EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 15.7.2020

COM(2020) 312 final

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

RĪCĪBAS PLĀNS



TAISNĪGAS UN VIENKĀRŠAS NODOKĻU SISTĒMAS IZVEIDEI, KAS ATBALSTA EKONOMIKAS ATVESEĻOŠANAS STRATĒĢIJU

1. Vispārējs konteksts — ES nodokļu politika pārejas laikā

Līdz šim nepieredzētā Covid-19 krīze ir graujoši ietekmējusi ekonomiku ES un citur pasaulē. ES, tās iestādes, dalībvalstis, uzņēmumi un iedzīvotāji ar šo plašo krīzi saskaras laikā, kad notiek fundamentālas pārmaiņas, ko ietekmē ar klimata un vides jautājumiem saistītas problēmas, digitālā revolūcija, arvien pieaugoša nevienlīdzība, kā arī ģeopolitiskās pārmaiņas.

Komisijas mērķis ir vadīt pāreju uz zaļāku un digitālāku pasauli, kas ir saderīga ar mūsu sociālās tirgus ekonomikas principiem. Šo vērienīgo mērķu sasniegšanā svarīga loma ir taisnīgai, efektīvai un ilgtspējīgai nodokļu sistēmai. ES nodokļu politikai ir jānodrošina, ka ikviens — kā iedzīvotāji, tā uzņēmumi — taisnīgi maksā savu daļu. Vienlaikus ES nodokļu politika ir jāizstrādā tā, lai gan uzņēmumi, gan iedzīvotāji varētu pilnībā izmantot ieguvumus, ko sniedz vienotais tirgus, strādāt un ieguldīt pāri robežām, ieviest inovācijas un radīt darbvietas. Tas viss ir jāpaveic, vienlaikus radot pareizos stimulus ilgtspējīgai un klimatam draudzīgai rīcībai, tostarp ilgtspējīgiem ieguldījumiem, un nodrošinot, ka tiek ievērots princips “piesārņotājs maksā”. 

Taisnīgai un efektīvai nodokļu sistēmai būs vēl lielāka nozīme turpmākajos mēnešos un gados, kamēr ES un starptautiskā sabiedrība centīsies atgūties no Covid-19 krīzes radītajām sekām. Kā uzsvērts Komisijas paziņojumā “Eiropas lielā stunda — jāatjaunojas un jāsagatavo ceļš nākamajai paaudzei” 1 , lai nodrošinātu, ka atveseļošanas pamatā ir solidaritāte un taisnīgums, Komisija pastiprinās cīņu pret krāpšanu nodokļu jomā un citām negodīgām darbībām. Tas palīdzēs dalībvalstīm gūt nodokļu ieņēmumus, kas vajadzīgi, lai reaģētu uz pašreizējās krīzes izraisītajām lielākajām problēmām. Ar minēto paziņojumu tiek pildīta šī apņemšanās, un tajā tiek izklāstīts rīcības plāns, kā nodrošināt taisnīgu un vienkāršu nodokļu sistēmu, kas atbalsta ekonomikas atveseļošanu. Šajā plānā ir ietvertas 25 darbības. Tas ir izstrādāts, lai reaģētu uz pašreizējās krīzes radītajiem divējādajiem uzdevumiem: atbalstīt strauju un ilgstpējīgu ekonomikas atveseļošanu un nodrošināt pietiekamus valsts ieņēmumus ES. Rīcības plānā:

·tiek ieskicēti pasākumi, kuru mērķis ir mazināt nodokļu šķēršļus uzņēmumiem vienotajā tirgū. Nodokļu vienkāršošana uzlabos uzņēmējdarbības vidi, paaugstinās uzņēmumu konkurētspēju un palīdzēs panākt ekonomikas izaugsmi;

·tiek izsludinātas vairākas iniciatīvas, kas palīdzēs dalībvalstīm piemērot esošos nodokļu noteikumus un uzlabot nodokļu saistību izpildi. Mums ir jānodrošina, ka dalībvalstis iekasē nodokļu ieņēmumus, kas nepieciešami, lai finansētu reakciju uz pašreizējās krīzes radītajām būtiskajām problēmām, vienlaikus neradot nepamatotu slogu krīzes jau tā smagi skartajām personām. Šajā sakarā joprojām liela nozīme ir cīņai pret krāpšanu nodokļu jomā, nodokļu apiešanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas. Tam būtu arī jāpalīdz dalībvalstīm taisnīgāk, pielāgotāk, efektīvāk un lietderīgāk gūt ieņēmumus gan valsts, gan ES budžetā.

Šis rīcības plāns ir viens no būtiskākajiem elementiem visaptverošā un vērienīgā ES nodokļu programmā turpmākajiem gadiem, kas ietver arī šādas svarīgas iniciatīvas:

·Labi izstrādātai nodokļu sistēmai ir svarīga loma, atbalstot zaļo pārkārtošanos. Nodokļu sistēmas kā politikas instrumenta izmantošana Eiropas zaļā kursa kontekstā palīdzēs līdz 2050. gadam sasniegt klimatneitralitāti, kā arī citus mērķus vides jomā.  2 Šajā procesā tā arī ienesīs papildu valsts nodokļu ieņēmumus valsts budžetā, lai atbalstītu pārdomātus ieguldījumus zaļās pārkārtošanās īstenošanai. Vides nodokļi palīdz sniegt pareizus cenu signālus un pareizus stimulus ražotājiem, lietotājiem un patērētājiem, lai veicinātu patēriņu, kas rada mazāk piesārņojošu vielu, un dotu ieguldījumu ilgtspējīgā izaugsmē. Tie var arī sniegt iespējas samazināt nodokļus citās jomās, piemēram, par darbaspēku, un, ja tiek nodrošināti ieņēmumi pienācīgai sociālajai aizsardzībai, tad tā var būt visām pusēm izdevīga iespēja, kā atrisināt problēmjautājumus gan vides, gan nodarbinātības jomā.

·Lai atbalstītu izaugsmi un taisnīgi iekasētu nepieciešamos ieņēmumus, tagad ir vēl svarīgāk veikt dziļu uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēmas reformu, kas to pielāgotu mūsu modernajai un arvien digitalizētākajai ekonomikai, saskaņojot tiesības uzlikt nodokļus ar vērtības radīšanu un nosakot minimālo līmeni uzņēmumu peļņas efektīvai aplikšanai ar nodokļiem. Komisija aktīvi atbalsta ESAO un G20 vadītās globālās diskusijas un ir gatava rīkoties, ja netiks panākta vispārēja vienošanās. Līdz šā gada beigām Komisija izklāstīs turpmākās darbības Rīcības plānā attiecībā uz uzņēmumu nodokļiem 21. gadsimtā, balstoties uz pasaules līmeņa diskusijām.

·Pasaules mēroga cīņa pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanu prasa izlēmīgu rīcību. Covid-19 pandēmija ir pamudinājusi uz vēl nebijušu rīcību valstu un Savienības līmenī, lai atbalstītu dalībvalstu ekonomiku un veicinātu tās atveseļošanu. Tas ietver valsts iejaukšanos, lai nodrošinātu tādu uzņēmumu likviditāti un piekļuvi finansēm, uz ievērojamu daļu no kuriem attiecas Savienības noteikumi par valsts atbalstu. ES saraksts ar jurisdikcijām, kas nodokļu nolūkos nesadarbojas (“ES saraksts ar jurisdikcijām, kas nesadarbojas”), ir paredzēts tāpēc, lai novērstu draudus ES dalībvalstu nodokļu bāzei. Šajā kontekstā Komisija izvirza ieteikumu dalībvalstīm sniegt savu finansiālo atbalstu uzņēmumiem Savienībā ar noteikumu, ka tiem nav saiknes ar jurisdikcijām, kas ietvertas minētajā ES sarakstā.

·Lai pilnībā īstenotu ES taisnīgas nodokļu sistēmas programmu, ir jāizmanto visi esošie politikas mehānismi. Šajā kontekstā Komisija izpētīs, kā pilnībā izmantot Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) noteikumus, kas ļauj pieņemt priekšlikumus par nodokļiem parastajā likumdošanas procedūrā, tostarp LESD 116. pantu.

Līdztekus šīm pamatiniciatīvām nodokļu jomā Komisija savā plašākajā darba kārtībā turpinās izmantot ES nodokļu politiku. Piemēram, lai labāk palīdzētu sasniegt sabiedrības veselības mērķus un izvairītos no krāpšanas nodokļu jomā, tiks ierosināts pārstrādāt Tabakas nodokļa direktīvu 3 un Alkohola nodokļa direktīvas 4 , kā arī Akcīzes nodokļa horizontālās direktīvas noteikumu par pārrobežu iegādi, ko veic privātpersonas 5 . Komisija arī turpinās darbu pie savas programmas taisnīgai, vienkāršai un ilgtspējīgai nodokļu sistēmai Eiropas pusgada ietvaros, aptverot nodokļu sistēmu kā rīku visaptverošas programmas izstrādei, lai sociāli taisnīgi īstenotu zaļo pārkārtošanos, sekmējot zaļo budžeta plānošanu. Turklāt Komisija turpina atbalstīt savas darba programmas taisnīgai un vienkāršai nodokļu sistēmai īstenošanu, izmantojot savas tehniskā atbalsta programmas.

2. Mēs jau esam daudz sasnieguši, bet ir jādara vēl vairāk

2.1. Cīņa pret krāpšanu nodokļu jomā, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanu

Pēdējos gados ES ir koncentrējusi savus centienus cīņai pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un pārredzamības stiprināšanai. Vairākas likumdošanas iniciatīvas, tostarp revolucionāri pārredzamības un dalībvalstu sadarbības projekti, kā vēl nekad ir apgrūtinājuši nodokļu maksātājiem nodokļu apiešanu un izvairīšanos no tiem. Kā piemērus var minēt Nodokļu apiešanas novēršanas direktīvu 9 , Komisijas Ieteikumu par pasākumu īstenošanu pret nodokļu nolīgumu ļaunprātīgu izmantošanu 10 , kā arī nodokļu nolēmumu pārskatāmības noteikumus 11 un prakses, ka nodokļu iestādes apmainās ar pārskatiem par katru valsti, ieviešanu 12 .

Tātad pašlaik nodokļu iestāžu rīcībā ir plašāks tādu instrumentu klāsts, kurus var izmantot, lai konstatētu un risinātu ļaunprātīgas rīcības gadījumus un sadarbotos ar citām tiesībaizsardzības iestādēm. Kā liecina ES administratīvās sadarbības regulējuma izvērtējums, savstarpēja automātiska informācijas apmaiņa starp ES dalībvalstīm un to kopīga rīcība ir kļuvusi izplatīta 13 . Nodokļu iestādes ir arī ieguvušas pieeju informācijai par cīņu pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu 14 . Turklāt, pateicoties jaunajiem ES noteikumiem par iespējamām agresīvas nodokļu plānošanas shēmām, tagad ir jāziņo par nodokļu apiešanas shēmām 15 .

Ar PVN jomas e- komercijas paketi 16 , kas būs jāpiemēro no 2021. gada, tika atcelts atbrīvojums no PVN attiecībā uz tādu preču importu, kuru vērtība ir zem 22 EUR, nosakot pienākumu maksāt PVN par visām ES importētajām precēm, un tādējādi tiks samazinātas krāpšanas iespējas. Ir pastiprināti arī administratīvās sadarbības instrumenti PVN jomā: Eurofisc 17 pēc savas iniciatīvas tagad var sadarboties un veikt informācijas apmaiņu ar Eiropas Biroju krāpšanas apkarošanai (OLAF) un Eiropolu 18 ; nodokļu iestādes un muitas dienesti var apmainīties ar informāciju par importu, kam piemēro PVN, un krāpšanu muitas jomā 19 , kā arī organizēt kopīgas revīzijas, kuru administratīvajā izmeklēšanā aktīvi piedalās ārvalstu nodokļu amatpersonas.

Tomēr krāpšana nodokļu jomā un izvairīšanās no nodokļu maksāšanas joprojām apdraud valsts finanšu sistēmas stabilitāti. Tika lēsts, ka ieņēmumu zaudējumu apmērs ES, ko rada fizisku personu starptautiska izvairīšanās no nodokļu maksāšanas saistībā ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, nodokļiem par ienākumu no kapitāla, īpašuma un mantojuma nodokļiem, 2016. gadā ir 46 miljardi EUR 20 . PVN iztrūkums (t. i., starpība starp prognozētajiem PVN ieņēmumiem un faktiski iekasētajiem PVN ieņēmumiem) 2017. gadā tika lēsts 137 miljardu EUR apmērā, no kuriem pārrobežu krāpšana PVN jomā veidoja 50 miljardus EUR 21 . Komisija 2018. gadā nāca klajā ar būtisku ES iekšējās tirdzniecības PVN sistēmas reformu 22 . Ja tiktu pieņemts šis priekšlikums par galīgo PVN sistēmu un atcelti atbrīvojumi preču piegādēm Kopienas iekšienē, tas palīdzētu samazināt šo iztrūkumu un atvieglot saistību izpildi. Saskaņā ar vairākām aplēsēm ES katru gadu uzņēmumu ienākuma nodokļa apiešanas apmērs ir vairāk nekā 35 miljardi EUR 23 . Šis ievērojamais zaudēto ieņēmumu apjoms ir vēl lielāka problēma, ņemot vērā to, ka Covid-19 radītā ekonomiskā ietekme nenovēršami novedīs pie būtiski zemākiem nodokļu ieņēmumiem. Turklāt krāpšana PVN jomā dažos gadījumos ir saistīta arī ar krāpšanu muitas nodokļu jomā. Nodokļu ieņēmumu zaudējumi grauj taisnīgu sloga sadali starp nodokļu maksātājiem, kā arī taisnīgas valstu iemaksas ES budžetā. Gandrīz 75 % eiropiešu pieprasa vairāk rīcības ES līmenī cīņai pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas 24 .

2.2. Nodokļu administrācija digitālajā laikmetā

Ir nepieciešama turpmāka rīcība ES līmenī, lai pastiprinātu cīņu pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un palīdzētu nodokļu administrācijām iet soli solī ar ekonomiku, kas nepārtraukti attīstās. Digitālā ekonomika un jaunu darījumdarbības modeļu attīstība rada jaunus uzdevumus nodokļu administrācijām. Turklāt valstu nodokļu iestādēm ir ierobežoti resursi, lai izmantotu milzīgo datu apjomu, ko tās ir ievākušas, īstenojot pēdējos gados veiktos pasākumus.

Ekonomikas un valsts iestāžu digitalizācija ir jāuztver arī kā iespēja. Digitālo risinājumu izmantošana atvieglo nodokļu administrāciju uzdevumus un būs noderīga, samazinot gan nodokļu administrāciju, gan uzņēmumu saistību izpildes izmaksas. Turklāt, lai izmantotu arvien pieaugošo vācamo datu apjomu, ir svarīgi veikt datu analīzi. E-komercijas jomā, kurā muitas dienestu un nodokļu iestāžu rīcībā būs milzīgs datu un informācijas sistēmu apjoms, šajā sakarā jo īpaši liela nozīme būs nodokļu iestāžu un muitas dienestu savstarpējai sinerģijai. Digitalizācija ir arī svarīgs faktors, lai mazinātu ziņošanas slogu uzņēmumiem, jo īpaši MVU, cita starpā tādējādi, ka statistikas iestādes atkalizmanto informāciju.

Komisijas 2019. gada decembrī organizētajā konferencē par PVN digitālajā laikmetā tika uzsvērta nepieciešamība padziļināti pārdomāt šīs jomas aspektus. Šajos apsvērumos uzmanība būtu jāpievērš tam, kā nodokļu iestādes var izmantot tehnoloģijas, lai apkarotu krāpšanu nodokļu jomā un sniegtu labumu uzņēmumiem, kā arī tam, vai pašreizējie PVN noteikumi ir piemēroti darījumdarbībai digitālajā laikmetā.

2.3. Vienkārša ES nodokļu politika konkurētspējīgam vienotajam tirgum

ES ir panākusi progresu arī nodokļu sistēmas vienkāršošanā. Ir ieviesti jauni noteikumi, lai nodrošinātu, ka tiešo nodokļu uzlikšanas jomā ātrāk un efektīvāk tiek risināti nodokļu strīdi, kas radušies par to, kā tiek interpretēti vai piemēroti dalībvalstu noslēgtie savstarpējie nolīgumi un konvencijas, ar ko novērš nodokļu dubulto uzlikšanu 25 . Pieņemtā PVN jomas e-komercijas pakete ir novērsusi vienu no būtiskākajiem šķēršļiem mazajiem uzņēmumiem, kas veic pārrobežu tirdzniecību. Uzņēmumi, kas pārdod preces tiešsaistē patērētājiem, savas PVN saistības ES var kārtot, izmantojot viegli lietojamu tiešsaistes portālu savā valodā.

ES līmenī ir īstenotas arī iniciatīvas, lai palīdzētu dalībvalstīm izmantot nodokļu sistēmu kā ekonomikas ilgtspējīgas izaugsmes līdzekli, tostarp Eiropas pusgada kontekstā. Konkrēti, Komisija ir uzsvērusi, ka uz izaugsmi vērstas nodokļu sistēmas var atbalstīt privātās investīcijas un uzlabot darījumdarbības vidi, veicināt nodarbinātību, mazināt nevienlīdzību un dot ieguldījumu ekoloģiski noturīgākā ekonomikā. Turklāt, nodokļu sistēmas vienkāršošana var palīdzēt ierobežot ekonomikas izkropļojumus un samazināt uzņēmumu administratīvo slogu. PVN likmju 26 priekšlikuma pieņemšana, par ko pašlaik notiek apspriešanās Padomē, sniegs dalībvalstīm elastību saskaņā ar stingriem kritērijiem noteikt pašām savas likmes, — kas ir vajadzīgs, lai atveseļotos no pašreizējās krīzes, — bet vienlaikus ļaus dalībvalstīm arī labāk saskaņot PVN politiku ar mērķiem vides un veselības jomā.

Tomēr nodokļu saistību izpildes izmaksas ES joprojām ir augstas. Jo īpaši mums būtu jāatbalsta jauni un novatoriski uzņēmumi, kuriem administratīvā sarežģītība sagādā vairāk problēmu nekā lieliem starptautiskiem uzņēmumiem. Saistību izpildes izmaksas mazajiem uzņēmumiem parasti ir daudz augstākas nekā lielajiem 27 . Aplēstās nodokļu saistību izpildes izmaksas lieliem uzņēmumiem ir aptuveni 2 % no samaksātajiem nodokļiem, turpretī MVU šīs aplēses ir aptuveni 30 % no samaksātajiem nodokļiem 28 . Turklāt sarežģītība, ko izraisa 27 atšķirīgu nodokļu sistēmu daudzveidīgums, ne vien rada nepilnības, kas paver iespējas ļaunprātīgi izmantot nodokļu režīmu, bet arī nenoteiktību godīgiem nodokļu maksātājiem, kuri gluži vienkārši tiek pārslogoti un tādēļ neapzināti pārkāpj noteikumus.

Tādēļ ir nepieciešama rīcība arī ES līmenī, lai panāktu vienkāršāku un modernāku nodokļu vidi. Tas palīdzētu uzņēmumiem, kuri pilda saistības, izmantot vienotā tirgus priekšrocības un saglabāt ekonomisko izaugsmi ES. Kā izklāstīts nesenajā Komisijas paziņojumā par vienotā tirgus šķēršļiem, uzņēmumi konsekventi kā vienu no lielākajiem šķēršļiem, ar ko tie saskaras, ir norādījuši valstu noteikumus un procedūras nodokļu jomā 29 . Šie šķēršļi jo īpaši ietekmē uzņēmumus, kas darbojas pāri robežām, jo tiem ir jāpielāgojas atšķirīgām valstu sistēmām un administrācijām. Šķēršļi, uz kuriem norāda uzņēmumi, ietver daudzveidīgas problēmas, kas attiecas uz reģistrāciju, kā arī ziņošanas prasības attiecībā uz PVN un uzņēmumu ienākuma nodokļiem.

3. Jauns rīcības plāns taisnīgai un vienkāršai nodokļu sistēmai, kas atbalsta ekonomikas atveseļošanas stratēģiju

Šajā ziņojumā ir paredzēta jauna, līdzsvarota pieeja, apvienojot pret krāpšanu nodokļu jomā un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas vērstas darbības ar pasākumiem, kas atvieglo dzīvi godīgiem nodokļu maksātājiem. Šīs pieejas centrā ir nodokļu maksātājs. Tādēļ rīcības plānā paredzētās dažādās darbības ir strukturētas atbilstīgi ceļam, ko veic nodokļu maksātājs. Dažādos šā ceļa starpposmos ar tiem saistītās darbības tiek aprakstītas kā turpmākais darbs, kas ES ir jāpaveic, lai sasniegtu divkāršo mērķi — cīnīties pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un padarīt nodokļu sistēmu vienkāršu un viegli īstenojamu.

Plānā ir ietvertas 25 darbības (sk. pielikumu), kuras Komisija ierosinās un īstenos līdz 2024. gadam. Izklāstītās iespējamās tiesību aktu izmaiņas būs atkarīgas no tā, kādi rezultāti tiks iegūti ietekmes novērtējumā, tostarp attiecībā uz pamattiesībām un jo īpaši tiesībām uz personas datu aizsardzību, kas tiks sagatavots, ja tas būs nepieciešams, lai izvērtētu dažādus politikas risinājumus atbilstīgi labāka regulējuma principiem 30 .

3.1. Reģistrācija

Pirmais solis, lai pārliecinātos, ka nodokļu maksātāji taisnīgi maksā savu daļu, ir to efektīva un lietderīga reģistrācija 31 . Eiropas Savienībā nodokļu maksātājus identificē pēc to nodokļa maksātāja identifikācijas numura (NMIN) 32 . Nodokļu maksātājus, kam jāmaksā PVN, identificē pēc PVN identifikācijas numura. Datubāzes, kurās ir nodokļu maksātāju dati, ir pastāvīgi jāatjaunina: nodokļu maksātājiem ir jāsniedz nodokļu iestādēm visi nepieciešamie dati. Ja radušās kāds izmaiņas (piem., nodokļu maksātājs pavisam pārceļas uz citu dalībvalsti), reģistrācijas informācija ir jāpielāgo.

Lai reģistrācija būtu efektīva, tā ir jāizveido iespējami vienkārša. NMIN un/vai PVN maksātāja reģistrācijas numuru iegūšana nedrīkstētu būt apgrūtinoša. Kad nodokļu maksātāji pārceļas uz citu dalībvalsti, lai strādātu, vai izvēlas tur nodibināt uzņēmumu, nodokļu maksātāju reģistra atjaunināšanas procesam ir jābūt netraucētam, lai administratīvais slogs nodokļu maksātājiem būtu iespējami zems. Ja nodokļu maksātājiem ir jāpierāda svešai nodokļu administrācijai savs rezidenta statuss, citiem vārdiem sakot, vieta, kur tie ir reģistrēti kā nodokļu maksātāji, šai procedūrai ir jābūt vienkāršai.

3.2. Ziņošana

Nodokļu maksātāji regulāri informē nodokļu administrācijas par savām nodokļu saistībām, tādējādi pildot vairākas informācijas sniegšanas prasības. Lai nodrošinātu, ka nodokļu maksātāju sniegtie ziņojumi būtu pēc iespējas lietderīgi, nodokļu deklarācijām ir jābūt vienkāršām, pieprasīto datu apjomam — minimālam, bet sistēmām, ar kuru starpniecību nodokļu maksātāji var iesniegt nodokļu deklarācijas nodokļu administrācijām, — skaidri saprotamām. Deklarācijām ir jābūt iepriekš aizpildītām, cik vien iespējams. E-pārvaldes principi ir jāpiemēro arī nodokļu informācijai, jo īpaši ziņošanas jomā. Saskaņā ar visaptverošu pieeju nodokļu maksātājiem būtu jāsniedz informācija tikai vienreiz, izmantojot digitālus, drošus, iekļaujošus “vienas pieturas aģentūras” e-pakalpojumus. Šādas informācijas izmantošanai, piemēram, statistikas iestādēs, ir jānotiek saskaņā ar attiecīgiem konfidencialitātes režīmiem.

Efektīva ziņošana balstās uz nodokļu maksātāju brīvprātīgu saistību izpildi. Nodokļu administrācijas paļaujas, ka nodokļu maksātāji tām sniegs pareizu informāciju par saviem apliekamajiem ienākumiem un iekasējamības gadījumiem. Ziņošanas efektivitāti var uzlabot darbības, kas vērstas uz brīvprātīgas saistību izpildes veicināšanu un saglabāšanu, kā arī nodokļu iestāžu, no vienas puses, un nodokļu maksātāju, no otras puses, savstarpējās uzticēšanās palielināšanu.

Ziņošanu, ko veic nodokļu maksātāji, atbalsta un papildina trešo personu, piemēram, darba devēju, finanšu iestāžu, kā arī — arvien biežāk — citu nodokļu administrāciju, sniegtie ziņojumi.

3.3. Samaksa

Svarīgs nodokļu sistēmas procesa posms ir maksājamā nodokļa samaksa. Nodokļu maksātājiem savi nodokļi ir jāsamaksā savlaicīgi un pilnībā. Lielākā daļa nodokļu maksātāju tā arī rīkojas, labprātīgi samaksājot tiem noteiktos nodokļus. Lai nodrošinātu, ka maksājumi tiek veikti maksimāli efektīvi, nodokļu administrācijām būtu jāpaplašina nodokļu maksātājiem pieejamo elektronisko maksāšanas veidu loks. Piemēram, dažās dalībvalstīs vairākus nodokļus var samaksāt, izmantojot arī viedtālruņa lietotni.

E-pakalpojumiem un atvieglojumiem ir jābūt pieejamiem arī uzņēmumiem, kuriem ir jāmaksā PVN, kā arī darba devējiem vai citiem pārstāvjiem un starpniekiem, kas maksā nodokļus nodokļu maksātāju vārdā. Maksājumu vienkāršība jo īpaši ir svarīga mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kuru saistību izpildes relatīvās izmaksas bieži ir nesamērīgi augstākas 37 .

Lai panāktu saistību labāku izpildi nodokļu nomaksas jomā, nodokļu administrācijām ir jāizmanto jauni veidi, kā kontaktēties ar nodokļu maksātājiem, piemēram, izmantojot uz uzvedību vērstu pieeju vai sadarbīgu saistību izpildi.

Maksājamā nodokļa summai jau sākotnēji ir jābūt pareizai, lai izvairītos no tā, ka nodokļu maksātājiem ir jāpieprasa un jāgaida atmaksa. Šāda atmaksa prasa daudz laika un bieži ir krāpšanas mērķis. Ja ir paredzēts veikt atmaksu, nodokļu administrācijai ar to ir jātiek galā, cik ātri vien iespējams, lai izvairītos no tā, ka nodokļu maksātājiem ir ilgi jāgaida un jāsaskaras ar naudas plūsmas problēmām.

3.4. Pārbaude, uzraudzība un administratīvā sadarbība

Taisnīga nodokļu politika ir uzņēmumiem un iedzīvotājiem paredzētā Eiropas sociālā modeļa stūrakmens. Lai to saglabātu, tiek sagaidīts, ka nodokļu maksātāji savlaicīgi iesniegs nodokļu deklarācijas un samaksās nodokli. Lielākā daļa no tiem tā arī rīkojas, un nodokļu administrācijām sākumā vienmēr būtu jāprezumē godīgums un saistību izpilde. Tomēr daži nodokļu maksātāji diemžēl nerīkojas godīgi. Nodokļu administrācijām ir pienākums uzraudzīt nodokļu maksātāju nodokļu lietas, pārbaudīt tās, dažos gadījumos — veikt nodokļu revīzijas.

Pārbaudes ļauj turpināt uzticēties nodokļu sistēmas taisnīgumam, nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus nodokļu jomā, kā arī izvairīties no tā, ka godīgi nodokļu maksātāji kopumā samaksā vairāk, jo citi nodokļu maksātāji nepilda saistības un taisnīgi nemaksā savu daļu. Efektīva nodokļu kontrole var arī atturēt no turpmākas saistību neizpildes.

Lai efektīvi un lietderīgi īstenotu nodokļu kontroli, nodokļu administrācijām ir jāizmanto riska pārvaldības paņēmieni, lai labāk vērstu nodokļu kontroli uz pareizajām nodokļu maksātāju grupām. Pārbaudes būtu jābalsta uz daudzveidīgiem informācijas avotiem, jo īpaši — ja nodokļu maksātājs darbojas pāri robežām — ziņām, ko informācijas apmaiņa ļauj iegūt no citām dalībvalstīm un trešām valstīm.

3.5. Strīdi

Nodokļu sistēma balstās uz brīvprātīgu saistību izpildi, un tai, cik vien iespējams, ir jāpamatojas uz sadarbīgām, pozitīvām un saskanīgām attiecībām starp nodokļu maksātājiem un nodokļu administrācijām. Tomēr realitāte ne vienmēr atbilst ideālam, un dažkārt nodokļu maksātāju un nodokļu administrāciju viedokļi atšķiras.

Galvenais mērķis būtu novērst strīdu rašanos un nodrošināt juridisko noteiktību nodokļu maksātājiem.

Tomēr, ja ir radies strīds, nodokļu maksātājiem tik un tā būtu jābūt iespējai labot vai precizēt iespējamos pārpratumus, lai izvairītos no strīda saasināšanās.

Strīdi, jo sevišķi tiesvedības, ir dārgi un prasa daudz laika. Vislabāk būtu, ja no šādiem strīdiem būtu iespējams izvairīties, taču, ja tas nav iespējams, to ātra atrisināšana ļauj līdz minimumam samazināt nodokļu maksātāju un nodokļu administrāciju izdevumus. Šajā sakarā dažas ieinteresētās personas jau ir paudušas viedokli, ka vēlētos lielāku iejaukšanos ES līmenī, konkrēti attiecībā uz strīdu novēršanu un risināšanu 51 .

3.6. ES nodokļu noteikumu vienkāršošana, lai uzlabotu konkurenci vienotajā tirgū

Iepriekš izklāstītās darbības ir orientētas uz nodokļu administrēšanu un nodokļu noteikumu īstenošanu ikdienā. Tomēr nodokļu administrēšanas racionalizācijai vien ir savas robežas. Lai nodokļu maksātāji gūtu labumu, ir svarīgi vienkāršot noteikumus.

Nodokļu politiku neatkarīgi no tā, kādus vienkāršošanas pasākumus veic nodokļu administrācijas, bieži vien ir ļoti grūti administrēt un izpildīt. Lielākā daļa nodokļu maksātāju vēlas taisnīgi maksāt savu daļu. Tomēr ar nožēlu jāmin, ka dažos gadījumos nodokļu noteikumu sarežģītības dēļ viņiem, iespējams, trūkst šāda stimula.

Lai nodokļus atvieglotu un padarītu vienkāršākus, vienlaikus atbalstot saistību izpildi, dažās jomās ir jāaktualizē un jāvienkāršo esošie tiesību akti. Svarīgs ieguvums būs vienlīdzīgu konkurences apstākļu atjaunošana ES uzņēmumiem un to konkurentiem ārpus ES. Turklāt ir jānodrošina saskaņotība ar svarīgiem politikas mērķiem, piemēram, Eiropas zaļo kursu. Tāpat ir svarīgi, lai nodokļu maksātāji zinātu savas tiesības.

4. Secinājums

Šo vērienīgo rīcības plānu attiecībā uz tādas taisnīgas un vienkāršas nodokļu sistēmas izveidi, kas atbalsta ekonomikas atveseļošanas stratēģiju, Komisija piedāvā laikā, kad valda vēl nepieredzētas grūtības. Komisija ir iesaistījusi un turpinās iesaistīt visus esošos politikas mehānismus, kas ir tās rīcībā, lai palīdzētu panākt strauju ekonomikas atveseļošanos, vienlaikus veidojot ES pāreju uz zaļu, digitālu un taisnīgāku sociālo tirgus ekonomiku. Šīs pārejas centrā ir un arī turpmāk būs ES nodokļu programma.

Komisija aicina Eiropas Parlamentu, Padomi, kā arī citas ieinteresētās personas, piemēram, NVO, arodbiedrības un uzņēmumus, aktīvi iesaistīties konstruktīvā un iekļaujošā veidā, lai šis rīcības plāns pārtaptu konkrētās iniciatīvās, no kurām vienlaikus iegūs ES iedzīvotāji, uzņēmumi un dalībvalstis.

(1)

COM(2020) 456 final.

(2)

Eiropas zaļajā kursā ietilpst tādas iniciatīvas kā Enerģijas nodokļu direktīvas pārskatīšana un oglekļa ievedkorekcijas mehānisma izveide, un zaļā kursa ietvaros ir plānots arī radīt kontekstu plaša mēroga nodokļu reformām valstu līmenī, pārtraukt fosilā kurināmā subsidēšanu, nodokļu slogu novirzīt no darbaspēka uz piesārņotājiem, vienlaikus ņemot vērā sociālos apsvērumus.
Šī mērķa sasniegšanai plānotā darba ietvaros Komisija 2020. gadā organizēs konferenci par Vides draudzīguma aspektiem nodokļu sistēmā.

(3)

Padomes Direktīva 2011/64/ES (2011. gada 21. jūnijs) par tabakas izstrādājumiem piemērotā akcīzes nodokļa struktūru un likmēm (OV L 176, 5.7.2011., 24.–36. lpp.).

(4)

Padomes Direktīva 92/83/EEK (1992. gada 19. oktobris) par to, kā saskaņojams akcīzes nodoklis spirtam un alkoholiskajiem dzērieniem (OV L 316, 31.10.1992., 21.–27. lpp.) un Padomes Direktīva 92/84/EEK (1992. gada 19. oktobris) par spirta un alkoholisko dzērienu akcīzes nodokļa likmju saskaņošanu (OV L 316, 31.10.1992., 29., 30. un 31. lpp.).

(5)

Padomes Direktīva 2008/118/EK (2008. gada 16. decembris) par akcīzes nodokļa piemērošanas vispārēju režīmu, ar ko atceļ Direktīvu 92/12/EEK (OV L 9, 14.1.2009., 12. lpp.).

(6)

COM(2020) 314 final.

(7)

 Padomes Direktīva 2011/16/ES (2011. gada 15. februāris) par administratīvu sadarbību nodokļu jomā (OV L 64, 11.3.2011., 1. lpp.).

(8)

COM(2020) 313 final.

(9)

Padomes Direktīva (ES) 2016/1164 (2016. gada 12. jūlijs), ar ko paredz noteikumus tādas nodokļu apiešanas prakses novēršanai, kas tieši iespaido iekšējā tirgus darbību (OV L 193, 19.7.2016., 1.–14. lpp.).

(10)

Komisijas Ieteikums (ES) 2016/136 (2016. gada 28. janvāris) par pasākumu īstenošanu pret nodokļu nolīgumu ļaunprātīgu izmantošanu (OV L 25, 2.2.2016., 67. un 68. lpp.).

(11)

Padomes Direktīva (ES) 2015/2376 (2015. gada 8. decembris), ar ko groza Direktīvu 2011/16/ES attiecībā uz obligāto automātisko informācijas apmaiņu nodokļu jomā (OV L 332, 18.12.2015., 1.–10. lpp.).

(12)

Padomes Direktīva (ES) 2016/881 (2016. gada 25. maijs), ar ko Direktīvu 2011/16/ES groza attiecībā uz obligātu automātisku informācijas apmaiņu nodokļu jomā (OV L 146, 3.6.2016., 8.–21. lpp.).

(13)

Eiropas Komisija, 2017, Regulas (ES) 904/2010 izvērtējums, Komisijas dienestu darba dokuments SWD(2017) 428 final (attiecībā uz PVN); un Eiropas Komisija, 2019, Komisijas dienestu darba dokuments — Padomes Direktīvas (ES) Nr. 2011/16/ES par administratīvu sadarbību nodokļu jomā un ar ko atceļ Direktīvu 77/799/EEK izvērtējums (SWD(2019) 328 final).

(14)

Padomes Direktīva (ES) 2016/2258 (2016. gada 6. decembris), ar ko groza Direktīvu 2011/16/ES attiecībā uz nodokļu iestāžu piekļuvi informācijai par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu (OV L 342, 16.12.2016., 1., 2. un 3. lpp.).

(15)

Padomes Direktīva (ES) 2018/822 (2018. gada 25. maijs), ar ko attiecībā uz obligāto automātisko informācijas apmaiņu nodokļu jomā saistībā ar ziņojamām pārrobežu shēmām groza Direktīvu 2011/16/ES (OV L 139, 5.6.2018., 1. lpp.).

(16)

  Padomes Direktīva (ES) 2017/2455 , Padomes Regula (ES) 2017/2454 , Padomes Īstenošanas regula (ES) 2017/2459 , Padomes Direktīva (ES) 2019/1995 , Padomes Īstenošanas regula (ES) 2019/2026 , Īstenošanas regula (ES) 2020/194 ; https://ec.europa.eu/taxation_customs/business/vat/modernising-vat-cross-border-ecommerce_en#heading_1 .

(17)

 Eurofisc ir tīkls, kurā dalībvalstis ātri apmainās ar mērķtiecīgu informāciju par pārrobežu krāpšanu, kā arī apstrādā un analizē šo informāciju un koordinē turpmāko rīcību.

(18)

Eiropols ir arī izveidojis jauno Eiropas Finanšu un ekonomisko noziegumu centru (EFECC). Šis centrs uzlabos operatīvā atbalsta sniegšanu ES dalībvalstīm un ES struktūrām finanšu un ekonomisko noziegumu jomās, kā arī veicinās sistemātisku finanšu izmeklēšanas izmantošanu; https://www.europol.europa.eu/newsroom/news/europol-launches-european-financial-and-economic-crime-centre.

(19)

Padomes Regula (ES) 2018/1541 (2018. gada 2. oktobris), ar ko groza Regulas (ES) Nr. 904/2010 un (ES) 2017/2454 attiecībā uz pasākumiem administratīvās sadarbības stiprināšanai pievienotās vērtības nodokļa jomā (OV L 259, 16.10.2018., 1.–11. lpp.).

(20)

  https://ec.europa.eu/taxation_customs/sites/taxation/files/2019-taxation-papers-76.pdf . 

(21)

  https://ec.europa.eu/taxation_customs/sites/taxation/files/vat-gap-full-report-2019_en.pdf . 

(22)

Priekšlikums Padomes Direktīvai, ar ko attiecībā uz sīki izstrādāto tehnisko pasākumu ieviešanu

galīgās PVN sistēmas darbībai, kas paredzēta nodokļa uzlikšanai tirdzniecībā starp dalībvalstīm, groza Direktīvu 2006/112/EK (COM(2018) 329, 2018. gada 25. maijs).

(23)

Lai gan nodokļu apiešanas prakses pastāvēšanu apliecina daudzi pētījumi, ņemot vērā šīs parādības sarežģītību un ierobežoto datu pieejamību, ir grūti aprēķināt šādi zaudētos ieņēmumus. Dover et al. (2015) konstatē, ka ieņēmumu zaudējumi, ko rada peļņas novirzīšana ES iekšienē, ir aptuveni 50–70 miljardi EUR, un tas ir vismaz 17 % no uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) ieņēmumiem 2013. gadā. Izmantojot vispārējā līdzsvara modeļa pieeju, Álvarez-Martínez et al. (2018) ir konstatējuši, ka nodokļu apiešana ES28 valstīs katru gadu rada uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumu zaudējumus 36 miljardu EUR apmērā. Zucman et. al (2018) lēš, ka ES28 zaudē aptuveni 37 miljardus EUR.

(24)

Eiropas Parlaments, 2016, Cīņa pret krāpšanu nodokļu jomā: 75 % iedzīvotāju vēlas, lai ES darītu vairāk, Eiropas Parlamenta ziņas, 29.07.2016.

(25)

Padomes Direktīva (ES) 2017/1852 (2017. gada 10. oktobris) par nodokļu strīdu izšķiršanas mehānismiem Eiropas Savienībā (OV L 265, 14.10.2017., 1.–14. lpp.).

(26)

COM(2018) 20, 18.1.2018.

(27)

Eiropas Komisija, 2018. Pētījums par MVU nodokļu saistību izpildes izmaksām, gala ziņojums. (publicēts: 12.12.2008.).

(28)

  https://ec.europa.eu/taxation_customs/sites/taxation/files/resources/documents/tax_survey.pdf . 

(29)

COM (2020) 93 final un pievienotais dokuments SWD (2020) 54 final.

(30)

  https://ec.europa.eu/info/law/law-making-process/planning-and-proposing-law/better-regulation-why-and-how_lv .

(31)

Šajā nodaļā galvenā uzmanība ir veltīta nodokļu maksātājiem, tos uztverot kā nodokļu administrācijas klientus. Nodokļu maksātāju pieredzi, kas gūta nodokļu maksātāju un nodokļu administrāciju saskarsmē, iedala piecos galvenajos posmos: reģistrācija, ziņošana, pārbaude, samaksas veikšana un strīdi. Šie pieci posmi ir aizgūti no avota: OECD (2017), Tax Administration 2017: Comparative Information on OECD and Other Advanced and Emerging Economies; https://doi.org/10.1787/tax_admin-2017-en . Šie posmi ir pielāgoti izvēlētajai uzmanības koncentrēšanas jomai, tādēļ, piem., “iekasēšana” (no nodokļu administrācijas viedokļa) kļūst par samaksu no nodokļu maksātāja viedokļa. Vispārīgākai informācijai par klienta ceļu sk.: Lemon, K. N., Verhoef, P. C. (2016). Understanding customer experience throughout the customer journey. Journal of marketing, 80(6), 69–96.

(32)

Vai līdzvērtīga. Komisijas tīmekļa vietne “TIN on Europa” sniedz pārskatu par Eiropas NMIN: https://ec.europa.eu/taxation_customs/tin/tinByCountry.html  

(33)

 Padomes Direktīva 2006/112/EK (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (OV L 347, 11.12.2006., 1. lpp.).

(34)

Eiropas Komisija, 2016. ES e-pārvaldes rīcības plāns 2016.–2020. gadam. Pārvaldes digitalizēšanās paātrināšana. COM(2016) 179 final.

(35)

Eiropas Komisija, 2019. Komisijas dienestu darba dokuments — Padomes Direktīvas (ES) Nr. 2011/16/ES par administratīvu sadarbību nodokļu jomā un ar ko atceļ Direktīvu 77/799/EEK izvērtējums (SWD(2019) 328 final).

(36)

Telekomunikāciju, apraides un elektroniskie pakalpojumi.

(37)

Eiropas Komisija, 2018. Pētījums par MVU nodokļu saistību izpildes izmaksām, gala ziņojums. (publicēts: 12.12.2018.).

(38)

 COM(2017) 778.

(39)

 Padomes Direktīva 2010/24/ES (2010. gada 16. marts) par savstarpēju palīdzību prasījumu piedziņā saistībā ar noteiktiem maksājumiem, nodokļiem, un citiem pasākumiem (OV L 84, 31.3.2010., 1. lpp.).

(40)

Komisijai ik pēc pieciem gadiem ir jāsniedz ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei (Direktīvas 2010/24/ES 27. panta 3. punkts).

(41)

Eiropas Komisija, 2017. Rīcības kodekss nodokļu ieturēšanas jomā;

https://ec.europa.eu/taxation_customs/sites/taxation/files/code_of_conduct_on_witholding_tax.pdf .

(42)

Jaunākos pierādījumus par problēmas turpināšanos sk.: ECB konsultatīvā grupa vērtspapīru un nodrošinājuma tirgus infrastruktūras jautājumos, “10. T2V harmonizācijas progresa ziņojums –
Eiropas vērtspapīru norēķinu un nodrošinājumu pārvaldības kārtības harmonizācija”.

(43)

Šeit ir jāatsaucas uz ES un valstu iestādēm, kas atbild par finanšu tirgu uzraudzību. Sīkāka informācija ir pieejama Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes (ESMA) tīmekļa vietnē: https://www.esma.europa.eu/ .

(44)

  http://www.oecd.org/ctp/exchange-of-tax-information/treatyreliefandcomplianceenhancementtrace.htm . 

(45)

 Tiek lēsts, ka izmaksas ieguldītājiem, pārsniedz 8 miljardus EUR gadā: Eiropas Komisija, 2017. Kapitāla tirgu savienības izveides paātrināšana: novēršot valstu šķēršļus kapitāla plūsmām. COM(2017) 147 final. No otras puses, tiek lēsts, ka ar nodokļu ieturēšanu no pārrobežu dividendēm saistītās nodokļu krāpšanas apjoms pārsniedz 55 miljardus EUR, https://www.europarl.europa.eu/news/en/press-room/20181120IPR19552/cum-ex-tax-fraud-meps-call-for-inquiry-justice-and-stronger-tax-authorities .

(46)

Padomes Regula (ES) Nr. 904/2010 (2010. gada 7. oktobris) par administratīvu sadarbību un krāpšanas apkarošanu pievienotās vērtības nodokļa jomā (OV L 268, 12.10.2010., 1. lpp.).

(47)

Padomes Regula (ES) 2018/1541 (2018. gada 2. oktobris), ar ko groza Regulas (ES) Nr. 904/2010 un (ES) 2017/2454 attiecībā uz pasākumiem administratīvās sadarbības stiprināšanai pievienotās vērtības nodokļa jomā (OV L 259, 16.10.2018., 1. lpp.).

(48)

Šeit ir jāatsaucas uz ES un valstu iestādēm, kas atbild par finanšu tirgu uzraudzību. Sīkāka informācija ir pieejama Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes (ESMA) tīmekļa vietnē: https://www.esma.europa.eu/ . 

(49)

 Izmēģinājuma projekti un sagatavošanas darbības ievada jaunas īslaicīgas iniciatīvas, kas varētu izvērsties par pastāvīgām ES finansēšanas programmām.

(50)

Sīkāku informāciju par uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus sk. vietnē https://ec.europa.eu/taxation_customs/calls-tenders-grants-calls-expression-interest/TAXUD/2020/CFP-01-eu-tax-observatory_en .

(51)

Atbildes, kas saņemtas sabiedriskajā apspriešanā par Direktīvas par administratīvu sadarbību nodokļu jomā izvērtējumu, ir apkopotas 2. pielikumā šādā dokumentā: Eiropas Komisija, (2019. gads), “Komisijas dienestu darba dokuments — Padomes Direktīvas (ES) Nr. 2011/16/ES par administratīvu sadarbību nodokļu jomā un ar ko atceļ Direktīvu 77/799/EEK izvērtējums” (SWD(2019) 328 final).

(52)

 Padomes Direktīva (ES) 2017/1852 (2017. gada 10. oktobris) par nodokļu strīdu izšķiršanas mehānismiem Eiropas Savienībā (OV L 265, 14.10.2017., 1. lpp.).

(53)

  https://ec.europa.eu/info/law/better-regulation/have-your-say/initiatives/11883-Evaluation-of-the-special-VAT-scheme-for-travel-agents .

(54)

  Padomes Direktīva 2008/118/EK (2008. gada 16. decembris) par akcīzes nodokļa piemērošanas vispārēju režīmu, ar ko atceļ Direktīvu 92/12/EEK (OV L 9, 14.1.2009., 12. lpp.).

EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 15.7.2020

COM(2020) 312 final

PIELIKUMS

dokumentam

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

RĪCĪBAS PLĀNS





TAISNĪGAS UN VIENKĀRŠAS NODOKĻU SISTĒMAS IZVEIDEI, KAS ATBALSTA EKONOMIKAS ATVESEĻOŠANAS STRATĒĢIJU

Pārskats par iniciatīvām nodokļu jomā, kuras ir daļa no rīcības plāna attiecībā uz godīgu un vienkāršu nodokļu politiku, kas atbalsta ekonomikas atveseļošanu, un kuru īstenošana ir paredzēta laikposmā no 2020. līdz 2023. gadam