Access to European Union law
<a href="https://eur-lex.europa.eu/content/help/eurlex-content/experimental-features.html" target="_blank">More about the experimental features corner</a>
Choose the experimental features you want to try
EUR-Lex
Access to European Union law

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

You are here
Use quotation marks to search for an "exact phrase". Append an asterisk (*) to a search term to find variations of it (transp*, 32019R*). Use a question mark (?) instead of a single character in your search term to find variations of it (ca?e finds case, cane, care).
Search tips
Need more search options? Use the Advanced search

Document 52018BP1330

Eiropas Parlamenta Rezolūcija (ES) 2018/1330 (2018. gada 18. aprīlis) ar konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no lēmuma par Eiropas Savienības 2016. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, VI iedaļa – Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja

OV L 248, 3.10.2018, p. 134–136 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

ELI: http://data.europa.eu/eli/res/2018/1330/oj

3.10.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 248/134

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJA (ES) 2018/1330

(2018. gada 18. aprīlis)

ar konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no lēmuma par Eiropas Savienības 2016. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, VI iedaļa – Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja

EIROPAS PARLAMENTS,

—

ņemot vērā lēmumu par Eiropas Savienības 2016. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, VI iedaļa – Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja,

—

ņemot vērā Reglamenta 94. pantu un IV pielikumu,

—

ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A8-0097/2018),

A.

tā kā saistībā ar budžeta izpildes apstiprināšanas procedūru budžeta izpildes apstiprinātājiestāde vēlas uzsvērt, ka ir īpaši svarīgi vēl vairāk pastiprināt Savienības iestāžu demokrātisko leģitimitāti, uzlabojot pārredzamību un pārskatatbildību un īstenojot uz sniegumu balstītas budžeta izstrādes koncepciju un cilvēkresursu labu pārvaldību,

1.

 atzinīgi vērtē Revīzijas palātas secinājumu, ka, pamatojoties uz veikto revīziju, kopumā 2016. gada 31. decembrī slēgtajā finanšu gadā izdarītajos maksājumos saistībā ar iestāžu un struktūru administratīvajiem un citiem izdevumiem būtisku kļūdu nav;

2.

 norāda, ka Revīzijas palāta savā 2016. gada pārskatā konstatē, ka nav atklāti nozīmīgi trūkumi attiecībā uz revidētajiem Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas (turpmāk “Komiteja”) cilvēkresursu un iepirkumu aspektiem;

3.

 norāda, ka saskaņā ar pašreizējo budžeta izpildes apstiprināšanas procedūru Komiteja gada darbības pārskatus Revīzijas palātai iesniedz jūnijā, Revīzijas palāta savu pārskatu Parlamentam iesniedz oktobrī un Parlaments līdz maijam balso plenārsēdē par budžeta izpildes apstiprināšanu; norāda, ka no gada pārskatu slēgšanas līdz budžeta izpildes apstiprināšanas procedūras pabeigšanai paiet vismaz 17 mēneši, ja vien apstiprināšana netiek atlikta; norāda, ka revīzijās privātajā sektorā tiek ievēroti daudz īsāki termiņi; uzsver, ka budžeta izpildes apstiprināšanas procedūra ir jāracionalizē un jāpaātrina; pieprasa, lai Komiteja un Revīzijas palāta ņemtu vērā paraugpraksi privātajā sektorā; šajā sakarībā ierosina par gada darbības pārskatu iesniegšanas termiņu noteikt grāmatvedības gadam sekojošā gada 31. martu un par Revīzijas palātas pārskata iesniegšanas termiņu – 1. jūliju; turklāt ierosina pārskatīt Parlamenta Reglamenta IV pielikuma 5. pantā noteikto budžeta izpildes apstiprināšanas procedūras grafiku, paredzot, ka balsojums par budžeta izpildes apstiprināšanu notiek novembra plenārsēdē, tādējādi slēdzot budžeta izpildes apstiprināšanas procedūru gada laikā pēc attiecīgā grāmatvedības gada;

4.

 atzinīgi vērtē Komitejas kopumā piesardzīgo un pareizo finanšu pārvaldību 2016. gada budžeta periodā; pauž atbalstu sekmīgajai paradigmas maiņai Komisijas budžeta plānošanā, pārņemot uz sniegumu balstītas budžeta izstrādes principus, ko 2015. gada septembrī ieviesa priekšsēdētāja vietniece Kristalina Georgieva kā daļu no iniciatīvas “Uz rezultātiem orientēts ES budžets”; mudina Komiteju piemērot minēto metodi savai budžeta plānošanas procedūrai;

5.

 norāda, ka 2016. gadā Komitejas budžets bija EUR 130 586 475 (2015. gadā – EUR 129 100 000) un tā izlietojuma līmenis – 97,55 %; norāda, ka 2016. gadā izlietojuma līmenis ir palielinājies salīdzinājumā ar 2015. gadu;

6.

 uzsver, ka Komitejas budžets ir paredzēts tikai administratīvām vajadzībām, liela daļa līdzekļu tiek tērēta izdevumiem saistībā ar šajā iestādē strādājošajiem un atlikusī summa – ēkām, mēbelēm, aprīkojumam un dažādiem darbības izdevumiem; norāda, ka Komiteja apstiprināja, ka ir svarīgi tās ikdienas darbībās piemērot uz sniegumu balstīta budžeta principus, un informēja par galveno darbības un snieguma rādītāju atjaunināšanu 2017. gadā; prasa Komitejai turpināt minēto principu piemērošanu un pienācīgi un regulāri informēt Parlamentu par pārskatītajiem galvenajiem darbības un snieguma rādītājiem;

7.

 atzīmē, ka ir sākts pārdomu process saistībā ar Komitejas modernizēšanu; prasa informēt Parlamentu par šo iniciatīvu un tās attīstību; prasa Komitejai sniegt budžeta izpildes apstiprinātājiestādei paskaidrojumus par izdevumiem saistībā ar šo modernizēšanu, kas ļautu uzlabotu pārredzamību un pārskatatbildību, un publicēt izmaksu un ieguvumu novērtējumu;

8.

 norāda, ka locekļu ceļa un uzturēšanās izdevumiem piešķirtās galīgās apropriācijas bija EUR 19 561 194; atzinīgi vērtē locekļu izdevumu detalizētu sadalījumu attiecībā uz 1004. posteni, ko Komiteja iesniedza Budžeta kontroles komitejai, un prasa Komitejai nākamajā gada darbības pārskatā vai ziņojumā par budžeta un finanšu pārvaldību iekļaut šo sadalījumu attiecībā uz 2017. gadu; prasa Komitejai sniegt budžeta izpildes apstiprinātājiestādei Savienībā un apmeklētajās valstīs notikušo komandējumu izmaksu un ieguvumu novērtējumu un 2016. gadā apmeklēto valstu sarakstu; mudina pieņemt piemērotus pasākumus, kas ļautu radīt ietaupījumus un samazināt vides piesārņojumu; mudina Komitejas locekļus izvērtēt citu instrumentu sniegtās iespējas, kas varētu palīdzēt radīt ietaupījumus, piemēram, attiecībā uz ceļa izdevumiem;

9.

 konstatē, ka Komiteja apgalvo – sadarbības nolīgumu starp Komiteju un Parlamentu ir iespējams paplašināt vēl vairāk; paļaujas, ka turpmāka sinerģiju attīstība sniegs abām pusēm labvēlīgus rezultātus; pieņem zināšanai panākto sadarbībā starp Komiteju un Parlamentu, proti, kontaktus starp Komitejas priekšsēdētāju un Biroju un Parlamenta Komiteju priekšsēdētāju konferenci; prasa vēl vairāk nostiprināt kontaktus starp Komiteju un Parlamenta komiteju priekšsēdētājiem un referentiem, lai nodrošinātu, ka Komitejas ieguldījums Savienības likumdošanas procesā tiek labāk izmantots;

10.

 uzskata, ka gan abu iestāžu, gan Savienības pilsoņu interesēs būtu veikt Komitejas un Parlamenta sadarbības radīto budžeta ietaupījumu kopīgu novērtējumu; ierosina šo uzdevumu veikt kopā ar Parlamentu saskaņā ar stratēģiju kontaktu nostiprināšanai starp abām iestādēm; apzinās, ka Komiteja pilnveido politikas novērtēšanas spēju, lai nostiprinātu savu konsultatīvo lomu likumdošanas procesā; aicina Komiteju nākamajā gada darbības pārskatā sniegt budžeta izpildes apstiprinātājiestādei detalizētu analīzi par minēto darbību norisi;

11.

 atzinīgi vērtē to, ka pēc Beļģijas iestāžu lēmuma pazemināt ES iestāžu apdraudējuma līmeni no jauna ir atvērta tiešā piekļuve starp RMD un REM ēkām; uzskata, ka tas atvieglos saziņu un sadarbību starp Komiteju un Parlamentu; aicina abas iestādes informēt savus locekļus un darbiniekus par to, ka pasāža atkal ir atvērta;

12.

 atzinīgi vērtē Komitejas un Reģionu komitejas administratīvās sadarbības nolīgumu, kas stājās spēkā 2016. gadā un paredz kopīgus rakstiskās tulkošanas un loģistikas direktorātus; uzskata, ka tas ir labs pamats iespējamiem ietaupījumiem abās komitejās; paļaujas, ka šis nolīgums arī sekmēs sadarbību citās jomās; pieprasa sniegt detalizētu plānu un aprakstu attiecībā uz komiteju darbībām šajās jomās; uzskata, ka šis nolīgums nodrošinās vēl lielāku abu komiteju snieguma efektivitāti un palielinās ietaupījumus;

13.

 atzinīgi vērtē to, ka Komiteja izpilda mērķus, kas noteikti saskaņā ar iestāžu vienošanos, proti, piecu gadu laikposmā samazināt darbinieku skaitu par 5 %; norāda, ka līdz ar darbinieku pārcelšanu uz Eiropas Parlamenta Izpētes dienestu Komiteja ir par 8 % samazinājusi struktūrshēmā paredzēto štata vietu skaitu un tas atbilst samazinājumam par 43 štata vietām 2016. gadā; aicina budžeta lēmējinstitūcijas, plānojot turpmākos finanšu resursu piešķīrumus personālam, ņemt vērā darbinieku skaita samazinājuma ilgtermiņa ietekmi, jo īpaši attiecībā uz Komitejas spēju uzlabot dzimumu līdzsvaru un ģeogrāfisko līdzsvaru, kā arī nepieciešamību izmantot pieredzējušu amatpersonu spēju pārņemt vadības amatus;

14.

 norāda, ka Komitejā kopumā ir palielinājies ar slimību saistītas prombūtnes rādītājs; uzsver, ka ir svarīgi īstenot pasākumus labjutības darbā uzlabošanai un prasa rūpīgāk uzraudzīt prombūtni; atzinīgi vērtē Komitejas sāktās iniciatīvas – piemēram, konfidenciālā konsultanta amata izveidi – nolūkā apkarot aizskaršanu un veicināt cilvēka cieņas ievērošanu darba vietā; aicina Komiteju ziņot budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par 2017. gadā sasniegto saistībā ar darbinieku labjutību;

15.

 ar gandarījumu norāda, ka vairāk nekā 40 % vidējā līmeņa vadības amatu Komitejā ieņem sievietes; mudina Komiteju sasniegt tādus pašus rezultātus attiecībā uz augstākā līmeņa vadības amatiem un darīt nepieciešamo, lai vēl vairāk samazinātu ģeogrāfisko nelīdzsvarotību;

16.

 pauž bažas par to, ka 2016. gadā deviņos no 22 piedāvājumu konkursiem līgumi tika piešķirti bez konkurences, t. i., vienīgajam uzņēmumam, kas bija pieteicies konkursā; prasa Komitejai veikt nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu konkurenci starp pretendentiem;

17.

 atzinīgi vērtē to, ka 2016. gadā Komitejas atspoguļojums plašsaziņas līdzekļos pieauga par aptuveni 30 %; konstatē, ka Komiteja ir iesaistījusies sociālajos plašsaziņas līdzekļos, un gaida informāciju par sasniegto;

18.

 norāda uz pieprasīto, bet neizmantoto mutiskās tulkošanas pakalpojumu rādītāja palielināšanos no 3,5 % 2015. gadā līdz 4 % 2016. gadā, un prasa ciešāk uzraudzīt minēto pakalpojumu efektīvu nodrošināšanu;

19.

 norāda, ka Komitejas un Reģionu komitejas sadarbības nolīgumā paredzēto rakstiskās tulkošanas ārpakalpojumu izmantošanas apjoms turpina pieaugt (no 9,74 % 2015. gadā līdz 16,61 % 2016. gadā), jo palielinājies tulkojamo lappušu skaits un samazināts direktorāta darbinieku skaits (par vairāk nekā 9 % salīdzinājumā ar 2015. gadu); norāda, ka 2016. gadā ir veikta iekšējā revīzija par rakstiskās tulkošanas ārpakalpojumu izmantošanu, tās praktisko norisi un ierobežojumiem, un gaida, ka Komitejas nākamajā gada darbības pārskatā saņems informāciju par iekšējā revidenta ieteikumiem;

20.

 atzīmē Komitejas apņēmību īstenot EMAS un sasniegtos rezultātus vides jomā, proti, gāzes, ūdens, elektroenerģijas, papīra un tīrīšanas līdzekļu patēriņa un saražoto atkritumu samazinājumu; mudina Komiteju turpināt uzlabot savu sniegumu šajā ziņā;

21.

 pauž nožēlu par to, ka Komiteja tikai tagad sagatavo projektu vadlīnijām par interešu konfliktu novēršanu sociālā dialoga kontekstā; norāda, ka šobrīd dialogā ar sociāli profesionālajām organizācijām tiek izstrādāta vadlīniju projekta galīgā redakcija; prasa Komitejai paātrināt galīgās redakcijas izstrādes procesu, laikus pieņemt vadlīnijas, iekļaut vadlīnijās prasību sniegt sīku informāciju par dalību jebkādā citā organizācijā un publicēt vadlīnijas savā tīmekļa vietnē;

22.

 pauž nožēlu par to, ka ne Komitejas priekšsēdētājs, ne priekšsēdētāja vietnieki un sekretariāts nav publicējuši interešu deklarācijas tās tīmekļa vietnē; mudina Komiteju līdz 2018. gada jūnijam publicēt šos dokumentus, norādot minēto personu dalību jebkādā citā organizācijā; pauž nožēlu par to, ka locekļu interešu deklarācijas tiek publicētas dažādās valodās un dažādos formātos, tādējādi ierobežojot pārredzamību; mudina Komiteju līdz 2018. gada jūnija beigām publicēt deklarācijas vienotā formāta un kādā no trim visvairāk izmantotajām Savienības oficiālajām valodām;

23.

 pauž bažas par to, ka saskaņā ar Civildienesta noteikumu 11. pantu visiem jaunajiem darbiniekiem ir jāiesniedz paziņojums par interešu konflikta neesamību, nevis deklarācija par interešu konfliktu; uzsver, ka nevienam nebūtu pašam jāpaziņo par interešu konflikta neesamību; atkārtoti norāda, ka interešu konflikta esamība būtu jāizvērtē neitrālai struktūrai; tāpēc mudina Komiteju izteikt priekšlikumu par vienotu un pilnīgu interešu konflikta deklarācijas veidlapu, kas aizstātu deklarāciju par interešu konflikta neesamību;

24.

 atzinīgi vērtē Komitejas un Eiropas Biroju krāpšanas apkarošanai (OLAF) administratīvās vienošanās, kuru mērķis ir veicināt informācijas apmaiņu;

25.

 atzinīgi vērtē Komitejas pieņemtos papildu lēmumus par iekšējiem trauksmes celšanas noteikumiem un uzsver, ka ir svarīgi uzlabot šo iniciatīvu;

26.

 norāda, ka ir jāizveido neatkarīga struktūra informācijas sniegšanai, padomdošanai un konsultācijām un jāpiešķir tai pietiekami budžeta līdzekļi, lai palīdzētu trauksmes cēlējiem, izpaužot informāciju par iespējamiem pārkāpumiem, kas skar Savienības finanšu intereses, izmantot pareizos informācijas kanālus, vienlaikus aizsargājot viņu konfidencialitāti un piedāvājot viņiem nepieciešamo atbalstu un konsultācijas;

27.

 norāda uz lietu saistībā ar aizskaršanu Komitejā, kura tai izmaksāja EUR 55 772; pauž nožēlu par minēto gadījumu, taču atzinīgi vērtē pienācīgu pasākumu veikšanu šajā sakarībā; norāda, ka saistībā ar iespējamiem aizskaršanas gadījumiem pie Komitejas konfidenciālo konsultantu tīkla speciālistiem ir vērsušies 20 citi darbinieki; aicina Komiteju uzlabot tās politiku šajā jomā, lai turpmāk nepieļautu nekāda veida psiholoģisku vai seksuālu aizskaršanu; prasa Komitejai ziņot budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par pasākumiem, ko tā plāno veikt, lai risinātu šos jautājumus;

28.

 pauž nožēlu par Apvienotās Karalistes lēmumu izstāties no Eiropas Savienības; konstatē, ka šobrīd nav iespējams prognozēt ar izstāšanos saistītās sekas attiecībā uz finanšu un administratīvo jomu, cilvēkiem un citām jomām, un aicina Komiteju un Revīzijas palātu veikt ietekmes novērtējumus un līdz 2018. gada beigām informēt Parlamentu par to rezultātiem.
Top