Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Kampaņu ietekme uz iedzīvotāju līdzdalību politisko lēmumu pieņemšanas procesā”

(izpētes atzinums pēc prezidentvalsts Horvātijas pieprasījuma)

(2020/C 311/03)

Ziņotāja:	Marina ŠKRABALO
Līdzziņotāja:	Cinzia DEL RIO

Apspriešanās	Vēstule, 10.9.2019.
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pants
Atbildīgā specializētā nodaļa	Nodarbinātības, sociālo lietu un pilsoniskuma specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	3.3.2020.
Pieņemts plenārsesijā	10.6.2020.
Plenārsesija Nr.	552
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	209/2/3

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

EESK atzinīgi vērtē prezidentvalsts Horvātijas iniciatīvu pieprasīt atzinumu par kampaņu ietekmi uz iedzīvotāju līdzdalību politisko lēmumu pieņemšanas procesā; cerams, ka šo atzinumu varēs izmantot Padomes attiecīgo sastāvu un sagatavošanas struktūru rīkotajās savlaicīgās politiskās debatēs par galvenajām jomām, kurās iespējami ES vēlēšanu procesa uzlabojumi, pamatojoties uz gaidāmo Komisijas ziņojumu pēc nesenajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Politikas debates ļaus dalībvalstīm laikus sniegt ieguldījumu programmā, kas saistīta ar Komisijas rīcības plānu demokrātijas jomā, un Eiropas nākotnei veltītajā konferencē, ko atklās Horvātijas prezidentūras laikā. Ir pienācis laiks īstenot jaunus un saskaņotus centienus, lai visā jaunajā ES iestāžu politiskajā ciklā aizsargātu un uzlabotu Eiropas demokrātiju. Šajā saistībā EESK mudina prezidentvalsti Horvātiju uzņemties katalizatora lomu, lai sekmētu ciešu sadarbību starp visām ES iestādēm, galvenokārt Eiropas Parlamentu un Komisiju, un arī starp EESK, Reģionu komiteju, ES Ombudu un Pamattiesību aģentūru.

1.2.

ES sabiedrības iesaiste ES politikas lēmumu pieņemšanā, galvenokārt piedaloties vēlēšanās, kā arī iesaistoties politiskās debatēs un politikas apspriešanā, ir ļoti svarīga Eiropas demokrātijas stiprināšanai un ES iestāžu un instrumentu leģitimitātes nodrošināšanai. EESK aicina ES iestādes balstīties uz pieredzi, kas gūta 2019. gada vēlēšanās, un īstenot savlaicīgu politisko rīcību un koordinētus iestāžu centienus, lai uzlabotu pašreizējo situāciju ES vēlēšanu procesā un panāktu apmierinošu, maksimāli lielu vēlētāju aktivitāti 2024. gada un turpmākajās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās.

1.3.

Lai gan turpinās vēlētāju skaita vēsturiskā samazināšanās EP vēlēšanās, jo samērā lielais vēlētāju skaits 2019. gadā tomēr ir mazāks par attiecīgo rādītāju laikposmā no 1979. līdz 1994. gadam (1), ir jāņem vērā pieredze, kas gūta nesenajās vēlēšanās, lai uzlabotu sabiedrības informētu dalību nākamajā EP vēlēšanu ciklā un arī ilgtermiņā. Svarīgi atzīt, ka vēlētāju skaits EP vēlēšanās jau ilgstoši ir izteikti mazāks nekā valstu vēlēšanās (2), un pieņemt, ka gados jaunu un izglītotu vēlētāju plašāka dalība 2019. gada EP vēlēšanās ir jaunas, pozitīvas tendences potenciāls.

1.4.

EESK uzskata – lai ES iestādes spētu pieņemt efektīvāku pieeju attiecībā uz Eiropas sabiedrību, ir jāmainās to domāšanas veidam, un iestādēm ir jāstrādā ar sabiedrību, pilsonisko sabiedrību un sociālajiem partneriem visu informēšanas pasākumu ietvaros, it sevišķi kampaņu laikā, un jācenšas panākt viņu iesaiste, izmantojot gan emocionālus, gan arī racionālus aicinājumus. Šajā saistībā EESK atzinīgi vērtē Eiropas Parlamenta jauno, uz vēlētājiem vērsto pieeju sabiedrības informēšanas kampaņām un stingri atbalsta tā vispusīgo plānu pieejas pamatā izmantot nesenās vēlēšanu kampaņas sekmīgos rezultātus. EESK aicina piešķirt atbilstīgus budžeta un personāla resursus Parlamenta darbam kampaņu veidošanā, lai padziļinātu un paplašinātu tā bagātīgo pilsoniskās sabiedrības partneru, brīvprātīgo un sabiedriskās domas veidotāju tīklu un nākamo piecu gadu laikā īstenotu vairākas tematiskas kampaņas, kā arī izstrādātu efektīvu 2024. gada vēlēšanu kampaņu.

1.5.

EESK aicina Parlamentu, Komisiju un dalībvalstis uz vēl ciešāku savstarpējo sadarbību, kā arī sadarbību ar EESK, Reģionu komiteju un visām attiecīgajām ieinteresētajām personām, lai veidotu pārdomātas decentralizēti un centralizēti īstenotas turpmākās informatīvās kampaņas par ES jautājumiem un nākamajām EP vēlēšanām, lai panāktu, ka šīs kampaņas efektīvāk sasniedz, informē un iesaista lielāko daļu eiropiešu.

1.6.

EESK uzskata, ka dezinformācija tieši apdraud ne tikai cilvēku spēju pieņemt informētus politiskos lēmumus, bet arī Eiropas integrācijas projektu un tādējādi Eiropas Savienības vienotību, labklājību un globālo ietekmi. Vairāku ārvalstu varu, kā arī pret Eiropas sadarbību un spēcīgāku kohēziju noskaņotu ekstrēmistu grupējumu interesēs ir novājināt ES demokrātiskas lēmumu pieņemšanas spējas (3). EESK pauž stingru atbalstu ES pašreizējiem centieniem apkarot gan ārēju, gan iekšzemes dezinformāciju (4) un mudina Komisiju nodrošināt ES prakses kodeksa dezinformācijas jomā pilnīgu ievērošanu un ar to saistītus turpmākos regulatīvos pasākumus, nesen izveidotās agrīnās brīdināšanas sistēmas un stratēģiskās komunikācijas analīzes nodaļu turpmāku pilnveidošanu un Eiropas Ārējās darbības dienesta pret dezinformāciju vērstās rīcības paplašināšanu, vienlaikus ievērojami paplašinot ES rīcību iekšzemes dezinformācijas apkarošanā.

1.7.

EESK aicina Eiropas Komisiju un Parlamentu aktīvāk rīkoties, lai nodrošinātu atbilstīgus budžeta resursus pasākumiem ar mērķi palielināt sabiedrības noturību pret dezinformāciju, un paplašināt uzraudzību, iekļaujot vairāk apdraudējumu, kā arī aktīvāk apmainīties ar informāciju starp iestādēm un dalībvalstīm, tāpat arī starptautiskā mērogā.

1.8.

EESK stingri atbalsta Eiropas Komisijas priekšlikumu izstrādāt Eiropas rīcības plānu demokrātijas jomā; plānam jābūt vispusīgam un nepārtrauktam, un ar to jāpanāk izmaiņas, ko nodrošina finansiāls atbalsts un iestāžu savstarpējā koordinācija. Eiropas rīcības plānam demokrātijas jomā un ar to saistītajām turpmākajām iniciatīvām jābūt vērstām uz daudz aktīvāku rīcību, lai panāktu plašsaziņas līdzekļu brīvību un plurālismu, kvalitatīvu neatkarīgo žurnālistiku, sociālo plašsaziņas līdzekļu efektīvu regulējumu, it sevišķi nolūkā apkarot diskrimināciju un sekmēt tiešsaistes politiskās reklāmas un atbildības par saturu regulēšanu; turklāt rīcības plānā un saistītajās iniciatīvās vairāk jāpievēršas modernizētam vēlēšanu procesam un grupu bez balsstiesībām, vispirms jau personu ar invaliditāti, iekļaušanai tajā, kā arī plašai sabiedrības izglītošanai par Eiropas Savienību un tās demokrātiskajiem procesiem visās dalībvalstīs. EESK atgādina par savu priekšlikumu izstrādāt vērienīgu ES stratēģiju informēšanai, izglītošanai un sabiedrības izpratnes veidošanai pamattiesību, tiesiskuma un demokrātijas jomā (5).

1.9.

EESK aicina ES iestādes un prezidentvalsti Horvātiju pastāvīgi sekot līdzi ar ES budžetu saistītām sarunām par piešķīrumiem izglītošanai attiecībā uz ES vērtībām, iestāžu jautājumiem un pilsoniskumu, kas ir Eiropas demokrātijas pamatinstruments. Būtu jāparedz pienācīgs finansējums visiem ar izglītošanu saistītajiem ES centieniem, kā arī pasākumiem, kas ierosināti Eiropas rīcības plānā demokrātijas jomā, un būtu jānodrošina labāka dažādu budžeta komponentu saskaņotība. Būtu jāsaglabā palielinātā finansējuma daļa sekmīgajai Erasmus programmai, šim nolūkam atvēlot vairāk līdzekļu no citām ES programmām un Eiropas Sociālā fonda.

1.10.

Lai veicinātu turpmāku politisko atbalstu ES sabiedrības izglītošanas uzlabošanai, EESK aicina ES iestādes (un prezidentvalsti Horvātiju) atbalstīt EESK priekšlikumu Eiropas līmenī izveidot augsta līmeņa ekspertu grupu “Apgūt zināšanas par Eiropu”, kurā būtu iesaistīti dalībvalstu pārstāvji un vadošie speciālisti izglītības jomā. Šī grupa varētu iesniegt izglītības ministriem apspriešanai politikas priekšlikumus un ieteikumus, kuri tiktu izmantoti Padomes secinājumu sagatavošanā. Tāpat šī grupa varētu ierosināt darbības uzlabojumus, piemēram, ieviest centralizētu tiešsaistes platformu ar tādu mācību materiālu uzskaitījumu, kas izstrādāti ES finansētu projektu un valstu mācību programmu ietvaros, kā to ir ieteikusi EESK.

1.11.

EESK aicina Padomi un Komisiju sevišķu uzmanību pievērst īpaši aktuālajam jautājumam par personu ar invaliditāti, etnisko minoritāšu, migrantu, trūcīgo lauku iedzīvotāju un citu nelabvēlīgā situācijā esošo sociālo grupu iekļaušanu, jo tās vienmēr ir bijušas nepietiekami pārstāvētas EP vēlēšanās visās ES dalībvalstīs. Saistībā ar Eiropas rīcības plānu demokrātijas jomā EESK ierosina Komisijai izstrādāt, pirmkārt, tiesību akta priekšlikumu par ES vēlēšanu procesa pieejamības obligātajiem standartiem attiecībā uz personām ar invaliditāti un, otrkārt, “ES ceļvedi iekļaujošākam vēlēšanu procesam”, kas būtu jāpapildina ar priekšlikumu par finansējumu, kurš palīdzētu dalībvalstīm modernizēt vēlēšanas un īstenot sociālās iekļaušanas pasākumus.

1.12.

Jaunajai Komisijai būtu pēc iespējas drīz jāturpina modernizēt ES kampaņu noteikumus un vēlēšanu procesu, balstoties uz iepriekšējās Komisijas paveikto (6). Šajā saistībā EESK stingri atbalsta: 1) vēlēšanu koordinēšanas tīklu nepārtrauktu un aktīvu darbu ar valstu koordinācijas punktiem, kam jāfunkcionē kā ātru uzlabojumu katalizatoriem; 2) uzlabotu regulatīvo uzraudzību attiecībā uz Eiropas politiskajām partijām saistībā ar kampaņu un partiju finanšu pārredzamību, atbilstību datu aizsardzības noteikumiem un ES vērtību ievērošanu; 3) papildu stimulus Eiropas politiskajām partijām nolūkā uzlabot to politisko konsekvenci un sabiedrības iesaistīšanos to biedru partijās valstu līmenī; 4) pasākumus, kas ļautu visām marginalizētajām sociālajām grupām un sociālajām grupām bez balsstiesībām pilnvērtīgi piedalīties demokrātijas procesos. Komisijai būtu arī jāuzlabo to noteikumu piemērošana, kuri paredz dalītu atbildību par medijpratības attīstīšanu ne tikai ES un valstu iestāžu, un pilsoniskās sabiedrības starpā, bet arī sociālo plašsaziņas līdzekļu un digitālo platformu uzņēmumu, kā arī politisko dalībnieku starpā.

2.   Iespējas uzlabot eiropiešu informētu dalību vēlēšanās

2.1.   Efektīvākas sabiedrības informēšanas kampaņas

2.1.1.

Pēdējos gados ir ievērojami uzlabojies ES darbs ar sabiedrību informēšanas un komunikācijas kampaņu ietvaros; ir īstenoti lieli centieni, lai ES politikas virzienus sasaistītu ar konkrētām ietekmes jomām ikdienas dzīvē, lai izmantotu “vienkāršo” iedzīvotāju viedokli un parādītu ES iniciatīvu ietekmi, un lai informācijas izplatīšanā izmantotu jaunās tehnoloģijas. ES iestāžu rīcībā ir daudzveidīgi sabiedrības informēšanas instrumenti, proti, tās var izmantot savus koordinācijas birojus dalībvalstīs, tīmekļa vietnes un sociālos plašsaziņas līdzekļus, preses un plašsaziņas līdzekļu veikumu, ES aģentūras un daudzos ekspertu un ieinteresēto personu tīklus, kā arī apmeklētājiem paredzētos pakalpojumus.

2.1.2.

ES iestādēm un valstu valdībām būtu jāturpina strādāt, pieliekot lielākas pūles un labāk saskaņojot darbu, kā arī ciešāk sadarbojoties ar pilsonisko sabiedrību, sociālajiem partneriem un ES iestāžu birojiem dalībvalstīs, lai izplatītu precīzu informāciju par ES tiesību aktiem, politikas virzieniem un iniciatīvām un lai iedzīvotājiem un organizācijām dotu iespēju saņemt informāciju par ES jautājumiem, izrādīt interesi un piedalīties to risināšanā. ES iestādēm un dalībvalstīm būtu vairāk jāiegulda spēju veidošanā un iespēju nodrošināšanā reprezentatīvām pilsoniskās sabiedrības organizācijām un sociālajiem partneriem, kas savās augšupējās kampaņās par Eiropas vērtībām popularizē ideju par Eiropu, un kā līdzdalībnieki un katalizatori tie būtu jāiesaista dialogā ar sabiedrību.

2.1.3.

ES iestādēm ir pieejams liels finansējums sabiedrības informēšanai, cita starpā kampaņām, tomēr tas salīdzinājumā ar dalībvalstu valdību budžeta līdzekļiem sabiedrības informēšanai un kampaņām (un arī dalībvalstu vietējo un reģionālo pašvaldību budžetiem šīm darbībām) ir nenoliedzami mazs. Turklāt vairāki Komisijas ģenerāldirektorāti, izmantojot dažādus paņēmienus, atbalsta pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru centienus informēt eiropiešus un iesaistīt tos debatēs par konkrētām ES politikas jomām. Būtu jāpaplašina un jaunajā ES budžetā pienācīgi jāatspoguļo ES iestāžu, kā arī Eiropas un dalībvalstu pilsoniskās sabiedrības, sociālo partneru un neatkarīgo plašsaziņas līdzekļu pozitīvā loma.

2.1.4.

Eiropas Parlaments ir sevišķi aktīvi veicinājis interesi par Eiropas vēlēšanām un dalību tajās. Eiropas Parlaments 2019. gada vēlēšanu kampaņā centās piesaistīt balsotājus ar emocionāli uzlādētiem paziņojumiem, kas bija pielāgoti konkrētiem problēmjautājumiem, kā arī daudz aktīvāk iesaistīt pilsonisko sabiedrību un arodbiedrības un organizēt ne tik institucionālu, bet gan decentralizētu kampaņu ar daudz lielāku pastiprinošu ietekmi. Kampaņa “Šoreiz es balsošu” sniedza pilsoniskās sabiedrības organizācijām iespēju (un finansējumu) īstenot pašām savus pasākumus un informēšanas darbības, lai iesaistītu sabiedrību vēlēšanu procesā un izklāstītu savu viedokli un redzējumu par Eiropas nākotni. Tā arī iedvesmoja dažādus sabiedrības pārstāvjus, tostarp darījumu aprindas, iesaistīties kampaņās, kuras aicina piedalīties vēlēšanās. Balstoties uz pierādījumiem, kas iegūti no EP pēcvēlēšanu apsekojuma (7), šī plašā un interaktīvā kampaņa palīdzēja palielināt vēlētāju skaitu.

2.1.5.

Plānojot turpmāko rīcību, kuras mērķis ir uzlabot eiropiešu politisko līdzdalību, ir svarīgi paturēt prātā, ka pieaug pozitīvas identificēšanās ar ES tendence, ko apliecina to vēlētāju skaita pieaugums par 11 %, kuri norādīja, ka piedalījās Eiropas vēlēšanās, jo uzskata to par savu pilsoņa pienākumu, to vēlētāju skaita pieaugums par 11 %, kas balsoja par ES, un vēlētāju, kuri uzskata, ka balsojot viņi var panākt izmaiņas, skaita pieaugums par 6 %. Tika minēti šādi galvenie faktori, kas, visticamāk, palielinātu respondentu vēlmi balsot nākamajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās: labāka informētība par ES un tās ietekmi uz ikdienas dzīvi (43 %), lielāks skaits gados jaunu kandidātu (31 %) un vairāk kandidējošu sieviešu (20 %). Turklāt eiropieši ir skaidri norādījuši, ka vajadzīga plašāka informācija par politisko līdzdalību, iekļaujošāki vēlēšanu procesi, atbildīgāka politiskā vadība un efektīvāka iestāžu aizsardzība pret vēlēšanu procesa ļaunprātīgu izmantošanu politiskās korupcijas, dezinformācijas un kiberuzbrukumu veidā (8).

2.1.6.

Turpmākajās sabiedrības informēšanas kampaņās ES iestādēm būtu jāpiešķir prioritāte jautājumiem, kas vēlētājiem ir sevišķi svarīgi, un šīm kampaņām būtu jānotiek visa politiskā cikla laikā, veidojot kopīgu zināšanu bāzi un piederības sajūtu ES jautājumu risināšanā pirms nākamajām Eiropas vēlēšanām. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš tam, kā informēšanas kampaņas sasniedz iedzīvotājus visos ģeogrāfiskajos apgabalos un visos sabiedrības slāņos, it sevišķi tos cilvēkus, kas ir atstumti no līdzdalības politikā un sociāli ekonomiskajā attīstībā, jo viņi savas vispārējās sociālās atstumtības dēļ var būt īpaši neaizsargāti pret ļaunprātīgām dezinformācijas kampaņām (9). Lai ES iestāžu sniegtā informācija varētu proaktīvi sasniegt sabiedrību, ir vajadzīgs padziļināts dialogs ar vietējām kopienām visā ES, izmantojot ciešāku sadarbību ar vietējiem plašsaziņas līdzekļiem, vietējām pilsoniskās sabiedrības grupām, vietējām pašvaldībām, kā arī sabiedrības izglītošanas programmas.

2.2.   Ieguldījumi plašsaziņas līdzekļu brīvībā un plurālismā, kā arī žurnālistikā

2.2.1.

Plašsaziņas līdzekļu brīvībai un plurālismam, kas nodrošina Eiropas iedzīvotājiem precīzu un objektīvu informāciju, ir svarīga nozīme uz informāciju balstītās debatēs par vēlēšanām un politisku lēmumu pieņemšanu, turklāt tas ir būtisks instruments cīņā pret dezinformāciju. Brīviem un plurāliem plašsaziņas līdzekļiem jābūt pārskatatbildīgiem par to saturu un jānodrošina pārredzamība attiecībā uz to īpašniekiem un ekonomiskajām interesēm.

2.2.2.

Lai gan tradicionālo (drukāto un apraides) plašsaziņas līdzekļu popularitāte samazinās, jo ir iespējama masveida piekļuve digitālajiem un sociālajiem plašsaziņas līdzekļiem, tīmekļa vietnēm un raidorganizāciju sociālo plašsaziņas līdzekļu kontiem, žurnālisti strādā un laikraksti tiek izdoti, turklāt iedzīvotāji tiešsaistē ļoti aktīvi komentē rakstus un dalās ar tiem.

2.2.3.

Lai gan 2019. gada pasaules preses brīvības indeksā (10) Eiropas valstis ieņem pirmās vietas novērtējumā “laba” preses brīvība (9 ES dalībvalstis ir starp 15 valstīm, kurās ir “laba preses brīvība”) un neviena nav sliktākajā kategorijā “ļoti nopietna situācija”, 12 ES dalībvalstis ir klasificētas tikai kā “samērā labas”, savukārt 6 tiek aprakstītas kā “problemātiskas” un viena ES dalībvalsts ir klasificēta kā “sarežģīta”. Pret žurnālistiem vērstas vardarbības un iebaidīšanas pastiprināšanās ES dalībvalstīs ir satraucoša tendence, kas apdraud Eiropas demokrātiju; tāpat satraukumu rada jebkāda politiska iejaukšanās plašsaziņas līdzekļu darbībā.

2.2.4.

Saskaņā ar plašsaziņas līdzekļu plurālisma uzraudzības instrumenta 2017. gada rezultātiem (11)“tirgus koncentrācija ir vidēja vai augsta riska avots plašsaziņas līdzekļu plurālismam visās ES valstīs bez izņēmuma. Dažādu tradicionālo plašsaziņas līdzekļu ekonomiskās grūtības (..) liecina, ka plašsaziņas līdzekļu koncentrēšanās ir tendence, kas nākotnē, visticamāk, nesamazināsies (..), un tirgus plurālisma iespējama samazināšanās joprojām ir visuresošs riska elements”. ES ir jāīsteno pretmonopola pasākumi, lai dažādotu plašsaziņas līdzekļu īpašumtiesības un apkarotu mediju īpašumtiesību koncentrāciju un monopolus.

2.2.5.

Neatkarīgā žurnālistika ir sabiedriskais labums, un nespēja nodrošināt plašsaziņas līdzekļu daudzveidību un plurālismu nenoliedzami ir tirgus nepilnība. Lai nodrošinātu kvalitāti un daudzveidību žurnālistikā, ir jānostiprina politiskā un ekonomiskā neatkarība, kā arī sabiedrisko plašsaziņas līdzekļu kvalitāte un to ilgtermiņa neatkarīgs finansējums, kam vajadzīgi jauni ekonomikas/uzņēmējdarbības modeļi. ES būtu jādara vairāk, lai atbalstītu sabiedriskos plašsaziņas līdzekļus, arī iniciatīvas nolūkā rast jaunus un ilgtspējīgus finansēšanas modeļus. Šajā saistībā EESK atbalsta priekšlikumus 2021.–2027. gada budžeta periodā ieviest programmā “Radošā Eiropa” apakšsadaļu 61 miljona EUR apmērā, kas būtu paredzēta kvalitatīvai žurnālistikai, tostarp plašsaziņas līdzekļu plurālismam un plašsaziņas līdzekļu lietotprasmei (12). Tomēr Komiteja aicina veikt daudz lielākus un stratēģiskākus publiskos ieguldījumus profesionālajā žurnālistikā un plašsaziņas līdzekļos.

2.2.6.

ES būtu arī vairāk jādara, lai atbalstītu neatkarīgus plašsaziņas līdzekļus un pētniecisko žurnālistiku, tostarp transnacionālas sadarbības platformas. Tāpat tai būtu jāatbalsta iniciatīvas, kuru mērķis ir rast jaunus kvalitatīvas žurnālistikas finansēšanas veidus, to skaitā bezpeļņas modeļus un jaunus sociāli ilgtspējīgus un iekļaujošus ekonomikas modeļus.

2.2.7.

Turklāt būtu jānostiprina, jāuzrauga un sistemātiski jāpiemēro valstu un ES tiesību akti pret plašsaziņas līdzekļu monopoliem un dominējošām tirgus pozīcijām. Būtu jāturpina atbalstīt ES iniciatīvas Eiropas plašsaziņas līdzekļu neatkarības un īpašumtiesību uzraudzības jomā, piemēram, plašsaziņas līdzekļu plurālisma uzraudzības instruments.

2.2.8.

ES būtu jāturpina veicināt pašregulējuma pasākumi un struktūras, piemēram, ētikas kodeksi un preses padomes, lai nostiprinātu augstus žurnālistikas standartus, tostarp arī digitālajos un sociālajos plašsaziņas līdzekļos. ES ir jāsekmē visu plašsaziņas līdzekļu vienlīdzīga piekļuve informācijai un jācīnās pret politiski motivētu patvaļīgu aizliegumu žurnālistiem piedalīties preses konferencēs un piekļūt valdības publikācijām.

3.   Reaģēšana uz digitālo un sociālo plašsaziņas līdzekļu radītajām iespējām un problēmām

3.1.

Digitālie un sociālie plašsaziņas līdzekļi lielākajai daļai cilvēku paver iespēju ātrāk piekļūt plašākai informācijai un viedokļiem un atvieglo viņu dalību demokrātiskās debatēs, kas iespējamas sociālajos tīklos. Tie arī ļauj cilvēkiem pašiem pieņemt lēmumus par tās informācijas filtrēšanu, kurai viņi vēlas piekļūt. Internetu 2019. gadā izmantoja 86 % (13) ES 27 dalībvalstu iedzīvotāju un 90 % ES 27 dalībvalstu mājsaimniecībās bija interneta pieslēgums, lai gan starp valstīm vērojamas atšķirības, proti, no 98 % mājsaimniecību Nīderlandē līdz 75 % Bulgārijā (14), taču tas vienalga nodrošina plašu informēšanu.

3.2.

Lai gan digitālie un sociālie plašsaziņas līdzekļi lielākam skaitam cilvēku piedāvā plašākas iespējas līdzdarboties, sociālo plašsaziņas līdzekļu platformu īpašumtiesības ir vēl koncentrētākas nekā tradicionālo drukāto un apraides plašsaziņas līdzekļu īpašumtiesības, un sarežģītie, komerciālu apsvērumu vadītie un slēptie algoritmi ļauj lielā mērā filtrēt lietotāju kontos pieejamo informāciju. Līdz ar to iedzīvotājiem pieejamā informācija, iespējams, faktiski nav tik plaša, kāda ir pieejama tradicionālajos drukātajos un apraides plašsaziņas līdzekļos. Sociālo plašsaziņas līdzekļu parādīšanās ir veicinājusi dezinformācijas izplatību, proti, dažādu iemeslu dēļ tiek publicēti safabricēti stāsti, cita starpā ar mērķi ietekmēt politikas debates un vēlēšanu rezultātus. Šī dezinformācija galvenokārt tiek izplatīta no viltus kontiem. Pētnieki apgalvo, ka 2016. gada ASV prezidenta vēlēšanās dezinformācija būtiski ietekmēja balsotāju rīcību.

3.3.

Saistībā ar Komisijas iniciatīvām ierobežot dezinformāciju un nodrošināt pārredzamas, taisnīgas un uzticamas darbības tiešsaistes kampaņās pirms nesenajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām tiešsaistes platformu, sociālo tīklu un reklāmas nozaru (tostarp Facebook un Twitter) pārstāvji 2018. gada septembrī parakstīja pašregulējuma prakses kodeksu (15), lai cīnītos pret dezinformācijas un viltus ziņu izplatību tiešsaistē. Tajā noteiktas plašas saistības, kas attiecas uz politiskās reklāmas pārredzamību, viltus kontu slēgšanu un dezinformācijas izplatītāju demonetizāciju, utt. (16). Šo kodeksu uzskata par svarīgu pīlāru Komisijas rīcības plānā dezinformācijas apkarošanai; tas ietver pielikumu ar parakstītāju pušu labas prakses piemēriem (17).

3.4.

Visas platformas īstenoja pasākumus pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām, marķējot politisko reklāmu un darot to publiski pieejamu sludinājumu bibliotēkās ar meklēšanas iespējām (18). Saskaņā ar Facebook ieviesto pašregulējuma politiku politisko reklāmu varēja publicēt tikai tajā valstī, kurā attiecīgajai partijai tas bija atļauts. Tā kā kļuva skaidrs, ka šis noteikums negatīvi ietekmē Eiropas partiju iespējas rīkot kampaņas visā Eiropas Savienībā, tika pieņemts ad hoc lēmums, ka šis noteikums neattiecas uz Eiropas partijām (19).

3.5.

Tomēr kodeksa parakstītāju pušu 2019. gada oktobrī (20) sagatavotie pirmie gada pašnovērtējuma ziņojumi un Eiropas Audiovizuālo mediju pakalpojumu regulatoru grupas (ERGA) 2019. gada jūnija ziņojums (21) liecina, ka ne visa politiskā reklāma platformu politiskās reklāmas arhīvos tika pareizi marķēta kā politiskā reklāma un ka arhīvi joprojām nepublisko pietiekamus datus par auditorijas mikrofiltru noteikšanu, lai nepieļautu manipulēšanu ar vēlētāju balsīm un nodrošinātu politisko kampaņu un reklāmas, tostarp finansējuma avotu un saistību ar īpašām interešu grupām, lielāku pārredzamību. Turklāt kodeksa parakstošās puses nav pieņēmušas kopīgus standartus, lai pētnieki un žurnālisti varētu piekļūt personas datiem, vienlaikus ievērojot lietotāju tiesības uz privātumu un piekrišanu.

3.6.

Ņemot vērā pašregulācijā atklātās nepilnības un prakses kodeksa novērtējumu, ko šobrīd veic Komisija, EESK aicina Komisiju pieņemt leģislatīvus pasākumus gadījumā, ja brīvprātīgais kodekss izrādās pats par sevi nepietiekams, lai panāktu būtisku progresu virzībā uz Komisijas mērķu īstenošanu. Ir krietni jāuzlabo pašregulējums tiešsaistes dezinformācijas jomā. Paralēli ir jāpieņem vispusīga pieeja attiecībā uz šīs jomas regulēšanu. Ir īstais laiks jaunajā Komisijas pasākumu kopumā par vēlēšanām un Eiropas rīcības plānā par demokrātiju izstrādāt un ierosināt sociālo plašsaziņas līdzekļu un digitālo platformu regulējumu, koncentrējoties uz visu politiskās reklāmas aspektu (finansējuma, marķēšanas un publiskošanas noteikumu) un dezinformācijas pārredzamību.

3.7.

Sekmējot pārskatatbildību tiešsaistē, būtu jāpievēršas ne tikai pārredzamības pasākumiem, kas atklāj informācijas avotus, bet jāapsver arī to ekosistēmas dalībnieku pārskatatbildība, kuri gūst peļņu no maldinoša un sensacionāla satura izplatīšanas. Dezinformācija ir koncentrētu, pārskatneatbildīgu digitālo tirgu, pastāvīgas izsekošanas un personas datu nelikumīgas apstrādes simptoms. Dominējoši sociālo plašsaziņas līdzekļu uzņēmumi gūst peļņu, ģenerējot profilēšanas datus, ko iegūst, izplatot uzmanību piesaistošu saturu neatkarīgi no šāda satura patiesuma. Saistībā ar šāda veida datu manipulāciju ir pilnībā un pienācīgi jāpiemēro Vispārīgā datu aizsardzības regula, lai izmainītu uzņēmumu stimulu līdzsvaru, attālinoties no modeļa, kas paļaujas uz sensāciju un šoka emocijām. Ja šo problēmu sekmē vai izplata pašu platformu uzņēmējdarbības pamatmodelis, nepietiek ar to, ka platformas tiek mudinātas pieņemt satura izņemšanas vai pārbaudīšanas mehānismus. Turklāt valstu un ES tiesību aktiem ir jāpievēršas digitālo un sociālo plašsaziņas līdzekļu uzņēmumu dominējošām tirgus pozīcijām un jāapsver obligāta sadarbspēja, ieviešot kopīgus protokolus, lai starp platformām būtu iespējama informācijas plūsma.

3.8.

Ir jānodrošina ES iestāžu, pilsoniskās sabiedrības, sociālo partneru, neatkarīgo plašsaziņas līdzekļu, sociālo plašsaziņas līdzekļu, tiešsaistes platformu un sabiedrības spēcīgāka un plašāka iesaiste dezinformācijas apkarošanā (22). Komiteja atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas iniciatīvu, ko īsteno Komunikācijas tīklu, satura un tehnoloģiju ģenerāldirektorāts (CONNECT ĢD) un kas paredz izveidot Eiropas digitālo plašsaziņas līdzekļu novērošanas centru, proti, “faktu pārbaudītājiem, akadēmiķiem un pētniekiem paredzētu centru, kura ietvaros varētu savstarpēji sadarboties un aktīvi sazināties ar plašsaziņas līdzekļu organizācijām un plašsaziņas līdzekļu lietotprasmes ekspertiem, kā arī sniegt atbalstu politikas veidotājiem” (23), un atbalsta papildu līdzekļu ieguldīšanu šā centra stiprināšanā un pilnveidē.

4.   Nepieļaut ļaunprātīgu un interneta virzītu iejaukšanos Eiropas vēlēšanās

4.1.

Vēl viens apdraudējums, kas iespējams interneta vidē, ir vieglāka iejaukšanās vēlēšanās, izmantojot fiktīvus kontus, sociālo plašsaziņas līdzekļu “troļļu” un valsts kontrolētu tirgotāju pakalpojumus. Lai gan daudz tiek domāts par ārvalstu personu īstenotu iejaukšanos, realitāte ir daudz sarežģītāka, proti, iekšzemes dezinformācija ir vismaz tikpat liela problēma, un vietējie starpniekserveri, jaunās tehnoloģijas un citas izstrādnes (piemēram, slēgtu grupu izmantošana) apgrūtina ārvalstu dezinformācijas nošķiršanu no iekšzemes dezinformācijas. Piemēram, Krieviju vaino 2016. gada ASV prezidenta vēlēšanu, Apvienotās Karalistes Brexit referenduma un vairāku nesen ES notikušu vēlēšanu (24), kā arī Eiropas Parlamenta 2019. gada maija vēlēšanu (25) norises ietekmēšanā, taču citu iekšzemes un ārējo dalībnieku iejaukšanās rada tikpat satraucošu risku.

4.2.

Komisijas rīcības plānā dezinformācijas apkarošanai ir norādīts: “ziņojumi liecina, ka ar dezinformāciju nodarbojas vairāk nekā 30 valstis, ietekmējot dažāda veida darbības” (26). Eiropas Ārējās darbības dienests (EĀDD) ir izveidojis dienestu (Austrumu Stratēģiskās komunikācijas operatīvo grupu), lai, izmantojot šim mērķim paredzētu tīmekļa vietni (27), uzraudzītu un atklātu “Kremli atbalstošu” dezinformāciju; kā arī EĀDD ir izveidojis “Rietumbalkānu” un “Dienvidu” Stratēģiskās komunikācijas operatīvās grupas.

4.3.

Atzinīgi vērtējama ir EĀDD iniciatīva izveidot agrīnās brīdināšanas sistēmu, kas faktiski ir dezinformācijas jomā strādājošu dalībvalstu valdību amatpersonu tīkls; šī sistēma ir jāstiprina un jāpaplašina, mudinot dalībvalstis nodrošināt ciešu informācijas apmaiņu starp agrīnās brīdināšanas sistēmu un nesen izveidotajiem valstu vēlēšanu tīkliem, kā arī šajā apmaiņā iesaistīt pilsoniskās sabiedrības organizācijas un faktu pārbaudītājus. Nākotnē regulāra informācijas apmaiņa būtu jāparedz arī starp agrīnās brīdināšanas sistēmu un digitālo plašsaziņas līdzekļu novērošanas centra struktūrām katrā valstī un visā ES.

4.4.

Ņemot vērā iejaukšanās novēršanas mehānismu nozīmi Eiropas demokrātijas nodrošināšanā, būtu jāpaplašina un jānostiprina Eiropas Ārējās darbības dienesta pret dezinformāciju vērsto iniciatīvu darbs, ietverot citu valstu un reģionu īstenoto dezinformācijas uzraudzību un apkarošanu un informācijas apmaiņas pastiprināšanu ar citiem līdzīgiem novēršanas mehānismiem, piemēram, tiem, ko izveidojusi Kanāda un Austrālija. Vienlaikus ir ievērojami jāpastiprina ES rīcība pret dezinformāciju, īstenojot to visaptverošā veidā, kas ļautu veikt savlaicīgu uzraudzību, uzlabotu profesionālo žurnālistiku un sekmētu plašsaziņas līdzekļu lietotprasmi.

4.5.

EESK norāda: ņemot vērā Covid-19 krīzi, kas izcēlās pēc šā atzinuma sagatavošanas, Komisijai vēl steidzamāk ir jārīkojas, lai apkarotu dezinformāciju, kas saistīta ar sabiedrības veselībai bīstamās infekcijas cēloņiem, izplatīšanos un ārstēšanu. Ar pandēmiju saistītais sociālo plašsaziņas līdzekļu informatīvais saturs bez pienācīgas uzraudzības un virzības var radīt kaitīgas uzvedības formas un izplatīt paniku, apdraudot sabiedrības veselību. EESK aicina Eiropas Komisiju būt vērīgai un sadarboties ar dalībvalstīm un sociālās jomas ieinteresētajām personām, lai novērstu nopietno ietekmi, ko rada šāda dezinformācija, kura izplatās gan no vietējiem, gan ārvalstu avotiem (28).

5.   Eiropiešu plašsaziņas līdzekļu lietotprasmes un sabiedrības izglītošanas uzlabošana

5.1.

Lai attīstītu ES noturīgumu pret antidemokrātiskām tendencēm un apdraudējumiem, ļoti svarīgi ir sistemātiski veicināt eiropiešu plašsaziņas līdzekļu lietotprasmi un aktīvu pilsoniskumu. Kā izklāstīts EESK nesen publicētajos atzinumos (29), Komiteja aicina ES iestāžu jaunajā politiskajā ciklā rast jaunu impulsu darbībām saistībā ar cilvēku izglītošanu par ES jautājumiem. EESK uzskata, ka 2015. gada Parīzes deklarācija (30) un 2018. gada Padomes ieteikums (31) ir skaidrs dalībvalstu pilnvarojums, ko atbalstījis Eiropas Parlaments 2016. gada rezolūcijā (32), politiskajā darba kārtībā pārliecinoši iekļaut mācīšanu un mācīšanos par Eiropas Savienību.

5.2.

EESK uzsver nepieciešamību īstenot Eiropas sociālo tiesību pīlāra (ESTP) pirmo principu – kvalitatīvu un iekļaujošu izglītību, apmācību un mūžizglītību padarīt par ikviena Eiropas iedzīvotāja tiesībām (33) – un iesaka izglītošanu par ES un ES identitātes veidošanu iekļaut stratēģijā “ES 2030” un stratēģiskajā sistēmā “ET 2030”, kā arī Eiropas pusgada procesā (attiecīgajos konkrētai valstij adresētajos ieteikumos), ja ir pieejami precīzi sistemātiski dati) (34).

5.3.

Lai veicinātu turpmāku politisko atbalstu izglītošanas par Eiropas Savienību uzlabošanai, EESK aicina Eiropas līmenī izveidot augsta līmeņa ekspertu grupu “Apgūt zināšanas par Eiropu”, iesaistot dalībvalstu pārstāvjus un vadošos izglītības ekspertus. Šī grupa varētu izglītības ministriem iesniegt apspriešanai politikas priekšlikumus un ieteikumus, kuri tiktu izmantoti Padomes secinājumu sagatavošanā. Tāpat šī grupa varētu ierosināt darbības uzlabojumus, piemēram, ieviest centralizētu tiešsaistes platformu ar tādu mācību materiālu uzskaitījumu, kas izstrādāti ES finansētu projektu un valstu mācību programmu ietvaros, kā to ir ieteikusi EESK.

5.4.

EESK uzskata, ka vispusīgākas politikas rīcības sākumposmā, pamatojoties uz 2013. gada publikāciju “Mācīšanās par Eiropu skolās” (35), ir jāveic jauni kritiski pētījumi par pašreizējo situāciju dalībvalstīs saistībā ar skolu piedāvāto izglītošanu par Eiropas Savienību, skolotāju apmācību un profesionālās kvalifikācijas paaugstināšanu, kā arī par ES izglītības programmām, ko izstrādājusi pilsoniskā sabiedrība un sociālie partneri (36). Turklāt ir vispusīgi jāpārskata izglītošanas kapacitāte un finansējuma avoti, lai sniegtu iespēju pieaugušajiem ES iedzīvotājiem attīstīt aktīva pilsoniskuma prasmes atbilstīgi pārskatītajam ES atsauces satvaram “Pamatkompetences mūžizglītībā” (37).

5.5.

Eiropas pilsoniskā sabiedrība un sociālie partneri ir pauduši stingru atbalstu atbilstīga finansējuma nodrošināšanai, lai izglītotu sabiedrību par ES jautājumiem, kultūru un pilsoniskumu, ar šādu finansējumu papildinot valstu resursus. ES būtu jāatbalsta dalībvalstis, lai nodrošinātu, ka skolu vadītāju, skolotāju un citu mācībspēku rīcībā būtu labāki resursi nolūkā veicināt kritisko domāšanu, demokrātiskās vērtības un cilvēktiesības, kā arī līdzdalību sabiedriskajā dzīvē un jauno tehnoloģiju atbildīgu izmantošanu. Būtu jāstiprina un jāpaplašina programmas, kas sniedz mobilitātes atbalstu skolotāju, akadēmiķu un izglītojamo apmaiņai, lai palīdzētu viņiem izzināt tādas ES vērtības kā demokrātija, brīvība un iecietība citās mācīšanās vidēs un citās ES dalībvalstīs (38).

5.6.

Eiropas Savienībai visās tās dalībvalstīs būtu aktīvi jāveicina un finansiāli jāatbalsta visu sabiedrības paaudžu plašsaziņas līdzekļu lietotprasme, kā arī žurnālistu sniegta apmācība un pašu žurnālistu mācības, darot to sistemātiski un ciešā sadarbībā ar valstu izglītības iestādēm un neatkarīgām valstu aģentūrām, kas atbild par plašsaziņas līdzekļu regulēšanu. Mērķis ir panākt ātras un plašas pārmaiņas virzībā uz eiropiešu plašsaziņas līdzekļu lietotprasmes uzlabošanu, ņemot vērā pieaugošos draudus, ko rada bieži sastopama un nereti ļaunprātīga dezinformācija.

5.7.

ES būtu dalībvalstīm jāsniedz savlaicīga palīdzība, lai atbalstītu to centienus pildīt jauno pienākumu plašsaziņas līdzekļu jomā, proti, sekmēt un īstenot pasākumus, lai uzlabotu plašsaziņas līdzekļu lietotprasmi, ietverot jaunas izglītības programmas un video koplietošanas platformu efektīvu pārraudzību, kā noteikts nesen pārskatītajā Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvā (AVMPD). Šajā saistībā EESK sagaida skaidras pamatnostādnes no plašsaziņas līdzekļu lietotprasmes ekspertu grupas, kura sanāks kopā Zagrebā, Horvātijā, 2020. gada 30. martā, proti, otrās Plašsaziņas līdzekļu lietotprasmes nedēļas laikā – tā ir jauna, pagājušajā gadā uzsākta ES mēroga informētības vairošanas iniciatīva.

6.   Iekļaujošākas Eiropas vēlēšanas

6.1.

Eiropas Savienībā izslēgšanas no vēlēšanām riskam var būt pakļautas dažādas sociālās grupas, proti, personas ar invaliditāti, etniskās minoritātes (it sevišķi romi), Eiropas migrējošie darba ņēmēji un imigranti, kā arī trūcīgi, nenodarbināti, neizglītoti un lauku cilvēki. Tā kā puse eiropiešu joprojām nepiedalās Eiropas vēlēšanās, strukturālā nevienlīdzība, kas ietekmē cilvēku rīcību vēlēšanu laikā, ir jārisina ar gaidāmajām politikas iniciatīvām, kuru mērķis ir stiprināt Eiropas demokrātiju un nākamajās Eiropas vēlēšanās nodrošināt vienlīdzīgu attieksmi pret visiem eiropiešiem.

6.2.

Kā analizēts EESK 2019. gada marta detalizētajā informatīvajā ziņojumā (39), daudzi cilvēki visās 27 ES valstīs nevar piedalīties Eiropas vēlēšanās, jo pastāv tiesību akti vai organizatoriski pasākumi, kas vēlētājiem ar invaliditāti liedz viņu politiskās tiesības. Valsts noteikumu dēļ aptuveni 800 000 eiropiešu no 16 dalībvalstīm ir liegtas tiesības piedalīties EP vēlēšanās invaliditātes vai garīgās veselības problēmu dēļ, savukārt miljoniem citu eiropiešu nav iespēju balsot tehnisku šķēršļu dēļ, jo vēlēšanu organizēšanā nav ņemtas vērā viņu vajadzības, kas izriet no invaliditātes.

6.3.

EESK ierosina jaunajā vēlēšanu reformas pasākumu kopumā un Eiropas rīcības plānā demokrātijas jomā paredzēt “ES ceļvedi iekļaujošākam vēlēšanu procesam” ar pievienotu finansējuma priekšlikumu, lai palīdzētu dalībvalstīm veikt vēlēšanu administrēšanas vajadzīgo modernizāciju, kas saistīta ar tehnoloģiju pielāgošanu un atbalsta pakalpojumiem nelabvēlīgā situācijā esošām sociālajām grupām, kuras parasti tiek izslēgtas no vēlēšanu procesa un ir mazāk iesaistītas konkrētās valsts politikā. Ceļvedim vajadzētu balstīties uz padziļinātu analīzi par šķēršļiem, ar ko saskaras dažādas sociālās grupas, kuras pakļautas izslēgšanas no vēlēšanām riskam, un tas būtu jāizstrādā sadarbībā ar valstu vēlēšanu iestādēm, pilsoniskās sabiedrības organizācijām un to Eiropas tīkliem.

6.4.

Pašreizējie ES tiesību akti jau palīdz risināt virkni problēmu saistībā ar EP vēlēšanām. Tādēļ nepastāv nekādi formāli šķēršļi, kas liegtu šajos tiesību aktos iekļaut arī garantijas attiecībā uz balsošanas iespējām personām ar invaliditāti. EESK norāda: ja tiktu ieviesti paraugprakses piemēri no visām valstīm, izveidotos nevainojama sistēma, kurā ikviens eiropietis ar invaliditāti varētu ne vien pilnībā izmantot iespēju balsot, bet arī izvēlēties sev visērtāko balsošanas veidu.

6.5.

Tādējādi saistībā ar gaidāmajām politikas debatēm par Eiropas vēlēšanu reformu un jauno Eiropas rīcības plānu demokrātijas jomā EESK ierosina papildus vispusīgākiem pasākumiem, kas izklāstīti ierosinātajā “ES ceļvedī iekļaujošākam vēlēšanu procesam”, apsvērt iespēju pieņemt likumdošanas iniciatīvu, kurā noteikti obligāti balsošanas standarti personām ar invaliditāti. Priekšlikums būtu jāizstrādā, risinot politikas dialogu ar valstu vēlēšanu iestādēm, sociālās iekļaušanas un vēlēšanu ekspertiem un pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kas pārstāv personas ar invaliditāti.

7.   Uz iedzīvotājiem vērstu un pārskatatbildīgu Eiropas politisko partiju veicināšana

7.1.

Kā noteikts 1992. gada Māstrihtas līgumā, “Eiropas līmeņa politiskās partijas ir nozīmīgas kā faktors, kas veicina integrāciju Eiropas Savienībā. Tās dod ieguldījumu Eiropas apziņas veidošanā un Eiropas Savienības pilsoņu politiskās gribas izteikšanā”. Eiropas politisko partiju samērā nesenā pilnveide, pakāpeniski kļūstot par pārvalstiskiem politiskajiem dalībniekiem ar integrētām pārvaldības struktūrām, kas var pieņemt saskaņotas politiskās programmas un mobilizēt balsotājus visā ES, rada strukturālus sarežģījumus eiropiešu politiskajai līdzdalībai. Proti, kopš 2003. gada Nicas līguma ir mainījies tiesiskais regulējums, kas reglamentē Eiropas partiju pārvaldību un finansējumu, bet tas joprojām neparedz nosacījumus konkrētu organizatorisko un plānošanas saskaņotības ziņā, lai gan šādi nosacījumi veicinātu Eiropas partiju spēju plānot un uzlabot ES politisko integrāciju, balstoties uz kopīgām vērtībām un sabiedrības līdzdalību.

7.2.

Ar turpmāku regulējumu būtu jācenšas sekmēt Eiropas politisko partiju vēlmi aktīvi popularizēt ES vērtības, partiju starpvalstu politisko saskaņotību un organizatoriskās spējas iesaistīt darbā ļoti atšķirīgo dalībvalstu partiju locekļus, kā arī citus cilvēkus daudzās dažādās ES teritorijās.

7.3.

Šajā saistībā EESK atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu labāk piemērot Eiropas partiju juridisko pienākumu ievērot ES pamatvērtības, kā noteikts LES 2. pantā, un tas attiecas arī uz partiju biedriem dalībvalstīs. Tas ir saistīts ar to politiskajās programmās un kampaņās atbalstītajām vērtībām un to iekšējo praksi attiecībā uz dzimumu līdztiesību un nediskriminēšanu, kā arī to, kā partijas ievēro tiesiskumu un pretkorupcijas principu. Ja vajadzīgs, Komisija varētu lūgt Eiropas politisko partiju un Eiropas politisko fondu iestādei pārbaudīt atbilstību regulas nosacījumiem (40).

7.4.

Turpmākajās reglamentējošās darbībās būtu jāņem vērā pašreizējās politikas debates un politikas priekšlikumi, tostarp vairākas politiskās idejas par Eiropas partiju pilnveidošanu, lai tās būtu tuvākas un pārskatatbildīgākas Eiropas sabiedrībai, piemēram, valstu partiju deklarācijas par plānoto piederību Eiropas partijām, starpvalstu partiju saraksti, pārredzama līdzekļu vākšana un kampaņas, individuāla biedra statuss, uz iedzīvotājiem vērsta sadarbība ar pilsonisko sabiedrību un sociālajiem partneriem, kā arī pārskatatbildība attiecībā uz politisko saturu, kas klaji apdraud ES kopīgās vērtības (41). Šie jautājumi būtu jāiekļauj arī konferences par Eiropas nākotni programmā, kas, cerams, sniegs labu iespēju pilsoniskās sabiedrības, sociālo partneru un Eiropas sabiedrības plašai un informētai līdzdalībai ES demokrātiskajā reformā.

---

(1)  https://op.europa.eu/lv/publication-detail/-/publication/1f2a7ac7-d8f7-11e9-9c4e-01aa75ed71a1/language-lv/format-PDF/source-search. Jānorāda, ka kopš 20. gadsimta 90. gadu sākuma Eiropas vēlētāju aktivitāte ir samazinājusies, ko apliecina 20 % samazinājums tā sauktajās jaunajās dalībvalstīs un 10 % samazinājums tā sauktajās vecajās dalībvalstīs.

(2)  Vēlētāju aktivitāte Eiropas Parlamenta vēlēšanās bija 45 % 2004. gadā, 43 % 2009. gadā un 42,6 % 2014. gadā, un tad tā palielinājās līdz 50,66 % 2019. gadā – kopš 1979. gada tā bija pirmā reize, kad vēlētāju skaits pieauga, salīdzinot ar iepriekšējām vēlēšanām. Avots: https://blogs.eurac.edu/eureka/david-vs-goliath-of-voter-turnout-why-is-the-participation-in-eu-elections-so-low/.

(3)  https://medium.com/we-are-the-european-journalism-centre/more-than-meets-the-eye-tips-to-find-eu-funding-for-journalism-92f3f1143042

(4)  ES Rīcības plāns dezinformācijas apkarošanai, https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:52018JC0036&from=LV.

(5)  OV C 282, 20.8.2019, 39. lpp., Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Eiropas Padomei un Padomei “Tiesiskuma turpmāka stiprināšana Savienībā. Pašreizējā situācija un iespējamie turpmākie pasākumi”, 2019. gada 3. aprīlis.

(6)  https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/lv/IP_18_5681

(7)  https://www.europarl.europa.eu/at-your-service/files/be-heard/eurobarometer/2019/election2019/EB915_SP_EUROBAROMETER_POSTEE19_FIRSTRESULTS_EN.pdf

(8)  Konstatējumi no iepriekš minētā avota, proti, 2019. gada jūnija EP pēcvēlēšanu apsekojuma, kurā piedalījās 22 464 respondenti.

(9)  OV C 97, 24.3.2020., 53. lpp.

(10)  https://rsf.org/en/world-press-freedom-index

(11)  https://cmpf.eui.eu/media-pluralism-monitor/mpm-2017-2/

(12)  https://medium.com/we-are-the-european-journalism-centre/more-than-meets-the-eye-tips-to-find-eu-funding-for-journalism-92f3f1143042

(13)  https://ec.europa.eu/eurostat/databrowser/view/tin00028/default/table?lang=en

(14)  https://ec.europa.eu/eurostat/databrowser/view/tin00134/default/table?lang=en

(15)  https://ec.europa.eu/commission/news/code-practice-against-disinformation-2019-jan-29_lv

(16)  https://ec.europa.eu/digital-single-market/en/news/code-practice-disinformation

(17)  Progresa ziņojumā, ko publicēja 2019. gada jūnijā, cita starpā bija norādīts, ka “Facebook 2019. gada pirmajā ceturksnī slēdza 2,2 miljardus viltus kontu un konkrēti rīkojās pret 1 574 trešās valstīs bāzētām un 168 ES bāzētām lapām, grupām un kontiem, kas iesaistīti pret ES dalībvalstīm vērstā neautentiskā rīcībā”, savukārt “Twitter ziņoja, ka ir noraidīti vairāk nekā 6 000 uz ES vērstu sludinājumu, jo tie pārkāpa Twitter politiku attiecībā uz nepieņemamu reklāmas praksi, kā arī ap 10 000 uz ES vērstus sludinājumu, kuros pārkāpta Twitter politika kvalitatīvu sludinājumu jomā”.

(18)  https://ec.europa.eu/digital-single-market/en/news/action-plan-against-disinformation-report-progress

(19)  https://twitter.com/alemannoEU/status/1119270730280132610

(20)  https://ec.europa.eu/digital-single-market/en/news/annual-self-assessment-reports-signatories-code-practice-disinformation-2019

(21)  http://erga-online.eu/wp-content/uploads/2019/06/ERGA-2019-06_Report-intermediate-monitoring-Code-of-Practice-on-disinformation.pdf

(22)  https://ec.europa.eu/commission/sites/beta-political/files/eu-communication-disinformation-euco-05122018_en.pdf

(23)  https://ec.europa.eu/digital-single-market/en/news/commission-launches-call-create-european-digital-media-observatory

(24)  https://carnegieendowment.org/files/CP_333_BrattbergMaurer_Russia_Elections_Interference_FINAL.pdf

(25)  https://www.politicalcapital.hu/pc-admin/source/documents/pc_russian_meddling_ep2019_eng_web_20190520.pdf

(26)  https://ec.europa.eu/commission/sites/beta-political/files/eu-communication-disinformation-euco-05122018_en.pdf

(27)  https://euvsdisinfo.eu/

(28)  https://www.disinfo.eu/coronavirus/

(29)  OV C 353, 18.10.2019., 52. lpp., OV C 228, 5.7.2019., 68. lpp.

(30)  Parīzes deklarācija, 2015. gada 17. marts.

(31)  Padomes Ieteikums (2018. gada 22. maijs) par to, lai veicinātu kopīgas vērtības, iekļaujošu izglītību un Eiropas dimensiju mācīšanā (OV C 195, 7.6.2018., 1. lpp.).

(32)  Eiropas Parlamenta rezolūcija (2016. gada 12. aprīlis) par mācīšanos par ES skolā (OV C 58, 15.2.2018., 57. lpp.).

(33)  OV C 228, 5.7.2019., 68. lpp.

(34)  OV C 228, 5.7.2019., 68. lpp.

(35)  https://op.europa.eu/lv/publication-detail/-/publication/83be95a3-b77f-4195-bd08-ad92c24c3a3c

(36)  OV C 353, 18.10.2019., 52. lpp.

(37)  Padomes Ieteikums (2018. gada 22. maijs) par pamatkompetencēm mūžizglītībā (OV C 189, 4.6.2018., 1. lpp.).

(38)  https://www.csee-etuce.org/images/attachments/ST_Citizenship_2018.pdf

(39)  EESK informatīvs ziņojums “Personu ar invaliditāti reālās tiesības balsot Eiropas Parlamenta vēlēšanās”, 2019. gada 20. marts.

(40)  https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/DOC/?uri=CELEX:52019DC0343&from=LV

(41)  https://www.idea.int/sites/default/files/publications/reconnecting-european-political-parties-with-european-union-citizens.pdf; https://carnegieeurope.eu/2019/11/06/six-ideas-for-rejuvenating-european-democracy-pub-80279; https://euroflections.se/globalassets/ovrigt/euroflections/euroflections_v3.pdf