This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 52020PC0182
Proposal for a COUNCIL DECISION on the position to be taken on behalf of the European Union in the Convention for the Protection of the Marine Environment of the North-East Atlantic on the integration of Macaronesia in the OSPAR maritime area
Priekšlikums PADOMES LĒMUMS par nostāju, kas Konvencijā par jūras vides aizsardzību Atlantijas okeāna Ziemeļaustrumu daļā Eiropas Savienības vārdā jāieņem attiecībā uz Makaronēzijas iekļaušanu OSPAR jūras apgabalā
Priekšlikums PADOMES LĒMUMS par nostāju, kas Konvencijā par jūras vides aizsardzību Atlantijas okeāna Ziemeļaustrumu daļā Eiropas Savienības vārdā jāieņem attiecībā uz Makaronēzijas iekļaušanu OSPAR jūras apgabalā
COM/2020/182 final
EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 7.5.2020
COM(2020) 182 final
2020/0072(NLE)
Priekšlikums
PADOMES LĒMUMS
par nostāju, kas Konvencijā par jūras vides aizsardzību Atlantijas okeāna Ziemeļaustrumu daļā Eiropas Savienības vārdā jāieņem attiecībā uz Makaronēzijas iekļaušanu OSPAR jūras apgabalā
PASKAIDROJUMA RAKSTS
1.Priekšlikuma priekšmets
Šis priekšlikums attiecas uz nostāju, kas Savienības vārdā jāieņem saistībā ar paredzēto Konvencijas par jūras vides aizsardzību Atlantijas okeāna Ziemeļaustrumu daļā (“OSPAR konvencija”) grozījuma pieņemšanu.
2.Priekšlikuma konteksts
2.1.OSPAR konvencija
OSPAR konvencijas mērķis ir Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļas jūras apgabalu aizsargāt no cilvēka darbību nelabvēlīgās ietekmes, lai pasargātu cilvēka veselību, saglabātu jūras ekosistēmas un, ja iespējams, atjaunotu nelabvēlīgi ietekmētus jūras apgabalus. Konvencijai ir 16 līgumslēdzējas puses: Beļģija, Dānija, ES 1 , Somija, Francija, Vācija, Islande, Īrija, Nīderlande, Norvēģija, Portugāle, Spānija, Zviedrija, Apvienotā Karaliste, Luksemburga un Šveice. Konvencija bija pieejama parakstīšanai Oslo un Parīzes komisijas ministru sanāksmē Parīzē 1992. gada 22. septembrī, un tā stājās spēkā 1998. gada 25. martā.
2.2.OSPAR komisija
OSPAR komisijas (kas izveidota saskaņā ar konvencijas 10. pantu) sastāvā ir katras līgumslēdzējas puses pārstāvji; tā tiekas regulāri un jebkurā laikā, kad to prasa īpaši apstākļi. Tās pienākumi ir šādi: pārraudzīt konvencijas īstenošanu un pārskatīt jūras apgabala stāvokli, pieņemto pasākumu efektivitāti, prioritātes un jebkādu papildu vai atšķirīgu pasākumu nepieciešamību.
Saskaņā ar konvencijas 20. pantu katrai līgumslēdzējai pusei komisijā ir viena balss. ES ir tiesības uz tādu balsu skaitu, kas ir vienāds ar to ES dalībvalstu skaitu, kuras ir konvencijas līgumslēdzējas puses. ES neizmanto savas balsstiesības, kad savas balsstiesības izmanto tās dalībvalstis, un otrādi.
Saskaņā ar konvencijas 15. panta 3. punktu komisija konvencijas grozījumus pieņem ar līgumslēdzēju pušu vienprātīgu balsojumu.
2.3.Paredzētais OSPAR komisijas akts
OSPAR komisija ikgadējā ministru sanāksmē pieņems konvencijas 1. panta a) punkta grozījumu, ar ko OSPAR jūras apgabala robežas pielāgo tā, lai tajā iekļautu Portugāles un Spānijas jurisdikcijā esošos ūdeņus un starp tiem esošos starptautiskos ūdeņus (“paredzētais akts”).
Paredzētā akta mērķis ir OSPAR jūras apgabalam pievienot Makaronēziju (Madeira un Kanāriju salas) apņemošos ūdeņus, lai nodrošinātu lielāku OSPAR saskaņotību ar ES Jūras stratēģijas pamatdirektīvu 2 un tādējādi uzlabotu koordināciju nolūkā aizsargāt un saglabāt Makaronēzijas apgabala bagāto bioloģisko daudzveidību un jutīgās ekosistēmas.
Saskaņā ar OSPAR konvencijas 15. panta noteikumiem konvencijas grozījums attiecībā uz tām līgumslēdzējām pusēm, kas to ir ratificējušas, pieņēmušas vai apstiprinājušas, stāsies spēkā trīsdesmitajā dienā pēc tam, kad depozitāre valdība būs saņēmusi paziņojumus no vismaz septiņām līgumslēdzējām pusēm. Pēc tam trīsdesmitajā dienā pēc attiecīgā ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas dokumenta deponēšanas šis grozījums stāsies spēkā attiecībā uz visām pārējām līgumslēdzējām pusēm.
Iekams OSPAR konvencijas grozījums nav stājies spēkā, Portugāle un Spānija, kā arī jebkura cita līgumslēdzēja puse var to piemērot provizoriski, ievērojot attiecīgos noteikumus, kas paredzēti 1969. gada 23. maija Vīnes Konvencijā par starptautisko līgumu tiesībām, jo īpaši 25. pantā “Pagaidu piemērošana”.
3.Savienības vārdā ieņemamā nostāja
Saskaņā ar Jūras stratēģijas pamatdirektīvas (JSP) 4. pantu Makaronēzijas apakšreģions pieder pie Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļas un ir lielākais Eiropas jūru apakšreģions. Tajā ir liela dzīvotņu un sugu daudzveidība, t. sk. dažas dzīvotnes un sugas, kas iekļautas arī OSPAR Apdraudēto un/vai izzūdošo sugu un dzīvotņu sarakstā. Patlaban ūdeņus, kas pieder pie Makaronēzijas apakšreģiona, kura robežas nospraustas un saskaņotas ES līmenī, OSPAR jūras apgabals aptver tikai daļēji.
Portugāle un Spānija – vienīgās ES un OSPAR valstis, kurām ir teritoriālie ūdeņi Makaronēzijā, – ir izstrādājušas kopīgu priekšlikumu grozīt OSPAR konvenciju, lai OSPAR jūras apgabalu saskaņotu ar JSP noteiktajām robežām. Šāda saskaņošana abām valstīm atvieglos JSP īstenošanu, izmantojot ciešāku sadarbību OSPAR līmenī, un, mobilizējot OSPAR, stiprinās šā reģiona jutīgo sugu un dzīvotņu un tā jūras un piekrastes unikālās bioloģiskās daudzveidības aizsardzību.
Savienības nostāja ir vajadzīga tāpēc, ka šīs saskaņošanas panākšanas nolūkā būs jāgroza juridiski saistošs teksts – OSPAR konvencija, kuras puse ir ES. Tā kā tas atvieglos ES tiesību aktu īstenošanu un uzlabos vides aizsardzību, ierosinātā Savienības nostāja ir atbalstīt šo OSPAR konvencijas 1. panta a) punkta grozījumu.
4.Juridiskais pamats
4.1.Procesuālais juridiskais pamats
4.1.1.Principi
Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 218. panta 9. punktā paredzēti lēmumi, ar kuriem nosaka “nostāju, kas Savienības vārdā jāapstiprina kādā ar nolīgumu izveidotā struktūrā, ja šāda struktūra ir tiesīga pieņemt lēmumus ar juridiskām sekām, izņemot lēmumus, kas papildina vai groza attiecīgajā nolīgumā noteikto iestāžu sistēmu”.
Jēdziens “lēmumi ar juridiskām sekām” ietver aktus, kam ir juridiskas sekas saskaņā ar starptautisko tiesību normām, kuras reglamentē attiecīgo struktūru. Tas ietver arī instrumentus, kam nav saistoša spēka saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, bet kas “var būtiski ietekmēt Savienības likumdevēja pieņemtā tiesiskā regulējuma saturu” 3 .
4.1.2.Piemērošana konkrētajā gadījumā
OSPAR komisija ir struktūra, kas izveidota ar nolīgumu, proti, OSPAR konvenciju.
Akts, ko OSPAR komisija tiek aicināta pieņemt, ir akts ar juridiskām sekām. Paredzētajam aktam ir juridiskas sekas, jo tas groza spēkā esošu aktu ar juridiskām sekām, proti, OSPAR konvenciju.
Paredzētais akts nepapildina un negroza OSPAR konvencijā noteikto iestāžu sistēmu.
Tāpēc ierosinātā lēmuma procesuālais juridiskais pamats ir LESD 218. panta 9. punkts.
4.2.Materiālais juridiskais pamats
4.2.1.Principi
Lēmumam, ko pieņem saskaņā ar LESD 218. panta 9. punktu, materiālais juridiskais pamats galvenokārt ir atkarīgs no tā, kāds mērķis un saturs ir paredzētajam aktam, attiecībā uz kuru Savienības vārdā tiek ieņemta nostāja. Ja paredzētajam aktam ir divi mērķi vai divi komponenti un viens no tiem ir atzīstams par galveno, bet otram ir pakārtota nozīme, tad lēmums, ko pieņem saskaņā ar LESD 218. panta 9. punktu, jābalsta uz viena materiālā juridiskā pamata, proti, tā, ko prasa galvenais jeb dominējošais mērķis vai komponents.
4.2.2.Piemērošana konkrētajā gadījumā
Paredzētā akta galvenais mērķis un saturs attiecas uz vides aizsardzību.
Tāpēc ierosinātā lēmuma materiālais juridiskais pamats ir LESD 192. panta 1. punkts.
4.3.Secinājumi
Ierosinātā lēmuma juridiskajam pamatam vajadzētu būt LESD 192. panta 1. punktam saistībā ar 218. panta 9. punktu.
5.Paredzētā akta publicēšana
Tā kā ar OSPAR komisijas aktu tiks grozīta OSPAR konvencija, kuras puse ir Savienība, ir lietderīgi minēto aktu pēc pieņemšanas publicēt Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
2020/0072 (NLE)
Priekšlikums
PADOMES LĒMUMS
par nostāju, kas Konvencijā par jūras vides aizsardzību Atlantijas okeāna Ziemeļaustrumu daļā Eiropas Savienības vārdā jāieņem attiecībā uz Makaronēzijas iekļaušanu OSPAR jūras apgabalā
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 192. panta 1. punktu saistībā ar 218. panta 9. punktu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
tā kā:
(1)OSPAR konvenciju (“nolīgums”) Savienība noslēdza ar Padomes 1997. gada 7. oktobra Lēmumu 98/249/EK 4 , un tā stājās spēkā 1998. gada 25. martā.
(2)Saskaņā ar nolīguma 15. pantu OSPAR komisija konvencijas grozījumus drīkst pieņemt ar līgumslēdzēju pušu vienprātīgu balsojumu.
(3)OSPAR komisijai ir jāpieņem OSPAR konvencijas 1. panta a) punkta grozījums par Makaronēzijas iekļaušanu OSPAR jūras apgabalā.
(4)Ir lietderīgi noteikt nostāju, kas Savienības vārdā jāieņem OSPAR komisijā, jo OSPAR konvencijas grozījums būs Savienībai saistošs,
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Nostāja, kas Savienības vārdā jāieņem OSPAR komisijas sanāksmē, ir atbalstīt OSPAR konvencijas 1. panta a) punkta grozījumus par Makaronēzijas iekļaušanu OSPAR jūras apgabalā.
2. pants
Šis lēmums ir adresēts Komisijai.
Briselē,
Padomes vārdā –
priekšsēdētājs