EIROPAS KOMISIJA
Strasbūrā, 13.11.2018
COM(2018) 880 final
KOMISIJAS PAZIŅOJUMS
Sagatavošanās saistībā ar Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības 2019. gada 30. martā: rīcības plāns ārkārtas situācijai
This document is an excerpt from the EUR-Lex website
COMMUNICATION FROM THE COMMISSION TO THE EUROPEAN PARLIAMENT, THE EUROPEAN COUNCIL, THE COUNCIL, THE EUROPEAN CENTRAL BANK, THE EUROPEAN ECONOMIC AND SOCIAL COMMITTEE, THE COMMITTEE OF THE REGIONS AND THE EUROPEAN INVESTMENT BANK Preparing for the withdrawal of the United Kingdom from the European Union on 30 March 2019: a Contingency Action Plan
KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, EIROPADOMEI, PADOMEI, EIROPAS CENTRĀLAJAI BANKAI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI, REĢIONU KOMITEJAI UN EIROPAS INVESTĪCIJU BANKAI Sagatavošanās saistībā ar Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības 2019. gada 30. martā: rīcības plāns ārkārtas situācijai
KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, EIROPADOMEI, PADOMEI, EIROPAS CENTRĀLAJAI BANKAI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI, REĢIONU KOMITEJAI UN EIROPAS INVESTĪCIJU BANKAI Sagatavošanās saistībā ar Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības 2019. gada 30. martā: rīcības plāns ārkārtas situācijai
COM/2018/880 final
EIROPAS KOMISIJA
Strasbūrā, 13.11.2018
COM(2018) 880 final
KOMISIJAS PAZIŅOJUMS
Sagatavošanās saistībā ar Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības 2019. gada 30. martā: rīcības plāns ārkārtas situācijai
KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, EIROPADOMEI, PADOMEI, EIROPAS CENTRĀLAJAI BANKAI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI, REĢIONU KOMITEJAI UN EIROPAS INVESTĪCIJU BANKAI
Sagatavošanās saistībā ar Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības 2019. gada 30. martā: rīcības plāns ārkārtas situācijai
Eiropadome atkārtoti aicina dalībvalstis, Savienības iestādes un
visas ieinteresētās personas pastiprināt darbu, lai panāktu gatavību visos līmeņos un visiem iznākumiem.
Eiropadome (50. pants), 2018. gada 29. jūnijs 1
1.Ievads
Apvienotā Karaliste ir nolēmusi izstāties no Eiropas Savienības, izmantojot Līguma par Eiropas Savienību 50. pantā paredzēto procedūru. Komisija pauž nožēlu par šo lēmumu, bet respektē to.
Apvienotā Karaliste 2019. gada 30. martā 2 kļūs par trešo valsti. No minētā datuma uz Apvienoto Karalisti vairs neattieksies visi Savienības primārie un sekundārie tiesību akti, ja vien ratificētā izstāšanās līgumā nebūs noteikts cits datums.
Kā uzsvērts Komisijas pirmajā paziņojumā par sagatavotību Brexit 2018. gada 19. jūlijā 3 , neatkarīgi no paredzētā scenārija Apvienotās Karalistes izvēle radīs būtiskus traucējumus. Tāpēc Komisija ir konsekventi aicinājusi Eiropas iedzīvotājus, uzņēmumus un dalībvalstis sagatavoties visiem iespējamajiem scenārijiem, novērtēt attiecīgos riskus un plānot savu reakciju, lai tos mazinātu. Eiropadome 2018. gada 29. jūnijā atkārtoti aicināja dalībvalstis, Savienības iestādes un visas ieinteresētās personas pastiprināt darbu, lai panāktu gatavību visos līmeņos un visiem iznākumiem 4 .
Šā paziņojuma mērķis ir pievērsties šim uzaicinājumam, koncentrējoties uz varbūtību, ka vienošanās netiks panākta. Tajā noteiktas galvenās jomas un galvenie veicamie pasākumi, kā arī struktūra diskusijām un koordinācijai starp dalībvalstīm laikposmā no 2018. gada novembra līdz 2019. gada 29. martam.
Kopš 2017. gada maija ES un Apvienotā Karaliste risina sarunas par izstāšanās līgumu. Sarunu vedēju līmenī tika panākts progress attiecībā uz juridisko tekstu, tostarp saistībā ar režīmu pārejas periodam līdz 2020. gada 31. decembrim, un minētais tika publiskots 2018. gada 19. martā 5 . Par turpmāku progresu tika ziņots Komisijas un Apvienotās Karalistes sarunu vedēju 2018. gada 19. jūnija kopīgajā paziņojumā 6 . Eiropadome (50. pants) 2018. gada 17. oktobrī aicināja Komisiju kā Savienības sarunu vedēju turpināt centienus panākt vienošanos saskaņā ar iepriekš pieņemtajām Eiropadomes nostādnēm. Šīs sarunas turpinās, un Komisija kā Savienības sarunu vedēja ir apņēmusies panākt vienošanos par sakārtotu izstāšanos. Lai gan daudzos aspektos ir panākts progress un neraugoties uz ievērojamajiem centieniem un intensīvajām sarunām, joprojām pastāv dažas domstarpību jomas. Turklāt vienošanās panākšana ar Apvienotās Karalistes valdību negarantē, ka Apvienotā Karaliste izstāšanās līgumu līdz 2019. gada 29. martam ratificēs.
2.Nepieciešamība sagatavoties – rīcība ES līmenī
Paralēli sarunām notiek darbs, lai sagatavotos tam, ka Apvienotā Karaliste izstājas. Komisija turpinās darīt visu nepieciešamo.
Komisija ir caurskatījusi ES acquis, t. i., spēkā esošo ES tiesību aktu noteikumus, lai konstatētu, kādi noteikumi katrā konkrētajā gadījumā jāpielāgo un kādi pasākumi būs jāievieš tikai gadījumā, ja vienošanās netiks panākta. Šīs caurskates rezultātā Komisija ir iesniegusi astoņus priekšlikumus sagatavotībai tiesību aktu jomā attiecībā uz pasākumiem, kas jāpieņem neatkarīgi no tā, vai Apvienotās Karalistes izstāšanās ir sakārtota vai citāda. Šie pasākumi ir izklāstīti 1. pielikumā. Kā piemērus var minēt pielāgojumus saistībā ar transportlīdzekļu apstiprināšanas noteikumiem vai kuģu inspekcijas organizācijām, kā arī Pasaules Tirdzniecības organizācijas Eiropas Savienības preču sarakstā iekļauto tarifu kvotu sadalījumu starp Apvienoto Karalisti un ES-27. Līdztekus šim paziņojumam Komisija ir pieņēmusi pēdējos divus no šiem priekšlikumiem, proti, priekšlikumu pielāgot atsauces uz ES energoefektivitātes mērķiem (absolūtās vērtībās) 2030. gadam un priekšlikumu par vīzu noteikumiem, kas būs piemērojami Apvienotās Karalistes valstspiederīgajiem pēc Apvienotās Karalistes izstāšanās no Savienības 7 .
Turklāt ir pieņemti vai tiek gatavoti vairāki īstenošanas un deleģētie akti, kas arī ir nepieciešami jebkurā gadījumā. Kā piemēru var minēt attieksmi pret Apvienoto Karalisti statistikas datu kontekstā, ziņotāju maiņu saistībā ar ķīmisku produktu novērtēšanu no Apvienotās Karalistes uz citu dalībvalsti un zāļu tirdzniecības atļauju grozījumus. Šie pasākumi, kuri ir mērķtiecīgi un saistīti ar Brexit, ir izklāstīti 2. pielikumā.
Komisija strādā arī kopā ar attiecīgajām aģentūrām. Piemēram, ņemot vērā īpašos apstākļus aviācijas nozarē, Komisija ir aicinājusi Eiropas Aviācijas drošības aģentūru (EASA) sākt izskatīt konkrētus pieteikumus no Apvienotās Karalistes struktūrām, lai sagatavotos laikam, kad Apvienotā Karaliste nebūs dalībvalsts. Eiropas Zāļu aģentūra (EMA) ir veikusi vairākus apsekojumus un vajadzības gadījumā ir sazinājusies ar ES tirdzniecības atļauju turētājiem, lai atgādinātu par nepieciešamību veikt vajadzīgos sagatavotības pasākumus. Eiropas Ķimikāliju aģentūra (ECHA), Kopienas Augu šķirņu birojs (CPVO) un EMA ir pārdalījuši Apvienotās Karalistes regulatīvās funkcijas citām dalībvalstīm.
Turklāt Savienība veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka ES aģentūras un struktūras, kas atrodas Apvienotajā Karalistē (piemēram, Eiropas Zāļu aģentūra, Eiropas Banku iestāde, Ziemeļjūras konsultatīvā padome, Galileo Drošības uzraudzības centra rezerves vietne un Operāciju štābs), tiek pārvietotas uz ES-27 valstīm pirms izstāšanās datuma.
Savienības interesēs Komisija arī atbalsta Apvienoto Karalisti tās centienos nodrošināt pievienošanos Kopējai tranzīta konvencijai kā ārpussavienības tranzītvalstij ar nosacījumu, ka tā ir gatava izpildīt konvencijas prasības, kā arī tās pievienošanos Konvencijai par preču tirdzniecības formalitāšu vienkāršošanu. Tā paša iemesla dēļ Komisija arī atbalsta Apvienotās Karalistes pievienošanos Nolīgumam par valsts iepirkumu.
Pastāv arī citas darbības jomas, tostarp ļoti praktiski iekšējās ES sagatavotības aspekti, piemēram, datubāzu, IT sistēmu un citu saziņas un informācijas apmaiņas platformu, kurām Apvienotajai Karalistei vairs nevajadzētu būt pieejamām, atvienošana un pielāgošana.
Turklāt Komisija ir turpinājusi apspriest sagatavošanās darbus attiecībā uz izstāšanos ar ES-27 dalībvalstīm – tas atiecas gan uz vispārējo sagatavotību, gan uz īpašiem nozaru, juridiskiem un administratīviem sagatavošanās pasākumiem. Dalībvalstis un Komisija pastiprina šo darbu nozaru semināros, ko organizē Padomes darba grupa (50. pants).
3.Nepieciešamība sagatavoties – pilsoņu, uzņēmumu un dalībvalstu rīcība
Kā uzsvērts Komisijas pirmajā paziņojumā par sagatavotību Brexit 2018. gada 19. jūlijā, lai sagatavotos tam, ka Apvienotā Karaliste izstājas, ir jāstrādā kopā Eiropas Savienības, valstu, reģionālajā un vietējā līmenī, kā arī ekonomikas dalībniekiem un pilsoņiem. Lai panāktu gatavību izstāšanās faktam un mazinātu iespējamā "kraujas malas” scenārija vissliktāko ietekmi, atbildība ir jāuzņemas visiem dalībniekiem.
ES-27 dalībvalstu pasākumi
Dalībvalstis ir sākušas gatavoties Apvienotās Karalistes izstāšanās procesam, nosakot nepieciešamību pielāgot savus tiesību aktus un veikt administratīvus un praktiskus pasākumus. Šie centieni ir jāpastiprina, un to īstenošanai jāpiešķir prioritāte. Valstu pasākumi, tostarp nepieciešamo cilvēkresursu (piemēram, muitas ierēdņu un oficiālo veterinārārstu skaita) palielināšana un nepieciešamās infrastruktūras ieviešana, pielāgošana vai nostiprināšana (piemēram, ostās un lidostās), ir būtisks ārkārtas situāciju plānošanas elements.
Dalībvalstīm, tostarp to iestādēm, būs svarīga loma ES tiesību aktu īstenošanā un izpildē iepretim Apvienotajai Karalistei kā trešai valstij. Tas ietver vajadzīgo pārbaužu un kontroles veikšanu uz robežām un nepieciešamo atļauju un licenču apstrādi. Brexit nozīmēs arī jūras robežas atjaunošanu Ziemeļjūrā un Atlantijas okeāna ziemeļu daļā. Dalībvalstīm (tostarp ar reģionālo sadarbību) būs jāiegulda papildu centieni, lai nodrošinātu Savienības ūdeņos notiekošo darbību efektīvu uzraudzību un kontroli. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka šis darbs tiek pabeigts savlaicīgi, līdz izstāšanās brīdim, paturot prātā, ka šī infrastruktūra jebkurā gadījumā ir jāpielāgo vai jāpastiprina līdz iespējama pārejas perioda beigām.
Komisija sadarbojas ar dalībvalstīm, lai koordinētu pasākumus, ko tās pieņem, ar mērķi nodrošināt, ka Eiropas Savienībā gatavošanās ārkārtas situācijai norit saskanīgi un atbilst turpmāk izklāstītajiem vispārīgajiem principiem 8 . Tāpat dalībvalstīm būtu jāatturas no divpusējām sarunām un vienošanās ar Apvienoto Karalisti, kas apdraudētu ES vienotību.
Attiecībā uz vajadzību pēc finanšu līdzekļiem un/vai tehniskās palīdzības spēkā esošie valsts atbalsta noteikumi ļauj risināt problēmas, ar kurām uzņēmumi saskartos tāda Brexit gadījumā, ja vienošanās netiktu panākta. Piemēram, valsts atbalsta noteikumi ļauj sniegt konsultāciju pakalpojumus maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) vai mācību atbalstu, ko varētu izmantot, lai palīdzētu nodrošināt MVU sagatavotību (t. sk. nākotnē iespējamām muitas formalitātēm). Glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādnēs ir iekļauti noteikumi par pārstrukturēšanas pagaidu atbalsta shēmām MVU, kas varētu būt noderīgas, lai risinātu šo uzņēmumu likviditātes problēmas, kuras izraisījis Brexit. Piekļuve finansējumam ir iespējama dažādos formātos, piemēram, izmantojot valsts finansētas aizdevumu shēmas, kas ievēro atsauces likmi, vai valsts garantijas atbilstīgi paziņojumam par garantijām.
Komisija no šā brīža ir gatava sadarboties ar dalībvalstīm, kuras visvairāk skars nesakārtota izstāšanās, un izpētīt pragmatiskus un efektīvus atbalsta risinājumus saskaņā ar ES tiesību aktiem par valsts atbalstu. Komisija jo īpaši atbalstīs Īriju, meklējot risinājumus Īrijas uzņēmumu īpašajām problēmām.
Dažās jomās var darīt pieejamu arī Eiropas Savienības tehnisko un finansiālo palīdzību, piemēram, saistībā ar muitas ierēdņu apmācību saskaņā ar programmu “Muita 2020”. Citas programmas var palīdzēt īstenot līdzīgus mācību projektus sanitārās un fitosanitārās kontroles jomā. Attiecībā uz lauksaimniecību ES tiesību aktos ir paredzēti dažādi instrumenti, lai risinātu visneatliekamākās problēmas, ko rada Apvienotās Karalistes izstāšanās, jo īpaši gadījumā, ja vienošanās netiktu panākta.
Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES ietekmēs visas dalībvalstis dažādā mērā, bet visvairāk Īriju. Pamatojoties uz iepriekš aprakstītajiem principiem, Komisija ir gatava atbalstīt Īriju, lai rastu risinājumus konkrētajām problēmām. Komisija ir arī apņēmusies nodrošināt, ka tiek turpinātas pašreizējās PEACE un INTERREG programmas starp Īrijas un Ziemeļīrijas robežapgabaliem, kurās Apvienotā Karaliste ir partnere. Komisija ir iesniegusi attiecīgus priekšlikumus saistībā ar nākamo daudzgadu finanšu shēmu. Ja Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES nebūs sakārtota, Komisija uzskata, ka šis atbalsts būtu vēl vairāk jāpastiprina, jo problēmas būs jo īpaši aktuālas.
Pilsoņu un uzņēmumu rīcība
Valstu iestāžu vai ES iestāžu veiktie ārkārtas pasākumi nevar aizstāt sagatavošanos, kas jāveic katram pilsonim un uzņēmumam, lai sagatavotos tam, ka Apvienotā Karaliste izstājas. Ja būs vajadzīgas jaunas atļaujas, licences vai sertifikāti, katrs ir atbildīgs par to, lai pieteiktos savlaicīgi.
Lai palīdzētu ieinteresētajām personām sagatavoties Apvienotās Karalistes izstāšanās faktam, Komisija ir publicējusi 78 sīki izstrādātus nozaru informācijas paziņojumus par veicamajiem pasākumiem 9 . Dalībvalstīm būtu jāturpina uzrunāt iedzīvotājus un uzņēmumus, jo īpaši mazos un vidējos uzņēmumus, lai palīdzētu tiem sagatavoties izstāšanās brīdim.
4.Rīcība ārkārtas situācijā ES līmenī
Papildus iepriekš minētajiem sagatavotības pasākumiem ārkārtas rīcības plānos ir paredzēti pasākumi, kas būtu nepieciešami, lai mazinātu sekas, kuras rada Apvienotās Karalistes izstāšanās no Savienības bez izstāšanās līguma. Ja vienošanās netiks panākta, Apvienotajai Karalistei netiks vairs piemēroti visi primārie un sekundārie ES tiesību akti un izstāšanās būs spēkā no izstāšanās datuma. Izņēmuma kārtā, rīkojoties Eiropas Savienības interesēs un tās vitālo interešu aizsardzības vārdā, Komisija paredz ierobežotu skaitu ārkārtas pasākumu, lai mazinātu būtiskus traucējumus dažās šauri definētās jomās. Šie traucējumi katrā nozarē un arī starp ES-27 dalībvalstīm atšķirsies.
Lai gan sagatavošanās tam, ka Apvienotā Karaliste kļūs par trešo valsti, daudzējādā ziņā būtu tāda pati gan ar izstāšanās līgumu, kurā ir ietverts pārejas periods, gan bez tā, tai būtu jānotiek daudz ātrāk. Turklāt gadījumā, ja vienošanās netiks panākta, situācijas pēkšņums liks pieņemt dažus īpašus pasākumus.
Ārkārtas pasākumu principi
Kopumā Eiropas Savienības noteikumus, tostarp tos, kas attiecas uz iekšējā tirgus darbību, var pielāgot to teritoriālās piemērošanas jomas izmaiņām. Daudzi noteikumi tika izstrādāti, kad Eiropas Savienībā bija mazāk dalībvalstu, un tos turpināja piemērot, dalībvalstu skaitam palielinoties no sešām līdz 28. Pēc Apvienotās Karalistes izstāšanās Eiropas Savienība turpinās darboties un piemērot savus noteikumus savā teritorijā.
Vispārējai pieejai ārkārtas situācijai būtu jāatspoguļo tas, ka gadījumā, ja vienošanās netiks panākta, Apvienotajai Karalistei no 2019. gada 30. marta nebūs saistoši nekādi ES noteikumi un tā varētu strauji sākt novirzīties attālināties no tiem. Ārkārtas pasākumi tiks veikti tikai tad, ja tas būs absolūti nepieciešams un būs Eiropas Savienības un tās pilsoņu interesēs. Tas notiks ierobežotā skaitā gadījumu, kuros pašreizējie noteikumi nepiedāvā apmierinošus risinājumus, lai mazinātu vistraucējošākās sekas Eiropas Savienībai un tās pilsoņiem gadījumā, ja izstāšanās notiks bez vienošanās. Pasākumiem nevajadzētu nostādīt ES uzņēmumus neizdevīgākā stāvoklī salīdzinājumā ar to konkurentiem Apvienotajā Karalistē. Tiem nebūtu jānodrošina kompensācija uzņēmumiem, kuri nav veikuši nepieciešamos sagatavotības pasākumus, ja to konkurenti to ir izdarījuši, jo tas kropļotu vienlīdzīgus konkurences apstākļus.
Komisija uzskata, ka visos līmeņos pieņemtajiem ārkārtas pasākumiem būtu jāatbilst šādiem vispārīgiem principiem:
·ārkārtas pasākumiem nevajadzētu kopēt dublēt priekšrocības, ko sniedz dalība Savienībā, nedz arī pārejas perioda noteikumus, kā paredzēts izstāšanās līguma projektā;
·ārkārtas pasākumiem kopumā būs pagaidu raksturs, un principā tiem nevajadzētu pārsniegt 2019. gada beigas;
·Eiropas Savienība vienpusēji pieņems ārkārtas pasākumus, lai aizstāvētu savas intereses, un tādēļ Eiropas Savienība tos principā jebkurā laikā varēs atcelt;
·ārkārtas pasākumi ir jāpieņem, ievērojot Līgumos noteikto kompetenču sadalījumu un subsidiaritātes principu Eiropas Savienībā;
·valstu ārkārtas pasākumiem jābūt saderīgiem ar ES tiesību aktiem, kā arī Savienības starptautiskajām saistībām, un
·ārkārtas pasākumi nenovērsīs kavējumus, kurus būtu bijis iespējams novērst ar sagatavotības pasākumiem un attiecīgo ieinteresēto personu savlaicīgu rīcību.
5.Ārkārtas vajadzību novērtējums
Dažām politikas jomām ir jāpievērš īpaša uzmanība, ņemot vērā to nozīmi Eiropas Savienībai kopumā, tālejošās sekas, ko tajās radīs Apvienotās Karalistes nesakārtota izstāšanās, un no tā izrietošo būtisko negatīvo ietekmi uz pilsoņiem un uzņēmumiem. Komisija ir noteikusi, ka turpmāk minētās jomas ir īpaši svarīgas 10 . Darbs šajās jomās tiek virzīts uz priekšu īpaši steidzami.
Pilsoņi
Sarunās ar Apvienoto Karalisti Eiropas Savienība jau no paša sākuma ir priekšplānā izvirzījusi pilsoņus. Saskaņā ar Eiropadomes 2017. gada 29. aprīļa secinājumiem jautājumi, kas saistīti ar pilsoņiem, veido izstāšanās līguma projekta pirmo materiālo daļu. Eiropas Savienības nodoms vienmēr ir bijis tāds, ka pilsoņiem nevajadzētu ciest Brexit dēļ. Šajā nolūkā dalībvalstīm būs jāieņem dāsna nostāja attiecībā uz to Apvienotās Karalistes pilsoņu tiesībām, kuri jau dzīvo to teritorijā 11 .
ØKomisija uzskata, ka Apvienotās Karalistes pilsoņu likumīgas uzturēšanās laiks kādā ES-27 dalībvalstī pirms izstāšanās datuma būtu jāuzskata par likumīgas uzturēšanās laiku kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm saskaņā ar Direktīvu 2003/109/EK par to trešo valstu pilsoņu statusu, kuri ir kādas dalībvalsts pastāvīgie iedzīvotāji.
Tas palīdzēs Apvienotās Karalistes pilsoņiem, kas dzīvo ES-27 dalībvalstīs, iegūt pastāvīgā iedzīvotāja statusu dalībvalstī, kurā viņi dzīvo, ja viņi atbilst vajadzīgajiem nosacījumiem. Tas ļaus viņiem saņemt tādu pašu attieksmi kā pret valstspiederīgajiem attiecībā uz piekļuvi nodarbinātībai, izglītībai un galvenajiem sociālajiem pabalstiem. Tas arī ļaus viņiem izmantot ģimenes atkalapvienošanās tiesības un, ievērojot konkrētus nosacījumus, iegūt tiesības dzīvot citā Eiropas Savienības dalībvalstī.
ØKomisija arī palīdz dalībvalstīm, koordinējot to darbību jomās, kurās tām ir kompetence, lai nodrošinātu saskaņotu pieeju pilsoņu tiesību aizsardzībai. Ņemot vērā to administratīvo problēmu mērogu, ar kurām saskarsies valsts un vietējās iestādes, un lai novērstu administratīvu kavēšanos, dalībvalstīm tiek ieteikts pieņemt, ka uzturēšanās atļauju pieteikumi tiek iesniegti pirms Apvienotās Karalistes izstāšanās datuma.
Šajā sakarā Komisija atzinīgi vērtē premjerministres Mejas apliecinājumu 12 , ka pat gadījumā, ja vienošanās netiks panākta, ES pilsoņu tiesības Apvienotajā Karalistē tiks aizsargātas tādā veidā, kas līdzinās iepriekš aprakstītajam. Tagad Komisija sagaida, ka šis apliecinājums tiks oficiāli apstiprināts, lai pilsoņi to varētu izmantot. Komisijas pārstāvniecības Apvienotajā Karalistē sniedz informāciju un atvieglo juridisko konsultāciju un speciālo zināšanu sniegšanu ES-27 dalībvalstu pilsoņiem, kuri uzturas Apvienotajā Karalistē, lai palīdzētu viņiem nodrošināt savu juridisko statusu saskaņā ar Apvienotās Karalistes noteikumiem, kas būs spēkā pēc izstāšanās.
Kā minēts iepriekš, Komisija līdztekus šim paziņojumam ir pieņēmusi priekšlikumu regulai, ar ko groza Vīzu regulu 13 . Priekšlikuma mērķis ir atvieglot personu pārvietošanos starp Eiropas Savienību un Apvienoto Karalisti, atbrīvojot Apvienotās Karalistes valstspiederīgos no vīzas prasības attiecībā uz īstermiņa uzturēšanos Eiropas Savienībā, ja visu ES-27 dalībvalstu valstspiederīgie arī tiek līdzīgi atbrīvoti no Apvienotās Karalistes vīzas prasībām.
Finanšu pakalpojumi 14
Apvienotās Karalistes izstāšanās rezultātā finanšu uzņēmumi, kas reģistrēti Apvienotajā Karalistē, zaudē tiesības sniegt savus pakalpojumus ES-27 dalībvalstīs saskaņā ar ES finanšu pakalpojumu pasēm. Uz ES ekonomikas dalībnieku darbībām Apvienotajā Karalistē attieksies Apvienotās Karalistes tiesību akti.
Paziņojumos ieinteresētajām personām Komisija ir uzsvērusi, cik svarīga ir sagatavotība visiem iespējamajiem scenārijiem, tostarp gadījumam, ja vienošanās netiks panākta. Eiropas uzraudzības iestādes un Eiropas Centrālā banka, īstenojot savas uzraudzības funkcijas, kā arī vienotais uzraudzības mehānisms ir snieguši visaptverošus atzinumus un norādījumus, lai uzsvērtu vajadzību pēc sagatavotības un precizētu gaidāmās uzraudzības prasības uzņēmuma pārvietošanas gadījumā. Daudzi ES finanšu pakalpojumu uzņēmumi ir sagatavojušies scenārijam, kurā Apvienotā Karaliste vairs nav daļa no vienotā tirgus, piemēram, pielāgojot savus līgumus vai pārvietojot resursus un darbības uz ES-27 dalībvalstīm. Šī darbību pārvietošana un spēju veidošana ES-27 dalībvalstīs turpinās un būtu jāpaātrina, bet visās jomās nebūs iespējams to savlaicīgi pabeigt līdz 2019. gada martam. Lai gan tas varētu apdraudēt finanšu stabilitāti Eiropas Savienībā, riski šajā nozarē saistībā ar scenāriju, kurā vienošanās netiek panākta, ir būtiski samazinājušies.
Piemēram, daudzas apdrošināšanas sabiedrības ir veikušas pasākumus, tostarp pārceļot līgumus, izveidojot filiāles un meitasuzņēmumus vai apvienojoties ar ES-27 dalībvalstu uzņēmumiem, lai varētu turpināt sniegt pakalpojumus saviem klientiem. Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestāde (EAAPI) sadarbojas ar valstu iestādēm, lai novērstu atlikušos riskus dažiem ES-27 dalībvalstu apdrošinājuma ņēmējiem 15 .
Ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumi bez tīrvērtes starp ES un Apvienotās Karalistes darījumu partneriem principā paliks spēkā un izpildāmi līdz to termiņa beigām. Šķiet, ka nav nekādu vispārēju problēmu saistībā ar līguma izpildi gadījumā, ja vienošanās netiktu panākta. Tomēr dažos tā sauktajos dzīves cikla pasākumos (piemēram, līguma grozījumiem, pagarinājumam un pārjaunošanai) atsevišķos gadījumos var būt nepieciešama atļauja vai atbrīvojums, ņemot vērā to, ka darījumu partneris vairs nav ES uzņēmums 16 . Tirgus dalībnieki tiek aicināti turpināt gatavoties šai situācijai, pārceļot līgumus un pieprasot attiecīgās atļaujas.
Ņemot vērā šo novērtējumu, Komisija neuzskata, ka šajās divās jomās ir nepieciešami ārkārtas pasākumi.
ØAttiecībā uz atvasinātajiem instrumentiem, kuriem veikta tīrvērte, šķiet, ka gadījumā, ja vienošanās netiktu panākta, finanšu stabilitāte varētu būt pakļauta riskiem, kas izriet no ES tīrvērtes dalībnieku pozīciju nesakārtotas slēgšanas pie Apvienotās Karalistes centrālajiem darījumu partneriem. Varētu pastāvēt arī iespējami riski saistībā ar konkrētiem pakalpojumiem, kurus Savienības ekonomikas dalībniekiem sniedz Apvienotās Karalistes centrālie vērtspapīru depozitāriji un kurus nevar aizstāt īstermiņā. Šajās jomās pastāvošās līdzvērtības sistēmas nodrošina piemērotus instrumentus, kurus var ātri ieviest. Šajā sakarā būtu jāizmanto laiks, kas atlicis līdz 2019. gada 30. martam. Ja Komisijai būs jārīkojas, tā to darīs tikai tik lielā mērā, cik ir nepieciešams, lai novērstu finanšu stabilitātes riskus, kas izriet no izstāšanās bez līguma, ievērojot stingrus nosacījumus un piemērojot ierobežotu ilgumu. Ja vienošanās netiks panākta, Komisija pieņems pagaidu un nosacītus lēmumus par līdzvērtību, lai nodrošinātu, ka centrālā mijieskaita un depozitāriju pakalpojumi netiek pārtraukti 17 . Šos lēmumus papildinās, atzīstot Apvienotajā Karalistē izvietotās infrastruktūras, kuras tādēļ tiek mudinātas iepriekš iesniegt pieteikumu Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei (ESMA) to atzīšanai.
Visbeidzot, Eiropas uzraudzības iestādes tiek aicinātas sākt sagatavot sadarbības mehānismus ar Apvienotās Karalistes uzraudzības iestādēm, lai nodrošinātu, ka informācijas apmaiņa saistībā ar finanšu iestādēm un dalībniekiem ir iespējama uzreiz pēc izstāšanās datuma, ja vienošanās netiktu panākta.
Gaisa transports 18
Gaisa transporta jomā, ja Apvienotā Karaliste izstātos bez izstāšanās datumā spēkā esošas vienošanās un ja tirgus dalībnieki nenoslēgtu nepieciešamas un iespējamas alternatīvas vienošanās, tiktu pēkšņi pārtraukta gaisa satiksme starp Apvienoto Karalisti un Eiropas Savienību sakarā ar satiksmes tiesību neesamību un/vai darbības licences vai aviācijas drošības sertifikāta spēkā neesamību.
ØAttiecībā uz satiksmes tiesībām Komisija ierosinās pasākumus, lai nodrošinātu, ka Apvienotās Karalistes gaisa pārvadātājiem tiktu atļauts lidot pāri Eiropas Savienības teritorijai, veikt tehniskas apstāšanās (piemēram, degvielas uzpildi bez pasažieru iekāpšanas/izkāpšanas), kā arī nolaisties Eiropas Savienībā un lidot atpakaļ uz Apvienoto Karalisti. Uz minētajiem pasākumiem attiektos nosacījums, ka Apvienotā Karaliste Eiropas Savienības gaisa pārvadātājiem piemēro līdzvērtīgus pasākumus.
ØAttiecībā uz aviācijas drošību dažiem aeronavigācijas ražojumiem (“tipa sertifikāts”) un uzņēmumiem (“organizācijas apstiprinājums”) Eiropas Aviācijas drošības iestāde (EASA) varēs izdot sertifikātus tikai tad, kad Apvienotā Karaliste būs kļuvusi par trešo valsti. Komisija ierosinās pasākumus, lai uz ierobežotu laiku nodrošinātu šādu sertifikātu nepārtrauktu derīgumu. Uz šiem pasākumiem attieksies nosacījums, ka Apvienotā Karaliste piemēro līdzīgus pasākumus. Tāpat Komisija ierosinās pasākumus, lai nodrošinātu, ka detaļas un ierīces, kas laistas Savienības tirgū pirms izstāšanās datuma, pamatojoties uz Apvienotās Karalistes Civilās aviācijas iestādes sertificētas juridiskas vai fiziskas personas izdotu sertifikātu, joprojām konkrētos apstākļos var izmantot.
ØKomisija veiks pasākumus, lai nodrošinātu, ka pasažierus un viņu rokas bagāžu, kuri lido no Apvienotās Karalistes tranzītā caur ES-27 dalībvalstu lidostām, joprojām atbrīvo no otrās drošības pārbaudes, piemērojot tā saukto “vienas pieturas drošības” sistēmu 19 .
Attiecībā uz ES tiesību aktu prasību, ka ES juridiskām vai fiziskām personām jāpieder lielākajai daļai gaisa pārvadātāja un tam jāatrodas minēto personu kontrolē, Komisija uzsver, ka ir būtiski, lai uzņēmumi, kas vēlas tikt atzīti par ES gaisa pārvadātājiem, veiktu visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka tie 2019. gada 30. martā atbilst šai prasībai.
Autotransports 20
Attiecībā uz autotransportu gadījumā, ja vienošanās netiek panākta, no izstāšanās datuma Apvienotās Karalistes pārvadātājiem būtu tiesības piekļūt tirgum tikai ar atļaujām, kuras tiek piedāvātas atbilstīgi Eiropas Transporta ministru konferencei (ECMT), un tas nozīmētu ievērojami mazāku satiksmi nekā pašlaik starp Savienību un Apvienoto Karalisti. Pašlaik spēkā esošajos ES tiesību aktos nav paredzēts mehānisms, lai paplašinātu Kopienas licences, kas pārvadātājiem Eiropas Savienībā piešķir plašākas piekļuves tiesības.
Muita 21
Ja vienošanās netiek panākta, no izstāšanās datuma preces, ko ieved Eiropas Savienībā no Apvienotās Karalistes, tiks uzskatītas par importu, un preces, ko Eiropas Savienība izvedīs uz Apvienoto Karalisti, tiks uzskatītas par eksportu. Saskaņā ar Eiropas Savienības saistībām atbilstīgi Pasaules Tirdzniecības organizācijas noteikumiem tiks piemēroti visi attiecīgie ES tiesību akti par importētām precēm un eksportētām precēm, tostarp dažu nodokļu un nodevu iekasēšana (piemēram, muitas nodokļi, pievienotās vērtības nodoklis un akcīzes nodoklis). Būs nepieciešamas arī muitas deklarācijas, kas jāiesniedz muitas dienestiem, kā arī tiks piemērota iespēja kontrolēt sūtījumus.
ØKomisija aicina dalībvalstis veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai gadījumā, ja vienošanās netiek panākta, 2019. gada 30. martā visam importam no Apvienotās Karalistes un visam eksportam uz Apvienoto Karalisti varētu piemērot Savienības Muitas kodeksu un attiecīgos noteikumus par netiešajiem nodokļiem. Muitas dienesti var dot atļaujas izmantot tirdzniecības veicināšanas pasākumus, kas paredzēti Savienības Muitas kodeksā, ja ekonomikas dalībnieki tās pieprasa, ievērojot attiecīgās prasības. Nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus un netraucētas tirdzniecības plūsmas būs īpaši sarežģīti apgabalos, kur ar Apvienoto Karalisti ir visblīvākā preču plūsma. Komisija strādā kopā ar dalībvalstīm, lai palīdzētu rast risinājumus, pilnībā ievērojot pašreizējo tiesisko regulējumu.
Sanitārās/fitosanitārās prasības 22
Ja vienošanās netiks panākta, no izstāšanās datuma tiks aizliegta daudzu tādu preču un dzīvnieku ievešana, uz kuriem attiecas sanitārie un fitosanitārie (SFS) noteikumi, ja vien Apvienotā Karaliste ES tiesību aktos netiks iekļauta kā atļauju saņēmusi trešā valsts.
ØPamatojoties uz ES tiesību aktiem veterinārijas jomā, Komisija, ja tas būs pamatoti, īsā laikā iekļaus 23 Apvienoto Karalisti, ja būs izpildīti visi piemērojamie nosacījumi, lai atļautu ievest dzīvus dzīvniekus un dzīvnieku izcelsmes produktus no Apvienotās Karalistes Eiropas Savienībā 24 .
Tomēr, pat ja Apvienotā Karaliste būs iekļauta sarakstā, tiks pieprasīts izpildīt stingrus ar veselību saistītus importa nosacījumus, kurus piemēro trešām valstīm, un šim importam dalībvalstu iestādēm robežkontroles punktos būs jāveic sanitārā un fitosanitārā kontrole, kas ir dalībvalstu kompetencē. Komisija, apstiprinot jaunus vai paplašinātus robežkontroles punktus ES-27 dalībvalstīs, ņems vērā piemērojamajos ES tiesību aktos paredzētās elastības iespējas.
Personas dati 25
Ja vienošanās netiks panākta, no izstāšanās datuma personas datu nosūtīšana uz Apvienoto Karalisti tiks pakļauta noteikumiem par starptautisku nosūtīšanu, piemērojot Vispārīgo datu aizsardzības Regulu (ES) 2016/679, Direktīvu (ES) 2016/680 saistībā ar tiesībaizsardzības nozari un Regulu (EK) Nr. 45/2001 26 saistībā ar Eiropas Savienības iestādēm un struktūrām.
Vispārīgā datu aizsardzības regula, Direktīva (ES) 2016/680 un Regula (EK) Nr. 45/2001 ietver plašu instrumentu klāstu datu nosūtīšanai uz trešām valstīm. Tas jo īpaši ietver t. s. „atbilstošas garantijas” (piemēram, Komisijas apstiprinātas līguma standartklauzulas, saistošus uzņēmumu noteikumus, administratīvas vienošanās), ko var izmantot gan privātais sektors, gan publiskās iestādes.
Turklāt visi trīs iepriekš minētie tiesību akti ietver vairākas atkāpes īpašām situācijām, kurās tiek pieļauta datu nosūtīšana, pat ja nav atbilstošu garantiju, piemēram, ja datu subjekts līguma izpildei ir devis nepārprotamu piekrišanu, līguma izpildei, likumīgu prasību izpildei vai būtisku sabiedrības interešu dēļ. Tie ir tie paši instrumenti, kurus izmanto ar lielāko daļu pasaules valstu, attiecībā uz kurām nav pieņemts lēmums par aizsardzības līmeņa pietiekamību.
Ņemot vērā iespējas, kas pieejamas saskaņā ar minētajiem tiesību aktiem, lēmuma par aizsardzības līmeņa pietiekamību pieņemšana neietilpst Komisijas ārkārtas pasākumu plānošanā.
ES klimata politika
Ja vienošanās netiks panākta, no izstāšanās datuma uz Apvienoto Karalisti vairs neattieksies un Apvienotajā Karalistē vairs netiks piemēroti visi attiecīgie ES tiesību akti par klimata pārmaiņām (ES emisiju tirdzniecība, fluorētas siltumnīcefekta gāzes un citi). Attiecībā uz ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu Komisija cieši uzraudzīs sistēmas pienācīgu darbību izstāšanās kontekstā. Komisija veiks nepieciešamos pasākumus, lai saglabātu šā mehānisma integritāti, tostarp, iespējams, uz laiku apturot izsoles un bezmaksas kvotu piešķiršanas/apmaiņas procesus attiecībā uz Apvienoto Karalisti.
Lai nodrošinātu fluorēto siltumnīcefekta gāzu kvotu sistēmas darbību, ja līdz 2019. gada martam nebūs ratificēta izstāšanās līguma, 2019. gada kvotu piešķiršanā vairs nebūtu jāņem vērā Apvienotajā Karalistē likumīgi esošie gāzu daudzumi, ko Apvienotās Karalistes uzņēmumi likumīgi laiduši iekšzemes tirgū, jo pēc izstāšanās ES tirgus būs mazāks.
ØKomisija grozīs Apvienotās Karalistes uzņēmumu atsauces vērtības, kas ir pamatā 2019. gada fluorēto siltumnīcefekta gāzu kvotu piešķiršanai, pamatojoties uz to deklarētajām darbībām ES-27 dalībvalstīs un izslēdzot kvotas, kuru pamatā ir to deklarētās iekšzemes darbības Apvienotajā Karalistē 27 .
6.Turpmākie pasākumi saistībā ar ārkārtas stāvokli
Sarunas starp Eiropas Savienību un Apvienoto Karalisti par izstāšanās līgumu turpinās, un Komisija šajā procesā joprojām ir apņēmības pilna.
Tomēr, tuvojoties Apvienotās Karalistes izstāšanās datumam, ir jāvirzās uz priekšu, sagatavojoties visiem iespējamajiem iznākumiem. Iepriekš aprakstītajām ārkārtas darbībām ir vajadzīga ļoti cieša koordinācija visos līmeņos – Eiropas Savienības, valsts un vietējā līmenī – un ieinteresēto personu rīcība. Šajā paziņojumā Komisija ir izklāstījusi galvenās darbības, kas jāveic būtiskajās jomās 28 .
Komisija uzsver, ka daži pasākumi ietver negrozāmas procesuālas prasības to pieņemšanai, jo īpaši attiecībā uz tiesību aktiem, saistībā ar kuriem Līgumu 1. un 2. protokolā ir paredzēts astoņu nedēļu laikposms apspriedēm ar valstu parlamentiem. Tāpat uz deleģētajiem aktiem attiecas obligāta pārbaude Eiropas Parlamentā un Padomē, kuru visos gadījumos nevar paātrināt.
Nepieciešamo tiesību aktu savlaicīgai pieņemšanai vajadzīga visu iesaistīto ES iestāžu pilnīga sadarbība, lai izvairītos no kavējumiem ar Brexit nesaistītu apsvērumu dēļ.
Minimālie termiņi otrā līmeņa tiesību aktiem, kurus Komisija ir pilnvarota pieņemt, ir izklāstīti 5. pielikumā.
Ņemot to vērā, Komisija plāno:
·ierosināt visus nepieciešamos tiesību aktus un pieņemt visus deleģētos aktus līdz 2018. gada 31. decembrim.
·Tiesību aktu gadījumā tam būtu jādod Eiropas Parlamentam un Padomei laiks, kas vajadzīgs, lai pabeigtu parasto likumdošanas procedūru pirms pašreizējā sasaukuma plenārsēdes 2019. gada martā un varētu īstenot savas kontroles funkcijas attiecībā uz deleģētajiem aktiem;
·vēlākais līdz 2019. gada 15. februārim iesniegt balsošanai kompetentajās komitejās visus vajadzīgos īstenošanas aktu projektus.
Šajā laikposmā Komisija nodrošinās pienācīgu koordināciju starp dalībvalstīm. Šajā nolūkā Padomes darba grupa (50. pants) 2018. gada novembrī un decembrī organizēs vairākas nozaru sanāksmes, kurās piedalīsies ES-27 dalībvalstu un attiecīgo valsts pārvaldes iestāžu Brexit sagatavotības koordinatori, sk. 6. pielikumu. Šie sagatavotībai veltītie semināri būs iespēja kopīgi novērtēt situāciju attiecībā uz sagatavotību un novērtēt, kādās jomās ieinteresētajām personām, valstu pārvaldes iestādēm un ES līmenī būtu jāveic papildu pasākumi. Komisija tik bieži, cik vajadzīgs piedalīsies Eiropas Parlamenta un Padomes sanāksmēs par sagatavotības jautājumiem.
Vajadzība pēc vienotas un koordinētas ES-27 dalībvalstu pieejas
Komisija aicina dalībvalstis saglabāt vienotību šajā vēl nepieredzētajā izstāšanās procesā, turpinot demonstrēt apņēmību un solidaritāti, kas ir raksturojusi Eiropas Savienības nostāju sarunu gaitā, un saglabāt ticību, ka tiks īstenots kolektīvais ārkārtas rīcības plāns saskaņā ar ierosināto grafiku un pamatojoties uz šeit ierosināto plānu. Komisija norāda, ka divpusēji risinājumi būtu vai nu nesaderīgi ar kompetenču sadalījumu Eiropas Savienībā, vai arī, pat ja tie būtu saderīgi ar kompetenču sadalījumu, galu galā apdraudētu Eiropas Savienības integritāti, negatīvi ietekmējot pilsoņus, uzņēmumus un publiskās iestādes.
Izstāšanās līguma projekts ir labākā izvēle attiecībā uz izstāšanos. Ja izstāšanās līguma nebūs, Eiropas Savienība rīkosies, lai aizsargātu savas intereses, un tai būtu jāieņem vienota un koordinēta pieeja visās jomās.
https://www.consilium.europa.eu/media/35966/29-euco-art50-conclusions-en.pdf .
Apvienotā Karaliste 2017. gada 29. martā iesniedza paziņojumu par nodomu izstāties no Savienības saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 50. pantu. Tas nozīmē – ja vien ratificētā izstāšanās līgumā nav noteikts cits datums vai ja, ievērojot Līguma par Eiropas Savienību 50. panta 3. punktu, Eiropadome, vienojoties ar Apvienoto Karalisti, vienprātīgi nenolemj, ka Līgumu piemērošana tiks pārtraukta vēlāk, visi Savienības primārie un sekundārie tiesību akti Apvienotajai Karalistei vairs netiks piemēroti no 2019. gada 30. marta plkst. 00.00 (pēc Viduseiropas laika). Pašlaik Komisija nav saņēmusi nekādas norādes, ka Apvienotā Karaliste varētu pieprasīt pagarināt tās dalību ES.
COM(2018) 556 final/2.
https://www.consilium.europa.eu/media/35966/29-euco-art50-conclusions-en.pdf
https://ec.europa.eu/commission/publications/draft-agreement-withdrawal-united-kingdom-great-britain-and-northern-ireland-european-union-and-european-atomic-energy-community-0_en . https://ec.europa.eu/commission/sites/beta-political/files/draft_agreement_coloured.pdf
https://ec.europa.eu/commission/sites/beta-political/files/joint_statement.pdf
Sk. turpmāk sadaļu par pilsoņiem.
Sk. 4. iedaļu.
Pilns saraksts ir pieejams 3. pielikumā.
Saraksts neskar papildu darbības, kas varētu būt vajadzīgas vēlāk.
Attiecībā uz Apvienotās Karalistes pilsoņiem, kuri izstāšanās brīdī dzīvo ES-27 dalībvalstīs, dalībvalstīm būs jāapstrādā un jāizsniedz dokumenti, kas paredzēti trešo valstu valstspiederīgajiem. Lai turpinātu dzīvot un strādāt kādā ES-27 dalībvalstī, šiem Apvienotās Karalistes pilsoņiem būs vajadzīga uzturēšanās atļauja, ko izdevušas valsts migrācijas iestādes.
https://www.gov.uk/government/news/pm-brexit-negotiations-statement-21-september-2018.
COM (2018) 745.
Komisijas paziņojumi ieinteresētajām personām, kas publicēti šajā jomā, ir pieejami: https://ec.europa.eu/info/brexit/brexit-preparedness/preparedness-notices_lv#fisma .
Sk. arī EAAPI 2018. gada 5. novembra paziņojumu: https://eiopa.europa.eu/Pages/News/EIOPA-calls-for-immediate-action-to-ensure-service-continuity-in-cross-border-insurance-.aspx.
Lai atvieglotu ilgtermiņa līgumu pārcelšanu uz Eiropas Savienību, 2018. gada 8. novembrī Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde (ESMA) iesniedza Komisijai apstiprināšanai tehnisko standartu projektu, kas nodrošina, ka pēc pārcelšanas šādiem līgumiem piemēro vienu un to pašu regulatīvo režīmu.
Šiem pasākumiem piemērojams nosacījums par dalībvalstu labvēlīgu balsojumu kompetentajā komitejā.
Komisijas paziņojumi ieinteresētajām personām, kas publicēti šajā jomā, ir pieejami: https://ec.europa.eu/info/brexit/brexit-preparedness/preparedness-notices_lv#move
Šim pasākumam piemērojams nosacījums par dalībvalstu labvēlīgu balsojumu kompetentajā komitejā.
Komisijas paziņojumi ieinteresētajām personām, kas publicēti šajā jomā, ir pieejami: https://ec.europa.eu/info/brexit/brexit-preparedness/preparedness-notices_lv#move
Komisijas paziņojumi ieinteresētajām personām, kas publicēti šajā jomā, ir pieejami: https://ec.europa.eu/info/brexit/brexit-preparedness/preparedness-notices_lv#tradetaxud
Komisijas paziņojumi ieinteresētajām personām, kas publicēti šajā jomā, ir pieejami šādā tīmekļa vietnē: https://ec.europa.eu/info/brexit/brexit-preparedness/preparedness-notices_lv#sante
Iekļaušanai piemērojams nosacījums par dalībvalstu labvēlīgu balsojumu kompetentajā komitejā.
Komisija norāda, ka Apvienotās Karalistes valdība 2018. gada 24. septembrī izdeva norādījumus par “dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu importu, ja nav Brexit vienošanās”, kuros teikts, ka “dienā, kad Apvienotā Karaliste izstāsies no ES, nenotiks nekādas izmaiņas saistībā ar pašreizējo importa kontroli vai prasībām attiecībā uz paziņojumiem par dzīvu dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu importu tieši no ES.”
Komisijas paziņojums ieinteresētajām personām, kas publicēts šajā jomā, ir pieejami šādā tīmekļa vietnē: https://ec.europa.eu/info/sites/info/files/file_import/data_protection_lv.pdf .
Vai tā aizstājējinstrumentu, tiklīdz tas būs stājies spēkā.
Šim pasākumam piemērojams nosacījums par dalībvalstu labvēlīgu balsojumu kompetentajā komitejā.
Pārskats sniegts 4. pielikumā.
EIROPAS KOMISIJA
Strasbūrā, 13.11.2018
COM(2018) 880 final
PIELIKUMI
dokumentam
KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, EIROPADOMEI, PADOMEI, EIROPAS CENTRĀLAJAI BANKAI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI, REĢIONU KOMITEJAI UN EIROPAS INVESTĪCIJU BANKAI
Sagatavošanās saistībā ar Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības 2019. gada 30. martā: rīcības plāns ārkārtas situācijai
1. PIELIKUMS
TIESĪBU AKTU PRIEKŠLIKUMI
BREXIT SAGATAVOTĪBAS VAJADZĪBĀM
(stāvoklis 2018. gada 13. novembrī)
Politikas joma |
Ierosinātie juridiskie grozījumi |
Pašreizējais stāvoklis |
AGRI-TRADE |
||
Tarifa kvotas |
Priekšlikums COM(2018) 312 final, pieņemts 22.5.2018. Regula ļautu sadalīt tarifa kvotas starp ES-27 dalībvalstīm un Apvienoto Karalisti, ja nav vienošanās ar Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) dalībvalstīm par konkrētām tarifa kvotām. Priekšlikumam ir pievienots priekšlikums Padomes lēmumam, ar ko Komisijai atļauj risināt sarunas PTO par jaunām tarifa kvotām, pamatojoties uz Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību (GATT) XXVIII pantu. |
Ne Parlaments, ne Padome pilnvarojumu vēl nav pieņēmuši. |
FISMA |
||
Banku nozare – aģentūras pārvietošana |
Priekšlikums COM(2017) 734 final, pieņemts 29.11.2017. Priekšlikums apstiprina Eiropas Banku iestādes pārvietošanu no Londonas uz Parīzi. |
Pieņemts 2018. gada 9. novembrī. |
GROW |
|||
Iekšējais tirgus – tipa apstiprinājums |
Priekšlikums COM(2018) 397 final, pieņemts 4.6.2018. Priekšlikums ļaus ražotājiem, kam ir tipa apstiprinājumi, kurus izdevusi Apvienotās Karalistes tipa apstiprinātāja iestāde, iesniegt pieteikumu uz tiem pašiem tipiem ES-27 dalībvalstu tipa apstiprinātājās iestādēs. |
Padome 2018. gada oktobrī pieņēma pilnvarojumu sākt trialogus. Pilnvarojumu sākt trialogus paredzēts pieņemt Parlamenta plenārsēdē 2018. gada 12.–15. novembrī. |
MOVE |
||
Eiropas komunikāciju tīkli |
Priekšlikums COM(2018) 568 final, pieņemts 1.8.2018. Priekšlikums paredz izveidot jaunu jūras maršrutu, kas savienotu Īriju ar Ziemeļjūras–Vidusjūras koridora kontinentālo daļu. |
Ne Parlaments, ne Padome pilnvarojumu vēl nav pieņēmuši. |
Jūras transports – kuģu inspekcijas |
Priekšlikums COM(2018) 567 final, pieņemts 1.8.2018. Priekšlikums attiecas uz Apvienotās Karalistes atbalstītāja statusa nodošanu kādai ES-27 dalībvalstij, lai veicinātu atzīto organizāciju periodisko novērtējumu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 391/2009 8. pantu. |
Ne Parlaments, ne Padome pilnvarojumu vēl nav pieņēmuši. |
SANTE |
||
Zāles – aģentūras pārvietošana |
Priekšlikums COM(2017) 735 final, pieņemts 29.11.2017. Priekšlikums apstiprina Eiropas Zāļu aģentūras pārvietošanu no Londonas uz Amsterdamu. |
Pieņemts 2018. gada 9. novembrī. |
ENER |
||
Energoefektivitāte – mērķi |
Priekšlikums COM(2018) 744 final, pieņemts 13.11.2018. Priekšlikums groza Direktīvu 2012/27/ES par energoefektivitāti (COM(2016) 761) un Priekšlikumu par Enerģētikas savienības pārvaldību (COM(2016) 759 final/2). |
|
HOME |
||
Vīzas |
Priekšlikums COM(2018) 745 final, pieņemts 13.11.2018. Priekšlikums groza Regulu (EK) Nr. 539/2001, ar ko izveido to trešo valstu sarakstu, kuru pilsoņiem, šķērsojot dalībvalstu ārējās robežas, ir jābūt vīzām, kā arī to trešo valstu sarakstu, uz kuru pilsoņiem šī prasība neattiecas. |
2. PIELIKUMS
PLĀNOTO SAGATAVOTĪBAS PASĀKUMU SARAKSTS
(izņemot 1. pielikumā uzskaitītos tiesību aktu priekšlikumus)
Politikas joma |
Akta veids |
Komisijas rīcība |
AGRI |
||
Tarifa kvotas |
Īstenošanas akts |
Komisijas īstenošanas regula, ar ko sadala tarifa kvotas, kas iekļautas Savienības PTO sarakstā |
Tarifa kvotas |
Īstenošanas akts |
Komisijas īstenošanas regula, ar ko groza daudzumus katrai tarifa kvotai, kura tiek pārvaldīta rindas kārtībā. |
Tarifa kvotas |
Īstenošanas akts |
Komisijas īstenošanas akts, ar ko groza daudzumus katrai tarifa kvotai, kura tiek pārvaldīta ar attiecīgām licencēm, un paredz pārejas noteikumus |
Attālu un salu reģionu īpašo attīstības problēmu pārvarēšanas programma (POSEI) |
Īstenošanas akts |
Komisijas īstenošanas regula, ar ko groza Īstenošanas regulas (ES) Nr. 180/2014 II–VI pielikumu, lai atspoguļotu tirdzniecības plūsmas starp ES tālākajiem reģioniem un Apvienoto Karalisti |
CLIMA |
||
Fluorētas siltumnīcefekta gāzes |
Īstenošanas akts |
Komisijas īstenošanas lēmums, ar ko groza Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1191/2014, lai nodalītu (ES-27/AK) ziņošanu par fluorētu siltumnīcefekta gāzu pārdošanu |
Emisiju tirdzniecības sistēma |
Deleģētais akts |
Komisijas deleģētā regula, ar ko groza Regulu (ES) Nr. 389/2013 attiecībā uz Apvienotās Karalistes kvotu atzīmēšanu |
Emisiju tirdzniecības sistēma – aviācija |
Autonoms Komisijas akts |
Komisijas regula, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 748/2009, lai mainītu administrējošo dalībvalsti, ja šo lomu pašlaik pilda Apvienotā Karaliste |
STATISTIKA |
||
Maksājumu bilances statistika |
Deleģētais akts |
Komisijas deleģētā regula, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 184/2005, lai atjauninātu ES kopsavilkuma rādītāju sastāvu |
Tūrisma statistika |
Deleģētais akts |
Komisijas deleģētā regula, ar ko groza Regulu (ES) Nr. 692/2011 attiecībā uz tūrisma statistikas ziņošanu un izklāstu |
GROW |
||
Kopējā tirdzniecības politika |
Padomes lēmums |
Komisijas priekšlikums Padomes lēmumam, ar ko nosaka nostāju, kura Eiropas Savienības vārdā jāieņem Publiskā iepirkuma komitejā par Apvienotās Karalistes pievienošanos Nolīgumam par valsts iepirkumu |
Galileo |
Īstenošanas akts |
Komisijas īstenošanas lēmums, ar ko groza Lēmumu 2016/413, lai pārvietotu pašlaik Folklenda salās un Debesbraukšanas salā esošās zemes stacijas |
PĒTNIECĪBA |
||
Eiropas pētniecības infrastruktūras konsorciji |
Īstenošanas
|
Komisijas īstenošanas lēmumi, ar kuriem groza lēmumus, ar ko izveido Eiropas pētniecības infrastruktūras konsorcijus (ERIC), lai pārceltu mītnes, kuras pašlaik atrodas Apvienotajā Karalistē |
SANTE |
||
Cilvēkiem paredzētas zāles |
Īstenošanas akti |
Komisijas īstenošanas lēmumi, ar ko groza tirdzniecības atļaujas zālēm, lai atjauninātu tirdzniecības atļauju, ja pašlaik Apvienotajā Karalistē veicamās funkcijas jāveic ES |
Veterinārās zāles |
Īstenošanas akti |
Komisijas īstenošanas lēmumi, ar ko groza tirdzniecības atļaujas veterinārajām zālēm, lai atjauninātu tirdzniecības atļauju, ja pašlaik Apvienotajā Karalistē veicamās funkcijas jāveic ES |
ĢMO |
Īstenošanas akti |
Komisijas īstenošanas lēmumi, ar ko groza tirdzniecības atļaujas ģenētiski modificētas pārtikas un barības laišanai tirgū, ja atļaujas turētājs pašlaik veic uzņēmējdarbību Apvienotajā Karalistē |
Biocīdi |
Deleģētais akts |
Komisijas deleģētā regula, ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 1062/2014, lai mainītu kompetento iestādi, kas veic novērtēšanu, ja šo uzdevumu pašlaik pilda no Apvienotās Karalistes |
Augu aizsardzības līdzekļi |
Īstenošanas akts |
Komisijas deleģētā regula, ar kuru groza Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 686/2012, lai mainītu ziņotāju dalībvalsti, ja šo uzdevumu pašlaik veic Apvienotā Karaliste |
Barības piedevas |
Īstenošanas akti |
Komisijas īstenošanas regula, ar ko groza tirdzniecības atļaujas barības piedevām, ja atļaujas turētājs pašlaik veic uzņēmējdarbību Apvienotajā Karalistē |
3. PIELIKUMS
KOMISIJAS PAZIŅOJUMU IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM SARAKSTS
Brexit paziņojumi par gatavību, ko Komisijas dienesti publicējuši par katru tematu 1
(stāvoklis 2018. gada 13. novembrī)
Temats |
|
PRECES |
|
1. |
Rūpniecības ražojumi |
2. |
Zāles (cilvēkiem paredzētās/veterinārās) |
3. |
Jautājumi un atbildes par zālēm |
4. |
Augu aizsardzības līdzekļi |
5. |
Jautājumi un atbildes par augu aizsardzības līdzekļiem un pesticīdu atliekām |
6. |
Biocīdi |
7. |
Jautājumi un atbildes par biocīdiem |
8. |
Autotransporta līdzekļi |
9. |
Lauksaimniecības un mežsaimniecības transportlīdzekļi, divu vai trīs riteņu transportlīdzekļi un kvadricikli, autoceļiem neparedzēta mobilā tehnika |
10. |
Rūpnieciskās ķīmiskās vielas (REACH) (publicējusi ECHA) |
11. |
Mazgāšanas līdzekļi |
12. |
Mēslošanas līdzekļi |
13. |
Pirotehnikas izstrādājumi |
14. |
Civilām vajadzībām paredzētas sprāgstvielas |
15. |
Ekomarķējums |
16. |
Atkritumi |
PĀRTIKA, BARĪBA, AUGI, VETERINĀRIE JAUTĀJUMI |
|
17. |
Pārtika un bioloģiskā ražošana |
18. |
Dzīvnieku barība |
19. |
ĢMO |
20. |
Dabiskie minerālūdeņi |
21. |
Augu reproduktīvais materiāls |
22. |
Dzīvnieku selekcija/zootehnika |
23. |
Dzīvnieku veselība |
24. |
Augu veselība |
MUITA UN NETIEŠIE NODOKĻI, IMPORTA/EKSPORTA LICENCES |
|
25. |
PVN, akcīze, muita |
26. |
Izcelsmes noteikumi |
27. |
PVN |
28. |
Importa/eksporta licences |
29. |
Apdraudēto sugu īpatņi (CITES) |
30. |
Kokmateriālu imports |
31. |
Muitas darbs intelektuālā īpašuma tiesību īstenošanā |
FINANŠU PAKALPOJUMI |
|
32. |
Tiesību aktos noteiktā revīzija |
33. |
Kredītreitinga aģentūras |
34. |
Aktīvu pārvaldība |
35. |
Pēctirdzniecības pakalpojumi |
36. |
Ieguldījumu pakalpojumi |
37. |
Banku un maksājumu pakalpojumi |
38. |
(Pār)apdrošināšana |
39. |
Arodpensiju kapitāla institūcijas |
CIVILTIESĪBAS, UZŅĒMĒJDARBĪBAS TIESĪBAS, PATĒRĒTĀJU TIESĪBU AIZSARDZĪBA, DATU AIZSARDZĪBA |
|
40. |
Personas datu aizsardzība |
41. |
Uzņēmējdarbības tiesības |
42. |
Starptautiskās privāttiesības |
43. |
Patērētāju tiesību aizsardzība un pasažieru tiesības |
INTELEKTUĀLAIS ĪPAŠUMS |
|
44. |
Preču zīmes un Kopienas dizainparaugi |
45. |
Augu šķirnes |
46. |
Autortiesības |
47. |
Papildu aizsardzības sertifikāts |
PROFESIONĀLĀ KVALIFIKĀCIJA |
|
48. |
Profesionālā kvalifikācija |
49. |
Kautuvju darbinieku kvalifikācija |
50. |
Dzīvnieku pārvadātāju kvalifikācija |
51. |
Jūrnieku kvalifikācija |
TRANSPORTS |
|
52. |
Gaisa transports (piekļuve) |
53. |
Aviācijas drošums |
54. |
Aviācijas un jūras satiksmes drošība |
55. |
Autotransports |
56. |
Jūras transports (piekļuve un drošums) |
57. |
Dzelzceļa transports |
58. |
Iekšējo ūdensceļu pārvadājumi |
DIGITĀLĀ NOZARE |
|
59. |
.eu pirmā līmeņa domēnu nosaukumi |
60. |
E-komercija (informācijas sabiedrības pakalpojumi) |
61. |
Telesakari |
62. |
Audiovizuālo mediju pakalpojumi |
63. |
eIDAS/uzticamības pakalpojumi |
64. |
Tīkla drošība |
65. |
Ģeogrāfiskā bloķēšana |
ENERĢĒTIKA |
|
66. |
Ar Euratom saistīti jautājumi |
67. |
Elektroenerģijas un gāzes tirgus |
68. |
Izcelsmes apliecinājumi |
CITI |
|
69. |
Cilvēka izcelsmes vielas |
70. |
Klīniskās pārbaudes |
71. |
Publiskais iepirkums |
72. |
ES Vides vadības un audita sistēma (EMAS) |
73. |
Kuģu pārstrāde |
74. |
Eiropas pilsoņu iniciatīva |
75. |
Zivsaimniecības acquis |
76. |
Eiropas Uzņēmumu padomes |
77. |
Industriālā drošība (EUCI) |
78. |
Ceļošana starp Eiropas Savienību un Apvienoto Karalisti |
4. PIELIKUMS
KOMISIJAS RĪCĪBA ĀRKĀRTAS SITUĀCIJĀ
DARBĪBAS ØKomisija uzskata, ka Apvienotās Karalistes pilsoņu likumīgas uzturēšanās laiks kādā ES-27 dalībvalstī pirms izstāšanās datuma būtu jāuzskata par likumīgas uzturēšanās laiku kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm saskaņā ar Direktīvu 2003/109/EK par to trešo valstu pilsoņu statusu, kuri ir kādas dalībvalsts pastāvīgie iedzīvotāji. ØKomisija palīdz dalībvalstīm, koordinējot to darbību jomās, kurās tām ir kompetence, lai nodrošinātu saskaņotu pieeju pilsoņu tiesību aizsardzībai. Ņemot vērā to administratīvo problēmu mērogu, ar kurām valsts un vietējās iestādes saskarsies, un lai novērstu administratīvu kavēšanos, dalībvalstīm tiek ieteikts pieņemt, ka uzturēšanās atļauju pieteikumi tiek iesniegti pirms Apvienotās Karalistes izstāšanās datuma. ØAttiecībā uz atvasinātajiem instrumentiem, kuriem veikta tīrvērte, šķiet, ka gadījumā, ja vienošanās netiktu panākta, finanšu stabilitāte varētu būt pakļauta riskiem, kas izriet no ES tīrvērtes dalībnieku pozīciju nesakārtotas slēgšanas pie Apvienotās Karalistes centrālajiem darījumu partneriem. Varētu pastāvēt arī iespējami riski saistībā ar konkrētiem pakalpojumiem, kurus Savienības ekonomikas dalībniekiem sniedz Apvienotās Karalistes centrālie vērtspapīru depozitāriji un kurus nevar aizstāt īstermiņā. Šajās jomās pastāvošās līdzvērtības sistēmas nodrošina piemērotus instrumentus, kurus var ātri ieviest. Šajā sakarā būtu jāizmanto laiks, kas atlicis līdz 2019. gada 30. martam. Ja Komisijai būs jārīkojas, tā to darīs tikai tik lielā mērā, cik ir nepieciešams, lai novērstu finanšu stabilitātes riskus, kas izriet no izstāšanās bez līguma, ievērojot stingrus nosacījumus un piemērojot ierobežotu ilgumu. Ja vienošanās netiks panākta, Komisija pieņems pagaidu un nosacītus lēmumus par līdzvērtību, lai nodrošinātu, ka centrālā mijieskaita un depozitāriju pakalpojumi netiek pārtraukti. ØAttiecībā uz satiksmes tiesībām Komisija ierosinās pasākumus, lai nodrošinātu, ka Apvienotās Karalistes gaisa pārvadātājiem tiktu atļauts lidot pāri Eiropas Savienības teritorijai, veikt tehniskas apstāšanās (piemēram, degvielas uzpildi bez pasažieru iekāpšanas/izkāpšanas), kā arī nolaisties Eiropas Savienībā un lidot atpakaļ uz Apvienoto Karalisti. Uz minētajiem pasākumiem attiektos nosacījums, ka Apvienotā Karaliste Eiropas Savienības gaisa pārvadātājiem piemēro līdzvērtīgus pasākumus. ØAttiecībā uz aviācijas drošību dažiem aeronavigācijas ražojumiem (“tipa sertifikāts”) un uzņēmumiem (“organizācijas apstiprinājums”) Eiropas Aviācijas drošības iestāde (EASA) varēs izdot sertifikātus tikai tad, kad Apvienotā Karaliste būs kļuvusi par trešo valsti. Komisija ierosinās pasākumus, lai uz ierobežotu laiku nodrošinātu šādu sertifikātu nepārtrauktu derīgumu. Uz šiem pasākumiem attieksies nosacījums, ka Apvienotā Karaliste piemēro līdzīgus pasākumus. Tāpat Komisija ierosinās pasākumus, lai nodrošinātu, ka detaļas un ierīces, kas laistas Savienības tirgū pirms izstāšanās datuma, pamatojoties uz Apvienotās Karalistes Civilās aviācijas iestādes sertificētas juridiskas vai fiziskas personas izdotu sertifikātu, joprojām ar konkrētiem nosacījumiem var izmantot. Komisija ir aicinājusi EASA sākt izskatīt konkrētus pieteikumus no Apvienotās Karalistes struktūrām, gatavojoties Apvienotās Karalistes izstāšanās brīdim. ØKomisija veiks pasākumus, lai nodrošinātu, ka pasažierus un viņu rokas bagāžu, kuri lido no Apvienotās Karalistes tranzītā caur ES-27 dalībvalstu lidostām, joprojām atbrīvo no otrās drošības pārbaudes, piemērojot tā saukto “vienas pieturas drošības” sistēmu. ØKomisija aicina dalībvalstis veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai gadījumā, ja vienošanās netiek panākta, 2019. gada 30. martā visam importam no Apvienotās Karalistes un visam eksportam uz Apvienoto Karalisti varētu piemērot Savienības Muitas kodeksu un attiecīgos noteikumus par netiešajiem nodokļiem. Muitas dienesti var dot atļaujas izmantot tirdzniecības veicināšanas pasākumus, kas paredzēti Savienības Muitas kodeksā, ja ekonomikas dalībnieki tās pieprasa, ievērojot attiecīgās prasības. Nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus un netraucētas tirdzniecības plūsmas būs īpaši sarežģīti apgabalos, kur ar Apvienoto Karalisti ir visblīvākā preču plūsma. Komisija strādā kopā ar dalībvalstīm, lai palīdzētu rast risinājumus, pilnībā ievērojot pašreizējo tiesisko regulējumu. ØPamatojoties uz ES tiesību aktiem veterinārijas jomā, Komisija, ja tas būs pamatoti, īsā laikā iekļaus Apvienoto Karalisti, ja būs izpildīti visi piemērojamie nosacījumi, lai atļautu ievest dzīvus dzīvniekus un dzīvnieku izcelsmes produktus no Apvienotās Karalistes Eiropas Savienībā. ØKomisija grozīs Apvienotās Karalistes uzņēmumu atsauces vērtības, kas ir pamatā 2019. gada fluorēto siltumnīcefekta gāzu kvotu piešķiršanai, pamatojoties uz to deklarētajām darbībām ES-27 dalībvalstīs un izslēdzot kvotas, kuru pamatā ir to deklarētās iekšzemes darbības Apvienotajā Karalistē. |
5. PIELIKUMS
MINIMĀLAIS LAIKA GRAFIKS OTRĀ LĪMEŅA TIESĪBU AKTU PIEŅEMŠANAI
Īstenošanas akti
Parastā procedūra: aptuveni viens mēnesis |
||
1. solis Akta projekta iesniegšana attiecīgajai komitejai un balsojums – projektu iesniedz vismaz 14 dienas pirms balsojuma (tikai ārkārtējas steidzamības gadījumos mazāk kā 5 dienas) |
2. solis Pieņemšana Komisijā |
3. solis Līdz 2019. gada 30. martam – publicēšana Oficiālajā Vēstnesī un stāšanās spēkā |
Steidzamības procedūra (ja to paredz pamatakts): absolūtais minimums 2 dienas |
||
1. solis Pieņemšana Komisijā (bez iepriekšējas apspriešanās un attiecīgās komitejas balsojuma) |
2. solis Līdz 2019. gada 30. martam – publicēšana Oficiālajā Vēstnesī un stāšanās spēkā |
3. solis Ir jāatceļ, ja ex post tiek saņemts negatīvs komitejas balsojums |
Deleģētie akti
Parastā procedūra: aptuveni 3 mēneši |
|||
1. solis Apspriešanās ar dalībvalstu ekspertiem par akta projektu (2 līdz 3 nedēļas, pienācīgi pamatotos gadījumos šo laiku var saīsināt) |
2. solis Pieņemšana Komisijā |
3. solis Eiropas Parlamenta un Padomes veikta pārbaude – parasti 2 mēneši (praksē šis laiks var būt daudz īsāks, ja agrīni nav iebildumu, bet to var arī pagarināt) |
4. solis Līdz 2019. gada 30. martam – publicēšana Oficiālajā Vēstnesī un stāšanās spēkā |
Steidzamības procedūra (ja to paredz pamatakts): absolūtais minimums 3 dienas |
|||
1. solis Apspriešanās ar dalībvalstu ekspertiem par tiesību akta projektu |
2. solis Pieņemšana Komisijā |
3. solis Līdz 2019. gada 30. martam – publicēšana Oficiālajā Vēstnesī un stāšanās spēkā |
4. solis Parlaments un Padome ex post var iebilst |
Regulatīvā kontroles procedūra
Parastā procedūra: aptuveni 4 mēneši |
|||
1. solis Akta projekta iesniegšana komitejai un balsojums – projektu iesniedz vismaz 14 dienas pirms balsojuma (tikai ārkārtējas steidzamības gadījumos mazāk kā 5 dienas) |
2. solis Eiropas Parlamenta un Padomes veikta pārbaude – 3 mēneši (praksē šis laiks var būt daudz īsāks, ja agrīni nav iebildumu) |
3. solis Pieņemšana Komisijā |
4. solis Līdz 2019. gada 30. martam – publicēšana Oficiālajā Vēstnesī un stāšanās spēkā |
Steidzamības procedūra (ja to paredz pamatakts): absolūtais minimums 3 dienas |
|||
1. solis Akta projekta iesniegšana komitejai un balsojums |
2. solis Pieņemšana Komisijā |
3. solis Līdz 2019. gada 30. martam – publicēšana Oficiālajā Vēstnesī un stāšanās spēkā |
4. solis Parlaments un Padome ex post var iebilst |
6. PIELIKUMS
SARAKSTS AR NOZARU SAGATAVOTĪBAI VELTĪTIEM SEMINĀRIEM AR ES-27 DALĪBVALSTĪM
Datums |
Temats |
15. novembris |
·Finanšu pakalpojumi |
22. novembris |
·Gaisa transports · |
·Citi transporta veidi (autotransports; dzelzceļa transports; jūras transports; iekšējo ūdensceļu pārvadājumi) |
|
27. novembris |
·Pilsoņi, sociālā nodrošinājuma koordinācija un robežkontrole |
·Profesionālā kvalifikācija; intelektuālais īpašums; civiltiesības; uzņēmējdarbības tiesības; patērētāju tiesību aizsardzība; personas datu aizsardzība |
|
29/11 līdz 6/12 (precīzs datums vēl jāapstiprina) |
·Brexit sagatavotības koordinatoru sanāksme |
6. decembris |
·Sanitārās un fitosanitārās prasības |
·Muita un importa/eksporta licences ·Netiešie nodokļi / tiešie nodokļi |
|
12. decembris |
·Zivsaimniecība, klimats, vide |
·Rūpniecības preces (tostarp zāles); klīniskās pārbaudes; cilvēka izcelsmes vielas |
|
20. decembris |
·Policijas un tiesu iestāžu sadarbība krimināllietās; starptautiski nolīgumi |
·Savienības budžets; citi aspekti (digitālā un telesakaru nozare, publiskais iepirkums, konsulārā aizsardzība, enerģētika u. c.) |
Paziņojumi ir publicēti šajā tīmekļa vietnē: https://ec.europa.eu/info/brexit/brexit-preparedness/preparedness-notices_lv