EIROPAS KOMISIJA

Strasbūrā, 29.5.2018

COM(2018) 374 final

2018/0199(COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

par īpašiem noteikumiem attiecībā uz Eiropas teritoriālās sadarbības mērķi (FMT:ItalicInterreg), kas saņem atbalstu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda un ārējās finansēšanas instrumentiem

{SEC(2018) 268 final}
{SWD(2018) 282 final}
{SWD(2018) 283 final}

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

Komisija 2018. gada 2. maijā pieņēma priekšlikumu nākamajai daudzgadu finanšu shēmai 2021.–2027. gadam 1 .

Regulējuma vienkāršošana ir atzīta par vienu no galvenajiem uzdevumiem pārdomu dokumentā par ES finanšu nākotni, kā arī pašreizējā regulējuma ex post izvērtējumā un sabiedriskajā apspriešanā par shēmu 2021.–2027. gadam. Pieredze liecina, ka pašreizējie noteikumi ir pārāk sarežģīti un sadrumstaloti, un tas rada nevajadzīgu slogu programmu vadītājiem un galasaņēmējiem.

Attiecībā uz Eiropas teritoriālās sadarbības mērķi (Interreg) Komisija ierosina pielikt ievērojamas pūles, lai vienkāršotu sadarbību, kas sniedzas pāri Savienības robežām. Līgumā par Eiropas Savienības darbību (LESD) ir skaidri nošķirta teritoriālā sadarbība starp dalībvalstīm un ekonomiska, finansiāla un tehniska sadarbība ar trešām valstīm. Teritoriālā sadarbība starp dalībvalstīm notiek saskaņā ar (iekšējo) ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju (Trešās daļas par Savienības iekšpolitiku un rīcību XVIII sadaļa). Ekonomiska, finansiāla un tehniska sadarbība ar trešām valstīm ir iekļauta Piektās daļas par Savienības ārējo darbību III sadaļas (sadarbība ar trešām valstīm un humānā palīdzība) 2. nodaļā, bet attīstības sadarbība – šīs sadaļas 3. nodaļā, kā arī Ceturtajā daļā par aizjūras zemju un teritoriju (AZT) asociēšanu.

Tāpēc juridiski nav iespējams izveidot vienotu fondu, kas attiektos uz sadarbību ES iekšienē un aiz tās robežām. Tomēr, atspoguļojot ES nākamo ārējās finansēšanas instrumentu vienkāršošanai un to savstarpējās sinerģijas maksimizēšanai veltītās ievērojamās pūles, regulās, kas reglamentē šos instrumentus, pie kuriem pieder

·IPA III –    Pirmspievienošanās palīdzības instruments 2 (IPA III),

·KASSI –    Kaimiņattiecību, attīstības un starptautiskās sadarbības
   instruments 3 (KASSI) un

·AZTP –    Padomes lēmums par aizjūras zemju un teritoriju    asociāciju 4 , ar ko izveido finansējumu programmas veidā    (AZTP),

ir paredzēts iekļaut skaidrus noteikumus, lai daļu no to līdzekļiem pārvietot uz Interreg programmām. Tās tiks īstenotas galvenokārt atbilstoši noteikumiem, kas paredzēti regulā par īpašiem noteikumiem attiecībā uz mērķi "Eiropas teritoriālā sadarbība" (Interreg), ko atbalsta Eiropas Reģionālās attīstības fonds un ārējās finansēšanas instrumenti (Eiropas teritoriālās sadarbības mērķa (Interreg) regula). Tās īstenos Interreg programmu dalībvalstu iestādes dalītā pārvaldībā.

IPA III ieguldījuma summa Interreg programmās tiks noteikta saskaņā ar ETS/Interreg regulas 10. pantu, kas attieksies uz šā ieguldījuma izmantošanu. Vajadzības gadījumā IPA III var atbalstīt arī transnacionālas un starpreģionālās sadarbības programmas vai pasākumus, kas ir izstrādāti un ko īsteno saskaņā ar ETS/Interreg regulu (IPA III regulas 5. panta 4. un 5. punkts).

Attiecībā uz KASSI, saskaņā ar kuru jāīsteno globāli, transreģionāli vai reģionāli pasākumi, Komisija atbilstoši attiecīgajām daudzgadu indikatīvajām programmām, attiecīgajiem rīcības plāniem vai pasākumiem var nolemt paplašināt darbību tvērumu, iekļaujot valstis un teritorijas, ko neaptver KASSI regula. Mērķis tādā gadījumā būtu nodrošināt Savienības finansējuma saskaņotību un efektivitāti vai veicināt reģionālu vai transreģionālu sadarbību. Konkrēti, Komisija var iekļaut īpašu finansējumu, lai palīdzētu partnervalstīm un reģioniem stiprināt sadarbību ar kaimiņos esošajiem ES tālākajiem reģioniem un aizjūras zemēm un teritorijām, uz kurām attiecas AZTP lēmums. Šajā nolūkā KASSI vajadzības gadījumā, pamatojoties uz savstarpīguma un proporcionalitātes principu attiecībā uz finansējuma līmeni saskaņā ar AZTP lēmumu un/vai ETS/Interreg regulu, var finansēt darbības, ko īsteno partnervalsts, reģions vai cita struktūra saskaņā ar šo ierosināto regulu, valsts, teritorija vai cita struktūra saskaņā ar AZTP lēmumu vai kāds no ES tālākajiem reģioniem saskaņā ar kopīgām darbības programmām, vai starpreģionālās sadarbības programmas vai pasākumus, kuri ir izstrādāti un tiek īstenoti saskaņā ar ETS/Interreg regulu (KASSI regulas 33. panta 2. punkts un AZTP lēmuma 87. pants).

Lai nodrošinātu saskaņotību ar citām ES rīcībpolitikām šajā jomā, noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzekļu izmantošanu pēc iespējas reglamentē Kopīgo noteikumu regula (KNR). Tajā ir izklāstīti kopīgi noteikumi visiem septiņiem kopīgi pārvaldītiem fondiem ES līmenī: Tie ir šādi:

·KF:        Kohēzijas fonds 5

·EJZF:        Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds 6

·ERAF:        Eiropas Reģionālās attīstības fonds 7

·ESF+:        Eiropas Sociālais fonds Plus 8

·AMIF:        Patvēruma un migrācijas fonds 9

·BMVI:        Robežu pārvaldības un vīzu instruments 10

·IDF:        Iekšējās drošības fonds 11

Lai vienkāršotu tiesisko regulējumu un nodrošinātu, ka piemērojamie noteikumi ir skaidri, KNR ir izklāstīti kopīgi noteikumi un konkrētu fondu noteikumi. Tas attiecas arī uz regulu, kas aptver ERAF un Kohēzijas fonda atbalstu saskaņā ar mērķi "Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai" un ERAF atbalstu saskaņā ar mērķi "Eiropas teritoriālā sadarbība" (Interreg).

Programmām saskaņā ar Eiropas teritoriālās sadarbības mērķi (Interreg), kurās ir iesaistītas vairākas dalībvalstis un arī trešās valstis, ir īpašas iezīmes. Tāpēc Eiropas teritoriālās sadarbības mērķa (Interreg) regulā ir paredzēti īpaši Interreg noteikumi gan attiecībā uz KNR, gan uz regulu, kas aptver ERAF un Kohēzijas fondu. Tajā ir izklāstīti arī īpaši noteikumi attiecībā uz programmām saskaņā ar ETS/Interreg mērķi (Interreg programmām), kurās dalībvalstis sadarbojas ar trešām valstīm.

ES ārējās finansēšanas instrumentos ir paredzēti skaidri noteikumi par līdzekļu pārvedumiem visiem Interreg elementiem. IPA pārrobežu sadarbības programmas 2014.–2020. gada plānošanas periodā jau pārvaldīja Reģionālās politikas un pilsētpolitikas ĢD, un īstenošanas noteikumi, kuru pamatā ir IPA regula, galvenokārt tika saskaņoti ar Interreg noteikumiem par sadarbības programmām dalībvalstīs. EKI pārrobežu sadarbības programmas pārvaldīja Kaimiņattiecību politikas un paplašināšanās sarunu ĢD, un īstenošanas noteikumos, kuru pamatā ir EKI regula, ir vairākas atšķirības no Interreg noteikumiem. Ar tālākajiem reģioniem saistītā sadarbība tika organizēta galvenokārt projektu līmenī, ietverot arī dažas izmēģinājuma darbības, un Interreg programmu dalībvalstu iestādes bija iesaistītas sadarbības pasākumu īstenošanā netiešā pārvaldībā.

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

ES rīcību pamato LESD 174. pants: “Savienība izstrādā un veic darbības, kas stiprina tās ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju. Savienība jo īpaši tiecas mazināt būtiskas dažādu reģionu attīstības līmeņa atšķirības un vismazāk attīstīto reģionu atpalicību.”

ERAF mērķi ir noteikti LESD 176. pantā: “Eiropas Reģionālās attīstības fonds ir nodibināts, lai palīdzētu izlīdzināt Savienības reģionu attīstības līmeņu galvenās atšķirības, piedaloties to reģionu attīstīšanā un strukturālā pielāgošanā, kuru attīstība atpaliek, un to rūpniecības rajonu pārprofilēšanā, kur sākusies lejupslīde.”

Bez tam LESD 174. pantā ir noteikts, ka īpaša uzmanība ir jāvelta lauku apvidiem, apvidiem, kurus skar rūpniecības restrukturizācija, kā arī reģioniem, kuros ir būtiska un pastāvīga ekonomiska vai demogrāfiska atpalicība. Minētajos reģionos ietilpst galējie ziemeļu reģioni ar mazu iedzīvotāju blīvumu, kā arī salas un pārrobežu un kalnu reģioni.

LESD 178. pants ir juridiskais pamats, lai pieņemtu īstenošanas regulas, kas attiecas uz ERAF, kohēzijas politikas fondu, kurš atbalsta Eiropas teritoriālās sadarbības mērķi (Interreg).

Attiecībā uz ES ārējās finansēšanas instrumentu atbalstu LESD 212. panta 2. punkts ir juridiskais pamats ekonomiskai, finanšu un tehniskai sadarbībai ar trešām valstīm kopumā, tostarp tām, kas ir tiesīgas pievienoties ES: “1. Neskarot citus Līgumu noteikumus, jo īpaši 208. līdz 211. panta noteikumus, Savienība veic ekonomiskas, finansiālas un tehniskas sadarbības pasākumus ar trešām valstīm, kas nav jaunattīstības valstis, tostarp sniedzot finansiālu palīdzību. Šādi pasākumi atbilst Savienības attīstības politikai, un tos veic, ievērojot Savienības ārējās darbības principus un mērķus. Savienības un dalībvalstu pasākumi papildina un stiprina cits citu. 2. Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru nosaka pasākumus, kas nepieciešami 1. punkta īstenošanai.”

LESD 209. panta 1. punkts ir juridiskais pamats sadarbībai ar jaunattīstības valstīm: “1. Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru nosaka pasākumus, kas nepieciešami sadarbības politikas īstenošanai attīstības jomā un kas var attiekties uz daudzgadu sadarbības programmām ar jaunattīstības valstīm vai tematiskām programmām.”

Visbeidzot, LESD 349. pantā ir noteikts, ka ir jāpieņem īpaši pasākumi, ņemot vērā tālāko reģionu struktūras sociālo un ekonomisko stāvokli, ko sarežģī noteiktas īpatnības, kuras būtiski ierobežo šo reģionu attīstību.

Subsidiaritāte un proporcionalitāte

Ietekmes novērtējumā 12 tika noskaidroti vairāki iemesli tam, kāpēc rīcība ES līmenī dod pievienoto vērtību valsts līmeņa pasākumiem. Tie ir šādi.

·Daudzās valstīs ERAF un Kohēzijas fonda finansējums veido vismaz 50 % no publiskajām investīcijām – ja nebūtu fondu finansējuma, šīm dalībvalstīm nebūtu finansiālu iespēju veikt šādas investīcijas.

·Ir ievērojams potenciāls, ka ietekme varētu iesniegties pāri valstu un reģionu robežām, piemēram, investīcijām inovācijā un MVU. ES līmenim ir svarīga nozīme šādas plašākas ietekmes īstenošanas nodrošināšanā un nepietiekamu investīciju nepieļaušanā. Turklāt investīcijas jāplāno tā, lai to blakusietekme būtu pēc iespējas lielāka.

·Lielākajā daļā reģionu, ieskaitot vairāk attīstītajos, konsekventu investīciju stratēģisko satvaru un augstu pievienoto vērtību veido pārdomātas specializācijas stratēģijas (RIS3). Tās tika ieviestas sakarā ar stratēģiskās plānošanas prasību ERAF atbalsta saņemšanai un attiecīgo priekšnosacījumu. Patiesībā ieguvumi no šādām stratēģijām ir vislielākie tieši visattīstītākajos reģionos (īpaši Ziemeļvalstīs, Austrijā, Vācijā, Beniluksā un Francijā).

·Tā veicina ES prioritātes. Te ietilpst strukturālās reformas darba tirgū, transports, vide, enerģētika, izglītības un sociālā politika un programmas, kā arī administratīvā modernizācija.

·ERAF sniedz taustāmus rezultātus iedzīvotājiem svarīgās jomās: “ES budžets palīdz gādāt par lietām, kas eiropiešiem ir svarīgas” 13 . Palīdzēt reģioniem pielāgoties globalizācijas nestajiem pārbaudījumiem, 2014.–2020. gada periodā radīt 420 000 darbvietu un atbalstīt 1,1 miljonus MVU, apkarot nabadzību pilsētās – tās visas ir Eiropas sabiedrības prioritātes. Jāatzīmē, ka daudzi no minētajiem rezultāti ir īpaši jūtami ārpus kohēzijas valstīm.

Šajā regulā ierosinātās politikas izvēles ir samērīgas šādu iemeslu dēļ:

·programmas ir nevis tiešā Eiropas Komisijas pārvaldībā, bet tiek īstenotas partnerībā ar dalībvalstīm (dalītā pārvaldībā);

·kombinētie noteikumi (saistītā KNR, kā arī šī regula) ir ievērojami vienkāršāki un konsolidētāki nekā iepriekšējā periodā.

3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

2007.–2013. gada Interreg programmu retrospektīvais izvērtējums

Līdz 2013. gada beigām saskaņā ar Interreg programmām bija finansēti gandrīz 7 000 projektu politikas jomās, kas ir stratēģijas "Eiropa 2020" pamatā. Tie ietvēra ekonomisku kopu izveidi un paplašināšanu, izcilības centru, augstākās izglītības un apmācības centru, pētniecības centru sadarbības tīklu un uzņēmumiem un jaunuzņēmumiem paredzētu pārrobežu konsultāciju pakalpojumu izveidi. Aptuveni 1 300 vides projektu bija saistīti ar dabas resursu, tostarp jūras un upju baseinu, kopīgu apsaimniekošanu un ietvēra sadarbības pasākumus, lai cīnītos ar dabas riskiem, reaģētu uz klimata pārmaiņām un saglabātu bioloģisko daudzveidību, kā arī izmēģinājuma iniciatīvas atjaunojamo energoresursu attīstībai.

Interreg programmas ir sekmējušas vairākus uzlabojumus, tostarp piekļūstamību, kopīgu izglītību un apmācību, kā arī labāku aizsardzību pret vides un cilvēku radītiem riskiem. Ir uzlabota MVU internacionalizācija, jo īpaši pārrobežu reģionos. Šīs programmas ir veicinājušas arī plašāku ietekmi, jo īpaši samazinot konkrētus sadarbības šķēršļus (galvenokārt kultūras un fiziskus šķēršļus) un uzlabojot sociālo integrāciju.

Retrospektīvajā izvērtējumā ir arī šādi konstatējumi.

1.Interreg programmas joprojām ir ļoti plašas, un to galvenais mērķis bieži ir sadarbības un saikņu veidošana. Ir svarīgi panākt atbilstošu līdzsvaru starp sadarbību (kas joprojām ir viens no galvenajiem Interreg elementiem) un intensīvāku mācīšanās izmantošanu kohēzijas politikas mērķiem.

2.Šķiet, ka, apzinot atbalstāmos reģionus, nepietiekama uzmanība ir pievērsta funkcionālā reģiona vai teritorijas jēdzienam. Tomēr tam ir būtiska nozīme, lai ņemtu vērā pārrobežu un transnacionālās sadarbības potenciālos ieguvumus.

3.Pieņemot lēmumus par atbalstāmajiem projektiem, lielākajā daļa programmu ir izmantota augšupēja pieeja. Tas ir apgrūtinājis saskaņotas stratēģijas īstenošanu, lai veicinātu attiecīgo reģionu attīstību un sociālekonomisko un teritoriālo integrāciju, lai gan lielākā daļa atsevišķo projektu ir devuši ieguldījumu.

4.Starp Interreg un galvenajām programmām ir bijusi ļoti ierobežota koordinācija. Līdz ar to ir zaudēts programmu savstarpējas papildināšanas potenciāls un iespēja pastiprināt ietekmi uz attīstību.

Šīs nepilnības tiek novērstas ar noteikumiem 2014.–2020. gada plānošanas periodam. Konkrēti, rezultātu un izpildes sistēmai būtu jānodrošina lielāka līdzekļu koncentrēšana uz ierobežotu politikas mērķu skaitu, sākumā skaidri formulējot intervences loģiku un novērtējot rezultātus.

2021.–2027. gada periodā tiks meklētas iespējas vēl vairāk stiprināt sadarbību. Tas tiks darīts jo īpaši ar šādiem pasākumiem.

1.Interreg programmu arhitektūras pielāgošana, lai labāk ņemtu vērā funkcionālās teritorijas. Pārrobežu programmas tiks labāk racionalizētas, lai koncentrētu resursus uz sauszemes robežām, kur pastāv liela pārrobežu mijiedarbība. Jūras reģionu sadarbība tiks pastiprināta, apvienojot sadarbības pāri jūru baseiniem pārrobežu un transnacionālo dimensiju jaunās jūras reģionu programmās.

2.Pārrobežu sadarbības iekļaušana pēdējā laika politikas darbā, kas izklāstīts Komisijas paziņojumā "Izaugsmes un kohēzijas veicināšana ES pierobežas reģionos" 14 (paziņojums par pierobežas reģioniem). Programmu orientēšana uz darbībām, kas tieši interesē cilvēkus un uzņēmumus, kuri atrodas pierobežas reģionos.

3.To transnacionālo un jūras reģionu Interreg sadarbības programmu stiprināšana, kas aptver tās pašas funkcionālās teritorijas, kuras aptver pastāvošās makroreģionālās stratēģijas (MRS). Finansējuma un MRS prioritāšu saskaņošanas uzlabošana.

4.Starpreģionālās sadarbības pastiprināšana inovācijas jomā, kā izklāstīts Komisijas paziņojumā "Inovācijas nostiprināšana Eiropas reģionos: stratēģijas izturētspējīgai, iekļaujošai un ilgtspējīgai izaugsmei" 15 . Tas tiks darīts, ierosinot jaunu starpreģionālu instrumentu, kura mērķis būs palīdzēt pārdomātās specializācijas stratēģijās (S3) iesaistītajiem dalībniekiem apvienoties kopās, lai paplašinātu inovāciju un Eiropas tirgū ieviestu inovatīvus produktus un procesus.

5.KNR regula un ERAF regula turpinās veicināt un atbalstīt ciešāku koordināciju starp Interreg programmām un mērķa "Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei" programmām. Tas tiks darīts, nodrošinot, lai saskaņā ar šīm programmām finansētajās prioritātēs būtu pienācīgi pārstāvēti sadarbības pasākumi.

IPA 2014–2020 īstenošanā gūtās atziņas

IPA aktīvi veicina teritoriālo sadarbību, piemēram, izmantojot pārrobežu programmas, transnacionālas un starpreģionālas sadarbības programmas un makroreģionālas stratēģijas. Pievienotā vērtība ir acīmredzama: izlīgums un uzticības veicināšana Rietumbalkānos, ģeogrāfisko un psiholoģisko šķēršļu pārvarēšana un labu kaimiņattiecību veidošana – visi šie joprojām ir svarīgi paplašināšanās procesa aspekti, kurus risina tikai ES programmas, nevis citi līdzekļu devēji.

ENPI PRS 16 programmu ex-post novērtējums par 2007.–2013. gada periodu

2007.-2013. gadā īstenoja 13 ENPI PRS programmas, kas aptvēra 9 ES sauszemes robežas, trīs jūras baseinus un vienu jūras šķērsošanas punktu. Tika piešķirti finansiālie resursi pavisam EUR 947,2 miljonu apmērā, apvienojot līdzekļus no ENPI, ERAF un IPA. Pateicoties iesaistīto valstu un/vai projektu saņēmēju iemaksām, kopējais finansējums sasniedza 1,2 miljardus euro. Programmās bija iesaistītas 34 valstis: 19 ES dalībvalstis, 12 no 16 kaimiņu partnervalstīm, Norvēģija, Krievija un Turcija.

Kopumā ar programmu ir finansēti 941 projekti, attiecīgajā periodā noslēgto līgumu kopsumma bija EUR 910 miljoni (uz 2017. gada aprīli), no kuriem 38 % tika novirzīts projektiem, kas veicina ekonomikas attīstību, 32 % — vides jomu, 19 % — sociālajai attīstībai un 11 % drošības jautājumiem Lielākā ES finansējuma daļa (70 %) tika izmantota standarta projektos, kas atlasīti, izmantojot uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus. Liela mēroga infrastruktūras projektiem (LIP) atvēlēts 22 % no ES kopējā finansējuma, par ko noslēgti līgumi (aptuveni EUR 195 miljoni), bet stratēģiskiem projektiem bija atvēlēta neliela daļa (8 % no kopējā ES finansējuma, par ko noslēgti līgumi). Pavisam bija 867 standarta projekti, 51 lieli ieguldījumu projekti un 23 stratēģiski projekti. Uz uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus atsaucās ļoti daudz pretendentu (vairāk nekā 7 000 pieteikumi tika iesniegti visās programmās), kas apliecina PRS pievilcību ieinteresētajām personām jomās, kurās var saņemt atbalstu. Kopumā ENPI PRS piedalījās 4 569 organizācijas no 36 dažādām valstīm, no kurām 2 106 bija no partnervalstīm.

Ex post izvērtējumā slavēts pārrobežu sadarbības projektu lielais skaits un dažādība, kā arī stingrais pamats — salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu — sadarbībai ar stabilām programmu iestādēm un pieredzējušākiem saņēmējiem. Vienlaikus novērtējumā norādīts uz nepietiekamiem pierādījumu par panākumiem, kas gūti saistībā ar EKPI pārrobežu sadarbības programmām, kavēšanos ar programmas un projekta īstenošanu, kā arī plaši formulētiem programmu mērķiem un prioritātēm, kas samazināja vispārējo ietekmi. Dažiem no šiem elementiem jau ir (daļēji vai pilnībā) iztirzāti pašreizējās 2020. — 2014. gada programmās.

Ieteikumi nākamajam plānošanas periodam ir šādi: pastiprināt programmu fokusu un ietekmi, panākt lielāku sinerģiju ar citiem ES instrumentiem un politikas virzieniem, palielināt lielu infrastruktūras projektu pievienoto vērtību, paaugstināt programmu efektivitāti, uzlabot izpildes sistēmu un uzraudzības un novērtēšanas praksi un pastiprināt tehnisko palīdzību un atbalstu programmām.

ENPI PRS 2014.–2020. gada programmu termiņa vidusposma pārskats

ENPI PRS 2014.–2020. gada programmu termiņa vidusposma pārskatā konstatēts, ka pārrobežu sadarbības stratēģija joprojām ir lietderīga ES politikas satvara kontekstā un palīdz reaģēt uz norisēm reģionā. Patiešām, pārrobežu sadarbība ir būtisks instruments pozitīvai sadarbībai starp iedzīvotājiem, vietējām iestādēm un pilsonisko sabiedrību uz ES robežas abās pusēs, pat gadījumos, kad plašākas divpusējās attiecības var būt problemātiskas. Lai gan programmu izstrāde un īstenošana ir lēnāka, nekā sākotnēji plānots, partneri atzīst, ka process ir uzlabojies salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem un ir stingri apņēmušies īstenot veiksmīgas programmas.

Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Sabiedriskā apspriešana tiešsaistē notika no 2018. gada 10. janvāra līdz 9. martam. Apspriešana aptvēra kohēzijas politiku, t. i., ERAF, Kohēzijas fondu un ESF, tostarp ETS/Interreg aspektus.

·Runājot par nozīmīgākajām grūtībām, lielākā daļa (94 % respondentu) kā nozīmīgu vai diezgan nozīmīgu atzīmēja variantu “reģionālo atšķirību mazināšana”, kam seko “bezdarba mazināšana, kvalitatīvas darbvietas un darbaspēka mobilitāte” un “sociālās iekļaušanas veicināšana un nabadzības apkarošana” (91 %).

·Attiecībā uz grūtību sekmīgu pārvarēšanu respondenti atzīmēja variantu “pētniecības un inovācijas veicināšana” (61 % respondentu), bet nedaudz mazāk – “teritoriālā sadarbība” (59 %).

·76 % respondentu uzskatīja, ka fondi dod lielu vai diezgan lielu pievienoto vērtību, savukārt mazāk nekā 2 % uzskatīja, ka tiem nav nekādas pievienotās vērtības.

·Sarežģītas procedūras (86 %) tiek uzskatītas par lielāko šķērsli mērķu sasniegšanai. Tām seko revīzijas un kontroles procedūras (68 %) un elastības trūkums, lai reaģētu uz neparedzētiem apstākļiem (60 %).

·Attiecībā uz vienkāršošanu visbiežākā izvēle ir "mazāks skaits skaidrāku un īsāku noteikumu" (90 %), kam seko "noteikumu saskaņošana starp ES fondiem" (79 %) un "lielāka elastība", piešķirot līdzekļus programmu darbības teritorijām un šajās teritorijās (76–77 %).

Atbildot uz atvērtajiem jautājumiem, respondenti kopumā ir pauduši pārliecinošu atbalstu šādiem aspektiem.

·Kohēzijas politika visiem reģioniem (tomēr turpinot pievērst pastiprinātu uzmanību mazāk attīstītiem reģioniem).

·politikas inovācija, ieskaitot pārdomātas specializācijas stratēģijas un pārdomātas investīcijas plašākā mērogā;

·Tematiskās koncentrācijas turpināšana un attīstīšana.

·uzmanības pievēršana vietējām problēmām (jo īpaši ilgtspējīgas pilsētattīstības jomā);

·starpreģionālā sadarbība, gan pāri robežām, gan visā Eiropā. Sadarbībai Eiropas mērogā ir būtiska nozīme attiecībā uz pārdomātu specializāciju, jo inovācija augsto tehnoloģiju nozarēs bieži ir atkarīga no pieredzes apmaiņas un plašākas ietekmes, ko rada sadarbība starp kopām vai zināšanu centriem visā Eiropā.

Šie jautājumi tiek risināti ierosinātajā regulā, kas:

·turpina pievērst uzmanību reģionālo atšķirību mazināšanai un problēmām, ar kurām saskaras reģioni visā Eiropā;

·turpina un pastiprina tematisko koncentrēšanos uz gudru izaugsmi, izmantojot pārdomātas specializācijas stratēģijas un mazoglekļa un ilgtspējīgu ekonomisko attīstību;

·turpina atbalstīt starpreģionālo sadarbību, attiecinot atbalstu arī uz pārdomātu specializāciju, un

·veicina vietējo attīstību, pamatojoties uz integrētām teritoriālām un vietējām stratēģijām, un veicina pilsētu ilgtspējīgu attīstību, kā arī spēju veidošanu šajā jomā.

KNR regula turklāt nodrošinās ERAF satvaru, kas ļaus:

·vienkāršot ar to saistītās sarežģītās procedūras,

·palielināt elastību, lai reaģētu uz jaunām problēmām, un

·saskaņot noteikumus starp dažādajiem aptvertajiem ES fondiem.

Ietekmes novērtējums

Risinājumi piedāvā samazināt budžetu par 7 % šādos veidos:

·1. risinājums – samazināt palīdzība attīstītākajiem reģioniem;

·2. risinājums – saglabāt atbalstu galvenajās jomās (tematiskā koncentrācija) un samazināt to citām tēmām.

Vēlamais ir 2. risinājums, cita starpā šādu iemeslu dēļ.

·Lai turpinātu koncentrēties uz tēmām ar augstāko ES pievienoto vērtību, kurās saskaņā ar izvērtējumā gūtajiem pierādījumiem politikai ir bijusi visspēcīgākā ietekme.

·Daudzas no lielākajām problēmām (globalizācija un ekonomikas pārveide, pāreja uz mazoglekļa ekonomiku, vides problēmas, migrācija un pilsētu nabadzīgie rajoni) arvien vairāk ietekmē daudzus ES reģionus, tostarp attīstītākos. ES investīcijas ir vajadzīgas un apliecina solidaritāti.

·Kritiskās masas saglabāšana – attīstītākajos reģionos investīcijas jau tā ir mazas, ja rēķina uz vienu iedzīvotāju.

·Sabiedriskajā apspriešanā lielākā daļa ieinteresēto personu iestājās par ERAF atbalsta saglabāšanu visos reģionos. Šī pieeja arī nodrošina kohēzijas politikas fondu labāku pamanāmību visās dalībvalstīs.

Vienkāršošana

Ir pierādījumi par būtiskām ar ERAF saistītām administratīvām izmaksām, kas saskaņā ar nesen veiktu pētījumu 17 veido aptuveni 3 % no vidējām programmu izmaksām. Saņēmējiem (tostarp MVU) administratīvais slogs ir lielāks.

Lielākā daļa ERAF vienkāršojumu tiks izveidoti ar KNR. Daudzus no tiem ir grūti iepriekš aprēķināt finansiāli, bet pētījumā tika izdarītas šādas aplēses.

·Plašāk izmantojot ERAF vienkāršotās izmaksu iespējas (vai maksājumus, pamatojoties uz nosacījumu izpildi), būtu iespējams būtiski samazināt kopējās administratīvās izmaksas – par 20–25 %, ja šīs iespējas tiek piemērotas vispārēji.

·Šī samērīgākā pieeja kontrolei un revīzijām nozīmē "zema riska" programmu verifikāciju skaita un revīziju sloga ievērojamu samazinājumu, kas ļautu samazināt ERAF kopējās administratīvās izmaksas par 2–3 % un ietekmēto programmu izmaksas par daudz lielāku summu.

Cits svarīgs vienkāršošanas aspekts ir tas, ka ar šo priekšlikumu tiktu integrēts ERAF un ES ārējās finansēšanas instrumentu atbalsts, kā izklāstīts iepriekš.

E-kohēzija un datu apmaiņa

2014.–2020. gada plānošanas periodā bija vajadzīga elektroniskas datu apmaiņas sistēma starp saņēmējiem un vadošajām iestādēm, kā arī starp dažādajām pārvaldības un kontroles sistēmas iestādēm. Pamatojoties uz to, šajā priekšlikumā regulai ir sīkāk izstrādāti daži ar datu vākšanu saistīti aspekti. Visi dati, kas vajadzīgi, lai uzraudzītu īstenošanas progresu, tostarp programmu rezultātus un izpildi, tagad tiks nosūtīti elektroniski reizi divos mēnešos. Tas nozīmē, ka atklāto datu platforma tiks atjaunināta gandrīz reāllaikā.

Dati par saņēmējiem un darbībām līdzīgā kārtā tiks publiskoti elektroniski vadošās iestādes pārvaldītā tīmekļa vietnē.

4.IETEKME UZ BUDŽETU

Šis priekšlikums budžetu neietekmē. Priekšlikumā par ERAF un Kohēzijas fonda regulu ir izklāstīts, kāda ietekme uz budžetu būs ERAF, kas ir to darbību finansējuma avots, uz kurām attiecas šis priekšlikums.

5.REGULAS SATURA KOPSAVILKUMS

ERAF izpildi un īstenošanu lielā mērā regulē KNR. Tāpēc šis priekšlikums regulai būtu jāaplūko šajā kontekstā. Galvenais uzsvars tajā ir likts uz svarīgākajiem īstenošanas un sadarbības jautājumiem, jo īpaši šādiem:

·piecu elementu definīcija un ģeogrāfiskais pārklājums,

·Interreg konkrētie mērķi un tvērums,

·KNR noteikumu par plānošanu, programmu dalībvalstu iestādēm, pārvaldību un kontroli un finanšu pārvaldību pielāgošana un

·ES ārējās finansēšanas instrumentu integrēšana.

I nodaļa –- Vispārīgie noteikumi (1. līdz 13. pants)

Priekšmets, darbības joma un Interreg elementi

Šajā nodaļā ir izklāstīts ETS/Interreg regulas priekšmets un darbības joma. Konkrēti, tajā ir aprakstīti pieci Interreg elementi: pārrobežu reģionu, transnacionālā un jūrlietu, tālāko reģionu, starpreģionālā sadarbība un jaunās inovatīvās starpreģionālās investīcijas.

Ģeogrāfiskais tvērums

Komisija veica vairāk nekā divu gadu ilgu pētījumu un apspriešanās procesu, kas pazīstams kā "pārrobežu pārskatīšana". Tās gaitā savāktie pierādījumi liecina, ka pierobežas reģionu ekonomiskie rezultāti pārsvarā ir sliktāki nekā citiem dalībvalsts reģioniem. Piekļuve tādiem sabiedriskajiem pakalpojumiem kā slimnīcas un augstskolas pierobežas reģionos parasti ir sarežģītāka. Orientēties dažādās administratīvajās un juridiskajās sistēmās joprojām bieži vien ir sarežģīti un dārgi.

Pēc pārrobežu pārskatīšanas Komisija pieņēma paziņojumu par pierobežas reģioniem, ierosinot vairākus konkrētus pasākumus, kas jāveic ES, valstu valdībām un reģionālajām un vietējām pašvaldībām. Šie pasākumi ietver "pārrobežu sadarbības tiesiskā un finansiālā satvara apsvēršanu". Paziņojumā ir ierosināts izpētīt, kā nākamās finansēšanas programmas, tostarp Interreg, varētu sniegt stratēģiski nozīmīgāku ieguldījumu robežšķēršļu novēršanā un pārvarēšanā un pārrobežu sabiedrisko pakalpojumu attīstīšanā.

Līdz ar to pārrobežu sadarbības elements koncentrēsies uz sauszemes robežām, bet pārrobežu sadarbība uz jūras robežām tiks integrēta paplašinātajā "transnacionālās sadarbības un jūras reģionu sadarbības" elementā.

2021.–2027. gada priekšlikumi attiecībā uz mērķi "Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei" un ETS/Interreg mērķi atspoguļo šo apņemšanos divējādi. Pirmkārt, tie būtiski palielina informētību par sadarbības pasākumiem programmās. Otrkārt, tie palīdz pārrobežu programmām vairāk nekā iepriekš pievērsties institucionālai sadarbībai, robežproblēmu risināšanai un investīcijām kopīgos sabiedriskas nozīmes pakalpojumos.

Resursi un līdzfinansējuma likmes

Šie noteikumi attiecas gan uz ERAF, gan uz ES ārējā finansējuma instrumentu līdzekļiem. Tajos ir aprakstīts atlikušo līdzekļu "atdošanas" mehānisms gadījumā, ja nav iesniegts neviens pieteikums vai nav parakstīts neviens ārējas Interreg programmas finansēšanas nolīgums. Salīdzinājumā ar mērķi "Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei" jo īpaši ārējās sadarbības programmu līdzfinansēšanas likmei būtu jābūt augstākai.

Ņemot vērā Interreg īpašās iezīmes, ir noteikti divi Interreg konkrētie mērķi:

labāka Interreg pārvaldība un

drošāka un aizsargātāka Eiropa.

Ierosinātajā regulā ir norādītas arī konkrētas tematiskajai koncentrācijai piešķiramo līdzekļu procentuālās daļas.

III nodaļa – Plānošana (Interreg programmas – teritoriālā attīstība – darbības un mazo projektu fonds – tehniskā palīdzība) (16. līdz 26. pants)

Šajā nodaļā KNR noteikumi ir pielāgoti Interreg programmām. Jauns elements ir mazo projektu fonds, kas ļauj vietējās un pilsoniskās sabiedrības organizācijām izstrādāt mazus projektus, izmantojot vienkāršotas izmaksu iespējas.

IV nodaļa – Uzraudzība – izvērtēšana – informācija un komunikācija (27. līdz 35. pants)

Arī šajā nodaļā KNR noteikumi ir pielāgoti Interreg programmām.

Lai nodrošinātu konsekventu izpildes uzraudzību, ierosinātajā regulā ir saglabāts un pilnveidots kopējais iznākuma rādītāju kopums, kas pirmo reizi ir papildināts ar kopēju rezultātu rādītāju kopumu. Rezultātu rādītāji ļauj reāllaikā ziņot par rezultātiem atklāto datu platformā un salīdzināt tos starp programmām un dalībvalstīm. Tie tiks izmantoti arī diskusijās par izpildi un veiksmīgiem izvērtējumiem.

V nodaļa – Attiecināmība (36. līdz 43. pants)

Attiecināmības noteikumi pēc iespējas būtu jānosaka katrai dalībvalstij, minimāli izmantojot ES noteikumus. Tomēr šī pieeja nedarbojas attiecībā uz Interreg programmām, kur starp diviem līdz divdesmit septiņiem dažādiem valstu noteikumu kopumiem var rasties pretrunas un kolīzijas. Tāpēc šajā nodaļā ir noteikta skaidra hierarhija, sākot ar ES un īpašiem Interreg programmu noteikumiem un beidzot ar valstu attiecināmības noteikumiem. Šajā ierosinātajā regulā ir iekļauti sīki izstrādātie noteikumi saskaņā ar Komisijas 2014. gada 4. marta Deleģēto regulu (ES) Nr. 481/2014 18 .

2018/0199 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

par īpašiem noteikumiem attiecībā uz Eiropas teritoriālās sadarbības mērķi (Interreg), kas saņem atbalstu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda un ārējās finansēšanas instrumentiem

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 178. pantu, 209. panta 1. punktu, 212. panta 2. punktu un 349. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu 19 ,

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu 20 ,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)Līguma par Eiropas Savienības darbību (“LESD”) 176. pantā noteikts, ka Eiropas Reģionālās attīstības fonda (“ERAF”) mērķis ir palīdzēt izlīdzināt Savienības reģionu attīstības līmeņa galvenās atšķirības. Saskaņā ar minēto pantu un LESD 174. panta otro un trešo daļu ERAF ir jāpalīdz mazināt atšķirības starp dažādo reģionu attīstības līmeņiem un mazāk labvēlīgo reģionu atpalicību, īpašu uzmanību veltot atsevišķām reģionu kategorijām, kuru starpā nepārprotami minēti pārrobežu reģioni.

(2)Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) [jaunā KNR] 21 ir izklāstīti kopīgi noteikumi attiecībā uz ERAF un dažiem citiem fondiem, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) [jaunā ERAF regula] 22 ir izklāstīti noteikumi attiecībā uz ERAF atbalsta konkrētajiem mērķiem un tvērumu. Tagad ir nepieciešams pieņemt specifiskus noteikumus par Eiropas teritoriālās sadarbības mērķa (Interreg) —kur viena vai vairākas dalībvalstis sadarbojas pārrobežu mērogā — efektīvas plānošanas, tostarp noteikumus par tehnisko palīdzību, uzraudzību, izvērtēšanu, komunikāciju, attiecināmību, pārvaldību un kontroli, kā arī finansiālo pārvaldību.

(3)Lai atbalstītu Savienības teritorijas harmonisku attīstību dažādos līmeņos, ERAF būtu jāatbalsta pārrobežu sadarbība, transnacionāla sadarbība, jūrlietu sadarbība, tālāko reģionu sadarbība un starpreģionālā sadarbība atbilstīgi Eiropas teritoriālās sadarbības mērķim (Interreg).

(4)Pārrobežu sadarbībā būtu jātiecas risināt pierobežas reģionos kopīgi apzinātās kopīgās problēmas, kā tas norādīts arī Komisijas paziņojumā “Izaugsmes un kohēzijas veicināšana ES pierobežas reģionos” 23 (“Pierobežas reģionu paziņojums”). Tāpēc pārrobežu sadarbības elementā būtu jāaprobežojas ar sadarbību pie sauszemes robežām, savukārt pārrobežu sadarbību pie jūras robežām vajadzētu integrēt transnacionālās sadarbības elementā.

(5)Pārrobežu sadarbības elementam vajadzētu ietvert arī sadarbību starp vienu vai vairākām dalībvalstīm un vienu vai vairākām valstīm vai citām teritorijām ārpus Savienības. Šīs regulas attiecināšana uz iekšējo un ārējo pārrobežu sadarbību ļautu salīdzinājumā ar 2014.–2020. gada plānošanas periodu ievērojami vienkāršot un optimizēt noteikumus, kas jāpiemēro programmas iestādēm dalībvalstīs un partneriestādēm un saņēmējiem ārpus Savienības.

(6)Transnacionālās un jūrlietu sadarbības elementam būtu jātiecas sadarbību stiprināt ar tādiem pasākumiem, kas veicina integrētu teritoriālo attīstību saistībā ar Savienības kohēzijas politikas prioritātēm, un tam būtu jāietver arī pārrobežu jūrlietu sadarbība. Transnacionālai sadarbībai būtu jāaptver plašākas teritorijas Savienības kontinentālajā daļā, savukārt jūrlietu sadarbībai vajadzētu aptvert teritorijas ap jūras baseiniem un ietvert arī 2014.–2020. gada plānošanas perioda pārrobežu sadarbību pie jūras robežām. Būtu jānodrošina pēc iespējas lielāka elastība, lai iepriekšējā pārrobežu jūrlietu sadarbība turpinātos plašākā jūrlietu sadarbības satvarā, un jo īpaši būtu jādefinē aptvertā teritorija, šādas sadarbības konkrētie mērķi, prasības projektu partnerībām, kā arī būtu jāizveido apakšprogrammas un īpašas koordinācijas komitejas.

(7)Pamatojoties ar 2014.–2020. gada plānošanas periodā gūto pieredzi ar pārrobežu un transnacionālo sadarbību tālākajos reģionos, kur abu elementu apvienošana vienā programmā katrā sadarbības teritorijā nav nesusi pietiekamu vienkāršošanu programmas iestādēm un saņēmējiem, būtu jāizveido īpašs tālāko reģionu elements, lai tālākie reģioni varētu pēc iespējas efektīvāk un vienkāršāk sadarboties ar kaimiņvalstīm un teritorijām.

(8)Pamatojoties uz pieredzi ar starpreģionālām sadarbības programmām Interreg ietvaros un uz to, ka 2014.–2020. gada plānošanas periodā šāda sadarbība nenotika to programmu ietvaros, uz kurām attiecās mērķis “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei”, starpreģionālās sadarbības elementam vajadzētu ciešāk pievērsties kohēzijas politikas efektivitātes vairošanai. Tāpēc pie šī elementa vajadzētu aprobežoties ar divām programmām — vienu, ar ko tiktu veicināta visa veida pieredzes uzkrāšana, inovatīvas pieejas un spēju veidošana programmās, ko aptver abi mērķi, un sekmētas Eiropas teritoriālās sadarbības grupas (ETSG), kas izveidotas vai ko iecerēts izveidot saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1082/2006 24 , un vienu, kas būtu veltīta attīstības tendenču analīzes uzlabošanai. Projektbāzēto sadarbību visā Savienībā vajadzētu integrēt jaunajā elementā “Starpreģionālas investīcijas inovācijā” un cieši piesaistīt Komisijas paziņojuma “Inovācijas nostiprināšana Eiropas reģionos: stratēģijas izturētspējīgai, iekļaujošai un ilgtspējīgai izaugsmei” 25 īstenošanai, jo īpaši nolūkā atbalstīt tematiskās pārdomātas specializācijas stratēģijas tādās jomās kā enerģētika, rūpnieciskā modernizācija un lauksaimnieciskā pārtikas ražošana. Visbeidzot, integrēta teritoriālā attīstība, kuras uzmanības centrā ir funkcionālas pilsētteritorijas vai pilsētteritorijas, būtu jāsakopo mērķa “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei” programmās un vienā papildinstrumentā — “Eiropas pilsētiniciatīvā.” Abām starpreģionālās sadarbības elementa programmām vajadzētu aptvert visu Savienību, turklāt tajās varētu piedalīties arī trešās valstis.

(9)Būtu jānosaka objektīvi kritēriji, kā izraudzīties atbalsttiesīgos reģionus un teritorijas. Tālab atbalsttiesīgo reģionu un teritoriju apzināšanā Savienības mērogā būtu jābalstās uz kopējo reģionu klasifikācijas sistēmu, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1059/2003 26 .

(10)Jāturpina atbalstīt vai vajadzības gadījumā jāizveido daudzdimensionāla sadarbība ar trešām valstīm Savienības kaimiņos, jo šāda sadarbība ir svarīgs reģionālās attīstības politikas instruments, no kuras iegūtu dalībvalstu reģioni, kas robežojas ar trešām valstīm. Tālab ERAF un Savienības ārējās finansēšanas instrumentiem IPA 27 , KASSI 28 un AZTP 29 būtu jāatbalsta pārrobežu sadarbībai, transnacionālajai sadarbībai un jūrlietu sadarbībai, tālāko reģionu sadarbībai un starpreģionālajai sadarbībai veltītas programmas. Atbalstam no ERAF un Savienības ārējās finansēšanas instrumentiem būtu jābalstās un savstarpīguma un proporcionalitātes principiem. Tomēr attiecībā uz IPA III PRS un KASSI PRS atbalsts no ERAF būtu jāpapildina ar vismaz līdzvērtīgām summām no IPA III-PRS un KASSI PRS, ievērojot attiecīgajos tiesību aktos noteiktos maksimālos apjomus, proti, līdz 3 % no finansējuma apjoma IPA III ietvaros un līdz 4 % no finansējuma apjoma Kaimiņattiecību ģeogrāfiskās programmas ietvaros saskaņā ar KASSI 4. panta 2. punkta a) apakšpunktu.

(11)IPA III palīdzībai būtu galvenokārt jākoncentrējas uz šādiem uzdevumiem — palīdzēt IPA saņēmējiem stiprināt demokrātiskās institūcijas un tiesiskumu, reformēt tiesu sistēmu un publisko pārvaldi, ievērot pamattiesības un veicināt dzimumu līdztiesību, iecietību, sociālo iekļautību un nediskrimināciju. Sniedzot IPA palīdzību, būtu jāturpina atbalstīt IPA saņēmēju centieni sekmēt reģionālu, makroreģionālu un pārrobežu sadarbību, kā arī teritoriālo attīstību, tostarp īstenojot ES makroreģionālās stratēģijas. Turklāt IPA palīdzībai būtu jāpievēršas arī drošībai, migrācijai un robežu pārvaldībai, proti, tādiem aspektiem kā piekļuve starptautiskajai aizsardzībai, nozīmīgas informācijas koplietošana, robežkontroles stiprināšana un kopīgi centieni cīņā pret neatbilstīgu migrāciju un migrantu kontrabandu.

(12)Kas attiecas uz KASSI palīdzību, Savienībai būtu jāiedibina īpašas attiecības ar kaimiņvalstīm, lai izveidotu labklājības un labu kaimiņattiecību telpu, kuras pamatā ir Savienības vērtības un kuru raksturo ciešas un mierīgas, uz sadarbību balstītas attiecības. Tāpēc šai regulai un KASSI vajadzētu atbalstīt attiecīgo makroreģionālo stratēģiju iekšējos un ārējos aspektus. Visas minētās iniciatīvas ir stratēģiski svarīgas, un tās nodrošina arī būtisku politisko satvaru attiecību padziļināšanai ar partnervalstīm un starp tām, pamatojoties uz savstarpējas pārskatatbildības, kopīgas dalības un atbildības principiem.

(13)Ir svarīgi arī turpmāk respektēt EĀDD un Komisijas lomu stratēģiskajā plānošanā un no ERAF un KASSI atbalstīto Interreg programmu sagatavošanā, kā to paredz Padomes Lēmums 2010/427/ES 30 .

(14)Ņemot vērā specifisko situāciju Savienības tālākajos reģionos, ir jāpieņem pasākumi par nosacījumiem, ar kādiem šie reģioni var piekļūt struktūrfondiem. Tāpēc atsevišķi šīs regulas noteikumi būtu jāpielāgo tālāko reģionu specifikai, lai vienkāršotu un veicinātu sadarbību ar to kaimiņiem, tajā pašā laikā ņemot vērā Komisijas paziņojumu “Stiprāka un atjaunota stratēģiskā partnerība ar ES tālākajiem reģioniem” 31 .

(15)Jānosaka, kādi resursi piešķirami katram atsevišķam Interreg elementam, tostarp katras dalībvalsts daļa no pārrobežu sadarbībai, transnacionālajai sadarbībai un jūrlietu sadarbībai, tālāko reģionu sadarbībai un starpreģionālajai sadarbībai atvēlētā finansējuma, un dalībvalstu iespējas šos elementus izmantot elastīgi. Salīdzinājumā ar 2014.–2020. gada plānošanas periodu būtu jāsamazina pārrobežu sadarbībai atvēlētā finansējuma īpatsvars, bet tajā pašā laikā būtu jāpalielina transnacionālajai sadarbībai un jūrlietu sadarbībai atvēlētā finansējuma īpatsvars, jo šajā elementā tiek integrēta jūrlietu sadarbība, kā arī būtu jāizveido jauns elements, kas paredzēts tālāko reģionu sadarbībai.

(16)Lai atbalsts no ERAF un no Savienības ārējās finansēšanas instrumentiem tiktu izmantots pēc iespējas lietderīgāk, būtu jāizveido mehānisms, ar ko panāk šāda atbalsta atmaksāšanu atpakaļ gadījumos, kad ārējās sadarbības programmas — tostarp ar trešām valstīm, kas nesaņem atbalstu ne no viena Savienības finansēšanas instrumenta — nav iespējams pieņemt vai tās ir jāpārtrauc. Ar minēto mehānismu būtu jācenšas nodrošināt programmu optimālu darbību un pēc iespējas lielāku saskaņotību starp minētajiem instrumentiem.

(17)Interreg ietvaros ERAF vajadzētu atbalstīt konkrētus mērķus, kas piederīgi pie kohēzijas politikas mērķiem. Tomēr saraksts ar dažādiem tematiskajiem mērķiem atbilstošajiem konkrētajiem mērķiem būtu jāpielāgo Interreg specifiskajām vajadzībām, proti, būtu jānosaka papildu konkrētie mērķi pie politikas mērķa “Sociālāka Eiropa, īstenojot Eiropas sociālo tiesību pīlāru”, lai būtu iespējamas ESF tipa intervences.

(18)Īrijas salas unikālo un īpašo apstākļu kontekstā un nolūkā atbalstīt ziemeļu un dienvidu sadarbību atbilstoši Belfāstas nolīgumam būtu jāturpina jaunā programma PEACE PLUS, un te vajadzētu balstīties uz iepriekšējo programmu darbu Īrijas un Ziemeļīrijas robežapgabalos. Ņemot vērā tās praktisko nozīmīgumu, ir jānodrošina, ka, ja programma darbojas miera un saskaņas labā, ERAF būtu arī jāpalīdz attiecīgajos reģionos veicināt sociālo, ekonomisko un reģionālo stabilitāti, jo īpaši ar pasākumiem, kas veltīti kopienu saliedētības veicināšanai. Ņemot vērā programmas specifiku, to vajadzētu pārvaldīt integrēti, un Apvienotās Karalistes iemaksu vajadzētu integrēt programmā kā ārējos piešķirtos ieņēmumus. Bez tam atsevišķus šīs regulas noteikumus par darbību atlasi nevajadzētu piemērot šai programmai saistībā ar darbībām miera un saskaņas labā.

(19)Ar šo regulu vajadzētu izveidot vēl divus Interreg konkrētos mērķus — vienu, ar ko atbalsta Interreg konkrēto mērķi stiprināt institucionālās spējas, spēcināt tiesisko un administratīvo sadarbību, jo īpaši saistībā ar Pierobežas reģionu paziņojuma īstenošanu, kāpināt sadarbību starp iedzīvotājiem un iestādēm un makroreģionālu un jūras baseinu stratēģiju izstrādi un koordināciju, un otru, kas skar specifiskus ārējās sadarbības jautājumus, piemēram, drošumu, drošību, robežšķērsošanas pārvaldību un migrāciju.

(20)Lielākā daļa Savienības atbalsta būtu jāvelta ierobežotam skaitam politikas mērķu, lai tādējādi panāktu pēc iespējas lielāku Interreg iedarbīgumu.

(21)Noteikumi par Interreg programmu sagatavošanu, apstiprināšanu un grozīšanu, par teritoriālo attīstību, par darbību atlasi, par uzraudzību un izvērtēšanu, par programmas iestādēm, par darbību revīziju un par pārredzamību un komunikāciju būtu jāpielāgo Interreg programmu specifikai salīdzinājumā ar Regulā (ES) [jaunā KNR] izklāstītajām prasībām.

(22)Vajadzētu paturēt 2014.–2020. gada plānošanas perioda noteikumus par kritērijiem, pēc kuriem nosaka, vai darbības ir patiešām kopīgas un sadarbīgas, par partnerībām Interreg darbības ietvaros un par vadošā partnera pienākumiem. Tomēr Interreg partneriem būtu jāsadarbojas visos četros aspektos (izstrāde, īstenošana, personāls, finansējums), savukārt tālāko reģionu sadarbības partneriem būtu jāsadarbojas trijos aspektos no četriem, jo būtu vienkāršāk atbalstu no ERAF un no Savienības ārējās finansēšanas instrumentiem apvienot gan programmu, gan darbību līmenī.

(23)Ir jāprecizē noteikumi par mazu projektu fondiem, kas ir pastāvējuši jau kopš Interreg aizsākumiem, bet uz ko nekad nav attiecināti specifiski noteikumi. Kā izklāstīts Reģionu komitejas atzinumā “Iedzīvotāju savstarpējās sadarbības un maza mēroga projekti pārrobežu sadarbības programmās” 32 , šādi mazo projektu fondi ir būtiski, lai stiprinātu uzticēšanos iedzīvotāju un iestāžu starpā, sniegtu lielāku Eiropas pievienoto vērtību un, pateicoties robežu radīto šķēršļu pārvarēšanai un pierobežas teritoriju un iedzīvotāju integrēšanai, ievērojami sekmētu pārrobežu sadarbības programmu vispārējā mērķa sasniegšanu. Lai galasaņēmējiem, kas parasti nav raduši pieteikties Savienības finansējumam, atvieglotu mazo projektu finansēšanas pārvaldību, būtu jānosaka, ka tad, ja netiek pārsniegts noteikts slieksnis, ir obligāti jāizmanto vienkāršotu izmaksu iespējas un fiksētas summas maksājumi.

(24)Sakarā ar to, ka ir iesaistīta vairāk nekā viena dalībvalsts, un tas rada lielākas administratīvās izmaksas, jo īpaši attiecībā uz kontrolēm un tulkojumiem, tehniskās palīdzības izdevumu maksimālajai robežai vajadzētu būt augstākai nekā tai, kas noteikta pie mērķa "Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei". Lai kompensētu paaugstinātās administratīvās izmaksas, dalībvalstis būtu jāmudina pēc iespējas samazināt administratīvo slogu attiecībā uz kopīgo projektu īstenošanu. Turklāt Interreg programmām ar ierobežotu Savienības atbalstu vai ārējām pārrobežu sadarbības programmām būtu jāsaņem noteikta tehniskai palīdzībai paredzēta minimālā summa, lai nodrošinātu pietiekamu finansējumu efektīviem tehniskās palīdzības pasākumiem.

(25)Saskaņā ar 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīguma par labāku likumdošanas procesu 22. un 23. punktu fondi ir jāizvērtē, par pamatu izmantojot informāciju, kas savākta atbilstoši īpašām uzraudzības prasībām, taču ir jāizvairās no pārmērīga regulējuma un administratīvā sloga, jo īpaši dalībvalstīs. Minētajās prasībās vajadzības gadījumā var iekļaut izmērāmus rādītājus, ko izmanto par pamatu, lai novērtētu fondu ietekmi uz vietas.

(26)Balstoties uz 2014.-2020. gada plānošanas periodā gūto pieredzi, būtu jāpatur sistēma, ar ko ieviesa skaidru izdevumu attiecināmības noteikumu hierarhiju, saglabājot principu, ka noteikumi par izdevumu attiecināmību ir jānosaka Savienības līmenī vai visai Interreg programmai kopā, lai izvairītos no jebkādām iespējamām pretrunām vai neatbilstībām starp dažādām regulām un starp regulām un valstu noteikumiem. Vienas dalībvalsts pieņemtie papildu noteikumi, kas attiektos tikai uz saņēmējiem šajā dalībvalstī, būtu jāierobežo līdz stingri noteiktam minimumam. Konkrētāk, šajā regulā vajadzētu integrēt Komisijas Deleģētās Regulas (ES) Nr. 481/2014 33 noteikumus, kas tika pieņemti 2014.–2020. plānošanas periodam.

(27)Dalībvalstis būtu jāmudina piešķirt vadošās iestādes funkcijas ETSG vai uzticēt šādai grupai — līdzīgi kā citām pārrobežu juridiskām struktūrām — atbildību par apakšprogrammas, integrētu teritoriālo investīciju vai viena vai vairāku mazo projektu fondu pārvaldību, vai nozīmēt to par vienīgo partneri.

(28)Pie grāmatvedības funkcijas būtu jāpatur 2014.–2020. gada plānošanas periodam izveidotā maksājumu ķēde, t.i., no Komisijas ar sertifikācijas iestādes starpniecību pie vadošā partnera. Savienības atbalsts būtu jāizmaksā vadošajam partnerim, izņemot gadījumus, kad tas varētu radīt dubultas maksas par konvertēšanu euro un pēc tam no euro citā valūtā vai otrādi darījumos starp vadošo partneri un citiem partneriem.

(29)Saskaņā ar Regulas [ES, Euratom] [FR-Omnibus] [63. panta 9. punktu] nozaru noteikumos jāņem vērā Eiropas teritoriālās sadarbības (Interreg) programmu vajadzības, jo īpaši attiecībā uz revīzijas funkciju. Tāpēc noteikumi par gada revīzijas atzinumu, gada kontroles ziņojumu un darbību revīziju būtu jāvienkāršo un jāpielāgo attiecībā uz tādām programmām, kurās iesaistīta vairāk nekā viena dalībvalsts.

(30)Būtu jāizveido skaidra finansiālās atbildības ķēde attiecībā uz nepamatoto maksājumu atgūšanu — no vienīgajiem vai citiem partneriem līdz vadošajam partnerim, vadošajai iestādei un Komisijai. Būtu jāparedz noteikums par dalībvalstu, trešo valstu, partnervalstu vai aizjūras zemju un teritoriju (AZT) atbildību gadījumos, kad neizdodas līdzekļus atgūt no vienīgā partnera vai cita partnera, vai vadošā partnera, proti, tas nozīmē, ka dalībvalsts atlīdzina vadošajai iestādei. Līdz ar to Interreg programmas neparedz iespēju, ka varētu būt kādas neatgūstamas summas saņēmēju līmenī. Tomēr ir jāprecizē noteikumi par gadījumiem, ja dalībvalsts, trešā valsts, partnervalsts vai AZT līdzekļus vadošajai iestādei neatlīdzina. Būtu jāprecizē arī vadošā partnera saistības sakarā ar līdzekļu atlīdzināšanu. Konkrētāk, nedrīkstētu pieļaut, ka vadošā iestāde piespiež vadošo partneri uzsākt tiesvedību citā valstī.

(31)Lai visnotaļ kopīgi noteikumi tiktu piemēroti gan iesaistītajās dalībvalstīs, gan trešās valstīs, partnervalstīs vai AZT, šī regula būtu jāattiecina arī uz trešo valstu, partnervalstu vai AZT dalību, izņemot gadījumus, kad konkrētā šīs regulas nodaļā ir paredzēti specifiski noteikumi. Interreg programmas iestādēm var atbilst salīdzināmas iestādes trešās valstīs, partnervalstīs vai AZT. Brīdis, kad iestājas izdevumu attiecināmība, būtu jāsasaista ar brīdī, kad attiecīgā trešā valsts, partnervalsts vai AZT ir parakstījusi finansēšanas nolīgumu. Iepirkumam, ko veic saņēmēji trešā valstī, partnervalstī vai AZT, būtu jāatbilst noteikumiem par ārējo iepirkumu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) [jaunā FR-Omnibus] 34 . Būtu jānosaka procedūras, kā tiek noslēgti finansēšanas nolīgumi ar katru trešo valsti, partnervalsti vai AZT, kā arī nolīgumi starp vadošo iestādi un katru trešo valsti, partnervalsti vai AZT par atbalstu no Savienības ārējās finansēšanas instrumenta, vai kā no trešās valsts, partnervalsts vai AZT uz Interreg programmu pārvieto papildu iemaksas, kas nav nacionālais līdzfinansējums.

(32)Lai gan Interreg programmas, kurās piedalās trešās valstis, partnervalstis vai AZT, būtu jāīsteno dalītā pārvaldībā, tālāko reģionu sadarbību var īstenot netiešā pārvaldībā. Būtu jāparedz specifiski noteikumi par to, kā šīs programmas pilnībā vai daļēji īstenot netiešā pārvaldībā.

(33)Pamatojoties uz 2014.–2020. gada plānošanas periodā gūto pieredzi ar lieliem infrastruktūras projektiem, kas īstenoti pārrobežu sadarbības programmās Eiropas kaimiņattiecību instrumenta ietvaros, procedūras vajadzētu vienkāršot. Tomēr Komisijai būtu jāsaglabā zināmas tiesības attiecībā uz šādu projektu atlasi.

(34)Komisijai būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras pieņemt un grozīt Interreg programmu sarakstus, kā arī sarakstu ar Savienības atbalsta kopsummām katrai Interreg programmai, un pieņemt lēmumus, ar ko apstiprina Interreg programmas un to grozījumus. Minētās īstenošanas pilnvaras izmantojamas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regulu (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu 35 . Lai gan šie tiesību akti ir vispārīgi, būtu jāizmanto konsultēšanās procedūra, ievērojot to, ka ar minētājiem aktiem noteikumi tiek īstenoti tikai tehniskā aspektā.

(35)Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus Interreg programmu pieņemšanai un grozīšanai, būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras. Tomēr ārējās pārrobežu sadarbības programmās vajadzības gadījumā attiecībā uz šo programmu pirmo apstiprināšanas lēmumu vajadzētu ievērot komiteju procedūras. kas izveidotas ar Regulām (ES) [IPA III] un [KASSI].

(36)Lai varētu papildināt vai grozīt dažus nebūtiskus šās regulas elementus, saskaņā ar LESD 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt tiesību aktus, ar ko groza pielikumu par Interreg programmām izmantojamo veidni. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaikus ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(37)Ņemot vērā, ka šīs regulas mērķus – uzlabot sadarbību starp dalībvalstīm un starp dalībvalstīm un trešām valstīm, partnervalstīm vai AZT — nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs un ka tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I NODAĻA
Vispārīgie noteikumi

I iedaļa
Priekšmets, darbības joma un Interreg elementi

1. pants
Priekšmets un darbības joma

1.Šī regula paredz noteikumus par Eiropas teritoriālās sadarbības mērķi (Interreg) nolūkā stiprināt sadarbību starp dalībvalstīm Savienībā un starp dalībvalstīm un blakusesošām trešām valstīm, partnervalstīm, citām teritorijām vai aizjūras zemēm un teritorijām (AZT).

2.Šī regula paredz arī noteikumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu efektīvu plānošanu, tostarp par tehnisko palīdzību, uzraudzību, izvērtēšanu, komunikāciju, attiecināmību, pārvaldību un kontroli, kā arī par to programmu finansiālo pārvaldību, uz kurām attiecas Eiropas teritoriālās sadarbības mērķis (Interreg) un kuras atbalsta Eiropas Reģionālās attīstības fonds (“ERAF”).

3.Kas attiecas uz atbalstu, ko Interreg programmām piešķir no “Pirmspievienošanās palīdzības instrumenta” (“IPA III”), “Kaimiņattiecību, attīstības un starptautiskās sadarbības instrumenta” (“KASSI”) un visām aizjūras zemēm un teritorijām 2021.–2027. gadā paredzētā finansējuma programmas, kas izveidota ar Padomes lēmumu (ES) Nr. XXX (“AZTP”) (visi trīs instrumenti kopā — “Savienības ārējās finansēšanas instrumenti”), šajā regulā ir definēti vēl citi konkrētie mērķi, kā arī paredzēta šo fondu integrēšana Interreg programmās, trešo valstu, partnervalstu un AZT un to reģionu dalībtiesīguma kritēriji un atsevišķi specifiski īstenošanas noteikumi.

4.Kas attiecas uz atbalstu, ko Interreg programmām piešķir no ERAF un no Savienības ārējās finansēšanas instrumentiem (kopā — “Interreg fondi”), šajā regulā ir definēti Interreg konkrētie mērķi un organizācija, dalībvalstu, trešo valstu, partnervalstu un AZT un to reģionu dalībtiesīguma kritēriji, finanšu resursi un to piešķiršanas kritēriji.

5.Regulu (ES) [jaunā KNR regula] un Regulu (ES) Nr. [jaunā ERAF regula] piemēro Interreg programmām, izņemot minētajās regulās īpaši paredzētus gadījumus vai gadījumus, kad Regulas (ES) [jaunā KNR regula] noteikumus var piemērot tikai mērķim "Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei".

2. pants
Definīcijas

1.Šajā regulā piemēro Regulas (ES) [jaunā KNR] 2. panta definīcijas. Ir piemērojamas arī šādas definīcijas:

(1)“IPA saņēmējs” ir Regulas (ES) [IPA III] I pielikumā uzskaitīta valsts vai teritorija;

(2)“trešā valsts” ir valsts, kas nav Savienības dalībvalsts un nesaņem atbalstu no Interreg fondiem;

(3)“partnervalsts” ir IPA saņēmējs vai valsts vai teritorija, kas ietilpst “Kaimiņattiecību ģeogrāfiskajā apgabalā”, kas norādīts Regulas (ES) [KASSI] I pielikumā, un Krievijas Federācija, un kas saņem atbalstu no Savienības ārējās finansēšanas instrumentiem;

(4)“pārrobežu juridiskā struktūra” ir juridiska struktūra, kas izveidota atbilstoši vienas no Interreg programmā iesaistīto valstu tiesību aktiem, ar noteikumu, ka to izveidojušas teritoriālās iestādes vai citas struktūras no vismaz divām iesaistītajām valstīm.

2.Ja Regulas (ES) [jaunā KNR] noteikumos ir atsauce uz “dalībvalsti”, tad šajā regulā to saprot kā “dalībvalsti, kurā atrodas vadošā iestāde”, savukārt, ja noteikumos ir atsauce uz “katru dalībvalsti” vai “dalībvalstīm”, tas jāsaprot kā “dalībvalstis un attiecīgā gadījumā trešās valstis, partnervalstis un AZT, kas piedalās attiecīgajā Interreg programmā”.

Ja Regulas (ES) [jaunā KNR] noteikumos ir atsauce uz “fondiem”, kas uzskaitīti minētās regulas 1. panta 1. punkta a) apakšpunktā, vai uz “ERAF”, šajā regulā to attiecina to saprot arī kā attiecīgos Savienības ārējās finansēšanas instrumentus.

3. pants
Eiropas teritoriālās sadarbības mērķa (Interreg) elementi

Eiropas teritoriālās sadarbības mērķis (Interreg), ERAF un attiecīgā gadījumā Savienības ārējās finansēšanas instrumenti atbalsta šādus elementus:

(1)pārrobežu sadarbība starp blakusreģioniem nolūkā veicināt integrētu reģionālo attīstību (1. elements):

a)pārrobežu sadarbība starp divu vai vairāku dalībvalstu sauszemes pierobežas blakusreģioniem vai starp vismaz vienas dalībvalsts un vienas vai vairāku 4. panta 3. punktā uzskaitīto trešo valstu sauszemes pierobežas blakusreģioniem; vai

b)ārēja pārrobežu sadarbība starp vismaz vienas dalībvalsts un viena vai vairāku tālāk minēto vienību sauszemes pierobežas blakusreģioniem:

i)IPA saņēmēji vai

ii)KASSI atbalstu saņemošas partnervalstis, vai

iii)Krievijas Federācija, lai tā varētu piedalīties pārrobežu sadarbībā, kas saņem atbalstu arī no KASSI;

(2)transnacionālā sadarbība un jūrlietu sadarbība plašākās transnacionālās teritorijās vai jūras baseinu apkaimē, iesaistot nacionālos, reģionālos un vietējos programmas partnerus dalībvalstīs, trešās valstīs, partnervalstīs un Grenlandē, ar nolūku panākt augstāku teritoriālās integrācijas pakāpi (“2. elements”; ja attiecas tikai uz transnacionālo sadarbību — “2.A elements; ja attiecas tikai uz jūrlietu sadarbību — “2.B elements”);

(3)tālāko reģionu sadarbība savā starpā un ar vienu vai vairākām kaimiņos esošām trešām valstīm vai partnervalstīm, vai AZT, nolūkā sekmēt to reģionālo integrāciju savā apkārtnē (“3. elements”);

(4)starpreģionālā sadarbība nolūkā stiprināt kohēzijas politikas efektivitāti (“4. elements”), veicinot:

a)pieredzes apmaiņu, inovatīvas pieejas un spēju veidošanu:

i)Interreg programmu īstenošanā;

ii)ar mērķi “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei” saistīto programmu īstenošanā, jo īpaši attiecībā uz starpreģionāliem un transnacionāliem pasākumiem, kur saņēmēji atrodas vismaz vienā citā dalībvalstī;

iii)Eiropas teritoriālās sadarbības grupu (ETSG) izveidē, darbībā un izmantošanā;

b)attīstības tendenču izvērtēšana saistībā ar teritoriālās kohēzijas mērķiem;

(5)starpreģionālas investīcijas inovācijā, pateicoties tādu starpreģionālu inovācijas projektu komercializācijai un izvēršanai, kam ir potenciāls sekmēt Eiropas vērtību ķēžu attīstību (“5. elements”).

II iedaļa
Ģeogrāfiskais tvērums

4. pants
Pārrobežu sadarbības ģeogrāfiskais tvērums

1.Pārrobežu sadarbības gadījumā no ERAF atbalstāmie reģioni ir NUTS 3. līmeņa Savienības reģioni pie visām iekšējām un ārējām sauszemes robežām ar trešām valstīm vai partnervalstīm.

2.Pārrobežu sadarbības ietvaros atbalsta arī reģionus pie jūras robežām, ko caur jūru saista pastāvīgi savienojumi.

3.Iekšējās pārrobežu sadarbības gadījumā Interreg programmas var aptvert tos Norvēģijas, Šveices un Apvienotās Karalistes reģionus, kas ir līdzvērtīgi NUTS 3. līmeņa reģioniem, kā arī Lihtenšteinu, Andoru un Monako.

4.Ārējās pārrobežu sadarbības gadījumā reģioni, kas atbalstāmi no IPA III vai KASSI, ir attiecīgās partnervalsts NUTS 3. līmeņa reģioni vai, ja NUTS klasifikācijas nav, līdzvērtīgi apgabali gar visām sauszemes robežām starp dalībvalstīm un partnervalstīm, kas tiesīgas saņemt atbalstu no IPA III vai KASSI.

5. pants
Transnacionālās sadarbības un jūrlietu sadarbības ģeogrāfiskais tvērums

1.Transnacionālās sadarbības un jūrlietu sadarbības gadījumā no ERAF atbalstāmie reģioni ir Savienības NUTS 2. līmeņa reģioni, kas aptver nepārtrauktus funkcionālos apgabalus, attiecīgā gadījumā ņemot vērā makroreģionālās stratēģijas un jūras baseinu stratēģijas.

2.Transnacionālās sadarbības un jūrlietu sadarbības Interreg programmas var aptvert:

a)reģionus Islandē, Norvēģijā, Šveicē un Apvienotajā Karalistē, kā arī Lihtenšteinu, Andoru, Monako un Sanmarīno;

b)Grenlandi;

c)Fēru salas;

d)partnervalstu reģionus, kas tādi ir saskaņā ar IPA III vai KASSI;

neatkarīgi no tā, vai tie saņem atbalstu no ES budžeta.

3.Šā panta 2. punktā uzskaitītie reģioni, trešās valstis vai partnervalstis ir NUTS 2. līmeņa reģioni vai, ja NUTS klasifikācijas nav, līdzvērtīgi apgabali.

6. pants
Tālāko reģionu sadarbības ģeogrāfiskais tvērums

1.Tālāko reģionu sadarbības gadījumā atbalstu no ERAF saņem visi LESD 349. panta pirmajā daļā uzskaitītie reģioni.

2.Tālāko reģionu Interreg programmas var aptvert partnervalstis kaimiņos, kas saņem atbalstu no KASSI, vai AZT, kas saņem atbalstu no AZTP, vai abus.

7. pants
Starpreģionālās sadarbības un starpreģionālo investīciju inovācijā ģeogrāfiskais tvērums

1.Attiecībā uz jebkuru Interreg 4. elementa programmu vai attiecībā uz starpreģionālām investīcijām inovācijā atbilstīgi 5. elementam, atbalstu no ERAF saņem visa Savienības teritorija.

2.Interreg 4. elementa programmas var pilnībā vai daļēji aptvert 4., 5. un 6. pantā minētās trešās valstis, partnervalstis, citas teritorijas vai AZT, neatkarīgi no tā, vai tās saņem atbalstu no Savienības ārējās finansēšanas instrumentiem.

8. pants
Saraksts ar teritorijām, kas saņem atbalstu no Interreg programmām

1.Šīs regulas 4., 5. un 6. panta vajadzībām Komisija pieņem īstenošanas aktu, ar ko nosaka sarakstu ar Interreg programmu teritorijām, kas saņems atbalstu, iedalot tās pēc katra elementa un katras Interreg programmas. Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 63. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.

Ārējas pārrobežu Interreg programmas norāda attiecīgi kā “Interreg IPA III PRS programmas” vai kā “Interreg Kaimiņattiecību PRS programmas”.

2.Šā panta 1. punktā minētajā īstenošanas aktā iekļauj arī sarakstu, kur norāda tos NUTS 3. līmeņa Savienības reģionus, kas ir ņemti vērā saistībā ar ERAF piešķīrumu pārrobežu sadarbībai pie visām iekšējām robežām un tām ārējām robežām, uz kurām attiecas Savienības ārējās finansēšanas instrumenti, kā arī sarakstu, kur norāda tos NUTS 3. līmeņa Savienības reģionus, kas ir piešķīrumu nolūkā ņemti vērā 2.B elementa ietvaros un minēti 9. panta 3. punkta a) apakšpunktā.

3.Šā panta 1. punktā minētajā sarakstā norāda arī trešo valstu vai partnervalstu, vai ārpussavienības teritoriju reģionus, kas nesaņem atbalstu no ERAF vai Savienības ārējās finansēšanas instrumenta.

III iedaļa
Resursi un līdzfinansējuma likmes

9. pants
ERAF resursi Eiropas teritoriālās sadarbības mērķim (Interreg)

1.Eiropas teritoriālās sadarbības mērķim (Interreg) paredzēto ERAF resursu apmērs ir 8 430 000 000 EUR no visiem resursiem, kas budžeta saistībām ir pieejami no ERAF, ESF+ un Kohēzijas fonda 2021.–2027. gada plānošanas periodam un uzskaitīti Regulas (ES) [jaunā KNR] 102. panta 1. punktā.

2.Šā panta 1. punktā minētos resursus sadala šādi:

a)52,7 % (t. i., kopā  4 440 000 000 EUR) pārrobežu sadarbībai (1. elements);

b)31,4 % (t. i., kopā 2 649 900 000 EUR) transnacionālajai sadarbībai un jūrlietu sadarbībai (2. elements);

c)3,2 % (t. i., kopā 270 100 000 EUR) tālāko reģionu sadarbībai (3. elements);

d)1,2 % (t. i., kopā 100 000 000 EUR) starpreģionālajai sadarbībai (4. elements);

e)11,5 % (t. i., kopā 970 000 000 EUR) starpreģionālām investīcijām inovācijā (5. elements).

3.Komisija katru dalībvalsti informē par tai paredzēto daļu no 1., 2. un 3. elementam domātajām kopējām summām, norādot sadalījumu pa gadiem.

Par kritēriju sadalījumam starp dalībvalstīm izmanto iedzīvotāju skaitu šādos reģionos:

a)1. elements — NUTS 3. līmeņa reģioni; 2.B elements — tie NUTS 3. līmeņa reģioni, kas uzskaitīti īstenošanas aktā saskaņā ar 8. panta 2. punktu;

b)2.A elements un 3. elements — NUTS 2. līmeņa reģioni.

4.Katra dalībvalsts līdz 15 % no tai paredzētā finansiālā piešķīruma 1., 2. un 3. elementam var pārvietot no viena minētā elementa uz citu vai citiem.

5.Pamatojoties uz saskaņā ar 3. punktu paziņotajām summām, katra dalībvalsts informē Komisiju par to, vai un kādā veidā tā ir izmantojusi 4. punktā paredzēto pārvietošanas iespēju, un par to, kā galu galā tai piekritīgā daļa ir sadalīta starp Interreg programmām, kurās šī dalībvalsts piedalās.

10. pants
Šķērsfondu noteikumi

1.Komisija pieņem īstenošanas aktu, kurā izklāstīts daudzgadu stratēģijas dokuments attiecībā uz ārējām pārrobežu Interreg programmām, kas saņem atbalstu no ERAF un KASSI vai IPA III. Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 63. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.

Ja Interreg programmas saņem atbalstu no ERAF un KASSI, tad īstenošanas aktā izklāsta Regulas (ES) [KASSI] 12. panta 2. punktā minētos elementus.

2.Komisija un attiecīgās dalībvalstis nosaka, kāda ir ERAF iemaksa ārējās pārrobežu Interreg programmās, kam izmanto finansējumu no IPA III, kas piešķirts pārrobežu sadarbībai (“IPA III PRS”), vai finansējumu no KASSI, kas piešķirts pārrobežu sadarbībai “Kaimiņattiecību ģeogrāfiskajam apgabalam” (KASSI PRS). Katrai dalībvalstij noteikto ERAF iemaksu starp attiecīgajām dalībvalstīm vairs nepārdala.

3.ERAF atbalstu atsevišķām ārējām pārrobežu Interreg programmām piešķir ar noteikumu, ka no IPA III PRS un KASSI PRS piešķir vismaz līdzvērtīgas summas saskaņā ar attiecīgo stratēģiskās plānošanas dokumentu. Minēto līdzvērtīgo summu maksimālais apmērs ir noteikts IPA III vai KASSI leģislatīvajā aktā.

Tomēr, ja, pārskatot attiecīgo stratēģiskās plānošanas dokumentu saskaņā ar IPA III vai KASSI, līdzvērtīgā summa atlikušajiem gadiem tiek samazināta, katra skartā dalībvalsts izvēlas vienu no šiem variantiem:

a)prasīt, lai tiktu piemērots 12. panta 3. punktā aprakstītais mehānisms;

b)turpināt Interreg programmu, izmantojot atlikušo atbalstu no ERAF un IPA III PRS vai KASSI PRS; vai

c)kombinēt a) un b) variantu.

4.Gada apropriācijas, kas atbilst atbalstam, ko no ERAF, IPA III PRS vai KASSI PRS sniedz ārējām pārrobežu Interreg programmām, iekļauj attiecīgajās 2021. gada budžeta pozīcijās.

5.Ja Komisija ir iekļāvusi specifisku finansiālo piešķīrumu, lai partnervalstīm vai reģioniem saskaņā ar Regulu (ES) [KASSI] un/vai AZT saskaņā ar Padomes lēmumu [AZT lēmums] palīdzētu stiprināt sadarbību ar kaimiņos esošajiem Savienības tālākajiem reģioniem saskaņā ar Regulas (ES) [KASSI] [33. panta 2. punktu] un/vai [AZT lēmuma] [87. pantu], finansējumu saskaņā ar šo regulu var piešķirt arī no ERAF — ja tas ir lietderīgi un notiek uz savstarpības un proporcionalitātes pamatiem attiecībā uz finansējumu no KASSI un/vai AZTP — pasākumiem, ko īsteno partnervalsts vai reģions, vai jebkurš cits vienums saskaņā ar Regulu (ES) [KASSI], vai valsts, teritorija vai jebkurš cits vienums saskaņā ar [AZT lēmumu], vai Savienības tālākais reģions, saskaņā ar, jo īpaši, vienu vai vairākām kopīgām 2., 3. vai 4. elementa Interreg programmām vai 60. pantā minētajiem sadarbības pasākumiem, kas izveidoti vai īstenoti atbilstīgi šai regulai.

11. pants
Saraksts ar Interreg programmu resursiem

1.Pamatojoties uz dalībvalstu saskaņā ar 9. panta 5. punktu sniegto informāciju, Komisija pieņem īstenošanas aktu, kurā ir iekļauts visu Interreg programmu saraksts un norādīta kopējā ERAF atbalsta summa un attiecīgā gadījumā arī kopējais atbalsts no Savienības ārējās finansēšanas instrumentiem. Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 63. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.

2.Šajā īstenošanas aktā iekļauj arī sarakstu ar summām, kas pārvietotas saskaņā ar 9. panta 5. punktu, un summas iedala pēc dalībvalstīm un pēc Savienības ārējās finansēšanas instrumentiem.

12. pants
Resursu atgriešana un programmas pārtraukšana

1.2022. un 2023. gadā ERAF ikgadējo iemaksu, kura paredzēta ārējām pārrobežu Interreg programmām un attiecībā uz kuru Komisijai līdz attiecīgo gadu 31. martam nav iesniegta neviena programma, un kura nav iedalīta citai programmai, kas iesniegta tajā pašā ārējo pārrobežu Interreg programmu kategorijā, piešķir tām iekšējām pārrobežu Interreg programmām, kurās piedalās attiecīgā dalībvalsts vai dalībvalstis.

2.Ja līdz 2024. gada 31. martam vēl joprojām ir tādas ārējās pārrobežu programmas, kuras nav iesniegtas Komisijai, tad visu 9. panta 5. punktā minēto ERAF iemaksu šajās programmās atlikušajiem gadiem līdz 2027. gadam, kura nav iedalīta citai ārējai pārrobežu Interreg programmai, kas arī saņem atbalstu attiecīgi no IPA III PRS vai KASSI PRS, piešķir tām iekšējām pārrobežu Interreg programmām, kurās piedalās attiecīgā dalībvalsts vai dalībvalstis.

3.Jebkuru Komisijas jau apstiprinātu ārējo pārrobežu Interreg programmu pārtrauc vai piešķīrumu programmai samazina atbilstīgi piemērojamajiem noteikumiem un procedūrām, jo īpaši, ja:

a)neviena partnervalsts, ko aptver attiecīgā Interreg programma, attiecīgo finansēšanas nolīgumu nav parakstījusi līdz termiņam, kas noteikts saskaņā ar 57. pantu;

b)Interreg programmu nevar īstenot pēc plāna iesaistīto valstu attiecību problēmu dēļ.

Šādā gadījumā 1. punktā minēto ERAF iemaksu, kas atbilst gada maksājumiem, par kuriem vēl nav uzņemtas saistības, vai gada maksājumiem, par kuriem ir uzņemtas saistības un par kuriem saistības tā paša budžeta gada laikā ir pilnībā vai daļēji atceltas, un kuri nav iedalīti citai ārējai pārrobežu Interreg programmai, kas arī saņem atbalstu attiecīgi no IPA III PRS vai KASSI PRS, piešķir tām iekšējām pārrobežu Interreg programmām, kurās piedalās attiecīgā dalībvalsts vai dalībvalstis.

4.Kas attiecas uz Komisijas jau apstiprinātu 2. elementa Interreg programmu, partnervalsts vai Grenlandes dalība tiek pārtraukta, ja iestājas kāda no situācijām, kas izklāstīta 3. punkta pirmās daļas a) un b) apakšpunktā.

Iesaistītās dalībvalstis un, attiecīgā gadījumā, atlikušās iesaistītās partnervalstis prasa īstenot vienu no šādiem scenārijiem:

a)Interreg programma tiek pārtraukta kopumā, jo īpaši tad, ja galvenos kopīgas attīstības uzdevumus nav iespējams paveikt bez attiecīgās partnervalsts vai Grenlandes piedalīšanās;

b)piešķīrums šai Interreg programmai tiek samazināts saskaņā ar piemērojamiem noteikumiem un procedūrām;

c)Interreg programma turpinās bez partnervalsts vai Grenlandes piedalīšanās.

Ja piešķīrumu Interreg programmai samazina saskaņā ar šā punkta otrās daļas b) apakšpunktu, tad ERAF iemaksu, kas atbilst gada maksājumiem, par kuriem vēl nav radušās saistības, piešķir citai 2. elementa Interreg programmai, kurā piedalās viena vai vairākas attiecīgās dalībvalstis, vai, ja dalībvalsts piedalās tikai vienā 2. elementa Interreg programmā, piešķir vienai vai vairākām iekšējām pārrobežu Interreg programmām, kurā šī dalībvalsts piedalās.

5.Iemaksu no IPA III, KASSI vai AZTP, kas samazināta saskaņā ar šo pantu, izmanto saskaņā ar attiecīgi Regulu (ES) [IPA III], Regulu (ES) [KASSI] un Padomes Lēmumu Nr. [AZT].

6.Ja trešā valsts vai partnervalsts, kura programmā Interreg iemaksā valsts resursus, kas nav valsts līdzfinansējums atbalstam no ERAF vai no Savienības ārējās finansēšanas instrumenta, šo ieguldījumu Interreg programmas īstenošanas laikā samazina vai nu kopumā, vai attiecībā uz kopīgām darbībām, kas jau ir atlasītas un saņēmušas 22. panta 6. punktā paredzēto dokumentu, tad iesaistītā dalībvalsts vai dalībvalstis prasa izmantot vienu no risinājumiem, kas izklāstīti 4. punkta otrajā daļā.

13. pants
Līdzfinansēšanas likmes

Līdzfinansēšanas likme katras Interreg programmas līmenī nav lielāka par 70 %, izņemot gadījumus, kad attiecībā uz ārējām pārrobežu vai 3. elementa Interreg programmām lielāks procentuālais apjoms ir noteikts attiecīgi ar Regulu (ES) [IPA III], Regulu (ES) [KASSI] un Padomes Lēmumu Nr. [AZTP] vai ar kādu citu saskaņā ar to pieņemtu aktu.

II NODAĻA
Interreg konkrētie mērķi un tematiskā koncentrācija

14. pants
Interreg konkrētie mērķi

1.ERAF atbilstīgi savai Regulas (ES) [jaunā ERAF regula] 4. pantā definētajai darbības jomai un attiecīgā gadījumā Savienības ārējās finansēšanas instrumenti sekmē Regulas (ES) [jaunā KNR regula] 4. panta 1. punktā izklāstīto politikas mērķu sasniegšanu ar kopīgu rīcību Interreg programmu ietvaros.

2.Ja programma PEACE PLUS darbojas miera un saskaņas labā, tad ERAF — atbilstīgi konkrētajam mērķim pie 4. politikas mērķa — sniedz ieguldījumu arī sociālās, ekonomiskās un reģionālās stabilitātes veicināšanā attiecīgajos reģionos, jo īpaši ar pasākumiem, kas veltīti kopienu savstarpējas saliedētības veicināšanai. Šo konkrēto mērķi balsta atsevišķa prioritāte.

3.Papildus ERAF konkrētajiem mērķiem, kas izklāstīti Regulas (ES) [jaunā ERAF regula] 2. pantā, ERAF un attiecīgā gadījumā arī Savienības ārējās finansēšanas instrumentus var izmantot pie 4. PM minētajiem konkrētajiem mērķiem, proti:

a)uzlabot darba tirgu sekmīgumu un piekļuvi kvalitatīvām darbvietām pārrobežu mērogā,

b)uzlabot izglītības, apmācības un mūžizglītības pieejamību un kvalitāti pārrobežu mērogā nolūkā kāpināt visu iedzīvotāju iegūto izglītības un prasmju līmeni tādā mērā, lai tas tiktu atzīts pārrobežu mērogā;

c)uzlabot vienlīdzīgu un savlaicīgu piekļuvi kvalitatīviem, ilgtspējīgiem un izmaksu ziņā pieejamiem veselības aprūpes pakalpojumiem pārrobežu mērogā;

d)uzlabot veselības aprūpes sistēmu un ilgtermiņa aprūpes pakalpojumu pieejamību, efektivitāti un izturētspēju pārrobežu mērogā;

e)sekmēt sociālo integrāciju un apkarot nabadzību — tostarp vairojot vienlīdzīgas iespējas —, un cīnīties ar jebkādu diskrimināciju pārrobežu mērogā.

4.Saistībā ar 1., 2. un 3. elementu ERAF un attiecīgā gadījumā arī Savienības ārējās finansēšanas instrumentus var izmantot Interreg konkrētajam mērķim “Labāka Interreg pārvaldība”, jo īpaši šādiem pasākumiem:

a)Interreg 1. un 2.A elementa programmas:

i)stiprināt publisko iestāžu — īpaši to, kam uzticēts pārvaldīt konkrētu teritoriju — un ieinteresēto personu institucionālās spējas;

ii)stiprināt efektīvu publisko pārvaldi, veicinot juridisko un administratīvo sadarbību un sadarbību starp iedzīvotājiem un iestādēm, nolūkā jo īpaši atrisināt juridiskos un citus šķēršļus pierobežas reģionos;

b)Interreg 1., 2. un 3. elementa programmas: stiprināt publisko iestāžu un ieinteresēto personu institucionālās spējas īstenot makroreģionālas stratēģijas un jūras baseina stratēģijas;

c)Interreg ārējās pārrobežu programmas un 2. un 3. elementa programmas, kas saņem atbalstu no Interreg fondiem, papildus a) un b) apakšpunktā norādītajam: iedibināt savstarpēju uzticēšanos, proti, veicināt iedzīvotāju sadraudzības pasākumus, stiprināt ilgtspējīgu demokrātiju, atbalstīt pilsoniskās sabiedrības aktorus un to lomu reformu un demokrātisku pārmaiņu procesos.

5.Saistībā ar Interreg ārējām pārrobežu programmām un 2. un 3. elementa Interreg programmām ERAF un attiecīgā gadījumā arī Savienības ārējās finansēšanas instrumentus var izmantot Interreg ārējam konkrētajam mērķim “Droša un pasargāta Eiropa”, jo īpaši darbībām tādās jomās kā robežšķērsošanas pārvaldība un mobilitātes un migrācijas pārvaldība, t. sk. migrantu aizsardzība.

15. pants
Tematiskā koncentrācija

1.Vismaz 60 % no ERAF un attiecīgā gadījumā no Savienības ārējās finansēšanas instrumentu piešķīruma prioritātēm, kurās neietilpst tehniskā palīdzība katrai Interreg programmai saskaņā ar 1., 2. un 3. elementu, piešķir ne vairāk kā trim politikas mērķiem, kas izklāstīti Regulas (ES) [jaunā KNR] [4. panta 1. punktā].

2.Vēl 15 % no ERAF un attiecīgā gadījumā no Savienības ārējās finansēšanas instrumentu piešķīrumiem prioritātēm, kurās neietilpst tehniskā palīdzība katrai Interreg programmai saskaņā ar 1., 2. un 3. elementu, piešķir Interreg konkrētajam mērķim “Labāka Interreg pārvaldība” vai Interreg ārējam konkrētajam mērķim “Droša un pasargāta Eiropa”.

3.Ja 2.A elementa Interreg programma atbalsta makroreģionālu stratēģiju, visu ERAF un attiecīgā gadījumā Savienības ārējās finansēšanas instrumentu piešķīrumu prioritātēm, kurās neietilpst tehniskā palīdzība, paredz minētās stratēģijas mērķiem.

4.Ja 2.B elementa Interreg programma atbalsta makroreģionālu stratēģiju vai jūras baseina stratēģiju, vismaz 70 % no ERAF un attiecīgā gadījumā Savienības ārējās finansēšanas instrumentu piešķīruma prioritātēm, kurās neietilpst tehniskā palīdzība, paredz minētās stratēģijas mērķiem.

5.Attiecībā uz 4. elementa Interreg programmām ERAF un attiecīgā gadījumā Savienības ārējās finansēšanas instrumentu piešķīrumu prioritātēm, kurās neietilpst tehniskā palīdzība, paredz Interreg konkrētajam mērķim “Labāka Interreg pārvaldība”.

III NODAĻA
Programmu veidošana

I iedaļa
Interreg programmu sagatavošana, apstiprināšana un grozīšana

16. pants
Interreg programmu sagatavošana un iesniegšana

1.Eiropas teritoriālās sadarbības mērķi (Interreg) īsteno Interreg programmu ietvaros dalītā pārvaldībā; izņēmums ir 3. elements, ko var gan pilnībā, gan daļēji īstenot netiešā pārvaldībā, un 5. elements, ko īsteno tiešā vai netiešā pārvaldībā.

2.Iesaistītās dalībvalstis un attiecīgā gadījumā trešās valstis, partnervalstis vai AZT, izmantojot pielikumā norādīto veidni, sagatavo Interreg programmu periodam no 2021. gada 1. janvāra līdz 2027. gada 31. decembrim.

3.Iesaistītās dalībvalstis Interreg programmu sagatavo sadarbībā ar Regulas (ES) [jaunā KNR] [6. pantā] minētajiem programmas partneriem.

Iesaistītās trešās valstis vai partnervalstis, vai AZT attiecīgā gadījumā piesaista programmas partnerus, kas līdzvērtīgi tajā pantā minētajiem.

4.Dalībvalsts, kurā atrodas potenciālā vadošā iestāde, Interreg programmu iesniedz Komisijai līdz [spēkā stāšanās datums plus deviņi mēneši] visu iesaistīto dalībvalstu un attiecīgā gadījumā trešo valstu, partnervalstu vai AZT vārdā.

Tomēr, ja Interreg programma aptver atbalstu no Savienības ārējās finansēšanas instrumenta, tad dalībvalsts, kurā atrodas potenciālā vadošā iestāde, programmu iesniedz ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc tam, kad Komisija ir pieņēmusi attiecīgo stratēģisko plānošanas dokumentu saskaņā ar 10. panta 1. punktu, vai ja tas prasīts viena vai vairāku Savienības ārējās finansēšanas instrumentu attiecīgajos pamataktos.

5.Pirms Interreg programmas iesniegšanas Komisijai iesaistītās dalībvalstis un trešās valstis, partnervalstis vai AZT rakstiski apstiprina savu piekrišanu Interreg programmas saturam. Šī piekrišana aptver arī visu iesaistīto dalībvalstu un attiecīgā gadījumā trešo valstu, partnervalstu vai AZT saistības nodrošināt Interreg programmas īstenošanai vajadzīgo līdzfinansējumu un attiecīgā gadījumā trešo valstu, partnervalstu vai AZT saistības sniegt finansiālu ieguldījumu.

Atkāpjoties no pirmās daļas, tādu Interreg programmu gadījumā, kurās ir iesaistīti tālākie reģioni un trešās valstis, partnervalstis vai AZT, attiecīgās dalībvalstis, pirms iesniedz Interreg programmas Komisijai, konsultējas ar attiecīgajām trešām valstīm, partnervalstīm vai AZT. Tādā gadījumā piekrišanu Interreg programmu saturam un trešo valstu, partnervalstu vai AZT iespējamajam ieguldījumam var izteikt oficiāli apstiprinātos protokolos, kas sagatavoti pēc konsultatīvām sanāksmēm ar trešām valstīm, partnervalstīm vai AZT vai pēc reģionālās sadarbības organizāciju apspriedēm.

6.Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 62. pantu, ar kuriem groza pielikumu, lai tā nebūtiskus elementus pielāgotu plānošanas periodā notikušām izmaiņām.

17. pants
Interreg programmu saturs

1.Katrā Interreg programmā izklāsta kopīgu stratēģiju, kā programma sekmēs Regulas (ES) [jaunā KNR] [4. panta 1. punktā] izklāstīto politikas mērķi un šīs regulas 14. panta 4. un 5. punktā izklāstītos Interreg konkrētos mērķus un kā tiks paziņoti rezultāti.

2.Katra Interreg programma sastāv no prioritātēm.

Katra prioritāte atbilst vienam vienīgam politikas mērķim vai attiecīgā gadījumā vienam vai abiem Interreg konkrētajiem mērķiem, vai tehniskajai palīdzībai. Prioritāte, kas atbilst politikas mērķim vai attiecīgā gadījumā vienam vai vairākiem Interreg konkrētajiem mērķiem, sastāv no viena vai vairākiem konkrētiem mērķiem. Vienam politikas mērķim vai Interreg konkrētajam mērķim var atbilst vairākas prioritātes.

3.Ar Komisijas piekrišanu un pienācīgi pamatotos gadījumos, lai paaugstinātu programmu īstenošanas efektivitāti un paplašinātu darbību mērogu, attiecīgā dalībvalsts var nolemt uz Interreg programmām pārvietot līdz [x]% no summas, kas no ERAF piešķirta attiecīgajai programmai saskaņā ar mērķi “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei” tam pašam reģionam. Pārvietotā summa veido atsevišķu prioritāti vai atsevišķas prioritātes.

4.Katrā Interreg programmā izklāsta šādus elementus:

a)programmas teritorija (t. sk. tās karte, ko pievieno kā atsevišķu dokumentu);

b)galveno kopīgi risināmo problēmu kopsavilkums, ņemot vērā:

i)ekonomiskās, sociālās un teritoriālās atšķirības;

ii)kopējo investīciju nepieciešamību un papildināmību ar citiem atbalsta veidiem;

iii)līdzšinējā pieredzē gūtās atziņas;

iv)atbalstu makroreģionālām stratēģijām un jūras baseina stratēģijām, ja programmas teritoriju pilnībā vai daļēji aptver viena vai vairākas stratēģijas;

c)izraudzīto politikas mērķu un Interreg konkrēto mērķu, atbilstošo prioritāšu, konkrēto mērķu un atbalsta veidu pamatojums, attiecīgā gadījumā norādot pārrobežu infrastruktūras trūkstošos posmus;

d)katras prioritātes, izņemot tehnisko palīdzību, konkrētie mērķi;

e)katra konkrētā mērķa:

i)saistītie rīcības veidi, tostarp plānoto stratēģiski svarīgo darbību saraksts, un attiecīgā gadījumā to paredzamā iemaksa šo konkrēto mērķu, kā arī makroreģionālu stratēģiju un jūras baseinu stratēģiju īstenošanā;

ii)izlaides rādītāji un rezultātu rādītāji ar attiecīgajiem starpposma mērķrādītājiem un mērķrādītājiem;

iii)galvenās mērķgrupas;

iv)konkrētās mērķteritorijas, t. sk. plānotais integrētu teritoriālo investīciju, sabiedrības virzītas vietējās attīstības vai citu teritoriālo rīku izmantojums;

v)finanšu instrumentu plānotais izmantojums;

vi)plānoto resursu provizoriskais sadalījums pēc intervences veida;

f)attiecībā uz tehniskās palīdzības prioritāti — plānotais izlietojums saskaņā ar Regulas (ES) [jaunā KNR] [30]., [31]. un [32]. pantu, un attiecīgie intervences veidi;

g)finansēšanas plāns ar šādām tabulām (bez sadalījuma pa iesaistītajām dalībvalstīm, trešām valstīm, partnervalstīm vai AZT, ja vien tajās nav norādīts citādi):

i)tabula, kurā norādīts kopējais finanšu piešķīrums ERAF un attiecīgā gadījumā katram Savienības ārējās finansēšanas instrumentam attiecībā uz visu plānošanas periodu un pa gadiem;

ii)tabula, kurā norādīts kopējais finanšu piešķīrums katrai prioritātei no ERAF vai attiecīgā gadījumā no katra Savienības ārējās finansēšanas instrumenta pa prioritātēm, kā arī valstu līdzfinansējums un tas, vai valsts līdzfinansējums sastāv no publiskā un privātā sektora līdzfinansējuma;

h)veiktās darbības, lai Regulas (ES) [jaunā KNR] 6. pantā minētos attiecīgos programmas partnerus iesaistītu Interreg programmas sagatavošanā, un šo programmas partneru nozīme programmas īstenošanā, uzraudzībā un novērtēšanā;

i)paredzētā pieeja Interreg programmas komunikācijas un redzamības aspektiem, norādot mērķus, mērķauditoriju, komunikācijas kanālus, informēšanu sociālajos tīklos, plānoto budžetu un attiecīgos monitoringa un izvērtēšanas rādītājus.

5.Šā panta 4. punktā minēto informāciju sniedz šādi:

a)attiecībā uz g) apakšpunktā minētajām tabulām un attiecībā uz atbalstu no Savienības ārējās finansēšanas instrumentiem, šos līdzekļus norāda šādi:

i)attiecībā uz ārējām pārrobežu Interreg programmām, kas saņem atbalstu no IPA III un KASSI — kā vienu summu (“IPA III PRS” vai “Kaimiņattiecību PRS”), kur apvienota iemaksa no [2. kategorijas “Kohēzija un vērtības” apakškategorijas “Ekonomiskā, sociālā un teritoriālā kohēzija”] un no [6. kategorijas “Kaimiņattiecības un pasaule”];

ii)attiecībā uz 2. un 4. elementa Interreg programmām, kas saņem atbalstu no IPA III, KASSI vai AZTP — pēc programmas partneru izvēles vai nu kā vienu summu (“Interreg fondi"), kur apvienota iemaksa no [2. kategorijas] un no [6. kategorijas], vai kā sadalījumu pēc finansēšanas instrumenta "ERAF", "IPA III", "KASSI" un "AZTP";

iii)attiecībā uz 2. elementa Interreg programmām, kas saņem atbalstu no AZTP — kā sadalījumu pēc finansēšanas instrumentiem (“ERAF” un “AZTP Grenlande”);

iv)attiecībā uz 3. elementa Interreg programmām, kas saņem atbalstu no KASSI un AZTP — kā sadalījumu pēc finansēšanas instrumentiem (attiecīgi “ERAF”, “KASSI” un “AZTP”);

b)šā panta 4. punkta g) apakšpunkta ii) punktā minētajā tabulā norāda summas tikai par 2021. līdz 2025. gadu.

6.Attiecībā uz 4. punkta e)  apakšpunkta vi) punktu un f) apakšpunktu intervences veidus norāda, pamatojoties uz Regulas (ES) [jaunā KNR] [I] pielikumā izklāstīto nomenklatūru.

7.Interreg programmā:

a)norāda vadošo iestādi, revīzijas iestādi un struktūru, kas saņem maksājumus no Komisijas;

b)izklāsta procedūru kopīgā sekretariāta izveidei,

c)nosaka saistību sadalījumu iesaistīto dalībvalstu un, attiecīgā gadījumā, trešo valstu, partnervalstu vai AZT starpā gadījumā, ja vadošā iestāde vai Komisija ir noteikusi finanšu korekcijas.

8.Vadošā iestāde paziņo Komisijai par jebkurām izmaiņām 7. punkta a) apakšpunktā norādītajā informācijā, kuru dēļ nav nepieciešamības grozīt programmu.

9.Atkāpjoties no 4. punkta, 4. elementa Interreg programmu saturu pielāgo šo Interreg programmu īpašajam raksturam, jo īpaši šādi:

a)informācija, kas prasīta a) apakšpunktā, nav jānorāda;

b)informāciju, kas prasīta b) un h) apakšpunktā, sniedz kā īsu izklāstu;

c)par katru konkrēto mērķi pie jebkuras prioritātes, izņemot tehnisko palīdzību, sniedz šādu informāciju:

i)viena vienīgā saņēmēja definīcija vai saņēmēju ierobežots saraksts un piešķiršanas procedūra;

ii)saistītie pasākumu veidi un to paredzamais ieguldījums konkrēto mērķu sasniegšanā;

iii)izlaides rādītāji un rezultātu rādītāji ar attiecīgajiem starpposma mērķrādītājiem un mērķrādītājiem;

iv)galvenās mērķgrupas;

v)plānoto resursu provizoriskais sadalījums pēc intervences veida;

18. pants
Interreg programmu apstiprināšana

1.Komisija izvērtē katru Interreg programmu un tās atbilstību Regulai (ES) [jaunā KNR], Regulai (ES) [jaunā ERAF] un šai regulai un, gadījumā, ja tiek saņemts atbalsts no Savienības ārējās finansēšanas instrumenta, un tas ir lietderīgi, tās saderību ar 10. panta 1. punktā paredzēto daudzgadu stratēģijas dokumentu vai attiecīgo stratēģisko plānošanas satvaru, kas paredzēts viena vai vairāku šādu instrumentu pamataktā.

2.Komisija var sniegt apsvērumus trīs mēnešu laikā no dienas, kurā dalībvalsts, kurā atrodas potenciālā vadošā iestāde, ir Interreg programmu iesniegusi.

3.Iesaistītās dalībvalstis un attiecīgā gadījumā trešās valstis, partnervalstis vai AZT pārskata Interreg programmu un ņem vērā Komisijas sagatavotos apsvērumus.

4.Ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc dienas, kurā dalībvalsts, kurā atrodas potenciālā vadošā iestāde, iesniegusi programmu, Komisija ar īstenošanas aktu pieņem lēmumu par katras Interreg programmas apstiprināšanu.

5.Attiecībā uz ārējām pārrobežu Interreg programmām Komisija lēmumus pieņem saskaņā ar 4. punktu pēc apspriešanās ar “IPA III komiteju” saskaņā Regulas (ES) [IPA III] [16.] pantu un ar “Kaimiņattiecību, attīstības un starptautiskās sadarbības komiteju” saskaņā ar Regulas (ES) Nr. [KASSI] [36.] pantu.

19. pants
Interreg programmu grozīšana

1.Dalībvalsts, kurā atrodas vadošā iestāde, var iesniegt pamatotu pieprasījumu grozīt Interreg programmu līdz ar grozīto programmu, kurā izklāstīta attiecīgā grozījuma paredzamā ietekme uz mērķu sasniegšanu.

2.Komisija novērtē grozījuma atbilstību Regulai (ES) [jaunā KNR], Regulai (ES) [jaunā ERAF] un šai regulai un var sniegt apsvērumus trīs mēnešu laikā no grozītās programmas iesniegšanas.

3.Iesaistītās dalībvalstis un attiecīgā gadījumā trešās valstis, partnervalstis vai AZT pārskata grozīto programmu un ņem vērā Komisijas sagatavotos apsvērumus.

4.Komisija apstiprina Interreg programmas grozījumu ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc tam, kad dalībvalsts to iesniegusi.

5.Plānošanas periodā dalībvalsts var pārvietot summu līdz 5 % no sākotnējā piešķīruma prioritātei un ne vairāk kā 3 % no programmas budžeta citai tās pašas Interreg programmas prioritātei.

Šādi pārvietojumi neskar iepriekšējos gadus.

Tos uzskata par nebūtiskiem, un tiem nav vajadzīgs Komisijas lēmums par Interreg programmas grozīšanu. Tomēr tie atbilst visām regulatīvajām prasībām. Vadošā iestāde iesniedz Komisijai pārskatīto tabulu, kas minēta 17. panta 4. punkta g) apakšpunkta ii) punktā.

6.Komisijas apstiprinājums nav nepieciešams pareizrakstības vai redakcionāliem labojumiem, kuri neietekmē Interreg programmas īstenošanu. Vadošā iestāde par šādiem labojumiem informē Komisiju.

II iedaļa
Teritoriālā attīstība

20. pants
Integrēta teritoriālā attīstība

Interreg programmās pārrobežu juridiskās struktūras vai ETSG ir attiecīgās pilsētu iestādes, vietējās iestādes vai citas teritoriālās iestādes vai struktūras, kuru pienākums ir sagatavot teritoriālās vai vietējās attīstības stratēģijas, kas uzskaitītas Regulas (ES) [jaunā KNR] 22. pantā, un/vai izvēlēties darbības, kas atbalstāmas saskaņā ar šīm stratēģijām, kā noteikts minētās regulas [23. panta 4. punktā].

Pārrobežu juridiskā struktūra vai ETSG, kas realizē integrētas teritoriālās investīcijas saskaņā ar Regulas (ES) [jaunā KNR] [24.] pantu vai citu teritoriālo instrumentu saskaņā ar minētās regulas [22.] panta c) punktu, var būt arī vienīgais saņēmējs saskaņā ar šīs regulas 23. panta 5. punktu ar nosacījumu, ka pārrobežu juridiskā struktūra vai ETSG šīs funkcijas nošķir.

21. pants
Sabiedrības virzīta vietējā attīstība

Interreg programmu ietvaros var realizēt arī sabiedrības virzītu vietējo attīstību (“SVVA”), ko paredz Regulas (ES) [jaunā KNR] [22]. panta b) punkts, ar nosacījumu, ka attiecīgo vietējo rīcības grupu sastāvā ir publisko un privāto vietējo sociālekonomisko interešu pārstāvji, kur lēmumu pieņemšanu nekontrolē atsevišķa interešu grupa, un vismaz divas iesaistītās valstis, no kurām vismaz viena ir dalībvalsts.

III iedaļa
Darbības un mazo projektu fondi

22. pants
Interreg darbību atlase

1.Interreg darbības atlasa saskaņā ar 27. pantu izveidotā uzraudzības komiteja atbilstīgi programmas stratēģijai un mērķiem.

Minētā uzraudzības komiteja var izveidot vienu vai — īpaši gadījumos, kad pastāv apakšprogrammas — vairākas koordinācijas komitejas, kas darbību atlasē darbojas uzraudzības komitejas vadībā.

Ja darbību pilnībā vai daļēji īsteno ārpus programmas teritorijas [Savienības iekšienē vai aiz tās robežām], šīs darbības atlase ir skaidri jāapstiprina vadošajai iestādei uzraudzības komitejā vai attiecīgā gadījumā koordinācijas komitejā.

2.Darbību atlasei uzraudzības komiteja vai attiecīgā gadījumā koordinācijas komiteja nosaka un piemēro kritērijus un procedūras, kas ir nediskriminējošas un pārredzamas, nodrošina dzimumu līdztiesību un ņem vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu un ilgtspējīgas attīstības principu, un Savienības politiku vides jomā saskaņā ar LESD 11. pantu un 191. panta 1. punktu.

Kritēriji un procedūras nodrošina, ka atlasāmās darbības tiek sarindotas pēc prioritātes nolūkā maksimāli palielināt Savienības finansējuma devumu Interreg programmas mērķu sasniegšanā un saskaņā ar Interreg programmām realizēto darbību sadarbības dimensijas īstenošanā, kā noteikts 23. panta 1. un 4. punktā.

3.Vadošā iestāde apspriežas ar Komisiju un tās apsvērumus ņem vērā pirms atlases kritēriju sākotnējās iesniegšanas uzraudzības komitejai vai attiecīgā gadījumā koordinācijas komitejai. Tas pats attiecas uz jebkādām turpmākām izmaiņām šajos kritērijos.

4.Darbību atlases gaitā uzraudzības komiteja vai attiecīgā gadījumā koordinācijas komiteja:

a)nodrošina, ka atlasītās darbības atbilst Interreg programmai un sniedz efektīvu ieguldījumu tās konkrēto mērķu sasniegšanā;

b)nodrošina, ka atlasītās darbības nav pretrunā attiecīgajām stratēģijām, kas izveidotas saskaņā ar 10. panta 1. punktu vai izveidotas vienam vai vairākiem Savienības ārējās finansēšanas instrumentiem;

c)nodrošina, ka atlasītās darbības piedāvā vislabāko atbalsta apmēra, veikto pasākumu un mērķu sasniegšanā gūto rezultātu attiecību;

d)pārliecinās, ka saņēmējam ir darbības un uzturēšanas izmaksu segšanai nepieciešamie finanšu resursi un mehānismi;

e)nodrošina, ka ir veikts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011/92/ES 36 darbības jomā ietilpstošo atlasīto darbību vidiskās ietekmes novērtējums vai sākotnējās pārbaudes procedūra, pamatojoties uz prasībām minētajā direktīvā, kurā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/52/ES 37 ;

f)pārliecinās, ka gadījumā, ja darbības ir sāktas pirms finansējuma pieteikuma iesniegšanas vadošajai iestādei, ir nodrošināta atbilstība piemērojamajiem tiesību aktiem;

g)nodrošina, ka atlasītās darbības ietilpst attiecīgā Interreg fonda darbības jomā un ir attiecinātas uz intervences veidu;

h)nodrošina, ka darbības neietver pasākumus, kuri bija daļa no darbības, uz ko attiecas pārcelšana saskaņā ar Regulas (ES) [jaunā KNR] [60]. pantu, vai kuras būtu ienesīgas darbības pārvietošana saskaņā ar minētās regulas [59. panta 1. punkta a) apakšpunktu];

i)nodrošina, ka atlasītās darbības neskar Komisijas argumentēts atzinums par pārkāpumu saskaņā ar LESD 258. pantu, kas apdraud izdevumu likumību un pareizību vai darbību veikšanu;

j)nodrošina klimatnoturību investīcijām infrastruktūrā, kuras paredzamais kalpošanas laiks ir vismaz pieci gadi.

5.Uzraudzības komiteja vai attiecīgā gadījumā koordinācijas komiteja apstiprina metodiku un kritērijus, ko izmanto Interreg darbību atlasē, tostarp arī to izmaiņas, neskarot Regulas (ES) [27. panta 3. punkta b) apakšpunktu] attiecībā uz SVVA un šīs regulas 24. pantu.

6.Attiecībā uz katru Interreg darbību vadošā iestāde izsniedz vadošajam partnerim vai vienīgajam partnerim dokumentu, kurā izklāstīti atbalsta saņemšanas nosacījumi šai Interreg darbībai, tostarp īpašas prasības, kas attiecas uz piegādājamajiem produktiem vai sniedzamajiem pakalpojumiem, finansēšanas plāns, izpildes termiņš un attiecīgā gadījumā metode, kas piemērojama darbības izmaksu noteikšanai, un dotācijas izmaksas nosacījumi.

Šajā dokumentā izklāsta arī vadošā partnera pienākumus attiecībā uz līdzekļu atgūšanu saskaņā ar 50. pantu. Šos pienākumus nosaka uzraudzības komiteja. Tomēr, ja vadošais partneris atrodas citā dalībvalstī, trešā valstī, partnervalstī vai AZT, tā pienākums nav atgūt līdzekļus, izmantojot tiesu procedūras.

23. pants
Partnerība Interreg darbību ietvaros

1.Darbībās, kas atlasītas 1., 2. un 3. elementa ietvaros, ir iesaistīti aktori no vismaz divām iesaistītajām valstīm, un vismaz viens no tiem ir saņēmējs no dalībvalsts.

Saņēmēji, kas saņem atbalstu no Interreg fonda, un partneri, kas nesaņem nekādu finansiālu atbalstu no šiem fondiem (saņēmēji un partneri, kopā saukti “partneri”), veido Interreg darbības partnerību.

2.Interreg darbību var īstenot vienā vienīgā valstī ar nosacījumu, ka darbības pieteikumā ir norādīts, kāda būs ietekme uz programmas teritoriju un kādi būs tās ieguvumi.

3.Šā panta 1. punktu nepiemēro darbībām saskaņā ar PEACE PLUS programmu, ja tā darbojas miera un saskaņas labā.

4.Partneri sadarbojas Interreg darbību izstrādē, īstenošanā, nodrošināšanā ar personālu, kā arī finansēšanā.

Attiecībā uz Interreg darbībām, kas notiek 3. elementa Interreg programmu ietvaros, partneriem no tālākajiem reģioniem un trešām valstīm, partnervalstīm vai AZT ir jāsadarbojas tikai trijos no pirmajā daļā minētajiem četriem aspektiem.

5.Ja ir divi vai vairāk partneri, tad visi partneri izraugās vienu no tiem par vadošo partneri.

6.Pārrobežu juridiska struktūra vai ETSG var būt vienīgais partneris Interreg darbībā, kas notiek 1., 2. un 3. elementa Interreg programmu ietvaros, ar nosacījumu, ka tās dalībnieki ietver partnerus no vismaz divām iesaistītajām valstīm.

4. elementa Interreg programmu pārrobežu juridiskajā struktūrā vai ETSG ir dalībnieki no vismaz trim iesaistītajām valstīm.

Juridiska struktūra, kas īsteno finanšu instrumentu vai attiecīgā gadījumā līdzekļu fondu, var būt Interreg vienīgais darbības partneris, nepiemērojot 1. punktā noteiktās prasības par sastāvu.

7.Vienīgais partneris ir reģistrēts dalībvalstī, kura piedalās Interreg programmā.

Tomēr vienīgais partneris var būt reģistrēts dalībvalstī, kura nepiedalās attiecīgajā programmā, ja ir ievēroti 23. panta nosacījumi.

24. pants
Mazo projektu fondi

1.Iemaksa no ERAF vai attiecīgā gadījumā Savienības ārējās finansēšanas instrumenta mazo projektu fondā Interreg programmas ietvaros nepārsniedz  20 000 000 EUR vai 15 % no kopējā piešķīruma Interreg programmai, atkarībā no tā, kura summa ir mazāka.

Mazo projektu fonda līdzekļu galasaņēmēji saņem atbalstu no ERAF un attiecīgā gadījumā Savienības ārējās finansēšanas instrumentiem ar saņēmēja starpniecību un īsteno mazos projektus šā mazo projektu fonda ietvaros (“mazais projekts”).

2.Mazo projektu fonda saņēmējs ir pārrobežu juridiskā struktūra vai ETSG.

3.Dokumentā, kurā izklāstīti nosacījumi, ar kādiem mazo projektu fonds var saņemt finansējumu, papildus 22. panta 6. punktā minētajiem elementiem norāda arī elementus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu, ka saņēmējs:

a)ievieš nediskriminējošu un pārredzamu atlases procedūru;

b)mazo projektu atlasē piemēro objektīvus kritērijus, ar ko novērš interešu konfliktus;

c)izvērtē atbalsta pieteikumus;

d)atlasa projektus un nosaka atbalsta summu katram mazajam projektam;

e)ir atbildīgs par darbības īstenošanu un no savas puses glabā visus apliecinošos dokumentus, kas nepieciešami revīzijas takai saskaņā ar Regulas (ES) [jaunā KNR] [XI] pielikumu;

f)dara sabiedrībai pieejamu to galasaņēmēju sarakstu, kuri gūst labumu no darbības.

Saņēmējs nodrošina, ka galasaņēmēji izpilda 35. pantā noteiktās prasības.

4.Mazo projektu atlase nenozīmē, ka vadošā iestāde deleģē uzdevumus starpniekstruktūrai, kā minēts Regulas (ES) [jaunā KNR] [65. panta 3. punktā].

5.Personāla un netiešās izmaksas, kas rodas saņēmēja līmenī par mazo projektu fonda vadību, nepārsniedz 20 % no attiecīgā mazo projektu fonda kopējām attiecināmajām izmaksām.

6.Ja publiskā iemaksa mazā projektā nepārsniedz 100 000 EUR, tad iemaksa no ERAF vai attiecīgā gadījumā Savienības ārējās finansēšanas instrumenta ir vienības izmaksu, fiksētas summas maksājumu vai vienotas likmes finansējuma veidā, izņemot projektus, kam sniegtais atbalsts ir uzskatāms par valsts atbalstu.

Ja izmanto vienotas likmes finansējumu, tad to kategoriju izmaksas, kurām piemēro vienotu likmi, var atlīdzināt saskaņā ar Regulas (ES) [jaunā KNR] [48. panta 1. punkta a) apakšpunktu].

25. pants
Vadošā partnera uzdevumi

1.Vadošais partneris:

a)sadarbībā ar pārējiem partneriem izstrādā vienošanos, kurā iekļauti noteikumi, kas cita starpā nodrošina Interreg darbībai no attiecīgā Savienības fonda darbībai piešķirto līdzekļu pareizu pārvaldību, tostarp noteikumi par nepamatoti izmaksāto summu atgūšanu;

b)uzņemas atbildību, lai nodrošinātu visas Interreg darbības īstenošanu;

c)nodrošina, ka visu partneru uzrādītie izdevumi tika samaksāti Interreg darbības īstenošanas gaitā un atbilst aktivitātēm, par kurām vienojušies visi partneri, kā arī dokumentam, ko saskaņā ar 22. panta 6. punktu ir nosūtījusi vadošā iestāde.

2.Ja saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunktu noteiktās prasības neparedz citādi, vadošais partneris nodrošina, ka pārējie partneri saņem iemaksas kopējo summu no attiecīgā Savienības fonda pēc iespējas ātrāk un pilnā apmērā. Nekādas summas neatvelk vai neietur un neuzliek nekādu īpašu maksu vai citu līdzvērtīgu maksājumu, kas pārējiem partneriem samazinātu minēto līdzekļu apjomu.

3.Ikvienu saņēmēju dalībvalstī, trešā valstī, partnervalstī vai AZT, kas piedalās Interreg programmā, var iecelt par vadošo partneri.

Tomēr dalībvalstis, trešās valstis, partnervalstis vai AZT, kas piedalās Interreg programmā, var vienoties, ka partneri, kas nesaņem atbalstu no ERAF vai Savienības ārējās finansēšanas instrumenta, var iecelt par vadošo partneri.

IV iedaļa
Tehniskā palīdzība

26. pants
Tehniskā palīdzība

1.Tehnisko palīdzību katrai Interreg programmai atmaksā kā vienotas likmes finansējumu, 2. punktā norādītās procentuālās likmes piemērojot attiecināmajiem izdevumiem, kas iekļauti katrā maksājuma pieteikumā saskaņā ar Regulas (ES) [jaunā KNR] [85. panta 3. punkta] attiecīgi [a) vai c) apakšpunktu].

2.Procentuālā daļa no ERAF un Savienības ārējās finansēšanas instrumenta, kas jāatmaksā par tehnisko palīdzību, ir šāda:

a)iekšējās pārrobežu sadarbības Interreg programmas, kas saņem atbalstu no ERAF: 6 %;

b)ārējās pārrobežu sadarbības Interreg programmas, kas saņem atbalstu no IPA-III PRS vai KASSI PRS: 10 %;

c)2., 3. un 4. elementa Interreg programmas, kas saņem atbalstu gan no ERAF, gan attiecīgā gadījumā no Savienības ārējās finansēšanas instrumentiem: 7 %.

3.Interreg programmām, kam kopējais piešķīrums ir no 30 000 000 līdz 50 000 000 EUR, tehniskajai palīdzībai domāto summu, kas aprēķināta procentuāli, palielina vēl par 500 000 EUR. Šo summu Komisija pieskaita pirmajam starpposma maksājumam.

4.Interreg programmām, kam kopējais piešķīrums ir mazāks par 30 000 000 EUR, tehniskajai palīdzībai vajadzīgo summu, ko izsaka EUR, un attiecīgo procentuālo apjomu nosaka Komisijas lēmumā, ar ko apstiprina attiecīgo Interreg programmu.

IV NODAĻA
Uzraudzība, novērtēšana un komunikācija

I iedaļa
Uzraudzība

27. pants
Uzraudzības komiteja

1.Dalībvalstis un attiecīgā gadījumā trešās valstis, partnervalstis un AZT, kas piedalās konkrētajā programmā, ar vadošās iestādes piekrišanu izveido komiteju attiecīgās Interreg programmas īstenošanas uzraudzībai ("uzraudzības komiteja") trīs mēnešu laikā no dienas, kad dalībvalstīm paziņots par Komisijas lēmumu, ar ko pieņem Interreg programmu.

2.Uzraudzības komiteju vada tās dalībvalsts pārstāvis, kurā atrodas vadošā iestāde, vai vadošās iestādes pārstāvis.

Ja uzraudzības komitejas reglaments paredz, ka tās priekšsēdētāju ieceļ rotācijas kārtībā, komitejas priekšsēdētājs var būt trešās valsts, partnervalsts vai AZT pārstāvis, bet līdzpriekšsēdētājs — dalībvalsts vai vadošās iestādes pārstāvis, un otrādi.

3.Katram uzraudzības komitejas loceklim ir balsstiesības.

4.Katra uzraudzības komiteja pirmās sanāksmes laikā pieņem savu reglamentu.

Uzraudzības komitejas un attiecīgā gadījumā koordinācijas komitejas reglaments nepieļauj situāciju, kad Interreg darbību atlasē rodas interešu konflikts.

5.Uzraudzības komiteja tiekas vismaz reizi gadā un pārskata visus jautājumus, kas skar programmas progresu tās mērķu sasniegšanā.

6.Vadošā iestāde publicē uzraudzības komitejas reglamentu un visus uzraudzības komitejai paziņotos datus un informāciju 35. panta 2. punktā minētajā tīmekļa vietnē.

28. pants
Uzraudzības komitejas sastāvs

1.Par katras Interreg programmas uzraudzības komitejas sastāvu vienojas dalībvalstis un attiecīgā gadījumā trešās valstis, partnervalstis un AZT, kas piedalās programmā; komitejas sastāvs nodrošina līdzsvarotu relevanto iestāžu, starpniekstruktūru un Regulas (ES) [jaunā KNR] [6]. pantā minēto programmas partneru pārstāvību no dalībvalstīm, trešām valstīm, partnervalstīm un AZT.

Uzraudzības komitejas sastāvā ir ņemts vērā attiecīgajā Interreg programmā iesaistīto dalībvalstu, trešo valstu, partnervalstu un AZT skaits.

Uzraudzības komitejā ir arī pārstāvji no struktūrām, kas kopīgi izveidotas visā programmas teritorijā vai tās daļā, tostarp no ETSG.

2.Vadošā iestāde uzraudzības komitejas locekļu sarakstu publicē 35. panta 2. punktā minētajā tīmekļa vietnē.

3.Komisijas pārstāvji uzraudzības komitejas darbā piedalās kā padomdevēji.

29. pants
Uzraudzības komitejas funkcijas

1.Uzraudzības komiteja jo īpaši pārbauda:

a)progresu Interreg programmas īstenošanā un starpposma mērķrādītāju un mērķrādītāju sasniegšanā;

b)jebkurus jautājumus, kas ietekmē Interreg programmas veikumu, un jautājumu risināšanas nolūkā veiktos pasākumus;

c)attiecībā uz finanšu instrumentiem — ex ante novērtējuma elementus, kas uzskaitīti Regulas (ES) [jaunā KNR] [52. panta 3. punktā], un stratēģijas dokumentu, kas norādīts minētās regulas [53. panta 2. punktā];

d)progresu, kas panākts, veicot izvērtējumus, izvērtējumu kopsavilkumus un jebkādus turpmākos pasākumus, kas noteikti pēc secinājumu pieņemšanas;

e)komunikācijas un redzamības darbību īstenošanu;

f)progresu, kas panākts, īstenojot stratēģiski svarīgas Interreg darbības un attiecīgā gadījumā lielus infrastruktūras projektus;

g)attiecīgā gadījumā progresu publiskā sektora iestāžu un saņēmēju administratīvo spēju veidošanā.

2.Papildus 22. pantā uzskaitītajiem pienākumiem saistībā ar darbību atlasi uzraudzības komiteja apstiprina:

a)metodoloģiju un kritērijus, kas izmantoti darbību atlasē, t. sk. jebkādas to izmaiņas, pēc apspriešanās ar Komisiju saskaņā ar 22. panta 2. punktu, neskarot Regulas (ES) [jaunā KNR[ [27. panta 3. punkta b), c) un d) apakšpunktu];

b)izvērtēšanas plānu un visus tā grozījumus;

c)jebkuru vadošās iestādes priekšlikumu grozīt Interreg programmu, tostarp attiecībā uz pārvietojumu atbilstoši 19. panta 5. punktam;

d)galīgo veikuma ziņojumu.

30. pants
Pārskatīšana

1.Komisija var organizēt pārskatīšanu, kurā izvērtē Interreg programmas veikumu.

Pārskatīšanu var veikt rakstiski.

2.Pēc Komisijas pieprasījuma vadošā iestāde viena mēneša laikā sniedz Komisijai informāciju par 29. panta 1. punktā uzskaitītajiem elementiem:

a)progress programmas īstenošanā un starpposma mērķrādītāju un mērķrādītāju sasniegšanā; jebkuri jautājumi, kas ietekmē attiecīgās Interreg programmas veikumu, un jautājumu risināšanas nolūkā veiktie pasākumi;

b)progress, kas panākts, veicot izvērtējumus, izvērtējumu kopsavilkumi un jebkādi turpmāki pasākumi, kas noteikti pēc secinājumu pieņemšanas;

c)attiecīgā gadījumā progress publiskā sektora iestāžu un saņēmēju administratīvo spēju veidošanā.

3.Pārskatīšanas iznākumu fiksē saskaņotā protokolā.

4.Vadošā iestāde turpina risināt Komisijas izvirzītos jautājumus un trīs mēnešu laikā informē Komisiju par veiktajiem pasākumiem.

31. pants
Datu nosūtīšana

1.Katra vadošā iestāde Komisijai elektroniski nosūta kumulatīvus datus par attiecīgo Interreg programmu līdz katra gada 31. janvārim, 31. martam, 31. maijam, 31. jūlijam, 30. septembrim un 30. novembrim, izmantojot Regulas (ES) [jaunā KNR] [VII] pielikumā doto veidni.

Pirmās nosūtīšanas termiņš ir 2022. gada 31. janvāris un pēdējās — 2030. gada 31. janvāris.

2.Šā panta 1. punktā minētos datus sadala pa katras prioritātes konkrētajiem mērķiem, un tie attiecas uz šādiem aspektiem:

a)atlasīto Interreg darbību skaits, to kopējās attiecināmās izmaksas, iemaksas no attiecīgā Interreg fonda un kopējie attiecināmie izdevumi, ko partneri ir paziņojuši vadošajai iestādei, visus datus iedalot pa intervences veidiem;

b)izlaides un rezultātu rādītāju vērtības attiecībā uz atlasītajām Interreg darbībām un ar Interreg darbībām sasniegtās vērtības.

3.Attiecībā uz finanšu instrumentiem datus sniedz arī par šādiem rādītājiem:

a)attiecināmie izdevumi pa finanšu produktu veidiem;

b)pārvaldības izmaksas un maksas, kas deklarētas kā attiecināmie izdevumi;

c)privātā un publiskā sektora resursu summa pa finanšu produktu veidiem, kas mobilizēti papildus fondiem;

d)procenti un citi ieņēmumi no atbalsta, kas no Interreg fondiem izmaksāts finanšu instrumentiem, kā norādīts Regulas (ES) [jaunā KNR] 54. pantā, un atpakaļ iemaksātie resursi, kas attiecināmi uz atbalstu no Interreg fondiem, kā norādīts minētās regulas 56. pantā.

4.Saskaņā ar šo pantu iesniegtie dati ir atjaunināti tā mēneša beigās, kas ir pirms iesniegšanas mēneša.

5.Vadošā iestāde publicē visus Komisijai nosūtītos datus 35. panta 2. punktā minētajā tīmekļa vietnē.

32. pants
Galīgais veikuma ziņojums

1.Katra vadošā iestāde Komisijai līdz 2031. gada 15. februārim iesniedz programmas galīgo veikuma ziņojumu.

Galīgo veikuma ziņojumu iesniedz, izmantojot veidni, kas izveidota saskaņā ar Regulas (ES) [jaunā KNR] [38. panta 5. punktu].

2.Galīgajā veikuma ziņojumā novērtē programmas mērķu sasniegšanu, pamatojoties uz elementiem, kas uzskaitīti 29. pantā, izņemot tā 1. punkta c) apakšpunktu.

3.Komisija pārbauda galīgo veikuma ziņojumu un informē vadošo iestādi par visiem apsvērumiem piecu mēnešu laikā no ziņojuma saņemšanas dienas. Ja šādi apsvērumi tiek sniegti, vadošā iestāde sniedz visu nepieciešamo informāciju saistībā ar šiem apsvērumiem un attiecīgā gadījumā trīs mēnešu laikā informē Komisiju par veiktajiem pasākumiem. Komisija informē dalībvalsti par ziņojuma akceptēšanu.

4.Vadošā iestāde galīgos veikuma ziņojumus publicē 35. panta 2. punktā minētajā tīmekļa vietnē.

33. pants
Eiropas teritoriālās sadarbības mērķa (Interreg) rādītāji

1.Kopīgos izlaides un kopīgos rezultātu rādītājus, kas izklāstīti Regulas (ES) [jaunā KNR] [I] pielikumā, un vajadzības gadījumā programmām specifiskos izlaides un rezultātu rādītājus izmanto saskaņā ar Regulas (ES) [jaunā KNR] [12. panta 1. punktu un šīs regulas 17. panta 3. punkta d) apakšpunkta ii) punktu un 31. panta 2. punkta b) apakšpunktu.

2.Izlaides rādītāju atskaites vērtība ir nulle. 2024. gadam noteiktie starpposma mērķrādītāji un 2029. gadam nospraustie mērķrādītāji ir kumulatīvi.

II iedaļa
Izvērtēšana un komunikācija

34. pants
Izvērtēšana plānošanas periodā

1.Vadošā iestāde veic katras Interreg programmas izvērtēšanu. Katrā izvērtējumā novērtē programmas rezultativitāti, efektivitāti, relevantumu, saskaņotību un Eiropas pievienoto vērtību ar mērķi uzlabot attiecīgo Interreg programmu izstrādes un īstenošanas kvalitāti.

2.Turklāt vadošā iestāde līdz 2029. gada 30. jūnijam izvērtē katru Interreg programmu, lai novērtētu tās ietekmi.

3.Vadošā iestāde izvērtēšanu uztic funkcionāli neatkarīgiem ekspertiem.

4.Vadošā iestāde nodrošina procedūras, kas vajadzīgas, lai sagatavotu un savāktu izvērtējumiem vajadzīgos datus.

5.Vadošā iestāde izstrādā izvērtēšanas plānu, kas var aptvert arī vairākas Interreg programmas.

6.Vadošā iestāde izvērtēšanas plānu uzraudzības komitejai iesniedz ne vēlāk kā vienu gadu pēc Interreg programmas apstiprināšanas.

7.Vadošā iestāde visus izvērtējumus publicē 35. panta 2. punktā minētajā tīmekļa vietnē.

35. pants
Vadošo iestāžu un partneru atbildība attiecībā uz pārredzamību un komunikāciju

1.Katra vadošā iestāde norāda komunikācijas koordinatoru katrai Interreg programmai, par kuru tā atbildīga.

2.Vadošā iestāde nodrošina, ka sešu mēnešu laikā pēc Interreg programmas apstiprināšanas ir izveidota tīmekļa vietne, kurā pieejama informācija par tās atbildībā esošajām programmām, kura aptver programmas mērķus, aktivitātes, pieejamās finansēšanas iespējas un sasniegumus.

3.Piemēro Regulas (ES) [jaunā KNR] [44. panta 2. līdz 7. punktu] par vadošās iestādes pienākumiem.

4.Katrs Interreg darbības partneris vai katra struktūra, kura īsteno finanšu instrumentus, atzīst atbalstu, ko Interreg darbība saņēmusi no Interreg fonda, tostarp resursus, ko atkalizmanto finanšu instrumentiem saskaņā ar Regulas (ES) [jaunā KNR] [56]. pantu, proti:

a)partnera profesionālajā tīmekļa vietnē, ja tāda ir, publicē īsu un ar no Interreg fonda saņemtā atbalsta apjomu samērīgu aprakstu par Interreg darbību, tostarp tās mērķiem un rezultātiem, un uzsver no Savienības saņemto finansiālo atbalstu;

b)ar Interreg darbības īstenošanu saistītajos dokumentos un informatīvajos materiālos, ko izplata sabiedrībai vai dalībniekiem, sniedz pamanāmu paziņojumu, kurā uzsver no Interreg fonda saņemto atbalstu;

c)tiklīdz sākas Interreg darbības faktiskā īstenošana, kas ietver materiālās investīcijas vai aprīkojuma iegādi un kuras izmaksas pārsniedz 100 000 EUR, publiskā vietā uzstāda plāksnes vai informācijas stendus;

d)par Interreg darbībām, uz kurām neattiecas c) apakšpunkts, publiskā vietā uzstāda vismaz vienu drukātu vai elektronisku paziņojumu, kura minimālais izmērs ir A3 un kurā norādīta informācija par Interreg darbību un uzsvērts no Interreg fonda saņemtais atbalsts;

e)par stratēģiskas nozīmes darbībām un darbībām, kuru kopējās izmaksas pārsniedz 10 000 000 EUR, organizē informatīvu pasākumu un savlaicīgi iesaista Komisiju un atbildīgo vadošo iestādi.

Vārdu “Interreg” izvieto līdzās Savienības simbolam saskaņā ar Regulas (ES) [jaunā KNR] [42]. pantu.

5.Attiecībā uz maziem projektiem un finanšu instrumentiem saņēmējs nodrošina, ka galasaņēmēji izpilda 4. punkta c) apakšpunktā noteiktās prasības.

6.    Ja saņēmējs neizpilda Regulas (ES) [jaunā KNR] [42]. pantā vai šā panta 1. un 2. punktā noteiktos pienākumus, dalībvalsts piemēro finansiālu korekciju, anulējot līdz pat 5 % no atbalsta, kas no fondiem piešķirts attiecīgajai darbībai.

V NODAĻA
Attiecināmība

36. pants
Noteikumi par izdevumu attiecināmību

1.Visu Interreg darbību vai tās daļu var īstenot ārpus dalībvalsts, tostarp ārpus Savienības, ja šī Interreg darbība veicina attiecīgās Interreg programmas mērķu sasniegšanu.

2.Neskarot noteikumus par attiecināmību, kas paredzēti Regulas (ES) [jaunā KNR] [57. līdz 62.] pantā, Regulas (ES) [jaunā ERAF] [4. un 6.] pantā vai šajā nodaļā, tostarp saskaņā ar tām pieņemtajos aktos, iesaistītās dalībvalstis un attiecīgā gadījumā trešās valstis, partnervalstis un AZT ar kopīgu lēmumu uzraudzības komitejā nosaka papildu noteikumus par Interreg programmu izdevumu attiecināmību tikai tām izdevumu kategorijām, ko minētie noteikumi neaptver. Šie papildu noteikumi apver visu programmas teritoriju kopumā.

Tomēr tad, ja Interreg programmas ietvaros darbības tiek atlasītas, izmantojot uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus, šos papildu noteikumus pieņem, pirms tiek publicēti pirmie uzaicinājumi iesniegt priekšlikumus. Visos citos gadījumos šos papildu noteikumus pieņem, pirms tiek atlasītas pirmās darbības.

3.Jautājumos, uz ko neattiecas par noteikumi attiecināmību, kas paredzēti Regulas (ES) [jaunā KNR] [57. līdz 62.] pantā, Regulas (ES) [jaunā ERAF] [4. un 6.] pantā vai šajā nodaļā, tostarp saskaņā ar tām pieņemtajos aktos, vai noteikumi, kas pieņemti saskaņā ar 4. punktu, piemēro tās dalībvalsts un — attiecīgos gadījumos — trešo valstu, partnervalstu un AZT nacionālos noteikumus, kur izdevumi radušies.

4.Ja starp vadošo iestādi un revīzijas iestādi rodas domstarpības par šādas attiecīgās Interreg programmas ietvaros atlasītas Interreg darbības atbalsttiesīgumu kā tādu, tad par noteicošo uzskata vadošās iestādes viedokli, pienācīgi ņemot vērā uzraudzības komitejas atzinumu.

5.AZT nav tiesīgas saņemt atbalstu no ERAF Interreg programmu ietvaros, bet var šajās programmās piedalīties saskaņā ar šajā regulā izklāstītajiem nosacījumiem.

37. pants
Vispārīgi noteikumi par izmaksu kategoriju attiecināmību

1.Iesaistītās dalībvalstis un attiecīgā gadījumā trešās valstis, partnervalstis un AZT var Interreg programmas uzraudzības komitejā vienoties, ka izdevumi, kas ietilpst vienā vai vairākās 38. līdz 43. pantā minētajās kategorijās, nav attiecināmi saskaņā ar vienu vai vairākām Interreg programmas prioritātēm.

2.Visi izdevumi, kas saskaņā ar šo regulu ir attiecināmi un ko ir samaksājis Interreg partneris vai kas ir samaksāti Interreg partnera vārdā, attiecas uz darbības vai tās daļas sākšanas vai sākšanas un īstenošanas izmaksām.

3.Par attiecināmām nav uzskatāmas šādas izmaksas:

a)naudas sodi, finansiālas sankcijas un izdevumi par juridiskiem strīdiem un tiesvedību;

b)izmaksas par dāvanām, izņemot tās, kuru vērtība nepārsniedz EUR 50 par vienu dāvanu, ja tās pasniegtas reklāmas, komunikācijas, publicitātes vai informācijas nolūkā;

c)izmaksas, kas saistītas ar valūtas maiņas kursa svārstībām.

38. pants
Personāla izmaksas

1.Personāla izmaksas veido bruto darbaspēka izmaksas, kas rodas, nodarbinot Interreg partnera darbiniekus vienā no šādiem veidiem:

a)pilna laika darbs;

b)nepilna laika darbs ar fiksētu mēnesī nostrādātā laika procentuālo daļu;

c)nepilna laika darbs ar mainīgu mēnesī nostrādāto stundu skaitu vai

d)pamatojoties uz stundas likmi.

2.Personāla izmaksas ir tikai šādas:

a)algas maksājumi, kas saistīti ar pasākumiem, kurus vienība neveiktu, ja attiecīgā darbība nebūtu uzsākta, kuri noteikti darba / darbu izpildes līgumā vai lēmumā par iecelšanu amatā (abi turpmāk “nodarbinātības dokuments”) vai ar likumu un kuri saistīti ar darba pienākumiem, kas minēti konkrētā darbinieka darba aprakstā;

b)jebkuras citas izmaksas, kas tieši saistītas ar darba samaksas maksājumiem, kuri rodas darba devējam un kurus tas samaksā, piemēram, nodarbinātības nodokļi un sociālā apdrošināšana, tostarp pensijas, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 883/2004 38 , ja:

i)tās ir noteiktas nodarbinātības dokumentā vai ar likumu;

ii)tās ir saskaņā ar nodarbinātības dokumentā minētajiem tiesību aktiem un standarta praksi valstī un/vai organizācijā, kurā konkrētais darbinieks faktiski strādā, un

iii)darba devējs tās nevar atgūt.

Attiecībā uz a) apakšpunktu algas maksājumiem var pielīdzināt maksājumus fiziskām personām, ko Interreg partneris nodarbina saskaņā ar līgumu, kurš nav darba / darbu izpildes līgums, un šādu līgumu var uzskatīt par nodarbinātības dokumentu.

3.Personāla izmaksas var atlīdzināt:

a)saskaņā ar Regulas (ES) [jaunā KNR] [48. panta 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunktu] (pamato ar nodarbinātības dokumentu un algas aprēķinu); vai

b)izmantojot vienkāršotas izmaksu iespējas, kā izklāstīts Regulas (ES) [jaunā KNR] [48. panta 1. punkta pirmās daļas b) līdz e) apakšpunktā]; vai

c)kā vienotu likmi saskaņā ar Regulas (ES) [jaunā KNR] [50. panta 1. punktu].

4.Personāla izmaksas, kas saistītas ar personām, kuras veic nepilna darba laika uzdevumu, kas ir saistīts ar attiecīgo darbību, aprēķina kā:

a)fiksētu procentuālo daļu no bruto darbaspēka izmaksām saskaņā ar Regulas (ES) [jaunā KNR] [50. panta 2. punktu]; vai

b)mainīgu daļu no bruto darbaspēka izmaksām atbilstoši attiecīgajā darbībā nostrādāto stundu skaitam, kas katrā mēnesī var būt atšķirīgs, – pamatojoties uz laika reģistrēšanas sistēmu, kura aptver 100 % no darbinieka darba laika.

5.Attiecībā uz nepilna darba laika uzdevumiem saskaņā ar 4. punkta b) apakšpunktu atlīdzināmās personāla izmaksas aprēķina, par pamatu izmantojot stundas likmi, ko nosaka:

a)mēneša bruto darbaspēka izmaksas izdalot ar mēneša darba laiku, kas noteikts nodarbinātības dokumentā un izteikts stundās, vai

b)pēdējās reģistrētās gada bruto darbaspēka izmaksas izdalot ar 1 720 stundām saskaņā ar Regulas (ES) [jaunā KNR] [50. panta 2., 3. un 4. punktu].

6.Personāla izmaksas, kas saistītas ar personām, kuras saskaņā ar nodarbinātības dokumentu strādā, pamatojoties uz stundas likmi, ir attiecināmas, saistībā ar darbību faktiski nostrādātās stundas piemērojot nodarbinātības dokumentā nolīgtajai stundas likmei (par pamatu izmanto darba laika reģistrēšanas sistēmu).

39. pants
Biroja un administratīvās izmaksas

Biroja un administratīvās izmaksas ir tikai šādi elementi:

a)biroja noma;

b)apdrošināšana un nodokļi, kas saistīti ar ēkām, kurās izvietots personāls, un biroja aprīkojumu (piemēram, apdrošināšana ugunsgrēka gadījumam, apdrošināšana zādzības gadījumam);

c)komunālie pakalpojumi (piemēram, elektrība, apkure, ūdens);

d)biroja piederumi;

e)vispārējā grāmatvedība, kas tiek nodrošināta saņēmējā organizācijā;

f)arhīvi;

g)tehniskā apkope, uzkopšana un remonti;

h)drošība;

i)IT sistēmas;

j)sakari un komunikācija (piemēram, tālrunis, fakss, internets, pasta pakalpojumi, vizītkartes);

k)bankas pakalpojumu maksa par konta vai kontu atvēršanu un apkalpošanu, ja darbības īstenošanai nepieciešama atsevišķa konta atvēršana;

l)maksa par starpvalstu finanšu darījumiem.

40. pants
Ceļa un uzturēšanās izmaksas

1.Ceļa un uzturēšanās izmaksas ir tikai šādi elementi:

a)ceļa izmaksas (piemēram, biļetes, ceļojuma apdrošināšana, transportlīdzekļa apdrošināšana, degviela, nobraukums, ceļu maksas, stāvvietu maksas);

b)ēdināšanas izmaksas;

c)uzturēšanās izmaksas;

d)vīzas izmaksas;

e)dienas nauda,

neatkarīgi no tā, vai šādas izmaksas rodas un tiek samaksātas programmas teritorijā vai ārpus tās.

2.Ja kāds no 1. punkta a)–d) apakšpunktā minētajiem elementiem ir segts ar dienas naudu, to neatlīdzina papildus dienas naudai.

3.Ceļa un uzturēšanās izmaksas, kas radušās ārējiem ekspertiem un pakalpojumu sniedzējiem, ietilpst ārējo ekspertu un pakalpojumu izmaksās, kas minētas 41. pantā.

4.Šajā pantā minēto izdevumu tiešu apmaksu, ko veicis saņēmēja darbinieks, pamato ar pierādījumu par to, ka saņēmējs ir atlīdzinājis minētajam darbiniekam.

5.Ar darbību saistītās ceļa un uzturēšanās izmaksas var aprēķināt kā vienotu likmi līdz 15 % no tām tiešajām izmaksām, kas nav minētās darbības tiešās personāla izmaksas.

41. pants
Ārējo ekspertu un pakalpojumu izmaksas

Ārējo ekspertu un pakalpojumu izmaksas aprobežojas ar izmaksām par šādiem pakalpojumiem un lietpratību, ko nodrošina publisko tiesību vai privāto tiesību subjekts vai fiziska persona, kas nav saņēmējs attiecīgās darbības ietvaros:

a)pētījumi vai apsekojumi (piemēram, novērtējumi, stratēģijas, koncepcijas apraksti, projekta plāni, rokasgrāmatas);

b)apmācība,

c)tulkojumi,

d)IT sistēmas un tīmekļa vietnes izstrāde, modifikācijas un atjauninājumi;

e)reklāma, komunikācija, publicitāte vai informācija, kura saistīta ar darbību vai pašu sadarbības programmu;

f)finanšu pārvaldība;

g)pakalpojumi, kas saistīti ar pasākumu vai sanāksmju organizēšanu un īstenošanu (tostarp telpu noma, ēdināšana vai mutiskās tulkošanas pakalpojumi);

h)dalība pasākumos (piemēram, reģistrācijas maksa);

i)juridisko konsultāciju un notāra pakalpojumi, tehniskā un finansiālā lietpratība, citi konsultāciju un grāmatvedības pakalpojumi;

j)intelektuālā īpašuma tiesības;

k)verifikācijas saskaņā ar Regulas (ES) [jaunā KNR] [68. panta 1. punkta a) apakšpunktu] un šīs regulas 45. panta 1. punktu;

l)izmaksas par grāmatvedības funkciju programmas līmenī saskaņā ar Regulas (ES) [jaunā KNR] [70. pantu] un šīs regulas 46. pantu;

m)revīzijas izmaksas saskaņā ar Regulas (ES) [jaunā KNR] [72].  un [75.] pantu un šīs regulas 47. un 48. pantu;

n)bankas vai citas finanšu iestādes garantiju saņemšana, ja tas nepieciešams saskaņā ar Savienības vai valstu tiesību aktiem vai ir noteikts plānošanas dokumentā, ko pieņēmusi uzraudzības komiteja;

o)ceļa un uzturēšanās izmaksas, kas radušās ārējiem ekspertiem, lektoriem, sanāksmju vadītājiem un pakalpojumu sniedzējiem;

p)darbībām nepieciešama citu veidu specifiska lietpratība un pakalpojumi.

42. pants
Aprīkojuma izmaksas

1.Izmaksas par aprīkojumu, ko attiecīgās darbības saņēmējs iegādājas, īrē vai nomā, izņemot 39. pantā minēto aprīkojumu, aptver tikai turpmāk minēto:

a)biroja iekārtas;

b)datortehniku un programmatūru;

c)mēbeles un piederumus;

d)laboratorijas aprīkojumu;

e)iekārtas un instrumentus;

f)rīkus un ierīces;

g)transportlīdzekļus;

h)citu specifisku darbībām nepieciešamu aprīkojumu.

2.Izmaksas par lietota aprīkojuma iegādi var uzskatīt par attiecināmām, ja ir ievēroti šādi nosacījumi:

a)tā iegādei nav saņemta nekāda cita palīdzība no Interreg fondiem vai no Regulas (ES) [jaunā KNR] [1. panta 1. punkta a) apakšpunktā] minētajiem fondiem;

b)tā cena nepārsniedz parasto cenu attiecīgajā tirgū;

c)tam ir darbībai vajadzīgie tehniskie parametri, un tas atbilst piemērojamām normām un standartiem.

43. pants
Infrastruktūras un darbu izmaksas

Infrastruktūras un darbu izmaksas ir tikai:

a)zemes iegāde saskaņā ar Regulas (ES) [jaunā KNR] [58. panta 1. punktu];

b)būvatļaujas;

c)būvmateriāli;

d)darbaspēks;

e)specializētas operācijas (piem., augsnes sanācija, atmīnēšana).

VI NODAĻA
Interreg programmu iestādes, pārvaldība, kontrole un revīzija

44. pants
Interreg programmu iestādes

1.Dalībvalstis un attiecīgā gadījumā trešās valstis, partnervalstis un AZT, kas piedalās Interreg programmā, Regulas (ES) [jaunā KNR] [65.] panta nolūkā izraugās vienu vienīgu vadošo iestādi un vienu vienīgu revīzijas iestādi.

2.Vadošā iestāde un revīzijas iestāde atrodas tajā pašā dalībvalstī.

3.Ja par PEACE PLUS programmas vadošo iestādi ir izraudzīta Īpašā ES programmu struktūrvienība, uzskata, ka tā atrodas dalībvalstī.

4.Dalībvalstis un attiecīgā gadījumā trešās valstis, partnervalstis un AZT, kas piedalās Interreg programmā, par šīs programmas vadošo iestādi var izraudzīties ETSG.

5.Kas attiecas uz 2.B elementa programmām vai tādām 1. elementa programmām, kas aptver garas robežas ar vienveidīgām attīstības problēmām un vajadzībām, dalībvalstis un attiecīgā gadījumā trešās valstis, partnervalstis un AZT, kas piedalās Interreg programmā, var noteikt apakšprogrammas teritorijas.

6.Ja vadošā iestāde izraugās Interreg programmas starpniekstruktūru saskaņā ar Regulas (ES) [jaunā KNR] [65. panta 3. punktu], starpniekstruktūra pilda šos uzdevumus vairāk nekā vienā iesaistītajā dalībvalstī vai attiecīgā gadījumā trešā valstī, partnervalstī vai AZT.

45. pants
Vadošās iestādes funkcijas

1.Interreg programmas vadošā iestāde pilda Regulas (ES) [jaunā KNR regula] [66]., [68]. un [69]. pantā noteiktās funkcijas, izņemot 66. panta 1. punkta a) apakšpunktā un 67. pantā minēto darbību atlasi un 68. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētos maksājumus saņēmējiem. Šīs funkcijas tiek pildītas visā programmas aptvertajā teritorijā, ievērojot šīs regulas VIII nodaļā noteiktās atkāpes.

2.Vadošā iestāde, apspriedusies ar dalībvalstīm un attiecīgā gadījumā trešām valstīm, partnervalstīm un AZT, kas piedalās Interreg programmā, izveido kopīgu sekretariātu, kura darbinieku sastāvs atspoguļo programmas partnerību.

Kopīgais sekretariāts palīdz vadošajai iestādei un uzraudzības komitejai to attiecīgo funkciju izpildē. Kopīgais sekretariāts sniedz arī informāciju potenciāliem saņēmējiem par finansējuma iespējām no Interreg programmām un palīdz saņēmējiem un partneriem darbību īstenošanā.

3.Atkāpjoties no Regulas (ES) [jaunā KNR regula] [70. panta 1. punkta], citā valūtā, nevis euro, maksātos izdevumus katrs partneris pārrēķina euro, izmantojot Komisijas vienreiz mēnesī noteikto maiņas kursu tajā mēnesī, kurā minētie izdevumi tika iesniegti vadošajai iestādei verifikācijai saskaņā ar minētās regulas [68. panta 1. punkta a) apakšpunktu].

46. pants
Grāmatvedības funkcija

1.Dalībvalstis un attiecīgā gadījumā trešās valstis, partnervalstis un AZT, kas piedalās Interreg programmā, vienojas par kārtību, kādā pilda grāmatvedības funkciju.

2.Grāmatvedības funkcija sastāv no Regulas (ES) [jaunā KNR regula] [70. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā] uzskaitītajiem uzdevumiem un aptver arī Komisijas veiktos maksājumus un parasti arī maksājumus vadošajam partnerim saskaņā ar Regulas (ES) [jaunā KNR regula] [68. panta 1. punkta b) apakšpunktu].

47. pants
Revīzijas iestādes funkcijas

1.Interreg programmas revīzijas iestāde veic šajā pantā un 48. pantā paredzētās funkcijas visā Interreg programmas aptvertajā teritorijā, ievērojot VIII nodaļā noteiktās atkāpes.

Tomēr iesaistītā dalībvalsts var norādīt, kādos gadījumos revīzijas iestādei pievienojas revidents no šīs iesaistītās dalībvalsts.

2.Interreg programmas revīzijas iestāde ir atbildīga par sistēmas revīzijām un darbību revīzijām nolūkā sniegt Komisijai neatkarīgu apliecinājumu par pārvaldības un kontroles sistēmu rezultatīvu funkcionēšanu un Komisijai iesniegtajos pārskatos iekļauto izdevumu likumību un pareizību.

3.Ja Interreg programma ir iekļauta datu kopā, no kuras Komisija atlasa kopizlasi saskaņā ar 48. panta 1. punktu, revīzijas iestāde veic Komisijas izvēlēto darbību revīzijas nolūkā sniegt Komisijai neatkarīgu apliecinājumu par pārvaldības un kontroles sistēmu rezultatīvu funkcionēšanu.

4.Revīzijas veic saskaņā ar starptautiski atzītiem revīzijas standartiem.

5.Revīzijas iestāde sagatavo un līdz katra tā gada 15. februārim, kas seko grāmatvedības gada beigām, iesniedz Komisijai gada revīzijas atzinumu saskaņā ar Regulas [FR-Omnibus] [63. panta 7. punktu], izmantojot Regulas (ES) [jaunā KNR] [XVI] pielikumā doto veidni un balstoties uz visu paveikto revīzijas darbu; atzinums aptver katru no šiem elementiem:

a)pārskatu pilnīgums, patiesums un precizitāte;

b)Komisijai iesniegtajos pārskatos iekļauto izdevumu likumība un pareizība;

c)Interreg programmas pārvaldības un kontroles sistēma.

Ja Interreg programma ir iekļauta datu kopā, no kuras Komisija atlasa izlasi saskaņā ar 48. panta 1. punktu, ikgadējais revīzijas atzinums aptver tikai pirmās daļas a) un c) apakšpunktā minētos elementus.

Pēc tās dalībvalsts paziņojuma, kurā atrodas vadošā iestāde, Komisija var minēto termiņu — 15. februāri — izņēmuma kārtā pagarināt līdz 1. martam.

6.Revīzijas iestāde sagatavo un līdz katra tā gada 15. februārim, kas seko grāmatvedības gada beigām, izmantojot Regulas (ES) [jaunā KNR] XVII pielikumā doto veidni, iesniedz Komisijai gada kontroles ziņojumu saskaņā ar Regulas [FR-Omnibus] [63. panta 5. punkta b) apakšpunktu], kurš apstiprina šā panta 5. punktā minēto revīzijas atzinumu un kurā izklāstīts konstatējumu kopsavilkums, tostarp kļūdu būtības un apmēra un sistēmu trūkumu analīze, kā arī ierosinātā un īstenotā korektīvā rīcība un rezultātā iegūtais kopējais kļūdu īpatsvars un atlikušo kļūdu īpatsvars attiecībā uz Komisijai iesniegtajos pārskatos iekļautajiem izdevumiem.

7.Ja Interreg programma ir iekļauta datu kopā, no kuras Komisija atlasa kopējo izlasi saskaņā ar 48. panta 1. punktu, revīzijas iestāde sagatavo šā panta 6. punktā minēto gada kontroles ziņojumu, kurā ievērotas Regulas (ES, Euratom) [FR-Omnibus] [63. panta 5. punkta b) apakšpunkta] prasības un izmantota Regulas (ES) [jaunā KNR] [XVII] pielikumā dotā veidne, un kurš apstiprina šā panta 5. punktā minēto revīzijas atzinumu.

Ziņojumā izklāstīts konstatējumu kopsavilkums, tostarp kļūdu būtības un apmēra un sistēmu trūkumu analīze, kā arī ierosinātā un īstenotā korektīvā rīcība, revīzijas iestādes veikto darbību revīziju rezultāti saistībā ar 48. panta 1. punktā minēto kopizlasi un Interreg iestāžu piemērotās finansiālās korekcijas par atsevišķiem pārkāpumiem, ko revīzijas iestāde šajās darbībās atklājusi.

8.Revīzijas iestāde iesniedz Komisijai sistēmas revīzijas ziņojumus, tiklīdz ir noslēgusies ierunu procedūra ar attiecīgajām revidējamajām struktūrām.

9.Komisija un revīzijas iestāde regulāri tiekas vismaz reizi gadā, ja vien tās nav vienojušās citādi, nolūkā izskatīt revīzijas stratēģiju, gada kontroles ziņojumu un revīzijas atzinumu, koordinēt revīzijas plānus un metodes un apmainīties ar viedokļiem par jautājumiem, kas saistīti ar pārvaldības un kontroles sistēmu uzlabošanu.

48. pants
Darbību revīzija

1.Komisija, izmantojot statistiskas atlases metodi, atlasa to darbību (vai citu izlases vienību) kopizlasi, kura nepieciešama, lai revīzijas iestādes varētu revidēt darbības Interreg programmās, kuras saņem atbalstu no ERAF vai Savienības ārējās finansēšanas instrumenta, par katru grāmatvedības gadu.

Kopizlase ir reprezentatīva visām datu kopā ietilpstošajām Interreg programmām.

Kopizlases atlases vajadzībām Komisija var Interreg programmas stratificēt grupās atkarībā no to specifiskajiem riskiem.

2.Programmas iestādes kopizlases atlasei nepieciešamo informāciju Komisijai sniedz ne vēlāk kā līdz tā gada 1. septembrim, kas seko grāmatvedības gada beigām.

Informāciju iesniedz standartizētā elektroniskā formātā, tā ir pilnīga un ir saskanīga ar izdevumiem, ko Komisija deklarējusi atsauces grāmatvedības gadā.

3.Neskarot prasību veikt 47. panta 2. punktā minēto revīziju, ja Interreg programmas ietilpst kopizlasē, tad revīzijas iestādes neveic šo programmu ietvaros īstenoto darbību papildu revīziju, izņemot gadījumus, kad to pieprasa Komisija saskaņā ar šā panta 8. punktu, vai gadījumus, kad revīzijas iestāde ir konstatējusi specifiskus riskus.

4.Komisija attiecīgo Interreg programmu revīzijas iestādes par atlasīto kopizlasi informē laikus, lai tās visā visumā varētu veikt darbību revīzijas ne vēlāk kā līdz tā gada 1. oktobrim, kas seko katra grāmatvedības gada beigām.

5.Attiecīgās revīzijas iestādes informāciju par šo revīziju rezultātiem, kā arī par finansiālajām korekcijām par atklātiem atsevišķiem pārkāpumiem iesniedz ne vēlāk kā gada kontroles ziņojumos, kas jāsniedz Komisijai saskaņā ar 47. panta 6. un 7. punktu.

6.Kad Komisija ir izvērtējusi saskaņā ar 1. punktu atlasīto darbību revīziju rezultātus, tā sava ticamības pārbaudes procesa vajadzībām aprēķina vispārīgo ekstrapolēto kļūdu īpatsvaru attiecībā uz tām Interreg programmām, kas ietilpst datu kopā, no kuras atlasīta kopizlase.

7.Ja 6. punktā minētais vispārīgais ekstrapolētais kļūdas īpatsvars pārsniedz 2 % no to Interreg programmu deklarētajiem kopējiem izdevumiem, kas ietilpst datu kopā, no kuras atlasīta kopizlase, Komisija aprēķina vispārīgo atlikušo kļūdu īpatsvaru, ņemot vērā finansiālās korekcijas, ko attiecīgās Interreg programmas iestādes piemērojušas par pārkāpumiem, kuri atklāti, revidējot saskaņā ar 1. punktu atlasītās darbības.

8.Ja 7. punktā minētais vispārīgais atlikušais kļūdas īpatsvars pārsniedz 2 % no to Interreg programmu deklarētajiem izdevumiem, kas ietilpst datu kopā, no kuras atlasīta kopizlase, Komisija nosaka, vai ir vajadzīgs prasīt, lai konkrētas Interreg programmas vai visvairāk skarto Interreg programmu grupas revīzijas iestāde veic papildu revīzijas darbu, lai sīkāk izvērtētu kļūdas īpatsvaru un novērtētu nepieciešamos koriģējošos pasākumus attiecībā uz Interreg programmām, ko skar atklātie pārkāpumi.

9.Balstoties uz novērtējumiem par tāda papildu revīzijas darba rezultātiem, kas prasīts saskaņā ar 8. punktu, Komisija var prasīt, lai tiek piemērotas papildu finansiālas korekcijas tām Interreg programmām, ko skar atklātie pārkāpumi. Tādos gadījumos Interreg iestādes veic nepieciešamās finansiālās korekcijas saskaņā ar Regulas (ES) [jaunā KNR] [97. pantu].

10.Katra tādas Interreg programmas revīzijas iestāde, par kuru 2. punktā minētās informācijas trūkst, tā ir nepilnīga vai nav iesniegta 2. punkta pirmajā daļā minētajā termiņā, veic atsevišķu atlasi attiecībā uz šo Interreg programmu saskaņā ar Regulas (ES) [jaunā KNR] [73. pantu].

VII NODAĻA
Finanšu pārvaldība

49. pants
Maksājumi un priekšfinansējums

1.ERAF atbalstu un attiecīgā gadījumā atbalstu no Savienības ārējās finansēšanas instrumentiem katrai Interreg programmai iemaksā vienā vienīgā kontā bez valstu apakškontiem saskaņā ar 46. panta 2. punktu.

2.Ja ir pieejami līdzekļi, Komisija izmaksā priekšfinansējumu, pamatojoties uz kopējo atbalstu no katra Interreg fonda, kā noteikts katras Interreg programmas apstiprināšanas lēmumā, ko pieņem saskaņā ar 18. pantu; 2022.–2026. gadā priekšfinansējumu izmaksā kā gada maksājumus pirms 1. jūlija, bet apstiprināšanas lēmuma gadā ne vēlāk kā 60 dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas:

a)2021 1 %;

b)2022 1 %;

c)2023 1 %;

d)2024 1 %;

e)2025 1 %;

f)2026 1 %.

3.Ja ārējās pārrobežu Interreg programmas saņem atbalstu no ERAF un IPA III PRS vai KASSI PRS, priekšfinansējumu visiem fondiem, no kura saņem atbalstu šāda Interreg programma, maksā saskaņā ar Regulu (ES) [IPA III] vai [KASSI] vai ar kādu citu saskaņā ar tām pieņemtu aktu.

Priekšfinansējuma summu, ja vajadzīgs, var izmaksāt divās daļas atbilstoši budžeta vajadzībām.

Ja 24 mēnešu laikā pēc dienas, kad Komisija izmaksā pirmo priekšfinansējuma summas daļu, nav iesniegts neviens maksājumu pieprasījums saistībā ar Interreg programmu, izmaksātā priekšfinansējuma kopsummu atmaksā Komisijai. Šāds atmaksājums ir iekšējie piešķirtie ieņēmumi un nemazina atbalstu programmai no ERAF, IPA III PRS vai KASSI PRS.

50. pants
Atgūšana

1.Vadošā iestāde nodrošina, ka visas pārkāpuma rezultātā samaksātās summas tiek atgūtas no vadošā vai vienīgā saņēmēja. Partneri atmaksā vadošajam partnerim saņēmējam visas nepamatoti izmaksātās summas.

2.Ja vadošais partneris nespēj nodrošināt līdzekļu atmaksu no pārējiem partneriem vai ja vadošā iestāde nespēj nodrošināt līdzekļu atmaksu no vadošā vai vienīgā partnera, tad dalībvalsts, trešā valsts, partnervalsts vai AZT, kuras teritorijā atrodas vai — ETSG gadījumā — ir reģistrēts attiecīgais partneris, atlīdzina vadošajai iestādei visas summas, kas tika nepamatoti izmaksātas šim partnerim. Vadošā iestāde atbild par attiecīgo summu atlīdzināšanu Savienības vispārējā budžetā atbilstoši Interreg programmā noteiktajai saistību sadalīšanai starp iesaistītajām dalībvalstīm, trešām valstīm, partnervalstīm vai AZT.

3.Kad dalībvalsts, trešā valsts, partnervalsts vai AZT ir atlīdzinājusi vadošajai iestādei visas partnerim nepamatoti izmaksātās summas, tā var turpināt vai sākt piedziņas procedūru pret šo partneri saskaņā ar saviem tiesību aktiem. Ja piedziņa ir sekmīga, dalībvalsts, trešā valsts, partnervalsts vai AZT var izmantot šīs summas attiecīgās Interreg programmas valsts līdzfinansējumam. Dalībvalstij, trešai valstij, partnervalstij vai AZT nav nekādu ziņošanas pienākumu pret programmas iestādēm, uzraudzības komiteju vai Komisiju par šādu valsts piedziņu.

4.Ja dalībvalsts, trešā valsts, partnervalsts vai AZT nav atbilstīgi 3. punktam atlīdzinājusi vadošajai iestādei visas partnerim nepamatoti izmaksātās summas, tad par šīm summām deleģētais kredītrīkotājs izdod iekasēšanas rīkojumu, kuru izpilda, kad vien iespējams, ar ieskaitu no summām, kas dalībvalstij, trešai valstij, partnervalstij vai AZT pienākas no turpmākiem maksājumiem tai pašai Interreg programmai, vai — trešās valsts, partnervalsts vai AZT gadījumā — no turpmākiem maksājumiem programmām no attiecīgajiem Savienības ārējās finansēšanas instrumentiem. Tāda atgūšana nav finansiāla korekcija un nesamazina no ERAF vai no jebkāda Savienības ārējās finansēšanas instrumenta piešķirto atbalstu attiecīgajai Interreg programmai. Atgūtā summa ir piešķirtie ieņēmumi saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) [FR-Omnibus] [177. panta 3. punktu].

VIII NODAĻA
Trešo valstu vai partnervalstu, vai AZT dalība dalītās pārvaldības Interreg programmās

51. pants
Piemērojamie noteikumi

Uz trešo valstu vai partnervalstu, vai AZT dalību dalītās pārvaldības Interreg programmās attiecas I līdz VII nodaļa un X nodaļa, ievērojot šajā nodaļā izklāstītos noteikumus.

52. pants
Interreg programmas iestādes un to funkcijas

1.Interreg programmā iesaistītās trešās valstis, partnervalstis un AZT vai nu savā teritorijā atļauj attiecīgās programmas vadošajai iestādei pildīt savas funkcijas, vai arī norāda valsts iestādi kā kontaktpunktu, lai vadošā iestāde vai valsts kontrolieris attiecīgajā teritorijā var veikt pārvaldības verifikācijas, ko paredz Regulas (ES) [jaunā KNR] [68. panta 1. punkta a) apakšpunkts].

2.Interreg programmā iesaistītās trešās valstis, partnervalstis un AZT vai nu atļauj savā teritorijā attiecīgās programmas revīzijas iestādei veikt savas funkcijas, vai arī norāda valsts revīzijas iestādi vai struktūru, kas ir funkcionāli neatkarīga no valsts iestādes.

3.Interreg programmā iesaistītās trešās valstis, partnervalstis un AZT deleģē personālu programmas kopīgajā sekretariātā un/vai izveido tā filiāli savā teritorijā.

4.Valsts iestāde vai struktūra, kas līdzvērtīga Interreg programmu komunikācijas koordinatoram, ko paredz 35. panta 1. punkts, palīdz vadošajai iestādei un partneriem attiecīgajā trešā valstī, partnervalstī vai AZT veikt 35. panta 2. līdz 7. punktā uzskaitītos uzdevumus.

53. pants
Pārvaldības metodes

1.Ārējās pārrobežu Interreg programmas, kas saņem atbalstu gan no ERAF, gan no IPA III PRS vai KASSI PRS, īsteno dalītā pārvaldībā gan dalībvalstīs, gan jebkurā iesaistītajā trešā valstī vai partnervalstī.

PEACE PLUS programmu īsteno dalītā pārvaldībā gan Īrijā, gan Apvienotajā Karalistē.

2.Tādas 2. un 4. elementa Interreg programmas, kas saņem apvienotas iemaksas no ERAF un no viena vai vairākiem Savienības ārējās finansēšanas instrumentiem, īsteno dalītā pārvaldībā gan dalībvalstīs, gan jebkurā iesaistītajā trešā valstī vai partnervalstī, vai — attiecībā uz 3. elementu — jebkurā AZT neatkarīgi no tā, vai šī AZT saņem atbalstu no viena vai vairākiem Savienības ārējās finansēšanas instrumentiem.

3.Tādas 3. elementa Interreg programmas, kas saņem apvienotas iemaksas no ERAF un no viena vai vairākiem Savienības ārējās finansēšanas instrumentiem, īsteno jebkurā no šādiem veidiem:

a)dalītā pārvaldībā gan dalībvalstīs, gan jebkurā iesaistītajā trešā valstī vai AZT;

b)dalītā pārvaldībā tikai dalībvalstīs un jebkurā iesaistītajā trešā valstī vai AZT attiecībā uz ERAF izdevumiem ārpus Savienības vienai vai vairākām darbībām, turpretī iemaksas no viena vai vairākiem Savienības ārējās finansēšanas instrumentiem tiek pārvaldītas netiešā pārvaldībā;

c)netiešā pārvaldībā gan dalībvalstīs, gan jebkurā iesaistītajā trešā valstī vai AZT.

Ja 3. elementa Interreg programmu pilnībā vai daļēji īsteno netiešā pārvaldībā, piemēro 60. pantu.

54. pants
Attiecināmība

1.Atkāpjoties no Regulas (ES) [jaunā KNR] [57. panta 2. punkta], iemaksu no Savienības ārējās finansēšanas instrumentiem var saņemt par izdevumiem, kas radušies, partnerim vai PPP darbību privātajam partnerim sagatavojot un īstenojot Interreg darbības, sākot no 2021. gada 1. janvāra, un samaksāti pēc dienas, kad noslēgts finansēšanas nolīgums ar attiecīgo trešo valsti, partnervalsti vai AZT.

Tomēr izdevumi par tehnisko palīdzību, ko pārvalda dalībvalstī esošās programmas iestādes, ir attiecināmi no 2021. gada 1.janvāra pat tad, ja tie ir samaksāti par darbībām, ko īsteno trešo valstu, partnervalstu vai AZT labā.

2.Ja Interreg programma darbību atlasē izmanto uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus, šādos uzaicinājumos pieteikumu saņemt iemaksu no Savienības ārējās finansēšanas instrumentiem var iekļaut pat tad, ja tos izsludina, pirms ir parakstīts attiecīgais finansēšanas nolīgums, un darbības var tikt atlasītas vēl pirms šiem datumiem.

Tomēr vadošā iestāde pirms šiem datumiem nedrīkst izsniegt 22. panta 6. punktā paredzēto dokumentu.

55. pants
Lieli infrastruktūras projekti

1.Šajā iedaļā apskatītās Interreg programmas var atbalstīt “lielus infrastruktūras projektus”, proti, darbības, kas aptver tādu būvdarbu, aktivitāšu vai pakalpojumu kopumu, kuri paredzēti nedalāmas konkrēta rakstura funkcijas izpildei ar skaidri noteiktiem kopīgu interešu mērķiem, nolūkā realizēt investīcijas, kam ir pārrobežu ietekme un ieguvumi, un kuru budžeta daļa vismaz 2 500 000 EUR apmērā ir piešķirta infrastruktūras iegādei.

2.Katrs saņēmējs, kas īsteno lielu infrastruktūras projektu vai tā daļu, piemēro piemērojamos publiskā iepirkuma noteikumus.

3.Ja viena vai vairāku lielu infrastruktūras projektu atlase ir iekļauta uzraudzības komitejas vai attiecīgā gadījumā koordinācijas komitejas sanāksmes darba programmā, tad vadošā iestāde katra šāda projekta koncepcijas aprakstu nosūta Komisijai ne vēlāk kā divus mēnešus pirms sanāksmes dienas. Koncepcijas apraksts nav garāks par trim lappusēm, un tajā ir norādīts nosaukums, atrašanās vieta, budžets, vadošais partneris un partneri, kā arī galvenie mērķi un nodevumi. Ja koncepcijas apraksts par vienu vai vairākiem lieliem infrastruktūras projektiem netiek nosūtīts Komisijai norādītajā termiņā, Komisija var prasīt, lai uzraudzības komitejas priekšsēdētājs vai koordinācijas komitejas priekšsēdētājs attiecīgos projektus svītro no sanāksmes darba programmas.

56. pants
Iepirkums

1.Ja darbības īstenošanai saņēmējam ir nepieciešams pakalpojumu, piegāžu vai darbu iepirkums, piemēro šādus noteikumus:

a)ja saņēmējs ir līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzēja iestāde publiskā iepirkuma procedūrām piemērojamo Savienības tiesību izpratnē, tas piemēro valsts normatīvos un administratīvos aktus, kas pieņemti saistībā ar Savienības tiesību aktiem;

b)ja saņēmējs ir tādas partnervalsts publiska iestāde, uz ko attiecas IPA III vai KASSI un kuras līdzfinansējums ir pārvests vadošajai iestādei, tā var piemērot valsts normatīvos un administratīvos aktus ar nosacījumu, ka finansēšanas nolīgumā tas ir atļauts un ka līgums tiek piešķirts piedāvājumam ar labāko cenas un vērtības attiecību vai attiecīgi zemākās cenas piedāvājumam, izvairoties no jebkāda interešu konflikta.

2.Ja līgums tiek piešķirts par precēm, darbiem vai pakalpojumiem, tad visos gadījumos, izņemot 1. punktā minētos, piemēro iepirkuma procedūras saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) [FR-Omnibus] [178.] un [179.] pantu un minētās regulas 1. pielikuma 3. nodaļu (36. līdz 41. punktu).

57. pants
Finanšu pārvaldība

Komisijas lēmumi, ar ko apstiprina Interreg programmas, kas saņem atbalstu arī no Savienības ārējās finansēšanas instrumenta, atbilst prasībām, kas nepieciešamas, lai tos varētu uzskatīt par finansēšanas lēmumiem saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) [FR-Omnibus] [110. panta 2. punktu].

58. pants
Finansēšanas nolīgumu noslēgšana dalītā pārvaldībā

1.Lai īstenotu Interreg programmu trešā valstī, partnervalstī vai AZT, saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) [FR-Omnibus] [112. panta 4. punktu] noslēdz finansēšanas nolīgumu starp Komisiju, kas pārstāv Savienību, un katru iesaistīto trešo valsti, partnervalsti vai AZT, kas tiek pārstāvēta saskaņā ar tās tiesisko regulējumu.

2.Finansēšanas nolīgumu slēdz ne vēlāk kā līdz tā gada 31. decembrim, kas seko gadam, kurā uzņemtas pirmās budžeta saistības, un to uzskata par noslēgtu dienā, kad to parakstījusi pēdējā puse.

Finansēšanas nolīgums stājas spēkā vai no dienā, kad

a)to parakstījusi pēdējā puse, vai

b)kad trešā valsts vai partnervalsts vai AZT ir pabeigusi procedūru, kas nepieciešama tā ratifikācijai saskaņā ar tās tiesisko regulējumu, un par to informējusi Komisiju.

3.Ja Interreg programmā iesaistīta vairāk nekā viena trešā valsts, partnervalsts vai AZT, vismaz vienu finansēšanas nolīgumu paraksta abas puses pirms minētās dienas. Pārējās trešās valstis, partnervalstis vai AZT var parakstīt savus attiecīgos finansēšanas nolīgumus ne vēlāk kā līdz 30. jūnijam otrajā gadā, kas kas seko gadam, kurā uzņemtas pirmās budžeta saistības.

4.Dalībvalsts, kurā atrodas attiecīgās Interreg programmas vadošā iestāde:

a)var arī parakstīt finansēšanas nolīgumu, vai arī

b)tajā pašā dienā ar katru attiecīgajā Interreg programmā iesaistīto trešo valsti, partnervalsti vai AZT paraksta īstenošanas nolīgumu, kurā izklāstītas savstarpējās tiesības un pienākumi attiecībā uz īstenošanu un finanšu pārvaldību.

Kad dalībvalsts, kurā atrodas vadošā iestāde, sūta Komisijai parakstītu finansēšanas nolīguma kopiju vai īstenošanas nolīguma kopiju, tā vienlaikus kā atsevišķu dokumentu nosūta arī sarakstu ar plānotajiem lielajiem infrastruktūras projektiem, kas definēti 55. pantā, norādot arī to iecerēto nosaukumu, atrašanās vietu, budžetu un vadošo partneri.

5.Īstenošanas nolīgumā, kas parakstīts saskaņā ar 4. punkta b) apakšpunktu, ir apskatīti vismaz šādi elementi:

a)sīka maksājumu kārtība;

b)finanšu pārvaldība;

c)lietvedība;

d)ziņošanas pienākumi;

e)verifikācijas, kontroles un revīzija;

f)pārkāpumi un atgūtie līdzekļi.

6.Ja dalībvalsts, kurā atrodas Interreg programmas vadošā iestāde, nolemj parakstīt finansēšanas nolīgumu saskaņā ar 4. punkta b) apakšpunktu, šo finansēšanas nolīgumu uzskata par Savienības budžeta izpildes instrumentu saskaņā ar Finanšu regulu, nevis par starptautisku nolīgumu LESD 216. līdz 219. panta nozīmē.

59. pants
Trešo valstu, partnervalstu vai AZT iemaksa, kas nav līdzfinansējums

1.Ja trešā valsts, partnervalsts vai AZT vadošajai iestādei pārskaita tādu finansiālu iemaksu Interreg programmā, kas nav tās līdzfinansējums šai Interreg programmai paredzētajam Savienības atbalstam, noteikumus par šo finansiālo iemaksu iekļauj šādā dokumentā:

a)ja dalībvalsts paraksta finansēšanas nolīgumu saskaņā ar 58. panta 4. punkta a) apakšpunktu — atsevišķā īstenošanas nolīgumā, ko paraksta vai nu dalībvalsts, kurā atrodas vadošā iestāde, un trešā valsts, partnervalsts vai AZT, vai arī tieši vadošā iestāde un kompetentā iestāde trešajā valstī, partnervalstī vai AZT;

b)ja dalībvalsts paraksta īstenošanas nolīgumu saskaņā ar 58. panta 4. punkta b) apakšpunktu — vai nu

i)šī īstenošanas nolīguma atsevišķā daļā, vai

ii)papildu īstenošanas nolīgumā, ko paraksta tās pašas a) apakšpunktā minētās puses.

Šā punkta pirmās daļas b) apakšpunkta i) punkta nolūkā īstenošanas nolīguma iedaļas var attiecīgā gadījumā attiekties gan uz pārskaitīto finanšu iemaksu, gan uz Savienības atbalstu Interreg programmai.

2.Šā panta 1. punktā minētais īstenošanas nolīgums satur vismaz to informāciju par trešās valsts, partnervalsts vai AZT līdzfinansējumu, kas minēta 58. panta 5. punktā.

Turklāt tajā norāda šādu informāciju:

a)papildu finansiālās iemaksas summa;

b)paredzētais izmantojums un izmantošanas nosacījumi, tostarp nosacījumi, kā pieteikties šai papildu iemaksai.

3.Kas attiecas uz PEACE PLUS programmu, Apvienotās Karalistes finansiālā iemaksa — Regulas (ES, Euratom) [FR-Omnibus] [21. panta 2. punkta e) apakšpunktā] minēto ārējo piešķirto ieņēmumu veidā — ir daļa no budžeta apropriācijām 2. kategorijas “Kohēzija un vērtības” apakškategorijai “Ekonomiskā, sociālā un teritoriālā kohēzija”.

Uz šo iemaksu attiecas specifisks finansēšanas nolīgums ar Apvienoto Karalisti saskaņā ar 58. pantu. Šī specifiskā finansēšanas nolīguma puses ir Komisija un Apvienotā Karaliste, kā arī Īrija.

To paraksta pirms programmas īstenošanas sākšanas, lai Īpašā ES programmu struktūrvienība varētu programmas īstenošanai piemērot visus Savienības tiesību aktus.

IX NODAĻA
Īpaši noteikumi par tiešo vai netiešo pārvaldību

60. pants
Tālāko reģionu sadarbība

1.Ja 3. elementa Interreg programmu pilnībā vai daļēji īsteno netiešā pārvaldībā saskaņā ar attiecīgi 53. panta 3. punkta b) vai c) apakšpunktu, īstenošanas uzdevumus uztic vienai no struktūrām, kas uzskaitītas Regulas (ES, Euratom) [FR-Omnibus] [62. panta 1. punkta pirmās daļas c) apakšpunktā], jo īpaši tādai struktūrai, kas atrodas iesaistītajā dalībvalstī, tostarp attiecīgās Interreg programmas vadošajai iestādei.

2.Saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) [FR-Omnibus] [154. panta 6. punkta c) apakšpunktu] Komisija var nolemt neprasīt minētā panta 3. un 4. punktā minēto ex ante novērtējumu, ja Regulas (ES, Euratom) [FR-Omnibus] [62. panta 1. punkta pirmās daļas c) apakšpunktā] minētie budžeta izpildes uzdevumi ir uzticēti tālāko reģionu Interreg programmas vadošajai iestādei, kas norādīta saskaņā ar šīs regulas 37. panta 1. punktu un Regulas (ES) [jaunā KNR] [65.] pantu.

3.Ja Regulas (ES, Euratom) [FR-Omnibus] [62. panta 1. punkta pirmās daļas c) apakšpunktā] minētie budžeta izpildes uzdevumi ir uzticēti dalībvalsts organizācijai, piemēro Regulas (ES, Euratom) [FR-Omnibus] [157.] pantu.

4.Ja programmu vai rīcību, kas līdzfinansēta no viena vai vairākiem ārējās finansēšanas instrumentiem, īsteno trešā valsts, partnervalsts, AZT vai jebkura cita struktūra, kas uzskaitīta Regulas (ES, Euratom) [FR-Omnibus] [62. panta 1. punkta pirmās daļas c) apakšpunktā] vai minēta Regulā (ES) [KASSI] un/vai Padomes lēmumā [AZT lēmums], tad piemēro šo instrumentu attiecīgos noteikumus, jo īpaši Regulas (ES) [KASSI] II sadaļas I, III un V nodaļu.

61. pants
Starpreģionālas investīcijas inovācijā

Pēc Komisijas iniciatīvas ERAF var atbalstīt starpreģionālas investīcijas inovācijā, kā noteikts 3. panta 5. punktā, kas saved kopā nacionālā vai reģionālā līmenī iedibinātās pārdomātas specializācijas stratēģijās iesaistītos pētniekus, uzņēmumus, pilsonisko sabiedrību un publisko pārvaldi.

X NODAĻA
Nobeiguma noteikumi

62. pants
Deleģēšanas īstenošana

1.Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.Pilnvaras pieņemt 16. panta 6. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir no [viena diena pēc publicēšanas = spēkā stāšanās diena] līdz 2027. gada 31. decembrim.

3.Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 16. panta 6. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5.Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.Saskaņā ar 16. panta 6. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja [divos mēnešos] no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

63. pants
Komiteju procedūra

1.Komisijai palīdz komiteja, kas izveidota saskaņā ar Regulas (ES) [jaunā KNR] [108. panta 1. punktu]. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 4. pantu.

64. pants
Pārejas noteikumi

Programmām un darbībām, kas saņem atbalstu no ERAF 2014.–2020. gada plānošanas periodā, turpina piemērot Regulu (ES) Nr. 1299/2013 vai jebkuru citu aktu, kas saskaņā ar to pieņemts.

65. pants
Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Strasbūrā,

(1)    COM(2018) 322 final, 2.5.2018.

(2)    Regula (ES) XXX, ar ko izveido Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu (OV L xx, lpp.).

(3)    Regula (ES) XXX, ar ko izveido Kaimiņattiecību, attīstības un starptautiskās sadarbības instrumentu (OV L xx, lpp.).

(4)    Padomes Lēmums (ES) Nr. XXX par aizjūras zemju un teritoriju asociāciju ar Eiropas Savienību, tostarp par attiecībām starp Eiropas Savienību, no vienas puses, un Grenlandi un Dānijas Karalisti, no otras puses (OV L xx, lpp.).

(5)    [Atsauce]

(6)    [Atsauce]

(7)    [Atsauce]

(8)    [Atsauce]; izņemot Savienības Nodarbinātības un sociālās inovācijas programmu un Savienības Veselības programmu.

(9)    [Atsauce]; tikai dalītās pārvaldības komponenti.

(10)    [Atsauce]; izņemot Muitas kontroles iekārtu programmu.

(11)    [Atsauce]

(12)    Sīkāka informācija pieejama ietekmes novērtējuma dokumenta 3.1. nodaļā par subsidiaritāti un ERAF un Kohēzijas fonda pievienoto vērtību.

(13)    Sk. Komisijas pārdomu dokumentu par ES finanšu nākotni, COM(2017) 358 final, 28.6.2017: https://ec.europa.eu/commission/publications/reflection-paper-future-eu-finances_en .

(14)    Komisijas paziņojums Padomei un Eiropas Parlamentam “Izaugsmes un kohēzijas veicināšana ES pierobežas reģionos”, COM(2017) 534 final, 20.9.2017.

(15)    Komisijas Paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Inovācijas nostiprināšana Eiropas reģionos: stratēģijas izturētspējīgai, iekļaujošai un ilgtspējīgai izaugsmei”, COM(2017) 376 final, 18.7.2017.

(16)    Pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 24. oktobra Regulu (EK) Nr. 1638/2006, ar ko paredz vispārējos noteikumus Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumenta izveidošanai (OV L 310, 9.11. 2006., 1. lpp.).

(17)    Spatial Foresight & t33, New assessment of administrative costs and burden in ESI Funds, preliminary results.

(18)    Komisijas 2014. gada 4. marta Deleģētā regula (ES) Nr. 481/2014, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1299/2013 attiecībā uz īpašiem noteikumiem par sadarbības programmu izdevumu atbilstību (OV L 138, 13.5.2014., 45. lpp.).

(19)    OV C […], […], […].lpp..

(20)    OV C […], […], […].lpp..

(21)    [Atsauce]

(22)    [Atsauce]

(23)    Komisijas paziņojums Padomei un Eiropas Parlamentam “Izaugsmes un kohēzijas veicināšana ES pierobežas reģionos”, COM(2017) 534 final, 20.9.2017.

(24)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1082/2006 (2006. gada 5. jūlijs) par Eiropas teritoriālās sadarbības grupu (ETSG) (OV L 210, 31.7.2006., 19. lpp.).

(25)    Komisijas Paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Inovācijas nostiprināšana Eiropas reģionos: stratēģijas izturētspējīgai, iekļaujošai un ilgtspējīgai izaugsmei”, COM(2017) 376 final, 18.7.2017.

(26)    Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 26. maija Regula (EK) Nr. 1059/2003 par kopējas statistiski teritoriālo vienību klasifikācijas (NUTS) izveidi (OV L 154, 21.6.2003., 1. lpp.).

(27)    Regula (ES) XXX, ar ko izveido Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu (OV L xx, lpp.).

(28)    Regula (ES) XXX, ar ko izveido Kaimiņattiecību, attīstības un starptautiskās sadarbības instrumentu (OV L xx, lpp.).

(29)    Padomes Lēmums (ES) XXX par aizjūras zemju un teritoriju asociāciju ar Eiropas Savienību, tostarp par attiecībām starp Eiropas Savienību, no vienas puses, un Grenlandi un Dānijas Karalisti, no otras puses (OV L xx, lpp.).

(30)    Padomes 2010. gada 26. jūlija Lēmums 2010/427/ES, ar ko nosaka Eiropas Ārējās darbības dienesta organizatorisko struktūru un darbību (OV L 201, 3.8.2010., 30. lpp.).

(31)    Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai, Reģionu komitejai un Eiropas Investīciju bankai “Stiprāka un atjaunota stratēģiskā partnerība ar ES tālākajiem reģioniem”, COM(2017) 623 final, 24.10.2017.

(32)    Eiropas Reģionu komitejas 2017. gada 12. jūlija atzinums “Iedzīvotāju savstarpējās sadarbības un maza mēroga projekti pārrobežu sadarbības programmās”, (OV C 342, 12.10.2017., 38. lpp.).

(33)    Komisijas 2014. gada 4. marta Deleģētā regula (ES) Nr. 481/2014, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1299/2013 attiecībā uz īpašiem noteikumiem par sadarbības programmu izdevumu atbilstību (OV L 138, 13.5.2014, 45. lpp.).

(34)    [Atsauce]

(35)    Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regula (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

(36)    Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 13. decembra Direktīva 2011/92/ES par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu (OV L 26, 28.1.2012., 1. lpp.).

(37)    Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16. aprīļa Direktīva 2014/52/ES, ar ko groza Direktīvu 2011/92/ES (OV L 124, 25.4.2014., 1. lpp.)

(38)    Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regula (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu (OV L 166, 30.4.2004., 1. lpp.).

EIROPAS KOMISIJA

Strasbūrā, 29.5.2018

COM(2018) 374 final

PIELIKUMS

dokumentam

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

par īpašiem noteikumiem attiecībā uz Eiropas teritoriālās sadarbības mērķi (Interreg), kas saņem atbalstu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda un ārējās finansēšanas instrumentiem

{SEC(2018) 268 final}
{SWD(2018) 282 final}
{SWD(2018) 283 final}

PIELIKUMS

INTERREG PROGRAMMU VEIDNE

1. Programmas stratēģija: galvenie attīstības politikas uzdevumi un politikas risinājumi

1.1.Programmas teritorija (nav vajadzīgs 4. elementa Interreg programmām)

Atsauce: 17. panta 4. punkta a) apakšpunkts un 17. panta 9. punkta a) apakšpunkts

1.2.Kopsavilkums par galvenajiem kopīgajiem uzdevumiem, ņemot vērā ekonomiskās, sociālās, un teritoriālās atšķirības, kopējās investīciju vajadzības un papildināmību ar citiem atbalsta veidiem, atziņas, kas gūtas no agrākās pieredzes, makroreģionālās un jūras baseina stratēģijas, ja programmas teritoriju pilnībā vai daļēji aptver viena vai vairākas stratēģijas.

Atsauce: 17. panta 4. punkta b) apakšpunkts, 17. panta 9. punkta b) apakšpunkts

1.3.Izraudzīto politikas mērķu un Interreg konkrēto mērķu, atbilstošo prioritāšu, konkrēto mērķu un atbalsta veidu pamatojums, attiecīgā gadījumā norādot pārrobežu infrastruktūras trūkstošos posmus

Atsauce: 17. panta 4. punkta c) apakšpunkts

1. tabula.

2.Prioritātes [300]

Atsauce: 17. panta 4. punkta d) un e) apakšpunkts

2.1.Prioritātes nosaukums (atkārto pie katras prioritātes)

Atsauce: 17. panta 4. punkta d) apakšpunkts

2.1.1.    Konkrētais mērķis (atkārto par katru izvēlēto konkrēto mērķi pie prioritātēm, kas nav tehniskā palīdzība)

Atsauce: 17. panta 4. punkta e) apakšpunkts

2.1.2    Saistītie pasākumi, tostarp plānoto stratēģiski svarīgo darbību saraksts, un to paredzamais ieguldījums šo konkrēto mērķu sasniegšanā, kā arī attiecīgā gadījumā makroreģionālo stratēģiju un jūras baseinu stratēģiju īstenošanā

Atsauce: 17. panta 4. punkta e) apakšpunkta i) punkts, 17. panta 9. punkta c) apakšpunkta ii) punkts

Plānoto stratēģiski svarīgo darbību saraksts

Interreg 4. elementa programmas:

Atsauce: 17. panta 9. punkta c) apakšpunkta i) punkts

Viena vienīgā saņēmēja definīcija vai saņēmēju ierobežots saraksts un piešķiršanas procedūra

2.1.3    Rādītāji

Atsauce: 17. panta 4. punkta e) apakšpunkta ii) punkts, 17. panta 9. punkta c) apakšpunkta iii) punkts

2. tabula. Izlaides rādītāji

3. tabula. Rezultātu rādītāji

2.1.4    Galvenās mērķgrupas

Atsauce: 17. panta 4. punkta e) apakšpunkta iii) punkts, 17. panta 9. punkta c) apakšpunkta iv) punkts

2.1.5    Konkrētās mērķteritorijas, t. sk. plānotais ITI, SVVA vai citu teritoriālo rīku izmantojums

Atsauce: 17. panta 4. punkta e) apakšpunkta iv) punkts

2.1.6    Finanšu instrumentu plānotais izmantojums

Atsauce: 17. panta 4. punkta e) apakšpunkta v) punkts

2.1.7    ES programmas resursu provizoriskais sadalījums pēc intervences veida

Atsauce: 17. panta 4. punkta e) apakšpunkta vi) punkts, 17. panta 9. punkta c) apakšpunkta v) punkts

4. tabula. 1. dimensija – intervences joma

5. tabula. 2. dimensija – finansējuma veids

6. tabula. 3. dimensija — teritoriālais īstenošanas mehānisms un teritoriālais aspekts

2.T    Tehniskas palīdzības prioritāte

Atsauce: ETS 17. panta 4. punkta f) apakšpunkts

3.Finansēšanas plāns

Atsauce: 17. panta 4. punkta g) apakšpunkts

3.1    Finansiālās apropriācijas pa gadiem

Atsauce: 17. panta 4. punkta g) apakšpunkta i) punkts, 17. panta 5. punkta a) apakšpunkta i)–iv) punkts

7. tabula.

3.2    Kopējā finanšu apropriācija pa fondiem un valsts līdzfinansējums

8. tabula*.

* Pirms termiņa vidusposma pārskata, šī tabula ietver summas tikai 2021.–2025. gadam.

4.Veiktās darbības, lai iesaistītu attiecīgos programmu partnerus Interreg programmas sagatavošanā, un šo programmu partneru nozīme īstenošanā, uzraudzībā un novērtēšanā

Atsauce: 17. panta 4. punkta h) apakšpunkts

5.Pieeja Interreg programmas komunikācijas un redzamības aspektiem, t.sk. plānotais budžets

Atsauce: 17. panta 4. punkta i) apakšpunkts

6.    Īstenošanas noteikumi

6.1.    Programmas iestādes

Atsauce: 17. panta 7. punkta a) apakšpunkts

10. tabula.

6.2.    Procedūra kopīgā sekretariāta izveidei

Atsauce: 17. panta 7. punkta b) apakšpunkts

6.3    Saistību sadalījums iesaistīto dalībvalstu un, attiecīgā gadījumā, trešo valstu un AZT starpā gadījumā, ja vadošā iestāde vai Komisija ir noteikusi finanšu korekcijas.

Atsauce: 17. panta 7. punkta c) apakšpunkts

PAPILDINĀJUMI

·Programmas teritorijas karte

·Komisijas nodrošināta attiecināmo izdevumu atlīdzināšana dalībvalstij, pamatojoties uz vienības izmaksām, fiksētas summas maksājumiem un vienotām likmēm

·Finansējums, kas nav saistīts ar izmaksām

1. papildinājums.    Programmas teritorijas karte

2. papildinājums.    Komisijas nodrošināta attiecināmo izdevumu atlīdzināšana dalībvalstij, pamatojoties uz vienības izmaksām, fiksētas summas maksājumiem un vienotām likmēm

Komisijas nodrošināta attiecināmo izdevumu atlīdzināšana dalībvalstij, pamatojoties uz vienības izmaksām, fiksētas summas maksājumiem un vienotām likmēm

Veidne datu iesniegšanai Komisijā izskatīšanai

(KNR 88. pants)

A.    Galveno elementu kopsavilkums

B. Sīkāka informācija pa darbības veidiem (aizpilda par katru darbības veidu)

Vai vadošā iestāde ir saņēmusi atbalstu no ārēja uzņēmuma, lai noteiktu turpmāk norādītās vienkāršotās izmaksas?

Ja tā ir, norādiet attiecīgo ārējo uzņēmumu:    Jā/Nē – ārējā uzņēmuma nosaukums

Darbības veidi

C Vienības izmaksu standarta likmju, fiksētas summas maksājumu vai vienotu likmju aprēķināšana

1. Vienības izmaksu standarta likmju, fiksētas summas maksājumu vai vienotu likmju aprēķināšanai izmantoto datu avots (kas sagatavojis datus; kur dati tiek glabāti; robeždatumi; validācija u. c.)

2. Norādiet, kāpēc ierosinātā metode un aprēķins atbilst darbības veidam.

3. Norādiet, kā tika veikti aprēķini, jo īpaši norādot pieņēmumus, kas veikti attiecībā uz kvalitāti vai daudzumu. Attiecīgā gadījumā izmanto un šim pielikumam pievieno statistikas datus un kritērijus formātā, kādā tos Komisija var izmantot.

4. Izskaidrojiet, kā Jūs nodrošinājāt, ka vienības izmaksu standarta likmes, fiksētas summas maksājuma vai vienotu likmju aprēķināšanā tika ietverti tikai attiecināmie izdevumi.

5. Revīzijas iestādes(-žu) veikts aprēķināšanas metodoloģijas un summu novērtējums, un kārtība, kas nodrošina datu verifikāciju, kvalitāti, vākšanu un glabāšanu.

3. papildinājums. Finansējums, kas nav saistīts ar izmaksām

Veidne datu iesniegšanai Komisijā izskatīšanai

(KNR 89. pants)

A.    Galveno elementu kopsavilkums

B. Sīkāka informācija pa darbības veidiem (aizpilda par katru darbības veidu)

Darbības veidi

(1)

   1. elements, ārējā pārrobežu sadarbība

(2)

   1. elements, ārējā pārrobežu sadarbība

(3)

   2. un 4. elements

(4)

   2. un 4. elements

(5)

   2. un 4. elements

(6)

   3. un 4. elements

(7)

   ERAF, IPA III, KASSI vai AZTP, kur pie 2. un 4. elementa norāda kā vienu summu

(8)

   1. elements, ārējā pārrobežu sadarbība

(9)

   1. elements, ārējā pārrobežu sadarbība

(10)

   2. un 4. elements

(11)

   2. un 4. elements

(12)

   2. un 4. elements

(13)

   3. un 4. elements

(14)

   ERAF, IPA III, KASSI vai AZTP, kur pie 2. un 4. elementa norāda kā vienu summu

(15)

   Vienam darbības veidam ir iespējami vairāki papildu rādītāji (piemēram, viens izlaides rādītājs un viens rezultātu rādītājs). Šādos gadījumos 1.3. līdz 1.11. punktus aizpilda par katru rādītāju.