EIROPAS KOMISIJA

Briselē,30.5.2018

COM(2018) 380 final

2018/0202(COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondu (EGF)

{SEC(2018) 273 final}
{SWD(2018) 289 final}

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

•Pamatojums un mērķi

Sākotnēji ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr.1927/2006 1 Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondu (EGF) izveidoja 2007.–2013. gada plānošanas periodam. To izveidoja, lai nodrošinātu Savienībai instrumentu, kas ļauj apliecināt solidaritāti un sniegt atbalstu darba ņēmējiem, kuri atlaisti tāpēc, ka globalizācijas dēļ ir notikušas lielas strukturālas pārmaiņas pasaules tirdzniecības modeļos, un šiem atlaišanas gadījumiem ir būtiska negatīva ietekme uz reģionālo vai vietējo ekonomiku. Līdzfinansējot aktīvus darba tirgus politikas pasākumus, EGF mērķis ir atvieglot darba ņēmēju atgriešanos darbā reģionos, nozarēs, teritorijās vai darba tirgos, kurus negatīvi ietekmējuši ievērojami ekonomikas traucējumi.

Ņemot vērā mērogu un ātrumu, kādā finanšu ekonomikas krīze attīstījās 2008. gadā, Komisija Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānā 2 paredzēja pārskatīt Regulu (EK) Nr. 1927/2006. Papildus dažām pastāvīgām izmaiņām, kas pamatojās uz pirmajiem EGF īstenošanas gadiem, galvenais pārskatīšanas 3 mērķis bija paplašināt EGF darbības jomu no 2009. gada 1. maija līdz 2011. gada 30. decembrim. Komisija vēlējās ar EGF apliecināt Savienības solidaritāti un sniegt atbalstu darba ņēmējiem, kuru atlaišana ir finanšu un ekonomikas krīzes tiešas sekas, un palielināt līdzfinansējuma likmi no 50 % līdz 65 %, lai samazinātu slogu dalībvalstīm.

2014.–2020. gada daudzgadu finanšu shēmas nolūkos EGF darbības jomu paplašināja ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1309/2013 4 , ar ko atcēla Regulu (EK) Nr. 1927/2006. Mērķis bija ietvert ne tikai darbvietu zaudēšanu, ko izraisījuši nopietni ekonomikas traucējumi, jo turpinās globālā finanšu un ekonomikas krīze, kam pievēršas Regula (EK) Nr. 546/2009, bet arī jaunu globālu finanšu un ekonomikas krīzi. Tādējādi EGF arī varētu sniegt palīdzību neparedzētas krīzes gadījumā, kas rada nopietnus vietējās, reģionālās vai valsts ekonomikas traucējumus. Šāda negaidīta krīze varētu ietvert, piemēram, būtisku nozīmīgāko tirdzniecības partneru lejupslīdi vai finanšu sistēmas sabrukumu, kas līdzinātos sabrukumam 2008. gadā. Lai nodrošinātu, ka EGF atbalsts ir pieejams darba ņēmējiem neatkarīgi no viņu darba līguma vai darba attiecībām, jēdziens “darba ņēmēji” tika paplašināts. Tas nozīmēja, ka bija iespējams iekļaut ne vien darba ņēmējus ar darba līgumiem uz nenoteiktu laiku saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1927/2006, bet arī darba ņēmējus ar līgumiem uz noteiktu laiku, pagaidu darba aģentūru darba ņēmējus un mikrouzņēmumu īpašniekus-vadītājus un pašnodarbinātās personas. Turklāt noteiktos apstākļos dalībvalstis savos EGF pieteikumos varēja iekļaut tikpat daudz jauniešu, kas nemācās, nestrādā un neapgūst arodu (NEET), cik atlaisto darba ņēmēju. Šādu iespēju paredzēja, ņemot vērā augsto jauniešu bezdarba līmeni un to, ka jauniešiem, kuri nemācās, nestrādā un neapgūst arodu, ir vēl grūtāk atrast darbu, ja darba tirgū ir būtiski traucējumi, piemēram, tādi, ko izraisījis liels pārstrukturēšanas pasākums.

Šā priekšlikuma galvenais mērķis ir nodrošināt EGF darbību pēc 2020. gada 31. decembra, nenosakot darbības ierobežojumu laikā, jo šis ir īpašs instruments ārpus daudzgadu finanšu shēmas budžeta ierobežojumiem.

Lai nodrošinātu to, ka EGF turpina darboties kā Eiropas mēroga instruments, pieteikumu EGF atbalsta saņemšanai darba ņēmējiem var iesniegt, ja atlaisto darba ņēmēju skaits sasniedz minimālo slieksni. Pieredze saistībā ar Regulu (ES) Nr. 1309/2013 liecina, ka 250 atlaisto darba ņēmēju slieksnis noteiktā pārskata periodā ir ieteicams, jo īpaši ja iespējams iesniegt pieteikumus par mazāku atlaisto darba ņēmēju skaitu mazos darba tirgos vai ārkārtas apstākļos. 250 atlaisto darba ņēmēju slieksnis ir zemāks nekā tas bija 2014.–2020. gada plānošanas periodā. Tas ir tāpēc, ka pastāv vispārēja tendence, ka samazinās ļoti liela mēroga atlaišanas gadījumu skaits, un 250 darba ņēmēju atlaišana parasti būtiski ietekmē lielāko daļu reģionu. Tādējādi arī tiek atzīts fakts, ka daudzās dalībvalstīs vairums darba ņēmēju tiek nodarbināti mazos un vidējos uzņēmumos (MVU).

Eiropas Parlaments, Padome un Komisija, reaģējot uz sociālajām problēmām Eiropā, 2017. gada 17. novembrī kopīgi izsludināja Eiropas sociālo tiesību pīlāru 5 . Ņemot vērā darba pasaules mainīgos apstākļus, ES ir jābūt gatavai pašreizējām un turpmākām globalizācijas un digitalizācijas problēmām. Tas nozīmē, ka izaugsme jāpadara iekļaujošāka un jāuzlabo nodarbinātība un sociālā politika. Eiropas sociālo tiesību pīlāra principi darbosies kā Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda (EGF) galvenais pamatorientieris un ļaus Savienībai attiecīgos principus piemērot praksē attiecībā uz lieliem pārstrukturēšanas pasākumiem.

Savienības līmenī Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgads ir satvars valstu reformu prioritāšu noteikšanai un to īstenošanas uzraudzībai. Dalībvalstis izstrādā savas valsts ieguldījumu stratēģijas, lai atbalstītu šo reformu prioritātes. Šīs stratēģijas būtu jāiesniedz kopā ar ikgadējām valsts reformu programmām, lai izklāstītu un koordinētu prioritārus ieguldījumu projektus, kurus paredzēts atbalstīt ar valsts un/vai Savienības finansējumu. Turklāt tās būtu jāizmanto, lai saskaņoti izmantotu Savienības finansējumu un maksimāli palielinātu tāda finansiālā atbalsta pievienoto vērtību, ko saņem galvenokārt no Savienības atbalstītām programmām attiecīgā gadījumā saskaņā ar Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Sociālo fondu, Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai, kā arī Eiropas investīciju stabilizācijas funkciju un InvestEU fondu.

Mūsdienu globalizēto pasauli raksturo arvien pieaugošā pasaules tirgu mijiedarbība un savstarpējā atkarība. Atvērtas tirdzniecības, tehnoloģisku pārmaiņu vai citu faktoru, piemēram, pārejas uz mazoglekļa ekonomiku, mijiedarbības un savstarpējās ietekmes dēļ aizvien grūtāk ir izkristalizēt konkrētu faktoru, kas rada darbvietu zaudēšanu. Paradoksālā kārtā šo jaunāko globalizācijas tendenču dēļ, ja EGF netiks mainīts, iespējams tiktu iesniegts mazāk pieteikumu un fonda līdzekļi tiktu apgūti mazākā mērā. Tas, ka pēdējo desmit gadu laikā ļoti vērienīgu pārstrukturēšanas gadījumu (kad tiek atlaisti vairāk nekā 500 darbinieku) ir bijis ievērojamai mazāk, visticamāk, arī turpmāk ietekmētu fonda līdzekļu apguvi. Tādēļ turpmāk EGF tiks izmantots tikai tad, ja pārstrukturēšanas pasākumam būs būtiska ietekme, ko nosaka iepriekš minētais minimālais slieksnis – 250 darbu zaudējušu darba ņēmēju.

Lai gan jauniešu bezdarba rādītāji aizvien ir augsti, pieredze liecina, ka palīdzības sniegšanai NEET piemērotāki varētu būs citi instrumenti, jo īpaši Eiropas Sociālais fonds. Jauniešiem paredzētas palīdzības piesaistīšanu EGF pieteikumiem varētu uzskatīt par netaisnību veicinošu faktoru, jo tādējādi tiktu izslēgti vairums jauniešu, kuriem nepieciešams atbalsts.

EGF pievēršas aktīviem darba tirgus pasākumiem, kuru mērķis ir palīdzēt atlaistajiem darba ņēmējiem ātri atgriezties stabilā nodarbinātībā. Tāpat kā Regula (ES) Nr. 1309/2013 šis priekšlikums paredz, ka EGF dod finansiālu ieguldījumu aktīvu darba tirgus pasākumu kopumā. Šo pasākumu galvenais mērķis būs nodrošināt individualizētu atbalstu, kas palīdzēs reintegrēties darba tirgū, lielāku nozīmi piešķirt digitālo prasmju apgūšanai un attiecīgos gadījumos atbalstīt mobilitāti. EGF nevar nodrošināt finansējumu pasīviem pasākumiem. Pabalstus var iekļaut tikai tad, ja tie paredzēti kā stimulējoši pasākumi, kas palīdz atlaistajiem darba ņēmējiem piedalīties aktīvos darba tirgus politikas pasākumos. Lai nodrošinātu pienācīgu līdzsvaru starp patiesi aktīviem darba tirgus politikas pasākumiem un “aktivizētiem” pabalstiem, pabalstu īpatsvars saskaņotajā aktīvu darba tirgus pasākumu kopumā ir ierobežots.

EGF arvien būs viens no īpašajiem instrumentiem, kas ļauj Savienībai reaģēt neparedzētos apstākļos, un tādēļ uz tam piešķiramajiem līdzekļiem neattiecas daudzgadu finanšu shēmas budžeta ierobežojumi. Tomēr tā efektivitāti ir mazinājis lēmumu pieņemšanas procesa ilgums un procedūras prasības. Visām EGF procesā iesaistītajām personām būtu jāveic kopējs uzdevums – pēc iespējas jāsaīsina laiks starp paziņojumu par atlaišanu un iespējamā EGF atbalsta maksājumu un jāvienkāršo procedūras: dalībvalstīm būtu jācenšas iesniegt pilnīgu pieteikumu iespējami drīz pēc tam, kad ir izpildīti attiecīgie kritēriji; Komisijai drīz pēc pilnīga pieteikuma iesniegšanas būtu tas jānovērtē un jālemj par tā atbilstību, un budžeta iestādei būtu ātri jāpieņem lēmums par EGF finansējuma izmantošanu.

Tā kā pieteikumi tiks pamatoti vienīgi uz to, vai pārstrukturēšanas pasākumam ir būtiska ietekme, ko nosaka 250 darbu zaudējušu darba ņēmēju slieksnis, vairs nepastāvēs plašās pašreizējā un iepriekšējā plānošanas perioda prasības, kas bieži vien atturēja dalībvalstis no pieteikuma iesniegšanas. Tādēļ administratīvais slogs samazināsies, gan dalībvalstij iesniedzot pieteikumu, gan Komisijai pārbaudot tā atbilstību. Tādējādi lēmuma pieņemšana par ieguldījumu būs vienkāršāka un ātrāka.

Pieredze saistībā ar fonda īstenošanu liecina, ka dalībvalstis vēršas pēc fonda palīdzības tikai patiesi ārkārtas situācijās. Lai gan pašreizējais slieksnis ir 500 darbu zaudējuši darba ņēmēji, pieteikumos to skaits svārstās plašā diapazonā – no 108 līdz 6120 darba ņēmējiem, kuri zaudējuši darbu pārskata periodā 6 . Lai mazinātu risku, kas saistīts ar iespējami lielāku EGF pieteikumu skaitu, EGF gada maksimālā summa būs lielāka 7 un pārskata periods tiks samazināts no deviņiem līdz sešiem mēnešiem (saistībā ar nozaru pieteikumiem). Lai gan ir sagaidāms un plānots, ka, novēršot šķēršļus, kas kavē fonda izmantošanu, fonda līdzekļi tiks apgūti pilnīgāk, nekas neliecina par risku, ka dalībvalstis varētu pārmērīgi izmantot fondu.

Lai nodrošinātu vajadzības, kas rodas gada sākumā, Komisija ikgadējā budžeta procedūrā turpinās ierosināt minimālo summu maksājumu apropriācijās attiecīgajā budžeta pozīcijā.

EGF palīdzība papildinās dalībvalstu centienus valsts, reģionālā un vietējā līmenī. Lai nodrošinātu pareizu finanšu pārvaldību, EGF nevar aizstāt pasākumus, kuri jau paredzēti Savienības fondos un programmās, kas iekļautas daudzgadu finanšu shēmā. Finansiālais ieguldījums no EGF nevar arī aizstāt valstu pasākumus vai pasākumus, kas uzņēmumiem, kuros atlaisti darba ņēmēji, jāveic saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai koplīgumiem.

Priekšlikuma budžeta procedūra tieši izriet no Iestāžu nolīguma projekta 9. punkta. Ja vien iespējams, process tiks saīsināts un racionalizēts.

Ņemot vērā to, ka EGF līdzfinansētos pasākumus īsteno dalītā pārvaldībā ar dalībvalstīm, finansiālā ieguldījuma maksāšanas mehānisms paliks atbilstošs tam mehānismam, ko piemēro šim Savienības budžeta pārvaldības veidam. Vienlaikus finansēšanas mehānismos būtu jāatspoguļo dalībvalstu veicamo pasākumu tvērums, kas ierosināts to pieteikumos.

•Atbilstība spēkā esošajiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā

•Atbilstība pārējiem Savienības politikas virzieniem

Komisijas priekšlikumā par daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam ir noteikts tālejošāks mērķis integrēt ar klimatu saistītos jautājumus visās ES programmās un vispārējais mērķis 25 % no ES izdevumiem atvēlēt klimata mērķu izpildei. Tam, kā šis fonds veicina šā vispārējā mērķa sasniegšanu, sekos ES klimata rādītāju marķēšanas sistēma atbilstīgajā sadalījuma līmenī, tostarp izmantojot precīzākas metodikas, ja tādas būs pieejamas. Komisija arī turpmāk katru gadu iesniegs informāciju par saistību apropriācijām saskaņā ar ikgadējo budžeta projektu.

Lai atbalstītu fonda potenciāla pilnīgu izmantošanu klimata mērķu izpildē, Komisija centīsies apzināt attiecīgās darbības fonda sagatavošanas, īstenošanas, pārskatīšanas un izvērtēšanas laikā.

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

•Juridiskais pamats

Juridiskais pamats ir Līgums par Eiropas Savienības darbību (LESD) un jo īpaši 175. panta trešā daļa.

•Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā)

•Proporcionalitāte

•Juridiskā instrumenta izvēle

Ierosinātais instruments: regula.

3.RETROSPEKTĪVO IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

•Retrospektīvie izvērtējumi / spēkā esošo tiesību aktu atbilstības pārbaude

Spēkā esošās regulas ex-post izvērtējums ir jāveic līdz 2021. gada 31. decembrim. Tomēr tika veikts starpposma novērtējums par EGF 2014.–20202. gadā 10 , un tā rezultāti tika ņemti vērā.

2014.–2020. gada EGF starpposma novērtējums liecina, ka EGF struktūru nepieciešams uzlabot. Nākotnē būtu jārisina vairākas problēmas.

Attiecībā uz darbības jomu novērtējuma nolūkā veiktā apspriešanās ar ieinteresētajām personām liecina, ka EGF struktūru nepieciešams pārskatīt vai labāk definēt. Tas ietver tādus aspektus kā precīza fonda darbības joma un kritēriji, pēc kuriem to piemēro. Atbilstīgi subsidiaritātes principam, lai attaisnotu EGF palīdzības izmantošanu, pārstrukturēšanas gadījumiem ir būtiski jāietekmē ekonomika un darba tirgus. Tomēr jēdziens “būtiska ietekme” nav skaidri definēts. Tas jo īpaši attiecas uz mazākiem atlaišanas gadījumiem, kas nepārsniedz pašreizējo slieksni, proti, 500 atlaisti darba ņēmēji (attiecībā uz 2014.–2020. gadu). Piemēram, lauku apvidos šādi gadījumi varētu pretendēt uz atbalstu saskaņā ar EGF regulas 4. panta 2. punktā noteikto atkāpes klauzulu, taču dalībvalstis nav pārliecinātas, kā pierādīt būtisko ietekmi. Tāpēc daudzi īstenotāji ieteica piemērot zemāku slieksni.

Termini “globalizācija” un “krīze” arī nav skaidri definēti. Dalībvalstīm bieži vien nav skaidrs, saskaņā ar kuru kritēriju tām būtu jāiesniedz pieteikums. Spēju noteikt, kas faktiski izraisījis atlaišanu no darba, lai redzētu, vai atlaišanu varētu atzīt par iespējamu pieteikuma iemeslu, un to apliecināt pieteikumā regulāri min kā vienu no galvenajiem šķēršļiem, kas dalībvalstij traucē iesniegt pieteikumu. Ņemot vērā šīs grūtības un to, ka tehnoloģiju pārmaiņu dēļ ir zaudētas vēl vairāk darbvietas (šie atlaistie darba ņēmēji saskaras ar tādām pašām problēmām kā tie darba ņēmēji, kas atlaisti no darba globalizācijas dēļ, jo viņu prasmes noveco vai kļūst nevajadzīgas), iespējamais risinājums varētu būt EGF darbības jomā iekļaut visus lielos atlaišanas gadījumus, kuriem ir būtiska ietekme. Novērtējums liecina, ka tādējādi EGF būtu atbilstīgāks un labāk piemērots ekonomikas problēmām nākotnē, kā arī taisnīgāks, jo tas nebūtu vērsts tikai uz kādu ļoti īpašu darbu zaudējušo darba ņēmēju grupu. Šādu izmaiņu rezultātā EGF izmantošana būtu līdzsvarotāka, paplašinot tā potenciālu uz ES-13 dalībvalstīm (šīs dalībvalstis patlaban neizmanto EGF pārāk bieži). Tas novērstu slogu, ko rada pieteikuma pierādījumu iesniegšana, lai pierādītu, ka darbvietas zaudētas globalizācijas vai krīzes dēļ. Tā kā šis ir arī viens no diviem vislaikietilpīgākajiem posmiem pieteikšanās procesā, šāda vienkāršošana par vairākām nedēļām paātrinātu EGF palīdzības izmantošanu, jo nebūtu vairs vajadzīgas nozīmīgas iepriekšējas pārbaudes. Plašāka darbības joma un zemāks slieksnis arī dotu lielākas iespējas mazākām dalībvalstīm pieteikties palīdzības saņemšanai.

Attiecībā uz uzraudzības un ziņošanas prasībām novērtējumā tika secināts, ka, lai labāk analizētu EGF lietderību, būtu jāprasa dalībvalstīm apkopot sīkākus uzraudzības datus, jo īpaši attiecībā uz darba ņēmēju kategoriju (noieto profesionālo un izglītības ceļu), nodarbinātības statusu un atrastās nodarbinātības veidu.

Izrādās, ka EGF būtu labāk jāsaskaņo ar citām ES politikas jomām. Novērtējumā aicināts EGF atbalstu ciešāk iekļaut ES kvalitātes sistēmā pārmaiņu un pārstrukturēšanas prognozēšanai un izstrādāt koordinētāku pieeju gan attiecībā uz preventīviem pasākumiem, gaidot lielus pārstrukturēšanas pasākumus, gan uz vienreizējiem reaģēšanas pasākumiem, piemēram, tiem, kurus pašlaik līdzfinansē no EGF. Tas varētu nozīmēt EGF darbības diapazona paplašināšanu vai ciešāk koordinētas pieejas izstrādāšanu kopā ar citiem ES instrumentiem, piemēram, ar ESF+. Lai gan EGF struktūra norāda uz skaidru papildināmību ar ESF+, dalībvalstis varētu EGF atbalstu labāk iekļaut visaptverošā pārstrukturēšanas atbalsta kopumā. Darba tirgus pārejām ir nepieciešami intensīvi ieguldījumi cilvēkkapitālā — gan proaktīvu prognozējošu pasākumu, gan reaģējošu pasākumu veidā.

•Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Plašas apspriedes ar ieinteresētajām personām, tostarp atklātas apspriedes internetā, mērķtiecīgas apspriešanas un mērķgrupu sanāksmes bija iepriekš minētā starpposma novērtējuma un turpmāk minētā ietekmes novērtējuma pamatelementi.

Komisija rīkoja arī ieinteresēto personu sanāksmes, kuru laikā apsprieda iespējamās izmaiņas EGF struktūrā pēc 2020. gada. Šis diskusijas notika EGF kontaktpersonu regulārajās sanāksmēs un sadarbības semināros 2017. gada oktobrī un 2018. gada martā un EGF kontaktpersonu ārpuskārtas sanāksmē 2018. gada janvārī, kas pilnībā tika veltīta diskusijām par situāciju pēc 2020. gada.

•Neatkarīgu ekspertu atzinums

Starpposma novērtējuma izstrādē Komisija pasūtīja novērtēšanas pētījumu ārējam konsultantam.

•Ietekmes novērtējums

Tika veikts ietekmes novērtējums. Ietekmes novērtējums, kas ir Nodarbinātības, sociālo lietu un iekļautības ģenerāldirektorāta tiesību aktu priekšlikumu daļa, ietver šādus fondus:

–Eiropas Sociālais fonds (ESF – viens no Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem (ESI fondi)) un Jaunatnes nodarbinātības iniciatīva (JNI);

–Eiropas atbalsta fonds vistrūcīgākajām personām (FEAD);

–Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonds (EGF);

–ES Veselības programma un

–Nodarbinātības un sociālās inovācijas programma (EaSI).

Attiecībā uz ietekmes novērtējumā ietvertajiem fondiem tika izvērtēti šādi risinājumi.

1. risinājums: apvienot ESF, JNI, FEAD, EaSI un ES Veselības programmu. 

–Šis vēlamākais risinājums balstījās gan uz novērtējumu rezultātiem, gan uz apspriedēm ar ieinteresētajām personām. Vadošās iestādes uzskatīja, ka plaša fondu integrēšana uzlabotu to spēju racionalizēt to stratēģiskās intervences pasākumus visā sociālās politikas darbības jomā. Tas uzlabotu to elastību, plānojot intervences pasākumus, un sekmētu Eiropas sociālo tiesību pīlāra principu īstenošanu. Atbalsta saņēmēji apstiprināja, ka vēl aizvien nav pilnībā izmantots potenciāls sinerģijas stiprināšanai starp programmām un finansētajiem projektiem.

2. risinājums: apvienot ESF, JNI, FEAD, EaSI, ES Veselības programmu un EGF. 

–Tas tikai mākslīgi samazinātu fondu skaitu. Ja EGF tiktu apvienots ar ESF+, tas negatīvi ietekmētu EGF ļoti konkrētos mērķus, lielo politisko atpazīstamību un budžeta elastību. Ieinteresētās personas to apstiprināja saistībā ar apspriešanas procesu 11 .

3. risinājums: apvienot dalītā pārvaldībā īstenotos fondus (proti, izslēdzot EaSI un ES Veselības programmu, bet iekļaujot EGF).

–Tas nozīmētu atteikties no tā, ka EGF lielā mērā tiek atpazīts kā ES līmeņa ārkārtas instruments, kas ļauj mīkstināt globalizācijas izraisītu negatīvu blakusietekmi. Tiktu zaudēta iespējamā elastība un sinerģija, ko gūtu, EaSI apvienojot ar ESF+.

4. risinājums: saglabāt FEAD kā atsevišķu fondu, bet apvienot divu veidu FEAD programmas (materiālā palīdzība un sociālā iekļautība).

–Tas ļautu nodrošināt lielāku sinerģiju starp minimālās materiālās palīdzības veida atbalstu un sociālās iekļautības pasākumiem, vienlaikus saglabājot pašreizējos īstenošanas noteikumus. Tas tomēr nenodrošinātu pienācīgu norobežošanos no ESF veida sociālās iekļautības pasākumiem.

5. risinājums: visu ESI fondu apvienošana.

–Tas nelabvēlīgi ietekmētu politikas īstenošanu, jo nebūtu iespējams pielāgot īstenošanas noteikumus konkrētām atbalstīto politikas jomu prasībām. Tas nepalielinātu sinerģiju un saskaņotību ar citiem cilvēkkapitāla fondiem.

•Vienkāršošana

Nepiemēro.

•Pamattiesības

Nepiemēro.

4.IETEKME UZ BUDŽETU

EGF ir viens no īpašajiem instrumentiem, kas nav iekļauts daudzgadu finanšu shēmas budžeta maksimālajā apjomā, un laikposmā no 2021. gada 1. janvāra līdz 2027. gada 31. decembrim tā maksimālais gada apjoms ir 200 miljoni EUR (2018. gada cenās).

Tā darbību regulē 9. punkts Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas Iestāžu nolīguma projektā par sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību.

5.CITI ELEMENTI

•Īstenošanas plāni un uzraudzīšanas, novērtēšanas un ziņošanas kārtība

EGF darbības uzraudzība tiks pastiprināta, EGF regulā ieviešot noteikumus par kopēju uzraudzības sistēmu ar iznākuma un rezultātu rādītājiem. Panākumus galvenokārt noteiks ar darbu atguvušo darba ņēmēju īpatsvaru, t.i., to cilvēku īpatsvaru, kuri atraduši darbu pēc EGF atbalsta saņemšanas.

Dalībvalstīm savos līgumos ar īstenošanas struktūrām būs jāiekļauj noteikums par kopīgu iznākuma un rezultātu rādītāju nodrošināšanu. Prasības, kas patlaban ir ietvertas EGF finansēšanas lēmumos, tiks iestrādātas EGF regulā, proti, dati par atbalsta saņēmēju nodarbinātību jāsniedz brīdī, kad attiecīgā dalībvalsts gadu vēlāk iesniedz noslēguma ziņojumu. Tas attiecas arī uz informāciju par nodarbinātības veidu un kvalitāti (piem., pastāvīga/pagaidu nodarbinātība) un izmaiņām atbalsta saņēmēja nodarbinātībā pasākumu beigās (piem., iegūtā kvalifikācija). Savāktajiem datiem jāpamatojas uz valstu iestāžu veiktajiem apsekojumiem un sniegtajiem datiem. Tas dos iespēju novērtēt to, cik lielā mērā atbalsts ir palīdzējis uzlabot atbalsta saņēmēju nodarbinātību un mainījis to nodarbinātības statusu, lai tādējādi noteiktu, vai EGF darbojas efektīvi.

Ņemot vērā iepriekšējo novērtējumu konstatējumus un Revīzijas palātas ziņojumus, tiks ieviesta katrai lietai specifisku mērķu noteikšana. Šajos mērķos būs jāņem vērā katras lietas specifika un iepriekšējo lietu salīdzināmības apmērs. Mērķiem būtu jābalstās uz atbalsta saņēmēju reintegrācijas rādītājiem. Šie rādītāji ir nepieciešami ziņojumu iesniegšanas un novērtēšanas vajadzībām, taču nav saistīti ar soda mehānismiem vai rezultātnoteiktiem maksājumiem. Ārkārtas situācijas raksturo tas, ka tās rodas negaidīti un bieži vien ātri mainīgos, neparedzamos apstākļos. Rezultātnoteikti maksājumi būtu taisnīgs elements vienīgi tad, ja rezultātus varētu attiecināt tieši uz piešķirto palīdzību un tie nebūtu lielā mērā atkarīgi arī no ārējiem faktoriem. Tomēr noslēguma ziņojumos dalībvalstīm būs jāsniedz pamatota analīze par to, cik lielā mērā ir sasniegti mērķi. Novērtējumi liecina, ka orientēšanās uz rezultātiem kā tāda nekad nav bijusi problēma. Cilvēku reintegrācija nodarbinātībā un/vai viņu nodarbināmības uzlabošana vienmēr ir bijis svarīgākais jautājums, kam pievērsušās dalībvalstis. Tomēr rezultātu novērtēšana ne vienmēr ir bijusi iespējama sliktās datu pieejamības dēļ.

EGF starpposma novērtējums atklāja, ka turpmākie novērtējumi būtu jāplāno tā, lai nodrošinātu, ka ir pieejami pietiekami dati. Tādēļ saskaņā ar labāka regulējuma vadlīnijām turpmāko novērtējumu grafiks būs labāk saskaņots ar EGF īstenošanas ciklu. Tas nozīmē, ka novērtējums jāveic reizi četros gados.

Novērtēšana tiks veikta saskaņā ar Iestāžu 2016. gada 13. aprīļa nolīguma 12 22. un 23. punktu, kurā trīs iestādes ir apstiprinājušas, ka spēkā esošo tiesību aktu un politikas novērtēšanai būtu jāveido pamats ietekmes novērtējumiem attiecībā uz turpmākās rīcības iespējām. Novērtējumos izvērtēs programmas ietekmi uz vietas, pamatojoties uz programmas rādītājiem/mērķiem un sīku analīzi par to, cik lielā mērā programmu var uzskatīt par būtisku, efektīvu un lietderīgu, vai tā rada pietiekamu ES pievienoto vērtību un vai tā ir saskanīga ar citām ES politikas jomām. Tajos tiks ietvertas gūtās mācības, identificējot jebkādus konstatētos trūkumus/problēmas, vai ikviena iespēja darbību vai to rezultātu turpmākai uzlabošanai, kā arī to maksimālai izmantošanai/ietekmei.

•Detalizēts konkrētu priekšlikuma noteikumu skaidrojums

Ierosinātā regulas priekšlikuma 2. un 3. pantā ir noteikts EGF uzdevums un mērķi. Salīdzinot ar spēkā esošo EGF Regulu (ES) Nr. 1309/2013, uzdevumā ir jo īpaši ietverta EGF nozīme attiecīgo Eiropas sociālo tiesību pīlāra principu sekmēšanā. Turklāt mērķos ir skaidri noteikts, ka EGF palīdzēs pārvarēt jebkāda veida negaidītu, lielu pārstrukturēšanu, padarot fondu pielāgojamāku pašreizējiem vai turpmākiem ekonomikas izaicinājumiem.

Intervences kritēriji ir noteikti 5. pantā. Ierosinātais atlaišanas slieksnis ir ne mazāk kā 250 darbu zaudējušu darba ņēmēju, savukārt pašreizējā regulā minimālais skaits ir 500 darbu zaudējušu darba ņēmēju. Šādi varēs labāk atspoguļot faktisko situāciju daudzos reģionos, kur pārstrukturēšanas gadījumam, kas skar 250 darbu zaudējušu darba ņēmēju, ir būtiska ietekme uz darba tirgu. Šis noteikums arī paredzēts, lai kopumā atspoguļotu to, ka vērienīgu atlaišanas gadījumu īpatsvars samazinās. Ir iekļauts jauns noteikums, saskaņā ar kuru dalībvalstis var pieteikties EGF palīdzībai, ja atlaišana notikusi vienā reģionā, bet dažādās saimnieciskās darbības nozarēs. Jo īpaši mazāk apdzīvotos reģionos darba ņēmēju atlaišanas vilnis vienlaicīgi dažādās nozarēs var ļoti ievērojami ietekmēt darba tirgu. Ir pievienots jauns noteikums, kas nosaka, ka EGF kā uz tirdzniecību vērstu fondu nevar izmantot tad, ja darbinieku atlaišana publiskajā sektorā ir tieši saistīta ar publiskā budžeta samazinājumu. Tas atspoguļo arī to, ka EGF nepiešķir atbalstu uzņēmumam, kurā atlaisti darba ņēmēji, kas šajā gadījumā būtu tās dalībvalsts pārvaldes iestādes, kura piesakās EGF atbalstam.

8. pantā ir noteikti atbalsttiesīgie pasākumi. Atšķirībā no pašreizējās regulas digitālajā laikmetā nepieciešamo prasmju izplatīšanas iekļaušana ir obligāta. Ņemot vērā darba tirgus prasības, šī tiek uzskatīta par nepieciešamu prasību. Piedāvātajiem pasākumiem ir jāpamatojas uz atbalsta saņēmēju personīgajām vajadzībām un kvalifikācijām.

Komisijas tehniskā palīdzība ir paredzēta, lai atbalstītu pasākumus, kas nepieciešami ierosinātās regulas īstenošanai. Saskaņā ar ierosinātās regulas 12. pantu šim nolūkam varētu izmantot līdz pat 0,5 % no EGF gada maksimālās summas. Šī summa ir lielāka salīdzinājumā ar pašreizējo plānošanas periodu, jo īpaša palīdzība tiks piedāvāta tām dalībvalstīm, kurām ir mazāk pieredzes saistībā ar EGF īstenošanu vai pārstrukturēšanas palīdzību kā tādu. Tiktu ietverti arī papildu pasākumi, kas uzlabotu tīklu veidošanu un labas prakses apmaiņu starp dalībvalstīm.

EGF īstenošanas standarta periods aizvien būs 24 mēneši. Tomēr ierosinātās regulas 15. pants paredz, ka 24 mēneši jāskaita no brīža, kad tiek pieņemts lēmums par EGF izmantošanu un nevis no EGF atbalsta pieteikuma iesniegšanas datuma. Tas saistīts ar to, ka daudzās dalībvalstīs ir ieviestas budžeta procedūras, kas tām neļauj uzņemties risku un priekšfinansēt šādus pasākumus, nezinot, vai atbalsts faktiski tiks piešķirts. Tomēr, ja dalībvalsts vēlas uzņemties risku, pasākumiem atbalstu var saņemt no brīža, kad paziņots par darbinieku atlaišanu, kā tas noteikts pašreizējā regulā.

2018/0202 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondu (EGF)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 175. panta trešo daļu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu 13 ,

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu 14 ,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)Fondu īstenošanā būtu jāievēro Līguma par Eiropas Savienību (“LES”) 3. pantā un LESD 10. pantā izklāstītie horizontālie principi, tostarp LES 5. pantā noteiktie subsidiaritātes un proporcionalitātes principi, ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu. Dalībvalstīm un Komisijai būtu jācenšas novērst nevienlīdzību un veicināt sieviešu un vīriešu līdztiesību, iekļaut dzimumu līdztiesības aspektu, kā arī apkarot diskrimināciju dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas dēļ. Fondu mērķi būtu jāsasniedz, pamatojoties uz ilgtspējīgu attīstību un Savienībā atbalstot mērķi saglabāt, aizsargāt un uzlabot vides kvalitāti, kā noteikts LESD 11. pantā un 191. panta 1. punktā, ņemot vērā principu “piesārņotājs maksā”.

(2)Eiropas Parlaments, Padome un Komisija, reaģējot uz sociālajām problēmām Eiropā, 2017. gada 17. novembrī kopīgi izsludināja Eiropas sociālo tiesību pīlāru 15 . Ņemot vērā darba pasaules mainīgos apstākļu, Savienībai ir jāsagatavojas pašreizējām un turpmākām globalizācijas un digitalizācijas problēmām, padarot izaugsmi iekļaujošāku un uzlabojot nodarbinātību un sociālo politiku. Pīlāra 20 principi ir iedalīti trijās kategorijās: vienādas iespējas un darbaspēka tirgus pieejamība, taisnīgi darba nosacījumi, sociālā aizsardzība un iekļautība. Eiropas sociālo tiesību pīlārs darbojas kā Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda (EGF) galvenais pamatorientieris, ļaujot Savienībai īstenot attiecīgos principus praksē lielu pārstrukturēšanas pasākumu gadījumos.

(3)Padome 2017. gada 20. jūnijā apstiprināja Savienības atbildes reakciju 16 uz ANO Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam 17 – ilgtspējīga Eiropas nākotne. Padome uzsvēra, cik svarīgi ir līdzsvaroti un integrēti panākt ilgtspējīgu attīstību trīs dimensijās (ekonomiskajā, sociālajā un vides). Ir ļoti svarīgi, lai ilgtspējīga attīstība tiktu iekļauta Eiropas politikas satvarā un lai Savienībai būtu vērienīgi mērķi tajās politikas jomās, ko tā izmanto, lai pievērstos globāliem izaicinājumiem. Padome atzinīgi vērtēja Komisijas 2016. gada 22. novembra paziņojumu “Turpmākie pasākumi ilgtspējīgai Eiropas nākotnei” kā pirmo soli ilgtspējīgas attīstības mērķu integrēšanā un ilgtspējīgas attīstības kā būtiska pamatprincipa piemērošanā visām Savienības politikas jomām, tostarp izmantojot tās finanšu instrumentus.

(4)Komisija 2018. gada februārī pieņēma paziņojumu “Jauna un moderna Eiropas Savienības daudzgadu finanšu shēma, kura efektīvi īsteno tās prioritātes pēc 2020. gada” 18 . Paziņojumā uzsvērts, ka Savienības budžetam ir jāatbalsta Eiropas unikālā sociālā tirgus ekonomika. Tāpēc ārkārtīgi svarīgi būs uzlabot nodarbinātības iespējas un risināt ar prasmēm saistītās problēmas, arī jo īpaši ar digitalizāciju saistītās problēmas. Budžeta elastība ir pamatprincips nākamajā daudzgadu finanšu shēmā. Elastības mehānismi turpina darboties, lai Savienība varētu reaģēt uz neparedzētiem notikumiem un lai nodrošinātu, ka budžeta līdzekļi tiek izmantoti tur, kur tie vissteidzamāk ir vajadzīgi.

(5) Baltajā grāmatā par Eiropas nākotni 19 Komisija pauž bažas par norobežošanās kustību, pieaugošajām šaubām par priekšrocībām, ko rada atvērta tirdzniecība, un Savienības sociālo tirgus ekonomiku kopumā.

(6) Pārdomu dokumentā par globalizācijas iespēju izmantošanu 20 Komisija ar tirdzniecību saistītas globalizācijas un tehnoloģisku pārmaiņu apvienojumu uzskata par galvenajiem faktoriem, kas palielina pieprasījumu pēc kvalificēta darbaspēka un samazina to darbvietu skaitu, kurām vajadzīga zemāka kvalifikācija. Neraugoties uz kopējām milzīgajām priekšrocībām, ko rada atvērtāka tirdzniecība un pasaules valstu ekonomikas turpmāka integrācija, ir jānovērš šīs negatīvās blaknes. Tā kā pašreizējās globalizācijas priekšrocības cilvēku vidū un starp reģioniem jau nav sadalītas vienlīdzīgi, būtiski iespaidojot nelabvēlīgi ietekmētos, pastāv risks, ka aizvien straujāka tehnoloģiju attīstība vēl vairāk palielinās šādu ietekmi. Tāpēc saskaņā ar solidaritātes un ilgtspējības principiem īpaši vajadzēs nodrošināt, ka globalizācijas sniegtās priekšrocības būs taisnīgākas, saskaņojot ekonomisko atvērtību un tehnoloģisko progresu ar sociālo aizsardzību.

(7)Pārdomu dokumentā par ES finanšu nākotni 21 Komisija uzsver nepieciešamību mazināt ekonomikas un sociālās atšķirības starp dalībvalstīm un to iekšienē. Tāpēc prioritāte ir ieguldīt vienlīdzībā un sociālajā iekļaušanā, izglītībā un apmācībā, kā arī veselības aprūpē.

(8)Globalizācija un tehnoloģiskas pārmaiņas, visticamāk, palielinās pasaules ekonomiku mijiedarbību un savstarpējo atkarību. Darbaspēka pārorientēšana ir šādu ekonomikas pārmaiņu neatņemama un nenovēršama daļa. Lai no pārmaiņām gūtais labums tiktu sadalīts taisnīgi, ir ārkārtīgi svarīgi piedāvāt palīdzību darbu zaudējušiem darba ņēmējiem un tiem, kam draud darba zaudēšana. ES kvalitātes sistēma pārmaiņu un pārstrukturēšanās prognozēšanai 22 ir Savienības politikas instruments, kas nosaka paraugprakses sistēmu uzņēmuma pārstrukturēšanas prognozēšanai un risināšanai. Tā piedāvā visaptverošu stratēģiju, kā ar atbilstošiem politiskajiem līdzekļiem būtu jārisina ekonomiskās piemērošanās un pārstrukturēšanās problēmas un to ietekme uz nodarbinātību un sociālo jomu. Tā aicina dalībvalstis izmantot ES un valstu finansējumu tā, lai efektīvāk varētu mazināt pārstrukturēšanas negatīvo sociālo ietekmi, jo īpaši negatīvo ietekmi uz nodarbinātību. Galvenie Savienības instrumenti skarto darba ņēmēju palīdzībai ir Eiropas Sociālais fonds Plus (ESF+), kas paredzēts, lai piedāvātu palīdzību preventīvi, un EGF, kas paredzēts, lai nodrošinātu palīdzību, reaģējot negaidītu, lielu pārstrukturēšanas pasākumu gadījumā.

(9)EGF tika izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1927/2006 23 uz daudzgadu finanšu shēmas darbības laiku no 2007. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim. EGF ir izveidots, lai Savienība varētu izrādīt solidaritāti darba ņēmējiem, kuri zaudējuši darbu globalizācijas izraisītu lielu strukturālu pārmaiņu dēļ pasaules tirdzniecības modeļos.

(10)Regulas (EK) Nr. 1927/2006 darbības joma tika paplašināta 2009. gadā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 546/2009 24 , kas bija daļa no Eiropas ekonomikas atveseļošanas plāna, ietverot darba ņēmējus, kuri zaudējuši darbu globālās ekonomikas un finanšu krīzes tiešu seku rezultātā.

(11)Uz daudzgadu finanšu shēmas darbības laiku no 2014. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1309/2013 25 paplašināja darbības jomu, lai ietvertu ne tikai darbvietu zaudēšanu, ko izraisījuši nopietni ekonomikas traucējumi, jo turpinās globālā finanšu un ekonomikas krīze, kam pievēršas Regula (EK) Nr. 546/2009, bet arī darbvietu zaudēšanu, ko izraisījusi jauna globāla finanšu un ekonomikas krīze.

(12)Komisija veica EGF starpposma novērtēšanu, lai izvērtētu, kā un kādā mērā EGF sasniedz izvirzītos mērķus. EGF ir izrādījies efektīvs, sasniedzot augstāku darbu zaudējušo darba ņēmēju reintegrācijas līmeni nekā iepriekšējā plānošanas periodā. Novērtējumā arī tika konstatēts, ka EGF ir radījis Eiropas pievienoto vērtību. Tas jo īpaši attiecas uz tā apjoma ietekmi, kas nozīmē, ka EGF palīdzība ne tikai palielina piedāvāto pakalpojumu skaitu un daudzveidību, bet arī to intensitāti. Turklāt EGF intervences pasākumi ir plaši pamanāmi, un tie demonstrē ES pievienoto vērtību, kas tieši saistīta ar intervenci plašā sabiedrībā. Tomēr tika konstatētas vairākas problēmas. No vienas puses, fonda izmantošanas procedūra tika uzskatīta par pārāk ilgu. Turklāt daudzas dalībvalstis ziņoja par grūtībām sagatavot plašo situācijas analīzi par notikumu, kas izraisījis darbinieku atlaišanu. Galvenais iemesls, kāpēc dalībvalstis, kurām būtu bijis iespējams sagatavot EGF lietu, to nedara, ir finanšu un institucionālās kapacitātes problēmas. No vienas puses, tas varētu būt vienkārši darbaspēka trūkums – pašlaik dalībvalstis var pieprasīt tehnisko palīdzību tikai tad, ja tās īsteno EGF lietu. Tā kā atlaišana var notikt negaidīti, būtu svarīgi, lai dalībvalstis ir gatavas reaģēt nekavējoties un bez kavēšanās iesniegt pieteikumu. Turklāt dažās dalībvalstīs, lai nodrošinātu EGF lietu lietderīgu un efektīvu īstenošanu, šķiet nepieciešami lielāki institucionālo spēju veidošanas resursi. 500 darbu zaudējušo darba ņēmēju slieksni kritizēja kā pārāk augstu, jo īpaši attiecībā uz mazāk apdzīvotiem reģioniem 26 .

(13)Komisija uzsver, cik liela nozīme joprojām ir EGF kā fondam ar elastīgu pieeju, atbalstot darba ņēmējus, kuri zaudē darbu vērienīgu pārstrukturēšanas pasākumu dēļ, un palīdzot tiem pēc iespējas ātrāk atrast citu darbu. Savienībai būtu jāturpina sniegt darbu zaudējušajiem darba ņēmējiem īpašu vienreizēju atbalstu, lai atvieglotu šo personu reintegrāciju nodarbinātībā reģionos, nozarēs, teritorijās vai darba tirgos, kurus negatīvi ietekmējuši ievērojami ekonomikas traucējumi. Ņemot vērā mijiedarbību un savstarpējo ietekmi, ko rada atvērta tirdzniecība, tehnoloģiskas pārmaiņas vai citi faktori, piemēram, pāreja uz mazoglekļa ekonomiku, un tādēļ apzinoties, ka aizvien grūtāk ir izkristalizēt konkrētu faktoru, kas rada darbvietu zaudēšanu, EGF turpmāk jāizmanto, vienīgi pamatojoties uz pārstrukturēšanas pasākuma būtisko ietekmi. Ņemot vērā EGF mērķi sniegt atbalstu steidzamās situācijās un neparedzētos apstākļos, papildinot vairāk profilaktisku palīdzību, ko piedāvā ESF+, tas aizvien ir elastīgs un īpašs instruments ārpus daudzgadu finanšu shēmas budžeta ierobežojumiem, kā noteikts Komisijas paziņojumā “ Mūsdienīgs budžets Savienībai, kas aizsargā, dod iespējas un aizstāv. Daudzgadu finanšu shēma 2021.-2027. gadam ” un tā pielikumā 27 .

(14)Kā jau norādīts, lai EGF varētu turpināt darboties kā Eiropas mēroga instruments, atbalsta pieteikums būtu jāiesniedz tad, ja liels pārstrukturēšanas pasākums būtiski ietekmē vietējo vai reģionālo ekonomiku. Šāda ietekme būtu jānosaka, pamatojoties uz zaudēto darbvietu minimālo skaitu konkrētā pārskata periodā. Ņemot vērā starpposma novērtējuma konstatējumus, jānosaka 250 zaudētu darbvietu slieksnis četru mēnešu (vai konkrētās nozarēs – sešu mēnešu) pārskata periodā. Ņemot vērā to, ka darbinieku atlaišanas viļņiem dažādās nozarēs vienā un tajā pašā reģionā ir vienlīdz būtiska ietekme uz vietējo darba tirgu, jābūt iespējai iesniegt arī reģionu pieteikumus. Nelielos darba tirgos, piemēram, mazās dalībvalstīs vai attālos reģionos, tostarp tālākos reģionos, kā minēts LESD 349. pantā, vai ārkārtējos apstākļos pieteikumus varētu iesniegt arī tad, ja zaudēto darbvietu skaits ir mazāks.

(15)Lai paustu Savienības solidaritāti ar darbu zaudējušajiem darba ņēmējiem un pašnodarbinātām personām, kuru darbība ir beigusies, individualizētu pakalpojumu kopuma un tā īstenošanas izmaksu līdzfinansējuma likmei vajadzētu būt vienādai ar ESF+ līdzfinansējuma likmi attiecīgajā dalībvalstī.

(16)Savienības budžeta daļa, kas piešķirta EGF, būtu jāīsteno Komisijai dalītā pārvaldībā ar dalībvalstīm Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) [jaunās Finanšu regulas numurs] (Finanšu regula) 28 nozīmē. Tāpēc, īstenojot EGF saskaņā ar dalītās pārvaldības principu, Komisijai un dalībvalstīm būtu jāievēro Finanšu regulā minētie principi, piemēram, pareizas finanšu pārvaldības, pārredzamības un nediskriminācijas principi.

(17)Dublinā Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fondā (Eurofound) izvietotais Eiropas pārmaiņu novērošanas centrs palīdz Komisijai un dalībvalstīm, nodrošinot kvalitatīvu un kvantitatīvu analīzi, kas palīdz izvērtēt globalizācijas un pārstrukturēšanas tendences un EGF izmantošanu.

(18)Darbu zaudējušiem darba ņēmējiem un pašnodarbinātām personām, kuru darbība ir beigusies, vajadzētu būt vienlīdzīgai piekļuvei EGF neatkarīgi no darba līguma vai darba attiecību veida. Tādēļ šajā regulā darbu zaudējušie darba ņēmēji, kā arī pašnodarbinātas personas, kuru darbība ir beigusies, būtu jāuzskata par iespējamiem EGF atbalsta saņēmējiem.

(19)EGF finansiālie ieguldījumi galvenokārt būtu jāvelta aktīviem darba tirgus pasākumiem, kas paredzēti, lai atbalsta saņēmējus ātri reintegrētu ilgtspējīgā nodarbinātībā vai nu sākotnējā darbības nozarē, vai kādā citā nozarē. Pasākumos būtu jāatspoguļo vietējā vai reģionālā darba tirgus paredzamās vajadzības. Tomēr visos attiecīgos gadījumos būtu jāatbalsta arī darbu zaudējušo darba ņēmēju mobilitāte, lai tiem palīdzētu atrast jaunu darbu citur. Īpašu uzmanību pievērš digitālajā laikmetā vajadzīgu prasmju izplatīšanai. Finansiālu pabalstu iekļaušana saskaņotajā individualizēto pakalpojumu kopumā būtu jāierobežo. Uzņēmumus varētu mudināt piedalīties EGF atbalstīto pasākumu valsts līdzfinansējumā.

(20)Izstrādājot saskaņoto aktīvu darba tirgus politikas pasākumu kopumu, dalībvalstīm būtu jāizvēlas pasākumi, kas būtiski uzlabos atbalsta saņēmēju nodarbināmību. Dalībvalstīm būtu jācenšas panākt, lai pēc iespējas lielāks skaits atbalsta saņēmēju, kuri piedalās šajos pasākumus, atrastu ilgtspējīgu darbu iespējami īsā laikā sešu mēnešu laikposmā, pirms ir jāiesniedz noslēguma ziņojums par finansiālā ieguldījuma īstenošanu.

(21)Izstrādājot saskaņoto aktīvu darba tirgus politikas pasākumu kopumu, dalībvalstīm īpaša uzmanība būtu jāpievērš nelabvēlīgā situācijā esošiem atbalsta saņēmējiem, tostarp gados jauniem un gados vecākiem bezdarbniekiem, kā arī tiem, kuriem draud nabadzība, ņemot vērā to, ka minētās grupas saskaras ar īpašām grūtībām saistībā ar atgriešanos darba tirgū. Tomēr EGF īstenošanā būtu jāievēro un jāveicina dzimumu līdztiesības un nediskriminācijas principi, kas ir daļa no Savienības pamatvērtībām un iekļauti Eiropas sociālo tiesību pīlārā.

(22)Lai efektīvi un ātri atbalstītu atbalsta saņēmējus, dalībvalstīm būtu jādara viss iespējamais, lai iesniegtu pilnīgus pieteikumus EGF finansiālā ieguldījuma saņemšanai. Ja Komisijai ir nepieciešama papildu informācija pieteikuma izvērtēšanai, papildu informācijas sniegšana būtu jāierobežo laikā.

(23)Atbalsta saņēmēju un to struktūru interesēs, kas ir atbildīgas par pasākumu īstenošanu, pieteikuma iesniedzējai dalībvalstij būtu jāinformē visi pieteikuma procesā iesaistītie dalībnieki par pieteikuma virzību.

(24)Saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu EGF finansiālajiem ieguldījumiem nevajadzētu aizstāt, bet, ja iespējams, vajadzētu papildināt atbalsta pasākumus, kas atbalsta saņēmējiem ir pieejami no Savienības fondiem vai citās Savienības politikas jomās vai programmās.

(25)Būtu jāiekļauj īpaši noteikumi par informācijas un komunikācijas pasākumiem attiecībā uz EGF lietām un iznākumiem.

(26)Lai atvieglotu šīs regulas īstenošanu, izdevumiem vajadzētu būt atbilstīgiem vai nu no dienas, kad dalībvalsts sāk sniegt individualizētus pakalpojumus, vai no dienas, kad dalībvalstij radušies administratīvie izdevumi saistībā ar EGF īstenošanu.

(27)Lai nodrošinātu vajadzības, īpaši ja tās rodas gada pirmajos mēnešos, kad pārvietot līdzekļus no citām budžeta pozīcijām ir īpaši sarežģīti, ikgadējā budžeta procedūrā EGF budžeta pozīcijā būtu jānodrošina atbilstoša maksājumu apropriāciju summa.

(28)[EGF budžeta struktūru nosaka daudzgadu finanšu shēma un Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas [datums nākotnē] Iestāžu nolīgums par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību 29 ("Iestāžu nolīgums").]

(29)Atbalsta saņēmēju interesēs palīdzība būtu jādara pieejama pēc iespējas ātrāk un efektīvāk. EGF lēmumu pieņemšanas procesā iesaistītajām dalībvalstīm un Savienības iestādēm būtu jādara viss iespējamais, lai mazinātu pieteikumu izskatīšanas laiku un vienkāršotu procedūras, nodrošinot, ka lēmumi par EGF izmantošanu tiek pieņemti ātri un bez sarežģījumiem. Tādēļ turpmāk lēmumu par Komisijas iesniegtajiem līdzekļu pārvietojumu pieprasījumiem pieņems budžeta iestāde, un Komisijas priekšlikums par EGF izmantošanu vairs nebūs nepieciešams.

(30)Uzņēmuma slēgšanas gadījumā atlaistajiem darba ņēmējiem var palīdzēt pārņemt daļu no bijušā darba devēja darbības vai visu darbību.

(31)Lai Eiropas Parlaments varētu veikt politisku kontroli un Komisija varētu pastāvīgi uzraudzīt ar EGF palīdzību gūtos rezultātus, dalībvalstīm būtu jāiesniedz noslēguma ziņojums par EGF īstenošanu.

(32)Saskaņā ar attiecīgajiem noteikumiem Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES, Euratom) Nr. 966/2012 30 ("Finanšu regula") vai to aizstājošajā regulā dalībvalstīm arī turpmāk vajadzētu būt atbildīgām par finansiālā ieguldījuma īstenošanu un to darbību pārvaldību un kontroli, kuras atbalsta ar Savienības finansējumu. Dalībvalstīm būtu jāpamato saņemtā EGF finansiālā ieguldījuma izlietojums. Ņemot vērā to, ka EGF darbību īstenošanas periods ir īss, ziņošanas pienākumiem būtu jāatspoguļo EGF intervences pasākumu īpašais raksturs.

(33)Dalībvalstīm būtu arī jānovērš, jāatklāj un efektīvi jārisina jebkādi atbalsta saņēmēju izdarīti pārkāpumi, tostarp krāpšana. Turklāt saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 31 , Regulu (Euratom, EK) Nr. 2988/95 32 un Regulu Nr. 2185/96 33 Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) var veikt administratīvu izmeklēšanu, tostarp pārbaudes un apskates uz vietas, lai noteiktu, vai ir notikusi krāpšana, korupcija vai jebkāda cita nelikumīga darbība, kas ietekmē Savienības finanšu intereses. Saskaņā ar Regulu (ES) 2017/1939 34 Eiropas Prokuratūra var izmeklēt un ierosināt kriminālvajāšanu par krāpšanu un citiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas skar Savienības finanšu intereses, kā paredzēts Direktīvā (ES) 2017/1371 35 par cīņu pret krāpšanu, kas skar Savienības finanšu intereses, izmantojot krimināltiesības. Dalībvalstīm būtu jāveic vajadzīgie pasākumi, lai nodrošinātu, ka jebkura persona vai subjekts, kas saņem Savienības līdzekļus, pilnībā sadarbojas Savienības finanšu interešu aizsardzībā, piešķir Komisijai, Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai (OLAF), Eiropas Prokuratūrai (EPPO ) un Eiropas Revīzijas palātai (ERP) nepieciešamās tiesības un piekļuvi un nodrošina, ka līdzvērtīgas tiesības piešķir Savienības līdzekļu īstenošanā iesaistītās trešās personas. Dalībvalstīm būtu jāziņo Komisijai par konstatētajiem pārkāpumiem, tostarp krāpšanu, un par veiktajiem pēcpasākumiem, kā arī par OLAF veikto izmeklēšanu rezultātiem.

(34)Saskaņā ar Finanšu regulu, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013[1], Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2988/95[2], Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96[3] un Padomes Regulu (ES) 2017/1939[4] Savienības finanšu intereses jāaizsargā, piemērojot samērīgus pasākumus, tostarp pārkāpumu un krāpšanas gadījumu novēršanu, konstatēšanu, labošanu un izmeklēšanu, zaudēto, kļūdaini izmaksāto vai nepareizi izmantoto līdzekļu atgūšanu un — vajadzības gadījumā — administratīvus un finansiālus sodus. Konkrētāk, saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 un Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) var veikt izmeklēšanu, tostarp pārbaudes un apskates uz vietas, lai noteiktu, vai ir notikusi krāpšana, korupcija vai jebkāda cita nelikumīga darbība, kas ietekmē Savienības finanšu intereses. Saskaņā ar Regulu (ES) 2017/1939 Eiropas Prokuratūra (EPPO) var izmeklēt un ierosināt kriminālvajāšanu par krāpšanu un citām nelikumīgām darbībām, kas skar Savienības finanšu intereses, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2017/1371[5]. Saskaņā ar Finanšu regulu jebkurai personai vai subjektam, kas saņem Savienības līdzekļus, pilnībā jāsadarbojas Savienības finanšu interešu aizsardzībā, jāpiešķir Komisijai, OLAF, EPPO un Eiropas Revīzijas palātai (ERP) nepieciešamās tiesības un piekļuve un jānodrošina, ka līdzvērtīgas tiesības piešķir Savienības līdzekļu apgūšanā iesaistītās trešās personas.

(35)Uz šo regulu attiecas horizontālie finanšu noteikumi, ko pieņēmis Eiropas Parlaments un Padome, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 322. pantu. Šie noteikumi ir paredzēti Finanšu regulā un jo īpaši nosaka procedūru budžeta izveidei un izpildei, izmantojot dotācijas, iepirkumu, godalgas, netiešu izpildi, un paredz finanšu dalībnieku atbildības pārbaudes. Noteikumi, kas pieņemti, pamatojoties uz LESD 322. pantu, attiecas arī uz Savienības budžeta aizsardzību vispārēju trūkumu gadījumā saistībā ar tiesiskumu dalībvalstīs, jo tiesiskuma ievērošana ir būtisks priekšnoteikums pareizai finanšu pārvaldībai un efektīvam ES finansējumam.

(36)Saskaņā ar 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīguma par labāku likumdošanas procesu 22. un 23. punktu šo programmu ir nepieciešams novērtēt, pamatojoties uz informāciju, kas ievākta, izpildot noteiktas uzraudzības prasības, vienlaikus neradot pārmērīgu regulējumu un administratīvo slogu, jo īpaši dalībvalstīm. Šajās prasībās vajadzības gadījumā var iekļaut izmērāmus rādītājus, ko izmantot, izvērtējot programmas ietekmi uz vietas.

(37)Ņemot vērā to, cik svarīgi ir cīnīties pret klimata pārmaiņām atbilstīgi Savienības saistībām īstenot Parīzes nolīgumu un Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķus, šī programma palīdzēs Savienības politikā integrēt rīcību klimata jomā un sasniegt vispārēju mērķi, proti, 25 % no ES budžeta izdevumiem, kas paredzēti klimata mērķu sasniegšanai. Fonda sagatavošanā un īstenošanā tiks apzinātas attiecīgās darbības, un tās tiks atkārtoti izvērtētas tā novērtējumā.

(38)Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet darbības mēroga vai iedarbības dēļ tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai,

(39)Ņemot vērā to, ka ekonomikas digitālajai pārveidei ir nepieciešams noteikts darbaspēka digitālās kompetences līmenis, digitālajā laikmetā nepieciešamo prasmju izplatīšanai vajadzētu būt obligātam horizontālam elementam ikvienā piedāvātajā saskaņotajā individualizēto pakalpojumu kopumā,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Priekšmets

Ar šo regulu izveido Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondu (EGF).

Tajā ir izklāstīti EGF mērķi, Savienības finansējuma forma un šāda finansējuma sniegšanas noteikumi, tostarp dalībvalstu pieteikumi finansiālā ieguldījuma saņemšanai no EGF pasākumiem, kas paredzēti 7. pantā minētajiem atbalsta saņēmējiem.

2. pants

Uzdevums

EGF sekmē labāku globalizācijas un tehnoloģisko sasniegumu sniegto ieguvumu sadalījumu, palīdzot darbu zaudējušiem darba ņēmējiem pielāgoties strukturālām pārmaiņām. EGF palīdz īstenot Eiropas sociālo tiesību pīlārā noteiktos principus un uzlabot sociālo un ekonomisko kohēziju starp reģioniem un dalībvalstīm.

3. pants

Mērķi

1.Programmas vispārīgais mērķis ir apliecināt solidaritāti un sniegt atbalstu darbu zaudējušiem darba ņēmējiem un pašnodarbinātām personām, kuru darbība ir beigusies negaidītu, lielu pārstrukturēšanas pasākumu laikā, kā minēts 5. pantā.

2.EGF konkrētais mērķis ir piedāvāt palīdzību negaidītu, lielu pārstrukturēšanas pasākumu gadījumos, jo īpaši tādos, ko izraisījušas ar globalizāciju saistītas problēmas, piemēram, izmaiņas pasaules tirdzniecības modeļos, tirdzniecības strīdi, finanšu vai ekonomikas krīze, pāreja uz mazoglekļa ekonomiku, vai kas notikuši digitalizācijas vai automatizācijas rezultātā. Īpašu uzmanību pievērš pasākumiem, kas paredzēti, lai palīdzētu visnelabvēlīgākā situācijā esošajām iedzīvotāju grupām.

4. pants

Definīcijas

Šajā regulā:

(a)“darbu zaudējis darba ņēmējs” ir darba ņēmējs, kura nodarbinātība tiek pārtraukta pirms laika, viņu atlaižot, vai kura līgums netiek atjaunots ekonomisku apsvērumu dēļ;

(b)“pašnodarbināta persona” ir persona, kas nodarbina mazāk nekā 10 darba ņēmējus;

(c)“atbalsta saņēmējs” ir persona, kas piedalās EGF līdzfinansētos pasākumos;

(d)“pārkāpums” ir jebkurš piemērojamo tiesību aktu pārkāpums, kas noticis tāda ekonomikas dalībnieka darbības vai bezdarbības dēļ, kurš ir iesaistīts EGF īstenošanā, un kā rezultātā rodas vai varētu rasties kaitējums Savienības budžetam, prasot no šī budžeta segt nepamatotus izdevumus.

5. pants

Intervences kritēriji

1.Dalībvalstis var iesniegt pieteikumu finansiāla ieguldījuma saņemšanai no EGF pasākumiem, kas paredzēti darbu zaudējušiem darba ņēmējiem un pašnodarbinātām personām, saskaņā ar šajā pantā izklāstītajiem noteikumiem.

2.EGF finansiālo ieguldījumu sniedz saistībā ar lieliem pārstrukturēšanas pasākumiem, kas izraisījuši:

(a)vairāk nekā 250 darbu zaudējušu darba ņēmēju vai pašnodarbinātu personu darbības beigšanos četru mēnešu pārskata periodā kādā dalībvalsts uzņēmumā, tostarp tā piegādes uzņēmumos vai pakārtotās ražošanas uzņēmumos;

(b)vairāk nekā 250 darbu zaudējušu darba ņēmēju vai pašnodarbinātu personu darbības beigšanos sešu mēnešu pārskata periodā, īpaši MVU, kas darbojas vienā saimnieciskās darbības nozarē, kas definēta NACE 2. red. nodaļas līmenī, un kuri atrodas vienā vai divos kaimiņu reģionos, kas definēti NUTS 2. līmenī, vai vairāk nekā divos kaimiņu reģionos, kas definēti NUTS 2. līmenī, ja divos reģionos kopā skarti vairāk nekā 250 darba ņēmēju vai pašnodarbinātu personu;

(c)vairāk nekā 250 darbu zaudējušu darba ņēmēju vai pašnodarbinātu personu darbības beigšanos četru mēnešu pārskata periodā, īpaši MVU, kas darbojas vienā vai dažādās saimnieciskās darbības nozarēs, kas definētas NACE 2. red. nodaļas līmenī, un atrodas vienā reģionā, kas definēts NUTS 2. līmenī.

3.Nelielos darba tirgos vai ārkārtas apstākļos, jo īpaši attiecībā uz pieteikumiem, kuros iesaistīti MVU, ja pieteikuma iesniedzēja dalībvalsts tos pienācīgi pamatojusi, finansiālā ieguldījuma pieteikumu saskaņā ar šo pantu var uzskatīt par pieņemamu, kaut arī 1. punkta a), b) vai c) apakšpunktā minētie kritēriji nav pilnībā izpildīti, ja darba ņēmēju atlaišanai ir būtiska ietekme uz nodarbinātību un vietējo vai reģionālo ekonomiku. Pieteikuma iesniedzēja dalībvalsts precizē, kurš no 1. punkta a), b) vai c) apakšpunktā minētajiem intervences kritērijiem nav pilnībā izpildīts. Ārkārtas apstākļos veikto ieguldījumu kopsumma nedrīkst pārsniegt 15 % no EGF gada maksimālās summas.

4.EGF nevar izmantot gadījumos, kad darba ņēmēji tiek atlaisti sakarā ar dalībvalsts veiktiem budžeta samazinājumiem, kas skar nozares, kuras ir atkarīgas no valsts finansējuma.

6. pants

Darbu zaudējušo darba ņēmēju skaita un darbības beigšanās aprēķināšana

1.Pieteikuma iesniedzēja dalībvalsts norāda metodi, ko izmanto, lai 5. panta nolūkiem aprēķinātu 4. pantā definēto darba ņēmēju un pašnodarbināto personu skaitu.

2.Pieteikuma iesniedzēja dalībvalsts aprēķina 1. punktā minēto skaitu, kāds tas ir vienā no šiem datumiem:

(a)datums, kurā darba devējs saskaņā ar Padomes Direktīvas 98/59/EK 36 3. panta 1. punktu kompetentajai valsts iestādei rakstveidā paziņo par plānoto kolektīvo atlaišanu;

(b)datums, kad darba devējs individuāli paziņo darba ņēmējam par atlaišanu vai darba līguma izbeigšanu;

(c)darba līguma faktiskās izbeigšanas vai izbeigšanās datums;

(d)norīkojuma beigas nodarbinātājuzņēmumā; vai

(e)attiecībā uz pašnodarbinātu personu —darbības beigšanas datums, kā noteikts saskaņā ar valsts tiesību vai administratīvajiem aktiem.

Šā punkta a) apakšpunktā minētajos gadījumos pieteikuma iesniedzēja dalībvalsts sniedz Komisijai papildinformāciju par to atlaišanas gadījumu faktisko skaitu, kas notikuši saskaņā ar šīs regulas 5. panta 1. punktu, pirms Komisija pabeidz izvērtējumu.

7. pants

Atbalsttiesīgie saņēmēji

Pieteikuma iesniedzēja dalībvalsts saskaņā ar 8. pantu var sniegt EGF līdzfinansētu saskaņoto individualizēto pakalpojumu kopumu atbalsttiesīgiem saņēmējiem, kas var būt:

(a)darbu zaudējušie darba ņēmēji un pašnodarbinātās personas, kuru skaits aprēķināts saskaņā ar 6. pantu un kuru darbība ir beigusies 5. pantā paredzētajā pārskata periodā;

(b)darbu zaudējušie darba ņēmēji un pašnodarbinātās personas, kuru skaits aprēķināts saskaņā ar 6. pantu un kuru darbība ir beigusies ārpus 5. pantā paredzētā pārskata perioda; proti, sešus mēnešus pirms pārskata perioda sākuma vai laikposmā starp pārskata perioda beigām un pēdējo dienu pirms Komisijas veiktā izvērtējuma pabeigšanas datuma.

Pirmās daļas b) apakšpunktā minētos darba ņēmējus un pašnodarbinātas personas uzskata par atbalsttiesīgām, ja var noteikt skaidru cēloņsakarību ar notikumu, kurš izraisīja atlaišanu pārskata periodā.

8. pants

Atbalsttiesīgie pasākumi

1.Finansiālu ieguldījumu no EGF var sniegt aktīviem darba tirgus pasākumiem, kas ir daļa no saskaņotā individualizēto pakalpojumu kopuma un kas paredzēti, lai veicinātu paredzēto atbalsta saņēmēju un jo īpaši nelabvēlīgā situācijā esošu atlaistu darba ņēmēju reintegrāciju nodarbinātībā vai pašnodarbinātībā.

Digitālajā rūpniecības laikmetā nepieciešamo prasmju izplatīšana ir obligāts horizontāls elements ikvienā piedāvātajā individualizēto pakalpojumu kopumā. Apmācības līmeni pielāgo kvalifikācijām un attiecīgā atbalsta saņēmēja vajadzībām.

Saskaņotajā individualizēto pakalpojumu kopumā jo īpaši var būt:

(a)individuāli pielāgota apmācība un pārkvalifikācija, tostarp informācijas un komunikācijas tehnoloģiju un citu digitālajā laikmetā nepieciešamu prasmju apgūšana, iegūtās pieredzes dokumentāla apliecināšana, palīdzība darba meklēšanā, profesionālā orientācija, konsultāciju pakalpojumi, darbaudzināšana, pārcelšanas atbalsts, uzņēmējdarbības veicināšana, atbalsts pašnodarbinātībai, uzņēmējdarbības sākšanai un darba ņēmēju pārņemšanai, kā arī sadarbības pasākumi;

(b)īpaši pasākumi, kas ir ierobežoti laikā, piemēram, pabalsti darba meklēšanai, stimuli darba devējiem, lai veicinātu darbā pieņemšanu, mobilitātes pabalsti, apmācības vai uzturēšanās pabalsti, tostarp pabalsti aprūpētājiem.

Šā punkta b) apakšpunktā minēto pasākumu izmaksas nedrīkst pārsniegt 35 % no šajā punktā minētā saskaņotā individualizēto pakalpojumu kopuma kopējām izmaksām.

Ieguldījumi pašnodarbinātībai, uzņēmējdarbības sākšanai vai darba ņēmēju pārņemšanai nedrīkst pārsniegt 20 000 EUR vienam darbu zaudējušam darba ņēmējam.

Izstrādājot saskaņoto individualizēto pakalpojumu kopumu, ņem vērā turpmākās darba tirgus perspektīvas un nepieciešamās prasmes. Saskaņotais pakalpojumu kopums ir saderīgs ar pāreju uz resursu ziņā efektīvu un ilgtspējīgu ekonomiku, kā arī pievērš uzmanību digitālās rūpniecības laikmetā vajadzīgu prasmju izplatīšanai un ņem vērā pieprasījumu vietējā darba tirgū.

2.Par šādiem pasākumiem nav tiesību saņemt finansiālu ieguldījumu no EGF:

(a)īpaši laikā ierobežoti pasākumi, kas minēti 1. punkta b) apakšpunktā un kuru īstenošana nav atkarīga no tā, vai paredzētie atbalsta saņēmēji aktīvi piedalās darba meklēšanas vai apmācības pasākumos;

(b)pasākumi, kas saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai koplīgumiem ir jāveic uzņēmumiem.

EGF atbalstītie pasākumi neaizstāj pasīvus sociālās aizsardzības pasākumus.

3.Saskaņoto pakalpojumu kopumu izstrādā, apspriežoties ar paredzētajiem atbalsta saņēmējiem vai to pārstāvjiem, vai sociālajiem partneriem.

4.Pēc pieteikuma iesniedzējas dalībvalsts iniciatīvas finansiālo ieguldījumu no EGF var piešķirt sagatavošanās, pārvaldības, informācijas un reklāmas, kontroles un ziņošanas pasākumiem.

9. pants

Pieteikumi

1.Pieteikuma iesniedzēja dalībvalsts iesniedz pieteikumu Komisijai 12 nedēļu laikā no dienas, kad ir izpildīti 5. panta 2. un 3. punktā minētie kritēriji.

2.Desmit darbdienu laikā no pieteikuma iesniegšanas vai attiecīgā gadījumā no dienas, kad Komisijas rīcībā ir pieteikuma tulkojums, atkarībā no tā, kurš datums ir vēlāk, Komisija informē dalībvalsti par jebkādu papildu informāciju, kas tai ir vajadzīga pieteikuma izvērtēšanai.

3.Ja Komisijai šāda papildu informācija ir vajadzīga, dalībvalsts atbild desmit darbdienu laikā no pieprasījuma dienas. Komisija pēc attiecīgās dalībvalsts pienācīgi pamatota pieprasījuma pagarina šo termiņu par desmit darbdienām.

4.Pamatojoties uz dalībvalsts sniegto informāciju, Komisija pabeidz izvērtēt pieteikuma atbilstību finansiāla ieguldījuma piešķiršanas nosacījumiem 60 darbdienu laikā pēc pilnīga pieteikuma vai attiecīgā gadījumā pieteikuma tulkojuma saņemšanas. Ja Komisija izņēmuma kārtā nevar minēto termiņu ievērot, tā sniedz rakstisku paskaidrojumu, kurā izklāstīti kavēšanās iemesli.

5.Pieteikumā ietver šādu informāciju:

(a)izvērtējums par atlaišanas gadījumu skaitu saskaņā ar 6. pantu, tostarp aprēķināšanas metode;

(b)apstiprinājums, ka gadījumā, ja uzņēmums, kurš atlaidis darba ņēmējus, pēc atlaišanas ir turpinājis darbību, tas ir ievērojis juridiskos pienākumus, kas attiecas uz darba ņēmēju atlaišanu;

(c)īss to notikumu apraksts, kuri izraisīja darba ņēmēju atlaišanu;

(d)attiecīgā gadījumā to uzņēmumu, piegādes vai pakārtotās ražošanas uzņēmumu un nozaru identifikācijai, kurās atlaisti darba ņēmēji, kā arī paredzēto atbalsta saņēmēju kategoriju identifikācija, tos iedalot pēc dzimuma, vecuma grupas un izglītības līmeņa;

(e)paredzamā atlaišanas ietekme uz ekonomiku un nodarbinātību vietējā, reģionālā vai valsts līmenī;

(f)saskaņotā individualizēto pakalpojumu kopuma detalizēts apraksts un saistītie izdevumi, tostarp jo īpaši pasākumi, ar ko atbalsta nelabvēlīgākā situācijā esošiem, gados vecākiem un gados jauniem atbalsta saņēmējiem paredzētas nodarbinātības iniciatīvas;

(g)paskaidrojums par to, cik lielā mērā ir ņemti vērā ieteikumi, kas iekļauti ES kvalitātes sistēmā pārmaiņu un pārstrukturēšanās prognozēšanai, un kā saskaņotais individualizēto pakalpojumu kopums papildina darbības, ko finansē no citiem valsts vai Savienības fondiem, tostarp informācija par pasākumiem, kas attiecīgajiem uzņēmumiem, kuri atlaiduši darba ņēmējus, ir obligāti jāveic saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai koplīgumiem;

(h)paredzamais budžets attiecībā uz katru no sastāvdaļām saskaņotajā individualizēto pakalpojumu kopumā, ko sniedz paredzēto atbalsta saņēmēju atbalstam, un attiecībā uz sagatavošanās, pārvaldības, informācijas un reklāmas, kontroles un ziņošanas pasākumiem;

(i)novērtēšanas nolūkos dalībvalsts noteikti, lietai raksturīgi orientējoši mērķrādītāji attiecībā uz darbu atguvušo atbalsta saņēmēju īpatsvaru sešus mēnešus pēc īstenošanas perioda beigām;

(j)datumi, kuros sākts vai paredzēts sākt sniegt individualizētos pakalpojumus paredzētajiem atbalsta saņēmējiem un veikt EGF īstenošanas darbības, kā noteikts 8. pantā;

(k)procedūras, ko ievēro, apspriežoties ar paredzētajiem atbalsta saņēmējiem vai viņu pārstāvjiem, vai sociālajiem partneriem, kā arī ar vietējām un reģionālām iestādēm vai vajadzības gadījumā ar citām attiecīgām ieinteresētajām personām;

(l)paziņojums par pieprasītā EGF atbalsta atbilstību procesuālajiem un materiālajiem Savienības noteikumiem par valsts atbalstu, kā arī paziņojums, kurā izklāstīts, kāpēc saskaņotais individualizēto pakalpojumu kopums neaizstāj pasākumus, kas saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai koplīgumiem jāveic uzņēmumiem;

(m)valsts priekšfinansējuma vai līdzfinansējuma avoti un attiecīgā gadījumā citi līdzfinansējuma avoti.

10. pants

Papildināmība, atbilstība un koordinācija

1.Finansiāls ieguldījums no EGF neaizstāj pasākumus, kas uzņēmumiem jāveic saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai koplīgumiem.

2.Paredzēto atbalsta saņēmēju atbalsts papildina dalībvalstu pasākumus valsts, reģionālā un vietējā līmenī, tostarp tos, ko līdzfinansē no citiem Savienības fondiem, saskaņā ar ieteikumiem, kas iekļauti ES kvalitātes sistēmā pārmaiņu un pārstrukturēšanās prognozēšanai.

3.Finansiālais ieguldījums no EGF ir tikai tādā apjomā, kāds nepieciešams, lai sniegtu pagaidu, vienreizēju atbalstu paredzētajiem atbalsta saņēmējiem. EGF atbalstītie pasākumi atbilst Savienības un valsts tiesību aktiem, tostarp noteikumiem par valsts atbalstu.

4.Saskaņā ar attiecīgajiem pienākumiem Komisija un pieteikuma iesniedzēja dalībvalsts nodrošina Savienības fondu palīdzības koordināciju.

5.Pieteikuma iesniedzēja dalībvalsts nodrošina, ka konkrētie pasākumi, kas saņem finansiālu ieguldījumu no EGF, nesaņem palīdzību no citiem Savienības finanšu instrumentiem.

11. pants

Vīriešu un sieviešu līdztiesība un nediskriminēšana

Komisija un dalībvalstis nodrošina, ka vīriešu un sieviešu līdztiesība un dzimumu līdztiesības aspekta integrācija ir dažādo EGF finansiālā ieguldījuma īstenošanas posmu neatņemama sastāvdaļa un tiek veicināta šo posmu īstenošanas gaitā.

Komisija un dalībvalstis veic visus atbilstošos pasākumus, lai saistībā ar piekļuvi EGF un dažādajos finansiālā ieguldījuma īstenošanas posmos novērstu jebkādu diskrimināciju dzimuma, dzimumidentitātes, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ.

12. pants

Tehniskā palīdzība pēc Komisijas iniciatīvas

1.Pēc Komisijas iniciatīvas ne vairāk kā 0,5 % no EGF maksimālā gada apjoma var izmantot tehniskajai un administratīvajai palīdzībai, kas vajadzīga tā īstenošanai, piemēram, sagatavošanās, uzraudzības, kontroles, revīzijas un novērtēšanas darbībām, tostarp korporatīvajām informācijas tehnoloģiju sistēmām, komunikācijas darbībām un tām darbībām, kas uzlabo EGF atpazīstamību, kā arī citiem administratīvās un tehniskās palīdzības pasākumiem. Šie pasākumi var ietvert turpmākos un iepriekšējos plānošanas periodus.

2.Nepārsniedzot 1. punktā noteikto maksimālo apjomu, Komisija iesniedz pieprasījumu tehniskajai palīdzībai nepieciešamo apropriāciju pārvietošanai uz attiecīgajām budžeta pozīcijām saskaņā ar Finanšu regulas 31. pantu.

3.Komisija pēc savas iniciatīvas īsteno tehnisko palīdzību tiešā vai netiešā pārvaldībā saskaņā ar Finanšu regulas [62. panta 1. punkta a) un c) apakšpunktu].

4.Komisijas tehniskā palīdzība ietver informācijas un norādījumu sniegšanu dalībvalstīm par EGF izmantošanu, uzraudzību un izvērtēšanu. Komisija arī Eiropas un valstu sociālajiem partneriem sniedz informāciju un skaidrus norādījumus par EGF izmantošanu. Būtisku ekonomisku traucējumu gadījumā dalībvalstī virzības pasākumi var arī ietvert darba grupu izveidi.

13. pants

Informācija, komunikācija un reklāma

1.Dalībvalstis atzīst Savienības finansējuma izcelsmi un nodrošina tā atpazīstamību, sniedzot dažādām auditorijām konsekventu, lietderīgu un mērķorientētu informāciju, tostarp mērķorientētu informāciju atbalsta saņēmējiem, vietējām un reģionālām iestādēm, sociālajiem partneriem, plašsaziņas līdzekļiem un sabiedrībai.

Dalībvalstis izmanto ES emblēmu kopā ar vienkāršu paziņojumu par finansējumu (“finansē/līdzfinansē Eiropas Savienība”) saskaņā ar [Kopīgo noteikumu regulas VIII pielikumu].

2.Komisija uztur un regulāri atjaunina klātbūtni tiešsaistē, kas pieejama visās Savienības iestāžu oficiālajās valodās, lai sniegtu atjauninātu informāciju par EGF, norādījumus par pieteikumu iesniegšanu, kā arī informāciju par apstiprinātajiem un noraidītajiem pieteikumiem un par Eiropas Parlamenta un Padomes lomu budžeta procedūrā.

3.Lai uzlabotu EGF efektivitāti un nodrošinātu, ka Savienības pilsoņi un darba ņēmēji zina par EGF, Komisija, pamatojoties uz savu pieredzi, īsteno informācijas un komunikācijas pasākumus par EGF lietām un iznākumiem.

Dalībvalstis nodrošina, ka pēc Savienības iestāžu, struktūru vai aģentūru pieprasījuma tiek darīti pieejami visi komunikācijas un atpazīstamības materiāli un Savienībai tiek piešķirta uz autoratlīdzību nebalstīta, neekskluzīva un neatsaucama licence šādu materiālu izmantošanai un visas ar tiem saistītās iepriekš esošās tiesības. Ar licenci Savienībai piešķir šādas tiesības:

•    iekšēja izmantošana, proti, tiesības reproducēt, kopēt un darīt pieejamus komunikācijas un atpazīstamības materiālus ES un ES dalībvalstu iestādēm un aģentūrām, kā arī to darbiniekiem;

•    komunikācijas un atpazīstamības materiālu reproducēšana ar jebkādiem līdzekļiem un jebkādā formā, kopumā vai daļēji;

•    komunikācijas un atpazīstamības materiālu publiskošana, izmantojot jebkādus komunikācijas līdzekļus;

•    komunikācijas un atpazīstamības materiālu (vai to kopiju) publiska izplatīšana jebkādā formā;

•    komunikācijas un atpazīstamības materiālu uzglabāšana un arhivēšana;

•    apakšlicenču piešķiršana trešām personām par tiesībām uz komunikācijas un atpazīstamības materiāliem.

Savienībai var piešķirt papildu tiesības.

4.No resursiem, kas saskaņā ar šo regulu piešķirti komunikācijas darbībām, sedz arī institucionālo komunikāciju par Savienības politiskajām prioritātēm, ja tās ir saistītas ar 3. pantā minētajiem vispārīgajiem mērķiem.

14. pants

Finansiālā ieguldījuma noteikšana

1.Komisija, pamatojoties uz izvērtējumu, kas veikts saskaņā ar 9. pantu, un jo īpaši ņemot vērā paredzēto atbalsta saņēmēju skaitu, ierosinātos pasākumus un paredzētās izmaksas, novērtē un pēc iespējas ātrāk ierosina iespējamo EGF finansiālā ieguldījuma summu, ko var sniegt pieejamo resursu robežās.

2.Piedāvāto pasākumu EGF līdzfinansēšanas likmi saskaņo ar augstāko ESF+ līdzfinansēšanas likmi attiecīgajā dalībvalstī.

3.Ja, pamatojoties uz izvērtējumu, kas veikts saskaņā ar 9. pantu, Komisija secina, ka nosacījumi finansiālā ieguldījuma piešķiršanai saskaņā ar šo regulu ir izpildīti, tā nekavējoties sāk 16. pantā izklāstīto procedūru.

4.Ja, pamatojoties uz izvērtējumu, kas veikts saskaņā ar 9. pantu, Komisija secina, ka nosacījumi finansiālā ieguldījuma piešķiršanai saskaņā ar šo regulu nav izpildīti, tā nekavējoties par to paziņo pieteikuma iesniedzējai dalībvalstij.

15. pants

Atbilstības periods

1.Tiesības saņemt EGF finansiālo ieguldījumu par izdevumiem ir no datumiem, kas norādīti pieteikumā atbilstīgi 9. panta 5. punkta j) apakšpunktam un kad attiecīgā dalībvalsts sāk vai paredz sākt sniegt individualizētos pakalpojumus paredzētajiem atbalsta saņēmējiem vai kad tai rodas administratīvie izdevumi par EGF īstenošanu saskaņā ar 8. panta 1. un 4. punktu.

2.Dalībvalsts 8. pantā noteiktos atbalsttiesīgos pasākumus veic pēc iespējas drīz un vēlākais 24 mēnešu laikā no dienas, kad stājas spēkā lēmums par finansiālo ieguldījumu.

3.Īstenošanas periods ir laikposms, kas sākas no atbilstoši 9. panta 5. punkta j) apakšpunktam pieteikumā norādītajiem datumiem, kad attiecīgā dalībvalsts sāk sniegt individualizētos pakalpojumus paredzētajiem atbalsta saņēmējiem un sāk īstenot EGF, kā noteikts 8. pantā, un beidzas 24 mēnešus pēc dienas, kad stājas spēkā lēmums par finansiālo ieguldījumu.

4.Ja atbalsta saņēmējs apmeklē izglītības vai apmācības kursu, kura ilgums ir divi gadi vai ilgāk, par šāda kursa maksu EGF līdzfinansējumu ir tiesības saņemt līdz 20. panta 1. punktā minētā noslēguma ziņojuma iesniegšanas datumam ar noteikumu, ka attiecīgie izdevumi ir radušies pirms minētā datuma.

5.Regulas 8. panta 4. punktā noteiktie izdevumi ir atbalsttiesīgi līdz noslēguma ziņojuma iesniegšanas termiņam saskaņā ar 20. panta 1. punktu.

16. pants

Budžeta procedūra un īstenošana

1.Ja Komisija ir secinājusi, ka nosacījumi EGF finansiālā ieguldījuma saņemšanai ir izpildīti, tā iesniedz pieprasījumu par līdzekļu pārvietošanu uz attiecīgajām budžeta pozīcijām saskaņā ar Finanšu regulas 31. pantu.

2.Pārvietošanas pieprasījumam pievieno pieteikuma atbalsttiesīguma pārbaudes kopsavilkumu.

3.Komisija ar īstenošanas aktu pieņem lēmumu par finansiālo ieguldījumu, kas stājas spēkā datumā, kad Eiropas Parlaments un Padome paziņo Komisijai, ka budžeta pārvietošana ir apstiprināta. Lēmums ir finansēšanas lēmums Finanšu regulas 110. panta nozīmē.

17. pants

Finansiālā ieguldījuma izmaksa un izmantošana

1.Pēc tam, kad ir stājies spēkā lēmums par finansiālo ieguldījumu saskaņā ar 16. panta 3. punktu, Komisija attiecīgajai dalībvalstij vienā priekšfinansējuma maksājumā izmaksā finansiālo ieguldījumu 100 % apmērā, un parasti tas notiek 15 darbdienu laikā. Priekšfinansējumu dzēš, tiklīdz dalībvalsts iesniedz apstiprinātu izdevumu pārskatu saskaņā ar 20. panta 1. punktu. Neizlietoto summu atmaksā Komisijai.

2.Šā panta 1. punktā minēto finansiālo ieguldījumu īsteno, piemērojot dalītas pārvaldības principu saskaņā ar Finanšu regulas 63. pantu.

3.Sīkākus finansēšanas tehniskos noteikumus Komisija nosaka 16. panta 3. punktā minētajā lēmumā par finansiālo ieguldījumu.

4.Veicot pasākumus, kas ietverti saskaņotajā individualizēto pakalpojumu kopumā, attiecīgā dalībvalsts var iesniegt Komisijai priekšlikumu grozīt iekļautās darbības, pievienojot citus 8. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā uzskaitītos atbalsttiesīgos pasākumus, ar noteikumu, ka šādi grozījumi ir pienācīgi pamatoti un kopsumma nepārsniedz 16. panta 3. punktā minēto finansiālo ieguldījumu. Komisija izvērtē ierosinātos grozījumus un piekrišanas gadījumā attiecīgi groza lēmumu par finansiālo ieguldījumu.

5.Attiecīgajai dalībvalstij ir elastība līdzekļu pārdalē starp budžeta posteņiem, kā noteikts lēmumā par finansiālo ieguldījumu saskaņā ar 16. panta 3. punktu. Ja līdzekļu pārvietojums vienam vai vairākiem noteiktajiem budžeta posteņiem pārsniedz 20 % pieaugumu, dalībvalsts par to iepriekš paziņo Komisijai.

18. pants

Euro izmantošana

Pieteikumos, lēmumos par finansiālo ieguldījumu un ziņojumos saskaņā ar šo regulu, kā arī citos saistītos dokumentos visas summas izsaka euro.

19. pants

Rādītāji

1.    Regulas pielikumā ir noteikti rādītāji, ar kuriem ziņo par programmas virzību ceļā uz 3. pantā noteikto mērķu sasniegšanu.

2.    Darbības rezultātu ziņošanas sistēma nodrošina, ka programmas īstenošanas un rezultātu uzraudzībai vajadzīgie dati tiek savākti efektīvi, lietderīgi un savlaicīgi. Šim nolūkam dalībvalstīm uzliek samērīgas ziņošanas prasības.

3.    Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 25. pantu attiecībā uz pielikumā iekļauto rādītāju grozījumiem, lai vajadzības gadījumā nodrošinātu efektīvu fonda izmantošanas izvērtējumu.

20. pants

Noslēguma ziņojums un izbeigšana

1.Ne vēlāk kā septītā mēneša beigās pēc 15. panta 3. punktā noteiktā perioda beigām attiecīgā dalībvalsts iesniedz Komisijai noslēguma ziņojumu par finansiālā ieguldījuma īstenošanu, tostarp šādu informāciju:

(a)pasākumu veidi un galvenie rezultāti, raksturojot problēmas, gūto pieredzi, sinerģiju un papildināmību ar citiem ES fondiem un, ja vien tas ir iespējams, norādot pasākumu papildināmību ar citu Savienības vai valstu programmu finansētajiem pasākumiem saskaņā ar ES kvalitātes sistēmu pārmaiņu un pārstrukturēšanās prognozēšanai;

(b)to struktūru nosaukumi, kuras dalībvalstī īsteno pasākumu kopumu;

(c)19. pantā noteiktie rādītāji;

(d)rezultāti, kas gūti atbalsta saņēmēju apsekojumā, kas veikts sešus mēnešus pēc īstenošanas perioda beigām un kurā ietver jūtamas pārmaiņas saistībā ar atbalsta saņēmēju nodarbināmību, vai attiecībā uz tiem, kuri jau ir atraduši darbu, – papildu informāciju par atrastā darba kvalitāti, piemēram, darbalaika un atbildības līmeņa izmaiņas vai algas līmeņa izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo darbu, kā arī jomu, kurā persona ir atradusi darbu, un šīs informācijas sadalījumu pēc dzimuma, vecuma grupas un izglītības līmeņa;

(e)informācija par to, vai uzņēmums, kurš atlaidis darba ņēmējus, izņemot mikrouzņēmumus un MVU, iepriekšējos piecos gados ir saņēmis valsts atbalstu vai iepriekšēju finansējumu no Savienības kohēzijas vai struktūrfondiem;

(f)paziņojums, kurā iekļauts izdevumu pamatojums.

2.Ne vēlāk kā 19. mēneša beigās pēc 15. panta 3. punktā noteiktā perioda beigām attiecīgā dalībvalsts iesniedz vienkāršu datu kopu, kas sniedz informāciju par pielikuma 3. punktā noteikto ilgtermiņa rezultātu rādītāju.

3.Ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc tam, kad Komisija ir saņēmusi visu saskaņā ar 1. punktu prasīto informāciju, tā izbeidz finansiālo ieguldījumu, nosakot EGF finansiālā ieguldījuma galīgo summu un attiecīgā gadījumā atlikumu, kas attiecīgajai dalībvalstij jāmaksā saskaņā ar 24. pantu. Finansiālo ieguldījumu izbeidz tikai tad, kad saskaņā ar 2. punktu ir sniegts ilgtermiņa rezultātu rādītājs.

21. pants

Divgadu ziņojums

1.Līdz 2021. gada 1. augustam un pēc tam reizi divos gados Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei vispusīgu, kvantitatīvu un kvalitatīvu ziņojumu par pasākumiem, kas iepriekšējos divos gados veikti saskaņā ar šo regulu un Regulu (ES) Nr. 1309/2013. Ziņojumā galveno uzmanību pievērš EGF sasniegtajiem rezultātiem un jo īpaši ietver informāciju, kas saistīta ar iesniegtajiem pieteikumiem, pieņemtajiem lēmumiem, finansētajiem pasākumiem, tostarp statistiku par pielikumā noteiktajiem rādītājiem, un šādu pasākumu papildināmību ar pasākumiem, kas finansēti no citiem Savienības fondiem, jo īpaši ESF+, un informāciju par veikto finansiālo ieguldījumu izbeigšanu, kā arī norāda informāciju par pieteikumiem, kuri noraidīti vai kuru finansējuma apmērs samazināts nepietiekamu apropriāciju vai neatbilstības dēļ.

2.Ziņojumu informācijas nolūkā nosūta Revīzijas palātai, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai, Reģionu komitejai un sociālajiem partneriem.

22. pants

Novērtējums

1.Reizi četros gados Komisija pēc savas iniciatīvas un ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm veic EGF finansiālo ieguldījumu novērtējumu.

2.Šā panta 1. punktā minēto novērtējumu rezultātus informācijas nolūkā nosūta Eiropas Parlamentam, Padomei, Revīzijas palātai, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai, Reģionu komitejai un sociālajiem partneriem. Novērtējumos iekļautos ieteikumus ņem vērā, izstrādājot jaunas programmas nodarbinātības un sociālo jautājumu jomā vai pilnveidojot pašreizējās programmas.

3.Šā panta 1. punktā minētajos novērtējumos iekļauj attiecīgu statistiku par finansiālajiem ieguldījumiem, kas iedalīta pa dalībvalstīm.

4.Lai nodrošinātu efektīvu izvērtējumu par EGF panākumiem virzība uz tā mērķu sasniegšanu, Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 25. pantu attiecībā uz pielikuma grozījumiem, lai vajadzības gadījumā pārskatītu vai papildinātu rādītājus un papildinātu šo regulu ar noteikumiem par uzraudzības un novērtēšanas sistēmas izveidi.

23. pants

Vadība un finanšu kontrole

1.Neskarot Komisijas atbildību par Savienības vispārējā budžeta izpildi, dalībvalstis uzņemas atbildību par EGF atbalstīto pasākumu pārvaldību un pasākumu finansiālo kontroli. Tās veic šādus pasākumus:

(a)pārbauda, vai pārvaldības un kontroles pasākumi ir izveidoti un tiek īstenoti tā, lai nodrošinātu, ka Savienības līdzekļus izlieto efektīvi un pareizi, saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu;

(b)nodrošina, ka pārraudzības datu iesniegšana ir obligāta prasība līgumos ar tām struktūrām, kuras nodrošina saskaņoto individualizēto pakalpojumu kopumu;

(c)pārbauda, vai finansētie pasākumi ir pienācīgi īstenoti;

(d)nodrošina, ka finansētie izdevumi ir pamatoti ar pārbaudāmiem apliecinošiem dokumentiem un ka tie ir likumīgi un pareizi;

(e)novērš, konstatē un labo pārkāpumus, tostarp krāpšanu, un atgūst nepamatoti izmaksātās summas, attiecīgā gadījumā kopā ar procentiem par kavētiem maksājumiem. Dalībvalstis par pārkāpumiem, tostarp krāpšanu ziņo Komisijai.

2.Piemērojot Finanšu regulas [63. panta 3. punktu?], dalībvalstis norāda struktūras, kas ir atbildīgas par EGF atbalstīto pasākumu pārvaldību un kontroli. Šīs struktūras sniedz Komisijai Finanšu regulas [63. panta 5., 6. un 7. punktā?] noteikto informāciju par finansiālā ieguldījuma īstenošanu, iesniedzot šīs regulas 20. panta 1. punktā minēto noslēguma ziņojumu.

Ja saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1309/2013 izraudzītās iestādes ir sniegušas pietiekamas garantijas, ka maksājumi ir likumīgi un pareizi, un pienācīgi uzskaitīti, attiecīgā dalībvalsts var paziņot Komisijai, ka šīs iestādes ir apstiprinātas saskaņā ar šo regulu. Šajā gadījumā attiecīgā dalībvalsts norāda, kuras iestādes ir apstiprinātas un kādi ir to pienākumi.

3.Dalībvalstis veic vajadzīgās finanšu korekcijas, ja ir konstatēts pārkāpums. Dalībvalstu veiktās korekcijas ir visa finansiālā ieguldījuma vai tā daļas anulēšana. Dalībvalstis atgūst visas summas, kas nepamatoti izmaksātas atklātu pārkāpumu rezultātā, atmaksā tās Komisijai un, ja attiecīgā dalībvalsts summu neatmaksā noteiktajā laikā, tai piemēro nokavējuma procentus.

4.Komisija, atbildot par Savienības vispārējā budžeta izpildi, veic visus vajadzīgos pasākumus, lai pārbaudītu, vai finansētās darbības ir veiktas saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu. Pieteikuma iesniedzējas dalībvalsts pienākums ir nodrošināt, lai tai būtu labi funkcionējošas pārvaldības un kontroles sistēmas. Komisija pārliecinās, ka šādas sistēmas pastāv.

Šim nolūkam, neskarot Revīzijas palātas pilnvaras vai dalībvalsts veiktās pārbaudes saskaņā ar valsts normatīvajiem un administratīvajiem aktiem, Komisijas ierēdņi vai darbinieki saistībā ar EGF finansētajiem pasākumiem var veikt pārbaudes uz vietas, tostarp pārbaudes izlases kārtā, par to brīdinot vismaz vienu darbdienu iepriekš. Komisija par to paziņo pieteikuma iesniedzējai dalībvalstij, lai saņemtu no tās visu vajadzīgo palīdzību. Attiecīgās dalībvalsts ierēdņi vai darbinieki var piedalīties šādās pārbaudēs.

5.Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 25. pantu, lai papildinātu 1. punkta e) apakšpunktu, nosakot kritērijus, saskaņā ar kuriem nosaka pārkāpumu gadījumus, par kuriem ir jāziņo, un sniedzamos datus.

6.Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šī panta piemērošanai, Komisija pieņem īstenošanas aktu, ar ko nosaka formātu, kas izmantojams, ziņojot par pārkāpumiem saskaņā ar 26. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.

7.Dalībvalstis nodrošina, ka visi apliecinošie dokumenti par veiktajiem izdevumiem ir Komisijai un Revīzijas palātai pieejami trīs gadus pēc EGF finansiālā ieguldījuma izbeigšanas.

24. pants

Finansiālā ieguldījuma atgūšana

1.Gadījumos, kad saskaņotā individualizēto pakalpojumu kopuma faktiskās izmaksas ir mazākas par finansiālā ieguldījuma summu saskaņā ar 16. pantu, Komisija atgūst attiecīgo summu pēc tam, kad ir devusi attiecīgajai dalībvalstij iespēju iesniegt savus apsvērumus.

2. Ja pēc nepieciešamo pārbaužu pabeigšanas Komisija secina, ka dalībvalsts nav izpildījusi pienākumus, kas noteikti lēmumā par finansiālo ieguldījumu, vai nepilda saskaņā ar 23. panta 1. punktu noteiktos pienākumus, tā dod iespēju attiecīgajai dalībvalstij iesniegt savus apsvērumus. Ja netiek panākta vienošanās, Komisija ar īstenošanas aktu pieņem lēmumu veikt vajadzīgās finanšu korekcijas, anulējot visu attiecīgajam pasākumam piešķirto EGF finansiālo ieguldījumu vai tā daļu. Šo lēmumu pieņem 12 mēnešu laikā pēc dalībvalsts apsvērumu saņemšanas. Attiecīgā dalībvalsts atgūst visas summas, kas nepamatoti izmaksātas pārkāpuma rezultātā, un, ja pieteikuma iesniedzēja dalībvalsts summu neatmaksā noteiktajā laikā, tai piemēro nokavējuma procentus.

25. pants
Pilnvaru deleģēšana

1.Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus. 

2.Pilnvaras pieņemt 19. panta 3. punktā un 23. panta 5. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no dienas, kad stājas spēkā šī regula.

3.Eiropas Parlaments vai Padome var jebkurā laikā atsaukt 19. panta 3. punktā un 23. panta 5. punktā minētās pilnvaras pieņemt deleģētus aktus. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5.Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.Saskaņā ar 19. panta 3. punktu un 23. panta 5. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

26. pants
Komiteju procedūra

1.Komisijai palīdz komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 4. pantu.

27. pants

Pārejas noteikums

Regulu (ES) Nr. 1309/2013 turpina piemērot pieteikumiem, kas iesniegti līdz 2020. gada 31. decembrim. To piemēro līdz attiecīgo lietu slēgšanai.

28. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro pieteikumiem, kas iesniegti no 2021. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

1.2.Attiecīgā(-s) rīcībpolitikas joma(-s) (programmu kopums)

1.3.Priekšlikuma/iniciatīvas būtība

1.4.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

1.5.Ilgums un finansiālā ietekme

1.6.Paredzētie pārvaldības veidi

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1.Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1.Attiecīgā(-s) daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija(-s) un budžeta izdevumu pozīcija(-s)

3.2.Paredzamā ietekme uz izdevumiem 

3.2.1.Kopsavilkums par paredzamo ietekmi uz izdevumiem

3.2.2.Paredzamā ietekme uz administratīvajām apropriācijām

3.2.3.Trešo personu iemaksas

3.3.Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

1.2.Attiecīgās rīcībpolitikas joma(-s) (programmu kopums)

1.3.Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz:

◻ jaunu darbību 

◻ jaunu darbību, kas balstās uz iepriekš veiktu izmēģinājuma projektu/ sagatavošanas darbību 37  

☑ spēkā esošas darbības turpināšanu 

◻ vienas vai vairāku darbību apvienošanu vai pārorientēšanu uz citu/jaunu darbību 

1.4.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

1.4.1.Īstermiņā vai ilgtermiņā izpildāmās vajadzības, tostarp sīki izstrādāts iniciatīvas izvēršanas grafiks

1.4.2.Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība (tās pamatā var būt dažādi faktori, piemēram, koordinēšanas radītie ieguvumi, juridiskā noteiktība, lielāka rezultativitāte vai papildināmība. Šā punkta izpratnē “Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība” ir vērtība, kas veidojas Savienības iesaistīšanās rezultātā un kas papildina vērtību, kura veidotos, ja dalībvalstis rīkotos atsevišķi.

1.4.3.Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

1.4.4.Saderība un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem

1.5.Ilgums un finansiālā ietekme

☑ ierobežota ilguma priekšlikums/iniciatīva 

–☑    spēkā no 2021. gada 1. janvāra

–☑    finansiālā ietekme uz saistību apropriācijām – no 2021. līdz 2027. gadam, uz maksājumu apropriācijām – no 2021. līdz 2031. gadam.

◻ beztermiņa priekšlikums/iniciatīva

–Īstenošana ar uzsākšanas periodu no GGGG. līdz GGGG., pēc kura turpinās normāla darbība.

1.6.Plānotie pārvaldības veidi 38  

☑Komisijas īstenota tieša pārvaldība:

–☑ ko veic tās struktūrvienības, tostarp personāls Savienības delegācijās;

–◻    ko veic izpildaģentūras.

☑Dalīta pārvaldība kopā ar dalībvalstīm

◻Netieša pārvaldība, kurā budžeta īstenošanas uzdevumi uzticēti:

–◻ trešām valstīm vai to izraudzītām struktūrām;

–◻ starptautiskām organizācijām un to aģentūrām (precizēt);

–◻ EIB un Eiropas Investīciju fondam;

–◻ Finanšu regulas 70. un 71. pantā minētajām struktūrām;

–◻ publisko tiesību subjektiem;

–◻ privāttiesību subjektiem, kas veic valsts pārvaldes uzdevumus, ja tie sniedz pienācīgas finanšu garantijas;

–◻ struktūrām, kuru darbību reglamentē dalībvalsts privāttiesības, kurām ir uzticēta publiskā un privātā sektora partnerības īstenošana un kuras sniedz pienācīgas finanšu garantijas;

–◻ personām, kurām ir uzticēts veikt īpašas darbības KĀDP jomā, kāda tā paredzēta Līguma par Eiropas Savienību V sadaļā, un kuras ir noteiktas attiecīgā pamataktā.

–Ja norādīti vairāki pārvaldības veidi, iedaļā “Piezīmes” sniedziet papildu informāciju.

Piezīmes

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1.Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

Norādīt periodiskumu un nosacījumus.

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma

2.2.1.Ierosinātā(-o) pārvaldības veida(-u), finansējuma apgūšanas mehānisma, maksāšanas kārtības un kontroles stratēģijas pamatojums

2.2.2.Informācija par apzinātajiem riskiem un risku mazināšanai izveidoto(-ajām) iekšējās kontroles sistēmu(-ām)

2.2.3.Pārbaužu izmaksas un to lietderības pamatojums (attiecība “kontroles izmaksas ÷ attiecīgo pārvaldīto fondu vērtība”), un gaidāmā kļūdu riska līmeņa novērtējums (maksājumu izdarīšanas un programmas slēgšanas brīdī)

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi

Norādīt esošos vai paredzētos novēršanas pasākumus un citus pretpasākumus, piemēram, krāpšanas apkarošanas stratēģijā iekļautos pasākumus.

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1.Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija un jauna(-s) ierosinātā(-s) budžeta izdevumu pozīcija(-s)

3.2.Paredzamā ietekme uz izdevumiem

3.2.1.Kopsavilkums par paredzamo ietekmi uz izdevumiem

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

Citu administratīvo izdevumu kopējais finansējums ir norādīts ESF+ finanšu pārskatā.

3.2.2.Kopsavilkums par paredzamo ietekmi uz administratīvajām apropriācijām

–◻    Priekšlikums/iniciatīva neparedz izmantot administratīvās apropriācijas

–☑    Priekšlikums/iniciatīva paredz izmantot administratīvās apropriācijas šādā veidā:

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

Vajadzīgās cilvēkresursu un citu administratīvu izdevumu apropriācijas tiks nodrošinātas no ĢD apropriācijām, kas jau ir piešķirtas darbības pārvaldībai un/vai ir pārdalītas attiecīgajā ģenerāldirektorātā, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtus papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

3.2.2.1.Paredzamās vajadzības pēc cilvēkresursiem

–◻    Priekšlikums/iniciatīva neparedz cilvēkresursu izmantošanu.

–☑    Priekšlikums/iniciatīva paredz cilvēkresursu izmantošanu šādā veidā:

Aplēse izsakāma ar pilnslodzes ekvivalentu

Vajadzības pēc cilvēkresursiem tiks nodrošinātas, izmantojot attiecīgā ĢD darbiniekus, kuri jau ir iesaistīti konkrētās darbības pārvaldībā un/vai ir pārgrupēti attiecīgajā ģenerāldirektorātā, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtus papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

Veicamo uzdevumu apraksts

3.2.3.Trešo personu iemaksas

Priekšlikums/iniciatīva:

–☑    neparedz trešo personu līdzfinansējumu

–◻    paredz trešo personu sniegtu līdzfinansējumu:

Apropriācijas EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

3.3.Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem

–☑    Priekšlikums/iniciatīva ieņēmumus finansiāli neietekmē.

–◻    Priekšlikums/iniciatīva finansiāli ietekmē:

◻    pašu resursus

◻    citus ieņēmumus

Norādiet, ja ieņēmumi ir piešķirti izdevumu pozīcijām ◻    

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

Attiecībā uz piešķirtajiem ieņēmumiem norādīt attiecīgo(-ās) budžeta izdevumu pozīciju(-as).

Citas piezīmes (piem., metode/formula, ko izmanto, lai aprēķinātu ietekmi uz ieņēmumiem, vai jebkura cita informācija).

(1)    OV L 406, 30.12.2006., 1. lpp.

(2)    COM(2008) 800 galīga redakcija, 26.11.2008.

(3)    Regula (EK) Nr. 546/2009, OV L 167, 29.6.2009., 26. lpp.

(4)    Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1309/2013 par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondu (2014–2020) un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1927/2006.

(5)     https://ec.europa.eu/commission/priorities/deeper-and-fairer-economic-and-monetary-union/european-pillar-social-rights_lv .

(6)    2007.–2013. gada finansēšanas periodā sākotnējais slieksnis bija 1000 zaudētu darbvietu. Zemāks slieksnis – 500 zaudētu darbvietu– būtiski nepalielināja pieteikumu skaitu 2014.–2020. gada finansēšanas periodā. Tomēr dažos pieteikumos tika izmantota ārkārtēju apstākļu klauzula, kas ļauj pieteikumu pamatot ar mazāku atlaisto darba ņēmēju skaitu, jo šie atlaišanas gadījumi būtiski ietekmēja attiecīgo reģionu.

(7)    Ārkārtas palīdzības fonda līdzekļu izmantošana ir atkarīga no ārkārtas gadījumu skaita, ko ir grūti paredzēt. Ja nopietnas ekonomikas lejupslīdes dēļ vajadzētu līdzekļus izmantot pilnībā, iespējamās sekas būtu jāapspriež daudzgadu finanšu shēmas pārskatīšanas laikā.

(8)    https://ec.europa.eu/commission/sites/beta-political/files/communication-new-modern-multiannual-financial-framework_en.pdf.

(9)    Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “ES kvalitātes sistēma pārmaiņu un pārstrukturēšanās prognozēšanai”, (COM(2013)882 final, 13.12.2013.).

(10)    Komisijas ziņojums par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda (EGF) starpposma novērtējumu (COM(2018) 297 final, 16.5.2018.), un pievienotais Komisijas dienestu darba dokuments par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda (EGF) starpposma novērtējumu (SWD(2018)192 final, 16.5.2018.).

(11)

   Skatīt EMPL ĢD pētījumu, kas papildina cilvēkkapitālā veiktā ieguldījuma ietekmes novērtējumu (vēl turpinās): “Dažādās EGF pārvaldībā iesaistītās ieinteresētās personas EGF integrāciju citu EMPL ĢD pārvaldīto fondu ietvaros uzskatīja par nevēlamu.”

(12)    Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgums par labāku likumdošanas procesu; OV L 123, 12.15.2016., 1.–14. lpp.

(13)    OV C , , . lpp.

(14)    OV C , , . lpp.

(15)     https://ec.europa.eu/commission/priorities/deeper-and-fairer-economic-and-monetary-union/european-pillar-social-rights_lv .

(16)     http://eu-un.europa.eu/eu-response-2030-agenda-sustainable-development-sustainable-european-future/ .

(17)     https://sustainabledevelopment.un.org/post2015/transformingourworld .

(18)    https://ec.europa.eu/commission/sites/beta-political/files/communication-new-modern-multiannual-financial-framework_en.pdf.

(19)     https://ec.europa.eu/commission/white-paper-future-europe-reflections-and-scenarios-eu27_lv .

(20)     https://ec.europa.eu/commission/publications/reflection-paper-harnessing-globalisation_lv .

(21)     https://ec.europa.eu/commission/publications/reflection-paper-future-eu-finances_lv .

(22)    KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI “ES kvalitātes sistēma pārmaiņu un pārstrukturēšanās prognozēšanai”, (COM(2013)882 final, 13.12.2013.).

(23)    Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Regula (EK) Nr.1927/2006 par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda izveidi ( OV L 406, 30.12.2006., 1. lpp. ).

(24)    Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 18. jūnija Regula (EK) Nr. 546/2009, ar kuru groza Regulu (EK) Nr.1927/2006 par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda izveidi ( OV L 167, 29.6.2009., 26. lpp. ).

(25)    Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1309/2013 par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondu (2014–2020) un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1927/2006.

(26)    COM (2018) 297 final un pievienotais SWD (2018) 192 final.

(27)    Komisijas SWD (2018) 171 final un tā pielikums COM (2018) 321 final.

(28)    OJ L […], […], […]. lpp.

(29)    Atsauce tiks atjaunināta .

(30)    Atsauce tiks atjaunināta.

(31)    Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. septembra Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999 (OV L 248, 18.9.2013., 1. lpp.).

(32)    Padomes 1995. gada 18. decembra Regula (EK, Euratom) Nr. 2988/95 par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību (OV L 312, 23.12.1995., 1. lpp.).

(33)    Padomes 1996. gada 11. novembra Regula (Euratom, EK) Nr. 2185/96 par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.).

(34)    Padomes 2017. gada 12. oktobra Regula (ES) 2017/1939, ar ko īsteno ciešāku sadarbību Eiropas Prokuratūras (EPPO) izveidei (OV L 283, 31.10.2017., 1. lpp.).

(35)    Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 5. jūlija Direktīva (ES) 2017/1371 par cīņu pret krāpšanu, kas skar Savienības finanšu intereses, izmantojot krimināltiesības (OV L 198, 28.7.2017., 29. lpp.).

(36)    Atsauce tiks pārbaudīta/atjaunināta. Padomes 1998. gada 20. jūlija Direktīva 98/59/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz kolektīvo atlaišanu ( OV L 225, 12.8.1998., 16. lpp. ).

(37)    Kā paredzēts Finanšu regulas 58. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktā.

(38)    Skaidrojumus par pārvaldības veidiem un atsauces uz Finanšu regulu skatīt BudgWeb tīmekļvietnē: https://myintracomm.ec.europa.eu/budgweb/EN/man/budgmanag/Pages/budgmanag.aspx  

(39)    Dif. – diferenciētās apropriācijas, nedif. – nediferencētās apropriācijas.

(40)    EBTA – Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija.

(41)    Kandidātvalstis un attiecīgā gadījumā potenciālās kandidātvalstis no Rietumbalkāniem.

(42)    Iepriekš norādītie skaitļi ir maksimālās summas, kas katru gadu ir pieejamas Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondam.

(43)    Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās „BA” pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

(44)    Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās „BA” pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

(45)    AC – līgumdarbinieki, AL – vietējie darbinieki, END – valstu norīkotie eksperti, INT – aģentūras darbinieki, JED – jaunākie eksperti delegācijās.

(46)    Ārštata darbiniekiem paredzētā maksimālā summa, ko finansē no darbības apropriācijām (kādreizējām “BA” pozīcijām).

(47)    Norādītajām tradicionālo pašu resursu (muitas nodokļi, cukura nodevas) summām jābūt neto summām, t. i., bruto summām, no kurām atskaitītas iekasēšanas izmaksas 20 % apmērā.

EIROPAS KOMISIJA

Briselē,30.5.2018

COM(2018) 380 final

PIELIKUMS

dokumentam

Priekšlikums
Eiropas Parlamenta un Padomes regula

par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondu (EGF)

PIELIKUMS

Kopējie EGF pieteikumu iznākuma un rezultātu rādītāji

Visi personas dati 1 jāiedala pēc dzimuma (sievietes, vīrieši, nebinārais).

(1)Kopējie iznākuma rādītāji par atbalsta saņēmējiem

–bezdarbnieks*,

–neaktīva persona*,

–nodarbināts*,

–pašnodarbināta persona*,

–vecumā līdz 30 gadiem*,

–vecumā pēc 54 gadiem *,

–ar pamatizglītības otrā posma vai zemāka līmeņa izglītību (ISCED 0.-2. līmenis)*,

–ar vidējo izglītību (ISCED 3. līmenis) vai pēcvidējo izglītību (ISCED 4. līmenis) *,

–ar augstāko izglītību (ISCED 5. -8. līmenis).

Atbalsta saņēmēju kopskaitu aprēķina automātiski, pamatojoties uz kopējiem iznākuma rādītājiem, kas saistīti ar nodarbinātības statusu 2 .

Minētie dati par atbalsta saņēmējiem, kas piedalās EGF līdzfinansētos pasākumos, jāsniedz noslēguma ziņojumā, kā noteikts 20. panta 1. punktā.

(2)Kopējie rezultātu rādītāji par atbalsta saņēmējiem

–to EGF atbalsta saņēmēju procentuālais īpatsvars, kuri iesaistīti nodarbinātībā (iedalot pēc darba līguma veida: pilna laika/nepilna laika, noteikta laika/beztermiņa) un pašnodarbinātībā sešus mēnešus pēc īstenošanas perioda beigām*,

–to EGF atbalsta saņēmēju procentuālais īpatsvars, kuri ieguvuši kvalifikāciju sešus mēnešus pēc īstenošanas perioda beigām*,

–to EGF atbalsta saņēmēju procentuālais īpatsvars, kuri iesaistīti izglītībā vai apmācībā sešus mēnešus pēc īstenošanas perioda beigām*.

Minētie dati jāsniedz noslēguma ziņojumā, kā noteikts 20. panta 1. punktā, un tie jāvāc, izmantojot datus, ko sniedz dalībvalsts kompetentās iestādes, kā arī atbalsta saņēmēju apsekojumi (kā noteikts 20. panta 1. punkta d) apakšpunktā). Šajos datos jāietver aprēķinātais atbalsta saņēmēju kopskaits, kas norādīts kopējos iznākuma rādītājos (1). Tādējādi procentuālais īpatsvars arī ir saistīts ar šo aprēķināto kopskaitu.

(3)Kopējais ilgtermiņa rezultātu rādītājs par atbalsta saņēmējiem

–to EGF atbalsta saņēmēju procentuālais īpatsvars, kuri iesaistīti nodarbinātībā un pašnodarbinātībā 18 mēnešus pēc īstenošanas perioda beigām, kas noteikts finansēšanas lēmumā*.

Šie dati jādara pieejami līdz deviņpadsmitā mēneša beigām, skaitot no īstenošanas perioda beigām. Šiem datiem būtu jāietver aprēķinātais atbalsta saņēmēju kopskaits, kas norādīts kopējos iznākuma rādītājos (1). Tādējādi procentuālais īpatsvars arī ir saistīts ar šo aprēķināto kopskaitu. Attiecībā uz lielākām lietām, kas aptver vairāk nekā 1000 atbalsta saņēmēju, datus var arī vākt, pamatojoties uz atbalsta saņēmēju kopskaita reprezentatīvu paraugu, kas norādīts kā iznākuma rādītājs (1).

(1)    Vadošajām iestādēm ir jāizveido sistēma, kurā datorizētā veidā reģistrē un glabā individuālo dalībnieku datus. Dalībvalstu noteiktajai datu apstrādes kārtībai jāatbilst noteikumiem Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regulā (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.), jo īpaši tās 4., 6. un 9. pantam. Par rādītājiem sniegtie dati, kas apzīmēti ar *, ir personas dati atbilstoši Regulas (ES) 2016/679 4. panta 1. punktam. Šādu datu apstrāde vajadzīga, lai izpildītu uz datu pārzini attiecināmo juridisko pienākumu (Regulas (ES) 2016/679 6. panta 1. punkta c) apakšpunkts).

(2)    Bezdarbnieks, neaktīvs, nodarbināts, pašnodarbināta persona.