IT un procesuālie pasākumi līdz minimumam samazinās jebkādu iespējamu negatīvu ietekmi uz persondatiem. Datu apmaiņa notiks, izmantojot drošu elektronisko sistēmu, kas šifrē un atšifrē datus, un katrā nodokļu administrācijā šai informācijai būtu jāspēj piekļūt tikai pilnvarotām amatpersonām. Kā kopīgiem datu pārziņiem šīm amatpersonām būs jānodrošina droša un īpaša datu glabāšana.

Komisija aktīvi darbojas vairākās ar digitālo ekonomiku saistītās politikas jomās, tostarp saistībā ar digitālo platformu operatoriem, uz kuriem attiecas ierosinātā iniciatīva. Ierosinātā iniciatīva neskar citus vienlaicīgi notiekošus Komisijas projektus, jo tās mērķis ir vienīgi risināt konkrētus ar nodokļiem saistītus jautājumus. Tas neskar nekādas informācijas prasības, ko attiecībā uz digitālo pakalpojumu sniedzējiem varētu apsvērt kā daļu no Digitālo pakalpojumu akta paketes saistībā ar gaidāmo spēkā esošās E-komercijas direktīvas 15 pārskatīšanu vai saistībā ar iniciatīvu, kuras mērķis ir uzlabot to cilvēku darba apstākļus, kuri strādā, izmantojot digitālās platformas.

Ierosināto noteikumu darbības joma ietver kolektīvās finansēšanas pakalpojumus, kas sastāv gan no ieguldījumos, gan aizdevumos balstītas kolektīvās finansēšanas. Ņemot to vērā un nodrošinot saskaņotību ar Savienības politiku finanšu tirgus regulējuma jomā, kolektīvās finansēšanas pakalpojumu un pakalpojumu sniedzēju definīcija atsaucas uz attiecīgajiem tiesību aktiem šajā jomā.

2.    JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

Juridiskais pamats

Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 115. pants ir juridiskais pamats likumdošanas iniciatīvām tiešo nodokļu jomā. Lai gan tajā nav skaidras atsauces uz tiešajiem nodokļiem, 115. pantā ir minētas direktīvas, ar kurām paredzēts tuvināt tādus dalībvalstu normatīvos un administratīvos aktus, kas tieši iespaido iekšējā tirgus izveidi vai darbību. Lai šis nosacījums tiktu izpildīts, ierosināto ES tiesību aktu tiešo nodokļu jomā mērķim jābūt novērst pastāvošās pretrunas iekšējā tirgus darbībā. Turklāt, ņemot vērā to, ka informāciju, ar ko apmainās saskaņā ar direktīvu, var izmantot arī PVN un citu netiešo nodokļu jomā, par juridisko pamatu ir minēts arī LESD 113. pants.

Tā kā ar ierosināto iniciatīvu tiek grozīta direktīva, pēc būtības juridiskais pamats paliek nemainīgs. Ierosinātie noteikumi, kuru mērķis ir uzlabot esošo regulējumu attiecībā uz informācijas apmaiņu un administratīvo sadarbību, patiešām neatšķiras no direktīvas priekšmeta. Konkrētāk, paredzētie grozījumi sniegs skaidru prognozējamā svarīguma definīciju un nepārprotamu tiesisko regulējumu kopīgu revīziju veikšanai. Valstu tiesību aktu tuvināšana ir vienīgais veids, kā panākt šo noteikumu konsekventu piemērošanu.

Papildus spēkā esošajam regulējumam ar priekšlikumu tiek ieviesti noteikumi par ziņošanu, kura jāveic digitālo platformu operatoriem, reaģējot uz problēmām, kas rodas saistībā ar digitālo platformu izmantošanu dažādās darbībās. Platformu digitālais raksturs ļauj preču un pakalpojumu pārdevējiem izmantot šādas digitālās platformas darbības veikšanai, vienlaikus, iespējams, neziņojot par ienākumiem, kas gūti viņu rezidences dalībvalstī. Tā rezultātā dalībvalstīm problēmas rada neziņoti ienākumi un nodokļu ieņēmumu zaudējumi. Šāda situācija rada arī apstākļus negodīgai nodokļu konkurencei pret fiziskām personām vai uzņēmumiem, kas neveic savu darbību, izmantojot digitālās platformas, un tas kropļo iekšējā tirgus darbību. Tātad šādu problēmu var risināt tikai ar vienotu pieeju, kā noteikts LESD 115. pantā.

Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā)

Priekšlikumā pilnībā ievērots LESD 5. pantā noteiktais subsidiaritātes princips. Tas attiecas uz administratīvo sadarbību nodokļu jomā. Tas ietver dažus grozījumus noteikumos, lai uzlabotu to spēkā esošo noteikumu darbību, kuri attiecas uz pārrobežu sadarbību starp dažādu dalībvalstu nodokļu administrācijām. Priekšlikums paredz arī paplašināt automātiskās informācijas apmaiņas darbības jomu, digitālo platformu operatoriem nosakot pienākumu ziņot par ienākumiem, ko guvuši preču un pakalpojumu pārdevēji, kuri izmanto attiecīgās platformas.

Spēkā esošo direktīvas noteikumu piemērošana liecina par ievērojamām atšķirībām starp dalībvalstīm. Kamēr dažas dalībvalstis vēlas pilnībā sadarboties un apmainīties ar informāciju, citas dalībvalstis izmanto ierobežojošu pieeju vai pat noraida informācijas apmaiņu. Turklāt daži noteikumi ir izrādījušies nepietiekami, lai risinātu nodokļu administrāciju vajadzības, laika gaitā sadarbojoties ar citām dalībvalstīm.

Turklāt, aizvien lielāka digitālo platformu popularitāte pakalpojumu sniegšanā un preču pārdošanā ir novedusi pie tā, ka pārdevēji sniedz nekonsekventas ienākumu deklarācijas – tas rada augstu risku saistībā ar izvairīšanos no nodokļu maksāšanas. Lai gan dažas dalībvalstis savos tiesību aktos ir noteikušas ziņošanas pienākumu, pieredze liecina, ka valsts noteikumi pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas nevar būt pilnībā efektīvi, jo īpaši tad, ja to tvērumā esošās darbības tiek veiktas pāri robežām.

Juridisko noteiktību un skaidrību var nodrošināt tikai tad, ja šīs nepilnības novērš ar vienotu noteikumu kopumu, kas piemērojams visām dalībvalstīm. Iekšējā tirgū ir vajadzīgs stingrs mehānisms, lai vienoti censtos novērst šīs nepilnības un labot esošos kropļojumus, nodrošinot, ka nodokļu iestādes savlaicīgi saņem attiecīgu informāciju. Šķiet, ka obligāti ir nepieciešams saskaņots ziņošanas regulējums visā ES, jo īpaši ņemot vērā platformu operatoru sniegto pakalpojumu dominējošo pārrobežu dimensiju. Ņemot vērā to, ka pienākuma ziņot par ienākumiem, kas gūti, izmantojot digitālās platformas, mērķis galvenokārt ir informēt nodokļu iestādes par darbībām, kuru dimensijas pārsniedz vienu jurisdikciju, ir nepieciešams sākt šādu iniciatīvu, īstenojot ES līmeņa rīcību, lai nodrošinātu vienotu pieeju attiecībā uz konstatēto problēmu.

Tāpēc ES ir labākā pozīcijā nekā atsevišķas dalībvalstis, lai risinātu konstatētās problēmas un nodrošinātu informācijas apmaiņas un administratīvās sadarbības sistēmas efektivitāti un pilnīgumu. Pirmkārt, tas nodrošinās noteikumu konsekventu piemērošanu visā ES. Otrkārt, visām digitālajām platformām, uz kurām attiecas noteikumu darbības joma, tiks piemērotas vienas un tās pašas ziņošanas prasības. Treškārt, ziņošana tiks papildināta ar informācijas apmaiņu un tādējādi ļaus nodokļu administrācijām iegūt visaptverošu informācijas kopumu par ienākumiem, kas gūti, izmantojot digitālo platformu.

Proporcionalitāte

Priekšlikums paredz uzlabot spēkā esošos direktīvas noteikumus un paplašina automātiskās informācijas apmaiņas darbības jomu, attiecinot to arī uz konkrētu informāciju, ko paziņo digitālo platformu operatori. Uzlabojumi nepārsniedz to, kas vajadzīgs, lai sasniegtu informācijas apmaiņas un – plašākā nozīmē – administratīvās sadarbības mērķi. Ņemot vērā to, ka konstatētā iekšējā tirgus darbības kropļošana parasti notiek plašāk par vienas dalībvalsts robežām, ES kopīgi noteikumi ir nepieciešamais minimums, lai efektīvi risinātu problēmas.

Tādējādi ierosinātie noteikumi veicina skaidrāku, konsekventāku un efektīvāku direktīvas piemērošanu, kas ļauj labāk sasniegt tās mērķus. Paredzētais digitālo platformu operatoru pienākums ziņot par ienākumiem, ko guvuši to lietotāji, t. i., pārdevēji, arī piedāvā praktisku risinājumu cīņai pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, izmantojot informācijas apmaiņas mehānismus, kuri jau iepriekš ir izmēģināti DAS2 un DAS4. Šajā gadījumā var apgalvot, ka ierosinātā iniciatīva ir proporcionāls risinājums, lai novērstu direktīvā konstatētās nekonsekvences, un tās mērķis ir arī novērst izvairīšanos no nodokļu maksāšanas.

Juridiskā instrumenta izvēle

Šā priekšlikuma juridiskais pamats ir divējāds: LESD 113. un 115. pants, kur ir skaidri noteikts, ka tiesību akti šajā jomā juridiski var tikt pieņemti tikai direktīvas veidā. Tāpēc, pieņemot saistošus noteikumus nodokļu jomā, nav pieļaujama citu ES tiesību aktu veidu izmantošana. Turklāt ar ierosināto direktīvu sesto reizi groza DAS, un tādējādi tā seko Padomes Direktīvām 2014/107/ES, (ES) 2015/2376, (ES) 2016/881, (ES) 2016/2258 un (ES) 2018/822.

3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

Spēkā esošo tiesību aktu izvērtējumi

Komisija 2019. gadā izvērtēja 16 spēkā esošo noteikumu, kuri attiecas uz administratīvo sadarbību tiešo nodokļu jomā, efektivitāti, lietderību, atbilstību, saskaņotību un ES pievienoto vērtību. Izvērtējumā tika secināts, ka sadarbība sniedz būtiskus ieguvumus, tomēr vēl ir iespējami uzlabojumi. Tas parādīja, ka joprojām pastāv atšķirības attiecībā uz to, kā dalībvalstis izmanto pieejamos administratīvās sadarbības instrumentus. Informāciju, ar ko apmainās, varētu izmantot efektīvāk, un sadarbības priekšrocības varētu analizēt visaptverošākā veidā. Pamatojoties uz izvērtējumu, šajā tiesību akta priekšlikumā ir sniegts konkrētu rīcību kopums, lai uzlabotu administratīvo sadarbību.

Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Komisija 2020. gada 10. februārī sāka sabiedrisko apspriešanu, lai apkopotu atsauksmes par turpmāko ES rīcību ar mērķi stiprināt informācijas apmaiņas regulējumu nodokļu jomā. Tika iesniegti vairāki iespējamie risinājumi, un ieinteresētās personas pauda viedokli, iesniedzot pavisam 37 atbildes. Turklāt Komisija veica mērķtiecīgu apspriešanos, 2020. gada 27. februārī sarīkojot sanāksmi ar dažādiem digitālo platformu operatoru pārstāvjiem. Digitālo platformu operatoru pārstāvji bija vienisprātis par ieguvumiem, ko sniedz standartizēts ES tiesiskais regulējums informācijas vākšanai no platformām salīdzinājumā ar vairākiem atšķirīgiem valstu ziņošanas noteikumiem. Turklāt digitālo platformu operatoru pārstāvji atbalstīja risinājumu, kas būtu līdzīgs PVN jomā esošajai vienas pieturas aģentūrai un kas ļautu sniegt informāciju tikai tās dalībvalsts nodokļu administrācijai, kurā platforma ir rezidente.

Attiecībā uz kopīgām revīzijām sabiedriskās apspriešanas rezultātos tika uzsvērta nepieciešamība palielināt to lomu administratīvās sadarbības regulējumā ES līmenī.

Apspriešanās ar dalībvalstīm

Eiropas Komisija veica mērķtiecīgas apspriešanās, izmantojot dalībvalstīm paredzētu anketu. Turklāt 2020. gada 26. februārī TAXUD ĢD rīkoja IV darba grupas sanāksmi, kurā dalībvalstīm bija iespēja apspriest iespējamo DAS grozījuma priekšlikumu. Sanāksmē galvenā uzmanība tika pievērsta ziņošanai un informācijas apmaiņai par ienākumiem, kas gūti, izmantojot digitālās platformas.

Kopumā tika reģistrēts plašs atbalsts iespējamai ES iniciatīvai attiecībā uz informācijas apmaiņu par ienākumiem, ko pārdevēji guvuši, izmantojot digitālās platformas. Lielākā daļa dalībvalstu atbalstīja plašu jaunā tiesiskā regulējuma darbības jomu, kurā papildus ienākumiem no nekustamā īpašuma nomas un individuālo pakalpojumu sniegšanas būtu iekļauta arī preču pārdošana, jebkāda veida transporta iznomāšana un kolektīvās finansēšanas pakalpojumi.

Apspriešanās rezultāts

Gan sabiedriskās, gan mērķorientētās apspriešanās, šķiet, norāda uz šādām problēmām, kuras būtu jārisina ar digitālo platformu operatoriem paredzētajiem jaunajiem noteikumiem: nepietiekama ziņošana digitālo platformu ekonomikā un neefektivitāte; nepieciešamība uzlabot pašreizējo ES administratīvās sadarbības regulējumu, piemēram, kopīgu revīziju jomā.

Ietekmes novērtējums

Komisija veica attiecīgo politikas risinājumu ietekmes novērtējumu, par kuru Regulējuma kontroles padome 2020. gada 5. maijā sniedza pozitīvu atzinumu (SEC(2020)271) 17 . Regulējuma kontroles padome ieteica vairākus uzlabojumus, kuri ir ņemti vērā galīgajā ietekmes novērtējuma ziņojumā (SWD(2020)131) 18 . Ir novērtēti dažādi politikas risinājumi pēc tādiem kritērijiem kā lietderīgums, efektivitāte un saskaņotība salīdzinājumā ar pamatscenāriju. Augstākajā analīzes līmenī ir jāizdara izvēle starp status quo jeb pamatscenāriju un scenāriju, kurā Komisija rīkotos vai nu nereglamentējoši, vai reglamentējoši. Nereglamentējoša darbība būtu ieteikuma izdošana. Reglamentējošais risinājums ietver likumdošanas iniciatīvu ar nolūku grozīt dažus konkrētus elementus pašreizējā administratīvās sadarbības regulējumā.

Ja jāgroza spēkā esošie noteikumi, tika atzīts, ka vēlamais risinājums ir tiesību akta grozījums, lai nodrošinātu konsekvenci un efektivitāti.

Attiecībā uz digitālo platformu operatoriem ietekmes novērtējumā tika norādīts, ka reglamentējošais risinājums ES līmenī ir vispiemērotākais, lai īstenotu noteikto politiku. Tika pierādīts, ka status quo jeb pamatscenārijs ir nelietderīgākais, neefektīvākais un nesaskaņotākais risinājums. Atšķirībā no pamatscenārija obligāts kopīgs ES standarts nodrošinātu, ka visām ES nodokļu administrācijām ir piekļuve viena veida datiem. Citiem vārdiem sakot, ES reglamentējoša darbība visām nodokļu iestādēm radītu vienādus apstākļus attiecībā uz piekļuvi informācijai, kas apkopota identificētiem nodokļu mērķiem. Tas arī ļauj veikt automātisku informācijas apmaiņu ES līmenī, pamatojoties uz kopīgiem standartiem un specifikācijām. Pēc īstenošanas tas ir vienīgais scenārijs, kurā pārdevēja rezidences dalībvalsts nodokļu iestādes var pārbaudīt, vai pārdevējs ir precīzi norādījis savus ienākumus, kas gūti, izmantojot digitālās platformas, bez vajadzības pēc ad hoc un laikietilpīgiem pieprasījumiem un izmeklēšanām. Turklāt obligāts kopīgs ES ziņošanas standarts nodrošinātu, ka digitālo platformu operatori nesaskaras ar sadrumstalotiem valstu risinājumiem attiecībā uz ziņošanas pienākumiem nodokļu jomā.

Ekonomiskā ietekme

Priekšrocības

Pienākums ziņot par ienākumiem, kas gūti, izmantojot digitālās platformas, un šādas informācijas apmaiņa palīdzēs dalībvalstīm saņemt pilnu informācijas kopumu, lai iekasētu maksājamos nodokļu ieņēmumus. Kopīgi ziņošanas noteikumi arī palīdzēs radīt vienlīdzīgus konkurences apstākļus starp pārdevējiem, kuri izmanto digitālās platformas, un tiem, kas tās neizmanto, kā arī starp digitālo platformu operatoriem, kuriem pašlaik var būt ļoti atšķirīgi ziņošanas pienākumi. Pārredzamība attiecībā uz ienākumiem, ko pārdevēji gūst, izmantojot digitālās platformas, sekmētu vienlīdzīgus konkurences apstākļus ar tradicionālākiem uzņēmumiem.

Vienotam obligātam ES instrumentam varētu būt arī pozitīva sociālā ietekme, un tas veicinātu pozitīvu priekšstatu par taisnīgumu nodokļu jomā un taisnīgu sloga sadali starp nodokļu maksātājiem. Tiek pieņemts – jo plašāka ir noteikumu darbības joma, jo spēcīgāka ir izpratne par taisnīgumu nodokļu jomā, ņemot vērā to, ka problēmas ar nepietiekamu ziņošanu ir visos darbības veidos. Tāda pati argumentācija attiecas uz priekšrocībām, kas saistītas ar taisnīgu sloga sadali: jo plašāka ir iejaukšanās darbības joma, jo labāk dalībvalstis var nodrošināt, ka maksājamie nodokļi tiek faktiski iekasēti. ES rīcības fiskālie ieguvumi būtu daudz lielāki, ja ziņošanas pienākumam būtu plaša darbības joma, t. i., tas attiektos uz visiem pakalpojumiem un preču pārdošanu. Darbības jomas ierobežošana, attiecinot to tikai uz ES bāzētām digitālajām platformām, varētu ievērojami samazināt nodokļu ieņēmumus ikviena risinājuma gadījumā.

Izmaksas

Neatkarīgi no darbības jomas vienreizējās izmaksas, ko radīs automātiskās ziņošanas īstenošana visā ES, visiem digitālo platformu operatoriem un visām nodokļu administrācijām kopā tiek lēstas simtiem miljonu euro apmērā, bet regulārās izmaksas – desmitiem miljonu euro apmērā. Vienreizējās un regulārās izmaksas galvenokārt ir saistītas ar IT sistēmu izstrādi un darbību. Nodokļu administrācijām radīsies arī izpildes izmaksas. Izmaksu efektivitātes nolūkos dalībvalstis tiek mudinātas cik vien iespējams ieviest digitālu ziņošanu un nodrošināt sistēmu sadarbspēju, arī datu līmenī, starp digitālajām platformām un nodokļu administrācijām.

Normatīvā atbilstība un vienkāršošana

Priekšlikums ir izstrādāts, lai samazinātu regulatīvo slogu digitālo platformu operatoriem, nodokļu maksātājiem un nodokļu administrācijām. Vēlamais politikas risinājums ir samērīga reakcija uz konstatēto problēmu, jo nepārsniedz to, kas ir nepieciešams, lai sasniegtu Līgumu mērķi par labāku iekšējā tirgus darbību bez kropļojumiem. Kopīgie noteikumi faktiski attieksies tikai uz obligāti nepieciešamā kopīgā regulējuma izveidi attiecībā uz ziņošanu par ienākumiem, kas gūti, izmantojot digitālu platformu. Piemēram: i) noteikumi nodrošina, ka nenotiek dubulta ziņošana (t. i., viena vienīga reģistrācijas un ziņošanas vieta); ii) automātiskā informācijas apmaiņa attiecas tikai uz attiecīgajām dalībvalstīm; iii) sankciju piemērošana par noteikumu neievērošanu paliks dalībvalstu suverēnā kontrolē. Turklāt saskaņošana nepārsniedz to, ka tiek nodrošināts, ka kompetentās iestādes saņem informāciju par gūtajiem ienākumiem. Pēc tam dalībvalstis lemj par maksājamo nodokli.

Pamattiesības

Šajā direktīvā ir ievērotas pamattiesības un ievēroti principi, kas jo īpaši atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā. Jo īpaši datu elementu kopums, kas nosūtāms nodokļu administrācijām, ir definēts tā, lai aptvertu tikai to datu minimumu, kurš nepieciešams, lai saskaņā ar VDAR pienākumiem atklātu neatbilstīgu nepietiekamu ziņošanu vai neziņošanu.

4.IETEKME UZ BUDŽETU

Skatīt Tiesību akta priekšlikuma finanšu pārskatu.

5.DETALIZĒTS KONKRĒTU PRIEKŠLIKUMA NOTEIKUMU SKAIDROJUMS

Ar šo grozījumu tiek ierosinātas izmaiņas spēkā esošajos noteikumos par informācijas apmaiņu un administratīvo sadarbību, kā arī tiek paplašināta automātiskas informācijas apmaiņas darbības joma, iekļaujot arī informāciju, ko paziņo digitālo platformu operatori. Ziņošanas noteikumi digitālo platformu operatoriem ir balstīti uz ESAO paveikto darbu.

i) Informācijas apmaiņa pēc pieprasījuma

Prognozējamais svarīgums

5.a pantā ir sniegta prognozējamā svarīguma standarta definīcija, ko piemēro informācijas pieprasījuma gadījumā. Definīcijā ir noteikti standarta elementi un procedūras noteikumi, kas pieprasījuma iesniedzējai iestādei ir jāievēro. Informācijas pieprasījums var attiekties uz vienu vai vairākiem nodokļu maksātājiem, ja tie ir individuāli identificēti.

Kā noteikts 8.a panta 10. punktā, prognozējamā svarīguma standarts nebūtu jāpiemēro, ja informācijas pieprasījums tiek nosūtīts kā turpmāka informācija saistībā ar pārrobežu nolēmumu vai iepriekšējo vienošanos par cenas noteikšanu, par ko ir notikusi informācijas apmaiņa, saskaņā ar Padomes 2015. gada 8. decembra Direktīvu (ES) 2015/2376.

Regulas 17. panta 1. punktu groza, lai precizētu parasto informācijas avotu izmantošanas pilnībā nozīmi. Pirms informācijas pieprasīšanas pieprasījuma iesniedzējai iestādei ir pienākums izmantot pilnīgi visus parastos informācijas avotus, ko tā attiecīgajos apstākļos būtu varējusi izmantot, lai iegūtu pieprasīto informāciju, kā arī izmantot visus pieejamos līdzekļus. Tomēr, ja tādējādi pieprasījuma iesniedzēja iestāde saskaras ar nesamērīgām grūtībām un riskē apdraudēt tās mērķu sasniegšanu, šo pienākumu nepiemēro. Ja pieprasījuma iesniedzēja iestāde nav ievērojusi šo pienākumu, tad pieprasījuma saņēmēja iestāde var atteikties sniegt informāciju.

20. panta 2. punkta grozījums nodrošinās, ka attiecīgi tiek pielāgotas veidlapas informācijas apmaiņai pēc pieprasījuma.

Grupas pieprasījumi

5.b pants attiecas uz grupas pieprasījumiem saistībā ar informācijas pieprasījumu. Grupas pieprasījumi attiecas uz tādu nodokļu maksātāju grupu, kurus nevar identificēt atsevišķi, bet kurus var aprakstīt ar kopīgu īpašību kopumu. Pieprasījuma rakstura dēļ pieprasītā informācija mainās, ja pieprasījums ir saistīts ar individuālu nodokļu maksātāju. Tādējādi prognozējamā svarīguma standarts, kas definēts 5.a pantā, nav piemērojams. Tā vietā pieprasījuma iesniedzējai iestādei ir jāsniedz pieprasījuma saņēmējai iestādei informācijas kopums, kas ietver i) grupas īpašību visaptverošu aprakstu un ii) paskaidrojumu par piemērojamajiem tiesību aktiem un par faktiem un apstākļiem, kas ir pieprasījuma pamatā.

ii) Automātiska informācijas apmaiņa

Ienākumu kategorijas

8. panta 1. punktā ir noteiktas ienākumu kategorijas, uz kurām attiecas obligāta automātiska informācijas apmaiņa starp dalībvalstīm. Ienākumu kategorijām, uz kurām attiecas informācijas apmaiņa, pievieno honorārus. Grozījums dalībvalstīm uzliks par pienākumu apmainīties ar citām dalībvalstīm ar visu pieejamo informāciju, bet vismaz par divām ienākumu kategorijām attiecībā uz taksācijas periodiem līdz 2024. gadam un vismaz par četrām ienākumu kategorijām attiecībā uz taksācijas periodiem no 2024. gada, ievērojot 8. panta 3. punktu.

Uz platformu operatoru ziņošanas noteikumiem attieksies obligātā automātiskā informācijas apmaiņa

8.ac pantā ir noteikta darbības joma un nosacījumi obligātajai automātiskajai apmaiņai ar informāciju, ko platformu operatori paziņos kompetentajai iestādei. Sīki izstrādāti noteikumi ir izklāstīti V pielikumā. Pirmais solis – noteikumi paredz ziņojošajiem platformu operatoriem pienākumu apkopot un pārbaudīt informāciju saskaņā ar pienācīgas pārbaudes procedūrām. Otrais solis – ziņojošajiem platformu operatoriem ir jāsniedz informācija par pārdevējiem, par kuriem jāsniedz ziņojums un kuri izmanto šo platformu, tajā darbojoties, lai pārdotu savas preces, sniegtu pakalpojumus vai ieguldītu un aizdotu kolektīvās finansēšanas kontekstā. Trešais solis ir paziņotās informācijas sniegšana tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kurā pārdevējs, par kuru jāsniedz ziņojums, ir rezidents, vai tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kurā atrodas attiecīgais nekustamais īpašums.

Darbības joma 

V pielikuma I iedaļā ir sniegtas definīcijas, kas nosaka ziņošanas noteikumu darbības jomu.

Kam ir ziņošanas slogs?

Noteikumos ir iekļautas definīcijas par to, kas ir Platforma, Platformas operators un Ziņojošais platformas operators.

Platformas jēdziens neietver programmatūru, kas ļauj vienīgi i) apstrādāt maksājumus, ii) lietotājiem parādīt vai reklamēt Attiecīgo darbību vai iii) novirzīt vai nosūtīt lietotājus uz Platformu.

Ziņojošais platformas operators ir jebkurš platformas operators, kurš ir kādas dalībvalsts rezidents nodokļu vajadzībām vai ir inkorporēts saskaņā ar kādas dalībvalsts tiesību aktiem, vai kura vadības vieta vai pastāvīgā pārstāvniecība ir kādā dalībvalstī (parasti sauktas par “ES platformām”).

Turklāt noteikumu darbības joma ietver arī platformu operatorus, kas neatbilst nevienam no šiem nosacījumiem, bet palīdz attiecīgās darbības veikt pārdevējiem, par kuriem jāsniedz ziņojums un kuri ir rezidenti šīs direktīvas vajadzībām kādā dalībvalstī, vai palīdz saistībā ar tāda nekustamā īpašuma iznomāšanu, kas atrodas kādā dalībvalstī (parasti sauktas par “ārvalstu platformām”). Lai šādas platformas varētu darboties Savienībā, tām ir jāreģistrējas kādā dalībvalstī (t. i., jāveic viena vienīga reģistrācija) saskaņā ar 8.ac panta 4. punktu. V pielikuma IV iedaļas F punktā ir noteikta informācija par reģistrāciju. Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus ierosināto noteikumu īstenošanai un, precīzāk, Ziņojošo platformu operatoru reģistrēšanu un identificēšanu, 8.ac panta 4. punkta trešā daļa piešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras pieņemt standarta veidlapu. Minētās pilnvaras izmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011. 

Platformu operatori, kas Savienībā jau ir identificēti PVN nolūkā, nereģistrējas nevienā citā dalībvalstī, izņemot PVN identifikācijas dalībvalsti.

Par kādām darbībām ir jāziņo

Attiecīgā darbība ietver nekustamā īpašuma iznomāšanu, individuālo pakalpojumu sniegšanu, preču pārdošanu, jebkura transporta veida iznomāšanu un ieguldījumus un aizdevumus kolektīvās finansēšanas kontekstā.

Attiecīgā darbība neietver darbību, ko veic pārdevējs, kurš darbojas kā Ziņojošā platformas operatora darbinieks.

Individuāls pakalpojums ir pakalpojums, kas ietver ar laiku vai uzdevumu saistītu darbu, kuru veic viens vai vairāki indivīdi, kas darbojas vai nu neatkarīgi, vai kādas Vienības vārdā. Šo pakalpojumu pēc lietotāja pieprasījuma sniedz vai nu tiešsaistē, vai fiziski bezsaistē pēc tam, kad to veikt ir palīdzējusi platforma.

Par kā darbībām ir jāziņo

Pārdevējs ir platformas lietotājs, kas ir reģistrēts platformā un veic kādu no Attiecīgajām darbībām. Valdības vienības netiek uzskatītas par Pārdevējiem.

Aktīvs pārdevējs ir jebkurš pārdevējs, kas veicis Attiecīgo darbību pārskata periodā.

Pārdevējs, par kuru jāsniedz ziņojums, ir jebkurš Aktīvs pārdevējs, kuram pārskata periodā i) galvenā adrese ir bijusi kādā dalībvalstī vai ii) kādā dalībvalstī ir ticis piešķirts NMIN vai PVN identifikācijas numurs, vai iii) ja Pārdevējs ir vienība, tam ir bijusi pastāvīga pārstāvniecība kādā dalībvalstī, Šajā direktīvā Pārdevēju, par kuru jāsniedz ziņojums un kurš atbilst kādam no uzskaitītajiem nosacījumiem, uzskata par kādas dalībvalsts rezidentu.

Turklāt jebkurš Aktīvs pārdevējs, kas pārskata periodā ir iznomājis nekustamo īpašumu, kurš atrodas kādā dalībvalstī, arī ir Pārdevējs, par ko jāsniedz ziņojums.

Ir jāziņo tikai par Pārdevēja, par kuru jāsniedz ziņojums, darbībām.

Pienācīgas pārbaudes procedūras

Ziņojošie platformu operatori veic pienācīgas pārbaudes procedūras, kas noteiktas pielikuma II iedaļā, lai identificētu Pārdevējus, par kuriem jāsniedz ziņojums.

II iedaļas B punktā ir noteikta konkrēta informācija, kas Ziņojošajam platformas operatoram ir jāapkopo par Pārdevēju, par kuru jāsniedz ziņojums. Lai pārliecinātos par NMIN vai PVN identifikācijas numura derīgumu, Ziņojošajam platformas operatoram jāpārbauda apkopotā informācija, izmantojot visu informāciju un dokumentus, kas Ziņojošajam platformas operatoram pieejami tā reģistros, kā arī jebkuru elektronisku saskarni, kuru bez maksas darījusi pieejama kāda dalībvalsts vai Savienība. Alternatīvi Ziņojošais platformas operators var tieši apstiprināt Pārdevēja identitāti un dzīvesvietu, izmantojot elektroniskās identifikācijas pakalpojumu, ko dara pieejamu dalībvalsts vai Savienība.

Ziņojošais platformas operators uzskata, ka Pārdevējs ir rezidents tā Galvenās adreses dalībvalstī. Ja tā atšķiras no Pārdevēja Galvenās adreses dalībvalsts, Ziņojošais platformas operators uzskata Pārdevēju par rezidentu arī NMIN vai PVN identifikācijas numura izdošanas dalībvalstī vai dalībvalstī, kurā Pārdevējam ir pastāvīga pārstāvniecība. Ja Ziņojošais platformas operators izmanto elektroniskās identifikācijas pakalpojumu, kuru darījusi pieejamu kāda dalībvalsts vai Savienība, tad tiek uzskatīts, ka Pārdevējs ir rezidents katrā dalībvalstī, ko šāds elektroniskās identifikācijas pakalpojums apstiprina.

Ziņojošais platformas operators apkopo vajadzīgo informāciju, to pārbauda un nodrošina tās pieejamību līdz pārskata perioda 31. decembrim.

Ziņojošais platformas operators var paļauties uz pienācīgas pārbaudes procedūrām, kas veiktas iepriekšējos Pārskata periodos, ja i) pieprasītā informācija ir apkopota vai pārbaudīta pēdējo 36 mēnešu laikā un ii) tam nav iemesla apzināties, ka apkopotā informācija ir kļuvusi neuzticama vai nepareiza.

Ziņojošais platformas operators var noteikt citu Platformas operatoru vai kādu trešo personu, kas uzņemas pienākumus attiecībā uz pienācīgas pārbaudes procedūrām.

Ziņošana kompetentajai iestādei

Apkopoto un pārbaudīto informāciju paziņo viena mēneša laikā pēc tā Pārskata perioda beigām, kurā Pārdevējs ir identificēts kā Pārdevējs, par ko jāsniedz ziņojums. Ziņošana notiek tikai vienā vienīgā dalībvalstī (t. i., viena ziņošana). Ziņojošais platformas operators, kas ir “ES platforma”, ziņo tajā dalībvalstī, kurā tas atbilst kādam no I iedaļas A punkta 3. apakšpunkta a) punktā minētajiem nosacījumiem. Ja Ziņojošais platformas operators izpilda kādu no šiem nosacījumiem vairāk nekā vienā dalībvalstī, viņš izraugās vienu dalībvalsti, kurai sniedz ziņojumu. Ziņojošais platformas operators, kas ir “ārvalstu platforma”, ziņo tajā dalībvalstī, kurā tas ir reģistrēts saskaņā ar 8.ac panta 4. punktu.

Informāciju par Atlīdzību un citām summām paziņo par to Pārskata perioda ceturksni, kurā šī Atlīdzība izmaksāta vai kreditēta. Atlīdzības definīcija neietver maksas, komisijas maksas vai nodokļus, ko ietur vai iekasē Ziņojošā platforma.

Saskaņā ar grozīto 25. panta 3. punktu Ziņojošajiem platformu operatoriem ir jāinformē katrs attiecīgais indivīds, ka informācija par šo indivīdu tiks apkopota un paziņota iestādēm saskaņā ar šo direktīvu, un jāsniedz visa informācija, kas datu pārziņiem ir jāsniedz saskaņā ar VDAR. Platformu operatoriem katram indivīdam ir jāsniedz visa informācija un jebkurā gadījumā pirms tās paziņošanas. Tas neskar datu subjekta tiesības saskaņā ar VDAR.

Automātiska apmaiņa ar Platformu operatoru paziņoto informāciju

To dalībvalstu kompetentajām iestādēm, kurās ziņošana veikta, Platformu operatoru paziņotā informācija jāpaziņo tām dalībvalstīm, kurās Pārdevējs, par ko jāsniedz ziņojums, ir rezidents V pielikuma I iedaļas B punkta 3. apakšpunkta nozīmē un/vai kurās atrodas nekustamais īpašums. 8.ac panta 2. punktā ir noteikts, kādu informāciju minētajām dalībvalstīm ziņo.

Apmaiņa notiks 2 mēnešu laikā pēc pārskata perioda beigām.

Šāda savlaicīga informācijas apmaiņa sniegs nodokļu iestādēm pilnīgu informācijas kopumu, lai varētu sagatavot iepriekš aizpildītus gada nodokļu aprēķinus.

Automātiska informācijas apmaiņa notiks elektroniski izmantojot ES kopējo sakaru tīklu (CCN) un Komisijas izstrādātu XML shēmu.

Efektīva īstenošana un pārdevēju kontu slēgšana

Ja Pārdevējs, par kuru jāsniedz ziņojums, nesniedz prasīto informāciju pēc diviem atgādinājumiem, tad Ziņojošajam platformas operatoram ir jāslēdz šāda Pārdevēja konts un jānovērš tas, ka Pārdevējs atkārtoti reģistrējas Platformā sešu mēnešu periodā, vai jāietur Atlīdzības maksājums Pārdevējam (IV iedaļas A punkts).

Efektīvas valsts līmeņa sankcijas par noteikumu neievērošanu

Regulas 25.a pants par sankcijām ir grozīts, lai iekļautu informāciju, ko Platformu operatori ziņo saskaņā ar 8.ac pantu. Tas ir vajadzīgs, lai nodrošinātu, ka dalībvalstis paredz sankcijas, ko piemēro gadījumos, kad netiek ievēroti šajā direktīvā noteiktie pienākumi. Paredzētās sankcijas ir efektīvas, samērīgas un atturošas.

iii) Administratīvā sadarbība

Dalībvalsts ierēdņu klātbūtne procedūrā citā dalībvalstī

Ar 11. panta 1. punkta grozījumu pieprasījuma saņēmējai kompetentajai iestādei tiek ieviests pienākums atbildēt uz pieprasījumu par citas dalībvalsts ierēdņa klātbūtni procedūrā. Atbildes sniegšanas termiņš ir 30 dienas, kuru laikā pieprasījuma iesniedzējai iestādei apstiprina savu piekrišanu vai pamato atteikumu.

Grozītajā 11. panta 2. punktā ir paredzēta iespēja izjautāt indivīdus un izskatīt oficiālus dokumentus, neņemot vērā pieprasījuma saņēmējas dalībvalsts tiesību aktos noteiktus ierobežojumus. Pievienota arī iespēja piedalīties administratīvās procedūrās, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus, lai iekļautu jaunos saziņas veidus.

Vienlaicīgas pārbaudes

12. panta 3. punkts tiek grozīts, lai noteiktu 30 dienu termiņu, kurā pieprasījuma saņēmējām iestādēm ir jāatbild uz vienlaicīgas pārbaudes ieteikumu.

Kopīgas revīzijas

Direktīvai pievieno IIa iedaļu, lai noteiktu nepārprotamu un skaidru tiesisko regulējumu tādu revīziju veikšanai, kas kopīgas divām vai vairākām dalībvalstīm.

Direktīvas 12.a panta 1. punktā tiek definēts, kas ir kopīga revīzija: administratīva procedūra, ko kopīgi veic divu vai vairāku dalībvalstu kompetentās iestādes. Iesaistīto dalībvalstu kompetentās iestādes iepriekš saskaņotā un koordinētā veidā izskata lietu, kas saistīta ar vienu vai vairākām personām, attiecībā uz kurām tām ir kopīgas vai papildinošas intereses.

Pieprasījums veikt kopīgu revīziju

Ja to pieprasa kādas dalībvalsts kompetentā iestāde

Direktīvas 12.a panta 2. punktā ir izskatīta situācija, kad kādas dalībvalsts kompetentā iestāde pieprasa citas dalībvalsts kompetentajai iestādei kopīgi veikt revīziju. Pieprasījuma saņēmēja iestāde atbild uz pieprasījumu 30 dienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas.

Pieprasījumu var noraidīt pamatotu iemeslu dēļ. Neizsmeļošs noraidījuma iemeslu saraksts sniegts 12.a panta 3. punktā.

Ja to pieprasa kāda persona

Direktīvas 12.a panta 4. punktā ir izskatīta situācija, kad kāda persona pieprasa divu vai vairāku dalībvalstu kompetentajām iestādēm kopīgi veikt revīziju. Pieprasījuma saņēmējām iestādēm ir jāatbild uz pieprasījumu 30 dienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas.

Pieprasījumu var noraidīt, un noraidījuma iemesli jāpaziņo pieprasījuma iesniedzējai personai.

Jēdziens “persona” ir definēts Direktīvas 2011/16/ES 3. pantā.

Procedūra

Direktīvas 12.a panta 5. punktā ir precizēts, ka saistībā ar kopīgu revīziju nevajadzētu atteikt apmaiņu ar informāciju, kas attiecas uz komerciāliem, rūpnieciskiem vai dienesta noslēpumiem vai komercprocesu, vai informāciju, kuras izpaušana būtu pretrunā sabiedriskajai kārtībai. Tomēr šādai informācijai, ar kuru apmainās, būtu jāpaliek konfidenciālai starp iesaistītajām kompetentajām iestādēm, un tā nebūtu jāizpauž trešām personām.

Direktīvas 12.a panta 6. punktā noteikts, ka kopīgo revīziju veic saskaņā ar procesuālo vienošanos, ko piemēro dalībvalstī, kurā notiek revīzijas darbības. Kopīgajā revīzijā savāktie pierādījumi būtu savstarpēji jāatzīst visām iesaistītās(-o) dalībvalsts(-u) kompetentajām iestādēm.

Direktīvas 12.a panta 10. punkts attiecas uz valodu lietojumu kopīgās revīzijās, un tajā precizēts, ka par to vienojas iesaistītās dalībvalstis.

Galīgais ziņojums

Direktīvas 12.a panta 7. punktā ir noteikts iesaistīto dalībvalstu kompetento iestāžu pienākums vienoties par lietas faktiem un apstākļiem un dalībvalstu kompetentās iestādes tiek aicinātas censties panākt vienošanos par to, kā interpretēt revidētās(-o) personas(-u) nodokļa maksātāja statusu. Kopīgās revīzijas secinājumi ir jāizklāsta galīgajā ziņojumā. Kopīgās revīzijas galīgajam ziņojumam vajadzētu būt tādam juridiskajam spēkam, kas ir līdzvērtīgs attiecīgajiem valsts instrumentiem, kuri revīzijas rezultātā tiek izdoti iesaistītajās dalībvalstīs.

Saskaņā ar 12.a panta 9. punktu kopīgās revīzijas un galīgā ziņojuma rezultāti būtu jāpaziņo revidētajai(-ām) personai(-ām) 30 dienu laikā pēc galīgā ziņojuma izdošanas.

Attiecīgi pielāgojumi

Direktīvas 12.a panta 8. punktā dalībvalstīm ir noteikts pienākums, saskaņā ar kuru, transponējot direktīvu, dalībvalstīm ir jānodrošina tiesiskais regulējums, kas tām ļauj veikt attiecīgus pielāgojumus.

iv) Citi noteikumi

Informācijas, ar ko apmainās, izmantošana

Direktīvas 16. panta 1. punkts tiek grozīts, lai precizētu, ka informāciju, ar ko apmainās saskaņā ar šo direktīvu, var izmantot PVN un citu netiešo nodokļu administrēšanai, aprēķināšanai un izpildei.

Izvērtējuma rezultātu obligāta paziņošana

Direktīvas 23. panta 2. punkts tiek grozīts, lai dalībvalstīm uzliktu pienākumu savā jurisdikcijā pārbaudīt un izvērtēt saskaņā ar direktīvu notikušās administratīvās sadarbības efektivitāti un katru gadu paziņot Komisijai šā izvērtējuma rezultātus.

Informācijas apmaiņas apturēšana

Direktīvas 25. panta 5. punkts ļauj dalībvalstīm mazināt datu aizsardzības pārkāpumu riskus informācijas apmaiņas kontekstā. Persondatu aizsardzības pārkāpuma gadījumā dalībvalstu kompetentās iestādes kā kopīgi datu pārziņi var nolemt lūgt Komisiju apturēt informācijas apmaiņu ar dalībvalsti(-īm), kurā(-s) pārkāpums noticis.

Komisija atjauno informācijas apmaiņas procesu pēc tam, kad kompetentās iestādes ir lūgušas Komisiju atsākt informācijas apmaiņu atbilstīgi šai direktīvai ar dalībvalsti, kurā pārkāpums noticis.

Šāda apturēšana papildina VDAR prasītos pasākumus, lai novērstu datu aizsardzības pārkāpumus.

2020/0148 (CNS)

Priekšlikums

PADOMES DIREKTĪVA,

ar ko groza Padomes Direktīvu 2011/16/ES par administratīvu sadarbību nodokļu jomā

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 113. un 115. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu 19 ,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu 20 ,

saskaņā ar īpašu likumdošanas procedūru,

tā kā:

1)Lai ņemtu vērā jaunas Savienības iniciatīvas nodokļu pārredzamības jomā, Padomes Direktīvā 2011/16/ES 21 pēdējos gados ir izdarīta virkne grozījumu. Ar šīm izmaiņām galvenokārt tika ieviesti ziņošanas pienākumi, kam sekoja paziņošana citām dalībvalstīm saistībā ar finanšu kontiem, iepriekšējiem pārrobežu nolēmumiem un iepriekšējām vienošanās par cenas noteikšanu, pārskatiem par katru valsti un ziņojamām pārrobežu shēmām. Tādējādi šie grozījumi paplašināja automātiskās informācijas apmaiņas darbības jomu. Nodokļu iestāžu rīcībā tagad ir plašāks sadarbības instrumentu kopums, lai atklātu un apkarotu krāpšanu nodokļu jomā, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanu.

2)Pēdējos gados Komisija ir uzraudzījusi Direktīvas 2011/16/ES piemērošanu un 2019. gadā ir pabeigusi tās izvērtēšanu 22 . Lai gan ir veikti būtiski uzlabojumi automātiskās informācijas apmaiņas jomā, joprojām ir jāuzlabo spēkā esošie noteikumi, kas attiecas uz visiem informācijas apmaiņas un administratīvās sadarbības veidiem.

3)Saskaņā ar Direktīvas 2011/16/ES 5. pantu pieprasījuma saņēmējai iestādei pēc pieprasījuma iesniedzējas iestādes pieprasījuma ir jāpaziņo pieprasījuma iesniedzējai iestādei visa informācija, kura ir tās rīcībā vai kuru tā iegūst administratīvā procedūrā un kura ir prognozējami svarīga, lai pārvaldītu un izpildītu dalībvalstu iekšzemes tiesību aktus attiecībā uz nodokļiem, kas ietilpst minētās direktīvas darbības jomā. Lai nodrošinātu informācijas apmaiņas efektivitāti un novērstu nepamatotus pieprasījumu atteikumus, kā arī lai nodrošinātu juridisko skaidrību un noteiktību gan nodokļu administrācijām, gan nodokļu maksātājiem, būtu skaidri jānosaka prognozējamā svarīguma standarts. Šajā kontekstā būtu arī jāprecizē, ka prognozējamā svarīguma standarts nebūtu jāpiemēro papildu informācijas pieprasījumiem pēc informācijas apmaiņas saskaņā ar Direktīvas 2011/16/ES 8.a pantu saistībā ar iepriekšēju pārrobežu nolēmumu vai iepriekšēju vienošanos par cenas noteikšanu.

4)Ņemot vērā nodokļu administrāciju praktisko pieredzi, dažkārt ir nepieciešams nosūtīt informācijas pieprasījumus, kas attiecas uz tādu nodokļu maksātāju grupām, kurus nevar identificēt individuāli, bet kurus drīzāk var aprakstīt vienīgi ar kopīgu īpašību kopumu. Ņemot to vērā, ir jādod nodokļu administrācijām iespēja informācijas saņemšanai veikt grupas pieprasījumus.

5)Ir svarīgi, lai dalībvalstis apmainītos ar informāciju, kas saistīta ar ienākumiem, kuri gūti no intelektuālā īpašuma, jo šajā jomā bieži notiek peļņas novirzīšana sakarā ar to, ka pamatā esošie aktīvi ir ļoti mobili. Tādēļ, lai uzlabotu cīņu pret krāpšanu nodokļu jomā, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanu, starp ienākumu kategorijām, uz kurām attiecas obligāta automātiska informācijas apmaiņa, būtu jāiekļauj autoratlīdzība.

6)Pēdējos gados ir strauji pieaugusi ekonomikas digitalizācija. Tas rada arvien vairāk sarežģītu situāciju, kas saistītas ar izvairīšanos no nodokļu maksāšanas. Ar digitālo platformu operatoru izmantošanu piedāvāto pakalpojumu pārrobežu dimensija ir radījusi sarežģītu vidi, kurā var būt sarežģīti izpildīt nodokļu noteikumus un nodrošināt nodokļu saistību izpildi. Nodokļu saistību izpilde nav optimāla, un neziņoto ienākumu vērtība ir ievērojama. Dalībvalstu nodokļu administrācijām nav pietiekamas informācijas, lai pareizi novērtētu un kontrolētu to valstī gūtos bruto ienākumus no komercdarbības, kas veikta ar digitālo platformu starpniecību. Tas ir īpaši problemātiski, ja ienākumu vai ar nodokli apliekamās summas plūsma notiek, izmantojot platformas, kas veic uzņēmējdarbību citā jurisdikcijā.

7)Nodokļu administrācijas bieži pieprasa informāciju no digitālo platformu operatoriem. Tas platformu operatoriem rada ievērojamas administratīvās un atbilstības nodrošināšanas izmaksas. Tajā pašā laikā dažas dalībvalstis ir uzlikušas vienpusēju ziņošanas pienākumu, kas rada papildu administratīvo slogu platformu operatoriem, jo tiem ir jāievēro daudzi valsts ziņošanas standarti. Tādēļ būtu svarīgi, lai visā iekšējā tirgū tiktu piemērots standartizēts ziņošanas pienākums.

8)Ņemot vērā to, ka lielākoties digitālajās platformās darbojošos pārdevēju ienākumu vai apliekamo summu plūsma šķērso robežas, ar attiecīgo darbību saistītās informācijas paziņošana sniegtu papildu pozitīvus rezultātus, ja to paziņotu arī dalībvalstīm, kuras būtu tiesīgas aplikt ar nodokli nopelnītos ienākumus. Automātiskā informācijas apmaiņa starp nodokļu iestādēm ir jo īpaši būtiska, lai nodrošinātu informāciju, kas šīm iestādēm ir vajadzīga, lai tās varētu pienācīgi aprēķināt iekasējamo ienākuma nodokli un PVN.

9)Lai nodrošinātu iekšējā tirgus pareizu darbību, ziņošanas noteikumiem vajadzētu būt efektīviem, bet vienkāršiem. Atzīstot grūtības konstatēt nodokļa iekasējamības gadījumus, kas rodas, veicot komercdarbību, kuru veikt palīdz digitālās platformas, un ņemot vērā arī papildu administratīvo slogu, ar ko šādā gadījumā būtu jāsaskaras nodokļu administrācijām, ir jānosaka ziņošanas pienākums platformu operatoriem. Platformu operatori var labāk apkopot un pārbaudīt vajadzīgo informāciju par visiem pārdevējiem, kas darbojas konkrētā platformā un to izmanto.

10)Ņemot vērā to, ka komercdarbībā digitālās platformas plaši izmanto gan fiziskas personas, gan vienības, ir būtiski nodrošināt, ka informācija ir ziņojama neatkarīgi no pārdevēja juridiskā statusa. Tomēr būtu jāparedz izņēmums attiecībā uz valdības vienībām, uz kurām nebūtu jāattiecina ziņošanas pienākums.

11)Ziņojot par ienākumiem, kas gūti no šādām darbībām, nodokļu administrācijām būtu jāgūst visaptverošs informācijas kopums, kas vajadzīgs, lai pareizi aprēķinātu iekasējamo ienākuma nodokli.

12)Vienkāršošanas un saistību izpildes atbilstības nodrošināšanas izmaksu mazināšanas labad būtu saprātīgi prasīt, lai platformu operatori ziņo par ienākumiem, ko pārdevēji guvuši, izmantojot platformu, vienā vienīgā dalībvalstī.

13)Ņemot vērā digitālo platformu digitālo raksturu un elastību, ziņošanas pienākums būtu jāattiecina arī uz tiem platformu operatoriem, kuri veic komercdarbību Savienībā, bet kuri nav nedz kādas dalībvalsts rezidenti nodokļu vajadzībām, nedz tur ir inkorporēti vai tiek pārvaldīti, nedz arī kuriem tur ir pastāvīga pārstāvniecība. Tas nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus starp platformām un novērstu negodīgu konkurenci. Lai to veicinātu, būtu jānosaka prasība ārvalstu platformām, kas vēlas darboties iekšējā tirgū, reģistrēties un ziņot vienā vienīgā dalībvalstī.

14)Ņemot vērā digitalizētās ekonomikas attīstības tendences, ziņošanai par komercdarbību būtu jāietver nekustamā īpašuma iznomāšana, individuālie pakalpojumi, preču pārdošana, jebkura transporta veida iznomāšana un ieguldījumi un aizdevumi kolektīvās finansēšanas kontekstā. Darbībām, ko veic pārdevējs, kurš darbojas kā platformas operatora darbinieks, nebūtu jāietilpst ziņošanas darbības jomā.

15)Mērķi – novērst izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanu – varētu nodrošināt, prasot digitālo platformu operatoriem ziņot par ienākumiem, kas gūti, izmantojot platformas, agrīnā posmā, pirms valstu nodokļu iestādes veic savus ikgadējos nodokļu aprēķinus. Lai atvieglotu dalībvalstu nodokļu iestāžu darbu, ar paziņoto informāciju būtu jāapmainās viena mēneša laikā pēc tās paziņošanas. Lai atvieglotu automātisko informācijas apmaiņu un veicinātu efektīvu resursu izmantošanu, informācijas apmaiņa būtu jāveic elektroniski, izmantojot esošo kopējo sakaru tīklu (CCN), ko izveidojusi Savienība.

16)Komisijas veiktais Direktīvas 2011/16/ES izvērtējums liecināja, ka ir pastāvīgi jāuzrauga minētās direktīvas un valsts transponēšanas noteikumu, kuri ļauj piemērot minēto direktīvu, piemērošanas efektivitāte. Lai Komisija arī turpmāk varētu pienācīgi uzraudzīt un izvērtēt, cik efektīva ir automātiskā informācijas apmaiņa atbilstīgi Direktīvai 2011/16/ES, dalībvalstīm vajadzētu būt pienākumam ik gadu ziņot Komisijai statistiku par šādu informācijas apmaiņu.

17)Ir jāstiprina Direktīvā 2011/16/ES paredzētie mehānismi attiecībā uz vienas dalībvalsts nodokļu administrācijas ierēdņu klātbūtni citas dalībvalsts teritorijā un vienlaicīgu pārbaužu veikšanu divās vai vairākās dalībvalstīs, lai nodrošinātu šo mehānismu efektīvu piemērošanu. No tā izriet, ka atbildes uz pieprasījumiem par citas dalībvalsts ierēdņu klātbūtni un par vienlaicīgām pārbaudēm būtu jāsniedz noteiktā termiņā. Ja ārvalstu ierēdņi administratīvās procedūras laikā atrodas citas dalībvalsts teritorijā vai piedalās, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus, viņiem būtu jāļauj tieši izjautāt indivīdus un izskatīt oficiālus dokumentus.

18)Dalībvalstij, kas plāno veikt vienlaicīgu pārbaudi, par savu nodomu jāpaziņo pārējām attiecīgajām dalībvalstīm. Lai gan katras attiecīgās dalībvalsts kompetentajai iestādei ir pienākums atbildēt uz šo ieteikumu, ir svarīgi nodrošināt, lai atbilde tiktu sniegta samērīgā termiņā. Tāpēc katras attiecīgās dalībvalsts kompetentajai iestādei būtu jāatbild uz ieteikumu 30 dienu laikā no tā saņemšanas.

19)Daudzpusējas kontroles, kuras veic ar programmas “Fiscalis 2020” atbalstu, kura izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1286/2013 23 , ir parādījušas ieguvumus, ko sniedz viena vai vairāku nodokļu maksātāju, attiecībā uz kuriem divām vai vairākām Savienības dalībvalstu nodokļu administrācijām ir kopīgas vai papildinošas intereses, koordinēta kontrole. Tā kā nav skaidra juridiskā pamata kopīgu revīziju veikšanai, šādas kopīgas darbības pašlaik tiek veiktas, apvienojot Direktīvas 2011/16/ES noteikumus par ārvalstu ierēdņu klātbūtni citu dalībvalstu teritorijā un vienlaicīgām pārbaudēm. Tomēr daudzos gadījumos šī prakse ir izrādījusies nepietiekama, un tai trūkst juridiskās skaidrības un noteiktības.

20)Dalībvalstīm būtu jāpieņem skaidrs un efektīvs tiesiskais regulējums, lai to nodokļu iestādes varētu veikt kopīgas revīzijas attiecībā uz personām, kas veic pārrobežu darbību. Kopīgas revīzijas ir administratīvas procedūras, kuras kopīgi veic divu vai vairāku dalībvalstu kompetentās iestādes, lai izskatītu lietu, kas saistīta ar vienu vai vairākām personām, attiecībā uz kurām šīm dalībvalstīm ir kopīgas vai papildinošas intereses. Kopīgām revīzijām var būt svarīga nozīme, lai veicinātu labāku iekšējā tirgus darbību. Kopīgas revīzijas būtu jāstrukturē tā, lai ar skaidriem procesuālajiem noteikumiem nodrošinātu juridisko noteiktību nodokļu maksātājiem, tostarp lai mazinātu nodokļu dubultās uzlikšanas risku.

21)Lai nodrošinātu procesa efektivitāti, atbildes uz pieprasījumiem veikt kopīgas revīzijas būtu jāsniedz noteiktā termiņā. Pieprasījumu noraidīšana būtu pienācīgi jāpamato. Kopīgai revīzijai būtu jāpiemēro tās dalībvalsts procesuālie noteikumi, kurā attiecīgā revīzija notiek. Tādējādi kopīgā revīzijā savāktie pierādījumi būtu savstarpēji jāatzīst visām iesaistītajām dalībvalstīm. Ir vienlīdz svarīgi, lai kompetentās iestādes vienotos par lietas faktiem un apstākļiem un censtos panākt vienošanos par to, kā interpretēt revidētās(-o) personas(-u) nodokļa maksātāja statusu. Lai nodrošinātu, ka kopīgas revīzijas rezultātus var īstenot iesaistītajās dalībvalstīs, galīgajam ziņojumam vajadzētu būt līdzvērtīgam juridiskajam spēkam kā attiecīgajiem valsts instrumentiem, kas revīzijas rezultātā tiek izdoti iesaistītajās dalībvalstīs. Vajadzības gadījumā dalībvalstīm būtu jānodrošina tiesiskais regulējums attiecīgu pielāgojumu veikšanai.

22)Atzīstot, ka kopīgas revīzijas balstās uz iesaistīto dalībvalstu kompetento iestāžu savstarpēju uzticēšanos, saistībā ar kopīgu revīziju nevajadzētu atteikt apmaiņu ar informāciju, kas attiecas uz komerciāliem, rūpnieciskiem vai dienesta noslēpumiem vai komercprocesu, vai informāciju, kuras izpaušana būtu pretrunā sabiedriskajai kārtībai. Tomēr šādai informācijai, ar kuru apmainās, būtu jāpaliek konfidenciālai, un tā nebūtu jāizpauž trešām personām.

23)Ir svarīgi arī nodrošināt efektīvu informācijas apmaiņu pēc pieprasījuma un sadarbību starp kompetentajām iestādēm. Tāpēc kompetentajām iestādēm, kas saņem informāciju saskaņā ar Direktīvas 2011/16/ES 5. vai 9. pantu, vajadzētu būt pienākumam sniegt atsauksmes kompetentajai iestādei, kas šādu informāciju sniegusi, par visu informācijas apmaiņu pēc pieprasījuma 30 dienu laikā pēc tam, kad ir zināms pieprasītās informācijas izmantošanas rezultāts.

24)Ir svarīgi, lai informācija, kas paziņota saskaņā ar Direktīvu 2011/16/ES, principā tiktu izmantota, lai aprēķinātu, administrētu un izpildītu nodokļus, uz kuriem attiecas minētās direktīvas materiālā piemērošanas joma. Pamatojoties uz šo pieņēmumu un ņemot vērā PVN nozīmi iekšējā tirgus darbībā, ir lietderīgi precizēt, ka dalībvalstu starpā paziņoto informāciju var izmantot arī PVN un citu netiešo nodokļu aprēķināšanai, administrēšanai un izpildei.

25)Ir būtiski efektīvi aizsargāt persondatus, ar kuriem dalībvalstis apmainās saskaņā ar Direktīvu 2011/16/ES. Ja vienā vai vairākās dalībvalstīs notiek persondatu aizsardzības pārkāpums Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/679 24 4. panta 12. punkta nozīmē, dalībvalstīm kā datu kopīgiem pārziņiem būtu jāizlemj, vai pārkāpuma dēļ ir jāaptur informācijas apmaiņa ar dalībvalsti(-īm), kurā(-s) pārkāpums noticis, un vai Komisija kā apstrādātāja būtu jālūdz apturēt šādu apmaiņu. Apturēšanai būtu jāilgst līdz brīdim, kad dalībvalstis lūdz Komisiju atkal atsākt informācijas apmaiņu atbilstīgi Direktīvai 2011/16/ES ar dalībvalsti, kurā pārkāpums noticis.

26)Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus Direktīvas 2011/16/ES īstenošanai un jo īpaši automātisko informācijas apmaiņu starp nodokļu iestādēm, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai pieņemt standarta veidlapu ar ierobežotu skaitu elementu, tostarp valodu lietojuma kārtību. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 25 .

27)Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/1725 42. pantu ir notikusi apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju 26 .

28)Jebkādai persondatu apstrādei, ko veic saskaņā ar šo direktīvu, ir jāatbilst Regulai (ES) 2016/679 un Regulai (ES) 2018/1725.

29)Šajā direktīvā ir ievērotas pamattiesības un ievēroti principi, kas jo īpaši atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā.

30)Dalībvalstis nevar pietiekami labi sasniegt šīs direktīvas mērķi, proti, efektīvu administratīvo sadarbību starp dalībvalstīm saskaņā ar nosacījumiem, kas ir saderīgi ar iekšējā tirgus pienācīgu darbību. Tās mērķa – uzlabot sadarbību starp nodokļu administrācijām – sasniegšanai ir vajadzīgi vienoti noteikumi, kas var būt efektīvi pārrobežu situācijās, un tādējādi tas ir labāk sasniedzams Savienības līmenī. Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

31)Tāpēc Direktīva 2011/16/ES būtu attiecīgi jāgroza,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Direktīvu 2011/16/ES groza šādi:

1)direktīvas 3. panta 9) punktu groza šādi:

a)punkta pirmās daļas a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“a)direktīvas 8. panta 1. punktā un 8.a, 8.aa, 8.ab un 8.ac pantā – iepriekš noteiktas informācijas sistemātiska paziņošana citai dalībvalstij bez iepriekšēja pieprasījuma iepriekš noteiktos regulāros intervālos.”;

b)punkta pirmās daļas c) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“c)pārējos šīs direktīvas noteikumos, izņemot 8. panta 1. un 3.a punktu un 8.a, 8.aa un 8.ac pantu, – tādas iepriekš noteiktas informācijas sistemātiska paziņošana, kas paredzēta šīs daļas a) un b) apakšpunktā.”;

c)punkta otro daļu aizstāj ar šādu:

“Direktīvas 8. panta 3.a un 7.a punkta, 21. panta 2. punkta un 25. panta 2. un 3. punkta kontekstā jebkuram ar lielo sākuma burtu rakstītajam terminam ir tāda nozīme, kāda tam piešķirta saskaņā ar I pielikumā iekļautajām definīcijām. Direktīvas 8.aa panta un III pielikuma kontekstā jebkuram ar lielo sākuma burtu rakstītajam terminam ir tāda nozīme, kāda tam piešķirta saskaņā ar III pielikumā iekļautajām definīcijām. Direktīvas 8.ac panta un V pielikuma kontekstā jebkuram ar lielo sākuma burtu rakstītajam terminam ir tāda nozīme, kāda tam piešķirta saskaņā ar V pielikumā iekļautajām definīcijām;”;

2)direktīvā iekļauj šādus pantus:

“5.a pants

Prognozējamais svarīgums

1.Attiecībā uz 5. pantā minēto pieprasījumu pieprasīto informāciju uzskata par prognozējami svarīgu, ja pieprasījuma iesniedzēja iestāde pieprasījuma iesniegšanas brīdī uzskata, ka saskaņā ar tās tiesību aktiem ir pamatota iespēja, ka pieprasītā informācija attiecas uz viena vai vairāku nodokļu maksātāju (neatkarīgi no tā, vai tie identificēti pēc vārda vai kā citādi) nodokļu lietām un ir pamatota izmeklēšanas vajadzībām.

2.Lai pierādītu pieprasītās informācijas prognozējamo svarīgumu, pieprasījuma iesniedzēja kompetentā iestāde sniedz pieprasījuma saņēmējai iestādei pamatojošu informāciju, jo īpaši par nodokļu mērķi, saistībā ar kuru informācija tiek pieprasīta, un par iemesliem, kas norāda uz to, ka pieprasītā informācija ir pieprasījuma saņēmējas iestādes rīcībā vai ka tā ir pieprasījuma saņēmējas iestādes jurisdikcijā esošas personas rīcībā vai kontrolē.

5.b pants

Grupas pieprasījumi

Pieprasījums, kas minēts 5. pantā, var attiekties uz tādu nodokļu maksātāju grupu, kurus nevar identificēt atsevišķi pēc vārda vai kā citādi, bet kurus var aprakstīt vienīgi ar kopīgu īpašību kopumu.

Šādos gadījumos pieprasījuma iesniedzēja kompetentā iestāde sniedz pieprasījuma saņēmējai iestādei šādu informāciju:

a)grupas kopīgo īpašību visaptverošs apraksts un

b)paskaidrojums par piemērojamajiem tiesību aktiem un faktiem, saskaņā ar kuriem ir pamats uzskatīt, ka grupas nodokļu maksātāji nav ievērojuši piemērojamos tiesību aktus, tostarp par faktiem un apstākļiem, kas saistīti ar tādas trešās personas iesaistīšanos, kura aktīvi veicinājusi grupā ietilpstošo nodokļu maksātāju iespējamu neatbilstību tiesību aktiem.”;

3)direktīvas 6. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.Direktīvas 5. pantā minētajā pieprasījumā var būt iekļauts pamatots administratīvās procedūras pieprasījums. Ja pieprasījuma saņēmēja iestāde uzskata, ka administratīva procedūra nav vajadzīga, tā nekavējoties paziņo pieprasījuma iesniedzējai iestādei attiecīgos iemeslus.”;

4)direktīvas 8. pantu groza šādi:

a)panta 1. un 2. punktu aizstāj ar šādiem:

“1.Katras dalībvalsts kompetentā iestāde ar automātisku informācijas apmaiņu paziņo jebkuras citas dalībvalsts kompetentajai iestādei visu informāciju, kas ir pieejama par minētās citas dalībvalsts rezidentiem; minētā informācija ir par šādām konkrētām ienākumu un kapitāla kategorijām, kā tās saprot saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kura paziņo šo informāciju:

a)ienākumi no nodarbinātības;

b)direktoru atalgojumi;

c)dzīvības apdrošināšanas produkti, kas nav reglamentēti ar citiem Savienības juridiskiem instrumentiem par informācijas apmaiņu un ar citiem līdzīgiem pasākumiem;

d)pensijas;

e)īpašumtiesības un ienākumi no nekustamā īpašuma;

f)autoratlīdzības.

Attiecībā uz taksācijas periodiem, kas sākas 2023. gada 1. janvārī vai pēc šā datuma, pirmajā daļā minētajā informācijā iekļauj rezidences dalībvalsts nodokļu maksātāja identifikācijas numuru (NMIN).

Dalībvalstis katru gadu informē Komisiju par vismaz divām pirmajā daļā minētajām ienākumu un kapitāla kategorijām, attiecībā uz kurām tās paziņo informāciju par citas dalībvalsts rezidentiem.

2.Dalībvalstis līdz 2023. gada 1. janvārim informē Komisiju par vismaz četrām 1. punktā uzskaitītajām kategorijām, attiecībā uz kurām katras dalībvalsts kompetentā iestāde, veicot automātisku informācijas apmaiņu, paziņo jebkuras citas dalībvalsts kompetentajai iestādei informāciju par šīs citas dalībvalsts rezidentiem. Informācija attiecas uz taksācijas periodiem, kas sākas 2024. gada 1. janvārī vai pēc šā datuma.”;

b)panta 3. punkta otro daļu svītro;

c)panta 6. punktu aizstāj ar šādu:

“6.Informācijas paziņošana saskaņā ar 1. un 3.a punktu notiek ik gadu deviņu mēnešu laikā pēc tā kalendārā gada vai cita attiecīgā ziņošanas perioda beigām, uz kuru attiecas informācija.”;

5)direktīvas 8.a pantu groza šādi:

a)panta 5. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“a)attiecībā uz informāciju, ar ko apmainās saskaņā ar 1. punktu – nekavējoties pēc tam, kad ir izdoti, grozīti vai atjaunoti iepriekšēji pārrobežu nolēmumi vai iepriekšējas vienošanās par cenas noteikšanu, un ne vēlāk kā pēc trim mēnešiem no tā kalendārā gada puses beigām, kurā ir izdoti, grozīti vai atjaunoti iepriekšējie pārrobežu nolēmumi vai iepriekšējās vienošanās par cenas noteikšanu;”;

b)panta 6. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“b)kopsavilkums par iepriekšējo pārrobežu nolēmumu vai iepriekšējo vienošanos par cenas noteikšanu, tostarp apraksts par attiecīgo darījumdarbību vai darījumiem, vai darījumu virkni, un jebkāda cita informācija, kas kompetentajai iestādei varētu palīdzēt novērtēt iespējamo nodokļu risku, neizraisot komercnoslēpuma, rūpnieciska vai dienesta noslēpuma vai komercprocesa atklāšanu, vai tādas informācijas izpaušanu, kura būtu pretrunā sabiedriskajai kārtībai;”;

c)panta 10. punktu aizstāj ar šādu:

“10.Neatkarīgi no 1. panta 1. punktā minētās atsauces uz prognozējamo svarīgumu un 5.a pantā izklāstītajiem prognozējamā svarīguma nosacījumiem dalībvalstis, ievērojot 5. pantu un ņemot vērā 21. panta 4. punktu, var pieprasīt papildu informāciju, tostarp iepriekšējā pārrobežu nolēmuma vai iepriekšējās vienošanās par cenas noteikšanu pilnu tekstu.”;

6)direktīvā iekļauj šādu pantu:

“8.ac pants

Platformu operatoru paziņotās informācijas obligātās automātiskās apmaiņas darbības joma un nosacījumi

1.Katra dalībvalsts veic vajadzīgos pasākumus, lai pieprasītu Ziņojošajiem platformu operatoriem izpildīt pienācīgas pārbaudes un ziņošanas prasības, kas noteiktas V pielikuma II un III iedaļā. Katra dalībvalsts arī nodrošina šādu noteikumu efektīvu īstenošanu un ievērošanu saskaņā ar V pielikuma IV iedaļu.

2.Saskaņā ar piemērojamajām pienācīgas pārbaudes un ziņošanas prasībām, kas ietvertas V pielikuma II un III iedaļā, katras dalībvalsts kompetentā iestāde, veicot automātisku informācijas apmaiņu, 3. punktā noteiktajā termiņā paziņo tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kurā Pārdevējs, par kuru jāsniedz ziņojums, ir rezidents V pielikuma I iedaļas B punkta 3. apakšpunkta otrās daļas nozīmē un/vai kurā atrodas nekustamais īpašums, šādu informāciju par katru Pārdevēju, par kuru jāsniedz ziņojums, par Pārskata periodiem no 2022. gada 1. janvāra:

a)Ziņojošā platformas operatora vārds, uzvārds/nosaukums, juridiskā adrese un NMIN, kā arī tās(-o) Platformas(-u) nosaukums(-i), par kuru(-ām) Ziņojošais platformas operators ziņo;

b)Pārdevēja, kas ir Fiziska persona, vārds un uzvārds, un Pārdevēja, kas ir Vienība, juridiskais nosaukums;

c)Galvenā adrese;

d)NMIN (ja NMIN nav – tā funkcionālais ekvivalents), kas izdots Pārdevējam, norādot katru izdošanas dalībvalsti;

e)Pārdevēja, kas ir Vienība, uzņēmuma reģistrācijas numurs;

f)Pārdevēja pievienotās vērtības nodokļa (PVN) identifikācijas numurs, ja tāds ir;

g)Pārdevēju, kas ir Fiziskas personas, dzimšanas datumi;

h)tā Finanšu konta identifikators, uz kuru ir samaksāta vai kreditēta Atlīdzība, ciktāl tas ir pieejams Ziņojošajam platformas operatoram un ciktāl tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā pārdevējs ir rezidents, nav paziņojusi visu pārējo dalībvalstu kompetentajām iestādēm, ka tai nav nodoma šim nolūkam izmantot Finanšu konta identifikatoru;

i)ja tas atšķiras no tā Pārdevēja nosaukuma, par kuru jāsniedz ziņojums – turētāja vārds, uzvārds/nosaukums un tā finanšu konta numurs, uz kuru ir samaksāta vai kreditēta Atlīdzība, ciktāl tas ir pieejams Ziņojošajam platformas operatoram, kā arī jebkāda cita finanšu identifikācijas informācija, kas Ziņojošajam platformas operatoram ir pieejama attiecībā uz minēto konta turētāju;

j)katra dalībvalsts, kurā Pārdevējs, par kuru jāsniedz ziņojums, ir rezidents V pielikuma I iedaļas B punkta 3. apakšpunkta otrās daļas nozīmē;

k)kopējā Atlīdzība, kas samaksāta vai kreditēta katrā Pārskata perioda ceturksnī;

l)visas maksas, komisijas maksas vai nodokļi, ko katrā Pārskata perioda ceturksnī ietur vai iekasē Ziņojošā platforma.

Ja Pārdevējs, par kuru jāsniedz ziņojums, sniedz nekustamā īpašuma iznomāšanas pakalpojumus, tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kurā Pārdevējs, par kuru jāsniedz ziņojums, ir rezidents nodokļu vajadzībām, paziņo šādu papildu informāciju:

a)katra Parādītā īpašuma adrese, ko nosaka atbilstīgi V pielikuma II iedaļas E punktā izklāstītajām procedūrām, un attiecīgais un zemes reģistrācijas numurs, ja pieejams;

b)ja iespējams, to dienu skaits, kad katrs Parādītais īpašums iznomāts Pārskata periodā, un katra Parādītā īpašuma veids.

3.Ziņošana saskaņā ar 2. punktu notiek, izmantojot 20. panta 7. punktā minēto standarta veidlapu, 2 mēnešu laikā pēc tam, kad beidzies Pārskata periods, uz kuru attiecas Ziņojošā platformas operatora ziņošanas pienākumi.

4.Lai izpildītu ziņošanas pienākumus saskaņā ar 1. punktu, katra dalībvalsts paredz vajadzīgos noteikumus, lai pieprasītu Ziņojošajam platformas operatoram V pielikuma I iedaļas A punkta 3. apakšpunkta b) punkta nozīmē reģistrēties Savienībā. Reģistrācijas dalībvalsts kompetentā iestāde šādam Ziņojošajam platformas operatoram piešķir individuālu identifikācijas numuru.

Dalībvalstis paredz noteikumus, saskaņā ar kuriem Ziņojošais platformas operators var izvēlēties reģistrēties vienas vienīgas dalībvalsts kompetentajās iestādēs saskaņā ar noteikumiem, kas paredzēti V pielikuma IV iedaļas F punktā.

Komisija ar īstenošanas aktiem nosaka praktisko kārtību, kas vajadzīga, lai reģistrētu un identificētu Ziņojošos platformu operatorus. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 26. panta 2. punktā minēto procedūru.”;

7)direktīvas 8.b pantu groza šādi:

a)panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.Dalībvalstis reizi gadā iesniedz Komisijai statistiku par automātiskās informācijas apmaiņas apjomu saskaņā ar 8. panta 1. un 3.a punktu, 8.aa pantu un 8.ac pantu, kā arī informāciju par administratīvām un citām attiecīgām izmaksām un ieguvumiem, kas saistīti ar notikušo apmaiņu un visām iespējamām izmaiņām gan attiecībā uz nodokļu administrācijām, gan trešām personām.”;

b)panta 2. punktu svītro.

8)direktīvas 11. pantu groza šādi:

a)panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.Lai apmainītos ar 1. panta 1. punktā minēto informāciju, dalībvalsts kompetentā iestāde var pieprasīt citas dalībvalsts kompetentajai iestādei, lai pirmās minētās dalībvalsts pilnvaroti ierēdņi saskaņā ar otrās minētās dalībvalsts noteikto procedūru varētu:

a)atrasties birojos, kuros pieprasījuma saņēmējas dalībvalsts administratīvās iestādes veic savus pienākumus;

b)būt klāt administratīvās procedūrās pieprasījuma saņēmējas dalībvalsts teritorijā;

c)piedalīties administratīvās procedūrās, ko veic pieprasījuma saņēmēja dalībvalsts, attiecīgā gadījumā izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus.

Kompetentā iestāde atbild uz pirmajā daļā minēto pieprasījumu 30 dienu laikā, apstiprinot savu piekrišanu vai paziņojot pamatotu atteikumu pieprasījuma iesniedzējai iestādei.

Ja pieprasītā informācija ir dokumentos, kam pieprasījuma saņēmējas iestādes ierēdņi var piekļūt, pieprasījuma iesniedzējas iestādes ierēdņiem izsniedz to kopijas.”;

b)panta 2. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

Ja pieprasījuma iesniedzējas iestādes ierēdņi administratīvo procedūru laikā ir klāt vai piedalās, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus, viņi var izjautāt indivīdus un izskatīt oficiālus dokumentus.”;

9)direktīvas 12. panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3.Katras attiecīgās dalībvalsts kompetentā iestāde nolemj, vai tā vēlas piedalīties vienlaicīgās pārbaudēs. Tā apstiprina savu piekrišanu vai paziņo pamatotu atteikumu iestādei, kas ieteikusi veikt vienlaicīgu pārbaudi, 30 dienu laikā no ieteikuma saņemšanas.”;

10)direktīvā iekļauj šādu iedaļu:

“IIa IEDAĻA

Kopīgas revīzijas

12.a pants

Kopīgas revīzijas

1.Šajā direktīvā “kopīga revīzija” ir administratīva procedūra, ko kopīgi veic divu vai vairāku dalībvalstu kompetentās iestādes, kuras iepriekš saskaņotā un koordinētā veidā izskata lietu, kas saistīta ar vienu vai vairākām personām, attiecībā uz kurām konkrētajām dalībvalstīm ir kopīgas vai papildinošas intereses.

2.Ja vienas dalībvalsts kompetentā iestāde pieprasa citas dalībvalsts (vai citu dalībvalstu) kompetentajai iestādei veikt kopīgu revīziju attiecībā uz vienu vai vairākām personām, attiecībā uz kurām visām attiecīgajām dalībvalstīm ir kopīgas vai papildinošas intereses, pieprasījuma saņēmējas iestādes atbild uz pieprasījumu 30 dienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas.

3.Dalībvalsts kompetentās iestādes pieprasījumu veikt kopīgu revīziju var noraidīt pamatotu iemeslu dēļ un jo īpaši jebkura šāda iemesla dēļ:

a)pieprasītā kopīgā revīzija ietvertu procedūras vai informācijas paziņošanu, ar ko tiktu pārkāpti pieprasījuma saņēmējas dalībvalsts tiesību akti;

b)pieprasījuma iesniedzēja iestāde juridisku iemeslu dēļ nevar sniegt informāciju, kas ir līdzīga tai, par kuru tiktu sagaidīts, ka pieprasījuma saņēmēja dalībvalsts to sniedz kopīgās revīzijas laikā.

4.Ja viena vai vairākas personas pieprasa divu vai vairāku dalībvalstu kompetento iestādi kopīgi veikt personas(-u) revīziju, pieprasījuma saņēmējas iestādes atbild uz pieprasījumu 30 dienu laikā.

Ja pieprasījuma saņēmēja iestāde noraida pieprasījumu, tā informē pieprasījuma iesniedzēju(-as) personu(-as) par šādas rīcības iemesliem.

5.Neatkarīgi no 17. panta 4. punktā noteiktajiem ierobežojumiem informācijas sniegšanu dalībvalsts kompetentajai iestādei saistībā ar kopīgu revīziju saskaņā ar šo pantu nedrīkst atteikt, pamatojoties uz to, ka tās rezultātā tiktu izpausts komercnoslēpums, rūpniecisks vai dienesta noslēpums vai komercprocess, vai informācija, kuras izpaušana būtu pretrunā sabiedriskajai kārtībai. Tas neskar kompetentās pieprasījuma saņēmējas iestādes pienākumu nenodot vai nekādā veidā neatklāt šo informāciju trešām personām.

6.Kopīgas revīzijas veic saskaņā ar procesuālajiem noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kurā ar revīziju saistītās darbības tiek veiktas. Pierādījumus, kas savākti kopīgā revīzijā vienā dalībvalstī saskaņā ar tās tiesību aktiem, savstarpēji atzīst visas pārējās dalībvalstu kompetentās iestādes, kuras piedalās kopīgajā revīzijā.

7.Ja divu vai vairāku dalībvalstu kompetentās iestādes veic kopīgu revīziju, tās vienojas par lietas faktiem un apstākļiem un cenšas panākt vienošanos par revidētās(-o) personas(-u) nodokļa maksātāja statusu, pamatojoties uz kopīgās revīzijas rezultātiem. Revīzijas secinājumus iekļauj galīgajā ziņojumā, kam ir tāds pats juridiskais spēks kā attiecīgajiem valsts instrumentiem, kurus izdod pēc revīzijas.

8.Lai īstenotu galīgo ziņojumu, dalībvalstis tiesību aktos paredz iespēju veikt attiecīgus pielāgojumus.

9.Dalībvalstu kompetentās iestādes, kas veikušas kopīgu revīziju, 30 dienu laikā pēc galīgā ziņojuma izdošanas paziņo revidētajai(-ām) personai(-ām) revīzijas rezultātus, tostarp galīgo ziņojumu.

10.Par kopīgas revīzijas valodu lietojumu vienojas tajā iesaistītās kompetentās iestādes.”;

11)direktīvas 14. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Ja kompetentā iestāde sniedz informāciju saskaņā ar 5. vai 9. pantu, kompetentā iestāde, kas saņem informāciju, neskarot tās dalībvalstī piemērojamos noteikumus par nodokļu slepenības saglabāšanu un datu aizsardzību, nosūta atsauksmi tai kompetentajai iestādei, kas informāciju sniegusi, cik ātri vien iespējams, bet ne vēlāk kā 30 dienas pēc tam, kad tapuši zināmi pieprasītās informācijas izmantošanas rezultāti.

Komisija ar īstenošanas aktiem nosaka praktisko kārtību atsauksmju sniegšanai šādos gadījumos. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 26. panta 2. punktā minēto procedūru.”;

12)direktīvas 16. pantu groza šādi:

a)panta 1. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“Uz informāciju, kas jebkādā veidā paziņota starp dalībvalstīm saskaņā ar šo direktīvu, attiecas dienesta noslēpuma pienākums, un tai noteikta tāda pati aizsardzība kā līdzīgai informācijai tās dalībvalsts tiesību aktos, kura to saņēmusi. Šādu informāciju var izmantot, lai novērtētu, pārvaldītu un īstenotu dalībvalstu valsts tiesību aktus, kas attiecas uz 2. pantā minētajiem nodokļiem, kā arī PVN un citiem netiešajiem nodokļiem.”;

b)panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.Ar tās dalībvalsts kompetentās iestādes atļauju, kas saskaņā ar šo direktīvu sniedz informāciju, un tikai tādā mērā, kādā tas atļauts tās dalībvalsts tiesību aktos, kuras kompetentā iestāde šo informāciju saņem, informāciju un dokumentus, kas saņemti saskaņā ar šo direktīvu, var izmantot citiem nolūkiem nekā tiem, kas paredzēti 1. punktā.

Katras dalībvalsts kompetentā iestāde nosūta visu pārējo dalībvalstu kompetentajām iestādēm sarakstu ar nolūkiem (papildus tiem, kas minēti 1. punktā), kuriem saskaņā ar tās tiesību aktiem var izmantot informāciju un dokumentus Kompetentā iestāde, kas saņem informāciju, saņemto informāciju un dokumentus bez pirmajā daļā minētās atļaujas var izmantot jebkuram no paziņotājas dalībvalsts uzskaitītajiem nolūkiem.”;

13)direktīvas 17. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.Vienas dalībvalsts pieprasījuma saņēmēja iestāde sniedz citas dalībvalsts pieprasījuma iesniedzējai iestādei 5. pantā minēto informāciju ar noteikumu, ka pieprasījuma iesniedzēja iestāde, lai iegūtu pieprasīto informāciju, neapdraudot vēlamo mērķu sasniegšanu, pilnībā izmantojusi parastos informācijas avotus, kurus tā attiecīgajos apstākļos būtu varējusi izmantot, un izmantojusi visus pieejamos līdzekļus, izņemot tādus, kas radītu nesamērīgas grūtības.”;

14)direktīvas 20. pantu groza šādi:

a)panta 2. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“2.Šā panta 1. punktā minētajā standarta veidlapā iekļauj vismaz šādu informāciju, kas pieprasījuma iesniedzējai iestādei jāsniedz:

a)pārbaudāmās vai izmeklētās personas identitāte un – 5.b pantā minēto grupas pieprasījumu gadījumā – grupas kopīgo īpašību visaptverošs apraksts;

b)nodokļu mērķis, kuram informācija tiek pieprasīta.”;

b)panta 3. un 4. punktu aizstāj ar šādiem:

“3.Spontānu informāciju un apstiprinājumu par tās saņemšanu saskaņā attiecīgi ar 9. un 10. pantu, administratīvā paziņojuma pieprasījumus saskaņā ar 13. pantu, atsauksmes saskaņā ar 14. pantu un paziņojumus saskaņā ar 16. panta 2. un 3. punktu un 24. panta 2. punktu nosūta, izmantojot standarta veidlapas, kuras Komisija pieņēmusi saskaņā ar 26. panta 2. punktā minēto procedūru.

4. Automātisko informācijas apmaiņu saskaņā ar 8. un 8.ac pantu veic, izmantojot standarta elektronisku formātu, kura mērķis ir atvieglot šādu automātisku apmaiņu un kuru Komisija pieņēmusi saskaņā ar 26. panta 2. punktā minēto procedūru.”;

15)direktīvas 21. pantam pievieno šādu punktu:

“7.Komisija izstrādā un sniedz tehnisku un loģistikas atbalstu saistībā ar drošu centrālu saskarni administratīvajai sadarbībai nodokļu jomā, kur dalībvalstis sazinās, izmantojot standarta veidlapas saskaņā ar 20. panta 1. un 3. punktu. Minētajai saskarnei var piekļūt visu dalībvalstu kompetentās iestādes. Statistikas vākšanas nolūkā Komisijai ir piekļuve informācijai par informācijas apmaiņu, kas reģistrēta saskarnē un ko var iegūt automātiski. Komisijas piekļuve neskar dalībvalstu pienākumu sniegt statistikas datus par informācijas apmaiņu saskaņā ar 23. panta 4. punktu.

Komisija ar īstenošanas aktiem nosaka vajadzīgos praktiskos pasākumus. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 26. panta 2. punktā minēto procedūru.”;

16)direktīvas 22. panta 1.a punktu aizstāj ar šādu:

“1.aLai īstenotu un izpildītu dalībvalstu tiesību aktus, ar ko īsteno šo direktīvu, un nodrošinātu, ka darbojas administratīvā sadarbība, kuru izveido ar šo direktīvu, dalībvalstis likumā nodokļu iestādēm paredz piekļuvi mehānismiem, procedūrām, dokumentiem un informācijai, kas minēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2015/849* 13., 30., 31., 32.a un 40. pantā.

* Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/849 (2015. gada 20. maijs) par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 648/2012 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/60/EK un Komisijas Direktīvu 2006/70/EK (OV L 141, 5.6.2015., 73. lpp.).”;

17)direktīvas 23. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.Dalībvalstis savā jurisdikcijā pārbauda un izvērtē, cik efektīva ir administratīvā sadarbība saskaņā ar šo direktīvu, apkarojot izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanu, un katru gadu paziņo Komisijai novērtējuma rezultātus.”;

18)direktīvas 23.a panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.Informāciju, ko dalībvalsts paziņojusi Komisijai saskaņā ar 23. pantu, kā arī visus ziņojumus vai dokumentus, kurus Komisija ir izstrādājusi, izmantojot šo informāciju, var pārsūtīt citām dalībvalstīm. Uz šādi pārsūtītu informāciju attiecas dienesta noslēpuma pienākums, un tai noteikta tāda pati aizsardzība kā līdzīgai informācijai tās dalībvalsts tiesību aktos, kura to saņēmusi.

Komisijas izstrādātus ziņojumus un dokumentus, kas minēti pirmajā daļā, dalībvalstis drīkst izmantot tikai analītiskiem mērķiem, un dalībvalstis informāciju nepublicē un nedara pieejamu nevienai citai personai vai struktūrai, nesaņemot nepārprotamu Komisijas piekrišanu.

Neatkarīgi no pirmās un otrās daļas Komisija katru gadu var publicēt anonimizētus kopsavilkumus ar statistikas datiem, kurus dalībvalstis tai paziņo saskaņā ar 23. panta 4. punktu.”;

19)direktīvas 25. pantu groza šādi:

a)panta 2. un 3. punktu aizstāj ar šādiem:

“2.Finanšu iestādes, kas sniedz ziņojumus, starpniekus, Ziņojošos platformu operatorus un katras dalībvalsts kompetentās iestādes uzskata par kopīgiem datu pārziņiem, un Komisiju uzskata par datu apstrādātāju Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/679* nozīmē.

3.Neatkarīgi no 1. punkta katra dalībvalsts nodrošina, ka tās kompetentā iestāde vai attiecīgi katra Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, vai starpnieks, vai Ziņojošais platformas operators tās jurisdikcijā:

a)informē katru indivīdu, ka informācija par šo indivīdu tiks apkopota un pārsūtīta saskaņā ar šo direktīvu;

b)sniedz katram indivīdam visu informāciju, ko indivīdam ir tiesības saņemt no datu pārziņa, pietiekami savlaicīgi, lai indivīds varētu īstenot savas tiesības uz datu aizsardzību, un jebkurā gadījumā pirms informācijas paziņošanas.

Neatkarīgi no pirmās daļas b) apakšpunkta katra dalībvalsts paredz noteikumus, kas uzliek Ziņojošajiem platformu operatoriem pienākumu informēt Pārdevējus, par kuriem jāsniedz ziņojums, par paziņoto Atlīdzību.

* Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).”;

b)pantam pievieno šādu punktu:

“5.Dalībvalstis nodrošina, ka persondatu aizsardzības pārkāpuma gadījumā Regulas (ES) 2016/679 4. panta 12. punkta nozīmē kompetentās iestādes var lūgt Komisiju kā apstrādātāju, veicot risku mazinošu pasākumu, apturēt informācijas apmaiņu saskaņā ar šo direktīvu ar dalībvalsti, kurā pārkāpums noticis.

Apturēšana ilgst līdz brīdim, kad kompetentās iestādes lūdz Komisiju atkal atsākt informācijas apmaiņu atbilstīgi šai direktīvai ar dalībvalsti, kurā pārkāpums noticis.”;

20)direktīvas 25.a pantu aizstāj ar šādu:

“25.a pants

Sankcijas

Dalībvalstis paredz noteikumus par sankcijām, ko piemēro par to valsts noteikumu pārkāpumiem, kuri pieņemti saskaņā ar šo direktīvu un attiecas uz 8.aa, 8.ab un 8.ac pantu, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to īstenošanu. Paredzētās sankcijas ir efektīvas, samērīgas un atturošas.”;

21)direktīvai pievieno jaunu V pielikumu, kura teksts ir iekļauts šīs direktīvas pielikumā.

2. pants

1.Dalībvalstis vēlākais līdz 2021. gada 31. decembrim pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis tūlīt dara zināmus Komisijai minēto noteikumu tekstus.

Tās piemēro minētos noteikumus no 2022. gada 1. janvāra.

Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.

2.Dalībvalstis dara Komisijai zināmus to tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

3. pants

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

4. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē,

   Padomes vārdā –

   priekšsēdētājs

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

1.2.Attiecīgās politikas jomas ABM/ABB struktūrā

1.3.Priekšlikuma/iniciatīvas raksturs

1.4.Mērķi

1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

1.6.Ilgums un finansiālā ietekme

1.7.Paredzētie pārvaldības veidi

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1.Pārraudzības un ziņošanas noteikumi

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS APLĒSTĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

3.2.Aplēstā ietekme uz izdevumiem 

3.2.1.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz izdevumiem

3.2.2.Aplēstā ietekme uz darbības apropriācijām

3.2.3.Aplēstā ietekme uz administratīvajām apropriācijām

3.2.4.Saderība ar pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu

3.2.5.Trešo personu iemaksas

3.3.Aplēstā ietekme uz ieņēmumiem

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

Priekšlikums Padomes direktīvai, ar ko groza Padomes Direktīvu 2011/16/ES par administratīvu sadarbību nodokļu jomā

1.2.Attiecīgās politikas jomas ABM/ABB struktūrā 27  

14

14.03

1.3.Priekšlikuma/iniciatīvas raksturs

 Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību 

 Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību, pamatojoties uz izmēģinājuma projektu/sagatavošanas darbību 28  

 Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz esošas darbības pagarināšanu 

 Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz darbību, kas pārveidota jaunā darbībā 

1.4.Mērķi

1.4.1.Komisijas daudzgadu stratēģiskie mērķi, kurus plānots sasniegt ar priekšlikumu/iniciatīvu

Komisijas darba programmā 2020. gadam kā viena no prioritātēm ir minēta cīņa pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas. Ņemot to vērā, galvenā darbības joma ir vēl vairāk pastiprināt cīņu pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un uzlabot pārredzamību un informācijas apmaiņu.

1.4.2.Konkrētie mērķi un attiecīgās ABM/ABB darbības

Konkrētais mērķis

Ierosinātā tiesību akta mērķis ir uzlabot spēkā esošo politikas noteikumu darbību, kas paredzēti Direktīvā 2011/16/ES par administratīvo sadarbību. Ierosinātie uzlabojumi attiecas uz visiem informācijas apmaiņas un administratīvās sadarbības veidiem. To mērķis ir arī paplašināt automātiskās informācijas apmaiņas darbības jomu attiecībā uz informāciju, ko paziņo platformu operatori.

Attiecīgā(-s) ABM/ABB darbība(-s)

ABB 3

1.4.3.Paredzamie rezultāti un ietekme

Norādīt, kāda ir priekšlikuma/iniciatīvas iecerētā ietekme uz labuma guvējiem/mērķgrupām.

Spēkā esošo noteikumu uzlabošanai vajadzētu pozitīvi ietekmēt Direktīvas 2011/16/ES par administratīvo sadarbību efektīvu piemērošanu. Pašreizējo neefektivitātes problēmu risināšana vienotā veidā nodrošinās juridisko noteiktību un skaidrību.

Ziņošanas pienākuma mērķis attiecībā uz ienākumiem, kas gūti, izmantojot digitālās platformas, ir galvenokārt informēt nodokļu iestādes par darbībām, kuru dimensijas pārsniedz vienas jurisdikcijas robežas. Informācija, ko paziņo un ar ko apmainās ar attiecīgajām jurisdikcijām, ļaus kompetentajām iestādēm aprēķināt maksājamos nodokļus, pamatojoties uz pareizu un pilnīgu informāciju. Turklāt, nosakot ziņošanas prasību digitālajām platformām, tiks saņemta informācija par pārdevēju ienākumiem, un tādā veidā tiks radīti vienlīdzīgi konkurences apstākļi visiem pārdevējiem neatkarīgi no tā, vai tie darbojas, izmantojot digitālās platformas. Otrkārt, uz visiem platformu operatoriem attieksies vienas un tās pašas ziņošanas prasības.

1.4.4.Rezultātu un ietekmes rādītāji

Norādīt priekšlikuma/iniciatīvas īstenošanas uzraudzībā izmantojamos rādītājus.

Priekšlikums balstās uz Direktīvas 2011/16/ES par administratīvo sadarbību prasībām, ko tas groza attiecībā uz: i) dalībvalstu ikgadēju statistikas sniegšanu par informācijas apmaiņu; un ii) Komisijas sniegtu ziņojumu, pamatojoties uz šo statistiku, tostarp par automātiskās informācijas apmaiņas efektivitāti.

1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

1.5.1.Īstermiņa vai ilgtermiņa vajadzības

Direktīva 2011/16/ES par administratīvo sadarbību tiks grozīta, lai nekavējoties pēc stāšanās spēkā uzlabotu spēkā esošo noteikumu darbību un ieviestu pienākumus digitālo platformu operatoriem apkopot un paziņot informāciju par ienākumiem, ko nodokļu maksātāji guvuši, izmantojot digitālās platformas.

1.5.2.ES iesaistīšanās pievienotā vērtība

Rīcība ES līmenī nodrošinās pievienoto vērtību, salīdzinot ar atsevišķu dalībvalstu iniciatīvām šajā jomā. Pirmkārt, tas nodrošinās noteikumu konsekventu piemērošanu visā ES. Otrkārt, visām platformām, uz kurām attiecas noteikumu darbības joma, tiks piemērotas vienas un tās pašas ziņošanas prasības. Treškārt, ziņošana tiks papildināta ar informācijas apmaiņu un tādējādi ļaus nodokļu administrācijām iegūt visaptverošu informācijas kopumu par ienākumiem, kas gūti, izmantojot digitālo platformu. Tādējādi koordinēta rīcība ES līmenī var nodrošināt informācijas apmaiņas un administratīvās sadarbības sistēmas efektivitāti un pilnīgumu labāk nekā atsevišķas dalībvalstu iniciatīvas.

1.5.3.Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

Attiecībā uz digitālo platformu operatoriem 12 dalībvalstīs ir pieņemti tiesību akti un/vai administratīvi norādījumi, uz kuru pamata platformu operatoriem būtu jāsniedz informācija nodokļu administrācijām par pārdevējiem, kas darbojas to platformā. Vēl četras dalībvalstis plāno ieviest šādus tiesību aktus vai administratīvus norādījumus. Turklāt lielākā daļa dalībvalstu ir veikušas atbilstības pārbaudes attiecībā uz darījumiem, ko veicina platformas, piemēram, revīzijas, vēstules vai informācijas kampaņas.

1.5.4.Saderība un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem

Priekšlikums ir paredzēts, lai grozītu Direktīvu 2011/16/ES par administratīvo sadarbību, tāpēc procedūras, pasākumi un IT rīki, kas jau izveidoti vai tiek izstrādāti saistībā ar minēto direktīvu, būs pieejami izmantošanai šā priekšlikuma vajadzībām.

1.6.Ilgums un finansiālā ietekme

 Ierobežota ilguma priekšlikums/iniciatīva 

   Priekšlikuma/iniciatīvas darbības laiks: [DD.MM.]GGGG.-[DD.MM.]GGGG.

   Finansiālā ietekme: no GGGG. līdz GGGG. gadam.

 Beztermiņa priekšlikums/iniciatīva

Īstenošana ar uzsākšanas periodu no GGGG. līdz GGGG. gadam,

pēc kura turpinās normāla darbība.

1.7.Paredzētie pārvaldības veidi 29

 Komisijas īstenota tieša pārvaldība:

ko veic tās struktūrvienības, tostarp personāls Savienības delegācijās;

   ko veic izpildaģentūras.

 Dalīta pārvaldība kopā ar dalībvalstīm

 Netieša pārvaldība, kurā budžeta izpildes uzdevumi uzticēti:

trešām valstīm vai to izraudzītām struktūrām;

starptautiskām organizācijām un to aģentūrām (precizēt);

EIB un Eiropas Investīciju fondam;

Finanšu regulas 208. un 209. pantā minētajām struktūrām;

publisko tiesību subjektiem;

privāttiesību subjektiem, kas veic sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju uzdevumus, tādā mērā, kādā tiem ir pienācīgas finanšu garantijas;

dalībvalstu privāttiesību subjektiem, kuriem ir uzticēta publiskā un privātā sektora partnerības īstenošana un kuri sniedz pienācīgas finanšu garantijas;

personām, kurām, ievērojot Līguma par Eiropas Savienību V sadaļu, uzticēts īstenot konkrētas KĀDP darbības un kuras ir noteiktas attiecīgajā pamataktā.

Ja norādīti vairāki pārvaldības veidi, sniedziet papildu informāciju iedaļā “Piezīmes”.

Piezīmes

Šis priekšlikums ir balstīts uz esošo automātiskas informācijas apmaiņas režīmu un sistēmām, kas izstrādātas saskaņā ar Direktīvas 2011/16/ES 21. pantu iepriekšējo grozījumu kontekstā. Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm izstrādā standarta veidlapas un formātus informācijas apmaiņai, izmantojot īstenošanas pasākumus. Attiecībā uz CCN tīklu, kas ļaus dalībvalstīm apmainīties ar informāciju, Komisija ir atbildīga par šā tīkla izstrādi un dalībvalstis apņemsies izveidot piemērotu valsts infrastruktūru, kura nodrošinās informācijas apmaiņas iespēju CCN tīklā.

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1.Pārraudzības un ziņošanas noteikumi

Norādīt biežumu un nosacījumus.

Dalībvalstis apņemas:

- nosūtīt Komisijai gada novērtējumu par direktīvas 8., 8.a, 8.aa, 8.ab un ierosinātajā 8.ac pantā minētās automātiskās informācijas apmaiņas efektivitāti, kā arī sasniegtos praktiskos rezultātus;

- iesniegt virkni statistikas datu, ko nosaka Komisija saskaņā ar 26. panta 2. punktā noteikto procedūru (īstenošanas pasākumi), šīs direktīvas izvērtēšanai.

27. pantā Komisija ir apņēmusies reizi piecos gados iesniegt ziņojumu par to, kā direktīva tiek piemērota; šo intervālu sāka skaitīt no 2013. gada 1. janvāra. Šā priekšlikuma (ar ko groza DAS) rezultātus iekļaus ziņojumā Eiropas Parlamentam un Padomei, kurš tiks sagatavots līdz 2028. gada 1. janvārim.

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma

2.2.1.Apzinātie riski

Iespējamie riski ir šādi:

- dalībvalstis apņemas sniegt Komisijai statistikas datus, kas pēc tam noteiks direktīvas novērtējumu. Komisija reizi 5 gados apņemas iesniegt ziņojumu, pamatojoties uz šiem datiem; konkrēti automātiskas informācijas apmaiņas jomā dalībvalstis apņemas iesniegt Komisijai gada novērtējumu par šādas apmaiņas efektivitāti. Ar to saistītais potenciālais risks ir tāds, ka Komisijas saņemtie dati neatbilst gaidītajai kvalitātei.

2.2.2.Informācija par izveidoto iekšējās kontroles sistēmu

Fiscalis atbalstīs iekšējās kontroles sistēmu saskaņā ar 2013. gada 11. decembra Regulu (ES) Nr. 1286/2013 30 , nodrošinot līdzekļus turpmākajam:

- vienotas rīcības (piemēram, projektu grupas);

- tehnisko specifikāciju, tostarp XML Schema, izstrāde.

Kontroles stratēģijas galvenie elementi ir šādi.

Iepirkuma līgumi

Finanšu regulā noteiktās iepirkuma kontroles procedūras: jebkurš iepirkuma līgums tiek noslēgts, ievērojot noteikto pārbaudes procedūru, ko Komisijas dienesti veic attiecībā uz maksājumiem, ņemot vērā līgumiskās saistības un pareizu finanšu un vispārīgo pārvaldību. Visos starp Komisiju un saņēmējiem noslēgtajos līgumos ir paredzēti pasākumi krāpšanas apkarošanai (pārbaudes, ziņojumi utt.). Tiek izstrādāti sīki atsauces nosacījumi, un tie veido katra konkrētā līguma pamatu. Pieņemšanas process notiek, stingri ievērojot TAXUD TEMPO metodoloģiju: sasniedzamie rezultāti tiek izskatīti, nepieciešamības gadījumā koriģēti un visbeidzot pilnībā apstiprināti (vai noraidīti). Nevienu rēķinu nevar apmaksāt, ja tam nav “apstiprinājuma vēstules”.

Iepirkuma tehniskā pārbaude

TAXUD ĢD veic sasniedzamo rezultātu kontroli un uzrauga līgumslēdzēju darbību un sniegtos pakalpojumus. Tas regulāri veic arī savu līgumslēdzēju kvalitātes un drošības pārbaudes. Kvalitātes pārbaudē tiek pārbaudīta līgumslēdzēja reālo procesu atbilstība to kvalitātes plānos definētajiem noteikumiem un procedūrām. Drošības pārbaužu uzmanība tiek vērsta uz konkrētiem procesiem, procedūrām un struktūru.

Papildus iepriekš minētajām kontrolēm TAXUD ĢD veic tradicionālo finanšu kontroli.

Ex-ante saistību pārbaude

Visu saistību pārbaudi TAXUD ĢD veic Finanšu un cilvēkresursu darba korespondējošās nodaļas vadītājs. Līdz ar to ex-ante pārbaude tiek veikta 100 % piešķirtajām summām. Šī procedūra nodrošina augsta līmeņa pārliecību par darījumu legalitāti un likumību.

Ex-ante maksājumu pārbaude

Ex-ante pārbauda 100 % maksājumu. Turklāt vismaz viens maksājums (no visām izdevumu kategorijām) nedēļā tiek izlases kārtā izvēlēts papildu ex-ante pārbaudei, kuru veic Finanšu un cilvēkresursu darba korespondējošās nodaļas vadītājs. Attiecībā uz segumu nav noteikts mērķis, jo šādas pārbaudes mērķis ir pārbaudīt maksājumus “izlases veidā”, lai pārliecinātos, vai visi maksājumi tiek sagatavoti atbilstīgi prasībām. Atlikušie maksājumi katru dienu tiek apstrādāti saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem.

Deklarācijas, ko sastāda kredītrīkotāji ar pastarpināti deleģētām pilnvarām (AOSD)

Visi AOSD paraksta deklarācijas, kuras pievienotas gada darbības pārskatam par konkrēto gadu. Šīs deklarācijas attiecas uz programmas darbībām. AOSD deklarē, ka darbības, kas saistītas ar budžeta izpildi, ir veiktas saskaņā ar labas finanšu pārvaldības principiem, ka esošās vadības un kontroles sistēmas sniedz pietiekamu pārliecību par darījumu likumību un pareizību, ka ar šīm darbībām saistītie riski ir pienācīgi identificēti un paziņoti un ka ir īstenoti riska mazināšanas pasākumi.

2.2.3.Paredzamās pārbaužu izmaksas un ieguvumi un gaidāmā kļūdas riska līmeņa novērtējums

Izveidotie kontroles mehānismi ļauj TAXUD ĢD būt pietiekami pārliecinātam par izdevumu kvalitāti un likumību un samazināt neatbilstības risku. Iepriekšminētie kontroles stratēģijas pasākumi samazina potenciālos riskus zem noteiktā 2 % mērķa un attiecas uz visiem saņēmējiem. Citi papildu pasākumi turpmākai riska mazināšanai radītu neproporcionāli augstas izmaksas, tāpēc tie nav paredzēti. Kopējās izmaksas, kas saistītas ar minētās kontroles stratēģijas īstenošanu (attiecībā uz visiem izdevumiem saskaņā ar programmu Fiscalis 2020), ir ierobežotas līdz 1,6 % no kopējiem maksājumiem. Paredzams, ka saistībā ar šo iniciatīvu tās paliks minētajā līmenī. Programmas kontroles stratēģija ierobežo neatbilstības risku praktiski līdz nullei un ir proporcionāla iespējamiem riskiem.

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi

Norādīt esošos vai plānotos novēršanas pasākumus un citus pretpasākumus.

Saskaņā ar noteikumiem un procedūrām, kas izklāstītas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES, Euratom) Nr. 1073/1999 31 un Padomes Regulā (Euratom, EK) Nr. 2185/96 32 , Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) var veikt izmeklēšanu, tostarp pārbaudes un apskates uz vietas, lai noteiktu, vai saistībā ar dotāciju nolīgumu vai dotāciju lēmumu, vai līgumu, kas finansēts saskaņā ar šo regulu, ir notikusi krāpšana, korupcija vai jebkāda cita nelikumīga darbība, kas ietekmē Savienības finanšu intereses.

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS APLĒSTĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

Esošās budžeta pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija

Budžeta pozīcija

Izdevumu  
veids

Iemaksas

14.03.01.

Dif./nedif. 33

no EBTA valstīm 34

no kandidātvalstīm 35

no trešām valstīm

Finanšu regulas 21. panta 2. punkta b) apakšpunkta nozīmē

1.A – Konkurētspēja izaugsmei un nodarbinātībai

Nodokļu sistēmu darbības uzlabošana

Dif.

Jaunveidojamās budžeta pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija

Budžeta pozīcija

Izdevumu 
veids

Iemaksas

Nr.  
[…][Kategorija………………………………………]

Dif./nedif.

no EBTA valstīm

no kandidātvalstīm

no trešām valstīm

Finanšu regulas 21. panta 2. punkta b) apakšpunkta nozīmē

[…][XX.GG.GG.GG]

JĀ/NĒ

JĀ/NĒ

JĀ/NĒ

JĀ/NĒ

3.2.Aplēstā ietekme uz izdevumiem

3.2.1.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz izdevumiem

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Daudzgadu finanšu shēmas
izdevumu kategorija

1.A

Konkurētspēja izaugsmei un nodarbinātībai

ĢD: TAXUD

Gads 
N 36

Gads 
N+1

Gads 
N+2

Gads 
N+3

Gads 
N+4

Gads 
N+5

KOPĀ

• Darbības apropriācijas

Budžeta pozīcijas numurs 14.03.01.

Saistības

(1)

0,4

0,4

0,1

0,1

0,1

1,1

Maksājumi

(2)

0,0

0,4

0,4

0,1

0,1

0,1

1,1

Budžeta pozīcijas numurs

Saistības

(1 a)

Maksājumi

(2a)

Administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem 37  

Budžeta pozīcijas numurs

(3)

KOPĀ apropriācijas 
TAXUD ĢD

Saistības

=1+1a +3

0,4

0,4

0,1

0,1

0,1

1,1

Maksājumi

=2+2a

+3

0,0

0,4

0,4

0,1

0,1

0,1

1,1

 



KOPĀ darbības apropriācijas

Saistības

(4)

0,4

0,4

0,1

0,1

0,1

1,1

Maksājumi

(5)

0,0

0,4

0,4

0,1

0,1

0,1

1,1

• KOPĀ administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem

(6)

KOPĀ daudzgadu finanšu shēmas
IZDEVUMU KATEGORIJAS 1.A apropriācijas

Saistības

=4+ 6

0,4

0,4

0,1

0,1

0,1

1,1

Maksājumi

=5+ 6

0,0

0,4

0,4

0,1

0,1

0,1

1,1

Ja priekšlikums / iniciatīva ietekmē vairākas izdevumu kategorijas

• KOPĀ darbības apropriācijas

Saistības

(4)

0,4

0,4

0,1

0,1

0,1

1,1

Maksājumi

(5)

0,000

0,4

0,4

0,1

0,1

0,1

1,1

• KOPĀ administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem

(6)

KOPĀ daudzgadu finanšu shēmas
IZDEVUMU KATEGORIJU 1 līdz 4 apropriācijas 
(atsauces summa)

Saistības

=4+ 6

0,4

0,4

0,1

0,1

0,1

1,1

Maksājumi

=5+ 6

0,0

0,4

0,4

0,1

0,1

0,1

1,1





Daudzgadu finanšu shēmas
izdevumu kategorija

5

'Kopā administratīvie izdevumi'

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Gads 
N

Gads 
N+1

Gads 
N+2

Gads 
N+3

Gads 
N+4

KOPĀ

ĢD: TAXUD

• Cilvēkresursi

0,069

0,069

0,028

0,014

0,014

0,194

• Citi administratīvie izdevumi

0,004

0,004

0,002

0,001

0,001

0,012

KOPĀ — TAXUD ĢD

Apropriācijas

0,073

0,073

0,030

0,015

0,015

0,206

KOPĀ apropriācijas 
daudzgadu finanšu shēmas 
5. IZDEVUMU KATEGORIJĀ 

(Saistību summa = maksājumu summa)

0,073

0,073

0,030

0,015

0,015

0,206

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Gads 
N 38

Gads 
N+1

Gads 
N+2

Gads 
N+3

Gads 
N+4

Gads 
N+5

KOPĀ

KOPĀ daudzgadu finanšu shēmas
IZDEVUMU KATEGORIJU 1 līdz 5 apropriācijas 

Saistības

0,473

0,473

0,130

0,115

0,115

1,306

Maksājumi

0,073

0,473

0,430

0,115

0,115

0,100

1,306

3.2.2.Aplēstā ietekme uz darbības apropriācijām

   Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgas darbības apropriācijas

   Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgas šādas darbības apropriācijas:

Saistību apropriācijas miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Norādīt mērķus un iznākumus

Gads 
N

Gads 
N+1

Gads 
N+2

Gads 
N+3

Gads

N+4

KOPĀ

IZNĀKUMI

Veids 39

Vidējās izmaksas

Daudzums

Izmaksas

Daudzums

Izmaksas

Daudzums

Izmaksas

Daudzums

Izmaksas

Daudzums

Izmaksas

Kopējais daudzums

Kopējās izmaksas

KONKRĒTAIS MĒRĶIS Nr. 1 40

Specifikācijas

0,400

0,100

0,500

Attīstība

0,280

0,280

Uzturēšana

0,050

0,050

0,050

0,150

Atbalsts

0,010

0,030

0,030

0,030

0,100

Apmācība

ITSM (infrastruktūra, uzņemšana, licences, utt.),

0,010

0,020

0,020

0,020

0,070

Starpsumma – konkrētais mērķis Nr. 1

0,400

0,400

0,100

0,100

0,100

1,100

KONKRĒTAIS MĒRĶIS Nr. 2 ...

- Iznākums

Starpsumma – konkrētais mērķis Nr. 2

KOPĒJĀS IZMAKSAS

0,400

0,400

0,100

0,100

0,100

1,100

3.2.3.Aplēstā ietekme uz administratīvajām apropriācijām

3.2.3.1.Kopsavilkums

   Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgas administratīvās apropriācijas

   Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgas šādas administratīvās apropriācijas:

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Gads 
N 41

Gads 
N+1

Gads 
N+2

Gads 
N+3

Gads 
N+4

KOPĀ

Daudzgadu finanšu shēmas 
5. IZDEVUMU KATEGORIJA

Cilvēkresursi

0,069

0,069

0,028

0,014

0,014

0,194

Pārējie administratīvie izdevumi

0,004

0,004

0,002

0,001

0,001

0,012

Starpsumma – daudzgadu finanšu shēmas 
5. IZDEVUMU KATEGORIJA

0,073

0,073

0,030

0,015

0,015

0,206

Ārpus daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS 42  

Cilvēkresursi

Pārējie administratīvie
izdevumi

Starpsumma –
ārpus daudzgadu finanšu shēmas
5. IZDEVUMU KATEGORIJAS

KOPĀ

0,073

0,073

0,030

0,015

0,015

0,206

Vajadzīgās cilvēkresursu un citu administratīvu izdevumu apropriācijas tiks nodrošinātas no ĢD apropriācijām, kas jau ir piešķirtas darbības pārvaldībai un/vai ir pārdalītas attiecīgajā ĢD, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtus papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

3.2.3.2.Aplēstās cilvēkresursu vajadzības

   Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgi cilvēkresursi

   Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgi šādi cilvēkresursi:

Aplēse izsakāma ar pilnslodzes ekvivalentu

Gads 
N

Gads 
N+1

N+2 gads

N+3 gads

N+4 gads

• Štatu sarakstā ietvertās amata vietas (ierēdņi un pagaidu darbinieki)

XX 01 01 01 (Galvenā mītne un Komisijas pārstāvniecības)

0,5

0,5

0,2

0,1

0,1

XX 01 01 02 (Delegācijas)

XX 01 05 01 (Netiešā pētniecība)

10 01 05 01 (Tiešā pētniecība)

Ārštata darbinieki (izsakot ar pilnslodzes ekvivalentu FTE) 43

XX 01 02 01 (AC, END, INT, ko finansē no vispārīgajām apropriācijām)

XX 01 02 02 (AC, AL, END, INT un JED delegācijās)

XX 01 04 gg  44

– galvenajā mītnē

– delegācijās

XX 01 05 02 (AC, END, INT - netiešā pētniecība)

10 01 05 02 (AC, END, INT – tiešā pētniecība)

Citas budžeta pozīcijas (norādīt)

KOPĀ

0,5

0,5

0,2

0,1

0,1

XX ir attiecīgā politikas joma vai budžeta sadaļa.

Nepieciešamie cilvēkresursi tiks nodrošināti, izmantojot attiecīgā ĢD darbiniekus, kuri jau ir iesaistīti konkrētās darbības pārvaldībā un/vai ir pārgrupēti attiecīgajā ĢD, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtos papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

Veicamo uzdevumu apraksts:

Ierēdņi un pagaidu darbinieki

Sanāksmju un sarakstes ar dalībvalstīm sagatavošana; darbs pie veidlapām, IT formātiem un centrālās direktorijas;

ārpakalpojumu sniedzēju nolīgšana darbam pie IT sistēmas.

Ārštata darbinieki

Neattiecas

3.2.4.Saderība ar pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu

   Priekšlikums/iniciatīva atbilst kārtējai daudzgadu finanšu shēmai

   Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpārplāno attiecīgā izdevumu kategorija daudzgadu finanšu shēmā

Aprakstiet, kas jāpārplāno, norādot attiecīgās budžeta pozīcijas un summas.

[…]

   Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpiemēro elastības instruments vai jāpārskata daudzgadu finanšu shēma.

Paskaidrojiet, kas jādara, norādot attiecīgās izdevumu kategorijas, budžeta pozīcijas un atbilstošās summas.

[…]

3.2.5.Trešo personu iemaksas

Priekšlikums/iniciatīva neparedz līdzfinansējumu no trešām personām

Priekšlikums/iniciatīva paredz šādu līdzfinansējumu:

Apropriācijas miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Gads 
N

Gads 
N+1

Gads 
N+2

Gads 
N+3

Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)

Kopā

Norādīt līdzfinansētāju struktūru 

KOPĀ līdzfinansētās apropriācijas

 

3.3.Aplēstā ietekme uz ieņēmumiem

   Priekšlikums/iniciatīva finansiāli neietekmē ieņēmumus.

   Priekšlikums/iniciatīva finansiāli ietekmē:

   pašu resursus

   dažādus ieņēmumus

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Budžeta ieņēmumu pozīcija:

Kārtējā finanšu gadā pieejamās apropriācijas

Priekšlikuma/iniciatīvas ietekme 45

Gads 
N

Gads 
N+1

Gads 
N+2

Gads 
N+3

Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)

…………. pants

Attiecībā uz dažādiem ieņēmumiem, kas ir “piešķirtie ieņēmumi”, norādīt attiecīgo(-ās) izdevumu pozīciju(-as).

[…]

Norādīt, ar kādu metodi aprēķināta ietekme uz ieņēmumiem.

[…]

(1)    Eiropas Komisija, Politikas pamatnostādnes nākamajai Eiropas Komisijai 2019.–2024. gadam. Eiropas Savienība, kas tiecas uz augstākiem mērķiem. https://ec.europa.eu/commission/sites/beta-political/files/political-guidelines-next-commission_lv.pdf .
(2)    COM(2020) 456 final.
(3)    COM(2020) 312 final.
(4)    COM(2020) 313 final.
(5)    Padomes Direktīva 2011/16/ES par administratīvu sadarbību nodokļu jomā un ar ko atceļ Direktīvu 77/799/EEK (OV L 64, 11.3.2011., 1. lpp.).
(6)    Eiropas Komisija, Komisijas dienestu darba dokuments “Izvērtējums par Padomes Direktīvu 2011/16/ES par administratīvu sadarbību nodokļu jomā un ar ko atceļ Direktīvu 77/799/EEK”, SWD(2019) 328 final.
(7)    ES Kopējais transfertcenu noteikšanas forums, A Coordinated Approach to Transfer Pricing Controls within the EU, JTPF/013/2018/EN, 2018. gada oktobris.
(8)    Eiropas Komisijas priekšsēdētājas Urzulas fon der Leienas pilnvarojuma vēstule ekonomikas komisāram Paolo Džentiloni, 2019. gada 10. septembris.
(9)    Padomes Direktīva (ES) 2014/107 (2014. gada 9. decembris), ar ko groza Direktīvu 2011/16/ES attiecībā uz obligāto automātisko informācijas apmaiņu nodokļu jomā (OV L 359, 16.12.2014., 1. lpp.).
(10)    Padomes Direktīva (ES) 2015/2376 (2015. gada 8. decembris), ar ko groza Direktīvu 2011/16/ES attiecībā uz obligāto automātisko informācijas apmaiņu nodokļu jomā (OV L 332, 18.12.2015., 1. lpp.).
(11)    Padomes 2016. gada 25. maija Direktīva (ES) 2016/881, ar ko Direktīvu 2011/16/ES groza attiecībā uz obligātu automātisku informācijas apmaiņu nodokļu jomā (OV L 146, 3.6.2016., 8. lpp.).
(12)    Padomes Direktīva (ES) 2016/2258 (2016. gada 6. decembris), ar ko groza Direktīvu 2011/16/ES attiecībā uz nodokļu iestāžu piekļuvi informācijai par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu (OV L 342, 16.12.2016., 1.–3. lpp.).
(13)    Padomes Direktīva (ES) 2018/822 (2018. gada 25. maijs), ar ko attiecībā uz obligāto automātisko informācijas apmaiņu nodokļu jomā saistībā ar ziņojamām pārrobežu shēmām groza Direktīvu 2011/16/ES (OV L 139, 5.6.2018., 1.–13. lpp.).
(14)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 (2018. gada 23. oktobris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (OV L 295, 21.11.2018., 39.–98. lpp.).
(15)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/31/EK (2000. gada 8. jūnijs) par dažiem informācijas sabiedrības pakalpojumu tiesiskiem aspektiem, jo īpaši elektronisko tirdzniecību, iekšējā tirgū (Direktīva par elektronisko tirdzniecību) (OV L 178, 17.7.2000., 1. lpp.).
(16)    Komisijas dienestu darba dokuments (n 2).
(17)    (insert ref to RSB Opinion).
(18)    (insert ref to final IA).
(19)    OV C […], […], […]. lpp.
(20)    OV C […], […], […]. lpp.
(21)    Padomes Direktīva 2011/16/ES (2011. gada 15. februāris) par administratīvu sadarbību nodokļu jomā un ar ko atceļ Direktīvu 77/799/EEK (OV L 64, 11.3.2011., 1. lpp.).
(22)    Eiropas Komisija, Komisijas dienestu darba dokuments “Izvērtējums par Padomes Direktīvu 2011/16/ES par administratīvu sadarbību nodokļu jomā un ar ko atceļ Direktīvu 77/799/EEK”, SWD(2019) 328 final.
(23)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1286/2013 (2013. gada 11. decembris), ar ko izveido rīcības programmu nodokļu sistēmu darbības uzlabošanai Eiropas Savienībā laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam (“Fiscalis 2020”) un atceļ Lēmumu Nr. 1482/2007/EK ( OV L 347, 20.12.2013., 25. lpp.).
(24)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).
(25)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).
(26)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 (2018. gada 23. oktobris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK.
(27)    ABM: budžeta līdzekļu vadība pa darbības jomām, ABB: budžeta līdzekļu sadale pa darbības jomām.
(28)    Kā paredzēts Finanšu regulas 54. panta 2. punkta a) vai b) apakšpunktā.
(29)    Sīkāku informāciju par pārvaldības veidiem un atsauces uz Finanšu regulu skatīt BudgWeb tīmekļa vietnē: http://www.cc.cec/budg/man/budgmanag/budgmanag_en.html
(30)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1286/2013 (2013. gada 11. decembris), ar ko izveido rīcības programmu nodokļu sistēmu darbības uzlabošanai Eiropas Savienībā laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam (“Fiscalis 2020”) un atceļ Lēmumu Nr. 1482/2007/EK ( OV L 347, 20.12.2013., 25.-32. lpp.).
(31)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1073/1999 (1999. gada 25. maijs) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), OV L 136, 31.5.1999., 1. lpp.
(32)    Padomes Regula (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (1996. gada 11. novembris) par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.).
(33)    Dif. – diferencētās apropriācijas, nedif. – nediferencētās apropriācijas.
(34)    EBTA : Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija.
(35)    Kandidātvalstis un attiecīgā gadījumā potenciālās kandidātvalstis no Rietumbalkāniem.
(36)    N gads ir gads, kurā priekšlikumu/iniciatīvu sāk īstenot.
(37)    Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās BA pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.
(38)    N gads ir gads, kurā priekšlikumu/iniciatīvu sāk īstenot.
(39)    Iznākumi ir attiecīgie produkti vai pakalpojumi (piemēram, finansēto studentu apmaiņu skaits, uzbūvēto ceļu garums kilometros utt.).
(40)    Konkrētie mērķi, kas norādīti 1.4.2. punktā.
(41)    N gads ir gads, kurā priekšlikumu/iniciatīvu sāk īstenot.
(42)    Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās BA pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.
(43)    AC – līgumdarbinieki, AL – vietējie darbinieki, SNE – valstu norīkotie eksperti, INT – aģentūru darbinieki, JED – jaunākie eksperti delegācijās.
(44)    Ārštata darbiniekiem paredzēto maksimālo summu finansē no darbības apropriācijām (kādreizējām BA pozīcijām).
(45)    Norādītajām tradicionālo pašu resursu (muitas nodokļi, cukura nodevas) summām jābūt neto summām, t.i., bruto summām, no kurām atskaitītas iekasēšanas izmaksas 25 % apmērā.
Top

Briselē, 15.7.2020

COM(2020) 314 final

PIELIKUMS

dokumentam

Priekšlikums Padomes direktīvai,

ar ko groza Direktīvu 2011/16/ES par administratīvu sadarbību nodokļu jomā



{SEC(2020) 271 final} - {SWD(2020) 129 final} - {SWD(2020) 130 final} - {SWD(2020) 131 final}


PIELIKUMS

“V PIELIKUMS

ZIŅOŠANAS NOTEIKUMI PLATFORMU OPERATORIEM

Šajā pielikumā noteikti ziņojumu sniegšanas un pienācīgas pārbaudes noteikumi, ko piemēro Ziņojošie platformu operatori, lai dalībvalstis ar automātisku informācijas apmaiņu varētu paziņot šīs direktīvas 8.ac pantā minēto informāciju.

Šajā pielikumā arī aprakstīti noteikumi un administratīvās procedūras, kurām dalībvalstīs jābūt ieviestām, lai nodrošinātu, ka tiek efektīvi īstenotas tajā izklāstītās ziņojumu sniegšanas un pienācīgas pārbaudes procedūras un nodrošināta atbilstība tām.

I IEDAĻA

TERMINU DEFINĪCIJAS

Turpmāk minētajiem terminiem ir pie tiem izklāstītā nozīme.

A. Ziņojošie platformu operatori

1.“Platforma” ir jebkāda programmatūra, tostarp tīmekļa vietne vai tās daļa, un lietotnes, tostarp mobilās lietotnes, kam var piekļūt lietotāji un kas ļauj Pārdevējiem pieslēgties citiem lietotājiem, lai šādiem lietotājiem tieši vai netieši veiktu Attiecīgo darbību. Tas ietver arī jebkādu vienošanos par Atlīdzības par Attiecīgo darbību iekasēšanu un samaksu.

Termins “Platforma” neietver programmatūru, kas bez turpmākas iejaukšanās Attiecīgās darbības veikšanā ļauj tikai un vienīgi jebko no turpmāk minētā:

(a)apstrādāt maksājumus saistībā ar Attiecīgo darbību;

(b)lietotājiem parādīt vai reklamēt kādu Attiecīgo darbību;

(c)novirzīt vai pārsūtīt lietotājus uz Platformu.

2.“Platformas operators” ir Vienība, kas slēdz līgumus ar Pārdevējiem par Platformas pilnīgu vai daļēju pieejamību šādiem Pārdevējiem.

3. “Ziņojošais platformas operators” ir Platformas operators, ko raksturo kāds no turpmākajiem apstākļiem:

(a)tas ir rezidents nodokļu vajadzībām kādā dalībvalstī vai, ja Platformas operatoram nevienā dalībvalstī nav rezidences nodokļu vajadzībām, tas atbilst kādam no šādiem nosacījumiem:

i) tas ir inkorporēts saskaņā ar kādas dalībvalsts tiesību aktiem;

ii) tā vadības vieta (tostarp faktiskās vadības vieta) atrodas kādā dalībvalstī vai

iii)tam kādā dalībvalstī ir pastāvīga pārstāvniecība;

(b)tas nav ne rezidents nodokļu vajadzībām, ne ir inkorporēts vai tiek pārvaldīts kādā dalībvalstī, un tam nav arī pastāvīgas pārstāvniecības kādā dalībvalstī, bet tas palīdz Pārdevējiem, par kuriem jāsniedz ziņojums, Attiecīgās darbības veikšanā vai kādā dalībvalstī esoša nekustamā īpašuma iznomāšanā.

4.“Attiecīgā darbība” ir darbība, ko veic par Atlīdzību un kas ir kāda no turpmākajām darbībām:

(a)nekustamā īpašuma iznomāšana;

(b)individuāli pakalpojumi;

(c)preču pārdošana;

(d)jebkura transporta veida iznomāšana;

(e)ieguldījumi un aizdevumi kolektīvās finansēšanas kontekstā, kā noteikts Savienības finanšu tirgu tiesiskajā regulējumā.

Termins “Attiecīgā darbība” neietver darbību, ko veic Pārdevējs, kurš darbojas kā Ziņojošā platformas operatora darbinieks, vai ar Platformas operatoru saistīta Vienība.

5.“Atlīdzība” ir jebkāda veida kompensācija, atskaitot jebkādas maksas, komisijas maksas vai nodokļus, ko ietur vai iekasē Ziņojošais platformas operators, kuru maksā vai kreditē Pārdevējam saistībā ar Attiecīgo darbību un kuras summa Platformas operatoram ir zināma vai kuras summu tas varētu loģiski izsecināt.

6.“Individuāls pakalpojums” ir pakalpojums, kas ietver ar laiku vai uzdevumu saistītu darbu, kuru veic viens vai vairāki indivīdi, kas darbojas vai nu neatkarīgi, vai kādas Vienības vārdā, un kuru veic pēc lietotāja pieprasījuma vai nu tiešsaistē, vai fiziski bezsaistē pēc tam, kad to veikt ir palīdzējusi platforma.

B. Pārdevēji, par kuriem jāsniedz ziņojums

1.“Pārdevējs” ir Platformas lietotājs (vai nu indivīds, vai Vienība), kas jebkurā brīdī Pārskata perioda laikā ir reģistrēts Platformā un veic Attiecīgo darbību.

2.“Aktīvs pārdevējs” ir jebkurš Pārdevējs, kas vai nu nodrošina Attiecīgo darbību Pārskata perioda laikā, vai kam tiek maksāta vai kreditēta Atlīdzība saistībā ar Attiecīgo darbību Pārskata perioda laikā.

3.“Pārdevējs, par kuru jāsniedz ziņojums” ir jebkurš Aktīvs pārdevējs, izņemot Izslēgtos pārdevējus, kas ir rezidents kādā dalībvalstī vai kas ir iznomājis kādā dalībvalstī esošu nekustamo īpašumu.

Pārdevēju, par kuru jāsniedz ziņojums, uzskata par rezidentu kādā dalībvalstī pirmās daļas nozīmē, ja Pārskata periodā tas atbilst kādam no šādiem nosacījumiem:

(a)tā galvenā adrese ir kādā dalībvalstī;

(b)tam ir kādā dalībvalstī izdots NMIN vai PVN identifikācijas numurs;

(c)Pārdevējam, kas ir Vienība, kādā dalībvalstī ir pastāvīga pārstāvniecība.

4. “Izslēgtais pārdevējs” ir jebkurš Pārdevējs, kas ir Valdības vienība.

C. Citas definīcijas

1.“Vienība” ir juridiska persona vai juridisks veidojums, piemēram, korporācija, personālsabiedrība, trasts vai fonds.

2.“Valdības vienība” ir kādas dalībvalsts vai citas jurisdikcijas valdība, jebkāds dalībvalsts vai citas jurisdikcijas administratīvi teritoriāls veidojums (kas ietver štatu, provinci, novadu vai municipalitāti) vai dalībvalstij vai citai jurisdikcijai, vai kādam vai vairākiem no minētajiem administratīvi teritoriāliem veidojumiem pilnībā piederoša aģentūra vai iestāde (katrs nozīmē “Valdības vienību”).

3. “NMIN” ir nodokļa maksātāja identifikācijas numurs vai, ja tāda nav, tā funkcionāls ekvivalents).

4.“PVN identifikācijas numurs” ir unikāls numurs, ar kuru identificē nodokļa maksātāju vai ar nodokli neapliekamu tiesību subjektu, kuri ir reģistrēti kā pievienotās vērtības nodokļa maksātāji.

5.“Galvenā adrese” ir adrese, kas ir Pārdevēja, kurš ir indivīds, galvenā dzīvesvieta, kā arī adrese, kas ir tāda Pārdevēja juridiskā adrese, kurš ir Vienība.

6.“Pārskata periods” ir kalendārais gads, par kuru notiek ziņošana saskaņā ar III iedaļu.

7.“Parādītais īpašums” ir visi nekustamie īpašumi, kas atrodas vienā un tajā pašā adresē un ko viens un tas pats Pārdevējs Platformā piedāvā iznomāšanai.

8.“Finanšu konta identifikators” ir unikāls identifikācijas numurs vai atsauce, kas Platformas operatoram ir pieejama, attiecībā uz bankas kontu vai citu līdzīgu maksājumu pakalpojumu kontu, kurā tiek maksāta vai kreditēta Atlīdzība.

II IEDAĻA

PIENĀCĪGAS PĀRBAUDES PROCEDŪRAS

Lai identificētu Pārdevējus, par kuriem jāsniedz ziņojums, piemēro šādas procedūras.

A. Pārdevēji, uz kuriem pārskatīšana neattiecas

Lai noteiktu, vai pārdevējs, kas ir Vienība, ir kvalificējams kā B punkta 4. apakšpunktā aprakstītais Izslēgtais pārdevējs, Ziņojošais platformas operators var paļauties uz publiski pieejamu informāciju vai apstiprinājumu no Vienības Pārdevēja.

B. Informācijas par Pārdevēju apkopošana

1.Par katru Pārdevēju, kas ir indivīds, Ziņojošais platformas operators apkopo šādu informāciju:

(a)vārds un uzvārds;

(b)Galvenā adrese;

(c)Pārdevējam izdotie NMIN, norādot arī izdevējas dalībvalstis;

(d)Pārdevēja PVN identifikācijas numurs, ja tāds ir;

(e)dzimšanas datums.

2.Par katru Pārdevēju, kas ir Vienība, bet nav Izslēgtais pārdevējs, Ziņojošais platformas operators apkopo šādu informāciju:

(a)juridiskais nosaukums;

(b)Galvenā adrese;

(c)Pārdevējam izdotie NMIN, norādot arī izdevējas dalībvalstis;

(d)Pārdevēja PVN identifikācijas numurs, ja tāds ir;

(e)uzņēmuma reģistrācijas numurs;

(f)pastāvīgas pārstāvniecības esība Savienībā, ja tāda ir, norādot katru attiecīgo dalībvalsti, kurā šāda pastāvīga pārstāvniecība atrodas.

3.Neatkarīgi no B punkta 1. un 2. apakšpunkta Ziņojošajam platformas operatoram nav jāapkopo informācija, kas minēta B punkta 1. apakšpunkta b)–e) punktā un B punkta 2. apakšpunkta b)–f) punktā, ja tas paļaujas uz tiešu Pārdevēja identitātes un rezidences apstiprinājumu, izmantojot identifikācijas pakalpojumu, ko dalībvalsts vai Savienība dara pieejamu, lai pārliecinātos par Pārdevēja identitāti un rezidenci nodokļu vajadzībām.

4.Neatkarīgi no B punkta 1. apakšpunkta c) punkta un B punkta 2. apakšpunkta c) un e) punkta NMIN vai attiecīgā gadījumā uzņēmuma reģistrācijas numurs nav jāapkopo nevienā no šādiem gadījumiem:

(a)Pārdevēja rezidences dalībvalsts Pārdevējam neizdod NMIN vai uzņēmuma reģistrācijas numuru;

(b)Pārdevēja rezidences dalībvalsts nepieprasa apkopot NMIN, kas izdots šādam Pārdevējam.

C. Informācijas par Pārdevēju pārbaude

1.Ziņojošais platformas operators nosaka, vai informācija, kas apkopota atbilstīgi A punktam, B punkta 1. apakšpunktam, B punkta 2. apakšpunkta a)–e) punktam un E punktam, ir uzticama, izmantojot visu informāciju un dokumentus, kuri Ziņojošajam platformas operatoram pieejami tā ierakstos, kā arī izmanto jebkādu elektronisku saskarni, ko bez maksas darījusi pieejamu kāda dalībvalsts vai Savienība, lai pārliecinātos par NMIN un/vai PVN identifikācijas numura derīgumu.

2.Neatkarīgi no C punkta 1. apakšpunkta, lai izpildītu pienācīgas pārbaudes procedūras saskaņā ar F punkta 2. apakšpunktu, Ziņojošais platformas operators var noteikt, vai informācija, kura apkopota saskaņā ar A punktu, B punkta 1. apakšpunktu un 2. apakšpunkta a)–e) punktu un E punktu, ir uzticama, izmantojot informāciju un dokumentus, kas Ziņojošajam platformas operatoram pieejami tā elektroniski pārmeklējamos ierakstos.

3.Piemērojot F punkta 3. apakšpunkta b) punktu un neatkarīgi no C punkta 1. un 2. apakšpunkta, ja Ziņojošajam platformas operatoram ir pamats zināt, ka kāds no B vai E punktā aprakstītajiem informācijas elementiem var būt neprecīzs, pamatojoties uz informāciju, ko kādas dalībvalsts kompetentā iestāde sniegusi pieprasījumā attiecībā uz konkrētu Pārdevēju, šis operators pieprasa Pārdevējam labot informācijas elementus, par kuriem konstatēts, ka tie ir nepareizi, un iesniegt apliecinošus dokumentus, datus vai informāciju, kas ir uzticama un no neatkarīga avota, piemēram:

a)    derīgu vadības izdotu identifikācijas dokumentu,

b)    nesen izdotu sertifikātu par rezidenci nodokļu vajadzībām.    

D. Pārdevēja rezidences dalībvalsts(-u) noteikšana šīs direktīvas nolūkiem

1.Ziņojošais platformas operators uzskata, ka Pārdevējs ir rezidents tā Galvenās adreses dalībvalstī. Ja tā atšķiras no Pārdevēja Galvenās adreses dalībvalsts, Ziņojošais platformas operators uzskata Pārdevēju par rezidentu arī tajā dalībvalstī, kas tam izdevusi NMIN vai PVN identifikācijas numuru. Ja Pārdevējs ir sniedzis informāciju par pastāvīgas pārstāvniecības esību atbilstīgi B punkta 2. apakšpunkta f) punktam, Ziņojošais platformas operators uzskata, ka Pārdevējs ir rezidents arī attiecīgajā dalībvalstī, kuru Pārdevējs norādījis.

2.Neatkarīgi no D punkta 1. apakšpunkta Ziņojošais platformas operators uzskata, ka Pārdevējs ir rezidents katrā dalībvalstī, par kuru šis fakts tiek apstiprināts ar elektroniskās identifikācijas pakalpojumu, ko dalībvalsts vai Savienība darījusi pieejamu saskaņā ar B punkta 3. apakšpunktu.

E. Informācijas par iznomātu nekustamo īpašumu apkopošana

Ja Pārdevējs ir iesaistīts Attiecīgajā darbībā, kas saistīta ar nekustamā īpašuma iznomāšanu, Ziņojošais platformas operators apkopo visu Parādīto īpašumu adreses un attiecīgos zemes reģistrācijas numurus, ja tādi ir.

F. Pienācīgas pārbaudes procedūru laika grafiks un derīgums

1.Ziņojošais platformas operators veic pienācīgas pārbaudes procedūras, kas izklāstītas A līdz E punktā, līdz Pārskata perioda 31. decembrim.

2.Neatkarīgi no F punkta 1. apakšpunkta Pārdevējiem, kas platformā jau bijuši reģistrēti 2022. gada 1. janvārī vai dienā, kad Vienība kļuvusi par Ziņojošo platformas operatoru, A līdz E punktā izklāstītās pienācīgas pārbaudes procedūras ir jāizpilda līdz Ziņojošā platformas operatora otrā Pārskata perioda 31. decembrim.

3.Neatkarīgi no F punkta 1. apakšpunkta Ziņojošais platformas operators var paļauties uz pienācīgas pārbaudes procedūrām, kas veiktas attiecībā uz iepriekšējiem Pārskata periodiem, ar noteikumu, ka:

(a)informācija par Pārdevēju, kas prasīta B punkta 1. un 2. apakšpunktā, ir vai nu apkopota un pārbaudīta, vai apstiprināta pēdējo 36 mēnešu laikā un

(b)Ziņojošajam platformas operatoram nav iemesla apzināties, ka saskaņā ar A, B un E punktu apkopotā informācija ir vai ir kļuvusi neuzticama vai nepareiza.

G. Pienācīgas pārbaudes procedūru piemērošana tikai Aktīviem pārdevējiem

Ziņojošais platformas operators var izvēlēties izpildīt pienācīgas pārbaudes procedūras saskaņā ar A līdz F punktu tikai attiecībā uz Aktīviem pārdevējiem.

H. Pienācīgas pārbaudes procedūras, ko izpilda trešās personas

1.Ziņojošais platformas operators šajā iedaļā noteikto pienācīgas pārbaudes pienākumu izpildē var paļauties uz trešo personu – pakalpojumu sniedzēju, taču par šā pienākuma izpildi atbildīgs paliek Ziņojošais platformas operators.

2.Ja kāds Platformas operators izpilda pienācīgas pārbaudes pienākumus Ziņojošā platformas operatora vietā attiecībā uz to pašu Platformu atbilstīgi H punkta 1. apakšpunktam, šis Platformas operators veic pienācīgas pārbaudes procedūras saskaņā ar šajā iedaļā paredzētajiem noteikumiem.

III IEDAĻA

ZIŅOŠANAI NOTEIKTĀS PRASĪBAS

A. Ziņošanas laiks un veids

1.Ziņojošais platformas operators I sadaļas A punkta 3. apakšpunkta a) punkta nozīmē paziņo dalībvalsts kompetentajai iestādei, kura noteikta saskaņā ar I iedaļas A punkta 3. apakšpunkta a) punktu, šīs iedaļas B punktā minēto informāciju par Pārskata periodu ne vēlāk kā tā gada 31. janvārī, kas seko kalendārajam gadam, kurā Pārdevējs ir identificēts kā Pārdevējs, par ko jāsniedz ziņojums.

2.Ja Ziņojošais platformas operators I iedaļas A punkta 3. apakšpunkta a) punkta nozīmē izpilda kādu no tajā minētajiem nosacījumiem vairāk nekā vienā dalībvalstī, tas šajā iedaļā noteikto ziņošanas prasību izpildei izraugās vienu no šīm dalībvalstīm. Šis Ziņojošais platformas operators paziņo šīs iedaļas B punktā minēto informāciju par Pārskata periodu kompetentajai iestādei izvēlētajā dalībvalstī, kā tā noteikta saskaņā ar IV iedaļas E punktu, ne vēlāk kā tā gada 31. janvārī, kas seko kalendārajam gadam, kurā Pārdevējam, par ko jāsniedz ziņojums, izmaksāta vai kreditēta Atlīdzība par Attiecīgo darbību.

3.Ziņojošais platformas operators I sadaļas A punkta 3. apakšpunkta b) punkta nozīmē paziņo šīs iedaļas B punktā minēto informāciju par Pārskata periodu reģistrācijas dalībvalsts kompetentajai iestādei, kā tas noteikts saskaņā ar IV iedaļas F daļas 1. punktu, ne vēlāk kā tā gada 31. janvārī, kas seko kalendārajam gadam, kurā Pārdevējam, par ko jāsniedz ziņojums, izmaksāta vai kreditēta Atlīdzība par Attiecīgo darbību.

4.Ziņojošais platformas operators B punkta 2. un 3. apakšpunktā minēto informāciju sniedz arī Pārdevējam, par kuru jāsniedz ziņojums un uz kuru tā attiecas, ne vēlāk kā nākamā kalendārā gada 31. janvārī, kas seko kalendārajam gadam, kurā Pārdevējam, par ko jāsniedz ziņojums, izmaksāta vai kreditēta Atlīdzība par Attiecīgo darbību.

5.Informāciju par Atlīdzību, kas samaksāta vai kreditēta papīra naudā, uzrāda valūtā, kurā tā samaksāta vai kreditēta. Ja Atlīdzība ir samaksāta vai kreditēta veidā, kurš nav papīra nauda, to norāda vietējā valūtā, konvertējot vai novērtējot veidā, ko konsekventi nosaka Ziņojošais platformas operators.

6.Informāciju par Atlīdzību un citām summām paziņo par to Pārskata perioda ceturksni, kurā šī Atlīdzība izmaksāta vai kreditēta.

B. Ziņojamā informācija

Katrs Ziņojošais platformas operators ziņo šādu informāciju:

1.Ziņojošā platformas operatora nosaukums, juridiskā adrese un NMIN, kā arī tās(-o) Platformas(-u) nosaukums(-i), par kuru(-ām) Ziņojošais platformas operators ziņo;

2.attiecībā uz katru Pārdevēju, par kuru jāsniedz ziņojums un kurš veicis Attiecīgo darbību, kas nav nekustamā īpašuma iznomāšana:

a)informācijas elementi, kas jāapkopo saskaņā ar II iedaļas B punktu;

b) Finanšu konta identifikators, ciktāl tas ir pieejams Ziņojošajam platformas operatoram un ciktāl tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā Pārdevējs, par ko jāsniedz ziņojums, ir rezidents, nav paziņojusi visu pārējo dalībvalstu kompetentajām iestādēm, ka tai nav nodoma šim nolūkam izmantot Finanšu konta identifikatoru;

c)ja tas atšķiras no Pārdevēja, par kuru jāsniedz ziņojums, vārda, uzvārda/nosaukuma – finanšu konta, uz kuru ir samaksāta vai kreditēta Atlīdzība, turētāja vārds, uzvārds/nosaukums, ciktāl tas ir pieejams Ziņojošajam platformas operatoram, kā arī jebkāda cita identifikācijas informācija, kas Ziņojošajam platformas operatoram ir pieejama attiecībā uz minēto konta turētāju;

d)visas dalībvalstis, kurās Pārdevējs, par kuru jāsniedz ziņojums, ir rezidents šīs direktīvas nolūkiem atbilstīgi I iedaļas B punkta 3. apakšpunktam;

e)kopējā Atlīdzība, kas samaksāta vai kreditēta katrā Pārskata perioda ceturksnī;

f)visas maksas, komisijas maksas vai nodokļi, ko katrā Pārskata perioda ceturksnī ietur vai iekasē Ziņojošā platforma;

3.attiecībā uz katru Pārdevēju, par kuru jāsniedz ziņojums un kurš sniedzis nekustamā īpašuma iznomāšanas pakalpojumus:

a)informācijas elementi, kas jāapkopo saskaņā ar II iedaļas B punktu;

b)Finanšu konta identifikators, ciktāl tas ir pieejams Ziņojošajam platformas operatoram un ciktāl tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā Pārdevējs, par ko jāsniedz ziņojums, ir rezidents, nav paziņojusi visu pārējo dalībvalstu kompetentajām iestādēm, ka tai nav nodoma šim nolūkam izmantot Finanšu konta identifikatoru;

c)ja tas atšķiras no Pārdevēja, par kuru jāsniedz ziņojums, vārda, uzvārda/nosaukuma – finanšu konta, uz kuru ir samaksāta vai kreditēta Atlīdzība, turētāja vārds, uzvārds/nosaukums, ciktāl tas ir pieejams Ziņojošajam platformas operatoram, kā arī jebkāda cita finanšu identifikācijas informācija, kas Ziņojošajam platformas operatoram ir pieejama attiecībā uz minēto konta turētāju;

d)visas dalībvalstis, kurās Pārdevējs, par kuru jāsniedz ziņojums, ir rezidents šīs direktīvas nolūkiem atbilstīgi I iedaļas B punkta 3. apakšpunktam;

e)katra Parādītā īpašuma adrese, ko nosaka atbilstīgi II iedaļas E punktā izklāstītajām procedūrām, un attiecīgais zemes reģistrācijas numurs, ja pieejams;

f)kopējā Atlīdzība, kas samaksāta vai kreditēta katrā Pārskata perioda ceturksnī;

g)visas maksas, komisijas maksas vai nodokļi, ko katrā Pārskata perioda ceturksnī ietur vai iekasē Ziņojošais platformas operators;

h)ja iespējams, to dienu skaits, kad katrs Parādītais īpašums iznomāts Pārskata periodā, un katra Parādītā īpašuma veids.

IV IEDAĻA

EFEKTĪVA ĪSTENOŠANA

Saskaņā ar 8.ac pantu dalībvalstīs ir spēkā noteikumi un administratīvās procedūras, lai nodrošinātu šā pielikuma II un III iedaļā izklāstīto pienācīgas pārbaudes un ziņošanas pienākumu efektīvu īstenošanu un atbilstību tām.

A. Noteikumi II iedaļā noteikto informācijas apkopošanas un pārbaudes prasību izpildei

1.Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai pieprasītu Ziņojošajiem platformu operatoriem izpildīt II iedaļā paredzētās informācijas apkopošanas un pārbaudes prasības attiecībā uz to Pārdevējiem, par kuriem jāsniedz ziņojums.

2.Ja Pārdevējs, par kuru jāsniedz ziņojums, nesniedz II iedaļā prasīto informāciju pēc diviem atgādinājumiem, kas seko Ziņojošā platformas operatora sākotnējai prasībai, minētais operators slēdz šā Pārdevēja kontu un neļauj Pārdevējam atkārtoti reģistrēties Platformā sešu mēnešu periodā vai ietur Atlīdzības maksājumu Pārdevējam.

B. Noteikumi, saskaņā ar kuriem Ziņojošajiem platformu operatoriem ir jāreģistrē informācija par veiktajiem pasākumiem un izmantoto informāciju, izpildot pienācīgas pārbaudes procedūras un ziņošanas prasības, un atbilstīgi pasākumi šādas informācijas iegūšanai

1.Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai pieprasītu Ziņojošajiem platformu operatoriem reģistrēt veiktos pasākumus un visu informāciju, kas izmantota II un III iedaļā izklāstīto pienācīgas pārbaudes procedūru un ziņošanas prasību izpildei. Šāds reģistrs ir pieejams pietiekami ilgu laiku un jebkurā gadījumā ne mazāk kā 5 gadus, bet ne vairāk kā 7 gadus pēc tā Pārskata perioda beigām, uz kuru tas attiecas.

2.Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus (tostarp ir iespēja nosūtīt Ziņojošajiem platformu operatoriem ziņošanas norādījumu), lai nodrošinātu, ka visa vajadzīgā informācija tiek paziņota kompetentajai iestādei, kas tai ļautu izpildīt pienākumu sniegt informāciju saskaņā ar 8.ac panta 2. punktu.

C. Administratīvās procedūras, lai pārbaudītu, kā Ziņojošie platformu operatori ievēro pienācīgas pārbaudes procedūras un ziņošanas prasības

Dalībvalstis nosaka administratīvās procedūras, lai pārbaudītu, kā Ziņojošie platformu operatori ievēro pienācīgas pārbaudes procedūras un ziņošanas prasības, kas izklāstītas II un III iedaļā.

D. Administratīvās procedūras turpmākiem pasākumiem attiecībā uz Ziņojošo platformas operatoru, ja tiek sniegta nepilnīga vai neprecīza informācija

Dalībvalstis nosaka procedūras turpmākajiem pasākumiem attiecībā uz Ziņojošajiem platformas operatoriem, ja paziņotā informācija ir nepilnīga vai neprecīza.

E. Administratīvā procedūra vienas dalībvalsts izvēlei ziņošanas nolūkos

Ja Ziņojošais platformas operators I iedaļas A punkta 3. apakšpunkta a) punkta nozīmē izpilda kādu no tajā minētajiem nosacījumiem vairāk nekā vienā dalībvalstī, tas III iedaļā noteikto ziņošanas prasību izpildei izraugās vienu no šīm dalībvalstīm. Ziņojošais platformas operators par savu izvēli paziņo visām šo dalībvalstu kompetentajām iestādēm.

F. Administratīvā procedūra vienai Ziņojošā platformas operatora reģistrācijai

1.Ziņojošais platformas operators I iedaļas A punkta 3. apakšpunkta b) punkta nozīmē reģistrējas jebkuras dalībvalsts kompetentajā iestādē saskaņā ar 8.ac panta 4. punktu, kad tas sāk darboties kā Platformas operators. Ja šis Ziņojošais platformas operators jau ir Savienībā identificēts PVN nolūkiem saskaņā ar īpašo režīmu, kas paredzēts Padomes Direktīvas 2006/112/EK 1 358.a pantā un turpmākajos pantos, vai saskaņā ar īpašo režīmu, kas paredzēts minētās direktīvas 369.a pantā un turpmākajos pantos, tas nereģistrējas nevienā citā dalībvalstī.

2.Ziņošanas platformas operators paziņo šīs vienas reģistrācijas dalībvalstij šādu informāciju par sevi:

(a)vārds, uzvārds/nosaukums;

(b)pasta adrese;

(c)elektroniskās adreses, ietverot tīmekļa vietnes;

(d)NMIN, kas izdots Ziņojošajam platformas operatoram;

(e)paziņojums, ka Platforma PVN nolūkiem Savienībā vēl nav identificēta.

3.Ziņojošais platformas operators vienas reģistrācijas dalībvalstij paziņo par visām izmaiņām informācijā, kas sniegta saskaņā ar F punkta 2. apakšpunktu.

4.Vienas reģistrācijas dalībvalsts Ziņojošajam platformas operatoram piešķir individuālu identifikācijas numuru un paziņo to elektroniski.

5.Vienas reģistrācijas dalībvalsts svītro Ziņojošo platformas operatoru no reģistra šādos gadījumos:

(a)Platformas operators paziņo šai dalībvalstij, ka tas vairs neveic nekādas darbības Platformas operatora statusā;

(b)ja netiek iesniegts paziņojums saskaņā ar a) apakšpunktu, ir pamats uzskatīt, ka Platformas operatora darbība ir beigusies;

(c)Platformas operators vairs neatbilst I iedaļas A punkta 3. apakšpunkta b) punkta nosacījumiem.”

(1)    Padomes Direktīva 2006/112/EK (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (OV L 347, 11.12.2006., 1. lpp.).
Top