EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 24.5.2018

COM(2018) 315 final

2018/0162(COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA,

ar ko groza Direktīvu 2008/106/EK par jūrnieku minimālo sagatavotības līmeni un atceļ Direktīvu 2005/45/EK

(Dokuments attiecas uz EEZ)

{SWD(2018) 239 final}

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

1.1.Priekšlikuma pamatojums un mērķi

1.2.Konsekvence ar pašreizējiem politikas nosacījumiem politikas jomā

1.3.Konsekvence ar citām ES politikas nostādnēm

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

2.1.Juridiskais pamats

2.2.Subsidiaritāte (jomām, kas nav Savienības ekskluzīvā kompetencē)

2.3.Proporcionalitāte

2.4.Instrumenta izvēle

3.EX POST NOVĒRTĒJUMU, APSPRIEŽU AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

3.1.Spēkā esošo tiesību aktu ex post novērtējumi / atbilstības pārbaudes

(a)Administratīvajai sistēmai saistībā ar trešo valstu atzīšanas un atkārtotas novērtēšanas procedūru trūkst efektivitātes un lietderības:

·tiesību aktos noteiktais laikposms jaunu trešo valstu atzīšanai ir nereāls, jo tajā pietiekami neņem vērā visus nepieciešamos procedūras posmus;

·pieejamie finanšu resursi un cilvēkresursi, kas iesaistīti trešo valstu atzīšanas procesā, netiek efektīvi izmantoti. Procedūrā pašreiz neņem vērā to kapteiņu un virsnieku skaitu, kurus, visticamāk, nolīgs no trešām valstīm;

·trešo valstu atkārtotas novērtēšanas procedūru neveic proporcionāli. Atkārtotās novērtēšanas laikposmā neņem vērā to, kādā mērā valsts izpilda STCW konvencijas prasības, kā arī dalībvalstu izsniegto indosamentu skaitu.

(b)Dalībvalstu izsniegto jūrnieku sertifikātu savstarpējās atzīšanas shēmas darbības jomai trūkst skaidrības un juridiskās noteiktības.

(c)Direktīva 2008/106/EK regulāri jāsaskaņo ar STCW konvencijas jaunākajiem grozījumiem. Saistībā ar to STCW konvencijas grozījumu iekļaušanas pašreizējā procedūra rada ievērojamus kavējumus un risku, ka ievērojamā laikposmā ES tiesību akti nebūs konsekventi ar starptautisko regulējumu.

3.2.Apspriedes ar ieinteresētajām personām

3.3.Ekspertu atzinumu apkopošana un izmantošana

3.4.Ietekmes novērtējums

3.5.Normatīvā atbilstība un vienkāršošana

3.6.Pamattiesības

4.IETEKME UZ BUDŽETU

5.CITI ELEMENTI

5.1.Īstenošanas plāni un pārraudzības, novērtēšanas un ziņošanas pasākumi

5.2.Skaidrojošie dokumenti (direktīvām)

5.3.Priekšlikuma īpašo nosacījumu sīks skaidrojums

Direktīvas 27.a pantu aizstāj ar jaunu, lai nodrošinātu atbilstību 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumam par labāku likumdošanas procesu 9 .

2018/0162 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA,

ar ko groza Direktīvu 2008/106/EK par jūrnieku minimālo sagatavotības līmeni un atceļ Direktīvu 2005/45/EK

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību, jo īpaši tā 100. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu 10 ,

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu 11 ,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)Lai uzturētu kuģošanas drošības un jūras piesārņojuma novēršanas augstu līmeni, ir būtiski svarīgi uzlabot ES jūrnieku zināšanu un prasmju līmeni, izstrādājot sagatavošanas un sertificēšanas sistēmu jūrniecības jomā saskaņā ar starptautiskajiem noteikumiem.

(2)Jūrnieku sagatavošanu un sertificēšanu starptautiskā līmenī reglamentē Starptautiskās Jūrniecības organizācijas 1978. gada Starptautiskā konvencija par jūrnieku sagatavošanas, sertificēšanas un sardzes pildīšanas standartiem (STCW konvencija), kas tika pārskatīta 2010. gadā. Turpmāki grozījumi STCW konvencijā tika ieviesti 2015. gadā un attiecās uz tādu jūrnieku sagatavošanas un kvalifikācijas prasībām, kuri strādā uz kuģiem, kam piemērojams Starptautiskais drošības kodekss kuģiem, kuros par degvielu izmanto gāzi vai citas vielas ar zemu uzliesmošanas temperatūru (IGF kodekss). Grozījumi STCW konvencijā tika ieviesti arī 2016. gadā saistībā ar tādu jūrnieku sagatavošanu un kvalifikāciju, kuri strādā uz pasažieru kuģiem un kuģiem, kas kuģo polārajos ūdeņos.

(3)Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/106/EK 12  STCW konvenciju iekļauj ES tiesību aktos. Visas dalībvalstis ir parakstījušas STCW konvenciju, un tādējādi to starptautisko saistību saskaņotu īstenošanu panāk, saskaņojot ES noteikumus par jūrnieku sagatavošanu un sertificēšanu ar STCW konvenciju. Tādējādi vairāki Direktīvas 2008/106/EK nosacījumi būtu jāgroza, lai atspoguļotu jaunākos STCW konvencijas grozījumus saistībā ar tādu jūrnieku sagatavošanu un kvalifikāciju, kuri strādā uz kuģiem, kas atbilst IGF kodeksam, uz pasažieru kuģiem un uz kuģiem, kas kuģo polārajos ūdeņos.

(4)Lai ņemtu vērā starptautiska mēroga norises un nodrošinātu ES noteikumu laikus pielāgošanu šādām norisēm, pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai saistībā ar STCW konvencijas grozījumu iekļaušanu, aktualizējot jūrnieku sagatavošanas un sertificēšanas tehniskās prasības. Ir īpaši svarīgi, lai Komisija īstenotu atbilstošas apspriedes sagatavošanās darba laikā, tostarp ekspertu līmenī, un lai šīs apspriedes tiktu īstenotas saskaņā ar 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu 13 paredzētajiem principiem. Konkrētāk, lai nodrošinātu līdzvērtīgu iesaistīšanos deleģēto aktu sagatavošanā, Eiropas Parlaments un Padome saņems visus dokumentus vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, kā arī viņu ekspertiem būs sistemātiska pieeja tādu Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kuru darbs attiecas uz deleģēto aktu sagatavošanu.

(5)Direktīvā 2008/106/EK ietverts arī centralizēts mehānisms trešo valstu izdotu jūrnieku sertifikātu atzīšanai. Normatīvās atbilstības programmas (REFIT) novērtējumā 14 konstatēja, ka līdz ar centralizētā mehānisma ieviešanu ievērojami samazinājās dalībvalstu izmaksas. Tomēr novērtējumā arī atklājās, ka dažu atzīto trešo valstu gadījumā pēc tam ES kuģos tika nodarbināts tikai neliels jūrnieku skaits. Tādēļ, lai efektīvāk izmantotu pieejamos cilvēkresursus un finanšu resursus, trešo valstu atzīšanas procedūras pamatā jābūt analīzei, kurā nosaka šādas atzīšanas nepieciešamību, tostarp veic tādu attiecīgās valsts kapteiņu un virsnieku skaita aplēsi, kas, visticamāk, tiks nodarbināti uz ES kuģiem.

(6)Ņemot vērā pieredzi, kas gūta trešo valstu atzīšanas procedūras piemērošanā, REFIT novērtējumā tika konstatēts, ka pašreizējā 18 mēnešu laikposmā neņem vērā tāda procesa sarežģītību, kurš ietver Eiropas Jūras drošības aģentūras veiktu pārbaudi uz vietas. Nepieciešamajiem diplomātiskajiem pasākumiem šādas pārbaudes plānošanai un veikšanai vajadzīgs vairāk laika. Turklāt 18 mēnešu laikposms nav pietiekams, ja trešai valstij jāīsteno korektīvi pasākumi un jāveic juridiskas izmaiņas sistēmā, lai nodrošinātu atbilstību STCW konvencijas prasībām. Pamatojoties uz minēto, Komisijas lēmuma pieņemšanas termiņš būtu jāpagarina no 18 līdz 24 mēnešiem, bet gadījumā, kad trešai valstij jāveic ievērojami korektīvi pasākumi, tostarp jāizdara grozījumi juridiskajos nosacījumos, termiņš būtu jāpagarina līdz 36 mēnešiem. Turklāt būtu jāsaglabā iespēja pieprasījuma iesniedzējai dalībvalstij provizoriski atzīt trešās valsts jūrnieku sagatavošanas, sertificēšanas un sardzes pildīšanas standartu sistēmu, lai saglabātu atzīšanas procedūras elastību.

(7)Lai vēl vairāk palielinātu trešo valstu atzīšanas centralizētās sistēmas efektivitāti, tādu trešo valstu atkārtota novērtēšana, no kurām ES flotē strādā neliels jūrnieku skaits, būtu jāveic pēc ilgākiem intervāliem, kas būtu jāpagarina līdz 10 gadiem. Tomēr šis ilgākais šādu trešo valstu sistēmas atkārtotas novērtēšanas periods būtu jāapvieno ar prioritāriem kritērijiem, kuros ņem vērā bažas par drošību, līdzsvarojot lietderības nepieciešamību ar efektīvu aizsardzības mehānismu gadījumā, ja attiecīgajās trešās valstīs nodrošinātās jūrnieku sagatavošanas kvalitāte pasliktinās.

(8)Informācija par jūrniekiem, kas nolīgti no trešām valstīm, ES līmenī kļuvusi pieejama, jo dalībvalstis paziņo valsts reģistros glabāto attiecīgo informāciju par izsniegtajiem sertifikātiem un indosamentiem. Šī informāciju būtu jāizmanto ne vien statistikas un politikas veidošanas nolūkos, bet arī tāpēc, lai uzlabotu trešo valstu atzīšanas centralizētās sistēmas lietderību. Pamatojoties uz dalībvalstu paziņoto informāciju, atzītās trešās valstis, kas ES flotei nav nodrošinājušas jūrniekus vismaz piecus gadus, izslēdz no atzīto trešo valstu saraksta. Turklāt šo informāciju izmanto arī tādēļ, lai piešķirtu prioritāru nozīmi atzīto trešo valstu atkārtotai novērtēšanai.

(9)Noteikumus par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/36/EK 15 nepiemēro jūrnieku sertifikātu atzīšanai saskaņā ar Direktīvu 2008/106/EK. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2005/45/EK 16 par dalībvalstu izsniegto jūrnieku sertifikātu savstarpēju atzīšanu. Tomēr Direktīvā 2005/45/EK minēto jūrnieku sertifikātu definīcijas saskaņā ar STCW konvencijas 2010. gada grozījumiem ir novecojušas. Tāpēc dalībvalstu izsniegto jūrnieku sertifikātu savstarpējās atzīšanas shēma būtu jāgroza, lai atspoguļotu starptautiskos grozījumus un Direktīvā 2008/106/EK iekļautās jaunās jūrnieku sertifikātu definīcijas. Turklāt dalībvalstu pārraudzībā izsniegtie jūrnieku medicīniskie sertifikāti arī būtu jāiekļauj savstarpējās atzīšanas shēmā. Lai mazinātu neskaidrību un Direktīvas 2005/45/EK un Direktīvas 2008/106/EK neatbilstības risku, jūrnieku sertifikātu savstarpējā atzīšana būtu jāreglamentē Direktīvā 2008/106/EK.

(10)Lai palielinātu juridisko skaidrību un konsekvenci, Direktīva 2005/45/EK būtu jāatceļ un Direktīva 2008/106/EK būtu attiecīgi jāgroza,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Grozījumi Direktīvā 2008/106/EK

Direktīvu 2008/106/EK groza šādi:

(1)direktīvas 1. pantam pievieno šādus punktus:

“43) “uzņēmēja dalībvalsts” ir dalībvalsts, kurā jūrnieki vēlas panākt savu sertifikātu pieņemšanu vai atzīšanu;

44) “IGF kodekss” ir Starptautiskais drošības kodekss kuģiem, kuros par degvielu izmanto gāzi vai citas vielas ar zemu uzliesmošanas temperatūru, kā definēts SOLAS noteikumos II-1/2.29;

45) “Polārais kodekss” ir Starptautiskais kodekss kuģu darbībai polārajos ūdeņos, kā definēts SOLAS noteikumos XIV/1.1;

46) “Polārie ūdeņi” ir Arktikas ūdeņi un/vai Antarktikas reģions, kā definēts SOLAS noteikumos XIV/1.2–XIV/1.4.”;

(2)direktīvas 2. pantu groza šādi:

a) pirmo daļu groza šādi:

“1. Šo direktīvu piemēro šajā direktīvā minētajiem jūrniekiem, kas strādā uz jūras kuģiem, kuri kuģo ar kādas dalībvalsts karogu un kuri nav”;

b) minētajam pantam pievieno šādu 2. punktu:

“2. Direktīvas 5. b pants attiecas uz jūrniekiem, kas

a) ir dalībvalsts valstspiederīgie;

b) nav dalībvalsts valstspiederīgie, bet kam ir dalībvalsts izsniegts sertifikāts.”;

(3)direktīvas 5.a pantu aizstāj ar šādu:

“Lai izpildītu 20. panta 8. punktu un 21. panta 2. punktu un lai dalībvalstis un Komisija izmantotu turpmāk minēto informāciju politikas veidošanas mērķiem, dalībvalstis Komisijai katru gadu iesniedz šīs direktīvas V pielikumā minēto informāciju par kompetences sertifikātiem un indosamentiem, ar ko apstiprina kompetences sertifikātu atzīšanu. Tās var arī brīvprātīgi sniegt informāciju par kompetences sertifikātiem, kas ierindas jūrniekiem izsniegti saskaņā ar STCW konvencijas pielikuma II, III un VII nodaļu.”;

(4)iekļauj šādu 5.b pantu:

“5.b pants

Dalībvalstu izsniegto jūrnieku sertifikātu savstarpējā atzīšana

1. Katra dalībvalsts pieņem citas dalībvalsts vai tās pārraudzībā izsniegtos prasmes sertifikātus un dokumentāros pierādījumus, lai ļautu jūrniekiem strādāt tās flotē.

2. Katra dalībvalsts atzīst citas dalībvalsts izsniegtos kompetences sertifikātus vai citas dalībvalsts izsniegtos prasmes sertifikātus kapteiņiem un virsniekiem saskaņā ar I pielikumā minētajiem noteikumiem V/1-1 un V/1-2, indosējot minēto sertifikātu, lai apstiprinātu tā atzīšanu. Indosaments, kas apstiprina atzīšanu, attiecas tikai uz tajā noteiktajām spējām, funkcijām un kompetences vai prasmes līmeņiem. Izmantotā indosamenta forma ir STCW kodeksa A-I/2. iedaļas 3. punktā norādītā forma.

3. Katra dalībvalsts, lai ļautu jūrniekiem strādāt tās flotē, pieņem citas dalībvalsts pārraudzībā izsniegtos medicīniskos sertifikātus saskaņā ar 11. pantu.

4. Dalībvalstis nodrošina, ka jūrniekiem ir tiesības iesniegt pārsūdzību par atteikumu indosēt vai pieņemt derīgu sertifikātu vai atbildes nesniegšanu saskaņā ar valsts tiesību aktiem un procedūrām.

5. Neskarot 2. punktu, uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes var piemērot spēju, funkciju un kompetences vai prasmes līmeņu papildu ierobežojumus saistībā ar 7. pantā minētajiem piekrastes reisiem vai alternatīviem sertifikātiem, kas izsniegti atbilstīgi I pielikuma noteikumiem VII/1.

6. Neskarot 2. punktu, attiecīgā gadījumā dalībvalsts var atļaut jūrniekam, kam ir atbilstīgs un derīgs sertifikāts, kuru izsniegusi un indosējusi cita dalībvalsts, bet kuru vēl nav atzīšanai indosējusi attiecīgā dalībvalsts, strādāt statusā, kas nav radista vai radiosakaru operatora statuss, izņemot gadījumus, kuri paredzēti noteikumos par radiosakariem, uz laiku, kas nepārsniedz trīs mēnešus, uz kuģa, kurš kuģo ar tās karogu.

Uz kuģa glabā tūlītēji pieejamu dokumentāru pierādījumu, ka kompetentajām iestādēm ir iesniegts pieteikums par indosamenta saņemšanu.

7. Uzņēmēja dalībvalsts nodrošina, ka jūrniekiem, kuri iesniedz atzīšanai sertifikātus, kas ļauj pildīt vadības līmeņa funkcijas, ir atbilstīgas zināšanas par dalībvalsts jūrniecības tiesību aktiem, kuri attiecas uz funkcijām, ko viņiem ļauts pildīt.”;

(5)direktīvas 12. pantu groza šādi:

(a)minētā panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Visiem kapteiņiem, virsniekiem un radiosakaru operatoriem, kuriem ir sertifikāts, kas izsniegts vai atzīts saskaņā ar jebkuru I pielikuma nodaļu, izņemot V nodaļas noteikumus V/3 vai VI nodaļu, un kuri strādā jūrā vai kuri plāno atgriezties jūrā pēc krastā pavadīta laika, lai saglabātu kvalifikāciju jūras dienestam, ik pēc laika, kas nepārsniedz piecus gadus, prasa

a) apliecināt savu atbilstību medicīniskās atbilstības standartiem, kas paredzēti 11. pantā, kā arī

b) uzturēt nepārtrauktu profesionālās kompetences līmeni saskaņā ar STCW kodeksa A-I/11. iedaļu.”;

(b)minētajā pantā iekļauj šādu 2.b punktu:

“2.b Visiem kapteiņiem un virsniekiem, lai turpinātu jūras dienestu uz kuģiem, kuri kuģo polārajos ūdeņos, ir jāatbilst šā panta 1. punkta prasībām un ne retāk kā reizi piecos gados jāpierāda, ka ir uzturēts nepārtraukts profesionālās kompetences līmenis darbam uz kuģiem, kuri kuģo polārajos ūdeņos, saskaņā ar STCW kodeksa A-I/11. iedaļas 4. punktu.”;

(c)minētā panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3. Katra dalībvalsts salīdzina kompetences standartus, ko tā izvirzījusi līdz 2017. gada 1. janvārim izsniegto kompetences sertifikātu un/vai prasmes sertifikātu kandidātiem, ar tiem standartiem, kas atbilstīgajam kompetences sertifikātam un/vai prasmes sertifikātam paredzēts STCW kodeksa A daļā, un nosaka vajadzību prasīt tādu kompetences sertifikātu un/vai prasmes sertifikātu īpašniekiem apgūt atbilstīgus kvalifikācijas celšanas un aktualizācijas kursus vai nolikt eksāmenu.”;

(d)minētajā pantā iekļauj šādu 3.a punktu:

“3.a Katra dalībvalsts salīdzina kompetences standartus, ko tā izvirzījusi pirms 2017. gada 1. janvāra personām, kuras strādā uz kuģiem, ko darbina ar gāzi, ar STCW kodeksa A-V/3. iedaļas kompetences standartiem un nosaka, vai šiem darbiniekiem jāaktualizē kvalifikācija.”;

(6)direktīvas 19. pantu groza šādi:

(a)minētā panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2. Dalībvalsts, kas plāno ar indosamentu atzīt 1. punktā minēto trešās valsts izsniegto kompetences sertifikātu vai prasmes sertifikātu, kuru trešā valsts izsniegusi kapteinim, virsniekam vai radiosakaru operatoram darbam uz kuģa, kas kuģo zem tās karoga, iesniedz Komisijai minētās trešās valsts atzīšanas pieprasījumu kopā ar sākotnējo analīzi par trešās valsts atbilstību STCW konvencijas prasībām, apkopojot II pielikumā minēto informāciju, tostarp ietver tādu minētās valsts kapteiņu un virsnieku skaita aplēsi, kuri, visticamāk, tiks nodarbināti.

Pēc dalībvalsts pieprasījuma iesniegšanas Komisija pieņem lēmumu par minētās trešās valsts atzīšanas procedūras sākšanu. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 28. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

Ja pieņemts pozitīvs lēmums par atzīšanas procedūras sākšanu, Komisija ar Eiropas Jūras drošības aģentūras palīdzību un pieprasījuma iesniedzējas dalībvalsts iespējamu iesaistīšanos apkopo II pielikumā minēto informāciju un veic tās trešās valsts sagatavošanas un sertificēšanas sistēmu novērtējumu, attiecībā uz kuru iesniegts atzīšanas pieprasījums, lai pārbaudītu, vai attiecīgā valsts atbilst visām STCW konvencijas prasībām un vai ir īstenoti atbilstoši pasākumi, lai novērstu viltotu sertifikātu izsniegšanu.”;

(b) minētā panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3. Lēmumu par trešās valsts atzīšanu pieņem Komisija ar īstenošanas aktu. Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 28. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru 24 mēnešu laikā pēc pozitīva lēmuma pieņemšanas atbilstīgi 2. punktam.

Ja attiecīgajai trešai valstij jāīsteno nozīmīgi korektīvi pasākumi, tostarp jāveic grozījumi tiesību aktos un izglītības, sagatavošanas un sertificēšanas sistēmā, lai izpildītu STCW konvencijas prasības, lēmumu var pieņemt 36 mēnešu laikā pēc 2. punktā minētā pozitīvā lēmuma pieņemšanas.

Dalībvalsts, kura iesniegusi pieprasījumu, var nolemt vienpusēji atzīt trešo valsti, līdz ir pieņemts lēmums saskaņā ar šo punktu. Šādas vienpusējas atzīšanas gadījumā dalībvalsts paziņo Komisijai to indosamentu skaitu, kas apstiprina atzīšanu un ir izsniegti saistībā ar 1. punktā minētajiem trešās valsts izsniegtajiem kompetences sertifikātiem un prasmes sertifikātiem, līdz tiek pieņemts lēmums par atzīšanu.”;

(7) direktīvas 20. pantam pievieno šādu 8. punktu:

“8. Ja dalībvalsts vairāk nekā piecus gadus nav izsniegusi indosamentus, kas apstiprina atzīšanu saistībā ar 19. panta 1. punktā minētajiem trešās valsts izsniegtajiem kompetences sertifikātiem vai prasmes sertifikātiem, minētās valsts sertifikātu atzīšana tiek atcelta. Šajā saistībā Komisija pieņem īstenošanas lēmumus saskaņā ar 28. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru, par to vismaz divus mēnešus iepriekš paziņojot dalībvalstij un trešai valstij.”;

(8)direktīvas 21. pantu groza šādi:

(a)minētā panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Komisija ar Eiropas Jūras drošības aģentūras palīdzību regulāri un vismaz 10 gadu laikā no pēdējā novērtējuma atkārtoti novērtē trešās valstis, kas ir atzītas saskaņā ar 19. panta 3. punkta pirmajā daļā minēto procedūru, tostarp tās, kas minētas 19. panta 6. punktā, lai pārbaudītu, vai tās atbilst attiecīgajiem II pielikumā noteiktajiem kritērijiem un vai veikti vajadzīgie pasākumi, lai novērstu viltotu sertifikātu izsniegšanu.”;

(b) minētā panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2. Komisija ar Eiropas Jūras drošības aģentūras palīdzību atkārtoti novērtē trešās valstis, pamatojoties uz prioritārajiem kritērijiem. Prioritārie kritēriji ietver šādus datus:

a) darbības datus, ko sniedz ostas valsts kontrole saskaņā ar 23. pantu;

b) to indosamentu skaitu, kas apstiprina atzīšanu un ir izsniegti saistībā ar trešās valsts izsniegtajiem kompetences sertifikātiem vai prasmes sertifikātiem atbilstīgi STCW konvencijas noteikumiem V/1-1 un V/1-2;

c) trešās valsts akreditētu jūrniecības izglītības un sagatavošanas iestāžu skaitu;

d) trešās valsts apstiprinātu programmu skaitu;

e) pēdējā novērtējuma datumu un pēdējā Komisijas novērtējumā konstatēto būtisko procesu trūkumu skaitu;

f) jebkādas būtiskas izmaiņas trešās valsts jūrniecības sagatavošanas un sertificēšanas sistēmā.

Ja trešā valsts neatbilst STCW konvencijas prasībām saskaņā ar 20. pantu, attiecīgās valsts atkārtota novērtēšana ir prioritāte attiecībā pret pārējām trešām valstīm.”;

(9)direktīvas 25.a panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Dalībvalstis paziņo V pielikumā minēto informāciju Komisijai, lai varētu izpildīt 20. panta 8. punktu un 21. panta 2. punktu un dalībvalstis un Komisija to izmantotu politikas veidošanā.”;

(10)direktīvas 27. pantu groza šādi:

a) pirmo daļu groza šādi:

“1. Komisija saskaņā ar 27.a pantu tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem šīs direktīvas V pielikumu groza attiecībā uz konkrētu un atbilstīgu saturu, kā arī sīku informāciju, kas dalībvalstīm jāpaziņo, ar noteikumu, ka šādi akti nosaka tikai STCW konvencijā un kodeksā veiktos grozījumus un ievēro datu aizsardzības prasības. Šādi deleģētie akti nemaina noteikumus attiecībā uz 25.a panta 3. punktā prasīto anonimitātes nodrošināšanu datiem.”;

b) minētajam pantam pievieno šādu 2. punktu:

“2. Komisija saskaņā ar 27.a pantu tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem šīs direktīvas I pielikumu un jebkādus citus nepieciešamos nosacījumus groza, lai saskaņotu ar STCW konvencijā un kodeksā veiktajiem jaunajiem grozījumiem.”;

(11)direktīvas 27.a pantu aizstāj ar šādu:

“27.a pants

Deleģēšanas īstenošana

1. Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2. Direktīvas 27. pantā minētās deleģēto aktu pieņemšanas pilnvaras piešķir Komisijai uz nenoteiktu laiku no [spēkā stāšanās datums].

3. Eiropas Parlaments vai Padome var jebkurā laikā atsaukt 27. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz šajā lēmumā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums par atsaukšanu stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā datumā, kas norādīts lēmumā. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4. Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5. Tiklīdz tā pieņem deleģētu aktu, Komisija par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6. Saskaņā ar 27. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.”;

(12)direktīvas I pielikumu groza saskaņā ar šīs direktīvas pielikumu.

2. pants

Atcelšana

Direktīvu 2005/45/EK atceļ.

3. pants

Transponēšana

Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības, līdz [12 mēneši pēc stāšanās spēkā]. Dalībvalstis par to tūlīt informē Komisiju.

Kad dalībvalstis pieņem minētos normatīvos un administratīvos aktus, tajos iekļauj atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Šādas atsauces iekļaušanas metodes nosaka dalībvalstis.

4. pants

Stāšanās spēkā

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

5. pants

Adresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē,

(1)    Padome 1993. gada 25. janvāra secinājumos par kuģošanas drošību un piesārņojuma novēršanu norādīja, ka cilvēka faktors ir svarīgs kuģu drošai ekspluatācijai. Turklāt Padome 1993. gada 8. jūnija rezolūcijā par kopēju drošu jūras politiku noteica mērķi atlaist standartiem neatbilstošus apkalpes locekļus un prioritāru nozīmi piešķīra darbībai, kas vērsta uz sagatavošanas un izglītības uzlabošanu, izstrādājot galveno darbinieku minimālā sagatavotības līmeņa kopējos standartus.

(2)    Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 19. novembra Direktīva 2008/106/EK par jūrnieku minimālo sagatavotības līmeni (OV L 323, 3.12.2008., 33. lpp.). Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2012/35/ES (OV L 343, 14.12.2012., 78. lpp.).

(3)    Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 7. septembra Direktīva 2005/45/EK par dalībvalstu izsniegto jūrnieku sertifikātu savstarpēju atzīšanu (OV L 255, 30.9.2005., 160. lpp.).

(4)    Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai — Stratēģiskie mērķi un rekomendācijas ES jūras transporta politikai 2018. gada perspektīvā (COM(2009) 8).

(5)    Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 7. septembra Direktīva 2005/36/EK par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu (OV L 255, 30.9.2005., 22. lpp.).

(6)    Baltā grāmata “Ceļvedis uz Eiropas vienoto transporta telpu — virzība uz konkurētspējīgu un resursefektīvu transporta sistēmu”, COM(2011) 144.

(7)    SWD(2018) 19.

(8)    SWD(2018) 19.

(9)    OV L 123, 12.5.2016., 10. lpp.

(10)    OV C , , . lpp.

(11)    OV C , , . lpp.

(12)    OV L 323, 3.12.2008., 33. lpp.

(13)    Iestāžu nolīgums starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju par labāku likumdošanas procesu (OV L 123, 12.5.2016., 10. lpp.).

(14)    SWD(2018) 19.

(15)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2005/36/EK par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu (OV L 255, 30.9.2005., 22. lpp.).

(16)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2005/45/EK par dalībvalstu izsniegto jūrnieku sertifikātu savstarpēju atzīšanu un Direktīvas 2001/25/EK grozīšanu (OV L 255, 30.9.2005., 160. lpp.).

EIROPAS KOMISIJA

Briselē,24.5.2018

COM(2018) 315 final

PIELIKUMS

dokumentam

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA,

ar ko groza Direktīvu 2008/106/EK par jūrnieku minimālo sagatavotības līmeni un atceļ Direktīvu 2005/45/EK

{SWD(2018) 239 final}

PIELIKUMS

JAUNĀS SAGATAVOŠANAS PRASĪBAS

(kā norādīts 1. pantā)

Direktīvas 2008/106/EK I pielikumu groza šādi.

(1) Direktīvas I pielikuma V nodaļas noteikumus V/2 aizstāj ar šādiem:

“Noteikumi V/2

Obligātās minimālās prasības pasažieru kuģu kapteiņu, virsnieku, ierindas jūrnieku un pārējā personāla sagatavotībai un kvalifikācijai

1. Šos noteikumus piemēro kapteiņiem, virsniekiem, ierindas jūrniekiem un pārējam personālam, kas strādā uz pasažieru kuģiem, kuri iesaistīti starptautiskajā kuģošanā. Dalībvalstis nosaka šo prasību piemērojamību personālam, kas strādā uz pasažieru kuģiem, kuri iesaistīti vietējā kuģošanā.

2. Visas uz pasažieru kuģiem strādājošās personas, pirms tām uztic veikt kādus darba pienākumus, atbilst STCW kodeksa A-VI/1. iedaļas 1. punkta prasībām.

3. Kapteiņi, virsnieki, ierindas jūrnieki un pārējais personāls, kas strādā uz pasažieru kuģiem, pabeidz sagatavošanas un iepazīšanas kursu, kurš prasīts turpmāk minētajā 5.–9. punktā, saskaņā ar viņu spējām, pienākumiem un atbildību.

4. Kapteiņi, virsnieki, ierindas jūrnieki un pārējais personāls, kuriem jābūt sagatavotiem saskaņā ar 7.–9. punktu, ik pēc laika, kas nepārsniedz piecus gadus, apgūst atbilstošu kvalifikācijas celšanas kursu vai iesniedz pierādījumu, ka ir ieguvuši nepieciešamo sagatavotības līmeni pēdējo piecu gadu laikā.

5. Personāls, kas strādā uz pasažieru kuģiem, ir apguvis pasažieru kuģu ārkārtas situāciju iepazīšanas kursu atbilstoši savām spējām, pienākumiem un atbildībai, kā noteikts STCW kodeksa A-V/2. iedaļas 1. punktā.

6. Personāls, kas sniedz tiešus pakalpojumus pasažieriem pasažieru telpās uz pasažieru kuģiem, ir apguvis sagatavošanas kursu drošības jautājumos, kas paredzēts STCW kodeksa A-V/2. iedaļas 2. punktā.

7. Kapteiņi, virsnieki, ierindas jūrnieki, kas kvalificēti saskaņā ar II, III un VII nodaļu, un pārējais personāls, kurš norādīts trauksmju sarakstā, lai palīdzētu pasažieriem ārkārtas situācijās uz pasažieru kuģiem, ir apguvuši pasažieru kuģu pūļa vadības kursus, kā noteikts STCW kodeksa A-V/2. iedaļas 3. punktā.

8. Kapteiņi, kapteiņa vecākie palīgi, vecākie mehāniķi, otrie mehāniķi un visas personas, kuras trauksmju sarakstos norīkotas kā atbildīgās par pasažieru drošību ārkārtas situācijās uz pasažieru kuģiem, ir apguvušas apstiprinātu sagatavošanas kursu krīzes pārvarēšanas un cilvēku uzvedības jomā, kas paredzēts STCW kodeksa A-V/2. iedaļas 4. punktā.

9. Kapteiņi, kapteiņa vecākie palīgi, vecākie mehāniķi, otrie mehāniķi un visas citas personas, kas tieši atbildīgas par pasažieru iekāpšanu un izkāpšanu, kravu iekraušanu, izkraušanu vai nostiprināšanu vai korpusa atveru aizvēršanu uz ro-ro pasažieru kuģiem, ir apguvuši apstiprinātu sagatavošanas kursu pasažieru drošības, kravas drošības un korpusa drošības jautājumos, kas paredzēts STCW kodeksa A-V/2. iedaļas 5. punktā.

10. Dalībvalstis nodrošina, ka ikvienai personai, kuru atzīst par kvalificētu saskaņā ar šā noteikuma 6.–9. punktu, izsniedz dokumentāru pierādījumu par apgūto sagatavošanas kursu. ”

(2)Direktīvas I pielikuma V nodaļā iekļauj šādus noteikumus V/3:

“Noteikumi V/3

Obligātās minimālās prasības tādu kuģu kapteiņu, virsnieku, ierindas jūrnieku un pārējā personāla sagatavotībai un kvalifikācijai, uz kuriem attiecas IGF kodekss

1. Šos noteikumus piemēro kapteiņiem, virsniekiem, ierindas jūrniekiem un pārējam personālam, kas strādā uz kuģiem, uz kuriem attiecas IGF kodekss.

2. Jūrnieki, pirms viņiem uztic veikt kādus darba pienākumus uz kuģiem, uz kuriem attiecas IGF kodekss, ir apguvuši sagatavošanas kursu, kas prasīts turpmāk 4.–9. punktā, atbilstoši savām spējām, pienākumiem un atbildībai.

3. Visi jūrnieki, kas strādā uz kuģiem, uz kuriem attiecas IGF kodekss, pirms viņiem uztic veikt kādus darba pienākumus uz kuģiem, ir apguvuši atbilstošu kursu par iepazīšanos ar kuģi un aprīkojumu, kā noteikts šīs direktīvas 14. panta 1. punkta d) apakšpunktā.

4. Jūrniekiem, kas ir atbildīgi par drošības pienākumiem saistībā ar degvielas uzraudzīšanu, izmantošanu vai rīcību ar to ārkārtas situācijās uz kuģiem, uz kuriem attiecas IGF kodekss, ir sertifikāts par apgūtu sagatavošanas pamatkursu darbā uz kuģiem, uz kuriem attiecas IGF kodekss.

5. Katrs, kas kandidē iegūt sertifikātu par apgūtu sagatavošanas pamatkursu darbā uz kuģiem, uz kuriem attiecas IGF kodekss, ir apguvis sagatavošanas pamatkursu saskaņā ar STCW kodeksa A-V/3. iedaļas 1. punkta noteikumiem.

6. Jūrnieki, kas ir atbildīgi par drošības pienākumiem saistībā ar degvielas uzraudzīšanu, izmantošanu vai rīcību ar to ārkārtas situācijās uz kuģiem, uz kuriem attiecas IGF kodekss, un kas ir kvalificēti un sertificēti saskaņā ar noteikumu V/1-2 2. un 5. punktu vai noteikumu V/1-2 4. un 5. punktu par sašķidrinātas gāzes tankkuģiem, tiek uzskatīti par atbilstošiem STCW kodeksa A-V/3. iedaļas 1. punktā minētajām prasībām attiecībā uz sagatavošanas pamatkursu darbā uz kuģiem, uz kuriem attiecas IGF kodekss.

7. Kapteiņiem, kuģa mehāniķiem un visiem darbiniekiem, kas ir tieši atbildīgi par degvielas un degvielas sistēmu uzraudzīšanu un izmantošanu uz kuģiem, uz kuriem attiecas IGF kodekss, ir sertifikāts par apgūtu padziļinātu sagatavošanas kursu darbā uz kuģiem, uz kuriem attiecas IGF kodekss.

8. Papildus 4. punktā aprakstītajam prasmes sertifikātam katrs, kas kandidē uz sertifikātu par apgūtu padziļinātu sagatavošanas kursu darbā uz kuģiem, uz kuriem attiecas IGF kodekss, atbilst šādām prasībām:

8.1. apgūts apstiprināts padziļināts sagatavošanas kurss darbā uz kuģiem, uz kuriem attiecas IGF kodekss, un atbilstība kompetences standartam, kas norādīts STCW kodeksa A-V/3. iedaļas 2. punktā, kā arī

8.2. pabeigts vismaz vienu mēnesi ilgs apstiprināts jūras dienests, kas ietver vismaz trīs bunkurēšanas pasākumus uz kuģiem, uz kuriem attiecas IGF kodekss. Divus no trim bunkurēšanas pasākumiem var aizstāt ar apstiprinātu sagatavošanu bunkurēšanas pasākumu simulatorā iepriekš minētajā 8.1. apakšpunktā norādītās sagatavošanas ietvaros.

9. Kapteiņi, kuģa mehāniķi un visi darbinieki, kas ir tieši atbildīgi par degvielas uzraudzīšanu un izmantošanu uz kuģiem, uz kuriem attiecas IGF kodekss, un kas ir kvalificēti un sertificēti saskaņā ar STCW kodeksa A–V/1-2. iedaļas 2. punktā norādītajiem kompetences standartiem saistībā ar darbu uz sašķidrinātas gāzes tankkuģiem, tiek uzskatīti par atbilstošiem STCW kodeksa A-V/3. iedaļas 2. punktā minētajām prasībām attiecībā uz padziļinātu sagatavošanas kursu darbā uz kuģiem, uz kuriem attiecas IGF kodekss, ja viņi atbilst arī turpmāk minētajam:

9.1. atbilst 6. punkta prasībām un

9.2. atbilst 8.2. apakšpunkta bunkurēšanas prasībām vai ir piedalījušies trīs kravas operācijās uz sašķidrinātas gāzes tankkuģa, kā arī

9.3. pēdējos piecos gados ir pabeiguši vismaz trīs mēnešus ilgu jūras dienestu uz

9.3.1. kuģiem, uz kuriem attiecas IGF kodekss;

9.3.2. tankkuģiem, kuri kā kravu pārvadā degvielu, uz ko attiecas IGF kodekss, vai

9.3.3. kuģiem, kuri kā degvielu izmanto gāzi vai degvielu ar zemu uzliesmošanas temperatūru.

10. Dalībvalstis nodrošina, ka jūrniekiem, kuri ir attiecīgi kvalificēti saskaņā ar 4. vai 7. punktu, izsniedz prasmes sertifikātu.

11. Jūrnieki, kuriem ir prasmes sertifikāts saskaņā ar iepriekš minēto 4. vai 7. punktu, ik pēc laika, kas nepārsniedz piecus gadus, apgūst atbilstošu kvalifikācijas celšanas kursu vai iesniedz pierādījumu, ka ir ieguvuši nepieciešamo sagatavotības līmeni pēdējo piecu gadu laikā.”

(3) Direktīvas I pielikuma V nodaļā iekļauj šādus noteikumus V/4:

“Noteikumi V/4

Obligātās minimālās prasības tādu kuģu kapteiņu un klāja virsnieku sagatavotībai un kvalifikācijai, kas kuģo polārajos ūdeņos

1. Kapteiņiem, kapteiņa vecākajiem palīgiem un virsniekiem, kas ir atbildīgi par navigācijas sardzi kuģos, kuri kuģo polārajos ūdeņos, ir sertifikāts par apgūtu sagatavošanas pamatkursu darbā uz kuģiem, kas kuģo polārajos ūdeņos, kā prasīts Polārajā kodeksā.

2. Katrs, kas kandidē uz sertifikātu par apgūtu sagatavošanas pamatkursu darbā uz kuģiem, kuri kuģo polārajos ūdeņos, ir apguvis apstiprinātu sagatavošanas pamatkursu darbā uz kuģiem, kuri kuģo polārajos ūdeņos, un atbilst STCW kodeksa A-V/4. iedaļas 1. punktā norādītajam kompetences standartam.

3. Kapteiņiem un kapteiņa vecākajiem palīgiem kuģos, kuri kuģo polārajos ūdeņos, ir sertifikāts par apgūtu padziļinātu sagatavošanas kursu darbā uz kuģiem, kas kuģo polārajos ūdeņos, kā prasīts Polārajā kodeksā.

4. Katrs, kas kandidē uz sertifikātu par apgūtu padziļinātu sagatavošanas kursu darbā uz kuģiem, kuri kuģo polārajos ūdeņos, atbilst turpmāk minētajam:

4.1. atbilst prasībām, kuras attiecas uz sertifikātu par apgūtu sagatavošanas pamatkursu darbā uz kuģiem, kas kuģo polārajos ūdeņos;

4.2. ir pabeidzis vismaz divus mēnešus ilgu apstiprinātu jūras dienestu klāja komandā vadības līmenī vai veicot sardzes pildīšanas pienākumus darbības līmenī polārajos ūdeņos vai citu līdzvērtīgu apstiprinātu jūras dienestu, kā arī

4.3. ir apguvis apstiprinātu padziļinātu sagatavošanas kursu darbā uz kuģiem, kas kuģo polārajos ūdeņos, un atbilst kompetences standartam, kurš minēts STCW kodeksa A-V/4. iedaļas 2. punktā.

5. Dalībvalstis nodrošina, ka jūrniekiem, kas ir attiecīgi kvalificēti saskaņā ar 2. vai 4. punktu, izsniedz prasmes sertifikātu.

6. Līdz 2020. gada 1. jūlijam jūrnieki, kas sākuši apstiprinātu jūras dienestu polārajos ūdeņos pirms 2018. gada 1. jūlija, varēs pierādīt, ka viņi atbilst 2. punktā prasībām:

6.1. ja būs pabeiguši apstiprinātu jūras dienestu uz kuģa, kas kuģo polārajos ūdeņos, vai līdzvērtīgu apstiprinātu jūras dienestu, veicot pienākumus klāja komandā darbības vai vadības līmenī kopā vismaz trīs mēnešus iepriekšējos piecos gados, vai

6.2. ja būs veiksmīgi pabeiguši sagatavošanas kursu, kas organizēts saskaņā ar sagatavošanas vadlīnijām, kuras noteikusi Polārajos ūdeņos kuģojošo kuģu organizācija.

7. Līdz 2020. gada 1. jūlijam jūrnieki, kas sākuši apstiprinātu jūras dienestu polārajos ūdeņos pirms 2018. gada 1. jūlija, varēs pierādīt, ka viņi atbilst 4. punktā prasībām:

7.1. ja būs pabeiguši apstiprinātu jūras dienestu uz kuģa, kas kuģo polārajos ūdeņos, vai līdzvērtīgu apstiprinātu jūras dienestu, veicot pienākumus klāja komandā vadības līmenī kopā vismaz trīs mēnešus iepriekšējos piecos gados, vai

7.2. ja būs veiksmīgi pabeiguši sagatavošanas kursu, kas atbilst sagatavošanas vadlīnijām, kuras noteikusi Starptautiskā Jūrniecības organizācija kuģiem, kas kuģo polārajos ūdeņos, un pabeiguši apstiprinātu jūras dienestu uz kuģa, kurš kuģo polārajos ūdeņos, vai līdzvērtīgu jūras dienestu, veicot pienākumus klāja komandā vadības līmenī kopā vismaz divus mēnešus iepriekšējos piecos gados.”