EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 6.8.2018

COM(2018) 575 final

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PADOMEI UN EIROPAS PARLAMENTAM

Eiropas Savienības dalība Klusā okeāna Kopienā (FMT:ItalicSPC) pastāvīgās novērotājas statusā

Ievads

Klusā okeāna reģions aptver 15 valstis no Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna (ĀKK) valstu grupas un četras aizjūras zemes un teritorijas (AZT). Reģiona kopējā sauszemes teritorija sasniedz 580 000 km2, bet milzīgā ekskluzīvā ekonomikas zona (EEZ) – aptuveni 30 miljonus km2 ar kopējo iedzīvotāju skaitu aptuveni 12 miljonu apmērā, kas ietver vairāk nekā 500 000 ES pilsoņu.

ES ir stratēģiskas intereses Klusā okeāna reģionā. Kopā ES un 15 Klusā okeāna reģiona valstis no ĀKK grupas veido spēcīgu koalīciju ar mērķi risināt klimata pārmaiņu problēmu un citus globālus jautājumus, tostarp okeānu pārvaldību. Klusā okeāna valstis sniedz arī ekonomiskās un tirdzniecības iespējas ES, jo īpaši attiecībā uz zivsaimniecību 1 un minerāliem. Ciešākas saites ar Klusā okeāna valstīm arī palīdzēs reģionā stiprināt ES sadarbību ar Austrāliju un Jaunzēlandi.

Klusā okeāna reģions sniedz iespēju koordinēti un visaptveroši izmantot dažādus ES ārējās darbības elementus, tostarp kopējo ārpolitiku un drošības politiku, ES attīstības politiku un ekonomikas diplomātiju. Tā kā ļoti nelielam skaitam ES dalībvalstu ir pārstāvniecības Klusā okeāna valstīs, ciešāku saikņu veidošana ar Klusā okeāna Kopienu (turpmāk “SPC”), kas iepriekš saukta par Klusā okeāna Kopienas sekretariātu, arī būtu veids, kā pastiprināt ES sadarbību ar Klusā okeāna valstīm.

ES daļu no savām reģionālajām un divpusējām programmām īsteno ar reģionālo organizāciju starpniecību Klusā okeāna reģionā. SPC ir galvenā ES programmu īstenošanas organizācija Klusā okeāna reģionā. 2016. gada 11. februārī SPC, nosūtot vēstuli ES delegācijas Klusā okeāna reģionā (Fidži) vadītājam, uzaicināja ES kļūt par pastāvīgo novērotāju. Tā ir iespēja uzlabot ES un SPC partnerību un nostiprināt ES politikas dialogu ar SPC par reģionāliem jautājumiem.

Klusā okeāna Kopiena (SPC)

SPC tika izveidota 1947. gadā Kanberas nolīguma ietvaros. Tā ir galvenā reģionālā īstenošanas organizācija, un tai ir aktīva loma iekļaujošas reģionālās attīstības, sadarbības un integrācijas nodrošināšanā Klusā okeāna reģionā. Patlaban tajā ietilpst 26 dalībnieces: ASV Samoa, Austrālija, Kuka Salas, Mikronēzijas Federatīvās Valstis, Fidži, Francija, Franču Polinēzija, Guama, Kiribati, Māršala salas, Nauru, Jaunkaledonija, Jaunzēlande, Niue, Ziemeļu Marianas salas, Palau, Papua-Jaungvineja, Pitkērna, Samoa, Zālamana salas, Tokelau, Tonga, Tuvalu, Amerikas Savienotās Valstis, Vanuatu un Volisa un Futunas salas.

Ar mērķi veicināt ciešāku un būtiskāku sadarbību ar struktūrām, kas nevēlas iegūt dalībnieka statusu vai nekvalificējas dalībai Klusā okeāna Kopienā, SPC 2015. gada novembrī savā 9. konferencē pieņēma jaunu  [dokuments SPC/CRGA 45 (15)], ar ko izveido kategoriju “pastāvīgie novērotāji Klusā okeāna Kopienā”.

2 Atzīstot, cik svarīga ir koordinēta pieeja attīstības politikai un plānošanai, Eiropas Komisija un SPC ir pastiprinājušas savu sadarbību, 2015. gada 16. jūnijā parakstot  par partnerības izveidi. Šajā kontekstā Komisija tika neoficiāli aicināta piedalīties SPC ikgadējās pārvaldības sanāksmēs. Pēc jaunās Politikas par dalību un novērotāja statusu Klusā okeāna Kopienā pieņemšanas SPC  Eiropas Savienību 2016. gada 11. februārī kļūt par pirmo pastāvīgo novērotāju Klusā okeāna Kopienā.

Klusā okeāna Kopienas pastāvīgā novērotāja statuss

Pastāvīgā novērotāja statuss ir paredzēts, lai iesaistītu struktūras Klusā okeāna reģionā vai ārpus tā, kurām ir vēlēšanās un spēja būtiski sadarboties ar Klusā okeāna Kopienu, bet kuras nevēlas iegūt dalībnieka statusu vai nekvalificējas tam.

Kā norādīts Politikā par dalību un novērotāja statusu Klusā okeāna Kopienā (“Politika”), pastāvīgie novērotāji var sagaidīt turpmāk minēto.

1.Pastāvīgie novērotāji var apmeklēt Valdību un administrāciju pārstāvju komitejas 3 (CRGA), Konferences 4 un citas SPC sanāksmes. Ar priekšsēdētāja atļauju pastāvīgie novērotāji var piedalīties diskusijās un debatēs.

2.Pastāvīgie novērotāji var iesniegt priekšlikumus SPC sanāksmēs. Šādi priekšlikumi izlemšanai Klusā okeāna Kopienas dalībniekiem tiktu iesniegti tikai pēc vismaz viena Klusā okeāna Kopienas dalībnieka pieprasījuma.

3.Sanāksmes priekšsēdētājs vajadzības gadījumā var nolemt piešķirt pastāvīgajam novērotājam papildu uzstāšanās laiku, lai sniegtu atbildes saistībā ar nostājām vai priekšlikumiem, ar kuriem tas ir nācis klajā.

4.Pastāvīgie novērotāji pēc Klusā okeāna Kopienas un SPC sekretariāta ieskatiem var tikt uzaicināti piedalīties darba grupās, kuras izveidojusi pārvaldes struktūra vai sekretariāts, ievērojot parastās procedūras, kas reglamentē šādu darba grupu sastāvu.

5.SPC sekretariāts plāno informēt visus pastāvīgos novērotājus par darbsemināriem, semināriem un citām dalībnieku ad hoc sanāksmēm, kuras rīko Klusā okeāna Kopiena un tās sekretariāts, kā arī nodot uzaicinājumus pastāvīgajiem novērotājiem saistībā ar šādiem pasākumiem.

Pastāvīgā novērotāja statusam piemēro šādu procedūru, kas sīkāk aprakstīta Politikā:

1.rakstiska pieprasījuma iesniegšana Klusā okeāna Kopienas Konferencei, kas adresēts sekretariāta ģenerāldirektoram, kurā īsi izklāstītas pieteikuma iesniedzēja prasības, ņemot vērā kritērijus pastāvīgā novērotāja statusa saņemšanai;

2.sekretariāta novērtējums par pieprasījumu un ieteikums Konferences priekšsēdētājam un visiem SPC dalībniekiem;

3.Valdību un administrāciju pārstāvju komitejas (CRGA) novērtējums par pieprasījumu un ieteikums Konferencei;

4.Konference lēmumu pieņem vienprātīgi;

5.sekretariāta ģenerāldirektora paziņojums par lēmumu pieteikuma iesniedzējam.

Lai gan tiek sagaidīts, ka pastāvīgie novērotāji finansē savu dalību Klusā okeāna Kopienas sanāksmēs, kā Politikas 37. sadaļas noteikumu izņēmumu ikgadējo iemaksu Klusā okeāna Kopienas budžetā var atcelt ar Konferences lēmumu, ja pastāvīgais novērotājs sniedz nozīmīgu finansiālu atbalstu SPC programmām, izmantojot citus mehānismus. Ņemot vērā būtisko ES finansiālo ieguldījumu šajā reģionā (sk. turpmāk), pieprasījums kļūt par pastāvīgo novērotāju tiks iesniegts ar nosacījumu, ka Konference atbrīvo ES no ikgadējām iemaksām SPC budžetā.

Procedūra, lai kļūtu par pastāvīgo novērotāju, ir administratīva procedūra. Pastāvīgā novērotāja statuss kā tāds nepiešķir nekādas materiālās tiesības un nerada nekādas saistības. Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 17. panta 1. punktu Komisijai būtu jāpārstāv Savienība Klusā okeāna Kopienā.

Mērķi

Komisija un SPC ir attīstījušas ilgstošu sadarbību, lai atbalstītu attīstību Klusā okeāna salu valstīs un teritorijās. Līdz šim ar Klusā okeāna Kopienas starpniecību atbalstītās ES darbības ir ļāvušas risināt problēmas, kā arī veicināt attiecīgas iespējas inter alia klimata pārmaiņu, katastrofu riska mazināšanas, zivsaimniecības, tirdzniecības attīstības, ilgtspējīgas enerģijas, kultūras, cilvēktiesību un dziļjūras izrakteņu jomās. Klusā okeāna valstu attīstības programmās 2017. gadā ES uzņēmās saistības aptuveni 160 miljonu EUR apmērā.

SPC reģionālās pilnvaras ir cieši saskaņotas ar galvenajām nozarēm Klusā okeāna reģionā, kā arī ar ES attīstības palīdzības galveno darbības jomu. SPC ir lielākā ES īstenošanas partnere Klusā okeāna reģionā un nozīmīga reģionālā organizācija savstarpējo interešu veicināšanai. Ik gadu ES Klusā okeāna Kopienai piešķir vidēji 30 miljonus EUR. 2016. gadā tie bija gandrīz 40 % no SPC gada izdevumiem. Apjomīgais atbalsts, ko Komisija sniedza SPC, arī pamato ciešāku sadarbību starp abām iestādēm.

Kopumā pastāvīgā novērotāja statuss ir iespēja ES palielināt saskaņotību un efektivitāti, kā arī uzlabot Komisijas un SPC darbību kvalitāti, pamanāmību un ietekmi. Tas arī palīdzētu nostiprināt Komisijas politikas dialogu ar SPC par reģionāliem jautājumiem. Turklāt pastāvīgā novērotāja statuss stiprinātu ES sadarbību ar Klusā okeāna Kopienu, kas varētu būt abpusēji izdevīga, ņemot vērā gaidāmās sarunas par Partnerattiecību nolīgumu ar ĀKK valstīm pēc Kotonū nolīguma darbības beigām. Tā kā viena ES dalībvalsts (Francija) jau ir pilntiesīga SPC dalībniece (tāpat kā Austrālija, Jaunzēlande un Amerikas Savienotās Valstis), Komisijas kļūšana par pastāvīgu novērotāju nodrošinātu ES iespējas paplašināt savas partnerattiecības šajā reģionā.

Nobeigums

Tā kā SPC ir gan stratēģiska reģionāla platforma, gan viena no galvenajām reģionālajām partnerēm, ar kuru ir vēlama lielāka sadarbība savstarpējo interešu jomās, Komisija ir iecerējusi atbildēt pozitīvi uz SPC aicinājumu ES vārdā kļūt par pastāvīgo novērotāju. Oficiālais lūgums, kas tiks adresēts sekretariāta ģenerāldirektoram, skaidri ietvers nosacījumu, ka Konference atbrīvo no pienākuma veikt finansiālas iemaksas Klusā okeāna Kopienas budžetā.

(1)

ES ir divu reģionālo zvejniecības pārvaldības organizāciju (RZPO) dalībniece Klusajā okeānā: Klusā okeāna rietumu un centrālās daļas zvejniecības komisijā (WCPFC) un Klusā okeāna dienvidu daļas zvejniecības pārvaldības organizācijā (SPRFMO), kur tā aktīvi veicina zvejas resursu ilglaicīgu saglabāšanu un pārvaldību.

(2)

Dokuments reģistrēts ar numuru Ares (2015)2773568

(3)

Valdību un administrāciju pārstāvju komiteja (CRGA) ir Klusā okeāna Kopienas Konferences komiteja, kas tiekas katru gadu. Tajos gados, kad Konferences sanāksmes nenotiek, CRGA ir pilnvarota pieņemt lēmumus par pārvaldību.

(4)

Klusā okeāna Kopienas Konference ir organizācijas pārvaldes struktūra. Tā tiekas reizi divos gados. Katrai dalībvalstij un teritorijai attiecībā uz lēmumiem ir viena balss.