This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 52019PC0114
Proposal for a COUNCIL DECISION concerning the position to be taken on behalf of the European Union in the Extended Commission of the Convention for the Conservation of Southern Bluefin Tuna (CCSBT) and repealing Decision 10125/14
Priekšlikums PADOMES LĒMUMS par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Konvencijas par dienvidu tunzivju saglabāšanu (CCSBT) paplašinātajā komisijā, un ar kuru atceļ Lēmumu 10125/14
Priekšlikums PADOMES LĒMUMS par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Konvencijas par dienvidu tunzivju saglabāšanu (CCSBT) paplašinātajā komisijā, un ar kuru atceļ Lēmumu 10125/14
COM/2019/114 final
EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 8.3.2019
COM(2019) 114 final
2019/0063(NLE)
Priekšlikums
PADOMES LĒMUMS
par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Konvencijas par dienvidu tunzivju saglabāšanu (FMT:ItalicCCSBT) paplašinātajā komisijā, un ar kuru atceļ Lēmumu 10125/14
PASKAIDROJUMA RAKSTS
1.Priekšlikuma priekšmets
Šis priekšlikums attiecas uz lēmumu par nostāju, kas Konvencijas par dienvidu tunzivju saglabāšanu paplašinātās komisijas sanāksmēs 2019.–2023. gada periodā Savienības vārdā jāieņem saistībā ar saglabāšanas un pārvaldības pasākumu paredzamo pieņemšanu.
2.Priekšlikuma konteksts
2.1.Konvencija par dienvidu tunzivju saglabāšanu
Konvencija par dienvidu tunzivju saglabāšanu (CSBT konvencija), izveidojot Dienvidu tunzivju saglabāšanas komisiju (CCSBT), tiecas nodrošināt dienvidu tunzivju saglabāšanu un optimālu izmantošanu. Konvencija stājās spēkā 1994. gada 20. maijā.
Savienība ir CCSBT paplašinātās komisijas līgumslēdzēja puse, kas konvenciju apstiprinājusi saskaņā ar Padomes Lēmumu (ES) 2015/2437 1 .
2.2.Dienvidu tunzivju saglabāšanas komisija
CCSBT ir struktūra, kas izveidota ar CSBT konvenciju un ir atbildīga par zvejas resursu pārvaldību un saglabāšanu dienvidu tunzivs izplatības apgabalā. Tā kā konvencijas puses var būt tikai valstis, CCSBT ir izveidojusi “CCSBT paplašināto komisiju”, kurā papildus CCSBT locekļiem ietilpst zvejas subjekti un Savienība. CCSBT paplašinātā komisija sagatavo lēmumus, kurus pēc tam formāli apstiprina CCSBT. CCSBT pasākumi, kas paredzēti dienvidu tunzivju saglabāšanai, pārvaldībai un optimālai izmantošanai, Savienībai var kļūt saistoši.
Savienībai kā CCSBT paplašinātās komisijas loceklei ir līdzdalības tiesības un balsstiesības. CCSBT lēmumus pieņem vienprātīgi.
2.3.CCSBT lēmumi
CCSBT ir pilnvaras pieņemt saglabāšanas un izpildes panākšanas pasākumus attiecībā uz tās kompetencē ietilpstošajām zvejniecībām, un šie pasākumi līgumslēdzējām pusēm ir saistoši.
Saskaņā ar CSBT konvencijas 8. panta 7. punktu pasākumi stājas spēkā, tiklīdz CCSBT tos pieņēmusi.
3.Savienības vārdā ieņemamā nostāja
Nostāja, kas Savienības vārdā jāieņem reģionālo zvejniecības pārvaldības organizāciju (RZPO) gadskārtējās sanāksmēs, patlaban tiek noteikta atbilstīgi divpakāpju pieejai. Padomes lēmumā tiek izklāstīti Savienības nostājas vadošie principi un orientējošie norādījumi vairākiem gadiem, un pēc tam šī nostāja neoficiālos Komisijas dokumentos, kuri jāapspriež Padomes darba grupā, tiek pielāgota katrai gadskārtējai sanāksmei.
CCSBT gadījumā šī pieeja ir īstenota ar Padomes 2014. gada 26. maija Lēmumu 10125/14, kurā izklāstīta Savienības nostāja CCSBT 2014.–2018. gada periodā. Lēmumā ir ietverti vispārīgi principi un orientējoši norādījumi, bet, ciktāl iespējams, ņemta vērā arī CCSBT specifika. Turklāt pēc dalībvalstu lūguma tajā iekļauta standarta procedūra, kas izmantojama Savienības nostājas ikgadējā noteikšanā.
Lēmums 10125/14 paredz Savienības nostājas pārskatīšanu pirms gadskārtējās sanāksmes 2019. gadā. Tāpēc šajā priekšlikumā, kas aizstās Lēmumu 10125/14, ir izklāstīta Savienības nostāja CCSBT 2019.–2023. gada periodā.
Lēmumā 10125/14 tika iestrādāti jaunās kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) principi un virzieni, kas izklāstīti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1380/2013 2 , kā arī ņemti vērā mērķi, kas noteikti Komisijas paziņojumā par KZP ārējo dimensiju 3 . Turklāt lēmums Savienības nostāju pielāgoja Lisabonas līgumam.
Zvejas ietekmējuma aspektā pašreizējā pārskatīšanā ir ņemts vērā Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par Eiropas stratēģiju attiecībā uz plastmasu aprites ekonomikā 4 , Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos un Komisijas kopīgais paziņojums Starptautiskā okeānu pārvaldība – okeānu nākotnes veidošanas darbakārtība 5 un Padomes secinājumi par minēto kopīgo paziņojumu 6 .
4.Juridiskais pamats
4.1.Procesuālais juridiskais pamats
4.1.1.Principi
Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 218. panta 9. punktā paredzēti lēmumi, ar kuriem nosaka “nostāju, kas Savienības vārdā jāapstiprina kādā ar nolīgumu izveidotā struktūrā, ja šāda struktūra ir tiesīga pieņemt lēmumus ar juridiskām sekām, izņemot lēmumus, kas papildina vai groza attiecīgajā nolīgumā noteikto iestāžu sistēmu”.
Jēdziens “lēmumi ar juridiskām sekām” ietver aktus, kam ir juridiskas sekas uz tādu starptautisko tiesību normu pamata, kuras reglamentē attiecīgo struktūru, un instrumentus, kas nav saistoši saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, bet “var būtiski ietekmēt Savienības likumdevēja pieņemtā tiesiskā regulējuma saturu” 7 .
4.1.2.Piemērošana konkrētajā gadījumā
CCSBT ir struktūra, kas izveidota ar nolīgumu, proti, CSBT konvenciju.
Akti, kurus CCSBT ir aicināta pieņemt, ir akti ar juridiskām sekām. Saskaņā ar CSBT konvencijas 20. pantu tie ir saistoši atbilstoši starptautiskajām tiesībām un var būtiski ietekmēt tādu ES tiesību aktu saturu kā:
·Padomes Regula (EK) Nr. 1005/2008, ar ko izveido Kopienas sistēmu, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju 8 ;
·Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009, ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem 9 ;
·Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 12. decembra Regula (ES) 2017/2403 par ārējo zvejas flotu ilgtspējīgu pārvaldību 10 .
Paredzētie akti nepapildina un negroza CSBT konvencijā noteikto iestāžu sistēmu.
Tāpēc ierosinātā lēmuma procesuālais juridiskais pamats ir LESD 218. panta 9. punkts.
4.2.Materiālais juridiskais pamats
4.2.1.Principi
Lēmumam, ko pieņem saskaņā ar LESD 218. panta 9. punktu, materiālais juridiskais pamats ir galvenokārt atkarīgs no tā, kāds mērķis un saturs ir paredzētajam aktam, attiecībā uz kuru Savienības vārdā tiek ieņemta noteikta nostāja. Ja paredzētajam aktam ir divi mērķi vai divi komponenti un viens ir atzīstams par galveno, bet otrs nav būtisks, tad lēmums, ko pieņem saskaņā ar LESD 218. panta 9. punktu, jābalsta uz viena materiālā juridiskā pamata, proti, tā, ko prasa galvenais jeb dominējošais mērķis vai komponents.
4.2.2.Piemērošana konkrētajā gadījumā
Paredzētā akta galvenais mērķis un saturs attiecas uz zivsaimniecību. Juridiskais pamats, kas nosaka šajā nostājā atspoguļojamos principus, ir Regula (ES) Nr. 1380/2013.
Tāpēc ierosinātā lēmuma materiālais juridiskais pamats ir LESD 43. panta 2. punkts. Ar šo lēmumu ir jāaizstāj Lēmums 10125/14, kas aptver 2014.–2018. gada periodu.
4.3.Secinājums
Ierosinātā lēmuma juridiskajam pamatam vajadzētu būt LESD 43. panta 2. punktam, lasītam saistībā ar LESD 218. panta 9. punktu.
2019/0063 (NLE)
Priekšlikums
PADOMES LĒMUMS
par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Konvencijas par dienvidu tunzivju saglabāšanu (CCSBT) paplašinātajā komisijā, un ar kuru atceļ Lēmumu 10125/14
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. panta 2. punktu, lasītu saistībā ar 218. panta 9. punktu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
tā kā:
(1)Ar Padomes Lēmumu (ES) 2015/2437 11 Eiropas Savienība ir noslēgusi Konvenciju par dienvidu tunzivju saglabāšanu (CSBT konvencija), ar kuru izveidota Dienvidu tunzivju saglabāšanas komisija (CCSBT).
(2)CCSBT ir struktūra, kas izveidota ar CSBT konvenciju un ir atbildīga par zvejas resursu pārvaldību un saglabāšanu dienvidu tunzivs izplatības apgabalā. Tā kā CSBT konvencijas puses var būt tikai valstis, CCSBT ir izveidojusi “CCSBT paplašināto komisiju”, kurā papildus CCSBT locekļiem ietilpst zvejas subjekti un Savienība. CCSBT satvarā CCSBT paplašinātā komisija sagatavo lēmumus, kurus formāli apstiprina CCSBT. CCSBT pieņem saglabāšanas un pārvaldības pasākumus, kas paredzēti dienvidu tunzivju saglabāšanai, pārvaldībai un optimālai izmantošanai. Šādi pasākumi Savienībai var kļūt saistoši.
(3)Kā paredz Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1380/2013 12 , Savienībai ir jānodrošina, ka zvejas un akvakultūras darbības ilgtermiņā ir vidiski ilgtspējīgas un tiek pārvaldītas atbilstīgi mērķim nodrošināt ieguvumus ekonomiskajā, sociālajā un nodarbinātības jomā un veicināt pārtikas pieejamību. Tā paredz arī to, ka Savienībai zvejniecības pārvaldībā jāievēro piesardzīga pieeja un tās mērķim jābūt nodrošināt, lai dzīvo jūras bioloģisko resursu izmantošanas rezultātā iegūto sugu populācijas tiktu atjaunotas un uzturētas virs līmeņa, kas nodrošina maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu. Turklāt tā paredz, ka Savienībai ir jāpieņem pārvaldības un saglabāšanas pasākumi, kuru pamatā ir labākie pieejamie zinātniskie ieteikumi, jāatbalsta zinātnisko atziņu gūšana un zinātnisko ieteikumu izstrāde, pakāpeniski jāizskauž izmetumi un jāveicina zvejas metodes, kas palīdz nodrošināt selektīvāku zveju un, ciktāl iespējams, nevēlamu nozveju nepieļaušanu un samazināšanu, kā arī zveju, kurai ir maza ietekme uz jūras ekosistēmu un zvejas resursiem. Turklāt Regulā (ES) Nr. 1380/2013 ir konkrēti paredzēts, ka minētie mērķi un principi Savienībai jāpiemēro ārējās attiecībās zivsaimniecības jomā.
(4)Kā norādīts Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos un Eiropas Komisijas kopīgajā paziņojumā Starptautiskā okeānu pārvaldība – okeānu nākotnes veidošanas darbakārtība 13 un Padomes secinājumos par minēto kopīgo paziņojumu 14 , galvenais Savienības darba uzdevums reģionālajās zvejniecības pārvaldības organizācijās (RZPO) ir veicināt pasākumus, kas atbalsta un kāpina šo forumu rezultativitāti un attiecīgā gadījumā uzlabo to pārvaldību.
(5)Komisijas paziņojumā Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par Eiropas stratēģiju attiecībā uz plastmasu aprites ekonomikā 15 ir minēti konkrēti pasākumi, kuru mērķis ir mazināt plastmasas radīto piedrazojumu, jūras piesārņojumu, kā arī jūrā nozaudēto vai pamesto zvejas rīku daudzumu.
(6)Ir lietderīgi noteikt nostāju, kas Savienības vārdā jāieņem CCSBT sanāksmēs 2019.–2023. gada periodā, jo CCSBT saglabāšanas un izpildes panākšanas pasākumi būs Savienībai saistoši un var būtiski ietekmēt tādu Savienības tiesību aktu saturu kā Padomes Regula (EK) Nr. 1005/2008 16 , Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009 17 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/2403 18 .
(7)Pašreizējā nostāja, kas Savienības vārdā jāieņem CCSBT sanāksmēs, ir noteikta ar Padomes Lēmumu 10125/14 19 . Ir lietderīgi Lēmumu 10125/14 atcelt un aizstāt ar jaunu lēmumu 2019.–2023. gada periodam.
(8)Ņemot vērā dienvidu tunzivs izplatības apgabala zvejas resursu dinamisko raksturu un no tā izrietošo nepieciešamību Savienības nostājā ņemt vērā jaunākās izmaiņas, to vidū jaunu zinātnisko un citu relevanto informāciju, kas iesniegta pirms CCSBT sanāksmēm vai to laikā, saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību (LES) 13. panta 2. punktā iestrādāto Savienības iestāžu pilnīgas sadarbības principu būtu jāizveido procedūras, kas jāievēro, kad ik gadu tiek precizēta Savienības nostāja 2019.–2023. gada periodā,
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Nostāja, kas Savienības vārdā jāieņem Konvencijas par dienvidu tunzivju saglabāšanu (CCSBT) paplašinātās komisijas sanāksmēs, ir izklāstīta I pielikumā.
2. pants
Savienības nostāju, kas jāieņem CCSBT paplašinātās komisijas sanāksmēs, katru gadu precizē saskaņā ar II pielikumu.
3. pants
I pielikumā izklāstīto Savienības nostāju Padome pēc Komisijas priekšlikuma novērtē un vajadzības gadījumā pārskata vēlākais līdz CCSBT paplašinātās komisijas gadskārtējai sanāksmei 2024. gadā.
4. pants
2014. gada 26. maija Lēmumu 10125/14 atceļ.
5. pants
Šis lēmums ir adresēts Komisijai.
Briselē,
Padomes vārdā –
priekšsēdētājs
EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 8.3.2019
COM(2019) 114 final
PIELIKUMI
dokumentam
priekšlikums Padomes lēmumam
par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Konvencijas par dienvidu tunzivju saglabāšanu (CCSBT) paplašinātajā komisijā, un ar kuru atceļ Lēmumu 10125/14
I PIELIKUMS
Nostāja, kas Savienības vārdā jāieņem Konvencijas par dienvidu tunzivju saglabāšanu (CCSBT) paplašinātajā komisijā
1.PRINCIPI
CCSBT satvarā Savienība:
a)rīkojas saskaņā ar mērķiem un principiem, kurus tā tiecas īstenot kopējā zivsaimniecības politikā (KZP), jo īpaši izmantojot piesardzīgu pieeju un ar maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu saistītos mērķus, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 1380/2013 2. panta 2. punktā, ar nolūku veicināt uz ekosistēmu balstītas pieejas īstenošanu zvejniecības pārvaldībā, nepieļaut un, ciktāl iespējams, samazināt nevēlamas nozvejas, pakāpeniski izskaust izmetumus, minimalizēt zvejas darbību ietekmi uz jūras ekosistēmām un to biotopiem, kā arī, veicinot Savienības zvejniecību ekonomisko dzīvotspēju un konkurētspēju, nodrošināt pietiekami augstu dzīves līmeni tiem, kas atkarīgi no zvejas darbībām, un ņemt vērā patērētāju intereses;
b)tiecas CCSBT pasākumu sagatavošanas posmā pienācīgi iesaistīt ieinteresētās personas un nodrošina, ka CCSBT pieņemtie pasākumi ir saskaņā ar CSBT konvenciju;
c)nodrošina, ka CCSBT pieņemtie pasākumi ir saskanīgi ar starptautiskajām tiesībām un jo īpaši ar ANO 1982. gada Jūras tiesību konvenciju, ANO 1995. gada Nolīgumu par transzonālo zivju krājumu un tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanu un pārvaldību, 1993. gada Nolīgumu par zvejas kuģu atbilstības veicināšanu starptautiskajiem saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem atklātā jūrā un Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas 2009. gada Nolīgumu par ostas valsts pasākumiem;
d)veicina nostājas, kas ir saskanīgas ar reģionālo zvejniecības pārvaldības organizāciju (RZPO) paraugpraksi attiecīgajā apgabalā;
e)tiecas panākt konsekvenci un sinerģiju ar rīcībpolitiku, kuru Savienība zivsaimniecības nozarē īsteno divpusējās attiecībās ar trešām valstīm, un nodrošina saskaņotību ar citām rīcībpolitikām tādās jomās kā ārējās attiecības, nodarbinātība, vide, tirdzniecība, attīstība, pētniecība un inovācija;
f)nodrošina Savienības starptautisko saistību ievērošanu;
g)ievēro Padomes 2012. gada 19. marta secinājumus par Komisijas paziņojumu par kopējās zivsaimniecības politikas ārējo dimensiju 1 ;
h)tiecas Savienības flotei dienvidu tunzivs izplatības apgabalā radīt vienlīdzīgus konkurences apstākļus, pamatojoties uz tiem pašiem principiem un standartiem, kas piemērojami saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, un veicināt minēto principu un standartu vienādu īstenošanu;
i)darbojas saskaņā ar Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos un Eiropas Komisijas kopīgo paziņojumu Starptautiskā okeānu pārvaldība – okeānu nākotnes veidošanas darbakārtība 2 , kā arī Padomes secinājumiem par minēto kopīgo paziņojumu 3 un veicina pasākumus, kas atbalsta un kāpina CCSBT rezultativitāti un attiecīgā gadījumā uzlabo tās pārvaldību un sniegumu (jo īpaši attiecībā uz zinātni, atbilstību, pārredzamību un lēmumu pieņemšanu), un tādējādi dod ieguldījumu visos ilgtspējīgas okeānu pārvaldības aspektos;
j)pēc vajadzības un atbilstoši partnerstruktūru pilnvarojumam veicina attiecīgi RZPO darba koordināciju ar reģionālajām jūras konvencijām (RJK) un sadarbību ar pasaules mēroga organizācijām;
k)veicina koordināciju un sadarbību ar citām tunzivju RZPO kopīgu interešu jautājumos, jo īpaši atkal aktivizējot tā saukto Kobes procesu, kurā iesaistījušās tunzivju RZPO, un attiecinot to uz visām RZPO.
2.ORIENTĒJOŠI NORĀDĪJUMI
Savienība vajadzības gadījumā cenšas atbalstīt CCSBT šādu pasākumu pieņemšanā:
a)dienvidu tunzivs izplatības apgabala zvejas resursu saglabāšanas un pārvaldības pasākumi, kas pamatojas uz labākajiem pieejamajiem zinātniskajiem ieteikumiem un ietver CCSBT reglamentēto dzīvo jūras bioloģisko resursu kopējās pieļaujamās nozvejas (KPN) un kvotas vai zvejas piepūles regulējumu, un kas ļautu maksimālajam ilgtspējīgas ieguves apjomam atbilstošu izmantošanas pakāpi sasniegt pakāpeniski pieaugošā veidā vēlākais līdz 2020. gadam. Minētie saglabāšanas un pārvaldības pasākumi vajadzības gadījumā ietver īpašus pasākumus, kuri vērsti uz pārzvejotiem krājumiem un kuru mērķis ir saglabāt pieejamajām zvejas iespējām atbilstošu zvejas piepūli;
b)nelegālas, nereģistrētas un neregulētas (NNN) zvejas darbību novēršanas, aizkavēšanas un izskaušanas pasākumi dienvidu tunzivs izplatības apgabalā, arī NNN zvejas kuģu sarakstu izveide;
c)dienvidu tunzivs izplatības apgabalā piemērojami uzraudzības, kontroles un pārraudzības pasākumi, kuru mērķis ir nodrošināt kontroles efektivitāti un atbilstību CCSBT pieņemtajiem pasākumiem;
d)pasākumi, kuru mērķis ir minimalizēt zvejas darbību un akvakultūras negatīvo ietekmi uz jūras bioloģisko daudzveidību, jūras ekosistēmām un to biotopiem, t. sk. pasākumi, kuru mērķis ir samazināt jūras piesārņojumu un novērst plastmasas izmešanu jūrā, samazināt jūrā esošās plastmasas ietekmi uz jūras bioloģisko daudzveidību un ekosistēmām, tādi jutīgu jūras ekosistēmu aizsardzības pasākumi dienvidu tunzivs izplatības apgabalā, kas ir saskaņā ar ANO Ģenerālās asamblejas rezolūcijām, un pasākumi, kuru mērķis ir nepieļaut un, ciktāl iespējams, samazināt nevēlamas nozvejas, jo īpaši jutīgu jūras sugu nozvejas, un pakāpeniski izskaust izmetumus;
e)pasākumi, kas pieņemti, lai pārvaldītu zivju pievilināšanas ierīču (ZPI) izmantošanu, jo īpaši lai uzlabotu datu vākšanu, pareizi kvantificētu, izsekotu un uzraudzītu ZPI izmantošanu, samazinātu ietekmi uz jutīgiem tunzivju krājumiem, mazinātu ZPI iespējamo ietekmi uz mērķsugām un nemērķa sugām, kā arī uz ekosistēmu, un samazinātu ZPI īpatsvaru jūras piedrazojumā;
f)pasākumi, kuru mērķis ir mazināt pamesto, nozaudēto vai citādi izmesto zvejas rīku ietekmi okeānā un atvieglot šādu zvejas rīku identificēšanu un atgūšanu;
g)pasākumi, kuru mērķis ir aizliegt zveju, kuras vienīgais nolūks ir iegūt haizivju spuras, un prasīt, lai visas haizivis tiktu izkrautas ar neatdalītām spurām;
h)pēc vajadzības un tādā apmērā, kādā to atļauj attiecīgie dibināšanas dokumenti, – ieteikumi, kas rosina īstenot Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) Konvenciju par darbu zvejniecībā;
i)papildu tehniskie pasākumi, kas pamatojas uz CCSBT apakšstruktūru un darba grupu ieteikumiem.
II PIELIKUMS
Kārtība, kādā ik gadu precizējama Savienības nostāja, kas jāieņem
Konvencijas par dienvidu tunzivju saglabāšanu paplašinātās komisijas sanāksmēs
Pirms katras CCSBT paplašinātās komisijas sanāksmes, kurā minētā struktūra ir aicināta pieņemt lēmumus ar juridiskām sekām Savienībai, tiek veikti pasākumi, kas vajadzīgi, lai nostājā, kas Savienības vārdā paužama saskaņā ar I pielikumā izklāstītajiem principiem un orientējošajiem norādījumiem, tiktu ņemta vērā jaunākā zinātniskā informācija un cita relevanta informācija, kas nosūtīta Komisijai.
Šajā nolūkā, pamatojoties uz minēto informāciju, Komisija pietiekami laicīgi pirms katras CCSBT sanāksmes Padomei vai tās darba sagatavošanas struktūrām, lai tās varētu apspriest un apstiprināt Savienības vārdā paužamās nostājas detaļas, nosūta rakstisku dokumentu, kurā detalizēti izklāstīti ierosinātie Savienības nostājas precizējumi.
Ja CCSBT paplašinātās komisijas sanāksmes gaitā, arī uz vietas, panākt vienošanos par jauno elementu iekļaušanu Savienības nostājā nav iespējams, šo jautājumu nodod Padomei vai tās darba sagatavošanas struktūrām.