Kopsavilkums

Ietekmes novērtējums par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūtu (pārstrādāta redakcija) un priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta (EIT) stratēģisko inovāciju programmu 2021.–2027. gadam: Eiropas inovācijas talanta un spējas sekmēšana

A. Rīcības nepieciešamība

Kādēļ? Risināmā problēma

Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta (EIT) mērķis ir risināt nozīmīgas sabiedrības problēmas, uzlabojot ES inovācijas sniegumu ar izglītības, pētniecības un inovācijas zinību triādes integrācijas palīdzību.

EIT tika izveidots 2008. gadā ar Regulu (EK) Nr. 294/2008 (“EIT regula”) 1 . EIT regulā ir noteikts tā pamatuzdevums, mērķi un EIT piešķirtais budžets, un tādēļ tas jāsaskaņo ar piemērojamo pētniecības un inovācijas pamatprogrammu.

Komisijas priekšlikumā, ar ko izveido pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa” 2021.–2027. gadam, ir izklāstīts ierosinātais EIT budžets nākamajam periodam, kā arī tā pamatojums, pievienotā vērtība, darbības jomas, darbības pamatvirzieni un snieguma rādītāji. Šajā priekšlikumā EIT ir viens no galvenajiem elementiem pīlārā “Inovatīvā Eiropa”.

Priekšlikums programmai “Apvārsnis Eiropa” pats par sevi nenodrošina juridisko pamatu EIT darbību turpināšanai pēc 2020. gada. Tādēļ jāgroza EIT regula.

Turklāt EIT regulas 17. pantā noteikts, ka reizi septiņos gados Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei priekšlikumu par stratēģisko inovāciju programmu, kurā noteiktas EIT stratēģiskās, ilgtermiņa prioritātes un finansiālās vajadzības, kam jābūt saskaņā ar piemērojamo pētniecības un inovācijas pamatprogrammu. Pašreizējā stratēģiskā inovāciju programma aptver laikposmu no 2014. līdz 2020. gadam 2 . Tādēļ kopā ar priekšlikumu pārskatīt EIT regulu ir jāiesniedz priekšlikums par jaunu EIT stratēģisko inovāciju programmu 2021.–2027. gadam.

Šīs iniciatīvas mērķis ir grozīt EIT regulu, to pārstrādājot, un saskaņot SIP ar programmu “Apvārsnis Eiropa”. Tā aptver jaunās EIT prioritārās jomas, kā arī tā finanšu vajadzības. Tās mērķis ir arī uzlabot EIT darbību, ņemot vērā pēdējos gados gūto pieredzi.

Iniciatīvā īpaša uzmanība ir pievērsta jautājumu risināšanai trīs galvenajās jomās. Pirmkārt, tā risinās problēmas, kas saistītas ar EIT finansēšanas modeli. Otrkārt, tā nāks klajā ar risinājumiem, kā palielināt EIT izglītības darbību ietekmi, t. i., uzlabos informētību par EIT izglītības zīmolu un atbalstīs uzņēmējdarbības un inovācijas spējas un prasmes augstākās izglītības iestādēs. Visbeidzot, iniciatīva palīdzēs palielināt EIT reģionālo ietekmi, labāk integrējot zināšanu un inovāciju kopienas (ZIK) vietējās inovācijas ekosistēmās. Iniciatīvā arī tiks izklāstītas ZIK turpmākās prioritārās jomas.

Turklāt ar šo iniciatīvu tiks risināti vairāki tehniski jautājumi, kā palielināt EIT darbību efektivitāti, lietderību un saskaņotību. Tie ietver ZIK atvērtību un pārredzamību, EIT pārvaldību un EIT personāla līguma noteikumus.

Konstatētie problēmjautājumi tiks risināti, veicot grozījumus EIT regulā un pieņemot EIT stratēģisko inovāciju programmu 2021.–2027. gadam. Šī ietekmes novērtējuma pamatā ir attiecībā uz programmu “Apvārsnis Eiropa” veiktais ietekmes novērtējums.

Paredzamie šīs iniciatīvas mērķi

Šī iniciatīva atbalsta EIT turpmāku īstenošanu un stratēģisko politikas izstrādi, un tā palīdzēs sasniegt EIT mērķus 2021.–2027. gadā, kā izklāstīts priekšlikumā programmai “Apvārsnis Eiropa”, proti, stiprināt ilgtspējīgas inovācijas ekosistēmas visā Eiropā; rast tirgū jaunus risinājumus pasaules mēroga sabiedrības problēmām un ar labākas izglītības palīdzību veicināt inovāciju un uzņēmējdarbību. Konkrēti, tiek sagaidīts, ka EIT un ZIK:

a.palielinās ZIK un zinību triādes integrācijas ietekmi, izmantojot efektīvu un lietderīgu EIT finansēšanas modeli;

b.palielinās augstākās izglītības nozares inovācijas un uzņēmējdarbības spējas, veicinot institucionālas pārmaiņas Eiropas augstākās izglītības iestādēs;

c.paplašinās EIT reģionālo ietekmi, lai novērstu inovācijas spēju reģionālās atšķirības visā ES.

Turklāt iniciatīvas mērķis ir palielināt EIT darbību efektivitāti, lietderību un saskaņotību, risinot šādus jautājumus: ZIK atvērtība un pārredzamība, EIT pārvaldība un EIT personāla darba līgumi un dienesta nepārtrauktība.

ES līmeņa rīcības pievienotā vērtība 

EIT unikālā veidā veido ES mēroga inovācijas ekosistēmas, kas saista izglītības, pētniecības, uzņēmējdarbības un citas jomas. Tas novērš nepilnības dalībvalstu sniegtā inovācijas atbalsta sistēmā. ZIK darbības uzlabo inovāciju kvalitāti, pārrobežu, daudznozaru tīklu izveidi, aktīvāku starpnozaru sadarbību un paplašina ģeogrāfisko iedarbību. EIT izglītības programmas, jo īpaši ar savu uzņēmējdarbības un inovācijas dimensiju, sniedz pievienoto vērtību citām esošajām programmām.

B. Risinājumi

Apsvērtie leģislatīvie un neleģislatīvie rīcībpolitiskie risinājumi. Vēlamā risinājuma pamatojums Kādēļ? 

Konstatēto problēmu risināšanai tika apsvērti trīs scenāriji.

Pirmais scenārijs (pamatscenārijs) paredz EIT darbību turpināšanu, kā tas notiek pašlaik, veicot nepieciešamos pielāgojumus, lai to saskaņotu ar priekšlikumu programmai “Apvārsnis Eiropa”. EIT atbilstu Eiropas partnerību īstenošanas, pārraudzības un izvērtēšanas kritērijiem. Tas veidotu sinerģiju ar Eiropas Inovācijas padomi. Tiktu izveidotas divas jaunas ZIK.

Otrais scenārijs balstās uz pamatscenāriju un turklāt pieņem vairākus pasākumus, kas paredzēti, lai palielinātu EIT darbības efektivitāti, tostarp pielāgojot tā finansēšanas modeli. Tas ievieš jaunu EIT rīcību, lai atbalstītu augstākās izglītības iestāžu (AII) uzņēmējdarbības un inovācijas spēju attīstīšanu un stiprinātu tā reģionālo inovācijas shēmu. Tiktu izveidotas divas jaunas ZIK.

Trešais scenārijs balstās uz pamatscenāriju un vairākiem pasākumiem, kas paredzēti, lai palielinātu EIT efektivitāti, tāpat kā otrajā risinājumā. Turklāt ar to ievieš jaunu darbību, kas paredz katrā dalībvalstī izveidot EIT centru, lai palielinātu EIT kopējo ietekmi. EIT tieši izveidotu EIT centrus, lai veicinātu zinību triādes integrāciju, sniedzot atbalstu sadarbības projektiem mazākā mērogā nekā ZIK.

Tiktu izveidota viena jauna ZIK.

Visi trim scenārijiem būtu juridiska ietekme uz grozījumiem EIT regulā un EIT jauno stratēģisko inovāciju programmu.

Vēlamais risinājums ir otrais scenārijs, jo tas nodrošina vislabāko līdzsvaru iniciatīvas mērķu sasniegšanā, vienlaikus ņemot vērā pieejamos resursus un piedāvājot vislielāko ekonomisko un sociālo ietekmi.

Atbalsts konkrētajiem risinājumiem 

Dažādas aptaujātās ieinteresētās personas, t. i., uzņēmumi/uzņēmējdarbības organizācijas, akadēmiskas/pētniecības iestādes, kā arī ES iedzīvotāji, pauda plašu atbalstu atsevišķiem pasākumiem, kas paredzēti otrajā scenārijā. Jo īpaši ieinteresētās personas ir vienisprātis, ka ir jāveicina Eiropas AII uzņēmējdarbības un inovācijas spēju attīstība un EIT un ZIK darbības ciešāk jāsaista ar reģionālo un vietējo vidi un stratēģijām.

C. Vēlamā risinājuma ietekme

Ieguvumi no vēlamā risinājuma (ja nav, no galvenajiem risinājumiem) 

Vēlamais risinājums panāktu ievērojamus EIT uzlabojumus nākamajā plānošanas periodā. Tas padziļinātu zinību triādes integrāciju, palīdzētu stiprināt inovācijas ekosistēmas un palielinātu inovācijas un uzņēmējdarbības spējas augstākās izglītības nozarē. Tas palīdzētu samazināt prasmju trūkumu galvenajās ekonomikas nozarēs; palielinātu zināšanu apmaiņu un tīklu veidošanu inovācijas ekosistēmās; veicinātu jaunu uzņēmumu efektīvu un lietderīgu izveidi; uzlabotu uz uzņēmējdarbību vērstas augstākās izglītības kvalitāti. Šis risinājums arī palielinātu privātos ieguldījumus ZIK vidējā termiņā un ilgtermiņā un palīdzētu tām efektīvāk sasniegt EIT finansiālās ilgtspējas mērķus. Visbeidzot, tas dotu iespēju EIT pakāpeniski uzlabot un stiprināt reģionālo iedarbību valstīs, kurās inovācija notiek mērenāk un pieticīgāk.

Vēlamā risinājuma izmaksas (ja nav, galveno risinājumu izmaksas) 

Salīdzinājumā ar pamatscenāriju otrais scenārijs palielinātu EIT administratīvās izmaksas atbilstoši EIT vispārējā budžeta palielinājumam plānošanas periodā, kas izriet no personāla vajadzībām un spēcīgāku EIT spēju un zināšanu nodrošināšanas. Paredzams, ka atbilstības nodrošināšanas un īstenošanas izmaksas, kas rodas finansēšanas modeļa pielāgošanas dēļ, būs lielākas tām ZIK, kas tika izveidotas EIT pirmajos gados, jo tām būs jāpielāgo darbības procesi un sistēmas, ko tās jau ir ieviesušas. Paredzams, ka izmaksas būs relatīvi zemas tām ZIK, kas ir darbības sākumposmā.

Ietekme uz uzņēmumiem, arī MVU un mikrouzņēmumiem

Vēlamais otrais scenārijs palīdzēs papildināt augsti kvalificētu personu kopumu, kas sniegs labumu uzņēmumiem, MVU un mikrouzņēmumiem. Palielinot ZIK atvērtību, pārredzamību un piemērojot vienkāršotas procedūras, tiks veicinātas jaunu uzņēmumu izveides darbības, kas palielinās jaunuzņēmumu skaitu. 

Vai tiks būtiski ietekmēts valstu budžets un pārvaldes iestādes?

Nē.

Vai būs vēl kāda cita būtiska ietekme? 

Nē.

D. Turpmākā rīcība

Politikas pārskatīšanas termiņš

Vēlamā politikas risinājuma īstenošana tiks regulāri pārraudzīta un izvērtēta. EIT katru gadu veiks ZIK darbības rādītāju un rezultātu pastāvīgu pārraudzību, pamatojoties uz īpašu ietekmes rādītāju sistēmu. 2024. gadā Komisija veiks EIT ekonomiskās un sociālās ietekmes neatkarīgu termiņa vidusposma izvērtējumu, saskaņojot to ar programmas “Apvārsnis Eiropa” termiņa vidusposma izvērtējumu.