EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 7.12.2018

COM(2018) 795 final

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, EIROPADOMEI, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLAJAI KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

Koordinētais mākslīgā intelekta plāns

1.    IEVADS — EIROPAS MĀKSLĪGĀ INTELEKTA STRATĒĢIJA

Mākslīgais intelekts (MI) pasauli pārveido tāpat, kā kādreiz elektrība. Ar to saskaramies ikreiz, kad tulkojam tekstus tiešsaistē vai izmantojam mobilo lietotni, lai atrastu labāko ceļu uz nākamo galamērķi. Mājās viedais termostats var samazināt enerģijas patēriņu pat par 25 %, analizējot ēkas iemītnieku paradumus un attiecīgi regulējot temperatūru 1 . Veselības aprūpes jomā algoritmi var palīdzēt dermatologiem veikt precīzāku diagnosticēšanu, piemēram, konstatēt 95 % ādas vēža gadījumu, izpētot plašu medicīnisko attēlu krājumu 2 .

Izmantojot lielus datu apjomus, lai piedāvātu efektīvus risinājumus, mākslīgais intelekts uzlabo produktus, procesus un darbības modeļus visās tautsaimniecības nozarēs. Tas var palīdzēt uzņēmumiem noteikt, kuriem mehānismiem nepieciešama tehniskā apkope, lai tie nesalūst. Mākslīgais intelekts pārveido arī publiskos pakalpojumus.

Mākslīgā intelekta izraisītās pārmaiņas rada arī raizes. Darbinieki baidās, ka automatizācijas dēļ zaudēs darbu, patērētāji neizprot, kurš vainīgs, ja mākslīgajā intelektā bāzēta sistēma pieņem nepareizu lēmumu, mazie uzņēmumi nezina, kā savā darbībā izmantot mākslīgo intelektu, mākslīgā intelekta jaunuzņēmumi Eiropā neatrod vajadzīgos līdzekļus un talantus, un saasinās starptautiskā konkurence, jo ASV un Ķīna izdara milzu ieguldījumus.

Lai risinātu šīs problēmas un maksimāli izmantotu mākslīgā intelekta dotās iespējas, Komisija 2018. gada aprīlī publicēja Eiropas stratēģiju 3 . Komisija ierosināja pieeju, kas mākslīgā intelekta attīstības centrā noliek cilvēku (antropocentrisku MI) un mudina šo jaudīgo tehnoloģiju izmantot pasaules lielāko problēmu risināšanā, proti, gan ārstēt slimības, cīnīties pret klimata pārmaiņām un prognozēt dabas katastrofas, gan uzlabot transporta drošību 4 , apkarot noziedzību un uzlabot kiberdrošību.

Šī stratēģija atbalsta ētisku, drošu un modernu mākslīgo intelektu, kas izstrādāts Eiropā. Tās pamatā ir Eiropas zinātniskais un rūpnieciskais potenciāls 5 , un tajā izvirzīti trīs uzdevumi: palielināt valsts un privātos ieguldījumus mākslīgajā intelektā, sagatavoties sociālekonomiskām pārmaiņām un nodrošināt pienācīgu ētisko un tiesisko satvaru. Lai nodrošinātu stratēģijas panākumus, būtiska ir koordinācija Eiropas līmenī.

2.    PĀRSKATS PAR KOORDINĒTO MĀKSLĪGĀ INTELEKTA PLĀNU

Stratēģijā par mākslīgo intelektu Eiropai Komisija ierosināja līdz 2018. gada beigām sadarbībā ar dalībvalstīm izstrādāt koordinētu mākslīgā intelekta plānu, lai maksimalizētu ieguldījumu ietekmi ES un valstu līmenī, veicinātu sinerģiju un sadarbību visā ES, savstarpēji iepazīstinātu ar paraugpraksi un kopīgi noteiktu turpmāko virzību, nodrošinot, ka ES kopumā spēj konkurēt pasaules arēnā. Koordinētā plāna priekšlikums, kura pamatā ir sadarbības deklarācija mākslīgā intelekta jomā, kas tika ierosināta 2018. gada aprīlī Digitālās dienas ietvaros un ko parakstīja visas dalībvalstis un Norvēģija 6 . Eiropadome to apstiprināja 2018. gada jūnijā 7 .

Dalībvalstis (Eiropas rūpniecības digitalizācijas un mākslīgā intelekta grupas ietvaros), Norvēģija, Šveice un Komisija sagatavoja plānu, strādājot vairākās sanāksmēs no 2018. gada jūnija līdz novembrim. Viedokļu apmaiņa notika arī Konkurētspējas padomes sanāksmēs, kuras vadīja Austrija, pildot ES prezidentūras pienākumus.

Šajās sanāksmēs dalībvalstis un Komisija apzināja vairākas kopīgas darbības, kuras īstenojamas, lai palielinātu ieguldījumus, apkopotu datus, kas ir mākslīgā intelekta darbības pamats, kā arī veicinātu talantus un nodrošinātu uzticību 8 , pamatojoties uz Eiropas stratēģiju. Tās noteica prioritārās sabiedrisko interešu jomas, piemēram, veselības aprūpi, transportu un mobilitāti, drošumu, drošību un enerģētiku, kā arī svarīgās ekonomikas nozares, piemēram, ražošanu un finansiālos pakalpojumus.

Šā paziņojuma pielikumā ir pievienots kopīgā darba rezultāts – koordinētais plāns. Tajā ir norādīti pasākumi, kas jāsāk 2019.–2020. gadā, un tas sagatavo pamatu darbībām, kuras jāveic nākamajos gados. Tas tiks pārskatīts un atjaunināts katru gadu.

Šajā paziņojumā ir uzsvērti plāna galvenie mērķi un iniciatīvas.

2.1. Kopīgie mērķi un papildu pasākumi

Koordinētais plāns nodrošina stratēģisko satvaru valstu mākslīgā intelekta stratēģijām. Patlaban jau piecas dalībvalstis ir pieņēmušas valsts mākslīgā intelekta stratēģiju, paredzot tai atsevišķu budžetu 9 . Visas pārējās dalībvalstis ir aicinātas līdz 2019. gada vidum izstrādāt savu valsts mākslīgā intelekta stratēģiju, pamatojoties uz darbu, kas paveikts Eiropas līmenī. Stratēģijās būtu jānorāda ieguldījumu līmeņi un īstenošanas pasākumi.

Nākamā gada laikā dalībvalstis un Komisija vienosies arī par kopīgiem rādītājiem, lai uzraudzītu mākslīgā intelekta ieviešanu un attīstību Savienībā, kā arī ieviesto stratēģiju panākumus, balstoties uz Komisijas Kopīgā pētniecības centra izstrādāto programmu AI Watch 10 .

Eiropa pašlaik atpaliek ar privātajiem ieguldījumiem mākslīgajā intelektā 11 . Būtiski nepalielinot pūles, ES var pazaudēt mākslīgā intelekta piedāvātās iespējas, piedzīvot smadzeņu aizplūšanu un kļūt par citās vietās izstrādātu risinājumu patērētāju. Tādēļ Eiropas mākslīgā intelekta stratēģijā ir izvirzīti vērienīgi, bet reālistiski mērķi — Savienībā publiskā un privātā sektora ieguldījumi mākslīgajā intelektā ir jāpalielina tā, lai nākamajos desmit gados sasniegtu mērķrādītāju, proti, 20 miljardus EUR gadā. Vispirms Komisija palielina ieguldījumus mākslīgajā intelektā saskaņā ar pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” līdz 1,5 miljardiem EUR laikposmā no 2018. gada līdz 2020. gadam. Šī summa ir palielinājums par 70 % salīdzinājumā ar 2014.–2017. gadu. Ja dalībvalstis un privātais sektors īstenos līdzīgus centienus, kopējie ieguldījumi Savienībā laikposmā no 2018. gada līdz 2020. gadam palielināsies līdz vairāk nekā 20 miljardiem EUR 12 , ļaujot Savienībai nākamajos desmit gados vēl vairāk palielināt centienus, lai ieguldījumi pakāpeniski sasniegtu 20 miljardus EUR gadā. Tas atbilst publiskā sektora (dalībvalstu un Komisijas) ikgadējam ieguldījumam 7 miljardu EUR apmērā, turoties līdzi citiem kontinentiem. Komisija likusi priekšā Savienībai nākamajā, 2021.–2027. gada plānošanas periodā ar programmām “Apvārsnis Eiropa” un "Digitālā Eiropa" ieguldīt mākslīgajā intelektā vismaz vienu miljardu EUR gadā 13 .

Ņemot vērā šos mērķrādītājus, dalībvalstis ir vienojušās, ka ir vajadzīgs vēriens un lielāki valstu pūliņi. Koordinēti publiskā sektora pasākumi palīdzēs piesaistīt vairāk privāto ieguldījumu.

Lai gan publiskajiem ieguldījumiem ir liela nozīme, svarīgs regulatoru uzdevums ir novērst šķēršļus, kas rodas sadrumstalotu tirgu dēļ. Produkti un pakalpojumi arvien vairāk kļūst savstarpēji saistīti un digitāli. Šādos apstākļos ir ārkārtīgi svarīgi novērst tirgu sadrumstalotību tādās stratēģiskās nozarēs kā mākslīgais intelekts, arī uzlabojot galvenos veicinošos faktorus (piemēram, kopīgus standartus un ātrus sakaru tīklus). Patiesi vienots tirgus ar neatņemamu digitālo dimensiju 14  atvieglos uzņēmumu darbības paplašināšanu un pārrobežu tirdzniecību, tādējādi vēl vairāk palielinot ieguldījumus.

2.2.     Ceļā uz Eiropas publiskā un privātā sektora partnerību mākslīgā intelekta jomā un lielāku finansējumu jaunuzņēmumiem un novatoriskiem mazajiem un vidējiem uzņēmumiem 15

Dalībvalstis un Komisija arī pastiprinās sadarbību ar privāto sektoru. Komisija pulcēs uzņēmumus un pētniecības organizācijas, lai izstrādātu vienotu stratēģiskās pētniecības programmu mākslīgā intelekta jomā, definējot prioritātes atbilstoši tirgus vajadzībām un veicinot apmaiņu starp nozarēm un pāri robežām. Tas pavērs ceļu jaunai pētniecības un inovācijas partnerībai mākslīgā intelekta jomā, veicinot Eiropas augstskolu un rūpniecības sadarbību. Tiek gaidīts, ka līgumiskās partnerības ietvaros privātais sektors apņemsies veikt konkrētus un lielus ieguldījumus mākslīgajā intelektā. Partnerības pamatā būs pašreizējās partnerības robotikas un lielo datu 16 jomā, kas pārstāv 4,4 miljardu EUR lielus ieguldījumus, no kuriem lielāko daļu (3,2 miljardus EUR) nodrošina rūpniecība. Ieinteresētās personas jau ir apstiprinājušas savu atbalstu mākslīgā intelekta partnerības izveidei 17 .

Turklāt Komisija cenšas padarīt resursus pieejamus jaunuzņēmumiem un novatoriskiem uzņēmumiem mākslīgā intelekta un blokķēdes tehnoloģijas jomā, lai palīdzētu tiem attīstīties. Sākotnēji 2020. gadā vajadzētu piesaistīt 100 miljonus EUR, ko vēlāk varētu kuplināt ieinteresēto valsts attīstības banku un citu iestāžu dalību. Tas varētu palīdzēt sagatavoties piekļuves uzlabošanai finansējumam mākslīgā intelekta jomā saskaņā ar programmu InvestEU, sākot no 2021. gada.

Vienlaikus Komisija sekmīgi veido Eiropas Inovācijas padomi, lai atbalstītu progresīvākās tehnoloģijas un novatoriskākos jaunuzņēmumus. Atsaucoties uz Eiropadomes 2018. gada jūnija 18 aicinājumu, 2019. gada sākumā tiks sākta jauna izmēģinājuma iniciatīva 19 , kas paredzēs arī atbalstu nākamās paaudzes antropocentriskām mākslīgā intelekta tehnoloģijām.

2.3.    Izcilības stiprināšana uzticamu mākslīgā intelekta tehnoloģiju jomā un to plaša izplatīšana 20

Dalībvalstis un Komisija tiecas palielināt valstu pētnieciskās spējas un sasniegt kritisko masu, izmantojot ciešākus Eiropas mākslīgā intelekta pētniecības izcilības centru tīklus. Mērķis ir veicināt sadarbību starp labākajām pētniecības grupām Eiropā, jo, apvienojot spēkus, tās varēs efektīvāk risināt galvenās zinātniskās un tehnoloģiskās problēmas mākslīgā intelekta jomā.

Lai varētu laist tirgū modernākās mākslīgā intelekta lietojumus, jāveic eksperimenti un testi reālajā vidē. Īstenodama 2016. gadā pieņemto Eiropas Rūpniecības digitalizācijas stratēģiju 21 , Komisija jau atbalsta liela mēroga izmēģinājumus un eksperimentus tādās jomās kā viedā lauksaimniecība, viedās pilsētas un satīkloti un autonomi transportlīdzekļi.

Šie izmēģinājumi un eksperimenti sniegs praktiskas atziņas. Lai optimizētu ieguldījumus un novērstu darbību dublēšanos, Komisija ierosina, pamatojoties uz pastāvošo izcilības centru spēcīgo bāzi dalībvalstīs, izveidot vairākus liela mēroga standarta testēšanas objektus, kas būtu pieejami visiem dalībniekiem visā Eiropā un kam tiktu iztērēts līdz 1,5 miljardiem EUR no ierosinātās programmas "Digitālā Eiropa" mākslīgā intelekta sadaļas. Dalībvalstīs jau tiek īstenotas dažādas testēšanas iespējas, tostarp satīklotas un autonomas braukšanas 22 pārrobežu testēšana un reāla mēroga eksperimenti ar viedajām slimnīcām. Satīklotas un automatizētas mobilitātes jomā šādu testēšanas iespēju apzināšanu un pašus testus vispirms koordinēs vienotā ES mēroga platforma, kas minēta ES nākamības mobilitātes stratēģijā 23 , un pēc tam – attiecīgā partnerība, kura tiks izveidota programmā “Apvārsnis Eiropa”.

Tikpat svarīgi ir veicināt pēc iespējas plašāku mākslīgā intelekta izmantošanu ekonomikā, sevišķi jaunuzņēmumos un mazajos un vidējos uzņēmumos. Vairojot sabiedrības izpratni un izplatot informāciju par jaunākajiem zinātnes sasniegumiem un izmēģinātām un pārbaudītām modernākajām Eiropā izstrādātajām tehnoloģijām, varam nodrošināt, ka šīs digitālās iespējas varēs izmantot jebkurš uzņēmums – gan mazs, gan liels, gan tāds, kas izmanto progresīvās tehnoloģijas, gan tāds, kas tās neizmanto, kā arī valsts sektors. Ierosinātā jaunā programma "Digitālā Eiropa" paredz dalībvalstu un Komisijas kopīgus ieguldījumus digitālo inovāciju centros visā Eiropā, to vidū no kohēzijas politikas līdzekļiem. Šī programma vēl vairāk atvieglos mākslīgā intelekta spēju izplatīšanu katrā dalībvalstī un nodrošinās saikni ar platformu “MI pēc pieprasījuma” 24 . Šim nolūkam 2019. gadā dalībvalstis savā teritorijā apzinās mākslīgā intelekta digitālo inovāciju centrus.

2.4.    Mācīšanās un mācīšanas programmu un sistēmu pielāgošana, lai labāk sagatavotu sabiedrību mākslīgajam intelektam 25

Straujais tehnoloģiskais progress nozīmē, ka darba pasaule tiks būtiski pārveidota un tas notiks drīzāk agrāk nekā vēlāk. Proti, tehnoloģiskās pārmaiņas izmainīs to, kādas prasmes ir nepieciešamas darba ņēmējiem, un tas nozīmē, ka potenciāli ļoti lielam darbinieku skaitam vajadzēs paaugstināt kvalifikāciju. Tādējādi vairāk uzmanības jāpievērš mūžizglītībai. Viens konkrēts pārmaiņu aspekts attiecas uz tiem darba ņēmējiem, kuri faktiski izstrādās un īstenos nākotnes mākslīgā intelekta risinājumus. Gandrīz visas dalībvalstis saskaras ar informācijas un sakaru tehnologu trūkumu, un pašlaik ir vairāk nekā 600 000 digitālo ekspertu vakanču 26 . Turklāt talantīgi pētnieki un daudzsološi jaunuzņēmumi bieži saņem interesantus piedāvājumus no ārzemēm. Piemēram, 2017. gadā Silīcija ielejā 27 strādāja 240 000 eiropiešu, no kuriem daudzi ieradās ASV, lai aizpildītu konkrētu vakanci tehnoloģiju industrijā. Eiropai jāspēj apmācīt, piesaistīt un noturēt šādus talantus un veicināt uzņēmējdarbības garu, daudzveidību un dzimumu līdzsvaru.

Tādēļ dalībvalstis savstarpēji iepazīstinās ar paraugpraksi attiecībā uz to, kā stiprināt izcilību un noturēt talantīgus darbiniekus, kā arī to, kā pastiprināt un paātrināt centienus pilnīgi ieviest un izmantot likumīgās migrācijas tiesību aktu, arī zilās kartes, piedāvātās iespējas 28 , lai piesaistītu talantus. Zilā karte ir darba atļauja, kas ļauj augsti kvalificētiem trešo valstu pilsoņiem strādāt un dzīvot ES. Prasmes jāiekļauj arī valstu mākslīgā intelekta stratēģijās, kuras jāpublicē līdz 2019. gada vidum. Šajās stratēģijās jāaplūko ar mākslīgo intelektu saistītās prasmes formālās izglītības ciklā, ieskaitot profesionālo izglītību un augstāko izglītībā, kā arī veidi, kā uzlabot maģistrantūras un doktorantūras iespējas mākslīgā intelekta jomā.

Komisija atbalstīs maģistrantūras un doktorantūras studijas mākslīgā intelekta jomā, ierosinot ciešāku sadarbību starp mākslīgā intelekta pētniecības izcilības centriem un – plašākā nozīmē – ES pētniecības un inovācijas programmām. Starpdisciplīnu pieeja tiks nodrošināta, popularizējot kopīgo zinātnisko grādu piešķiršanu, piemēram, tiesību zinātnē vai psiholoģijā un mākslīgā intelekta jomā. Turklāt digitālās prasmes, kas veicina mākslīgā intelekta attīstību un izmantošanu, jāiekļauj visās izglītības un apmācības programmās.

Ņemot vērā daudzu tehnoloģisko sasniegumu revolucionāro ietekmi, politikas veidotāji izstrādās stratēģijas ar nodarbinātību saistīto izmaiņu risināšanai, lai nodrošinātu iekļaušanu, jo, visticamāk, paātrināsies temps, kādā daži arodi izzudīs un parādīsies citi, un mainīsies darbības modeļi un uzdevumu un darbu veikšanas metodes. Tas var radīt nepieciešamību izmainīt pašreizējos darba tirgus un sociālās aizsardzības mehānismus, lai atbalstītu pāreju darba tirgū. Komisija ir izveidojusi augsta līmeņa ekspertu grupu, kas pētīs digitālās transformācijas ietekmi uz ES darba tirgiem 29 un 2019. gada pavasarī sniegs ziņojumu par šiem jautājumiem.

2.5.    Tādas Eiropas datu telpas izveide, kas ir būtiska mākslīgajam intelektam Eiropā, arī publiskajā sektorā 30

Turpmākai mākslīgā intelekta attīstībai ir nepieciešama labi funkcionējoša datu ekosistēma, kuras pamatā ir uzticamība, datu pieejamība un infrastruktūra 31 . Vispārīgā datu aizsardzības regula (VDAR) 32 ir pamats uzticībai vienotajam datu tirgum. Tā ir izveidojusi jaunu globālu standartu, kurā liela uzmanība tiek pievērsta indivīdu tiesībām, atspoguļojot Eiropas vērtības, un tas ir svarīgs elements, kas nodrošina uzticību mākslīgajam intelektam. Šī uzticība ir īpaši svarīga, kad tiek apstrādāti veselības aprūpes dati lietojumiem, kuru pamatā ir mākslīgais intelekts. Komisija aicina Eiropas Datu aizsardzības kolēģiju izstrādāt vadlīnijas persondatu apstrādei pētniecības vajadzībām. Tas atvieglotu tādu lielu pārrobežu pētniecības datu kopu veidošanu, ko var izmantot mākslīgajam intelektam.

Mākslīgā intelekta vajadzībām ir jāizstrādā liels datu apjoms. Mašīnu mācīšanās, kas ir mākslīgā intelekta paveids, darbojas, identificējot pieejamo datu modeļus un pēc tam piemērojot šīs zināšanas jauniem datiem. Jo lielāks datu kopums, jo labāk mākslīgais intelekts var mācīties un konstatēt pat smalkas datu nianses.

Pēc apmācīšanas algoritmi spēj pareizi klasificēt objektus, kurus nekad nav redzējuši, arvien biežāk – pat precīzāk nekā cilvēki. Tādēļ konkurētspējīgai mākslīgā intelekta videi būtiski svarīga ir piekļuve datiem, un ES tā būtu jāveicina, pilnīgi ievērojot persondatu aizsardzības noteikumus.

2019. gadā stāsies spēkā Regula par nepersondatu brīvu apriti 33 , un tā dos iespēju atbloķēt datus, īpaši mašīnģenerētus datus, un ievērojami atvieglos uzņēmumu pārrobežu darbību Savienībā. Atvērtība starptautiskām datu plūsmām arī turpmāk tiks nodrošināta, pilnībā ievērojot ES noteikumus par persondatu aizsardzību un saskaņā ar piemērojamajiem juridiskajiem aktiem, ieskaitot brīvās tirdzniecības nolīgumus.

Arī vienošanās par Publiskā sektora informācijas direktīvas 34 pārskatīšanu palielinās inovācijai pieejamo datu apjomu.

Kopīgu Eiropas datu telpu izveide vairākās jomās, piemēram, ražošanā vai enerģētikā, radīs lielus ieguvumus Eiropas novatoriem un uzņēmumiem. Šīs kopīgās Eiropas datu telpas apkopos datus publiskajam sektoram un uzņēmumu savstarpējai sadarbībai visā Eiropā un darīs tos pieejamus, lai apmācītu mākslīgo intelektu 35 tādā pakāpē, kas ļaus izstrādāt jaunus produktus un pakalpojumus. Ir svarīgi ātri izstrādāt un pieņemt Eiropas noteikumus, piemēram, sadarbspējas prasības un standartus. Savienībai arī jāsniedz atbalsts, lai nodrošinātu vienotu piekļuvi šādiem datu kopumiem, to apmaiņu un atkalizmantošanu. Augstvērtīgu datu kopumu identificēšana dalībvalstīs palīdzēs padarīt tos brīvāk atkalizmantojamus. Komisija tos papildina arī ar lielu daudzumu Zemes novērošanas datu un ar informāciju, kas iegūta programmā Copernicus.

Īpaši daudz tiek gaidīts no mākslīgā intelekta lietojumiem veselības aprūpē. Komisija, sadarbojoties ar dalībvalstīm, ar programmu “Apvārsnis 2020” 2020. gadā atbalstīs kopīgas veselības attēlu datubāzes izveidi (tā būs anonimizēta, un tiks iesaistīti pacienti, kuri brīvprātīgi iesniedz savus datus). Šī attēlu datubāze sākotnēji tiks veltīta biežāk sastopamajiem vēža paveidiem, mākslīgo intelektu izmantojot diagnostikas un ārstēšanas uzlabošanai. Šis darbs atbildīs visām nepieciešamajām regulējuma, drošības un ētikas prasībām.

Mākslīgā intelekta rīki ir būtiski svarīgi valsts pārvaldes iestāžu turpmākajā darbā. Dalībvalstis un Komisija mācīsies no līdzīgajiem un diskutēs par to, kurās jomās rīkot kopīgu mākslīgā intelekta risinājumu iepirkumu, aptverot arī kiberdrošību, kā arī konkrētām publiskā sektora problēmām. Piemēram, ja mākslīgais intelekts tiek ieviests drošības un tiesībaizsardzības jomā, rodas īpašas juridiskas un ētiskas problēmas, jo pārvaldes iestādēm ir jārīkojas tā, kā noteikts tiesību aktos, tām ir jāpamato savi lēmumi un to rīcību var izskatīt administratīvajā tiesā.

Visbeidzot, datu apstrādei būtiska ir skaitļošanas jauda. Eiropas Augstas veiktspējas datošanas iniciatīva 36  (EuroHPC) apvieno resursus, lai izstrādātu nākamās paaudzes superdatoru, kas apstrādātu lielos datus un apmācītu mākslīgo intelektu. Šajā jomā pašreizējai partnerībai ar dalībvalstīm un nozares uzņēmumiem mikroelektronikas komponentu un sistēmu jomā (ECSEL 37 ), kā arī Eiropas Procesoru iniciatīvai 38 , kuras mērķis ir izveidot mazjaudas procesoru tehnoloģiju augstas veiktspējas datošanai, datu centriem un autonomajiem transportlīdzekļiem, ir būtiska nozīme neatkarīgas un novatoriskas Eiropas ekosistēmas izveidē, izstrādājot augstas klases mikroshēmas.

2.6.    Ētikas vadlīniju izstrāde ar globālu perspektīvu un inovācijai labvēlīga tiesiskā regulējuma nodrošināšana 39

Lai iegūtu uzticību, kas ir nepieciešama, lai sabiedrība pieņemtu un izmantotu mākslīgo intelektu, šai tehnoloģijai jābūt paredzamai, atbildīgai un pārbaudāmai, kā arī jāatbilst pamattiesībām un ētikas normām. Pretējā gadījumā mākslīgā intelekta izmantošana var radīt nevēlamus rezultātus, piemēram, “atbalss kameru”, kurā cilvēki saņem tikai to informāciju, kas atbilst viņu uzskatiem, vai pastiprināt diskrimināciju, kā noticis gadījumā, ja algoritms 24 stundu laikā kļuva rasistisks tādēļ, ka bija saskāries ar rasistisku materiālu 40 .

Ir svarīgi, lai cilvēki saprastu, kā mākslīgais intelekts pieņem lēmumus. Eiropa var kļūt par pasaules līderi mākslīgā intelekta izstrādē un izmantošanā labajam, kā arī veicināt uz cilvēku vērstu pieeju un ieprojektētas ētikas principus.

Lai stingrāk nostiprinātu šos principus mākslīgā intelekta attīstībā un izmantošanā, Komisija izveidoja neatkarīgu augsta līmeņa mākslīgā intelekta ekspertu grupu, kuras uzdevums ir izstrādāt mākslīgā intelekta ētikas vadlīniju projektu. Pirmā redakcija tiks publicēta jau 2018. gada beigās, un vadlīniju galīgo redakciju eksperti iesniegs Komisijai 2019. gada martā pēc plašas apspriešanās ar Eiropas Mākslīgā intelekta aliansi 41 . Pēc tam tiek plānots Eiropas ētikas pieeju iedzīvināt pasaules arēnā. Komisija sāk sadarbību ar visām valstīm ārpus ES, kuras vēlas ievērot tās pašas vērtības.

Turpmākai mākslīgā intelekta attīstībai ir vajadzīgs arī pietiekami elastīgs regulējums, lai veicinātu inovāciju, vienlaikus nodrošinot augstu aizsardzības līmeni un drošību. Komisija pašlaik vērtē, vai valsts un ES drošības un tiesiskās atbildības sistēmas ir piemērotas šiem mērķiem, ņemot vērā minētās jaunās problēmas, jeb vai ir jānovērš kādas nepilnības. Šajā nolūkā Komisija līdz 2019. gada vidum publicēs ziņojumu par iespējamām nepilnībām un orientierus mākslīgā intelekta drošības un atbildības sistēmās.

2.7.    Mākslīgā intelekta lietojumu un infrastruktūras drošības aspekti un starptautiskā drošības programma

Ir labāk jāizprot, kā mākslīgais intelekts var ietekmēt drošību trīs aspektos: kā mākslīgais intelekts varētu uzlabot drošības nozares mērķu sasniegšanu; kā mākslīgā intelekta tehnoloģijas var pasargāt no uzbrukumiem; kā novērst iespējamo mākslīgā intelekta izmantošanu ļaunprātībām.

Mākslīgā intelekta lietotņu augošais potenciāls un jutīgums daudzās digitālās ekonomikas un sabiedrības jomās, piemēram, attiecībā uz autonomo mobilitāti vai strāvas padeves pārtraukumu novēršanu, nozīmē to, ka ir ļoti svarīgi noteikt mākslīgā intelekta kiberdrošības prasības 42 .

Mākslīgā intelekta izmantošana ieroču sistēmās var fundamentāli mainīt bruņotos konfliktus, tādēļ rodas nopietnas bažas un jautājumi. Savienība turpinās uzsvērt, ka starptautiskās tiesības, ieskaitot starptautiskās humanitārās tiesības un cilvēktiesības, pilnīgi attiecas uz visām ieroču sistēmām, to vidū autonomajām ieroču sistēmām, un ka valstis joprojām atbild par to izstrādi un izmantošanu bruņotos konfliktos. Nemainīsies arī ES nostāja, ka cilvēkam jāturpina kontrolēt lēmumi par nāvīga spēka izmantošanu, un tai jābūt visā katras ieroču sistēmas aprites ciklā 43 .

3.    SECINĀJUMI

Mākslīgais intelekts jau ir ienācis mūsu ikdienas dzīvē, taču tā potenciāls ir daudz lielāks, nekā esam pieredzējuši līdz šim. Lai Eiropa kļūtu par līderi mākslīgā intelekta jomā, tai ir jāizmanto savs potenciāls un jāsniedz atbalsts ētiska, droša un progresīva mākslīgā intelekta izstrādei Eiropā.

Tādēļ Komisija aicina

·Eiropadomi apstiprināt koordinēto plānu,

·dalībvalstis īstenot koordinēto plānu, cita starpā līdz 2019. gada vidum izstrādāt savas mākslīgā intelekta stratēģijas, kurās norādīti ieguldījumu līmeņi un paredzēti īstenošanas pasākumi,

·abus likumdevējus ātri pieņemt arī pārējās likumdošanas iniciatīvas, kas ir būtiskas, lai nodrošinātu Eiropas mākslīgā intelekta stratēģijas panākumus, to starpā priekšlikumus, kas iesniegti saistībā ar nākamo daudzgadu finanšu shēmu.

(1)

      https://www.latribune.fr/entreprises-finance/la-tribune-de-l-energie-avec-erdf/cinq-objets-connectes-pour-economiser-l-energie-545571.html.  

(2)

      https://www.theguardian.com/society/2018/may/29/skin-cancer-computer-learns-to-detect-skin-cancer-more-accurately-than-a-doctor.  

(3)

     COM(2018) 237.

(4)

     Tiek lēsts, ka aptuveni 90 % ceļu satiksmes negadījumu izraisa cilvēku kļūdas, sk. COM(2016) 787.

(5)

     Eiropā ir pasaules līmeņa pētnieki un jaunuzņēmumi mākslīgā intelekta jomā, un tā ir līdere robotikas un uzņēmumu savstarpējo darījumu programmatūras/platformu izstrādē. Eiropas spēcīgajām transporta, veselības aprūpes un ražošanas nozarēm jābūt pirmajām, kas ievieš mākslīgo intelektu.

(6)

      https://ec.europa.eu/digital-single-market/en/news/eu-member-states-sign-cooperate-artificial-intelligence.  

(7)

      https://www.consilium.europa.eu/lv/press/press-releases/2018/06/29/20180628-euco-conclusions-final/.  

(8)

     Visām šīm darbībām ir jāatbilst ES noteikumiem konkurences tiesību un valsts atbalsta jomā.

(9)

     Francija, Somija, Zviedrija, Apvienotā Karaliste un Vācija jau ir izstrādājušas mērķtiecīgas mākslīgā intelekta stratēģijas. Dažās valstīs, piemēram, Dānijā, Luksemburgā, Nīderlandē, Īrijā un Norvēģijā, ar mākslīgo intelektu saistītas darbības ir iekļautas plašākās digitalizācijas stratēģijās. Austrija, Beļģija, Čehija, Dānija, Igaunija, Itālija, Latvija, Polija, Portugāle, Slovēnija, Slovākija, Spānija un Vācija patlaban izstrādā savas stratēģijas.

(10)

      https://ec.europa.eu/knowledge4policy/ai-watch_en.

(11)

     Eiropa 2016. gadā kopumā ieguldīja aptuveni 2,4–3,2 miljardus EUR salīdzinājumā ar 6,5–9,7 miljardiem EUR Āzijā un 12,1–18,6 miljardiem EUR Ziemeļamerikā. Avots – 10 imperatives for Europe in the age of AI and automation, McKinsey, 2017.

(12)

     Šī summa var ietvert ieguldījumus no Eiropas struktūrfondiem un investīciju fondiem. Ar mākslīgo intelektu saistītas prioritātes ir iekļautas piecu reģionu viedās specializācijas stratēģijā: Lejassaksijā [DE], Pohjois-Savo [FI], Lodzā [PL], Ziemeļrietumu apgabalā [RO] un Ziemeļaustrumu apgabalā [RO]. Sk. http://s3platform.jrc.ec.europa.eu/map.  

(13)

     Priekšlikumos par nākamo daudzgadu finanšu shēmu, sevišķi jauno programmu "Digitālā Eiropa" un programmu “Apvārsnis Eiropa”, kas ir visu laiku vērienīgākā ES pētniecības un inovācijas pamatprogramma, ir atbalstīta Eiropas mākslīgā intelekta stratēģija.

(14)

Sk. Komisijas neseno paziņojumu “Vienotais tirgus mainīgajā pasaulē” (COM(2018) 772).

(15)

     Informāciju par piedāvātajiem pasākumiem sk. koordinētā plāna B iedaļā.

(16)

     Publiskās un privātās partnerības robotikas (“SPARC”) un lielo datu (“Big Data Value”) jomā pārstāv 1,2 miljardu EUR publiskā sektora ieguldījumu, kā arī 3,2 miljardu EUR privāto ieguldījumu laikposmā no 2014. gada līdz 2020. gadam, kopumā nodrošinot 4,4 miljardus EUR.

(17)

     Lielo datu vērtības asociācija (Big Data Value Association), kas ir privātais partneris lielo datu publiskajā un privātajā partnerībā, ir pieņēmusi nostājas dokumentu par mākslīgo intelektu, kurā iekļauts ieteikums veidot mākslīgā intelekta partnerību (2018. gada novembris). http://bdva.eu/sites/default/files/AI-Position-Statement-BDVA-Final-12112018.pdf.

(18)

      https://www.consilium.europa.eu/en/press/press-releases/2018/06/29/20180628-euco-conclusions-final/.  

(19)

     2018. gadā vien tika finansēti 74 novatoriski MVU projekti un jaunuzņēmumi, lai izstrādātu mākslīgā intelekta novācijas Eiropas Inovācijas padomes izmēģinājuma posmā.

(20)

     Informāciju par piedāvātajiem pasākumiem sk. koordinētā plāna C iedaļā.

(21)

     COM(2016) 180.

(22)

      https://ec.europa.eu/digital-single-market/en/cross-border-corridors-connected-and-automated-mobility-cam

(23)

COM(2018) 283.

(24)

      http://ai4eu.org/.

(25)

     Informāciju par piedāvātajiem pasākumiem sk. koordinētā plāna D iedaļā.

(26)

      https://www.pocbigdata.eu/monitorICTonlinevacancies/general_info/.

(27)

      https://jointventure.org/images/stories/pdf/index2018.pdf.

(28)

     Padomes Direktīva 2009/50/EK par trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanu un uzturēšanos augsti kvalificētas nodarbinātības nolūkos. Komisija iesniedza priekšlikumu pārskatīt šo tiesību aktu – COM(2016) 378.

(29)

https://ec.europa.eu/digital-single-market/en/news/appointment-members-high-level-expert-group-impact-digital-transformation-eu-labour-markets

(30)

     Informāciju par piedāvātajiem pasākumiem sk. koordinētā plāna E un G iedaļā.

(31)

     “Dati ir mākslīgā intelekta dzīvības līnija” – sk. Kopīgā pētniecības centra ziņojuma “Mākslīgais intelekts: Eiropas perspektīva” 12. nodaļu, https://ec.europa.eu/jrc/en/publication/eur-scientific-and-technical-research-reports/artificial-intelligence-european-perspective .

(32)

     Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regula (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti.

(33)

     Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 14. novembra Regula (ES) 2018/1807 par satvaru nepersondatu brīvai apritei Eiropas Savienībā.

(34)

     Priekšlikums – Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva par publiskā sektora informācijas atkalizmantošanu (pārstrādāta redakcija), COM(2018) 234.

(35)

     Saites uz datu repozitorijiem būs pieejamas platformā “MI pēc pieprasījuma”, kas sniegs pakalpojumus mākslīgā intelekta speciālistiem.

(36)

      https://ec.europa.eu/digital-single-market/en/eurohpc-joint-undertaking.

(37)

      https://www.ecsel.eu/.  

(38)

      https://ec.europa.eu/digital-single-market/en/news/european-processor-initiative-consortium-develop-europes-microprocessors-future-supercomputers.

(39)

     Informāciju par piedāvātajiem pasākumiem skatīt koordinētā plāna F un H iedaļā.

(40)

      https://www.theguardian.com/technology/2016/mar/24/tay-microsofts-ai-chatbot-gets-a-crash-course-in-racism-from-twitter.

(41)

      https://ec.europa.eu/digital-single-market/en/european-ai-alliance.

(42)

     Šis princips ir izklāstīts 2017. gada septembra kopīgajā paziņojumā par kiberdrošību (JOIN(2017) 450).

(43)

     Savienības augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos ar Komisijas atbalstu izmantos konsultācijas ANO, Pasaules tehnoloģiju komitejā un citos daudzpusējos forumos un koordinēs priekšlikumus par šo sarežģīto drošības problēmu risināšanu. 

EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 7.12.2018

COM(2018) 795 final

PIELIKUMS

pie

KOMISIJAS PAZIŅOJUMA EIROPAS PARLAMENTAM, EIROPADOMEI, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

Koordinētais mākslīgā intelekta plāns

Koordinētais Eiropā radīta mākslīgā intelekta izstrādes un izmantošanas plāns. 2018. gads

Mākslīgais intelekts (MI) mums var palīdzēt atrisināt dažas no pasaules lielākajām problēmām. Tas var palīdzēt uzlabot diagnosticēšanu un izstrādāt ārstēšanu slimībām, kuras vēl nav iespējams izārstēt; optimizējot resursu izmantošanu, tas var samazināt enerģijas patēriņu; tas var attīrīt vidi, samazinot pesticīdu izmantošanu; tas var palīdzēt uzlabot laika prognozēšanu un dabas katastrofu paredzēšanu un atrisināt daudz citu problēmu. Sarakstam nav gala. MI būs galvenais ekonomikas un ražošanas pieauguma dzinējspēks un balstīs Eiropas rūpniecības bāzes ilgtspēju un dzīvotspēju 1 . MI pārveido pasauli tāpat, kā kādreiz tvaika dzinējs vai elektrība.

ES mērķis ir izveidot uzticamu MI, pamatojoties uz ētiskajām un sabiedriskajām vērtībām, kuras ir saskaņā ar ES Pamattiesību hartu. Cilvēkiem ne tikai jāuzticas MI, bet arī jāgūst labums no MI izmantošanas personīgajā dzīvē un darbā. Eiropas mērķis ir izveidot inovācijai labvēlīgu ekosistēmu saistībā ar MI – vidi, kurā ekonomikas dalībniekiem ir pieejama infrastruktūra, pētniecības struktūras, testēšanas vides, finansiāli līdzekļi, tiesiskais regulējums un piemērotas prasmes, lai varētu investēt MI un to izmantot. Kopumā Eiropa tiecas kļūt par pasaules vadošo reģionu, kurā izstrādā un ievieš progresīvu, ētisku un drošu MI, un veicina uz cilvēkiem vērstu pieeju globālā kontekstā.

ES Padomes darba kārtības augšgalā MI ir izvirzīts kopš digitālā samita, kuru Igaunija organizēja savas prezidentūras laikā 2017. gada septembrī. 2018. gada 25. aprīļa paziņojumā “Mākslīgais intelekts Eiropai” 2 piedāvāta Eiropas stratēģija šā mērķa sasniegšanai. Paziņojumā arī piedāvāts līdz 2018. gada beigām kopā ar dalībvalstīm izveidot koordinētu plānu MI izstrādei Eiropā 3 . To apstiprināja Eiropadome 4 . Ar šo dokumentu tiek izpildīta minētā prasība. Šo ieceri iedzīvināt Eiropa spēs tikai tad, ja dalībvalstis un Komisija darbosies kopīgi.

Koordinētais plāns ir pamatots uz “sadarbības deklarāciju”, kuru 2018. gada Digitalizācijas dienā 5 parakstīja visas ES dalībvalstis un Norvēģija, uzsverot gatavību veidot ciešāku sadarbību MI jomā. Arī Austrija kā ES prezidentvalsts norādīja MI kā prioritāti rūpniecības nozares pārveidošanā 6 .

Koordinētā plāna galvenie mērķi ir pēc iespējas palielināt ieguldījumu ietekmi ES un valstu līmenī, veicināt sinerģiju un sadarbību ES, arī ētikas jomā, veicināt dalīšanos paraugpraksē un kopīgi formulēt tālāk ejamo ceļu. ES var palielināt savu konkurētspēju pasaulē, ja darbojas, apvienojot spēkus.

Dalībvalstu grupa Eiropas rūpniecības digitalizācijas un MI jautājumos kopā ar Komisiju laikā no 2018. gada jūnija līdz novembrim apsprieda iespējamos sadarbības ceļus. Lai pielāgotos MI radīto izmaiņu ātrajam tempam sabiedrībā un ekonomikā, dalībvalstis, Norvēģija un Šveice vienojās izveidot mainīgu koordinēto plānu, kurš ir jāuzrauga un reizi gadā jāpārskata, lai tas būtu aktuāls. Šis dokuments ir plāna pirmais izdevums, un tajā galvenokārt ietvertas darbības 2019. un 2020. gadam, liekot uzsvaru uz ES līmeņa darbībām saskaņā ar pašreizējo finanšu shēmu. Plānam ir paredzēts iesniegties nākamajā gadu desmitā, iespējams, līdz 2027. gadam, saskaņā ar nākamo daudzgadu finanšu shēmu 7 . 

Tika atklāts, ka koordinēta rīcība ir nepieciešama tādās jomās kā ieguldījumi, MI izcilība un izplatīšana, datu pieejamība, sabiedrības problēmu risināšana, ētika un tiesiskais regulējums. Darbības jāveic gan privātajā, gan publiskajā sektorā, veidojot vairākas sinerģijas.

“Eiropā radīts MI” atbilst iedzīvotāju vēlmēm un sabiedrības vajadzībām un uzlabo konkurētspēju

Koordinētais plāns sniegs maksimālus ieguvumus no MI visiem Eiropas iedzīvotājiem, veicinot uzticama MI izstrādi atbilstīgi Eiropas ētikas vērtībām un iedzīvotāju vēlmēm. Eiropa pakāpeniski pastiprinās centienus tādās vispārības interešu jomās kā veselības aprūpe, transports, drošība, izglītība un enerģētika, kā arī citās jomās, piemēram, ražošanas un finanšu pakalpojumu (arī ar blokķēdi) jomā.

Šajā plānā ir apkopotas konkrētas un papildinošas darbības ES, valsts un reģionālā līmenī 8 , ņemot vērā turpmāko:

-Palielināt ieguldījumus un pastiprināt izcilību MI tehnoloģijās un to lietojumos, kas ir uzticami, kā arī ar “ieprojektētu ētiku un drošību”. Ieguldījumi notiks stabilā tiesiskā regulējuma kontekstā, kurā iespējams eksperimentēt un kurš atbalsta revolucionāru inovāciju visā ES, nodrošinot MI pašu plašāko un labāko izmantošanu Eiropas ekonomikā un sabiedrībā.

-Balstoties uz Eiropas priekšrocībām, partnerībā ar rūpniecības nozari un dalībvalstīm izstrādāt un īstenot kopīgās programmas attiecībā uz rūpniecības akadēmisko sadarbības pētniecību un izstrādi, kā arī inovāciju.

-Pielāgot mācību un prasmju pilnveidošanas programmas un sistēmas, lai sagatavotu Eiropas sabiedrību un tās nākamās paaudzes MI.

-Eiropā veidot nepieciešamo jaudu MI vajadzībām, piemēram, datu telpas un pasaules uzziņu testēšanas un eksperimentu struktūras.

-Veidot publiskās pārvaldes iestādes Eiropā kā pirmos paraugus MI izmantošanā.

-Pamatojoties uz ekspertu viedokli, īstenot skaidras ētikas vadlīnijas MI izstrādei un izmantošanai, nodrošinot pilnīgu atbilstību pamattiesībām, nolūkā izveidot globālus ētikas standartus un būt pasaules līderim ētiska un uzticama MI jomā.

-Kur nepieciešams, pārskatīt esošo valsts un Eiropas līmeņa tiesisko regulējumu, lai to varētu labāk pielāgot konkrētajiem uzdevumiem.

Galvenie veicinošie elementi

MI progress paver durvis jaunām iespējām tādās jomās kā personalizēta un precīza veselības aprūpe, mobilitāte (automatizēta transportlīdzekļa vadīšana 9 ), finanšu tehnoloģija, progresīva ražošana, kosmiskie lietojumi, viedie energotīkli, ilgtspējīga aprites un bioloģiskā ekonomika, kriminālu darbību (piem., nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, izvairīšanās no nodokļu maksāšanas) uzlabota atklāšana un izmeklēšana, plašsaziņas līdzekļi utt.

Šai digitālajai pārveidei daudzos gadījumos nepieciešama ievērojama pašreizējās infrastruktūras uzlabošana. MI efektīvai ieviešanai nepieciešams pabeigt digitālo vienoto tirgu un tā tiesisko regulējumu, un nepieciešams bez kavēšanās pieņemt Komisijas priekšlikumu Eiropas Industriālās, tehnoloģiskās un pētnieciskās kiberdrošības kompetences centram un Nacionālo koordinācijas centru tīklam 10 , pastiprināt savienojamību ar spektra koordināciju, ļoti ātriem 5G mobilo sakaru tīkliem un optiskajām šķiedrām, nākamās paaudzes mākoņiem, kā arī ar satelītsakaru tehnoloģijām 11 . Mūsu turpmākajā nākotnē, izmantojot jaunas datošanas, uzglabāšanas un saziņas tehnoloģijas, augstas veiktspējas datošana un MI arvien vairāk savstarpēji saistīsies. Turklāt infrastruktūrai jābūt pieejamai gan fiziski, gan finansiāli, lai nodrošinātu iekļaujošu MI pieņemšanu visā Eiropā, sevišķi saistībā ar maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU). Rūpniecības dalībniekiem, it sevišķi maziem un jauniem uzņēmumiem, ir jāpazīst un jābūt gataviem integrēt šīs tehnoloģijas jaunos produktos, pakalpojumos un ar tiem saistītos ražošanas procesos un tehnoloģijās, arī ceļot kvalifikāciju saviem darbiniekiem un viņus pārkvalificējot. MI izstrādei digitālajā vienotajā tirgū nozīmīga ir standartizācija, kas ievērojami palīdz panākt sadarbspēju.

Paradigmas maiņa ir nepieciešama arī tajos gadījumos, kad dati ir jāapstrādā lokāli (piemēram, satīklotai, automatizētai transportlīdzekļa braukšanai, kurā jāvar ātri pieņemt lēmumus, negaidot atbildi no attāla servera). Šī tendence rada pieprasījumu pēc uzlabotu mazjaudas pusvadītāju tehnoloģijām. Jau tiek radītas jaunas, neskaitāmas paradigmas, kā arī ir nepieciešamas jaunas, energoefektīvas datošanas arhitektūras (piemēram, neiromorfas un kvantu), lai nodrošinātu enerģijas ilgtspējīgu izmantošanu. Esošā sadarbība starp dalībvalstīm un Savienību, piedaloties kopuzņēmumos, piemēram, ECSEL 12 (elektroniskie komponenti un sistēmas), EuroHPC (augstas veiktspējas datošana) 13 , kā arī kvantu pamatprojektā saskaņā ar pētniecības un inovācijas programmu “Apvārsnis 2020” (H2020), ir pamatā lielo datu apstrādei un turpmākas MI izstrādes nodrošināšanai.

Dalībvalstis un Komisija pastāvīgi atbalstīs galveno veicinošo elementu ieviešanu un iekļaus MI saistītajās iniciatīvās.

Koordinētais plāns norāda esošās paralēlās stratēģijas šajās jomās.

A.Stratēģiskas darbības un koordinēšana

Komisija savu pieeju MI pauda 2018. gada aprīlī publicētajā paziņojumā “Mākslīgais intelekts Eiropai”, kas balstīts uz trīs pīlāriem:

·palielināt ES tehnoloģisko un rūpniecisko jaudu un ieviest MI dažādās ekonomikas nozarēs gan privātajā, gan publiskajā sektorā;

·gatavoties sociāli ekonomiskām pārmaiņām, ko rada MI;

·nodrošināt atbilstīgu ētisko un juridisko satvaru, kas balstīts uz Savienības vērtībām un ir saskaņā ar ES Pamattiesību hartu.

Kā norādīts aprīļa ziņojumā, Komisija ir uzdevusi augsta līmeņa ekspertu grupai MI jautājumos izveidot MI ētikas vadlīnijas. Augsta līmeņa ekspertu grupa arī sagatavos politikas ieteikumus ieguldījumiem un tiesiskajam regulējumam.

Komisija arī uzdevusi ekspertu grupai atbildības un jauno tehnoloģiju jautājumos palīdzēt tai izveidot norādījumus Produktatbildības direktīvas īstenošanai un tādu ES mēroga principu izstrādei, kurus var ņemt par vadlīnijām, lai vajadzības gadījumā pielāgotu ES un valsts līmenī piemērojamos tiesību aktus.

Komisijas ekspertu grupa tiešsaistes platformas ekonomikas novērošanas jautājumos papildus izpētīs politikas jautājumus tiesiskā regulējuma jomās, kuras saistītas ar MI, piemēram, tādās jomās kā datu piekļuve 14 , tiešsaistes reklāma un algoritmu loma digitālās platformas ekonomikā.

Komisija arī izveidoja Augsta līmeņa ekspertu grupu jautājumos par digitālās pārveides ietekmi uz ES darba tirgiem, kurai paredzēts 2019. gada pavasarī sniegt ziņojumu par stratēģiju, ar kuru risināt problēmas, kas saistītas ar pārtraukumiem nodarbinātībā 15 .

Ieguldījumi MI Savienībā ir mazi un sadrumstaloti salīdzinājumā ar citām pasaules daļām, piemēram, ASV un Ķīnu. Lai novērstu šo trūkumu, aprīļa ziņojumā uzstādīts ambiciozs mērķis ieguldījumu palielināšanai, kopumā (gan publiskajā, gan privātajā sektorā kopā) sasniedzot vismaz EUR 20 miljardus laika posmā no 2018. gada līdz 2020. gadam un nākamajā desmitgadē pakāpeniski palielinot ieguldījumus līdz EUR 20 miljardiem gadā.

Komisija palielina ieguldījumus MI saskaņā ar pētniecības un inovācijas programmu “Apvārsnis 2020” līdz EUR 1,5 miljardiem laika posmā no 2018. gada līdz 2020. gadam, kas salīdzinājumā ar laika posmu no 2014. gada līdz 2017. gadam ir palielinājums par 70 %. Atbilstīgi nākamajai daudzgadu finanšu shēmai Komisija ir ierosinājusi veltīt MI vismaz EUR 1 miljardu gadā no programmām “Apvārsnis Eiropa” 16 un “Digitālā Eiropa” 17 . Tiek pētīta iespēja mobilizēt resursus no Eiropas Stratēģisko investīciju fonda un Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem. Piemēram, Eiropas Reģionālās attīstības fonds plāno ieguldīt MI, pamatojoties uz pārdomātas specializācijas stratēģiju nākamo paaudzi.

Uz šo brīdi mērķtiecīga MI stratēģija ir izveidota Francijā, Somijā, Zviedrijā, Apvienotajā Karalistē un Vācijā. Dažās valstīs, piemēram, Dānijā, Luksemburgā, Nīderlandē, Īrijā un Norvēģijā ar MI saistītas darbības ir iekļautas plašākā digitalizācijas stratēģijā. Turklāt Austrijā, Beļģijā, Čehijā, Dānijā, Igaunijā, Vācijā, Itālijā, Latvijā, Polijā, Portugālē, Slovēnijā, Slovākijā un Spānijā notiek stratēģijas izveide 18 . Lai maksimalizētu ieguldījumus, apvienotu svarīgus resursus, piemēram, datus, nodrošinātu nevainojamu tiesiskā regulējuma vidi, visām dalībvalstīm ir jāizveido valsts MI stratēģija saskaņā ar nodomiem, kas izteikti Digitalizācijas dienas Deklarācijā par sadarbību MI jomā, un jānorāda atbalsta pasākumi.

Dalībvalstis un Komisija reizi gadā uzraudzīs plāna īstenošanas progresu 19 .

B.Ieguldījumu ietekmes palielināšana, izmantojot partnerības

Lai veicinātu un pastiprinātu ieguldījumu MI un palielinātu radīto ietekmi publiskajā un privātajā sektorā, Komisijai, dalībvalstīm un privātajam sektoram jāapvieno kopīgi centieni. Tikai tad, ja Komisija un dalībvalstis virza savus ieguldījumus vienā virzienā, izmantojot kopīgu plānošanu, un pārvalda ievērojamus privātus ieguldījumus, Eiropai kopumā būs ietekme un tā varēs izveidot savu stratēģisko MI autonomiju.

·Sagatavošanās jaunas MI partnerības izveidošanai. Saskaņā ar programmu “Apvārsnis 2020” ar MI jautājumiem šobrīd nodarbojas dažādas publiskā un privātā sektora partnerības, galvenokārt robottehnikas un lielo datu publiskā un privātā sektora partnerības – katra ar savu atsevišķu pētniecības un inovāciju darba kārtību. Arī akadēmiskās pētniecības pārstāvji ir organizējuši tīklus, piemēram, EurAI – Eiropas MI apvienību. Komisija ar dalībvalstu atbalstu kopīgā sadarbībā ar rūpniecības nozari un akadēmiskajām aprindām izveidos vienotu pētniecības un inovācijas darba kārtību MI jomā. Balstoties uz Eiropas priekšrocībām, ar šo darba kārtību tieksies izveidot dinamisku ES mēroga MI inovāciju ekosistēmu, sekmējot ciešu sadarbību starp rūpniecības nozari un akadēmiskajām aprindām, kā arī pastiprinot konkurētspēju visā MI vērtību ķēdē. Šajā nolūkā no sākuma veicinās pārrunas ar ieinteresētajām personām no robottehnikas un lielo datu publiskā un privātā sektora partnerībām, bet vēlāk pievērsīsies visu atbilstošo rūpniecības nozares un pētniecības institūtu ieinteresēto personu pārstāvjiem, lai izstrādātu vienotu stratēģisku pētniecības un inovāciju darba kārtību MI jomā. Komisija plāno izveidot vadītāju grupu.

·Apvienošanās, lai veiktu ieguldījumus MI. Ir svarīgi, lai Eiropa identificētu un veiktu ieguldījumu nākamās paaudzes MI un to plaši ieviestu. Viens no svarīgākajiem elementiem ir padarīt pieejamus pietiekamus ieguldījumus jaunuzņēmumiem to sākuma posmā, kā arī citiem uzņēmumiem to izvēršanās posmā. Šajā sakarā Komisija padarīs pieejamus resursus MI un blokķēdes jaunuzņēmumiem to sākuma posmā, kā arī citiem uzņēmumiem to izvēršanās posmā, izmantojot pieejamos instrumentus, piemēram, Eiropas Stratēģisko investīciju fondu, programmu “Apvārsnis 2020” un Eiropas Investīciju fondu. Sākotnēji 2020. gadā jābūt mobilizētiem EUR 100 miljoniem. Tā kā atsevišķi senāki blokķēžu lietojumi ar rakšanas izmantošanu (Bitcoin) patērē lielu daudzumu enerģijas, ieguldījumu atlases kritērijos šādai finanšu programmai Komisija dos priekšroku jaunākām, energoefektīvām blokķēžu infrastruktūrām un lietojumiem. Darbības varētu būt vērstas uz to, lai i) finansētu atlasītu novatorisku MI / blokķēdes uzņēmumu ieguldījumu portfeli; ii) izveidotu dinamisku ES mēroga ieguldītāju kopienu, kas koncentrējas uz MI; iii) palielinātu ieguldījumus valsts līmenī, iesaistot tās valsts attīstību veicinošās bankas, kuras vēlas piedalīties; iv) radītu stimulus privātā sektora ieguldījumiem, kā arī v) palīdzētu Eiropai kļūt pievilcīgākai jaunuzņēmumiem, kuri paliek Eiropā un šeit attīstās. Turpmākajos gados MI un blokķēdi varētu papildus atbalstīt ar programmu InvestEU.

·Eiropas Komisija kā papildinājumu 2018. gada jūnija Eiropas Padomes secinājumiem 24 gatavo paplašinātu izmēģinājuma projektu Eiropas Inovāciju padomei (EIC), ar kuru atbalstīt tādu inovatīvu uzņēmumu (jaunuzņēmumu un MVU) izvēršanos, kuri nodarbojas ar radikālu inovāciju tirgus veidošanā, zinātniskiem atklājumiem un svarīgākajām pamattehnoloģijām, kas varētu radīt revolucionāru inovāciju.

C.No laboratorijas līdz tirgum: i) pētniecības izcilības palielināšana, ii) pasaules uzziņu testēšanas struktūru izveidošana un iii) MI ieviešanas paātrināšana, izmantojot digitālās inovācijas centrus.

Komisija un dalībvalstis apzinās, cik svarīgi ir turpināt stiprināt zinātnisko bāzi 25 un atbalstīt pētniecību un inovāciju, lai nodrošinātu konkurētspēju tehnoloģiju jomā, risinātu ar inovācijām saistītas problēmas, kā arī veicinātu pētniecības rezultātu nodošanu rūpniecības nozarei.

Komisija palielinās savu ieguldījumu pētniecību un inovācijā programmā „Apvārsnis 2020” un iekļaus MI visos tematos, kuros var izstrādāt vai izpētīt ar MI saistīto labumu. Piemēram, būs nepieciešams piešķirt ievērojamu finansējumu MI drošības jautājumiem, proti, lai, no vienas puses, neļautu ļaunprātīgām personām nosodāmi izmantot MI tehnoloģiju kriminālām darbībām vai terorismam, bet, no otras puses, lai tiesībaizsardzības iestādes varētu izmantot MI rīkus un risinājumus produktīvākai kriminālu darbību vai terorisma profilaksei, atklāšanai un izmeklēšanai 26 .

Komisija arī pievērsīsies Eiropas MI izcilības centru pastiprināšanai, pasaules uzziņu testēšanas struktūru izveidošanai un MI ieviešanas paātrināšanai, izmantojot digitālās inovācijas centrus, kā arī nodrošinot, lai Eiropa gūst labumu no pētniecības rezultātiem.

Komisija uzturēs ģeogrāfisko līdzsvaru, apstiprinot digitālās inovācijas centrus, mudinās nodrošināt visaptverošu ģeogrāfisko reģionu tvērumu, veidojot izcilības centru un testēšanas struktūru tīklu, kā arī mudinās nodrošināt papildinājumu kohēzijas politikas ieguldījumiem. Lai arī Eiropas nenoliedzamā priekšrocība ir tās daudzie vadošie pētniecības centri, konkurētspējas sasniegšanai globālā mērogā nepieciešams apvienot spēkus. Eiropa palielinās valstu pētniecības jaudu un sasniegs kritisko masu, veidojot ciešākus Eiropas MI pētniecības izcilības centru tīklus 27 . Šīs darbības mērķis ir veicināt sadarbību starp labākajām pētniecības komandām Eiropā, apvienojot spēkus, lai efektīvāk risinātu galvenās zinātniskās un tehnoloģiskās problēmas MI jomā un mobilizētu rūpniecību integrēties pētniecības komandās un rast sinerģiju ar tām.

Pasaules uzziņu testēšanas struktūru izveidošana 28 : Nozīmīgs solis tehnoloģijas nonākšanai tirgū ir saistīts ar modernākās tehnoloģijas testēšanu un eksperimentiem ar to. Lai optimizētu ieguldījumus un nepieļautu dublēšanos vai konkurējošus centienus, Eiropā ir jāizveido un jāatver ierobežots skaits liela apjoma specializēto MI uzziņu struktūru.

Šādu testēšanas struktūru piemēri ir pārrobežu satīklotas un automatizētas transportlīdzekļa vadīšanas testēšana, testēšanas struktūras automatizētai nosūtīšanai un datu telpu veidošana. Komisija un dalībvalstis noteiks nepieciešamību izveidot liela apjoma jaunāko MI tehnoloģiju testēšanas struktūras tādās jomās kā mobilitāte, veselības aprūpe, ražošana, lauksaimniecības pārtika un drošība. Šajās testēšanas struktūrās var iekļaut tiesiskā regulējuma “smilšu kastes” (t. i., zonas, kurās tiesiskais regulējums ir ierobežots vai labvēlīgs jaunu produktu un pakalpojumu testēšanai) tādās atsevišķās zonās, kur tiesību akti iestādēm sniedz pietiekamu rīcības brīvību, atvieglojot konkrētas juridiskās un tiesiskās prasības “smilšu kastes” eksistēšanas laikā.

MI ieviešanas paātrināšana, izmantojot digitālās inovācijas centrus. Vienlīdz svarīgi ir veicināt MI ieviešanu plašākā ekonomikā, jo sevišķi MVU sektorā. Tas nozīmē arī nodot zināšanas un zinātniskos risinājumus, kas radīti Eiropas MI pētniecības izcilības centros, kā arī nodot tehnoloģijas, kuras ir apstiprinātas iepriekš minētajās testēšanas struktūrās. Digitālās inovācijas centri var nodrošināt, lai digitālās iespējas izmantotu ikviens uzņēmums – mazs vai liels, augstāko tehnoloģiju vai tradicionāls, kā arī publiskā sektora iestādes. Digitālās inovācijas centri, kuru pamatā ir tehniskās universitātes vai pētniecības organizācijas, var kalpot kā vienots kontaktpunkts, kurā uzņēmumi un publiskā sektora iestādes var piekļūt tehnoloģijām, testēšanai un tehniskajam atbalstam, finanšu konsultācijām, tirgus izpētes datiem un tīklu veidošanas iespējām. Konkrētāk, MI jomā digitālās inovācijas centri var palīdzēt MVU un publiskās pārvaldes iestādēm noteikt nepieciešamās datu kopas, izstrādāt algoritmus, apmācīt MI un izveidot saikni ar datošanas struktūrām, kuras balstās uz platformu “MI pēc pieprasījuma”. Tie var palīdzēt apmācīt profesionāļus no MVU izmantot MI risinājumus un konsultēt par pieejamo finansiālo atbalstu. Tie izveido saikni gan ar pētniecības izcilības centriem, gan ar pieejamām testēšanas struktūrām.

Līdzīgi kā šobrīd Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta (EIT) vienpadsmit digitālo zināšanu un inovāciju kopienas mezgli pulcē ievērojamus spēlētājus no digitālajām nozarēm konkrētos reģionos.

D.Prasmes un mūžizglītība

Talants ir būtisks, lai varētu izstrādāt un izmantot MI. MI un digitalizācija strauji pārveido sabiedrību un ekonomiku kopumā, ietverot arī darba vidi. Eiropā pastāv ievērojama un pastāvīga atšķirība starp IKT prasmju līmeņiem. Pieprasījums pēc prasmēm tādās jaunās jomās kā MI ir īpaši izteikts, un problēma pieaug, jo piedāvājums atpaliek no pieprasījuma tirgū. Gandrīz visas dalībvalstis saskaras ar IKT speciālistu trūkumu – arī MI jomā 32 . Pašreizējais specializēto augstākās izglītības programmu piedāvājums ir ierobežots, un tas nav vienādi pieejams visās dalībvalstīs 33 . 

Plašākās sabiedrības sliktās vispārējās tehniskās zināšanas kavē MI risinājumu pieejamību un izmantošanu. Pamatskolās un vidusskolās būtu jāveicina vajadzīgo iemaņu iegūšana, lai gan joprojām svarīgs izaicinājums ir skolotāju mācības. Jāizstrādā ātras pārkvalifikācijas programmas, lai iedzīvotāji varētu gūt pieredzi ar MI. Lai palielinātu mācību pieejamību, varētu izmantot tādu tehnoloģiju kā masveida atvērtie interneta kursi (MOOC). MI ir jāiekļauj humanitārajās studiju programmās gan formālā, gan neformālā izglītībā, nākamajam darbaspēkam sniedzot zināšanas, kuras vajadzīgas, lai darbotos un orientētos darba vidē, kur MI būs nepieciešams ikdienas uzdevumu veikšanai.

Neskaitot IKT prasmes, lai izstrādātu uz cilvēkiem vērstu MI, vienlīdz svarīgas ir arī citas prasmes. Vienlīdz svarīgi ir pārzināt ētiku un citas jomas, kas nav saistītas ar STEM, un tām jābūt daļai no talantu veicināšanas valstu un starptautiskajās MI stratēģijās. Tāpat pārkvalifikācija un kvalifikācijas celšana jāpapildina ar darba tirgus un sociālās politikas modernizāciju, lai labāk pārvarētu biežākas darba tirgus pārveides.

Prasmju trūkumu pastiprina grūtības piesaistīt un noturēt talantus Eiropā. Talantīgi pētnieki un daudzsološi jaunuzņēmumi bieži saņem pievilcīgus piedāvājumus no ārvalstīm. Piemēram, 2017. gadā 38 % no Silīcija ielejas iedzīvotājiem bija ārvalstnieki, kuri bija ieradušies ASV, lai uzsāktu strādāt konkrētā amatā tehnoloģiju nozarē, un 8 % no tiem bija eiropieši 34 . Īpaši nepieciešams rīkoties, lai piesaistītu un noturētu labākos talantus Eiropā un radītu konkurētspējīgu vidi. Ciešāka sadarbība ar rūpniecības nozari palīdzēs nodrošināt mācību satura atbilstību darba tirgus vajadzībām.

Komisija pieņēma Digitālās izglītības rīcības plānu 35 , lai atbalstītu tehnoloģiju izmantošanu un digitālās kompetences attīstību izglītībā. Kā norādīts aprīļa paziņojumā, Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūts (EIT) šobrīd integrē MI izglītības programmās, kuras tas atbalsta maģistra un doktora grāda līmenī, kā arī ar digitālo iespēju stažēšanās izmēģinājuma projektu (2018.–2020. g.) 36  Erasmus studentiem tiek piedāvātas prakses, kam nepieciešamas padziļinātas digitālās prasmes. Plāns nozaru sadarbībai prasmju jomā atbalsta nozaru stratēģiju izstrādi, lai novērstu prasmju trūkumus 37 , kā arī uzlabotu daudznozaru pieejas, integrējot MI elementus citās disciplīnās.

Svarīga ir izglītības apliecību savstarpēja atzīšana, ieskaitot izglītību jaunās disciplīnās, piemēram, MI. Komisija 2018. gada maijā izveidoja priekšlikumu Padomes ieteikumam 38 par to, kā sekmēt augstākās izglītības un vidējās izglītības diplomu un ārvalstīs pavadītu mācību periodu rezultātu automātisku savstarpēju atzīšanu. Ierosinātais Padomes ieteikums aicina dalībvalstis izteikt politisku apņemšanos veikt pasākumus, lai līdz 2025. gadam ieviestu automātisku atzīšanu.

E.Dati: MI stūrakmens – vienotas Eiropas datu telpas izveide

Pašreizējo MI izplatīšanos veicina lielu datu kopu pieejamība, kas apvienota ar arvien lielāku datošanas jaudu un savienojamību. Drošu, uzticamas kvalitātes datu pieejamība plašam lietotāju lokam pāri robežām ir Eiropas politikas stūrakmens. Eiropa turpinās nodrošināt atvērtību starptautisko datu apritei, pilnībā ievērojot ES noteikumus par personas datu aizsardzību, un saskaņā ar piemērojamiem juridiskajiem instrumentiem, tostarp brīvās tirdzniecības nolīgumiem, kurus ES noslēgusi ar saviem partneriem, un Komisijas atbilstības atzinumiem attiecībā uz personas datu aizsardzības līmeni trešās valstīs. Pilnīga nozaru tiesību aktu īstenošana, uzlabojot piekļuvi informācijai un tās atkārtotu izmantošanu (piemēram, INSPIRE 40 direktīva) nodrošinās konkrētajai jomai raksturīgus datus, kas vajadzīgi, lai atbalstītu spēcīgus MI lietojumus publiskajā sektorā analītiskiem vai politikas uzraudzības mērķiem 41 .

Attiecībā uz privātpersonu datu apstrādi Vispārīgā datu aizsardzības regula paredz noteikumus, kuri piemērojami šādu personas datu vākšanai, izmantošanai un apmaiņai. Turklāt nesen pieņemtā regula par nepersonīgu datu brīvu apriti vēl vairāk atvieglo pārrobežu datu apriti visā ES, iemūrējot stūrakmeni digitālajam vienotajam tirgum. Lai nodrošinātu datu apmaiņu un piekļuvi datiem, tiks apsvērti arī risinājumi, kuri balstīti uz blokķēdi un pilnībā atbilst Vispārīgajai datu aizsardzības regulai un privātās dzīves aizsardzībai. Ierosinātie noteikumi 42 par tirdzniecības praksi starp tiešsaistes starpniecības pakalpojumiem, piemēram, tirdzniecības vietām, lietotņu veikaliem vai naktsmītņu rezervēšanas platformām, paredz noteikumus paredzamai un pārredzamai datu izmantošanai starp mitināšanas pakalpojumiem un to izmantotājiem. Šādu pasākumu mērķis ir papildus nodrošināt godīgumu un uzticību komerciālās attiecībās un vērtīgu datu izmantošanā tiešsaistes platformu ekosistēmā.

Ir jāveic pasākumi, lai atvieglotu datu apmaiņu publiskajā un privātajā sektorā, izveidojot vienotu Eiropas datu telpu 43 : netraucētu digitālo zonu tādā lielumā, kas ļaus veidot jaunus produktus un pakalpojumus, kuru pamatā ir dati. Galvenais – publiskā sektorā radītie un pārvaldītie dati bieži vien ir ļoti kvalitatīvi un vērtīgi Eiropas novatoriem un uzņēmumiem.

Lai palielinātu lietojumu, datiem šajā telpā jābūt pēc iespējas savstarpēji izmantojamiem, proti, jāvienojas par to, ka datu formātiem vajadzētu būt atvērtiem, FAIR, mašīnlasāmiem, standartizētiem un dokumentētiem – gan publiskā un privātā sektora mijdarbībā, gan mijdarbībā nozares ietvaros, gan starp nozarēm 44 .

Publiskā sektora informācijas direktīva 45 nosaka pamatprincipus šādu datu atkalizmantošanai uzņēmumos. Darbības jāvērš uz to, lai praksē datu kopas padarītu vieglāk pieejamas, jo īpaši jaunuzņēmumiem un MVU, kā arī lai veicinātu apkopošanu. Īpaši nozīmīga ir savstarpēji izmantojamu datu un metadatu formātu izstrāde un īstenošana, kā arī standartizētu lietojumprogrammu saskarņu (API) ieviešana, pamatojoties uz Eiropas sadarbspējas satvaru (EIF) 46 .

Šīs darbības papildinās dalībvalstu centieni, lai veicinātu datu pieejamību, savstarpēju izmantojamību un atkalizmantošanu jomās, kuras ir ļoti nozīmīgas MI, piemēram, veselības aprūpe 47 (sk. zemteksta piezīmi), vide, mobilitāte, drošība, migrācija, kā arī ilgtspējīga un apritīga bioekonomika un pārtikas sistēma.

F.Ieprojektēta ētika un tiesiskais regulējums

Lai pilsoņi varētu uzticēties MI un uzņēmumi varētu būt droši par ieguldījumiem jaunās uzņēmējdarbības iespējās, ir būtiski, lai pastāvētu piemērots un paredzams ētiskais un tiesiskais regulējums, kas pamatots uz efektīvām garantijām pamattiesību un brīvību aizsardzībai. Ētikas aspekta noteikšana par prioritāti, vienlaikus veicinot inovāciju, var kļūt par konkurences priekšrocību Eiropas uzņēmumiem pasaules tirgū. Turklāt MI ieviešanas uzsākšana publiskajā sektorā arī radīs līdzīgas raizes par ētiku un pamattiesībām, un tās nepieciešams novērst pēc iespējas drīzāk.

Kā norādīts stratēģijā “Mākslīgais intelekts Eiropai”, Komisija ir uzdevusi Augsta līmeņa ekspertu grupai MI jautājumos izveidot MI ētikas vadlīnijas 54 . Šo vadlīniju pirmais projekts būs gatavs 2018. gada decembrī, un galīgā redakcija gaidāma 2019. gada martā pēc plašas apspriešanās, izmantojot Eiropas MI alianses platformu 55 . Viens no galvenajiem principiem būs “ieprojektēta ētika”, saskaņā ar kuru ētikas principi ir iekļauti MI produktos un pakalpojumos jau pašā izstrādes procesa sākumā.

Ir svarīgi, lai tiesību akti dotu īsto pamatu uz MI balstītai inovācijai un MI risinājumu ieviešanai, vienlaikus novēršot iespējamos riskus, ko rada tehnoloģiju izmantošana un mijiedarbība ar tehnoloģijām, tostarp ar kiberdrošību saistītas bažas. Tas nozīmē garantēt “kiberdrošību”, lai novērstu ļaunprātīgu izmantošanu (piemēram, MI algoritmu uzlaušanu vai manipulēšanu ar MI algoritma apstrādātajiem datiem), kā arī mehānismu iekļaušanu, lai garantētu patērētāju drošību un nodarīta kaitējuma zaudējumu efektīvu atlīdzināšanu cietušajiem, kā arī atvieglotu izmeklēšanu, ja tiek apdraudēta MI sistēma. Būtu jāprecizē MI kiberdrošības prasības, un tām būtu jāizmanto sertificēšanas shēma saskaņā ar ierosināto Eiropas kiberdrošības sertifikācijas sistēmu 56 . Turklāt, uzņēmumos, kuri darbojas ar drošību saistītās jomās (piem., finanšu iestādes, radioaktīvo materiālu ražotāji utt.), konkrētu MI produktu un procesu izmantošana kalpo sabiedrības interesēm, tāpēc to lietošanu var noteikt kā obligātu.

Lai vairotu uzticību MI, būtiska ir atbilstoša drošības un atbildības vide, kas garantē augsta līmeņa drošību un efektīvus zaudējumu atlīdzināšanas mehānismus cietušajiem.

Turklāt atbilstošām garantijām, tiesiskā regulējuma “smilšu kastēm” un citām metodēm eksperimentālai politikai un politikas attīstībai var būt nozīmīga loma, lai veicinātu MI inovāciju ieviešanu jomās, kurās tiesību akti regulatīvajām iestādēm sniedz pietiekamu rīcības brīvību. Galvenā uzmanība 2019. gadā tiks pievērsta tam, lai novērtētu, vai tiesiskais regulējums Eiropā kopumā ir piemērots ar MI papildinātām tehnoloģijām, jo īpaši satīklotai un automatizētai transportlīdzekļa vadīšanai.

Inovāciju vienošanās 57 var kalpot kā instrumenti saskaņā ar esošajiem tiesību aktiem, lai novērtētu tiesiskā regulējuma šķēršļus, kuri saistīti ar MI izstrādi un ieviešanu. Inovāciju vienošanās ir brīvprātīgi sadarbības nolīgumi starp ES, novatoriem un valstu, reģionu un pašvaldības iestādēm. Inovāciju vienošanās mērķis ir iegūt padziļinātu izpratni par to, kā ES noteikums vai regulējums darbojas praksē. Ja noteikumu vai regulējumu uztver par šķērsli inovācijām, vienošanās to atklās un sekmēs iespējamu turpmāko rīcību.

Citi būtiski elementi, lai izveidotu integrētu Eiropas vietējo tirgu MI produktiem, pakalpojumiem un lietojumiem, ir, piemēram, integrēta datu un privātās dzīves aizsardzība 58 , patērētāju aizsardzība un konkurences tiesību ievērošana. Turklāt būtiski apsvērumi MI izstrādei un ieviešanai, jo īpaši jomās ar augstu sabiedrības un politikas nozīmi, ir saistīti ar taisnīgiem, pārredzamiem un atbildīgiem algoritmisko lēmumu pieņemšanas un ar tiem saistītas pārvaldības modeļiem 59 , kā arī ar MI ietekmi uz cilvēku uzvedību 60 .

Visbeidzot, jāizpēta arī intelektuālā īpašuma (IP) jautājumi, lai nodrošinātu, ka saistītais tiesiskais regulējums pienācīgi risina virkni MI raksturīgu problēmu un tādējādi spēj efektīvi veicināt MI izstrādi.

G.MI publiskajam sektoram

MI lietojumi var sekmēt sabiedrisko pakalpojumu uzlabošanu dažādos veidos, piemēram, veicinot viedākas analītiskās spējas un labāku izpratni par reāllaika procesiem (piemēram, pārmaiņām saistībā ar iedzīvotājiem, ekonomiku, vidi un klimatu) ekonomikā, sabiedrībā un vidē, tostarp atklājot tādas kriminālas darbības kā izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācija.

Ar MI papildināti risinājumi var sniegt īsāku un bagātīgāku atgriezenisko saiti uz visiem pārvaldības līmeņiem, nodrošinot iespēju paātrināt, uzlabot pakalpojumu sniegšanas produktivitāti un efektivitāti. To potenciāls ir:

·paaugstināt sniegto pakalpojumu kvalitāti un konsekvenci,

·uzlabot politikas pasākumu izstrādi un īstenošanu,

·ļaut veikt efektīvākas un mērķtiecīgākas intervences,

·palielināt publiskā iepirkuma produktivitāti un efektivitāti,

·stiprināt drošību, identitātes pārvaldību, uzlabot veselības aprūpes un nodarbinātības pakalpojumus.

Attiecībā uz valsts atbalsta saņēmējiem ar MI papildināti lēmumi var vienkāršot attiecības starp iestādēm un palīdzības saņēmējiem, integrējot plašākas sabiedrības interešu vai tiesiskā regulējuma apsvērumus ikdienas lēmumu pieņemšanā (izmantojot mērķtiecīgu saziņu, uzvedības stimulu utt.).

MI var uzlabot iedzīvotāju un valdību mijiedarbību, izmantojot sarunu sistēmas (tostarp digitālos palīgus un valdības tērzēšanas robotus), daudzvalodu pakalpojumus un automātisko tulkošanu. Notiek gatavošanās, lai MI varētu izmantot sociālajā un veselības aprūpes jomā – palīdzēt ārstiem lēmumu pieņemšanā vai ļaut agrīni atklāt jauniešu marģinalizāciju 63 .

Kā minēts iepriekš, ir ierosināti konkrēti pasākumi, lai atklātu publiskā sektora datus, kurus varētu izmantot MI lietojumi tādās sabiedrības interešu jomās kā medicīnas attēli vai genomika.

Dalībvalstis ir aicinātas iesaistīties savstarpējas mācīšanās pasākumos ar citām dalībvalstīm, jo īpaši attiecībā uz tiesiskā regulējuma “smilšu kastēm” un testēšanas iespējām.

H.Starptautiskā sadarbība

Tā kā MI šobrīd apspriež visā pasaulē un daudzos starptautiskos forumos, piemēram, ANO, ESAO, G7 vai G20 67 , īpaši nozīmīga ir starptautiskā sadarbība. MI attīstībai labvēlīga būs starptautiskā sadarbība, it īpaši starp progresīvām valstīm, kurās ir spēcīgas pētniecības un inovācijas priekšrocības un ieguldījumi MI. Kopīgu starptautisku standartu izstrāde atvieglos MI ieviešanu un pieņemšanu. Savienība starptautiski popularizēs MI ētikas vadlīnijas un sāks dialogu un sadarbību ar visām valstīm, kuras nav Savienības dalībvalstis, un trešo valstu ieinteresētajām personām, kuras vēlas veicināt vienādas vērtības.

Tomēr, lai šīs pūles būtu sekmīgas, dalībvalstīm un ES ir jācenšas saskaņot divpusējus un ar MI saistītus sadarbības centienus starp atsevišķām dalībvalstīm un trešām valstīm, kā arī apvienot centienus, lai pasaules mērogā panāktu atbildīgu MI izstrādi. ES šajā jautājumā ir jāpauž vienota nostāja trešās valstīs un visā pasaulē. Saskaņoti ar dalībvalstu darbībām ES jācenšas veidot apvienības ar ieinteresētajām personām – tehnoloģiju uzņēmumiem, akadēmiskajām aprindām un citām personām – nolūkā iesaistīt vairāk ieinteresēto personu apvienībās un pasaules līmenī attīstīt atbildīgu MI.

Turklāt ES 2019. gadā organizēs starptautisku ministru sanāksmi par MI nolūkā pasaulē panākt vienprātību par MI ētikas jautājumiem. Tāpat ES izmanto ārpolitikas instrumentu, lai iesaistītu starptautiskos partnerus sadarbībā saistībā ar tiesiskā regulējuma un ētikas jautājumiem. Dažas dalībvalstis ierosina uzsākt starpvaldību procesu, kas līdzīgs Klimata pārmaiņu starpvaldību padomei. Attiecībā uz starptautiskās drošības dimensiju, MI politika būs pamatota uz Augstā pārstāvja darbu globālajā tehnoloģiju ekspertu grupā un ANO, kā arī citos daudzpusējos forumos.

Visbeidzot, ES ieguldīs savu pieredzi un paredzētos finanšu līdzekļus, lai spēcīgāk uzsvērtu MI attīstības politikā. Mākslīgais intelekts ir domāts nozīmīgam ieguldījumam pasaules mēroga problēmu risināšanā, kā arī attīstības politikai. Piemēram, ar MI papildinātu precīzu lauksaimniecību tiek solīts samazināt pesticīdu, mēslošanas līdzekļu un ūdens patēriņu, padarot to par ideālu tehnoloģiju, kas palīdzētu augošam iedzīvotāju kopumam attīstības valstīs. MI var arī izmantot, lai modelētu laika apstākļus, klimatu un citas dabas parādības tā, lai vietējo populāciju varētu, piemēram, brīdināt par ārkārtējiem laika apstākļiem vai nenovēršamām katastrofām un iedzīvotāji varētu laikus sagatavoties. MI un digitālās tehnoloģijas var nodrošināt finansiāli pieejamus augsto tehnoloģiju risinājumus – pat cilvēkiem nedrošos apstākļos, vienlaikus ievērojot ētikas un privātās dzīves normas.

Saites

Komisijas paziņojums “Mākslīgais intelekts Eiropai”

https://ec.europa.eu/digital-single-market/en/news/communication-artificial-intelligence-europe  

Deklarācija par sadarbību mākslīgā intelekta jomā

https://ec.europa.eu/digital-single-market/en/news/eu-member-states-sign-cooperate-artificial-intelligence )

MI alianse

https://ec.europa.eu/digital-single-market/en/european-ai-alliance  

(1)

     Augsta līmeņa grupa rūpniecisko tehnoloģiju jomā ir ieteikusi pievienot MI svarīgākajām pamattehnoloģijām, jo tam ir daudznozaru iespējošanas potenciāls, kas ir būtisks Eiropas rūpniecībai.

https://publications.europa.eu/en/publication-detail/-/publication/28e1c485-476a-11e8-be1d-01aa75ed71a1/language-en

(2)

     COM(2018) 237.

(3)

     Kā izskaidrots iepriekš minētajā 2018. gada 25. aprīļa paziņojumā, mākslīgais intelekts (MI) ir sistēmas, kas izrāda intelektisku uzvedību, analizējot apkārtējos apstākļus un veicot darbības, lai – zināmā mērā patstāvīgi – sasniegtu noteiktus mērķus. MI sistēmas var būt tikai programmatūras un darboties virtuālajā pasaulē (piem., balss palīgi, attēlu analīzes programmatūra, meklētājprogrammas, runas un sejas pazīšanas sistēmas), bet MI var būt arī iegults datortehnikas ierīcēs (piem., mūsdienīgos robotos, automatizētos automobiļos, dronos vai lietu interneta lietotnēs). Mēs izmantojam MI ik dienas, piem., tulkojot no svešām valodām, radot subtitrus videoierakstos vai bloķējot mēstules. Daudzām MI tehnoloģijām nepieciešami dati, lai uzlabotu veiktspēju. Pēc apmierinošas veiktspējas sasniegšanas MI tehnoloģijas tajā pašā jomā var palīdzēt uzlabot un automatizēt lēmumu pieņemšanas procesu. Piemēram, MI sistēmu var apmācīt un pēc tam izmantot, lai pamanītu kiberuzbrukumus, pamatojoties uz datiem, kuri iegūti no konkrētā tīkla vai sistēmas.

(4)

      https://www.consilium.europa.eu/en/press/press-releases/2018/06/29/20180628-euco-conclusions-final/

(5)

     Digitalizācijas dienā 2018. gadā, kura notika Briselē 10. aprīlī, dalībvalstis vienojās par kopīgas apņemšanās mērķiem saistībā ar Eiropas digitālo nākotni. MI deklarācijas parakstīšana notiek, izmantojot brīvprātības un līdzdalības procesu.

(6)

     Skatīt prezidentvalsts 2018. gada 14. septembra piezīmi  11972 .

(7)

     Visi budžeta dati, kuri attiecas uz plānotajām ES iemaksām, sākot no 2020. gada, ir atkarīgi no attiecīgā juridiskā pamata, darba programmām un atbilstošo iestāžu gada budžeta.

(8)

     Visām darbībām ir jāatbilst ES noteikumiem par konkurences tiesībām un valsts atbalstu.

(9)

     Paziņojumā par satīklotu un automatizētu mobilitāti, piemēram, atzīti ieguvumi no MI jomas progresa, kas palīdzēs izveidot jaunas uzņēmējdarbības attīstības iespējas un radīs jaunus ceļus mobilitātes pakalpojumiem, padarot transportu drošāku, pieejamāku un ilgtspējīgu.

(10)

     COM(2018) 630.

(11)

     Piem., ES piederošā globālā navigācijas satelītu sistēma Galileo.

(12)

      https://europa.eu/european-union/about-eu/agencies/ecsel_lv

(13)

      https://ec.europa.eu/digital-single-market/en/blogposts/eurohpc-joint-undertaking-looking-ahead-2019-2020-and-beyond

(14)

     Duch-Brown et al (2017.), The economics of ownership, access and trade in digital data [Īpašuma, piekļuves un tirdzniecības ekonomika digitālo datu vidē]. Kopīgā pētniecības centra (JRC) digitālās ekonomikas darba dokuments, 2017-01. https://ec.europa.eu/jrc/en/publication/eur-scientific-and-technical-research-reports/economics-ownership-access-and-trade-digital-data

(15)

  https://ec.europa.eu/digital-single-market/en/news/appointment-members-high-level-expert-group-impact-digital-transformation-eu-labour-markets

(16)

     COM(2018) 435 un COM(2018) 436.

(17)

     COM(2018) 434.

(18)

     Pieciem reģioniem pārdomātas specializācijas stratēģijā ir iekļautas ar MI saistītas prioritātes, un MI var būt nozīmīgs digitālajā rūpniecības restrukturizācijas dimensijā valsts vai reģionālajā pārdomātas specializācijas stratēģijā, ņemot vērā ERAF programmas pēc 2020. gada. Šie pieci reģioni ir Lejassaksija [DE], Ziemeļsavo [FI], Lodzas vojevodiste [PL], Rumānijas Ziemeļrietumi [RO] un Ziemeļaustrumi [RO]. Sk. http://s3platform.jrc.ec.europa.eu/map . Eiropā ir arī citi reģioni, piemēram, Beļģijā, ar izveidotām MI stratēģijām.

(19)

     Kopīgā pētniecības centra MI uzraudzības projekts būs veltīts ar MI saistītas izstrādes uzraudzīšanai, un tā laikā veiks vairākas analīzes, kuras nepieciešamas, lai atbalstītu Eiropas MI iniciatīvas īstenošanu. Cita starpā projekta laikā izstrādās MI rādītājus attiecībā uz visām dimensijām, kuras saistītas ar politikas veidošanu. Šī informācija būs pieejama MI uzraudzības portālā https://ec.europa.eu/knowledge4policy/ai-watch_en

(20)

     To starpā sociālās iekļaušanas un nodarbinātības, e-pārvaldes, e-veselības, svarīgu pamattehnoloģiju, prasmju, rūpniecības restrukturizācijas / pārdomātas specializācijas u. c. jomās.

(21)

     Dalībvalstis un reģioni tiek mudināti pārdomātas specializācijas stratēģijas pārskatīšanas procesā analizēt digitālo, arī MI, dimensiju, ņemot vērā Eiropas Reģionālās attīstības fonda nākotnes ieguldījumus.

(22)

     Pārstāvjus nominēs Dalībvalstu grupa Eiropas rūpniecības digitalizācijas un MI jautājumos.

(23)

     Pamatojoties uz esošajām grupām un ievērojot dažādu saistītu ES instrumentu konkrēto regulējumu.

(24)

     EUCO 9/18, 2018. gada 28. jūnijs.

(25)

     Piemēram, Eiropas Pētniecības padome ir finansējusi vairāk nekā 150 progresīvus MI projektus, kurus veikuši Eiropas vadošie pētnieki tādās jomās kā mašīnu dziļā mācīšanās, neironu tīkli, prognozēšana, mašīntulkošana, dabīga valodas apstrāde, datorredze, robottehnika, mākslīgie starpnieki un medicīnas attēlveidošana, kā arī pārvaldība un standarti.

(26)

     Tas arī ļautu uzņēmumiem uzlabot to drošības jaudu. Komisija pārrunās ar Drošas sabiedrības programmas komiteju iespēju iekļaut atbilstošas darbības programmas „Apvārsnis 2020” darba programmā 2020. gadam.

(27)

     MI izcilības centrs ir pētniecības centrs ar padziļinātām zināšanām par MI. Šādu centru galvenais mērķis ir virzīt progresu konkrētās zinātnes un tehnoloģijas jomās.

(28)

     Uzziņu testēšanas un eksperimentu struktūras ir tehnoloģiska infrastruktūra, kurā strādājošiem ir īpašas zināšanas un pieredze, lai testētu pabeigtas tehnoloģijas konkrētā sektorā reālos vai reālajiem tuvos apstākļos (viedā slimnīcā, tīrtelpās, viedā pilsētā, eksperimentālā fermā, koridorā satīklotai un automatizētai transportlīdzekļa vadīšanai un citur).

(29)

      https://ec.europa.eu/digital-single-market/en/news/new-5g-cross-border-corridors-connected-and-automated-mobility-baltics-will-allow-testing

(30)

     Kopuzņēmums ECSEL ir kopīgo ieguldījumu trīspusējais modelis, kur iesaistītās personas ir Komisija, dalībvalstis un rūpniecības nozare un ar kura palīdzību atbalsta pētniecību un inovāciju, tostarp liela apjoma demonstrācijas un izmēģinājuma projektus tādās jomās kā mikroelektronika, mazo sistēmu integrācija un iegultā programmatūra, īpaši pievēršoties integrācijas projektiem.

(31)

     Kopējā statistiski teritoriālo vienību klasifikācijā NUTS2 ir definēts kā pamata reģioni reģionālās politikas piemērošanai.

(32)

     Datu apstrādē un pārvaldībā trūkst vairāk nekā 80 000 profesionāļu (1 uz 20 zinātniekiem) http://www.pocbigdata.eu/monitorICTonlinevacancies/general_info/

(33)

    “2018. gadā aptuveni divām trešdaļām ES dalībvalstu ir mazāk nekā 10 maģistra programmu, kas koncentrējas uz MI. Lai gan MI moduļi kļūst relatīvi izplatītāki dažādos izglītības novirzienos, joprojām tikai vienā trešdaļā ES dalībvalstu ir vairāk nekā 20 maģistra programmas, tostarp vismaz viens MI modulis.” López-Cobo et al. (2018), Academic offer and demand for advanced profiles in the EU. Artificial Intelligence, High Performance Computing and Cybersecurity [Akadēmiskais piedāvājums un pieprasījums pēc padziļinātiem profiliem ES]. Artificial Intelligence, High Performance Computing and Cybersecurity [Mākslīgais intelekts, augstas veiktspējas datošana un kiberdrošība]. Kopīgā pētniecības centra zinātniskais pārskats.

(34)

    https://jointventure.org/images/stories/pdf/index2018.pdf

(35)

     COM(2018) 22.

(36)

      https://ec.europa.eu/digital-single-market/en/digital-opportunity-traineeships-boosting-digital-skills-job

(37)

      http://ec.europa.eu/social/BlobServlet?docId=16962&langId=en

(38)

     COM(2018) 270.

(39)

      https://ec.europa.eu/research/mariecurieactions/

(40)

     Direktīva 2007/2/EK.

(41)

     Cetl V., Tomas R., Kotsev A., de Lima V.N., Smith R.S., Jobst M. (2019). Establishing Common Ground Through INSPIRE: The Legally-Driven European Spatial Data Infrastructure [INSPIRE kā vienotājspēks: juridiski pamatota Eiropas telpisko datu infrastruktūra]. No: Döllner J., Jobst M., Schmitz P. (red.), Service-Oriented Mapping [Uz pakalpojumiem orientēta kartēšana]. Lecture Notes in Geoinformation and Cartography [Piezīmes no lekcijas par ģeogrāfisko informāciju un kartogrāfiju]. Springer, Cham.

(42)

      https://ec.europa.eu/digital-single-market/en/business-business-trading-practices  

(43)

      https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/ALL/?uri=COM:2018:0232:FIN

(44)

     Skatiet Eiropas atvērtās zinātnes mākoņa (EOSC) praksi. Tas sekmēs datu atrodamības un pieejamības paraugpraksi (FAIR dati), https://ec.europa.eu/research/openscience/index.cfm?pg=open-science-cloud

(45)

      https://ec.europa.eu/digital-single-market/en/european-legislation-reuse-public-sector-information

(46)

  API atvieglo valdības datu apmaiņu un izmantošanu starp dalībvalstīm, izstrādājot kopīgas pieejas, kuras jāpopularizē, izmantojot eksperimentus un lietišķos pētījumus par API . Kopīgais pētniecības centrs 2018. gadā uzsāka izpēti (APIs4DGov). Tai ir plānots būt līdzdalīgai un gūt labumu no Eiropas publiskās pārvaldes iestāžu veiktā darba visos līmeņos, un tā sekmē Eiropas sadarbspējas satvara un CEF telesakaru programmā pieņemtās “pamatelementu pieejas” (Building Block Approach) īstenošanu. https://ec.europa.eu/digital-single-market/en/news/new-study-digital-government-apis-apis4dgov-project  

(47)

     Piemēram, veselības aprūpē šādu datu apmaiņa ir svarīga kopīgiem ieguldījumiem inovācijā, kas sagatavoti saskaņā ar tematisko pārdomātas specializācijas platformu “Mākslīgais intelekts un cilvēka–mašīnas saskarne”. Piedalās reģioni Emīlija Romanja (IT), Trento autonomā province (IT), Bādene-Virtemberga (DE), Navarra (ES), Ziemeļbrabante (NL) un Erebrū lēne (SE). Sk. http://s3platform.jrc.ec.europa.eu/artificial-intelligence  

(48)

      https://www.europeandataportal.eu/en/homepage

(49)

      https://ec.europa.eu/digital-single-market/en/news/eu-countries-will-cooperate-linking-genomic-databases-across-borders

(50)

     Komisija jau ir izveidojusi partnerības pamatnolīgumu ar dalībvalstīm, lai līdzfinansētu programmas Copernicus un sistēmas Galileo kosmosa datu izmantošanu un integrēšanu datos, kas pieejami no dalībvalstīm un citiem avotiem.

(51)

     ICT-13-2018-2019 no H2020 darba programmas 2018.–2020. gadam “Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas”  

(52)

      https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/ALL/?uri=COM:2018:0232:FIN

(53)

      https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?qid=1539766272141&uri=CELEX%3A52018SC0125  

(54)

      https://ec.europa.eu/digital-single-market/en/high-level-expert-group-artificial-intelligence . Šis darbs veikts, pamatojoties uz Eiropas Dabaszinātņu un jauno tehnoloģiju ētikas grupas darbu. http://ec.europa.eu/research/ege/pdf/ege_ai_statement_2018.pdf

(55)

      https://ec.europa.eu/digital-single-market/en/european-ai-alliance

(56)

      https://ec.europa.eu/digital-single-market/en/eu-cybersecurity-certification-framework

(57)

      https://ec.europa.eu/info/research-and-innovation/law-and-regulations/identifying-barriers-innovation_en

(58)

     Pamatojoties uz spēkā esošo tiesisko regulējumu, piemēram, Vispārīgo datu aizsardzības regulu, kura stājās spēkā 2018. gada maijā.

(59)

     Tiesiskā regulējuma pieejas instrumentos Vispārīgā datu aizsardzības regula , Finanšu instrumentu tirgu direktīva , priekšlikums par regulu godīguma un pārredzamības sekmēšanai tiešsaistes starpniecības pakalpojumu lietotājiem , Komisijas ieteikuma priekšlikums par pasākumiem, ar kuriem efektīvi cīnīties pret nelikumīgu saturu tiešsaistē , piedāvā precedentus un modeļus pilnvērtīgai pārredzamībai, riska novērtēšanai un riska pārvaldībai. Komisija turpina pētīt (ar atbalstu no Eiropas Parlamenta AlgoAware izmēģinājuma projekta) problemātiskos jautājumus un iespējas saistībā ar algoritmisko lēmumu pieņemšanu tiešsaistes platformu vidē, kur dažādas pieejas pilnvērtīgai pārredzamībai, taisnīgumam un atbildībai var veicināt uzticēšanos. Analīzē rūpīgi apskata līdzsvaru, ko nosaka spēkā esošais tiesiskais regulējums, jaunāko noteikumu izpilde, kā arī izpēta tehnikas, tirgus un sabiedrības attīstību un politikas un regulējuma instrumentus.

(60)

     Kopīgā pētniecības centra projekta HUMAINT mērķis ir saprast MI ietekmi uz cilvēka uzvedību, koncentrējoties uz kognitīvajām un sociāli emocionālajām spējām un lēmumu pieņemšanu ( https://ec.europa.eu/jrc/communities/community/humaint ).

(61)

     Kaut arī tiesiskā regulējuma “smilšu kaste” ir spēcīgs un reizēm vajadzīgs rīks, citos apstākļos inovāciju var atbalstīt ar maigākām pieejām, piemēram, inovāciju centriem un politikas laboratorijām, kurās iespējams saņemt vairāk vai mazāk praktiskas konsultācijas un līdzdalību.

(62)

     Atsevišķās vietās, kurās tiesību akti regulatīvajām iestādēm sniedz pietiekamu rīcības brīvību.

(63)

  https://www.sitra.fi/en/news/artificial-intelligence-based-systems-help-achieve-better-services-cost-savings-social-health-sector/  

(64)

     Eiropas Komisija izpilda solīto un veic AI@EC rīcības plāna darbības, kas paredzētas, lai atbalstītu MI risinājumu ieviešanu Eiropas vienotajās sistēmās (TES), tādējādi sadarbībā ar dalībvalstīm atbalstot galvenās ES politikas jomas.

(65)

     Otrais piemērs ir darbība, kura paredzēta MI uzraudzības programmā, – izstrādāt metodoloģiju, lai noteiktu riskus un iespējas, virzītājspēkus un šķēršļus MI izmantošanai sabiedrisko pakalpojumu sniegšanā. MI uzraudzības programma, aplūkojot atbilstošākos piemērus prioritāro sabiedrisko pakalpojumu jomā, sniegs pārskatu par MI rīku izmantošanu un pievienoto vērtību, sekmējot sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu. Pamatojoties uz analīzes rezultātiem, uzdevums būs izstrādāt ieteikumus par to, kā turpmāk virzīties uz MI balstītu sistēmu un risinājumu izstrādāšanu valdību vajadzībām. Cits piemērs ir Eiropas Komisijas un dalībvalstu kopīgu inovāciju iniciatīvas par MI risinājumu izmantošanu viedo sabiedrisko pakalpojumu sniegšanā.

(66)

     Piemēram risinājumi, kuri pamatoti uz prognozēšanas taisnīguma īstenošanu un LegalTech lietojumiem.

(67)

     ISO/IEC JTC1/SC 42