EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 18.10.2018
COM(2018) 701 final
KOMISIJAS ZIŅOJUMS PADOMEI UN EIROPAS PARLAMENTAM
PIECPADSMITAIS ZIŅOJUMS
PĀRSKATS PAR TREŠO VALSTU TIRDZNIECĪBAS AIZSARDZĪBAS PASĀKUMIEM
PRET EIROPAS SAVIENĪBU 2017. GADĀ
{SWD(2018) 442 final}
1.Ievads
Tirdzniecības aizsardzības instrumenti (TAI) nozarēm ir svarīgi, lai tās varētu aizstāvēties pret negodīgu tirdzniecības praksi.
Šie trīs instrumenti ir antidempings, antisubsidēšana un aizsardzība. Antidempinga (AD) un antisubsidēšanas (AS) pasākumu mērķis ir neitralizēt negodīgas tirdzniecības prakses negatīvo ietekmi, ko rada imports par dempinga cenām vai subsidēts imports, savukārt aizsardzības pasākumu (AP) mērķis ir īslaicīgi aizsargāt nozares no negatīvās ietekmes, ko rada neparedzēts un ievērojams importa pieaugums. Aizsardzības pasākumi arī atšķiras no pārējiem diviem instrumentiem, jo tie tiek piemēroti importam no visām valstīm, bet antidempinga un antisubsidēšanas pasākumi attiecas uz konkrētu valsti (un pat uzņēmumu).
Viens no ES tirdzniecības politikas pīlāriem ir līdzvērtīgu konkurences apstākļu nodrošināšana ES saimnieciskajai darbībai eksporta tirgos. Patvaļīgi tirdzniecības aizsardzības pasākumi negodīgā veidā bloķē ES eksportētāju brīvu piekļuvi pasaules tirgiem, un to negatīvā ietekme ir pēc iespējas jāsamazina.
Kā pasaules vadošā eksportētāja ES arvien vairāk tiek pakļauta trešo valstu uzsāktai tirdzniecības aizsardzības pasākumu izmeklēšanai. Faktiski pēc spēkā esošiem TAI pasākumiem, ES un tās dalībvalstis ir otrā visvairāk ietekmētā eksportētāja pasaulē aiz Ķīnas.
Eiropas Komisija uzrauga un palīdz ietekmētajām ES nozarēm, kad valstis ārpus ES veic tirdzniecības aizsardzības pasākumus pret ES eksportētājiem. Komisijai ir arī tiešāka loma, sniedzot atbildes uz aptaujām AS izmeklēšanās, kad ir iesaistītas ES subsīdijas, un AP izmeklēšanās, kad pasākumi ir vērsti pret ES kopumā.
Kad trešā valsts uzsāk tirdzniecības aizsardzības izmeklēšanu pret ES eksportu, Komisijai, kad vien nepieciešams, ir aktīvi jāiesaistās, lai atspēkotu tādus tiesvedībā radušos nepamatotus apgalvojumus un secinājumus, kas ir pretrunā ar PTO noteikumiem. Tas tiek veikts, piemēram, iesniedzot rakstveida apsvērumus trešo valstu izmeklēšanas iestādēm, kā arī regulāri piedaloties tiesas sēdēs, lai nodrošinātu, ka tiek ievērotas ES eksportētāju tiesības un intereses. Tāpat Komisija iesaistās, pamatojoties uz divpusējiem nolīgumiem (piemēram, regulāras divpusējas augsta līmeņa sanāksmes ar attiecīgo tirdzniecības partnervalsti) un daudzpusējā kontekstā (piemēram, regulāras PTO komitejas tikšanās Ženēvā).
Šajā ziņojumā ir aprakstītas vispārējās tendences trešo valstu īstenotajās tirdzniecības aizsardzības darbībās, kas negatīvi ietekmē vai varētu ietekmēt ES eksportu, galvenās apzinātās problēmas un 2017. gadā sasniegtie rezultāti . Šim ziņojumam pievienotajā Komisijas dienestu darba dokumentā ir iekļauta detalizēta katras atsevišķās trešās valsts TAI izmeklēšanas un pasākumu, tostarp Komisijas veiktās iesaistīšanās, analīze, kopā ar datu apkopojumu par katru valsti un TAI instrumenta tipu.
2.Statistika
2.1.2017. gada beigās spēkā esošie pasākumi
2017. gada beigās bija spēkā 162 pret ES eksportu vērsti TAI pasākumi, kas ir neliels palielinājums, salīdzinot ar 156 pasākumiem, kas bija spēkā 2016. gada beigās. Diagrammā redzams, ka kopš 2010. gada tomēr pastāv to spēkā esošo pasākumu skaits, kuri vērsti pret ES eksportu, pieauguma tendence.
Kopējais 2017. gada beigās spēkā esošo pasākumu skaits
Avots: PTO un ES statistikas rādītāji
Tikai četri ES tirdzniecības partneri joprojām izmanto vairāk par 50 % no visiem TAI pasākumiem pret ES (proti, ASV, Ķīna, Indija un Brazīlija). Tomēr šo valstu secība 2017. gadā salīdzinājumā ar 2016. gadu ir mainījusies. 2017. gadā Amerikas Savienotās Valstis kļuva par aktīvāko TAI izmantotāju pret ES ar spēkā esošiem 26 pasākumiem, no kuriem 22 ir AD un četri ir AS (2017. gadā ASV nebija spēkā neviens AP pasākums). Tām seko Indija ar 21 pasākumu (19 AD, divi AP). Ķīna ir trešajā vietā ar 20 spēkā esošiem pasākumiem 2017. gada beigās (17 AD, divi AS un viens AP), bet Brazīlija ieņem ceturto vietu ar 16 pasākumiem (visi AD).
2017. gada beigās spēkā esošie pasākumi valstu dalījumā
Avots: PTO un ES statistikas rādītāji
Pēc instrumentu veida no 162 spēkā esošiem pasākumiem 125 ir AD, septiņi ir AS un 30 ir AP. Ļoti maz tirdzniecības partnervalstu ir spēkā AS pasākumi pret ES: tikai ASV (četri), Ķīnai (divi) un Kanādai (viens). AP pasākumus galvenokārt uztur Austrumāzijas valstis, proti, Indonēzija un Vjetnama (katrai četri), kā arī Taizeme, Maroka, Malaizija un Filipīnas (katrai trīs).
2.2.2017. gadā sāktās jaunās izmeklēšanas
Attiecībā uz jaunām izmeklēšanām pret ES vai tās dalībvalstīm, salīdzinājumā ar 2016. gadu situācija 2017. gadā ir stabila – 2017. gadā ir uzsākta kopā 31 jauna izmeklēšana.
Tomēr 2017. gadā ir mazliet mainījies sastāvs pēc instrumentu veida. Lai gan 2017. gadā AD un AS izmeklēšanu sākšanas skaits salīdzinājumā ar 2016. gadu ir palielinājies no 18 uz 22 un no nulles līdz divām, AP izmeklēšanu sākšanas skaits ir samazinājies no divpadsmit līdz septiņām.
Jānorāda, ka ASV visu valstu vidū izceļas kā valsts, kas ir sākusi vislielāko skaitu jaunu izmeklēšanu: desmit tiesvedības, no kurām sešas bija AD. Indija un Turcija ir otrajā vietā ar četrām jaunām izmeklēšanām katra.
Runājot par nozarēm, no kopā 31 jaunas izmeklēšanas, kas 2017. gadā sākta pret ES eksportu, sešas jaunas izmeklēšanas tika sāktas tērauda nozarē (no kurām četras uzsāka ASV). Tas asi kontrastē ar 2015. un 2016. gadu, kuru laikā attiecīgi 19 un 17 jaunas izmeklēšanas tērauda nozarē veidoja vairāk nekā 50 % no kopējām jaunajām izmeklēšanām. Ir vērts norādīt, ka 13 jaunas izmeklēšanas tika sāktas pret ES ķīmisko vielu eksportu, kas pašlaik izceļas kā nozare, pret kuru vērsts visvairāk pasākumu.
Jaunas izmeklēšanas pret ES tērauda ražošanas un citām nozarēm
Avots: PTO un ES statistikas rādītāji
2.3.2017. gadā noteiktie pasākumi
2017. gadā tika noteikti kopā 26 jauni pasākumi pret ES eksportu. Tas ir samazinājums, salīdzinot ar 2016. gadu (30) un 2015. gadu (37). Īpaši ir ievērojams AD pasākumu skaita samazinājums (19 pasākumu 2016. gadā un 15 pasākumu 2017. gadā). 2017. gadā tika noteikti divi AS pasākumi (salīdzinot ar tikai vienu 2016. gadā), un 2017. gadā tika noteikti deviņi AP pasākumi (salīdzinot ar 10 pasākumiem 2016. gadā). Dalījumā pa valstīm ASV ir noteikušas sešus jaunus pasākumus, tām seko Indija, kas 2017. gadā noteikusi četrus pasākumus pret ES (no kuriem astoņi ir AD pasākumi un divi AS pasākumi), tai seko pa diviem pasākumiem no Kanādas (tikai AD pasākumi), Malaizijas (tikai AP pasākumi), Turcijas (tikai AD pasākumi) un Vjetnamas (tikai AP pasākumi).
Dalījumā pa nozarēm tērauda ražošanas nozarē ir 16 pasākumi no pavisam 26 jauniem pasākumiem, kas noteikti ES eksportam. Citiem vārdiem sakot, 2017. gadā jauno tērauda pasākumu skaits pārspēja pasākumu skaitu visās citās nozarēs. 2017. gadā noteiktie pasākumi ir tiešas nesenajā pagātnē novērotā tērauda nozares izmeklēšanu straujā kāpuma sekas. Faktiski 2015. un 2016. gadā Ķīnas ražošanas jaudas pārpalikums un pārprodukcija radīja globālu TAI izmeklēšanu kāpumu, ļoti bieži nodarot netiešu kaitējumu ES tērauda nozares interesēm (AP erga omnes iezīmes, pārāk plaša AD ģeogrāfiskā darbības joma).
3.Atkārtotās problēmas 2017. gadā
3.1.Agresīvāka TAI izmantošana no ASV puses visos aspektos
Raksturīga 2017. gada iezīme nenoliedzami ir bijusi ASV TAI izmantošanas aktivitātes pieaugums. Lai gan šī aktivitāte nebija primāri un konkrēti vērsta pret ES eksportu, tā nodarīja kaitējumu ES interesēm, kā redzams iepriekš pēc statistikas 2. iedaļā.
ASV, kas parasti neizmanto AP instrumentu, 2017. gadā uzsāka divas AP izmeklēšanas, attiecīgi par lielizmēra veļasmašīnām (2017. gada jūnijā) un kristāliskā silīcija fotoelektriskajiem elementiem un moduļiem (2017. gada maijā) . Lai gan ES neeksportē minētos izstrādājumus un to eksports ir samērā ierobežots salīdzinājumā ar Āzijas eksportētājiem, šie pasākumi tirdzniecības novirzīšanas dēļ, bez tiešas ietekmes var radīt netiešu kaitējumu ES ražotājiem . Komisija uzsvēra, ka imports no ES nerada kaitējumu tā mazā apjoma un augstāku cenu dēļ. Komisija izteica šaubas par pasākuma saderību ar PTO noteikumiem, kā arī par AP instrumenta atbilstību, ja faktiskais mērķis ir pievērsties tam, ka ASV apiet AD pasākumus, kas noteikti Ķīnai. Komisija ieteica tādu pasākuma veidu, kam būtu mazāka negatīva ietekme uz ES importu, piemēram, valsts iedalīta kvota vai minimālā importa cena. Amerikas Savienotās Valstis noraidīja abus ieteikumus un noraidīja arī jebkādas aizsardzības pasākuma nelabvēlīgās ietekmes kompensācijas nodrošināšanu.
2017. gada aprīlī ASV uzsāka izmeklēšanu par tērauda un alumīnija importu, pamatojoties uz ASV 1962. gada Tirdzniecības paplašināšanas akta 232. iedaļu . Faktiski ASV 1962. gada Tirdzniecības paplašināšanas akta 232. iedaļa nav tirdzniecības aizsardzības instruments (AD, AS, AP). Saskaņā ar 232. iedaļu pasākumi ir paredzēti, lai “pielāgotu importu” gadījumā, ja tiek apdraudēta valsts drošība. Tomēr 232. iedaļā minēto pasākumu sekas ir ļoti līdzīgas AP pasākumu sekām, tādēļ Komisija uzskata 232. iedaļā minētos pasākumus par AP slēptā veidā.
2017. gada jūlijā Amerikas Savienotās Valstis uzsāka AD un AS izmeklēšanu attiecībā uz spāņu gatavo olīvu importu (Spānijas eksports ir aptuveni 60 miljoni EUR). Vairāku Komisijas iesaistīšanos dēļ tehniskā un politiskā līmenī, ciešā sadarbībā ar Spānijas iestādēm un nozari, izmeklēto iespējamo subsīdiju shēmu skaits tika samazināts no desmit uz seši. Tomēr vairākas Spānijas un ES piešķirtā atbalsta shēmas, tostarp pamata maksājuma shēma, kas ir pārveidotās kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) pamats, joprojām ir ietekmētas. Komisija tiesvedības gaitā ir stingri uzsvērusi, ka ietekmētās ES KLP shēmas nav kropļojošas, nav specifiskas un tādējādi nav kompensējamas saskaņā ar PTO nolīgumu. Saskaņā ar PTO noteikumiem šīs atbalsta shēmas tiek uzskatītas par “zaļās kastes” maksājumiem. Komisija ir ļoti aktīvi iesaistījusies visos šo izmeklēšanu posmos un ir sniegusi vajadzīgo palīdzību gan centrālajām, gan reģionālajām Spānijas iestādēm, kā arī iesaistītajiem eksportētājiem, un tā turpinās to darīt, lai atturētu ASV iestādes no nepamatotu pasākumu noteikšanas. Galīgā zaudējumu noteikšana bija paredzēta 2018. gada jūlijā .
Pierādījumi arī rāda, ka ASV ieņem stingrāku nostāju AD noteikumu izpildē, ne tikai attiecībā uz izmeklēšanu skaitu, bet arī attiecībā uz izmantoto metodiku.
Gadījumos, kad eksportētājs, uz kuru attiecas AD/AS izmeklēšana, nesniedz vajadzīgo informāciju, PTO noteikumi pieļauj izmeklēšanas iestādei aizstāt šo trūkstošo informāciju ar “labākajiem pieejamajiem faktiem”, t.i., informāciju no sekundāra avota. Tomēr ASV parasti izmanto stingrāku pieeju, bieži noraidot visu atbildētāju sniegto informāciju, bieži vien ar vāju pamatojumu, un piemērojot “pieejamos nelabvēlīgos faktus”. Šādas pieejas rezultātā maksājumi vienmēr ir daudz lielāki nekā tad, ja tiek izmantoti sabiedrības dati vai citi labākie pieejamie fakti. Šādu pieeju ASV izmanto daudzās izmeklēšanās, un nesen to PTO apstrīdēja Koreja (antidempinga un kompensācijas maksājumu noteikšana konkrētiem produktiem no Korejas, WT/DS 539/1), kam Komisija aktīvi sekos līdzi.
2017. gadā Amerikas Savienotās Valstis turpināja piemērot strīdīgo reducēšanas līdz nullei metodiku AD izmeklēšanās. Dempings rodas tad, kad eksporta cenas ir zemākas par parasto vērtību. Šīs abas vērtības tiek noteiktas, balstoties uz noteiktajā periodā veikto darījumu skaitu. Piemērojot reducēšanu līdz nullei, izmeklēšanas iestāde salīdzina produkta cenu eksporta tirgū ar produkta cenu vietējā tirgū, bet neņem vērā visus darījumus, kuros produkta cena eksporta tirgū ir lielāka par cenu vietējā tirgū, vienādojot to ar nulli. Šīs metodikas rezultātā dempinga starpība tiek palielināta. Reducēšana līdz nullei tiek apspriesta PTO strīdu izšķiršanas sistēmā kopš 2001. gada, un PTO Apelācijas institūcija visu šo laiku ir pastāvīgi nosodījusi šo metodi. Jaunākajā 2016. gada lietā (DS464: ASV – AD un AS pasākumi pret lielizmēra veļasmašīnām no Korejas, kas apstiprināti DS471: ASV – antidempinga metodika (Ķīna)), PTO Apelācijas institūcija ir noraidījusi pēdējo atlikušo reducēšanas līdz nullei iespēju, ko izmantoja ASV, nosakot, ka pat “mērķtiecīga dempinga” gadījumā reducēšanas līdz nullei metodika nav saderīga ar PTO noteikumiem. Komisija cieši seko līdzi šai lietai, un tā veiks vajadzīgās darbības, lai nodrošinātu, ka ASV izpilda PTO uzliktās saistības.
3.2.Citi izmantotāji, bet tāda pati apšaubāma AP instrumenta izmantošana
Kā skaidrots iepriekš, AP ir instruments, kas visvairāk ierobežo tirdzniecību, jo tas tiek piemērots visam importam, neatkarīgi no tā izcelsmes. Tādēļ tas ir jāizmanto tikai stingri noteiktos apstākļos un ļoti liela izņēmuma gadījumos, lai īslaicīgi aizsargātu iekšzemes nozari pret pēkšņu un krasu importa palielinājumu. Lai gan AP izmeklēšanu uzsākšanas skaits 2017. gadā ir būtiski samazinājies, Komisija turpina sistemātiski iesaistīties visās AP izmeklēšanās, jo šķiet, ka daudzas izmeklēšanas iestādes neievēro PTO Aizsardzības pasākumu nolīgumā paredzētos stingros noteikumus. Vairākas AP izmeklēšanas attiecas uz importu, kura faktiskā izcelsme galvenokārt ir vienā valstī, tādējādi AD vai AS instrumenti būtu atbilstošāki, lai pienācīgi reaģētu uz problēmu un netiktu pārmērīgi ierobežota citu valstu piekļuve tirgum.
2017. gadā piemērotie AP pasākumi galvenokārt ir no Dienvidaustrumāzijas valstīm, proti, Indonēzijas un Vjetnamas (katrai četri), kā arī Taizemes, Malaizijas un Filipīnām (katrai trīs). Bieži vien šie AP pasākumi tika (neatbilstoši) noteikti, lai vērstos pret milzīgu Ķīnas tērauda produktu pieplūdumu un iespējamu apiešanu caur citām valstīm. Tomēr AP pasākumi nešķiro pēc izcelsmes, tādējādi tie bieži nodara netiešu kaitējumu tirdzniecībai, kas nerada kaitējumu.
Attiecībā uz jaunajām AP izmeklēšanām, 2017. gada jaunums ir tāds, ka Dienvidaustrumāzijas valstis vairs nav galvenās izmeklēšanu “ierosinātājas”. 2017. gadā galvenā “ierosinātāja” bija ASV (divas jaunas AP izmeklēšanas attiecībā uz kristāliskā silīcija fotoelektriskajiem elementiem un moduļiem un lielizmēra veļasmašīnām) un Turcija (arī divas jaunas AP izmeklēšanas, viena attiecībā uz riepām, kas ir saistīta ar nozīmīgām ES ekonomiskajām interesēm, otra attiecībā uz zobu sukām, kas neietver nozīmīgas ES ekonomiskās intereses).
Abas ASV AP izmeklēšanas bija pirmās AP izmeklēšanas, ko Amerikas Savienotās Valstis uzsākušas vairāk nekā desmit gadu laikā. Komisija norādīja, ka tās nebija jāuzsāk, jo apgalvotā problemātiskā importa pieplūduma izcelsme ir tikai ierobežots skaits Āzijas valstu. Faktiski Amerikas Savienotajām Valstīm būtu bijis jāizmanto citi, piemērotāki instrumenti, piemēram, AD un/vai AS, lai pievērstos šim importam un neradītu netiešu kaitējumu godīgam importam, kas nebija problēmas pirmcēlonis.
Attiecībā uz Turcijas AP izmeklēšanu par riepu importu, Komisija veiksmīgi iesaistījās un panāca izmeklēšanas izbeigšanu bez pasākumu noteikšanas (sīkāku informāciju skatiet tālāk iedaļā “Galvenie sasniegumi”).
4.Galvenie sasniegumi
ASV – AD/AS izmeklēšanu izbeigšana attiecībā uz lieliem civilajiem lidaparātiem no Kanādas
2018. gada janvārī ASV Starptautiskās tirdzniecības komisija konstatēja, ka Bombardier C sērijas lielie civilie lidaparāti nekaitē ASV rūpniecībai, un tādējādi bloķēja 292 % tarifa noteikšanu konkrētu lidaparātu importam no Monreālas ražotāja. ASV Tirdzniecības ministrija jau iepriekš bija izmeklējusi un konstatējusi kopējo AD un AS starpību 292 %. Tas ir liels sasniegums gan Kanādai, gan arī Apvienotajai Karalistei un ES. Tika apdraudētas tūkstošiem darba vietas Bombardier rūpnīcā Ziemeļīrijā (kur tiek ražoti C sērijas reaktīvo lidmašīnu spārni), kā arī pakārtotu piegādātāju darba vietas citās ES dalībvalstīs. Komisija šajās ASV AD/AS izmeklēšanās sniedza spēcīgu atbalstu Bombardier un Apvienotās Karalistes valdībai. Komisija inter alia iebilda ASV secinājumiem par subsidēšanu, argumentējot, ka nepastāv kaitējuma draudi iekšzemes rūpniecībai (t.i., Boeing) un, ka jebkuras grūtības, ko iekšzemes rūpniecība varētu piedzīvot, ir radušās citu faktoru, jo īpaši jaunākās tehnoloģijas trūkuma un neatbilstības lidaparātu tipa pieprasījumam dēļ. ASV izmeklēšana tika balstīta uz vienu 75 Bombardier C sērijas reaktīvo lidmašīnu pieprasījumu, ko 2016. gadā veica Delta Air Lines (un kas jāpiegādā, sākot ar 2018. gadu); Boeing apgalvoja, ka tās ir subsidētas un ASV tirgū tās ir piedāvātas par zemāku cenu nekā Kanādas tirgū.
Brazīlija – pasākumu izbeigšana pret sintētiskā kaučuka importu
Brazīlijas AD pasākumi pret ES sintētiskā kaučuka eksportu, kas tika noteikti un nekavējoties apturēti 2015. gadā, tika pilnīgi izbeigti 2017. gada novembrī sabiedrisko interešu dēļ. Sadarbībā ar ES nozari un dalībvalstīm Komisija Brazīlijas iestādēm vairākas reizes iesniedza savus apsvērumuss, jo īpaši norādot uz faktu, ka ES eksports nerada nekādu kaitējumu iekšzemes nozarei. To cita starpā apstiprina fakts, ka iepriekš minētās 2 gadu pasākumu apturēšanas laikā iekšzemes nozare ir spējusi palielināt savu tirgus daļu. Pirms pasākumu noteikšanas ES eksports uz Brazīliju 2013. gadā sasniedza 80 miljonus EUR.
Turcija – AP izmeklēšanas izbeigšana attiecībā uz riepām bez pasākumu noteikšanas
2018. gada janvārī Turcija izbeidza AP izmeklēšanu attiecībā uz riepu (pasažieru pārvadāšanas transportlīdzekļu, autobusu, kravas automobiļu) importu bez pasākumu noteikšanas. AP izmeklēšana tika uzsākta 2017. gada aprīlī. Komisija kopā ar nozari iesaistījās tiesvedībā (apsvērumi, tiesas sēdes) un izmantoja visas iespējas aktualizēt šo jautājumu divpusējās augsta līmeņa sanāksmēs. Tā rezultātā Turcija nenoteica provizoriskos pasākumus, ko tā sākotnēji bija pieteikusi, un visbeidzot izbeidza AP izmeklēšanu bez pasākumu noteikšanas. Fakts, ka Turcija nenoteica AP pasākumus, ir liels panākums ES, ņemot vērā ES riepu eksporta uz Turciju vērtību (450–500 miljoni EUR gadā).
Izraēla – AD izmeklēšanas izbeigšana pret kakao krēmu no ES
2016. gada septembrī Izraēlas iestādes uzsāka AD izmeklēšanu pret kakao krēma importu no ES (ekonomiskās intereses 56 miljoni EUR). Galvenais ES ražotājs eksportētājs ir Itālijas sabiedrība Ferrero, kuras rūpnīcas atrodas Itālijā un Polijā. Ražotājs eksportētājs piedalījās izmeklēšanā, un Izraēlas iestādes veica pārbaudes apmeklējumus Itālijā, Polijā un Luksemburgā. Cieši sadarbojoties ar Itālijas iestādēm, Komisija aktīvi iesaistījās Itālijas ražotāja eksportētāja atbalstīšanā, iesniedzot rakstveida apsvērumus un piedaloties atklātajā sēdē. Galvenie Komisijas izklāstītie jautājumi ietvēra apšaubāmu kaitējuma un cēloņsakarības analīzi. 2018. gada janvārī Izraēlas Tirdzniecības ministrija publiskoja oficiālu paziņojumu par izmeklēšanas izbeigšanu bez pasākumu noteikšanas.
Maroka – AD izmeklēšanas izbeigšana pret keramikas flīžu eksportu
Marokā uzsāktā AD izmeklēšana pret keramikas flīžu eksportu no Spānijas tika izbeigta 2017. gada novembrī bez pasākumu noteikšanas. Spānijas nozare, uz kuru attiecās Marokas AD izmeklēšana, pauda nopietnas bažas, jo ekonomiskās intereses bija aptuveni 70 miljonu EUR no gada eksporta. Komisija sadarbībā ar Spānijas iestādēm un nozari iesniedza vairākus apsvērumus un cieši sekoja lietai visos tiesvedības posmos. Komisija jo īpaši norādīja uz šādiem izmeklēšanas vājajiem punktiem: kaitējuma neesamība, citu faktoru pastāvēšana, kas pārtrauc cēloņsakarību starp dempingu un kaitējumu (jo īpaši imports no Ķīnas un Ēģiptes, ražošanas izmaksu palielinājums un neizmantota ražošanas jauda). Līdz ar nozares, Spānijas iestāžu un Komisijas saskaņotiem centieniem, tika panākts veiksmīgs iznākums Spānijas keramikas flīžu nozarei.
Indija – AD maksājumu izbeigšana par melamīna eksportu
AD maksājumu par melamīnu termiņa beigu pārskatīšana tika uzsākta 2017. gada septembrī (sākotnējie pasākumi tika noteikti 2012. gada oktobrī, eksports veido aptuveni 4,5 miljonus EUR, galvenokārt no Vācijas). Komisija uzsākšanas posmā iesniedza rakstveida apsvērumus, uzsverot, ka kaitējuma turpināšanās/atkārtošanās nepastāv. Iekšzemes nozare bija ļoti ienesīga un, lai gan tā darbojas gandrīz ar pilnu jaudu, tā nespēja apmierināt vietējo pieprasījumu un šā iemesla dēļ bija vajadzīgs imports, lai aizpildītu apgādes pārrāvumu. To 2018. gada februārī apstiprināja Indijas iestādes, kuras izbeidza izmeklēšanu bez pasākumu noteikšanas.
Brazīlija – AD izmeklēšanas izbeigšana pret zobārstniecības rentgenstaru iekārtu importu
Brazīlijas AD izmeklēšana pret zobārstniecības rentgenstaru iekārtu importu (ES ekonomiskās intereses ir 4 miljoni EUR) no Vācijas tika izbeigta 2017. gada februārī bez pasākumu noteikšanas, jo Brazīlija uzskatīja, ka nav nodarīts kaitējums iekšzemes nozarei. Nozares un Komisijas sadarbība bija galvenais šīs lietas pozitīvā iznākuma iemesls.
Ukraina – AP pasākumu pret porcelānu termiņa beigu pārskatīšanas izbeigšana bez pasākumu pagarināšanas
2017. gada maijā Ukraina izbeidza AP termiņa beigu pārskatīšanas izmeklēšanu attiecībā uz esošajiem AP pasākumiem pret porcelāna galda piederumu un virtuves piederumu importu, nepagarinot sākotnējos pasākumus (ES ekonomiskās intereses ir aptuveni 2 miljoni EUR). AP izvērtēšana tika uzsākta 2016. gada decembrī. Komisija iesaistījās tiesvedībā, iesniedzot apsvērumus un piedaloties tiesas sēdēs. Visbeidzot Ukraina izbeidza AP izmeklēšanu bez pasākumu noteikšanas.
Indija – AD pasākumu nepiemērošana diviem ES koka grīdu eksportētājiem
AD izmeklēšana pret koka grīdu importu no ES tika uzsākta 2017. gada februārī (ES ekonomiskās intereses aptuveni 3 miljoni EUR). Komisija norādīja uz vairākiem trūkumiem izmeklēšanā, proti, datu konfidencialitātes jautājumu, nepārliecinošu kaitējuma attēlošanu, cēloņsakarības trūkumu un neatbilstošu ES importa augstu cenu kumulāciju ar importu par zemām cenām no citām valstīm. 2018. gada februārī Indijas iestādes ieteica galīgo AD pasākumu noteikšanu, izņemot divus sadarbībā iesaistītos ES ražotājus eksportētājus, kuri neradīja materiālu kaitējumu Indijas nozarei.
Austrālija – maksājumu samazinājums Itālijas tomātu pārstrādes produktu eksportētājiem
2016. gadā Austrālija noteica AD pasākumus tomātu pārstrādes produktu importam no Itālijas (precīzāk, no diviem galvenajiem Itālijas eksportētājiem, kas pārstāv aptuveni 45 % no ES eksporta uz Austrāliju). Kopējā ES tomātu pārstrādes produktu eksporta uz Austrāliju vērtība 2015. gadā bija aptuveni 44 miljoni EUR. Ar Komisijas un Itālijas iestāžu atbalstu Itālijas eksportētāji apstrīdēja izmaksu koriģēšanu ES kopējās lauksaimniecības politikas atbalstam. Tā rezultātā Austrālijas Antidempinga lietu izvērtēšanas komisija 2017. gada janvārī konstatēja, ka ES atdalītajam ienākumu atbalstam Itālijas tomātu audzētājiem nav kropļojošas ietekmes uz tomātu cenu. Abu ražotāju eksportētāju dempinga starpība tika noapaļota uz leju, izraisot nulles vai zemus maksājumus. Dubultajā lietā attiecībā uz pārējiem Itālijas eksportētājiem šis jautājums tika izvērtēts vēlreiz, un 2018. gada februārī Austrālijas Antidempinga lietu izvērtēšanas komisija saglabāja savus iepriekšējos secinājumus, atbilstoši kuriem izmaksu koriģēšana nav pamatota. Tas ir liels sasniegums Komisijai un Itālijas tirdzniecības diplomātijai, kas kopā tehniskā un politiskā līmenī iesaistījās visos minēto procedūru posmos.
5.Darbs ar PTO
Komisija aizstāv ES intereses konkrētās lietās PTO, lai nodrošinātu pilnīgu PTO noteikumu ievērošanu. Ja Komisija uzskata, ka citu locekļu veiktie TAI pasākumi pārkāpj PTO noteikumus, tā var tos apstrīdēt PTO ar strīdu izšķiršanas mehānisma palīdzību.
Pie šādiem gadījumiem jāmin Krievijas noteiktie AD pasākumi pret vieglo komerciālo transportlīdzekļu importu (LCV) (DS479), ar kuriem sakarā 2017. gada janvārī tika publiskots PTO komisijas ziņojums. Komisija atzina šādus maksājumus par PTO noteikumu pārkāpumu, atbalstot visas ES procesuālās prasības un atzīstot vairākas nepilnības Krievijas sagatavotajā analīzē, it īpaši to, ka analīzē nebija ņemts vērā iekšzemes vieglo komerciālo transportlīdzekļu ražošanas nozares milzīgais jaudas pārpalikums. Tomēr 2017. gada februārī Krievijas Federācija pārsūdzēja komisijas ziņojumu Eirāzijas Ekonomikas savienības vārdā. ES iesniedza pretapelāciju un 2017. gada novembrī notika tiesas sēde. 2018. gada martā tika publiskots PTO Apelācijas institūcijas ziņojums.
Turklāt Komisija arī kā trešā puse aktīvi iesaistās PTO tiesvedībā, kurā iesaistīti citi PTO locekļi, ar mērķi risināt un uzraudzīt sistēmiskas problēmas un aizstāvēt augstākus tirdzniecības aizsardzības izmeklēšanas standartus visā pasaulē.
Visbeidzot, Komisija regulāri piedalās atbilstošo PTO komiteju sanāksmēs Ženēvā. Atbilstoši PTO pusgada un mēneša ziņošanas kārtībai antidempinga un antisubsidēšanas komiteju sanāksmēs tiek apspriestas un izvērtētas citu PTO locekļu veiktās individuālās darbības. Komisija sistemātiski iesaistās un aktualizē konkrētus gadījumus arī Aizsardzības pasākumu komitejā sakarā ar šā instrumenta intensīvo izmantošanu, kas ir īpašs rūpju cēlonis.
6.Secinājumi
Gadījumos, kad trešās valstis veic pret ES vērstas TAI darbības, Komisijas pieeja paredz sistemātiski iesaistīties iesāktajās procedūrās tehniskā līmenī. Kā redzams no iepriekš minētā, šāda iesaistīšanās notiek bieži, lai gan tā ne vienmēr ir veiksmīga.
Tāpat Komisija izmanto diplomātiju, lai veidotu konstruktīvu dialogu ar ES tirdzniecības partnervalstu TAI dienestiem. ES interesēs ir atbalstīt labi informētu TAI izmeklēšanas iestāžu attīstību, kuras labāk apzinātos PTO noteikumu ievērošanas nozīmīgumu, veicot tirdzniecības aizsardzības izmeklēšanu savās valstīs.
Ņemot vērā laika gaitā uzkrāto pieredzi, Komisijas iesaistīšanās tehniskā līmenī pēdējo gadu laikā ir kļuvusi arvien iedarbīgāka. Apvienojumā ar iesaistīšanos politiskā līmenī, kā arī formāliem un neformāliem kontaktiem ar trešām valstīm, tas ir ļāvis gūt nozīmīgus panākumus.
Komisija vairākus gadus ir organizējusi vienu nedēļu ilgu semināru TAI ierēdņiem no trešo valstu izmeklēšanas iestādēm. Piemēram, 20 ierēdņi no sešām dažādām valstīm (Ēģiptes, Japānas, Taizemes, Tunisijas, Turcijas un Vjetnamas), kā arī PTO sekretariāta pārstāvji piedalījās pēdējā seminārā, kas tika organizēts 2016. gada novembrī. 2017. gadā notika arī divpusējas sanāksmes, lai dalītos paraugpraksē ar TAI ierēdņiem no ASV, Ķīnas, Japānas un Korejas.
Atbilstoši globālās tirdzniecības atgūšanās tendencēm, TAI darbības 2017. gadā jaunu izmeklēšanu un jaunu pasākumu skaita ziņā mazliet samazinājās.
No otras puses, 2017. gadā ir radušies jauni, nozīmīgi riski, piemēram, ASV ir tīši ieņēmušas agresīvāku nostāju. Ekonomikas aizsardzības nolūkā Komisiju satrauc iespējama tādu pasākumu izplatīšanās, kas tiek veikti, pamatojoties uz apgalvojumiem par valsts drošību. Šādiem pasākumiem trūkst leģitimitātes un faktiskā pamata, un tie pārkāpj starptautiskos tirdzniecības noteikumus. Tie ne tikai novirza uzmanību no kopīgām stratēģiskām problēmām, kas patiešām apdraud uz tirgu balstītu ekonomikas modeli, bet arī izraisa negatīvu papildu ietekmi, kad tirdzniecības partneri ir spiesti no jauna rast līdzsvaru vai aizsargāt savu tirgu no nozīmīgas tirdzniecības novirzīšanas sekām.
ES (kam tagad ir piešķirti modernizēti tirdzniecības aizsardzības instrumenti) ir gatava apņēmīgi aizsargāt savu ražotāju un eksportētāju ekonomiskās intereses, izmantojot divpusējus un daudzpusējus kanālus un vajadzības gadījumā ietverot PTO strīdu izšķiršanu.
* * *