Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Sabiedrisko pakalpojumu dienestu principi demokrātiskās kārtības stabilitātei”

(izpētes atzinums pēc prezidentvalsts Vācijas pieprasījuma)

(2021/C 56/03)

Ziņotājs:	Christian MOOS (DE-III)
Līdzziņotājs:	Philip VON BROCKDORFF (MT-II)

Padomes prezidentvalsts Vācijas pieprasījums	Vēstule, 18.2.2020.
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pants
Biroja lēmums	17.3.2020.
Atbildīgā specializētā nodaļa	Nodarbinātības, sociālo lietu un pilsoniskuma specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	11.11.2020.
Pieņemts plenārsesijā	2.12.2020.
Plenārsesija Nr.	556
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	220/0/15

1.   Kopsavilkums

1.1.

ES Padomes prezidentvalsts Vācija lūdza EESK sniegt atzinumu par principiem, kas jāpiemēro attiecībā uz dalībvalstu sabiedrisko pakalpojumu dienestiem, lai garantētu demokrātijas un tiesiskuma galvenās pamatvērtības, kā arī par priekšnosacījumiem, kādos krīzes laikā šādi principi darbojas kā automātiski demokrātijas un tiesiskuma stabilizatori.

1.2.

Vairāk nekā desmit gadus ES ir saskārusies ar smagām krīzēm, tostarp cīņas pret terorismu, pasaules finanšu parāda un ekonomikas krīzēm, krīzi kopējā Eiropas patvēruma sistēmā, vides un klimata krīzi, kā arī Covid-19 pandēmiju. Efektīviem sabiedrisko pakalpojumu dienestiem ir izšķiroša loma krīžu pārvarēšanā, tie garantē sabiedrības drošību un piegādes drošību, nodrošinot piekļuvi pakalpojumiem saskaņā ar vienlīdzīgas piekļuves un garantēta universāluma principu.

1.3.

Ārkārtas stāvokļa dēļ bija uz noteiktu laiku nepieciešams dažās no šīm krīzes situācijām ierobežot cilvēktiesības. Lai garantētu, ka šādi pasākumi ir pamatoti un samērīgi, sabiedrisko pakalpojumu dienesti saskaras ar uzdevumu līdzsvarot iejaukšanos pamattiesībās, tiesiskuma īstenošanu un visas administratīvās darbības likumības nodrošināšanu.

1.4.

Attiecībā uz draudiem demokrātijai un tiesiskumam visā pasaulē un arī Eiropas Savienībā, sabiedrisko pakalpojumu dienestiem ir aizsargājoša funkcija, jo tie var atteikties ievērot neleģitīmus norādījumus un aizstāvēt Eiropas vērtības un tiesiskumu. Ievērojot pamatprincipus – objektivitāti, integritāti, pārredzamību, cieņu pret citiem un saistības pret Eiropas Savienību un tās pilsoņiem –, sabiedrisko pakalpojumu dienesti pilda demokrātijas pīlāra un barjeras pret populismu funkciju.

1.5.

Lai garantētu, ka sabiedrisko pakalpojumu dienesti Eiropā visās krīzes situācijās darbojas kā automātisks stabilizators, ir nepieciešams, lai pamats administrācijas rīcībai Eiropas līmenī un, atbilstoši konstitūcijām, visās dalībvalstīs būtu Eiropas vērtības, kas nostiprinātas ES Līgumos, ES Pamattiesību hartā, Eiropas Cilvēktiesību aizsardzības konvencijā, dalībvalstu pamattiesību un cilvēktiesību garantijās valstu konstitūcijās, kā arī Savienības kopējās vērtības saistībā ar vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumiem Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 14. panta izpratnē, kā izklāstīts Līguma par Eiropas Savienību (LES) 26. protokolā par sabiedriskiem pakalpojumiem.

1.6.

Turklāt EESK uzsver, ka funkcionējošiem sabiedrisko pakalpojumu dienestiem visos līmeņos visā Eiropas Savienībā ir vajadzīgas attiecīgās prasmes un cilvēkresursi, tehniskie, materiālie un finanšu resursi, pienācīgi darba apstākļi un pietiekama atlīdzība, kā arī sociālais dialogs ierēdņiem, lai tie varētu veikt uzticētos uzdevumus un darboties kā automātisks stabilizators.

1.7.

Vienīgi dalībvalstis ir atbildīgas par saviem sabiedriskajiem pakalpojumiem, ko tās organizē saskaņā ar saviem tradicionālajiem principiem un konstitucionālajām tiesībām. Neskarot iepriekšminēto, EESK atbalsta efektīvu Eiropas tiesisko regulējumu (tostarp sankcijas), kas garantē, ka visas dalībvalstis pilnībā ievēro demokrātiju un tiesiskumu saskaņā ar “Kopenhāgenas kritērijiem”, kas ir nepieciešams pamats ES un tās dalībvalstu administratīvo iestāžu labai praksei.

2.   Atzinuma problēma, definīcijas un mērķis

2.1.

Eiropas Savienībā nav viennozīmīgas “sabiedrisko pakalpojumu dienestu” definīcijas. Šajā atzinumā EESK par sabiedrisko pakalpojumu dienestiem atzīst dažādus administratīvus un ar valsts varu saistītus sabiedrisko pakalpojumu dienestus, tostarp arī rūpnieciska un komerciāla rakstura sabiedrisko pakalpojumu dienestus, kam ir vispārēja nozīme valsts, reģionālā un pašvaldību līmenī.

2.2.

Sabiedrisko pakalpojumu dienesti nodrošina demokrātiskās pamatvērtības, tostarp pamattiesību un cilvēktiesību ievērošanu, tautas konstitucionālo varu, varas dalīšanu, tiesu varas neatkarību, valdības atbildību, politisko partiju plurālismu, vārda brīvību, tiesības iebilst, plašsaziņas līdzekļu brīvību, diskriminācijas aizliegumu, minoritāšu tiesības un administratīvās darbības likumību. Eiropas Savienībai šīs pamatvērtības ir nostiprinātas kā Eiropas vērtības, jo īpaši LES 2. pantā un Pamattiesību hartā.

2.3.

“Automātisko stabilizatoru” jēdziens ir aizgūts no ekonomikas teorijas. Pēc analoģijas ar to definīciju sabiedrisko pakalpojumu principi tiek uzskatīti par automātiskiem stabilizatoriem, kas aizsargā demokrātijas pamatvērtības, it īpaši krīzes laikā.

2.4.

Šā atzinuma mērķis ir noteikt kritērijus un formulēt Eiropas ieteikumus, lai sabiedrisko pakalpojumu dienesti, uz kuriem attiecas valstu tiesību akti, varētu darboties kā demokrātiju un tiesiskumu stabilizējošs elements. Runa ir par raiti funkcionējošu sabiedrisko pakalpojumu būtisko vērtību, aizstāvot demokrātijas un tiesiskuma galvenās pamatvērtības Eiropā.

2.5.

Raiti funkcionējoši sabiedriskie pakalpojumi, kas aktīvi veicina dinamisku sabiedrību, produktīvu ekonomiku un uzticībā balstītu sadarbību starp sociālajiem partneriem, ir svarīgi gan fiziskām, gan juridiskām personām. Šajā procesā sabiedrisko pakalpojumu dienestiem ir vienādi un bez diskriminācijas jāattiecas pret visiem iedzīvotājiem, garantējot, ka visi iedzīvotāji var netraucēti piekļūt sabiedriskajiem pakalpojumiem, piemēram, kvalitatīvai izglītībai, sociālajiem pakalpojumiem, veselības aprūpei, mājokļiem, ūdensapgādei un energoapgādei, kā arī pasta piegādei, neatkarīgi no dzimuma, etniskās piederības, reliģiskās pārliecības, uzskatiem, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas.

2.6.

Sabiedrisko pakalpojumu dienestiem ir būtiska loma demokrātiskas kārtības uzturēšanā, taču šis uzdevums nav izpildāms bez politiskā plurālisma, vārda brīvības, demokrātijas, pilsoniskās sabiedrības un starpniekstruktūru, piemēram, arodbiedrību tiesībām. Sabiedrisko pakalpojumu dienesti ir neatņemama demokrātijas sastāvdaļa. Kopā ar citiem demokrātijas dalībniekiem tie garantē sociālo progresu.

3.   Krīzes laiki – izaicinājums demokrātijai un tiesiskumam

3.1.   Demokrātija un krīzes politika

3.1.1.

It īpaši krīzes laikā ir svarīgi nodrošināt, piemēram, palīdzību personām (gan fiziskām, gan juridiskām), kuras kļuvušas neaizsargātas, saskaņā ar skaidriem kritērijiem, kuru mērķis ir vienlīdzība likuma priekšā, un dot iespēju arī nelabvēlīgā situācijā esošām personām un grupām saņemt palīdzību.

3.1.2.

Jebkuram iespējamajam pamattiesību ierobežojumam saistībā ar izņēmuma stāvokli ārkārtas krīzes situācijas dēļ ir jābūt pamatotam, terminētam un proporcionālam, un to konkrētos apstākļos atļauj demokrātiski ievēlēts parlaments. Kaut arī neatkarīga tiesu vara nodrošina aizsardzību pret pārvaldes iestāžu nepamatotu rīcību, demokrātija ilgtermiņā nevar darboties, ja iedzīvotāji nevar pilnībā izmantot savas tiesības. Likumdevējām iestādēm, valdībām un sabiedrisko pakalpojumu dienestiem ne tikai ir jārīkojas saskaņā ar pamattiesībām, bet arī jābūt to garantiem.

3.1.3.

Sabiedrisko pakalpojumu dienestu darbinieku neitralitātes pienākums ir viens no nosacījumiem vienlīdzīgai attieksmei pret visiem lietotājiem un diskriminācijas novēršanai. Šis pienākums ir jāgarantē visās dalībvalstīs, lai sabiedrisko pakalpojumu dienestu darbiniekus aizsargātu pret populismu.

3.2.   Terorisms un valstiski pretterorisma pasākumi

3.2.1.

Vismaz kopš 2001. gada 11. septembra, ja ne vēl agrāk, norisinās sarežģīta līdzsvara meklējumi, no vienas puses, starp brīvību aizsardzību un, no otras, – efektīvu drošību. Tas ir īpašs izaicinājums arī sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem, jopamatbrīvību un tiesiskuma aizsardzība var būt pretrunā ar izpildvaras jaunajām pilnvarām.

3.2.2.

Tieši valsts spēka pielietošanas monopola efektīva izpilde ir brīdis, kad izpaužas līdzsvara meklējumi starp iejaukšanos pamattiesībās un riska novēršanu, – ne tikai abstraktā līmenī, bet arī faktiskā ikdienas praksē. Tam ir vajadzīgi sabiedrisko pakalpojumu dienesti ar pienācīgi apmācītu personālu un nepieciešamajiem resursiem, lai tie varētu veikt savu darbu, vienlaikus ievērojot tiesības uz brīvību. Ir jāparedz aizsardzības pasākumi, lai novērstu jebkādu valsts varas ļaunprātīgu izmantošanu un nodrošinātu tiesības iesniegt sūdzību par darbībām, kas pārsniedz valsts pārvaldes pilnvaras, un neatkarīgi no tā, vai šīs darbības izriet no tiesību aktiem vai tās veic privātpersonas.

3.2.3.

Sabiedrisko pakalpojumu dienesti nodrošina sabiedriskās kārtības uzturēšanu. Šajā situācijā tiem jāatrod līdzsvars starp drošību un pamattiesību aizsardzību tajās robežās, kas tiem noteiktas saskaņā ar principu par rīcības brīvības pienācīgu izmantošanu.

3.2.4.

Līdztekus pilsoniskās sabiedrības organizācijām un daudzveidīgiem un neatkarīgiem sociālajiem dienestiem sabiedrisko pakalpojumu dienesti ir izšķiroši svarīgs pīlārs, kas palīdz novērst ekstrēmistisku radikalizāciju, vardarbību un neiecietību, veicinot demokrātiju un sociālo kohēziju, kā arī aizsargāt Eiropas vērtības. Cita starpā tas attiecas uz sabiedrības izglītošanu.

3.3.   Globālā finanšu krīze un parādu krīze

3.3.1.

Taupības pasākumi, kas tika veikti vairākus gadus pēc globālās finanšu krīzes un parādu krīzes, ir iespaidojuši sabiedrisko pakalpojumu dienestus un vājinājuši to darbības efektivitāti.

3.3.2.

Tālaika pieredze liecina, ka parādu samazināšana īstermiņā nebūt nav jāpanāk ar vispārējas nozīmes pakalpojumu privatizāciju.

3.3.3.

ES līmenī ir jānodrošina pastāvīgas un uzticamas garantijas attiecībā uz brīvu piekļuvi augstas kvalitātes vispārējas nozīmes pakalpojumiem, it īpaši krīzes laikā, kad tie, pateicoties šai nepārtrauktībai, demonstrē savu nozīmību kā spēcīgi sociālā satricinājuma amortizatori.

3.3.4.

Labi funkcionējoši un efektīvi sabiedrisko pakalpojumu dienesti ievērojami palīdz saglabāt atbilstīgu valsts izdevumu līmeni. Efektivitāte nenozīmē “mazāku valsts lomu”, jo slikta darbība rada augstākas vispārējās sociālās un ekonomiskās izmaksas.

3.3.5.

Nodrošinot noteikumu efektīvu izpildi, sabiedrisko pakalpojumu dienests, kuram ir apmācīts personāls un atbilstīgi resursi, palīdz novērst krīzes nākotnē. Tas attiecas, piemēram, uz gadījumiem, kad administrācija sekmīgi cīnās pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un tādējādi nodrošina valsts ieņēmumu iekasēšanu vai kad tiek nodrošināta efektīva finanšu nozares uzraudzība.

3.4.   Krīze kopējā Eiropas patvēruma sistēmā

3.4.1.

Kopš 2015. gada Eiropā ir strauji pieaudzis bēgļu skaits. Lai tiktu galā ar šo izaicinājumu, svarīga ir efektīviem sabiedrisko pakalpojumu dienestiem apvienojumā ar pilsoniskās sabiedrības apņēmību. EESK uzstāj, ka visās ES dalībvalstīs ir jāgarantē patvēruma tiesības un ar tām saistītie starptautisko tiesību akti un ka ir jāpabeidz kopējās Eiropas patvēruma sistēmas izveide.

3.4.2.

Ja vienas vai vairāku dalībvalstu sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju spēja ir nepietiekama, lai bēgļiem nodrošinātu pamattiesību un cilvēktiesību pienācīgu aizsardzību, piemēram, ES robežšķērsošanas punktos, ir nepieciešams Eiropas mēroga risinājums. Ir svarīgi nodrošināt, lai sabiedrisko pakalpojumu dienesti visā Savienībā, pildot savus pienākumus, spētu ievērot Eiropas vērtības.

3.4.3.

Ja vienas dalībvalsts sabiedrisko pakalpojumu dienesti pilda suverēnās funkcijas visu dalībvalstu vārdā, no tā izrietošais slogs ir taisnīgi jāsadala. Vienlaikus šajā darbībā ir jāgarantē visaugstākais pamattiesību un cilvēktiesību aizsardzības līmenis un Eiropas vērtību ievērošana.

3.4.4.

Robežkontroles sistēmu digitālajai sadarbspējai jāatbilst noteikumiem par personas datu aizsardzību. Eiropas Savienībai ir jāgarantē, ka visu dalībvalstu administratīvās iestādes ievēro personas datu aizsardzību.

3.5.   Vides un klimata krīze

3.5.1.

Sabiedrisko pakalpojumu dienesti pilda svarīgu funkciju virzībā uz ilgtspējīgas attīstības mērķiem (IAM) un zaļā kursa īstenošanā. Sabiedrisko pakalpojumu dienesti var būt pārmaiņu katalizatori, veicinot videi draudzīgas iniciatīvas un pasākumus publiskā iepirkuma un savas darba prakses jomā.

3.5.2.

Ekoloģiskā pārkārtošana kļūst arī par sociālā taisnīguma jautājumu. Lai sloga sadalījums būtu pieņemams, ir svarīgi to sadalīt taisnīgi un saistību izpildi piemērot nediskriminējoši.

3.5.3.

Sabiedrisko pakalpojumu dienesti var piemērot stimulu sistēmas un piedāvāt jaunus pakalpojumus, jo īpaši mobilitātes, energoapgādes un energodrošības jomās. Arī ilgtspēja un oglekļneitralitāte ir pamatprincipi, kuru ievērošana Eiropas Savienībai būtu jānodrošina visos sabiedrisko pakalpojumu dienestos Eiropā.

3.6.   Covid-19 pandēmija

3.6.1.

Covid-19 krīzes laikā atkal ir pieaugusi spriedze starp brīvību un drošību, starp tiesībām un ārkārtas stāvokli. Visus cilvēkus vienlīdz skar riski un pamatbrīvību ierobežojumi.

3.6.2.

Sabiedrisko pakalpojumu dienesti un to darbinieki cīņā pret vīrusu atrodas pirmajās rindās. Viņiem jebkuros apstākļos ir jānodrošina sabiedrības veselība, risku novēršana un piegādes drošība.

3.6.3.

Covid-19 krīze parāda, cik lielā mērā dalībvalstīm un to iedzīvotājiem ir vajadzīgi reaģētspējīgi, efektīvi, pietiekami finansēti un mūsdienīgi sabiedrisko pakalpojumu dienesti. Akūta krīze var prasīt ātrus lēmumus. Šiem lēmumiem jābūt pienācīgi pamatotiem un pakļautiem demokrātiskai kontrolei. Pretējā gadījumā tie var apdraudēt demokrātiju. Nepietiekama leģitimitāte mazina gatavību ievērot noteikumus. Lai varētu ātri rīkoties krīzes apstākļos, valdībām ir vajadzīgs sabiedrības uzticības avanss un jāvar paļauties uz efektīviem sabiedrisko pakalpojumu dienestiem. Sabiedrisko pakalpojumu dienestiem kā izpildvaras administratīvajam atzaram pašiem ir vajadzīga iedzīvotāju uzticēšanās, lai varētu efektīvi izpildīt lēmumus.

3.6.4.

Pandēmija ir parādījusi, ka sabiedrisko pakalpojumu dienestiem ir vajadzīgs pietiekami apmācīts un kompetents personāls, resursi un rezerves. Sabiedrisko pakalpojumu dienestu uzdevumu fundamentālais raksturs ir attaisnojums maksāt sabiedrisko dienestu darbiniekiem pienācīgu algu un piemērot viņiem sociālo standartu obligāto minimumu visā Eiropā. Daudzās ES dalībvalstīs ir demogrāfiskas problēmas, kas jāņem vērā, lai nodrošinātu, ka sabiedrisko pakalpojumu dienesti arī turpmāk ir vai kļūst finansiāli pievilcīgi, konkurējot spējīgāko talantu piesaistes jomā.

3.6.5.

Sabiedrisko pakalpojumu dienestu principu kvalitāte un pienācīgi darba apstākļi ierēdņiem, tostarp labs sociālais dialogs un demokrātisks klimats vairo iedzīvotāju uzticēšanos savai valdībai.

3.6.6.

Visas ES dalībvalstis, cenšoties līdzsvarot spējas nodrošināt tiesības uz dzīvību un tiesības uz fizisko neaizskaramību, pēdējā laikā ir ierobežojušas citas pamattiesības tik lielā mērā, kāds iepriekš demokrātiskā sabiedrībā vēl nav pieredzēts. Šiem bezprecedenta pasākumiem jābūt tikai īslaicīgiem, un ievēlētiem parlamentiem tie ir regulāri jāpārskata.

3.6.7.

Sabiedrisko pakalpojumu dienesti ir atkarīgi no skaidriem valdības lēmumiem, kā arī no juridiskas skaidrības un noteiktības. Pārredzamības un labas pārvaldības princips, ko ES piemēro pati sev, liek Eiropas Savienībai nodrošināt, ka minētos principus ievēro visi sabiedrisko pakalpojumu dienesti Eiropā.

3.6.8.

Daudzi sabiedrisko pakalpojumu dienesti ir atbildīgi par krīzes ekonomisko un sociālo seku pārvarēšanu. Kopumā tie uzskatāmi parāda efektīvas pārvaldības kritiski svarīgo nozīmi krīzes laikā.

4.   Sabiedrisko pakalpojumu dienesti kā automātiski stabilizatori

4.1.

Lai administrācija varētu darboties kā automātisks stabilizators, tai visā Eiropas Savienībā jābūt funkcionējošai Eiropas, valstu, reģionālā un vietējā līmenī visā Savienībā un nodrošinātai ar nepieciešamajām prasmēm un cilvēku, tehniskajiem, materiālajiem un finanšu resursiem, kas vajadzīgi tai uzticēto uzdevumu izpildei.

4.2.

Izņemot Eiropas līmeni, uzdevumu sadalījums starp dažādiem līmeņiem nav vienoti jāregulē ar visā Eiropas Savienībā saskaņotiem noteikumiem, bet tajā ir jāņem vērā katras dalībvalsts īpašie apstākļi, lai nodrošinātu efektīvu administratīvo rīcību.

4.3.

Lēmums par to, kurus pakalpojumus sniedz publiskais un kurus – privātais sektors, ir dalībvalstu kompetencē. Pieņemot šādu lēmumu, dalībvalstīm jānodrošina, lai privāto vai publisko pakalpojumu dienestu darbības iespējama nepietiekamība krīzes laikā neradītu draudus sabiedrības drošībai vai apgādes drošībai.

4.4.

Ja visi sabiedrisko pakalpojumu dienesti stingri ievēro likumības, proporcionalitātes un vienlīdzīgas attieksmes principus un īsteno tiesības uz labu pārvaldību, tie stiprina uzticēšanos tiesiskumam un demokrātijai, kā arī noturību pret populistiskiem solījumiem.

4.5.

Sabiedrisko pakalpojumu dienesti, kas darbojas pārredzami, dod svarīgu ieguldījumu cīņā pret korupciju un tādējādi veicina uzticamu un rentablu pakalpojumu sniegšanu. Uzticēšanos stiprina sabiedrisko pakalpojumu dienestu pamatprincipu ievērošana Eiropā un to pieejamība, kompetence un atvērtība neatkarīgām uzraudzības struktūrām.

4.6.

Ja sabiedrisko pakalpojumu dienesti pienācīgi piemēro minētos principus, tie nodrošina pārdales un aizsardzības funkciju, it īpaši attiecībā uz pamattiesību un cilvēktiesību ievērošanu visu līmeņu valdības un likumdošanas iestādēs, tādā nozīmē, ka tie var atteikties pildīt neleģitīmus norādījumus, tādējādi aizsargājot demokrātiju un tiesiskumu.

4.7.

Sabiedrības izglītošanai ir jāsniedz būtisks ieguldījums, mācot Eiropas vērtības un sekmējot demokrātisku pilsonisko kultūru. Formālā izglītība ir svarīgs sabiedriskais pakalpojums pats par sevi, it īpaši rītdienas pilsoņu audzināšanā.

4.8.

Pašreizējā pandēmija parāda, kā pārslogota veselības aizsardzības sistēma var novest pie cilvēka cieņas aizskaršanas un cik svarīgi ir nodrošināt pietiekamu personālu un aprūpes kapacitāti.

4.9.

Funkcionējošas sociālās pārvaldes iestādes, kas nodrošina netraucētu un nediskriminējošu piekļuvi sociālā nodrošinājuma pakalpojumiem, vairo uzticēšanos tiesiskumam. Šajā kontekstā sabiedrisko pakalpojumu dienests atklājas kā sociālās solidaritātes izpausme.

5.   Sabiedrisko pakalpojumu dienestiem piemērojamie principi Eiropas Savienībā

5.1.

Vienīgi dalībvalstis ir un arī turpmāk būs atbildīgas par saviem attiecīgajiem sabiedrisko pakalpojumu dienestiem, ko tās organizē saskaņā ar saviem tradicionālajiem principiem un konstitucionālajām tiesībām. Neskarot iepriekšminēto, ņemot vērā draudus demokrātijai un tiesiskumam visā pasaulē un diemžēl arī Eiropā, ir vajadzīgi kopēji Eiropas principi un garantijas, lai nodrošinātu, ka civildienests un sabiedrisko pakalpojumu dienesti arī turpmāk būtu demokrātijas un tiesiskuma garants.

5.2.

EESK atbalsta efektīvu Eiropas tiesisko regulējumu, kas garantētu pilnīgu atbilstību “Kopenhāgenas kritērijiem”, kas visām dalībvalstīm ir bijuši pievienošanās Eiropas Savienībai kritēriji kopš 1993. gada. Regulējumā būtu jāparedz iespēja piemērot sankcijas.

5.3.

Visiem ES un dalībvalstu sabiedrisko pakalpojumu dienestiem administratīvās rīcības pamats ir Eiropas vērtības, kas nostiprinātas ES līgumos, Pamattiesību hartā, Eiropas Cilvēktiesību konvencijā un dalībvalstu garantijās pamattiesību un cilvēktiesību jomā, kas iekļautas valstu konstitūcijās.

5.4.

Savienības kopīgās vērtības attiecībā uz vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumiem LESD 14. panta izpratnē, kā noteikts LES 26. protokolā par sabiedriskiem pakalpojumiem, kalpo kā pamatnostādnes sabiedrisko pakalpojumu principu aktivizēšanai visās dalībvalstīs.

5.5.

Sabiedrisko pakalpojumu dienestiem visās ES dalībvalstīs visā to daudzveidībā jāievēro trīs principi: neitralitāte, likumības un sabiedriskās kārtības uzturēšana un pārredzamība. Trūkumi tiesu iestāžu neatkarības jomā, kā arī konstitucionāli grozījumi, kas apdraud iepriekšminētos sabiedrisko pakalpojumu dienestu principus un tādējādi arī tradicionālos sabiedrisko pakalpojumu principus, ir jāapkaro ar efektīvām sankcijām.

5.6.

Saskaņā ar neitralitātes principu sabiedrisko pakalpojumu dienestiem ir jāgarantē piekļuve saviem pakalpojumiem, pamatojoties uz vienlīdzīgas piekļuves un garantēta universāluma principu. Ir svarīgi, lai piekļuve šiem pakalpojumiem būtu pilnībā nodrošināta arī sociālajām grupām, kuras saskaras ar piekļuves grūtībām, piemēram, cilvēkiem ar invaliditāti, minoritātēm un lauku apvidu iedzīvotājiem.

5.7.

Ļoti svarīga ir visas administratīvās rīcības likumība; tiesību akti un norādījumi nedrīkst būt pretrunā konstitucionālajai kārtībai vai Eiropas vērtībām. Tajos jāievēro arī proporcionalitātes, vienlīdzīgas attieksmes un rīcības brīvības pienācīgas izmantošanas principi.

5.8.

Sabiedrisko pakalpojumu dienesti īsteno tiesības uz labu pārvaldību un rīkojas pārredzami, nodrošinot sabiedrības uzraudzību pār izpildvaru. Tās nodrošina brīvu piekļuvi administratīvajai informācijai un bez nosacījumiem reaģē uz informācijas pieprasījumiem. Izņēmumi ir jāinterpretē šaurā nozīmē.

5.9.

Sabiedrisko pakalpojumu dienestiem ir saistoša ANO Pretkorupcijas konvencija, un tie veic visus vajadzīgos pasākumus, lai apkarotu korupciju. Tie arī īsteno Eiropas pretkorupcijas ziņojumos sniegtos ieteikumus.

5.10.

Sabiedrisko pakalpojumu dienesti darbojas tikai atbilstoši demokrātiskā pilsoniskuma principam. Šā principa saglabāšanā izšķiroša loma ir efektīvai un strukturētai pilsoniskajai sabiedrībai un politiskajai opozīcijai.

5.11.

Sabiedrisko pakalpojumu dienestu darbinieku darba attiecību statusam ir jābūt tiesiski aizsargātam un drošam, lai viņi varētu atteikties pildīt nelikumīgus norādījumus un atbilstīgā veidā iesniegt sūdzības. Tas ir viens no sabiedrisko dienestu labas darbības priekšnoteikumiem un garantija demokrātijas un vispārēju interešu aizsardzībai pret korupciju, krāpšanu un ļaunprātīgu izmantošanu.

5.12.

Uz sabiedrisko pakalpojumu dienestu darbiniekiem attiecas ES direktīva par trauksmes cēlēju pastiprinātu aizsardzību. EESK atzinumā SOC/593 “Trauksmes cēlēju aizsardzības stiprināšana ES līmenī” (1) norādīts, ka darbinieks var izvēlēties, vai ziņot attiecīgajām iestādēm iekšēji, vai kompetentajām ārējām iestādēm (kas nav ne plašsaziņas līdzekļi, ne sabiedrība).

5.13.

Ir arī jānodrošina, ka nākotnē, neraugoties uz pakalpojumu digitalizāciju, tiek saglabāta iespēja sazināties ar administrāciju personīgi – tas attiecas uz visiem sabiedrisko pakalpojumu dienestiem: vietēja, reģionāla un valsts līmeņa, lai nodrošinātu individuālu pieeju neaizsargātiem iedzīvotājiem (vecāka gadagājuma cilvēkiem, trūcīgiem cilvēkiem, migrantiem utt.) un digitalizācija attiecībā uz šo sabiedrības daļu nebūtu papildu atstumtības faktors.

5.14.

Sabiedrisko pakalpojumu dienestiem ir jābūt atbilstīgiem pašreizējam digitalizācijas līmenim, šajā procesā nevājinot pamattiesības, tostarp darba ņēmēju tiesības. Saistībā ar digitālo pārvaldību tas īpaši attiecas uz datu aizsardzību un tiesībām kontrolēt savus datus.

5.15.

Sabiedrisko pakalpojumu dienestu rīcībā jābūt vajadzīgajām prasmēm un cilvēku, tehniskajiem, materiālajiem un finanšu resursiem, kas ļautu veikt tiem uzticētos uzdevumus. Lai tie varētu pienācīgi darboties arī krīzes izraisīta ārkārtas stāvokļa gadījumā, ir svarīgi, lai katrā no minētajām jomām būtu pietiekamas rezerves.

5.16.

Par valstu sabiedrisko pakalpojumu dienestiem ir atbildīgas tikai dalībvalstis, jo tie ir svarīgi nacionālajai identitātei. Tomēr tiem jābūt sadarbspējīgiem Eiropas daudzlīmeņu pārvaldības sistēmā.

5.17.

Eiropas līmeņa sadarbība un sabiedrisko pakalpojumu dienestu principu praktiska piemērošana Eiropas Savienībā jāiekļauj visu to darbinieku apmācības saturā, kuri pilda sabiedriskas nozīmes uzdevumus.

5.18.

Ir jāpaplašina darbinieku apmaiņa starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, kā arī dalībvalstu starpā, lai administratīvos līmeņus labāk integrētu ES daudzlīmeņu sistēmā. Sabiedrisko pakalpojumu dienestu darbiniekiem jābūt iespējai mainīt darbavietu dalībvalstu teritorijā, neciešot tādēļ nekādus zaudējumus.

5.19.

Eiropas iestādēm, kas piedāvā profesionālas mācības, būtu jāorganizē sabiedrisko pakalpojumu dienestu darbiniekiem paredzēti kursi par sabiedrisko pakalpojumu dienesta principu īstenošanu un par to, kā sabiedrisko pakalpojumu dienestu darbinieki nodrošina automātiskas stabilizācijas efektu.

5.20.

Visiem sabiedrisko pakalpojumu dienestiem, kas ir iesaistīti Eiropas līdzekļu sadalē, ir jāievēro un jāīsteno sabiedrisko pakalpojumu dienestu principi.

---

(1)  OV C 62, 15.2.2019., 155. lpp.