EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 13.6.2018

COM(2018) 468 final

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

par ES kodoliekārtu izņemšanas no ekspluatācijas palīdzības programmu Bulgārijā, Slovākijā un Lietuvā izvērtēšanu un īstenošanu

{SWD(2018) 344 final}

1.Ievads

Iestājoties ES, Bulgārija, Slovākija un Lietuva apņēmās pirms plānotā ekspluatācijas termiņa beigām slēgt astoņus kodolreaktorus:

·Kozlodujas kodolelektrostaciju Bulgārijā (1.–4. bloku);

·Bohunices V1 kodolelektrostaciju Slovākijā (2 blokus); un

·Ignalinas kodolelektrostaciju Lietuvā (2 blokus).

Savukārt ES apņēmās sniegt finansiālu palīdzību šo reaktoru drošai izņemšanai no ekspluatācijas (dezekspluatācijai).

2013. gada 13. decembrī tika pieņemtas divas Padomes regulas 1 ,  2 , lai nodrošinātu atbalstu šīm izņemšanas no ekspluatācijas programmām daudzgadu finanšu shēmas (DFS) 2014.–2020. gadam ietvaros, turpinot iepriekšējos periodos sniegto palīdzību.

Šajā ziņojumā ir apkopoti secinājumi, kas tika izdarīti Bulgārijā, Slovākijā un Lietuvā īstenoto ES kodoliekārtu izņemšanas no ekspluatācijas palīdzības programmu (turpmāk “programmas”) starpposma izvērtējumā; tiek aplūkots arī 2017. gadā un iepriekšējos gados panāktais progress. Ar šo ziņojumu tiek izpildītas abu regulu 6. un 9. pantā noteiktās ziņošanas prasības.

2014.–2020. gada DFS laikā Komisija ir ziņojusi par šo tematu trīs reizes 3 , 4 , 5 . Šajā ziņojumā, kā noteikts starpposma izvērtējuma ceļvedī 6 , ir analizēts un aprakstīts:

·kādā mērā Kozlodujas, Bohunices un Ignalinas programmas ir sasniegušas savus mērķus attiecībā uz rezultātiem un ietekmi;

·cik efektīvi ir izmantoti resursi; un

·kāda ir ES pievienotā vērtība.

Kā noteikts abu regulu 9. pantā, izvērtējumā tiek arī izskatīts, vai ir jāgroza 2. panta 2. punktā aprakstītie konkrētie mērķi un 7. pantā minētās detalizētās īstenošanas procedūras 7 .

Ir svarīgi atzīmēt, ka spēkā esošās regulas ierobežo programmu darbības jomu, aptverot tikai izņemšanas no ekspluatācijas darbības un neietverot seku mazināšanas pasākumus enerģētikas nozarē, kas tika atbalstīti iepriekšējos periodos. Šāda pāreja no dažādu enerģētikas un dezekspluatācijas projektu finansēšanas uz vienotu un mērķtiecīgu rīcību — dezekspluatācijas programmām, kuru pamatā ir apstiprināti detalizēti izņemšanas no ekspluatācijas plāni, bija galvenais priekšnoteikums, lai palielinātu efektivitāti un lietderību.

2.Mērķi

Abu minēto regulu galvenais mērķis ir palīdzēt attiecīgajām dalībvalstīm droši sasniegt izņemšanas no ekspluatācijas nobeiguma posmu, saglabājot augstākos drošības standartus.

Visos trijos gadījumos ir pienācīgi definēta programmu darbības joma, budžets un plānošana, un to pabeigšana ir paredzēta pēc pašreizējā finansēšanas perioda. Nostrādātās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu apglabāšana dziļā ģeoloģiskajā glabātavā neietilpst minēto programmu darbības jomā, un katrai dalībvalstij šis jautājums ir jārisina savas nostrādātās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanas valsts programmas ietvaros, kā noteikts attiecīgajā direktīvā 8 , 9 .

Regulās ir definēti arī konkrētie mērķi:

visām trim programmām

·veikt demontāžu turbīnu zālēs un palīgēkās;

·drošā veidā apsaimniekot dezekspluatācijas darbu rezultātā iegūtos atkritumus saskaņā ar sīki izstrādātiem atkritumu apsaimniekošanas plāniem;

Kozlodujas programmai un Bohunices programmai

·demontēt lielus komponentus un iekārtas reaktoru ēkās;

Ignalinas programmai

·degvielu no 2. bloka reaktora aktīvās zonas un 1. un 2. bloka reaktoru degvielas baseiniem pārvietot uz nostrādātās degvielas sausās uzglabāšanas iekārtu;

·drošā veidā apkalpot reaktoru blokus.

Īstenošanas procedūrās7 ir noteikti bāzes scenāriji katrai izņemšanas no ekspluatācijas programmai līdz attiecīgajam nobeiguma posmam un precīzi uzdevumi katram konkrētajam mērķim.

3.Instrumenti

Komisija sagatavoja savu starpposma izvērtējumu, pamatojoties galvenokārt uz:

(1)2017. gadā veiktu ārēju pētījumu 10 , kas ietvēra dokumentu padziļinātu izpēti, intervijas ar izvēlētām ieinteresētajām personām, apmeklējumus uz vietas, sabiedriskās apspriešanas un papildu mērķorientētās apspriešanas analīzi, salīdzinošo novērtēšanu, izmantojot salīdzināmus instrumentus, un ekspertu grupas darbu;

(2)2016. gadā veiktu ārēju pētījumu 11 , kas ietvēra izvērtējumu par programmu kopējām izmaksu aplēsēm, vispārēju riska novērtējumu, valsts finansējuma un citu avotu analīzi, kā arī valstu budžeta stabilitātes analīzi;

(3)iepirkuma procedūru tematisku pārbaudi, ko veicis ārējs darbuzņēmējs;

(4)iekšēju novērtējumu par Komisijas īstenotā periodiskās uzraudzības pasākuma rezultātiem un ieinteresēto personu sniegtajiem dokumentiem;

(5)Eiropas Revīzijas palātas Īpašo ziņojumu 12 .

4.Atbilstības, saskaņotības, efektivitātes, lietderības un ES pievienotās vērtības novērtējums

Šajā ziņojumā ir novērtēts, vai programmas darbojas tā, lai sasniegtu to paredzētos mērķus, un ir sniegti ieteikumi, kā uzlabot to īstenošanu. Ziņojumu papildina Komisijas dienestu darba dokuments, kurā sniegta faktiskā informācija un analīze.

Visi izņemšanas no ekspluatācijas operatori pilnībā veic dezekspluatācijas darbības. Visvairāk darbs ir pavirzījies uz priekšu Slovākijā, kur pašlaik tiek veikta demontāža un dekontaminācija Bohunices objekta reaktora ēkā. Kozlodujas objektā un Ignalinas objektā ir labi pavirzījušies uz priekšu demontāžas un dekontaminācijas darbi palīgēkās. Turklāt pašlaik jau veiksmīgi tiek īstenots nozīmīgs, ar drošību saistīts projekts Lietuvā, kura mērķis ir aizvākt nostrādāto kodoldegvielu no RBMK tipa reaktora (līdzīgs Černobiļā izmantotajam). Kodoldegvielas aizvākšana no 2. bloka reaktora aktīvās zonas tika pabeigta 2018. gada 25. februārī (t. i., 15 mēnešus pirms paredzētā termiņa).

Programmas kopumā darbojas atbilstoši, lai sasniegtu minētajās regulās definētos konkrētos mērķus, izmantojot pašreizējās DFS ietvaros nodrošināto finansējumu. Kā apstiprināja neatkarīgi eksperti, uzraudzības pasākumos bija vērojama izteikta tendence palielināt lietderību. Dažās jomās ir jāturpina samazināt un cieši uzraudzīt darbu aizkavēšanās risku.

Izvērtējums tika veikts, ņemot vērā piecus galvenos kritērijus — atbilstību, saskaņotību, efektivitāti, lietderību un ES pievienoto vērtību.

Atbilstība

(1)Attiecībā uz DFS 2014.–2020. gadam — programmu vispārējie un konkrētie mērķi joprojām ir ļoti būtiski, lai nodrošinātu DFS sagatavošanas laikā identificētās vajadzības (t. i., progress izņemšanas no ekspluatācijas procesā, sasniedzot posmu, kad veiktās izmaiņas ir neatgriezeniskas, kā arī uzlabotas drošības panākšana).

(2)Daži no sīki izstrādātajiem mērķiem ir jāatjaunina, lai atspoguļotu faktisko progresu un nodrošinātu efektīvu uzraudzību līdz visu šajā periodā finansēto daudzgadu projektu (sk. 5. punktu) pabeigšanai (t. i., pēc 2020. gada).

Saskaņotība

(3)Minētās regulas ir saskaņotas ar ES rīcībpolitikām, kuru mērķis ir nodrošināt augstāko kodoldrošības līmeni. Programmu juridiskais pamats ir izstrādāts tā, lai tas pilnībā atbilstu Euratom līguma tiesību aktu kopumam, jo īpaši kodoldrošības jomā 13 , 14 un nostrādātās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanas jomā8. Tas neskar ES finansējuma ārkārtējo raksturu, kas izveidojies tādu īpašu vēsturisku notikumu rezultātā, kuri ir šo programmu pamatā. ES atbalsts nodrošināja, ka tiek īstenotas tūlītējas demontāžas stratēģijas, un ļāva straujāk samazināt radioloģiskā apdraudējuma līmeni, kā arī novērsa nevajadzīga sloga atstāšanu mantojumā nākamajām paaudzēm, vienlaikus daļēji sedzot dalībvalstu saistības.

(4)Izpildot ex-ante nosacījumus, dalībvalstis noteica programmu tvērumu. Tā rezultātā jautājums par nostrādātās kodoldegvielas un augsta radioaktivitātes līmeņa atkritumu ilgtermiņa apsaimniekošanu ir nepārprotami izslēgts no programmām un saskaņā ar Padomes Direktīvu 2011/70/Euratom paliek dalībvalstu finansiālajā atbildībā.

(5)Programmas ir saskaņotas arī ar ES rīcībpolitikām tādās jomās kā vides un sociālā aizsardzība.

Efektivitāte

(6)Līdz šim progress ir panākts visās trijās programmās, un ieilgušie problēmjautājumi, kas saglabājās no laikposma, kad tika īstenota iepriekšējā finanšu shēma, tika beidzot atrisināti. Galvenās infrastruktūras, kas paredzētas nostrādātās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanai, vai nu uzsāka darbību, vai ir pēdējās izstrādes stadijās pirms nodošanas ekspluatācijā, piešķirot jaunu impulsu izņemšanas no ekspluatācijas darbībām.

(7)Visos trijos objektos ir labi pavirzījušies uz priekšu demontāžas un dekontaminācijas darbi turbīnu zālēs un palīgēkās. Dezekspluatācijas operatoriem ir veiksmīgi izdevies konstatēt un novērst šķēršļus, kas kavē procesus.

(8)Ir panākts progress attiecībā uz demontāžu un dekontamināciju reaktoru ēkās (kontrolētajā zonā) visos trijos objektos, ievērojot attiecīgās programmas grafikus un pabeigšanas termiņus.

(9)Izņemšanas no ekspluatācijas programmu īstenošanas rezultātā galvenokārt iegūst materiālus, kurus var atkārtoti izmantot vai pārstrādāt, un kondicionētos radioaktīvos atkritumus, kurus uzglabā īslaicīgi (pagaidu atkritumu uzglabāšanā) vai likvidē. Visās trijās programmās šie materiāli un atkritumi līdz šim ir iegūti mazākā apjomā, nekā plānots; tam ir vairāki iemesli: i) tika noteiktas pārāk augstas mērķvērtības, tāpēc ka kodolelektrostaciju raksturojumā bija objektīvas neskaidrības; ii) demontāžas darbībās tika iegūts mazāks tādu materiālu un atkritumu daudzums, kas novadāmi uz atkritumu apsaimniekošanas iekārtām; un iii) radās tehniskas problēmas saistībā ar īpašām vēsturiski uzkrāto atkritumu plūsmām. Tomēr kopumā ir pierādījies, ka atkritumu apsaimniekošanas procesos ir iespējams nodrošināt vajadzīgo produktivitāti un caurlaidspēju, ievērojot augstākos drošības standartus.

Lietderība

(10)Pašreizējās DFS darbības sākumā minētās trīs dalībvalstis, lai izpildītu ex-ante nosacījumus, sagatavoja detalizētus plānus izņemšanai no ekspluatācijas. Tāpēc programmu vispārējo izmaksu aplēses tajos tika iekļautas un atjauninātas, ņemot vērā iepriekšējos problēmjautājumus. Komisija 2016. gadā pabeidza savu novērtējumu par šiem jaunajiem plāniem un secināja, ka tie ir pilnīgi, atbilstoši un visaptveroši un ka vispārējo izmaksu aplēses kopumā ir atbilstošas (to apliecināja arī neatkarīgās pārbaudes rezultāti11), ar nosacījumu, ka neparedzētos izdevumus palielina līdz 16 %. Tādēļ, lai uzraudzītu izmaksu lietderību, ir skaidri noteikts gan ES atbalsta apjoma, gan bāzes scenārija izmaksu limits.

(11)Analīze rāda, ka pašreizējās finanšu shēmas ietvaros programmas lielākoties tiek īstenotas rentabli un ka plānošanas procesa gatavības līmenis ir daudz augstāks.

(12)Dezekspluatācijas darbību finansiālo aspektu salīdzinošā novērtēšana joprojām ir problemātiska visā pasaulē. Šo trūkumu atspoguļo tas, ka minētās trīs programmas ir grūti salīdzināt gan savstarpēji, gan ar citām izņemšanas no ekspluatācijas programmām, lai gan plaši tiek izmantota Dezekspluatācijas izmaksu starptautiskā struktūra 15 .

(13)Analīzē tika noteikti arī galvenie faktori, kas ietekmē izmaksu lietderību:

·kopš 2014. gada pastāvošā pārvaldības struktūra ir vadījusi programmas tā, lai panāktu lielāku lietderību, un organizatoriskajām pārmaiņām ir bijusi pozitīva ietekme uz izmaksu lietderību;

·tas, ka valstu ieguldījuma līmenis arvien paaugstinās, iespējams, ir veicinājis dalībvalstu lielāku atbildību un ekonomisko ieinteresētību. Tomēr nebija pierādījumu tam, ka lielāka valsts ieguldījumu procentuālā daļa individuālo projektu līmenī atbilst augstākiem darbības rezultātiem;

·būtisks elements saistībā ar izmaksu lietderību ir savlaicīga īstenošana. Izmaksu lietderību veicināja tas, ka tika likvidēti no iepriekšējās finanšu shēmas perioda pārnestie šķēršļi un, kur iespējams, tika novērsta uzkrātā darbu kavēšanās (piem., Ignalinā tika atrisināti ieilgušie līgumstrīdi). Turklāt iegūtās vērtības pārvaldības 16 metodika un galveno darbības rādītāju kopums nodrošināja programmu īstenošanā ieinteresētajām personām instrumentus, kas ļauj paredzēt to, kā aizkavēšanās ietekmēs rezultātus, lai mazinātu vai novērstu tās negatīvo ietekmi uz izmaksām (sk., piemēram, informatīvo izcēlumu par Bohunices programmu);

·nozīmīgs un pēc būtības dinamisks komponents, kas ietekmē izņemšanas no ekspluatācijas izmaksas, ir darbaspēka izmaksas. Ja darbu veic galvenokārt dezekspluatācijas operatora darbinieki, darbu aizkavēšanās var ietekmēt izmaksas, jo īpaši tad, ja tas ietekmē kritiski svarīgo punktu izpildi, t. i., programmas pabeigšanas termiņu. Šā riska mazināšanai izmanto ārpakalpojumu piesaistes stratēģijas, kas nodrošina pienācīgu elastīgumu, lai varētu pielāgot vajadzības un darbības. Šādu stratēģiju īstenošana ir labi attīstīta Bohunicē un tiek ieviesta Ignalinā, kur 2017. gadā tika izveidots strukturēts ārpakalpojumu izmantošanas plāns;

·no otras puses, tas, ka darbā tiek norīkoti kodolelektrostacijas darbinieki (kuri strādāja minēto reaktoru aktīvās darbības laikā), ir laba zināšanu pārvaldības prakse, jo nodrošina, ka tiek nodota būtiska pieredze, lai samazinātu īstenošanas laiku. Tomēr šī prakse ietver risku, ka tiek norīkots pārāk liels skaits darbinieku un tiek ierobežots organizāciju elastīgums, jo īpaši tad, ja nav pieejamas citas iespējas;

·izņemšanas no ekspluatācijas procesā joprojām ir vērojamas dažas tehniskas problēmas, un izņemšanas no ekspluatācijas tirgus vēl aizvien ir attīstības posmā. Tā rezultātā darbuzņēmējiem ir radušies zināmi sarežģījumi;

·saistībā ar izmaiņām tiesību aktos ir novērots izmaksu pieaugums, un regulatīvo apstiprināšanas procesu laikā visās trijās valstīs ir palielinājusies darbu aizkavēšanās. Ar drošību saistīti lēmumi kodolenerģijas jomā ir jāpieņem neatkarīgi no specifiskiem ekonomiskajiem faktoriem, tāpēc dezekspluatācijas operatoriem ir jāsadarbojas ar regulatoriem, lai paredzētu šādas regulatīvās izmaiņas un regulatīvos procesus pienācīgi ņemtu vērā projektu plānošanā. Lai gan Lietuvā un Slovākijā tika konstatēti daži labas prakses piemēri, šis problēmjautājums ir ietekmējis Kozlodujas programmu;

·ņemot vērā to, ka no ekspluatācijas ir pilnīgi izņemti tikai trīs no vairāk nekā 90 Eiropā slēgtiem reaktoriem, īstenojot šīs programmas, tika mēģināts uzlabot lietderību, galvenokārt izmantojot metodi “mācīties darot”. Saistībā ar to galvenais instruments, ar kura palīdzību nodrošināt lietderību pašreizējās DFS ietvaros, ir zināšanu apmaiņa starp šīm trim programmām. Komisija ir pastāvīgi mudinājusi ieinteresētās personas dalīties ar labās prakses piemēriem, īpaši starp Slovākiju un Bulgāriju, jo to kodolelektrostacijas ir līdzīgas (VVER reaktori).

ES pievienotā vērtība

(14)Programmu pievienotā vērtība, kā tas tradicionāli tiek uzskatīts, īstenošanai virzoties uz priekšu, dabiski samazinās. Programmu pievienoto vērtību kopš to sākuma izsaka kā kodoldrošības palielināšanos un nepieciešamo finanšu mazināšanos.

·Pēc 2020. gada paredzamais finansējuma trūkums Bulgārijā un Slovākijā neapdraud šo programmu pabeigšanu līdz plānotajiem termiņiem.

·Arī Lietuvā, pateicoties valsts aktīvākai iesaistei, finansējuma trūkums laika posmam pēc 2020. gada ir samazinājies. Tomēr iztrūkums joprojām ir ievērojams (EUR 1,331 miljards).

·Lai gan visu trīs dalībvalstu ekonomikas nepārprotami ir spējīgas nodrošināt nepieciešamās finanses, izmantojot valsts finanšu resursus, Lietuvā šādas rīcības ietekme būtu lielāka (0,3–0,5 % no valsts gada budžeta).

·Šo programmu īstenošana ir sekmējusi radioloģiskā apdraudējuma līmeņa ievērojamu samazināšanos un riska mazināšanos sabiedrībai kopumā. Slovākijā un Bulgārijā ir novērsti būtiskākie riski saistībā ar kodoldrošību. Lietuvā turpinās nostrādātās kodoldegvielas aizvākšana no reaktora ēkām — līdz šā procesa beigām (darbus paredzēts pabeigt līdz 2022. gadam, taču tos finansē no pašreizējās DFS līdzekļiem). Atlikušais radioloģiskais apdraudējums būs ievērojami samazināts, un to galvenokārt radīs tikai apstarotā grafīta aktīvās zonas.

(15)ES kodolenerģijas nozare stabili pāriet jaunā posmā, kuram raksturīga aktīvāka darbība aprites cikla beigās. Tomēr tikai dažās izņemšanas no ekspluatācijas programmās ir panākts ievērojams progress, tostarp Kozlodujas, Ignalinas un Bohunices programmā. Tāpēc ir skaidri redzams, ka izņemšanas no ekspluatācijas nozare vēl nav sasniegusi pilnīgu gatavības līmeni. Šajā kontekstā ES atbalsts izņemšanas no ekspluatācijas programmām Bulgārijā, Slovākijā un Lietuvā ir devis papildu vērtību visai ES izņemšanas no ekspluatācijas nozarei kopumā, nodrošinot zināšanas un kompetenci. Tāpēc programmu īstenošanas gaitā gūto zināšanu apmaiņas un izmantošanas aspekti kalpo par pamatu tam, lai nodrošinātu pastāvīgu ES pievienoto vērtību, tādējādi uzlabojot kodoldrošību. Šo procesu varētu izmantot arī attiecībā uz apstarotā grafīta apsaimniekošanu, kas ir tehniski sarežģīts uzdevums visā pasaulē 17 .

5.Pārvaldības novērtējums

Izveidotā pārvaldības struktūra ir nodrošinājusi programmu efektīvu un lietderīgu īstenošanu. Galvenie panākumu faktori ietver arī uzdevumu un pienākumu skaidru noteikšanu un pastiprinātas uzraudzības sistēmas izveidi.

Uzdevumi un pienākumi

Katra dalībvalsts iecēla programmas koordinatoru (ministra vietnieks / valsts sekretārs), kas ir atbildīgs par attiecīgās izņemšanas no ekspluatācijas programmas plānošanu, koordinēšanu un uzraudzību. Tas nodrošināja programmas visaptverošu pārraudzību valsts līmenī un ļāva Komisijai labāk piekļūt informācijai, pildot uzraudzības uzdevumus.

Analīzē tika arī noteiktas jomas, kurās vēl ir nepieciešami uzlabojumi:

·aktīvāka dalībvalstu iesaistīšanās kā ieinteresētajām personām finanšu nodrošināšanā, lai paaugstinātu savu līdzdalības līmeni, kā arī dezekspluatācijas operatoru lielāka pārskatatbildība;

·ikgadējā plānošanas/ziņošanas cikla savlaicīgas izpildes uzlabošana, vienkāršojot procedūras.

Uzraudzības sistēma

Katrā dalībvalstī ir izveidota komiteja, kas veic uzraudzības un ziņošanas funkcijas, un šo komiteju sanāksmju vadīšanā piedalās Komisijas pārstāvis un programmu koordinatori. Komiteju rīcībā ir operatīvā informācija par galvenajiem darbības rādītājiem un sīki izstrādātu mērķu apraksts, lai tās varētu noteikt programmu virzību, veicot pamatotu novērtēšanu un lēmumu pieņemšanu. Sīki izstrādātie mērķi un rādītāji (ko ierosinājušas trīs iesaistītās dalībvalstis un apstiprinājusi Komisija7) nodrošināja kvantitatīvu informāciju, lai varētu novērtēt progresu, kas panākts virzībā uz minētajās regulās noteiktajiem konkrētajiem mērķiem. Turklāt iegūtās vērtības vadības metodika ir uzlabojusi Komisijas uzraudzības spējas attiecībā uz efektivitāti un lietderību, nodrošinot pozitīvu lejupēju ietekmi valsts līmenī.

Šī izvērtējuma analīze tagad sniedz iespēju pārskatīt darbības rādītājus, lai:

·izvērtētu sasniegto un pielāgotu minētos rādītājus ar mērķi nākamajos periodos atspoguļot faktisko progresu;

·atvieglotu programmu darbības rādītāju salīdzināšanu; un

·nodrošinātu efektīvu uzraudzību līdz visu to daudzgadu projektu pabeigšanai, kas finansēti pašreizējā periodā.

Līdzfinansējums

ES finansiālā atbalsta juridiskais pamats nenosaka valstu ieguldījuma attiecīgo līmeni. Tāpēc tika turpināta līdzfinansēšanas prakse saskaņā ar līgumiem, kas tika noslēgti pirmspievienošanās posmā. Lai gan šāda pieeja ir radījusi neskaidrības, pašreizējās finanšu shēmas ietvaros valstu ieguldījuma līmeņi ir palielinājušies līdz summām, kas norādītas 1. un 2. tabulā. Tajās ir norādīti maksājumi un izvietotie līdzekļi, kas uzkrāti kopš izņemšanas no ekspluatācijas palīdzības programmas uzsākšanas.

Valstu ieguldījumu apjoms parasti iekļaujas Eiropas strukturālo un investīciju fondu (ESI fondi) noteiktajā diapazonā. Turklāt analīzes rezultātā netika rasti nekādi pierādījumi tam, ka lielāka valsts ieguldījumu procentuālā daļa individuālo projektu līmenī atbilstu augstākiem darbības rezultātiem. Šajā kontekstā šķiet, ka patiesais problēmjautājums nav vis valstu ieguldījumu līmenis, bet gan drīzāk vispārējais priekšstats, ka programmas pēc būtības ir bez noteikta beigu termiņa. Tā kā ar bāzes scenāriju izveidi ir noteikta programmu darbības joma, ilgums un izmaksas, galvenais faktors, lai nodrošinātu atbilstošu līdzdalības līmeni, ir pabeigt pārvaldības risku nodošanu (piem., saistībā ar projekta izmaksu aplēšu palielināšanos un darbu aizkavēšanos) dalībvalstīm, kuras saņem atbalstu.

1. tabula. Maksājumi (galasaņēmējiem izmaksātie līdzekļi), stāvoklis 2017. gada 31. decembrī (miljoni EUR)

* Ietver citu līdzekļu devēju ieguldījumu.     
Avots: uzraudzības ziņojumi, ERAB, CPMA.

2. tabula. Izvietotie līdzekļi (maksājumi un piešķīrumi), stāvoklis 2017. gada 31. decembrī (miljoni EUR)

* Ietver citu līdzekļu devēju ieguldījumu.     
Avots: uzraudzības ziņojumi, gada darba programmas, ERAB, CPMA.

Etalons

Salīdzinošajai novērtēšanai tika izvēlēti trīs salīdzināmie instrumenti — Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments, budžeta atbalsta sniegšanas mehānisms un ESI fondu lielie projekti. Attiecībā uz programmām izvēlētais etalons ietver projektus, kas ir ļoti sarežģīti un tehniskā ziņā novatoriski un kuriem ir ļoti atšķirīgas pārvaldības sistēmas. Novērtējumā tika veikti šādi konstatējumi:

·programmu darbības rezultātu uzraudzības sistēma kopumā atbilst paraugpraksei, jo īpaši praksei, ko izmanto budžeta atbalsta darbību pārvaldībā;

·visu instrumentu mērķis ir nodrošināt spēcīgu valstu līdzdalību projektu īstenošanā, sniedzot finansējumu projektu sākumposmā un aktīvi iesaistot dalībvalstis;

·diviem no salīdzināmajiem instrumentiem bija skaidri definētas līdzfinansēšanas sistēmas, un to juridiskajā pamatā bija skaidri noteiktas ES līdzfinansējuma likmes un maksājumu termiņi, lai novērstu aizkavēšanos;

·visi salīdzinošās novērtēšanas instrumenti piedāvā daudzgadu, nevis ikgadējas programmu plānošanas sistēmas.

7.Secinājumi

Atbilstoši rezultātiem, kas tika paredzēti pašreizējās DFS ietvaros, Bulgārija, Slovākija un Lietuva ir efektīvi un lietderīgi nodrošinājušas progresu, īstenojot savu reaktoru izņemšanu no ekspluatācijas. Lai gan bija zināmas problēmas un sarežģījumi programmu sarežģītības dēļ, pārvaldības sistēma ir arvien vairāk pierādījusi, ka spēj tās/tos novērst. Šķēršļi, kas tika pārņemti no iepriekšējās finanšu shēmas darbības perioda, ir novērsti un, cik iespējams, ir atgūti iekavētie darbi.

Attiecīgo izņemšanas no ekspluatācijas plānu sagatavošana un apstiprināšana 2014. gadā bija būtisks solis un noteica palīdzības programmu robežas, vēlāk paredzot arī nepieciešamo finansējumu, lai sasniegtu izņemšanas no ekspluatācijas nobeiguma posmu. Vidusposmā tika apstiprināts Bohunices programmai un Ignalinas programmai nepieciešamais finansējums; attiecībā uz Kozlodujas programmu — notiekošās dezekspluatācijas plāna pārskatīšanas rezultātā var palielināties izmaksu aplēses laika posmam pēc 2020. gada.

Turklāt sīki izstrādātie mērķi un rādītāji nodrošināja labu pamatu tam, lai varētu novērtēt panākto progresu virzībā uz konkrēto mērķu sasniegšanu. Tomēr analīze arī parādīja, ka būtu lietderīgi koriģēt šos rādītājus, lai nodrošinātu nepārtrauktu un efektīvu uzraudzību un iespēju salīdzināt programmas.

2014.–2020. gada DFS ietvaros papildu finansējums nebūs nepieciešams. Taču būs rūpīgi jāuzrauga tas, kā tiks meklēts ilgtermiņā (pēc 2020. gada) nepieciešamais papildu finansējums Ignalinas programmai Lietuvā.

Panāktie valstu ieguldījuma līmeņi, šķiet, ir atbilstoši pienācīgas lietderības nodrošināšanai, tomēr tie nav noteikti juridiskajā pamatā, un tas rada neskaidrības, kas vēl ir jāatrisina. Pastāv liela iespēja, ka valstu iesaistes uzlabošana attiecībā uz ES ieguldījumiem un skaidras un standartizētas līdzfinansēšanas sistēmas noteikšana (programmu vai projektu līmenī) arī turpmāk veicinātu valstu lielāku līdzdalību un saņēmēju vēlmi meklēt finansiāli izdevīgākus risinājumus. Turklāt pašreizējā kontekstā lielāku ietekmi radītu skaidri noteikta risku (saistībā ar izmaksu pārsniegšanu, darbu aizkavēšanos) nodošana attiecīgajām dalībvalstīm.

Analīze arī parādīja, ka, pateicoties pašreizējās DFS ietvaros piešķirtajam ES finansējumam, objektos tiks nodrošināts krietni augstāks drošības līmenis. Nozīmīgākie sagaidāmie notikumi šajā kontekstā ir šādi:

·Bulgārijā: stabils progress, izbūvējot valsts atkritumu apglabāšanas poligonu, apsaimniekojot vēsturiski uzkrātos atkritumus un uzsākot plašus demontāžas un dekontaminācijas darbus reaktora ēkā;

·Slovākijā: reaktora aktīvo zonu galīgā demontāža;

·Lietuvā: stabils progress, veicot kodoldegvielas aizvākšanu un sagatavojoties apstarotā grafīta aktīvās zonas demontāžai, kas būs pirmais šāda veida projekts vēl nepieredzētā mērogā;

·pamatojoties uz šā izvērtējuma rezultātiem, Komisija uzskata, ka šie pasākumi nebūtu jāgroza vai jāaptur pašreizējās DFS ietvaros. Konkrētie mērķi (minēto regulu 2. panta 2. punkts) paliek spēkā, savukārt īstenošanas procedūras ir vēlams pārskatīt, lai lietderīgi izmantotu gūto pieredzi. Visas šādas izmaiņas būtu jāveic ar mērķi nostiprināt uzraudzības komiteju un attiecīgās programmas koordinatora lomu un vēl vairāk uzlabot pārvaldības sistēmu, vienkāršojot programmas pārvaldības ciklu, pilnveidojot programmu plānošanas un uzraudzības dokumentu saturu, kā arī atjauninot un padarot skaidrākus to daudzgadu pasākumu mērķus un rādītājus, kuri tiks īstenoti pēc 2020. gada.

(1)      Padomes 2013. gada 13. decembra Regula (Euratom) Nr. 1368/2013 par Savienības atbalstu kodoliekārtu ekspluatācijas izbeigšanas palīdzības programmām Bulgārijā un Slovākijā un atceļ Regulas (Euratom) Nr. 549/2007 un (Euratom) Nr. 647/2010 (OV L 346, 20.12.2013., 1. lpp.) un kļūdu labojums (OV L 8, 11.1.2014., 31. lpp.).

(2)      Padomes 2013. gada 13. decembra Regula (Euratom) Nr. 1369/2013 par Savienības atbalstu kodoliekārtu ekspluatācijas izbeigšanas palīdzības programmai Lietuvā un atceļ Regulu (EK) Nr. 1990/2006 (OV L 346, 20.12.2013., 7. lpp.) un kļūdu labojumi (OV L 8, 11.1.2014., 30. lpp. un OV L 121, 24.4.2014., 59. lpp.).

(3)      Komisijas ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei par to, kā 2016. gadā un iepriekšējos gados veikti darbi saskaņā ar kodoliekārtu dezekspluatācijas palīdzības programmu Bulgārijai, Lietuvai un Slovākijai (COM(2017) 328 final).

(4)      Komisijas ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei par to, kā 2015. gadā un iepriekšējos gados veikti darbi saskaņā ar kodoliekārtu dezekspluatācijas palīdzības programmu Bulgārijai, Lietuvai un Slovākijai (COM(2016) 405 final).

(5)      Komisijas ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei par to, kā veikti darbi saskaņā ar kodoliekārtu ekspluatācijas izbeigšanas palīdzības programmu Bulgārijai, Lietuvai un Slovākijai laikā no 2010. līdz 2014. gadam (COM(2015) 78 final).

(6)       http://ec.europa.eu/smart-regulation/roadmaps/docs/plan_2016_249_ndap_evaluation_en.pdf .

(7)      Komisijas 2014. gada 7. augusta Īstenošanas lēmums, ar ko nosaka piemērošanas noteikumus, kas attiecas uz kodoliekārtu ekspluatācijas izbeigšanas palīdzības programmām Bulgārijai, Lietuvai un Slovākijai no 2014. līdz 2020. gadam (C(2014) 5449 final).

(8)

     Padomes 2011. gada 19. jūlija Direktīva 2011/70/Euratom, ar ko izveido Kopienas sistēmu lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu atbildīgai un drošai apsaimniekošanai (OV L 199, 2.8.2011., 48.–56. lpp.).

(9)

     Komisijas ziņojums Padomei un Eiropas Parlamentam par Padomes Direktīvas 2011/70/Euratom īstenošanas progresu un pārskats par esošajiem un prognozētajiem radioaktīvo atkritumu un lietotās kodoldegvielas krājumiem Kopienas teritorijā (COM(2017) 236 final).

(10)

     “Support to the mid-term evaluation of the Nuclear Decommissioning Assistance Programmes” galīgais ziņojums, EY, 2017.

(11)

   “Nuclear Decommissioning Assistance Programme (NDAP) — Assessment of the robustness of the financing plans considering the economic-financial-budgetary situation in each concerned Member State and of the relevance and feasibility of the detailed decommissioning plans”, Deloitte, NucAdvisor, VVA Europe; pētījums sagatavots pēc Eiropas Komisijas Enerģētikas ĢD pasūtījuma, 2016.

(12)      Revīzijas palātas Īpašais ziņojums Nr. 22/2016 “ES kodoliekārtu ekspluatācijas izbeigšanas palīdzības programmas Lietuvā, Bulgārijā un Slovākijā: kopš 2011. gada ir panākts zināms progress, bet priekšā vēl svarīgi uzdevumi”.

(13)      Padomes 2009. gada 25. jūnija Direktīva 2009/71/Euratom, ar ko izveido Kopienas kodoliekārtu kodoldrošības pamatstruktūru (OV L 172, 2.7.2009., 18.–22. lpp.).

(14)      Padomes 2014. gada 8. jūlija Direktīva 2014/87/Euratom, ar kuru groza Direktīvu 2009/71/Euratom, ar ko izveido Kopienas kodoliekārtu kodoldrošības pamatstruktūru (OV L 219, 25.7.2014., 42.–52. lpp.).

(15)      “Kodoliekārtu ekspluatācijas izbeigšanas izmaksu starptautiskā struktūra (ISDC)”, ESAO NEA Nr. 7088, 2012.

(16)      Progresa novērtēšana, nosakot veiktā darba vērtību, kas izteikta šim darbam piešķirtā budžeta izteiksmē.

(17)    Vēl nav demontēts neviens kodolreaktors ar grafīta aktīvajām zonām, lai gan daudzi no tiem tika slēgti pirms vairākiem gadiem. Neskaitot Lietuvu, arī citām dalībvalstīm ir jāīsteno līdzīgi projekti, jo to īpašumā ir ievērojami apstarotā grafīta krājumi — Apvienotajā Karalistē (86 000 t), Francijā (23 000 t), Lietuvā (3800 t), Spānijā (3700 t), Itālijā (3000 t), Beļģijā (2500 t), Vācijā (2000 t).

(18)      Galīgo izmaksu aplēse ir paredzamās kopējās izmaksas programmas darba pabeigšanai, kas aprēķinātas, pamatojoties uz aktuālajiem darbības rādītājiem.    
Pabeigšanas budžets ir kopējā plānotā programmas vērtība (pamatvērtība).