EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 16.5.2018

COM(2018) 303 final

2018/0153(COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

par Eiropas imigrācijas sadarbības koordinatoru tīkla izveidi (pārstrādāta redakcija)

{SWD(2018) 197 final}

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

•Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Lai ātri un apņēmīgi reaģētu uz pēdējos gados piedzīvoto migrācijas krīzi, spiedienu uz kopējās ārējās robežas un cilvēku traģēdijām Vidusjūrā, ES nāca klajā ar vispusīgu stratēģiju, kas paredzēta līdzīgu migrācijas problēmu risināšanai nākotnē. 2016. gadā tika pieņemts jauns satvars partnerībai ar prioritārām trešām valstīm 1 , kura mērķis ir iet tālāk par neatliekamo vajadzību apmierināšanu un likt pamatus ciešākai sadarbībai ar izcelsmes, tranzīta un galamērķa valstīm, balstoties uz pienācīgi pārvaldītu migrācijas un mobilitātes politiku. Visas iesaistītās puses, ieskaitot dalībvalstis un ES iestādes, tika aicinātas koordinēti rīkoties, apvienojot instrumentus, rīkus un sviras ar mērķi īstenot skaidri noteiktās prioritātes attiecībā uz trešām valstīm un tādējādi labāk pārvaldīt migrāciju, pilnībā ievērojot humanitāros un no cilvēktiesībām izrietošos pienākumus.

Pašlaik ir gandrīz 500 imigrācijas sadarbības koordinatoru (turpmāk “ISK”), ko dalībvalstis izvietojušas trešās valstīs. ES uzsver, ka ir ārkārtīgi svarīgi pastiprināt partnerību ar trešām valstīm, tāpēc šie imigrācijas sadarbības koordinatori ir jāizmanto tā, lai nodrošinātu sinerģiju starp finansiālā un operatīvā atbalsta instrumentiem un atbalstītu uz faktiem balstītas politikas veidošanu attiecībā uz šīm valstīm.

Partnerības darbs ar trešām valstīm ar imigrācijas sadarbības koordinatoru starpniecību tika atzīts par svarīgu jau 2004. gadā, kad Padome, balstoties uz Grieķijas iniciatīvu un ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu, pieņēma Regulu (EK) Nr. 377/2004 par sadarbības koordinatoru tīkla izveidi imigrācijas jomā 2 , tomēr tā potenciāls uzlabot koordināciju un informācijas apmaiņu nav pilnībā atraisīts. Minētā regula tika grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 5. aprīļa Regulu (ES) Nr. 493/2014 3 . Ar ISK regulu tiek pilnveidoti Šengenas acquis noteikumi.

Pašreizējā ISK regulā ir noteikts pienākums izveidot dalībvalstu imigrācijas sadarbības koordinatoru vietējus vai reģionālus sadarbības tīklus, ir noteikti šīs sadarbības mērķi, kā arī ISK uzdevumi attiecībā pret konkrēto trešo valsti un viņu pienākumi attiecībā pret nosūtītāju dalībvalsti. ISK regulas 1. panta 1. punktā “imigrācijas sadarbības koordinators” ir definēts šādi: kādas dalībvalsts pārstāvis, ko imigrācijas dienests vai citas kompetentās iestādes izvietojušas ārzemēs, lai veidotu un uzturētu sakarus ar uzņēmējas valsts iestādēm nolūkā veicināt nelikumīgās imigrācijas novēršanu un apkarošanu, atvieglot nelikumīgo imigrantu atgriešanu un pārvaldīt likumīgo migrāciju. ISK regulas 1. panta 2. punktā precizēts, ka par imigrācijas sadarbības koordinatoriem uzskata arī “sadarbības koordinatorus, kas nodarbojas ar imigrācijas lietām savu tiešo pienākumu ietvaros”. Šī definīcija praksē ietver “aviosabiedrību sadarbības koordinatorus”, “konsultantus dokumentu jautājumos” un “tiesībaizsardzības jomas sadarbības koordinatorus”, ciktāl viņiem nākas pildīt iepriekš minētos uzdevumus.

Imigrācijas sadarbības koordinatorus parasti izvieto dalībvalstu konsulārajās iestādēs trešās valstīs, taču var izvietot arī trešo valstu kompetentajās iestādēs, kā arī starptautiskajās organizācijās, uz laiku, ko nosaka izvietotāja dalībvalsts. Dalībvalstis sāka izvietot sadarbības koordinatorus 1990. gadu sākumā, un kopš ISK regulas pieņemšanas 2004. gadā koordinatoru skaits ir pieaudzis no 129 līdz 492 2018. gadā (saskaņā ar aplēsēm), un viņi ir izvietoti 105 trešās valstīs. Ne visas dalībvalstis izvieto ISK 4 . Visvairāk ISK izvieto Apvienotā Karaliste, Francija, Nīderlande, Spānija un Vācija.

Ar ISK regulas 2011. gadā pieņemtajiem grozījumiem tika paredzēta ERKA aģentūras un ISK tīklu sadarbība, ICONet izmantošana informācijas un praktiskās pieredzes regulārai apmaiņai vietējos tīklos un ziņojumu sniegšanas sistēmas racionalizēšana attiecībā uz ISK tīklu darbībām līdz ar pusgada ziņojumiem, ko sagatavo prezidentvalsts.

ISK loma ir lielā mērā atzīta, raugoties no ES ārējo robežu pārvaldības perspektīvas saskaņā ar Šengenas acquis.  Šis darbs ietver konsultāciju sniegšanu trešo valstu kompetentajām iestādēm nolūkā atbalstīt to centienus novērst nelikumīgo imigrāciju, apkarot pārrobežu noziedzību vai atklāt dokumentu viltojumus. Turklāt ISK ir operatīvās speciālās zināšanas, nepastarpinātas zināšanas un kontakti trešās valstīs, kas ir ļoti noderīgi sadarbības veicināšanā ar šīm valstīm un palīdz nodrošināt informāciju un veidot migrācijas politiku Eiropas līmenī.

Tomēr pašreizējās ISK regulas ārējā novērtējumā, kas tika pabeigts 2017. gadā, bija norādīts, ka regula ir ierobežoti un galvenokārt tikai netiešā veidā pamudinājusi veidot vienā atrašanās vietā izvietoto ISK oficiālus tīklus, palielinājusi stimulus vākt un apmainīties ar informāciju un uzlabojusi ES nostājas un darbību koordināciju attiecībā uz trešām valstīm.

Novērtējumā secināts, ka imigrācijas sadarbības koordinatori un viņu tīkli joprojām ir ļoti nozīmīgi pašreizējā migrācijas globālajā kontekstā un aizvien atbilst Eiropas pašreizējai un plānotajai politikai neatbilstīgās migrācijas novēršanas jomā, taču tika konstatēti arī trūkumi. Tika secināts, ka pašreizējās regulas trūkumi izriet no nepietiekamas koordinācijas un iesaistes ES līmenī, jo nebija ņemts vērā tas, ka lielais vairākums ISK ir dalībvalstu resursi (96 % no visiem izvietojumiem), kuriem ir skaidri divpusējie mērķi un uzdevumi, ko ievirza un nosaka ISK administratīvie biroji viņu valsts pārvaldes iestādēs. Informācijas apmaiņas ierobežotā efektivitāte, līmenis un apjoms kavē stratēģiskās un operatīvās informācijas sistemātisku plūsmu gan augšup no ISK tīkliem uz ES, t. i., Komisiju, Augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos, ES aģentūrām un ES delegācijām trešās valstīs, gan horizontāli tīklu un dalībvalstu vidū. Turklāt dalībvalstu ISK pašreizējos informācijas apmaiņas uzlabošanas instrumentus, jo īpaši prezidentvalsts ziņojumus, kas paredzēti ISK regulas 6. panta 1. punktā, un ICONet 5 , kas paredzēts pašreizējās regulas 3. panta 3. punktā, izmanto reti, tādējādi tie ir izrādījušies lielā mērā neefektīvi. Novērtējums turklāt liecina, ka citi ziņu sniegšanas veidi arī ir decentralizēti un izkaisīti pa dalībvalstīm – ISK ziņas sniedz divpusēji, tieši savai valsts pārvaldei.

Turklāt dalībvalstis nav pilnībā izmantojušas regulas piedāvātās iespējas, piemēram, vienā un tajā pašā vietā izvietoto ISK kopēju izmantošanu vai no ES budžeta līdzfinansētu kopīgu izvietošanu. Vienlaikus prioritārajās trešās valstīs ir radītas jaunas Eiropas sadarbības koordinatoru funkcijas, ieskaitot Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras (ERKA aģentūras) koordinatorus un Eiropas migrācijas sadarbības koordinatorus (EMSK), ar mērķi pēc iespējas palielināt Savienības rīcības ietekmi uz migrāciju trešās valstīs un palielināt galveno izcelsmes un tranzīta valstu iesaistīšanos, kā arī pastiprināt koordināciju un sadarbību ar ISK.

ISK regulas pārskatīšanas mērķis ir nodrošināt labāku koordināciju un optimizēt trešās valstīs izvietoto imigrācijas sadarbības koordinatoru (ieskaitot jaunos Eiropas imigrācijas sadarbības koordinatorus) izmantojumu, lai viņi spētu efektīvāk pildīt ES prioritātes migrācijas jomā.

Tā kā ISK hierarhisko vadību (uzdevumi un atskaites) nodrošina valsts iestādes, pārskatīšanas nolūks ir stiprināt iesaisti Eiropas līmenī. Priekšlikums ir vērsts uz to, lai pastiprinātu dalībvalstu sadarbību, izveidojot oficiālu pārvaldības mehānismu (koordinācijas padomi), kura sastāvā ir Komisijas, dalībvalstu ISK administratīvo biroju un ES aģentūru pārstāvji. Koordinācijas padomei būtu jātiekas regulāri, lai, balstoties uz ES migrācijas pārvaldības stratēģiskajām un operatīvajām prioritātēm, nodrošinātu platformu tīklu attīstības un darbības plānošanai un koordinēšanai. Par prioritātēm ES un dalībvalstis vienosies kopīgi, piemēram, migrantu pēkšņa pieplūduma gadījumā. Pieejamo resursu un spēju labāka izprašana dos ES labākas iespējas mērķtiecīgi ievirzīt savus pasākumus un rīcību dažādajās migrācijas politikas jomās.

Visbeidzot, novērtējumā un saistītajās ISK regulas apspriešanās izkristalizējās vienprātīgs viedoklis, ka prezidentvalsts pusgada ziņojumiem 6 par ISK tīklu darbībām un situāciju ar nelikumīgo migrāciju konkrētās trešās valstīs ir niecīga vai vispār nekāda vērtība. Tāpēc ar šo priekšlikumu šis pienākums tiek atcelts un tā vietā tiek paredzēti ziņojumi par kopēju ES interešu tēmām, kas apspriestas un saskaņotas koordinācijas padomē. Tāpat paredzēts arī sistemātiski atjaunināt informāciju par visu nosūtītāju subjektu izvietotajiem sadarbības koordinatoriem un par viņu izvietošanas plāniem.

•Saskanība ar pašreizējiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā

Šis priekšlikums ir atbilde uz Eiropas Parlamenta un Eiropadomes aicinājumiem izstrādāt saskaņotu un ticamu politiku attiecībā uz nelikumīgās migrācijas novēršanu un apkarošanu, cīņu pret migrantu kontrabandu un cilvēku tirdzniecību, nelikumīgi uzturošos trešo valstu valstspiederīgo atgriešanas pastiprināšanu un Eiropas Savienības ārējo robežu efektīvu pārvaldību. Attiecībā uz šo skaidra ievirze tika formulēta Eiropadomes 2015. gada aprīļa sanāksmē 7 , kurā tika atgādināts, ka nelikumīgās imigrācijas ierobežošanas nolūkā ir nepieciešama ciešāka dalībvalstu, Komisijas un izcelsmes un tranzīta valstu sadarbība.

2015. gadā Eiropas programmā migrācijas jomā 8 un ES rīcības plānā cīņai pret migrantu kontrabandu (2015.–2020. gads) 9 bija minēts, ka prioritārā kārtā ir jāizvērtē pašreizējās ISK regulas piemērošana, lai noteiktu, kā palielināt informācijas apmaiņu un efektīvāk novērst nelikumīgo imigrāciju un migrantu kontrabandu. Līdztekus Komisija paziņoja par EMSK izvietošanu ar mērķi stiprināt ES delegāciju spējas migrācijas jomā. Pašlaik EMSK ir izvietoti 13 prioritārajās valstīs 10 , un viņi ir pievienojušies ISK tīkliem nolūkā cieši koordinēt darbu šajā jomā ar citiem uz vietas esošajiem sadarbības koordinatoriem.

Divus gadus vēlāk Komisija paziņojumā par Eiropas programmas migrācijas jomā īstenošanu 11 paziņoja, ka, balstoties uz ISK regulas novērtējuma rezultātiem, ar pašreizējā tiesiskā regulējuma pārskatīšanu tiks noteikts kopējs satvars un skaidras pilnvaras attiecībā uz personālu, kas trešās valstīs izvietots, lai apkarotu migrantu kontrabandu. Tas atbilst paziņojumā par cilvēku tirdzniecību noteiktajām politikas prioritātēm 12 , kuru vidū ir ES cilvēku tirdzniecības apkarošanas pasākumu iekšējo un ārējo aspektu koordinācijas uzlabošana, tostarp ar attiecīgo tīklu palīdzību.

Ar šo priekšlikumu Komisija sekmē vispārējo politikas prioritāšu īstenošanu attiecībā uz nelikumīgās imigrācijas apkarošanu un migrācijas un Savienības ārējo robežu pārvaldību. Šis priekšlikums balstās uz pašreizējo politiku – uz pašreizējo regulu, ar kuru noteikti ISK uzdevumi un izveidots ISK tīkls, taču paceļ to kvalitatīvi jaunā līmenī.  Priekšlikumā ir paredzēts proaktīvi pastiprināt, izvērtēt un koordinēt darbības, ko dalībvalstis, Komisija un Savienības aģentūras veic, īstenojot kopīgus pasākumus otrpus vai pie ES ārējām robežām, un tādējādi būtiski paplašināt ISK tīklu spēju efektīvi un laikus reaģēt uz pašreizējām vai turpmākām ar migrāciju saistītajām problēmām. Šīs pārskatīšanas rezultātā turklāt būs iespējams pilnībā izmantot Komisijas un Savienības aģentūru izvietoto sadarbības koordinatoru tīkla potenciālu.

•Saskanība ar citām Savienības politikas jomām

Šis priekšlikums ir cieši saistīts ar vairākām Savienības darbībām migrācijas politikas jomā un tās papildina. Runa ir par šādām darbībām:

·migrantu kontrabandas un cilvēku tirdzniecības novēršana un apkarošana – lai pret kontrabandistu un cilvēku tirgotāju noziedzīgajām darbībām vērstie pasākumi būtu efektīvi, tie jāveic visā migrācijas maršrutā, sākot jau no izcelsmes un tranzīta trešām valstīm;

·nelikumīgi uzturošos trešo valstu valstspiederīgo atgriešana – šajā jomā praktiskās sadarbības uzlabošana un vienošanās ar izcelsmes valstīm ir būtisks priekšnosacījums spēkā esošo atpakaļuzņemšanas nolīgumu īstenošanai un notiekošo sarunu pabeigšanai, kā arī atgriešanas lēmumu izpildei;

·integrētā robežu pārvaldība – ietver iekšējās drošības risku un to apdraudējumu apzināšanu, kas var ietekmēt ārējo robežu darbību vai drošību, ERKA aģentūras atbalstīto un koordinēto sadarbību starp dalībvalstīm, kā arī sadarbību ar trešām valstīm, jo īpaši kaimiņvalstīm un tām trešām valstīm, kuras riska analīzē identificētas kā izcelsmes un tranzīta valstis;

·likumīgā migrācija un integrācija – neatņemamas sastāvdaļas ES sadarbībā migrācijas jautājumos ar trešām valstīm un būtiski faktori migrācijas plūsmu gudrā un efektīvā pārvaldībā, kas cita starpā ietver integrācijas sadarbības koordinatoru norīkošanu galveno trešo valstu vēstniecībās, kā minēts 2016. gada integrācijas rīcības plānā 13 ;

·Savienības ārējo attiecību politika – trešās valstīs izvietotajiem imigrācijas sadarbības koordinatoriem būtu jāatvieglo un jāsekmē praktiskā sadarbība starp dalībvalstīm un trešām valstīm, tostarp sadarbojoties ar trešo valstu iestādēm tādās jomās kā migrācijas pārvaldība, aizsardzība, migrantu kontrabandas un cilvēku tirdzniecības novēršana, atgriešana un atpakaļuzņemšana, kā arī robežu pārvaldība;

·datu aizsardzība – ciktāl šis priekšlikums paredz nodrošināt pamattiesību aizsardzību personām, kuru personas dati tiek apstrādāti.

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

•Juridiskais pamats

Šis leģislatīvā akta priekšlikums pamatojas uz Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 79. panta 2. punktu, ar kuru Eiropas Parlaments un Padome ir pilnvaroti paredzēt pasākumus tādās jomās kā likumīgā imigrācija, nelikumīgā imigrācija un neatļauta uzturēšanās, tostarp to personu izraidīšana un repatriācija, kuras uzturas neatļauti, kā arī uz 74. pantu, ar kuru Padome ir pilnvarota paredzēt pasākumus, lai nodrošinātu administratīvu sadarbību starp dalībvalstu attiecīgajām struktūrvienībām brīvības, drošības un tiesiskuma jomā.

•Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā)

Šā priekšlikuma mērķis ir nodrošināt optimālu imigrācijas sadarbības koordinatoru izmantojumu, ieskaitot koordinatorus, kurus trešās valstīs izvieto Komisija un Savienības aģentūras, lai efektīvāk īstenotu ES migrācijas politikas prioritātes, piemēram, novērstu un apkarotu nelikumīgo imigrāciju, atvieglotu nelikumīgi uzturošos trešo valstu valstspiederīgo atgriešanu, kā arī efektīvāk atbalstītu likumīgās migrācijas pārvaldību, tostarp attiecībā uz starptautiskās aizsardzības, pārmitināšanas un pirmsizbraukšanas integrācijas pasākumiem. Lai sasniegtu šos mērķus, ir vajadzīga koordinēta pieeja ES līmenī, iesaistot visas valstu iestādes un ES struktūras, kas ir atbildīgas par trešās valstīs ar migrācijas jautājumiem strādājošo sadarbības koordinatoru izvietošanu un pārvaldību. Jo īpaši nelikumīgās imigrācijas novēršana un apkarošana ir visu dalībvalstu kopīgajās interesēs, taču dalībvalstis šo mērķi nevar sasniegt, rīkojoties atsevišķi, tāpēc ir vajadzīga koordinēta Eiropas līmeņa rīcība un mērķtiecīgi pasākumi, kas pilnībā atbilst Līguma par Eiropas Savienību 5. panta 3. punktā noteiktajam subsidiaritātes principam.

•Proporcionalitāte

Šis leģislatīvā akta priekšlikums pievērsīsies jaunajām problēmām un politiskajai realitātei, ar ko saskaras Savienība gan migrācijas pārvaldības, gan iekšējās drošības jomā. Ar to paredzēts izveidot mehānismus, kas ļaus efektīvāk pārvaldīt imigrācijas sadarbības koordinatorus, ieskaitot tos, kurus trešās valstīs izvieto Komisija un Savienības aģentūras, to pasākumu ietvaros, kas sekmē Eiropas migrācijas politikas īstenošanu visos tās aspektos. Tiek nodrošināta informācijas vākšana un apmaiņa un tas, ka, agrīnā posmā iesaistoties pie ārējām robežām, tiek veikti atbilstoši pasākumi nolūkā novērst nelikumīgo imigrāciju un apkarot migrantu kontrabandu un cilvēku tirdzniecību. Turklāt ar priekšlikumu, pilnībā ievērojot valstu struktūras un procedūras, atbalsta likumīgās imigrācijas pārvaldību, tostarp attiecībā uz starptautiskās aizsardzības, pārmitināšanas un pirmsizbraukšanas integrācijas pasākumiem.

Ar šo priekšlikumu tiek turpināts pilnveidot Šengenas acquis nelikumīgās imigrācijas apkarošanas jomā. Priekšlikums paredz pastiprināt sadarbību starp ES dalībvalstu attiecīgajām valsts iestādēm, kā arī starp šīm iestādēm un Komisiju un Savienības aģentūrām, pilnībā ievērojot Līguma par Eiropas Savienību 5. panta 4. punktā noteikto subsidiaritātes principu un paredzot vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi galveno mērķu sasniegšanai.

•Instrumenta izvēle

Vajadzīgo vienveidības pakāpi, kas nepieciešama efektīvai Eiropas imigrācijas sadarbības koordinatoru tīkla pārvaldībai trešās valstīs, var panākt tikai ar regulu, kas bija arī instruments, ar ko sākotnēji izveidoja ISK tīklu. Tā kā vispārīgie mērķi un politikas konteksts nav mainījušies, arī šim priekšlikumam vispiemērotākais ir tā paša veida juridiskais instruments.

3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

•Ex post izvērtējumi / spēkā esošo tiesību aktu atbilstības pārbaudes

•Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

•Ietekmes novērtējums

•Pamattiesības

Šajā priekšlikumā ir ievērotas pamattiesības un principi, kas atzīti Līguma par Eiropas Savienību 2. un 6. pantā un atspoguļoti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā. Konkrēti, šajā priekšlikumā ir pilnībā ievērota cilvēka cieņa, tiesības uz dzīvību, spīdzināšanas un necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās vai soda aizliegums, tiesības uz brīvību un drošību, tiesības uz personas datu aizsardzību, tiesības uz patvērumu un aizsardzību pret pārvietošanu un izraidīšanu, neizraidīšanas principi, diskriminācijas aizliegums, tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību un bērna tiesības.

4.IETEKME UZ BUDŽETU

5.CITI ELEMENTI

•Īstenošanas plāni un uzraudzības, novērtēšanas un ziņošanas kārtība

Komisija par ierosinātās regulas īstenošanu ziņos Eiropas Parlamentam un Padomei. Attiecīgie konstatējumi tiks publiskoti.

·Līgumiem pievienoto dažādo protokolu un ar trešām valstīm noslēgto asociācijas nolīgumu sekas

Šis priekšlikums papildina Šengenas acquis. Līdz ar to ir jāņem vērā sekas saistībā ar dažādajiem protokoliem attiecībā uz Dāniju, Īriju un Apvienoto Karalisti; Islandi un Norvēģiju; un Šveici un Lihtenšteinu. Tāpat ir jāņem vērā dažādo pievienošanās aktu sekas. Katras attiecīgās valsts situācija ir sīki raksturota šā priekšlikuma apsvērumos.

•Konkrēto priekšlikuma noteikumu detalizēts skaidrojums

Šajā priekšlikumā ir noteikti vispārīgie principi, saskaņā ar kuriem veidojams dalībvalstu, kā arī Komisijas un Savienības aģentūru trešās valstīs izvietoto imigrācijas sadarbības koordinatoru Eiropas līmeņa tīkls ar mērķi palīdzēt efektīvi pārvaldīt migrāciju un nodrošināt augstu iekšējās drošības līmeni Eiropas Savienībā.

Šajā nolūkā priekšlikumā ir noteikti šādi elementi, ar kuriem paredzēts nostiprināt Eiropas imigrācijas sadarbības koordinatoru tīkla pārvaldību:

·koriģēts regulas nosaukums un galvenā terminoloģija, lai labāk atspoguļotu priekšlikuma mērķus, jo īpaši mērķi Eiropas līmenī nodrošināt imigrācijas sadarbības koordinatoru labāku koordināciju;

·precizēta imigrācijas sadarbības koordinatora definīcija, tiešā veidā pieminot tiesībaizsardzības jomas sadarbības koordinatorus, kuri strādā pie uzdevumiem, kas saistīti ar migrāciju;

·paredzēts izveidot Eiropas līmeņa koordinācijas padomi, lai dalībvalstu, Komisijas un Savienības aģentūru vidū nostiprinātu trešās valstīs izvietoto imigrācijas sadarbības koordinatoru tīklu pārvaldību un koordināciju;

·atcelts pienākums sagatavot prezidentvalsts pusgada ziņojumu, ieviestas ziņošanas, kā arī pēcpasākumu prasības, par kurām vienojas koordinācijas padome, un koordinācijas padomei paredzēta iespēja ad hoc veikt speciālus informācijas pieprasījumus;

·nostiprināta informācijas apmaiņa starp imigrācijas sadarbības koordinatoriem, kā arī koordinācijas padomes locekļiem, izmantojot drošu, tīmeklī izvietotu platformu;

·nodrošināta juridiskā noteiktība attiecībā uz personas datu apstrādi, ko imigrācijas sadarbības koordinatori veic, pildot priekšlikumā noteiktos uzdevumus un darbības.    

ê 377/2004 (pielāgots)

ð jauns

2018/0153 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

par Eiropas imigrācijas sadarbības koordinatoru tīkla izveidi (pārstrādāta redakcija)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

Ņemot vērā Ö Līgumu par Eiropas Savienības darbību Õ Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 63. panta 3. punkta b) apakšpunktu Ö 74. pantu Õ un 66. pantu Ö 79. panta 2. punktu Õ,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

ò jauns

(1)Padomes Regula (EK) Nr. 377/2004 15 ir būtiski grozīta 16 . Tā kā ir jāizdara turpmāki grozījumi, minētā regula skaidrības labad būtu jāpārstrādā.

ê 377/2004 1. apsvērums (pielāgots)

Padomes 2002. gada 13. jūnija sanāksmē apstiprinātajā Eiropas Savienības dalībvalstu ārējo robežu pārvaldības plānā ir paredzēta trešās valstīs darbā norīkotu imigrācijas sadarbības koordinatoru tīklu izveide.

ê 377/2004 2. apsvērums (pielāgots)

Eiropadomes 2002. gada 21. un 22. jūnija Seviļas sanāksmes secinājumos ir prasība izveidot dalībvalstu imigrācijas sadarbības koordinatoru tīklu līdz 2002. gada beigām.

ê 377/2004 3. apsvērums (pielāgots)

Padome 2002. gada 28. un 29. novembra sanāksmē ir pieņēmusi secinājumus attiecībā uz Imigrācijas sadarbības koordinatoru tīkla pilnveidošanu, ņemot vērā prezidentūras ziņojumu un norādot, ka sadarbības koordinatoru tīkls ir lielākajā daļā ziņojumā analizēto valstu, tomēr atzīmējot šā tīkla turpmākas stiprināšanas vajadzību.

ê 377/2004 4. apsvērums (pielāgots)

Eiropadomes 2003. gada 19. un 20. jūnija sanāksmē ir uzsvērta vajadzība paātrināt darbu, lai pieņemtu attiecīgu juridisku aktu, ar ko, cik drīz vien iespējams un līdz 2003. gada beigām, oficiāli izveido Imigrācijas sadarbības koordinatoru (ILO (IK)) tīklu trešās valstīs. Eiropadome norādīja arī uz tās informācijas nozīmīgumu, ko IK tīkls sniedz, lai attīstītu novērtēšanas mehānismu attiecību kontrolei ar tām trešām valstīm, kas nesadarbojas ar Eiropas Savienību nelegālās imigrācijas apkarošanā.

ê 377/2004 5. apsvērums (pielāgots)

Ievērojot Eiropadomes Saloniku sanāksmes secinājumus, ar juridiski saistoša akta starpniecību jāformalizē šāda tīkla esamība un darbība – pamatojoties uz esošo projektu, tai skaitā Beļģijas vadītā Rietumbalkānu IK tīkla, vadībā gūto pieredzi –, nosakot pienākumu ieviest dalībvalstu imigrācijas sadarbības koordinatoru savstarpējās sadarbības formas, šādas sadarbības mērķus, sadarbības koordinatoru uzdevumus un atbilstošo kvalifikāciju, kā arī viņu pienākumus attiecībā uz uzņēmēju dalībvalsti un nosūtītāju dalībvalsti.

ê 377/2004 6. apsvērums (pielāgots)

Vēlams arī formalizēt veidu, kādā attiecīgās Kopienas iestādes saņem informāciju par imigrācijas sadarbības koordinatoru tīkla darbību, lai tās varētu veikt vai ierosināt tādus pasākumus, kuri var būt vajadzīgi, lai turpmāk pilnveidotu personu kontroles uz dalībvalstu ārējām robežām kopējo vadību.

ê 377/2004 7. apsvērums (pielāgots)

Ņemot vērā Padomes 2003. gada 27. februāra Lēmumu 2003/170/TI par kopīgu to sadarbības koordinatoru izmantošanu, ko dalībvalstu tiesību aizsardzības iestādes norīkojušas darbā ārzemēs 17 .

ò jauns

(2)Krasais jaukto migrācijas plūsmu pieaugums 2015. un 2016. gadā noslogoja migrācijas, patvēruma un robežu pārvaldības sistēmas un radīja vajadzību pēc koordinētas un efektīvas Eiropas līmeņa reakcijas.

(3)Savienības migrācijas politikas mērķis ir, izmantojot visaptverošu pieeju, kas ņem vērā visus imigrācijas aspektus, aizstāt neatbilstīgās un nekontrolētās plūsmas ar drošām un pienācīgi pārvaldītām imigrācijas iespējām.

(4)Migrācijas krīzes risināšanā fundamentāls Savienības princips ir cilvēktiesību standartu ievērošana. Savienība ir apņēmusies aizsargāt visu migrantu cilvēktiesības un pamatbrīvības neatkarīgi no viņu statusa migrācijas kontekstā, pilnībā ievērojot starptautiskās tiesības.

(5)Lai nodrošinātu Savienības imigrācijas politikas efektīvu īstenošanu visos tās aspektos, būtu jāuztur konsekvents dialogs un sadarbība ar migrantu un patvēruma meklētāju galvenajām izcelsmes un tranzīta trešām valstīm. Šai sadarbībai būtu jānodrošina imigrācijas labāka pārvaldība, tai skaitā attiecībā uz izbraukšanu un atgriešanu, jāsekmē migrantu plūsmu stabilizēšanās, jāatbalsta spējas ievākt un apmainīties ar informāciju un novērst un apkarot migrantu kontrabandu un cilvēku tirdzniecību, kā arī patvēruma meklētāju piekļuvi aizsardzībai.

(6)Ņemot vērā augošo pieprasījumu pēc izlūkdatiem un informācijas, ko izmantot uz faktiem balstītas politikas veidošanā un operatīvās reakcijas noteikšanā, imigrācijas sadarbības koordinatoriem ir nepieciešams nodrošināt, ka viņu izpratne un zināšanas dod pilnvērtīgu ieguldījumu vispusīgas situācijas kopainas izveidē par trešām valstīm.

(7)Pašreizējo Eiropas migrācijas sadarbības koordinatoru izvietošana galvenajās izcelsmes un tranzīta valstīs atbilstoši aicinājumam, kas pausts valstu vai to vadītāju 2015. gada 23. aprīļa īpašās sanāksmes secinājumos, bija pirmais solis virzienā uz iesaistes palielināšanu ar trešām valstīm ar migrāciju saistītos jautājumos un koordinācijas pastiprināšanu ar dalībvalstu izvietotajiem imigrācijas sadarbības koordinatoriem. Balstoties uz šo pieredzi, būtu jāparedz, ka Komisija imigrācijas sadarbības koordinatorus trešās valstīs var izvietot uz ilgāku termiņu, lai atbalstītu Savienības darbību migrācijas jomā pilnveidošanu, īstenošanu un to maksimālu ietekmi.

(8)Šīs regulas mērķis ir nodrošināt labāku koordināciju un optimizēt to sadarbības koordinatoru izmantojumu, kurus trešās valstīs izvieto dalībvalstis, Komisija un Savienības aģentūras, lai efektīvāk pildītu ES prioritātes: novērst un apkarot nelikumīgo imigrāciju un ar to saistīto pārrobežu noziedzību, piemēram, migrantu kontrabandu un cilvēku tirdzniecību, atvieglot atgriešanas, atpakaļuzņemšanas un reintegrācijas darbības, sekmēt Savienības ārējo robežu integrētu pārvaldību, kā arī atbalstīt likumīgās imigrācijas pārvaldību, tostarp attiecībā uz starptautiskās aizsardzības, pārmitināšanas un pirmsizbraukšanas integrācijas pasākumiem, ko veic dalībvalstis un Savienība.

(9)Balstoties uz Padomes Regulu (EK) Nr. 377/2004, šī regula ir vērsta uz to, lai, izveidojot mehānismu, ar kura palīdzību dalībvalstis, Komisija un Savienības aģentūras spēj sistemātiskāk koordinēt sadarbības koordinatoru uzdevumus un funkcijas, nodrošinātu, ka imigrācijas sadarbības koordinatori dod efektīvāku ieguldījumu Eiropas imigrācijas sadarbības koordinatoru tīkla darbībā.

(10)Ņemot vērā, ka imigrācijas sadarbības koordinatoru pilnvaras un uzdevumi var pārklāties, būtu pienācīgi jāsekmē tas, ka vienā un tajā pašā trešā valstī vai reģionā darbojošos koordinatoru darbs tiek labāk koordinēts. Ja imigrācijas sadarbības koordinatorus Savienības diplomātiskajās pārstāvniecībās, kas atrodas trešās valstīs, tiešā veidā izvieto Komisija, viņiem būtu attiecīgajā trešā valstī jāiniciē un jāvada imigrācijas sadarbības koordinatoru tīkls.

(11)Lai līdz minimumam samazinātu informācijas trūkumu un darba dublēšanos un maksimāli palielinātu operatīvās spējas un efektivitāti, ir būtiski izveidot spēcīgu pārvaldības mehānismu, kurš dod iespēju labāk koordinēt visus sadarbības koordinatorus, kas nodarbojas ar imigrācijas jautājumiem savu tiešo pienākumu ietvaros. Būtu vajadzīga koordinācijas padome, kas dod ievirzi saskaņā ar Savienības politikas prioritātēm, ņemot vērā Savienības ārējās attiecības, un tai būtu jāpiešķir nepieciešamās pilnvaras, jo īpaši pilnvaras pieņemt divgadu darba programmas, kurās norādītas imigrācijas sadarbības koordinatoru tīklu darbības, noteikt imigrācijas sadarbības koordinatoriem specifiskus ad hoc uzdevumus, kuri vērsti uz prioritātēm un jaunām vajadzībām, kas nav iekļautas divgadu darba programmā, piešķirt resursus saskaņotajām darbībām un būt atbildīgai par to izpildi.

(12)Tālab koordinācijas padomei būtu jāizveido un regulāri jāatjaunina saraksts ar trešās valstīs izvietotajiem imigrācijas sadarbības koordinatoriem. Sarakstā būtu jāiekļauj informācija par visu tīklu atrašanās vietu, sastāvu un darbībām, ieskaitot izvietoto imigrācijas sadarbības koordinatoru kontaktinformāciju un pienākumu kopsavilkumu.

(13)Būtu jāsekmē sadarbības koordinatoru kopīga izvietošana, lai tādējādi pastiprinātu operatīvo sadarbību un informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm, kā arī reaģētu uz Savienības līmeņa vajadzībām, ko noteikusi koordinācijas padome. Kopīga izvietošana, ko veic vismaz divas dalībvalstis, būtu jāatbalsta no Savienības līdzekļiem, tādējādi veicinot iesaisti un nodrošinot pievienoto vērtību visām dalībvalstīm, īpaši tām, kurām trešās valstīs ir mazāki sadarbības tīkli vai to nav vispār.

(14)Būtu īpaši jāparedz plašākas imigrācijas sadarbības koordinatoru spēju veidošanas darbības Savienības līmenī, sadarbībā ar attiecīgajām Savienības aģentūrām izstrādājot kopējas mācību pamatprogrammas un pirmsizvietošanas mācību kursus, un būtu jāparedz atbalsts imigrācijas sadarbības koordinatoru tīklu operatīvo spēju stiprināšanai.

(15)Imigrācijas sadarbības koordinatoru tīkliem būtu jāizvairās no darba dublēšanās ar Savienības aģentūrām un citiem Savienības instrumentiem vai struktūrām, un tiem būtu jārada pievienotā vērtība salīdzinājumā ar jau panākto imigrācijas informācijas vākšanas un apmaiņas ziņā, īpaši koncentrējoties uz operatīvajiem aspektiem. Tīkliem būtu jādarbojas kā starpniekiem un trešās valstīs iegūtās informācijas sniedzējiem un tādējādi jāatbalsta Savienības aģentūras to funkciju un uzdevumu izpildē, īpaši gadījumos, kad šīs aģentūras vēl nav izveidojušas sadarbības saites ar trešām valstīm. Tālab būtu jāveido ciešāka sadarbība starp imigrācijas sadarbības koordinatoru tīkliem un attiecīgajām Savienības aģentūrām.

(16)Dalībvalstu iestādēm būtu jānodrošina, ka Savienības aģentūru stratēģiskās un operatīvās analīzes produkti attiecībā uz nelikumīgo imigrāciju, atgriešanu, pārrobežu noziedzību vai starptautisko aizsardzību un pārmitināšanu reāli nonāk pie imigrācijas sadarbības koordinatoriem trešās valstīs un ka imigrācijas sadarbības koordinatoru sniegtā informācija tiek izplatīta attiecīgajām Savienības aģentūrām, jo īpaši Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūrai, Eiropolam un Eiropas Savienības Patvēruma aģentūrai, ievērojot to attiecīgā tiesiskā regulējuma darbības jomu.

(17)Lai nodrošinātu imigrācijas sadarbības koordinatoru tīklu ievāktās informācijas iespējami efektīvu izmantojumu, šī informācija būtu jādara pieejama drošā, tīmeklī izvietotā informācijas apmaiņas platformā.

(18)Imigrācijas sadarbības koordinatoru ievāktajai informācijai būtu jāpalīdz īstenot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/1624 18 4. pantā minētās Eiropas integrētās robežu pārvaldības tehniskos un operatīvos pasākumus un jāsekmē valstu robežu uzraudzības sistēmu pilnveidošana un uzturēšana saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1052/2013 19 .

(19)Eiropas imigrācijas sadarbības koordinatoru tīkla darbību atbalsta vajadzībām, kā arī dalībvalstu veiktās imigrācijas sadarbības koordinatoru kopīgās izvietošanas vajadzībām vajadzētu būt iespējai izmantot pieejamos resursus, kas paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 515/2014 20 .

(20)Jebkura personas datu apstrāde un nosūtīšana, ko dalībvalstis veic šīs regulas ietvaros, būtu jāveic saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/679 21 un ar valsts noteikumiem, ar kuriem transponēta Direktīva 2016/680 22 . Komisijai un Savienības aģentūrām, apstrādājot personas datus, būtu jāpiemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 45/2001 23 .

(21)Personas datu apstrādei šīs regulas ietvaros būtu jāatbilst šādiem nolūkiem: sniegt palīdzību trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri tiek atgriezti, atvieglot to personu pārmitināšanu, kurām ir nepieciešama starptautiskā aizsardzība, un īstenot Savienības pasākumus attiecībā uz likumīgo imigrantu uzņemšanu. Tāpēc ir vajadzīgs tiesiskais regulējums, kurā ir atzītas imigrācijas sadarbības koordinatoru funkcijas šajā kontekstā.

(22)Trešo valstu valstspiederīgo, kuri neatbilst vai vairs neatbilst ieceļošanas, uzturēšanās vai pastāvīgas uzturēšanās nosacījumiem, atgriešana saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/115/EK 24 ir būtisks komponents vispusīgajā darbā pie nelikumīgās imigrācijas apkarošanas un ir nozīmīgs temats, kas piesaista būtisku sabiedrības interesi.

(23)Imigrācijas sadarbības koordinatoriem nākas apstrādāt personas datus nolūkā atvieglot atgriešanas operācijas. Nav daudz tādu atgriešanas trešo valstu, uz kurām attiecas lēmumi par aizsardzības līmeņa pietiekamību, ko Komisija pieņēmusi saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 45. pantu vai Direktīvas (ES) 2016/680 36. pantu, un kuras ar Savienību ir noslēgušas vai plāno noslēgt atpakaļuzņemšanas nolīgumu vai citādi nodrošina atbilstošas garantijas Regulas (ES) 2016/679 46. panta nozīmē vai to valsts noteikumu nozīmē, ar kuriem transponēts Direktīvas (ES) 2016/680 37. pants. Neraugoties uz lielajām Savienības pieliktajām pūlēm sadarbībā ar galvenajām izcelsmes valstīm, no kurām nāk nelikumīgi uzturošies trešo valstu valstspiederīgie, kuriem noteikts atgriešanās pienākums, ne vienmēr ir iespējams nodrošināt, ka šīs trešās valstis sistemātiski izpilda starptautiskajās tiesībās noteikto pienākumu uzņemt atpakaļ savus valstspiederīgos. Tikai uz nedaudzām no šīm trešām valstīm attiecas atpakaļuzņemšanas nolīgumi, kas ir noslēgti vai par kuriem tiek risinātas sarunas ar Savienību vai dalībvalstīm un kas datu nosūtīšanai uz trešām valstīm paredz atbilstošas garantijas saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 46. pantu vai tiem valsts noteikumiem, ar kuriem transponēts Direktīvas (ES) 2016/680 36. pants. Gadījumā, ja šādu nolīgumu nav, imigrācijas sadarbības koordinatoriem personas dati, ko izmanto Savienības atgriešanas operāciju īstenošanā, būtu jānosūta atbilstoši nosacījumiem, kas noteikti Regulas (ES) 2016/679 49. panta 1. punkta d) apakšpunktā vai tajos valsts noteikumos, ar kuriem transponēts Direktīvas (ES) 2016/680 38. pants.

(24)Attiecīgo personu interesēs imigrācijas sadarbības koordinatoriem vajadzētu būt iespējai identitātes un valstspiederības apstiprināšanas nolūkā apstrādāt personas datus par personām, kurām ir nepieciešama starptautiskā aizsardzība un uz kurām attiecas pārmitināšana, un personām, kuras vēlas migrēt Savienībā likumīgi.

(25)Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus – optimizēt to imigrācijas sadarbības koordinatoru izmantojumu, kurus trešās valstīs izvieto dalībvalstis, Komisija un ES aģentūras, lai efektīvāk īstenotu Savienības prioritātes, proti, novērst un apkarot nelikumīgo imigrāciju, atvieglot atgriešanu, atpakaļuzņemšanu un reintegrāciju, sekmēt Savienības ārējo robežu integrētu pārvaldību, kā arī atbalstīt likumīgās imigrācijas vai starptautiskās aizsardzības shēmu pārvaldību – nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet var labāk sasniegt ar koordināciju Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

ê 377/2004 8. apsvērums (pielāgots)

(26)Attiecībā uz Islandi un Norvēģiju šī regula papildina Šengenas acquis jomā, kas noteikta Nolīgumā, ko Eiropas Savienības Padome noslēgusi ar Islandes Republiku un Norvēģijas Karalisti par šo valstu iesaistīšanos Šengenas acquis ieviešanā, piemērošanā un attīstīšanā, ko nosaka 1. panta A un E punkts Padomes 1999. gada 17. maija Lēmumā 1999/437/EK par konkrētiem pasākumiem minētā Nolīguma piemērošanai Ö  – saskaņā ar Nolīgumu, kas noslēgts starp Eiropas Savienības Padomi un Islandes Republiku un Norvēģijas Karalisti par šo valstu asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā 25 , šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Padomes Lēmuma 1999/437/EK 26 1. panta A. un E. punktā Õ.

ê 493/2011 15. apsvērums

(27)Attiecībā uz Šveici – saskaņā ar Nolīgumu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā 27 –, šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Padomes Lēmuma 1999/437/EK 1. panta A. un E. punktā, tos lasot saistībā ar Padomes Lēmuma 2008/146/EK 28 3. pantu.

ê 493/2011 16. apsvērums (pielāgots)

(28)Attiecībā uz Lihtenšteinu – saskaņā ar Protokolu, kurš parakstīts starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par Lihtenšteinas Firstistes pievienošanos Nolīgumam starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā 29 , – šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Padomes Lēmuma 1999/437/EK 1. panta A. un E. punktā, tos lasot saistībā ar Padomes Lēmuma 2008/261/EK 2011/350/ES 30 3. pantu.

ê 377/2004 9. apsvērums (pielāgots)

(29)Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā Ö Nr. 22 Õ par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Ö Līgumam par Eiropas Savienības darbību Õ Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam, Dānija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā un tādējādi šī regula nav tai Ö , un Dānijai šī regula nav Õ saistoša un nav jāpiemēro. Ņemot vērā to, ka šī regula papildina Šengenas acquis atbilstīgi Eiropas Kopienas dibināšanas līguma trešās daļas IV sadaļas noteikumiem, saskaņā ar iepriekš minētā protokola 5. pantu sešos mēnešos pēc tam, kad Padome ir pieņēmusi šo regulu, Dānija izlemj, vai ieviest to savos tiesību aktos, vai ne. Ö Tā kā šī regula pilnveido Šengenas acquis, Dānija saskaņā ar minētā protokola 4. pantu sešos mēnešos pēc tam, kad Padome ir pieņēmusi lēmumu par šo regulu, izlemj, vai tā šo regulu ieviesīs savos tiesību aktos. Õ

ê 377/2004 10. apsvērums (pielāgots)

(30)Apvienotā Karaliste piedalās šajā regulā saskaņā ar 5. pantua 1. punktu Protokolā par Šengenas acquis iekļaušanu Eiropas Savienības sistēmā, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam, un 8. panta 2. punktu Padomes 2000. gada 29. maija Lēmumā 2000/365/EK par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes lūgumu iesaistīties dažos Šengenas acquis noteikumos Ö (Nr. 19) par Šengenas acquis, kas iekļauts Eiropas Savienības sistēmā un pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, un saskaņā ar Padomes Lēmuma 2000/365/EK 31 8. panta 2. punktu Õ.

ê 377/2004 11. apsvērums (pielāgots)

(31)Īrija piedalās šajā regulā saskaņā ar 5. pantua 1. punktu Protokolā par Šengenas acquis iekļaušanu Eiropas Savienības sistēmā, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam, un 6. panta 2. punktu Padomes 2002. gada 28. februāra Lēmumā 2002/192/EK par Īrijas lūgumu iesaistīties dažos Šengenas acquis noteikumos Ö (Nr. 19) par Šengenas acquis, kas iekļauts Eiropas Savienības sistēmā un pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, un saskaņā ar Padomes Lēmuma 2002/192/EK 32 6. panta 2. punktu Õ.

ê 377/2004 12. apsvērums (pielāgots)

(32)Apvienotās Karalistes un Īrijas līdzdalība šajā regulā saskaņā ar 8. panta 2. punktu Padomes 2000. gada 29. maija Lēmumā 2000/365/EK un 6. panta 2. punktu Padomes 2002. gada 28. februāra Lēmumā 2002/192/EK attiecas uz Kopienas Ö Savienības Õ pienākumiem veikt pasākumus, kas papildina Ö pilnveido Õ Šengenas acquis noteikumus pret nelegālās nelikumīgās imigrācijas organizēšanu un kuros piedalās Apvienotā Karaliste un Īrija.

ê 377/2004 13. apsvērums (pielāgots)

(33)Šī regula ir tiesību akts, kas izstrādāts, pamatojoties uz Šengenas acquis, vai citā veidā ar to saistīts Ö pilnveido Šengenas acquis vai ir kā citādi saistīts ar to, kā attiecīgi noteikts Õ 2003. gada Pievienošanās akta 3. panta 1. 2. punktaā, nozīmē Ö 2005. gada Pievienošanās akta 4. panta 2. punktā un 2011. gada Pievienošanās akta 4. panta 2. punktā Õ,

ê 377/2004 (pielāgots)

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Ö Darbības joma Õ

ò jauns

1.Šajā regulā ir paredzēti noteikumi ar mērķi uzlabot dalībvalstu, Komisijas un Savienības aģentūru trešās valstīs izvietoto imigrācijas sadarbības koordinatoru koordināciju, izveidojot Eiropas imigrācijas sadarbības koordinatoru tīklu.

ê 377/2004 (pielāgots)

ð jauns

24.Šī regula neierobežo neskar imigrācijas sadarbības koordinatoru uzdevumus to kompetences ietvaros saskaņā ar Ö Savienības un Õ attiecīgās valsts tiesību aktiem, politiku vai procedūrām vai saskaņā ar īpašiem nolīgumiem, kas noslēgti ar uzņēmēju valsti vai starptautiskām organizācijām.

21. pants

Ö Definīcijas Õ

Ö Šajā regulā ir lietoti šādi definētie jēdzieni: Õ

1.Šajā regulā “imigrācijas sadarbības koordinators” ir:

(a)kādas dalībvalsts pārstāvis, ko imigrācijas dienests ð , tiesībaizsardzības ï vai citas kompetentās iestādes norīkojušas darbā Ö izvietojušas Õ ārzemēs, lai veidotu un uzturētu sakarus ar uzņēmējas ð trešās ï valsts iestādēm nolūkā veicināt nelegālās nelikumīgās imigrācijas novēršanu un apkarošanu, Ö nelikumīgi uzturošos trešo valstu valstspiederīgo atgriešanu Õ nelegālo imigrantu izraidīšanu un likumīgās Ö imigrācijas Õ migrācijas pārvaldību;.

ò jauns

(b)sadarbības koordinatori, kurus Komisija izvietojusi ārzemēs, lai veidotu un uzturētu sakarus ar trešās valsts iestādēm jautājumos, kas saistīti ar imigrāciju;

(c)sadarbības koordinatori, kurus Savienības aģentūras izvietojušas ārzemēs atbilstoši to attiecīgajam juridiskajam pamatam un kuri nodarbojas ar jautājumiem, kas saistīti ar imigrāciju;

ê 377/2004

(b)2.    Šajā regulā par imigrācijas sadarbības koordinatoriem uzskata arī sadarbības koordinatorus, kas nodarbojas ar imigrācijas lietām savu tiešo pienākumu ietvaros.

ò jauns

2.“izvietots ārzemēs” – uz samērīgu laiku, ko nosaka atbildīgā iestāde, izvietots kādā no šādām struktūrām:

(a)dalībvalstu konsulārās iestādes trešā valstī;

(b)trešās valsts kompetentās iestādes;

(c)starptautiska organizācija;

(d)Savienības diplomātiskā pārstāvniecība;

ê 377/2004

3.Imigrācijas sadarbības koordinatorus var norīkot darbā uz dalībvalstu konsulārajām iestādēm trešās valstīs vai uz citu dalībvalstu attiecīgajām iestādēm, arī uz trešo valstu kompetentajām iestādēm, kā arī uz starptautiskām organizācijām uz pieņemamu laika posmu, ko nosaka nosūtītāja dalībvalsts.

ò jauns

3.“personas dati” ir personas dati, kas definēti Regulas (ES) 2016/679 4. panta 1. punktā;

4.“atgriešana” ir atgriešana, kas definēta Direktīvas 2008/115/EK 3. panta 3) punktā.

ê 377/2004 (pielāgots)

ð jauns

32. pants

Ö Imigrācijas sadarbības koordinatoru uzdevumi Õ

1.Katra dalībvalsts nodrošina, ka tās Iimigrācijas sadarbības koordinatori izveido un uztur tiešus kontaktus ar ð trešās valsts ï kompetentajām iestādēm uzņēmējā valstī un attiecīgajām starptautiskajām organizācijām uzņēmējā ð trešā ï valstī, lai veicinātu un paātrinātu informācijas vākšanu un apmaiņu ð īstenotu šo regulu ï.

2.Imigrācijas sadarbības koordinatori vāc informāciju izmantošanai darbības Ö operatīvajā Õ līmenī, stratēģiskajā līmenī vai abos minētajos līmeņos. ð Šī informācija neietver personas datus. ï ŠādaŠī informācija jo īpaši attiecas uz šādiem jautājumiem:

a)Ö migrācijas Õ nelegālo imigrantu plūsmas, kuru izcelsme ir attiecīgajā uzņēmējā valstī vai kuras tranzītā šķērso attiecīgo uzņēmēju valsti;,

b) Ö šo migrācijas Õ minēto nelegālo imigrantu plūsmu maršruti dalībvalstu teritoriju sasniegšanai;,

c)ð migrācijas maršrutos ï kontrabandā ð un cilvēku tirdzniecībā, ï iesaistītu noziedzīgu organizāciju esamība, ð darbības un veids, kā tās darbojas; ï

–viņu darbības veids, tai skaitā izmantotie transportlīdzekļi, starpnieku iesaiste u.c.,

–imigrantu kontrabandā iesaistītu noziedzīgu organizāciju esamība un darbība,

d)starpgadījumi vai notikumi, kas var izraisīt jaunas norises attiecībā uz Ö migrācijas Õ nelegālo imigrantu plūsmām;,

e)personu apliecinošu dokumentu un ceļošanas dokumentu viltošanai vai falsifikācijai izmantotie paņēmieni;,

f)veidi un līdzekļi, kā palīdzēt uzņēmēju ð trešo ï valstu iestādēm novērst nelegālo nelikumīgās imigrantuācijas plūsmas, kuru izcelsme ir minēto valstu teritorijā vai kuras tranzītā šķērso to teritorijas;,

g)veidi un līdzekļiÖ , kā atvieglot Õ nelegālo imigrantu izraidīšanai atgriešanaiu, un repatriācijai Ö atpakaļuzņemšanu Õ ð un reintegrāciju ï uz viņu izcelsmes valstīm;,

ò jauns

h)patvēruma meklētāju piekļuve aizsardzībai attiecīgajā trešā valstī;

i)iespējamās likumīgās imigrācijas stratēģijas un kanāli starp Savienību un trešām valstīm, ieskaitot pārmitināšanu un citus aizsardzības rīkus, kā arī prasmes un darba tirgus vajadzības;

j)imigrantiem izcelsmes valstīs vai uzņēmējās trešās valstīs pieejamie pirmsizbraukšanas pasākumi, kas atbalsta sekmīgu integrāciju pēc likumīgas ierašanās dalībvalstīs;

ê 377/2004 (pielāgots)

ð jauns

ð k)trešo valstu potenciāls, spējas, politiskās stratēģijas, ï likumdošana tiesību akti un juridiskā prakse attiecībā uz Ö a) līdz j) apakšpunktā Õ iepriekš minētajiem jautājumiem.,

–informācijas pārraide, izmantojot agrā brīdinājuma sistēmu.

ò jauns

3.Imigrācijas sadarbības koordinatori savā starpā un ar attiecīgajām ieinteresētajām personām koordinē spēju veidošanas darbību nodrošināšanu iestādēm un citām ieinteresētajām personām trešās valstīs.

ê 377/2004 (pielāgots)

ð jauns

43.Imigrācijas sadarbības koordinatori ir tiesīgi arī Ö var Õ sniegt palīdzību, lai:

a) noteiktu ð nelikumīgi uzturošos ï trešo valstu valstspiederīgo identitāti un veicinātu atvieglotu viņu atgriešanosu Ö saskaņā ar Direktīvu 2008/115/EK Õ izcelsmes valstī;.

ò jauns

b) apstiprinātu identitāti un atvieglotu pārmitināšanu Savienībā attiecībā uz personām, kurām ir nepieciešama starptautiskā aizsardzība;

b) apstiprinātu identitāti un atvieglotu Savienības pasākumu īstenošanu attiecībā uz likumīgo imigrantu uzņemšanu.

ê 377/2004 (pielāgots)

ð jauns

54.Dalībvalstis nodrošina, ka to Iimigrācijas sadarbības koordinatori veic uzdevumus, kas ir viņu kompetencē un ir Ö to kompetences ietvaros un Õ saskaņā ar noteikumiem, tostarp ar noteikumiem par personas datu aizsardzību, ko paredz Ö Savienības un Õ viņu attiecīgo valstu tiesību akti un vienošanās vai nolīgumi, kuri noslēgti ar uzņēmējām ð trešām ï valstīm vai starptautiskajām organizācijām.

43. pants

Ö Paziņošana par imigrācijas sadarbības koordinatoru izvietošanu Õ

1.Dalībvalstis ð , Komisija un Savienības aģentūras ï regulāri un bez kavēšanās sniedz informāciju viena otrai, Padomei un Komisijai ð koordinācijas padomei ï par savuiem imigrācijas sadarbības koordinatoru nosūtīšanu ð izvietošanas plāniem ï, iekļaujot viņu pienākumu aprakstu ð un norādot izvietošanas ilgumu ï.

2.Katra dalībvalsts informē pārējās dalībvalstis arī par tās nodomiem attiecībā uz imigrācijas sadarbības koordinatoru nosūtīšanu uz trešām valstīm, lai pārējās dalībvalstis varētu izteikt interesi saistībā ar sadarbības līguma noslēgšanu ar minēto dalībvalsti attiecībā uz šādu nosūtīšanu, kā norādīts 5. pantā.

ê 493/2011 1. panta 1. punkta b) apakšpunkts

ð jauns

23.Informāciju, kas minēta 1. un 2. punktā, dara pieejamu dalībvalstu migrācijas pārvaldes dienestiem drošā, tīmeklī izvietotā ð informācijas apmaiņas platformā, kas paredzēta 9. pantā ï informācijas un koordinācijas tīklā, kas izveidots ar Padomes Lēmumu 2005/267/EK 33 (“ICONet”), iedaļā, kas paredzēta imigrācijas sadarbības koordinatoru tīkliem. Komisija arī sniedz šo informāciju Padomei.

ê 377/2004 (pielāgots)

54. pants

Ö Imigrācijas sadarbības koordinatoru vietējo vai reģionālo tīklu izveide Õ

1.Dalībvalstis nodrošina, ka to Iimigrācijas sadarbības koordinatori, kas nosūtīti Ö izvietoti Õ  uz vienām un tām pašām valstīm vai reģioniem vienās un tajās pašās valstīs vai reģionos, izveido savstarpējus vietējaus vai reģionālaus sadarbības tīklus. Šāduajos tīkluos sistēmā imigrācijas sadarbības koordinatori jo īpaši:

a)tiekas regulāri un pēc vajadzības;,

ê 493/2011 1. panta 2. punkta a) apakšpunkts

ð jauns

b)apmainās ar informāciju un praktisko pieredzi, īpaši sanāksmēs un izmantojot ð drošo, tīmeklī izvietoto informācijas apmaiņas platformu, kas paredzēta 9. pantā ï ICONet;,

c)attiecīgā gadījumā apmainās ar informāciju par pieredzi saistībā ar aizsardzības pieejamību patvēruma meklētājiem;,

ê 377/2004 (pielāgots)

ð jauns

d)koordinē nostāju, kas attiecīgā gadījumā pieņemama, nonākot saskarē kontaktos ar komercpārvadātājiem;,

e)attiecīgā gadījumā apmeklē kopīgus specializētus mācību kursus;,

f)attiecīgā gadījumā organizē informatīvas sanāksmes un mācības dalībvalstu misiju pārstāvniecību diplomātiskajiem un konsulārajiem darbiniekiem uzņēmējā ð trešā ï valstī;,

g)pieņem kopīguas virzību Ö pieejas Õ attiecībā uz stratēģiski būtiskas informācijas, ieskaitot riska analīzi, vākšanuas un ziņošanuas Ö metodēm Õ nosūtītāju dalībvalstu kompetentajām iestādēm;,

–sniedz palīdzību attiecībā uz pusgada ziņojumiem par kopīgo darbību, kurus sagatavo saskaņā ar 6. panta 1. punktu,

h)izveido regulārus kontaktus ar līdzīgiem tīkliem uzņēmējā ð trešā ï valstī un, attiecīgā gadījumā, kaimiņos esošajās trešās valstīs.

ò jauns

2.Tīklus, kas paredzēti 1. punktā, koordinē Komisijas izvietotie imigrācijas sadarbības koordinatori. Vietās, kur Komisija neizvieto imigrācijas sadarbības koordinatorus, tīklu koordinē imigrācijas sadarbības koordinators, par ko vienojušies tīkla dalībnieki.

3.Koordinators par tīkla koordinatoru iecelšanu informē koordinācijas padomi.

ê 493/2011 1. panta 2. punkta b) apakšpunkts

2.    Pārstāvji no Komisijas un Eiropas Aģentūras operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām (Frontex), kas izveidota ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2007/2004 34 , var piedalīties imigrācijas sadarbības koordinatoru tīkla struktūrā organizētajās sanāksmēs, lai gan, ja to prasa operatīvi apsvērumi, sanāksmes var rīkot bez šo pārstāvju klātbūtnes. Attiecīgā gadījumā var uzaicināt arī citas struktūras un iestādes.

ê 493/2011 1. panta 2. punkta c) apakšpunkts

3.    Dalībvalsts, kas ir Eiropas Savienības Padomes prezidentvalsts, uzņemas iniciatīvu šādu sanāksmju rīkošanai. Ja dalībvalsts, kas ir prezidentvalsts, nav pārstāvēta attiecīgajā valstī vai reģionā, iniciatīvu sanāksmju rīkošanai uzņemas dalībvalsts, kura izpilda prezidentvalsts funkcijas. Minētās sanāksmes var rīkot arī pēc citu dalībvalstu iniciatīvas.

ê 377/2004 (pielāgots)

65. pants

Ö Imigrācijas sadarbības koordinatoru kopīga izvietošana Õ

1.Dalībvalstis var divpusēji vai daudzpusēji vienoties, ka imigrācijas sadarbības koordinatori, ko dalībvalsts ir norīkojusi darbā Ö izvietojusi Õ trešā valstī vai starptautiskā organizācijā, arī rūpējas arī par vienas vai vairāku citu dalībvalstu interesēm.

2.Dalībvalstis var arī vienoties, ka to imigrācijas sadarbības koordinatori veic atsevišķus uzdevumus kopīgi Ö atsevišķus uzdevumus sadala savā starpā Õ.

ò jauns

3.Ja viena vai vairākas dalībvalstis imigrācijas sadarbības koordinatoru izvieto kopīgi, minētās dalībvalstis var saņemt Savienības finansiālo atbalstu saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 515/2014.

7. pants

Koordinācijas padome

1.Tiek izveidota Eiropas imigrācijas sadarbības koordinatoru tīkla koordinācijas padome (“koordinācijas padome”).

2.Koordinācijas padomes sastāvā ir pa vienam pārstāvim no katras dalībvalsts, divi Komisijas pārstāvji, viens Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras pārstāvis, viens Eiropola pārstāvis un viens Eiropas Savienības Patvēruma aģentūras pārstāvis. Koordinācijas padomes locekļus ieceļ, balstoties uz viņu attiecīgo pieredzi un zināšanām sadarbības koordinatoru tīklu pārvaldībā.

3.Pārstāvji no trešām valstīm, kas asociētas Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā, piedalās koordinācijas padomē novērotāju statusā.

4.Ekspertus un valsts iestāžu, starptautisko organizāciju un attiecīgo Savienības iestāžu, struktūru, biroju un aģentūru pārstāvjus, kas nav koordinācijas padomes locekļi, var uzaicināt piedalīties koordinācijas padomes sanāksmēs novērotāju statusā. Var organizēt arī kopīgas sanāksmes ar citiem tīkliem vai organizācijām.

5.Koordinācijas padomes priekšsēdētāja funkcijas pilda Komisija. Priekšsēdētājs:

(a)nodrošina darbības nepārtrauktību un organizē koordinācijas padomes darbu, tostarp palīdzot sagatavot divgadu darba programmas un divgadu ziņojumus par darbību;

(b)nodrošina, ka kolektīvās darbības, par kurām vienojusies koordinācijas padome, ir saskanīgas un koordinētas ar attiecīgajiem Savienības instrumentiem un struktūrām un atspoguļo Savienības prioritātes migrācijas jomā;

(c)sasauc koordinācijas padomes sanāksmes.

Koordinācijas padomes mērķu sasniegšanā priekšsēdētājam palīdz sekretariāts.

6.Koordinācijas padomes sanāksmes notiek vismaz divreiz gadā.

8. pants

Koordinācijas padomes uzdevumi

1.Koordinācijas padome trīs mēnešu laikā no pirmās sanāksmes nosaka savu reglamentu, balstoties uz priekšsēdētāja priekšlikumu. Reglamentā nosaka balsošanas kārtību.

2.Ņemot vērā Savienības prioritātes imigrācijas jomā un ievērojot šajā regulā noteiktos imigrācijas sadarbības koordinatoru uzdevumus, koordinācijas padome veic šādas darbības:

(a)nosaka prioritātes un darbības, pieņemot divgadu darba programmu un norādot minētā darba atbalstam vajadzīgos resursus;

(b)pārskata divgadu darba programmā noteikto darbību īstenošanu, tīkla koordinatoru iecelšanu un imigrācijas sadarbības koordinatoru tīklu sekmes sadarbībā ar trešo valstu kompetentajām iestādēm;

(c)pieņem divgadu darbības ziņojumu;

(d)pirms katras koordinācijas padomes sanāksmes atjaunina sarakstu ar izvietotajiem imigrācijas sadarbības koordinatoriem;

(e)apzina izvietojuma nepilnības un sniedz ieteikumus par imigrācijas sadarbības koordinatoru izvietošanu.

3.Ņemot vērā Savienības operatīvās vajadzības imigrācijas jomā un ievērojot šajā regulā noteiktos imigrācijas sadarbības koordinatoru uzdevumus, koordinācijas padome veic šādas darbības:

(a)vienojas par imigrācijas sadarbības koordinatoru tīklu ad hoc uzdevumiem;

(b)uzrauga imigrācijas sadarbības koordinatoru un Savienības aģentūru informācijas savstarpējo pieejamību un vajadzības gadījumā iesaka nepieciešamās darbības;

(c)atbalsta imigrācijas sadarbības koordinatoru spēju attīstīšanu, tostarp izstrādājot kopējas mācību pamatprogrammas un pirmsizvietošanas mācību kursus un organizējot kopīgus seminārus par 3. panta 2. punktā minētajiem tematiem;

(d)nodrošina, ka informācijas apmaiņa notiek, izmantojot tīmeklī izvietoto informācijas apmaiņas platformu, kas paredzēta 9. pantā.

4.Šā panta 2. un 3. punktā minēto darbību izpildei dalībvalstis var saņemt Savienības finansiālo atbalstu saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 515/2014.

9. pants

Informācijas apmaiņas platforma

1.Imigrācijas sadarbības koordinatori un koordinācijas padomes locekļi nodrošina, ka visa attiecīgā informācija un statistika tiek augšupielādēta un ar to apmainās drošajā, tīmeklī izvietotajā informācijas apmaiņas platformā, ko izveido un uztur Komisija. Minētā informācija iever vismaz šādus elementus:

(a)attiecīgie dokumenti, ziņojumi un analīzes produkti imigrācijas jomā, jo īpaši faktu materiāls par valstīm vai reģioniem, kur izvietoti imigrācijas sadarbības koordinatori;

(b)divgadu darba programmas, divgadu darbības ziņojumi un iznākumi, kādi bijuši imigrācijas sadarbības koordinatoru tīklu 8. panta 2. un 3. punktā minētajām darbībām un ad hoc uzdevumiem;

(c)atjaunināts saraksts ar koordinācijas padomes locekļiem;

(d)atjaunināts saraksts ar trešās valstīs izvietotajiem imigrācijas sadarbības koordinatoriem, ieskaitot viņu vārdus un uzvārdus, atrašanās vietas, tālruņa numurus un e-pasta adreses;

(e)citi attiecīgie dokumenti, kas saistīti ar koordinācijas padomes darbībām un lēmumiem.

2.Izņemot 1. punkta c) un d) apakšpunktā minētos datus, informācija, ar kuru apmainās platformā, neietver personas datus un saites, caur kurām šādi personas dati ir tieši vai netieši pieejami. Piekļuve 1. punkta c) un d) apakšpunktā minētajiem datiem ir vienīgi imigrācijas sadarbības koordinatoriem un koordinācijas padomes locekļiem šīs regulas īstenošanas nolūkā.

10. pants

Personas datu apstrāde

1.Imigrācijas sadarbības koordinatori pilda savus uzdevumus, ievērojot personas datu aizsardzības tiesību normas, kas noteiktas Savienības un valstu tiesību aktos un starptautiskajos nolīgumos, kuri noslēgti ar trešām valstīm vai starptautiskajām organizācijām.

2.Imigrācijas sadarbības koordinatori var apstrādāt personas datus, lai izpildītu 3. panta 4. punktā minētos uzdevumus. Pēc uzdevuma izpildes minētos personas datus dzēš.

3.Personas dati, kurus apstrādā saskaņā ar 2. punktu, var ietvert:

(a)biometriskos vai biogrāfijas datus, kas ir nepieciešami, lai atgriešanas nolūkā apstiprinātu trešo valstu valstspiederīgo identitāti un valstspiederību, ieskaitot visu veidu dokumentus, kurus var uzskatīt par valstspiederības pierādījumu vai prima facie pierādījumiem;

(b)pasažieru sarakstus avioreisiem atgriešanai uz trešām valstīm;

(c)biometriskos vai biogrāfijas datus trešo valstu valstspiederīgo identitātes un valstspiederības apstiprināšanai nolūkā uzņemt likumīgos migrantus un pārmitināt trešo valstu valstspiederīgos, kuriem nepieciešama starptautiskā aizsardzība.

4.Imigrācijas sadarbības koordinatori personas datus atbilstoši šim pantam nosūta trešām valstīm un starptautiskajām organizācijām, ievērojot Regulas (ES) 2016/679 V nodaļu vai valsts noteikumus, ar kuriem transponēti Direktīvas (ES) 2016/680 V nodaļas noteikumi.

ê 493/2011 1. panta 3. punkts

6. pants

1.    Dalībvalsts, kas ir Eiropas Savienības Padomes prezidentvalsts, vai, ja šī dalībvalsts attiecīgajā valstī vai reģionā nav pārstāvēta, dalībvalsts, kura izpilda prezidentvalsts funkcijas, līdz katra pusgada beigām sagatavo ziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai par imigrācijas sadarbības koordinatoru tīklu darbību konkrētās valstīs un/vai reģionos, par ko Savienībai ir īpaša interese, kā arī par situāciju minētajās valstīs un/vai reģionos par jautājumiem, kas saistīti ar nelegālo imigrāciju, ņemot vērā visus būtiskos aspektus, tostarp cilvēktiesības. Konkrētu valstu un/vai reģionu, par kurām Savienībai ir īpaša interese, izvēle, apspriežoties ar dalībvalstīm un Komisiju, tiek balstīta uz tādiem objektīviem migrācijas rādītājiem kā statistika par nelegālo imigrāciju, riska analīze un cita būtiska informācija vai ziņojumi, ko sagatavojuši Frontex un Eiropas Patvēruma atbalsta birojs, un šo izvēli veic, ņemot vērā Savienības ārējo attiecību vispārīgo politiku.

2.    Šā panta 1. punktā minētos dalībvalstu ziņojumus sagatavo atbilstoši paraugam, kas noteikts ar Komisijas Lēmumu 2005/687/EK (2005. gada 29. septembris) par struktūru ziņojumiem par imigrācijas sadarbības koordinatoru tīkla darbībām un situāciju uzņemošajā valstī nelegālās imigrācijas jautājumos, un tajos norāda attiecīgos izvēles kritērijus.

3.    Pamatojoties uz 1. punktā minētajiem dalībvalstu ziņojumiem un atbilstīgi ievērojot cilvēktiesību apsvērumus, Komisija katru gadu sniedz Eiropas Parlamentam un Padomei faktu kopsavilkumu un attiecīgā gadījumā ieteikumus par imigrācijas sadarbības koordinatoru tīklu attīstību.

ê 377/2004 (pielāgots)

117. pants

Ö Konsulārā sadarbība Õ

Šī regula neierobežo neskar Ö Regulā (EK) Nr. 810/2009, ar ko izveido Kopienas Vīzu kodeksu, Õ iekļautos noteikumus par konsulāro sadarbību vietējā līmenī.

ò jauns

12. pants

Ziņojums

1.Komisija ziņo Eiropas Parlamentam un Eiropadomei par šīs regulas piemērošanu, kad apritējuši pieci gadi no šīs regulas pieņemšanas dienas.

2.Dalībvalstis sniedz Komisijai informāciju, kas ir vajadzīga, lai sagatavotu ziņojumu par šīs regulas piemērošanu.

ê 

13. pants

Atcelšana

Regulu (EK) Nr. 377/2004 atceļ.

Atsauces uz atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu, un tās lasa saskaņā ar atbilstības tabulu I pielikumā.

ê 377/2004 (pielāgots)

148. pants

Ö Stāšanās spēkā Õ

Šī regula stājas spēkā 2004. gada 5. janvārī Ö divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī Õ.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama dalībvalstīs saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas Līgumu Ö Līgumiem. Õ

Briselē,

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

1.2.Attiecīgās politikas jomas ABM/ABB struktūrā

1.3.Priekšlikuma/iniciatīvas būtība

1.4.Mērķis(-i)

1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

1.6.Ilgums un finansiālā ietekme

1.7.Paredzētie pārvaldības veidi

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1.Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

3.2.Paredzamā ietekme uz izdevumiem 

3.2.1.Kopsavilkums par paredzamo ietekmi uz izdevumiem

3.2.2.Paredzamā ietekme uz darbības apropriācijām

3.2.3.Paredzamā ietekme uz administratīvajām apropriācijām

3.2.4.Saderība ar kārtējo daudzgadu finanšu shēmu

3.2.5.Trešo personu iemaksas

3.3.Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

1.2.Attiecīgās politikas jomas ABM/ABB struktūrā 35  

1.3.Priekšlikuma/iniciatīvas būtība

◻ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību 

◻ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību, pamatojoties uz izmēģinājuma projektu/sagatavošanas darbību 36  

◻ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz esošas darbības pagarināšanu 

X Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz darbību, kas pārveidota jaunā darbībā 

1.4.Mērķis(-i)

1.4.1.Komisijas daudzgadu stratēģiskie mērķi, kurus plānots sasniegt ar priekšlikumu/iniciatīvu

1.4.2.Konkrētie mērķi un attiecīgās ABM/ABB darbības

1.4.3.Paredzamais(-ie) rezultāts(-i) un ietekme

Norādīt, kāda ir priekšlikuma/iniciatīvas iecerētā ietekme uz finansējuma saņēmējiem/mērķgrupām.

1.4.4.Rezultātu un ietekmes rādītāji

Norādīt priekšlikuma/iniciatīvas īstenošanas uzraudzībā izmantojamos rādītājus.

1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

1.5.1.Īstermiņa vai ilgtermiņa vajadzības

1.5.2.ES iesaistīšanās pievienotā vērtība

1.5.3.Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

1.5.4.Saderība un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem

1.6.Ilgums un finansiālā ietekme

◻ Ierobežota ilguma priekšlikums/iniciatīva 

–◻    Priekšlikuma/iniciatīvas darbības laiks: [DD.MM.]GGGG.–[DD.MM.]GGGG.

–◻    Finansiālā ietekme: GGGG.– GGGG.

X Beztermiņa priekšlikums/iniciatīva

–Īstenošana ar uzsākšanas periodu no GGGG. līdz GGGG.,

–pēc kura turpinās normāla darbība

1.7.Paredzētie pārvaldības veidi 37  

X Komisijas īstenota tieša pārvaldība:

–◻ ko veic tās struktūrvienības, tostarp personāls Savienības delegācijās;

–◻    ko veic izpildaģentūras.

◻ Dalīta pārvaldība kopā ar dalībvalstīm

◻ Netieša pārvaldība, kurā budžeta izpildes uzdevumi uzticēti:

–◻ trešām valstīm vai to noteiktām struktūrām;

–◻ starptautiskām organizācijām un to aģentūrām (precizēt);

–◻ EIB un Eiropas Investīciju fondam;

–◻ Finanšu regulas 208. un 209. pantā minētajām struktūrām;

–◻ publisko tiesību subjektiem;

–◻ privāttiesību subjektiem, kas veic valsts pārvaldes uzdevumus, ja tie sniedz pienācīgas finanšu garantijas;

–◻ struktūrām, kuru darbību reglamentē dalībvalsts privāttiesības, kurām ir uzticēta publiskā un privātā sektora partnerības īstenošana un kuras sniedz pienācīgas finanšu garantijas;

–◻ personām, kurām ir uzticēts veikt īpašas darbības KĀDP jomā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību V sadaļu un kuras ir noteiktas attiecīgā pamataktā.

–Ja norādīti vairāki pārvaldības veidi, sniedziet papildu informāciju iedaļā “Piezīmes”.

Piezīmes

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1.Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

Norādīt periodiskumu un nosacījumus.

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma

2.2.1.Apzinātie riski

2.2.2.Informācija par izveidoto iekšējās kontroles sistēmu

2.2.3.Paredzamās kontroļu izmaksas un ieguvumi un paredzamā kļūdu riska līmeņa novērtējums

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi

Norādīt esošos vai plānotos novēršanas pasākumus un citus pretpasākumus.

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

·Esošās budžeta pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām

·No jauna veidojamās budžeta pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām

3.2.Paredzamā ietekme uz izdevumiem

[Šī iedaļa jāaizpilda, izmantojot administratīva rakstura budžeta datu izklājlapu (otrais dokuments šā finanšu pārskata pielikumā), un jāaugšupielādē CISNET starpdienestu konsultācijām.]

3.2.1.Kopsavilkums par paredzamo ietekmi uz izdevumiem

Miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

* No darbības budžeta pozīcijas tiks segta Eiropas ISK tīkla īstenošana un koordinācijas padomes darbība.

** No atbalsta budžeta pozīcijas tiks segtas izmaksas, kas saistītas ar ISK izvietošanu, ko veic Komisija.

Ja priekšlikums/iniciatīva ietekmē vairākas izdevumu kategorijas

Miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

3.2.2.Paredzamā ietekme uz darbības apropriācijām

–◻    Priekšlikums/iniciatīva neparedz izmantot darbības apropriācijas

–◻    Priekšlikums/iniciatīva paredz darbības apropriāciju izmantošanu šādā veidā:

Saistību apropriācijas miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

3.2.3.Paredzamā ietekme uz administratīvajām apropriācijām

3.2.3.1.Kopsavilkums

–◻    Priekšlikums/iniciatīva neparedz izmantot administratīvās apropriācijas

–◻    Priekšlikums/iniciatīva paredz administratīvo apropriāciju izmantošanu šādā veidā:

Miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Vajadzīgās cilvēkresursu un citu administratīvu izdevumu apropriācijas tiks nodrošinātas no ĢD apropriācijām, kas jau ir piešķirtas darbības pārvaldībai un/vai ir pārdalītas attiecīgajā ģenerāldirektorātā, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtus papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

3.2.3.2.Paredzamās vajadzības pēc cilvēkresursiem

–◻    Priekšlikums/iniciatīva neparedz cilvēkresursu izmantošanu

–◻    Priekšlikums/iniciatīva paredz cilvēkresursu izmantošanu šādā veidā:

Aplēse izsakāma pilnslodzes ekvivalentos

XX ir attiecīgā politikas joma vai budžeta sadaļa.

Vajadzības pēc cilvēkresursiem tiks nodrošinātas, izmantojot attiecīgā ĢD darbiniekus, kuri jau ir iesaistīti konkrētās darbības pārvaldībā un/vai ir pārgrupēti attiecīgajā ģenerāldirektorātā, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtos papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

Veicamo uzdevumu apraksts

3.2.4.Saderība ar kārtējo daudzgadu finanšu shēmu

–◻    Priekšlikums/iniciatīva atbilst kārtējai daudzgadu finanšu shēmai

–◻    Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpārplāno attiecīgā izdevumu kategorija daudzgadu finanšu shēmā

–◻    Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpiemēro elastības instruments vai jāpārskata daudzgadu finanšu shēma

3.2.5.Trešo personu iemaksas

–Priekšlikums/iniciatīva neparedz trešo personu līdzfinansējumu

–Priekšlikums/iniciatīva paredz šādu līdzfinansējumu:

Apropriācijas miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

3.3.Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem

–x    Priekšlikums/iniciatīva finansiāli neietekmē ieņēmumus

–◻    Priekšlikums/iniciatīva finansiāli ietekmē:

–◻    pašu resursus

–◻    dažādus ieņēmumus

Miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Attiecībā uz dažādiem ieņēmumiem, kas ir “piešķirtie ieņēmumi”, norādīt attiecīgo(-ās) izdevumu pozīciju(-as).

Norādīt, ar kādu metodi aprēķināta ietekme uz ieņēmumiem.

(1)    COM(2016) 385 final.

(2)    OV L 64, 2.3.2004., 1.–4. lpp.

(3)    OV L 141, 27.5.2011., 13.–16. lpp.

(4)    ISK ir izvietojušas 17 dalībvalstis, kā arī Šveice un Norvēģija (2018. gada janvāra dati).

(5)    Padomes Lēmums (2005. gada 16. marts), ar ko izveido drošu tīmeklī izvietotu informācijas un koordinācijas tīklu dalībvalstu migrācijas pārvaldes dienestiem (2005/267/EK), aizstāts ar Regulu (ES) 2016/1624 ) par Eiropas Robežu un krasta apsardzi.

(6)    Ziņojuma formāts ir noteikts Komisijas Lēmumā 2005/687/EK.

(7)    http://www.consilium.europa.eu/lv/press/press-releases/2015/04/23/special-euco-statement/

(8)    COM(2015) 240.

(9)    COM(2015) 285.

(10)    Etiopija, Jordānija, Libāna, Mali, Maroka, Nigēra, Nigērija, Pakistāna, Senegāla, Serbija, Sudāna, Tunisija un Turcija.

(11)    COM(2017) 558.

(12)    COM(2017) 728 final.

(13)    COM(2016) 377.

(14)    Paneļkomitejas sanāksmē piedalījās Apvienotā Karaliste, Francija, Nīderlande, Spānija un Vācija. Ar Beļģiju, kura piedalīties nevarēja, vēlāk notika apspriešanās.

(15)    Padomes Regula (EK) Nr. 377/2004 (2004. gada 19. februāris) par sadarbības koordinatoru tīkla izveidi imigrācijas jomā (OV L 64, 2.3.2004., 1. lpp.).

(16)    Sk. I pielikumu.

(17)    OV L 67, 12.3.2003., 27. lpp.

(18)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/1624 par Eiropas Robežu un krasta apsardzi un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/299 un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 836/2007, Padomes Regulu (EK) Nr. 2007/2004 un Padomes Lēmumu 2005/267/EK (OV L 251, 16.9.2016., 1.–76. lpp.).

(19)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1052/2013 (2013. gada 22. oktobris), ar ko izveido Eiropas Robežu uzraudzības sistēmu (EUROSUR) (OV L 295, 6.11.2013., 11.–26. lpp.).

(20)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 515/2014 (2014. gada 16. aprīlis), ar ko kā daļu no Iekšējās drošības fonda izveido finansiāla atbalsta instrumentu ārējām robežām un vīzām un atceļ Lēmumu Nr. 574/2007/EK (OV L 150, 20.5.2014., 143. lpp.).

(21)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).

(22)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/680 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi, ko veic kompetentās iestādes, lai novērstu, izmeklētu, atklātu noziedzīgus nodarījumus vai sauktu pie atbildības par tiem vai izpildītu kriminālsodus, un par šādu datu brīvu apriti, ar ko atceļ Padomes Pamatlēmumu 2008/977/TI (OV L 119, 4.5.2016., 89. lpp.).

(23)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.).

(24)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/115/EK (2008. gada 16. decembris) par kopīgiem standartiem un procedūrām dalībvalstīs attiecībā uz to trešo valstu valstspiederīgo atgriešanu, kas dalībvalstī uzturas nelikumīgi (OV L 348, 24.12.2008., 98. lpp.).

(25)    OV L 176, 10.7.1999., 36. lpp.

(26)    Padomes Lēmums 1999/437/EK (1999. gada 17. maijs) par dažiem pasākumiem, lai piemērotu Eiropas Savienības Padomes, Islandes Republikas un Norvēģijas Karalistes Nolīgumu par abu minēto valstu iesaistīšanos Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un izstrādē (OV L 176, 10.7.1999., 31. lpp.).

(27)    OV L 53, 27.2.2008., 52. lpp.

(28)    Padomes Lēmums 2008/146/EK (2008. gada 28. janvāris) par to, lai Eiropas Kopienas vārdā noslēgtu Nolīgumu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (OV L 53, 27.2.2008., 1. lpp.).

(29)    OV L 160, 18.6.2011., 21. lpp.

(30)    Padomes Lēmums 2011/350/ES (2011. gada 7. marts) par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu Protokolu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par Lihtenšteinas Firstistes pievienošanos Nolīgumam starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā saistībā ar kontroles atcelšanu pie iekšējām robežām un personu pārvietošanos (OV L 160, 18.6.2011., 19. lpp.).

(31)    Padomes Lēmums 2000/365/EK (2000. gada 29. maijs) par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā (OV L 131, 1.6.2000., 43. lpp.).

(32)    Padomes Lēmums 2002/192/EK (2002. gada 28. februāris) par Īrijas lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā (OV L 64, 7.3.2002., 20. lpp.).

(33)    OV L 83, 1.4.2005., 48. lpp.

(34)    OV L 349, 25.11.2004., 1. lpp.

(35)    ABM – budžeta līdzekļu vadība pa darbības jomām, ABB – budžeta līdzekļu sadale pa darbības jomām.

(36)    Kā paredzēts Finanšu regulas 54. panta 2. punkta attiecīgi a) un b) apakšpunktā.

(37)    Skaidrojumus par pārvaldības veidiem un atsauces uz Finanšu regulu skatīt BudgWeb tīmekļa vietnē: http://www.cc.cec/budg/man/budgmanag/budgmanag_en.html .

(38)    Dif. – diferencētās apropriācijas, nedif. – nediferencētās apropriācijas.

(39)    EBTA – Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija.

(40)    Kandidātvalstis un attiecīgā gadījumā potenciālās kandidātvalstis no Rietumbalkāniem.

(41)    N gads ir gads, kurā priekšlikumu/iniciatīvu sāk īstenot.

(42)    Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās “BA” pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

(43)    N gads ir gads, kurā priekšlikumu/iniciatīvu sāk īstenot.

(44)    N gads ir gads, kurā priekšlikumu/iniciatīvu sāk īstenot.

(45)    Iznākumi ir attiecīgie produkti vai pakalpojumi (piemēram, finansēto studentu apmaiņu skaits, uzbūvēto ceļu garums kilometros utt.).

(46)    Konkrētie mērķi, kas norādīti 1.4.2. punktā.

(47)    Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās “BA” pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

(48)    AC – līgumdarbinieki, AL – vietējie darbinieki, END – norīkotie valsts eksperti, INT – aģentūras darbinieki, JED – jaunākie eksperti delegācijās.

(49)    Ārštata darbinieku pozīcijas, kuras finansē no darbības apropriācijām (kādreizējām “BA” pozīcijām).

(50)    Norādītajām tradicionālo pašu resursu (muitas nodokļi, cukura nodevas) summām jābūt neto summām, t. i., bruto summām, no kurām atskaitītas iekasēšanas izmaksas 25 % apmērā.

EIROPAS KOMISIJA

Briselē,16.5.2018

COM(2018) 303 final

PIELIKUMS

dokumentam

Eiropas Parlamenta un Padomes regula

par Eiropas imigrācijas sadarbības koordinatoru tīkla izveidi (pārstrādāta redakcija)

{SWD(2018) 197 final}

é

I PIELIKUMS

Atceltā regula un tās grozījums

_____________

II PIELIKUMS

Atbilstības tabula

_____________