EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 7.11.2018

COM(2018) 732 final

2018/0380(NLE)

Priekšlikums

PADOMES REGULA,

ar ko 2019. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Savienības ūdeņos un – attiecībā uz Savienības zvejas kuģiem – konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

•Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Ar zvejas iespēju regulām zivju ieguve no krājumiem jāierobežo līdz apjomam, kas ir saderīgs ar kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) vispārējiem mērķiem. Šajā sakarībā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1380/2013 par kopējo zivsaimniecības politiku (“pamatregula”) ir noteikti mērķi, kuri jāiestrādā ikgadējos priekšlikumos par nozvejas un zvejas piepūles ierobežojumiem, lai tādējādi nodrošinātu Savienības zvejniecību vidisko, ekonomisko un sociālo ilgtspēju.

Atbilstoši pārvaldības cikla ilgumam zvejas iespējas nosaka katru gadu (dziļūdens krājumiem reizi divos gados). Tomēr tas nebūt netraucē pārvaldībā ieviest ilgtermiņa pieeju. Eiropas Parlaments un Padome ir pieņēmuši daudzgadu plānu Ziemeļjūrai, un 2018. gada 4. jūlijā tas ticis publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Komisija 2018. gada 23. martā iesniedza priekšlikumu daudzgadu plānam attiecībā uz rietumu ūdeņiem 1 , kuru patlaban izskata Eiropas Parlaments un Padome.

Šis priekšlikums aptver tādas zvejas iespējas, kuras Savienība nosaka autonomi. Tomēr norādītas arī tās zvejas iespējas, kas ir daudzpusējo vai divpusējo zvejniecības apspriežu iznākums. Šo iznākumu īsteno, kvotas dalībvalstīm iedalot saskaņā ar relatīvās stabilitātes principu.

Tātad līdztekus krājumiem, kurus Savienība pārvalda autonomi, šis priekšlikums aptver:

·kopīgus krājumus, t. i., krājumus, kurus pārvalda kopā ar Norvēģiju Ziemeļjūrā un Skagerakā vai kuri ir saistīti ar Ziemeļaustrumu Atlantijas zvejniecības komisijas (NEAFC) piekrastes valstu apspriešanos;

·zvejas iespējas, kuru pamatā ir reģionālajās zvejniecības pārvaldības organizācijās (RZPO) panāktas vienošanās.

Virkne zvejas iespēju šajā priekšlikumā ir norādītas kā “pm” (pro memoria). Tas ir saistīts ar to, ka:

–ieteikums par dažiem krājumiem priekšlikuma pieņemšanas laikā vēl nav pieejams vai

–attiecīgās RZPO vēl nav darījušas zināmus konkrētus nozvejas ierobežojumus un citus ieteikumus, jo vēl nav notikušas to gadskārtējās sanāksmes, vai

–vēl nav pieejami dati par dažiem krājumiem Grenlandes ūdeņos, kā arī par krājumiem, kurus pārvalda kopīgi vai ar kuru kvotām veic apmaiņu ar Norvēģiju un citām trešām valstīm, jo apspriešanās ar minētajām valstīm vēl turpinās un noslēgsies 2018. gada novembrī un decembrī, vai

–attiecībā uz dažām KPN ieteikums ir saņemts, taču izvērtēšana vēl nav pabeigta.

Zvejas iespēju noteikšanā izmantotā pieeja

Stāvokli, kurš jāņem vērā priekšlikumos par zvejas iespējām, Komisija, kā parasti, ir izvērtējusi savā ikgadējā paziņojumā par apspriešanos par zvejas iespējām (COM(2018)452, turpmāk “paziņojums”). Paziņojumā sniegts pārskats par krājumu stāvokli, pamatojoties uz pieejamo zinātnisko ieteikumu konstatējumiem, un paskaidrots zvejas iespēju noteikšanas process.

Pēc Komisijas lūguma Starptautiskā Jūras pētniecības padome (ICES) 2018. gada 29. jūnijā sniedza ikgadējo ieteikumu par lielāko daļu no zivju krājumiem, uz kuriem attiecas šis priekšlikums.

ICES zinātniskie ieteikumi ir lielā mērā atkarīgi no datu pieejamības: tikai tādus krājumus, par kuriem ir pieejami pietiekami un ticami dati, var pilnībā novērtēt, lai pēc tam sagatavotu krājumu apmēra novērtējumus, kā arī prognozes par šo krājumu reakciju uz dažādiem izmantošanas scenārijiem (“nozvejas prognožu tabulas”). Ja ir pieejami pietiekami dati, zinātniskās organizācijas var norādīt zvejas iespēju aptuvenās korekcijas, kas nodrošinās krājuma izmantošanu maksimālajā ilgtspējīgas ieguves apjomā (MSY). Tad ieteikumu sauc par “MSY ieteikumu”. Pārējos gadījumos ieteikumus par vēlamo zvejas iespēju apjomu zinātniskās organizācijas sagatavo, paļaudamās uz piesardzīgu pieeju. Metodika, ko ICES tālab izmanto, ir atrodama ICES publicētajā materiālā par to, kā īstenojams ieteikums par krājumiem, par kuriem trūkst datu 2 .

Attiecībā uz krājumu stāvokli visas ierosinātās zvejas iespējas atbilst Komisijas saņemtajam zinātniskajam ieteikumam, kurš izmantots saskaņā ar paziņojumā izklāstīto pieeju.

Izkraušanas pienākums, kas ieviests ar Regulu (ES) Nr. 1380/2013

KZP pamatregulā paredzētais izkraušanas pienākums ticis ieviests pakāpeniski laikposmā no 2015. līdz 2019. gadam. 2019. gadā izkraušanas pienākums attieksies uz visiem krājumiem, kuriem noteikti nozvejas limiti. Var piemērot dažus izņēmumus no pamatregulā paredzētā izkraušanas pienākuma. Pamatojoties uz dalībvalstu iesniegtajiem kopīgajiem ieteikumiem, Komisija pieņēmusi deleģētās regulas, ar kurām nosaka īpašus izmetumu plānus, kas, balstoties uz de minimis vai augstas izdzīvotības atbrīvojumiem, atļauj ierobežotu daudzumu izmetumu.

Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 2. punktā noteikts, ka līdz ar izkraušanas pienākuma ieviešanu, ņemot vērā to, ka izmetumi vairs netiek pieļauti, ierosinātajām zvejas iespējām ir jāatspoguļo pāreja no izkrautā apjoma uz nozvejoto apjomu. Šāda atspoguļošana notiek, pamatojoties uz saņemto zinātnisko ieteikumu par zivju krājumiem, kurus apzvejo KZP pamatregulas 15. panta 1. punktā minētās zvejniecības. Zvejas iespējas būtu jānosaka arī saskaņā ar citiem attiecīgajiem noteikumiem, t. i., 16. panta 1. punktu (kurš norāda uz relatīvās stabilitātes principu) un 16. panta 4. punktu (kurš norāda uz kopējās zivsaimniecības politikas mērķiem un daudzgadu plānos paredzētajiem noteikumiem).

Līdz ar to, lai ņemtu vērā izkraušanas pienākuma pilnīgu piemērošanu no 2019. gada 1. janvāra, Komisija KPN ierosinās, pamatojoties uz ieteikumu par nozveju, nevis ieteikumu par izkrāvumiem, kā tas bijis iepriekš. Ierosinātajās KPN būs ņemti vērā daži ierobežoti izmetumi, kas tiks veikti, pamatojoties uz noteiktajiem atbrīvojumiem, un kas tādējādi netiks izkrauti un uzskaitīti attiecībā pret kvotām. Tāpēc šie apjomi ir atvilkti no KPN, kas balstītas uz nozveju.

ICES ir sniegusi zinātnisko ieteikumu, kas paredz pieciem krājumiem (mencas un merlanga krājumam ūdeņos uz rietumiem no Skotijas, merlanga krājumam Īrijas jūrā, mencas krājumam Ķeltu jūrā un jūras zeltplekstes krājumam Ķeltu jūras dienviddaļā, ūdeņos uz dienvidrietumiem no Īrijas) 2019. gadā noteikt nulles apjoma nozvejas. Trijiem no tiem nulles apjoma KPN ir bijušas noteiktas jau vairākus gadus. Tomēr, neraugoties uz specializētās zvejas iespēju atcelšanu, minētā pārvaldības pieeja nav rādījusi vēlamo saglabāšanas ietekmi, kas nodrošinātu attiecīgo krājumu atjaunošanos. Tās rezultātā ir tikai palielinājies izmetumu apjoms.

Ja KPN 2019. gadā tiktu noteiktas nulles apjomā, pilnīga izkraušanas pienākuma īstenošana jauktu sugu zvejniecībās, kurās tiek gūtas piezvejas no pieciem iepriekš minētajiem krājumiem un paredzētās elastīguma iespējas nevar izmantot, var izraisīt tā dēvētās kritiskās sugas parādību. Konsultatīvās padomes un dalībvalstu reģionālās grupas kopā ir izstrādājušas t. s. kritiskās ietekmes mazināšanas instrumentu. Izmantojot šo instrumentu, ieinteresētās personas ir izvērtējušas, vai pieejamie pasākumi un elastīguma iespējas, piemēram, selektivitātes palielināšana, kvotu apmaiņas organizēšana, starpsugu elastīguma piemērošana u. c., novērstu situācijas, kad nulles vai ļoti maza apjoma KPN dēļ jauktu sugu zvejniecības nevar turpināt darboties. Lai gan attiecībā uz vairākiem krājumiem risinājumi ir rasti, par minētajiem pieciem krājumiem, kuru nozvejas ieteikts samazināt līdz nullei, ir jāpieņem ES līmeņa pārvaldības lēmumi. Šajos lēmumos jārod pareizais līdzsvars starp zvejniecību turpināšanu, ņemot vērā iespējamās smagās sociālekonomiskās sekas, ko varētu radīt zvejas pārtraukšana, un vajadzību panākt minēto krājumu labu bioloģisko stāvokli.

Tāpēc, ņemot vērā grūtības jauktu sugu zvejniecībā visus krājumus vienlaicīgi apzvejot maksimālajā ilgtspējīgas ieguves apjomā, minēto krājumu KPN (tikai piezvejām) būtu jānosaka apjomā, kas ļautu jauktu sugu zvejniecībām turpināt darboties un vienlaikus nodrošinātu, ka zvejas izraisītā zivju mirstība nepalielinās. Tāpēc šīs KPN būtu jānosaka, pamatojoties uz labākajiem pieejamajiem zinātniskajiem ieteikumiem par iepriekšējiem izmetumu apjomiem, kas iekļauti ICES ieteikumos un sniedz labākās pieejamās aplēses par nenovēršamām nozvejām. Turklāt, lai panāktu šo krājumu labu bioloģisko stāvokli un stimulētu selektivitātes un [piezveju] novēršanas pasākumu turpmāku izstrādi un ieviešanu, minētie apjomi būtu ievērojami jāsamazina. Nosakot KPN mencas krājumam Ķeltu jūrā, būtu jāņem vērā ICES ieteikums par nenovēršamām piezvejām (par citiem krājumiem ICES šādu ieteikumu sniegt nevar).

Dalībvalstīm no 2019. gada attiecīgajās zvejniecībās būtu jāīsteno piezvejas samazināšanas daudzgadu plāni ar mērķi pakāpeniski samazināt nevēlamas nozvejas no attiecīgajiem krājumiem, veicot valsts pasākumus, piemērojot pašreizējos izmetumu plānos iekļautos pasākumus un attiecīgā gadījumā sadarbojoties reģionālajā līmenī, lai Komisijai 2019. gadā iesniegtu kopīgus ieteikumus. Minētie piezvejas samazināšanas plāni būtu jāizvērtē ZZTEK un jāpārskata divus gadus pēc to piemērošanas sākumdienas. Turklāt visiem kuģiem, kas izmanto šīs īpašās KPN, no 2019. gada būtu jāveic nozveju pilnīga dokumentēšana.

Dalībvalstīm būtu jāvienojas par minēto piezvejas KPN dalītu pārvaldību. Minētajā pārvaldībā būtu jātiecas nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus Savienības operatoriem un jāņem vērā tas, ka flotes, kurām nav pieejamas kvotas to piezvejām, nespētu zvejot arī to mērķsugas un ka nenovēršamām piezvejām vajadzīgā kvota var ievērojami atšķirties no nozvejām, kas gūtas minēto sugu specializētajā zvejā.

Starpgadu elastība

Visbeidzot, ir jāņem vērā saikne starp KZP pamatregulu un Padomes Regulu (EK) Nr. 847/96. Ar otro minēto regulu ir ieviesti papildu nosacījumi ikgadējai KPN pārvaldībai, tostarp 3. un 4. pantā paredzētie elastības noteikumi krājumiem, uz kuriem attiecas piesardzīga vai analītiska KPN. Saskaņā ar minētās regulas 2. pantu Padomei, kad tā nosaka KPN, ir jānolemj, kuriem krājumiem 3. un 4. pantu nepiemēro, un lēmuma pieņemšanā jo īpaši jāpamatojas uz šo krājumu bioloģisko stāvokli. Nesenākā pagātnē ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 9. punktu ir ieviests vēl viens elastības mehānisms. Lai nepieļautu pārmērīgu elastību, kas apdraudētu dzīvo jūras bioloģisko resursu racionālas un atbildīgas izmantošanas principu un kavētu kopējās zivsaimniecības politikas mērķu sasniegšanu, būtu jāprecizē, ka Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu nedrīkst piemērot papildus ikgadējai elastībai, kas paredzēta Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 9. punktā.

Pasākumi attiecībā uz zuti

Pasākumi attiecībā uz zuti tiks noteikti pēc tam, kad būs saņemts un pilnīgi izanalizēts ICES zinātniskais ieteikums. Zinātniskais ieteikums par jūrasasara (labraka) dienvidu krājumu tiks publicēts 2018. gada 7. novembrī.

Pasākumi attiecībā uz jūrasasari (labraku)

Saskaņā ar zinātnisko ieteikumu jūrasasara (labraka) (Dicentrarchus labrax) krājums Ķeltu jūrā, Lamanšā, Īrijas jūrā un Ziemeļjūras dienvidu daļā (ICES 4.b, 4.c un 7.a, 7.d–7.h rajons) joprojām ir apdraudēts. Kopš 2005. gada nārsta bara biomasa ir samazinājusies un patlaban ir mazāka par Blim. Zvejas izraisītā zivju mirstība ir laika gaitā palielinājusies, 2013. gadā sasniedzot augstāko rādītāju, bet pēc tam strauji samazinājusies līdz līmenim, kas ir mazāks par FMSY. Aplēses liecina, ka kopš 2008. gada krājums ir papildinājies slikti, izņemot 2013. un 2014. gadu, kad vecuma grupas aplēses liecināja par vidēju krājuma papildinājumu. ICES iesaka: ja tiek īstenota MSY pieeja, kopējam ieguves apjomam 2019. gadā nevajadzētu pārsniegt 1789 tonnas. Tāpēc ir lietderīgi turpināt pasākumu kopumu attiecībā uz nenovēršamām jūrasasara (labraka) piezvejām. Saskaņā ar ICES zinātnisko ieteikumu varētu atļaut palielināt nozvejas, kas gūtas minētās sugas zvejā ar āķiem un āķu rindām. Ņemot vērā jūrasasara (labraka) atpūtas zvejas būtisko ietekmi uz attiecīgajiem krājumiem, būtu jāpielāgo minētās zvejas pārvaldības pasākumi.

•Saskanība ar pašreizējiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā

Ierosinātie pasākumi ir izstrādāti saskaņā ar kopējās zivsaimniecības politikas mērķiem un noteikumiem un atbilst Savienības ilgtspējīgas attīstības politikai.

•Saskanība ar citām Savienības politikas jomām

Ierosinātie pasākumi ir saskaņā ar citām Savienības politikas jomām, jo īpaši ar politiku vides jomā.

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

•Juridiskais pamats

Šā priekšlikuma juridiskais pamats ir Līguma par Eiropas Savienības darbību 43. panta 3. punkts.

Savienības pienākumi saistībā ar ūdeņu dzīvo resursu ilgtspējīgu izmantošanu izriet no KZP pamatregulas 2. pantā noteiktajiem pienākumiem.

•Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā)

Priekšlikums ir Savienības ekskluzīvā kompetencē, kā minēts Līguma 3. panta 1. punkta d) apakšpunktā. Tāpēc subsidiaritātes principu nepiemēro.

•Proporcionalitāte

Priekšlikums ir saskaņā ar proporcionalitātes principu šāda iemesla dēļ: KZP ir kopēja politika. Saskaņā ar Līguma 43. panta 3. punktu Padomei ir jāparedz pasākumi par zvejas iespēju noteikšanu un iedalīšanu.

Ar ierosināto Padomes regulu dalībvalstīm iedala zvejas iespējas. Ņemot vērā pamatregulas 16. un 17. pantu, dalībvalstis var pēc saviem ieskatiem šādas iespējas sadalīt reģioniem vai operatoriem. Tāpēc dalībvalstis, kad tās izmanto tām iedalītās zvejas iespējas, var brīvi operēt ar lēmumiem, kas saistīti ar to izvēlēto sociālo/ekonomisko modeli.

Priekšlikums dalībvalstīm neuzliek jaunas finansiālas saistības. Šādu regulu Padome pieņem katru gadu, un tās īstenošanai jau ir paredzēti publiskā un privātā sektora līdzekļi.

•Instrumenta izvēle

Ierosinātais juridiskais instruments: regula.

3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

•Ex post izvērtējumi / spēkā esošo tiesību aktu atbilstības pārbaude

•Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

a)Apspriešanās metodes, galvenās mērķnozares un vispārīgs respondentu raksturojums

Pamatodamās uz paziņojumu par zvejas iespējām 2019. gadam, Komisija dažādos zvejas iespēju priekšlikumos ierosināto pieeju ir apspriedusi ar ieinteresētajām personām (jo īpaši ar konsultatīvo padomju starpniecību) un ar dalībvalstīm.

Turklāt Komisija ir ievērojusi nostādnes, kas izklāstītas tās paziņojumā Padomei un Eiropas Parlamentam “Kā uzlabot konsultēšanos Kopienas zivsaimniecības pārvaldībā” (COM(2006) 246 galīgā redakcija), kurā izklāstīti savlaicīgas sagatavošanās (front-loading) procesa principi.

b)Atbilžu kopsavilkums un tas, kā tās ņemtas vērā

Atbildes uz iepriekšminēto Komisijas paziņojumu par zvejas iespējām atspoguļo ieinteresēto personu viedokļus par Komisijas veikto resursu stāvokļa izvērtējumu un to, kā nodrošināt pareizus pārvaldības lēmumus. Komisija šīs atbildes ir ņēmusi vērā šā priekšlikuma sagatavošanā.

•Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana

Attiecībā uz izmantoto metodiku Komisija, kā jau minēts, apspriedās ar Starptautisko Jūras pētniecības padomi (ICES). ICES ieteikums ir balstīts uz ieteikumu pamatsistēmu, kuru izstrādājušas ICES ekspertu grupas un lēmējinstitūcijas, un tas izdots saskaņā ar saprašanās memorandu, kas noslēgts ar Komisiju.

Galīgais mērķis ir panākt un uzturēt tādu krājumu apmēru, kas spēj nodrošināt maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu (MSY). Šis mērķis ir skaidri noteikts KZP pamatregulā. Konkrētāk, tās 2. panta 2. punktā norādīts, ka šo mērķi “ja iespējams, sasniedz līdz 2015. gadam un (..) līdz 2020. gadam attiecībā uz visiem krājumiem”. Tas atspoguļo saistības, kuras Savienība uzņēmusies attiecībā uz ilgtspējīgas attīstības jautājumiem veltītā 2002. gadā Johannesburgā notikušā pasaules samita secinājumiem un saistīto īstenošanas plānu. Kā norādīts iepriekš, informācija par dažu krājumu maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu ir pieejama. To vidū ir nozveju apjoma un komerciālās vērtības ziņā ļoti nozīmīgi krājumi, tādi kā heka, mencas, jūrasvelnu, jūrasmēles, megrimu, pikšas un Norvēģijas omāra krājumi.

Šogad ir stājies spēkā daudzgadu plāns Ziemeļjūras zvejniecībām. Saskaņā ar minēto plānu zvejas iespējas jānosaka atbilstīgi plānā noteiktajiem mērķapjomiem un — attiecībā uz plāna 1. pantā uzskaitītajiem krājumiem — tām ir jāatbilst FMSY diapazoniem. Ja krājuma biomasa ir mazāka par plānā noteiktajiem references rādītājiem, zvejas iespējas jānosaka tādā apmērā, kas atbilst zvejas izraisītas zivju mirstības līmenim, kurš proporcionāli samazināts, ņemot vērā krājuma biomasas samazinājumu.

Lai sasniegtu MSY mērķi, dažos gadījumos varētu būt jāsamazina zvejas izraisītās zivju mirstības rādītāji un/vai nozvejas. Ņemot vērā iepriekšminēto, šajā priekšlikumā ir izmantots MSY ieteikums, ja tāds ir pieejams. Atbilstoši kopējās zivsaimniecības politikas mērķiem, ja KPN tiek ierosinātas, pamatojoties uz MSY ieteikumu, KPN atbilst apjomam, kas saskaņā ar minēto ieteikumu nodrošinātu MSY mērķa sasniegšanu 2019. gadā. Šī pieeja ir saskaņā principiem, kas izklāstīti paziņojumā par zvejas iespējām 2019. gadam.

Attiecībā uz krājumiem, par kuriem trūkst datu, zinātniskās padomdevējas struktūras sniedz ieteikumus par to, vai nozvejas būtu jāsamazina, jāsaglabā nemainīgas vai jāpalielina. Daudzos gadījumos ICES ieteikuma kvantitatīvais norādījums par šādām izmaiņām tiek sniegts, pamatojoties uz metodiku, saskaņā ar kuru piesardzības apsvērumu dēļ nozveju izmaiņas no gada uz gadu nepārsniedz +/– 20 %. Šis norādījums ir izmantots, nosakot ierosinātās KPN. Ja zinātniskā ieteikuma nav vispār, ievērota piesardzīga pieeja, proti, KPN piesardzības apsvērumu dēļ ir samazināta par 20 %.

•Ietekmes novērtējums

Zvejas iespēju regulas darbības jomas robežas nosaka Līguma 43. panta 3. punkts.

Priekšlikuma izstrādātāji ir centušies izvairīties no īstermiņa pieejas, dodot priekšroku lēmumiem, kuri nodrošina ilgtspēju, un tāpēc priekšlikumā ir ņemtas vērā ieinteresēto personu un konsultatīvo padomju iniciatīvas, ja par tām labvēlīgi atsaukusies ICES un/vai ZZTEK. Turklāt Komisija KZP reformas priekšlikumu bija izstrādājusi, pienācīgi pamatojoties uz ietekmes novērtējumu (SEC(2011) 891), kura kontekstā tika analizēts MSY mērķis. Secinājumos šis mērķis ir atzīmēts kā obligāts vidiskas, ekonomiskas un sociālas ilgtspējas priekšnoteikums.

•Normatīvā atbilstība un vienkāršošana

Priekšlikumā paredzēta publiskā sektora (Savienības vai valsts) iestāžu administratīvo procedūru vienkāršošana, jo īpaši attiecībā uz prasībām par zvejas piepūles pārvaldību.

•Pamattiesības

4.IETEKME UZ BUDŽETU

5.CITI ELEMENTI

•Īstenošanas plāni un uzraudzības, izvērtēšanas un ziņošanas kārtība

2018/0380 (NLE)

Priekšlikums

PADOMES REGULA,

ar ko 2019. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Savienības ūdeņos un – attiecībā uz Savienības zvejas kuģiem – konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. panta 3. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)Līguma 43. panta 3. punktā ir paredzēts, ka Padomei pēc Komisijas priekšlikuma jāpieņem pasākumi par zvejas iespēju noteikšanu un iedalīšanu.

(2)Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1380/2013 3 paredzēts, ka saglabāšanas pasākumi ir jāpieņem, ievērojot pieejamos zinātniskos, tehniskos un ekonomiskos ieteikumus, tostarp attiecīgā gadījumā ziņojumus, ko sagatavojusi Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja (ZZTEK) un citas konsultatīvās struktūras, kā arī konsultatīvo padomju ieteikumus.

(3)Padomei ir jāpieņem pasākumi par zvejas iespēju noteikšanu un iedalīšanu, tostarp attiecīgā gadījumā jānosaka daži ar tām funkcionāli saistīti nosacījumi. Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 4. punktu zvejas iespējas būtu jānosaka saskaņā ar minētās regulas 2. panta 2. punktā noteiktajiem kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) mērķiem. Saskaņā ar minētās regulas 16. panta 1. punktu zvejas iespējas būtu jāiedala dalībvalstīm tādā veidā, lai ikvienai dalībvalstij nodrošinātu ar katru zivju krājumu vai zvejniecību saistīto zvejas darbību relatīvu stabilitāti.

(4)Tātad kopējā pieļaujamā nozveja (KPN) saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1380/2013 būtu jānosaka, pamatojoties uz pieejamajiem zinātniskajiem ieteikumiem, ņemot vērā bioloģiskos un sociālekonomiskos aspektus, vienlaikus nodrošinot taisnīgu attieksmi pret visiem zvejas sektoriem, kā arī ievērojot viedokļus, kas izteikti apspriešanās procesā ar ieinteresētajām personām, jo īpaši konsultatīvo padomju sanāksmēs.

(5)Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. pantu izkraušanas pienākums ir pilnībā jāpiemēro vēlākais no 2019. gada 1. janvāra. Ja uz zvejniecību attiecas izkraušanas pienākums, būtu jāizkrauj visas minētajā zvejniecībā iegūtās to sugu zivis, kurām ir noteikti nozvejas limiti. Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 2. punktā ir noteikts, ka tad, kad attiecībā uz zivju krājumu tiek ieviests izkraušanas pienākums, zvejas iespējas jānosaka, ņemot vērā pāreju no tādu zvejas iespēju noteikšanas, kas atspoguļo izkrāvumus, uz tādu zvejas iespēju noteikšanu, kas atspoguļo nozvejas. Pamatojoties uz dalībvalstu sniegtajiem kopīgajiem ieteikumiem un saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. pantu Komisija ir pieņēmusi vairākas deleģētās regulas, ar ko nosaka detalizētus izkraušanas pienākuma īstenošanas noteikumus īpašu izmetumu plānu veidā, kuri piemērojami uz laiku, ilgākais uz trīs gadu laikposmu.

(6)Zvejas iespējās, kas noteiktas to sugu krājumiem, uz kurām izkraušanas pienākums attiecas no 2019. gada 1. janvāra, būtu jāņem vērā tas, ka izmešana principā vairs nebūs atļauta. Tāpēc zvejas iespējas būtu jānosaka, pamatojoties uz Starptautiskās Jūras pētniecības padomes (ICES) ieteikumā norādīto kopējās nozvejas apjomu (nevis kopējo izkrāvumu apjomu). Apjomi, kurus izkraušanas pienākuma piemērošanas laikā var izņēmuma kārtā turpināt izmest, būtu jāatvelk no ieteikumā norādītā kopējo nozveju apjoma.

(7)Attiecībā uz dažiem krājumiem ICES ir sniegusi zinātnisku ieteikumu par nulles apjoma nozveju. Ja šo krājumu KPN tiktu noteiktas zinātniskajā ieteikumā norādītajā apjomā, pienākums izkraut visas jauktu sugu zvejniecībās gūtās nozvejas un piezvejas no minētajiem krājumiem izraisītu tā dēvētās kritiskās sugas parādību. Lai panāktu pareizo līdzsvaru starp zvejniecību turpināšanu, ņemot vērā iespējamās smagās sociālekonomiskās sekas, un vajadzību panākt minēto krājumu labu bioloģisko stāvokli, ņemot vērā grūtības jauktu sugu zvejniecībā visus krājumus vienlaicīgi apzvejot maksimālajā ilgtspējīgas ieguves apjomā, ir lietderīgi noteikt īpašas KPN piezvejām, kas gūtas no minētajiem krājumiem. Šīs KPN būtu jānosaka tādā apjomā, kas nepalielinātu zivju mirstību minētajos krājumos un dotu stimulu uzlabot selektivitāti un [piezveju] novēršanu. Dalībvalstīm būtu jāvienojas par minēto KPN dalītu pārvaldību, ņemot vērā nenovēršamas piezvejas no attiecīgajiem krājumiem un citus relevantus kritērijus.

(8)Lai pakāpeniski samazinātu nevēlamas nozvejas no attiecīgajiem krājumiem, dalībvalstīm no 2019. gada attiecīgajās zvejniecībās būtu jāīsteno piezvejas samazināšanas daudzgadu plāni ar mērķi pakāpeniski samazināt nevēlamas nozvejas no attiecīgajiem krājumiem, veicot valsts pasākumus un attiecīgā gadījumā sadarbojoties reģionālajā līmenī, lai Komisijai 2019. gadā iesniegtu kopīgus ieteikumus. Minētie piezvejas samazināšanas plāni ir jāizvērtē ZZTEK un jāpārskata divus gadus pēc to piemērošanas sākumdienas. Turklāt visiem kuģiem, kas izmanto šīs īpašās KPN, no 2019. gada būtu jāveic nozveju pilnīga dokumentēšana.

(9)Saskaņā ar zinātnisko ieteikumu jūrasasara (labraka) (Dicentrarchus labrax) krājums Ķeltu jūrā, Lamanšā, Īrijas jūrā un Ziemeļjūras dienvidu daļā (ICES 4.b, 4.c un 7.a, 7.d–7.h rajons) joprojām ir apdraudēts. Kopš 2005. gada nārsta bara biomasa ir samazinājusies un patlaban ir mazāka par Blim. Zvejas izraisītā zivju mirstība ir laika gaitā palielinājusies, 2013. gadā sasniedzot augstāko rādītāju, bet pēc tam strauji samazinājusies līdz līmenim, kas ir mazāks par FMSY. Aplēses liecina, ka kopš 2008. gada krājums ir papildinājies slikti, izņemot 2013. un 2014. gadu, kad vecuma grupas aplēses liecināja par vidēju krājuma papildinājumu. ICES iesaka: ja tiek īstenota MSY pieeja, kopējam ieguves apjomam 2019. gadā nevajadzētu pārsniegt 1789 tonnas. Tāpēc ir lietderīgi turpināt pasākumu kopumu attiecībā uz nenovēršamām jūrasasara (labraka) piezvejām. Saskaņā ar ICES zinātnisko ieteikumu varētu atļaut palielināt nozvejas, kas gūtas minētās sugas zvejā ar āķiem un āķu rindām. Ņemot vērā jūrasasara (labraka) atpūtas zvejas būtisko ietekmi uz attiecīgajiem krājumiem, būtu jāpielāgo minētās zvejas pārvaldības pasākumi.

(10)[Pasākumi attiecībā uz zuti (Anguilla anguilla) Komisijas priekšlikumā tiks iekļauti vēlākā posmā pēc tam, kad 2019. gada 7. novembrī būs saņemts zinātniskais ieteikums.]

(11)Vairākus gadus dažas plātņžaunzivju (rajveidīgo zivju un haizivju) krājumu KPN ir bijušas noteiktas nulles apjomā un saistītas ar pienākumu tūlīt atbrīvot nejauši nozvejotus īpatņus. Šāda īpaša režīma iemesls bija minēto krājumu sliktais saglabāšanās stāvoklis un pieņēmums, ka, tā kā sugas izdzīvotība ir augsta, izmetumu dēļ zvejas izraisītā zivju mirstība nepalielināsies un izmetumi labvēlīgi ietekmēs šo sugu saglabāšanos. Taču, ja vien nepiemēro kādu no Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. pantā paredzētajām atkāpēm no izkraušanas pienākuma, minēto sugu nozvejas no 2019. gada 1. janvāra ir jāizkrauj. Minētās regulas 15. panta 4. punkta a) apakšpunktā šādas atkāpes ir atļautas attiecībā uz sugām, kuru zveja ir aizliegta un kuras kā tādas ir noteiktas Savienības tiesību aktā, kas pieņemts KZP jomā. Tāpēc ir lietderīgi aizliegt minēto sugu zvejošanu attiecīgajos apgabalos.

(12)Ievērojot Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 4. punktu, krājumiem, kuriem ir izstrādāti īpaši daudzgadu plāni, KPN būtu jānosaka saskaņā ar minēto plānu noteikumiem.

(13)Daudzgadu plāns Ziemeļjūrai ticis izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/973 4 , un tas stājies spēkā 2018. gadā. Zvejas iespējas minētā plāna 1. pantā uzskaitītajiem krājumiem būtu jānosaka saskaņā ar minētajā plānā paredzētajiem mērķapjomiem (FMSY diapazoniem) un aizsardzības pasākumiem. Zvejas iespējas piezvejas sugu krājumiem Ziemeļjūrā būtu jānosaka saskaņā ar piesardzīgu pieeju, kā noteikts Regulas (ES) 2018/973 5. panta 2. punktā.

(14)Jūrasmēles krājumam Lamanša rietumu daļā un zilās tunzivs krājumiem Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā KPN būtu jānosaka saskaņā ar noteikumiem, kas paredzēti Padomes Regulā (EK) Nr. 509/2007 5 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2016/1627 6 . Padomes Regulā (EK) Nr. 2166/2005 7 attiecībā uz heka dienvidu krājumu noteiktais mērķis ir atjaunot attiecīgo krājumu biomasu drošās bioloģiskās robežās, vienlaikus ievērojot zinātniskos datus. Saskaņā ar zinātnisko ieteikumu, ja trūkst galīgo datu par nārsta bara biomasas mērķapjomu un vienlaikus jāņem vērā drošu bioloģisko robežu izmaiņas, pietuvoties KZP mērķiem palīdzēs KPN noteikšana, pamatojoties uz ICES ieteikumu par maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu.

(15)Pēc novērtējuma attiecībā uz siļķes krājumu ūdeņos uz rietumiem no Skotijas ICES ir sniegusi ieteikumu par apvienotajiem siļķes krājumiem 6.a, 7.b un 7.c rajonā (ūdeņi uz rietumiem no Skotijas un uz rietumiem no Īrijas). Minētais ieteikums aptver divas atsevišķas KPN (6.aS, 7.b un 7.c zonā, no vienas puses, un 5.b, 6.b un 6.aN zonā, no otras puses). ICES uzskata, ka ir jāizstrādā minēto krājumu atjaunošanas plāns. Saskaņā ar zinātnisko ieteikumu ziemeļu krājuma pārvaldības plānu 8 nevar piemērot apvienotajiem krājumiem un minētajiem diviem krājumiem nevar noteikt arī atsevišķas zvejas iespējas, tāpēc būtu jānosaka KPN, kas ļautu gūt ierobežotas nozvejas saskaņā ar komerciāli pārvaldītu zinātnisku paraugošanas programmu.

(16)Krājumiem, par kuriem nav pietiekamu vai uzticamu datu, kas ļauj novērtēt to apmēru, pārvaldības pasākumi un KPN apjomi būtu jānosaka, ievērojot Regulas (ES) Nr. 1380/2013 4. panta 1. punkta 8) apakšpunktā definēto piesardzīgo pieeju zvejniecības pārvaldībā un vienlaikus ņemot vērā krājuma specifiku, konkrēti arī pieejamo informāciju par krājuma attīstības tendencēm un apsvērumus par jauktu sugu zvejniecībām.

(17)Ar Padomes Regulu (EK) Nr. 847/96 9 tika ieviesti ikgadējo KPN pārvaldību regulējoši papildu nosacījumi, tostarp minētās regulas 3. un 4. pantā paredzētie elastības noteikumi par piesardzīgu un analītisku KPN. Saskaņā ar minētās regulas 2. pantu KPN noteikšanas laikā Padomei, pamatojoties jo īpaši uz krājumu bioloģisko stāvokli, jānolemj, kuriem no šiem krājumiem 3. vai 4. pantu nepiemēro. Nesenākā pagātnē ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 9. punktu tika ieviests ikgadējas elastības mehānisms visiem krājumiem, uz kuriem attiecas izkraušanas pienākums. Tāpēc, lai nepieļautu pārmērīgu elastību, kas apdraudētu jūras bioloģisko resursu racionālas un atbildīgas izmantošanas principa piemērošanu, kavētu KZP mērķu sasniegšanu un pasliktinātu krājumu bioloģisko stāvokli, būtu jānosaka, ka Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu analītiskām KPN piemēro tikai tad, ja nav izmantota ikgadējā elastība, kas paredzēta Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 9. punktā.

(18)Ja krājuma KPN ir iedalīta tikai vienai dalībvalstij, ir lietderīgi saskaņā ar Līguma 2. panta 1. punktu pilnvarot attiecīgo dalībvalsti noteikt šādas KPN apjomu. Būtu jāparedz noteikumi, ar kuriem nodrošina to, ka attiecīgā dalībvalsts, kad tā nosaka minēto KPN apjomu, rīkojas pilnīgā saskaņā ar KZP principiem un noteikumiem.

(19)Maksimāli pieļaujamā zvejas piepūle 2019. gadam ir jānosaka saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 509/2007 5. pantu un Regulas (ES) 2016/1627 5., 6., 7. un 9. pantu un I pielikumu.

(20)Lai garantētu zvejas iespēju pilnīgu izmantošanu, ir lietderīgi ļaut īstenot elastīgu režīmu starp dažiem KPN apgabaliem attiecībā uz to pašu bioloģisko krājumu.

(21)Dažu sugu, piemēram, dažu haizivju sugu, saglabāšanu varētu nopietni apdraudēt pat ierobežotas zvejas darbības. Tāpēc šādu sugu zvejas iespējas būtu pilnībā jāierobežo, nosakot vispārēju šo sugu zvejas aizliegumu.

(22)Konvencijas par migrējošo savvaļas dzīvnieku sugu aizsardzību Pušu konferences 12. sanāksmē, kas 2017. gada 23.–28. oktobrī notika Manilā, konvencijas I un II pielikumā iekļautajos aizsargājamo sugu sarakstos tika pievienotas vairākas sugas. Tāpēc ir lietderīgi paredzēt minēto sugu aizsardzību attiecībā uz Savienības zvejas kuģiem, kas zvejo visos ūdeņos, un kuģiem, kas nav Savienības zvejas kuģi, bet kas zvejo Savienības ūdeņos.

(23)Uz šajā regulā noteikto Savienības zvejas kuģiem pieejamo zvejas iespēju izmantošanu attiecas Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009 10 un jo īpaši tās 33. un 34. pants par nozveju un zvejas piepūles reģistrēšanu un ar zvejas iespēju pilnīgu izmantošanu saistītu datu paziņošanu. Tāpēc ir jānorāda kodi, kas dalībvalstīm jāizmanto, kad tās nosūta Komisijai datus par izkrāvumiem no krājumiem, uz kuriem attiecas šī regula.

(24)Ievērojot ICES ieteikumu, ir lietderīgi uzturēt īpašu sistēmu tūbīšu un ar tām saistīto piezveju pārvaldībai Savienības ūdeņos ICES 2.a un 3.a rajonā un ICES 4. apakšapgabalā. Gaidāms, ka attiecīgais ICES zinātniskais ieteikums kļūs pieejams tikai 2019. gada februārī, tāpēc ir lietderīgi līdz ieteikuma saņemšanai KPN un kvotas minētajam krājumam provizoriski noteikt nulles apjomā.

(25)Saskaņā ar procedūru, kas paredzēta nolīgumos vai protokolos par attiecībām zivsaimniecības nozarē ar Norvēģiju 11 un Fēru Salām 12 , Savienība ar minētajiem partneriem ir noturējusi apspriedes par zvejas tiesībām. Saskaņā ar procedūru, kas paredzēta nolīgumā un protokolā par attiecībām zivsaimniecības nozarē ar Grenlandi 13 , Apvienotā komiteja ir noteikusi Savienībai pieejamo zvejas iespēju apjomu Grenlandes ūdeņos 2019. gadā. Tāpēc šīs zvejas iespējas ir jāiekļauj šajā regulā.

(26)Ziemeļaustrumu Atlantijas zvejniecības komisija (NEAFC) gadskārtējā sanāksmē 2018. gadā ir pieņēmusi saglabāšanas pasākumus attiecībā uz diviem sarkanasaru krājumiem Irmingera jūrā. Minētie pasākumi būtu jāievieš Savienības tiesību aktos.

[Apsvērums, attiecīgie panti un pielikumi tiks atjaunināti pēc gadskārtējās sanāksmes]

(27)Starptautiskā Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisija (ICCAT) gadskārtējā sanāksmē 2017. gadā KPN attiecībā uz garspuru tunzivi Atlantijas okeāna dienvidu daļā un dzeltenspuru tunzivi ir saglabājusi tajā pašā līmenī. ICCAT pieņēmusi arī KPN palielinājumus attiecībā uz zilo tunzivi Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā un (ziemeļu apakšgrupas) garspuru tunzivi. 2018. gada KPN attiecībā uz (ziemeļu apakšgrupas) garspuru tunzivi Spānijai jau atspoguļo samazinājumu 945,56 tonnu apmērā par 2016. gadā notikušo pārzveju. Minētā pārzveja kompensēta ICCAT līmenī ar citu dalībvalstu (Apvienotās Karalistes, Francijas, Īrijas un Portugāles) zvejas iespējām. Tāpēc Spānijai jāveic atlīdzinājums, lai šīm dalībvalstīm nodrošinātu pilnīgu kompensāciju.

[Apsvērums, attiecīgie panti un pielikumi tiks atjaunināti pēc gadskārtējās sanāksmes]

(28)2018. gadā KPN attiecībā uz zobenzivi Vidusjūrā ir samazināta saskaņā ar ICCAT Ieteikumu 16-05. Kā tas jau ir attiecībā uz zilās tunzivs krājumu Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā, ir lietderīgi, ka nozvejām, kas gūtas atpūtas zvejā visos citos ICCAT krājumos, arī tiktu piemēroti ICCAT pieņemtie nozvejas limiti. Turklāt uz Savienības zvejas kuģiem, kas ir vismaz 20 metru gari un ICCAT konvencijas apgabalā zvejo lielacu tunzivi, būtu jāattiecina ar ICCAT Ieteikumu 15-01 pieņemtie kapacitātes ierobežojumi. Visi minētie pasākumi būtu jāievieš Savienības tiesību aktos.

[Apsvērums, attiecīgie panti un pielikumi tiks atjaunināti pēc gadskārtējās sanāksmes]

(29)Antarktikas jūras dzīvo resursu saglabāšanas komisijas (CCAMLR) puses 36. gadskārtējā sanāksmē 2017. gadā ir pieņēmušas mērķsugu un piezvejas sugu nozvejas limitus laikposmam no 2017. gada 1. decembra līdz 2018. gada 30. novembrim. Nosakot zvejas iespējas 2018. gadam, būtu jāņem vērā kvotu izmantojums 2017. gadā.

[Apsvērums, attiecīgie panti un pielikumi tiks atjaunināti pēc gadskārtējās sanāksmes]

(30)Indijas okeāna tunzivju komisija (IOTC) gadskārtējā sanāksmē 2017. gadā ir pieņēmusi jaunus dzeltenspuru tunzivs (Thunnus albacares) nozvejas limitus, kas neietekmē Savienības nozvejas limitus IOTC. Tā arī samazinājusi iespējas izmantot zivju pievilināšanas ierīces (ZPI) un apgādes kuģus. Minētie noteikumi tās gadskārtējā sanāksmē 2018. gadā netika pārskatīti, un tāpēc tos būtu jāturpina ieviest Savienības tiesību aktos.

(31)Klusā okeāna dienvidu daļas reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas (SPRFMO) gadskārtējā sanāksme notiks 2019. gada 23.–27. janvārī. Kamēr šī gadskārtējā sanāksme nav notikusi, ir lietderīgi SPRFMO konvencijas apgabalā provizoriski saglabāt pašreizējos pasākumus.

(32)Amerikas Tropisko tunzivju komisija (IATTC) gadskārtējā sanāksmē 2017. gadā ir pieņēmusi dzeltenspuru tunzivs, lielacu tunzivs un svītrainās tunzivs saglabāšanas pasākumu 2018.–2020. gadam. Minētais pasākums tās gadskārtējā sanāksmē 2018. gadā netika pārskatīts, un tāpēc to būtu jāturpina ieviest Savienības tiesību aktos.

(33)Dienvidu tunzivju saglabāšanas komisija (CCSBT) gadskārtējā sanāksmē 2017. gadā ir apstiprinājusi gadskārtējā sanāksmē 2016. gadā pieņemto dienvidu tunzivs KPN laikposmam no 2018. gada līdz 2020. gadam. Patlaban piemērojamie pasākumi attiecībā uz zvejas iespēju iedalīšanu, kurus pieņēmusi CCSBT, būtu jāievieš Savienības tiesību aktos.

[Apsvērums, attiecīgie panti un pielikumi tiks atjaunināti pēc gadskārtējās sanāksmes]

(34)Dienvidaustrumu Atlantijas zvejniecības organizācija (SEAFO) gadskārtējā sanāksmē 2017. gadā nav grozījusi 2016. gadā pieņemto saglabāšanas pasākumu attiecībā uz Patagonijas ilkņzivs, sarkano dziļūdens krabju, beriksu un pelaģiskā bruņgalvja divgadīgajām KPN. Atlantijas lielgalvja divgadīgā KPN B1. rajonā netika pārskatīta un paliek spēkā 2018. gadā. Patlaban piemērojamie pasākumi attiecībā uz zvejas iespēju iedalīšanu, kurus pieņēmusi SEAFO, būtu jāievieš Savienības tiesību aktos.

[Apsvērums, attiecīgie panti un pielikumi tiks atjaunināti pēc gadskārtējās sanāksmes]

(35)Klusā okeāna rietumu un centrālās daļas zvejniecības komisija (WCPFC) 14. gadskārtējā sanāksmē ir pieņēmusi saglabāšanas un pārvaldības pasākumus par tropiskajām tunzivīm. Minētie pasākumi būtu jāievieš Savienības tiesību aktos.

[Apsvērums, attiecīgie panti un pielikumi tiks atjaunināti pēc gadskārtējās sanāksmes]

(36)Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizācija (NAFO) 40. gadskārtējā sanāksmē 2018. gadā attiecībā uz konkrētiem krājumiem NAFO konvencijas apgabala 1.–4. apakšapgabalā ir pieņēmusi virkni zvejas iespēju 2019. gadam. Minētie pasākumi būtu jāievieš Savienības tiesību aktos.

(37)Vidusjūras Vispārējā zivsaimniecības komisija (GFCM) 40. gadskārtējā sanāksmē 2016. gadā ir pieņēmusi 2017. un 2018. gada nozvejas un zvejas piepūles limitus dažiem mazo pelaģisko sugu krājumiem GFCM nolīguma apgabala 17. un 18. ģeogrāfiskajā apakšapgabalā (Adrijas jūra). Minētie pasākumi būtu jāievieš Savienības tiesību aktos. IL pielikuma maksimālie nozvejas limiti ir noteikti tikai uz vienu gadu un neskar nekādus citus turpmāk pieņemtus pasākumus un nekādu iespējamu sadales sistēmu starp dalībvalstīm.

[Apsvērums, attiecīgie panti un pielikumi tiks atjaunināti pēc gadskārtējās sanāksmes]

(38)Ņemot vērā Slovēnijas flotes īpatnības un šo īpatnību niecīgo ietekmi uz mazo pelaģisko sugu krājumiem, ir lietderīgi saglabāt esošos zvejas modeļus un minimālā apjomā nodrošināt Slovēnijas flotei piekļuvi šiem krājumiem.

(39)Nolīguma par zveju Indijas okeāna dienvidu daļā (SIOFA) 5. pušu sanāksmē 2018. gadā ir pieņemti saglabāšanas un pārvaldības pasākumi attiecībā uz krājumiem, uz kuriem attiecas nolīgums. Minētie pasākumi būtu jāievieš Savienības tiesību aktos.

(40)Dažus no starptautiskajiem pasākumiem, ar kuriem paredz vai ierobežo Savienības zvejas iespējas, attiecīgās reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas (RZPO) ir pieņēmušas gada beigās, un tie ir kļuvuši piemērojami pirms šīs regulas stāšanās spēkā. Tāpēc noteikumi, ar kuriem šādus pasākumus ievieš Savienības tiesību aktos, ir jāpiemēro ar atpakaļejošu spēku. Konkrētāk, tā kā CCAMLR konvencijas apgabalā zvejas sezona ilgst no 1. decembra līdz 30. novembrim un tāpēc konkrētas zvejas iespējas vai aizliegumi CCAMLR konvencijas apgabalā ir noteikti laikposmam, kas sākas 2017. gada 1. decembrī, ir lietderīgi šīs regulas attiecīgos noteikumus piemērot no minētās dienas. Šāda piemērošana ar atpakaļejošu spēku neskar tiesiskās paļāvības principu, jo CCAMLR locekļiem ir aizliegts bez atļaujas zvejot CCAMLR konvencijas apgabalā.

[Apsvērums, attiecīgie panti un pielikumi tiks atjaunināti pēc gadskārtējās sanāksmes]

(41)Attiecībā uz sniega krabju zvejas iespējām apgabalā ap Svalbāru Parīzes 1920. gada līgums visām šā līguma pusēm piešķir vienlīdzīgu un nediskriminējošu piekļuvi resursiem, tostarp zvejas resursiem. Savienības viedoklis par minēto piekļuvi, ciktāl tā attiecas uz sniega krabju zvejošanu kontinentālajā šelfā ap Svalbāru, ir izklāstīts divās Norvēģijai adresētajās verbālnotās, kas datētas ar 2016. gada 25. oktobri un 2017. gada 24. februāri. Lai nodrošinātu to, ka sniega krabju iegūšana Svalbāras apgabalā notiek saskaņoti ar tādiem nediskriminējošiem pārvaldības noteikumiem, kādus nosaka Norvēģija, kuras suverenitātē un jurisdikcijā minētā līguma robežās atrodas šī joma, ir lietderīgi noteikt to kuģu skaitu, kam ir atļauts darboties šādā zvejniecībā. Šādu zvejas iespēju iedalījums dalībvalstīm attiecas tikai uz 2019. gadu. Jāatgādina, ka Savienībā galvenā atbildība par piemērojamo tiesību ievērošanu gulstas uz karoga dalībvalstīm.

(42)Saskaņā ar Venecuēlas Bolivāra Republikai adresēto Savienības deklarāciju par to, ka zvejas kuģiem, kuri kuģo ar Venecuēlas Bolivāra Republikas karogu, piešķir zvejas iespējas Savienības ūdeņos Francijas Gviānas piekrastes ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā 14 , ir jānosaka lutjānzivju zvejas iespējas, kas Venecuēlai ir pieejamas Savienības ūdeņos.

(43)Daži noteikumi ir jāpiemēro pastāvīgi, un tāpēc, lai novērstu juridisko nenoteiktību laikposmā no 2019. gada beigām līdz dienai, kad stājas spēkā regula, ar ko nosaka zvejas iespējas 2020. gadam, šīs regulas noteikumus par zvejas aizliegumiem un zvejas aizlieguma sezonām būtu jāturpina piemērot arī 2020. gada sākumā līdz laikam, kad stājas spēkā regula, ar ko nosaka zvejas iespējas 2020. gadam.

(44)Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanā, būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras attiecībā uz atļaušanu individuālām dalībvalstīm tām iedalīto zvejas piepūli pārvaldīt saskaņā ar kilovatdienu sistēmu. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 15 .

(45)Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanā, būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras attiecībā uz jūrā pavadāmo papildu dienu piešķiršanu par zvejas darbību pilnīgu izbeigšanu un par zinātnisko novērotāju pastiprinātu izvietošanu, kā arī attiecībā uz izklājlapu formāta noteikšanu tādas informācijas vākšanai un nosūtīšanai, kas attiecas uz jūrā pavadāmo dienu nodošanu starp vienas dalībvalsts karoga zvejas kuģiem. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 182/2011.

(46)Lai nepieļautu zvejas darbību pārtraukšanu un lai nodrošinātu Savienības zvejnieku iztikas iespējas, šī regula būtu jāpiemēro no 2019. gada 1. janvāra, izņemot noteikumus attiecībā uz zvejas piepūles limitiem, kuri būtu jāpiemēro no 2019. gada 1. februāra, un īpašus noteikumus konkrētos reģionos, kuriem būtu jāparedz atsevišķa piemērošanas diena. Steidzamības dēļ šai regulai būtu jāstājas spēkā tūlīt pēc tās publicēšanas.

(47)Zvejas iespējas būtu jāizmanto, pilnībā ievērojot Savienības tiesību aktus,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I SADAĻA
VISPĀRĒJIE NOTEIKUMI

1. pants
Priekšmets

1.Ar šo regulu nosaka Savienības ūdeņos pieejamās zvejas iespējas un Savienības zvejas kuģu zvejas iespējas konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi, attiecībā uz konkrētiem zivju krājumiem un zivju krājumu grupām.

2.Šā panta 1. punktā minētās zvejas iespējas ietver:

a)nozvejas limitus 2019. gadam un, ja tā norādīts šajā regulā, 2020. gadam;

b)zvejas piepūles limitus laikposmam no 2019. gada 1. februāra līdz 2020. gada 31. janvārim, izņemot gadījumus, kad zvejas piepūles limitiem 26., 27. un 40. pantā vai attiecībā uz noteikumiem par zivju pievilināšanas ierīcēm (ZPI) ir noteikti citi laikposmi;

c)dažu krājumu zvejas iespējas CCAMLR konvencijas apgabalā laikposmam no 2018. gada 1. decembra līdz 2019. gada 30. novembrim;

d)dažu krājumu zvejas iespējas IATTC konvencijas apgabalā, kas 28. pantā noteiktas minētā pantā norādītajiem 2019. un 2020. gada laikposmiem.

2. pants
Darbības joma

1.Šo regulu piemēro šādiem kuģiem:

a)Savienības zvejas kuģiem;

b)trešo valstu kuģiem Savienības ūdeņos.

2.Šo regulu piemēro arī atpūtas zvejai, kad attiecīgajos noteikumos uz to konkrēti norādīts.

3. pants
Definīcijas

Šajā regulā piemēro Regulas (ES) Nr. 1380/2013 4. pantā minētās definīcijas. Papildus piemēro šādas definīcijas:

a)“trešās valsts kuģis” ir trešās valsts karoga zvejas kuģis, kas reģistrēts trešā valstī;

b)“atpūtas zveja” ir nekomerciālas zvejas darbības, kurās jūras bioloģiskos resursus izmanto, piemēram, atpūtas, tūrisma vai sporta nolūkā;

c)“starptautiskie ūdeņi” ir ūdeņi, kas nav nevienas valsts suverenitātē vai jurisdikcijā;

d)“kopējā pieļaujamā nozveja” (KPN) ir:

i)zvejniecībās, uz kurām attiecas Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 4.–7. punktā minētais atbrīvojums no izkraušanas pienākuma, – zivju daudzums, ko katru gadu drīkst izkraut no katra krājuma;

ii)visās citās zvejniecībās – zivju daudzums, ko katru gadu drīkst nozvejot no katra krājuma;

e)“kvota” ir KPN daļa, kas iedalīta Savienībai, dalībvalstij vai trešai valstij;

f)“analītisks novērtējums” ir konkrēta krājuma tendenču kvantitatīvs izvērtējums, kura pamatā ir dati par krājuma bioloģiju un izmantošanu un kura zinātniskā analīze ir apliecinājusi, ka tas ir pietiekami kvalitatīvs, lai nodrošinātu zinātnisko ieteikumu par turpmākās nozvejas iespējām;

g)“linuma acs izmērs” ir zvejas rīku linuma acs izmērs, kas noteikts saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 517/2008 16 ;

h)“Savienības zvejas flotes reģistrs” ir reģistrs, kuru Komisija izveidojusi saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 24. panta 3. punktu;

i)“zvejas žurnāls” ir žurnāls, kas minēts Regulas (EK) Nr. 1224/2009 14. pantā.

4. pants
Zvejas zonas

Šajā regulā piemēro šādas zonu definīcijas:

a)ICES (Starptautiskā Jūras pētniecības padome) zonas ir ģeogrāfiskie apgabali, kas norādīti Regulas (EK) Nr. 218/2009 17 III pielikumā;

b)“Skageraks” ir ģeogrāfiskais apgabals, kuru rietumos norobežo līnija, kas novilkta no Hanstholmas bākas līdz Lindesnes bākai, un dienvidos – līnija, kas novilkta no Skāgenas bākas līdz Tistlarnas bākai un no minētā punkta līdz tuvākajam punktam Zviedrijas krastā;

c)“Kategats” ir ģeogrāfiskais apgabals, kuru ziemeļos norobežo līnija, kas novilkta no Skāgenas bākas līdz Tistlarnas bākai un no minētā punkta līdz tuvākajam punktam Zviedrijas krastā, un dienvidos – līnija, kas novilkta no Hāzenēres raga līdz Gnībena ragam, no Korshāges līdz Spodsbjergai un no Gilbjerga raga līdz Killenai;

d)“ICES 7. apakšapgabala 16. funkcionālā vienība” ir ģeogrāfiskais apgabals, ko norobežo loksodromas, kuras secīgi savieno šādus punktus:

–53° 30' N 15° 00' W,

–53° 30' N 11° 00' W,

–51° 30' N 11° 00' W,

–51° 30' N 13° 00' W,

–51° 00' N 13° 00' W,

–51° 00' N 15° 00' W,

–53° 30' N 15° 00' W;

e)“ICES 9.a rajona 26. funkcionālā vienība” ir ģeogrāfiskais apgabals, ko norobežo loksodromas, kuras secīgi savieno šādus punktus:

–43° 00' N 8° 00' W,

–43° 00' N 10° 00' W,

–42° 00' N 10° 00' W,

–42° 00' N 8° 00' W;

f)“ICES 9.a rajona 27. funkcionālā vienība” ir ģeogrāfiskais apgabals, ko norobežo loksodromas, kuras secīgi savieno šādus punktus:

–42° 00' N 8° 00' W,

–42° 00' N 10° 00' W,

–38° 30' N 10° 00' W,

–38° 30' N 9° 00' W,

–40° 00' N 9° 00' W,

–40° 00' N 8° 00' W;

g)“ICES 9.a rajona 30. funkcionālā vienība” ir Spānijas jurisdikcijā esošais ģeogrāfiskais apgabals Kadisas jūras līcī un piegulošajos 9.a rajona ūdeņos;

h)“Kadisas jūras līcis” ir ICES 9.a rajona ģeogrāfiskais apgabals uz austrumiem no 7º 23' 48″ rietumu garuma;

i)“CCAMLR (Antarktikas jūras dzīvo resursu saglabāšanas komisija) konvencijas apgabals” ir ģeogrāfiskais apgabals, kas noteikts Padomes Regulas (EK) Nr. 601/2004 18 2. panta a) punktā;

j)“CECAF (Centrālaustrumu Atlantijas zvejniecības komiteja) apgabali” ir ģeogrāfiskie apgabali, kas norādīti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 216/2009 19 II pielikumā;

k)“GFCM (Vidusjūras Vispārējā zivsaimniecības komisija) ģeogrāfiskie apakšapgabali” ir apgabali, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1343/2011 20 I pielikumā;

l)“IATTC (Amerikas Tropisko tunzivju komisija) konvencijas apgabals” ir ģeogrāfiskais apgabals, kas noteikts Konvencijā Amerikas Tropisko tunzivju komisijas stiprināšanai, kas izveidota ar Amerikas Savienoto Valstu un Kostarikas Republikas 1949. gada konvenciju 21 ;

m)“ICCAT (Starptautiskā Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisija) konvencijas apgabals” ir ģeogrāfiskais apgabals, kas noteikts Starptautiskajā Konvencijā par Atlantijas tunzivju saglabāšanu 22 ;

n)“IOTC (Indijas okeāna tunzivju komisija) kompetences apgabals” ir ģeogrāfiskais apgabals, kas noteikts Nolīgumā par Indijas okeāna tunzivju komisijas izveidi 23 ;

o)“NAFO (Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizācija) apgabali” ir ģeogrāfiskie apgabali, kas norādīti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 217/2009 24 III pielikumā;

p)“SEAFO (Dienvidaustrumu Atlantijas zvejniecības organizācija) konvencijas apgabals” ir ģeogrāfiskais apgabals, kas noteikts Konvencijā par Dienvidaustrumu Atlantijas zvejas resursu saglabāšanu un pārvaldību 25 ;

q)“SIOFA nolīguma apgabals” ir ģeogrāfiskais apgabals, kas noteikts Nolīgumā par zveju Indijas okeāna dienvidu daļā 26 ;

r)“SPRFMO (Klusā okeāna dienvidu daļas reģionālā zvejniecības pārvaldības organizācija) konvencijas apgabals” ir ģeogrāfiskais apgabals, kas noteikts Konvencijā par tāljūras zvejas resursu saglabāšanu un pārvaldību Klusā okeāna dienvidu daļā 27 ;

s)“WCPFC (Klusā okeāna rietumu un centrālās daļas zvejniecības komisija) konvencijas apgabals” ir ģeogrāfiskais apgabals, kas noteikts Konvencijā par tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanu un pārvaldību Klusā okeāna rietumu un centrālajā daļā 28 ;

t)“Beringa jūras atklātie ūdeņi” ir atklātās jūras ģeogrāfiskais apgabals, kas atrodas Beringa jūrā vairāk nekā 200 jūras jūdžu attālumā no bāzes līnijām, no kurām tiek noteikts Beringa jūras piekrastes valstu teritoriālo ūdeņu platums;

u)“IATTC un WCPFC pārklāšanās apgabals” ir ģeogrāfiskais apgabals, ko norobežo:

–150º rietumu garuma meridiāns,

–130º rietumu garuma meridiāns,

–4º dienvidu platuma paralēle,

–50º dienvidu platuma paralēle.

II SADAĻA
SAVIENĪBAS ZVEJAS KUĢU
ZVEJAS IESPĒJAS

I nodaļa
Vispārīgi noteikumi

5. pants
KPN un to sadalījums

1.Savienības zvejas kuģu KPN Savienības ūdeņos vai konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi, šādu KPN sadalījums starp dalībvalstīm un – vajadzības gadījumā – ar to funkcionāli saistītie nosacījumi ir noteikti I pielikumā.

2.Savienības zvejas kuģiem šīs regulas I pielikumā noteikto KPN robežās ir atļauts zvejot ūdeņos, kas ir Fēru Salu, Grenlandes un Norvēģijas jurisdikcijā, un zvejas zonā ap Jana Majena salu, ievērojot šīs regulas 15. pantā un III pielikumā un Regulā (ES) 2017/2403 29 izklāstītos nosacījumus un minētās regulas īstenošanas noteikumus.

6. pants
KPN, kas jānosaka dalībvalstīm

1.Dažu zivju krājumu KPN nosaka attiecīgā dalībvalsts. Minētie krājumi ir norādīti I pielikumā.

2.KPN, kas jānosaka dalībvalstij:

a)atbilst KZP principiem un noteikumiem, jo īpaši principam par krājuma ilgtspējīgu izmantošanu, un

b)nodrošina šādu rezultātu:

i)ja ir pieejami analītiski novērtējumi, krājuma izmantošana no 2019. gada ar lielāko iespējamo varbūtību atbilst maksimālajam ilgtspējīgas ieguves apjomam, vai

ii)ja analītiski novērtējumi nav pieejami vai tie ir nepilnīgi, krājuma izmantošana notiek saskaņā ar piesardzīgu pieeju zvejniecības pārvaldībā.

3.Līdz 2019. gada 15. martam katra attiecīgā dalībvalsts iesniedz Komisijai šādu informāciju:

a)pieņemtās KPN;

b)attiecīgās dalībvalsts savāktie un novērtētie dati, uz kuriem balstās pieņemtās KPN;

c)ziņas par to, kā pieņemtās KPN atbilst 2. punktam.

7. pants
Nozveju un piezveju izkraušanas nosacījumi

1.Nozvejas, uz kurām neattiecas izkraušanas pienākums, kas noteikts Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. pantā, tiek paturētas uz kuģa vai tiek izkrautas tikai tad, ja:

a)tās ir guvuši tādas dalībvalsts karoga kuģi, kurai ir kvota, kas nav pilnībā apgūta, vai

b)tās ir daļa no Savienības kvotas, kura kvotu veidā nav sadalīta starp dalībvalstīm, un minētā Savienības kvota nav pilnībā apgūta.

2.Šīs regulas I pielikumā ir norādīti Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 8. punktā minētie drošās bioloģiskās robežās esošie nemērķa sugu krājumi, lai tādējādi varētu piemērot minētajā pantā paredzēto atkāpi no pienākuma uzskaitīt nozvejas attiecībā pret attiecīgajām kvotām.

8. pants
Zvejas piepūles limiti

Laikposmiem, kas minēti 1. panta 2. punkta b) apakšpunktā, piemēro šādus zvejas piepūles pasākumus:

a)IIA pielikumu heka un Norvēģijas omāra krājumu atjaunošanā ICES 8.c un 9.a rajonā, izņemot Kadisas jūras līci;

b)IIB pielikumu jūrasmēles krājuma pārvaldībā ICES 7.e rajonā.

9. pants
Pasākumi attiecībā uz jūrasasara (labraka) zvejniecībām

1.Savienības zvejas kuģiem, kā arī jebkurām komerciālām zvejniecībām no krasta ir aizliegts zvejot jūrasasarus (labrakus) ICES 4.b un 4.c rajonā un ICES 7. apakšapgabalā. Aizliegts paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, pārvietot vai izkraut jūrasasarus (labrakus), kas nozvejoti minētajā apgabalā.

2.Atkāpjoties no 1. punkta, 2019. gada janvārī un no 2019. gada 1. aprīļa līdz 31. decembrim Savienības zvejas kuģi ICES 4.b, 4.c, 7.d, 7.e, 7.f un 7.h rajonā un ICES 7.a un 7.g rajonā Apvienotās Karalistes suverenitātē esošos ūdeņos līdz 12 jūras jūdžu attālumā no bāzes līnijas drīkst zvejot jūrasasarus (labrakus) un paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, pārvietot vai izkraut jūrasasarus (labrakus), kas minētajā apgabalā nozvejoti ar šādiem zvejas rīkiem un ievērojot šādus limitus:

a)ja izmanto grunts traļus 30 , nenovēršamās piezvejas nepārsniedz 100 kg mēnesī un 1 % no kopējās uz kuģa esošās jūras organismu nozvejas svara katrā atsevišķā dienā;

b)ja izmanto zvejas vadus 31 , nenovēršamās piezvejas nepārsniedz 180 kg mēnesī un 1 % no kopējās uz kuģa esošās jūras organismu nozvejas svara katrā atsevišķā dienā;

c)ja izmanto āķus un āķu rindas 32 , nepārsniedz 7 t (vienam kuģim gadā);

d)ja izmanto fiksētus žaunu tīklus 33 , nenovēršamās piezvejas nepārsniedz 1,2 t (vienam kuģim gadā) un 1 % no kopējās uz kuģa esošās jūras organismu nozvejas svara katrā atsevišķā dienā.

Pirmajā daļā paredzētās atkāpes attiecas uz tiem Savienības zvejas kuģiem, kuri laikposmā no 2015. gada 1. jūlija līdz 2016. gada 30. septembrim ir reģistrējuši jūrasasaru (labraku) nozvejas: c) apakšpunkta gadījumā – reģistrētās nozvejas, kas gūtas, izmantojot āķus un āķu rindas, un d) apakšpunkta gadījumā – reģistrētās nozvejas, kas gūtas, izmantojot fiksētos žaunu tīklus. Ja Savienības zvejas kuģis tiek aizstāts, dalībvalstis var atļaut atkāpi piemērot citam zvejas kuģim ar noteikumu, ka to Savienības zvejas kuģu skaits, uz kuriem attiecas atkāpe, un to kopējā zvejas kapacitāte nepalielinās.

3.Šā panta 2. punktā noteiktie nozvejas limiti nav nododami citam kuģim un – ja piemēro ikmēneša limitu – no viena mēneša uz citu. Savienības zvejas kuģiem, kuri vienā kalendārajā mēnesī izmanto vairāk nekā vienu zvejas rīku, piemēro zemāko nozvejas limitu, kas attiecībā uz katru zvejas rīku noteikts 2. punktā.

Dalībvalstis ne vēlāk kā 15 dienas pēc katra mēneša beigām paziņo Komisijai visas ar katra tipa zvejas rīkiem gūtās jūrasasara (labraka) nozvejas.

4.    Atpūtas zvejā, arī no krasta, ICES 4.b, 4.c, 6.a, 7.a–7.k rajonā:

(a)no 2019. gada 1. janvāra līdz 31. martam un no 1. novembra līdz 31. decembrim atļauta vienīgi nozveja ar atbrīvošanu, kas nodrošina augstus jūrasasara (labraka) izdzīvotības rādītājus. Minētajā periodā ir aizliegts paturēt uz kuģa, pārvietot, pārkraut citā kuģī vai izkraut jūrasasarus (labrakus), kas nozvejoti minētajā apgabalā;

(b)no 2019. gada 1. aprīļa līdz 31. oktobrim viens zvejnieks drīkst paturēt ne vairāk kā vienu jūrasasara (labraka) īpatni dienā.

5.Atpūtas zvejā ICES 8.a un 8.b rajonā viens zvejnieks drīkst paturēt ne vairāk kā trīs jūrasasara (labraka) īpatņus dienā.

10. pants
Pasākumi attiecībā uz zuša zvejniecībām

[Pasākumi attiecībā uz zuti tiks noteikti pēc tam, kad būs saņemts un pilnīgi izanalizēts ICES zinātniskais ieteikums. Zinātniskais ieteikums par jūrasasara (labraka) dienvidu krājumu tiks publicēts 2018. gada 7. novembrī.]

11. pants
Īpaši noteikumi par zvejas iespēju iedalījumu

1.Šajā regulā paredzētais zvejas iespēju iedalījums dalībvalstīm neskar:

a)zvejas iespēju apmaiņu, kas veikta, ievērojot Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 8. punktu;

b)zvejas iespēju atvilkumus un pārdali, kas veikta, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1224/2009 37. pantu;

c)zvejas iespēju pārdali, kas veikta, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1006/2008 10. panta 4. punktu;

d)papildu izkrāvumus, kas atļauti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu un Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 9. punktu;

e)daudzumus, kas ieturēti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu un Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 9. punktu;

f)atvilkumus, kas veikti, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1224/2009 105., 106. un 107. pantu;

g)kvotu nodošanu un apmaiņu, kas veikta, ievērojot šīs regulas 16. pantu.

2.Regulā (EK) Nr. 847/96 paredzētās KPN un kvotu ikgadējās pārvaldības nolūkos šīs regulas I pielikumā ir norādīti krājumi, uz kuriem attiecas piesardzīga vai analītiska KPN.

3.Ja vien šīs regulas I pielikumā nav noteikts citādi, Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu piemēro krājumiem, uz kuriem attiecas piesardzīga KPN, un minētās regulas 3. panta 2. un 3. punktu un 4. pantu piemēro krājumiem, uz kuriem attiecas analītiska KPN.

4.Ja dalībvalsts izmanto Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 9. punktā paredzēto ikgadējo elastību, Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu nepiemēro.

12. pants
Slēgtās zvejas sezonas

1.Porkupīnas sēklī laikā no 2019. gada 1. maija līdz 31. maijam ir aizliegts zvejot vai paturēt uz kuģa šādu sugu īpatņus: menca, megrimi, jūrasvelni, pikša, merlangs, heks, Norvēģijas omārs, jūras zeltplekste, pollaks, saida, rajveidīgās zivis, parastā jūrasmēle, brosme, zilā jūras līdaka, jūras līdaka un dzelkņu haizivs.

Šā punkta īstenošanas vajadzībām Porkupīnas sēklis ir ģeogrāfiskais apgabals, ko norobežo loksodromas, kuras secīgi savieno šādus punktus:

Atkāpjoties no pirmās daļas, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 50. panta 3., 4. un 5. punktu ir atļauts tranzītā šķērsot Porkupīnas sēkli, vedot uz kuģa minētajā daļā norādīto sugu īpatņus.

2.Tūbīšu komerciāla zveja ar grunts trali, vadu vai tiem līdzīgiem velkamiem zvejas rīkiem, kuru linuma acs izmērs ir mazāks par 16 mm, ICES 2.a, 3.a rajonā un ICES 4. apakšapgabalā ir aizliegta no 2019. gada 1. janvāra līdz 31. martam un no 2019. gada 1. augusta līdz 31. decembrim.

Pirmajā daļā noteikto aizliegumu piemēro arī trešo valstu kuģiem, kuriem ir atļauts zvejot tūbītes un gūt ar tām saistīto piezveju Savienības ūdeņos ICES 4. apakšapgabalā.

13. pants
Aizliegumi

1.Savienības zvejas kuģiem ir aizliegts zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut šādu sugu zivis:

a)ērkšķu raja (Amblyraja radiata) Savienības ūdeņos ICES 2.a, 3.a un 7.d rajonā un ICES 4. apakšapgabalā;

b)baltā haizivs (Carcharodon carcharías) visos ūdeņos;

c)pelēkā īsraga haizivs (Centrophorus squamosus) Savienības ūdeņos ICES 2.a rajonā un 4. apakšapgabalā un Savienības un starptautiskajos ūdeņos ICES 1. un 14. apakšapgabalā;

d)baltacu haizivs (Centroscymnus coelolepis) Savienības ūdeņos ICES 2.a rajonā un 4. apakšapgabalā un Savienības un starptautiskajos ūdeņos ICES 1. un 14. apakšapgabalā;

e)milzu haizivs (Cetorhinus maximus) visos ūdeņos;

f)melnā haizivs (Dalatias licha) Savienības ūdeņos ICES 2.a rajonā un 4. apakšapgabalā un Savienības un starptautiskajos ūdeņos ICES 1. un 14. apakšapgabalā;

g)gardeguna spurainā haizivs (Deania calcea) Savienības ūdeņos ICES 2.a rajonā un 4. apakšapgabalā un Savienības un starptautiskajos ūdeņos ICES 1. un 14. apakšapgabalā;

h)parastās rajas (Dipturus batis) sugu grupa (Dipturus cf. flossada un Dipturus cf. intermedia) Savienības ūdeņos ICES 2.a rajonā un ICES 3., 4., 6., 7., 8., 9. un 10. apakšapgabalā;

i)lielā laternhaizivs (Etmopterus princeps) Savienības ūdeņos ICES 2.a rajonā un 4. apakšapgabalā un Savienības un starptautiskajos ūdeņos ICES 1. un 14. apakšapgabalā;

j)gludā laternhaizivs (Etmopterus pusillus) Savienības ūdeņos ICES 2.a rajonā un 4. apakšapgabalā un Savienības un starptautiskajos ūdeņos ICES 1., 5., 6., 7., 8., 12. un 14. apakšapgabalā;

k)bara haizivs (Galeorhinus galeus), kas ar āķu jedām nozvejota Savienības ūdeņos ICES 2.a rajonā un 4. apakšapgabalā un Savienības un starptautiskajos ūdeņos ICES 1., 5., 6., 7., 8., 12. un 14. apakšapgabalā;

l)siļķu haizivs (Lamna nasus) visos ūdeņos;

m)šādas Mobula ģints raju sugas visos ūdeņos:

i)velnzivs (Mobula mobular),

ii)mazā Gvinejas velna raja (Mobula rochebrunei),

iii)dzeloņastes raja (Mobula japanica),

iv)gludastes raja (Mobula thurstoni),

v)garragu raja (Mobula eregoodootenkee),

vi)mūka velna raja (Mobula munkiana),

vii)Čīles velna raja (Mobula tarapacana),

viii)īsspuru velna raja (Mobula kuhlii),

ix)mazā velna raja (Mobula hypostoma),

x) rifu velnraja (Mobula alfredi),

xi) divragainā velnraja (Mobula birostris);

n)šādas zāģzivju dzimtas (Pristidae) sugas visos ūdeņos:

i)šaurā zāģzivs (Anoxypristis cuspidata),

ii)pundurzāģzivs (Pristis clavata),

iii)sīkzobu zāģzivs (Pristis pectinata),

iv)lielzobu zāģzivs (Pristis pristis),

v)zaļā zāģzivs (Pristis zijsron);

o)dzeloņainā raja (Raja clavata) Savienības ūdeņos ICES 3.a rajonā;

p)Norvēģijas raja (Dipturus nidarosiensis) Savienības ūdeņos ICES 6.a, 6.b, 7.a, 7.b, 7.c, 7.e, 7.f, 7.g, 7.h un 7.k rajonā;

q)cirtainā raja (Raja undulata) Savienības ūdeņos ICES 6. un 10. apakšapgabalā;

r)vaļhaizivs (Rhincodon typus) visos ūdeņos;

s)parastā ģitārzivs (Rhinobatos rhinobatos) Vidusjūrā;

t)baltā raja (Rostroraja alba) Savienības ūdeņos ICES 6., 7., 8., 9. un 10. apakšapgabalā;

u)ģitārrajas (Rhinobatidae) Savienības ūdeņos ICES 1., 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8., 9., 10. un 12. apakšapgabalā;

v)dzelkņu haizivs (Squalus acanthias) Savienības ūdeņos ICES 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8., 9. un 10. apakšapgabalā, izņemot IA pielikumā izklāstītās piezvejas novēršanas programmas;

x)eņģeļhaizivs (Squatina squatina) Savienības ūdeņos.

2.Nejauši nozvejotiem 1. punktā minēto sugu īpatņiem netiek nodarīts kaitējums. Tos tūlīt atbrīvo.

14. pants
Datu nosūtīšana

Kad dalībvalstis, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1224/2009 33. un 34. pantu, nosūta Komisijai datus par apzvejoto krājumu izkrāvumu apjomu, tās izmanto šīs regulas I pielikumā noteiktos krājumu kodus.

II nodaļa
Zvejas atļaujas trešo valstu ūdeņos

15. pants
Zvejas atļaujas

1.Maksimālais zvejas atļauju skaits Savienības zvejas kuģiem, kuri zvejo kādas trešās valsts ūdeņos, ir noteikts III pielikumā.

2.Ja, pamatojoties uz Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 8. punktu, viena dalībvalsts nodod kvotu citai dalībvalstij (“veic apmaiņu”) zvejas apgabalos, kas noteikti šīs regulas III pielikumā, tā attiecīgi nodod arī zvejas atļaujas un par nodošanu paziņo Komisijai. Tomēr nedrīkst pārsniegt zvejas atļauju kopējo skaitu, kas katram zvejas apgabalam noteikts šīs regulas III pielikumā.

III nodaļa
Zvejas iespējas reģionālo zvejniecības
pārvaldības organizāciju ūdeņos

[Šīs nodaļas 2.–3., 5., 7.–10. iedaļa tiks atjaunināta pēc RZPO gadskārtējām sanāksmēm]

1. iedaļa
Vispārīgi noteikumi

16. pants
Kvotu nodošana un apmaiņa

1.Ja saskaņā ar reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas (“RZPO”) noteikumiem ir atļauta kvotu nodošana vai apmaiņa starp RZPO līgumslēdzējām pusēm, dalībvalsts (“attiecīgā dalībvalsts”) var apspriesties ar kādu RZPO līgumslēdzēju pusi un attiecīgi izstrādāt iespējamu iecerētas kvotu nodošanas vai apmaiņas plānu.

2.Komisija pēc attiecīgās dalībvalsts sniegta paziņojuma var apstiprināt iecerēto kvotu nodošanas vai apmaiņas plānu, ko dalībvalsts ir apspriedusi ar attiecīgo RZPO līgumslēdzēju pusi. Pēc tam Komisija bez liekas kavēšanās pauž piekrišanu tam, ka šāda kvotu nodošana vai apmaiņa ar attiecīgo RZPO līgumslēdzēju pusi ir saistoša. Tad Komisija RZPO sekretariātam paziņo par šādu kvotu nodošanu vai apmaiņu, par ko panākta vienošanās, un to dara saskaņā ar minētās organizācijas noteikumiem.

3.Komisija informē dalībvalstis par kvotu nodošanu vai apmaiņu, par ko panākta vienošanās.

4.Zvejas iespējas, kas saskaņā ar kvotu nodošanu vai apmaiņu ir saņemtas no attiecīgās RZPO līgumslēdzējas puses vai ir tai nodotas, par kvotām, kas attiecīgajai dalībvalstij ir iedalītas vai atvilktas no tai iedalītajām iespējām, tiek uzskatītas no tā brīža, kad kvotu nodošana vai apmaiņa ir stājusies spēkā saskaņā ar tās vienošanās noteikumiem, kura panākta attiecīgi ar konkrēto RZPO līgumslēdzēju pusi vai saskaņā ar konkrētās RZPO noteikumiem. Šāds kvotu iedalījums negroza spēkā esošo zvejas iespēju sadales mehānismu, ar kura palīdzību zvejas iespējas starp dalībvalstīm sadala saskaņā ar zvejas darbību relatīvās stabilitātes principu.

5.Attiecībā uz RZPO līgumslēdzējas puses kvotu nodošanu Savienībai un to secīgu iedalīšanu dalībvalstīm šo pantu piemēro līdz 2020. gada 31. janvārim.

2. iedaļa
ICCAT konvencijas apgabals

17. pants
Zvejas, audzēšanas un nobarošanas kapacitātes ierobežojumi

1.To Savienības laivu zvejai ar ēsmu un velcēšanas laivu skaitu, kam atļauts Atlantijas okeāna austrumu daļā aktīvi zvejot zilās tunzivis, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm, ierobežo, kā noteikts IV pielikuma 1. punktā.

2.To Savienības piekrastes nerūpnieciskās zvejas kuģu skaitu, kam atļauts Vidusjūrā aktīvi zvejot zilās tunzivis, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm, ierobežo, kā noteikts IV pielikuma 2. punktā.

3.To Savienības zvejas kuģu skaitu, kas Adrijas jūrā zvejo zilās tunzivis audzēšanai un kam atļauts aktīvi zvejot zilās tunzivis, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm, ierobežo, kā noteikts IV pielikuma 3. punktā.

4.To zvejas kuģu skaitu un kopējo kapacitāti, izteiktu ar bruto tilpību, kuriem atļauts Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, transportēt vai izkraut zilās tunzivis, ierobežo, kā noteikts IV pielikuma 4. punktā.

5.To zivju krātiņveida lamatu skaitu, kuras izmanto zilo tunzivju zvejniecībā Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā, ierobežo, kā noteikts IV pielikuma 5. punktā.

6.Zilo tunzivju audzēšanas kapacitāti, nobarošanas kapacitāti un savvaļā iegūtu zilo tunzivju maksimālo apjomu, kas iedalāms audzētavām Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā, ierobežo, kā noteikts IV pielikuma 6. punktā.

7.To Savienības zvejas kuģu maksimālo skaitu, kuriem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 520/2007 12. pantu ir atļauts (ziemeļu apakšgrupas) garspuru tunzivis zvejot kā mērķsugu, ierobežo, kā noteikts šīs regulas IV pielikuma 7. punktā.

8.To Savienības zvejas kuģu maksimālo skaitu, kuru garums ir vismaz 20 metru un kuri ICCAT konvencijas apgabalā zvejo lielacu tunzivis, ierobežo, kā noteikts IV pielikuma 8. punktā.

18. pants
Atpūtas zveja

Vajadzības gadījumā dalībvalstis no tām iedalītajām kvotām, kas noteiktas ID pielikumā, iedala īpašu daļu atpūtas zvejai.

19. pants
Haizivis

1.Aizliegts paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut jebkādā zvejniecībā nozvejotas lielacu lapshaizivs (Alopias superciliosus) liemeņa daļas vai visu liemeni.

2.Aizliegts veikt Alopias ģints lapshaizivju sugu specializēto zveju.

3.Saistībā ar zveju ICCAT konvencijas apgabalā ir aizliegts paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut Sphyrnidae dzimtas (izņemot Sphyrna tiburo) āmurhaizivju liemeņa daļas vai visu liemeni.

4.Aizliegts paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut jebkādā zvejniecībā nozvejotas okeāna baltspuru haizivs (Carcharhinus longimanus) liemeņa daļas vai visu liemeni.

5.Aizliegts paturēt uz kuģa jebkādā zvejniecībā nozvejotu zīdaino haizivi (Carcharhinus falciformis).

3. iedaļa
CCAMLR konvencijas apgabals

20. pants
Aizliegumi un nozvejas limiti

1.Specializētā zveja, kurā iegūst V pielikuma A daļā norādīto sugu zivis, minētajā pielikumā norādītajās zonās un laikposmos ir aizliegta.

2.Izpētes zvejai V pielikuma B daļā norādītajos apakšapgabalos piemēro minētajā daļā noteiktās KPN un piezvejas limitus.

21. pants
Izpētes zveja

1.Dalībvalstis 2019. gadā drīkst piedalīties ilkņzivju (Dissostichus spp.) izpētes zvejā ar āķu jedām FAO 88.1. un 88.2. apakšapgabalā, kā arī 58.4.1., 58.4.2. un 58.4.3.a rajonā ārpus apgabaliem, kas ir valstu jurisdikcijā. Ja dalībvalsts plāno piedalīties šādā zvejā, tā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 601/2004 7. un 7.a pantu un katrā ziņā ne vēlāk kā 2019. gada 1. jūnijā par to paziņo CCAMLR sekretariātam.

2.Attiecībā uz FAO 88.1. un 88.2. apakšapgabalu, kā arī 58.4.1., 58.4.2. un 58.4.3.a rajonu KPN un piezvejas limiti katrā apakšapgabalā un rajonā un šo limitu sadalījums starp mazapjoma pētnieciskajām vienībām (SSRU) katrā no tiem ir noteikts V pielikuma B daļā. Zveju katrā SSRU beidz, kad paziņotā nozveja sasniedz noteikto KPN, un attiecīgo SSRU slēdz zvejai līdz sezonas beigām.

3.Lai iegūtu zvejniecības potenciāla noteikšanai vajadzīgo informāciju un nepieļautu pārmērīgu nozvejas un zvejas piepūles koncentrāciju, zvejo pēc iespējas lielākā ģeogrāfiskā un dziļuma diapazonā. Tomēr zveja FAO 88.1. un 88.2. apakšapgabalā, kā arī 58.4.1., 58.4.2. un 58.4.3.a rajonā ir aizliegta dziļumā, kas mazāks par 550 metriem.

22. pants
Krila zveja 2019./2020. gada zvejas sezonā

1.Ja kāda dalībvalsts plāno 2019./2020. gada zvejas sezonā CCAMLR konvencijas apgabalā zvejot krilu (Euphausia superba), tā ne vēlāk kā 2019. gada 1. maijā, izmantojot šīs regulas V pielikuma C daļas veidlapu, paziņo Komisijai par saviem plāniem zvejot krilu. Pamatojoties uz dalībvalstu sniegto informāciju, Komisija ne vēlāk kā 2019. gada 30. maijā paziņojumus iesniedz CCAMLR sekretariātam.

2.Paziņojumā, kas minēts šā panta 1. punktā, iekļauj Regulas (EK) Nr. 601/2004 3. pantā norādīto informāciju par katru kuģi, kam dalībvalsts paredzējusi izdot atļauju piedalīties krila zvejā.

3.Dalībvalsts, kura plāno CCAMLR konvencijas apgabalā zvejot krilu, par savu nodomu paziņo tikai attiecībā uz atļauju saņēmušiem kuģiem, kuri paziņojuma nosūtīšanas laikā ir tās karoga kuģi, vai attiecībā uz atļauju saņēmušiem kuģiem, kuri ir citas CCAMLR locekles karoga kuģi un par kuriem ir sagaidāms, ka zvejas laikā tie būs minētās dalībvalsts karoga kuģi.

4.Ja atļauju saņēmušais kuģis nevar piedalīties zvejā pamatotu ekspluatācijas apstākļu vai force majeure dēļ, dalībvalstīm ir tiesības atļaut krila zvejā piedalīties kuģiem, par ko CCAMLR sekretariātam nav paziņots saskaņā ar šā panta 1., 2. un 3. punktu. Šādos gadījumos attiecīgās dalībvalstis nekavējoties informē CCAMLR sekretariātu un Komisiju un sniedz:

a)pilnīgas ziņas par plānoto aizstājējkuģi (kuģiem), arī Regulas (EK) Nr. 601/2004 3. pantā noteikto informāciju;

b)izsmeļošu skaidrojumu par aizstāšanas iemesliem un attiecīgus papildu pierādījumus vai izziņas.

5.Dalībvalstis neatļauj piedalīties krila zvejā kuģim, kas ir iekļauts jebkurā no CCAMLR nelegālas, nereģistrētas un neregulētas zvejas (NNN zvejas) kuģu sarakstiem.

4. iedaļa
IOTC kompetences apgabals

23. pants
Zvejas kapacitātes limiti kuģiem, kas zvejo IOTC kompetences apgabalā

1.Maksimālais Savienības zvejas kuģu skaits, kuri IOTC kompetences apgabalā zvejo tropiskās tunzivis, un atbilstīgā zvejas kapacitāte, izteikta ar bruto tilpību, ir noteikta VI pielikuma 1. punktā.

2.Maksimālais Savienības zvejas kuģu skaits, kuri IOTC kompetences apgabalā zvejo zobenzivi (Xiphias gladius) un garspuru tunzivi (Thunnus alalunga), un atbilstīgā zvejas kapacitāte, izteikta ar bruto tilpību, ir noteikta VI pielikuma 2. punktā.

3.Kuģus, kas darbojas vienā no 1. un 2. punktā minētajām zvejniecībām, dalībvalstis drīkst pārvietot uz otru zvejniecību, ja tās spēj Komisijai pierādīt, ka šādu izmaiņu rezultātā netiks palielināta attiecīgo zivju krājumu zvejas piepūle.

4.Ja tiek ierosināta zvejas kapacitātes nodošana par labu dalībvalsts flotei, attiecīgā dalībvalsts nodrošina, lai nododamie kuģi būtu iekļauti IOTC kuģu reģistrā vai kādas citas tunzivju RZPO kuģu reģistrā. Turklāt zvejas kapacitātes nodošanu nedrīkst attiecināt uz kuģiem, kurus kāda RZPO iekļāvusi NNN zvejas darbībās iesaistīto kuģu sarakstā.

5.Dalībvalstis drīkst palielināt savu zvejas kapacitāti virs 1. un 2. punktā norādītā maksimuma tikai tad, ja netiek pārsniegti IOTC iesniegtajos attīstības plānos noteiktie limiti.

24. pants
Dreifējošas ZPI un apgādes kuģi

1.Kuģis, kas zvejo ar riņķvadu, nekad vienlaikus neizvieto vairāk kā 350 aktīvu dreifējošu ZPI.

2.Apgādes kuģu skaits nav lielāks par vienu apgādes kuģi uz ne mazāk kā diviem kuģiem, kas zvejo ar riņķvadu, un visi ir vienas un tās pašas dalībvalsts karoga kuģi. Šis noteikums neattiecas uz dalībvalstīm, kas izmanto tikai vienu apgādes kuģi.

3.Uz vienu kuģi, kas zvejo ar riņķvadu, nekad nav vairāk kā viens vienas un tās pašas valsts karoga apgādes kuģis.

4.No 2018. gada 1. janvāra Savienība IOTC atļauju saņēmušo kuģu reģistrā nereģistrē jaunu vai papildu apgādes kuģi.

25. pants
Haizivis

1.Aizliegts paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut jebkādā zvejniecībā nozvejotu Alopiidae dzimtas lapshaizivju liemeņa daļas vai visu liemeni.

2.Aizliegts paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut jebkādā zvejniecībā nozvejotas okeāna baltspuru haizivs (Carcharhinus longimanus) liemeņa daļas vai visu liemeni, izņemot kuģus, kuru lielākais garums ir mazāks par 24 metriem un kuru zvejas darbības notiek tikai savas karoga dalībvalsts ekskluzīvajā ekonomikas zonā, ar noteikumu, ka to nozveja ir paredzēta tikai vietējam patēriņam.

3.Nejauši nozvejotiem 1. un 2. punktā minēto sugu īpatņiem netiek nodarīts kaitējums. Tos tūlīt atbrīvo.

5. iedaļa
SPRFMO konvencijas apgabals

26. pants
Pelaģiskā zveja

1.Zvejot no SPRFMO konvencijas apgabala pelaģiskajiem krājumiem IJ pielikumā noteikto KPN robežās drīkst tikai tās dalībvalstis, kas 2007., 2008. vai 2009. gadā šajā apgabalā ir aktīvi veikušas pelaģiskās zvejas darbības.

2.Šā panta 1. punktā minētās dalībvalstis kopējo bruto tilpību sava karoga kuģiem, kuri 2019. gadā zvejo no pelaģiskajiem krājumiem, minētajā apgabalā ierobežo līdz Savienības kopējai bruto tilpībai, proti, 78 600 tonnām.

3.Zvejas iespējas, kas noteiktas IJ pielikumā, drīkst izmantot tikai ar nosacījumu, ka dalībvalstis vēlākais līdz nākamā mēneša piektajai dienai nosūta Komisijai sarakstu ar kuģiem, kuri SPRFMO konvencijas apgabalā aktīvi zvejo vai ir iesaistījušies pārkraušanā citā kuģī, kuģu satelītnovērošanas sistēmu reģistrētos datus, mēneša nozvejas ziņojumus un, ja ir pieejami, datus par kuģu ienākšanu ostās, ar mērķi minēto informāciju pārsūtīt SPRFMO sekretariātam.

27. pants
Grunts zveja

1.Grunts zvejas piepūli vai nozveju SPRFMO konvencijas apgabalā 2019. gadā dalībvalstis attiecīgi īsteno vai gūst tikai tajās konvencijas apgabala daļās, kurās laikposmā no 2002. gada 1. janvāra līdz 2006. gada 31. decembrim ir notikusi grunts zveja, un nepārsniedz gada vidējo nozvejas apjomu vai piepūles parametrus, kas reģistrēti minētajā laikposmā. Pārsniegt minēto reģistrēto apjomu vai parametrus dalībvalstis drīkst tikai tādā gadījumā, ja SPRFMO apstiprina to plānu zvejot arī tad, ja minētais apjoms un parametri tiktu pārsniegti.

2.Dalībvalstis, kurām SPRFMO konvencijas apgabalā laikposmā no 2002. gada 1. janvāra līdz 2006. gada 31. decembrim nav reģistrēta grunts zvejas piepūle vai nozveja, drīkst zvejot tikai tad, ja SPRFMO apstiprina to plānu zvejot bez iepriekš reģistrētas grunts zvejas piepūles vai nozvejas.

6. iedaļa
IATTC konvencijas apgabals

28. pants
Zveja ar riņķvadu

1.Kuģiem, kuri zvejo ar riņķvadu, ir aizliegts dzeltenspuru tunzivi (Thunnus albacares), lielacu tunzivi (Thunnus obesus) un svītraino tunzivi (Katsuwonus pelamis) zvejot:

a)no 2019. gada 29. jūlija plkst. 00.00 līdz 8. oktobra plkst. 24.00 vai no 2019. gada 9. novembra plkst. 00.00 līdz 2020. gada 19. janvāra plkst. 24.00 apgabalā, ko norobežo:

–Ziemeļamerikas un Dienvidamerikas Klusā okeāna krasta līnija,

–150º rietumu garuma meridiāns,

–40º ziemeļu platuma paralēle,

–40º dienvidu platuma paralēle;

b)no 2019. gada 9. oktobra plkst. 00.00 līdz 8. novembra plkst. 24.00 apgabalā, ko norobežo:

–96º rietumu garuma meridiāns,

–110º rietumu garuma meridiāns,

–4º ziemeļu platuma paralēle,

–3º dienvidu platuma paralēle.

2.Attiecīgās dalībvalstis pirms 2019. gada 1. aprīļa Komisijai paziņo, kuru no 1. punktā minētajiem zvejas aizlieguma laikposmiem tās ir izvēlējušās katram no saviem kuģiem. Izvēlētajā laikposmā visi attiecīgās dalībvalsts kuģi, kas zvejo ar riņķvadu, 1. punktā noteiktajos apgabalos pārtrauc zveju ar riņķvadu.

3.Uz kuģiem, kas ar riņķvadu zvejo tunzivis IATTC konvencijas apgabalā, patur un pēc tam no tiem izkrauj vai citā kuģī pārkrauj visas nozvejotās dzeltenspuru tunzivis, lielacu tunzivis un svītrainās tunzivis.

4.Šā panta 3. punktu nepiemēro šādos gadījumos:

a)ja zivis uzskata par nederīgām lietošanai pārtikā ar zivju izmēru nesaistītu iemeslu dēļ vai

b)ja pēc zvejas reisa pēdējā zvejas rīku iemetiena vairs nepietiek vietas, lai novietotu visas šajā iemetienā nozvejotās tunzivis.

29. pants
Dreifējošas ZPI

1.Kuģis, kas zvejo ar riņķvadu, IATTC konvencijas apgabalā nekad vienlaikus neizvieto vairāk kā 450 aktīvu ZPI. ZPI uzskata par aktīvu, kad tā, izvietota jūrā, ir sākusi pārraidīt savas atrašanās vietas koordinātas, kurām līdzseko kuģis, tā īpašnieks vai operators. ZPI tiek aktivēta, tai atrodoties uz riņķvadu kuģa.

2.Kuģis, kas zvejo ar riņķvadu, nedrīkst ZPI izvietot 15 dienās, pirms sācies izvēlētais 28. panta 1. punkta a) apakšpunktā noteiktais zvejas aizlieguma laikposms, un 15 dienu laikā pirms zvejas aizlieguma laikposma sākuma tas savāc atpakaļ tikpat daudz ZPI, cik kuģis sākotnēji ir izvietojis.

3.Saskaņā ar IATTC prasībām dalībvalstis katru mēnesi paziņo Komisijai to, cik ZPI ir bijušas aktīvas katrā atsevišķā dienā. Šos ziņojumus iesniedz ar laika nobīdi, kas nav mazāka par 60 dienām un nav lielāka par 75 dienām. Komisija minēto informāciju tūlīt pārsūta SPRFMO sekretariātam.

30. pants
Lielacu tunzivs nozvejas limiti zvejā ar āķu jedām

Lielacu tunzivs kopējās ikgadējās nozvejas, kuras IATTC konvencijas apgabalā guvuši katras dalībvalsts kuģi, kas zvejo ar āķu jedām, nepārsniedz 500 tonnu vai attiecīgās ikgadējās lielacu tunzivs nozvejas, kas gūtas 2001. gadā.

31. pants
Okeāna baltspuru haizivs zvejas aizliegums

1.Aizliegts IATTC konvencijas apgabalā zvejot okeāna baltspuru haizivi (Carcharhinus longimanus) un paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, uzglabāt, piedāvāt pārdošanai, pārdot vai izkraut minētajā apgabalā nozvejotu okeāna baltspuru haizivju liemeņa daļas vai visu liemeni.

2.Nejauši nozvejotiem 1. punktā minētās sugas īpatņiem netiek nodarīts kaitējums. Kuģu operatori tos tūlīt atbrīvo.

3.Kuģu operatori:

a)reģistrē atbrīvoto īpatņu skaitu, norādot to stāvokli (nedzīvi vai dzīvi);

b)paziņo a) apakšpunktā minēto informāciju savas valstspiederības dalībvalstīm. Iepriekšējā gadā savākto informāciju dalībvalstis Komisijai nosūta līdz 31. janvārim.

32. pants
Mobulīdraju zvejas aizliegums

Savienības zvejas kuģiem IATTC konvencijas apgabalā ir aizliegts zvejot mobulīdrajas (Mobulidae dzimta, pie kuras pieder Manta un Mobula ģints) un paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, izkraut, uzglabāt, piedāvāt pārdošanai vai pārdot to liemeņa daļas vai visu liemeni. Tiklīdz Savienības zvejas kuģi pamana, ka ir nozvejotas mobulīdrajas, tie, kad vien iespējams, tās dzīvas un neskartas tūlīt atbrīvo.

7. iedaļa
SEAFO konvencijas apgabals

33. pants
Dziļūdens haizivju zvejas aizliegums

SEAFO konvencijas apgabalā ir aizliegta šādu dziļūdens haizivju specializētā zveja:

–kaķhaizivs (Apristurus manis),

–dūmakainā gludā laternhaizivs (Etmopterus bigelowi),

–īsastes laternhaizivs (Etmopterus brachyurus),

–lielā laternhaizivs (Etmopterus princeps),

–gludā laternhaizivs (Etmopterus pusillus),

–raju dzimtas zivis (Rajidae),

–samtainā dzeloņzivs (Scymnodon squamulosus),

–Selachimorpha virskārtas dziļūdens haizivis,

–dzelkņu haizivs (Squalus acanthias).

8. iedaļa
WCPFC konvencijas apgabals

34. pants
Lielacu tunzivs, dzeltenspuru tunzivs, svītrainās tunzivs un garspuru tunzivs Klusā okeāna dienvidu krājuma zvejas nosacījumi

1.Dalībvalstis nodrošina, lai to zvejas dienu kopējais skaits, kas iedalītas kuģiem, kuri ar riņķvadu zvejo lielacu tunzivi (Thunnus obesus), dzeltenspuru tunzivi (Thunnus albacares) un svītraino tunzivi (Katsuwonus pelamis) WCPFC konvencijas apgabala atklātās jūras daļā, kas atrodas starp 20° ziemeļu platuma un 20° dienvidu platuma, nepārsniegtu 403 dienas.

2.Savienības zvejas kuģi neveic garspuru tunzivs (Thunnus alalunga) Klusā okeāna dienvidu krājuma specializēto zveju WCPFC konvencijas apgabalā uz dienvidiem no 20° dienvidu platuma.

3.Dalībvalstis nodrošina, lai lielacu tunzivs (Thunnus obesus) nozvejas, ko guvuši kuģi, kuri zvejo ar āķu jedām, nepārsniegtu 2000 tonnu.

35. pants
Zvejas pārvaldība, ja tiek izmantotas ZPI

1.Kuģiem, kas zvejo ar riņķvadu, no 2019. gada 1. jūlija plkst. 00.00 līdz 2019. gada 30. septembra plkst. 24.00 ir aizliegts izvietot, izmantot vai uzstādīt ZPI WCPFC konvencijas apgabala daļā, kas atrodas starp 20º ziemeļu platuma un 20º dienvidu platuma.

2.Papildus 1. punktā noteiktajam aizliegumam, ZPI ir aizliegts uzstādīt WCPFC konvencijas apgabala atklātajos ūdeņos starp 20º ziemeļu platuma un 20º dienvidu platuma vēl uz diviem papildu mēnešiem: vai nu no 2019. gada 1. aprīļa plkst. 00.00 līdz 2019. gada 31. maija plkst. 24.00, vai arī no 2019. gada 1. novembra plkst. 00.00 līdz 2019. gada 31. decembra plkst. 24.00. To, kuri papildu divi mēneši izvēlēti, dara zināmu Komisijai līdz 2019. gada 31. janvārim (neieskaitot).

3.Dalībvalstis nodrošina, ka neviens tās kuģis, kas zvejo ar riņķvadu, nekad vienlaikus neizvieto vairāk kā 350 ZPI ar aktivizētām ar instrumentiem aprīkotām bojām. Boju aktivizē vienīgi uz kuģa klāja.

4.Uz visiem kuģiem, kas ar riņķvadu zvejo 1. punktā minētajā WCPFC konvencijas apgabala daļā, patur un no tiem izkrauj vai citā kuģī pārkrauj visas nozvejotās lielacu tunzivis, dzeltenspuru tunzivis un svītrainās tunzivis.

5.Šā panta 4. punktu nepiemēro šādos gadījumos:

a)pēdējā zvejas rīku iemetienā zvejas reisā, ja uz kuģa vairs nepietiek vietas, lai novietotu visas zivis;

b)ja zivis nav derīgas lietošanai pārtikā ar zivju izmēru nesaistītu iemeslu dēļ vai

c)ja ir būtiski traucēta saldēšanas iekārtu darbība.

36. pants
To Savienības zvejas kuģu skaita ierobežojumi, kuriem atļauts zvejot zobenzivi

Maksimālais Savienības zvejas kuģu skaits, kam WCPFC konvencijas apgabalā atļauts zvejot zobenzivi (Xiphias gladius) uz dienvidiem no 20º dienvidu platuma, ir norādīts VII pielikumā.

37. pants
Zobenzivs nozvejas limiti zvejā ar āķu jedām uz dienvidiem no 20° dienvidu platuma

Dalībvalstis nodrošina, lai zobenzivs (Xiphias gladius) nozvejas, ko kuģi, kuri zvejo ar āķu jedām, guvuši uz dienvidiem no 20° dienvidu platuma, nepārsniegtu IH pielikumā noteikto limitu. Dalībvalstis turklāt nodrošina, ka minētā pasākuma rezultātā attiecībā uz zobenzivi nav zvejas piepūles pārvirzes uz apgabalu, kas atrodas uz ziemeļiem no 20° dienvidu platuma.

38. pants
Zīdainā haizivs un okeāna baltspuru haizivs

1.WCPFC konvencijas apgabalā ir aizliegts paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, uzglabāt vai izkraut šādu sugu īpatņu liemeņa daļas vai visu liemeni:

a)zīdainā haizivs (Carcharhinus falciformis);

b)okeāna baltspuru haizivs (Carcharhinus longimanus).

2.Nejauši nozvejotiem 1. punktā minēto sugu īpatņiem netiek nodarīts kaitējums. Tos tūlīt atbrīvo.

39. pants
IATTC un WCPFC pārklāšanās apgabals

1.Kuģi, kas iekļauti tikai WCPFC reģistrā, zvejojot IATTC un WCPFC pārklāšanās apgabalā, kas definēts 4. panta u) punktā, piemēro šajā iedaļā izklāstītos pasākumus.

2.Kuģi, kas iekļauti gan WCPFC reģistrā, gan IATTC reģistrā, un kuģi, kas iekļauti tikai IATTC reģistrā, zvejojot IATTC un WCPFC pārklāšanās apgabalā, kas definēts 4. panta u) punktā, piemēro 28. panta 1. punkta a) apakšpunktā un 2., 3. un 4. punktā un 29., 30. un 31. pantā izklāstītos pasākumus.

9. iedaļa
GFCM nolīguma apgabals

40. pants
Mazo pelaģisko sugu krājumi 17. un 18. ģeogrāfiskajā apakšapgabalā

1.Nozvejas, ko Savienības zvejas kuģi no mazo pelaģisko sugu krājumiem gūst 17. un 18. ģeogrāfiskajā apakšapgabalā, nepārsniedz 2014. gadā gūtos un saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1343/2011 24. pantu paziņotos apjomus, kas norādīti šīs regulas IL pielikumā.

2.To dienu skaits, kad Savienības zvejas kuģi 17. un 18. ģeogrāfiskajā apakšapgabalā kā mērķsugas zvejo mazās pelaģiskās sugas, nepārsniedz 180 zvejas dienu gadā. Piemēro noteikumu, ka minētajā 180 zvejas dienu kopsummā ir maksimāli 144 zvejas dienas, kad kā mērķsugu zvejo sardīni, un maksimāli 144 dienas, kad kā mērķsugu zvejo anšovu.

10. iedaļa
Beringa jūra

41. pants
Aizliegums zvejot Beringa jūras atklātajos ūdeņos

Mintaja (Theragra chalcogramma) zveja Beringa jūras atklātajos ūdeņos ir aizliegta.

11. iedaļa
SIOFA

42. pants

Grunts zvejas pagaidu pasākumi

1. Dalībvalstis, kuru kuģi SIOFA nolīguma apgabalā jebkurā attiecīgajā gadā līdz 2016. gadam ir zvejojuši vairāk nekā 40 dienu, nodrošina, ka to karoga zvejas kuģi savu grunts zvejas gada piepūli un/vai nozveju ierobežo līdz gada vidējam apjomam un ka zvejas darbības tiek veiktas apgabalā, kas novērtēts to ietekmes novērtējumā, kas iesniegts SIOFA.

2. Dalībvalstis, kuru kuģi SIOFA nolīguma apgabalā jebkurā attiecīgajā gadā līdz 2016. gadam nav zvejojuši vairāk par 40 dienām, nodrošina, ka to karoga zvejas kuģi savu grunts zvejas piepūli un/vai nozveju, un telpisko izvietojumu ierobežo saskaņā ar to vēsturisko zvejas datu reģistru.

III SADAĻA
TREŠO VALSTU KUĢU ZVEJAS
IESPĒJAS SAVIENĪBAS ŪDEŅOS

43. pants
Norvēģijas karoga zvejas kuģi un Fēru Salās reģistrēti kuģi

Norvēģijas karoga zvejas kuģiem un Fēru Salās reģistrētiem zvejas kuģiem ir atļauts gūt nozvejas Savienības ūdeņos šīs regulas I pielikumā noteikto KPN robežās un ievērojot šajā regulā un Regulas (EK) Nr. 1006/2008 III nodaļā paredzētos nosacījumus.

44. pants
Venecuēlas karoga zvejas kuģi

Uz Venecuēlas karoga zvejas kuģiem attiecas šajā regulā un Regulas (EK) Nr. 1006/2008 III nodaļā paredzētie nosacījumi.

45. pants
Zvejas atļaujas

Maksimālais zvejas atļauju skaits trešo valstu kuģiem, kuri zvejo Savienības ūdeņos, ir tāds, kāds norādīts VIII pielikumā.

46. pants
Nozveju un piezveju izkraušanas nosacījumi

Nozvejai un piezvejai, ko guvuši trešo valstu kuģi, kuri zvejo saskaņā ar 43. pantā minētajām atļaujām, piemēro 7. panta nosacījumus.

47. pants
Slēgtās zvejas sezonas

Trešo valstu kuģi, kuriem ir atļauts zvejot tūbītes un gūt ar tām saistīto piezveju Savienības ūdeņos ICES 4. apakšapgabalā, no 2019. gada 1. janvāra līdz 31. martam un no 2019. gada 1. augusta līdz 31. decembrim tūbītes minētajā apgabalā nezvejo ar grunts trali, vadu vai tiem līdzīgiem velkamiem zvejas rīkiem, kuru linuma acs izmērs ir mazāks par 16 mm.

48. pants
Aizliegumi

1.Trešo valstu kuģiem ir aizliegts zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut šādu sugu zivis, kad vien tās ir sastopamas Savienības ūdeņos:

a)ērkšķu raja (Amblyraja radiata) Savienības ūdeņos ICES 2.a, 3.a un 7.d rajonā un ICES 4. apakšapgabalā;

b)šādas zāģzivju sugas Savienības ūdeņos:

i)šaurā zāģzivs (Anoxypristis cuspidata),

ii)pundurzāģzivs (Pristis clavata),

iii)sīkzobu zāģzivs (Pristis pectinata),

iv)lielzobu zāģzivs (Pristis pristis),

v)zaļā zāģzivs (Pristis zijsron);

c)milzu haizivs (Cetorhinus maximus) un baltā haizivs (Carcharodon carcharias) Savienības ūdeņos;

d)parastās rajas (Dipturus batis) sugu grupa (Dipturus cf. flossada un Dipturus cf. intermedia) Savienības ūdeņos ICES 2.a rajonā un ICES 3., 4., 6., 7., 8., 9. un 10. apakšapgabalā;

e)bara haizivs (Galeorhinus galeus), kas ar āķu jedām nozvejota Savienības ūdeņos ICES 2.a rajonā un ICES 1., 4., 5., 6., 7., 8., 12. un 14. apakšapgabalā;

f)gludā laternhaizivs (Etmopterus pusillus) Savienības ūdeņos ICES 2.a rajonā un ICES 1., 4., 5., 6., 7., 8., 12. un 14. apakšapgabalā;

g)melnā haizivs (Dalatias licha), gardeguna spurainā haizivs (Deania calcea), pelēkā īsraga haizivs (Centrophorus squamosus), lielā laternhaizivs (Etmopterus princeps) un baltacu haizivs (Centroscymnus coelolepis) Savienības ūdeņos ICES 2.a rajonā un ICES 1., 4. un 14. apakšapgabalā;

h)siļķu haizivs (Lamna nasus) Savienības ūdeņos;

i)šādas Mobula ģints raju sugas Savienības ūdeņos:

i)velnzivs (Mobula mobular),

ii)mazā Gvinejas velna raja (Mobula rochebrunei),

iii)dzeloņastes raja (Mobula japanica),

iv)gludastes raja (Mobula thurstoni),

v)garragu raja (Mobula eregoodootenkee),

vi)mūka velna raja (Mobula munkiana),

vii)Čīles velna raja (Mobula tarapacana),

viii)īsspuru velna raja (Mobula kuhlii),

ix)mazā velna raja (Mobula hypostoma),

x)rifu velnraja (Mobula alfredi),

xi)divragainā velnraja (Mobula birostris);

j)dzeloņainā raja (Raja clavata) Savienības ūdeņos ICES 3.a rajonā;

k)Norvēģijas raja (Dipturus nidarosiensis) Savienības ūdeņos ICES 6.a, 6.b, 7.a, 7.b, 7.c, 7.e, 7.f, 7.g, 7.h un 7.k rajonā;

l)cirtainā raja (Raja undulata) Savienības ūdeņos ICES 6., 9. un 10. apakšapgabalā un baltā raja (Rostroraja alba) Savienības ūdeņos ICES 6., 7., 8., 9. un 10. apakšapgabalā;

m)ģitārrajas (Rhinobatidae) Savienības ūdeņos ICES 1., 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8., 9., 10. un 12. apakšapgabalā;

n)parastā ģitārzivs (Rhinobatos rhinobatos) Vidusjūrā;

o)vaļhaizivs (Rhincodon typus) visos ūdeņos;

p)dzelkņu haizivs (Squalus acanthias) Savienības ūdeņos ICES 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8., 9. un 10. apakšapgabalā;

q)eņģeļhaizivs (Squatina squatina) Savienības ūdeņos.

2.Nejauši nozvejotiem 1. punktā minēto sugu īpatņiem netiek nodarīts kaitējums. Tos tūlīt atbrīvo.

IV SADAĻA
NOBEIGUMA NOTEIKUMI

49. pants
Komiteju procedūra

1.Komisijai palīdz Zvejniecības un akvakultūras komiteja, kas izveidota ar Regulu (ES) Nr. 1380/2013. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

50. pants
Pārejas noteikumi

Regulas 9. pantu, 11. panta 2. punktu, 13., 19., 20., 25., 31., 32., 33., 38., 41. un 48. pantu mutatis mutandis turpina piemērot 2020. gadā līdz brīdim, kad stājas spēkā regula, ar ko nosaka zvejas iespējas 2020. gadam.

51. pants
Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2019. gada 1. janvāra.

Tomēr 8. pantu piemēro no 2019. gada 1. februāra. Noteikumus par zvejas iespējām, kas attiecībā uz konkrētiem krājumiem CCAMLR konvencijas apgabalā ir izklāstīti 20., 21. un 22. pantā un IE un V pielikumā, piemēro no 2018. gada 1. decembra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

(1)    COM(2018)149.

(2)    Skatīt dokumentu “General Context of ICES Advice”, kas pieejams tīmekļa adresē http://www.ices.dk/sites/pub/Publication%20Reports/Advice/2018/2018/Introduction_to_advice_2018.pdf.

(3)    Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regula (ES) Nr. 1380/2013 par kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu 2004/585/EK (OV L 354, 28.12.2013., 22. lpp.).

(4)    Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 4. jūlija Regula (ES) 2018/973, ar kuru izveido daudzgadu plānu bentiskajiem krājumiem Ziemeļjūrā un zvejniecībām, kas minētos krājumus izmanto, un sīkāk nosaka kārtību, kā īstenot izkraušanas pienākumu Ziemeļjūrā, un ar kuru atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 676/2007 un (EK) Nr. 1342/2008 (OV L 179, 16.7.2018., 1. lpp.).

(5)    Padomes 2007. gada 7. maija Regula (EK) Nr. 509/2007, ar ko izveido daudzgadu plānu jūrasmēļu krājumu ilgtspējīgai izmantošanai Lamanša jūras šauruma rietumu daļā (OV L 122, 11.5.2007., 7. lpp.).

(6)    Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 14. septembra Regula (ES) 2016/1627 par daudzgadu plānu zilās tunzivs krājumu atjaunošanai Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 302/2009 (OV L 252, 16.9.2016, 1. lpp.).

(7)    Padomes 2005. gada 20. decembra Regula (EK) Nr. 2166/2005, ar ko nosaka Dienvidu heka un Norvēģijas omāra krājumu atjaunošanas pasākumus Kantabrijas jūrā un Ibērijas pussalas rietumu piekrastē un groza Regulu (EK) Nr. 850/98 par zvejas resursu saglabāšanu, izmantojot tehniskos līdzekļus jūras organismu mazuļu aizsardzībai (OV L 345, 28.12.2005., 5. lpp.).

(8)    Padomes 2008. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 1300/2008, ar kuru izveido daudzgadu plānu siļķu krājumam uz rietumiem no Skotijas un zvejniecībām, kas šo krājumu izmanto (OV L 344, 20.12.2008., 6. lpp.).

(9)    Padomes 1996. gada 6. maija Regula (EK) Nr. 847/96, kas ievieš papildu nosacījumus ikgadējai kopējās pieļaujamās nozvejas (KPN) un kvotu pārvaldei (OV L 115, 9.5.1996., 3. lpp.).

(10)    Padomes 2009. gada 20. novembra Regula (EK) Nr. 1224/2009, ar ko izveido Savienības kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, un groza Regulas (EK) Nr. 847/96, (EK) Nr. 2371/2002, (EK) Nr. 811/2004, (EK) Nr. 768/2005, (EK) Nr. 2115/2005, (EK) Nr. 2166/2005, (EK) Nr. 388/2006, (EK) Nr. 509/2007, (EK) Nr. 676/2007, (EK) Nr. 1098/2007, (EK) Nr. 1300/2008 un (EK) Nr. 1342/2008, un atceļ Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1627/94 un (EK) Nr. 1966/2006 (OV L 343, 22.12.2009., 1. lpp.).

(11)    Nolīgums par zvejniecību starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Norvēģijas Karalisti (OV L 226, 29.8.1980., 48. lpp.).

(12)    Nolīgums par zvejniecību starp Eiropas Ekonomikas kopienu no vienas puses un Dānijas valdību un Farēru salu autonomijas valdību no otras puses (OV L 226, 29.8.1980., 12. lpp.).

(13)    Partnerattiecību nolīgums zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu, no vienas puses, un Dānijas valdību un Grenlandes Autonomijas valdību, no otras puses (OV L 172, 30.6.2007., 4. lpp.), un Protokols, ar kuru nosaka zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu, kas paredzēts minētajā nolīgumā (OV L 293, 23.10.2012., 5. lpp.).

(14)    OV L 6, 10.1.2012., 9. lpp.

(15)    Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regula (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

(16)    Komisijas 2008. gada 10. jūnija Regula (EK) Nr. 517/2008, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 850/98 īstenošanai attiecībā uz zvejas rīku linuma acs izmēra noteikšanu un auklas diametra novērtēšanu (OV L 151, 11.6.2008., 5. lpp.).

(17)    Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 11. marta Regula (EK) Nr. 218/2009 par to dalībvalstu nominālās nozvejas statistikas iesniegšanu, kuras zvejo Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā (OV L 87, 31.3.2009., 70. lpp.).

(18)    Padomes 2004. gada 22. marta Regula (EK) Nr. 601/2004, ar ko nosaka konkrētus kontroles pasākumus, kurus piemēro zvejas darbībām Antarktikas ūdeņu dzīvo resursu saudzēšanas konvencijas darbības zonā, un atceļ Regulas (EEK) Nr. 3943/90, (EK) Nr. 66/98 un (EK) Nr. 1721/1999 (OV L 97, 1.4.2004., 16. lpp.).

(19)    Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 11. marta Regula (EK) Nr. 216/2009 par to, kā dalībvalstis, kas zvejo apgabalos ārpus Ziemeļatlantijas, iesniedz nominālās nozvejas statistiku (OV L 87, 31.3.2009., 1. lpp.).

(20)    Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 13. decembra Regula (ES) Nr. 1343/2011 par atsevišķiem noteikumiem attiecībā uz zveju Vidusjūras Vispārējās zivsaimniecības komisijas (GFCM) nolīguma apgabalā, ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1967/2006, kas attiecas uz Vidusjūras zvejas resursu ilgtspējīgas izmantošanas pārvaldības pasākumiem (OV L 347, 30.12.2011., 44. lpp.).

(21)    Noslēgta ar Padomes 2006. gada 22. maija Lēmumu 2006/539/EK par Konvencijas Amerikas Tropisko tunzivju komisijas stiprināšanai, kas izveidota ar Amerikas Savienoto Valstu un Kostarikas Republikas 1949. gada Konvenciju, noslēgšanu Eiropas Kopienas vārdā (OV L 224, 16.8.2006., 22. lpp.).

(22)    Savienība pievienojusies ar Padomes 1986. gada 9. jūnija Lēmumu 86/238/EEK par Kopienas pievienošanos Starptautiskajai konvencijai par tunzivju saglabāšanu Atlantijas okeānā, kas grozīta ar Protokolu, kurš pievienots Nobeiguma aktam, ko 1984. gada 10. jūlijā Parīzē ir parakstījuši minētās konvencijas pušu pilnvarotie (OV L 162, 18.6.1986., 33. lpp.).

(23)    Savienība pievienojusies ar Padomes 1995. gada 18. septembra Lēmumu 95/399/EK par Kopienas pievienošanos Nolīgumam par Indijas okeāna tunzivju komisijas izveidi (OV L 236, 5.10.1995., 24. lpp.).

(24)    Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 11. marta Regula (EK) Nr. 217/2009 par to, kā dalībvalstis, kas zvejo Ziemeļrietumu Atlantijā, iesniedz statistikas datus par nozveju un zvejas intensitāti (OV L 87, 31.3.2009., 42. lpp.).

(25)    Noslēgta ar Padomes 2002. gada 22. jūlija Lēmumu 2002/738/EK par Eiropas Kopienas noslēgto Konvenciju par Dienvidaustrumu Atlantijas zvejas resursu saglabāšanu un pārvaldību (OV L 234, 31.8.2002., 39. lpp.).

(26)    Savienība pievienojusies ar Padomes 2008. gada 29. septembra Lēmumu 2008/780/EK, lai Eiropas Kopienas vārdā noslēgtu Nolīgumu par zvejniecību Indijas okeāna dienvidu daļā (OV L 268, 9.10.2008., 27. lpp.).

(27)    Savienība pievienojusies ar 2011. gada 3. oktobra Padomes Lēmumu 2012/130/ES par to, lai Eiropas Savienības vārdā apstiprinātu Konvenciju par tāljūras zvejas resursu saglabāšanu un pārvaldību Klusā okeāna dienvidu daļā (OV L 67, 6.3.2012., 1. lpp.).

(28)    Savienība pievienojusies ar Padomes 2004. gada 26. aprīļa Lēmumu 2005/75/EK par Kopienas pievienošanos Konvencijai par tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanu un pārvaldību Klusā okeāna rietumu un centrālajā daļā (OV L 32, 4.2.2005., 1. lpp.).

(29)    Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 12. decembra Regula (ES) 2017/2403 par ārējo zvejas flotu ilgtspējīgu pārvaldību un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1006/2008 (OV L 347, 28.12.2017., 81. lpp.).

(30)    Jebkāda tipa grunts traļi (OTB, OTT, PTB, TBB, TBN, TBS un TB).

(31)    Jebkāda tipa zvejas vadi (SSC, SDN, SPR, SV, SB un SX).

(32)    Visas āķu jedu vai makšķerkāta āķu rindu vai makšķerrīku zvejniecības (LHP, LHM, LLD, LL, LTL, LX un LLS).

(33)    Visi fiksētie žaunu tīkli un zivju krātiņveida lamatas (GTR, GNS, FYK, FPN un FIX).

EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 7.11.2018

COM(2018) 732 final

PIELIKUMS

dokumentam

Priekšlikums Padomes regulai,

ar ko 2019. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Savienības ūdeņos un – attiecībā uz Savienības zvejas kuģiem – konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi

PIELIKUMU SARAKSTS

I PIELIKUMS

KPN, KAS PIEMĒROJAMA SAVIENĪBAS ZVEJAS KUĢIEM
APGABALOS, KUROS NOTEIKTA KPN, PA SUGĀM UN APGABALIEM

IA, IB, IC, ID, IE, IF, IG, IJ, IK un IL pielikuma tabulās ir noteiktas katra krājuma KPN un kvotas (dzīvsvara tonnās, ja nav norādīts citādi) un, vajadzības gadījumā, ar tām funkcionāli saistīti nosacījumi.

Uz visām šajā pielikumā noteiktajām zvejas iespējām attiecas Regulā (EK) Nr. 1224/2009 1 un jo īpaši minētās regulas 33. un 34. pantā izklāstītie noteikumi.

Atsauces uz zvejas zonām ir atsauces uz ICES zonām, ja vien nav norādīts citādi. Katra apgabala zivju krājumi nosaukti sugu latīņu valodas nosaukumu alfabētiskā secībā. Regulatīvām vajadzībām sugu identificēšanā izmanto tikai nosaukumus latīņu valodā; pārējie nosaukumi norādīti ērtības labad.

Šīs regulas vajadzībām turpinājumā sniegta salīdzinoša tabula ar sugu nosaukumiem latīņu valodā un vispārpieņemtajiem nosaukumiem.

Turpmākā salīdzinošā tabula, kurā norādīti vispārpieņemtie nosaukumi un nosaukumi latīņu valodā, pievienota tikai skaidrojošos nolūkos.

IA PIELIKUMS

SKAGERAKS, KATEGATS, ICES 1., 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8., 9., 10.,12. UN
14. APAKŠAPGABALS, SAVIENĪBAS ŪDEŅI CECAF APGABALĀ,
FRANCIJAS GVIĀNAS ŪDEŅI